PĒTĪJUMA „LATVIJAS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU UN PIESAISTES PROGNOŽU LĪDZ 2020.GADAM SAGATAVOŠANA SASKAŅĀ AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMU NR.280/2004/EK”

PĒTĪJUMA „LATVIJAS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU UN PIESAISTES PROGNOŽU LĪDZ 2020.GADAM SAGATAVOŠANA SASKAŅĀ AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMU NR.280/2004/EK”

Atskaite

IEPIRKUMA LĪGUMA Nr. NR. 18/27.01.

FIZIKĀLĀS ENERĂĒTIKAS INSTITŪTS

2011. gada decembris

SATURA RĀDĪTĀJS

1 Latvijas klimata pārmaiĦu samazināšanas politikas un pasākumi 3

2 Siltumnīcefekta gāzu emisiju un to piesaistes prognozi noteicošie faktori Latvijā 12

3 Kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju prognoze 15

4 Prognozētās emisijas sektoros 19

4.1 Enerģētikas sektors 20

4.2 Rūpniecības sektors 21

4.3 Pakalpojumu sektors un mājsaimniecības 22

4.3.1 Galvenie izmantotie pieĦēmumi emisiju prognozēšanā enerģētikā 22

4.3.2 Pielietotā metodoloģija 25

4.4 Transports 27

4.5 Rūpnieciskie procesi 29

4.6 Atkritumu apsaimniekošana 33

4.6.1 Cieto atkritumu apglabāšana 34

4.6.2 Cieto atkritumu bioloģiskā pārstrāde 35

4.6.3 NotekūdeĦu apsaimniekošana 36

4.6.4 Atkritumu sadedzināšana (bez enerģijas atguves) 37

4.7 Prognožu jūtīguma analīze 37

4.8 Lauksaimniecības sektors 38

4.8.1 Mājdzīvnieku zarnu fermentācijas procesi 40

4.8.2 Kūtsmēslu apsaimniekošana 41

4.8.3 Lauksaimniecībā izmantojamās augsnes 42

4.8.4 Aktivitāšu datu prognozēšanai izmantotā metode 44

4.8.5 Kūtsmēslu krātuvju procentuālā sadalījuma aprēķina metodika 49

4.8.6 Esošie SEG emisiju samazinošie pasākumi 51

4.8.7 Politikas un pasākumi SEG emisiju samazināšanai nākotnē lauksaimniecībā 53

4.8.8 SEG emisiju samazināšanas politikas pasākumu ietekmes novērtēšanas piemērs 54

4.9 SEG emisijas un piesaiste mežsaimniecībā 58

4.9.1 Aktīvo datu prognozes 2015. un 2020. gadiem ZIZIMM sektorā 64

4.9.2 Aprēķinātās CO2 emisijas un piesaiste 2015. un 2020. gadā 69

4.9.3 Izmantotie pieĦēmumi CO2 emisiju un piesaistes aprēķinam 73

4.9.4 Pielietoto metodoloģija aktīvo datu un CO2 emisiju un piesaistes prognozēšanai 74

5 Klimata politikas pasākumi un instrumenti 76

6 Klimata politikas un pasākumu ietekmes novērtēšana 87

6.1 Novērtēšanas metodes 87

6.2 CO2 emisiju samazināšanas izmaksu novērtējums 88

7 Pielikumi 93

1 Latvijas klimata pārmaiĦu samazināšanas politikas un pasākumi

Nacionālās vides politikas ietvardokuments Vides politikas pamatnostādnes 2009-2015 sadaļā „Klimats” kā klimata politikas mērķi nosaka - nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiĦu novēršanā, nodrošinot vides aizsardzības un ekonomisko interešu līdzsvarotību. Lai to sasniegtu, tiek paredzētas sekojošas rīcības:

1. koordinēt pasākumus, lai saskaĦoti samazinātu SEG emisijas un palielinātu CO2 piesaisti;

2. koordinēt Latvijas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos;

3. koordinēt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību;

4. attīstīt un ieviest normatīvo aktu bāzi SEG emisiju nacionālās sistēmas darbībai, ieskaitot SEG emisiju inventarizāciju un prognozēšanu;

5. veicināt patēriĦa modeļa maiĦu atbilstoši ilgtspējīgas attīstības uzstādījumam,

6. veicināt daudzdzīvokļu ēku renovāciju atbilstoši energoauditu rezultātiem;

7. veicināt efektīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, lai palielinātu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu;

8. pilnveidot nodokļu sistēmu, lai samazinātu fosilo energoresursu un palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu;

9. palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energoresursu bilancē;

10. atbalstīt energoresursu efektīvu un racionālu izmantošanu;

11. veicināt zinātnisko pētījumu veikšanu klimata pārmaiĦu samazināšanas un piemērošanās jomā;

12. veikt komunikācijas visu sabiedrības grupu informēšanai par klimata pārmaiĦām un sabiedrības līdzdalības palielināšanai, veicināt iniciatīvu lokālā līmenī;

13. sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvu informāciju par nevēlamo klimata pārmaiĦu novēršanas nepieciešamību un plānoto pasākumu īstenošanu valstī;

14. izstrādāt Adaptācijas koncepciju, kas ietver ar klimata pārmaiĦām saistīto ietekmju izvērtējumu un risku pārvaldības iekļaušanu atbilstošo tautsaimniecības sektoru politikā.

2005.-2010.gados Latvijā bija spēkā „Klimata pārmaiĦu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam” , kuras primārais mērķis bija nodrošināt, lai, sākot ar 2008.gadu, kopējās SEG nepārsniegtu 92% no 1990.gada līmeĦa. Galvenie klimata pārmaiĦu samazināšanas politikas rīcības virzieni izvirzītā mērķa sasniegšanai tika noteikti sekojoši:

▪ palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energoresursu bilancē;

▪ paaugstināt energoresursu izmantošanas efektivitāti;

▪ attīstīt videi draudzīgu transporta sistēmu;

▪ veicināt labāko pieejamo tehnisko paĦēmienu, videi draudzīgu tehnoloģiju un tīrākas ražošanas ieviešanu;

▪ veicināt vidi saudzējošu un tiešo SEG emisijas samazinošu lauksaimniecības metožu ieviešanu;

▪ izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, nodrošinot biogāzes savākšanu sadzīves atkritumu poligonos;

▪ piedalīties ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un Kioto protokola elastīgajos mehānismos;

▪ veicināt vides pārvaldības sistēmu ieviešanu.

Šobrīd minētās programmas darbība Latvijā ir formāli pabeigta, un ir nepieciešams izstrādāt jaunu programmu, kura iekļautu mērķus un uzdevumus, saistītus ar Eiropas Savienības jaunās klimata politikas mērķu izpildi Latvijā. Tajā pašā laikā principiālie, iepriekš aprakstītie, rīcībpolitikas virzieni, kuri bija noteikti „Klimata pārmaiĦu samazināšanas programmā 2005-2010” ir aktuāli arī nākamajam periodam un daudzi no tiem tiek realizēti kā esoši pasākumi arī turpmākos gados. Tā, atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšana un energoefektivitātes paaugstināšana tieši saistās ar Latvijai noteiktajiem atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes mērķiem. Pamatojoties uz šo, tālāk ir dota īsa informācija par galvenajiem pasākumiem minētajos rīcības virzienos.

Enerģētika

Palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energoresursu bilancē

„Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam” un „Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnēm 2006. -2013. gadam” nosaka, ka lai sasniegtu izvirzīto pašnodrošinājuma mērķi – vismaz 36-37% no kopējā primāro energoresursu patēriĦa, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas pieaugums ir jāsekmē gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ražošanā, gan transportā. Atjaunojamo resursu izmantošana ir jākoriģē saskaĦā ar mežu un lauksaimniecības attīstības ilgtspējību. „Elektroenerģijas tirgus likums” nosaka, ka patēriĦa daļas, kura visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriĦa ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem (RES-E), īpatsvaram 2010. gadā ir jāsasniedz 49,3% no kopējā elektroenerģijas patēriĦa valstī.

„Atjaunojamās enerģijas likuma” likumprojekts (šobrīd izskatīšanā Saeimā, 4.pants) nosaka valsts mērķi 2020. gadā atjaunojamās enerģijas īpatsvaram kopējā bruto enerģijas gala patēriĦā - 40% (attiecīgie starpposmu mērķi: (i) 2011.-2012: 34,08%, (ii) 2013.-2014.: 34.82%, (iii) 2015.-2016.: 35.93%, 2017.-2018.: 37.41%).

Prioritārie pasākumi šī mērķa sasniegšanai ir:

• Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2007-2013 gadam operacionālā programma

„Infrastruktūra un pakalpojumi” paredz atbalstu no ES Kohēzijas fonda aktivitātes

„Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība" ieviešanai. Aktivitātes mērķis ir būtiski paaugstināt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas apjomus no atjaunojamajiem energoresursiem tādējādi mazinot Latvijas atkarību no primāro enerģijas resursu importa. Kopējais finansējums ir paredzēts 97,817 milj.EUR (68,746 milj.LVL), no tā Kohēzijas fonds – 50%, privātais finansējums – 50%.

• Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007-2013 gadam operacionālā programma

„Infrastruktūra un pakalpojumi” paredz atbalstu no ES Kohēzijas fonda aktivitātes

„Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” ieviešanai; aktivitātes mērķis ir būtiski paaugstināt siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās un sekmēt fosilā kurināmā veidu aizvietošanu siltumenerģijas ražošanas iekārtās ar atjaunojamiem resursiem (netiek atbalstītas koģenerācijas iekārtas, kas ir izdalītas iepriekš raksturotajā aktivitātē, vairāk – skat.lejup, energoefektivitātes sadaļā).

• Latvijas Klimata PārmaiĦu Finanšu instruments sniedz atbalstu atjaunojamo

enerģijas resursu tehnoloģiju izmantošanai SEG gāzu emisiju samazināšanai Latvijas pašvaldībām un komersantiem. Kopējais KPFI finansējums ir paredzēts 50.938 milj.EUR (35,799 milj.LVL), atbalsta intensitāte variē robežās 65-35% atkarībā no atbalsta saĦēmēja. KPFI sniegtais finansējums balstās uz papildināmības principu, proti, nodrošina atbalstu mazas jaudas (līdz 3 MW) iekārtām, projekti ir jāievieš līdz 01.jūlijs 2012.

• Latvijas Klimata PārmaiĦu Finanšu instruments sniedz atbalstu atjaunojamo enerģijas resursu tehnoloģiju izmantošanai SEG emisiju samazināšanai Latvijas

mājsaimniecībām. Kopējais KPFI finansējums ir paredzēts 16,220 milj.EUR (11,399 milj.LVL), maksimālais atbalsts vienam projektam 7000 LVL, atbalsta intensitāte 50%, projekti ir jāievieš līdz 01.jūlijs 2012.

• „Biogāzes ražošanas un izmantošanas attīstības programma 2007. – 2011. gadam”

izvirza mērķi attīstīt biogāzes kā atjaunojamās enerģijas avota ražošanu un izmantošanu Latvijā, vienlaikus kompleksi risinot ražošanas, apstrādes un pārstrādes procesu radīto bioloģiski noārdāmo blakusproduktu un atlikumproduktu apsaimniekošanas jautājumus, kā arī mazinot augsnes, ūdeĦu un gaisa piesārĦojuma risku un iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai. Programma izvirza mērķi saražotās biogāzes apjomam 13 mlj.m3/2011.gadā. Finanšu atbalsts enerģijas ražošanai no biogāzes tiek sniegts Latvijas Lauku attīstības programmas 2007-2013 aktivitātes "Atbalsts uzĦēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)" apakšpasākuma "Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas" ietvarā. Tā mērķis ir atbalstīt komersantus, kas nodrošina enerģijas ražošanu no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot pārdot biogāzes koģenerācijas veidā saražoto elektroenerģiju, projekta uzraudzības laikā tiek pārdots vismaz 51 procents elektroenerģijas, kas saražota, izmantojot šim apakšpasākumam paredzēto atbalstu. Lai nodrošinātu atjaunojamā enerģijas resursa – biogāzes – efektīvu izmantošanu, ir noteikts, ka vismaz 50 procentu no kopējām izejvielām biogāzes ražošanai ir jāspēj nodrošināt paša saimniecībā, ražojot Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, un projekta uzraudzības laikā tiek pārdots vismaz 51 procents elektroenerģijas, kas saražota, izmantojot šim apakšpasākumam paredzēto atbalstu

Kā atbalsta instrumenti atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanai tiek paredzēti:

▪ obligātais iepirkums saražotajai elektroenerģijai un noteikta elektroenerģijas iepirkuma cena, ja elektroenerģija tiek ražota izmantojot; atjaunojamo energoresursus;

▪ mērķdotācija investīcijām.

SaskaĦā ar „Elektroenerģijas tirgus likuma” 28 un 29 pantu, ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas procesā vai izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju kvalifikācijai, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunojamo energoresursu veida, kā arī pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas, nosaka Ministru kabineta. noteikumi Nr. 262 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un cenu noteikšanas kārtību”. Noteikumi nosaka daļu katram atjaunojamo energoresursu veidam, kāda no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriĦa ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Jāatzīmē, ka minētais atbalsta veids ir spēkā atjaunojamo energoresursu projektu attīstītājiem, kas ir jau izĦēmuši darbības licences. Ekonomikas ministrija pašreiz gatavo Atjaunojamo energoresursu likumu, kas noteiks jaunu atbalsta kārtību.

1.Tabula Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriĦa daļa, kas obligāti nosedzama ar tādu elektroenerģiju, kura ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus

Nr. p.k.	Atjaunojamo energoresursu un elektrostacijas veids	2010.gadā un turpmākajos 10 gados
1.	Hidroelektrostacijas ar jaudu, lielāku par 5 MW	34,31 %
2.	Hidroelektrostacijas ar jaudu 5 MW un mazāku	1,98 %
3.	vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 0,25 MW	0,27 %
4.	vēja elektrostacijas ar jaudu lielāka par 0,25 MW	5,10 %
5.	Biogāzes elektrostacijas	7,93 %
6.	Biomasas elektrostacijas un elektrostacijas, kurās biomasu izmanto kopā ar fosilo kurināmo	4,97 %
7.	Saules elektrostacijas	0,01 %
Kopā		54,57 %

Paaugstināt energoresursu izmantošanas efektivitāti

„Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam” paredz, ka sākot ar 2008.gadu, energoefektivitātes pasākumu rezultātā primāro energoresursu resursu patēriĦam ir jāsamazinās par 1% gadā salīdzinot ar aprēķināto patēriĦu bez efektivitātes pasākumu veikšanas.

Laika posmā līdz 2016. gadam jāsamazina vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriĦš ēkās no 220-250 kWh/m2/gadā uz 195 kWh/m2/gadā un līdz 2020.gadam jāsasniedz vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriĦš 150 kWh/m2/gadā.

Latvijas Republikas Pirmais energoefektivitātes rīcības plāna 2008.-2010. gadam saskaĦā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriĦa efektivitāti minimālā prasībām paredz kopējo ietaupījumu 3483 GWh.

Prioritārie pasākumi energoefektivitātes mērķa sasniegšanai ir:

• Dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošana. Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2007-2013 gadam operacionālā programma „Infrastruktūra un pakalpojumi”

paredz atbalstu no ES Reģionālās Attīstības fonda aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ieviešanai. Aktivitātes mērķis ir mājokļu energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. SaskaĦā ar attiecīgo Ministra Kabineta Noteikumu pēdējiem (2011.gada aprīlis) grozījumiem, aktivitātes kopējais finansējums ir 41,704 milj. EUR (29,310 milj.LVL), tajā skaitā ES RAF – 24,189 milj. EUR (17 milj.LVL), un finansējuma saĦēmēju līdzfinansējums – 17,515 milj.EUR (12,310 milj.LVL). Līdzīgi, operacionālās programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātes „Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” mērķis ir palielināt pašvaldības sociālā dzīvojamā fonda energoefektivitāti, vienlaikus ceļot tā kvalitāti un ilgtspēju un un nodrošinot sociāli mazaizsargātas personu grupas ar adekvātu mājokli. Aktivitātes kopējais finansējums ir 13,233 milj. EUR (9,230 milj.LVL), tajā skaitā ES RAF – 9,949 milj. EUR (6,992 milj.LVL) un nacionālais publiskais finansējums – 3,283 milj.EUR (2,308 milj.LVL). Abās aktivitātēs ir noteikts sliekšĦa līmenis sasniedzamajam energoefektivitātes uzlabojumam – vismaz 20%. Energoefektivitātes pasākumu realizācija notiek, pamatojoties uz energoaudita (pilnā vai vienkāršotā) ziĦojumu un rekomendācijām. Lai veicinātu daudzdzīvokļu māju energoauditu realizāciju, ir paredzēts valsts finanšu atbalsts to realizācijai, konkrēti, (i) energaouditam (80% no energoaudita izmaksām jeb līdz 2000 LVL), (ii) energoefektivitātes novērtējuma precizēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām (100 LVL), (iii) tehniskā projekta izstrādei (80 % no tehniskā projekta izmaksām vai līdz 2500 LVL), (iv) tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanai (80 % no tehniskās apsekošanas atzinuma izmaksām, vai līdz 400 LVL).

• Publisko ēku energoefektivitātes uzlabošana. Latvijas Klimata PārmaiĦu Finanšu instruments sniedz atbalstu publisko ēku energoefektivātes uzlabošanai ar

mērķi samazināt SEG emisijas. Finanšu atbalsts ir paredzēts: 1) tām pašvaldības

ēkām, kuras ir nepieciešamas pašvaldības funkciju izpildei, 2) valsts un pašvaldību

profesionālās izglītības iestāžu ēkām, un 3) augstākās izglītības iestāžu ēkām. Atbalstītie tehnoloģiskie pasākumi ietver ne tikai energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, bet arī pasākumus apkures sistēmas pārslēgšanai uz atjaunojamiem resursiem un elektroenerģijas patēriĦa samazināšanu apgaismojumam. Pieejamais KPFI finansējums kopumā ir 85,709 milj.EUR (60,237 milj.LVL), papildus tam finansējuma saĦēmējs nodrošina 15% līdzfinansējumu. Ēkā, kurā īstenotas projekta aktivitātes, ir jāpanāk atbilstība, ka siltumenerģijas patēriĦš apkurei nepārsniedz 100 kWh/m2 gadā; projekti ir jāievieš līdz 01.decembris 2011.

• Ražošanas un komercpakalpojumu sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana. Līdzīgi, Latvijas Klimata PārmaiĦu Finanšu instruments sniedz atbalstu

arī komercsektora ēku energoefektivātes uzlabošanai ar mērķi samazināt SEG emisijas. Atbalstītie tehnoloģiskie pasākumi ietver ne tikai energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, bet arī pasākumus apkures sistēmas pārslēgšanai uz atjaunojamiem resursiem un elektroenerģijas patēriĦa samazināšanu apgaismojumam. Pieejamais KPFI finansējums ir 11,561 milj.EUR (8,125 milj.LVL), papildus tam finansējuma saĦēmējs nodrošina 55% (lielie komersanti) vai 45% (mikro, mazie un vidējie komersanti) līdzfinansējumu; projekti ir jāievieš līdz 01.decembris 2012.

• Centralizētās siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšana.

„Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam” nosaka mērķus siltumenerģijas ražošanas iekārtu efektivitātes uzlabošanai un siltuma zudumu samazināšanai centralizētās siltumapgādes sistēmās. 2009.gada novembrī izdotie Ministru Kabineta Noteikumi Nr.1214 nosaka minimālās energoefektivitātes prasības siltumenerģiju ražojošiem katliem (boileriem), kombinētajām elektroenerģijas- siltumenerģijas ražošanas iekārtām un maksimāli pieļaujamos zudumus centralizētās siltumapgādes tīklā, Noteikumu prasības attiecībā uz jaunām un rekonstruējamām siltumapgādes sistēmām stājās spēkā 01.01.2010, eksistējošām – sākot no 01.01.2018. Minimālās energoefektivitātes prasības ir sekojošas: 1) siltumenerģijas ražošanas katli (boileri) - 92% (gāzveida kurināmais), 85% (šķidrais kurināmais), 75% (cietais kurināmais), 2) kombinētās elektrības-siltuma ražošanas iekārtas - 80% (gāzveida un šķidrais kurināmais), 75% (cietais kurināmais), 3) gada maksimālie siltuma zudumu centralizētās siltumapgādes tīklā - 22%. Kā papildus indikatori ir noteikti skābekļa koncentrācija dūmgāzēs, elektrības patēriĦš uz 1 siltumenerģijas vienību nodotu tīklā (nedrīkst pārsniegt 25 kWh/1MWh), tīkla ūdens dzesēšanas kvalitātes rādītājs un tīkla ūdens piebarošanas daudzums.

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007-2013 gadam operacionālā programma

„Infrastruktūra un pakalpojumi” paredz atbalstu no ES Kohēzijas fonda aktivitātes

„Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” ieviešanai; aktivitātes mērķis ir būtiski paaugstināt siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās un sekmēt fosilā kurināmā veidu aizvietošanu siltumenerģijas ražošanas iekārtās ar atjaunojamiem resursiem (netiek atbalstītas koģenerācijas iekārtas, kas ir izdalītas citā aktivitātē, skat. iepriekš). Paredzētais finansējums kopumā ir 120,440 milj. EUR (84,646 milj. LVL), kuru veido ES Kohēzijas fonda līdzekļi – 50|% un projekta saĦēmēju līdzfinansējums – 50%.

Transports

SaskaĦā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 8.maija direktīvu 2003/30/EK “Par biodegvielu un citu atjaunojamo degvielu izmantošanas veicināšanu transportā”, Latvijai līdz 2010.gada 31.decembrim 5,75% biodegvielas īpatsvars transportam paredzētā benzīna un dīzeļdegvielas kopējā energoietilpībā.

Biodegvielas ražošana un izmantošana Latvijā līdz 2010.gadam tika paredzēta saskaĦā ar programmu “Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010)”, kurā viens no galvenajiem prioritārajiem uzdevumiem ir biodīzeļdegvielas izmantošanas veicināšana dīzeļa motoriem 40% apjomā no lauksaimniecībā izmantojamās dīzeļdegvielas, Rīcības plānu programmas īstenošanai, „Biodegvielas likumu”, kā arī „Lauksaimniecības attīstības programmu 2003.gadam”. 2005.-2010. gados valsts piešķīra tiešo atbalstu biodegvielas ražotājiem, ar mērķi kopumā šajos gados saražot 146’398 tūkstoši litrus bioetanola un 167’698 tūkstoši litrus biodīzeļa, nosakot katru gadu konkrētas finansiāli atbalstāmas kvotas.

Lai nodrošinātu efektīvu atjaunojamo resursu īpatsvara pieaugumu transporta sektorā, ar 2009.gada Ministru Kabineta Noteikumiem Nr.648 Latvijā kopš 2009 1. oktobra ir ieviests biodegvielu obligātais piejaukums ceļu satiksmē izmantojamajam benzīnam un dīzeļdegvielai (neattiecas uz dīzeļdegvielām, kas paredzētas lietošanai ziemas sezonā).

Starpnozaru politika un pasākumi

Ieviesta Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

Latvijas ETS sistēmā 2008-2012.gadiem sākotnēji tika iekļautas 64 operatora 73 iekārtas, kā arī 2 brīvprātīgo operatoru 3 iekārtas. Kā jaunas iekārtas ETS sistēmā iesaistījās un Latvijas emisiju kvotu sadales plānā tika iekļautas 12 jaunas iekārtas, no kurām 3 iekārtas iesaistījās kā brīvprātīgie dalībnieki. Vairākas iekārtas savu darbību ir apturējušas. 2009.gadā tādējādi Latvijas ETS sistēmā bija 79 dalībniekiem, no kuriem 40 ir attiecināmi uz publisko elektrības un siltumenerģijas ražošanas sektoru, un 39 dalībnieki – uz rūpniecības sektoru. Emisijas kvotu sadales nosacījumi tika noteikti Ministru Kabineta 2008.gada 4 septembra rīkojumā Nr.542 „Par emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam” (sadaļa 2.1.3): 1) emisiju samazinājums esošām enerģētikas sektora iekārtām par 20% salīdzinot ar bāzes gadu, 2) esošo rūpniecības iekārtu izaugsmes 2008.-2012.gada periodā 6%, salīdzinot ar bāzes gada datiem, 3) attiecībā uz emisijas kvotu piešķiršanu no jauno iekārtu rezerves piemērojami papildus nosacījumi, kas nodrošina jauno iekārtu rezerves pieejamību iespējami lielākam jauno iekārtu skaitam, proti, vienai jaunajai iekārtai tiek piešķirts

(i) ne vairāk par 80% no iekārtai nepieciešamā emisijas kvotu apjoma, un (ii) ne vairāk kā 45% (rūpniecības iekāru gadījumā) vai 20% (enerģētikas iekārtas gadījumā) no kopējā jauno iekārtu rezerves apjoma.

Dalība Kioto protokola elastīgajos mehānismos

Latvijai kā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiĦām Kioto protokola dalībvalstij ir iespējas piedalīties Kioto protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismā – kopīgi īstenojamos projektos, tīras attīstības mehānismos un starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Latvija šobrīd aktīvi piedalās starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, no kuras iegūtie līdzekļi tiek novirzīti atklātos projektu konkursos fokusētos uz CO2 (SEG) emisiju samazināšanu, paaugstinot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu (skat.iepriekš), kā arī videi draudzīgu energotehnoloģiju attīstībai un sabiedrības izpratnes par SEG emisiju samazināšanu veidošanai (soft projekti).

Aktīva dalība kopīgi īstenojamos projektos

Latvijā ir izstrādāta “ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiĦām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas koncepcija (2002-2012)” (2002.) un “ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiĦām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu stratēģija (2002.-2012.gadam)” (2002.).

Latvija ir noslēgusi divpusējus sadarbības līgumus klimata pārmaiĦu jomā ar Dāniju (2003.), Austriju (2003.), Vāciju (2003. un 2004.gadā), Nīderlandi (2000.) un Somiju (2000.). Latvija ir pievienojusies līgumam par izmēģinājumu vietu Kioto mehānismu izmantošanai Baltijas jūras reģiona enerģētikas projektos (2004.), kuru koordinē Ekonomikas ministrija. Līgumu ir parakstījusi Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Krievijas Federācija un Zviedrija, un tā mērķis ir veicināt starpvalstu investīciju projektus enerģētikas jomā, izmantojot KĪP mehānismu.

Fiskālie instrumenti

Fiskālie instrumenti, veicinoši CO2 emisiju samazināšanu, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu un energoefektivitātes pasākumu realizāciju:

• CO2 nodoklis, nosaka „Dabas resursu nodokļa likums”. CO2 nodokļa likme tiek pakāpeniski paaugstināta, līdz 2013.gadā sasniegs 2,85 EUR (2 LVL) par 1 tonnu

CO2 emisijas. CO2 nodokli nemaksā iekārtas, kuras piedalās ES Emisiju tirdzniecības sistēmā, un iekārtas, kuras izmanto atjaunojamos resursus un kūdru.

• „Dabas resursu nodokļu likuma” noteiktajām nodokļa likmēm par gaisa

piesārĦojumu (PM10 daļiĦu; CO; amonjaka (NH3), sērūdeĦraža (H2S) un pārējo neorganisko savienojumu; SO2; NOx; gaistošo organisko savienojumu un citu ogļūdeĦražu (CnHm); smago metālu un vanādija pentoksīda emisijas) ir sinerģiska saistība ar CO2 emisiju ierobežošanas mērķi,

• nodoklis par akmeĦogļu, koksa un lignīta izmantošanu. AkmeĦoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm), kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai, kā arī siltumenerģijas

un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, piemēro 0 procentu nodokļa likmi.

• akcīzes nodoklis naftas produktiem (likums „Par akcīzes nodokli”). Samazinātas

nodokļa likmes tiek piemērotas (i) benzīnam ar 70-85 tilpum% etanola, kas ražots no lauksaimniecības izcelsmes izejvielām, piejaukumu; (ii) dīzeļdegvielai ar vismaz 30 tilpum% biodīzeļa piejaukumu; (iii) tīrai biodīzeļdegvielai tiek piemērota 0% likme,

(iv) naftas produktiem, kas tiek izmantoti kā kurināmais un kuriem ir vismaz 5% rapšu sēklu eļļas vai biodīzeļa piejaukums. Piejauktajai biodegvielai ir jābūt ražotai Latvijā vai importētai no ES dalībvalsts. Ar akcīzes nodokli netiek aplikti naftas produkti, kas izmantoti elektrības ražošanai un elektrības-siltuma koģenerētajai ražošanai.

• akcīzes nodoklis dabasgāzei, ieviests ar likumu „Par akcīzes nodokli” . Nodoklis tiek piemērots gan dabasgāzei, kas tiek izmantota kā degviela, gan arī dabasgāzei, kas

tiek izmantota kā kurināmais (sākot ar 2011.gada 01.jūliju).

• transportlīdzekļu ikgadējais nodoklis, diferencēts atkarībā no transportlīdzekļa pilnās masas, dzinēja tilpuma un dzinēja maksimālās jaudas,

• transportlīdzekļu pirmās reģistrācijas Latvijā nodoklis, diferencēts atkarībā no transportlīdzekļa vecuma un dzinēja tilpuma,

• vieglo transportlīdzekļu pirmās reģistrācijas Latvijā nodoklis, diferencēts atkarībā no CO2 emisiju faktora uz 1 km. Xxxxxx „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” 2009.gada 01.decembra grozījumi noteica jaunu sistēmu, bāzētu uz CO2

emisijas faktoru, vieglajām automašīnām, nereģistrētām vai pirmo reizi reģistrētām

ārpus Latvijas pēc 01.01.2009.

• elektroenerģijas nodoklis. Nodokļa piemērošanu nosaka „Elektroenerģijas nodokļa likums”. Nodokļa atbrīvojumi tiek piemēroti 1. elektrībai, kas iegūta no (i)

atjaunojamiem enerģijas avotiem, (ii) hidrostacijās, (iii) koģenerācijas stacijās, ja tās atbilst noteiktajiem efektivitātes kritērijiem; 2.elektrībai, kas tiek izmantota (i) elektrības ražošanai, (ii) siltumenerģijas un elektrības ražošanai koģenerācijas režīmā,

(iii) preču un pasažieru pārvadājumiem pilsētas ielu un dzelzceļa transportā, (iv) mājsaimniecībās, (v) ielu apgaismojumam.

2 Siltumnīcefekta gāzu emisiju un to piesaistes prognozi noteicošie faktori Latvijā

Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) kopumā ir atkarīgas no tautsaimniecības aktivitātēm un ekonomikas efektivitātes jeb ekonomikas ogļūdeĦraža ietilpības. Straujās izmaiĦas tautsaimniecībā pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami apgrūtinājušas SEG emisiju prognožu veidošanu, jo iepriekš daudzos sektoros pielietotās ilgtermiĦa tendenču un laika rindu analīzes metodes ir grūti pielietojamas šādā situācijā.

Pēc vairāku gadu straujās ekonomiskās izaugsmes, kad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi 2005.-2007. gados bija gandrīz 11% vidēji ik gadu, Latvijas ekonomikā 2008. gadā globālās finanšu krīzes rezultātā iestājās recesija. 2008.-2009. gadā kopumā IKP saruka par 21,4%. Ekonomikas reālam sektoram viskritiskākais bija 2009. gada 1. pusgads, kad strauji mazinājās ekonomiskās aktivitātes, 2009. gada otrajā pusē turpinājās ekonomiskā lejupslīde, bet jau daudz lēnākos tempos nekā iepriekšējos ceturkšĦos, savukārt eksportā un rūpniecības izlaidē jau bija vērojams neliels pieaugums.

Kopš 2010. gada sākuma ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta, un ir atsākusies izaugsme. 2010. gada trīs ceturkšĦos IKP apjomi ir pieauguši. Ekonomiskās situācijas uzlabošanos nosaka eksporta apjomu pieaugums un tirgojamo nozaru izaugsme, kas ļauj daļēji kompensēt pagaidām vēl vājo iekšzemes pieprasījumu un uz iekšējo tirgu orientēto pakalpojumu nozaru attīstību.

Izaugsme 2010. gada trīs ceturkšĦos bija vērojama visās preču ražošanas nozarēs. Kopš 2009. gada decembra apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi ir palielinājušies caurmērā par 1,7% ik mēnesi. Būtiski ražošanas apjomi 2010. gada vienpadsmit mēnešos ir pieauguši kokapstrādes, papīra ražošanas un poligrāfijas, elektrisko un optisko iekārtu, kā arī transportlīdzekļu ražošanas nozarēs. Pozitīvas tendences vērojamas metālu un metāla izstrādājumu ražošanas, kā arī mašīnbūves nozarēs. Tajā pašā laikā lēnāki izaugsmes tempi ir pārtikas rūpniecībā, kas cieši saistīta ar iekšējo patēriĦu, un nemetālisko minerālu ražošanā, ko ietekmē situācija būvniecības nozarē.

Pakāpeniski sāk stabilizēties arī privātais patēriĦš, par ko liecina mazumtirdzniecības apgrozījuma palielinājums. Mazumtirdzniecības apgrozījums no 2009. gada decembra līdz 2010. gada novembrim ir pieaudzis par 10% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem).

Latvijas SEG emisiju prognoze līdz 2020. gadam ir pamatotas uz ilgtermiĦa tautsaimniecības attīstības scenāriju, kas veidoti saistībā ar turpmākām ekonomiskās attīstības iespējām, ko lielā mērā nosaka globālās ekonomikas reakcija uz finanšu krīzi, atjaunojot izaugsmi, kā arī Latvijas īstenotās ekonomikas atveseļošanas politikas efektivitāte.

Globālās ekonomikas atveseļošanās noris straujāk nekā tika prognozēts. Tomēr nākotnes perspektīvas ir jāvērtē piesardzīgi. Galvenā politiskā prioritāte pasaules ekonomikā joprojām ir saistīta ar finanšu sektora atveseļošanu, Ħemot vērā arī reālā sektora lejupslīdes pakārtoto ietekmi uz to.

Tautsaimniecības attīstība 2011. un 2015. gadā

Tāpat kā 2010. gadā arī turpmākajos gados galvenais ekonomikas dzinulis būs eksports. Tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, kas turpmākajos gados var piebremzēties, tādējādi sašaurinot Latvijas eksporta iespējas. Vēl arvien saglabājas spriedze finanšu tirgos ar iespējamo atgriezenisko ietekmi uz reālo sektoru. Ekonomikas atveseļošanos var kavēt naftas un citu preču cenu pieaugums. Daudzās valstīs ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos lielā mērā ierobežos fiskālās konsolidācijas pasākumi, valsts parāda līmeĦa pieaugums un saspringtā situācija darba tirgū.

Šajā periodā nav sagaidāms vērā Ħemams iekšējā pieprasījuma pieaugums. Lai gan privātais patēriĦš pakāpeniski atjaunosies, tomēr strauju tā pieaugumu ierobežos mājsaimniecību lielās parādsaistības un, neraugoties uz turpmāku situācijas uzlabošanos darba tirgū, arī relatīvi augstais bezdarba līmenis.

Investīciju dinamiku ietekmēs komercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika. Privātā sektora investīcijas noteiks uzĦēmēju nogaidošais noskaĦojums attiecībā uz nākotnes perspektīvām, ko ietekmē pagaidām vājais kopējais pieprasījums. Investīciju finansēšanas problēmas daļēji risinās valdības īstenotā politika finanšu resursu pieejamības uzlabošanai, kā arī ES struktūrfondi

Eksporta un importa izmaiĦu tempi būs līdzvērtīgi, jo apstrādes rūpniecības izaugsme palielinās starppatēriĦa preču importu. Importa pieaugumu noteiks arī investīciju palielinājums, galvenokārt privātajā sektorā. Savukārt privātais patēriĦš, saglabājoties relatīvi zemā līmenī, neradīs papildu spiedienu uz importa palielinājumu.

2016.-2020. gada attīstības perspektīvas

Šajā periodā izaugsme nevarēs būt tādos tempos, kāda tā bija no 2005.- 2007. gadam, jo tās dzinējspēks vairs nebūs apjomīgās finanšu ieplūdes, kas stimulēja iekšējo patēriĦu un veicināja galvenokārt pakalpojumu nozaru attīstību un aktivitātes nekustamos īpašumos. Galvenais izaugsmes stimuls būs eksporta iespēju paplašināšanās. Tāpēc izšķiroša nozīme izaugsmes nodrošināšanai būs galvenās eksporta nozares – rūpniecības konkurētspējai kā starptautiskos, tā pašmāju tirgos.

Atbilstoši izaugsmes scenārijam, lai nodrošinātu ikgadējo vidējo izaugsmi 2016.-2020. gadā par 4,2%, apstrādes rūpniecības ražošanas apjomiem jāpalielinās vismaz par 4,8% ik gadu. Šajā periodā apstrādes rūpniecības pieauguma tempi būs mērenāki nekā iepriekšējā piecgadē, kad izaugsme pēc krīzes periodā atsākās pie zemas bāzes.

2016-2020.gadā rūpniecības izaugsmē lielāku devumu dos vidējo un augsto tehnoloģiju nozares (iekārtu, mehānismu, elektrisko un optisko iekārtu ražošana) un samazināsies tādu tradicionālo nozaru kā kokapstrāde un pārtikas ražošana ieguldījums.

2.Tabula Galvenie izmantotie makroekonomiskie rādītāji SEG emisiju prognozēšanai

	2001-2005	2006-2010	2011-2015	2016-2020
Iedzīvotāju skaits (tūkst., vidējais skaits perioda beigās) IKP (%, vidējie ikgadējie pieauguma tempi), x.xx. lauksaimniecība rūpniecība pakalpojumi	2306,4	2248,4	2210,2	2162,9
	8,2	-0,7	4,3	4,2
	4,2	1,8	3,4	3,7
	8,4	-2,4	6,7	4,9
	8,5	0,5	3,7	4,0

3 Kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju prognoze

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas Latvijā ir prognozētas 2010., 2015. un 2020. gadam. Emisiju prognozēšana ietver un paredz to politiku un pasākumu īstenošanu, kas noteikti Latvijas valdības izstrādātajos politikas dokumentos līdz 2010. gadam. Šīs emisiju prognozes atbilst „scenārijam ar esošiem pasākumiem” („with existing measures (WEM)”). Papildus šim scenārijam tiek prognozētas emisijas ar plānotiem papildus pasākumiem, kas vēl nav apstiprinātas valdības dokumentos un tiesiskos regulējumos. Šis ir „scenārijs ar papildus pasākumiem” („with additional measures (WAM)”).

Emisiju apjomu prognoze tabulās parāda kopējās SEG emisijas, neĦemot vērā emisijas un to piesaisti no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiĦas un mežsaimniecības sektorā.

3. tabula Faktiskās un prognozētās kopējās SEG emisijas pa sektoriem „scenārijā ar esošiem pasākumiem”, tūkst.t. CO2 ekv.

	2008 atsauces gads	2010	2015	2020	2010.gadā pret atsauces gadu	2015.gadā pret atsauces gadu	2020.gadā pret atsauces gadu
Enerģētika neieskaitot transportu	4751	4954	5111	6052	4,3%	7,6%	27,3%
Transports	3588	2779	3412	3642	-22,5%	-4,8%	1,5%
Rūpnieciskie procesi	381	619	862	925	62,4%	126,2%	142,8%
Šķīdinātāju un citu produktu lietošana	40	24	30	36	-40%	-25%	-10%
Lauksaimniecība	2239	2246	2504	2731	0,3%	11,8%	21,9%
Atkritumu apsaimniekošana	906	875	902	852	-3,4%	-0,4%	-5,9%
Kopā (neieskaitot CO2 no zemes izmantošanas un mežsaimniecības)	11905	11496	12820	14238	-3,4%	7,7%	19,6%
CO2 piesaiste zemes izmantošana, mežsaimniecība	-23228	-15789	-14446	-13357	-32,0%	-37,8%	-42,4%

Kopējās SEG emisijas „scenārijā ar esošiem pasākumiem” līdz 2020. gadam pieaug par 19,6 %, salīdzinot ar 2008. gadu. Pēc SEG emisiju samazināšanās 2009. un 2010. gadā, atsākoties straujākiem ekonomikas attīstības tempiem, tiek prognozēts, ka SEG emisijas pieaugs līdz 2020. gadam. Enerģētika sektors sastādīs vislielāko daļu – 42,5% - prognozētās kopējās SEG emisijās 2020. gadā, bet tālāk seko transporta sektors ar 25,5%. Prognozētās emisiju izmaiĦu tendences atšķiras dažādās darbības nozarēs. Vislielākais kopējo SEG emisiju pieaugums 2020. gadā tiek prognozēts rūpniecības procesos, enerģētikas un lauksaimniecības sektoros, salīdzinot ar 2008. gadu. Enerģētika sektorā tas ir saistīts ar elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu un

jaunu elektrostaciju celtniecību, lai samazinātu jaudu deficītu Latvijā, un bāzes slodzes stacijās ir paredzēts izmantot fosilo kurināmo. Lauksaimniecības un rūpniecības procesu sektoros tas ir saistīts ar prognozēto produkcijas ražošanas paplašināšanu.

Gg CO2 ekv.

18000

16000

Enerģētika neieskaitot

transportu Lauksaimniecība

14000

Rūpnieciski procesi

12000

10000

Šķīdinātāju un ci tu

prod.lietotošana Transports

8000

Atkritumu apsaimniekošana

6000

4000

2000

0

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2010

2015

2020

Att. 1 Faktiskās un prognozētās kopējās SEG emisijas scenārijā ar esošiem pasākumiem” pa sektoriem.

Oglekļa dioksīds sastāda gandrīz 69% ko kopējām SEG emisijām 2008. gadā un tiek prognozēts, ka tās pieaugs un 2020. gadā būs 23% pret atsauces gadu. Metāna emisijas prognozētajā periodā mainās ļoti minimāli. Turpretim vienvērtīgā slāpekļa oksīda un fluorogļūdeĦraži un sēra heksafluorīdi pieaug par vismaz 20%.

4. tabula Faktiskās un prognozētās kopējās SEG emisijas pa gāzu veidiem„scenārijā ar esošiem pasākumiem, tūkst.t. CO2 ekv.

	2008 (Atsauces gads)	2010	2015	2020	2010.gadā pret atsauces gadu	2015.gadā pret atsauces gadu	2020.gadā pret atsauces gadu
Oglekļa dioksīds	8187,6	7784,9	8834,2	10072,0	-4,92%	7,90%	23,03%
Metāns	1970,4	1947,6	2008,6	2031,2	-1,16%	1,94%	3,08%
Vienvērtīgā slāpekļa oksīds	1654,9	1655,4	1867,2	2017,7	0,02%	12,82%	21,91%
FluorogļūdeĦraži, sēra heksafluorīds	91,9	108,5	109,9	116,3	17,96%	19,52%	26,49%
Kopā (neieskaitot CO2 no zemes izmantošanas un mežsaimniecības)	11905	11496	12820	14238	-3,4%	7,7%	19,60%

5. tabula Faktiskās un prognozētās kopējās SEG emisijas pa sektoriem „scenārijā ar papildus pasākumiem”, tūkst.t. CO2 ekv.

	2008 atsauces gads	2010	2015	2020	2010.gadā pret atsauces gadu	2015.gadā pret atsauces gadu	2020.gadā pret atsauces gadu
Enerģētika neieskaitot transportu	4751	4981	5100	5527	4,8%	7,3%	16,3%
Transports	3588	2698	3227	3385	-24,8%	-10,0%	-5,6%
Rūpnieciskie procesi	381	619	862	925	62,4%	126,2%	142,8%
Šķīdinātāju un citu produktu lietošana	40	24	30	36	-40%	-25%	-10%
Lauksaimniecība	2239	2246	2504	2731	0,3%	11,8%	21,9%
Atkritumu apsaimniekošana	906	864	825	715	-4,6%	-8,9%	-21,0%
Kopā (neieskaitot CO2 no zemes izmantošanas un mežsaimniecības)	11905	11432	12547	13319	-4,0%	5,3%	11,9%
CO2 piesaiste zemes izmantošana, mežsaimniecība	-23228	-15789	-14446	-13357	-32,0%	-37,8%	-42,4%

Prognozēto SEG emisiju apjoms „scenārijā ar papildus pasākumiem” ir mazāks par 6,5% salīdzinot ar prognozētām emisijām „scenārijā ar esošiem pasākumiem”.

Galveno ieguldījumu emisiju samazināšanā dod enerģētikas, transporta un atkritumu apsaimniekošanas sektori (sk. 3.att.).

30000

Gg CO2 ekv

25000

Faktiskās emisijas Prognoze WEM scenārijs

Prognoze WAM scenārijs

20000

15000

10000

5000

0

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2010

2015

2020

Att. 2 Faktiskās un prognozētās kopējās SEG emisijas “scenārijā ar esošiem pasākumiem” un “scenārijā ar papildus pasākumiem”, Gg CO2 ekv.

% 0

enerǵētika

transports

atkritumu apsaimniekošana

-2

-4

-6

-8

-10

-12

-14

-16

-18

Att. 3 SEG emisiju samazinājums “scenārijā ar papildus pasākumiem” salīdzinot ar

„scenāriju ar esošiem pasākumiem

4 Prognozētās emisijas sektoros

Kopējās enerģijas ražošanas un izmantošanas radītās SEG emisijas abos prognozētos scenārijos līdz 2020.gadam palielinās. „Scenārijā ar papildus pasākumiem” SEG emisiju apjoms prognozēšanas periodā beigās ir par 8,1% mazāks nekā „scenārijā ar esošiem pasākumiem”. SEG emisiju samazinājums ir apmēram 780 Gg CO2 eq .CO2 emisija sastāda apmēram 95% no kopējām SEG emisijām enerģētikā.

10000

Gg CO2 eq

9500

9000

8500

8000

7500

7000

Prognoze WEM scenārijs

Prognoze WAM scenārijs

6500

6000

2008

2010

2015

2020

Att. 4 SEG emisijas no enerģijas ražošanas un izmantošanas prognozētos scenārijos

WEM – scenārijs ar esošiem pasākumiem; WAM – scenārijs ar papildus pasākumiem

Lielākā atšķirība prognozētos scenārijos ir atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana „scenārijā ar papildus pasākumiem”. To patēriĦš ir par apmēram 20 PJ lielāks 2020.gadā nekā „scenārijā ar esošām politikām”.

250

PJ

200

150

100

50

0

2005

2010

2015

2020

2025

elektrības imports AER

cietais kurināmais gāze

naftas produkti

Att. 5 Primāro resursu patēriĦa struktūrā „scenārijā ar esošiem pasākumiem”

PJ 250

200

150

100

50

0

2005

2010

2015

2020

2025

elektrības imports AER

cietais kurināmais gāze

naftas produkti

Att. 6 Primāro resursu patēriĦa struktūrā „scenārijā ar papildus pasākumiem”

4.1 Enerģētikas sektors

Enerģētikas sektors ietver enerģijas transformācijas sektoru (elektrostacijas, koģenerācijas stacijas un katlumājas) un kurināmā un enerģijas izmantošanu rūpniecībā un pārējos patēriĦa sektoros. Oglekļa dioksīds 2008. gadā sastādīja 99% no kopējām SEG emisijām enerģijas transformācijas sektorā. Tiek prognozēts, ka elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un tā nodrošināšana ar pašmāju ražoto elektroenerģiju noteiks CO2 emisiju pieaugumu līdz 2020.gadam par 60%, salīdzinot ar 2008.gadu „scenārijā ar esošām politikām”

6. tabula Faktiskās un prognozētās kopējās SEG emisijas enerģijas transformācijas sektorā „scenārijā ar esošām politikām” pa gāzu veidiem, tūkst.t. CO2 ekv.

	2008	2010	2015	2020	2010.gadā pret atsauces gadu	2015.gadā pret atsauces gadu	2020.gadā pret atsauces gadu
Oglekļa dioksīds	1916,6	2500,1	2407,3	3072,1	30,45%	25,60%	60,29%
Metāns	4,0	6,3	9,7	10,9	58,31%	142,74%	174,41%
Vienvērtīgā slāpekļa oksīds	7,7	12,4	18,9	22,6	60,64%	144,98%	193,17%
Kopā	1928,3	2518,8	2435,9	3105,7	30,62%	26,32%	61,06%

9000

GWh

8000

7000

6000

5000

4000

3000

2000

1000

0

2005

2010

2015

2020

2025

AER

cietais kurināmais gāze

naftas produkti

Att. 7 Elektroenerģijas ražošanas struktūra pēc kurināmā veida „scenārijā ar esošiem pasākumiem”

9000 GWh

8000

7000

6000

5000

4000

3000

2000

1000

0

2005

2010

2015

2020

2025

AER

cietais kurināmais gāze

naftas produkti

Att. 8 Elektroenerģijas ražošanas struktūra pēc kurināmā veida „scenārijā ar papildus pasākumiem”

Kā redzams no attēliem, „scenārijā ar papildus pasākumiem” no AER saražotās elektroenerģijas daudzums 2020.gadā ir lielāks par apmēram 1000 GWh.

4.2 Rūpniecības sektors

Kopējās SEG emisijas no 2008. gada līdz 2020. gadam pieaugs, Ħemot vērā prognozētos tautsaimniecības ilgtermiĦa attīstības tendences un valdības uzstādījumus par dažādu rūpniecības nozaru attīstības stimulēšanu un eksportspējas atbalstu. Ražošanas pieauguma tempi ir prognozēti arī tādās energoietilpīgās nozarēs, kā metāla ražošana, kokrūpniecības nozare, cementa un kaļķu ražošana, keramikas izstrādājumu ražošana. Oglekļa dioksīds sastāda gandrīz 98% no kopējām emisijām.

7. tabula Faktiskās un prognozētās kopējās SEG emisijas rūpniecībā „scenārijā ar esošām politikām” pa gāzu veidiem, tūkst.t. CO2 ekv.

	2008	2010	2015	2020	2010.gadā pret atsauces gadu	2015.gadā pret atsauces gadu	2020.gadā pret atsauces gadu
Oglekļa dioksīds	1130,9	913,1	1221,7	1502,0	-19,26%	8,03%	32,82%
Metāns	5,8	7,4	8,2	8,6	26,72%	41,20%	48,44%
Vienvērtīgā slāpekļa oksīds	9,6	13,0	14,9	15,5	36,10%	55,54%	62,02%
Kopā	1146,3	933,5	1244,8	1526,1	-18,56%	8,59%	33,14%

4.3 Pakalpojumu sektors un mājsaimniecības

Ņemot vērā prognozēto kurināmā patēriĦa gandrīz nemainīgo pieprasījumu mājsaimniecībās un pakalpojumu sektorā laika posmā no 2010-2020. gads, kopējās SEG emisijas šajā sektorā samazinās, un 2020. gadā tās ir par 16,3% mazākas nekā 2008.gadā. Galvenais iemesls enerģijas patēriĦa samazināšanai mājsaimniecībās un pakalpojumu sektorā ir energoefektivitātes pasākumu veikšana, atbilstoši nacionālam energoefektivitātes plānam. Oglekļa dioksīds sastāda 82% no kopējām emisijām prognozētajā laika periodā.

8. tabula Faktiskās un prognozētās kopējās SEG emisijas pakalpojumu nozarē un mājsaimniecībās „scenārijā ar esošām politikām” pa gāzu veidiem, tūkst.t. CO2 ekv.

	2008	2010	2015	2020	2010.gadā pret atsauces gadu	2015.gadā pret atsauces gadu	2020.gadā pret atsauces gadu
Xxxxxxx xxxxxxxx	1284,8	1110,6	1067,1	1069,7	-13,56%	-16,94%	-16,74%
Metāns	231,0	223,9	206,0	198,0	-3,07%	-10,80%	-14,26%
Vienvērtīgā slāpekļa oksīds	46,3	45,0	41,2	39,4	-2,88%	-10,92%	-14,94%
Kopā	1562,0	1379,4	1314,3	1307,1	-11,69%	-15,86%	-16,32%

SEG emisiju prognozēšanai iepriekš apskatītajā enerģētikas sektorā tika izmantots optimizācijas modelis MARKAL, kas apraksta un modelē Latvijas enerģētikas un vides sistēmu. Modelēšanā un emisiju prognozēšanā izmantotie galvenie pieĦēmumi ir uzskaitīti un īsumā aprakstīti sekojošā nodaļā.

4.3.1 Galvenie izmantotie pieĦēmumi emisiju prognozēšanā enerģētikā

Scenāriju veidošanā ir izmantota ilgtermiĦa makroekonomiskā prognoze, kas sastādīta balstoties uz Ekonomikas ministrijas izstrādātām ilgtermiĦa makroekonomiskajām prognozēm līdz 2025.gadam. Dotā prognoze izmantota,

prognozējot elektroenerģijas patēriĦu, siltumenerģijas patēriĦu, kā arī kurināmā patēriĦu atsevišķos sektoros.

9. tabula Makroekonomiskās prognozes pamatrādītāji

	2000	2001- 2005	2006- 2010	2011- 2015	2016- 2020	2021- 2025
Iedzīvotāju skaits (tūkst., vidējais skaits perioda pēdējā gadā)	2373	2301	2239	2206	2162	2148
IKP apjomu izmaiĦas (%, vidējie ikgadējie perioda pieauguma tempi)
Iekšzemes kopprodukts		8,2	-0,7	4,3	4,2	3,8
x.xx.:
- lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība; zvejniecība; ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde		5,3	2,5	4,3	4,0	3,5
- apstrādes rūpniecība		7,5	-1,4	7,6	4,8	4,0
- būvniecība		11,8	-7,2	6,8	6,1	5,0
- pakalpojumi		8,5	0,5	3,7	4,0	3,7

Enerǵijas resursu cenas

Primāro enerģijas resursu cena ir svarīgs faktors enerģijas patēriĦa un apgādes veidošanā. Enerģijas resursu faktiskās cenas ir prognozētas bez nodokļiem. Cenu trajektorijas ir pieĦemtas gludas, bet tas nenozīmē, ka tās interpretē kā stabilu cenu prognozi, drīzāk kā ilgtermiĦa trajektorijas, ap kurām cenas var svārstīties. Prognozēts, ka enerģijas resursu cenas pieaugs laika periodā 2010.–2030. gadam. Importētā enerģijas resursu (naftas produkti, dabas gāze, ogles) cenu prognozes sastādītas, izmantojot informāciju no IEA WEO 2010 prognozes un ES „European Energy Trends to 2030. Update 2009”. Vietējo enerģijas resursu cenas ir atkarīgas no izmantošanas ģeogrāfiskās vietas, tāpēc tās var atšķirties. Vidējo cenu prognozes šiem kurināmajiem ir sastādītas izmantojot pieejamos statistiskos datus, dažādus pētījumus, Ħemot vērā prognozētās cenu izmaiĦu tendences importētajiem enerģijas resursiem.

14

12

Benzīns

Dīzeļdegviela

10

Elektroenerǵija

Mazuts

8

Dabas gāze

6

Ogles

Biomasa - D

4

Biomasa - C

Biomasa - B

2

Biomasa - A

0

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

30

Dīzeļdegviela

25

Benzīns

Elektroenerǵija

20

Mazuts

15

Dabas gāze

Ogles

10

Biomasa - D

Biomasa - C

5

Biomasa - B

0

1998-2002 2003-2007 2008-2012

Biomasa - A

2015

2020

2025

2030

2035

EUR(2000)/GJ

EUR(2000)/GJ

Att. 9 Enerģijas resursu cenu prognoze

Cietā biomasa (koksne) sadalīta četrās cenu grupās ar atšķirīgiem pieejamiem resursu daudzumiem. Kopējais pieejamais daudzums ir 100 PJ gadā.

11. tabula Cenas importētajiem energoresursiem, EUR(2000)/GJ

	2003- 2007	2008- 2012	2015	2020	2025
Ogles	2,1	2,8	4,0	4,4	4,5
Xxxxxxxxxxxxx	11,4	15,1	18,1	21,2	23,1
Xxxxxxx	11,6	14,6	17,4	20,4	22,2
Mazuts	5,6	8,9	10,7	12,5	13,6
Dabasgāze	3,4	8,9	9,2	9,4	11,3

Enerǵijas pieprasījuma prognoze

Pieprasījums pēc enerģijas ir tieši saistīts ar ekonomisko attīstību, līdz ar to prognozētais lietderīgās enerģijas patēriĦa izmaiĦas ir sasaistītas ar ilgtermiĦa makroekonomisko prognoze. 3. tabulā ir redzams MARKAL modelēto sektoru (mājsaimniecība, pakalpojumi, rūpniecība, lauksaimniecība lietderīgā enerģijas pieprasījuma pieauguma tempu salīdzinājumā ar IKP pieauguma tempiem.

12. tabula Vidējie ikgadējie lietderīgās enerģijas pieprasījuma tempi

	2006- 2010	2011- 2015	2016- 2020	2021- 2025	2026- 2030
IKP ikgadējais pieaugums, %	8,0	5,5	5,0	5,0	4,3
Lietderīgās enerģijas pieprasījuma ikgadējais pieaugums, %	2,7	1,9	1,7	1,6	1,4
Lauksaimniecība	0,8	0,6	0,6	0,5	0,2
Pakalpojumi	3,8	2,6	2,3	2,1	1,7
Iedzīvotāji	0,8	0,6	0,8	0,7	0,7
Rūpniecība	2,8	2,5	2,4	1,9	1,7
Energoietilpība, (2000.g.=1)	0,62	0,52	0,44	0,38	0,33

SEG emisiju prognozēšanas „scenārijā ar esošiem pasākumiem” ir Ħemtas vērā Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam izvirzītie politikas mērķi, veicamie pasākumi un indikatīvās vērtības. Galvenie scenāriju veidošanā vērā Ħemtie aspekti ir sekojoši:

▪ pašnodrošinājuma palielināšana elektroenerģijas ražošanā;

▪ primāro enerģijas resursu piegāžu dažādošana;

▪ Enerģijas efektivitātes pasākumi patērētāju sektorā, lai sākot ar 2008. gadu energoefektivitātes pasākumu rezultātā primāro energoresursu resursu patēriĦš samazinātos par 1% gadā, salīdzinot ar aprēķināto patēriĦu bez efektivitātes pasākumu veikšanas;

▪ Saglabāt un palielināt RES efektīvu izmantošanu, kas kopējā elektroenerģijas patēriĦā 2010. gadā RES-E sastādītu 49,3%;

▪ Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju vidējā efektivitātes līmeĦa paaugstināšanās;

▪ Pārvades un sadales tīklu vidējo zudumu samazināšanās.

SEG emisiju prognozēšanas „scenārijā ar papildus pasākumiem” papildus iepriekš iekļautiem pasākumiem tiek paredzēts, ka Latvija sasniedz 40% RES bruto enerģijas gala patēriĦā 2020. gadā. Šis uzstādījums ietekmē visu enerģētikas sektoru, tajā, skaitā transporta sektoru.

4.3.2 Pielietotā metodoloģija

Dažādas metodes tika pielietotas emisiju prognozēšanai katrā no sektoriem. Šajā sadaļā ir dots īss izmantotās metodoloģiju apraksts enerģētikas sektorā. Enerģētikas sektora emisijas ir prognozētas, izmantojot MARKAL modeli, kas apraksta visu energoapgādes sistēmu primārās enerģijas piegādes, pārveidošanas sektora, enerģijas gala patēriĦa un pieprasītās enerģijas (useful energy, energy service) posmos.

MARKAL-LV ir optimizācijas modelis, kurš attēlo Latvijas enerģētikas nozares attīstību 50 gadu laika posmā nacionālā līmenī. Ar MARKAL modeli iegūtie rezultāti ir atkarīgi no ieejas parametriem un modeļa algoritma. Galvenās modeļa paradigmas ir ideāls tirgus (competitive partial equilibrium) un tehnoloģiju attīstības pārredzamība visa apskatāmā perioda garumā (perfect foresight).

MARKAL modelim – kā ieejas informācija – ir nepieciešamas prognozes par enerģijas resursu cenām, kā arī par lietderīgās enerģijas pieprasījumu (energy service demands) vai arī citiem sekundāriem parametriem, piemēram, apsildāmo telpu platību vai par kilometrāžu, kas tiks nobraukta un kas atspoguļo nepieciešamo enerģijas daudzumu. Elektroenerģijas un centralizēto siltumenerģijas patēriĦš tiek aprēķināts iekšēji modelī.

Modeļa struktūra ir pielāgota tā, ka emisijas var rēķināt ne tikai pēc kurināmā veida, bet arī pēc sektora un tam atbilstošo tehnoloģiju veida, kas ir būtiski GOS un NOx aprēķiniem.

MARKAL-LV kā enerģētikas un vides sistēmas analīzes instrumentārijs nodrošina daudzpusīgu analīžu veikšanu, kurā ir aprakstīta Latvijas enerģētikas struktūra, iespējamās nākotnes tehnoloģijas un emisiju samazināšanas iespējas. Izstrādājot enerģētikas attīstības scenārijus, var tikt Ħemts vērā:

▪ vides faktors - SEG emisiju ierobežojumi un nodokļi;

▪ reģeneratīvo un vietējo resursu plašāka izmantošana – lielāka RES daļa bruto enerģijas gala patēriĦā (plašāka koksnes izmantošana centralizētā siltuma ražošanā, biodegvielu piejaukums fosilajai degvielai u.tml.);

▪ emisiju samazināšanas iespējas, veicot energoefektivitātes pasākumu;

▪ apgādes drošums - elektroenerģijas importa ierobežojums;

▪ reģionālās tirdzniecības iespējas – elektroenerģijas un emisijas tirgus;

▪ emisiju samazināšanas mērķu nenoteiktības faktors,

Izmantojot enerģētikas un vides sistēmas modeli MARKAL-LV, var atbildēt uz šādiem vai līdzīgiem galvenajiem jautājumiem:

▪ kā jāattīsta enerģētika, lai nodrošinātu drošu un izmaksu efektīvu enerģijas apgādi;

▪ kādi būs emisiju līmeĦi, ja stāsies spēkā jauna vides likumdošana;

▪ kādi pasākumi jāveic, lai varētu izpildīt vides nosacījumus, un kā tie ietekmēs enerģijas piegādes struktūru, un kādas būs emisiju samazināšanas izmaksas;

▪ cik stratēģijas un to izmaksas ir atkarīgas no pieĦēmumiem (enerģijas cena, ekonomiskā izaugsme, enerģijas pieprasījums utt.).

4.4 Transports

Prognozētās kopējās SEG emisijas iekšzemes transportā pieaugs līdz 2020. gadam par tikai 1,52%. salīdzinot ar atsauces gadu. CO2 emisijas sastāda lielāko daļu (98%) no kopējām SEG emisijām iekšzemes transportā. Galvenais iemesls tik mazam SEG emisiju pieaugumam šajā sektorā ir pieredzētās straujās izmaiĦās pēdējos divos gados. Pēc straujā emisiju pieauguma 2005-2007.gads, 2009.gadā sektors, un it īpaši autotransports, pieredzēja ļoti strauju degvielas patēriĦā samazināšanos un SEG emisija samazinājās par apmēram 22% pret 2008.gadu. Līdz ar to ir ļoti liela neskaidrība par pieĦēmumiem, kas izmantojami tālāk emisiju prognozēšanai.

13. tabula Faktiskās un prognozētās kopējās SEG emisijas transporta nozarē pa gāzu veidiem, tūkst.t. CO2 ekv.

	2008 atsauces gads	2010	2015	2020	2010.gadā pret atsauces gadu	2015.gadā pret atsauces gadu	2020.gadā pret atsauces gadu
Oglekļa dioksīds	3522,6	2727,0	3356,3	3584,4	-22,58%	-4,72%	1,76%
Metāns	5,8	5,8	4,2	4,4	0,00%	-27,38%	-23,75%
Vienvērtīgā slāpekļa oksīds	59,4	46,2	51,5	53,3	-22,19%	-13,32%	-10,18%
Kopā	3587,7	2779,0	3412,0	3642,1	-22,54%	-4,90%	1,52%

Lielāko daļu SEG emisiju transporta sektorā rada autotransports, kas sastāda 98% 2020. gadā no kopējām emisijām.. Dzelzceļa transportā salīdzinoši nelielo attālumu dēļ iekšzemes pārvadājumi ir mazāk attīstīti, tādēļ kravu pārvadājumos pa dzelzceļu dominē starptautiskie pārvadājumi – 93% no kopējā apjoma, un līdz ar to ārējie faktori lielā mērā ietekmē šī sektora emisiju prognozes. Navigācija un vietējā aviācija sastāda ļoti mazu daļu no kopējām emisijām un nav sagaidāms, ka notiks straujas pārmaiĦas šajos sektoros. Tomēr procentuālā izteiksmē var konstatēt strauju pieaugumu vietējā navigācijā. Tas saistīts gan ar aktivitātēm pēdējos gados šajos sektoros, gan ar statistikas datu par degvielas patēriĦu uzskaites un apkopošanas uzlabošanu.

14. tabula Faktiskās un prognozētās kopējās SEG emisijas transporta nozarē pa transporta veidiem, tūkst.t. CO2 ekv.

	2008 atsauces gads	2010	2015	2020	2010.gadā pret bāzes gadu	2015.gadā pret bāzes gadu	2020.gadā pret bāzes gadu
Autotransports	3303	2503	3122	3344	-24,2%	-5,4%	1,3%
Dzelzceļš	276	263	275	282	-4,7%	-0,4%	2,1%
Vietējā aviācija	3	0	1	1	-80%	-66%	-66%
Vietējā navigācija	6	13	14	15	116%	133%	150%

Degvielas patēriĦa un emisiju prognozēšanai autotransportā tika izmantots modeļu komplekss, kas sastāv no diviem atsevišķiem modeļiem. Autotransporta kopas kvantitatīvai un kvalitatīvai prognozēšanai izmantoja kvazi dinamisko modeli, kura iegūtos rezultātus tālāk izmanto degvielas patēriĦa un emisiju prognozēšanai, kas tiek veikta ar labi zināmo un plaši pielietoto ES valstīs modeli COPERT IV. Tālāk rezultāti tika eksportēti MARKAL modeļa ievades datu blokā, lai varētu veikt integrētu enerģijas apgādes sistēmas emisiju prognozēšanas modelēšanu un “scenārija ar papildus pasākumiem” ietekmes novērtēšanu uz emisiju samazināšanu.

4.5 Rūpnieciskie procesi

Pie rūpnieciskajiem procesiem tiek uzskaitītas ar kurināmā patēriĦu tieši nesaistītas emisijas. Emisijas, kas rodas, izmantojot rūpniecības uzĦēmumos energoresursus, tiek apskatīta pie enerģētikas nozares.

Emisijas no izejvielu izmantošanas rūpniecisko ražošanas procesu tehnoloģiskajās iekārtās nav salīdzinoši lielas, tomēr sākot ar 2005. gadu tām ir tendence pieaugt, jo rūpniecības nozares pārstrukturizējās un ražošanas apjomi atkal pieauga. Ņemot vērā rūpniecības attīstības iespējas un plānus, ir iespējams liels emisiju pieaugums tieši no rūpnieciskās ražošanas līdz 2020. gadam.

Tiešo SEG emisiju prognozes rūpniecisko procesu nozarē aprēķinātas, Ħemot vērā produkcijas ražošanas apjoma prognozes. Aprēķini veikti, izmatojot IPCC 1996, IPCC GPG 2000 un EMEP/EEA 2009 vadlīnijas . Sekojošā tabulā ir dotas SEG emisijas IPCC vienotā ziĦošanas formāta iedalījumā.

15.Tabula Emisiju prognozes no rūpniecisko procesu sektora 2011.-2020.gads (Gg CO2 eq)

	Scenārijs ar esošiem pasākumiem
	2010	2015	2020
2A1 Cementa klinkera ražošana	423.001	648.041	681.097
2A2 Kaļķa ražošana	12.815	14.146	17.045
2A3 Kaļķakmens un dolomīta izmantošana	20.209	22.168	25.880
kaļķakmens izmantošana dzelzs ražošanā	1.824	2.014	2.427
dolomīta izmantošana dzelzs ražošanā	13.411	14.804	17.838
kaļķakmens izmantošana stikla ražošanā	4.432	4.658	4.895
kaļķakmens izmantošana kaļķa ražošanā	0.154	0.196	0.204
dolomīta izmantošana kaļķa ražošanā	0.388	0.496	0.516
2A4 Sodas pelnu izmantošana stikla ražošanā	-	-	-
2A5 Bitumena izmantošana būvniecībā	0.001	0.001	0.002
2A6 Asfaltēšana	35.745	43.482	53.924
2A7 Citi sektori	8.871	9.812	12.475
izejvielu izmantošana stikla ražošanā	0.030	0.031	0.033
māla izmantošana ķieģeļu ražošanā	8.641	9.540	12.176
māla izmantošana keramikas flīžu ražošanā	0.200	0.241	0.266
2C Dzelzs un tērauda ražošana (CO2 eq)	9.703	14.223	17.955
CO2 emisija	9.657	14.171	17.893
CH4 emisija	0.047	0.052	0.062
2F HFCs emisiju prognoze (CO2 eq)	94.647	94.647	99.475
2F SF6 emisiju prognoze (CO2 eq)	13.800	15.236	16.822

Līdzīgi kā vēsturisku emisiju struktūrai sektorā arī prognozētajās emisijās lielāko daļu sastāda cementa ražošana, bet otrajā vietā pēdējos gados un arī prognozētajās emisijās ir fluorēto gāzu izmantošanas emisijas. Ja cementa ražošanas apjomi nav tiešā mērā saistīti ar valsts un to iedzīvotāju labklājības līmeni, jo lielākā daļa no saražotā cementa tiek eksportēta, tad fluorēto gāzu izmantošanas emisijas ir tiešā mērā saistītas ar iedzīvotāju labklājību un valsts iekšējās tirdzniecības un rūpniecības attīstību, jo fluorētās gāzes visvairāk tiek izmantotas stacionārajās un mobilajās saldēšanas iekārtās, ugunsdzēšanas aparatūrā un medicīniskajos preparātos. Sakarā ar to fluorēto gāzu izmantošanas emisijās nav prognozēts liels pieaugums, bet uz eksportu tendētā rūpniecība attīstīsies lielā apjomā neskatoties uz krīzes apstākļiem.

Izmantotie pieĦēmumi par rūpnieciskās produkcijas ražošanu

SaskaĦā ar makroekonomisko prognozi laika periodam 2010.-2020.gadam apstrādes rūpniecības sektoru vairāk ietekmēs eksporta pieauguma apjomu nevis iekšējā patēriĦa tirgus attīstība. Makroekonomiskā prognoze neparedz ļoti strauju pašmāju būvniecības sektora attīstība, un nekustamā īpašuma sektora attīstību. Līdz ar to minerālizstrādājumu ražošanas sektora prognožu izstrādē lielāks uzsvars tika likts uz apstrādes rūpniecības sektora IKP pieauguma prognozi.

SEG emisijas rūpnieciskos procesos ir prognozētas, Ħemot vērā, ka Latvijas uzĦēmumi, organizējot ražošanas procesu, izpilda tās prasības, kas noteiktas likumā

„Par piesārĦojumu”. Atbilstoši šī likuma prasībām uzĦēmumiem jāorganizē ražošanas process, ieviešot labākās un jaunākās tehnoloģijas, kas nodrošina zemāko siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeni. Tāpat konkrēti pasākumi dažām tautsaimniecības nozarēm ir norādīti „Klimata pārmaiĦu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam”. SEG emisijas tiek prognozētas, pamatojoties uz ražošanas tendencēm katrā no atsevišķām ražošanas apakšnozarēm. Jāatzīmē, ka pie jaunu lielu ražošanas jaudu celtniecības, var būtiski mainīties prognozētie ražošanas apjomi, Ħemot vērā Latvijas ekonomikas mērogu. Prognozētie ražošanas apjomu izmaiĦu tendences galvenajās apakšnozarēs apkopotas sekojošā tabulā.

16.Tabula Aktivitāšu datu noteikšanai izmantotā IKP prognoze un to pieaugumu tempi1

IKP salīdzināmās cenās	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020
D Apstrādājošā rūpniecība	780.2	866.0	926.8	987.4	1053.0	1123.3	1198.4	1252.0	1308.2	1363.4	1420.5
Pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana	20.6	23.8	26.7	29.7	32.0	34.5	37.3	39.5	41.9	44.3	46.7
Metālu ražošana	48.1	55.5	60.6	66.2	72.7	79.9	87.9	94.8	102.4	110.2	118.5
Gatavo	42.1	49.9	54.4	59.5	65.3	71.7	78.9	85.2	92.0	99.0	106.4

1 IKP prognoze un to attīstības tempi tiem sektoriem, kas ir Ħemti vērā rūpniecisko procesu sektora datu prognozē

metālizstrādājumu ražošana
F Būvniecība	315.7	329.2	346.3	374.1	404.7	438.1	474.5	506.6	535.9	562.3	589.8
IKP izmaiĦas attiecībā pret iepriekšējo gadu		2011/ 2010	2012/ 2011	2013/ 2012	2014/ 2013	2015/ 2014	2016/ 2015	2017/ 2016	2018/ 2017	2019/ 2018	2020/ 2019
D Apstrādājošā rūpniecība	100.0%	111.0%	107.0%	106.5%	106.6%	106.7%	106.7%	104.5%	104.5%	104.2%	104.2%
Pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana	100.0%	115.5%	112.2%	111.2%	107.8%	107.8%	108.0%	106.0%	106.0%	105.7%	105.6%
Metālu ražošana	100.0%	115.5%	109.2%	109.2%	109.8%	109.8%	110.0%	108.0%	107.9%	107.6%	107.5%
Gatavo Metālizstrādājumu Ražošana	100.0%	118.5%	109.2%	109.2%	109.8%	109.8%	110.0%	108.0%	107.9%	107.6%	107.5%
F Būvniecība	100.0%	104.3%	105.2%	108.0%	108.2%	108.2%	108.3%	106.8%	105.8%	104.9%	104.9%

Rūpniecības sektoram dati tika prognozēti apakšsektoros saskaĦā ar IPCC vadlīnijām:

− Cementa ražošana – cementa klinkera un cementa krāsns putekļu saražotie daudzumi;

− Kaļķa ražošana – kopējais saražotais kaļķa apjoms;

− Stikla izstrādājumu ražošana;

− Stikla šķiedras ražošana;

− Asfaltēšana un asfaltēšanas masas izmantošana būvniecības un apdares darbos;

− Metalurģija – čuguna / ķeta izmantošana dzelzs un tērauda ražošanā, kā arī metāllūžĦu kausēšana dzelzs un tērauda ražošanā.

Cementa ražošana

PieĦēmumos tika Ħemts vērā, ka SIA „CEMEX” vecā cementa ražošanas rūpnīca 2009.gadā beidza savu darbību un no 2010.gada darbojas tikai jaunā iekārta „ražotne

„Meiri””. Tomēr saskaĦā ar uzĦēmuma informāciju jaunā iekārta 2010.gadā nestrādāja pilnā apjomā. 2010.gada dati ir Ħemti no SIA „CEMEX” jaunās iekārtas ikgadējā pārskata, ko uzĦēmums ir ziĦojis Latvijas ETS ietvaros, bet 2011.gada dati ir Ħemti no uzĦēmuma iesnieguma siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saĦemšanai, kas tika iesniegts Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē 2008.gadā. SaskaĦā ar SIA

„CEMEX” informāciju jaunajā iekārtā ražošanas jauda būs līdz 3.5 reizes lielāka kā vecajā iekārtā, līdz ar to 2012.gada dati ir 3.5 reizes lielāki kā 2008.gada vecās iekārtas verificētie ražošanas dati.

Kaļķa ražošana

Uz doto brīdi kaļķis tiek ražots 2 uzĦēmumos kā gala produkcija un metalurģijas uzĦēmumā, kur kaļķis tiek ražots izmantoto izejvielu attīrīšanai. Šajā sadaļā ir apskatīta tikai izejvielu izmantošana kaļķa ražošanā, kura ir uzĦēmuma ražošanas procesu galaprodukts.

Stikla ražošana

Uz doto brīdi Latvijā notiek tikai stikla šķiedras ražošana SIA „Valmieras stikla šķiedra”, bet stikla izstrādājumu ražošanas uzĦēmumi uz laiku ražošanas līniju ir apturējis ar domu, ka tomēr pieprasījumam pieaugot varētu atsākt stikla ražošanu.

Prognozē ir Ħemta vērā IKP attīstības prognoze un ikgadējie IKP pieauguma tempi nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas sektoram.

Ķieǵeļu un keramisko flīžu ražošana

Uz doto brīdi Latvijā darbojas 3 ķieģeļu ražošanas uzĦēmumi un viens keramikas flīžu ražošanas uzĦēmums.. Attīstības scenārijā ir plānots keramikas flīžu ražošanas apjoma pieaugums, tomēr pieaugums ir plānots tikai salīdzinoši nelielā apjomā par atskaites punktu pieĦemot 2009.gada ražošanas apjomus, kad keramikas flīžu ražošanas uzĦēmumā tika uzstādītas un darbību uzsāka jaunas un jaudīgākas ražošanas iekārtas. Tāpēc ir plānots neliels pieaugums salīdzinot ar 2009.gada keramikas flīžu ražošanas apjomiem. Scenārijā ir prognozēts, ka joprojām Latvijā strādājošie ķieģeļu ražošanas uzĦēmumi apvienosies un turpinās strādāt vienā uzĦēmumā. Par cik lielākā daļa saražotās produkcijas iet eksportam un kaimiĦu valstīs nav konkurējošās ķieģeļu ražotnes, ir plānota aktīva ražošanas jaudas palielināšanās.

Asfaltēšana un bitumena izmantošana būvniecībā

Aktivitātes datus prognozējot ir Ħemts vērā kopējais valsts attīstības rādītājs un IKP pieaugums, jo asfaltēšanas un ceļu būvniecības rādītāji ir ļoti atkarīgi no finanšu resursu pieejamības valstī.

Prognozē par bitumena patēriĦam būvniecības sektorā ir Ħemta vērā mājsaimniecības gala patēriĦa attīstības prognoze, kas varētu būt rādītājs privātās būvniecības attīstībai. Kā arī ir Ħemta vērā būvniecības sektora IKP attīstības prognoze. Asfaltēšanas apjomu datu prognozēšanā ir Ħemta vērā informācija par plānotajiem ceļu asfaltēšanas apjomiem tuvākajiem gadiem, kā arī ir Ħemta vērā zināmā informācija par ceļu būvju un infrastruktūras būvniecības plānotajiem apjomiem.

Dzelzs un tērauda ražošana

Uz doto brīdi Latvijā ir viena dzelzs un tērauda ražošanas iekārtas, kuras ražošanas procesos notiek CO2 emisija. Pārējie metalurģijas uzĦēmumi nodarbojas tikai ar metāllūžĦu pārkausēšanu, un šajā procesā CO2 emisijas netiek saražotas. A/S

„Liepājas metalurgs” savukārt tiek izmantots arī neapstrādātais čuguns, kā arī karbonāti izmantoto izejvielu un gala produkcijas attīrīšanai.

PieĦēmumos un tālākā emisiju aprēķinā ir Ħemts vērā apstāklis, ka 2011.gada beigās uzĦēmums plāno uzsākt savu EAF darbību, līdz ar to dzelzs, kas saražota OHF būs 0% līdzšinējo 99.9% vietā. Tiek prognozēts , ka ražošanas apjomi strauji nesvārstīsies līdz 2020.gadam

Izmantotie pieĦēmumi par rūpniecisko procesu sektora fluorēto gāzu aprēķināšanai

Pēdējo gadu fluorēto gāzu lietojuma attīstības tendences rāda, ka to apjomam ir krasi izteikts pieaugums, līdz ar to visticamāk arī nākamajos gados fluorēto gāzu patēriĦš pieaugs. Fluorēto gāzu apjoma prognozēšanai ir iespējams izmantot mājsaimniecības gala patēriĦa pieauguma tendenci, tomēr saskaĦā ar makroekonomiskās prognozes informāciju tuvākajos gados nav plānota mājsaimniecību ienākumu strauja palielināšanās. Līdz ar to vismaz tuvākos 3 gados nav plānota fluorēto gāzu izmantojuma apjoma palielināšanās. Tomēr sakarā ar tirdzniecības sektora attīstību, kā arī saldēšanas transportēšanas apjomu palielināšanās, fluorēto gāzu apjomam būs novērojama neliela palielināšanās.

4.6 Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu apsaimniekošanas sektorā emisijas tiek aprēķinātas no četriem darbības veidiem:

▪ Cieto atkritumu apglabāšana;

▪ Cieto atkritumu bioloģiskā pārstrāde;

▪ NotekūdeĦu apsaimniekošana;

▪ Atkritumu sadedzināšana (bez enerģijas atguves) un to atklātā dedzināšana.

Atkritumu sadedzināšana bez enerģijas atguves Latvijā praktiski nenotiek un tādēļ prognozēs tiek izmantots 2009.g. emisiju daudzums. Nevienā likumdošanas aktā vai plānošanas dokumentā arī netiek minēts, ka Latvijā vajadzētu būvēt atkritumu dedzinātavu, no kuras nenotiku enerģijas atguve. Pēc ekspertu novērtējuma, šis daudzums nevarētu pieaugt, jo ir neizdevīgi veikt atkritumu dedzināšanu bez enerģijas atguves. Atklātās dedzināšanas emisijas Latvijai nav aprēķinātas un novērtētas. SEG emisijas tiek prognozētas 2 scenārijos:

▪ Ħemot vēra pieĦemto likumdošanu (scenārijs ar esošiem pasākumiem);

▪ Ħemot vērā iespējamos papildus pasākumus (scenārijs ar papildus pasākumiem).

Atkritumu apsaimniekošanas sektorā tiek prognozēts, ka kopējām SEG emisijām būs tendence samazināties līdz 2020. gadam. Kopējo emisiju samazinājumu ietekmēs metāna gāzes apjoma samazināšanās, kas sastāda 93% no kopējā SEG emisiju apjoma. Kopējo emisiju apjoms 2020. gadā scenārijā ar esošiem pasākumiem tiek prognozēts par 5,9% mazāks nekā 2008. gadā. „Scenārijā ar papildus pasākumiem” tiek prognozēts, ka SEG emisijas varētu samazināties daudz straujāk un 2020.gadā to apjoms būs par 21% mazāks nekā 2008.gadā.

17. tabula Faktiskās un prognozētās kopējās SEG emisijas atkritumu apsaimniekošanā pa gāzu veidiem „scenārijā ar esošiem pasākumiem”, tūkst.t. CO2 ekv.

	2008 atsauces gads	2010	2015	2020	2010.gadā pret bāzes gadu	2015.gadā pret bāzes gadu	2020.gadā pret bāzes gadu
Oglekļa dioksīds	0,5	0,3	0,3	0,0	-40%	-40%	-100%
Metāns	850,5	819	846,3	795,9	-3,7%	-0,5%	-6,3%
Vienvērtīgā slāpekļa oksīds	54,2	54,5	56,3	55,9	0,5%	3,8%	3,1%
Kopā	906,0	875	902	852	-3,4%	-0,4%	-5,9%

18. tabula Faktiskās un prognozētās kopējās SEG emisijas atkritumu apsaimniekošanā pa gāzu veidiem „scenārijā ar papildus pasākumiem”, tūkst.t. CO2 ekv.

	2008 atsauces gads	2010	2015	2020	2010.gadā pret bāzes gadu	2015.gadā pret bāzes gadu	2020.gadā pret bāzes gadu
Oglekļa dioksīds	0,5	0,3	0,3	0,0	-40%	-40%	-100%
Metāns	850,5	808,5	768,6	659,4	-4,9%	-9,6%	-6,3%
Vienvērtīgā slāpekļa oksīds	54,2	54,5	56,4	55,9	0,5%	3,8%	3,1%
Kopā	906,0	864	825	715	-4,6%	-9,1%	-21,0%

4.6.1 Cieto atkritumu apglabāšana

Cieto atkritumu apglabāšana (CAA) ir būtiskākais SEG emisiju avots no atkritumu sektora. No CAA nozīmīgāka SEG gāze ir metāns (CH4), citas SEG emisijas (CO2, N2O) ir nenozīmīgas, tāpēc tās netiek aprēķinātas. Lai novērtētu CH4 emisiju prognozes no CAA ir nepieciešamas prognozēt apglabāto atkritumu daudzumus un atkritumu apglabāšanas vietās atgūto metānu. Tālāk emisiju prognozes veidošanai tiek izmantota Pirmās pakāpes sabrukšanas (PPS) aprēķinu metode, kas tiek lietota arī emisiju ikgadējiem aprēķiniem, kuri tiek ziĦoti Klimata pārmaiĦu konvencijas sekretariātam. Pirmās pakāpes sabrukšanas metodes balstās uz aprēķiniem, kur tiek Ħemts vērā, cik ilgi izgāztuves darbojas, jo metāns no atkritumiem veidojas daudzu gadu - vairākus desmitus gadu garumā. Pēc PPS metodes rēķina metāna rašanos no atkritumiem ilgam laika posmam, tāpēc svarīgi ir zināt, kurā gadā konkrētās izgāztuves uzsāka savu darbību, kā arī to, cik daudz atkritumu šajā laika posmā ir apglabāts. Latvijā par sākuma gadu aprēķiniem ir pieĦemts 1970.g.

„Scenārijā ar esošiem pasākumiem” ir Ħemts vēra bioloģiski sadalāmo atkritumu daudzumu samazinājums kopēja apglabāto atkritumu daudzumā. Bioloģiski sadalāmo atkritumu daudzumi ir noteikti Atkritumu apsaimniekošanas plānā 2006-

2012, kas rēķināti balstoties uz poligonu direktīvas ieviešanas daudzumiem. Lai aprēķinātu CH4 emisiju jāpieĦem, ka degradējamā organiskā oglekļa (DOC) daudzums samazinās kopējā apglabāto atkritumu masā. Līdz šim CH4 aprēķinos no 1970.g. DOC ir pieĦemts no KPSP noklusētiem faktoriem – 0,18. Lai noteiktu DOC vērtības līdz 2020.g. pieĦemam, ka DOC vērtība ir 0,18 – 2010.g, apglabājot 345 000 bioloģiski noārdāmo atkritumu. Ja tiks izpildītas “poligonu direktīvas” prasības, tad apglabātam organiskam ogleklim noteikti jāsamazinās - to nedrīkst pieĦemt kā nemainīgu.

Scenārijam ar papildus pasākumiem ir pieĦemts, ka CH4 atgūšana no izgāztuvēm pieaug līdz 12 Gg 2020.g. Tas ir iespējams, ja visos jaunajos poligonos, kas uz šo brīdi darbojas, tiks uzstādītas atkritumu gāzes savākšanas sistēmas. Principā tādi plāni ir, bet nav konkrēti aprakstīti kuros gados tas ir plānots. Tiek prognozēts vienmērīgs CH4 atgūšanas apjoma pieaugums līdz 2020.g., kas būtiski samazina CH4 kopēja emisiju, salīdzinot ar „scenāriju ar esošiem pasākumiem”.

19.Tabula DOC vērtības, kas izmantotas CH4 emisiju aprēķiniem

Gads	Apglabātais bioloģiski sadalāmo atkritumu daudzums (t)	DOC vērtība
2010	345 000	0,180
2011	307 000	0,160
2012	269 000	0,140
2013	230 000	0,120
2014	220 000	0,115
2015	210 000	0,110
2016	200 000	0,104
2017	190 000	0,099
2018	180 000	0,094
2019	170 000	0,089
2020	161 000	0,084

4.6.2 Cieto atkritumu bioloģiskā pārstrāde

Cieto atkritumu bioloģiskai pārstrādei atbilst kompostēšana. No atkritumu kompostēšanas, atbilstoši IPCC vadlīnijām, nozīmīgas ir divu gāzu emisijas – metāna (CH4) un slāpekļa monoksīda (N2O).

20.Tabula Kompostētais atkritumu daudzums un SEG emisijas no kompostēšanas (Gg)

Gads	Kompostētais atkritumu daudzums	CH4 emisija	N2O emisija
2010	5,20	0,020784	0,0015588
2011	15,78	0,063124	0,0047343
2012	24,11	0,096432	0,0072324
2013	31,52	0,126076	0,0094557
2014	33,13	0,132524	0,0099393
2015	34,74	0,13894	0,0104205
2016	36,35	0,145404	0,0109053
2017	37,97	0,151876	0,0113907
2018	39,59	0,15836	0,011877
2019	41,21	0,164848	0,0123636
2020	42,64	0,170544	0,0127908

4.6.3 NotekūdeĦu apsaimniekošana

Metāna emisiju aprēķināšanai no komunālo notekūdeĦu apsaimniekošanas sektora tiek izmantoti dati par valsts iedzīvotāju skaitu un sadalījumu atkarībā no notekūdeĦu attīrīšanas tipa un pakāpes, kādi tiek nodrošināts konkrētai iedzīvotāju daļai. Dati par komunālo notekūdeĦu attīrīšanu tiek Ħemti no valsts statistiskā specializētā pārskata. Prognožu izdarīšanai attiecībā uz notekūdeĦu attīrīšanas sadalījumu tiek Ħemtas vērā šajā pārskatā novērojamās tendences, kā arī valsts un Eiropas politikas prasības (Direktīva par komunālo notekūdeĦu attīrīšanu, 91/271/EEK).

Metāna emisiju aprēķināšanai no industriālo notekūdeĦu apsaimniekošanas sektora tiek izmantoti dati par saražotās pārtikas un dažu citu nozaru (papīra, organisko ķimikāliju u.c.) produkcijas apjomiem. SEG emisiju prognozēšanai no šī sektora tiek izmantotas IKP prognozes, attiecinot tās uz aktivitātes datiem.

Metāna emisiju aprēķināšanai no notekūdeĦu dūĦu apsaimniekošanas tiek izmantoti valsts statistiskas specializētā pārskata dati par anaerobi apstrādātajām dūĦām. Emisiju prognozēšana notiek, izmantojot pārskata datos novērojamās dūĦu apjoma izmaiĦu tendences.

Slāpekļa oksīda emisiju aprēķināšanai no komunālo notekūdeĦu apsaimniekošanas tiek izmantoti dati par valsts iedzīvotāju skaitu un vidējo proteīna patēriĦu uz iedzīvotāju. Prognožu sagatavošanai tiek Ħemtas vērā tikai iedzīvotāju skaita prognozes, jo proteīna patēriĦš uz iedzīvotāju Latvijā ir maz pētīta un līdz ar to grūti novērtējams faktors.

Slāpekļa oksīda emisiju aprēķināšanai no industriālo notekūdeĦu apsaimniekošanas sektora tiek izmantoti valsts specializētā statistiskā pārskata dati

par rūpniecības nozarē virszemes ūdeĦos novadīto kopējā slāpekļa daudzumu. Emisiju prognozēm tiek izmantota makroekonomiskā prognoze.

SaskaĦā ar plānoto politiku komunālo notekūdeĦu apsaimniekošanas jomā, Latvijai līdz 2015. gadam pilnībā jānodrošina Direktīvas par komunālo notekūdeĦu attīrīšanu (91/271/EEK) ieviešana visās aglomerācijās, kuru radītā slodze ir lielāka par 2000 cilvēka ekvivalentiem. Nodrošinot šīs prasības izpildi, sagaidāms, ka labi apsaimniekotās bioloģiskās attīrīšanas īpatsvars pieaugs līdz 70% 2015. gadā un līdz 75% 2020. gadā, samazinot to iedzīvotāju daļu, kura nesaĦem notekūdeĦu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus.

4.6.4 Atkritumu sadedzināšana (bez enerģijas atguves)

No atkritumu sadedzināšanas iespējams aprēķināt CO2 un N2O emisijas. Nav pamata uzskatīt, ka šāds atkritumu apstrādes veids būtiski pieaugtu Latvijā, laika posmā līdz 2020.g. Reālākais scenārijs, pēc ekspertu novērtējuma, ka dažus gadus (līdz 2015.g.) saglabāsies atkritumu sadedzināšana bez enerģijas atguves dažos Latvijas uzĦēmumos (SIA Eko Osta un slimnīcas). Prognozējot emisijas 2020.g. ir pieĦemts, ka šādās darbības vairāk nenotiks un emisijas tiek prognozētas kā „0”. Emisijas no ķermeĦu kremācijas arī tiek rēķinātas šajā sektorā, bet pagaidām atbilstoši pieejamai aprēķinu metodoloģijai, no kremācijas tiek rēķinātas tikai netiešās SEG emisijas (SO2, CO, NOx, NMGOS), tāpēc šajās prognozēs tas netiek apskatīts.

4.7 Prognožu jūtīguma analīze

Ņemot vērā jauno energoresursu cenu prognožu lielo atšķirību pret iepriekš izmantotajām, tika apskatīts alternatīvs scenārijs enerģētikas sektorā ar zemāku ogļu cenu un augstāku gāzes cenu, kas var ietekmēt emisiju apjomus. Alternatīvajā scenārijā (Altern_cost) kopējās SEG emisijas ir par 5,3% procenta punktiem 2020. gadā zemākas, nekā „scenārijā ar esošiem pasākumiem”.

1,4

1,2

1

0,8

0,6

0,4

WEM

Altern_cost Altern_demand

0,2

0

2005

2010

2015

2020

Att. 10 Dažādu faktoru ietekmes uz SEG prognozēto apjomu novērtējums

Papildus tam tika novērtēts, ka arī enerģijas un kurināmā pieprasījums būtiski ietekmē prognozēto SEG emisiju apjomu. Alternatīvā scenārijā (Altern_demand) kopējās SEG emisijas ir par 11% procentu punktiem 2020.gadā augstākas, nekā

„scenārijā ar esošiem pasākumiem”.

4.8 Lauksaimniecības sektors

Kopējās prognozētās SEG emisijas no lauksaimniecības sektora prognozēšanas periodā līdz 2020.gadam palielinās. Galvenais iemesls tam ir prognozēto lauksaimniecības ražošanas attīstības rādītāju - dzīvnieku skaits, kultūraugu kopražas, izmantotais slāpekļa minerālmēslojums – palielināšanās. Prognozētās kopējās metāna emisijas (izteiktas CO2 ekv. Gg) 2020. gadā palielinās par 18% salīdzinot ar 2008. gadu. Galvenie emisiju palielinājuma iemesli ir mājdzīvnieku skaita, vidējā izslaukuma no govs gadā un vidējā piena tauku satura (%) palielināšanās.

Kopējās SEG emisijas no lauksaimniecības nozares CO2 ekvivalentos (Gg) atbilstoši Klimata pārmaiĦu starpvaldību padomes (IPCC) noteiktām emisiju avotu kategorijām ir parādītas sekojošā tabulā (sk. 22.tabulu).

* Emisijas par 1990., 2005. un 2009. gadu noziĦotās UNFCCC sekretariātam 15.04.2011.

Att. 11 Kopējās emisijas no lauksaimniecības nozares, CO2 xxx.Xx

21. tabula Faktiskās un prognozētās kopējās SEG emisijas lauksaimniecībā pa gāzu veidiem, tūkst.t. CO2 ekv. (Agriculture)

	2008 atsauces gads	2010	2015	2020	2010.gadā pret atsauces gadu	2015.gadā pret atsauces gadu	2020.gadā pret atsauces gadu
Metāns	761,6	761,8	819,1	900,0	0,02%	7,55%	18,17%
Vienvērtīgā slāpekļa oksīds	1476,9	1484,3	1684,4	1831,0	0,50%	14,05%	23,97%
Kopā	2238,5	2246,0	2503,5	2731,0	0,33%	11,84%	22,00%

22.Tabula. Kopējās SEG emisijas pa lauksaimniecības kategorijām, CO2 xxx.Xx

	2008	2010	2015	2020
Lauksaimniecība, tajā skaitā	2238.5	2246.0	2503.5	2731.0
Mājdzīvnieku zarnu fermentācijas procesi	672.88	667.04	709.44	769.76
Kūtsmēslu apsaimniekošana	250.96	232.70	248.09	271.06
Lauksaimnieciskās augsnes	1314.70	1346.27	1546.02	1690.19

Ja emisijas salīdzina pa lauksaimniecības kategorijām (skatīt 22. tabulu), tad var secināt, ka 2010.gadā mazliet samazinās emisijas no mājlopu zarnu fermentācijas procesiem un mēslu apsaimniekošanas. Iemesls CH4 emisiju samazinājumam no mājdzīvnieku zarnu fermentācijas procesiem 2010. gadā salīdzinot ar 2008. gadu ir vidējā piena tauku satura (%) samazinājums.

2020. gadā ir vērojams emisiju pieaugums no kūtsmēslu apsaimniekošanas, tā kā prognozēta liela daļa slaucamo govju kūtsmēslu glabāšana šķidrā veidā (šķidrmēsli), kur metāna konversijas faktors ir 10%, bet pakaišu kūtsmēsliem (Solid storage and dry lot) tikai 1% (saskaĦā ar IPCC vadlīnijām). Tātad metāna emisijas no šķidrā veidā glabātiem kūtsmēsliem ir lielākas.

SEG emisijas no lauksaimniecības augsnēm pieaug gadu no gada, kam par iemeslu ir iepriekš minēto rādītāju prognozētais pieaugums, kā arī uz doto brīdi neskaidrība par lauksaimniecībā izmantoto organiski bagāto augšĦu (Histosols) platību. Tā kā cita informācijas par šo kategoriju nebija pieejama tad, emisiju prognožu sagatavošanai tika izmantots 2009. gadam SEG inventarizācijā (15.04.2011) izmantotā organiski bagāto augšĦu platība un noziĦotās emisijas.

4.8.1 Mājdzīvnieku zarnu fermentācijas procesi

CH4 emisijas no zarnu fermentācijas procesiem liellopiem, tai skaitā slaucamām govīm (tā kā šīs kategorijas rada lielāko daļu, 25-30%, no kopējām metāna emisijām), tiek aprēķinātas izmantojot IPCC vadlīniju Tier 2 metodi. Savukārt pārējiem mājdzīvniekiem tika izmantota Tier 1 metode un noklusētie (Default) emisiju faktori atbilstoši IPCC 1997 un IPCC GPG 2000 vadlīnijām.

Laika posmā no 1990. – 2009. gadam CH4 emisijas no mājdzīvnieku zarnu fermentācijas procesiem samazinās, savukārt prognozētās emisijas palielinās apmēram par 14% uz 2020. gadu, ja salīdzina 2008. gadiem.

Att. 12 Kopējās metāna emisijas 1990 – 2009. gadam un prognozētās emisijas 2010;

2015; 2020. gadam, Gg

4.8.2 Kūtsmēslu apsaimniekošana

No kūtsmēslu apsaimniekošanas procesiem tiek aprēķinātas CH4 emisijas, kuras rodas mājdzīvnieku kūtsmēsliem sadaloties anaerobos apstākļos un N2O emisijas. Lai aprēķinātu CH4 emisijas no kūtsmēslu apsaimniekošanas slaucamajām govīm tiek izmantota Tier 2 metode, bet pārējiem mājdzīvniekiem Tier 1 metode un noklusētie (Default) emisiju faktori atbilstoši IPCC 1997 un IPCC GPG 2000 vadlīnijām. N2O emisiju aprēķini arī tiek balstīti uz IPCC noklusētiem (Default) emisiju faktoriem un tādiem parametriem, kā kūtsmēslu apsaimniekošanas % iedalījums, vidēji izdalītais N pēc mājdzīvnieku sugas u.c.

Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu iedalījums 2008. gadā ir atšķirīgs nekā 2020. gadā, tas ir, 2020. gadā ir plānots, ka 44% no kūtsmēslu uzglabāšanas sistēmām slaucamām govīm būs šķidrmēslu sistēmas, turpretim 2008. gadā šķidrmēslu krātuves bija norādītas vien 5%.

CH4 un N2O emisijas laika posmā no 1990. – 2009. gadam samazinājās, savukārt prognozētās metāna emisijas palielinās (skatīt 13.att.), jo palielinās mājdzīvnieku skaits, kaut arī CH4 emisijas no kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas

„Anaerobic Digester” tehnoloģisku procesu rezultātā nerodas.

Att. 13 Metāna emisijas no kūtsmēslu apsaimniekošanas procesiem, Gg

Prognozētās N2O emisijas samazinās par 13% 2020. gadā salīdzinot ar 2008. gadu. Emisiju samazinājums galvenokārt balstīts uz atšķirīgo kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu pielietojumu.

Att. 14 N2O emisijas no mēslu apsaimniekošanas procesiem, Gg

4.8.3 Lauksaimniecībā izmantojamās augsnes

Emisiju avotu kategorijā lauksaimniecības augsnes tiek aprēķinātas tiešās un netiešās N2O emisijas, izmantojot galvenokārt Tier 1/1b metodi, IPCC noklusētos (Defaut) emisiju faktorus no IPCC 1997 un IPCC GPG 2000 vadlīnijām, kā arī nacionālās vērtības.

Ja salīdzina N2O emisijas no augsnēm sākot ar 1990. gadu, tad tās samazinās, lai gan pēdējos gados un arī prognozētās emisijas pieaug gadu no gada, skatīt 15. attēlā.

Att. 15 N2O emisijas no lauksaimnieciskām augsnēm, Gg

Prognozētās N2O emisijas pieaug, jo pēdējos gados ar katru gadu ir novērojams graudaugu un rapša sējumu platību pieaugums, kā arī šo kultūru ražība un kopražas pieaugums, kas panākts, palielinot minerālmēslu, tai skaitā slāpekļa minerālmēslu lietošanu.

Tā kā uz emisiju prognozēšanas laiku nebija pieejama informācija par organiski bagāto augšĦu (Histosols) platībām, tad aprēķinot prognozētās emisijas ir pieĦemts 2009. gada emisijas 2010., 2015. un arī 2020. gados.

Tiešās N2O emisijas no minerālmēslu pielietojuma, organiski bagātām augsnēm (Histosols) un netiešās emisijas ir atspoguļotas 16-18. attēlos.

Att. 16 att. N2O no minerālmēslu pielietojuma, Gg

Att. 17 N2O emisijas no organiski bagātām augsnēm, Gg

Att. 18 N2O emisijas no netiešām augsnēm, Gg

4.8.4 Aktivitāšu datu prognozēšanai izmantotā metode

Prognozes par lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, kūtsmēslu apsaimniekošanu, slāpekļa daudzumu kūtsmēslos, zemes un graudaugu kopplatībām, lauksaimniecības kultūru kopražu un izmantoto slāpekļa minerālmēslu apjomu 2015. un 2020. gadiem tika sagatavota pielietojot kombinēto prognozēšanas metodi. Pielietotā kombinētā prognozēšanas metode pirmajā etapā paredzēja katrai lauksaimniecības rādītāja dinamikas rindai atrast piemērotāko trenda modeli, šim trenda modelim aprēķināja ticamības intervālu. Otrajā prognozēšanas etapā ekspertu grupa analizēja prognozējamā rādītāja intervālprognozes ar izvēlēto labāko trendu modeli, prognozēšanas fonu un prognozējamo rādītāju. Pēc diskusijām tika formulēta prognoze 2015. un 2020.gadiem. Līdz ar to lietotā kombinētā prognozēšanas metode veiksmīgi apvienoja priekšrocības, ko dod statistiskās un ekspertu statistiskās prognozēšanas metodes.

Prognozējot lauksaimniecības nozares aktivitātes datus, tika Ħemts vērā ne tikai iekšējais pieprasījums valstī pēc lauksaimniecības produktiem, bet arī eksporta iespējas un tendences.

Pielietotās kombinētās prognozēšanas metodes pirmajā etapā attiecīgā lauksaimniecības rādītāja laika rindai tika piemeklēts labākais trenda modelis.

Tika izmantoti šādi trenda modeļi [2]:

1. Lineārais trenda modelis ;

2. Pakāpes trenda modelis = atb ;

3. Puslogaritmiskais trenda modelis ;

4. Eksponenciālais trenda modelis ;

5. Polinoma tipa trenda modelis

, n=2,...6

Par labāko izvēlējās to trenda modeli, kuram determinācijas koeficienta skaitliskā vērtība bija lielākā. Determinācijas koeficientu jeb indeksu nelineāriem trendiem aprēķināja ar sekojošu formulu[2]:

,

kur =

Determinācijas koeficients vienāds ar dinamikas rindas līmeĦu izkliedes (variācijas) daļu attiecībā pret horizontālo taisni , ko izskaidro modelis. Trenda modelis ir adekvāts pētāmajam procesam un parāda galveno tendenci, ja R2 → 1.

Regresijas modeļiem determinācijas koeficients raksturo izskaidrotās dispersijas

attiecību pret kopējo rezultatīvās pazīmes dispersiju. Determinācijas koeficients parāda rezultatīvās pazīmes variācijas daļu, ko izskaidro regresija kopējā yt variācijā (kopējā dispersijā).

Izmantojot izvēlēto trenda modeli tika aprēķinātas trenda skaitliskās vērtības

visām prognozēšanas horizonta laika norādēm n+h, t.i. iegūta punkta prognoze. Šādai prognozei nav zināms intervāls, kurā varētu atrasties dinamikas rindas līmenis , Ħemot vērā prognozes īstenošanas varbūtību. Punkta prognozi izmantoja kā intervāla centru, kuru papildināja ar prognozes ticamības intervāla robežām , Ħemot vērā prognozes īstenošanās vērtības varbūtību .

Ticamības intervāla lielums atkarīgs no vairākiem parametriem [2]:

1. No faktisko datu – dinamikas rindas līmeĦu izkliedes jeb variācijas ap teorētiskajām vērtībām ( trenda modeļa vērtībām) lielum, ko raksturo vērtējuma standartnovirze .

Tā kā modeļa standartnovirze ir pilnās kļūdas galvenā sastāvdaļa (aptuveni 70-99% no pilnās kļūdas ), intervāla lielums tiešā veidā atkarīgs no modeļa standartnovirzes;

2. No trenda modeļa formas: lineārajam trenda modelim pilnās kļūdas izmaiĦas ir

izteiktākas nekā nelineārajiem trenda modeļiem, ko nodrošina parametra b Standartnovirzes Sb salīdzinoši lielāka vērtība, un novirzes no laika perioda vidējā lieluma ir vairāk izteiktas nekā nelineārajiem trenda modeļiem, kuriem

parametri tiek rēķināti logaritmiskajās koordinātās un līdz ar to parametra b standartnovirzes lielums ir parasti niecīgs un dažiem nelineārajiem trenda modeļiem novirzes no laika perioda vidējā lieluma apraksta logaritmiskajās koordinātās , tas nozīmē, ka nelineārajiem trenda modeļiem izmaiĦas ir

nebūtiskas.

3. No dinamikas rindas garuma n: pilnās kļūdas sastāvdaļa – varbūtību sadalījuma

kritiskā vērtība ta ir atkarīga no izvēlētās varbūtības un brīvības pakāpju skaita ν = n-k- 1, piemēram, Stjūdenta sadalījuma kritiskās vērtības pie varbūtības α=0,95 ir šādas: ja

n=5, tad =3,18 , ja n=10, kritiskā vērtība =2,36 , tātad, jo īsāka dinamikas rinda, jo lielāks intervāls.

Intervālprognozes ticamības intervālus aprēķināja saskaĦā ar formulu [2]:

,

kur - Stjūdenta jeb t-sadalījuma kritiskās vērtības, tās aprēķināšanā tika izmantota MS Excel standartfunkcija TIN() ,

kur Probability – pieļaujamā prognozes kļūdas varbūtība, tika pieĦemt a

vienāda ar 0,1;

Deg_freedom – brīvības pakāpju skaits: γ = n-1.

Piemērs par slaucamo govju skaita prognozēšanu

23.tabula Slaucamo govju skaita prognozēšanas piemēra rezultāti

Gads		Slaucamas govis (tūkst.)	Prognoze,	Min	Max	Ekspertu prognoze
1	1995	292	302	286	319		16,51
2	1996	275	268	252	284		15,76
3	1997	263	248	232	263		15,43
4	1998	242	233	218	249		15,25
5	1999	206	222	207	238		15,14
6	2000	204	213	198	228		15,07
7	2001	209	206	191	221		15,03
8	2002	205	199	184	214		15,00
9	2003	186	193	178	208		14,99
10	2004	186	188	173	203		14,98
11	2005	185	183	168	198		14,98
12	2006	000	000	000	194		14,99
13	2007	180	175	160	190		14,99
14	2008	170	171	156	186		15,01
15	2009	166	168	153	183		15,02
16	2010	000	000	000	180		15,03
17	2011		000	000	000		15,05
18	2012		159	144	174		15,06
19	2013		156	141	171		15,08
20	2014		154	139	169		15,10
21	2015		151	136	167	166	15,12
22	2016		000	000	000		15,14
23	2017		147	132	162		15,16
24	2018		145	130	160		15,18
25	2019		143	128	158		15,20
26	2020		141	126	156	170	15,22

Slaucamo govju skaitu no 1995.gada līdz 2010.gadam ieguva no Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu bāzes. [3]

Izvēlētajai dinamikas rindai tika izmēģināti vairāki trendi: lineārais, pakāpes , puslogaritmiskais un eksponenciālais(sk.23.tabulu), un to determinācijas koeficienti bija ar sekojošām skaitliskām vērtībām: 0,856; 0,9516; 0,9596 0,8978. Kā redzams determinācijas koeficients ir augstāko skaitlisko vērtību logaritmiskajam trenda modelim-0,9596 (sk.19.att.). Šajā piemērā pietiekami labs bija arī pakāpes trenda modelis.

Slaucamo govju prognozi aprēķināja ar iegūto puslogaritmisko trenda modeli:

,

kur t=1,2,...26, kas ir gadu 1995, 1996, , 2020. kārtas numuri.

Prognozējot slaucamo govju skaitu 2020. gadam tika pielietots puslogaritmiskais trenda modelis pēc, kura var secināt, ka slaucamo govju skaits turpmākajos gados pakāpeniski samazināsies un 2020. gadā prognozējamais slaucamo govju skaits būs 141 tūkst. jeb salīdzinot ar bāzes gadu (1995) būs samazinājies par 151 tūkstoti vai 51,7 %.Lai aprēķinātu izvēlētam puslogaritmiskajam trenda modelim ticamības intervālus, pieĦemam α=0,90, t.i. ticamības intervāli būs aprēķināti ar 90%

ticamību. Tad MS Excel standartfunkcijā TIN (), ievietojot 0,1 un 15 (n-1=16-1 ),

iegūsim =1,753.

Att. 19 Slaucamo govju skaita dinamikas rinda un prognoze līdz 2020.gadam

Tālāk ir jāaprēķina saskaĦā ar atiecīgo 1.tabulas formulu:

.

Standartnovirzes skaitliskā vērtība bija =8,29.

Tālāk saskaĦā ar 1.tabulas atbilstošām formulām aprēķina attiecīgi:

=2,07;

=0,18;

Un visbeidzot saskaĦā ar formulu

tika aprēķināti intervālprognozes ticamības intervāli : 16,51;15,76,... (sk 2.tabulu). Slaucamo govju intervālprognozes ticamības intervāla minimālās robežvērtības tika aprēķinātas ar sekojošu formulu

,

bet maksimālās robežvērtības savukārt ar formulu

.

Kā redzams no 23.tabulas 2015.gadā slaucamo govju skaita punktveida prognoze bija 151 tūkstotis, bet ar 90% varbūtību prognoze šajā gadā var būt no 136 tūkstoši līdz 167 tūkstoši slaucamo govju. Attiecīgi 2020.gadā punktveida prognoze bija 141 tūkstotis, bet intervālprognozes attiecīgi 126 un 156 tūkstoši. Protams prognoze 2020.gadam ir stipri nedroša jo prognozēšanas periods 10 gadi ir salīdzinoši liels un šajā gadījumā ir jāliek klāt otrais etaps no kombinātās prognozēšanas - ekspertu vērtējums.

Ekspertu sanāksmē tika izanalizēti trendu intervālmetodes iegūtie prognozes rezultāti, novērtēts prognozēšanas fons, apkopota informācija par pētāmo objektu, izanalizēti lauksaimniecības kopējo attīstības tendenču ietekme uz prognozējamo rādītāju un visbeidzot veikts eksperta vērtējums par pronozi 2015. un 2020.gadiem. Tā konrētajā piemērā par slaucamo govju skaita prognozi eksperti 2015.gadā prognozēja 166 tūkstoši slaucamo govju, kas ir tuvs intervālprognozes augšējai robežai, savukārt 2020.gadam eksperti uzskatīja, ka sakarā ar jaunu slaucamo govju lielfermu būvniecību un piena kvotu atcelšanu pēc 2015.gada slaucamo govju skaits palielināsies līdz 170 tūkstošiem.

Ņemot vērā atbalstu piena lopkopībai 2007. – 2013.gadam lauku attīstības programmas ietvaros, ir prognozējama piena lopkopības fermu koncentrācija un esošo fermu paplašināšanās. Veicinošs faktors ir kooperatīvu aktīvā darbība un piena pārstrādes veicināšana no valsts puses. Tomēr nevar prognozēt lielu slaucamo govju skaita palielinājumu, jo nozares attīstība vairāk būs saistīta ar izslaukuma palielinājumu, kas kopumā ir pozitīva tendence arī no SEG emisiju viedokļa, rēķinot gāzu rašanos uz saražoto piena vienību.

Līdzīgā veidā tika prognozēti arī pārējie laksaimniecības rādītāji.

Piemēram, graudaugu platību un kopražu pieaugumu eksperti prognozē balstoties uz agrotehnoloģiju attīstību un graudu pieprasījumu pasaules tirgū, kas savukārt ir par iemeslu augstajām graudu cenām.

Graudu tirgu ietekmē arī naftas produktu cenas. Pašreizējā naftas cena veicina graudu izmantošanu ar pārtiku nesaistītās nozarēs, piemēram, atjaunojamās enerģijas iegūšanai.

Lai arī Latvija pēdējos trīs tirdzniecības gados nodrošina sevi ar nepieciešamo graudu daudzumu, 2009./2010. tirdzniecības gadā 69 % no Latvijas graudu kopražas tiek saražots virs pašnodrošinājuma, kopējā eksporta tendence ir pieaugoša. 2010.gadā graudu imports un ievedums no ES-27 bija 30 % no kopražas, savukārt eksports un izvedums 87,6 % uz ES-27. Salīdzinājumam 2004.gadā attiecīgi imports un ievedums sastādīja 6,8 % no kopražas, savukārt eksports un izvedums 7,3 % no kopražas.

Vērtējot lauksaimniecības kultūru kopražas eksperti Ħēma vērā to dinamiku no 2000.-2010.gadam, piemēram, dārzeĦu kopražām prognozēts pieaugums Ħemot vērā attiecīgo dinamiku iepriekšējos desmit gados, kā arī to, ka valstī ar ES atbalstu tiek īstenotas dārzeĦu patēriĦa veicināšanas programmas.

Apkopotās lauksaimniecības rādītāju prognozes ir dotas Pielikumā.

4.8.5 Kūtsmēslu krātuvju procentuālā sadalījuma aprēķina metodika

Metodika izstrādāta lauksaimniecības dzīvnieku skaita procentuālā sadalījuma aprēķināšanai atkarībā no lauksaimniecības dzīvnieku sugas un kūtsmēslu krātuves veida. Metodikas autori ir LLU xxxx. Xxxxx Xxxxxxxxx un xxxx. Xxxxx Xxxxxxx.

Slaucamām govīm, liellopiem, cūkām, zirgiem un kazām aprēķināšanas gaita ir sekojoša:

1. Izmantojot statistikas datus, kuri publicēti Zemkopības ministrijas gadskārtējā izdevumā ”Latvijas lauksaimniecība un lauki”, kā arī gadskārtējos izdevumos

„Lauku saimniecības Latvijā”, iegūst datus par attiecīgo lauksaimniecības dzīvnieku procentuālo sadalījumu pēc to ganāmpulka lieluma, sākot no 2000. gada.

2. Nosaka, pie kāda ganāmpulka lieluma saimniecībās tiek būvētas kūtsmēslu krātuves un pie kāda notiek pāreja no viena kūtsmēslu krātuves veida uz citu veidu. Šim nolūkam aprēķinos ir izmantots gan Latvijas Lauku Konsultāciju Centra (turpmāk LLKC) veiktais pētījums par lauksaimniecības dzīvnieku novietĦu nodrošinājumu ar kūtsmēslu krātuvēm īpaši jūtīgās teritorijās (Ozolnieki, 2010), gan arī personīgā pieredze, jo zināms, ka saimniecībās ar nelielu lauksaimniecības dzīvnieku skaitu kūtsmēslu krātuves nelieto, bet pie visām lielfermām šādas kūtsmēslu krātuves ir ierīkotas. PieĦemtās robežas ir šādas:

Slaucamām govīm:

– ganāmpulkos, kuros ir līdz 5 dzīvniekiem, kūtsmēslu krātuvju nav, bet kūtsmēslus uzglabā kaudzēs (tai skaitā arī uz lauka);

– ganāmpulkos, kuros ir 6 – 99 govis, iegūst pakaišu kūtsmēslus, kurus uzkrāj betonētās krātuvēs vai laukumos, vai arī šie dzīvnieki tiek turēti dziļajās kūtīs;

– ganāmpulkos, kuros ir 100 un vairāk slaucamo govju, lieto dzīvnieku nepiesieto turēšanu, tādēļ iegūst pusšķidros vai šķidros kūtsmēslus, kurus uzkrāj speciālās krātuvēs (cilindriska tipa vai lagūnās).

Liellopiem:

Liellopu grupā ietilpst ne tikai slaucamās govis, bet arī jaunlopi un teļi, nobarojamie liellopi un zīdītājgovis. Tādēļ kūtsmēslu krātuvju nodrošinājuma aprēķināšanai ir jālieto izmainīti normatīvi:

– ganāmpulkos līdz 19 dzīvniekiem – kūtsmēslu krātuvju nav;

– ganāmpulkos ar 20 – 199 dzīvniekiem iegūst pakaišu kūtsmēslus, kurus uzkrāj betonētās krātuvēs vai arī šie dzīvnieki tiek turēti dziļajā kūtī;

– ganāmpulkos ar 200 un vairāk dzīvniekiem iegūst šķidros kūtsmēslus, kurus uzkrāj speciālās krātuvēs.

Cūkām:

– ganāmpulkos, kuros ir līdz 9 cūkām, kūtsmēslus uzglabā kopējā kaudzē vai arī uz lauka. Parasti šādā gadījumā kūtī tiek turēti arī citas sugas dzīvnieki, tādēļ ir kopēja vircas bedre (bet ne krātuve), kuru regulāri izsmeļ.

– ganāmpulkos ar 10 – 49 cūkām iegūst pakaišu kūtsmēslus, kurus uzkrāj betonētās krātuvēs;

– ganāmpulkos ar 50 un vairāk cūkām iegūst šķidros kūtsmēslus, kurus uzkrāj cilindriska tipa krātuvēs vai lagūnās.

Zirgiem:

– ganāmpulkos līdz 10 dzīvniekiem krātuvju nav;

– ganāmpulkos ar 11 un vairāk zirgiem ir ierīkotas betonētas krātuves vai betonēts mēslu uzkrāšanas laukums.

Kazām:

– ganāmpulkos līdz 50 kazām kūtsmēslus uzkrāj kaudzē (tai skaitā uz lauka);

– ganāmpulkos ar 51 un vairāk kazām ir ierīkota dziļā kūts vai arī betonēta kūtsmēslu krātuve.

–

Mājputniem:

Oficiāls mājputnu skaita sadalījums pēc ganāmpulka lieluma netiek publicēts. Tādēļ kūtsmēslu uzkrāšanas varianta noskaidrošanai ir lietota atšķirīga metodika:

- Izmantojot kūtsmēslu krātuvju apsekojuma datus, kurus apkopojis LLKC par vides jutīgajām teritorijām, esam aprēķinājuši, ka 2010.gadā krātuvju nodrošinājums mājputniem bijis 99,8% apmērā. - Ņemot vērā, ka kopējais krātuvju nodrošinājums Latvijā ir ievērojami sliktāks, var pieĦemt, ka iepriekš aprēķinātie krātuvju nodrošinājuma rādītāji (99,8% apmērā) tiks sasniegti valsts mērogā 2020.gadā, bet dotajā brīdī šis nodrošinājums ir par 10% zemāks.

- Laika posmos starp 2010. un 2020. gadu, kā arī sākot ar 2000.gadu, ir notikušas dzīvnieku ganāmpulka lieluma lineāras izmaiĦas.

Aitām

Aitas Latvijā tur kūtīs uz dziļiem pakaišiem, un iegūtos kūtsmēslus izvāc divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Tādēļ pie aitu mītnēm kūtsmēslu krātuves nav vajadzīgas. Piezīme: aprēķinot kūtsmēslu izdalītās emisijas, ir jāĦem vērā, ka liellopus (izĦemot lielos slaucamo govju ganāmpulkus), zirgus, kazas un aitas vasarā mēdz ganīt. Tādēļ daļa no kopējā kūtsmēslu daudzuma paliek uz ganībām.

4.8.6 Esošie SEG emisiju samazinošie pasākumi

Latvijā jau ilgākā laika posmā ir veikti vairāki pasākumi SEG emisiju samazināšanai no lauksaimniecības. Izstrādāti un pieĦemti vairāki normatīvie dokumenti, sagatavoti informatīvie materiāli.

Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumi Nr.33

„Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārĦojuma ar nitrātiem” nosaka prasības un ierobežojumus dažāda veida mēslojuma lietošanai un iestrādei. Visā valsts teritorijā ir spēkā prasība par iestrādātā slāpekļa daudzumu ar kūtsmēsliem – 170kg uz hektāru gadā.

Īpaši saudzīgi un uzmanīgi jāsaimnieko īpaši jūtīgajās teritorijās, jo šajās teritorijās attiecībā uz mēslojuma izmantošanu ir noteikti papildu pasākumi un ierobežojumi: noteikts kūtsmēslu un minerālmēslu izkliedes aizlieguma periods, prasība par kultūraugu mēslošanas plānu sagatavošanu, minerālmēslu maksimālo normu ievērošanu kultūraugiem, minerālmēslu uzskaite, kā arī prasība par minimālas veģetācijas (”zaļās platības ”) uzturēšanu lauksaimniecībā izmantojamā zemē rudens un ziemas periodā.

Ministru kabineta 2004.gada 27. jūlija noteikumi Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārĦojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” nosaka vides prasības kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs. Īpaši jutīgajās teritorijās prasības kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs jāievēro jau no piecām dzīvnieku vienībām. Ārpus īpaši jutīgām teritorijām prasības ir attiecinātas uz dzīvnieku novietnēm sākot ar desmit dzīvnieku vienībām. Prasības ir noteiktas kūtsmēslu krātuves ietilpībai, tās konstrukcijai un speciālām būvēm šķidro kūtsmēslu uzglabāšanai – lagūnas tipa kūtsmēslu krātuvēm, pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai uz lauka un citas prasības, kuras ir būtiskas SEG emisiju samazināšanai.

Ja lauksaimnieks pretendē uz ES tiešajiem maksājumiem un Lauku attīstības programmas (2007-2013) 2.ass pasākumiem, tad tam ir jāievēro savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības, lauksaimniecībā izmantojamās zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

• veģetācijas periodā (no maija līdz septembrim) lauksaimniecībā izmantojamo

zemi apstrādā ar augsnes mitruma režīmam atbilstošu lauksaimniecības tehniku;

• lauksaimniecībā izmantojamā zemē tiek uzturēta lauksaimnieka atbildībā

esošā meliorācijas sistēma, nodrošinot zemes mitruma režīma regulēšanu;

• augus vai augu atliekas un rugājus iestrādā augsnē, lai uzturētu lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglību;

• lauksaimniecībā izmantojamās zemes daļu, kuras nogāzes slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 31.martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

• nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensteci, kas noteikta

ūdens saimniecisko iecirkĦu klasifikatorā. (stājas spēkā 2012. gada 1.janvārī).

Savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības, lauksaimniecībā izmantojamās zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi ir iekļauti 2011.gada 1.marta noteikumos Nr.173 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros” (pirms tam bija iekļauti 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.269 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”), kas arī pozitīvi ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Lai lauksaimniekiem būtu vieglāk izprast savstarpējās atbilstības prasības, vieglā un saprotamā valodā ir sagatavota brošūra „Savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības lauksaimniekiem Latvijā”.

Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi, kas izdoti 1999.gadā un 2008.gadā veicina lauksaimnieku izpratni par vidi saudzējošu lauksaimniecisko darbību. 2008.gadā tika izstrādāti uzĦēmumu tehniskie noteikumi (nozares standarts)

„Kūtsmēslu ieguve un apsaimniekošana” un „Kūtsmēslu transportēšana un iestrādāšana augsnē”. Abi izdevumi satur noderīgu informāciju kūtsmēslu apsaimniekošanai un izmantošanai.

Lauku attīstības programmā (LAP) 2007-2013 ir ietvertas vairākas agrovides apakšprogrammas, kas iekļauj atbalstu atzītajām bioloģiskajām saimniecībām, integrētai audzēšanai un apakšpasākumam: rugāju lauks ziemas periodā. Valsts atbalsts apakšpasākumam buferjoslu ierīkošana tiek nodrošināts visā programmēšanas periodā 2007.-2013.g.

Lauku attīstības plāna 2004.– 2006. gadam atbalstu varēja saĦemt pasākuma

„Agrovide” ietvaros šādiem apakšpasākumiem: bioloģiskā lauksaimniecība, buferjoslu ievērošana īpaši jutīgajās teritorijās un Erozijas ierobežošana. Standartu sasniegšanas pasākumā tika paredzēts atbalsts apakšpasākumam: kūtsmēslu krātuvju būvniecība īpaši jutīgajās teritorijās.

Ministru kabineta 2010.gada 1.novembra noteikumos Nr.1026 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Lauku saimniecību modernizācija" ir ietverta norma, ka realizējot projektus ir jāievēro vidi saudzējošie pasākumi - kūtsmēslu krātuvju izbūve (x.xx. dziļās kūtis).

Valsts lauksaimniecības attīstībai iedalīto subsīdiju ietvaros SIA

„Agroķīmisko pētījumu centrs” un LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts „Sigra” realizēja projektu „Kūtsmēslu normatīvu pilnveidošana un dzīvnieku vienības aprēķināšna”. Pamatojoties uz projekta rezultātiem tika pārskatīts kūtsmēslu apjoms, ko iegūst no lauksaimniecības dzīvniekiem un precizēts slāpekļa saturs dažāda veida kūtsmēslos.

SIA „Agroķīmisko pētījumu centrs” kopš 2005.gada realizēja pētījuma projektu „Augsnes minerālā slāpekļa monitorings īpaši jutīgajās teritorijās”, lai

nodrošinātu lauksaimniecības produkcijas ražotājus ar prognozi slāpekļa devu precizēšanai ziemāju graudaugiem. Augsnes minerālā slāpekļa monitoringu kopš 2010. gada īsteno Valsts augu aizsardzības dienests. Šie pasākumi veicina videi saudzīgu saimniekošanu.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte 2008.gadā uzsāka zinātnisku pētījumu

„Minerālmēslu maksimālo normu noteikšana kultūraugiem”. Pētījumi tiek veikti par pieļaujamajām minerālmēslu maksimālām normām dažādiem laukaugiem, ģeogrāfiski atšķirīgās vietās, kas atšķiras pēc augšĦu tipiem un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī Ħemot vērā atbilstošā kultūrauga dominanci konkrētajā reģionā.

Pētījumu rezultātā iegūtie mēslojuma izmantošanas koeficienti būs objektīvi izmantojami ekonomiski pamatotu mēslošanas plānu sastādīšanai zemnieku saimniecībās, nepārkāpjot maksimāli pieļaujamo mēslojuma daudzumu dažādos Latvijas reģionos. Zinātniskais pētījums beigsies 2012.gadā.

4.8.7 Politikas un pasākumi SEG emisiju samazināšanai nākotnē lauksaimniecībā

Latvijai ar 2012.gadu ir jāpieĦem jauna klimata politika, kas nodrošinās Eiropas Savienības nosprausto klimata mērķu sasniegšanu. Šo mērķu sasniegšanai būs nepieciešamas izmaiĦas daudzos tautsaimniecības sektoros, tai skaitā lauksaimniecība sektorā.

Lai arī Latvijai atļauts līdz 2020.x. xxxxxxxxxx SEG emisiju apjomu par 17% salīdzinājumā ar 2005.gadu nozarēs, kas neietilpst Eiropas Savienības SEG emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, tomēr ir jāĦem vērā Eiropas Komisijas prognoze, (pamatojoties uz nesen veikto pētījumu), ka Latvijā SEG emisiju pieaugums šajos sektoros līdz 2020. gadam varētu būt līdz pat 35%. Viens no šiem sektoriem ir lauksaimniecība. Līdz ar to arī lauksaimniecības jomā ir nepieciešami pasākumi, lai samazinātu lauksaimnieciskās darbības radītās SEG emisijas.

SEG emisijas lauksaimniecības sektorā galvenokārt veidojas no zarnu fermentācijas - metāna (turpmāk CH4) emisija, kūtsmēslu apsaimniekošanas - CH4 un vienvērtīgā slāpekļa oksīda (turpmāk N2O) emisijas, lauksaimnieciskās augsnes N2O emisijas u.c. veida emisjām.

Analizējot SEG emisiju lopkopības saimniecībās var secināt ka 2/3 no SEG emisijas veido CH4 un N2O emisija. Aktuāli piena un gaļas lopkopības saimniecībās, kur N2O un (CH4) emisija var sasniegt 83 – 94%, bet CO2 attiecīgi 6 – 17% no kopējā gāzu daudzuma. Savukārt cūku fermās CO2 23 – 25%, N2O 29-32 % bet CH4 43- 46 % no kopējā gāzu daudzuma. N2O netieši ir saistīts ar slāpekļa (turpmāk N) apriti saimniecībā, kas nozīmē, ka uzlabota N efektivitāte un emisijas samazināšana no citiem N savienojumiem var būt veids kā samazināt emisiju kopumā.

Piena lopkopības un cūkkopības saimniecībās ar lielu lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu uz platības vienību ir iespējama slāpekļa minerālmēslu devu samazināšana, nesamazinot kultūraugu ražu, jo augsne satur pietiekamu slāpekļa

daudzumu no kūtsmēslu lietošanas. Līdz ar to slāpekļa izskalošanās un amonjaka emisija būs mazāka.

Tā kā CH4 izdalīšanās ir saistīta ar barības devu un tās sastāvu (veicinot barības sagremojamību), tad tā emisiju var samazināt, izēdinot kvalitatīvu zāles lopbarību, vairāk koncentrēto barību un barību ar augstāku tauku saturu.

SEG emisiju samazināšana ir iespējama sakārtojot kūtsmēslu uzglabāšanas vietas, izbūvējot vides prasībām atbilstošas kūtsmēslu krātuves. Samazinot pH līmeni šķidros kūtsmēslos, amonjaka (turpmāk NH3) emisiju var samazināt par 60-70%. Savukārt sakārtojot šķidro kūtsmēslu apsaimniekošanu (esošo kūtsmēslu krātuvju virsmu apsegšana un atbilstošu izvadkanālu konstrukciju ierīkošana) var samazināt NH3 emisiju līdz 40%.

Augkopības jomā, lai samazinātu nitrātu izskalošanos, N2O un NH3 emisiju ir ieteicama starpkultūru audzēšana, jo tā ierobežo kaitēkļu un nezāļu izplatību, samazina erozijas iespējamību un uzlabo augsnes auglību. Ziemas starpkultūras var būt: ziemas rudzi, ziemas vīķi, bet labībai pasējā iesētais āboliĦš vienlaikus arī piesaistīs atmosfēras slāpekli. Šajā gadījumā augsnes auglības palielināšana notiek ar dabīgiem un lētākiem paĦēmieniem. Audzējot starpkultūras saimniecībā palielinās bioloģiskā daudzveidība augsnē, labāk saglabājas tajā barības elementi.

No SEG emisijas samazināšanas viedokļa būtu vēlama konservējošā augsnes apstrāde, kas ietver minimālo augsnes apstrādi, bezaršanas tehnoloģijas, u.c., lai samazinātu vēja un ūdens eroziju. Konservējoša augsnes apstrāde turklāt samazina augsnes sablīvēšanos, saglabā augsnē ūdeni un oglekli, palielina organiskās vielas saturu un samazina SEG emisiju no augsnes. Pētījumi šajā jomā turpinās.

Būtisks pavērsiens CH4 samazināšanai sācies līdz ar šķidro kūtsmēslu izmantošanu biogāzes ražošanai. Šajā gadījumā CH4 emisiju no kūtsmēsliem var samazināt par 40% vai 1.1 kg metāna no 1 tonnas šķidro kūtsmēslu, N2O emisiju var samazināt par 14 g tonnā, tai pat laikā ražojot enerģiju. Pēdējos gados ir uzsākta biogāzes ražošana no kūtsmēsliem vairākās saimniecībās: Jelgavas novada z/s Mežacīruļi, Bauskas novada z/s KrišjāĦi, KrišjāĦi, Dobeles novada SIA „BIO Ziedi”, Auces novada LLU MPS Vecauce. Līdz ar to jāturpina ieviest kūtsmēslu pārstrādes tehnoloģijas, lai samazinātu CH4 un N2O emisiju.

Jāturpina minerālmēslu (N) lietošanas regulēšana, motivējot lietot alternatīvus N avotus, piem. kūtsmēsli, zaļmēslojums, sagatavot kultūraugu mēslošanas plānus, veikt augsnes agroķīmisko izpēti utt.

4.8.8 SEG emisiju samazināšanas politikas pasākumu ietekmes novērtēšanas piemērs

Pēdējos gados Latvijā ir veikti arī vairāki pasākumi, lai uzlabotu kūtsmēslu apsaimniekošanu un tādejādi samazinātu nevēlamo gāzu emisiju apkārtējā vidē.

• Izmantojot ES subsīdijas, notikusi vērienīga mājdzīvnieku mītĦu modernizācija, lai ieviestu mūsdienīgas lopkopības produkcijas ražošanas

tehnoloģijas. Piemēram, 2011. gadā ir paredzēts uzbūvēt 87 jaunas un renovēt

97 govju fermas. Taču saskaĦā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.628 [1], ir noteikts, ka „...projektējot jaunu dzīvnieku novietni, būvprojektā paredz izbūvēt kūtsmēslu krātuvi vai iekārtu kūtsmēslu tālākai pārstrādei”. Tādejādi visām jaunbūvējamām un renovējamām fermām ir jābūt nodrošinātām ar kvalitatīvām kūtsmēslu krātuvēm, kuras atbilst pastāvošām prasībām.

• Iepriekš minētie Ministru Kabineta noteikumi Nr.628 nosaka, ka 2014. gada

jūlijā beidzas oficiāli noteiktais pārejas termiĦš, kad kūtsmēslu krātuvēm ir jābūt izbūvētām pie visām mājdzīvnieku novietnēm. IzĦēmums ir tās dzīvnieku novietnes, kurās ir mazāk par 10 dzīvnieku vienībām, bet gadījumos, kad novietne atrodas īpaši jutīgā teritorijā, kur ir paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārĦojuma ar nitrātiem, mazāk par 5 dzīvnieku vienībām.

• Valstī strauji attīstās biogāzes ražošana, izmantojot dažāda veida biomasu, tai

skaitā arī kūtsmēslus. Ja, piemēram, 2009.gadā Latvijā bija viena biogāzes ražotne ar 0,3MW enerģētisko jaudu, tad 2011.g. jau 30 ražotnes ar kopējo jaudu 62,3MW. Turklāt ir īpaši pieaugusi putnu mēslu izmantošana biogāzes ražošanā.

Šo izmaiĦu rezultātā ir mainījies kūtsmēslu iznākuma sadalījums pa atsevišķiem tā veidiem (24.tabula).

24.tabula Kūtsmēslu iznākuma sadalījums pa tā atsevišķiem veidiem, %

Slaucamās govis

Kūtsmēslu veids	2010.	2015.	2020.
Šķidrmēsli	25,1	34,0	44,0
Pakaišu kūtsmēsli	52,1	45,3	37,9
Ganības	22,3	19,4	16,3
Digestāts	0,5	1,3	1,8

Liellopi

Kūtsmēslu veids	2010.	2015.	2020.
Šķidrmēsli	18.6	23.8	30.8
Pakaišu kūtsmēsli	32.5	30.2	27.3
Ganības	48.6	45.3	40.9
Digestāts	0.3	0.7	1.0

Aitas

Kūtsmēslu veids	2010.	2015.	2020.
Pakaišu mēsli	40	40	40
Ganības	60	60	60

Kazas

Kūtsmēslu veids	2010.	2015.	2020.
Pakaišu kūts mēsli	70	70	70
Ganības	30	30	30

Cūkas

Kūtsmēslu veids	2010.	2015.	2020.
Šķidrmēsli	83.2	86.6	90.0
Pakaišu kūtsmēsli	15.6	12.0	8.6
Ganības (aploki)	1.2	1.2	0.9
Digestāts	0.0	0.2	0.5

Zirgi

Kūtsmēslu veids	2010.	2015.	2020.
Pakaišu kūtsmēsli	50	50	50
Ganības	50	50	50

Mājputni

Kūtsmēslu veids	2010.	2015.	2020.
Pakaišu kūtsmēsli Pastaigu laukumi (ganības) Digestāts	65.5 4.5 30.0	46.0 4.0 50.0	16.0 4.0 80.0

Šī tabula ir sagatavota, vadoties no izstrādātajām kūtsmēslu apsaimniekošanas attīstības prognozēm 2015. un 2020. gadam, ietverot arī sagaidāmo biogāzes ražošanas paplašināšanos, kura 2020. gadā var sasniegt 1000 milij.m3 (20.att.).

Att. 20 Biogāzes ražošanas attīstība Latvijā līdz 2011.gadam un attīstības prognozes līdz 2020.gadam

Iepriekšējie pētījumi rāda, ka, analizējot SEG emisiju lopkopības saimniecībās, aptuveni 2/3 veido metāna (CH4) un slāpekļa oksīda (N2O) emisijas. Piemēram, piena un gaļas lopkopībā N2O un CH4 emisija sasniedz 83 – 94%, bet CO2 attiecīgi 6 – 17% no kopējā gāzu daudzuma. Savukārt cūku fermās CO2 ir 23 – 25%, N2O - 29 -32% bet CH4 orientējoši 43- 46% no kopējā gāzu daudzuma. Tādēļ turpmākajiem pētījumiem izvēlēts komplekss emisijas rādītājs, kurš ietver gan metāna (CH4), gan slāpekļa oksīda (N2O) emisiju, tos izsākot kā CO2 ekvivalentus, jo šis rādītājs vislabāk raksturo emisiju lielumus. Salīdzinājumam izvēlēti divi varianti.

▪ Pirmajā variantā (ar digestāta ieguvi) ir Ħemts vērā gan kūtsmēslu apsaimniekošanas uzlabojums, saskaĦā ar iepriekš minētiem Ministru kabineta lēmumiem, gan arī prognozētais biogāzes ražošanas pieaugums.

▪ Otrajā variantā (bez digestāta ieguves) ir ievērtēts tikai kūtsmēslu apsaimniekošanas uzlabojums, ierīkojot jaunas kūtsmēslu krātuves un palielinot šķidrmēslu ražošanu, bet neĦemot vērā biogāzes ražošanu.

Pētījumu rezultāti apkopoti 21.attēlā.

305,4

306,2

276,7

278,6

260,7

263,3

ar digestātu bez digestāta

350,0

300,0

250,0

200,0

150,0

100,0

50,0

0,0

2010 2015 2020

Att. 21 Prognozētās SEG emisiju izmaiĦas pa gadiem pēc kompleksā rādītāja (metāna CH4 un slāpekļa oksīda N2O emisijas).

Variantā „ar digestātu” ir Ħemti vērā Ministru kabineta noteikumos paredzētie kūtsmēslu apsaimniekošanas uzlabojumi un prognozētais biogāzes ražošanas pieaugums, bet variantā „bez digestāta” - tikai kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas uzlabojums

No šī attēla var arī secināt, ka turpmākajos desmit gados ir paredzams SEG emisijas samazinājums no 305,4 līdz 260,7 Gg/gadā. To ietekmēs divi faktori: gan Latvijas republikas Ministru kabineta lēmumu izpilde, kura tiek atbalstīta ar valsts piešķirtām subsīdijām lopkopības produkcijas ražošanas tehnoloģiju pilnveidei, gan arī biogāzes ražošanas paplašināšana. Turklāt lopkopības tehnoloģijas modernizācija nodrošinās SEG emisiju samazinājumu 2020.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, par 14,0%, bet kūtsmēslu izmantošana biogāzes ražošanā – par 0,9%. Tādēļ kopējais SEG emisiju samazinājums 2020. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir prognozējams 14,9% apmērā.

4.9 SEG emisijas un piesaiste mežsaimniecībā

Kopējā Latvijas Republikas teritorija aizĦem 6,46 milj. ha lielu platību. SaskaĦā ar Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu no kopējās valsts teritorijas pēc zemes lietošanas veidu sadalījuma vislielākās platības aizĦem meži 52 %, tad lauksaimniecībā izmantojamās zemes (38 %) un 10 % citi zemes lietojuma veidi (Att. 22).

Cit as zemes 0% Infrast rukt ūra 4%

Mit rzemes 7%

Zālāji

Aramzeme 18%

20%

Meži 52%

Att. 22 Zemes izmantošanas struktūra Latvijā 2009. gadā (LEGMC 2010; LazdiĦš et al. 2010).

Faktiskais zemes sadalījums par zemes lietošanas veidiem pa gadiem mainījies būtiski. Kopš 1995. gada apmežošanas, aizaugšanas un urbanizācijas dēļ lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) platības ir samazinājušās par 6 %, bet mežu platības īpatsvars palielinājies par 5 %, turpinot jau 20. gadsimta divdesmitajos gados aizsākušos meža zemju palielināšanās tendenci. Paralēli LIZ apmežošanai noticis arī pretējs process – atmežošana, transformējot meža zemes un apmežojušās teritorijas par apbūvi un LIZ.

Latvija ir bagāta ar mežiem, jo saskaĦā ar Meža statistiskās inventarizācijas datiem 2009. gadā mežaudzes, neskaitot meža infrastruktūru, aizĦēma 3 349,4 tūkst. ha jeb 52 % no valsts teritorijas (Att. 23). Kopā ar meža infrastruktūru (ceļiem, kokaudzētavām, sēklu plantācijām un hidrotehniskās meliorācijas sistēmām) meži aizĦem 55,8 % no valsts teritorijas. Latvija ir viena no mežainākajām valstī Eiropā, kur meži vidēji aizĦem 33 % no sauszemes teritorijas (FAO Forestry Department 2000). Latvijā vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 1,4 ha mežu.

Kopš pagājušā gadsimta sākuma mežu platības Latvijā ir palielinājušās vairāk kā divas reizes (Att. 23). Meža platību pieaugums ir saistīts gan ar nemeža (lauksaimniecībā neizmantoto) zemju dabisku aizaugšanu, gan šo zemju mērķtiecīgu apmežošanu. Savukārt, meža zemju platību nesamazināšanos ietekmē stingri meža zemju transformācijas ierobežojumi. Pēdējais apmežošanās vilnis sākās pēc neatkarības atgūšanas (Att. 24), palielinot mežu platību par aptuveni 180 tūkst. ha (LazdiĦš and ZariĦš 2010; LVĢMC 2011).

4

3

milj. ha

2

1

0

1930 1935 1988 2009

Att. 23 Mežu platības izmaiĦas Latvijā 20. gadsimtā (LR Zemkopības ministrija 2010; LazdiĦš 2011).

3400

3350

3300

t ūkst . ha

3250

3200

3150

3100

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

3050

Att. 24 Mežu platības izmaiĦas Latvijā pēdējo 20 gadu laikā (LazdiĦš 2011)

Lauksaimniecības zemes ne tikai aizaug ar mazvērtīgiem kokiem un krūmiem, šīs zemes tiek arī mērķtiecīgi apmežotas. Valsts meža dienests ik gadus apkopo

informāciju par ieaudzētām meža platībām un plantāciju meža platībām. Lauksaimniecībā neizmantotās zemēs 2009. gadā ir ieaudzēti 3,2 tūkst. ha meža, tajā skaitā 1,1 tūkst. ha plantāciju meža (Att. 25).

Mežaudzes Plant āciju meži

3,5

3

2,5

t ūkst . ha

2

1,5

1

0,5

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

0

Att. 25 Meža ieaudzēšana nemeža zemēs (Valsts meža dienests 2011).

Meža ieaudzēšanu galvenokārt veic privātie meža īpašnieki. Visvairāk lauksaimniecības zemēs pēdējos gados stāda egli (vēl 2006. gadā izteikts līderis bija bērzs, kas tagad ir palicis otrajā vietā). Pārejās sugas, tajā skaitā priede, pēc platības nepārsniedz 10 % no visām apmežotajām zemēm. Apmežošanu stimulē ar atbalsta mehānismiem. Līdz 2006. gadam atbalsts mazvērtīgo nemeža zemju apmežošanai tika sniegts caur Vienotā Programmas dokumenta atbalsta pasākumiem (Anonymous 2003), bet pēc 2007. gada atbalstu apmežošanai nosaka Latvijas Lauku attīstības programma (Anonymous 2011). Mežu īpašniekiem un meža nozares uzĦēmējiem ir iespēja pretendēt uz ES struktūrfondu līdzfinansējumu apmežošanai un meža ekonomiskās vērtības uzlabošanai. Atbalsts apmežošanai ir paredzēts meža ieaudzēšanai lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs un krūmāju zemēs, stādījumu kopšanai un aizsardzībai saskaĦā ar meža ieaudzēšanas plānu. Patreiz atbalsts lauksaimniecības zemju apmežošanai nav pieejams. Potenciālais pieprasījums uz šādu atbalsta mehānismu, Ħemot vērā lielo dabiski apmežojušos zemju patību un šajās zemēs augošo mežaudžu zemo kvalitāti, ir ļoti liels.

Turpmākajās desmitgadēs Latvija saskarsies ar virkni globālu pārmaiĦu, no kurām svarīgākās būs zinātnes un tehnoloģiju attīstības procesa tempu pieaugums, kā arī dabas resursu relatīvo cenu izmaiĦas, kas būtiski palielinās koksnes pieprasījumu dažādos pārstrādes sektoros. Tajā pat laikā, attīstoties pārstrādes tehnoloģijām, pieaugs koksnes piegādātāju savstarpējā konkurence, un Latvijas meža īpašniekiem

vislielākā uzmanība jāpievērš tieši koksnes resursu pieejamības palielināšanai un ražošanas izmaksu samazināšanai, lai, tāpat kā tagad, spētu konkurēt ar koksnes piegādātājiem no Dienvidamerikas, Āfrikas un citiem kontinentiem.

Zemes politikas ieviešanas rezultātā un ievērojot ekonomiskās un attīstības tendences, tai skaitā globālā skatījumā, kā arī veiktos pētījumus par zemes izmantošanas attīstību Eiropā, ir izstrādāta prognoze – ilgtermiĦa scenārijs zemes izmantošanas attīstībai Latvijas apstākļos. Nākošās desmitgades laikā, palielinoties lauksaimniecības atbalsta maksājumiem, pieaugs pieprasījums pēc lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Samazināsies neizmantoto lauksaimniecības zemju platības. Atsevišķu zemju platību neizmantošanai būs īslaicīgs raksturs. Lielākajā daļā no platībām tiks audzēta lauksaimnieciskā produkcija vai biomasa enerģētikas un transporta sektora vajadzībām. Daļa lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, it īpaši mazāk auglīgās platības, tiks saglabātas neaizaugušas, lai izpildītu valsts starptautiskās saistības dabas aizsardzības jomā un saglabātu ainaviskās vērtības. Līdz ar to netiek prognozēts būtisks lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību samazinājums, salīdzinot ar situāciju 2007. gada beigās.

Konstanti ievērojot Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes2, netiek paredzēta īpaša meža zemju platību samazināšanās, bet būs šo zemju platību neliels pieaugums. Koku ciršana notiks sabalansēti, rūpējoties par ilgtspējīgu resursu izmantošanu un ievērojot vides aizsardzības prasības.

SaskaĦā ar Valsts zemes politikas pamatnostādnēm, ko apstiprināja 2008. gadā, plānots, ka meža zemju platība pieaugs līdz 47 % (Tab. 25). Faktiski, jau tagad mežaudzes aizĦem 52 % valsts teritorijas, kas noticis, pateicoties neizmantoto LIZ un krūmāju platību aizaugšanai dabiskas sukcesijas rezultātā. Savukārt, LIZ platība jau 2009. gadā ir sasniegusi 37 % un nākotnē varētu palielināties uz lauksaimniecībā neizmantojamo zemju rēķina, ja lauksaimniecības atbalsta maksājumi Latvijā palielināsies.

Attīstoties reģioniem, pieaugot dzīves kvalitātei, uzlabojieties infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai, apstāsies iedzīvotāju iekšējā migrācija no laukiem uz pilsētām, tā vietā iedzīvotāji izvēlēsies dzīvot lauku apvidū, līdz ar to sakopjot neizmantotās zemju platības un saglabājot tradicionālās ainavas. Šo procesu, tāpat kā lauksaimnieciskās ražošanas intensifikāciju, var sekmēt arī lauksaimniecības zemju nonākšana ārzemju investoru rokās. Tuvāko desmit gadu laikā, ievērojot vērtību principu nozīmes pieaugumu iedzīvotājos, būs vērojams lauku atjaunošanās process un lauku vides attīstība. Tas izsauks apbūves zemju platību pieaugumu uz mazvērtīgu lauksaimniecībā izmantojamo un meža zemju rēķina (Tab. 25). Valsts zemes politikas pamatnostādnēs plānotais gandrīz divkārtīgais apbūves teritoriju platības pieaugums ir lielākā problēma SEG emisiju kontekstā. SaskaĦā ar SEG inventarizācijā izmantojamo atmežošanas radīto emisiju novērtēšanas metodiku (LVĢMC 2011) 1 ha atmežošana rada 518 tonnas CO2 emisiju, neskaitot ne-CO2 gāzu emisijas. Savukārt, 1 ha lauksaimniecības zemju transformēšana par apbūvi rada 337 tonnas CO2. Tas

2 Ministru kabineta rīkojums Nr. 273 "Par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm" (18.04.2006.).

nozīmē, ka, palielinot apbūves īpatsvaru no patreizējiem 4 % līdz 7 %, neto CO2 emisijas būs no 67 līdz 104 milj. tonnām CO2, atkarībā no tā, cik liels būs bijušo meža zemju īpatsvars jaunajās apbūves platībās. PieĦemot, ka apbūves platības īpatsvaru palielinās līdz 7 % līdz 2030. gadam, vidējās CO2 emisijas būs 3,3-5,2 milj. tonnas CO2 gadā. Pilnveidojot SEG emisiju noteikšanas metodiku, neto emisijas zemju lietošanas veida maiĦas uz apbūvi rezultātā matemātiski pastieptos laikā, bet vidējās gada emisijas, pateicoties organiskās vielas sadalīšanās procesa matemātiskai pagarināšanai, kļūtu mazākas.

25.Tabula Zemes lietojuma sadalījuma prognoze, procentos no valsts teritorijas (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2008)

Zemes lietošanas veids	Situācija 2007.gadā	Situācija 2030.gadā
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes	38 %	35 %
Meža zemes	45,4 %	47 %
Pilsētu un apbūves zemes	4,1 %	7 %
Krūmāji, purvi, zem ūdeĦiem pārējo zemju platības	13,1 %	11 %
Neizmantoto LIZ platības	14,6 %	1 %

Latvijā kopējā augošu koku koksnes krāja ir nepārtraukti palielinājusies, 2008. gadā sasniedzot 631 milj. m3. Salīdzinot ar pagājušā gadsimta sākumu, tā ir pieaugusi 3,6 reizes, bet pēdējās desmitgades laikā tā ir pieaugusi par 173 milj. m3 (Att. 25). Šāds koksnes krājas pieaugums ir saistīts gan ar meža zemju platību pieaugumu, gan ar mērķtiecīgu mežsaimniecisko darbību. Meža ražība (vidējā krāja m3 ha-1) kopš pagājušā gadsimta sākuma ir palielinājusies gandrīz divas reizes, pateicoties plānveidīgai meža apsaimniekošanai un meža ģenētisko resursu negatīvās atlases (izlases ciršu, kurās faktiski tika izĦemti vērtīgākie koki, atstājot mazvērtīgos audžu atjaunošanai) aizstāšanai ar mozaīkveida vienvecuma mežaudžu saimniecību. Būtiska ietekme CO2 piesaistes palielināšanā bijusi pārmitro zemju hidrotehniskai meliorācijai un mazvērtīgo koku sugu mežaudžu nomaiĦai ar augstvērtīgāku un produktīvāku koku sugu mežaudzēm. Tāpat, liela nozīme ir bijusi meža mākslīgās atjaunošanas ieviešanai, mežaudžu kopšanas principu pilnveidošanai, meža selekcijai un citiem mežsaimnieciskiem pasākumiem.

700

600

500

milj. m³

400

300

200

100

0

1935 1988 1996 2000 2003 2008

Att. 26 Koksnes krājas izmaiĦas Latvijā (LR Zemkopības ministrija 2010).

Dati par izcirsto koksni, sākot ar 2000. gadu tiek iegūti, izmantojot informāciju, ko pārskatos par gada laikā veikto saimniecisko darbību meža zemēs snieguši meža īpašnieki un tiesiskie valdītāji un kura fiksēta Meža valsts reģistrā. Ja informācija par iepriekšējā gadā veikto saimniecisko darbību netiek iesniegta, vai Valsts meža dienesta darbiniekiem rodas šaubas par informācijas patiesumu – tā tiek pārbaudīta, apsekojot stāvokli dabā. Izcirstās koksnes apjomos norādīta likvīdā koksne.

2009. gadā izcirsti 10,7 milj. m3 koksnes no kuriem 7,8 milj. m3 iegūti valsts mežos un 2,9 milj. m3 iegūti pārējos mežos (Att. 27).

Ikgadējie koku ciršanas apjomi līdz 2002. gadam pieauga, sasniedzot 12,2 milj. m3, bet, sākot ar 2003. gadu, koku ciršanas apjomam ir tendence nedaudz samazināties (izĦemot 2005. gadu, kad valstī, likvidējot vējgāzes sekas, koku ciršanas apjoms nedaudz pieauga). 2009. gadā atkal vērojams mežizstrādes apjoma kāpums, galvenokārt, pateicoties mežizstrādes apjoma palielināšanai valsts mežos, kuras mērķis bija kompensēt piegāžu kritumu no privātajiem mežiem un Krievijas Federācijas.

Valst s Pārējie

14

12

10

8

milj. m³

6

4

2

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

0

Att. 27 Mežizstrādes dinamika Latvijā (Valsts meža dienests; LR Zemkopības ministrija 2010).

4.9.1 Aktīvo datu prognozes 2015. un 2020. gadiem ZIZIMM sektorā

IPCC Labas prakses vadlīnijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiĦas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā nosaka sešas zemes izmantošanas kategorijas (mežs, aramzeme, ganības, mitrzemes, apbūves teritorijas un citas zemes), kurās aprēķināma CO2 piesaiste un SEG emisijas (Penman 2003). Viens no galvenajiem rādītājiem ir zemes platība katrā no zemes izmantošanas (lietojuma) veidiem. CO2 piesaistei un SEG emisijām ZIZIMM sektorā nozīmīgākais zemes izmantošanas veids ir mežsaimniecība. No mežsaimniecības rādītājiem prognozēti ir divi galvenie rādītāji

– kopējais ikgadējais neto krājas pieaugums un koksnes resursu ieguve. Aizsargājamo un saimniecisko mežu īpatsvars noteikts konstants. Ar kokiem aizaugušo (apmežojušos) lauksaimniecības zemju platība pieĦemta nemainīga; ikgadējais neto krājas pieaugums prognozēts atbilstoši mežaudžu vecuma struktūrai, pieĦemot, ka pieauguma rādītāji līdzīgās mežaudzēs nākotnē nemainīsies. Apmežojušās teritorijas, kurās mežaudzes pārsniedz 20 gadu vecumu pārskaitītas meža zemju kategorijā; attiecīgi, CO2 piesaistes aprēķinos apmežojušās zemēs iekļautas tikai līdz 20 gadus vecas mežaudzes.

Gan scenārijā ar pasākumiem, gan scenārijā ar papildus pasākumiem zemes lietojuma bilances noteikšanai ir izmantots Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas izstrādātās Valsts zemes politikas pamatnostādnes 2008.-2014.gadam (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2008), Ħemot vērā faktisko situāciju zemes izmantošanā (LVĢMC 2011), t.i. pieĦemts, ka nenotiks atmežošana, lai sasniegtu politikā plānoto 48 % meža zemju īpatsvaru. Pilsētu un apbūves zemes platības īpatsvaru plānots palielināt uz meža zemju rēķina.

Scenārijs ar pasākumiem

Scenārijā ar pasākumiem aktīvo datu prognozē ir izmantoti šādi Valsts zemes politikas pamatnostādĦu rezultatīvie rādītāji: lauksaimniecībā izmantojamā zeme (turpmāk LIZ) saglabāsies 2020. gadā 37 % no kopējās valsts teritorijas līmenī; meža zeme samazināsies līdz 51 %3 no kopējās valsts teritorijas, pilsēta un apbūves zeme pieaugs līdz 5 % no kopējās valsts teritorijas. Valsts zemes politikā iekļautais zemes lietojuma veids – krūmāji atbilstoši SEG inventarizācijas datiem (atbilstībai Meža likumā dotajai meža definīcijai4 no 01.01.2012.) sadalīti starp lauksaimniecībā neizmantotajām zemēm un meža zemēm. Daudzgadīgie zālāji uzskaitīti, kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Aprēķinos pieĦemts, ka mitrzemju un pārējo zemju (degradēto un rekultivēto teritoriju) platība nākotnē nemainīsies. Prognozētā zemes bilance dota Tab. 26.

26.Tabula Zemes bilances prognoze scenārijā “ar pasākumiem”

Zemes lietojuma veids		2005. gads	2009. gads	2015. gads	2020. gads
Lauksaimnie cībā izmantojamā zeme	Lauksaimniecībā izmantotā platība, tūkst. ha	1 512	1 498	2 067	2 067
	Lauksaimnieciski neapsaimniekotā platībā, tūkst. ha	943	904	323	323
Meži, tūkst. ha		3 300	3 349	3 294	3 294
Pilsētas un apbūves zeme, tūkst. ha		249	252	323	323
Purvi un ūdeĦi (mitrzemes), tūkst. ha		448	448	448	448
Pārējās zemes, tūkst. ha		4	4	4	4

Mežsaimniecisko rādītāju prognozē (Tab. 26) ir izmantoti Meža statistiskās inventarizācijas un LVMI Silava pētījumu dati par mežu struktūras vēsturiskajām izmaiĦām (LazdiĦš 2011; LazdiĦš et al. 2010; LazdiĦš and ZariĦš 2010). Scenārijā ar pasākumiem ir paredzēts turpināt pašreizējo mežsaimniecības praksi, būtiski nemainot mežsaimniecību regulējošos nosacījumus (normatīvos aktus mežsaimniecībā), tai skaitā lauksaimniecības zemju transformācijas nosacījumus. Aprēķinos pieĦemts, ka Latvijā nav neapsaimniekotu mežu, jo saskaĦā ar Meža likumu meža ilgtspējīga apsaimniekošana ir meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju

3 Ņemot vērā faktisko situāciju – mežaudžu kopplatība ir 52 % no valsts teritorijas (LazdiĦš 2011), meža zemju platības samazinājums plānots, lai nodrošinātu Valsts zemes politikā paredzēto infrastruktūras platības īpatsvara pieaugumu līdz 5 %.

4 Mežs ir ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz 5 m un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 % no mežaudzes aizĦemtās platības, izĦemot mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindas, kuras platums ir mazāks par 20 m, augļu dārzus, parkus, kokaudzētavas un atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst meža definīcijai Meža likuma 1. panta 34. punkta izpratnē un ir mazāka par 0,5 ha (Latvijas Republikas Saeima 2000).

un potenciālu tagadnē un nākotnē, spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, kā arī nerada draudus citām ekosistēmām (Latvijas Republikas Saeima 2000), attiecīgi, dabas aizsardzības mērķu īstenošana meža zemēs arī uzskatāma par meža apsaimniekošanu. Krūmiem un kokiem aizaugušās meža zemes ir sadalītas apmežotajās zemēs, kur mežaudzes ir jaunākas par 20 gadiem, un neapsaimniekotās lauksaimniecības zemēs (galvenokārt, periodiski appļauti zālāji). Ņemot vērā meža meliorācijas sistēmu un augsnes pamatmateriāla būtisko ietekmi uz SEG emisijām, prognozes balstītas uz meža platības izmaiĦām dažādu augšanas apstākļu izplatību mežos. Aprēķinos pieĦemts, ka atmežošana notiks uz vēsturisko meža zemju rēķina, proporcionāli samazinoties visu augšanas apstākļu izplatībai. Jaunu meliorācijas sistēmu izbūve nav plānota, taču paredzēts, ka tiks saglabātas esošās sistēmas; attiecīgi, susināto mežu īpatsvars paliks nemainīgs. Apmežošanas prognozē pieĦemts, ka pēc 2009. gada apmežoto LIZ platībā nepieaug, bet tiek veikta saimnieciskā darbība dabiski ieaugušajās mežaudzēs. Vēsturisko meža zemju platības pieaugums plānots uz apmežojušos zemju rēķina, tām pārsniedzot 20 gadu zemes lietošanas maiĦas pārejas periodu. Vidējais krājas pieaugums vēsturiskajās meža zemēs plānots esošajā līmenī, bet apmežotajās zemēs tas mainās atbilstoši mežaudžu vecumstruktūras izmaiĦām.

27.Tabula Mežsaimniecisko rādītāju prognoze scenārijā “ar pasākumiem”

Gads	Mērvienība	2005	2009	2015	2020
Kopējā mežu platība	tūkst. ha	3 300	3 349	3 294	3 294
Vēsturisko meža zemju platība5
Kopplatība	tūkst. ha	3 137	3 131	3 124	3 178
minerālaugsnes	tūkst. ha	2 437	2 432	2 427	2 469
organiskās augsnes	tūkst. ha	700	698	697	709
susinātās organiskās	tūkst. ha	000	000	000	435
augsnes
susinātās minerālaugsnes	tūkst. ha	605	604	603	613
Neto krājas pieaugums	tūkst. m³ gadā	16469	17314	17276	17574
Vidējais neto pieaugums	m³ ha⁻¹ gadā	5,25	5,53	5,53	5,53
Krājas atmirums6	tūkst. m³ gadā	7058	7420	7404	7532
Apmežotās zemes7

5 Zeme, kur mežs audzis pirms 1990. gada un pēc 1990. gada apmežotās zeme, kurā mežaudzes sasniegušas 20 gadu vecumu.

6 Krājas atmirums pieĦemts konstants – 30 % apjomā no bruto pieauguma, atbilstoši “Submission of information on forest management reference levels by Latvia” izmantotajai metodikai (UNFCCC 2011).

7 Zeme, kas apmežota vai dabiski apmežojusies pēc 1990. gada, kurā mežaudzes nav sasniegušas 20 gadu vecumu.

Gads	Mērvienība	2005	2009	2015	2020
Jauno meža zemju kopplatība	tūkst. ha	163	219	170	116
minerālaugsnes	tūkst. ha	159	213	165	113
susinātās organiskās augsnes	tūkst. ha	4	5	4	3
susinātās minerālaugsnes	tūkst. ha	19	24	19	13
Neto krājas pieaugums	tūkst. m³ gadā	184	330	385	336
Vidējais neto pieaugums	m³ ha⁻¹ gadā	1,1	1,5	2,3	2,9
Krājas atmirums8	tūkst. m³ gadā	70	128	152	131

Mežizstrādes prognoze, kas parādīta Att. 28 pieĦemta atbilstoši Hamburgas Universitātes veiktā pētījuma rezultātiem (Rüter 2011). SaskaĦā ar Hamburgas Universitātes pētījumu datiem mežizstrādes apjoms 2015. gadā būs 11,9 milj. m3, bet 2020. gadā – 12,3 milj. m3.

13000

12000

11000

10000

t ūkst . m³

9000

8000

7000

6000

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

5000

Att. 28 Mežizstrādes prognoze (Rüter 2011).

Scenārijs ar papildus pasākumiem

Scenārijā ar papildus pasākumiem aktīvo datu prognozē, tāpat, ir izmantoti Statistiskās meža inventarizācijas dati, ko, sākot ar 2006. gadu izmanto meža resursu novērtēšanā. Šajā scenārijā ir pieĦemts, ka lauksaimnieciski un citādi neizmantotās

8 Krājas atmirums pieĦemts konstants – 30 % apjomā no bruto pieauguma, atbilstoši “Submission of information on forest management reference levels by Latvia” izmantotajai metodikai (UNFCCC 2011).

zemēs pakāpeniski (sadalot patreiz neapsaimniekoto LIZ platību vienādās daļās) līdz 2020. gadam tiks ieaudzēts mežs. Zemes bilances noteikšanai (Tab.28) izmantotas tās pašas prognozes par lauksaimniecībai nepieciešamo zemi un pilsētu un apbūves zemi, kas scenārijā „ar pasākumiem”.

28.Tabula Zemes bilances prognoze scenārijā ar papildus pasākumiem

Zemes lietojuma veids		2005. gads	2009. gads	2015. gads	2020. gads
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme	Lauksaimniecībā izmantotā platība, tūkst. ha	1512	1498	2067	2067
	Lauksaimnieciski neapsaimniekotā platībā, tūkst. ha	000	000	000
Meži, tūkst. ha		3300	3349	3455	3617
Pilsētas un apbūves zeme, tūkst. ha		249	252	323	323
Purvi un ūdeĦi (mitrzemes), tūkst. ha		448	448	448	448
Pārējās zemes, tūkst. ha		4	4	4	4

Scenārijā „ar papildus pasākumiem” ir aprēķināts, ka meža platības periodā līdz 2020. gadam nostabilizēsies aizĦems ap 56 % no valsts teritorijas. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju neapsaimniekotā platība saglabāsies, kā scenārijā “ar pasākumiem”. Būtiskākās izmaiĦas scenārijā “ar papildus pasākumiem” gaidāmas CO2 piesaistē apmežotajā zemēs (Att. 29). Piesaistes prognoze apmežotajās zemēs sagatavota atbilstoši mežaudžu vecumstruktūras izmaiĦām, pieĦemot, ka visas neizmantojamās LIZ apmežo no 2010. līdz 2020. gadam

29.Tabula Mežsaimniecisko rādītāju prognoze scenārijā “ar papildus pasākumiem”

Gads	Mērvienība	2005	2009	2015	2020
Kopējā mežu platība	tūkst. ha	3300	3349	3455	3617
Vēsturisko meža zemju platība
Kopplatība	tūkst. ha	3137	3131	3124	3178
minerālaugsnes	tūkst. ha	2437	2432	2427	2469
organiskās augsnes	tūkst. ha	700	698	697	709
susinātās organiskās	tūkst. ha	000	000	000	435
augsnes
susinātās minerālaugsnes	tūkst. ha	605	604	603	613
Neto krājas pieaugums	tūkst. m³ gadā	16469	17314	17276	17574
Vidējais neto pieaugums	m³ ha⁻¹ gadā	5,25	5,53	5,53	5,53

Gads	Mērvienība	2005	2009	2015	2020
Krājas atmirums	tūkst. m³ gadā	7058	7420	6738	6854
Apmežotās zemes
Jauno meža zemju kopplatība	tūkst. ha	163	219	331	439
minerālaugsnes	tūkst. ha	159	213	323	427
susinātās organiskās augsnes	tūkst. ha	4	5	8	10
susinātās minerālaugsnes	tūkst. ha	19	24	36	48
Neto krājas pieaugums	tūkst. m³ gadā	184	330	425	585
Vidējais neto pieaugums	m³ ha⁻¹ gadā	1,1	1,5	1,3	1,3
Krājas atmirums	tūkst. m³ gadā	70	128	166	228

Krājas pieaugums, m³ gadā Krājas pieaugums, m³ ha¯¹ gadā

700 000

600 000

500 000

m³ gadā

400 000

300 000

200 000

100 000

0

1,6

1,4

vidēji m³ ha¯¹ gadā

1,2

1,0

0,8

0,6

0,4

0,2

0,0

1990 1995 2000 2005 2010 2015 2020

gads

Att. 29 Krājas pieauguma prognoze apmežotajās zemēs, papildināts atbilstoši (LazdiĦš et al. 2010) .

Lauksaimniecības zemju transformācija īstermiĦā neietekmēs prognozējamos mežizstrādes apjomus, tāpēc scenārijā “ar papildus pasākumiem” pieĦemts, ka mežizstrāde saglabāsies tādā pat līmenī kā scenārijā “ar pasākumiem”.

4.9.2 Aprēķinātās CO2 emisijas un piesaiste 2015. un 2020. gadā

SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķinos izmantota SEG inventarizācijas metodika 2010. gada redakcijā (LVĢMC 2011) un IPCC labas prakses vadlīnijās zemes

izmantošanas, zemes izmantošanas maiĦas un mežsaimniecības sektorā (Penman 2003) ietvertās ievades datu pārrēķinu tabulas. Emisiju aprēķinā iekļauts arī koksnes atmirums un tā sadalīšanās radītās emisijas, pieĦemot, ka atmirums ir vienāds ar 30 % no bruto krājas pieauguma. Šādu pieĦēmumu 2011. gadā izmantoja JRC (Joint research centre) un Hamburgas universitāte, veicot Latvijas ZIZIMM sektora SEG emisiju un CO2 piesaistes datu modelēšanu (UNFCCC 2011). Piedāvātie scenāriji ietekmē, galvenokārt, SEG emisijas un CO2 piesaisti mežsaimniecības sektorā (vairāk nekā 95 % no absolūto SEG emisiju un CO2 piesaistes vērtību summas, Att. 29), tāpēc salīdzināta piedāvāto scenāriju ietekme uz SEG emisijām un CO2 piesaisti mežsaimniecības sektora aktivitātēs, kas attiecas uz Kioto protokola 3.3 un 3.4 pantiem (meža apsaimniekošana, apmežošana un atmežošana).

Forest land Cropland Grassland Wet land Set t lement

100%

90%

80%

Gg CO□equivalent s

70%

60%

50%

40%

30%

20%

10%

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

0%

Att. 30 Xxxx emisiju absolūto vērtību summa 1990.-2009. gadā (LVĂMC 2011).

Aprēķinātā CO2 piesaiste scenārijam “ar pasākumiem” dota Att. 31. Neto CO2 piesaiste 2020. gadā scenārijā ar pasākumiem būs 7,9 milj. tonnu CO2. Laika posmā starp 2009. un 2015. gadu neto CO2 piesaiste būtiski samazināsies sakarā ar Valsts zemes politikas pamatnostādnēs (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2008) paredzēto apbūves īpatsvara pieaugumu līdz 5 % no valsts kopplatības.

12 000 000

10 000 000

t onnas CO□ekvivalent u

8 000 000

6 000 000

4 000 000

2 000 000

0

2005 2009 2015 2020

gads

Att. 31 Xxxx CO2 piesaiste scenārijam “ar pasākumiem”.

Aprēķinātā CO2 piesaiste scenārijam “ar papildus pasākumiem” dots Att. 32. Neto CO2 piesaiste 2020. gadā scenārijā ar pasākumiem būs 8,3 milj. tonnu CO2. Atšķirības neto CO2 piesaistē, īstenojot abus scenārijus, parādītas Att. 33.

12 000 000

10 000 000

t onnas CO□ekvivalent u

8 000 000

6 000 000

4 000 000

2 000 000

0

2005 2009 2015 2020

gads

Att. 32 Xxxx CO2 piesaiste scenārijam “ar papildus pasākumiem”.

500 000

t onnas CO□ekvivalent u

400 000

300 000

200 000

100 000

0

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

- 100 000

gads

Att. 33 Atšķirības CO2 piesaistē scenārijā “ar pasākumiem” un “ar papildus pasākumiem”

Atšķirības starp abiem scenārijiem saistītas ar CO2 piesaisti dzīvajā biomasā apmežotajās zemēs (Att. 34). Vidējais neto krājas pieaugums apmežotajās zemēs saskaĦā ar darbā veiktajiem aprēķiniem 2020. gadā scenārijā “ar papildus pasākumiem” būs 1,3 m3 ha gadā.

Ar pasākumiem Ar papildus pasākumiem

600000

500000

400000

m³ gadā

300000

200000

100000

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

0

gads

Att. 34 CO2 piesaiste dzīvajā biomasā apmežotajās zemēs abos scenārijos.

Neto SEG emisijas9 atmežošanas rezultātā, palielinot pilsētu un apbūves teritoriju īpatsvaru līdz 5 % no valsts kopplatības, laika periodā no 2009. līdz 2015. gadam būs 31 milj. tonnas CO2 ekvivalentu, neskaitot mežizstrādes apjomu transformējamās zemēs. Aprēķinā izmantota tūlītējas oksidēšanas metode, kas matemātiski krasi palielina SEG emisijas darbības veikšanas gadā (saskaĦā ar darbā veiktajiem

9 Atmešanas iniciētās emisijas, t.i. emisijas, kas notiks ilgākā laika posmā, sadaloties organiskajai masai.

aprēķiniem atmežošanas radītās emisijas būs vidēji 5,2 milj. tonnas CO2 gadā). Faktiski šīs emisijas sadalās 20-30 gadus ilgā laika posmā, attiecīgi, vidējās gada emisijas atmežošanas rezultātā, palielinot pilsētu un apbūves teritoriju īpatsvaru līdz 5 % no valsts kopplatības 2010.-2015. gados, būs 1,1-1,5 milj. tonnas CO2 ekvivalentu gadā.

4.9.3 Izmantotie pieĦēmumi CO2 emisiju un piesaistes aprēķinam

CO2 emisiju un piesaistes aprēķinam scenārijam „ar pasākumiem” un scenārijam “ar papildus pasākumiem” izmantoti tie paši pieĦēmumi (Tab. 30), kas 2011. gadā izmantoti CO2 piesaistes un SEG emisiju aprēķiniem ZIZIMM sektorā. Būtiskākā atšķirība ir nedzīvās koksnes uzkrājuma dinamika un ar to saistīto CO2 piesaistes rādītāju iekļaušana aprēķinā, kas pagaidām nav izdarīts SEG inventarizācijā. Otra atšķirība, kas ietekmē CO2 piesaistes rādītājus dzīvajā un nedzīvajā koksnē apmežotajās zemēs, ir diferencētais ikgadējais neto krājas pieaugums scenārijā “ar papildus pasākumiem”, Ħemot vērā apmežoto zemju vecuma struktūras izmaiĦas. Prognožu aprēķinos ir pieĦemts, ka vidējais neto krājas pieaugums uz hektāra vēsturiskajās meža zemēs saglabāsies 2009. gada līmenī, bet kopējais ikgadējais neto krājas pieaugums mainīsies, palielinoties meža platībai. Scenārijā “ar papildus pasākumiem” vidējais neto krājas pieaugums apmežotajās zemēs 2010.-2020. gadā ir gandrīz 2 reizes mazāks, kā alternatīvajā scenārijā (Tab. 30), jo būtiski šajā scenārijā laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam paredzama būtiska jaunu meža kultūru platības palielināšanās, un krājas pieaugums šādās kultūrās pirmajos 10 gados ir relatīvi neliels (Att. 35).

30.Tabula Aprēķinos izmantotie pieĦēmumi

N.p .k.	Rādītājs		Mērvienība	PieĦēmumi
				scenārijs “ar pasākumiem”	scenārijs “ar papildus pasākumiem”
1.	Vidējais ikgadējais neto krājas pieaugums pēc 2009. gadā	meža zemes	m ha¯ ¹ gadā	5,5	5,5
		apmežotās zemes		2,3	1,3
2.	Vidējais sausas koksnes blīvums		tonnas m¯ ³	0,5	0,5
3.	Virszemes biomasas ekspansijas faktors		-	1,32	1,32
4.	Oglekļa attiecība sausā biomasā		-	50%	50%
5.	SakĦu – virszemes biomasas attiecība		-	0,3	0,3

Ar pasākumiem Ar papildus pasākumiem

3,5

3

2,5

m³ ha-¹ gadā

2

1,5

1

0,5

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

0

Att. 35 CO2 piesaiste dzīvajā biomasā apmežotajās zemēs abos scenārijos.

4.9.4 Pielietoto metodoloģija aktīvo datu un CO2 emisiju un piesaistes prognozēšanai

ZIZIMM sektora attīstības prognozēšanai tika izmantota Meža statistiskās inventarizācijas dati, Latvijas meža un saistīto nozaru nacionālās programmas ekspertu izstrādātie moduļi un veiktie pētījumi (ZariĦš J 2009; LazdiĦš et al. 2010; ZariĦš 2007; LazdiĦš 2011; LazdiĦš and ZariĦš 2010), kā arī Zemkopības ministrijas speciālistu un citu mežsaimniecības ekspertu spriedumi.

Prognozējot zemju platību izmaiĦas, Ħemtas vērā Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas izstrādātās Valsts zemes politikas pamatnostādnes.

Aprēķinos nav Ħemts vērā koksnes krājas pieaugums uz nemeža zemēm, pieĦemot, ka tas nav veidojies mērķtiecīgas saimnieciskās darbības rezultātā, kā arī, Ħemot vērā ievades datu lielo nenoteiktības līmeni.

“Scenārijam ar pasākumiem” pieĦemts, ka:

🟃 skuju koku un lapu koku audžu sadalījums apsaimniekotos mežos nemainīsies, pieĦemot, ka īpaši aizsargājamās teritorijas, kurās nenotiek nekāda saimnieciskā darbība, tiks veidotas proporcionāli vienādi gan skuju koku mežos, gan lapu koku mežos, un nocirstās mežaudzes tiks atjaunotas ar to pašu koku sugu;

🟃 apmežošanā saglabāsies pašreizējā augšanas apstākļu un valdošo koku sugu proporcija, attiecīgi, nemainīsies vidējais neto pieaugums un nedzīvās koksnes atmirums (30 % no ikgadējā bruto krājas pieauguma) dažāda vecuma mežaudzēs;

🟃 krājas atmirums vēsturiskajās meža zemēs visos scenārijos un visā aprēķinu periodā pieĦemts nemainīgs – 30 % no ikgadējā bruto krājas pieauguma;

🟃 izcirtumu atjaunošana nenotiks ar sugu maiĦu;

🟃 mežizstrādes apjoms visos scenārijos saglabāsies atbilstoši JRC izstrādātajam prognožu modelim (Rüter 2011);

🟃 pakāpeniski samazināsies neapsaimniekoto lauksaimniecības zemju platības un nenotiks jaunu lauksaimniecības zemju aizaugšana ar kokiem un krūmiem;

🟃 ikgadējais neto krājas pieaugums (m3 ha-1) vēsturiskajās meža zemēs pēc 2010. gada nemainīsies un mežaudzes saglabās savu pašreizējo augšanas gaitu.

Mežsaimniecisko rādītāju prognozē izmantoti Meža statistiskās inventarizācijas un pētījumu dati.

Scenārijā „ar papildus pasākumiem” atšķirībā no “scenārija ar pasākumiem” pieĦemts, ka neapsaimniekotās lauksaimniecības zemes pēc 2010. gada tiks pakāpeniski apmežotas, attiecīgi, scenārijā “ar pasākumiem” līdz 20 gadus vecu apmežotu zemju platība būs 116 tūkst. ha, bet scenārijā “ar papildus pasākumiem” – 439 tūkst. ha.

5 Klimata politikas pasākumi un instrumenti

Klimata politikas veidošanā viens no svarīgiem aspektiem ir atbilstošu politikas instrumentu izvēle, iespējamo pasākumu kopas definēšana un politikas instrumentu un pasākumu kvalitatīva un kvantitatīva ietekmes novērtēšana uz SEG emisiju samazināšanu un nepieciešamām politikas realizācijas izmaksām.

Klimata politikas realizēšanai var piemērot četras galvenās instrumentu grupas:

▪ Regulējošie instrumenti, kas ietekmē enerģijas patēriĦu vai emisiju apjomu;

▪ Instrumenti kas vērsti uz deregulāciju un kvazi - tirgus instrumentu ieviešanu;

▪ Fiskālie un finanšu instrumenti;

▪ Atbalstošās aktivitātes

▪ Svarīga ir arī sistemātiska pielietotās politikas novērtēšana, kas arī var tikt uzskatīta par politikas instrumentu.

Pakalpojumi un rūpniecība

Rūpniecības un pakalpojumu sektora specifika no klimata politikas realizēšanas skatupunkta ir tā atrašanās gan ETS, gan ne-ETS sektorā, atkarībā no siltumenerģijas nodrošināšanas veida (sk. sekojošo tabulu). Būtiski, ka veicot rūpniecības un pakalpojuma sektora apkuri no centralizētās rajonu siltumenerģijas sistēmas, statistiski šim mērķim patērētais kurināmais attiecas uz enerģētikas sektoru. Tādējādi, veicot energoefektivitātes pasākumus attiecībā uz siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriĦu pakalpojumu un rūpniecības sektorā, ir skaidri jānosaka, kuru no lejup norādītajiem sektoriem šie pasākumi ietekmēs.

Centralizētā apsilde no katlu mājām ar jaudu virs 20 MW.	ETS sektors: enerģētika
Centralizētā apsilde no katlu mājām ar jaudu zem 20 MW	ne-ETS sektors: enerģētika
Rūpniecības uzĦēmumu lokālā apsilde no katlu mājām ar jaudu virs 20 MW	ETS sektors: rūpniecības sektors
Pakalpojumu un rūpniecības uzĦēmumu lokālā apsilde no katlu mājām ar jaudu zem 20 MW	ne-ETS sektors: pakalpojumu un rūpniecības sektori
Pakalpojumu un rūpniecības uzĦēmumu elektroapgāde, izmantojot nacionālo elektroenerģijas tīklu	ETS sektors: enerģētika10
Pakalpojumu un rūpniecības uzĦēmumu elektroapgāde, izmantojot autonomo elektroenerģijas ražošanu	ne-ETS sektors: pakalpojumu un rūpniecības sektori11

10 Ievērojot, ka Latvijas elektroenerģijas ražošanā dominē lielas jaudas stacijas un izkliedētās elektroenerģijas īpatsvars ir mazs

Aplūkojot pakalpojumu sektoru Latvijā, varam izdalīt sekojošus galvenos apakšsektorus:

• viesnīcas un ēdināšana,

• izglītības un pētniecības iestādes,

• vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība,

• IT, nekustamā īpašuma un finanšu pakalpojumi,

• valsts pārvalde un obligātā sociālā apdrošināšana,

• veselība un sociālā aprūpe

Enerģijas patēriĦa struktūrā pakalpojumu sektorā ļoti nozīmīga ir valsts un pašvaldību iestāžu sniegto funkciju un pakalpojumu nodrošināšana, ar kuru ir saistīti ~ 40% no kopējā pakalpojumu sektora enerǵijas patēriĦa.

	Īpatsvars kopējā pakalpojumu sektora patēriĦā	Elektroenerģijas patēriĦa īpatsvars apakšsektora patēriĦā
valsts pārvalde, ieskaitot .pašvaldības	~ 17%	~ 30%
veselība un sociālā aprūpe	~ 9%	~ 17%
izglītības un zinātnes iestādes	~ 13%	~15%

*Tabulā sniegtie dati attiecas uz 2009.gadu

Enerģijas gala patēriĦam pakalpojumu sektorā ir vairākas būtiskas īpatnības:

1. augsts elektroenerģijas patēriĦš, kas sastāda līdz 1/3 no kopējā enerģijas patēriĦa sektorā. Latvijas ekonomiskās izaugsmes gados 2000-2007.g. elektroenerģijas patēriĦš pakalpojumu sektorā pieauga apmēram 1,7 reizes. Līdz ar to, var pieĦemt, ka elektroenerģijas izmantošanu uzlabojuši energoefektivitātes pasākumu veikšanai ir augsta prioritāte no uzĦēmuma vadības skatupunkta. Tajā pašā laikā, kā redzams no iepriekš sniegtās tabulas, šie pasākumi tikai mazā mērā ietekmēs Latvijas nacionālā mērķa ne-ETS sektorā sasniegšanu. Elektroenerģijas patēriĦa efektīva izmantošana ir svarīgs aspekts, bet iegūtie pozitīvie rezultāti ietekmēs ETS sektoru.

2. kurināmā gala patēriĦš sastāda ~ 47%, minētais patēriĦš tādējādi ir attiecināms uz ne-ETS sektoru,

3. atlikušo daļu, ~ 20%, sastāda centralizētā siltumapgāde, šis patēriĦš var attiekties gan uz ne-ETS, gan ETS sektoru.

Stratēģijas un pasākumi SEG emisiju stabilizēšanai / ierobežošanai pakalpojumu un rūpniecības sektorā

11 Ievērojot, ka , visticamāk, pakalpojumu sektora un rūpniecības uzĦēmumos uzstādītās elektroenerģijas un koģenerētās ražošanas jaudas būs zem 20 MW.

SEG emisiju samazināšanu pakalpojumu sektorā var panākt ar trīs potenciālo reaģēšanas stratēģiju pielietošanu:

▪ izvairīties no emisiju radīšanas – stratēģija cieši saistās ar energotaupības pasākumiem kā pakalpojumu sniegšanas stila izmaiĦām (netērēt enerģiju situācijās, kad tas nav nepieciešams);

▪ uzlabot izmantojamo tehnoloģiju energoefektivitāti.

▪ pārslēgties uz klimatam draudzīgāku energoresursu izmantošanu.

SEG emisiju samazināšanas pasākumu realizēšanai nepieciešams izmantot visas instrumentu grupas, no finanšu subsīdijām līdz energoefektivitātes standartiem un normatīviem.

⇒ administratīvi regulējošie instrumenti

⇒ plānošanas instrumenti

⇒ fiskālie un ekonomiskie instrumenti

⇒ informatīvie instrumenti

ES Energoefektivitātes direktīvas prasību ieviešanas dalībvalstu nacionālajā likumdošanā ietekme uz energoefektivitātes pasākumu realizāciju ES valstīs kopumā tiek vērtēta kā vidēja-augsta. Vairākās valstīs ir paredzēta intensīvas enerģijas patēriĦa sistēmu pārvaldības obligāta ieviešana gan rūpniecības, gan pakalpojumu sektora uzĦēmumos, nacionālajam līmenim sniedzot atbalstu to ieviešanai (nodokļu atlaides, brīvprātīgie auditi un cita veida konsultatīvais atbalsts, kooperatīvā sadarbība, u.c. pasākumi).

Publisko pakalpojumu sektorā ES dalībvalstu pieredze ir saskaĦoti izmantot vairākas principiālās rīcībpolitikas nstrumentu grupas kā:

• enerģijas standarti publiskajām ēkām

• energomarķējums un noteikta marķējuma iekārtu izmantošana publiskajās

ēkās,

• obligāti noteikta prasība noteikta veida enerģijas patēriĦa pārvaldības realizācijai,

• publiskais iepirkums,

• finanšu atbalsta shēmas,

• publiskā – privātā partnerība, īpaši ESCO (enerģijas servisa kompānijas) shēmas,

• informatīvie & izglītības pasākumi. u.c.

Mājsaimniecības

Mājsaimniecības sektora specifika no klimata politikas realizēšanas skatpunkta ir tā atrašanās gan ETS, gan ne-ETS sektorā, atkarībā no siltumenerģijas nodrošināšanas veida (skat.sekojošo tabulu). Tāpat būtiski, ka veicot mājsaimniecību centralizēto rajonu apsildi, statistiski šim mērķim patērētais kurināmais attiecas uz enerģētikas sektoru. Tādējādi uz mājsaimniecību sektoru tieši attiecas primāro resursu gala patēriĦš tajā (izĦemot transportdegvielas, kas ietilpst transporta sektorā) un

siltumenerģija un elektroenerģija. Veicot energoefektivitātes pasākumus attiecībā uz siltumenerģijas patēriĦu, tādējādi ir skaidri jānosaka, kuru no trim lejup norādītajiem sektoriem šie pasākumi ietekmēs.

Energoefektivitātes standarti un būvniecības normatīvi tiek uzskatīti par visefektīvākajiem instrumentiem lai panāktu ēku energoefektivitātes izpildījumu. To pielietojums tiek uzskatītas par ļoti efektīvu instrumentu, kas nodrošina energoefektivitātes izpildījumu jaunajās ēkās – ar nosacījumu, ka tiek nodrošināts monitorings par būvniecības prakses atbilstību noteiktajām normām. Tajā pašā laikā ir joprojām grūti piemērot šos standartus&normas eksistējošajām ēkām pastāvošās investīciju barjeras dēļ, kā arī cits būtisks šķērslis ir interešu konflikti starp zemes& ēkas īpašniekiem un īrniekiem. Otrs standartu attīstības ceļš ir regulējošo standartu piemērošana attiecībā uz sadedzināšanas iekārtu efektivitāti un emisijām, kas īpašu aktualitāti iegūst saistībā ar ES tematiskās Tīrā gaisa stratēģijas mērķu izpildi, īpaši attiecībā uz slāpekļa oksīdu un cieto daļiĦu PM emisijām.

Fiskālie pasākumi – nodokļu atvieglojumi un atbrīvojumi – tiek uzskatīti valsts budžeta skatījumā izmaksu ziĦā mazāk ietilpīgi („lētāki”) kā tiešās subsīdijas, lielā mērā tas tiek panākts jo fiskālajiem pasākumiem ir mazākas administratīvās izmaksas. Fiskālie pasākumi strādā efektīvi, ja sākotnējā nodokļu likme ir pietiekami augsta, tomēr tie ir salīdzinoši neefektīvi ja nodokļu likmes ir zemas un ir apsvērumi, kas neļauj tās paaugstināt (kā tas ir to valstu ekonomikās, kuras atrodas ekonomikas samazinājuma vai pārejas procesā).

Lai panāktu energoefektīvu elektroiekārtu izmantošanu mājsaimniecībās, visbiežāk izmantotie instrumenti ir obligātie produkcijas standarti, labāko tehnoloģiju standarti (top runners standarts), energoefektivitātes marķēšanas shēmas un sabiedrības apziĦas veidošanas pasākumi. Šie pasākumi ir orientēti, lai patērētājs izvēlētos energoefektivitātes ziĦā labākās iekārtas. Savukārt patērētāja pieprasījuma ietekmēšanas programmas (demand side management programmes) ir vērstas, lai efektīvi mainītu patērētāju elektroenerģijas patēriĦa raksturu, tajā skaitā patēriĦa laiku un pieprasījuma apjomu.

Transports

SEG emisiju samazināšanu transporta sektorā var panākt ar trīs potenciālo reaģēšanas stratēģiju pielietošanu:

• Izvairīties (izvairītie vai samazināt nepieciešamību pārvietoties);

• Pārslēgties (pāriet uz videi draudzīgāku pārvietošanās veidu);

• Uzlabot (uzlabot transporta veidu un tehnoloģiju enerģijas efektivitāti).

Minētās trīs stratēģijas ietver dažādus ilgtspējīgas transporta sistēma instrumentus, kurus sistematizējot varam uzskaitīt sekojošas grupas: plānošana; regulēšana; ekonomiskā iedarbība; informācijas izplatīšana un tehnoloģijas uzlabošana.

Plānošanas instrumenti

Plānošanas instrumenti ietver visus pasākumus, kas vērsti uz infrastruktūras izmantošanas saprātīgāku plānošanu, tas ir plānošana, kas samazina vai optimizē transporta plūsmu, ietverot gan sabiedrisko, gan ne-motorizēto transporta veidu.

Galvenie plānošanas virzieni ir:

• Teritorijas izmantošanas plānošana;

• Sabiedriskā transporta veidu izmantošanas plānošana;

• Ne-motorizēto transporta veidu izmantošanas plānošana.

Saprātīga plānošana ietekmē gan nepieciešamību izmantot transportu, gan tā izmantošanas efektivitāti. Nepieciešamību izmantot transportu var samazināt, ja teritorijas izmantošanas plānošanā tiek prasmīgi ietvertas dažādas cilvēku darbību nodrošinošas jomas (dzīvojamās ēkas, veikali, pakalpojumi un komercdarbība, sabiedriskie pakalpojumi), lai tās izvietotu iespējami tuvu vienu otrai, tādejādi samazinot brauciena ar transporta līdzekli distanci vai nodrošinot sasniegt mērķi ejot ar kājām vai velosipēdu.

31.Tabula Plānošanas instrumenti - pielietošanas līmeĦi un atbildīgās un iesaistītie dalībnieki

Pasākuma veids

Pielietošanas līmenis

Atbildīgās institūcijas un ieinteresētie dalībnieki

Nacionālais

Pilsēta

Pilsētas mērs

Transporta administrācij

Teritorijas plānošanas

Pilsētas finanšu nod.

Sabiedriskās attiecības

Tiesībsargājo šās iestādes

NVO

transporta operatori

Privātais sektors - darbinieki

Teritorijas plānošana

X

X

X

X

X

Sabiedriskais transports

X

X

X

X

X

X

X

X

Ne-motorizētie pārvietošanās veidi

X

X

X

X

X

X

X

32.Tabula Plānošanas instrumenti – ietekme uz SEG emisiju samazināšanu, izmaksas un papildinošie efekti

Pasākuma veids	Ieguldījums SEG emisiju samazināšanā	Potenciālās pasākuma pielietošanas izmaksas	Papildus ieguvumi/zaudējumi (+/-)	Kas jāĦem vērā par pasākumu atbildīgām institūcijām
Teritorijas plānošana	##	$	+ gaisa kvalitāte, pieejamība, sasniedzamība
Sabiedriskais transports	# - ##	$$	+ mobilitāte, pieejamība, ekonomija	Pakalpojuma kvalitāte, cena
Ne-motorizētie pārvietošanās veidi	# - ##	$ - $$	+ mobilitāte, drošība, pieejamība, gaisa kvalitāte	drošība

SEG emisiju samazināšana: #-mazs; ## - vidējs; ### - liels Pasākumu izmaksas: $ - mazas; $$ - vidējas; $$$ - augstas

+ = pozitīvs; ? = neskaidrs; - = negatīvs

Reglamentējošie instrumenti

Reglamentējošos instrumentus var īstenot valsts vai pašvaldības pārvaldes institūcijas valsts vai pašvaldības līmenī. Tie parasti ietver degvielas patēriĦa un kvalitātes noteikumu izstrādāšana, fiziskās ierobežošanas pasākumus, satiksmes vadības un regulēšanas pasākumus, autostāvvietu izmantošanas kārtības noteikšanu un noteiktos ātruma ierobežojumus. Pasākumu mērķis ir vai nu novērst nepieciešamību izmantot transporta līdzekli, vai liegt pieeju pilnīgi konkrētiem pārvadājumiem / transportlīdzekļiem. Lai sasniegtu "ātru" emisiju samazināšanu, pilsētas varas iestādes var īstenot pasākumus, kas fiziski ierobežo viena vai otra transportlīdzekļa izmantošanu noteiktās pilsētas daļās. Gadījumos, kad pasākumus īsteno sekmīgi, tie var būt efektīvi, lai samazinātu satiksmes apjoms un ar to saistīto siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt tas var palielināt sabiedriskā transporta izmantošanas pievilcību un līdz ar dzīves kvalitāti pilsētās.

33.Tabula Regulēšanas instrumenti - pielietošanas līmeĦi un atbildīgās un iesaistītie dalībnieki

Pasākuma veids

Pielietošanas līmenis

Atbildīgās institūcijas un ieinteresētie dalībnieki

Nacionālais

Pilsēta

Pilsētas mērs

Transporta administrācij

Teritorijas plānošanas

Pilsētas finanšu nod.

Sabiedriskās attiecības

Tiesībsargājo šās iestādes

NVO

transporta operatori

komersanti

Privātais sektors - darbinieki

Fiziskas ierobežošanas pasākumi automašīnām

X

X

X

X

X

X

X

Satiksmes vadības pasākumi

X

X

X

X

X

X

Automašīnu stāvvietu noteikumi

X

X

X

X

X

Zemu emisiju zonu izveidošana

X

X

X

X

X

X

X

X

Ātruma ierobežojoši pasākumi

X

X

X

X

X

34.tabula Regulēšanas instrumenti – ietekme uz SEG emisiju samazināšanu, izmaksas un papildinošie efekti

Pasākuma veids	Ieguldījums SEG emisiju samazināšanā	Potenciālās pasākuma pielietošanas izmaksas	Papildus ieguvumi/zaudējumi (+/-)	Kas jāĦem vērā par pasākumu atbildīgām institūcijām
Fiziskas	## - ###	$ - $$$	+ drošība, gaisa	Satiksmes
ierobežošanas			kvalitāte, troksnis;	pārkārtošana,
pasākumi			? sasniedzamība,	ierobežota
automašīnām			mobilitāte, ekonomika	pieeja/mobilitāte,
				alternatīvu veidu
				piedāvāšana,
				kontroles
				nodrošināšana
Satiksmes vadības	## - ###	$ - $$$	+ drošība;	Satiksmes
pasākumi			? sasniedzamība,	pārkārtošana,
			mobilitāte, ekonomika,	ierobežota
			gaisa kvalitāte	pieeja/mobilitāte,
				alternatīvu veidu
				piedāvāšana,
				kontroles
				nodrošināšana
Automašīnu stāvvietu	# - ##	$ - $$	+ gaisa kvalitāte;	Satiksmes
noteikumi			? sasniedzamība,	pārkārtošana,
			mobilitāte, ekonomika	ierobežota
				pieeja/mobilitāte,
				alternatīvu veidu
				piedāvāšana,
				nelegālu stāvvietu
				slēgšana,
				kontroles
				nodrošināšana
Zemu emisiju zonu	# - ##	$$ - $$$	+ drošība, lokālā gaisa	Satiksmes
izveidošana			kvalitāte, troksnis;	pārkārtošana,
			? sasniedzamība,	ierobežota
			mobilitāte, ekonomika	pieeja/mobilitāte,
				alternatīvu veidu
				piedāvāšana,
				kontroles
				nodrošināšana
Ātruma ierobežojoši	# - ##	$- $$	+ drošība, gaisa	kontroles
pasākumi			kvalitāte, troksnis;	nodrošināšana
			? sasniedzamība,
			mobilitāte, ekonomika

SEG emisiju samazināšana: #-mazs; ## - vidējs; ### - liels Pasākumu izmaksas: $ - mazas; $$ - vidējas; $$$ - augstas

+ = pozitīvs; ? = neskaidrs; - = negatīvs

Ekonomiskie instrumenti

Lai gan pagātnē ekonomiskie instrumenti bieži vien ir izmantoti, lai finansētu infrastruktūras izmaksas, šodien viens no galvenajiem mērķiem ekonomisko instrumentu izmantošanai ir atturēt izmantot privātu transportlīdzekli (vai citu), vai ari veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu transportā. Tas paraksti tiek īstenots ar nodevu vai nodokļu piemērošanu par transportu. Ar šo ekonomisko instrumentu

izmantošanu bieži vien tiecas transporta izmantošanā ietvert ārējās izmaksas, piemēram, Ħemot vērā ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām. Visbiežāk kā ekonomiskie instrumenti tiek minēti nodevas par ceļa izmantošanu, nodokļi par degvielu, nodokļi un nodevas par automašīnu un samaksas par autostāvvietu.

Ar CO2 emisiju apjomu saistīti nodokļi. Šobrīd vairums ES valstu nodokļu politikas attīstība ir virzienā, lai veicinātu degvielas patēriĦa efektīvu vieglo automašīnu izmantošanu. CO2 emisiju apsvērumi tiek iekļauti ceļa izmantošanas maksājumā; jaunas automašīnas reģistrācijas maksājums piemēro atkarībā no dzinēja jaudas un CO2 emisiju rādītāja, iekļaujot papildus maksājumus automašīnām ar īpaši augstām CO2 emisijām; transportlīdzekļa ikgadējās nodevas maksājumā. Kopumā notiek pāreja no automašīnas reģistrācijas maksājuma atkarībā no mašīnas svara uz maksājumu, kas atkarīgs no CO2 emisiju apjoma. Atteikšanās no automašīnas svara kā galvenā kritērija dod iespēju piemērot atlaides un izĦēmumus automašīnām, kas izmanto alternatīvus videi draudzīgus/draudzīgākus degvielas veidus, tajā skaitā sašķidrināto gāzi, saspiesto dabasgāzi, biogāzi, elektrību. Tāpat var tikt izmantota transportlīdzekļa ikgadējās nodevas atlaide (parasti 1 – 2 gadi), ja tiek reģistrēta jauna automašīna auto ar īpaši zemu CO2 emisiju rādītāju.

35.Tabula Ekonomikas instrumenti - pielietošanas līmeĦi un atbildīgās un iesaistītie dalībnieki

Pasākuma veids

Pielietošanas līmenis

Atbildīgās institūcijas un ieinteresētie dalībnieki

Nacionālais

Pilsēta

Pilsētas mērs

Transporta administrācij

Teritorijas plānošanas

Valsts kase, Pilsētas fin.

Sabiedriskās attiecības

Tiesībsargājo šās iestādes

NVO

transporta operatori

komersanti

Privātais sektors - darbinieki

Maksājumi par ceļa izmantošanu

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Degvielas nodokļa palielināšana

X

X

X

Nodevas, nodokļi par automašīnu

X

X

X

Samaksas par autostāvvietu

X

X

X

X

36.Tabula Ekonomiskie instrumenti – ietekme uz SEG emisiju samazināšanu, izmaksas un papildinošie efekti

Pasākuma veids	Ieguldījums SEG emisiju samazināšanā	Potenciālās pasākuma pielietošanas izmaksas	Papildus ieguvumi/zaudējumi (+/-)	Kas jāĦem vērā par pasākumu atbildīgām institūcijām
Maksājumi par ceļa	# - ##	$$ - $$$	+ drošība;	Satiksmes
izmantošanu			? sasniedzamība,	pārkārtošana,
			mobilitāte, ekonomika	ierobežota
				pieeja/mobilitāte,
				kontroles
				nodrošināšana un
				izmaksas
Degvielas nodokļa palielināšana	#	$$	- mobilitāte, ienākumu līmenis	Nodokļa likme un kontroles nodrošināšana
Nodevas, nodokļi par automašīnu	#	$$	- mobilitāte, ienākumu līmenis	Nodokļa likme un kontroles nodrošināšana
Samaksas par	# - ##	$ - $$	+ drošība	Satiksmes
autostāvvietu			? sasniedzamība,	pārkārtošana,
			mobilitāte, ekonomika	ierobežota
				pieeja/mobilitāte,
				alternatīvu veidu
				piedāvāšana,
				kontroles
				nodrošināšana un
				nelegālu
				autostāvvietu
				aizliegšana

SEG emisiju samazināšana: #-mazs; ## - vidējs; ### - liels Pasākumu izmaksas: $ - mazas; $$ - vidējas; $$$ - augstas

+ = pozitīvs; ? = neskaidrs; - = negatīvs

Informatīvie instrumenti

Lēmuma pieĦēmēji var izmantot vairākus informācijas instrumentus, lai papildinātu vai piedāvātu alternatīvas citiem jau iepriekš minētiem resursu daudz ietilpīgākiem politikas instrumentiem. Informatīvie pasākumiem var radīt izmaiĦas transporta lietotāju uzvedībā, balstoties uz plašāku informētību par alternatīvu transporta vai pārvietošanās veidu. Kā visbiežāk izmantotos informatīvos instrumentus var minēt sabiedrības informēšanas kampaĦas, autovadītāju izglītošana.

Sabiedrības informēšanas kampaĦas var būt veltītas dažādiem tematiem, bet parasti tās ir virzītas, lai informētu iedzīvotājus par alternatīviem transporta un pārvietošanās veidiem vai arī par motorizēto transporta veidu vides, ekonomisko un sociālo ietekmi. Pirms piedāvāt jaunus ilgtspējīgas transporta sistēmas risinājumus ir ļoti svarīgi nodrošināties ar sabiedrības atbalstu šim piedāvājumam.

Autovadītāju izglītošana var tikt veltīta gan automašīnas tehniskiem jautājumiem un nepieciešamo parametru ievērošanai, gan automašīnas vadīšanas stila ietekmei uz degvielas patēriĦu. Jautājumi, kas tiek ietverti šādās izglītojošās informatīvās kampaĦās varbūt:

Gaisa spiediena riepās kontrolēšana, lai nepieļautu degvielas patēriĦa palielināšanos, piemēram:

⮚ Spiediens riepās zemāks par 0,2 bar nekā ieteiktais palielina degvielas patēriĦu par 1%;

⮚ Spiediens riepās zemāks par 0,4 bar nekā ieteiktais palielina degvielas patēriĦu par 2%;

⮚ Spiediens riepās zemāks par 0,6 bar nekā ieteiktais palielina degvielas patēriĦu par 4%;

Palielināts ātrums palielina degvielas patēriĦu, piemēram;

⮚ Braukšanas ātrums 105 km/h salīdzinot ar 90 km/h palielina degvielas patēriĦu par apmēram 20%;

⮚ Braukšanas ātrums 120 km/h palielina degvielas patēriĦu par apmēram 25%

37.Tabula Informatīvie instrumenti - pielietošanas līmeĦi un atbildīgās un iesaistītie dalībnieki

Pasākuma veids

Pielietošanas līmenis

Atbildīgās institūcijas un ieinteresētie dalībnieki

Nacionālais

Pilsēta

Pilsētas mērs

Transporta administrācij

Teritorijas plānošanas

Valsts kase, Pilsētas fin.

Sabiedriskās attiecības

Tiesībsargājo šās iestādes

NVO

transporta operatori

komersanti

Privātais sektors - darbinieki

Sabiedrības informēšanas kampaĦas

X

X

X

X

X

X

X

X

Autovadītāju informēšana, apmācība

X

X

X

X

X

X

X

38.Tabula Informatīvie instrumenti – ietekme uz SEG emisiju samazināšanu, izmaksas un papildinošie efekti

Pasākuma veids	Ieguldījums SEG emisiju samazināšanā	Potenciālās pasākuma pielietošanas izmaksas	Papildus ieguvumi/zaudējumi (+/-)	Kas jāĦem vērā par pasākumu atbildīgām institūcijām
Sabiedrības informēšanas kampaĦas	# - ##	$ - $$	+ sasniedzamība, mobilitāte, gaisa kvalitāte
Autovadītāju informēšana, apmācība	# -##	$ - $$	+ drošība, gaisa kvalitāte

SEG emisiju samazināšana: #-mazs; ## - vidējs; ### - liels Pasākumu izmaksas: $ - mazas; $$ - vidējas; $$$ - augstas

+ = pozitīvs; ? = neskaidrs; - = negatīvs

Tehnoloģiju pilnveidošanas instrumenti

Lai sasniegtu galveno mērķi - samazināt transporta izmantošanas radītās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, ir nepieciešams mainīt pārvietošanās

paradumus un / vai izmantotās tehnoloģijas. Plānošanas, regulēšanas, ekonomiskos un informācijas instrumentus var galvenokārt izmantot, lai sasniegtu uzvedības maiĦu un papildus arī dažos gadījumos tehnoloģiskās izmaiĦas. Piemēram, degvielas izmantošanas efektivitātes standartu pielietošana ir regulēšanas instruments, kas vērsts uz tehnoloģijas attīstību. Tehnoloģiskos uzlabojumus dažreiz, šķiet, ir vieglāk īstenot nekā citus politikas instrumentus, kas vērsti uz transportlīdzekļa pieprasījuma un izmantošanas ierobežošanu, un galvenokārt ir atkarīga no patērētāja uzvedības un dzīvesveida izmaiĦām. Tomēr tehnoloģijas attīstība ir visefektīvākā, ja tos īsteno kopā ar citiem politikas instrumentiem. Tehnoloģijas attīstība bieži koncentrējas uz degvielu attīstību, dzinēju tehnoloģiju uzlabošanu un citu transportlīdzekļu parametru pilnveidošanu.

ES Direktīvu un auto ražošanas attīstības kontekstā varam izdalīt sekojošus galvenos tehnoloģiju attīstības virzienus līdz 2020.gadam, kas ietekmēs SEG emisiju samazināšanu Latvijā:

▪ Biodegvielas un citu atjaunojamo energoresursu izmantošana transportā;

▪ ES Direktīvā 2009/443/EK un EK vienošanās ar auto ražošanas industriju noteiktais CO2 vidējais emisiju mērķis 2012.gadā jaunām pasažieru un komerciālām vieglajām automašīnām - 120 g CO2/km.;

▪ Hibrīd – automašīnu un elektro – automašīnu plašāka izmantošana.

6 Klimata politikas un pasākumu ietekmes novērtēšana

6.1 Novērtēšanas metodes

Klimata politika ir ļoti cieši saistīta ar enerģētikas politikas divu svarīgu aspektu - atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu. 2009.gadā tika pieĦemts ES Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums, kurā tika noteikti valstu obligātie mērķi siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanā un atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā. Emisiju samazināšanas mērķi 2013.- 2020.gadam ir sadalīti divās daļās:

• ETS nozarēm noteikts ES kopīgais mērķis –ES emisijas kvotu tirdzniecības

sistēmā (ETS) iesaistītajās nozarēs 2020.gadā paredzēts samazināt SEG emisijas -21% pret 2005.gadu.

• Ne-ETS nozarēs noteikts ES kopējais samazinājums -10% pret 2005.gadu, un samazinājuma saistību slogs sadalīts starp dalībvalstīm, nosakot katrai valstij

individuālu emisiju ierobežošanas mērķi. Latvijai saskaĦā ar starptautiskām saistībām ir noteikts, ka SEG emisiju pieaugums ne-ETS nozarēs 2020.gadā nedrīkst pārsniegt +17% salīdzinot ar 2005.gadu.

Kā redzams sekojošā attēlā (sk. Att. 36) jaunā pieeja klimata politikas mērķu sadalīšanai ETS un ne-ETS sektoros ir padarījusi sarežģītāku minēto divu enerģētikas politikas ietekmes uz SEG emisiju samazināšanu novērtēšanu.

Att. 36 Enerģētikas un Klimata politiku mērķu mijiedarbība un integrēšana

Lai veiktu atsevišķu Latvijas klimata politikas instrumentu novērtēšanu var pielietot divas principiālas novērtēšanas pieejas - lejupvērstā pieeja (top down) un augšupvērstā pieeja (bottom – up).

Att. 37 Klimata politikas instrumentu ietekmes lejupvērstās pieejas un augšupvērstās pieejas izpētes objekti

Lejupvērstā novērtēšanas pieeja vairāk koncentrējas uz instrumentu pārbaudi makro ekonomiskā pieejā un to ietekmi uz emisiju samazināšanu. Pētījuma ietvaros šīs pieejas realizācijai tika izmantots MARKAL-LV modelis, analizējot AER noteiktā mērķa un energoefektivitātes politikas noteiktā mērķa ietekmi uz CO2 emisiju samazināšanu.

Augšupvērstā novērtēšanas pieejā vairāk tiek analizēts konkrētu pasākumu realizācijas iespējas un potenciāls, Ħemot vērā inženier-ekonomiskos novērtējumus. Vienkāršais inženiertehniskais novērtējums ietver enerģijas efektivitātes ieguvuma un AER saražotās enerģijas novērtējumu, pamatojoties uz jaunieviešamo iekārtu inženiertehniskajiem datiem. Pētījumā metode pielietota, novērtējot energoefektivitātes pasākumu īstenošanas ietekmi uz CO2 emisiju samazināšanu ēkās, kas pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmai.

6.2 CO2 emisiju samazināšanas izmaksu novērtējums

Kā jau minēts iepriekš, emisiju samazināšanas politikas un pasākumu ietekmes un izmaksu novērtējums ar lejupvērsto metodi īstenots, izmantojot optimizācijas modeli MARKAL-LV. Emisiju samazināšanas un izmaksu novērtēšanas ar modelēšanas pieeju pamatā ir vairāku definētu scenāriju kopas modelēšana pie vieniem pamata pieĦēmumiem, un emisiju apjoma un izmaksu starpības aprēķināšana.

Par pamatu scenāriju definēšanai tika izmantota 3.nodaļā aprakstītā pieeja, kas paredz

„scenārija ar esošiem pasākumiem” („with existing measures (WEM)”) un „scenārija ar papildus pasākumiem” („with additional measures (WAM)”)izveidošanu. Papildus modelēšanā tika izveidots scenārijs „jaunā politika” („new policy”), kas paredz daudz plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu līdz 2030.gadam. Rezultāti par emisiju samazinājumu un to izmaksām ir lielā mērā atkarīgi no pieĦēmumiem par

tehnoloģiju cenu attīstību nākotnē, fosilo primāro resursu cenu attīstību. Konkrētā valstī emisiju samazināšanas izmaksas enerģētikas ražošanas sektorā ir atkarīgas arī no esošā emisiju bāzes līmeĦa, tas nozīmē, ka valstī ar augstu oglekļa intensitātes enerģētikas sektoru izmaksas būs zemākas nekā valstī ar zemu oglekļa intensitātes enerģētikas sektoru.

1,2

1,1

1

0,9

0,8

0,7

WEM WAM

New policy

0,6

2005

2010

2015

2020

2025

2030

Att. 38 Prognozēto CO2 emisiju dinamika modelētos scenārijos relatīvās vienībās (2005

= 1)

Kā redzams Att. 38, scenārijā „ar papildus pasākumiem” emisijas samazinās pret bāzes scenāriju ir mazākas 2020.gadā par 7,2% punktiem, bet 2030.gadā par 6,3% punktiem. Scenārijā „ar jaunu politiku” emisiju samazinājums ir būtiski lielāks, un tas sasniedz 11,9% punktus 2020.gadā un 28% punktus 2030.gadā.

Pie modelētos scenārijos iegūtā emisiju samazinājuma pret bāzes scenāriju ir aprēķinātas CO2 emisiju samazinājuma izmaksas, kas parādītas sekojošā attēlā.

250

200

150

WAM

New policy

100

50

0

2015

2020

2025

2030

-50

EUR/t CO2

Att. 39 CO2 emisiju samazināšanas izmaksas modelētos scenārijos

Kā redzams Att. 39, scenārijā „ar papildus pasākumiem” CO2 emisiju samazināšanas izmaksas ir augstākas perioda sākumā, bet tās samazinās līdz perioda beigām

(2030.gads), kad kļūst pat negatīvas. Par pamatu tam ir fakts, ka perioda sākumā tiek ieguldītas investīcijas jaunās tehnoloģijās mērķa sasniegšanai 2020.gadā, bet periodā pēc 2020.gada no vienas puses emisiju samazinājums pret bāzes scenāriju nepieaug, no otras puses pieĦēmumi modelī par fosilo energoresursu cenu prognozi un tehnoloģiju izmaksām nosaka to, ka atjaunojamo energoresursu izmantošana ir no izmaksu viedokļa izdevīgāka.

EUR/t CO2

Scenārijā „ar jaunu politiku” CO2 emisiju samazināšanas izmaksas līdz 2020.gadam seko scenārija „ar papildus pasākumiem” izmaksām, bet turpmāk līdz 2030.gadam pieaug, jo sasniegtais augstais emisiju samazinājums (28% 2030.gadā) pret bāzes scenāriju prasa nepārtrauktas papildus izmaksas sistēmas pilnveidošanā.

140

120

100

80

60

40

20

0

WAM

New policy

2010-2020 2010-2030

Att. 40 Vidējās CO2 emisiju samazināšanas izmaksas vidējās izmaksas laika periodos

Att. 40 ir parādītas CO2 emisiju samazināšanas vidējās izmaksas modelētos scenārijos laika periodiem. Kā redzams scenārijā „ar papildus pasākumiem” izmaksas 20 gadu periodam ir gandrīz divas reizes zemākas nekā 10 gadu periodam. Ja pirmajā periodā izmaksas ir 86 EUR/t CO2, tad 20 gadu periodā tās izlīdzinās un ir 41 EUR/t CO2. Scenārijam „ar jaunu politiku”, dēļ iepriekš aprakstītiem faktoriem, izmaksas 20 gadu periodā ir par 35% punktiem augstākas un sasniedz 124 EUR/t CO2.

Augšupvērstā novērtēšanas pieeja pētījumā, kas ietver enerģijas efektivitātes pasākumu ietekmes novērtējumu, pamatojas uz ex-ante iesniegto energoefektivitātes uzlabošanas projektu ES Struktūrfondu programmai pieteikumiem. Analīzē par pamatu tiek izmantoti pieteikumos uzrādītie lielumiem par sagaidāmo enerģijas ietaupījumu un paredzētām projekta izmaksām. Izmantojot šo ieejas informāciju, tiek novērtēta energoefektivitātes pasākumu īstenošanas ietekmi uz CO2 emisiju samazināšanu ēkās, kas pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmai.

Kā redzams Att. 41, lielākā daļa no iesniegtiem projektiem savos pieteikumos uzrāda sagaidāmo enerģijas ietaupījumu no 35% līdz 55%. Līdz ar to tālākai analīzei kā raksturīgākā grupa atsevišķi tika izdalīta projektu grupa ar enerģijas ietaupījumu 40- 45%.

Projektu skaits pa grupām

30

25

20

15

10

5

0

20-25% 25-30% 30-35% 35-40% 40-45% 45-50% 50-55% 55-60% 60-65% 65-70% vairāk par

70%

Att. 41 Analizēto projektu pieteikumu sadalījums pēc paredzētā enerģijas ietaupījuma apjoma

Ietaupījums 40-45%

1200

1000

800

600

400

200

0

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16

Ls/MWh

Att. 42 Ietaupītās enerģijas izmaksas projektu grupai 40-45% enerģijas ietaupījums

Pamatojoties uz projekta pieteikumos iegūto informāciju un vidējiem centralizētās siltumapgādes emisiju faktoriem Latvijā (240 g CO2/kwh) tika novērtētas CO2 emisiju samazināšanas izmaksas, īstenojot energoefektivitātes pasākumu ēkās. Izmaksas ir aprēķinātas 15 gadu periodam, kas ietver kombināciju no tehnoloģijas dzīves laika un investīciju atmaksāšanā laika. Izmaksu novērtējums ir veikts divos variantos. Pirmajā no tiem CO2 emisiju samazināšanas izmaksas ir novērtētas no patērētāja/investora viedokļa, bet otrajā variantā CO2 emisiju samazināšanas izmaksas ir novērtētas no valsts sociāli/ekonomiskā ieguvuma viedokļa. Rezultāti ir parādīti sekojošā tabulā.

Tabula 39 Novērtētās CO2 emisiju samazināšanas izmaksas, veicot energoefektivitātes pasākumus dzīvojamās ēkās

	Novērtēšanas 1.variants	Novērtēšanas 2.variants
	CO2 samazināšanas izmaksas, EUR/t CO2	CO2 samazināšanas izmaksas, EUR/t CO2
Projektos ar vidējām izmaksām (700 Ls/MWh)	277	108
Projektos ar zemākām izmaksām (350 Ls/MWh)	138	-30

Pie vidējām iesniegto projektu izmaksām par ietaupīto enerģijas vienību CO2 emisiju samazināšanas izmaksas 1.novērtēšanas variantā ir ļoti augstas, bet otrajā novērtēšanas variantā tās tuvojas ar lejupejošo metodi noteiktām izmaksām 10.gadu periodam (sk.Att. 40). Negatīvās izmaksas norāda, ka veikto energoefektivitātes pasākumu sniegtie ieguvumi ir lielāki nekā ieguldītās izmaksas.

7 Pielikumi

1.tabula Liellopu skaita prognozes līdz 2020.gadam

Gads		Liellopi (tūkst.)	Prognoze,yp	Min	Max	Ekpertu prognoze
1	1995	000	000	000	256
2	1996	000	000	000	249
3	1997	214	209	172	245
4	1998	192	206	169	242
5	1999	172	204	167	240
6	2000	163	202	165	238
7	2001	176	200	164	237
8	2002	183	199	162	235
9	2003	193	198	161	234
10	2004	185	197	160	233
11	2005	200	196	159	232
12	2006	000	000	000	231
13	2007	219	194	157	230
14	2008	210	193	157	230
15	2009	212	193	156	229
16	2010	215	192	155	228
17	2011		191	155	228
18	2012		191	154	227
19	2013		190	154	227
20	2014		190	153	226
21	2015		189	153	226	220
22	2016		189	152	225
23	2017		188	152	225
24	2018		188	151	224
25	2019		187	151	224
26	2020		187	150	223	240

1.att. Liellopu skaita dinamikas rinda un prognoze līdz 2020.gadam

2.tabula Slaucamo govju skaita prognozes līdz 2020.gadam

Gads		Slaucamas govis (tūkst.)	Prognoze,yp	Min	Max	Ekpertu prognoze
1	1995	292	302	286	319
2	1996	275	268	252	284
3	1997	263	248	232	263
4	1998	242	233	218	249
5	1999	206	222	207	238
6	2000	204	213	198	228
7	2001	209	206	191	221
8	2002	205	199	184	214
9	2003	186	193	178	208
10	2004	186	188	173	203
11	2005	185	183	168	198
12	2006	000	000	000	194
13	2007	180	175	160	190
14	2008	170	171	156	186
15	2009	166	168	153	183
16	2010	000	000	000	180
17	2011		000	000	000
18	2012		159	144	174
19	2013		156	141	171
20	2014		154	139	169
21	2015		151	136	167	166
22	2016		000	000	000
23	2017		147	132	162
24	2018		145	130	160
25	2019		143	128	158
26	2020		141	126	156	170

2.att. Slaucamo govju skaita dinamikas rinda un prognoze līdz 2020.gadam

3.tabula Mājputnu skaita prognozes līdz 2020.gadam

Gads		Mājputni (tūkst.)	Prognoze,yp	Min	Max	Ekpertu prognoze
1	1995	4198	3301	2607	3995
2	1996	3791	3397	2707	4088
3	1997	3551	3494	2805	4183
4	1998	3209	3590	2904	4277
5	1999	3237	3687	3000	4373
6	2000	3105	3783	3098	4468
7	0000	0000	0000	3192	4567
8	2002	3882	3976	3288	4664
9	2003	4003	4072	3384	4760
10	2004	4050	4169	3481	4857
11	2005	4092	4265	3577	4953
12	2006	4488	4361	3672	5051
13	0000	0000	0000	3767	5148
14	2008	4621	4554	3865	5243
15	2009	4829	4650	3961	5340
16	2010	4948	4747	4057	5437
17	2011		4843	4155	5532
18	2012		4940	4251	5628
19	2013		5036	4347	5725
20	2014		5132	4444	5821
21	2015		5229	4540	5917	5200
22	2016		5325	4637	6014
23	2017		5422	4733	6110
24	2018		5518	4829	6207
25	2019		5614	4926	6303
26	2020		5711	5022	6399	5400

3.att. Mājputnu skaita dinamikas rinda un prognoze līdz 2020.gadam

4.tabula Kazu skaita prognozes līdz 2020.gadam

Gads		Kazas(tūkst.)	Prognoze,yp	Min	Max	Ekpertu prognoze
1	1995	9	7	5	10
2	1996	8	9	6	12
3	1997	9	10	7	13
4	1998	11	11	8	13
5	1999	8	11	8	14
6	2000	10	12	9	14
7	2001	12	12	9	15
8	2002	13	12	10	15
9	2003	15	13	10	15
10	2004	15	13	10	16
11	2005	15	13	10	16
12	2006	14	13	11	16
13	2007	13	14	11	16
14	2008	13	14	11	16
15	2009	13	14	11	17
16	2010	13	14	11	17
17	2011		14	11	17
18	2012		14	12	17
19	2013		14	12	17
20	2014		15	12	17
21	2015		15	12	17	14
22	2016		15	12	18
23	2017		15	12	18
24	2018		15	12	18
25	2019		15	12	18
26	2020		15	12	18	15

4.att. Kazu skaita dinamikas rinda un prognoze līdz 2020.gadam

5.tabula Zirgu skaita prognozes līdz 2020.gadam

Gads		Zirgi (tūkst.)	Prognoze,yp	Min	Max	Ekpertu prognoze
1	1995	27	29	27	31
2	1996	26	25	23	27
3	1997	23	23	20	25
4	1998	22	21	19	23
5	1999	19	20	17	22
6	2000	20	19	16	21
7	2001	20	18	15	20
8	2002	19	17	15	19
9	2003	15	16	14	18
10	2004	16	16	13	18
11	2005	14	15	13	17
12	2006	14	15	12	17
13	2007	13	14	12	16
14	2008	13	14	11	16
15	2009	13	13	11	15
16	2010	12	13	11	15
17	2011		12	10	15
18	2012		12	10	14
19	2013		12	10	14
20	2014		11	9	14
21	2015		11	9	13	12
22	2016		11	9	13
23	2017		11	8	13
24	2018		10	8	13
25	2019		10	8	12
26	2020		10	8	12	13

5.att. Zirgu skaita dinamikas rinda un prognoze līdz 2020.gadam

6.tabula Cūku skaita prognozes līdz 2020.gadam

Gads		Cūkas (tūkst.)	Prognoze,yp	Min	Max	Ekpertu prognoze
1	1995	000	000	000	552
2	1996	460	476	428	525
3	1997	430	460	411	508
4	1998	421	448	400	497
5	1999	405	439	391	488
6	2000	393	432	384	481
7	2001	429	426	377	474
8	2002	453	421	372	469
9	2003	444	416	367	464
10	2004	436	412	363	460
11	2005	428	408	359	456
12	2006	417	404	356	453
13	2007	414	401	353	450
14	2008	384	398	350	447
15	2009	377	395	347	444
16	2010	389	393	344	441
17	2011		390	342	439
18	2012		388	339	437
19	2013		386	337	434
20	2014		384	335	432
21	2015		382	333	430	380
22	2016		380	331	429
23	2017		378	330	427
24	2018		377	328	425
25	2019		375	326	423
26	2020		373	325	422	390

6.att. Cūku skaita dinamikas rinda un prognoze līdz 2020.gadam

7.tabula Aitu skaita prognozes līdz 2020.gadam

Gads		Aitas (tūkst.)	Prognoze,yp	Min	Max	Ekpertu prognoze
1	1995	72	36	8	64
2	1996	56	37	9	65
3	1997	41	39	11	67
4	1998	29	40	12	68
5	1999	27	42	14	69
6	2000	29	43	15	71
7	2001	29	44	17	72
8	2002	32	46	18	74
9	2003	39	47	19	75
10	2004	39	49	21	77
11	2005	42	50	22	78
12	2006	41	52	24	79
13	2007	54	53	25	81
14	2008	67	54	27	82
15	2009	71	56	28	84
16	2010	77	57	29	85
17	2011		59	31	87
18	2012		60	32	88
19	2013		62	34	90
20	2014		63	35	91
21	2015		65	37	92	84
22	2016		66	38	94
23	2017		67	40	95
24	2018		69	41	97
25	2019		70	42	98
26	2020		72	44	100	90

7.att. Aitu skaita dinamikas rinda un prognoze līdz 2020.gadam