Ādažu novada ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, un to būvju aizsardzības noteikumi
Ādažu novada ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, un to būvju aizsardzības noteikumi
Lietoto terminu skaidrojums
Pakalpojumu sniedzējs (turpmāk - Pakalpojumu sniedzējs) – uzņēmums, kurš ūdensapgādes un kanalizācijas (saimnieciskās un lietus ūdeņu kanalizācijas) nozarē sniedz pakalpojumus.
Ūdensapgādes un/vai kanalizācijas Pakalpojumu lietotājs (turpmāk – Pakalpojumu lietotājs) – fiziska vai juridiska persona, kura ir noslēgusi līgumu par ūdens un/vai kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu un lietošanu.
Notekūdeņu kanalizācija (turpmāk kanalizācija) – ražošanas, sadzīves un lietus notekūdeņu kanalizācija.
Ražošanas notekūdeņi - notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības un ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves vai lietus notekūdeņi.
Sadzīves notekūdeņi - notekūdeņi, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību rezultātā.
Saimnieciskie notekūdeņi - ražošanas un sadzīves notekūdeņu kanalizācija.
Lietus notekūdeņi (turpmāk lietus kanalizācija) - virsūdeņi, kuri tiek novadīti lietus kanalizācijas tīklā un izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar pakalpojuma sniedzēju, saimnieciskās kanalizācijas tīklā.
Pagaidu ūdensvada tīkli – tīkli, kuri izbūvēti celtniecības vajadzībām uz celtniecības laiku, un tīkli, kuri izbūvēti un tiek ekspluatēti par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem, un neatbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.02.2000. Noteikumiem Nr.38 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”” (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs).
Verifikācija – mērinstrumentu atbilstības normatīvajiem aktiem noteikšana.
Segtie darbi – būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildus darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas.
Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja sastādīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra puse.
Līgums – juridisks dokuments, kurā Pakalpojumu lietotājs un Pakalpojumu sniedzējs vienojas par ūdens un/vai kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas kārtību, uzskaiti, norēķinu kārtību, abu pušu tiesībām un pienākumiem.
Blakusklients – ūdens apgādes un kanalizācijas Pakalpojumu lietotājs, kas saņem šos pakalpojumus pa pakalpojumu sniedzēja jau esoša pakalpojuma lietotāja iekšējiem vai pagalma tīkliem, šķērsojot cita īpašnieka zemi, kā arī noslēdz līgumu ar pakalpojuma lietotāju par šo pakalpojumu lietošanu.
1. Vispārīgie noteikumi.
1.1. Šie noteikumi nosaka savstarpējās attiecības starp Ādažu novada ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu sniedzējiem un Pakalpojumu lietotājiem. Noteikumi nosaka , ekspluatācijā pieņemšanas kārtību, kā arī attiecības, kas veidojas starp Pakalpojumu sniedzēju un Pakalpojuma lietotāju, kā arī norēķinu kārtību par šiem pakalpojumiem.
1.2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kuri ir Ādažu novada ūdensapgādes un/vai kanalizācijas Pakalpojumu lietotāji, un ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu sniedzēji Ādažu novadā.
1.3. Pakalpojumu sniedzēja pienākumi:
1.3.1. dzeramā ūdens ieguve un sagatavošana atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem;
1.3.2. dzeramā ūdens piegāde , nodrošinot ūdens spiedienu ūdensvada tīklā ne mazāku par Latvijas būvnormatīvā paredzēto, ja apbūve ir saskaņā ar novada perspektīvo attīstības plānu;
1.3.3. notekūdeņu savākšana un novadīšana līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;
1.3.4. notekūdeņu attīrīšana un novadīšana līdz iztekai ūdenstilpnē atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem;
1.3.5. ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzturēšana, apkalpošana un rekonstrukcija atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un tīklu apkalpošanas robežu aktiem;
1.3.6. ūdens un kanalizācijas pakalpojumu realizācija klientiem.
1.4. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā ir:
1.4.1. Pakalpojuma sniedzēja bilancē esošie maģistrālie ūdensvada tīkli un ielas ūdensvada tīkli;
1.4.2 Pakalpojuma sniedzēja bilancē esošās ūdens ieguves akas, attīrīšanas iekārtas, spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi;
1.4.3. ūdensvada pievadi atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un robežu aktam, kurš ir neatņemama līguma sastāvdaļa.
1.4.4. kanalizācijas maģistrālie tīkli;
1.4.5. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, dīķeri, un pašteces kanalizācijas tīkli, kuri ir Pakalpojuma sniedzēja bilancē, kā arī atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un robežu aktam.
1.4.6. punktos 1.4.1. – 1.4.5. minētajos tīklos esošās skatakas, kontrolakas cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;
1.5. Pakalpojuma ņēmēja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā ūdens patēriņa skaitītāju šahtas un kanalizācijas kontrolakas), tiek ekspluatētas un remontētas par Pakalpojuma lietotāja līdzekļiem.
2. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju projektēšana, iebūve, pievienošana centralizētiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un pieņemšana ekspluatācijā.
2.1. Projektēšana.
2.1.1. lai fiziska vai juridiska persona varētu pievienot savu objektu ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklam, Pakalpojumu lietotājam jāiesniedz rakstisks iesniegums Pakalpojuma sniedzējam. Iesniegumā jānorāda: objekta adrese, dati par paredzamo ūdens patēriņu, nepieciešamo spiedienu, novadāmo notekūdeņu daudzumu un raksturu. Iesniegumam jāpievieno šādi dokumenti :
2.1.1.1. plānošanas un arhitektūras uzdevums (izsniedz Ādažu novada būvvalde);
2.1.1.2. zemes robežu plāns.
2.1.2. Pakalpojumu sniedzējs dod savu atzinumu par objekta pievienošanas iespējām un izsniedz tehniskos noteikumus atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem 20 darba dienu laikā;
2.1.3. tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir viens gads. Termiņam beidzoties, pēc pieprasītāja lūguma Pakalpojumu sniedzējs tehniskos noteikumus izsniedz atkārtoti;
2.1.4. lai pievienotos ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, ir jāizstrādā tehniskais projekts (turpmāk tekstā projekts) saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī ar spēkā esošajiem būvnoteikumiem un nacionālajiem standartiem;
2.1.5. projektu izstrādā licencēta juridiska persona vai sertificēta fiziska persona;
2.1.6. projekts tiek izskatīts 7 darba dienu laikā no tā iesniegšanas Pakalpojumu sniedzējam. Pēc projekta saskaņošanas viens tā eksemplārs paliek pie Pakalpojumu sniedzēja;
2.1.7. xxxxxxxx akceptēts projekts ir spēkā divus gadus. Ja būvniecība šajā laikā nav uzsākta, tas atkārtoti jāsaskaņo ar Pakalpojumu sniedzēju;
2.1.8. ja objektam piegulošās ielas robežās atrodas Pakalpojumu sniedzēja valdījumā esošs saimnieciskās kanalizācijas tīkls un/vai ūdensvads, tam jāpievieno:
2.1.8.1. jaunbūves un rekonstruējamie objekti, atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumi.
2.1.8.2. esošie objekti, kuros ir ūdensapgādes sistēmas un kuriem ir lokālā saimnieciskā kanalizācijas sistēma, kuras neatbilst Lielrīgas Reģionālās Vides pārvaldes prasībām .
2.1.9. ja ir nepieciešams augstāks ūdens spiediens kā noteikts šo noteikumu punktā 1.3.2., tad, saskaņojot ar Pakalpojumu sniedzēju, Pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem drīkst ierīkot vietējās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas, kuras atbilst iekšējo ūdensvada tīklu ekspluatācijas parametriem.
2.2. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve un rekonstrukcija.
2.2.1. pirms būvniecības uzsākšanas jābūt saņemtai būvatļaujai (izsniedz Ādažu novada būvvalde).
2.2.2. ūdensvada un kanalizācijas tīklu būvniecību veic būvuzņēmējs, kuram ir saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izsniegta atļauja konkrēto būvdarbu veikšanai;
2.2.3. jaunizbūvētos ūdensvada un kanalizācijas tīklus Pakalpojuma lietotājs izbūvē par saviem līdzekļiem un pievieno pie maģistrālajiem tīkliem Pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā;
2.2.4. pēc objekta izbūves ir jāveic objekta pārbaude atbilstoši Latvijas būvnormatīvam 222- 99;
2.2.5. pirms objekta pievienošanas ūdensapgādei un/vai kanalizācijas tīklam objektā uz ūdensvada ievada jāuzstāda ūdens patēriņa mērītājs. Mērītājs jāuzstāda saskaņā ar šo noteikumu punktu 4;
2.2.6. izbūvētajiem vai rekonstruētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un būvēm jāatbilst Ādažu būvvaldē akceptētajam tehniskajam projektam un izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. Iespējamās atkāpes no būvprojekta jāsaskaņo atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem;
2.2.7. no jauna uzbūvētos vai rekonstruētos ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves ekspluatācijā pieņem objektu pieņemšanas ekspluatācijā komisija saskaņā ar atbilstošiem būvnoteikumiem;
2.2.8. pēc ūdensvada un kanalizācijas būvniecības darbu pabeigšanas, pēc pieslēguma maksas samaksas un šo noteikumu prasību izpildīšanas, piedaloties pakalpojuma sniedzēja pārstāvim, tiek sastādīts akts par objekta gatavību pievienošanai ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkliem un objekts tiek pievienots tīkliem.. Šis akts ir pamatdokuments līguma slēgšanai starp Pakalpojuma lietotāju un Pakalpojums sniedzēju;
2.2.9. ja būvniecības laikā tiek patērēts ūdens no ūdensvada, tad jāuzstāda pagaidu ūdens patēriņa mērītājs. Ūdens mērītājs jāuzstāda saskaņā ar šo noteikumu punktu 4.
2.3. No jauna izbūvētu vai rekonstruētu ūdensvada un kanalizācijas tīklu nodošana Ādažu novada domes īpašumā;
2.3.1. lai pašvaldība varētu nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus ūdens apgādes un kanalizācijas ūdeņu aizvadīšanas un attīrīšanas jomā, no jauna izbūvētie vai rekonstruētie maģistrālie ūdensvada un kanalizācijas tīkli pēc nodošanas ekspluatācijā ir jānodod Ādažu novada domes īpašumā vai ilgtermiņa valdījumā uz savstarpējās vienošanās pamata;
2.3.2. nododot ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, Pakalpojumu lietotājs iesniedz:
2.3.2.1. pēc būvdarbu veikšanas izpilddokumentāciju x.xx. topogrāfiju grafiskā un digitālā formā;
2.3.2.2. segto darbu aktus atbilstoši būvnormatīviem;
2.3.2.3. grāmatvedības izziņu par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju izmaksām un tehniskajiem parametriem (izbūves gads, garums, diametrs, materiāls, utt.).
2.3.2.4. aktu par ūdens patēriņa skaitītāja mezglu pārbaudi (jāiesniedz, ja ir izbūvēti pievadi objektam);
2.3.2.5. aktu par izbūvētā ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu/pievadu pievienošanas pie centralizētiem tīkliem;
2.3.2.6. zemesgrāmatas kopiju ar apgrūtinājumu par ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un/vai būvēm;
2.4. Pakalpojumu sniedzēja bilancē netiek pieņemti:
2.4.1. ēku ūdensvada un kanalizācijas iekšējie tīkli;
2.4.2. iekārtas un tīkli, kuri iebūvēti Pakalpojumu lietotāja būvē un kuri atdalīti atsevišķi vienam objektam;
2.4.3. ražotnēm piekrītošie kanalizācijas tīkli, attīrīšanas ietaises un pārsūknēšanas stacijas;
2.4.4. pagaidu ūdensvada tīkli līdz to sakārtošanai atbilstoši Latvijas būvnormatīviem LBN 222-99 un LBN 223-99;
2.4.5. Pakalpojuma lietotāja lietus ūdens novadīšanas sistēmas;
2.4.6. visi tīkli, kuri nav minēti šo noteikumu punktā 1.4.
2.5. Pēc būvniecības pabeigšanas objekta īpašnieks ir pilnīgi atbildīgs par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju uzturēšanu līdz to nodošanai Pakalpojuma sniedzēja bilancē. Šajā laikā aizliegts tos izmantot bez līguma noslēgšanas ar Pakalpojumu sniedzēju.
3. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu pievienošana blakus esošā īpašuma ūdensvadam un kanalizācijai.
3.1. Ja objektu nav iespējams tieši pievienot ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut pievienot objekta ūdens pievadu un kanalizācijas izvadu saskaņā ar šiem Noteikumiem jau esoša Pakalpojuma lietotāja iekšējiem vai pagalma tīkliem aiz Pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja, kā arī šķērsojot cita īpašnieka zemi, ja:
3.1.1. pievienošanās ir rakstiski saskaņota ar Pakalpojuma lietotāju un zemes gabala īpašnieku;
3.1.2. Blakusklients par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietošanu slēdz līgumu ar Pakalpojumu lietotāju;
3.1.3. pievienošana nepasliktina ūdens piegādi citiem Pakalpojuma lietotājiem;
3.1.4. sastādīts un parakstīts tīklu apkalpošanas robežu akts;
3.1.5. tas tiek ierakstīts kā apgrūtinājums zemes grāmatā.
4. Ūdens patēriņa skaitītāji
4.1. No jauna izbūvētie ūdens vada tīkli pievienojami pie maģistrālajiem tīkliem uzstādot ūdens patēriņa skaitītāju ārpus zemes īpašuma robežām, pēc iespējas tuvāk ūdens vada
pievienojuma vietai pie maģistrālajiem tīkliem, ja pieslēguma tehniskie noteikumi neparedz savādāk;
4.2. Ja ūdens patēriņa skaitītājs ir Pakalpojuma sniedzēja īpašumā, tad viņam ir jānodrošina šādu prasību izpilde:
4.2.1. jāveic ik pēc 4 gadiem ūdens patēriņa skaitītāju pārbaude (verifikācija), ja ir uzstādīts filtrs pirms skaitītāja un ik pēc 2 gadiem, ja nav uzstādīts filtrs pirms skaitītāja.
4.2.2. jāuztur ūdens patēriņa skaitītāja šahtā tīrība un kārtība;
4.2.3. jāaizsargā ūdens patēriņa skaitītāja mezgls no aizsalšanas.
4.3. Ja ūdens patēriņa skaitītājs ir Pakalpojuma lietotāja īpašumā, tad viņam ir jānodrošina šādu prasību izpilde:
4.3.1. jāizņem pirms skaitītāja uzstādīšanas no Pakalpojuma sniedzēja tehniskie noteikumi tā uzstādīšanai;
4.3.2. jāveic ik pēc 4 gadiem ūdens patēriņa skaitītāju pārbaude (verifikācija), ja ir uzstādīts filtrs pirms skaitītāja un ik pēc 2 gadiem, ja nav uzstādīts filtrs pirms skaitītāja par saviem līdzekļiem.
4.3.3. jāuztur ūdens patēriņa skaitītāja atrašanās vietās (telpās, šahtā) tīrība un kārtība;
4.3.4. jānodrošina pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma:
4.3.4.1. brīva piekļūšana ūdens patēriņa skaitītājam tā stāvokļa pārbaudei un rādījumu nolasīšanai.
4.3.4.2. iespēju apsekot Pakalpojuma lietotāja īpašumā esošos iekšējos tīklus;
4.3.5. jāaizsargā ūdens patēriņa skaitītāja mezgls no aizsalšanas.
4.4. Ja Pakalpojumu sniedzējam ir radušās šaubas par Pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu pareizību, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs par saviem līdzekļiem veikt skaitītāja pārbaudi un nomaiņu. Ja pārbaudē ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu kļūda nepārsniedz pieļaujamo, pārbaudes izdevumus sedz Pakalpojuma sniedzējs, bet, ja pārsniedz pieļaujamo normu t.i. skaitītājs ir nederīgs – ūdens patēriņa skaitītāja pārbaudes un nomaiņas izdevumus sedz Pakalpojuma lietotājs.
5. Līguma noslēgšanas kārtība, ūdens patēriņa un notekūdeņu daudzuma uzskaite, norēķinu kārtība un patēriņa aprēķināšana noteikumu pārkāpumu gadījumos.
5.1. Līgums tiek noslēgts starp Pakalpojumu sniedzēju un Pakalpojuma lietotāju par ūdens un
/vai kanalizācijas pakalpojumiem, to uzskaiti, norēķinu kārtību, abu pušu pienākumiem un tiesībām.
5.1.1. jaunbūvētiem un rekonstruētiem objektiem līgums jānoslēdz pirms ūdens un/vai kanalizācijas tīklu ekspluatācijas uzsākšanas;
5.1.2. ja esošajā objektā mainās Pakalpojumu lietotājs, jauns līgums tiek slēgts pēc iepriekšējā Pakalpojumu lietotāja rakstiska atteikuma saņemšanas (punkts 5.2.3.) un finansiālo saistību nokārtošanas.
5.2. Līguma noslēgšanas kārtība:
5.2.1. līguma noslēgšanai jāiesniedz šādu dokumentu kopijas un vai jāuzrāda:
5.2.1.1. fiziskām personām – pase (uzrādīšanai), to pilnvarotām personām – pilnvara, pase (uzrādīšanai);
5.2.1.2. juridiskām personām – reģistrācijas vai komersanta apliecība, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecība, vienotā nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība, bankas rekvizīti, pilnvara vai izraksta kopija no uzņēmuma reģistra par tiesībām uzņēmuma vārdā slēgt līgumu;
5.2.1.3. objekta īpašumtiesību apliecinošs dokuments, nomas līgums vai līgums par ēku un būvju pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un sagatavošanu privatizācijai;
5.2.1.4. jaunizbūvētiem objektiem, papildus iepriekš minētajiem dokumentiem, jāiesniedz arī noteikumu punktā 2.3.2 minētie dokumenti un dokuments, kas apliecina pieslēguma maksas izpildi;
5.2.1.5. datus par teritorijas platību un tās izmantošanas veidu – nepieciešamā patērējamā ūdens daudzumu un kanalizācijā novadāmo notekūdeņu apjomu;
5.2.1.6. zemes gabala topogrāfiskais plāns vai apakšzemes komunikāciju shēmu (pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma).
5.2.1.7. ja ir lokāla ūdens ieguve, tad ir jāiesniedz Pakalpojuma lietotāja kanalizācijas un ūdensvada tīklu tehniskā pase vai kanalizācijas ārējo tīklu shēmas, kā arī visi Pakalpojuma sniedzējam nepieciešamie dati un aprēķini;
5.2.2. jāsastāda Pakalpojuma lietotāja un Pakalpojumu sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežu akts (ir līguma neatņemama sastāvdaļa);
5.2.3. ja mainās Pakalpojuma lietotājs, iepriekšējam Pakalpojuma lietotājam vismaz 10 dienas pirms lietotāja maiņas par to rakstiski jāinformē Pakalpojumu sniedzējs;
5.2.4. slēdzot jaunu līgumu ar fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir parādi iepriekšējā līguma ietvaros par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt saistību izpildes nodrošinājumu (naudas summas iemaksu) plānotā 1 mēneša patēriņa apmērā. Maksa tiek uzskaitīta kā garantijas summa, ar kuru netiek segti tekošie rēķini.
5.3. Pakalpojuma lietotāja patērētā ūdens daudzuma uzskaite:
5.3.1. ūdens daudzumu, ko patērē Pakalpojuma lietotājs, nosaka tikai pēc ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem. Izņēmuma gadījumos (avārijas situācijās) - saskaņojot ar Pakalpojumu sniedzēju – pēc esošajām ūdens patēriņa normām (pielikumā Nr.2) un Pakalpojuma lietotāja sniegtajām ziņām, kā arī ņemot vērā faktisko iedzīvotāju skaitu;
5.3.2. ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus nolasa Pakalpojumu lietotājs un līgumā noteiktajā termiņā paziņo tos Pakalpojumu sniedzējam, ja līgumā nav atrunāts citādi;
5.3.3. ja Pakalpojuma lietotājs līgumā noteiktajā termiņā neinformē par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem, ūdens patēriņu vienu mēnesi nosaka pēc vidējā patēriņa iepriekšējos trīs mēnešos. Nākamajos mēnešos patēriņu uzskaita pēc trīs mēnešu vidējā rādījuma, piemērojot koeficientu 2.
5.3.4. pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolskaitītājus. Pakalpojumu lietotājs nav tiesīgs traucēt Pakalpojuma sniedzējam veikt kontrolmērījumus.
5.3.5. jaunceļamajiem objektiem celtniecības laikā un kapitāli remontējamiem objektiem remonta laikā, ja nav iespējams uzstādīti ūdens skaitītāju, tiek piemēroti fiksētie maksājumi atbilstoši paredzamajam patēriņam, pusēm rakstiski vienojoties.
5.4. Sadzīves un saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu uzskaite:
5.4.1. sadzīves un saimnieciskajā kanalizācijā ieplūstošo notekūdeņu daudzumu nosaka pēc ūdens daudzuma, ko Pakalpojuma lietotājs patērē no ūdensvada, uzskaitītus ar ūdens patēriņa skaitītāju vai arī pēc notekūdeņu uzskaites ierīcēm. Izņēmuma gadījumā (avārijas gadījumā), saskaņojot ar Pakalpojuma sniedzēju, notekūdeņu daudzumu nosaka pēc spēkā esošajām ūdens patēriņa normām (Pielikums Nr.2) un Pakalpojuma lietotāja sniegtajām ziņām, kā arī ņemot vērā faktisko iedzīvotāju skaitu.
5.4 2. Pakalpojuma lietotājiem, kuriem ir savi vietējie ūdens apgādes avoti (jāiesniedz tīklu tehniskā pase) un kuri sadzīves un saimnieciskos notekūdeņus novada saimnieciskās kanalizācijas tīklos, notekūdeņu uzskaite tiek veikta atbilstoši ūdens ieguves vietā (artēziskais urbums, aka utt.) uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai uz ēku un būvju kanalizācijas izvada uzstādīto uzskaites ierīču rādījumiem;
5.4.3. gadījumos, kad dzeramais ūdens tiek iekļauts ražojamās produkcijas sastāvā, vai tiek izmantots ražošanas procesā vai tiek izmantots saimnieciskām vajadzībām un netiek novadīts saimnieciskajā kanalizācijā, saimniecisko notekūdeņu uzskaiti veic atbilstoši ūdens vai notekūdeņu uzskaites ierīcēm, kuras uzstādītas saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem;
5.4.4. Pakalpojuma lietotāja kopējā novadīto sadzīves un saimniecisko notekūdeņu daudzumā tiek ietverts tas atmosfēras nokrišņu daudzums, kurš nonāk saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas tīklā no Pakalpojuma lietotāja teritorijas. Tā apjomu (kubikmetri gadā) nosaka aprēķinu ceļā pēc Valsts meteoroloģiskā dienesta datiem saskaņā ar LBN -223-99.
5.5. Norēķinu kārtība par ūdensapgādes, saimnieciskās un sadzīves kanalizācijas pakalpojumiem:
5.5.1. maksu par patērēto ūdeni, saimniecisko un sadzīves notekūdeņu novadīšanu saimnieciskās kanalizācijas tīklā un attīrīšanu, ja piesārņojošo vielu koncentrācija tajos nepārsniedz šajos noteikumos noteiktās normas (pielikumā Nr.1 vai kā īpaši atrunāts līgumā), abonēšanas maksu nosaka saskaņā ar Rīgas rajona pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem;
5.5.2 par sadzīves un saimniecisko notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas tīklā ar piesārņojuma vielu koncentrāciju virs normas, Pakalpojuma lietotājam tiek aprēķināta papildus maksa par saimnieciskās kanalizācijas pakalpojumiem.
5.5.3. papildus maksa par sadzīves un saimnieciskās kanalizācijas pakalpojumiem tiek aprēķināta atkarībā no piesārņojošo vielu koncentrācijas normas pārsniegšanas un mēneša saimniecisko notekūdeņu daudzuma: maksa par novadīto saimniecisko notekūdeņu daudzumu tiek palielināta tik reižu apmērā, cik reižu piesārņojums pārsniedz normu vienam – visvairāk pārsniegtajam rādītājam (pielikums nr.1). Papildus maksa tiek aprēķināta , pamatojoties uz vienas pārbaudes analīžu rezultātiem un var tikt piestādīta 3 mēnešus pēc kārtas;
5.5.4. paaugstināta piesārņojuma rašanās apstākļi Pakalpojuma lietotājam jānovērš viena mēneša laikā no tā konstatēšanas brīža, kas tiek fiksēts ar notekūdeņu analīzes testēšanas pārskatu.
5.5.5. ja tiek konstatēts, ka jebkuras piesārņojošās vielas daudzums notekūdeņos pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, par veiktajām analīzēm maksā Pakalpojuma lietotājs;
5.5.6. par ūdensapgādes, sadzīves un saimnieciskās kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaiņām Pakalpojumu sniedzējs informē atbilstoši Latvijas Republikas likumos “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajai kārtībai un termiņiem;
5.5.7. Pakalpojuma lietotājs apmaksā rēķinu par patērēto ūdeni un novadītajiem sadzīves un saimnieciskajiem notekūdeņiem līgumā un šajos noteikumos noteiktajā laikā un kārtībā, bet ne vēlāk, kā līdz tekošā mēneša beigām;
5.5.8. ja Pakalpojuma lietotājs ir nokavējis noteikto samaksas termiņu, viņam ir jāmaksā soda nauda par katru nokavēto dienu - 0,1%;
5.5.9. pretenzijas par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Pakalpojuma lietotājs ir tiesības iesniegt rakstiskā veidā viena mēneša laikā no rēķina izrakstīšanas brīža. Iesniegtā pretenzija neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā. Pamatotas pretenzijas gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu;
5.5.10. ja līgums tiek lauzts pēc vienas vai otras puses iniciatīvas, Pakalpojuma lietotājam jāveic pilns norēķins viena mēneša laikā par izmantotajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem.
5.6. Patēriņa aprēķināšana noteikumu pārkāpumu gadījumā:
5.6.1. ja ir bijusi patvaļīga pieslēgšanās ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkliem, kā ari, ja izbūvēts ar Pakalpojuma sniedzēju nesaskaņots atzars, kas pievienots pirms ūdens skaitītāja, patēriņš tiek aprēķināts saskaņā ar pievadcaurules diametra nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā, ja skaitītāja nav – atkarībā no ūdens ņemšanas vietu skaita un Latvijas būvnormatīvā maksimāli noteiktajiem maksimālajiem normatīviem, trīskāršā apmērā. Ja pieslēguma laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka pakalpojumi bez atļaujas izmantoti vienu mēnesi;
5.6.2. ja ūdens bez atļaujas tiek lietots no ugunsdzēšanas hidranta, patērētā ūdens daudzumu aprēķina atkarībā no hidranta caurteces spējas un ūdens tecēšanas ātruma – 1,5 m sekundē par
visu hidranta izmantošanas laiku. Ja šis laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka hidrants bez atļaujas lietots vienu mēnesi;
5.6.3. ja ir patvaļīgi mainīta ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas shēma, noņemtas vai bojātas plombas, veikta mehāniska vai cita veida iedarbība uz ūdens patēriņa skaitītāju, samazinot tā rādījumus, patēriņš tiek aprēķināts saskaņā ar trīskāršu uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā. Ja šī pārkāpuma laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka pārkāpums noticis vienu mēnesi iepriekš.
5.6.4. ja skaitītājs nav verificēts (pārbaudīts) saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, ūdens patēriņu 1 mēnesi nosaka pēc pēdējo 3 mēnešu vidējā patēriņa; nākamajā mēnesī patēriņu uzskaita pēc pēdējo 3 mēnešu vidējā patēriņa, piemērojot koeficientu 2.
6. Prasības saimnieciskajiem notekūdeņiem, kuri tiek ievadīti kanalizācijas tīklā, un saimniecisko notekūdeņu novadīšanas kontrole.
6.1 Saimnieciskās kanalizācijas tīklā ir atļauts ievadīt notekūdeņus:
6.1.1. kuri nav bīstami kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijai un Pakalpojuma sniedzēja apkalpojošā personāla veselībai;
6.1.2. kuri var attīrīt kopā ar sadzīves notekūdeņiem bioloģiskās attīrīšanas iekārtās, saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja “B” kategorijas piesārņojuma atļauju un kuros piesārņojošo vielu saturs nepārsniedz daudzumus, kādi norādīti pielikumā Nr.1;
6.1.3. kuru temperatūra nepārsniedz 40˚C;
6.2. Saimnieciskās kanalizācijas tīklā ir aizliegts ievadīt notekūdeņus, kuri satur:
6.2.1. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras veicina uzliesmojošu maisījumu rašanos kanalizācijas tīklā;
6.2.2. bioloģiski nedegradējamas sintētiskas virsmas aktīvas vielas (SVAV);
6.2.3. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes u.c.) izdalīšanos;
6.2.4. radioaktīvas vielas;
6.2.5. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas un citas vielas, kuras var veicināt tīklu aizsērēšanu;
6.2.6. pārtikas un ražošanas atkritumus nesasmalcinātā veidā;
6.2.7. koncentrētus šķīdumus, kuri radušies skalojot cisternas, kublus un tml.
6.3. Notekūdeņu novadīšanas kontrole:
6.3.1. Pakalpojuma lietotājam jāievēro šādas prasības:
6.3.1.1. atļaut Pakalpojumu sniedzēja pārstāvjiem jebkurā diennakts laikā, konkrētā līguma ietvaros, iepazīties ar Pakalpojuma lietotāja kanalizācijas tīklu, būvju un iekārtu darbību, kā arī pārbaudīt šo noteikumu prasību izpildi;
6.3.1.2. ir pienākums nekavējoties ziņot par paaugstināta piesārņojuma rašanos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā.
6.3.2. notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas) nosaka Pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz kanalizācijas tehnisko pasi vai tīklu shēmu, saskaņojot ar Pakalpojuma lietotāju;
6.3.3. notekūdeņu paraugu ņemšana notiek Pakalpojuma lietotāja pārstāvja klātbūtnē. Pakalpojumu lietotājs nav tiesīgs atteikt notekūdeņu paraugu noņemšanu;
6.3.4. notekūdeņu paraugu ņemšanas periodiskumu un kārtību nosaka Pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar analīžu nepieciešamību un tehniskām iespējām;
6.3.5 Pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”, nosaka piesārņojošo vielu sarakstu un pieļaujamo piesārņojuma daudzumu notekūdeņos pie ieplūdes kanalizācijas tīklā – Pielikumā Nr. 1, un arī tas tiek īpaši atrunāts savstarpējā līgumā;
6.3.6. notekūdeņu analīzes var veikt jebkura akreditēta laboratorija;
6.3.7. notekūdeņu analīžu rezultāti ir spēkā līdz nākamajai notekūdeņu pārbaudei;
6.3.8. Pakalpojuma sniedzējs veic atkārtotu notekūdeņu pārbaudi, pamatojoties uz Pakalpojuma lietotāja rakstisku iesniegumu, ja ir ievēroti sekojoši nosacījumi:
6.3.8.1.likvidēti notekūdeņu virsnormatīvo piesārņojuma vielu novadīšanas iemesli;
6.3.8.2. apmaksāta atkārtota analīzes veikšana;
6.3.8.3. samaksāta papildus maksa par kanalizācijas piesārņošanu.
7. Ūdens piegādes pārtraukšana un kanalizācijas atvienošana.
7.1. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uz laiku samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi un pārtraukt notekūdeņu novadīšanu atsevišķiem Pakalpojuma lietotājiem vai rajoniem bez iepriekšēja brīdinājuma:
7.1.1. ja pārtraukta elektroenerģijas piegāde sūkņu stacijām;
7.1.2. ja ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai;
7.1.3. dabas katastrofas laikā;
7.1.4. ūdensvada vai kanalizācijas tīkla avārijas laikā un citos pamatotos gadījumos.
7.2. Pakalpojumu sniedzējam jādara viss iespējamais, lai ūdens piegādes piespiedu pārtraukums nepārsniegtu 24 stundas. Ja pārsniedz 24 stundas, tad Pakalpojumu sniedzējam jānodrošina alternatīva ūdens ņemšanas iespēja saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.
7.3. Ja Pakalpojumu lietotājs nenovērš savā īpašumā vai valdījumā esošo ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu bojājumus, kuri ietekmē ūdensapgādi pārējiem Pakalpojumu lietotājiem vai
nodara kaitējumu citam īpašumam, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojumu sniegšanu.
7.4. Pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par pārtraukumiem ūdens piegādē un notekūdeņu novadīšanā, ja Pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir bojāti.
7.5. Par nepieciešamību pārtraukt ūdens piegādi plānotā remonta laikā Pakalpojumu sniedzējs paziņo 2 dienas iepriekš.
7.6. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nekavējoties pārtraukt ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas pakalpojumu sniegšanu, ja Pakalpojumu lietotājs nenoslēdz līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju. Samaksa par patērēto ūdeni kā punktā 5.6..
7.7. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, Pakalpojuma lietotāju iepriekš brīdinot, pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu gadījumos, kuri minēti Latvijas Republikas Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumos Nr.298 “Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana”, ievērojot tajos noteiktos termiņus un nepieciešamās darbības, ja:
7.7.1. laikus nav samaksāts par izmantotajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem (ja par dzīvojamās telpās saņemtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nav samaksājusi fiziska persona, Pakalpojumu sniedzējs var samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi, nodrošinot Pakalpojuma lietotājam alternatīvu ūdens ņemšanas iespēju – 25 l diennaktī uz vienu personu, norādot saņemšanas vietu un laiku);
7.7.2. Pakalpojuma lietotājs ar savu darbību vai bezdarbību traucē vai kavē Pakalpojumu sniedzēja darbiniekam piekļūt pie ūdensvada vai kanalizācijas ierīcēm, kā arī kontrolierīcēm;
7.7.3. Pakalpojuma lietotājs nesniedz ūdens patēriņa uzskaitei nepieciešamās ziņas;
7.7.4. Pakalpojuma lietotājs ir bojājis vai patvaļīgi regulējis ūdens patēriņa skaitītājus;
7.7.5. Pakalpojuma lietotājs neievēro noteikto ūdens lietošanas un notekūdeņu novadīšanas režīmu;
7.7.6. Pakalpojuma lietotājs patvaļīgi pievienojis jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus vai ierīkojis nesaskaņotu pieslēgumu, kas neatbilst hidrauliskajiem un citiem tehniskajiem parametriem.
7.7.7. Pakalpojuma lietotājs nav ievērojis šo noteikumu punkta 6.2. prasības.
8. Ugunsdzēsības ierīces.
8.1. Ja Pakalpojuma lietotāja ūdens mērītāja mezglā ir apvadlīnija, lai nodrošinātu ugunsdzēsības un iekšējo hidrantu un iekšējo ugunsdzēsības krānu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.
8.2. Noņemt plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojuma lietotājam 24 stundu laikā jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai. Maksa par uguns grēka dzēšanai vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudei patērēto ūdeni tiek noteikta
atbilstoši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai pamatojoties uz aprēķiniem.
8.3. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut Pakalpojuma lietotājam lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts atbilstoši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai pamatojoties uz aprēķiniem.
9. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju aizsardzība.
9.1. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā esošos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, ūdensvada pievadus un kanalizācijas izvadus (saskaņā ar noteikumu 1.4.punktu) ekspluatē un remontē Pakalpojumu sniedzējs.
9.2. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt savā bilancē esošajiem vai ar apkalpes zonas robežu aktā noteiktajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, kuri atrodas zemes gabalu īpašnieku, uzņēmumu un organizāciju teritorijā, šo tīklu tehniskajai apkalpošanai, remontam, avāriju likvidēšanai un apsekošanai.
9.3. Vietas, kur atrodas ūdensvada un kanalizācijas tīkli, nedrīkst būt pieblīvētas ar dažādiem materiāliem, iekārtām vai uzceltām būvēm. Aizliegts stādīt kokus tuvāk par pieciem metriem abpus ūdensvada un kanalizācijas cauruļvada. Jābūt iespējai brīvi piebraukt speciālajai tehnikai un mehānismiem, lai varētu likvidēt avāriju un veikt profilaktiskos darbus.
9.4. Aizliegts:
9.4.1. novietot uz ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, noslēgarmatūras, skatakām un hidrantiem materiālus un citus priekšmetus ( tai skaitā arī automašīnas autostāvvietās uz hidrantu akām);
9.4.2. celt jebkādas būves virs ūdensvada un kanalizācijas tīkliem;
9.4.3. nepiederošām personām veikt jebkādus darbus ūdensvada un kanalizācijas tīklos;
9.4.4. bojāt hidrantu un citas informatīvās plāksnītes.
9.5. Pakalpojuma lietotājs ir pilnībā atbildīgs par savas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un darbību. Ja Pakalpojumu lietotājs savām vajadzībām izmanto vietējos ūdens avotus (artēziskos urbumus), šiem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (ar gaisa spraugu) no centralizētiem ūdensvada tīkliem, pa kuriem tiek piegādāts ūdens. Pakalpojuma lietotājam jāseko ūdensvada un kanalizācijas iekšējo tīklu un armatūras tehniskajam stāvoklim, un jebkura noplūde nekavējoties jālikvidē par saviem līdzekļiem.
9.6. Pakalpojuma lietotājam jābūt savā īpašumā vai valdījumā izbūvēto ūdensvada un kanalizācijas iekārtu tehniskai dokumentācijai (izpilddokumentācija, tīklu un iekārtu tehniskās pases utt.).
9.7. Pakalpojuma lietotājam – juridiskai personai notekūdeņi kanalizācijas tīklā jānovada atbilstoši šo noteikumu punkta 6. prasībām. Ja netiek ievērotas šīs prasības , tad Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības atvienot no kanalizācijas tīkla Pakalpojuma lietotāju bez iepriekšēja brīdinājuma.
9.8. Aizliegts bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju kanalizācijas skataku lūkās izliet notekūdeņus, iztukšot asenizācijas cisternas, izmest cietos atkritumus, novadīt atkušņa ūdeņus.
9.9. Pakalpojuma lietotājam ir jāsagatavo savi iekšējie tīkli un armatūra, kā arī ūdens mērīšanas mezgli darbam ziemas apstākļos.
9.10. Aizliegts atstāt atvērtus iekšējā ūdensvada tīkla krānus nolūkā novērst ūdensvada tīkla aizsalšanu, izņemot, ja tas ir saskaņots ar Pakalpojuma sniedzēju un atrunāts savstarpējā līgumā.
9.11. Pakalpojuma lietotājam piederošās ēkās, kur pagraba telpās ir ierīkotas sanitārās iekārtas, (izlietnes, sēdpodi, trapi u.c.) jāierīko vienvirziena vārsts ar aizbīdni uz pagraba kanalizācijas izvada un drenāžas sistēmas, kā arī aizliegts uzglabāt produktus un materiālās vērtības.
9.12. Ja Pakalpojuma lietotāja ūdensvada pievadam, kanalizācijas izvadam un iekārtām nav uzstādīti aizbīdņi atbilstoši punktam 9.11, nav hermētiski aizvērtas revīzijas, ir bojātas sanitārās iekārtas, netiek ievēroti šie noteikumi un Latvijas būvnormatīvi, par applūdinātajām telpām un materiālajiem zaudējumiem atbildīgs ir Pakalpojumu lietotājs.
9.13. Par zaudējumiem, kuri radušies Pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju bojājumu dēļ, atbildīgs ir Pakalpojumu lietotājs.
9.14. Pakalpojuma lietotājam jāuzrauga ūdensvada pievada aizbīdņi un aizbīdņa kapes, savas teritorijas robežās esošas ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa skaitītāji, lūkas, skatakas, režģi, norādījumu plāksnītes u.c.), nepieļaujot to bojāšanu, applūdināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām. Pakalpojuma lietotājam jāatļauj izvietot uz ēku sienām vai žogiem plāksnītes ar norādi par hidrantu, armatūras un skataku atrašanās vietu.
9.15. Pakalpojuma lietotāja zemes gabala robežās atrodas Pakalpojuma sniedzēja apkalpes zonā esoši tīkli, tad Pakalpojuma lietotājam nekavējoties jāziņo par avārijām vai bojājumiem šajos tīklos Pakalpojuma sniedzējam.
9.16. Pakalpojuma lietotājs nav tiesīgs bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu blakus klientiem.
9.17. Atklājot ūdensvada un kanalizācijas maģistrālo tīklu un būvju bojājumus, Pakalpojuma lietotājam par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam un iespēju robežās jāiezīmē bojātā vieta.
9.18. Fiziskām un juridiskām personām, kuras sabojājušas ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, nekavējoties jāziņo par to Pakalpojumu sniedzējam. Bojājumus jānovērš pašu spēkiem un par saviem līdzekļiem Pakalpojumu sniedzēja tehniskajā uzraudzībā, kā arī jāatlīdzina zaudējumi, kuri radušies izraisīto bojājumu rezultātā.
9.19. Fiziskām un juridiskām personām pilnā apmērā jāatlīdzina Pakalpojumu sniedzēja zaudējumi par bojātajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un būvēm, kā arī izdevumi notekūdeņu attīrīšanas normāla tehnoloģiska procesa atjaunošanai kanalizācijas attīrīšanas iekārtās, ja tie radušies, Pakalpojuma lietotājam pārkāpjot šo noteikumu punktos 6.1., 6.2.
minētās prasības. Vainīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai jāsamaksā valsts uzraudzības iestāžu uzliktais naudas sods.
9.20. Ja Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis konstatē šo noteikumu un savas kompetences ietvaros Latvijas būvnormatīvu pārkāpumus, Pakalpojumu lietotāja pārstāvja klātbūtnē tiek sastādīts akts, norādot trūkumu novēršanas laiku. Pakalpojumu lietotāja atteikšanās parakstīt aktu neatbrīvo viņu no atbildības un pienākuma novērst pārkāpumus.
9.21. Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja attiecības, kuras nav noteiktas šajos noteikumos, regulē spēkā esošajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
10. Administratīvā atbildība par noteikumu pārkāpšanu.
10.1. Par noteikumu 4.3, 5.6, 9.3., 9.4., 9.8., 9.9. punktā minēto prasību pārkāpumiem personas var tikt administratīvi sodītas, fiziskās personas ar naudas sodu no 50 Ls – 250 Ls, juridiskās personas ar naudas sodu no 250 Ls – 1000 Ls.
10.2. Noteikumu izpildi kontrolēt un sastādīt administratīvos protokolus savas kompetences robežās ir tiesīgas šādas amatpersonas:
10.2.1. Ādažu novada domes pilnvarotās personas;
10.2.2. Ādažu novada domes deputāti;
10.2.3. Policija.
10.3. Administratīvos protokolus izskata Ādažu domes Administratīvā komisija savas kompetences ietvaros.
10.4. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no šo noteikumu pildīšanas.
10.5. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums “Par policiju”.
Pielikums Nr. 1
ATSEVIŠĶU KAITĪGU VIELU PIESĀRŅOJUMA MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀS KONCENTRĀCIJAS RŪPNIECISKIEM NOTEKŪDEŅIEM, IEVADĀMIEM KANALIZĀCIJAS SISTĒMĀ.
1. Tabula Nr.1.
Viela | Koncentrācija | |
Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 150–350 | mg/l |
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 210–740 | mg/l |
Kopējās suspendētās vielas | 120–450 | mg/l |
Kopējais fosfors | 6–20 | mg/l |
Tauki | 30 | mg/l |
Kopējais slāpeklis | 20–40 | mg/l |
2. Nedrīkst būt tauku veidotas nogulsnes ieplūdes vietā (akā) pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīklā.
3. pH līmenis nedrīkst pārsniegt robežas no 6.5 līdz 8,5;
4. Tipiski sadzīves notekūdeņi nesatur MK noteikumu Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 1. un 2.pielikumā minētās bīstamās vielas.
Pielikums Nr.2
ŪDENS PATĒRIŅA NORMAS ĀDAŽU NOVADĀ NORĒĶINIEM AR KLIENTIEM, KURIEM NAV UZSTĀDĪTI ŪDENSMĒRĪTĀJI.
4. Ūdens patēriņa normas vienam iedzīvotājam
N.p.k. | Dzīvokļu labiekārtošanas pakāpe | Ūdens patēriņa norma 1 cilv. litri/dnn / m3 /mēn. |
1 | 2 | 3 |
1. | Dzīvokļi labiekārtoti ar ūdensvadu, kanalizāciju, centralizētu karstā ūdens apgādi, ar skalojamiem sēdpodiem, vannām vai dušām | 333 / 10 |
2. | Privātmāja – saimniecība ar ūdensvadu, kanalizāciju, ar skalojamiem sēdpodiem, vannām vai dušām un piemājas teritoriju | 333 / 10 |