NOLĪGUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko nodrošina pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumiem no uzkrāju- miem aplikšanu ar nodokli

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk – “Šveice”

vai turpmāk – “Līgumslēdzējas puses”,

IR VIENOJUŠĀS NOSLĒGT ŠĀDU NOLĪGUMU.

1. pants

Ieturējums, ko veic Šveices izmaksātāji

1. Tiem procentu maksājumiem, ko Šveices teritorijā izvei- dots izmaksātājs veic faktiskajiem īpašniekiem 4. panta izpratnē, kuri ir Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk -“dalībvalsts”) rezidenti, saskaņā ar turpmāk minēto otro apakšpunktu un 2. pantu piemēro ieturējumu no procentu maksājumu summas. Ieturējuma likme ir 15 % pirmos trīs gadus no šā nolīguma piemērošanas dienas, 20 % nākamajos trīs gados un 35 % turp- mākajā laikā.

2. Ieturējumu nepiemēro procentu maksājumiem, kas veikti par parādprasībām, kuras izdevuši parādnieki, kas ir Šveices rezidenti vai kas attiecas uz nerezidentu pastāvīgajām pārstāv- niecībām, kuras atrodas Šveicē. Šajā nolīgumā terminam “pastā- vīgā pārstāvniecība” ir tā pati nozīme, kas tam ir attiecīgajā nodokļu dubultās uzlikšanas konvencijā, kura noslēgta starp Šveici un parādnieka rezidences valsti. Ja šādas konvencijas nav, termins “pastāvīgā pārstāvniecība” ir konkrēta uzņēmējdar- bības vieta, kurā pilnībā vai daļēji tiek veikta parādnieka uzņē- mējdarbība.

3. Tomēr gadījumā, ja Šveice samazina zem 35 % tās sagai- dāmā nodokļa likmi, ko piemēro Šveices izcelsmes procentu maksājumiem fiziskām personām, kuras ir dalībvalstu rezidenti, šādiem procentu maksājumiem tā piemēro ieturējumu. Šāda ieturējuma likmi veido starpība starp 1. punktā minēto ieturē- juma likmi un jauno sagaidāmā nodokļa likmi. Tomēr tā nedrīkst pārsniegt 1. punktā noteikto likmi.

Ja Šveice samazina piemērošanas jomu tās sagaidāmā nodokļa likumam, ko piemēro procentu maksājumiem fiziskām personām, kuras ir dalībvalstu rezidenti, visiem šādā veidā no

nodokļa izslēgtiem procentu maksājumiem piemēro ieturējumu atbilstīgi 1. punktā noteiktajām likmēm.

4. Šā panta 2. punktu nepiemēro procentiem, ko maksājuši Šveices investīciju fondi, kuri šā nolīguma spēkā stāšanās laikā vai vēlāk ir atbrīvoti no Šveices nodokļa, ko uzliek to maksā- jumiem fiziskām personām, kuras ir dalībvalsts rezidenti.

5. Šveice veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šā nolīguma īstenošanai nepieciešamos uzdevumus izpilda izmak- sātāji, kas ir izveidoti Šveices teritorijā, un īpaši nodrošina procedūru un sodu noteikumus.

2. pants

Brīvprātīga informācijas atklāšana

1. Šveicei jānodrošina procedūra, kas ļautu atbilstīgi 4. pantam definētajam faktiskajam īpašniekam izvairīties no 1. pantā noteiktā ieturējuma, ja viņš īpaši pilnvaro savu izmaksā- tāju Šveicē ziņot par procentu maksājumiem attiecīgās valsts kompetentai iestādei. Šāda pilnvarošana attiecas uz visiem procentu maksājumiem, ko šis izmaksātājs ir veicis faktiskajam īpašniekam.

2. Faktiskā īpašnieka īpaša pilnvarojuma gadījumā izmaksā- tāja ziņojumā jāuzrāda vismaz šādi dati:

a) faktiskā īpašnieka identitāte un rezidences valsts, kas noteikta saskaņā ar 5. pantu;

b) izmaksātāja nosaukums un adrese;

c) faktiskā īpašnieka konta numurs vai, ja tāda nav, tās parād- prasības identifikācija, kas rada procentus; un

d) procentu maksājumu summa, kas aprēķināta saskaņā ar 3. pantu.

3. Šveices kompetentā iestāde paziņo 2. punktā minēto informāciju tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts. Šādiem paziņojumiem jānotiek auto- mātiski, un tie jāveic vismaz reizi gadā un sešu mēnešu laikā kopš Šveices nodokļu gada beigām attiecībā uz visiem procentu maksājumiem, kas veikti attiecīgajā gadā.

4. Ja faktiskais īpašnieks izvēlas šo brīvprātīgo informācijas atklāšanu vai kā citādi deklarē savas rezidences dalībvalsts nodokļu administrācijai procentu ienākumus, kas iegūti no Šveices izmaksātāja, attiecīgo procentu ienākumus apliek ar nodokļiem šajā dalībvalstī atbilstīgi tādām pašām likmēm, ar kādām apliek līdzīgus ienākumus, kas radušies šajā valstī.

3. pants

Ieturējuma bāzes noteikšana

1. Izmaksātājs veic šādu ieturējumu saskaņā ar 1. panta 1. punktu:

a) procentu maksājumam, kas minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā: par samaksāto vai ieskaitīto procentu bruto summu;

b) procentu maksājumam, kas minēts 7. panta 1. punkta b) vai

d) apakšpunktā: par to procentu vai ienākumu summu, kas minēta šajos apakšpunktos;

c) procentu maksājumam, kas minēts 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā: par to procentu summu, kas norādīta minētajā apakšpunktā.

2. Piemērojot 1. punktu, ieturējumu ietur proporcionāli tam laikposmam, kura laikā faktiskajam īpašniekam ir piederējusi parādprasība. Ja izmaksātājs, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, nevar noteikt šo laikposmu, izmaksātājs uzskata, ka faktiskais īpašnieks ir bijis parādprasības īpašnieks visu tās pastāvēšanas laiku, ja vien pēdējais neuzrāda pierādījumus par tās iegūšanas dienu.

3. Ieturējuma apjomu, ko aprēķina saskaņā ar šo pantu, samazina par nodokļu un ieturējumu apjomu, ko uzliek tam pašam procentu maksājumam, izņemot šajā nolīgumā paredzēto ieturējumu.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts neskar 1. panta 2. punktu.

4. pants

Faktiskā īpašnieka definīcija

1. Šajā nolīgumā “faktiskais īpašnieks” ir jebkura fiziska persona, kas saņem procentu maksājumu, vai jebkura fiziska persona, kuras labā nodrošina procentu maksājuma veikšanu, ja vien šāda persona nesniedz pierādījumus, ka tas nav saņemts vai tā maksājums nav nodrošināts tās labā. Fizisku personu neatzīst par faktisko īpašnieku, ja tā:

a) darbojas kā izmaksātājs 6. panta nozīmē, vai

b) darbojas saskaņā ar uzdevumu, ko tai devusi juridiska persona, investīciju fonds vai līdzvērtīga iestāde kopēju iegul- dījumu veikšanai vērtspapīros; vai

c) darbojas citas fiziskas personas uzdevumā, kas ir faktiskais īpašnieks un atklāj izmaksātājam savu identitāti vai rezi- dences valsti.

2. Ja izmaksātājam ir informācija, kas liek domāt, ka fiziskā persona, kura saņem procentu maksājumu vai kuras labā nodro- šina procentu maksājuma veikšanu, varētu nebūt faktiskais īpaš- nieks, tas veic pamatotus pasākumus, lai noteiktu faktiskā īpaš- nieka identitāti. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka identitāti, tas pret attiecīgo fizisko personu izturas kā pret faktisko īpašnieku.

5. pants

Faktiskā īpašnieka identitāte un rezidences valsts

Lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti un rezidences valsti, kā definēts 4. pantā, izmaksātājs fiksē tā vārdu, uzvārdu, adresi un dzīvesvietu saskaņā ar Šveices noteikumiem pret nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Attiecībā uz līgumattiecībām, kas noslēgtas 2004. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai arī attiecībā uz darījumiem, kas šajā laikā veikti, nepastāvot līgumattiecībām, fiziskām personām, kas uzrāda pasi vai oficiālu personas aplie- cību, kuru izsniegusi dalībvalsts, bet kuras paziņo, ka ir trešās valsts vai Šveices rezidenti, rezidences valsti nosaka, izmantojot nodokļu rezidences apliecību, ko izdevusi tās valsts kompetentā iestāde, par kuru fiziskā persona apgalvo, ka ir tās rezidents. Ja nav uzrādīta šāda apliecība, par rezidences valsti uzskata dalīb- valsti, kas izsniegusi pasi vai citu oficiālu personas dokumentu.

6. pants

Izmaksātāja definīcija

Šajā nolīgumā “izmaksātājs” Šveicē ir bankas Šveices tiesību aktu par bankām nozīmē, vērtspapīru tirgotāji federālā likuma “Par biržām un vērtspapīra tirdzniecību” nozīmē, fiziskas un juridis- kas personas, kas ir Šveices rezidenti vai izveidoti Šveicē, perso- nālsabiedrības un ārvalstu uzņēmumu pastāvīgas pārstāvnie- cības, pat tādas, kas neregulāri pieņem, glabā, iegulda vai pārskaita trešo pušu aktīvus, vai tikai maksā procentus vai nodrošina procentu maksājumus, veicot uzņēmējdarbību.

7. pants

Procentu maksājuma definīcija

1. Šajā nolīgumā “procentu maksājums” ir:

a) procenti, kurus iemaksā vai ieskaita kontā un kuri attiecas uz visa veida parādprasībām, tostarp uz procentiem, ko Šveices izmaksātājs maksā faktiskajam īpašniekam par pilnvarojuma noguldījumu, kā noteikts 4. pantā, neatkarīgi no tā, vai tās ir nodrošinātas ar hipotēku vai nav, vai tās dod tiesības saņemt daļu no parādnieka peļņas vai nē, un jo īpaši uz ienākumiem no valsts vērtspapīriem un ienākumiem no obligācijām vai ķīlu zīmēm, tostarp prēmijām un balvām, kas attiecināmas uz šādiem vērtspapīriem, obligācijām vai ķīlu zīmēm, bet nav attiecināmas uz fizisko personu savstarpējiem aizdevumiem, kas doti, neveicot uzņēmējdarbību. Kavējuma naudas maksā- jumus par novēlotiem maksājumiem neuzskata par procentu maksājumiem;

b) procenti, kas uzkrāti vai kapitalizēti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot a) apakšpunktā minētās parādprasības;

c) ienākumi, kas rodas no procentu maksājumiem, kurus tieši vai ar vienības starpniecību, kas minēta 4. panta 2. punktā Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, (turpmāk “direktīva”), izmaksā:

i) kolektīvā ieguldījuma uzņēmumi, kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī;

ii) vienības, kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī, kas izmanto izvēli saskaņā ar direktīvas 4. panta 3. punktu, par to informējot izmaksātāju;

iii) kolektīvā ieguldījuma uzņēmumi, kas reģistrēti ārpus Līgumslēdzēju pušu teritorijām;

iv) Šveices investīciju fondi, kas šā nolīguma spēkā stāšanās laikā vai vēlāk ir atbrīvoti no Šveices sagaidāmā nodokļa,

ko uzliek to maksājumiem fiziskām personām, kuras ir kādas dalībvalsts rezidenti;

d) ienākumi, kas gūti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot akcijas vai daļas šādos turpmāk minētos uzņēmumos vai vienībās, ja tie tieši vai netieši ar citu tādu kolektīvo ieguldījumu uzņē- mumu vai vienību starpniecību, kas norādīti turpmāk, iegulda vairāk nekā 40 % no saviem aktīviem a) apakšpunktā minētajās parādprasībās:

i) kolektīvā ieguldījuma uzņēmumi, kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī;

ii) vienības, kuru juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī un kuras izmanto iespēju saskaņā ar direktīvas 4. panta 3. punktu, par to informējot izmaksātāju;

iii) kolektīvā ieguldījuma uzņēmumi, kas izveidoti ārpus Līgumslēdzēju pušu teritorijām;

iv) Šveices investīciju fondi, kas šā nolīguma spēkā stāšanās laikā vai vēlāk ir atbrīvoti no Šveices sagaidāmā nodokļa, ko uzliek to maksājumiem fiziskām personām, kuras ir kādas dalībvalsts rezidenti.

2. Attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktu – ja izmaksātājam nav informācijas par to, cik liela ienākumu daļa gūta no procentu maksājumiem, par procentu maksājumu uzskata kopējo ienākumu summu.

3. Attiecībā uz 1. punkta d) apakšpunktu - ja izmaksātājam nav informācijas par to, cik liela procentuālā daļa no aktīviem ieguldīta parādprasībās, akcijās vai daļās, kā noteikts minētajā apakšpunktā, uzskata, ka šāda procentuālā daļa ir lielāka nekā 40 %. Ja izmaksātājs nevar noteikt ienākumu summu, kādu guvis faktiskais īpašnieks, uzskata, ka ienākums atbilst ieņēmu- miem no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksājuma vai izpirk- šanas.

4. Ienākumus, kas attiecas uz uzņēmumiem vai vienībām, kas ir ieguldījuši līdz 15 % no saviem aktīviem parādprasībās 1. panta a) apakšpunkta nozīmē, neuzskata par procentu maksā- jumiem atbilstīgi 1. panta c) un d) apakšpunktam.

5. Nolīguma 1. punkta d) apakšpunktā un 3. punktā minētā procentuālā daļa no 2011. gada 1. janvāra būs 25 %.

6. Procentuālās daļas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā un 4. punktā, nosaka, atsaucoties uz fonda noteikumos vai attiecīgo uzņēmumu vai vienību dibināšanas dokumentos noteikto ieguldījumu politiku un, ja tādu noteikumu nav, atsau- coties uz attiecīgo uzņēmumu vai vienību aktīvu faktisko sastāvu.

8. pants

Ieņēmumu sadale

1. Šveice patur 25 % no ieņēmumiem, kas gūti no ieturējuma saskaņā ar šo nolīgumu, un pārskaita 75 % no ieņēmumiem dalībvalstij, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts.

2. Šādus pārskaitījumus veic katru gadu vienā maksājumā vēlākais sešus mēnešus pēc Šveices nodokļu gada beigām.

9. pants

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Ja procentiem, ko saņēmis faktiskais īpašnieks, izmaksātājs Šveicē ir piemērojis ieturējumu, tad dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka nodokļu rezidences valsts, atbilstīgi saviem tiesību aktiem piešķir viņam maksājamā nodokļa samazinājumu, kas ir vienāds ar ieturējuma summu. Ja šī summa pārsniedz nodokļa summu, kas saskaņā ar faktiskā īpašnieka nodokļu rezidences valsts tiesību aktiem jāmaksā par procentu summu, kurai piemēro ieturējumu, šī dalībvalsts atmaksā faktiskajam īpaš- niekam summu, par kādu ieturējuma summa pārsniedz maksā- jamā nodokļa summu.

2. Ja faktiskā īpašnieka saņemtajiem procentiem bijis piemē- rots jebkāda cita veida nodoklis vai ieturējums nekā tie, kas paredzēti šajā nolīgumā, un nodokļu rezidences dalībvalsts piešķir maksājamā nodokļa samazinājumu par šādiem nodok- ļiem vai ieturējumiem saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai konvencijām par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu, maksājamā nodokļa samazinājumu par šādiem citiem nodok- ļiem vai ieturējumiem piemēro pirms 1. punktā noteiktās proce- dūras piemērošanas. Nodokļu rezidences dalībvalsts atzīst par atbilstīgiem pierādījumiem Šveices izmaksātāju izdotās aplie- cības par uzlikto nodokli vai piemēroto ieturējumu, ar nosacī- jumu, ka nodokļu rezidences dalībvalsts kompetentā iestāde varēs iegūt no Šveices kompetentās iestādes apstiprinājumu par informāciju, kas ietverta Šveices izmaksātāju izdotajās aplie- cībās.

3. Dalībvalsts, kas ir faktiskais īpašnieka nodokļu rezidences valsts, var aizstāt 1. un 2. punktā minēto maksājamā nodokļa samazinājuma mehānismu ar 1. pantā minētā ieturējuma atmak- sājumu.

10. pants

Informācijas apmaiņa

1. Šveices un jebkādas dalībvalsts kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par darbībām, ko lūgumu saņēmējas valsts tiesību aktos atzīst par nodokļu krāpšanu, vai līdzīgām darbībām attiecībā uz ienākumiem, kuriem piemērojams šis nolīgums. “Līdzīgas darbības” ietver pārkāpumus ar to pašu ļaunprātības pakāpi, kāda noteikta nodokļu krāpšanai lūgumu saņēmējas valsts likumos. Atbildot uz attiecīgi pamatotu lūgumu, lūgumu saņēmēja valsts sniedz informāciju attiecībā

uz jautājumiem, ko tā izmeklē vai var izmeklēt administratīvās lietās, civillietās un krimināllietās. Neskarot informācijas apmaiņas apmērus, kādi noteikti šajā punktā, ar informāciju apmainās saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Šveices un dalībvalstu konvencijās par dubultās nodokļu uzlikšanas novēr- šanu, un minēto informāciju atzīst par konfidenciālu atbilstīgi šajās konvencijās paredzētiem noteikumiem.

2. Nosakot to, vai var informāciju sniegt, atbildot uz lūgumu, lūgumu saņēmēja valsts piemēro noilguma termiņu, kas piemē- rojams saskaņā ar lūgumu iesniedzējas valsts tiesību aktiem, nevis noilguma termiņu, kas piemērojams saskaņā ar tās pašas tiesību aktiem.

3. Lūgumu saņēmēja valsts sniedz informāciju, ja lūgumu iesniedzējai valstij ir pamatotas aizdomas, ka attiecīgās darbības būtu atzīstamas par nodokļu krāpšanu vai līdzīgām darbībām. Lūgumu iesniedzējas valsts aizdomas par nodokļu krāpšanu vai līdzīgām darbībām var balstīties uz:

a) dokumentiem, kuru autentiskums ir vai nav apstiprināts, un kas ietver, bet neaprobežojas ar uzskaites dokumentiem, grāmatvedības uzskaites vai bankas konta informāciju;

b) nodokļu maksātāja liecībām;

c) informāciju, kas saņemta no ziņotāja vai citas trešās personas un ir neatkarīgi apstiprināta, vai citādi tāda, kas šķiet ticama; vai

d) netiešiem pierādījumiem.

4. Šveice uzsāk divpusējas sarunas ar katru atsevišķu dalīb- valsti, lai definētu atsevišķas tādu gadījumu kategorijas, kuras atzīst par “līdzīgām darbībām” saskaņā ar tajās valstīs piemē- rotām nodokļu procedūrām.

11. pants

Kompetentās iestādes

Šajā nolīgumā kompetentās iestādes ir iestādes, kas uzskaitītas I pielikumā.

12. pants

Apspriedes

Ja attiecībā uz šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu rodas domstarpības Šveices kompetentās iestādes un vienu vai vairāku 11. pantā minēto pārējo kompetento iestāžu starpā, tās centīsies šīs domstarpības atrisināt, savstarpēji vienojoties. Tās tūlīt paziņo Eiropas Kopienu Komisijai un pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par to apspriežu rezultātiem. Attiecībā uz interpretācijas jautājumiem Komisija var piedalīties apspriedēs pēc jebkuras kompetentās iestādes lūguma.

13. pants

Pārskatīšana

1. Līgumslēdzējas puses apspriežas vismaz ik pa trim gadiem vai pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas puses lūguma, lai pārbaudītu šī nolīguma īstenošanas tehniskos aspektus un – ja Līgumslēdzējas puses to uzskata par vajadzīgu – to uzlabotu, un novērtētu starptautiskos notikumus. Apspriedes rīko viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas vai – steidzamos gadījumos – cik vien drīz iespējams.

2. Balstoties uz šādu novērtējumu, Līgumslēdzējas puses var savstarpēji apspriesties, lai pārbaudītu, vai šajā nolīgumā ir jāveic maiņas, lai ņemtu vērā starptautiskos notikumus.

3. Tiklīdz iegūta pietiekama pieredze 1. panta 1. punkta pilnīgā īstenošanā, Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas, lai pārbaudītu, vai šajā nolīgumā ir jāveic izmaiņas, lai ņemtu vērā starptautiskos notikumus.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajās apspriedēs katra Līgumslēdzēja puse informē otro Līgumslēdzēju pusi par iespē- jamajiem notikumiem, kas varētu ietekmēt šā nolīguma pareizu darbību. Šie notikumi arī ietver jebkuru attiecīgu kādas Līgum- slēdzējas puses un trešās valsts nolīguma noslēgšanu.

14. pants

Saistība ar divpusējām konvencijām pret nodokļu dubultu uzlikšanu ienākumiem

Šveices un dalībvalstu savstarpējās konvencijas pret nodokļu dubultu uzlikšanu ienākumiem neliedz iekasēt ieturējumu, ko paredz šis nolīgums.

15. pants

Uzņēmējsabiedrību savstarpējās dividendes, procenti un honorāru maksājumi

1. Neskarot valstu iekšējo vai starpvalstu nolīgumu notei- kumu piemērošanu attiecībā uz krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu Šveicē vai dalībvalstīs, dividendēm, ko meitassabiedrības maksā mātessabiedrībām, neuzliek nodokli izcelsmes valstī, ja

— mātessabiedrība ir tiešais minimāli 25 % šādas meitassabied- rības kapitāla turētājs vismaz divus gadus, un

— viena no uzņēmējsabiedrībām ir dalībvalsts rezidents nodokļu vajadzībām un otra uzņēmējsabiedrība ir Šveices rezidents nodokļu vajadzībām, un

— saskaņā ar jebkuru nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumu ar kādām trešām valstīm neviena no uzņēmējsa- biedrībām nav kādas konkrētas trešās valsts rezidents nodokļu vajadzībām, un

— abas uzņēmējsabiedrības maksā uzņēmumu nodokli un tiem nav atbrīvojumu no nodokļiem, kā arī tās ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (1).

Taču Igaunija tikmēr, kamēr tā uzliek ienākuma nodokli sadalī- tajai peļņai, neiekasējot nodokli par nesadalīto peļņu, vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim var turpināt piemērot minēto nodokli peļņai, ko Igaunijas meitassabiedrības sadala mātessa- biedrībām, kas reģistrētas Šveicē.

2. Neskarot valstu iekšējo vai starpvalstu nolīgumu notei- kumu piemērošanu attiecībā uz krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu Šveicē vai dalībvalstīs, procentu un honorāru maksājumiem, ko veic saistītās uzņēmējsabiedrības vai to pastāvīgās pārstāvniecības, neuzliek nodokli izcelsmes valstī, ja

— šādas uzņēmējsabiedrības ir savstarpēji saistītas tā, ka viena no tām ir tiešais minimāli 25 % otrās uzņēmējsabiedrības kapitāla turētājs vismaz divus gadus, vai arī abas uzņēmēj- sabiedrības pieder trešai uzņēmējsabiedrībai, kas ir tiešais minimāli 25 % gan pirmās uzņēmējsabiedrības, gan otrās uzņēmējsabiedrības kapitāla turētājs vismaz divus gadus, un

— viena no uzņēmējsabiedrībām ir dalībvalsts rezidents nodokļu vajadzībām vai pastāvīgā pārstāvniecība atrodas dalībvalstī un otrā uzņēmējsabiedrība ir Šveices rezidents nodokļu vajadzībām vai pastāvīgā pārstāvniecība atrodas Šveicē, un

— saskaņā ar jebkuru nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumu ar jebkuru trešo valsti neviena no uzņēmējsa- biedrībām nav šīs trešās valsts rezidents nodokļu vaja- dzībām, un neviena no pastāvīgajām pārstāvniecībām neatrodas šajā trešā valstī, un

— visas uzņēmējsabiedrības maksā uzņēmumu nodokli un tām nav atbrīvojumu no nodokļiem, īpaši attiecībā uz procentu un honorāru maksājumiem, kā arī visas uzņēmējsabiedrības ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (1).

Tomēr, ja Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic saistīti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs, ir paredzēts pārejas laiks attiecībā uz konkrētu dalībvalsti, šī valsts nodrošina iepriekšminēto noteikumu piemērošanu par procentu un honorāru maksājumiem vienīgi tikai pēc tam, kad beidzies pārejas laiks.

(1) Attiecībā uz Šveici termins “sabiedrība ar ierobežotu atbildību” attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

— société anonyme/Aktiengesellschaft/societą anonima,

— société ą responsabilité limitée/Gesellschaft mit beschränkter Haftung/societą a responsabilitą limitata,

— société en commandite par actions/Kommanditaktiengesellsc- haft/societą in accomandita per azioni.

3. Šā nolīguma pieņemšana neietekmē pastāvošos Šveices un dalībvalstu nolīgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas novēr- šanu, kuros paredzēti izdevīgāki noteikumi nodokļu piemēro- šanai dividendēm un procentu un honorāru maksājumiem.

16. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz tirgojamiem parāda vērtspa- pīriem (1)

1. No šā nolīguma piemērošanas dienas un tikmēr, kamēr vismaz viena dalībvalsts arī piemēro līdzīgus noteikumus, vēlā- kais līdz 2010. gada 31. decembrim vietējās un starptautiskās obligācijas un citus tirgojamus parāda vērtspapīrus, kas pirmo reizi emitēti līdz 2001. gada 1. martam vai kuru sākotnējos emisijas prospektus līdz šim datumam apstiprinājušas kompe- tentās iestādes emisijas valstī, neuzskata par parādprasībām 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ar nosacījumu, ka nenotiek turpmākas šādu tirgojamu parāda vērtspapīru emisijas 2002. gada 1. martā vai pēc šīs dienas.

Taču tikmēr, kamēr vismaz viena dalībvalsts arī piemēro līdzīgus noteikumus, šā panta noteikumus turpina piemērot pēc 2010. gada 31. decembra attiecībā uz tirgojamiem parāda vērtspapī- riem.

— kas ietver palielināšanas un pirmstermiņa izpirkšanas klau- zulas, un

— ja izmaksātājs, kā noteikts 6. pantā, ir reģistrēts Šveicē, un

— ja šis izmaksātājs tieši maksā procentus vai nodrošina, ka procentus maksā tieši faktiskā īpašnieka labā, kurš ir kādas dalībvalsts rezidents.

Ja visas dalībvalstis pārstāj piemērot līdzīgus noteikumus, šā panta noteikumus turpina piemērot tikai attiecībā uz tirgoja- miem vērtspapīriem

— kas ietver palielināšanas un pirmstermiņa izpirkšanas klau- zulas, un

— ja emitenta izmaksātājs ir reģistrēts Šveicē, un

— ja šis izmaksātājs tieši maksā procentus vai nodrošina, ka procentus maksā tieši faktiskā īpašnieka labā, kurš ir kādas dalībvalsts rezidents.

(1) Kā paredzēts direktīvā, šie pārejas noteikumi attiecas arī uz tirgoja- miem parāda vērtspapīriem, kuri ir īpašumā ar investīciju fondu starpniecību.

Ja valdība vai saistīta vienība, kura darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma atzīta ar starptautisku līgumu (kuri uzskaitīti šā nolīguma II pielikumā), 2002. gada 1. martā vai vēlāk vēlreiz emitē iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru, tad visu šādu vērtspapīru emisiju, ko veido sākotnējā emisija un jebkura turpmāka emisija, uzskata par parādprasību 7. panta 1. punkta

a) apakšpunkta nozīmē.

Ja iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju 2002. gada 1. martā vai vēlāk emitē kāds cits emitents, uz kuru neattiecas ceturtā daļa, tad šādu turpmāku emisiju uzskata par parādprasību 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

2. Šā panta noteikumi neliedz Šveicei un dalībvalstīm joprojām uzlikt nodokļus ienākumiem no tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kas minēti 1. punktā, saskaņā ar to tiesību aktiem.

17. pants

Parakstīšana, stāšanās spēkā un darbības ilgums

1. Šo nolīgumu jāratificē vai jāapstiprina Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to procedūrām. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par šo procedūru pabeigšanu. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēdējam no paziņo- jumiem.

2. Ievērojot Šveices konstitucionālās prasības, kā arī Kopienas tiesību aktu prasības par starptautisku nolīgumu slēgšanu, kā arī neskarot 18. pantu, Šveice un attiecīgā gadījumā Kopiena praksē īsteno un piemēro šo nolīgumu no 2005. gada 1. janvāra un par to viena otrai paziņo.

3. Šis nolīgums paliek spēkā, līdz to izbeidz kāda no Līgum- slēdzējām pusēm.

4. Jebkura Līgumslēdzēja puse var izbeigt šo nolīgumu, pazi- ņojot par to otrai pusei. Šādā gadījumā nolīgums zaudē savu spēku divpadsmit mēnešus pēc paziņojuma.

18. pants

Nolīguma piemērošana un piemērošanas apturēšana

1. Šo nolīgumu piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu atka- rīgās un saistītās teritorijas, kas minētas (Ekonomikas un finanšu lietu) Padomes ziņojumā 2000. gada 19. un 20. jūnija Santa- marija da Feiras Eiropadomei, kā arī attiecīgi Amerikas Savie- notās valstis, Andora, Lihtenšteina, Monako un Sanmarīno pieņem un īsteno pasākumus, kas atbilst vai ir līdzvērtīgi pasā- kumiem, kas paredzēti direktīvā vai šajā nolīgumā, izņemot šā nolīguma 15. pantu, kā arī ar nosacījumu, ka šiem pasākumiem noteikti tie paši īstenošanas termiņi.

2. Līgumslēdzējas puses vismaz sešus mēnešus pirms 17. panta 2. punktā minētās dienas, kopīgi vienojoties, nolemj, vai būs izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi, ņemot vērā attie- cīgo pasākumu spēkā stāšanās dienas trešās valstīs un attiecī- gajās atkarīgajās vai saistītajās teritorijās. Ja Līgumslēdzējas puses nenolemj, ka nosacījumi būs izpildīti, tās, kopīgi vienojoties, pieņem lēmumu noteikt jaunu datumu 17. panta 2. punktā paredzētajiem mērķiem.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta 15. pantu piemēro attiecībā uz Spāniju no dienas, kad stājas spēkā Spānijas un Šveices divpusējs nolīgums par informācijas apmaiņu pēc lūguma ar nodokļu krāpšanu vai līdzīgām darbībām saistītās administra- tīvās lietās, civillietās vai krimināllietās saskaņā ar lūguma saņē- mējas valsts tiesību aktiem attiecībā uz ienākumiem, uz kuriem neattiecas šis nolīgums, bet uz kuriem attiecas konvencija vai nolīgums, kas noslēgts starp Spāniju un Šveici, par ienākumu un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

4. Šā nolīguma piemērošanu vai tā atsevišķu daļu piemēro- šanu jebkura Līgumslēdzēja puse var apturēt ar tūlītēju iedar- bību, par to paziņojot otrai pusei, ja direktīva vai kāda direktīvas daļa vairs nav piemērojama vai nu uz laiku, vai pastāvīgi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, vai ja attiecīgā dalībvalsts aptur tā īstenošanai paredzēto tiesību aktu piemērošanu.

5. Jebkura Līgumslēdzēja puse var apturēt šā nolīguma piemērošanu, par to paziņojot otrai pusei, ja viena no trešām valstīm vai teritorijām, kas minētas 1. punktā, pārstāj piemērot minētajā punktā paredzētos pasākumus. Piemērošanas apturē- šana notiek ne agrāk kā divus mēnešus pēc paziņošanas. Šā nolīguma piemērošanu atsāk, tiklīdz pasākumus atjauno.

19. pants

Prasības un galīgais norēķins

1. Ja šo nolīgumu izbeidz vai tā piemērošanu aptur pilnībā vai daļēji, tas saskaņā ar 9. pantu neskar fizisko personu prasības.

2. Šādā gadījumā Šveice līdz šā nolīguma piemērošanas posma beigām sastāda galīgo norēķinu un veic galīgo maksā- jumu dalībvalstīm.

20. pants

Teritoriālā darbības joma

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, un, no otras puses, Šveices teritorijā.

21. pants

Pielikumi

1. Pielikumi ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

2. Kompetento iestāžu sarakstu 1. pielikumā var grozīt, Šveicei gluži vienkārši paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei par minētā pielikuma a) apakšpunktā norādīto iestādi, un Kopienai paziņojot par citām iestādēm.

Saistīto vienību sarakstu 2. pielikumā var grozīt, savstarpēji vienojoties.

22. pants

Valodas

1. Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, spāņu, somu, vācu un zviedru valodā; visas versijas šajās valodās ir vienlīdz auten- tiskas.

2. Līgumslēdzējas puses autentisko nolīguma versijas čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovaku, slovēņu un ungāru valodā ar vēstuļu apmaiņas starpniecību. Arī šīs versijas ir autentiskas, tāpat kā 1. punktā minēto valodu versijas.

EN FE DE LO CUAL, los plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente Acuerdo.

NA DŮKAZ ČEHOŽ připojili níže podepsaní zplnomocnění zástupci k této smlouvě své podpisy. TIL BEKRÆFTELSE HERAF har undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne aftale.

ZU XXXXXX DESSEN haben die unterzeichneten Bevollmächtigten ihre Unterschriften unter dieses Abkommen gesetzt. SELLE KINNITUSEKS on täievolilised esindajad käesolevale lepingule alla kirjutanud.

ΣΕ ΠΙΣΤΩΣΗ ΤΩΝ ΑΝΩΤΕΡΩ, οι υπογράφοντες πληρεξούσιοι έθεσαν την υπογραφή τους κάτω από την παρούσα συμφωνία. IN WITNESS WHEREOF, the undersigned Plenipotentiaries have hereunto set their hands.

EN FOI DE QUOI, les plénipotentiaires soussignés ont apposé leurs signatures au bas du présent accord. IN FEDE DI CHE, i plenipotenziari sottoscritti hanno apposto la propria firma in calce al presente accordo. TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

TAI PALIUDYDAMI, šj Susitarimą pasirašė toliau nurodyti jgaliotieji atstovai.

FENTIEK HITELÉÜL e megállapodást az alulírott meghatalmazottak alább kézjegyükkel látták el. B'XIEHDA TA' DAN, il-Plenipotenzjari hawn taħt iffirmati ffirmaw dan il-Ftehim.

TEN BLIJKE WAARVAN de ondergetekende gevolmachtigden hun handtekening onder deze overeenkomst hebben geplaatst.

W DOWÓD CZEGO, niżej podpisani pełnomocnicy złożyli swoje podpisy.

EM FÉ DO QUE, os plenipotenciários abaixo assinados apuserem as suas assinaturas no final do presente Acordo. NA DÔKAZ ČOHO dolupodpísaní splnomocnení zástupcovia podpísali túto dohodu.

V POTRDITEV TEGA so spodaj podpisani pooblaščenci podpisali ta sporazum.

TÄMÄN VAKUUDEKSI allamainitut täysivaltaiset edustajat ovat allekirjoittaneet tämän sopimuksen. TILL BEVIS HÄRPÅ har undertecknade befullmäktigade undertecknat detta avtal.

Hecho en Luxemburgo, el veintiseis de octubre del dos mil cuatro. V Lucemburku dne dvacátého šestého října dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Luxembourg den seksogtyvende oktober to tusind og fire. Geschehen zu Luxemburg am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta oktoobrikuu kahekümme kuuendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Luxembourg on the twenty-sixth day of October in the year two thousand and four. Fait à Luxembourg, le vingt-six octobre deux mille quatre.

Fatto a Lussembourgo, addì ventisei ottobre duemilaquattro. Luksemburgā, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų spalio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge. Kelt Luxembourgban, a kettőezer negyedik év október huszonhatodik napján.

Magħmula fil-Lussemburgu fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u erbgħa. Gedaan te Luxemburg, de zesentwintigste oktober tweeduizendvier.

Sporządzono w Luksemburgu w dniu dwudziestym szóstym października roku dwutysięcznego czwartego. Feito em Luxemburgo, em vinte e seis de Outubro de dois mil e quatro.

V Luxemburgu dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícštyri.

V Luxembourgu, dne šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč štiri.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaneljä. Som skedde i Luxemburg den tjugosjätte oktober tjugohundrafyra.

Por la Comunidad Europea Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab Für die Europäische Gemeinschaft Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community Pour la Communauté européenne Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap W imieniu Wspólnoty Europejskiej Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo za Evropsko skupnost Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

I PIELIKUMS

KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTS

Piemērojot šo nolīgumu, “kompetentās iestādes” ir šādas:

a) Šveicē - Le Directeur de l'Administration fédérale des contributions/Der Direktor der Eidgenössischen Steuerverwal- tung/il direttore dell'Amministrazione federale delle contribuzioni vai viņa pilnvarotais vai pārstāvis;

b) Beļģijas Karalistē - De Minister van Financiën/Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis;

c) Čehijas Republikā - Ministr financí vai pilnvarots pārstāvis;

d) Dānijas Karalistē - Skatteministeren vai pilnvarots pārstāvis;

e) Vācijas Federatīvajā Republikā - Der Bundesminister der Finanzen vai autorizēts pārstāvis;

f) Igaunijas Republikā - Rahandusminister vai pilnvarots pārstāvis;

g) Grieķijas Republikā - Ο Υπουργός των Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis;

h) Spānijas Karalistē - El Ministro de Hacienda vai pilnvarots pārstāvis;

i) Francijas Republikā - Le Ministre chargé du budget vai pilnvarots pārstāvis;

j) Īrijā - The Revenue Commissioners vai to pilnvarots pārstāvis;

k) Itālijas Republikā - Il Capo del Dipartimento per le Politiche Fiscali vai pilnvarots pārstāvis;

l) Kipras Republikā - Υπουργός Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis;

m) Latvijas Republikā - Finanšu ministrs vai pilnvarots pārstāvis;

n) Lietuvas Republikā - Finansų ministras vai pilnvarots pārstāvis;

o) Luksemburgas Lielhercogistē - Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis; taču 10. panta vajadzībām kompe- tentā iestāde ir “le Procureur Général d'État luxemburgeois”;

p) Ungārijas Republikā - A pénzügyminiszter vai pilnvarots pārstāvis;

q) Maltas Republikā - Il-Ministru responsabbli għall-Finanzi vai pilnvarots pārstāvis;

r) Nīderlandes Karalistē - De Minister van Financiën vai pilnvarots pārstāvis;

s) Austrijas Republikā - Der Bundesminister für Finanzen vai pilnvarots pārstāvis;

t) Polijas Republikā - Minister Finansów vai pilnvarots pārstāvis;

u) Portugāles Republikā - O Ministro das Finanças vai pilnvarots pārstāvis;

v) Slovēnijas Republikā - Minister za finance vai pilnvarots pārstāvis;

w) Slovākijas Republikā - Minister financií vai pilnvarots pārstāvis;

x) Somijas Republikā - Valtiovarainministeriö/Finansministeriet vai pilnvarots pārstāvis;

y) Zviedrijas Karalistē - Finansdepartementet vai pilnvarots pārstāvis;

z) Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karalistē un Eiropas teritorijās, par kuru ārējām attiecībām ir atbildīga Apvie- notā Karaliste: Commissioners of Inland Revenue vai to pilnvarots pārstāvis un kompetenta Gibraltāra iestāde, ko Apvienotā Karaliste norīkos atbilstīgi Nolīgumiem par Gibraltāra iestādēm tādu ES un EK tiesību aktu un saistīto nolīgumu sakarā, par ko dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm paziņots 2000. gada 19. aprīlī, kuru eksemplāru Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs dara zināmu Šveicei, un kurš attieksies uz šo nolīgumu.

II PIELIKUMS

SAISTĪTU VIENĪBU SARAKSTS

Šā nolīguma 16. panta nozīmē šādas vienības uzskata par “saistītām vienībām, kas darbojas kā valstu iestādes vai kuru nozīme ir atzīta ar kādu starptautisku līgumu”.

VIENĪBAS EIROPAS SAVIENĪBĀ:

Beļģijā

Vlaams Gewest (Flandrija) Région wallonne (Valonija)

Région bruxelloise/Brussels Gewest (Briseles apgabals) Communauté française (franču kopiena)

Vlaamse Gemeenschap (flāmu kopiena) Deutschsprachige Gemeinschaft (vācvalodīgo kopiena)

Spānijā

Xunta de Galicia (Galīcijas reģiona izpildiestāde) Junta de Andalucia (Andalūzijas reģiona izpildiestāde)

Junta de Extremadura (Estremadūras reģiona izpildiestāde)

Junta de Castilla-La Mancha (Kastīlijas un Lamančas reģiona izpildiestāde) Junta de Castilla-León (Kastīlijas un Xxxxxx reģiona izpildiestāde) Gobierno Foral de Navarra (Navarras reģiona pašvaldība)

Govern de les Illes Balears (Baleāru salu reģiona pašvaldība) Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā novada pašvaldība) Generalitat de Valencia (Valensijas autonomā reģiona pašvaldība) Diputación General de Aragoi (Aragonas reģiona padome) Gobierno de las Islas Canarias (Kanāriju salu pašvaldība)

Gobierno de Murcia (Xxxxxxxx xxxxxxxxxx) Gobierno de Madrid (Madrides reģiona pašvaldība)

Gobierno de la Comunidad Autónoma del Pais Vasco/Euzkadi (Basku zemes autonomās kopienas valdība) Diputacioi Foral de Guipúzcoa (Gipuskojas reģiona padome)

Diputacioi Foral de Vizcaya/Bizkaia (Biskajas reģiona padome) Diputacioi Foral de Alava (Alavas reģiona padome) Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas dome) Ayuntamiento de Barcelona (Barselonas pilsētas dome) Cabildo Insular de Gran Canaria (Grankanārijas salas padome) Cabildo Insular de Tenerife (Tenerifes salas padome)

Institute de Crédito Oficial (Valsts kredītiestāde)

Institute Cataljn de Finanzas (Katalonijas Finanšu iestāde) Institute Valenciano de Finanzas (Valensijas Finanšu iestāde)

Grieķijā

Оργανισμός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Valsts tālsakaru organizācija) Оργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (Valsts dzelzceļu organizācija) Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού (Valsts elektrības sabiedrība)

Francijā

La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES) (Sociālo parādu amortizācijas/izpirkšanas fonds) L'Agence franaise de deVeloppement (AFD) (Francijas Attīstības aģentūra)

Rseau Ferré France (RFF) (Francijas Dzelzceļu tīkls)

Caisse Nationale des Autoroutes (CNA) (Valsts autoceļu fonds)

Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP) (Parīzes Valsts slimnīcu atbalsta fonds) Charbonnages de France (CDF) (Francijas Akmeņogļu pārvalde)

Entreprise miniffe et chimique (EMC) (Kalnrūpniecības un ķīmijas sabiedrība)

Itālijā Reģioni Provinces Pašvaldības

Cassa Depositi e Prestiti (Noguldījumu un aizdevumu fonds)

Latvijā

Pašvaldības

Polijā

gminy (komūnas) powiaty (apgabali)

województwa (vojevodistes/provinces) związki gmin (komūnu apvienības) związki powiatów (apgabalu apvienības)

związki województw (vojevodistu/provinču apvienības) miasto stołeczne Warszawa (galvaspilsēta Varšava)

Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības pārstrukturizācijas un modernizācijas aģentūra) Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības īpašumu aģentūra)

Portugālē

Região Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals) Região Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals) Pašvaldības

Slovākijā

mestá a obce (pašvaldības)

Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas Dzelzceļa sabiedrība)

Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts ceļu apsaimniekošanas fonds) Slovenské elektrárne (Slovākijas elektrostacijas)

Vodohospodárska výstavba (Ūdens taupības būvsabiedrība)

STARPTAUTISKAS VIENĪBAS:

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka Eiropas Investīciju banka

Āzijas Attīstības banka Āfrikas Attīstības banka Pasaules banka/SRAB/SVF

Starptautiskā finanšu korporācija Amerikas Attīstības banka

Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds Euratom

Eiropas Kopiena

Corporación Andina de Fomento (CAF) (Andu Attīstības sabiedrība) Eurofima

Eiropas Ogļu un tērauda kopiena Ziemeļvalstu investīciju banka

Karību jūras baseina valstu attīstības banka

16. pants neskar starptautiskas saistības, kādās Līgumslēdzējas puses varētu būt stājušās ar iepriekš minētajām starptau- tiskajām vienībām.

VIENĪBAS TREŠĀS VALSTĪS:

Vienības, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1) vienību nepārprotami uzskata par valsts iestādi saskaņā ar attiecīgas valsts kritērijiem;

2) šāda valsts iestāde ir ārpustirgus ražotājs, kas veic un finansē vairākas darbības, galvenokārt piedāvājot ārpustirgus preces un pakalpojumus, kas paredzēti sabiedrībai, un šīs darbības efektīvi kontrolē valsts;

3) šāda valsts iestāde ir liels un regulārs parāda instrumentu emitents;

4) attiecīgā valsts spēj nodrošināt to, ka tāda valsts iestāde neizpērk obligācijas pirms termiņa gadījumā, ja līgumā ir ietvertas palielināšanas klauzulas.