Noslēguma pārskats par automātisko ugunsaizsardzības sistēmu, kas uzstādītas Latvijas– Šveices sadarbības programmas individuālā projekta „Atbalsts ugunsdrošības pasākumiem pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs” ietvaros, ekspluatāciju periodā no...
Noslēguma pārskats
par automātisko ugunsaizsardzības sistēmu,
kas uzstādītas Latvijas– Šveices sadarbības programmas individuālā projekta
„Atbalsts ugunsdrošības pasākumiem pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs” ietvaros, ekspluatāciju periodā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. maijam.
Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk tekstā – Aģentūra) 2015. gada 31. maijā pabeidza Latvijas – Šveices sadarbības programmas individuālā projekta „Atbalsts ugunsdrošības pasākumiem pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs” (turpmāk tekstā – projekts) īstenošanu. Pēc projekta noslēguma Aģentūras uzdevums ir nodrošināt projekta līguma nosacījumu izpildes kontroli vismaz piecus gadus pēc tā īstenošanas beigu datuma.
Pašvaldību pienākums saskaņā ar 2016. gada aprīlī parakstīto Vienošanos par līguma grozījumiem ir “nodrošināt, ka vispārējās izglītības iestādes ēka vai tās daļa, kurā individuālā projekta ietvaros uzstādīta sistēma, paliek Projekta partnera īpašumā un sniedz izglītības vai sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem vismaz līdz 2020. gada 31. maijam, nodrošināt sistēmas uzturēšanu vismaz līdz 2020. gada 31. maijam un segt visus ar sistēmas ekspluatāciju saistītos izdevumus”.
Projekta īstenošanas rezultātā no 2013. gada jūlija līdz 2014. gada martam automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas (turpmāk tekstā – sistēmas) tika ierīkotas 57 novadu pašvaldību 115 vispārējās izglītības iestādēs:
Rīgas reģiona 10 pašvaldību 17 izglītības iestādēs,
Vidzemes reģiona 16 pašvaldību 39 izglītības iestādēs,
Zemgales reģiona 9 pašvaldību 13 izglītības iestādēs,
Kurzemes reģiona 8 pašvaldību 16 izglītības iestādēs,
Latgales reģiona 14 pašvaldību 30 izglītības iestādēs.
Kopš 2017. gada ir apvienota Alojas pirmsskolas izglītības iestāde (turpmāk tekstā – PII) “Auseklītis” un PII struktūrvienība “Vilzēni”, līdz ar to kopējais skaits ir 114.
Starp 114 izglītības iestādēm ir gan vispārizglītojošās skolas ar internātu, internātskolas- rehabilitācijas centri, internātpamatskolas bērniem ar speciālām vajadzībām, gan diennakts pirmsskolas izglītības iestādes. Pārsvarā automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas tika uzstādītas vispārējās izglītības iestāžu telpās, kuras tiek izmantotas nakšņošanai.
Kopš sistēmas uzstādītas, kopumā 47 izglītības iestāžu darbību ir ietekmējis valstī notiekošais skolu tīkla optimizācijas process, kuru Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk tekstā – IZM) ir izvirzījusi kā būtisku nosacījumu skolu darbības uzlabošanai.
No 2014. gada līdz 2020. gada maijam 17 izglītības iestādes ir likvidētas, tai skaitā septiņas speciālās internātpamatskolas, bet reorganizētas ir 30 izglītības iestādes, tai skaitā 22 internātskolas.
Izglītības iestādes ir reorganizētas, mainot īstenoto izglītības pakāpi, piemēram, vidusskola pārtop par pamatskolu vai pamatskola par sākumskolu, reorganizētas, pievienojot vai apvienojot ar citu izglītības iestādi, kā arī likvidētas.
Jau 2018. gadā vairākas izglītības iestādes tika apvienotas. Piemēram, Ilūkstes 1.vidusskola, Ilūkstes Sadraudzības vidusskola tika pievienotas Ilūkstes Raiņa vidusskolai. Madonas pilsētas 2.vidusskola pievienota Madonas pilsētas vidusskolai. Biržu internātpamatskola un Biržu pamatskola apvienota Biržu pamatskolā.
Čornajas pirmsskolas izglītības iestāde «Brīnumzeme» Rēzeknes novadā tika pievienota Kaunatas pirmsskolas izglītības iestādei «Zvaniņš», Saldus speciālā pirmsskolas izglītības iestāde «Cerībiņa» pievienota Kalnsētas speciālajai internātpamatskolai, bet no 2019. gada tā ir pārtapusi par Kalnsētas pamatskolu.
Virkne projektā iesaistīto izglītības iestāžu ir mainījušas izglītības pakāpi. Ar 2019. gada 1. augustu tiek reorganizēta Alūksnes novada Liepnas vidusskola, bet sāk darboties Xxxxxxxx Xxxxxxx Liepnas pamatskola. Smiltenes novada Launkalnes pamatskola pārveidota par Launkalnes sākumskolu.
Gulbenes novadā K. Valdemāra pamatskola reorganizāciju piedzīvojusi vairākkārt: no pamatskolas tā pārveidota par sākumskolu, tad par sākumskolas pirmsskolas grupu, bet no 2019. gada 1. septembra par pirmskolas izglītības iestādi.
Pašvaldības, kuras ir skolu dibinātājas, izvērtējot savu skolu efektivitāti, ir pieņēmušas lēmumus arī par izglītības iestāžu likvidāciju. Visbiežāk iemesls skolu slēgšanai ir nepietiekams skolēnu skaits.
Piemēram, 2014. gadā tika likvidēta Mežvidu pamatskola Viļakas novadā. Alūksnes novadā Mārkalnes pamatskola likvidēta ar 2015. gada 1. septembri. 2017. gada 1. jūnijā Kurzemes reģionā tika slēgta Kuldīgas pamatskolas Basu filiāle sakarā ar skolas reorganizāciju. Vidzemes reģionā Varakļānu novadā no 2017. gada 31. maija ir slēgta Stirnienes pamatskola. Kocēnu novada dome savukārt pieņem lēmumu par Jaunburtnieku pamatskolas likvidāciju ar 2018. gada 31. jūliju sakarā ar skolēnu skaita samazināšanos.
Par projekta finansējumu ugunsdrošības sistēmas bija uzstādītas 30 internātskolās, x.xx. internātpamatskolās – rehabilitācijas centros, internātpamatskolās bērniem ar speciālām vajadzībām.
2017. gada novembrī Xxxxxx pieņēma grozījumus Izglītības likumā kas paredz, ka jaunu internātskolu dibināšana no 2018. gada 1. janvāra vairs nav atļauta, bet internātskolas, kas nodibinātas līdz tam, savu darbību varēja turpināt līdz 2019. gada 31. jūlijam. Jau 2016. gadā aizsākās šo skolu likvidācijas process.
Ievērojot grozījumus Izglītības likumā, reorganizācija vai likvidācija pēc likuma spēkā stāšanās ir ietekmējusi visas projektā iesaistītās internātskolas, izņemot Pelču speciālo pamatskolu – attīstības centru, uz kuru šie noteikumi neattiecas.
Tādējādi no visām projektā iesaistītajām speciālajām internātpamatskolām septiņas ir likvidētas, pārējās 22 ir kļuvušas par pamatskolām vai speciālajām pamatskolām.
Pirmās tika likvidētas Mežotnes internātvidusskola Bauskas novadā, Rudbāržu internātpamatskola – rehabilitācijas centrs Skrundas novadā (no 2016. gada).
2018. gadā likvidētas Vaiņodes internātpamatskola, Liepnas internātpamatskola, Baltinavas Kristīgā internātpamatskola un Mālpils internātpamatskola. Visas ēkas joprojām ir pašvaldības īpašumā un ugunsaizsardzības iekārtas paliek skolu ēkās, izņemot likvidētās Liepnas internātpamatskolas ēku, kurā sistēma ir atslēgta un daļa no tās ir pārvietota uz Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskolu.
2019. gads Balvu novada Tilžas internātpamatskolai bija pēdējais mācību gads. Ar 2019. gada janvāri valsts pārtrauca internātpamatskolai finansējumu, līdz ar ko pašvaldība vairs nespēja turpmāk uzturēt šo mācību iestādi.
Pārējās internātpamatskolas ir reorganizētas, tās pievienojot citām izglītības iestādēm: tādas, piemēram, ir Cesvaines internātpamatskola, Biržu internātpamatskola un Tukuma internātpamatskola. Tukuma internātpamatskolas diennakts uzturēšanās internāta ēkā izveidotas četras pirmsskolas vecuma bērnu grupas.
Jumpravas internātpamatskola ar 2019. gada 1. augustu ieguva pamatskolas statusu un atguva vēsturisko nosaukumu - Valdemāra pamatskola. Lažas speciālā internātpamatskola no 2019.gada 16. jūnija ir Padures pamatskola. Purmsātu speciālā internātpamatskola - tagad Mežupes pamatskola. Savukārt 2020. gada 31. augustā plānots Suntažu internātpamatskolu -rehabilitācijas centru pievienot Suntažu vidusskolai.
Neskatoties uz izmaiņām, ugunsaizsardzības sistēmas izglītības iestāžu ēkās ir saglabātas, tās darbojas vai arī ir pārceltas uz citām ēkām, kuras ir pašvaldības īpašumā.
Kopsavilkums.
Līguma par individuālā projekta „Atbalsts ugunsdrošības pasākumiem pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs” ieviešanu 4.1. punkts paredz, ka Projekta partneris iesniedz Aģentūrā noslēguma pārskatu par projekta rezultātu uzturēšanu periodā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. maijam.
No 2020. gada maija līdz jūlijam Aģentūra saņēma 113 pārskatus par ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju no 57 novadu pašvaldībām. Pārskats nav iesniegts par likvidēto Silajāņu pamatskolu Riebiņu novadā, taču ir saņemta informācija par situāciju ēkā no pagasta pārvaldes.
Pārskati ir saņemti no:
Rīgas reģiona 10 pašvaldībām par ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju 16 izglītības iestādēs, x.xx. par Alojas pirmsskolas izglītības iestādi “Auseklītis” un PII struktūrvienību “Vilzēni” iesniegts viens pārskats, jo 2017. gadā šīs iestādes ir apvienotas, pārskats iesniegts arī par vienu likvidētu izglītības iestādi šajā reģionā;
Vidzemes reģiona 16 pašvaldībām par ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju 33 izglītības iestādēs, kā arī pārskati iesniegti par situāciju sešās likvidētajās izglītības iestādēs;
Zemgales reģiona 9 pašvaldībām par ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju 12 izglītības iestādēs un vienā likvidētās izglītības iestādē;
Kurzemes reģiona 8 pašvaldībām par ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju 13 izglītības iestādēs un trīs likvidēto izglītības iestāžu ēkās;
Latgales reģiona 14 pašvaldībām par ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju 24 izglītības iestādēs un piecu likvidēto izglītības iestāžu ēkās. Pārskats nav iesniegts par likvidēto Silajāņu pamatskolu Riebiņu novadā, bet saņemta informācija no pagasta pārvaldes par situāciju skolas ēkā.
Aģentūra ir apkopojusi novadu pašvaldību pārskatos sniegto informāciju par ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju noteiktajā periodā.
Pārskatos to iesniedzējiem bija jānorāda vispārīga informācija par bērnu skaitu izglītības iestādēs, par izvietotajām un izmantotajām gulēšanas vietām internātos vai pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī jāsniedz detalizētas ziņas par ugunsaizsardzības sistēmu darbību pārskata periodā, konkretizējot informāciju par gadījumiem, kad sistēma ir konstatējusi ugunsgrēka vai citu ārkārtas gadījumu.
Šajā noslēguma pārskatā tika lūgts sniegt papildu informāciju, novērtējot projekta rezultātus un aktuālo informāciju par telpu izmantošanu pēc iestādes slēgšanas.
Apkopotā informācija par ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju atbilstoši pārskatos norādītajam.
Apkopojot novadu pašvaldību iesniegtos pārskatus, Aģentūra konstatēja, ka pārskata periodā 97 izglītības iestādēs, kuru telpās ir uzstādītas sistēmas, kopumā uzturējās 15 283 bērni, no tiem 13 488 ir skolēni, bet 1795 – pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi (skatīt 1.tabulu un 1.pielikumu). Ziņas par izglītojamo skaitu ir sniegtas par 2019./2020. m. g.
-
Reģions
Skolēnu skaits vispārizglītojošās skolās
Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs
Kopā
RĪGA
0000
000
0000
KURZEME
2144
225
2369
LATGALE
3856
262
4118
VIDZEME
4131
500
4631
ZEMGALE
1852
59
1911
13 488
1795
15 283
1.tabula. Skolēnu/bērnu skaits izglītības iestādēs 2019./2020.m.g.
Salīdzinot ar 2018. gadu, kopējais bērnu skaits ir palielinājies par 515 (2018. gadā tie bija 14 768). Šajā pārskata periodā palielinājies gan skolas vecuma bērnu skaits – par 435, gan pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu skaits par 80. Vislielākais skolēnu skaita pieaugums šajā mācību gadā ir bijis Vidzemes reģionā – par 345, kritums Rīgas reģionā - par 213 izglītojamajiem. Toties Rīgas reģionā ir palielinājies bērnudārznieku skaits – par 72.
Saskaņā ar iesniegtajiem pārskatiem 2019./2020. m. g. kopumā visās ēkās ir izvietotas 4989 nakšņošanas vietas (2018. gadā – 5190), no tām pārskata periodā tika izmantotas 5309 vietas (2018. gadā - 4884). Ar katru mācību gadu tiek samazināts gultu skaits. Tam ir vairāki iemesli: skolu likvidācija, izglītojamajiem, kuriem nepieciešams pārvadājums nokļūšanai uz skolu un no skolas, tiek nodrošināts pašvaldības autobuss, kā arī daudzas PII vairs nepiedāvā diennakts uzturēšanās iespējas.
-
Reģions
Izvietotas gultas vietas
Aizņemtas gultas vietas
RĪGA
1119
2000
KURZEME
900
995
LATGALE
784
416
XXXXXXX
1234
966
ZEMGALE
952
932
4989
5309
2.tabula.Telpās izvietoto gultasvietu un aizņemto gultasvietu skaits 2019./2020.m.g.
Aizņemto gultu skaits savukārt jau divus pārskata periodus uzrāda pieaugumu. No 2.tabulā (skatīt arī 1. pielikumu) atspoguļotajiem datiem redzams, ka izvietoto gultasvietu skaits pārsniedz aizņemto. Salīdzinot ar 2018. gadu aizņemto gultasvietu skaits (2018. gadā - 4884) ir palielinājies visos reģionos, izņemot Zemgales reģionu.
Tas ir skaidrojams ar to, ka daži internāti pilda dienesta viesnīcas funkciju un gultasvietas tiek izmantotas arī vasaras nometņu, sporta nometņu laikā un pēc ārpusskolas pasākumiem. Piemēram, likvidētās Vaiņodes internātpamatskolas telpās vasarā tās darbības laikā ir notikušas skolēnu nometnes un sportistiem nometnes. Jau daudzus gadus Engures vidusskola un Salacgrīvas vidusskola savu internātu izmanto vasarās dažādu nometņu dalībnieku izmitināšanai. Kā piemēru lielākajam nakšņotāju skaitam var minēt Engures vidusskolu, 2019. gadā aizņemtas ir bijušas 1060 vietas (2018. gadā - 860 vietas).
Zemgales reģionā reorganizētās Vecbebru Profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas dienesta viesnīcu no 2017. gada septembra izmanto Ogres tehnikuma audzēkņu izmitināšanai. Divos pēdējos mācību gados aizņemtas 320 gultasvietas.
Jau iepriekšējā pārskata periodā iezīmējās tendence, ka netiek izmantoti vairāku skolu internāti. Ugāles un Piltenes vidusskolas internātā skolēni pastāvīgi nenakšņo: Ventspils novada pašvaldība izglītojamajiem, kuriem nepieciešams pārvadājums nokļūšanai uz skolu un no skolas, nodrošina transportu, bet gultas vietas tiek izmantotas nepieciešamības gadījumos, ziemā, vai pēc ekskursijām, Ugālē vasaras periodā notiek radošās nometnes skolēniem, kā arī jaunsargu nometnes. Ilūkstes vidusskolas internāta ēkā atrodas skolas bibliotēka, ko apmeklē bērni.
Limbažu novada dome ziņo, ka šajā pārskata periodā bija uzsākti pārbūves darbi Limbažu novada ģimnāzijā, līdz ar to internāta telpas netika izmantotas. Signalizāciju nebija iespējams uzmontēt iepriekšējās vietās, jo telpu izvietojums mainījās. Pēc būvdarbu pabeigšanas 2020. gada februārī telpas ir aprīkotas ar jaunu signalizācijas sistēmu. Demontētā sistēma atrodas Xxxxx xxxx 00 pašvaldībā ēkā saimnieciskajā telpā.
Baltinavas vidusskolas internāta ēku pašvaldība ir nodevusi lietošanā biedrībai "Sukrums". Biedrība nodarbojas ar Ziemeļlatgales tautas amatniecības darbu izstādi, piedāvā arī kokapstrādes darbnīcu apmeklējumus iedzīvotājiem.
Pirmsskolas izglītības iestādēs izmaiņas aizsākās jau iepriekšējos pārskata periodos. Diennakts grupa kopš 2015./2016.m.g. ir likvidēta Brocēnu novada PII "Varavīksne", tai ir mainīts izglītības iestādes statuss no specialā PII uz dienas pirmsskolas izglītības iestādi. Arī PII "Taurenītis" Tukuma novadā kopš 2017. gada oktobra nepiedāvā diennakts uzturēšanās iespējas, taču uzstādītās sistēmas tiek izmantotas PII vajadzībām darba laikā. PII "Brīnumzeme", Čornaja, Rēzeknes novadā ir pārveidota par Kaunatas PII "Zvaniņš" Čornajas pirmsskolas programmas realizācijas vietu, un šajā ēkā bērni nenakšņo, jo tiek nodrošināts transports līdz dzīvesvietai.
2017.gada beigās Finanšu ministrija informēja Aģentūru, ka Šveices partneri pieļauj paplašināt slēgto izglītības iestāžu ēku, kurās tika ierīkotas ugunsdrošības sistēmas, izmantošanas mērķi, norādot, ka telpas, kurās ierīkotas ugunsdrošības sistēmas, var slēgt, bet pašvaldībai jānodrošina, ka sistēmas tiek uzturētas, telpas var iznomāt, lai radītu jaunas darbavietas, kā arī ugunsdrošības aprīkojums var tikt pārvietots uz citu pašvaldības ēku, ja tas ir tehniski iespējams.
Kopš izglītības iestāžu likvidēšanas savā novadā pašvaldības ir centušās atrast risinājumu, lai telpas nepaliktu tukšas, un tajās notiktu dažādas aktivitātes. Apkopojot informāciju, redzam, ka pārskata periodā tajās uzturējās kopumā 231 persona.
No likvidētajām 17 izglītības iestāžu ēkām sešas ēkas pārskata periodā tika izmantotas citiem mērķiem, viens no tiem ir sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanai.
Vidzemes reģionā, kopš Mārkalnes pamatskolas likvidācijas, tās internātā iekārtota Alūksnes novada Sociālā dienesta Sociālā māja, kurā mitinās 20 pieaugušie un divi bērni. Mārsnēnu pamatskolas (Priekuļu novads) internāta telpās ievietota daudzbērnu ģimene.
Likvidētās Kuldīgas pamatskolas Basu filiāles telpas izmanto Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība militārajām mācībām. Pēc Mālpils internātpamatskolas likvidācijas internāta telpas tiek izmantotas kā dienesta viesnīca.
Vidzemes reģionā Varakļānu novadā likvidētās Stirnienes pamatskolas ēku apsaimnieko Varakļānu novada pansionāts.
Kā ziņo Viļakas novada dome, Upītes pamatskolas telpās notiek un notiks meistarklases bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, jo Upītes ciemā aktīvi darbojas jauniešu biedrība un dažādi interešu pulciņi un amatierkolektīvi. Līdzekļi meistarklašu organizēšanai un norisei tiek piesaistīti no dažādiem projektiem un pašvaldības līdzfinansējums.
Divas ēkas pārskata periodā tika izmantotas izglītojamo vajadzībām. Likvidētās Tilžas internātpamatskolas internāta ēka, kurā uzstādīta sistēma, tiek izmantota Tilžas vidusskolas skolēnu nakšņošanas vajadzībām. Vaiņodes likvidētās internātpamatskolas telpās divus gadus vasarā notika skolēnu nometnes un sportistiem nometnes. Taču pašvaldība plāno turpmāk uz šīm telpām pārcelt Vaiņodes klientu apkalpošanas centru.
Astoņas ēkas pārskata periodā netika izmantotas, taču pašvaldības jau ir atrisinājušas šo jautājumu vai domā par to tālāka pielietojuma iespējām.
Rudbāržu sanatorijas internātpamatskola - rehabilitācijas centrs Skrundas novadā tika likvidēta 2017. gada martā, tā joprojām ir pašvaldības īpašums. Pēc iestādes slēgšanas pašvaldība uztur internāta ēku. 2019. gadā tā, sadarbojoties ar SIA "Atbalsta un izaugsmes centrs "Drošā skola"", ir uzsākusi darbu pie projekta, kurā paredzēts, izbūvējot pacēlāju (liftu), internātskolas ēkā tiks radīta iespēja izveidot sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru senioriem, kuri vēlas pavadīt savas vecumdienas aktīvi un jēgpilni neatkarīgi no sava funkcionālā stāvokļa.
Savukārt pie Viļakas novada Mežvidu pamatskolas tiek būvēts piebraucamais ceļš, notiek piegulošās teritorijas un lietus kanalizācijas tīklu sakārtošana. Ēkā arī turpmāk ir paredzēta uzņēmējdarbība, sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, pašvaldību un uzņēmēju tiks piesaistīti bezdarbnieki, kuriem tiks piedāvāti apmācības kursi.
Mežotnes internātvidusskolas ēkas Bauskas novada dome 2019. gada 28. februārī ir lēmusi nodot bezatlīdzības lietošanā biedrībai "Latvijas Sarkanais Krusts". Ēku paredzēts izmantot sociālajām vajadzībām - pansionāta izvietošanai.
Kocēnu novada domes lēmumu par Jaunburtnieku pamatskolas likvidāciju pieņēma ar 2018.gada 31.jūliju sakarā ar skolēnu skaita samazināšanos. Ēkas komplekss ir atsavināts izsoles rezultātā. Ēku iegādājies privātuzņēmējs aprūpes nama izveidei. Demontētā sistēma atrodas pašvaldības bilancē un tiks uzstādīta plānotajā paplašinātajā PII" Auseklītis" filiāles grupiņā Bērzaines pagastā.
Piebalgas pamatskolas internāta ēkā kādu laiku darbojās Jaunpiebalgas novada nodibinājuma "Solis Piebalgā" struktūrvienība “Sociālās rehabilitācijas centrs”, kura sniedza sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem, šobrīd tas vairs netiek darīts, jo ēka ir sliktā stāvoklī un to vairāk nevar izmantot izglītības vajadzībām.
Silajāņu pamatskola ēka (Riebiņu novads) šajā pārskata periodā netika izmantota. 2020. gada jūnijā no Silajāņu pagasta pārvaldes vadītājas Ingas Jurkānes saņemta informācija, ka ēkā 2019. gada ziemā apkure ir bijusi atslēgta, līdz ar to arī ugunsaizsardzības sistēmas ir atvienotas. Šajā periodā ir bijušas trīs izsoles, lai atrastu nomnieku vai pircēju, diemžēl nesekmīgi.
Baltinavas Kristīgā internātskola likvidēta 2018. gada 31. augustā. Pašvaldība uztur sistēmas darba kārtībā. Ēka līdz 2020. gada maijam ir pašvaldības īpašumā, taču šajā gadā ir plānota ēkas izsole.
Liepnas internātpamatskolas, kura likvidēta 2018. gada 31. augustā, ēkā patlaban sistēma ir atslēgta un daļa no tās ir pārvietota uz Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskolu. Par ēkas turpmāku izmantošanu vēl tiek lemts.
Realizētie ugunsdrošības pasākumi neaprobežojas tikai ar ugunsdrošības sistēmu uzstādīšanu, bet svarīgi ir bērniem stāstīt, mācīt pareizu rīcību ugunsnedrošās situācijās.
Tāpat kā visos pārskata periodos, arī 2019./2020. m. g. izglītības iestādes ir īstenojušas teorētiskās un praktiskās apmācības izglītojamajiem un iestādes personālam.
Pēc pārskatos minētās informācijas izriet, ka no 97 izglītības iestādēm, kuras darbojas, teorētiskās un praktiskās apmācības ugunsdrošības jomā ir organizējušas 89 izglītības iestādes.
Daudzas izglītības iestādes pārskatā norādījušas, ka regulāri katru gadu notiek ugunsdrošības nodarbības un praktiskas nodarbības par ugunsdrošību skolēniem, pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem par rīcību trauksmes gadījumā. Apmācības notiek saskaņā ar ugunsdrošības instrukciju un rīcības plānu. Kārsavas vidusskolā, piemēram, ir organizēta Vienotā ārkārtas numura 112 diena. Gulbenes novadā Lejasciema PII "Kamenīte" vecākās grupas bērni izmēģināja spēli "Droša diena", notika vecāku iepazīstināšana ar iestādes darba drošības un ugunsdrošības noteikumiem. Ugunsdrošības jautājumi tiek pārrunāti ar skolēniem mācību stundās. Alūksnes novada Malienas PII "Mazputniņš" vismaz vienu reizi mēnesī organizē nodarbības audzēkņiem, kurās notiek kopēja filmu skatīšanās, spēles, pārrunas, darba lapu aizpildīšana.
Izglītības iestādēs tiek organizētas arī mācību trauksmes gan bērniem, gan darbiniekiem, kuru laikā notiek evakuācija no telpām un ugunsdzēšamo aparātu izmantošana.
Pēc pārskatos sniegtās informācijas redzam, ka aktīvi mācību organizēšanā un procesā iesaistās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk tekstā – VUGD) darbinieki un sistēmas apkalpojošo firmu pārstāvji. Vairākos novados ir notikušas VUGD teorētiskās un praktiskās nodarbības, kurās rādīts un praktizēts, kā pareizi jārīkojas ar ugunsdzēšamo aparātu. Savukārt Balvu novada izglītības iestādēs SIA “Sertifikācijas centrs” jau daudzus gadus organizē darbinieku apmācību.
Jāsecina, ka darbinieku un skolēnu instruktāža, kā arī trauksmes signalizācijas ieslēgšana ar tai sekojošu evakuāciju ir arī visbiežāk izmantotais ugunsdrošības apmācību veids. Vairākos pārskatos norādīts, ka ugunsdrošības teorētiskās un/vai praktiskās apmācības tiek veiktas divas reizes gadā.
2019./2020. mācību gadā nav bijis neviens gadījums, kad trauksme izcēlusies ugunsgrēka dēļ. Priecē, ka kopš sistēmu nodošanas ekspluatācijā, nav bijis neviens ugunsgrēka incidentu gadījums.
Jau trīs gadus arī viltus trauksmju skaits, kad sistēma ir noreaģējusi, nav liels. Iesniegtajos pārskatos minēti astoņi gadījumi, kuros konstatēta bijusi traucēta sistēmu darbība. Visvairāk to ir bijis Vidzemes reģionā - četri viltus trauksmes gadījumi, Rīgas reģionā – divi, Zemgales un Kurzemes reģionā pa vienam, Latgales reģionā nav atzīmēts neviens gadījums.
No iegūtās informācijas var secināt, ka sistēmas reaģēšanas gadījumi ir saistīti ar sadzīviskiem iemesliem. Diemžēl bijuši arī gadījumi, kas saistīti ar skolēnu neapzinīgumu, bojāti sensori, nospiesta trauksmes poga. Stiklu internātpamatskolā (tagad Annahites pamatskola) audzēkņi istabiņā dedzinājuši sveci, kāds audzēknis patvaļīgi ieslēdzis sistēmu.
Arī Raiskuma internātpamatskolā (tagad Xxxxxxxxxx Xxxxxxx Raiskuma pamatskola) sistēmas darbību ir ietekmējis sadūmojums mājturības virtuvē un tvaiki skolas ēdnīcā. Vairākos gadījumos viltus trauksmi izraisījuši putekļi remonta laikā vasarā un strāvas pārrāvums negaisa laikā.
Šajā pārskata periodā norādīti 19 sistēmu bojājumu gadījumi, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējos periodos (2018. un 2017. gadā – 16 gadījumi), jo sistēmas nolietojas. Skaitliski visvairāk bojājumu konstatēts Vidzemes reģionā – 6, Kurzemes reģionā – 5, Zemgales reģionā – 4, Rīgas un Latgales reģionā – divi bojājumi.
Objektos ir bijuši bojāti dūmu vai siltuma detektori, izlādējušās akumulatora baterijas, bojāti sistēmas akumulatori, ugunsdrošības panelis, bojāta trauksmes poga un pults panelis, izdegušas spuldzes norādes zīmēs, sadedzis barošanas bloks. Vienā objektā nomainīts evakuācijas ejas un apgaismojuma panelis. Lielākajā daļā gadījumu bojājumus ir novērsušas apkalpojošās firmas, ar kurām noslēgti apkopes līgumi. Traucējumi ir bijuši īslaicīgi: no dažām stundām vai līdz diennaktij, tomēr atsevišķos gadījumos remonts un sistēmas darbības atjaunošana prasījusi laiku no vienas nedēļas līdz diviem mēnešiem.
Pārskata periodā automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas 63 objektos bija pieslēgtas centrālai ugunsgrēka trauksmes pultij. Salīdzinājumam, 2018. gadā pieslēgtas bija 62 izglītības iestādēs, bet 2017. gadā – 69. Pieslēgumu skaita samazināšanās saistāma ar internātu un skolu slēgšanu.
Tāpat kā iepriekšējos periodos arī šajā pārskata periodā tiek turpināti līgumi ar pakalpojuma sniedzēju par ugunsaizsardzības sistēmu apkopi. Finansiālu apsvērumu dēļ nav noslēgts līgums Kurzemes reģionā Brocēnu PII "Varavīksne", pēc Mārsnēnu pamatskolas (Priekuļu novadā) slēgšanas un internāta likvidēšanas netika atjaunots līgums. Mežotnes internātvidusskolas internātā (Bauskas novads) sistēmas uzturēšanu nodrošina uzraugs. Likvidētās Kuldīgas pamatskolas Basu filiāles ēku un tās teritoriju regulāri apseko un uzrauga Gudenieku pagasta pārvaldes saimniecības strādnieks.
Pārskata periodā ir radušies arī ar ugunsaizsardzības sistēmu uzturēšanu saistīti izdevumi, kuri jāsedz pašvaldībai, kā to nosaka ar novadu pašvaldībām noslēgtais līgums par individuālā projekta ieviešanu.
2019./2020. mācību gadā sistēmu apkope veikta visās izglītības iestādēs, izņemot astoņas iestādes, tajā skaitā arī likvidēto skolu telpās. 2019. gadā kopumā iztērēti 46 719 EUR, 2020. gada piecos mēnešos iztērēti 15 530,15 EUR.
Salīdzinot 2019. gadu ar iepriekšējiem gadiem, vislielākie izdevumi ir bijuši Vidzemes reģionā –19 373,28 EUR par 34 izglītības iestādēm (2018. gadā - 13 341,72 EUR par 30 izglītības iestādēm). Pārskatos apkopes izdevumi nav uzrādīti piecām izglītības iestādēm, no kurām četras ir likvidētas, vienā objektā apkope nav bijusi.
Kurzemes reģionā 2019. gadā par 14 izglītības iestāžu sistēmu apkopi iztērēti 5908,78 EUR (apkopes izdevumi nav bijuši slēgtajai Kuldīgas pamatskolas Basu filiāle un Brocēnu novada pašvaldības PII "Varavīksne"). Salīdzinājumā ar 2018. un 2017. gadu izdevumi ir mazliet samazinājušies.
Zemgales reģionā par 11 izglītības iestādēm kopējie izdevumi ir 6247,09 EUR (2018. gadā - 4665 EUR apmērā par 10 objektiem). Apkope nav veikta divās ēkās: Antūžu speciālā internātpamatskolas - tagad Antūžu pamatskolas un slēgtajā Mežotnes internātvidusskolas ēkā.
Rīgas reģiona visās izglītības iestādēs veikta ugunsaizsardzības sistēmu apkope, kopumā iztērējot 9131,73 EUR, kas ir būtiski mazāk kā 2018. gadā (43 621,58 EUR).
Vismazākie izdevumi, neskatoties uz iespaidīgu izglītības iestāžu skaitu (apkope veikta visos objektos), joprojām ir Latgales reģionā – 6058,12 EUR (2018. gadā - 6849 EUR).
Par apkopi izdotās summas katrā no izglītības iestādēm ir atšķirīgas, piemēram Rīgas reģionā tās variē no 28 EUR (Ķeguma novada PII "Birztaliņa", Birzgalē, kur uzstādītas tikai izgaismotas izeju un evakuācijas kustības virzienu norādītājzīmes) līdz pat 3000 EUR Upesleju internātpamatskolā Stopiņu novadā, kurš ir viens no lielākajiem objektiem projektā. Kocēnu novada pašvaldība apkopes izdevumos iekļāvusi arī apsardzes izdevumus likvidētajai Jaunburtnieku pamatskolai.
Visu reģionu pašvaldībām ir bijuši ar sistēmu remontiem saistīti izdevumi, 2019. gadā iztērēti kopsummā 15 530,13 EUR (2018. gadā - 8948 EUR apmērā), 2020. gada piecos mēnešos – 7196,25 EUR.
2019. gadā remontdarbi veikti 24 objektos, līdz 2020. gada maijam – nelieli darbi 18 objektos. Visdārgāk 2019. gadā remonts izmaksājis Salacgrīvas vidusskolai – 6493 EUR.
Remontdarbi saistīti galvenokārt ar nolietojušos sistēmu akumulatoru nomaiņu, signalizācijas paneļa un kontroles paneļa bojājumu novēršanu, sadeguša barošanas bloka nomaiņu, mainītas arī bojātas evakuācijas lampas, dūmu detektori, bojāta trauksmes poga u.c.
Atsevišķos objektos bojājumu novēršana prasījusi tikai 30 minūtes un diennakti, visilgākais laiks - 2 mēneši ir bijis nepieciešams Dobeles novada speciālā PII "Valodiņa" bloka nomaiņai izziņošanas sistēmā.
Četras pašvaldības atzīmēja arī citus ar ugunsaizsardzības sistēmām saistītus izdevumus, 2019. gadā – 5379,04 EUR, 2020. gada 5 mēnešos – 566,40 EUR apmērā, konkrētāk norādot, par ko iztērēta minētā summa. Šajā pozīcijā ir iekļauta pieslēguma maksa centrālai ugunsgrēka trauksmes pultij, maksa par ugunsdrošības praktiskajām apmācībām, ugunsdzēšamo aparātu apkopi, ikmēneša maksājumi pakalpojuma sniedzējam. Piemēram, Lielvārdes novada Valdemāra pamatskolā (bijusī Jumpravas internātpamatskola) ir ierīkota automātiskā īsziņu nosūtīšana par ugunsdrošības bojājumiem un darbības atjaunošanu. Izdevumi par ierīkošanu un īsziņu nosūtīšanu iekļauti pozīcijā “Citi izdevumi”. Skrundas novadā likvidētās Rudbāržu sanatorijas internātpamatskolai - rehabilitācijas centram ir uzturēšanas izdevumi.
Pārskatos sniegtā informācija liecina, ka 50 izglītības iestādēs mācību procesā turpina izmantot par projekta līdzekļiem izstrādāto interneta spēli “Droša diena”. Visvairāk to ir izspēlējuši skolu un pirmsskolu audzēkņi Vidzemes un Latgales reģionā.
Spēles mērķis ir sekmēt skolēnu zināšanas par ugunsdrošību un civilo aizsardzību, un tās galvenā auditorija ir pamatskolas skolēni no 1. līdz 9. klasei. Spēle pieejama dažādās versijās: web versija tās mājas lapā xxx.xxxxxxxxxx.xx, kā arī sociālo tīklu versija sociālajos tīklos Facebook un Xxxxxxxx.xx. Metodiskais materiāls pedagogiem joprojām ir atrodams Aģentūras mājas lapā xxx.xxxx.xxx.xx/xx/xxxxx-xxxxx, kā arī mājas lapā xxx.xxxxxxxxxx.xx.
2019. gadā mājas lapā xxx.xxxxxxxxxx.xx spēli ir spēlējis 3791 lietotājs, to izspēlējot 7407 reizes. Savukārt līdz 2020. gada maijam – 5964 lietotāji spēli izspēlējuši 11 182 reizes. Lietotāju skaita pieaugums 2020. gadā varētu būt saistāms ar valstī noteiktajiem piesardzības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai un valstī noteikto mācību procesa klātienē pārtraukumu visās izglītības iestādēs, kā rezultātā skolēni vairāk laika pavadīja mājās.
Pārskata periodā 39 ziņas, kuras Aģentūra ievietojusi xxx.xxxxxxxx.xxx/xxxxxxxxxx saistībā ar civilās aizsardzības un ugunsdrošības jautājumiem, ir skatījušās 1674 personas. Redzam, ka sociālajā tīklā Facebook sekotāju skaits ir 130.
Lai sekotu, kā tiek nodrošināts Līguma par individuālā projekta ieviešanu nosacījums, ka vispārējās izglītības iestādes ēka vai tās daļa, kurā individuālā projekta ietvaros tika uzstādīta sistēma, paliks projekta partnera īpašumā un sniegs izglītības vai sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem vismaz piecus gadus no sistēmas uzstādīšanas brīža, pārskata veidlapā novadu pašvaldības katru gadu ir lūgtas norādīt, vai pastāv risks, ka izglītības iestāde varētu tikt slēgta, un ka ēka vai tās daļa netiks izmantota vispārējās izglītības vajadzībām.
Šogad par 92 izglītības iestādēm norādīts, ka risks, ka izglītības iestādes ēka vai tās daļa, kurā ir uzstādītas sistēmas, netiks izmantota vispārējās izglītības vajadzībām turpmākajos gados, nepastāv.
Par piecām izglītības iestādēm šāds risks joprojām pastāv. Kā galvenais iemesls ir minēts, ka samazinās izglītojamo skaits. Ances pamatskola Ventspils novadā ir mazākā novada skola. Skolēnu skaits samazinās Lielvārdes novada Valdemāra pamatskolā (bijusī Jumpravas internātpamatskola), Raudas internātpamatskolā Ilūkstes novadā. Risks pastāv arī Xxxxxxxxxx Xxxxxxx Raiskuma pamatskolai (bijusī Raiskuma internātpamatskola - rehabilitācijas centrs), jo pamatojoties uz IZM lēmumu, no 2020. gada 1. septembra speciālajās skolās turpmāk neapmācīt skolēnus ar mācīšanās un kustību traucējumiem, skolā var samazināties skolēnu skaits. Pārskatā par Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskolu (bijusī Liepnas vidusskolu), kura atrodas Alūksnes novadā, norādīts, ka skola turpina sniegt internāta pakalpojumus, taču pastāv risks par internāta likvidāciju mazā skolēnu skaita dēļ.
Nākotne šīm izglītības iestādēm atkarīga no novada pašvaldības lēmumiem un kopējās izglītības politikas valstī.
Ņemot vērā, ka šis ir noslēguma pārskats, ko pašvaldības iesniedz, Aģentūra pārskata veidlapā iekļāva papildu jautājumus, kas saistīti ar kopēju projekta rezultātu novērtējumu. Kopumā saņemtas atbildes par 112 projektā iesaistītajām izglītības iestādēm. Par divām likvidētajām izglītības iestādēm (Silajāņu pamatskolu un Mežotnes internātvidusskolu, kuras slēgtas 2014.- 2016. gadā) vērtējums nav saņemts.
Lai novērtētu projekta rezultātu ilgtspēju, tika uzdots jautājums par ugunsaizsardzības sistēmu izmantošanu arī turpmākajos gados. Uz šo jautājumu esam saņēmuši pozitīvu atbildi par 109 objektiem, tikai par diviem objektiem atbildēts ar “nē”, skaidrojot atbildi, kā arī par sistēmas turpmāko pielietojumu vienā objektā vēl nav izlemts.
Limbažu novada ģimnāzija, sākotnēji kuras internātā ēkā tika uzstādītas sistēmas, 2019. gada 2. pusē uzsāka dienesta viesnīcas pārbūvi. Pārbūves laikā sistēmas tika demontētas. Uzmontēt to iepriekšējās vietās nebija iespējams, jo telpu izvietojums mainījās. Telpas ir aprīkotas ar jaunu signalizāciju. Demontētā sistēma patlaban atrodas pašvaldībā ēkā bez pielietojuma. Kopš Baltinavas Kristīgā internātskolas slēgšanas 2018. gada beigās, pašvaldība uztur sistēmas darba kārtībā, taču 2020.gadā plānota ēkas izsole.
2018. gada septembrī Rankas pamatskola pārcelta uz Rankas arodvidusskolas telpām, taču visas sistēmas ēkā pagaidām darbojas. Plānots ēku pārdod, pēc tam sistēmas nepieciešamības gadījumā tiks demontētas. Par tālāko pielietojumu nav sniegta informācija, jo par nākotnes plāniem vēl īsti skaidrības nav.
Atsevišķos objektos sistēmas ir demontētas un pārceltas uz citām pašvaldībai piederošām ēkām. Piemēram, Gulbenes novada K. Valdemāra pamatskolā (tagad K. Valdemāra sākumskola) uzstādītā sistēma ir pārcelta un darbojas pagasta pārvaldes ēkā. Bijušajā K. Valdemāra pamatskolas PII grupā uzstādītā sistēma pārcelta uz PII "Ābolīši" Stāmerienas grupas telpām "Vecstāmeriena" pagastā, sistēma darbojas.
Kocēnu novadā likvidētās Jaunburtnieku pamatskolas demontētā sistēma atrodas pašvaldības bilancē un tiks uzstādīta plānotajā paplašinātajā PII "Auseklītis" filiāles grupiņā Bērzaines pagastā.
Pašvaldību vai izglītības iestāžu atbildīgās personas sniedza atbildes arī uz jautājumu par bērnu drošības līmeņa uzlabošanos.
Jautājumam “Izvērtēt, cik lielā mērā ugunsaizsardzības sistēmu uzstādīšanas rezultātā pieaudzis bērnu drošības līmenis ugunsgrēka evakuācijas gadījumā jūsu izglītības iestādē?” tika piedāvāti šādi atbilžu varianti: “Pilnībā”, “Daļēji”, “It nemaz”, “Nezinu”.
Lielākā daļa (78,58%) pašvaldību vai izglītības iestāžu pārstāvju, kas aizpildījuši pārskata veidlapu, uzskata, ka pēc ugunsaizsardzības sistēmu uzstādīšanas izglītības iestādēs bērnu drošības līmenis ugunsgrēka evakuācijas gadījumā ir pilnībā uzlabojies (skatīt 3. tabulu). Apgalvojumam daļēji piekrīt 21,42% pārskata veidlapas aizpildītāju. Līdz ar to viennozīmīgi bērnu drošība vietās, kurās uzturas bērni vai kuras tiek izmantotas nakšņošanai, ir uzlabojusies - bērni var justies drošāk, arī iestādes personāls ikdienā var justies daudz drošāk.
-
Reģions
Pilnībā
Daļēji
RĪGA
13
3
KURZEME
9
7
LATGALE
26
3
VIDZEME
31
8
ZEMGALE
9
3
Rezultāts
78,58%
21,42%
3.tabula. Bērnu drošības līmeņa uzlabošanās vērtējums ugunsgrēka evakuācijas gadījumā
Respondenti sniedza atbildes uz jautājumu “Vai ir uzlabojusies vispārējā informētība par ugunsdrošību un civilo aizsardzību?”, atzīmējot atbilstošo vērtējumu: “Jā”, “Nē” vai “Daļēji”.
Aptaujas dati liecina, ka Kurzemes un Zemgales reģionā visi respondenti atbildējuši apstiprinoši, Rīgas un Latgales reģionā trīs pārstāvji situāciju novērtējuši kā daļēju, Vidzemes reģionā deviņos pārskatos atzīts, ka vispārējā informētība par ugunsdrošību un civilo aizsardzību uzlabojusies daļēji.
Projekta ieguldījums kopumā novērtēts pozitīvi, par to liecina atbildes uz Aģentūras jautājumu “Vai esat kopumā apmierināti ar uzstādītajām sistēmām?” Piedāvātie atbilžu varianti: “Ļoti apmierināti”, “Drīzāk apmierināti”, “Apmierināti”, “Drīzāk neapmierināti”, “Pilnībā neapmierināti” un “Cits viedoklis”.
No 112 atbilžu sniedzējiem 51 (45,54%) ir devuši augstu novērtējumu uzstādītajām ugunsaizsardzības sistēmām, drīzāk apmierinātas ir 36 (32,15%) izglītības iestādes, bet apmierinātas – 25 (22,33%). Nav saņemts neviens negatīvs vērtējums (skatīt 4. tabulu).
-
Reģions
Xxxx apmierināti
Drīzāk apmierināti
Apmierināti
RĪGA
7
7
2
KURZEME
4
7
5
LATGALE
19
5
5
VIDZEME
16
13
10
ZEMGALE
5
4
3
Rezultāts
45,54%
32,15%
22,32%
4.tabula. Apmierinātības ar uzstādītajām ugunsaizsardzības sistēmām vērtējums.
Apkopojot sniegtās atbildes uz jautājumiem par projekta rezultātiem, var secināt, ka projekta „Atbalsts ugunsdrošības pasākumiem pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs” vispārīgais mērķis: uzlabot bērnu drošību ugunsgrēka incidentu gadījumā vispārējās izglītības iestādēs perifēros un mazāk attīstītos reģionos Latvijā, ir sasniegts un tā ilgtspēja nodrošināta.
Informācija par veiktajām uzraudzības pārbaudēm.
Saskaņā ar 2012. gada 16. martā noslēgto Īstenošanas līgumu starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, Aģentūru un VARAM par projekta īstenošanu Aģentūra ir nodrošinājusi projekta rezultātu pēcuzraudzību, veicot pārbaudes izglītības iestādēs, lai pārliecinātos par ierīkoto sistēmu darbību.
Kopš 2015. gada kopumā veiktas pārbaudes 44 izglītības iestādēs, tajā skaitā 2019. gadā- sešās izglītības iestādēs. Tās ir Tilžas vidusskola un bijusī Tilžas internātpamatskola Balvu novadā, Lizuma vidusskola Gulbenes novadā, Kārsavas vidusskola, bijusī Cieceres internātpamatskola Saldus novadā un bijusī Biržu internātpamatskola Salas novadā.
2020. gadā plānotās divas pārbaudes nenotika, jo to ietekmēja Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteiktie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas laikā.
Visās apmeklētajās ēkās uzstādītās sistēmas darbojas un pašvaldības nodrošina to apkopi un bojājumu novēršanu, ja nepieciešams.
Vizuālās identitātes zīme – plāksne, kas liecina, ka projektu ir finansējusi Šveices Konfederācija no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem, ir atrodama visos objektos, redzamā un pieejamā vietā ir novietotas arī sistēmas lietošanas instrukcijas.
Pateicamies visām projektā iesaistītajām pašvaldībām un izglītības iestādēm par sistēmu uzturēšanu kārtībā un par atsaucību informācijas sniegšanā sešu gadu garumā.
Secinājumi.
Kopumā 15 283 izglītojamajiem, kuri ikdienā uzturas 97 izglītības iestādēs, ir nodrošināta droša vide. Neskatoties uz izglītības iestāžu likvidāciju, ēkās, kurās projekta ietvaros ir uzstādītas ugunsaizsardzības sistēmas, izglītojamo skaits ir palielinājies. Salīdzinot ar 2018. gadu (14 768), kopējais bērnu skaits ir palielinājies par 515, x.xx. skolas vecuma bērnu skaits - par 435, pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu skaits savukārt ir palielinājies par 80.
Neskatoties uz izglītojamo skaita pieaugumu, ar katru mācību gadu samazinās nakšņotāju un gultu skaits. Tam ir vairāki iemesli: internātskolu likvidācija, izglītojamajiem, kuriem nepieciešams pārvadājums nokļūšanai uz skolu un no skolas, tiek nodrošināts pašvaldības autobuss, kā arī daudzas PII vairs nepiedāvā diennakts uzturēšanās iespējas.
No 2014. gada līdz 2020. gada maijam 17 izglītības iestādes ir likvidētas, tai skaitā septiņas speciālās internātpamatskolas, bet reorganizētas ir 30 izglītības iestādes. Izglītības iestādes ir reorganizētas, mainot īstenoto izglītības pakāpi, piemēram, vidusskola pārtop par pamatskolu vai pamatskola par sākumskolu, reorganizētas, pievienojot vai apvienojot ar citu izglītības iestādi, kā arī likvidētas.
Pašvaldības ir izpildījušas Līguma par individuālā projekta ieviešanu nosacījumu par ēku atrašanos pašvaldības īpašumā.
Slēgto izglītības iestāžu telpas tiek izmantotas pašvaldību sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanai kā sociālās mājas un veco ļaužu pansionāti, iedzīvotāju izglītošanas apmācību vajadzībām, kā arī telpas nodotas biedrību rīcībā, tā mazinot bezdarba problēmas pašvaldībā vai aktivizējot kultūras dzīvi.
Kopš sistēmu nodošanas ekspluatācijā, nav bijis neviens ugunsgrēka incidentu gadījums. Sistēmu reaģēšanas gadījumi ir saistīti tikai ar sadzīviskiem iemesliem.
Novadu pašvaldības nodrošina, ka ugunsdrošības sistēmu uzturēšana izglītības iestādēs tiek finansēta no pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Sniegtās atbildes uz jautājumiem par projekta rezultātiem liecina, ka sasniegto rezultātu ir apmierināti visi projekta partneri. 45,54% ir devuši augstāko novērtējumu uzstādītajām ugunsaizsardzības sistēmām, drīzāk apmierināti ir 32,15%, bet apmierināti – 22,33%.
Projekta „Atbalsts ugunsdrošības pasākumiem pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs” vispārīgais mērķis: uzlabot bērnu drošību ugunsgrēka incidentu gadījumā vispārējās izglītības iestādēs perifēros un mazāk attīstītos reģionos Latvijā, ir sasniegts, un tā ilgtspēja nodrošināta.
Sagatavoja:
X. Xxxxxx, 29240868
12