DARBA TIRGUS ELASTĪGUMS

DARBA TIRGUS ELASTĪGUMS

X. Xxxxxx, LU asoc. profesors

ELASTĪGS DARBA TIRGUS

Nodrošina pietiekami brīvu darbaspēka kustību:

– starp nozarēm;

– starp uzņēmumiem;

– starp reģioniem.

Nodarbinātības līmenis un struktūra diezgan ātri pielāgojas tautsaimniecības vajadzībām.

DARBA TIRGUS ELASTĪGUMA DIMENSIJAS

Nodarbinātības pieauguma temps ir straujāks nozarēs un uzņēmumos ar augstāku ekonomisko efektivitāti.

Piemēri.

Uzņēmumi uz pieprasījuma pārmaiņām var reaģēt, mainot papilddarbā strādājošo skaitu vai viņu nostrādāto stundu skaitu.

Tendences:

– informācijas plūsmu loma;

– vai ir juridiskie šķēršļi;

– darba līgumi uz noteiktu laiku (par un pret).

Manevrēšana arī ar pamatdarbā strādājošajiem, viņu nostrādātajām stundām vai algām. Piemērs. Volkswagen:

– elastīgums un sociālā aizsardzība;

– arodbiedrību loma.

Nestandarta darba laiks, vieta utt.

Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte:

– migrācija;

– ikdienas plūsmas;

– Latvija un citas valstis.

Faktori:

– cilvēku mentalitāte (krasas starpvalstu atšķirības);

– infrastruktūra;

– valsts un pašvaldību politika;

– mājokļu tirgus.

Darbaspēka profesionālā mobilitāte:

– tendences;

– starptautiskie salīdzinājumi;

– faktori.

Nav juridisko vai citu šķēršļu, kas traucē uzņēmējiem variēt algas pa reģioniem. Jo augstāks bezdarba līmenis, jo zemākas algas.

Pēdējā laikā OECD un ES arvien vairāk uzmanības pievērš līdzsvaram starp darba tirgus elastīguma uzlabošanu un sociālajiem mērķiem.

SABIEDRISKO PAKALPOJUMU REGULĒJAMO TARIFU ILGTERMIŅA TENDENCES ES UN LATVIJĀ

Xxxx. X. Xxxxxxxxx, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja

IEVADS

Skaidrojot patēriņa cenu kāpumu pēdējā gada laikā, bieži tiek norādīts, ka viens no šā kāpuma iemesliem ir administratīvi regulējamo tarifu pārmaiņas. Skatoties ziņu sižetus, rodas iespaids, ka tas ir pilnīgi autonoms process – lūk, regulators izlēmis, un tagad, visiem par pārsteigumu, mainīsies regulējamās cenas. Faktiski tā nav – likums nosaka (un regulators savā darbībā to stingri ievēro), ka regulējamo pakalpojumu tarifiem jāatbilst pakalpojumu sniedzēju darbības izmaksām. Mainoties šīm izmaksām, mainās arī tarifi. Regulēto uzņēmumu izmaksas lielā mērā ietekmē tie paši procesi, kas ietekmē arī visus pārējos uzņēmumus. Tādējādi, ja naftas cenas pasaulē kāpj un tāpēc sadārdzinās, piemēram, lauksaimniecības produkti, naftas cenas ietekmē arī citus kurināmā veidus un sadārdzina gan gāzi, gan elektrību Latvijā. Tātad regulējamās cenas mainās tāpat kā pārējās cenas, tikai regulējamās ir labāk pamanāmas.

KĀDUS TARIFUS REGULĒ EIROPAS SAVIENĪBĀ?

Sabiedriskos pakalpojumus Eiropas Savienības (ES) politikas dokumentos sauc par vispārējas nozīmes pakalpojumiem (services of general interest). Tie ir elektroenerģijas un gāzes apgāde, ūdensapgāde un pasta pakalpojumi, kā arī – daļēji – sakaru pakalpojumi un transporta pakalpojumi. Šo pakalpojumu tarifus regulē tikai tad, ja konkrētā tirgū ir nepietiekama konkurence. Turklāt tarifu noteikšana mainās, pārejot uz vieglāku formu – no ex-ante regulēšanas uz ex-post regulēšanu, t.i., no tarifu apstiprināšanas pirms pārskata perioda uz saistību noteikšanu pēc pārskata perioda, atstājot tarifu noteikšanu pašu uzņēmumu ziņā.

Kaut arī ES normatīvie akti precīzi definē konkurences veicināšanas pasākumus un sasniedzamos mērķus, tarifu regulēšanas jomā ES valstīm ir samērā liela autonomija. Pievienojoties ES, uz Latviju tika attiecinātas ES normatīvi aktu prasības enerģētikas un telekomunikāciju nozarē.

Pēdējos gados enerģētikas jomā pieņemtās direktīvas paredz nepieciešamības gadījumā noteikt regulētu pieeju un regulētus tarifus elektroenerģijas un gāzes tīkliem, lai nepieļautu jauno tirgus dalībnieku diskrimināciju (ex-ante regulēšana). Šādā gadījumā regulēts tiek tīkla izmantošanas tarifs, bet gala tarifus, savstarpēji konkurējot, tirgū nosaka vairāki piegādātāji. Ja viens piegādātājs dominē, attiecīgajā valstī notiek arī gala tarifu regulēšana (parasti iedzīvotājiem un nelieliem patērētājiem). Pēdējā laikā tīkla pakalpojumu tarifi ir samērā stabili, bet gala cenas aug. Kad naftas kā dominējošā kurināmā cena gandrīz katru dienu sasniedz jaunus rekordus, nav gaidāms drīzs energoresursu cenu kritums. Ilgtermiņā energoresursu cenas varētu vēl pieaugt, līdz sasniegtais cenu līmenis noteiks, ka rentabla kļūs jaunu energotehnoloģiju ieviešana.

Konkurences ietekmē telekomunikāciju tarifi tradicionālajiem pakalpojumiem turpina samazināties, operatoriem gūstot papildu ienākumus no augoša sarunu apjoma un jauniem pakalpojumiem. Paredzams, ka šīs tendences turpināsies arī ilgtermiņā, kad telekomunikāciju pakalpojumu cenas noteikti vairs neuzskatīs par regulējamiem tarifiem. Dažās ES valstīs regulē starpsavienojumu tarifus, lai nepieļautu jauno tirgus dalībnieku diskrimināciju, kā arī interneta piekļuves tarifus, lai veicinātu šo pakalpojumu pieejamību.

ES valstīs tarifi atšķiras, un to lielums ir atkarīgs no vairākiem iekšējiem un ārējiem faktoriem (sk. pielikumu).

KO REGULĒ LATVIJĀ?

Latvijā regulējamās jomas ir noteicis likumdevējs. Valsts līmenī pašlaik tiek regulēti elektrības un gāzes apgādes, elektronisko sakaru, pasta pakalpojumu un dzelzceļa tarifi. Savukārt pašvaldību līmenī tiek regulēti siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas pakalpojumu, atkritumu savākšanas tarifi. No statistikas viedokļa pie regulējamām cenām pieskaita arī dzīvokļa īri, pasažieru transporta cenas, pases izsniegšanas nodevas, atsevišķu medicīnas pakalpojumu cenas un (līdz 1. maijam) arī obligātās autovadītāju apdrošināšanas prēmijas.

Pēdējā laikā vērojamais regulējamo cenu pieaugums saistīts gan ar energoresursu sadārdzināšanos pasaulē, gan nodokļu normatīvo aktu pārmaiņām (PVN piemērošana ūdensapgādei, kanalizācijas pakalpojumiem, siltumapgādei). Turklāt iepriekšējos gados politisku apstākļu dēļ aizkavējās, piemēram, elektroenerģijas un siltuma tarifu pārmaiņas, tāpēc 2003. gadā tarifu pārmaiņu amplitūda bija lielāka. Pieaugot konkurencei sakaru jomā, tarifi nedaudz samazinājās.

NĀKOTNES TENDENCES

Enerģētikā līdz alternatīvu piegādātāju reālas darbības sākumam tiek regulēti visi tarifi. Pēc konkurences nostiprināšanās regulē tikai tīkla pakalpojumus (ex-ante). Savukārt galalietotāju tarifi var turpināt pieaugt gan pasaules cenu tendenču ietekmē, gan arī atspoguļojot augošas tīklu uzturēšanas izmaksas.

Sakaru jomā tiek ieviests princips, ka tajos elektronisko sakaru tirgos, kur konkurence ir nepietiekama, iespējams noteikt koriģējošus pasākumus, x.xx. tarifu regulēšanu (ex-post).

SECINĀJUMI

Kopumā tarifu regulēšanas loma arvien samazinās, jo pieaug konkurence. Tarifu noteikšanā vairāk izmanto ex-post pieeju.

Sabiedrisko pakalpojumu tarifi var pieaugt ārējās ietekmes, piemēram, energoresursu cenu kāpuma, dēļ. Tehnoloģiju attīstība un konkurence var samazināt tarifus, piemēram, sakaru jomā.

LATA PĀRSAISTES UN EIRO IEVIEŠANAS PRAKTISKIE ASPEKTI

X. Xxxxxxxxx, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents

LATA PĀRSAISTES NOZĪME

Kāpēc jāpārsaista lats:

– piesaistes pie SDR novērtējums;

– objektīva nepieciešamība.

Vai piesaistes laiks ir optimāls?

– Latvijas Komercbanku asociācijas veiktā banku aptauja

– Latvijas Bankas lēmuma novērtējums Piesaistes plusi un mīnusi:

– tautsaimniecībā;

– banku sektorā.

EIRO IEVIEŠANAS PRAKTISKIE ASPEKTI

Naudas reforma – svarīgs valstisks pasākums. Valūtas veiksmīgas ieviešanas priekšnoteikumi:

– pieredzes izmantošana;

– skaidrība par ieviešanas procesu;

– sabiedrības informēšana un sagatavošana.

PIEREDZES IZMANTOŠANA

Naudas reformas Latvijā:

– PSRS rublis – Latvijas rublis ("repsīši");

– Latvijas rublis – lats.

Eiro ieviešana Eiropā

SKAIDRĪBA PAR IEVIEŠANAS PROCESU

Nosacījumi Precizitāte Normatīvie akti

SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA UN SAGATAVOŠANA

Savlaicīgums un regularitāte

Viegli uztverama un saprotama izskaidrošana Pārspīlējumu novēršana

SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA UN SAGATAVOŠANA

Savlaicīgums un regularitāte

Viegli uztverama un saprotama izskaidrošana Pārspīlējumu novēršana

BANKU LOMA UN GATAVĪBA EIRO IEVIEŠANAI

Kontu pārveidošana:

– konvertācijas noteikumi;

– informācija klientiem.

Skaidrās naudas apmaiņa Informācijas sistēmu pielāgošana

BANKU DARBĪBAS PĀRMAIŅAS

Valūtas konvertācija Aktīvu struktūra

Iekšējie un ārējie maksājumi

LATVIJAS UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES NOVĒRTĒJUMS UN UZLABOŠANAS PASĀKUMI

X. Xxxxxxx, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks

GALVENIE UZDEVUMI UZŅĒMĒJDARBĪBAI LABVĒLĪGU NOSACĪJUMU VEIDOŠANĀ

Nodrošināt pievilcīgu uzņēmējdarbības institucionālo vidi Nodrošināt labi funkcionējošu bāzes infrastruktūru Nodrošināt brīvu, vienlīdzīgu un godīgu konkurenci

MAZIE UN VIDĒJIE UZŅĒMUMI (MVU)

Nozīmīga loma iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā

– Nodarbināti 69,9% no privātajā sektorā strādājošajiem

– Veido 63,2% no IKP

Zems uzņēmējdarbības aktivitātes līmenis

– Latvijā – 18 MVU uz 1 000 iedzīvotājiem

– ES – vidēji 50 MVU uz 1 000 iedzīvotājiem

KONKURĒTSPĒJA, RAŽOŠANAS FAKTORU PRODUKTIVITĀTE

Nozīmīgs privāto investīciju pieaugums

– Investīcijas privātajā sektorā palielinājās par 51,8% (2001–2003) Zema darbaspēka produktivitāte

– 39% no ES vidējā līmeņa (2003)

– Vidējais produktivitātes pieaugums – 5% gadā (2000–2003) Eksporta pieaugums

– Preču eksporta pieaugums – 17% (2003)

EFEKTĪVAS UN KONKURĒTSPĒJĪGAS NOZARU STRUKTŪRAS IZVEIDOŠANAS GALVENIE UZDEVUMI

Cilvēkresursu attīstība

Produktīvās kapacitātes paaugstināšana Inovācijām atvērtas tautsaimniecības izveidošana

UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA INSTRUMENTI

Administratīvo barjeru mazināšana

– Dialogs ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām

– Nodokļu administrēšanas pilnveidošana

– Elektroniskās pārvaldes pakalpojumu ieviešana Eksporta veicināšana

– Ārējo ekonomisko pārstāvniecību attīstība

– Atbalsts komercsabiedrību dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās Iekšējā tirgus politika

– Nodrošināt ES vienotā tirgus veiksmīgu funkcionēšanu

– Tirgus uzraudzības organizēšana un pilnveidošana

ES strukturālo fondu pieejamība konkurētspēju veicinošiem pasākumiem

– Jaunu produktu ieviešanai ražošanā

– Atbilstības nodrošināšanai ES standartiem vides un darba drošības jomā

– Finanšu pieejamībai (kredīti, garantijas, riska kapitāls)

KĀ TIRGOTĀJS VĒLAS PĀRIET UZ EIRO!

X. Xxxxxxxxxx, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents

PRASĪBAS PĀREJAI:

– ātra,

– ērta,

– vienkārša,

– minimālas izmaksas.

ĀTRA:

ĒRTA:

– pārejas periodam, kad tirdzniecības vietās cenas norāda gan latos, gan eiro, jābūt ne ilgākam par 10–15 dienām.

– pārejas periodam jānotiek mazākā apgrozījuma mēnesī, tātad vēlams – no 15. janvāra līdz 31. janvārim.

VIENKĀRŠA:

– EKA čekā pirkums norādāms vienā valūtā,

– vienkārša saņemto latu uzskaite.

MINIMĀLAS IZMAKSAS:

– nav izvirzāmas papildu prasības EKA,

– nav jāmaksā par konvertāciju un inkasāciju,

– nav jāveic dubultuzskaite.

JAUTĀJUMI:

– kā uzskaitīt saņemto latu pārrēķinu uz eiro,

– mēneša pirmajā pusē iekasēto latu pārrēķina formula uz eiro.

VAI BŪS CENU KĀPUMS, IEVIEŠOT EIRO?

PAR:

– izmaksas, kas saistītas ar eiro ieviešanu,

– legalizācijas izmaksas (gan ražošanas, gan tirdzniecības posmā). PRET:

– pārejam uz lielākām summām, tātad nenotiek noapaļošana,

– cenu "realizācija" notikusi gada sākumā, kad ražotāji paaugstināja savas cenas, iekļaujot tajās jaunās energoresursu cenas un ar ES prasību izpildi saistītās ražošanas procesa pilnveides izmaksas.

SECINĀJUMS:

– pārejai jānotiek pēc iespējas īsākā laikā, lai samazinātu tās izmaksas un minimizētu patēriņa cenu kāpumu.

FISKĀLĀS POLITIKAS LOMA KONKURĒTSPĒJĪGAS VIDES VEIDOŠANĀ STABILITĀTES UN IZAUGSMES PAKTA KONTEKSTĀ

X. Xxxxxxxxx, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas valsts sekretāre

Fiskālā politika ir viens no valdības vissvarīgākajiem instrumentiem ekonomisko mērķu sasniegšanā, x.xx. valsts konkurētspējas veidošanā.

Būtiskākie fiskālās politikas uzdevumi valsts konkurētspējas nodrošināšanai ir šādi:

– makroekonomiskā stabilitāte;

– kvalitatīvi un efektīvi valsts budžeta ieguldījumi publiskās infrastruktūras veidošanā;

– stimulu un nosacījumu definēšana produktivitātes veicināšanai;

– tautsaimniecības mērķu definēšana, ilgtermiņa stratēģiskā plānošana un plānu konsekventa īstenošana;

– atbilstoša reaģēšana uz ekonomiskās izaugsmes cikliskajām svārstībām.

Šie uzdevumi atbilst arī Stabilitātes un izaugsmes pakta burtam un garam, kas atspoguļo ES valstu valdību apņemšanos īstenot tādu fiskālo politiku, kura, no vienas puses, ir stabila, prognozējama un ilgtspējīga, bet, no otras puses, nodrošina tautsaimniecības izaugsmi, cenu stabilitāti, nodarbinātības un iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugumu.

Stabilitātes un izaugsmes pakts valstīm, kas pievienojušās monetārajai savienībai vai plāno to darīt (tātad arī Latvijai), paredz fiskālā deficīta un valsts parāda ierobežojumus, tomēr to nevajadzētu uzskatīt par traucēkli valsts attīstībai. Pirmkārt, Latvija ir ieinteresēta saglabāt zemo valsts parāda līmeni; otrkārt, tas novērš iespēju, ka Latviju nelabvēlīgi ietekmēs citu ES valstu nepārdomāta fiskālā politika. Vienlaikus tas ir arī labs stimuls budžeta politikas efektivitātes paaugstināšanai.

Saistībā ar valsts konkurētspēju parasti uzmanība tiek pievērsta makroekonomiskajiem faktoriem, tomēr jāatceras, ka tautsaimniecības attīstība tiek nodrošināta mikroekonomiskajā līmenī. Dalība ES ir ievērojami paplašinājusi Latvijas uzņēmumu darbības vidi, vienlaikus palielinot konkurenci gan kopējā, gan arī vietējā tirgū. Tāpēc no valsts puses ir svarīgi veicināt uzņēmējdarbības attīstību un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Uzņēmējdarbības vidi lielā mērā ietekmē valstī īstenotā nodokļu politika. Pēdējos gados valdības nodokļu politika bijusi vērsta uz nodokļu likmju samazināšanu. Lai nodrošinātu tautsaimniecības attīstību, investīciju piesaisti un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, 2002. gadā tika sākta uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšana. Kopumā šī nodokļa likme samazināta no 25% līdz 15%. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksu likme samazināta no 38% 1996. gadā līdz 33,09% 2003. gadā.

Šo reformu rezultātus pilnībā varēs novērtēt tikai pēc ilgāka laika, tomēr augstie tautsaimniecības izaugsmes rādītāji un nodarbinātības pieaugums liecina, ka tie ir pozitīvi.

IZGLĪTĪBAS UN INOVĀCIJU LOMA KONKURĒTSPĒJAS PAAUGSTINĀŠANĀ LATVIJĀ

X. Xxxx, LU profesore

Mēs visi, neatkarīgi no valstiskās, etniskās, politiskās vai reliģiskās piederības vai mantiskā stāvokļa, sākam dzīvot jaunā laikmetā. Pāreja no industriālās sabiedrības uz zināšanu vai piekļuves laikmetu mainīs nodarbinātības būtību. Industriālajā sabiedrībā cilvēka darbs bija nepieciešams, lai ražotu preces un sniegtu pakalpojumus, bet zināšanu sabiedrībā arvien biežāk gan fizisko darbu, gan intelektuālu, augsti profesionālu darbu veiks cilvēku radītās "domājošās" mašīnas. Arvien lielāku un lielāku vērtību iegūs cilvēku pieredze. Kā akcentē ASV Ekonomikas tendenču pētniecības fonda prezidents Dž. Rifkins, pāreja no tirgus uz tīklu, no īpašumtiesībām uz piekļuvi, tāpat arī materiālā īpašuma nozīmes samazināšanās un intelektuālā īpašuma vērtības pieaugums par ideālu preci padara pieredzē gūtās zināšanas. Industriālās un zināšanu sabiedrības atšķirību pētījumu rezultāti (sk. 1. ta- bulu) ir labi orientieri izglītības, īpaši profesionālās, augstākās un tālākizglītības, studiju programmu pilnveidei un to pašreizējās efektivitātes novērtēšanai.

1. tabula

Rādītājs	Industriālā sabiedrība	Zināšanu sabiedrība
Labklājības avots	Ražošana un finanšu operācijas	Cilvēkkapitāls
Dzīves organizācija	Dzīvo, lai strādātu	Strādā, lai dzīvotu
Autoritāte	Xxxxxxxxxx	Xxxxx autonomija
Identitāte	Uzspiesta	Paša veidota
Brīvība	Atbrīvošanās no ierobežojumiem	Spēja īstenot

Avots: X. Xxxxxx, OECD, 2003.

Kā redzams, visvērtīgākais resurss zināšanu sabiedrībā ir katrs cilvēks ar savām spējām un kompetenci. Turklāt līdzvērtīgi nozīmīgas kļūst kā funkcionālā kompetence, kas saistīta ar noteiktu arodu, tā arī vispārējā kompetence – uzņēmējdarbības, komandas darba un komunikācijas kompetence, prasme tikt galā ar riskiem un izaicinājumiem –, kas lietojamas nepārtraukti mainīgā vidē un darbības jomās. Kādi mācīšanās aspekti šajā sakarā kļūst aktuāli neatkarīgi no izglītības pakāpes vai skolas veida?

MĀCĪŠANĀS ASPEKTI

Kā redzams zīmējumā, zināšanu sabiedrībā visu mācīšanās aspektu nozīme pieaug. Sabiedrības demokrātijas, plurālisma, multikultūru attīstības, sociālās un politiskās dzīves norises arvien noteiktāk

Avots: X. Xxxxxx, OECD, 2003.

izvirza nepieciešamību praktiski katram cilvēkam aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos. Aktualizējas aspekts – kas mācās. Kas ir cilvēki, dažādas sabiedrības grupas, kolektīvi, sociālie un profesionāļu slāņi, no kuru savstarpējās sapratnes, domu apmaiņas, piederības vai atstumtības izjūtām ir un būs atkarīga zināšanu sabiedrības veidošanās, virzība un attīstība. Turklāt līdztekus katra atse- višķa indivīda nepārtrauktam mācīšanās procesam īpašu aktualitāti iegūst organizāciju, cilvēku kopu mācīšanās, savstarpēja pieredzes bagātināšana, tādējādi arvien pilnvērtīgāk apzinoties un saprotot, kāpēc nepieciešamas zināšanas un mācīšanās. Paplašinoties kolektīvās mācīšanās ietvaram, pieaug sapratne, savstarpēja uzticēšanās un inovāciju iespējas. Inovāciju pieredzes veidošanai krasi pieaug aspekts – kā mācās. Aktualizējot studijās apgūstamās kompetences, svarīgi būtu mainīt akcentu no reproducējošas uz inovatīvas darbības pieredzes bagātināšanu.

Organizācijā, kas mācās, notiek zināšanu un pieredzes apmaiņa starp visām personām, izmantojot zināšanu pārvaldību. Zināšanu pārvaldība kļūst par līdzekli, ar ko organizē un vada kolektīvo atmiņu un intelektuālo kapitālu. Tas nodrošina integratīvu pieeju, kas apvieno uzņēmējdarbības stratēģiju, kultūras vērtību un darba procesu analīzi, lai radītu, iegūtu, organizētu un izmantotu organizācijas informatīvo īpašumu. Tālākais uzdevums ir šo īpašumu strukturēt datu bāzēs, tekstuālā informācijā, piemēram, politikas dokumentos, procedūru aprakstos utt. Tādējādi katras izglītības iestādes darbības pamats un pastāvēšanas nosacījums ir spēja tapt par organizāciju, kas mācās. Diemžēl jāatzīst, ka šāds redzējums ir vairāk vēlamais, nekā reālais. Tā kā viens no šīs konferences uzdevumiem ir apzināt Latvijas tautsaimniecības iespēju paplašināšanu un izaicinājumu izglītības jomā šajā kontekstā, tad, orientējoties uz to, ka vairākumam klātesošo ir zināmi izglītības sistēmas nenoliedzamie sasniegumi, ieguvumi un pozitīvās tendences, īsumā – dažu trūkumu analīze cerībā rast domubiedrus un līdzdarītājus – situācijas tālākas uzlabošanas veicinātājus, nodrošinot tās atbilstību nākotnes vajadzībām.

1) Nereti milzīgais studentu pieplūdums augstskolās, ar ko mēdzam lepoties, nebūt nestimulē pašas organizācijas attīstību, vēlmi meklēt jaunas pieejas, piedāvāt zināšanu pārvaldības pieredzi studentiem. Turklāt pārmērīgā kvantitāte gandrīz nepieļauj iespēju izkopt katra indivīda kapacitāti, kas tik ļoti būs nepieciešama nākotnē. Tāpēc likumsakarīgs ir jautājums par studiju produktivitāti un efektivitāti, īpaši cilvēkkapitāla aspektā. Risinājums: rast adekvātu augstskolu finansēšanas mehānismu, kas tieši saistīts ar piedāvātās izglītības kvalitāti institucionālā un personības līmenī.

2) Lai gan ir pietiekami plašs studiju programmu piedāvājums Latvijas augstskolās, studējošo izvēle un pieprasījums ir diezgan vienveidīgs, tie tikai daļēji atbilst darba tirgus prasībām un, būtiskākais, nesekmē zināšanu sabiedrības attīstību valstī. Risinājums: aktīvi veidot diskursu par zināšanu sa- biedrību, lai noskaidrotu nacionālās prioritātes zināšanu sabiedrībā un nodrošinātu tām atbalstu.

3) Joprojām daudzās tautsaimniecības nozarēs ir vāji definētas speciālistu kvalifikācijas prasības, kas nestimulē programmu pilnveidi un orientāciju uz darba dzīvē nepieciešamajām kompetencēm, kā arī starpdisciplināru programmu piedāvājumu, kas plaši izplatītas rietumvalstīs un ASV. Izglītības attīstību kavē arī tas, ka pašreiz Latvijas darba tirgū speciālista kvalifikācija vai zinātniskais grāds nozīmīgi neietekmē saņemamo atalgojumu, īpaši privātajā sektorā. Risinājums: ieinteresēt darba devējus veidot zināšanu sabiedrībai aktuālo profesiju standartus un panākt šo prasību iestrādi studiju programmu saturā.

4) Vēlreiz gribētos akcentēt saiknes trūkumu starp darba tirgu gan valsts, gan privātajā sektorā, mācībspēkiem un augstskolām, kas nenoliedzami mazina programmu produktivitāti un apmierinātību ar sagatavotajiem speciālistiem. Šādai situācijai ir vismaz divi cēloņi:

a) daļa mazo un vidējo uzņēmumu vērtē darbinieku izglītību un ieguldījumus zinātnē un pētniecībā kā otršķirīgus;

b) augstskolu iniciatīvas trūkums sadarbības rosināšanai. Risinājums: vairot savstarpēju saprašanos un uzticēšanos, veicināt inovāciju kultūru katrā organizācijā un iestādē.

5) Viens no svarīgākajiem tautsaimniecības izaugsmes faktoriem ir pētniecība un attīstība, kā arī orientācija uz inovatīvo darbību. Taču Latvijā šā faktora rosināšana notiek vāji, par to liecina gan nelielais doktorantūrā studējošo un doktora grādu ieguvušo personu skaits, gan niecīgais finansējums zinātnei un tehnoloģiju attīstībai, gan vājā saikne starp zinātni, ražošanu un izglītību. Turklāt, kā atzīmēts Pasaules Bankas ziņojumā "Nacionālā inovāciju sistēma Latvijas 21. gadsimta ekonomikai", lai gan Latvija var lepoties ar tehniski labi izglītotu un sagatavotu darbaspēku, tā kapacitāte inovāciju tautsaimniecības veidošanā ir niecīga, tāpēc ka ne vienmēr ir "institūcijas un mehānismi, kas nepie- ciešami šī izejmateriāla transformēšanai pielietojamā vērtībā". Risinājums: šķiet, ka ir pēdējais brīdis, sadarbojoties akadēmiskajām institūcijām un uzņēmumiem, veidot studijas modernajās intelektuālā īpašuma aizsardzības un tehnoloǵiju pārneses zinībās.

Izglītības, inovāciju un tautsaimniecības attīstības mērķtiecīga sasaiste neapšaubāmi pozitīvi ietek- mētu Latvijas iedzīvotāju konkurētspēju, kas jau tuvākajā laikā izpaustos dzīves līmeņa izaugsmē. Šajā kontekstā gan izglītības, gan tautsaimniecības vadītājiem būtu lietderīgi atgādināt Ž. B. Moljēra teikto, ka "mēs esam atbildīgi ne tikai par to, ko mēs darām, bet arī par to, ko nedarām".

Vēres

Xxxx X. Zināšanu sabiedrība: izpratne un attīstības tendences. Zinātnisko rakstu krājums. Rīga: RPIVA, 2004.

Latvijas konkurētspējas un izaugsmes iespēju novērtēšana integrācijas procesā Eiropas Savienībā (E. Xxxxxx, X. Frolovas red.). Rīga, 2004.

Xxxxxx X. Imagining the Learning Society. 2003. OECD. Rifkins Dž. Jaunās ekonomikas laikmets. Jumava, 2004.

Xxxxxxx X., Agapitova N. Nacionālā inovāciju sistēma Latvijas 21. gadsimta ekonomikai. 2003.

LATVIJAS BANKAS EIRO IEVIEŠANAS STRATĒ IJA UN TĀS EKONOMISKAIS PAMATOJUMS

X. Xxxxxx, Xxxxxxxxx politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs

EIRO IEVIEŠANAS STRATĒ IJAS PRINCIPI

Galvenie eiro ieviešanas posmi noteikti ES līgumā, un tie ir nemainīgi visām ES valstīm. Pēc valsts pievienošanās ES tai saskaņā ar noteiktu procedūru jāizpilda vairāki nosacījumi (t.s. Māstrihtas kritēriji), kas attiecas uz galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem: inflācijas līmeni, ilgtermiņa procentu likmēm, valsts fiskālā deficīta lielumu un valdības parāda apjomu. Turklāt eiro ieviešanas priekšnosacījums ir arī vismaz divus gadus ilga valsts dalība Valūtas kursa mehānismā II (VKM II). Valstij iestājoties VKM II, nosaka centrālo nacionālās valūtas maiņas kursu attiecībā pret eiro un pieļaujamās svārstību robežas (parasti tās ir ±15% no centrālā kursa, bet valstis vienpusēji var izvē- lēties arī šaurāku svārstību koridoru). Veiksmīgi izpildot visus kritērijus un saņemot pozitīvu Eiropas Komisijas vērtējumu, valdība un centrālā banka ir tiesīgas ieviest eiro kā likumīgo maksāšanas līdzekli valstī.

Valstu valdībām un centrālajām bankām jānosaka laiks, kad valsts vēlas pievienoties VKM II (tas nav ierobežots, un katra valsts var pati izvēlēties piemērotāko laiku, kas vislabāk atbilst tautsaim- niecības situācijai valstī), nacionālās valūtas maiņas kurss attiecībā pret eiro, kuru valsts nosaka, pievienojoties VKM II (par šo kursu jāvienojas ar ECB un Eiropas Komisiju, kā arī Eiropas Padomi) un jāizlemj, vai VKM II nacionālajai valūtai noteiks šaurākas pieļaujamās svārstību robežas. Turklāt valstu atbildīgās institūcijas lemj par to, cik ilgā periodā norisināsies pilnīga nacionālās valūtas aizstāšana ar eiro.

EIRO IEVIEŠANAS EKONOMISKĀ ANALĪZE

Galvenais ieguvums valsts tautsaimniecībai, ieviešot eiro, saistīts ar valūtas riska izzušanu darījumos starp Latviju un citām ES valstīm. Ar šā riska izzušanu saistītais procentu likmju kritums un ārējās tirdzniecības aktivizēšanās veicina tautsaimniecības izaugsmi. Tā kā jau pašlaik eiro ir nozīmīga loma ārējās tirdzniecības apgrozījumā (2004. gadā eiro norēķinās aptuveni par 60% no visiem ārējās tirdzniecības darījumiem Latvijā), turklāt Latvijai ir piektais augstākais uz ES valstīm eksportēto un no ES valstīm importēto preču īpatsvars valsts kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījumā (aptuveni 80%), ieguvumi no eiro izmantošanas var būt ievērojami un ilgtermiņā sasniegt līdz pat 19% no valsts IKP. Galvenais ar eiro ieviešanu saistītais risks ir Latvijas un citu ES valstu tautsaimniecības strukturālās atšķirības (piemēram, Latvijas tautsaimniecībā kokapstrādes un pārtikas rūpniecības nozare ir daudz nozīmīgākas nekā citās ES valstīs (piemēram, Vācijā vai Francijā), bet mašīnbūvniecības nozares ieguldījums ir visai maznozīmīgs), tāpēc kopējā Eirosistēmas īstenotā monetārā politika, kuru veicinās arī Latvijas Banka (taču tai nebūs noteicošā loma), ne vienmēr var pilnībā atbilst Latvijas vajadzībām. Tomēr būtiska kopējās situācijas pasliktināšanās nav gaidāma, jo arī pašlaik fiksētā nacionālās valūtas kursa apstākļos Latvijas Banka nevar nozīmīgi ietekmēt tautsaimniecības attīstību. Turklāt, pat ja kopējā eiro zonas monetārā politika pilnībā neatbildīs Latvijas vajadzībām, nopietnas tautsaimniecības krīzes iestāšanās varbūtību mazina Latvijas samērā elastīgais darbaspēka tirgus, kas ļauj efektīvi reaģēt uz ārējiem ekonomiskajiem satricinājumiem.

Ņemot vērā minētos argumentus, Latvijas Banka ir secinājusi, ka Latvijas tautsaimniecībai izdevīga pēc iespējas ātrāka pāreja uz eiro.

PAREDZAMAIS EIRO IEVIEŠANAS LAIKA GRAFIKS

Latvijas Bankas eiro ieviešanas stratēģijā ņemti vērā ES līguma nosacījumi, kā arī Latvijas uzņēmēju un finanšu sistēmas dalībnieku vajadzības un vēlmes. Latvijas Bankas veiktajā Latvijas uzņēmumu un banku aptaujā noskaidrots, ka gan uzņēmējiem, gan baņķieriem nepieciešams vismaz viens gads, lai sagatavotos valūtas piesaistes maiņai. Tā kā lēmums par Latvijas dalību ES pieņemts referendumā 2003. gada 20. septembrī, 2005. gada janvāris ir ātrākais iespējamais termiņš lata piesaistes maiņas īstenošanai. Vienlaikus ar lata piesaisti eiro 2005. gada janvārī plānots sākt Latvijas dalību VKM II. Saskaņā ar ES līgumu valstij pirms eiro ieviešanas nepieciešama vismaz divus gadus ilga dalība VKM II. Tādējādi Eiropas institūciju ziņojums par Latvijas gatavību dalībai eiro zonā var tikt pub- licēts, ātrākais, 2007. gadā. Ja Latvija spēs izpildīt visus nepieciešamos nosacījumus un Latvijas

konverģences ziņojums būs pozitīvs, tad, ņemot vērā visus skaidrās naudas ieviešanai nepieciešamos sagatavošanās darbus, ātrākais iespējamais termiņš, kad Latvijā varētu sākties latu aizstāšana ar eiro, ir 2008. gada janvāris.

PLĀNOTAIS LATA UN EIRO MAIŅAS KURSS

Latvija plāno piesaistīt latu eiro pēc tirgus kursa 2004. gada 30. decembrī. Latvija paredz iestāties VKM II ar tādu pašu nemainīgu kursu. Šāds lēmums balstīts uz vairākiem apsvērumiem.

Pirmkārt, nav iespējams noteikt optimālo maiņas kursu, kas būtu vienlīdz izdevīgs visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Augsts lata kurss veicina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ārvalstīs, jaunu tehnoloģiju un iekārtu importu no ES valstīm, kā arī darbojas kā inflāciju mazinošs faktors, palīdzot izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju. Vienlaikus, paaugstinot Latvijā ražoto preču cenas, augsts lata un eiro maiņas kurss var negatīvi ietekmēt Latvijas eksportētājus, kas savu produkciju pārdod ES valstu tirgū (aptuveni 80% no visa Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma ir ar ES valstīm). Savukārt zems lata un eiro maiņas kurss īstermiņā veicina valsts eksportu uz ES valstīm un kavē importu, mazina Latvijas iedzīvotāju relatīvo pirktspēju salīdzinājumā ar ES valstu iedzīvo- tājiem, kā arī darbojas kā inflācijas spiedienu pastiprinošs papildfaktors.

Otrkārt, līdzšinējā pieredze liecina, ka, lata un eiro attiecībai atrodoties 0.55–0.70 robežās, valsts tautsaimniecība spēj veiksmīgi attīstīties.

Treškārt, izvēloties piesaistes maiņu pēc tirgus kursa, tiek novērstas krasas valūtas kursa svārstības un būtiski mazinās spekulācijas.

SVĀRSTĪBU KORIDORS

Lai gan ES līgums paredz standarta svārstību robežas ±15% apjomā no noteiktā centrālā maiņas kursa, Latvijas Banka plāno vienpusēji ierobežot lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā kursa.

Tādējādi, pirmkārt, saglabājas līdzšinējais svārstību koridora platums. Otrkārt, nemainās faktiski fiksētais valūtas kursa režīms, kas Latvijā ir pietiekami labi attaisnojies un ir izdevīgs Latvijai kā mazai un atvērtai tautsaimniecībai.

GALVENIE AR STRATĒ IJAS ĪSTENOŠANU SAISTĪTIE RISKI

Latvijas Bankas stratēģija paredz, ka Latvija spēs 2006. gada beigās izpildīt visus eiro ieviešanai nepieciešamos Māstrihtas kritērijus un 2007. gadā saņems pozitīvu attiecīgo Eiropas institūciju vērtējumu. Tomēr ar šīs stratēģijas īstenošanu saistīti arī dažādi riski, un galvenie riski ir inflācijas un valsts fiskālās situācijas attīstība nākamajos gados.

Lai gan inflācijas kāpumu 2004. gadā noteica daudzi jau iepriekš paredzami faktori (administratīvi regulējamo cenu pieaugums, nodokļu normatīvo aktu grozījumi), kā arī vienreizēji faktori, kuru ietekme nākamajos gados mazināsies un izzudīs (ar iestāšanos ES saistītās inflācijas gaidas), inflāciju ietekmēja arī tādi faktori, kuru iespaids tuvākajos gados būtiski nemazināsies (piemēram, stiprais iekšzemes pieprasījums). Tādējādi, lai arī līdz 2006. gadam plānota inflācijas tempa pakāpeniska mazināšanās, paredzams, ka arī 2006. gadā, kad Latviju vērtēs atbilstoši Māstrihtas kritērijiem, inflācijas līmenis valstī būs augstāks nekā vidēji ES valstīs. Turklāt šo risku pastiprina fakts, ka, Latvijai pievienojoties VKM II, Latvijas Bankas galvenais uzdevums būs rūpēties par fiksētā lata un eiro maiņas kursa uzturēšanu, tāpēc valsts centrālajai bankai praktiski nebūs iespēju izmantot tradicionālos monetārās politikas instrumentus (piemēram, procentu likmes vai obligāto rezervju normas pārmaiņas), lai veicinātu inflācijas kritumu.

Šādos apstākļos inflācijas mazināšanai var būt nepieciešams īstenot fiskālo politiku, kas, pretēji pašreiz plānotajam, paredz valsts fiskālā deficīta būtisku samazināšanos. Turklāt pašreizējā situācijā, kad fiskālā deficīta apjoms līdz 2006. gadam plānots aptuveni 2% no valsts IKP, ir risks bīstami tuvoties 3% robežai vai pat pārsniegt to, ja tautsaimniecības izaugsme dažādu iepriekš neparedzamu iekšēju vai ārēju satricinājumu dēļ būs lēnāka, nekā plānots.

VALSTS KONKURĒTSPĒJAS NOVĒRTĒJUMS MAKROEKONOMISKĀ SKATĪJUMĀ

X. Xxxxxxxxx, BICEPS

KONKURĒTSPĒJA MAKROEKONOMISKAJĀ LĪMENĪ

(ekonomiskās izaugsmes avoti)

Produktivitāte

– Izskaidro ap 13% no 30% "spraugas" starp ASV un ES Nodarbinātība

– Nodarbināto skaits (ap 12%)

– Darba laiks (ap 4%)

ES LISABONAS STRATĒ IJA

Kļūt par pasaules dinamiskāko un produktīvāko uz zinātni balstītu tautsaimniecību līdz 2010. gadam

Pieeja

– Atvērta koordinācijas metode

– Indikatoru identificēšana un atkārtoti mērījumi

– Likumdošanas programma Informācijas sabiedrības izveide

Inovāciju, pētniecības un attīstības atbalstīšana

Liberalizācija – nacionālo sistēmu integrēšana ES vienotajā tirgū un valsts intervences ierobežošana Tīkla nozaru un komunikāciju liberalizācija

Efektīvais un integrētais finanšu tirgus

Uzņēmējdarbības vides uzlabošana – administratīvie noteikumi un vide mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Sociālā ietveršana Ilgtspējīga attīstība

INDIKATORI

Kopā Informācijas Inovācijas,

Liberali-

Tīkla

Finanšu

Uzņēmumi Sociālā

Ilgtspējīga

sabiedrība

pētniecība un attīstība

zācija

nozares

pakalpo- jumi

ietveršana

attīstība

Igaunija	4.64	4.92	3.82	4.40	4.98	5.43	4.90	4.20	4.44
Slovēnija	4.36	4.38	3.92	4.06	5.21	4.69	3.76	4.24	4.60
Latvija	4.34	3.62	3.86	4.44	4.35	4.84	4.87	4.47	4.29
Malta	4.20	4.42	2.99	4.03	4.81	5.27	4.00	4.83	3.24
Čehija	4.16	3.62	3.34	4.01	5.19	4.03	4.18	4.40	4.48
Ungārija	4.12	3.24	3.47	4.10	4.57	4.87	4.41	4.19	4.09
Lietuva	4.06	3.36	3.57	4.10	4.51	4.67	4.38	3.69	4.17
Slovākija	3.89	3.29	3.34	3.84	4.50	4.39	3.43	3.83	4.53
Polija	3.68	2.95	3.53	3.75	4.00	4.26	3.56	3.42	3.99
ES	4.97	4.61	4.41	4.69	5.81	5.52	4.74	4.81	5.16

Avots: Lisabonas vērtējums, 2004.

INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBA

Pieeja internetam

Interneta izmantošana uzņēmējdarbībā Interneta izmantošana izglītības sistēmā Telekomunikāciju izmaksas

Valsts pakalpojumu pieejamība internetā

TIRGUS LIBERALIZĀCIJA

Latvija, Igaunija, Lietuva – līderi Valsts subsīdijas

Publiska valsts iepirkuma procedūra Tirdzniecības apjoms

FINANŠU PAKALPOJUMI

Tirgus kapitalizācija

Jaunkotēto kompāniju skaits biržā

Venture kapitāla pieejamība MVU finansēšana

UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE

To MVU skaits, kuri uzskata administratīvos šķēršļus par lielāko problēmu Politikas programmu ex-ante iedarbības novērtējums

Pieeja valsts pakalpojumiem on-line režīmā

JAUNĀS ES VALSTIS

Zemas darbaspēka izmaksas Liels produktivitātes pieaugums Zemi nodokļi

Augstas ārvalstu investīcijas

Bet:

Zema darbaspēka produktivitāte Zemas investīcijas P&A

Zems nodarbinātības līmenis

PRIORITĀRĀS JOMAS POLITIKAS VEIDOTĀJIEM

Administratīvie šķēršļi MVU politika

– Finansējuma pieejamība

– Izglītības sistēma Inovāciju politika

Interneta un tehnoloģiju difūzija

Politikas programmu ex-ante vērtēšana – impact assessment