Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodam












Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2021.–2027. gada

plānošanas periodam

























Latvijas Republikas Finanšu ministrija

Rīga, 2022





CCI Nr.

2021LV16FFPA001

Nosaukums angļu valodā

Partnership Agreement for the European Union Investment Funds Programming Period 2021 – 2027

Nosaukums valsts valodā(-ās)

Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodam

Versija

1.versija

Pirmais gads

2021

Pēdējais gads

2027

Atbalsttiesīgums no

01.01.2021.

Atbalsttiesīgums līdz

31.12.2027.

Komisijas lēmuma numurs

C(2022) 7417

Komisijas lēmuma datums

21.10.2022.







Izmantotie saīsinājumi un termini

AER

Atjaunojamie energoresursi

AF

Atveseļošanas fonds (Atveseļošanas un noturības mehānisms)

AKCK

Administratīvās kapacitātes ceļa karte

ANO

Apvienoto Nāciju Organizācija

ATR

Administratīvi teritoriālā reforma1

CFLA

CO2

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Oglekļa dioksīds

CSP

Centrālā statistikas pārvalde

CSR

Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2013. gada nacionālo reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.–2016. gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu

D pielikums

EK 2019. gada ziņojuma: Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments Nr. SWD (2019) 1013 2019. gada ziņojums par Latviju D pielikums “Investīciju pamatnostādnes Latvijai par kohēzijas politikas finansējumu 2021.–2027. gadam”

Eiropas Zaļais kurss

Eiropas Zaļais kurss

EEZ

Eiropas Ekonomiskā zona

EISI

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

EJZAF

Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (2021.-2027. gada plānošanas periods)

EJZF

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (2014.-2020. gada plānošanas periods)

EK

Eiropas Komisija

EK ziņojumi par Latviju

EK 2020. gada ziņojums: Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments Nr. SWD(2020) 513 2020. gada ziņojums par Latviju2;

EK 2019. gada ziņojums: Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments Nr. SWD (2019) 1013 2019. gada ziņojums par Latviju3

ELFLA

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

EP

Eiropas Padome

ERAF

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ERAF un KF regula

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1058, par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

XXXXXXX

Eiropas reģiona universitāšu studentu sadarbības shēma (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students)

ERASMUS+

Eiropas Savienības programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam

E-pārvaldība

Informāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai

ES

Eiropas Savienība

ESF+

Eiropas Sociālais fonds

ESF+ regula

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013

ESI fondi

ESF+; ERAF; KF; TPF; EJZAF

ESSBJR

Eiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam

ESTP

Eiropas sociālo tiesību pīlārs

ES Padomes rekomendācijas

Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2013. gada nacionālo reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.–2016. gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu.

ETL

Elektriskie transportlīdzekļi

ETS

Eiropas teritoriālā sadarbība

EUR

Eiropas Savienības euro

FI

Finanšu instrumenti

FM

Finanšu ministrija

IAP

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam

IKP

Iekšzemes kopprodukts

IKT

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Invaliditātes plāns

Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam

IS

Informācijas sistēmas

IT

Informācijas tehnoloģijas

IUB

Iepirkumu uzraudzības birojs

KF

Kohēzijas fonds

KNR

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai

KNR fondi

ES kohēzijas politikas fondi (KP fondi) – Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds plus (ESF+), tajā skaitā ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai, un Kohēzijas fonds (KF); Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF); Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF); Patvēruma un migrācijas fonds (PMIF); Iekšējās drošības fonds (IDF); Robežu pārvaldības un vīzu instruments (RPVI) un ERAF mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” (ETS)

KP

Kohēzijas politika

KP fondi

ESF+, ERAF, KF, TPF

KPP

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam

KP programma

KLP

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

Kopējā lauksaimniecības politika

LIFE programma

Eiropas Savienības Vides un klimata pasākumu programma “LIFE”

LM

Labklājības ministrija

LR

Latvijas Republika

MK

Ministru kabinets

MVU

Mazie un vidējie uzņēmumi (saimnieciskās darbības veicēji)

NAP2027

Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam

NEKP

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam

NĪVK

Nekustamā īpašuma valsts kadastrs

NVA

Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO

Nevalstiskās organizācijas

OECD

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)

PISA

Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment)

PKC

Pārresoru koordinācijas centrs

PL

Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2021.–2027. gada plānošanas periodam

PM

Politikas mērķis

PPNMAP

Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns 2021.–2027. gadam

Projektu dati

Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, informācija, kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei

P&A

Pētniecība un attīstība

P&I

Pētniecība un inovācijas

RB

Rail Baltica

Regula “Apvārsnis Eiropa”

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28.aprīļa Regula (ES) Nr. 2021/695, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013

RIS3

Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation)

Rīcības plāns

Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam4

RMA

Rīgas metropoles areāls

RPP

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam5

RPZ 2027

Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam

Sadarbības partneri

Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni

SADTPP

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam

SAM

Specifiskais atbalsta mērķis – “konkrēts mērķis” ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus

SEG

Siltumnīcefekta gāze

Sociālie partneri

Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības

SRAP

Strukturālo reformu atbalsta programma

Stratēģija “Latvija 2030”

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam

TEN-T

Eiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network)

TP

Tehniskā palīdzība

TPF

Taisnīgas pārkārtošanās fonds

TPTP

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns

UK

Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komiteja

VARAM

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VAS

Valsts akciju sabiedrība

VID

Valsts ieņēmumu dienests

VK

Valsts kanceleja

VKS

Vadības un kontroles sistēma

ZIZIMM

Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa, mežkopība

ZM

Zemkopības ministrija

1.Politikas mērķu izvēle


1.tabula (1). Politikas mērķu izvēle un pamatojums

Izvēlētais politikas mērķis

Programma

Fonds

Politikas mērķa izvēles pamatojums

1.Konkurentspē-jīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

ERAF

CSR(2020) aicina Latviju cita starpā fokusēt investīcijas uz P&I un digitālo pāreju, tāpat svarīgi nodrošināt finansējuma pieejamību uzņēmumiem, īpaši MVU, digitālo infrastruktūru, kā arī stiprināt prasmes.

P&I sistēmas P&A un izaugsmes temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei; tas tiešā veidā saistīts ar zemajiem P&A&I ieguldījumiem (2014.–2020.g. 0,44 – 0,69% no IKP ar zemu privāto investīciju daļu, svārstoties atkarībā no ES fondu ieguldījumiem/būtiski atpaliekot no 2020.g.mērķa – 1,5% no IKP); xxxx P&A nodarbināto skaitu (~ 50% no ES vidējā līmeņa).

Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. Produktivitāti ietekmē arī augsti kvalificēta darba spēka un prasmju trūkums, īpaši IKT, būvniecības, veselības, izglītības un zinātnes sektoros.

Investīcijas 0.XX mērķētas ekonomikas transformācijai uz inovatīvu, zināšanās balstītu ekonomikas modeli. Investīcijas P&A&I sistēmas attīstībai plānots veikt atbilstoši RIS3. Investīcijas 0.XX aptver P&A kapacitātes stiprināšanu atbilstoši RIS3 prioritātēm, x.xx. stiprinot biznesa-akadēmiskā sektora sadarbību, starptautisko sadarbību veicināšanu, tehnoloģiju pārnesi, produktivitātes celšanu, digitālo transformāciju, kā arī atvieglojot finansējuma pieejamību uzņēmumiem, īpaši MVU, x.xx.:

  • P&A kapacitātes stiprināšana gan kopējā P&A sistēmā (cilvēkkapitāls), gan uzņēmumiem, x.xx. ar progresīvu tehnoloģiju ieviešanu;

  • RIS3 stiprināšana* (x.xx. reģionos), praktiskas ievirzes un sadarbības pētījumi un tehnoloģiju pārnese starptautiskās sadarbības attīstība efektīvai integrācijai Eiropas kopējā pētniecības telpā;

  • prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai;

  • digitālo tehnoloģiju integrācija integrācija un specializētu digitālo prasmju apmācības uzņēmumiem;

  • MVU izaugsmes un konkurētspējas veicināšana, x.xx. caur produktivitāti veicinošām investīcijām;

  • valsts pārvaldes procesu un pakalpojumu digitāla transformācija vienotas IKT arhitektūras pārvaldības ietvaros, x.xx. valsts pārvaldes iestāžu IS un datu atvēršana un koplietošana ar privāto sektoru jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanai;

  • ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu attīstība (pēdējā jūdze) un to drošība, elektronisko sakaru infrastruktūras pieejamības nodrošināšana lauku teritorijās, lai uzlabotu sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā (CSR 2019., 2020.).

FI 0.XX  SAM tiks izveidoti atbilstoši finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzei, nodrošinot visaptverošu FI atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, x.xx. riska kapitāla veidā un teritoriālā skatījumā. Tiek izvērtētas arī FI izmantošanas iespējas P&I komercializācijā.  

*P&I pārvaldības sistēmas pārskatīšanas ietvaros RIS pieeja tiks attīstīta par RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu. Tās pamatā ir nodrošināts strukturēts dialogs un koordinēta rīcība privātā, publiskā un akadēmiskā sektora sadarbības partneru pušu starpā, veidojot efektīvas sadarbības platformas katrā RIS3 jomā un atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā, x.xx. sekmējot reģionu inovāciju potenciāla izmantošanu un konkurētspējas stiprināšanu. Katrai RIS3 ekosistēmai tiks veikta tās  kartēšana, koordinēšana un attīstīšana, un tiks izstrādāta stratēģija un prioritātes, kas kalpos par pamatu investīcijām.

2. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomika, klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām, risku novēršana un pārvaldība un ilgtspējīga mobilitāte pilsētvidēs

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

ERAF, KF

Latvijai jāvirza investīcijas uz zaļo pārkārtošanos, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu/izmantošanu, ilgtspējīgu transportu, resursu efektivitāti un ēku energoefektivitāti (CSR, EK ziņojumi 2019., 2020.). Stratēģija, lai Latvija sniegtu ieguldījumu Eiropas Zaļā kursa ieviešanā: vides ilgtspējas uzlabošana, virzība uz klimatneitralitāti, pielāgošanās klimata pārmaiņām, AER efektīvāka izmantošana, piesārņojuma samazināšana atbilstoši Latvijas stratēģijai klimatneitralitātes sasniegšanai 2050.g., Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānam 2030.g. un NEKP mērķiem.

Energoefektivitātes jomā lielākie izaicinājumi: ēku sektors (x.xx. pašvaldību ēku primārās enerģijas patēriņa mazināšana/AER izmantošana, mazinot uzturēšanas izmaksas) un centralizētā siltumapgāde. NEKP mērķis: 60% atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvars līdz 2030.g., tādēļ nepieciešams turpināt attīstīt potenciālu dažādu ne-emisiju AER, piem., saules un vēja izmantošanā.

Būtisks transporta nozares izaicinājums: ilgtspējīga mobilitāte. Atbalstāma mobilitātes punktu izveide – ērti, integrēti transporta savienojumi (veicina sasniedzamību, maina pārvietošanās paradumus). Pieaugot velo braucēju skaitam palielinājies arī saistīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, tāpēc aktuāla vajadzība pēc atbilstošas un drošas velo infrastruktūras. Digitalizācija, jauno tehnoloģiju izmantošana transportā, aktuāla visā pasaulē; ir paredzēta viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai. Latvijā ir jāturpina darbs pie alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanas un šo degvielu izmantošanas popularizēšanas. Tāpat, pieaugot nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, ir nepieciešams atjaunot elektrovilcienu ritošo sastāvu. Jaunas globālās mobilitātes tendences, digitalizācija un klimata pārmaiņas rada nepieciešamību veikt pētījumus, ar kuru palīdzību tiek identificēti un pētīti nozarē aktuālākie jautājumi, nodrošinot pētniecībā balstītu attīstības plānošanu. Investīcijas pilsētu transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem/vai ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāniem, ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunais ES pilsētmobilitātes satvars”, ar kuru tiek novērsti trūkumi, kurus Revīzijas palāta konstatēja savā 2020. gada īpašajā ziņojumā6, un tiek ņemti vērā tās ieteikumi.

Klimata pārmaiņas rada plūdu, ekstremālu laikapstākļu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas u.c. riskus, kas prasa klimata pārmaiņu novēršanas un pielāgošanās pasākumus nacionālajā un vietējā pašvaldību līmenī, attīstot uzraudzības un brīdināšanas, vides monitoringa sistēmas, nodrošinot risku mazināšanu kritiskai infrastruktūrai. Lai nodrošinātu klimata pārmaiņu novēršanas un pielāgošanās pasākumus, tika uzsākts darbs pie Katastrofu risku pārvaldības reformas, kas paredz investīcijas katastrofu risku pārvaldības sistēmā iesasistīto dienestu infrastruktūras stiprināšanā piesaistot ERAF, AF, valsts budžeta un SRAP līdzekļus. Prioritāri īstenojami zaļās un zilās infrastruktūras risinājumi vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem. Primāri atbalstāmi tādi risinājumi, kas preventīvi novērš plūdu risku.

Latvijā saglabājas izaicinājumi dabas direktīvu priekšnosacījumu, atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības direktīvu mērķu sasniegšanā. Jāturpina īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrāde un īstenošana, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšana, sugu un biotopu aizsardzības statusu uzlabošana.

Daļa investīciju virzāma atkritumu jomai, sekmējot pāreju uz aprites ekonomiku, uzlabojot rezultātus vides jomā un ekonomikā, veicinot klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanu saskaņā ar CSR (2018.g. atkritumu sektors Latvijā veidoja 5% no kopējām SEG emisijām).

Vides piesārņojuma mazināšanai un novēršanai jāturpina piesārņojuma samazināšanas aktivitātes (ūdenssaimniecība, vēsturiski piesārņoto vietu sanācija, gaisa piesārņojums). Vides kvalitātes uzlabošanā jāturpina infrastruktūras attīstība, jāveicina sabiedrības paradumu maiņa caur vides izglītību.

Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam

EJZAF

Patērētājam, ražotājam, klimata un vides interesēm atbilstoša zivsaimniecības produktu aprite ir pamats šī sektora konkurētspējīgai iekļaušanai globālajā produktu ražošanas un piegādes ķēdē. Lai veicinātu patērētāju prasībām (izsekojamība, standarti, cena) atbilstošu piedāvājumu, vienlaikus ievērojot Eiropas Zaļā kursa, īpaši stratēģijas “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijas un digitālās pārejas kontekstā, plānotas investīcijas nozares konkurētspējas kāpināšanai, pārkārtošanās veicināšanai, tostarp inovācijām, zināšanu pārnesei, pievienotajai vērtībai, zivsaimniecības produktu apstrādei, resursu efektīvai izmantošanai, akvakultūras attīstībai un digitalizācijai.

Būtiska ir zināšanu uzlabošana, monitorings par jūras ekosistēmas vidisko stāvokli, x.xx. jūras un piekrastes ekosistēmu biodaudzveidības saglabāšana/ilgtspējīga izmantošana (zivsaimniecības datu vākšana, zvejas kontrole).

3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

KF

Transporta politikas mērķis ir integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, piekļūstamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku. Mērķis noteikts saskaņā ar vienu no Eiropas Zaļā kursa elementiem – paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti. Transporta politikas rezultātu – uzlabotas mobilitātes iespējas – plānots sasniegt, attīstot multimodālo sabiedrisko transporta tīklu ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. CSR uzsver investīcijas ilgtspējīgā transporta infrastruktūrā – jāuzlabo infrastruktūra Rīgā un tās apkārtnē, kas veicinātu darbaspēka mobilitāti, palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo enerģijas patēriņu. Pārejai no automobiļiem uz sabiedrisko transportu ir būtiska loma enerģijas patēriņa un emisiju ierobežošanā.

Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem, drošākajiem un videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem gan pasažieriem, gan kravām, tāpēc primāri jāturpina ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, lai uzlabotu sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, respektējot CSR attiecībā uz pāreju no automobiļiem uz sabiedrisko transportu. Būtisks izaicinājums ir zemais Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas rādītājs. Ņemot vērā dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstību, jaunā elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku elektrificēto līniju tīkla paplašināšanu Rīgas aglomerācijā maršrutos, kur šobrīd pasažieru pārvadājumi notiek ar dīzeļvilcieniem. Nākamais posms – esošā elektrificētā tīkla (pasažieru pārvadājumiem) modernizācija un attīstība. Šobrīd maksimālais pasažieru vilcienu ātrums ir 120 km/h. Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti uz blīvi apdzīvotiem centriem un piedāvātu privātajiem autotransportlīdzekļiem konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu.

Infrastruktūra ostās veidota un attīstīta atbilstoši starptautiskām prasībām, kas ir arvien augstākas, tāpēc nepieciešams pilnveidot ostu publisko infrastruktūru: klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, AER izmantošanai, digitalizācijai. Investīcijas tiek rūpīgi izvērtētas, atbalstot tikai publiskas infrastruktūras attīstību, kas vitāli svarīga ostas darbībai (ne komercdarbībai). Lai mazinātu Latvijas ostu ietekmi uz pilsētvidi, klimatu, uzlabotu drošību un drošumu, to infrastruktūra jāpilnveido, risinot alternatīvo degvielu jautājumu, elektrotīkla pieslēgumus pie piestātnēm, modernizējot hidrotehniskās būves.

EK ziņojumos par Latviju norādīts, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, autoceļu kvalitāte joprojām ir zemāka par ES vidējo. Latvija ir viena no nedaudzajām ES valstīm, kur nav automaģistrāļu, savukārt apvedceļu trūkums novedis pie smago kravas automobiļu satiksmes caur blīvi apdzīvotām teritorijām, palielinot sastrēgumus un gaisa piesārņojumu, līdz ar to, ir vajadzīgi turpmāki pasākumi un politika, lai samazinātu transporta radītās emisijas. Pamats lielajam negadījumu skaitam uz Latvijas autoceļiem ir mūsdienu satiksmes vajadzībām neatbilstoša kapacitāte, tādēļ investīcijas kapacitātes uzlabošanā ir svarīgas drošības aspektam.

Valsts galveno autoceļu turpmākā attīstība vērsta uz projektiem, kas nodrošina TEN-T autoceļu tehniskā stāvokļa uzlabošanu un modernizēšanu. Prioritāte ir galveno autoceļu pārbūve, izveidojot galveno autoceļu tīklā ātrgaitas ceļa posmus, uzlabojot satiksmes drošību un samazinot transportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksas, ceļā pavadīto laiku un SEG emisijas. Šāda galveno autoceļu pārbūve ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un drošu autosatiksmi.

Papildus autotransporta infrastruktūrai, sadarbojoties ar pašvaldībām, ir jāizveido arī atbilstoša mikromobilitātes (gājēju un velosipēdu) infrastruktūra.

Būtisks priekšnosacījums reģionu attīstībai ir kvalitatīvs un drošs infrastruktūras tīkls reģionos, kas nodrošina savienojumus ar reģionu centriem. Lai to nodrošinātu, nepieciešams turpināt veikt investīcijas pilsētu transporta infrastruktūras sasaistei ar TEN-T, paredzot mikromobilitātes integrēšanu kopējā transporta sistēmā, attīstot maģistrālās ielas un alternatīvus kravas transportlīdzekļu maršrutus, lai nodrošinātu atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar reģionālas nozīmes mobilitātes punktu. Nepieciešams pilsētu mobilitātes jautājumus integrēt kopējā transporta sistēmā. Jau tagad paredzams, ka ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā, jaunu reģionālo dzelzceļa maršrutu izveidošana, RB dzelzceļa līnijas izbūve, mobilitātes punktu izveide, alternatīvo degvielu popularitātes pieaugums un mikromobilitātes jautājumu risinājumi pozitīvi ietekmēs mobilitāti pilsētu teritorijās. Dzelzceļam, kopā ar sabiedrisko autotransportu un sliežu transportu būs jānodrošina daudzveidu mobilitātes iespējas reģionos un pilsētās.

Lai mazinātu transporta radīto emisiju daudzumu Rīgā, nepieciešami priekšnosacījumi transporta plūsmu pārstrukturēšanai, x.xx. izveidojot transporta koridorus, lai atslogotu pilsētas centru no kravas transporta.

Robežas šķērsošanai nepieciešamā laika samazināšana arī veicinātu SEG emisiju mazinājumu – tāpēc plānots attīstīt arī autoceļu robežšķērsošanas vietu infrastruktūru, ieviest viedas muitas kontroles tehnoloģijas un risinājumus transportlīdzekļu kustības nodrošināšanai kontroles punktos.

4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

ERAF, ESF+

CSR aicina uzlabot ienākumu atbalstu un mazināt sociālo atstumtību, izglītības kvalitāti un efektivitāti, nodarbinātību un veselības aprūpes sistēmas pieejamību un kvalitāti.

Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā 2018. gadā bija piektais augstākais ES7. 2020. gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti 26% iedzīvotāju un Džini koeficients bija 34.5.

Lai risinātu CSR identificētos izaicinājumus SADTPP ietvaros paredzēta ienākumu paaugstināšana sociālā riska situācijās esošajiem iedzīvotājiem un individuālajām vajadzībām atbilstošu un nediskriminējošu sociālo pakalpojumu pieejamības attīstīšana reģionos. 2021. gada septembrī apstiprināts “Plāns minimālo ienākumu sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam”, kas pilnveidos minimālo ienākumu reformu (stājās spēkā 2021. gadā).

Paralēli plānots atbalstīt sociālo un pašvaldības īres mājokļu atjaunošanu un būvniecību, sociālo pakalpojumu sistēmas attīstību, uzsvaru liekot uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem, lai nodrošinātu to pieejamību reģionos (profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus 37,9% neizmanto finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2%, jo aprūpes pakalpojumi nav pieejami), attīstīt prevencijas, diagnostikas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērnu labbūtības jomā, attīstīt valsts nodrošinātu piekļuvi ilgtspējīgai, ātri reaģējošai un efektīvai juridiskā atbalsta sistēmai mazāk aizsargātajām personām, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju tiesai.

Nodarbinātības jomā plānota aktīvo darba tirgus pasākumu pielāgošana un pastiprināšana, x.xx. padarot pieaugušo mūžizglītību pieejamāku un mērķētāku darba tirgus vajadzībām, x.xx. reģionos.

Izglītības jomā CSR rekomendāciju un ESTP principu izpildei izvirzīti 4 stratēģiskie virzieni: kvalificēti, kompetenti, uz izcilību orientēti pedagogi/ akadēmiskais personāls; kvalitatīvs, uz darba tirgū novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums; atbalsts ikviena izaugsmei, nodrošinot elastīgu izglītības un tālākizglītības sistēmu; ilgtspējīga izglītības sistēmas attīstība un pārvaldība, balstoties uz OECD Latvijas Prasmju stratēģijas novērtējuma rekomendācijām.

Digitālās plaisas mazināšanai sabiedrībā, plānotas digitālo aģentu mācības digitālo prasmju attīstībai. Lai īstenotu ESTP noteikto, tiks uzlabota arī pirmsskolas izglītības pieejamība pēc vienlīdzības principa, (x.xx. sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām), veicinot iekļaušanos vispārējā izglītībā un mazinot segregāciju, x.xx. ar infrastruktūras palīdzību,8 jo pirmsskolas izglītības jomā atsevišķās pašvaldībās rindā ir 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem.

Kultūras jomā – izmantojot kultūras kapitāla un sociālo inovāciju sniegtās iespējas ar mērķi radīt pozitīvu ietekmi uz reģionu un pilsētu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, plānoti iekļaujoši un inovatīvi pasākumi, veicinot vienlīdzīgu kultūras pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, diasporai, mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem, bērniem un jauniešiem, cilvēkiem, kuri pakļauti sociāli ekonomiskiem atstumtības riskiem. Vienlaikus tiks atbalstīti pasākumi kopienas nemateriālā mantojuma potenciāla izmantošanai vietējās ekonomikas un tūrisma piedāvājuma attīstībā.

Veselības jomā, lai risinātu CSR minētos izaicinājumus, plānotas būtiskas investīcijas veselības aprūpes sistēmas attīstībai, lai nodrošinātu kvalitātes un cenas ziņā vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem. Ieguldījumi veselības jomā paredzēti ESTP principa īstenošanai, uzlabojot veselības aprūpes, profilakses un veicināšanas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Ieguldījumi notiks saskaņā ar uzsāktajām reformām, periodiski izvērtējot slimnīcu stacionāro pakalpojumu klāstu un precizējot stacionāro pakalpojumu kartējumu. Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība nodrošināma caur visu līmeņu pakalpojumu sniedzējiem.

ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai

ESF+

ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai plāno sniegt būtisku ieguldījumu savstarpēji papildinošā atbalsta sistēmā, kurā valsts un pašvaldību sociālās drošības sistēmas pasākumi kopā ar pārtikas un pamata materiālo palīdzību nekavējoši un elastīgi nodrošina nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto vai krīzes situācijā esošu cilvēku pamatvajadzības un ievērojamai daļai palīdz virzīties uz sociālo spēju atjaunošanu vai piemērošanos noteiktajai situācijai, nodrošinot cilvēka cienīgu dzīves līmeni visos dzīves posmos.

ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai konkrētais mērķis ir mazināt materiālo nenodrošinātību un sociālo atstumtību personām ar zemu ienākumu mājsaimniecībās, sniedzot pārtikas un pamata materiālo palīdzību, organizējot papildpasākumus sociālās atstumtības mazināšanai. Atbalstu plānots nodrošināt indikatīvi 59 tūkstošiem unikālo personu gadā.

5. Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

ERAF

Latvija piedzīvojusi būtisku iedzīvotāju skaita samazināšanos pēdējā desmitgadē. Prognozes liecina par turpmāku samazināšanos. Iedzīvotāju skaita izmaiņas būtiski atšķiras reģionāli – Pierīgas statistiskajā reģionā samazinājums ir par 1%, kamēr Latgales reģionā par 20%.9 To veicinājis darba vietu (x.xx., labi atalgotu), kvalitatīvu publisko pakalpojumu trūkums, nepievilcīga dzīves vide. Iedzīvotāju skaits ietekmē pašvaldību ieņēmumus un iespējas nodrošināt ekonomikas attīstību un pakalpojumus iedzīvotājiem. Šos izaicinājumus plānots risināt ATR gaitā, ilgtermiņā veidojot rīcībspējīgas pašvaldības ar pietiekamu ieņēmumu bāzi funkciju kvalitatīvai izpildei. Jaunās pašvaldības īstenos savus stratēģiskos attīstības plānošanas dokumentus, kas tiek izstrādāti, pamatojoties uz dažādu sabiedrības grupu, tai skaitā uzņēmēju ierosinājumiem, kas tiek izteikti pašvaldības attīstības plānošanas dokumentu projektu sabiedriskās apspriešanas procesā. Saskaņā ar RPP būtiski radīt labvēlīgus priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai (x.xx. infrastruktūra), veicināt sabiedrisko pakalpojumu pieejamību (x.xx. invalīdiem), sekmēt publisko ārtelpu kvalitāti.

ATR mērķis ir palielināt pašvaldību spēju veicināt attīstību, sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus, kā arī uzlabot investīciju vidi, panākot efektīvāku resursu sadali un samazinot administratīvās izmaksas. Latvijas līdzsvarotas reģionālās attīstības10 pamatā ir policentriskas attīstības pieeja, sekmējot attīstības centru kā izaugsmes virzītājspēka un apkārtējo lauku teritoriju saliedētāja lomu.

Lai uzlabotu reģionos dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un drošumu, nepieciešamas nodarbinātības iespējas, kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība un reģionālā mobilitāte. Tāpēc būtiski radīt uzņēmējdarbībai, inovācijām labvēlīgu vidi, pašvaldībām sakārtojot uzņēmējdarbības infrastruktūru komersantu piesaistei/ attīstībai, nodrošinot reģionos darba iespējas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Jāuzlabo kvalitatīvu publisko pakalpojumu pieejamība, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, x.xx. nodrošinot viedus risinājumus, izmantojot IKT rīkus un sniedzot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanā. Jāveicina publiskās telpas, x.xx. publiskās ārtelpas un kultūras infrastruktūras sakārtošana atbilstoši Eiropas Zaļajam kursam un iniciatīvas Eiropas Jaunais “Bauhaus”, lai attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā, iesaistot dažādas sabiedrības grupas, uzlabotu teritoriju ilgtspēju un pievilcību kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem.11 Investīcijas kultūras infrastruktūrā veicamas, nodrošinot kultūras objekta tūrisma potenciāla attīstību, kā arī inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšanu jaunu pakalpojumu izveidē, tādejādi veicinot kultūras un tūrisma kā ilgtspējīga resursa izmantošanu dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Jānodrošina arī atbalsts pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes celšanai, ņemot vērā ATR norisi un sekmējot pašpietiekamu pašvaldību izveidi, koncentrējot kompetentus pārvaldes darbiniekus.

Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam

EJZAF

Piekrastes teritorijā ir unikālas dabas vērtības, ko veido tipiskie jūras un piekrastes biotopi. Kultūras mantojuma unikalitāti nosaka gan piekrastei raksturīgie objekti, gan nemateriālais kultūras mantojums. Salīdzinot ar 2014. g., nodarbināto skaits piekrastē ir samazinājies no 3,4 tūkst. uz 2,3 tūkst. (-32%), ietekmējot uzņēmējdarbības aktivitāti.

Sabiedrības virzītas vietējās iniciatīvas pasākumu īstenošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, kur atrodas vairākums zivsaimniecības uzņēmumu un zivsaimniecībā nodarbināto, sekmēs atbalstu Zilās ekonomikas sektoru attīstībai: dabas resursu efektīvai izmantošanai, pievienotās vērtības radīšanai, jaunām iniciatīvām, tostarp virzībā uz Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu zvejniecībai nepieciešamo pakalpojumu, ekonomiskās aktivitātes veicināšanai un dažādošanai, vides pakalpojumu attīstībai, klimata pārmaiņu seku un ietekmes mazināšanai, kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanas veicināšana, kas sekmē tūrisma attīstību, sadarbības projektu īstenošanai, īpaši izmantojot inovatīvas metodes un digitalizācijas iespējas.

Taisnīgās pārkārtošanās fonds

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

TPF

TPF investīciju virzieni identificēti Latvijas TPTP un nosaka prioritāros pasākumus un atbalstāmās darbības, lai risinātu jautājumus saistībā ar sociālajām, nodarbinātības, ekonomiskajām problēmām un vides sekām, ko rada pārkārtošanās uz 2030. gadam izvirzītajiem ES enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un klimatneitrālu ES ekonomiku līdz 2050. gadam, saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem vissmagāk skartajos reģionos Latvijā saskaņā ar Latvijas TPTP. Balstoties uz TPF mērķi, lai sekmējot pāreju uz klimatneitralitāti un mazinātu pārejas sociālās, ekonomiskās un ar vidi saistītās sekas, reģionos plānots īstenot ekonomikas zaļo pārkārtošanos un saistītu atbalstu reģionālai ekonomikai un sociālekonomisko seku mazināšanai, tādējādi novēršot reģionālo atšķirību palielināšanos. Virzībā uz klimatneitralitāti viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes veicināšana. TPTP ietvaros Latvija plāno līdz 2030. gadam pakāpeniski atteikties no kūdras ieguves un izmantošanas enerģētikā, kā arī veicināt nacionāli noteikto ZIZIMM sektora klimata mērķu 2030. gada sasniegšanu, tādējādi sniedzot ieguldījumu kopējā SEG emisiju samazinājumā un CO2 piesaistē. Investīcijas ir paredzētas SEG emisiju samazinošos atbalsta pasākumos virzībai uz klimatneitralitāti, x.xx. izrietoši no viena sektora indicētām kompleksām un saistītām izmaiņām kopējās reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanai, sociālekonomisko seku mazināšana un nodarbinātības veicināšanai. Ekonomikas zaļā transformācija ietekmēs un mainīs nodarbināto skaitu un ekonomisko potenciālu, tāpēc ir būtiski plānot pasākumus, kas nepieciešami, lai mazinātu sociālekonomiskās sekas, kas radušās pārkārtošanās uz klimata mērķu sasniegšanu rezultātā. Īstenojot savlaicīgus nodarbināto pārkvalificēšanas un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, nodarbinātajiem tiks nodrošināta iespēja iegūt prasmes citās nozarēs atbilstoši reģiona ekonomiskās transformācijas tendencēm, kas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību un mazinās pastāvošās reģionālās atšķirības.


2.Politikas risinājumi, koordinācija un papildinātība


Politikas izvēļu kopsavilkums un galvenie sagaidāmie rezultāti katram no PL fondiem

  1. Atbilstoši KNR, PL aptver informāciju par investīciju programmām, kas tiks īstenotas 2021.–2027. gada plānošanas periodā un attiecīgi Latvijai pieejamo investīciju atbalstu no ERAF, KF, ESF+, TPF un EJZAF.

  2. Eiropas Zaļais kurss izvirzījis ambiciozu mērķi – pārveidot ES ekonomiku ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanā, nosakot rīcības virzienus, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Latvija apņemas īstenot ES fondu ieviešanu saskaņā ar PL, nodrošinot maksimālu ietekmes sasniegšanu šādās jomās:

  • tīra, iedzīvotājiem pieejama un droša enerģija, tai skaitā ņemot vērā arī enerģētiskās nabadzības risku mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kā arī nelabvēlīgākos reģionos;

  • pāreja uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti;

  • rūpniecības virzīšanās aprites ekonomikas virzienā, pēc iespējas energoefektīvākā un resursu efektīvākā veidā;

  • tiekšanās nulles piesārņojuma virzienā ar mērķi izveidot vidi bez toksiskām vielām, saglabājot un atjaunojot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību;

  • atbalstīta un uzlabota reģionu un pilsētu noturība pret klimata pārmaiņām;

  • atbalsts citām svarīgām jomām saskaņā ar īpašajām iniciatīvām Eiropas Zaļajā kursā.

Latvija investēs PL fondu līdzekļus, lai attīstītu pētniecību un veicinātu inovāciju ilgtspējību. Plānots, ka P&I attīstīšana (0.XX) pastarpināti veicinās ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Latvija apņemas visos PM ņemt vērā principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Tā kā Eiropas Zaļais kurss uzsver, ka uz mērķi jāvirzās kopīgi, godīgi, iekļaujošā veidā, Latvija atbalstīs visneaizsargātākos un tos, kuri visvairāk pakļauti pārejas sociālajai un ekonomiskajai ietekmei, piemēram, to sniegs pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana.

  1. Viens no galvenajiem mērķiem ir virzīšanās Eiropas Zaļā kursa virzienā, taču ne mazāk būtiski izaicinājumi saistīti ar Latvijas konkurētspējas stiprināšanu, ekonomiskās, teritoriālās un sociālās kohēzijas ieviešanu un līdzsvarotu teritoriālo attīstību.

  2. Plānojot investīciju ieviešanas nosacījumus tiks vērtētas iespējas atbalstīt Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas prioritātes, kas Eiropas Zaļajam kursam piešķir kultūras un radošo dimensiju, lai radītu pozitīvu efektu ikdienas dzīvē piemērojot ilgtspējīgas inovācijas.

  3. Koordinētas un mērķtiecīgas Latvijai pieejamo finanšu resursu vidēja termiņa plānošanas pamatā ir NAP2027, attiecīgi ieguldījumu jomas un nepieciešamības primāri izriet no NAP2027. NAP2027 apzinātie izaicinājumi ir apjomīgi un vispusīgi; precīzākus pasākumus to īstenošanai nozaru ministrijas plāno nozaru stratēģijās, nodrošinot vienotu pamatu koordinētām un savstarpēji papildinošām investīcijām nozarē, izmantojot gan dažādu ES fondu un instrumentu finansējumu, gan valsts budžetu. Ievērojot pieejamo resursu specifiku, x.xx. tematiskās koncentrācijas nosacījumus12 un D pielikuma rekomendācijas, CSR, Eiropas Zaļā kursa ambīcijas un NEKP mērķus, kā arī nozaru plānošanas dokumentus, KNR fondu ieguldījumu stratēģija paredz investīciju koncentrēšanu piecu kompleksu izaicinājumu risināšanai: (1) nepietiekams sniegums ražīgumā, inovācijā, pētniecībā; (2) neefektīva resursu izmantošana un klimata pārmaiņu izaicinājumi; (3) ekonomisko attīstību un klimata mērķu sasniegšanu ierobežojoša transporta infrastruktūra; (4) nepilnīgi izmantots iedzīvotāju potenciāls; (5) nelīdzsvarota reģionu attīstība. Izrietoši, fondu investīcijas savstarpēji papildinoši koncentrētas rezultātu sasniegšanai šādās attīstības prioritātēs/ mērķos.

  4. (1) Veicināt produktivitātes celšanu, inovāciju un pētniecības kapacitātes celšanu un prasmju attīstīšanu. Mērķa sasniegšanu veicinās kompleksi ERAF ieguldījumi vairākās jomās P&I&A atbilstoši NIP (NIP 2021-2027 mērķis: sasniegt 27 miljrd. EUR eksporta apjomu; P&A izdevumi līdz 600 milj. EUR 2027. gadā) un RIS3 stratēģiskajiem mērķiem, lai palielinātu pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla jaudu publiskajā un privātajā sektorā, radot virzītājspēkus ekonomiskās konkurences stimulēšanai, x.xx. reģionos (KP programmā sasniedzamie rādītāji: atbalstīti 540 uzņēmumi pētniecības un inovāciju kapacitātes aktivitātēs); Uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanai atbilstoši to digitālā brieduma līmenim, atbalstot digitālo tehnoloģiju ieviešanu un pārnesi (KP programmā sasniedzamie rādītāji: atbalstīta 1 810 uzņēmumu digitālā transformācija); MVU konkurētspējas paaugstināšanā, rezultātā veicinot jaunu tehnoloģiski intensīvu komersantu rašanos, motivējot radīt un attīstīt produktus, tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību, veicinot tautsaimniecības strukturālu transformāciju (KP programmā sasniedzamie rādītāji: atbalstīti 1 392 uzņēmumi produktīvu investīciju veikšanai); kompleksi veicinot prasmju celšanu – 0.XX koncentrējoties uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai pārejai nepieciešamo prasmju attīstīšanu, x.xx. atbalstot augsta līmeņa digitālo prasmju pilnveidi, kā arī digitālo prasmju pilnveidi uzņēmumiem un to darbiniekiem specializētu digitalizācijas jomu kursu apguvei atbilstoši to digitālā brieduma līmenim (KP programmā sasniedzamie rādītāji: atbalstīti 1765 uzņēmumi, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, industriālai pārejai un uzņēmējdarbības veicināšanai), savukārt 0.XX uz pamatprasmju, vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu. Pieaugot mobilo sakaru pakalpojumu izmantošanai visās jomās, ERAF investīciju rezultātā varēs nodrošināt pieaugošam pieprasījumam nepieciešamo ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu. Plānots, ka ar ERAF atbalstu izveidotā ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūra palielinās piekļuvi vairāk kā 20 000 mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

  5. (2) Veicināt klimata un vides mērķu sasniegšanu. Mērķa sasniegšanu veicinās ERAF investīcijas: kompleksai energoefektivitātes veicināšanai ēku sektorā kopā ar AER veicināšanu ražošanas sektorā un siltumapgādē, lai sniegtu ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā atbilstoši nacionālajam NEKP mērķim nodrošināt emisiju samazinājumu par vismaz 65% (KP programmā sasniedzamie rādītāji: 13 450 mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti (x.xx. 2 017 mājokļi, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas); 638 587 m2 publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti); videi draudzīgākiem transporta risinājumiem, x.xx. viedo tehnoloģiju risinājumi satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai, multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība, velosipēdu ceļu izbūve gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās, iegādāti bezemisiju vilcieni, veikti pētījumi Eiropas Zaļā kursa jomā, veicot investīcijas 0.XX (papildinoši arī KF 0.XX), lai mazinātu transporta sektora radīto piesārņojumu; nacionāla un pašvaldību līmeņa pielāgošanās klimata pārmaiņām; ūdenssaimniecības attīstībai, lai nodrošinātu direktīvu mērķu sasniegšanu; kompleksiem dabas aizsardzības un piesārņojuma samazināšanas pasākumiem. Ar ERAF investīcijām paredzēts izbūvēt/uzlabot velosipēdu infrastruktūru 60 km garumā un ar KF investīcijām – izbūvēt 14 ETL uzlādes punktus. KF investīcijas tiks vērstas uz mērķtiecīgu AER izmantošanas veicināšanu (NEKP mērķis – nodrošināt vismaz 50% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Latvijas enerģijas galapatēriņā) un kompleksiem pasākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, veicinot aprites ekonomikas principu ieviešanu (Rīcības plāna mērķi – paaugstināta resursu produktivitāte (no 0,90 EUR/kg uz 1,55 EUR/kg), palielināta materiālu aprite (no 6,6% uz 11,0%), paaugstināta sabiedrības informētība un līdzdalība aprites ekonomikas ieviešanā). Tāpat ETL izmantošanas veicināšanai paredzēti lieljaudas uzlādes punkti TEN-T pamattīklā. TPF investīcijas atbalstīs tos Latvijas reģionus, kurus pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku skars visvairāk, īpaši attiecībā uz ekonomikas dažādošanas, pārkvalificēšanās un vides atjaunošanas vajadzībām, un lai novērstu pārejas uz klimatneitralitāti reģionālo atšķirību palielināšanos. TPF ietvaros plānota ekonomikas zaļā transformācija un saistīts atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanai un sociālekonomisko seku mazināšanai. EJZAF investīcijas veicinās tādu zivsaimniecību, kas ir konkurētspējīga, ekonomiski dzīvotspējīga un sociālā un vides ziņā ilgtspējīga. Tiks sekmēta nozares potenciāla efektīva attīstība, konkurētspēja un noturība, tostarp atbilstoši patērētāju prasību pieaugumam pēc kvalitatīva piedāvājuma, izsekojamības un vides standartiem. Pārejai Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, jo īpaši saistībā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” un bioloģiskās daudzveidības stratēģiju cita starpā tiks veicinātas inovācijas, zināšanu pārnese, pievienotās vērtības radīšana, resursu efektivitāte, kā arī nozares ieguldījums sabiedrības interesēs sniegtu vides pakalpojumu nodrošināšanā. Mērķa sasniegšanai ieguldījumi jūras uzraudzības jomā plānoti Kopējās zivsaimniecības politikas ietvarā. Mērķi plānots sasniegt, 0.XX novirzot EJZAF finansējumu 71,9% apmērā.

Vispārējos bioloģiskās daudzveidības mērķus plānots sasniegt veicot ieguldījumus saskaņā ar daudzgadu finanšu ietvaru 2021.–2027. gadam. Investīcijas minētās jomas pasākumu īstenošanai plānots nodrošināt saskaņā ar KNR prasībām, piesaistot finansējumu no dažādiem fondiem, kuru ietvaros tiek atbalstīta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un uzlabošanas mērķu sasniegšana.

KLP ietvaros atbalsts paredzēts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un uzlabošanas pasākumiem, atbalstot zālāju biotopu apsaimniekošanu un atjaunošanu, buferjoslu izveidi, ilggadīgo zālāju apsaimniekošanu, atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai, nektāraugu audzēšanai un citiem ekoshēmu un agrovides pasākumiem, kopumā šim mērķim novirzot indikatīvi 15,7% KLP stratēģiskā plāna 2023. - 2027.gadam finansējuma13.

  1. (3) Attīstīt ekonomikas un vides mērķus atbalstošu mobilitāti. Mērķa sasniegšanai plānotas KF investīcijas 0.XX dažādos transporta sektoros, ar uzsvaru uz pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā, ilgtspējīgu transporta infrastruktūru un videi draudzīgākiem mobilitātes paradumiem (dzelzceļš kā sabiedriskā transporta mugurkauls, videi draudzīga ostu infrastruktūra). Klimata aspektā papildinošas ERAF investīcijas 0.XX. Tāpat uz mērķi vērstas KF investīcijas ērtas, ekonomiski pamatotas un drošas sasniedzamības veicināšanai (autoceļu infrastruktūra), kas kvalitatīvāku autoceļu, izdevīgāku maršrutu, labākās reģionālās sasniedzamības un īsāka ceļā pavadītā laika rezultātā dos ieguldījumu arī transporta radītā piesārņojuma mazināšanā. Ar KF investīcijām paredzēts izbūvēt/modernizēt 40 km TEN-T autoceļu, izbūvēt/modernizēt TEN-T dzelzceļu 130 km garumā, izbūvēt/modernizēt 40 dzelzceļa stacijas/pieturas.

  2. (4) Nodrošināt priekšnoteikumus optimālai iedzīvotāju potenciāla izmantošanai un demogrāfisko izaicinājumu risināšanai. Iedzīvotāju potenciāla pilnas izmantošanas politikas mērķa sasniegšanu veicinās visaptverošas ESF+ investīcijas ar nolūku mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, stiprināt sociālo drošību un paredzēt pienācīgu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām atbilstoši 2019. un 2020. gada CSR. ESF+ un ERAF investīcijas 0.XX un TPF palīdzēs sasniegt Latvijas nacionālos rādītājus ES 2030. gada pamatmērķu sasniegšanai nodarbinātības, pieaugušo izglītības un nabadzības mazināšanas jomā. Lai īstenotu ESF+ programmas mērķi LM sagatavos ESF+ programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai vidusposma pārskatu atbilstoši KNR 18. pantam, tai skaitā, pamatojoties uz sociāli ekonomiskās situācijas analīzi, COVID-19 izraisītās krīzes ietekmes novērtējumu un problēmām, kas apzinātas 2024. gadā EK pieņemtajos ieteikumos Latvijai, kā arī pamatojumu papildus nepieciešamajam finansējumam 2026.–2027. gadā14. Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, svarīgs aspekts ir nozares optimāla cilvēkresursu pieejamība, tādejādi tiks izstrādāta Cilvēkresursu attīstības stratēģija, attiecīgi ar ESF+ atbalstu īstenojot cilvēkresursu kvalifikācijas celšanas apmācības un piesaistes un noturēšanas darbam veselības aprūpes sektorā pasākumi. Informācija par darbībām saistībā ar ES Bērnu garantiju un galvenajiem sagaidāmajiem rezultātiem tiks iekļauta nacionālā ES Bērnu garantijas ieviešanas plānā. Vienlaikus plānotas ERAF investīcijas atbilstošai infrastruktūrai: daudzpusīgai infrastruktūras (x.xx. attīstot infrastruktūru veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai), digitālo risinājumu attīstībai veselības nozarē (x.xx. palielinot iedzīvotāju skaitu, kas izmanto e-veselību), izglītības infrastruktūrai, x.xx., risinot pirmsskolu pieejamības jautājumu, speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveidi un pieejamību, kā arī stiprinot izglītības tehnoloģiju lomu mācību procesā, vides pieejamības veicināšanai, bērnu ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem sociālās iekļaušanas veicināšanai, sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem visu vecumu personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī kultūras un tūrisma pakalpojumu potenciāla izmantošanai. Nodrošinot infrastruktūras attīstību veselības jomā, tiks nodrošināta vide uz cilvēku centrētu integrētu pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu pilnveidošanai, kas vērsti uz starpnozaru sadarbību, piemēram, lai attīstītu sabiedrībā balstītus pakalpojumus, kas papildinās sociālajā sfērā plānotos ieguldījumus un deinstitucionalizācijas aktivitātes. ERAF ieguldījumu rezultātā tiks atbalstītas un uzlabotas I-V līmeņa un specializētās ārstniecības iestādes, kā arī sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu ārstniecības iestādes un primārā veselības aprūpe. Prioritāte joprojām būs ieguldījumiem, kas veicinās piekļuvi vispārējai izglītībai, mazinot segregāciju, tostarp nodrošinot personu ar speciālām vajadzībām iekļaušanu. Saskaņā ar IAP tiks turpināta speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveide, plānojot, ka 2027. gadā speciālās izglītība iestāžu skaits būs indikatīvi 25–30 salīdzinot ar 44 iestādēm 2021. gadā. Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijai un pieejamības uzlabošanai paredzēts speciālās izglītības iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo vajadzībām atbilstoša izglītības pakalpojuma izvērtējums. Modernizējot speciālās izglītības iestādes un paplašinot izglītības tehnoloģiju iespējas mācību procesā visās izglītības pakāpēs, tiks veicināta gan CSR un ESTP, gan arī IAP mērķu sasniegšana kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības nodrošināšanai.

  3. Saskaņā ar IAP, tiks turpinātas ERAF investīcijas profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vides pieejamībā, modernizācijā un digitalizācijā, lai stiprinātu audzēkņu inovāciju spēju, uzņēmējspēju, digitālās pratības un radošuma attīstību, kā arī īstenotu studentcentrētu mācību pieeju atbilstoši nozaru vajadzībām. 2019./2020. mācību gadā profesionālo vidējo izglītību ieguva 26 772 audzēkņu, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu proporcija attiecībā pret vidējās vispārējās izglītības programmām ir pieaugusi. Profesionālās izglītības iestādēm ir veikts kartējums metodisko jomu, izglītības programmu un iepriekš veikto ieguldījumu kontekstā. Tā kā plānotais atbalsts aptvers vairāku resoru profesionālas izglītības iestādes un koledžas, atbilstoši tiks paplašināts arī profesionālās izglītības pakalpojuma kartējums.

  4. Izglītības jomā mērķis ir uzlabot izglītības un mācību kvalitāti un efektivitāti, kā arī nodrošināt ikvienam tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību. Saskaņā ar Eurostat datiem, jaunieši (18–24 gadus veci), kas neturpina iegūt izglītību, 2020. gadā Latvijā bija 7,4%, tai skaitā grupā ar lielāko jauniešu proporciju, kas neturpina izglītību (vīrieši, kas dzīvo laukos): 14,7%. IAP noteiktais mērķis 2027. gadam ir 5%, tai skaitā 10% vīrieši, kuru dzīvesvieta ir lauku apvidus. OECD PISA pētījums norāda uz augstu pāridarījumu procentu skolās: skolēni, kuri piedzīvojuši dažāda veida (emocionālus, fiziskus u. c.) pāridarījumus skolā 2018. gadā bija 35%; mērķis 2027. gadam ir 23% (OECD PISA 2025). Turklāt nepietiekams ir augsto sasniegumu līmenis: skolēni (15 gadu vecumā) ar augstiem mācību rezultātiem (PISA 5. un 6. kompetences līmenis) 2018. gadā Latvijā bija 4,8% lasīšanā, 8,5% matemātikā un 3,8% dabaszinātnēs. Latvijas mērķis 2027. gadā ir panākt OECD valstu vidējo 2018. gada rādītāju: 9% lasīšanā, 11% matemātikā un 7% dabaszinātnēs. Šie izaicinājumi tiks risināti ar ESF+ atbalstu, piedāvājot izglītības iespēju dažādošanu un prasmju attīstību atbilstoši kompetenču pieejā pilnveidotajam vispārējās izglītības saturam, stiprinot pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un izglītības kvalitātes monitoringu, veicinot sabiedrības izpratni par iekļaujošu izglītību un sniedzot atbalstu mazāk aizsargātām grupām, īpaši ārpus formālās izglītības iespēju un pieejamības paplašināšanai, tostarp risinot izglītības pieejamības jautājumus lauku teritorijās. Latvijas mērķis 2027. gadam – pieaugušo dalības izglītībā palielināšana, jo īpaši iedzīvotāju grupām, kas mazāk iesaistās mācībās. Pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā, īpatsvaru 2027. gadā paredzēts palielināt līdz 12%. Saskaņā ar Eurostat 2019. gada datiem, iespējamība, ka pieaugušie Latvijā regulāri atjaunina savas zināšanas un prasmes, iesaistoties pieaugušo izglītībā, ir mazāka nekā vidēji ES. Tikai 7,4 % pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem Latvijā pēdējo četru nedēļu laikā ir iesaistījušies mācībās. Kaut arī salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu dalība palielinājusies no 5,6 % 2014. gadā līdz 7,4 % (2019. gadā), tā joprojām ir zemāka par ES vidējo līmeni – 11,3 %. ESF+ ieguldījumi izglītības pasākumos nodrošinās sinerģiju arī ar citiem ES fondiem, tostarp “Erasmus+”, un tie var ietvert “Erasmus+” izcilības zīmoga projektu potenciālo apguvi.

Ar ESF+ atbalstu plānots veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, “zaļās” un “zilās” ekonomikas attīstību, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus attīstības tendencēm un vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un veicinot profesionālo mobilitāti. Ieguldījumu veikšanai pirmsskolas izglītības pieejamības uzlabošanai tiks ņemts vērā pirmsskolas pieejamības kartējums, kas atspoguļo pašvaldību iesniegto informāciju par bērnu skaitu, kuri sasnieguši pusotra gada vecumu un ir iekļauti rindā mācībām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Sociālo iekļaušanu veicinošu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana, īpaši personām ar funkcionāliem traucējumiem, visbiežāk nav iespējama bez pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras un aprīkojuma nodrošināšanas. Ir jāturpina sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstība, ko ierobežoja nepietiekamais finansējuma apmērs 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī dodot iespēju pakalpojumu attīstībai pašvaldībām, kuras līdz šim nepiedalījās deinstitucionalizācijas projektos.

  1. Plānotie ieguldījumi bezdarba mazināšanai, nodarbinātības veicināšanai un darba tirgus institūciju veikstpējas stiprināšanai ir ciešā sasaistē ar 1., 4., 5., 7., 8., 9., 10. un 17. ESTP principu. Savukārt plānotie ieguldījumi vienlīdzīgu iespēju veicināšanai, sociālajai iekļaušanai un sociālo pakalpojumu attīstībai un pieejamībai sniegs ieguldījumu 2., 3., 9., 11., 17. un 18. ESTP principa īstenošanā.

  2. Plānotie ieguldījumi veicinās SADTPP noteikto politikas mērķu sasniegšanu: moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Primārais sociālo pakalpojumu attīstības virziens ir deinstitucionalizācijas turpināšana, x.xx. veicinot personu pāreju uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu. Saņemot individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un atbalstu, tiek sekmēta personas līdzdalība izglītībā un darba tirgū, kas ir svarīgākās dzīves jomas neatkarīgai un patstāvīgai dzīvei. Tādejādi tiks sasniegts rezultatīvais rādītājs, kas paredz nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus, kvalitatīvus un efektīvus sociālos pakalpojumus un plānots, ka ieguldījumu rezultātā palielināsies sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits līdz 90% no kopējā pašvaldības sociālajā dienestā reģistrēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaita. Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība tiks balstīta uz secinājumiem par iepriekš veiktajiem ieguldījumiem un vajadzībām, kas vēl jāapmierina, kas noteiktas, pamatojoties uz personu individuālo vajadzību novērtējuma un infrastruktūras, un pakalpojumu kartēšanas rezultātiem. Investīcijām izglītības, sociālajā un veselības aprūpes infrastruktūrā pilnībā jāatbilst ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām prasībām, tostarp 4. un 5. vispārīgajam komentāram un Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām komitejas noslēguma apsvērumiem, pienācīgi ievērojot vienlīdzības, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz neatkarīgu dzīvi, pieejamības principus un aizliedzot visu veidu segregāciju. Investīcijām būs jāpierāda atbilstība deinstitucionalizācijas stratēģijai un vispārējiem nosacījumiem/ nacionālajam regulējumam personu ar invaliditāti iekļaušanai vispārējā izglītībā, kā arī attiecīgajai ES politikai un tiesiskajam regulējumam, lai nodrošinātu atbilstību cilvēktiesību prasībām, proti, Pamattiesību hartai, Eiropas sociālo tiesību pīlāram un Stratēģijai par personu ar invaliditāti tiesībām 2021.–2030. gadam. Veiktie ieguldījumi neveicinās nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu segregāciju/ izolāciju, piemēram, personu ar invaliditāti un migrantu izcelsmes personu segregāciju/ izolāciju. Saskaņā ar partnerības principu, neatkarīgas pamattiesību un cilvēktiesību organizācijas tiks aicinātas iesaistīties visos izglītības, sociālās un veselības aprūpes infrastruktūru investīciju plānošanas, īstenošanas, uzraudzības, ieguldījumu novērtēšanas posmos, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti neatkarīgas dzīves, tiesību uz izglītību, vienlīdzības un nediskriminācijas principi saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām un Pamattiesību hartu.

  3. Lai nodrošinātu sabiedrības locekļu vienlīdzīgas iespējas un iekļaujošu vidi, īpaši tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti individuālajām vajadzībām bez vecāku gādības palikušiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem, x.xx. ar īpašām vajadzībām un ar konstatētām uzvedības un atkarību problēmām vai citiem sociālajiem riskiem pakļautiem bērniem un jauniešiem.

  4. Ieguldījumi ir vērsti arī SADTPP noteiktajā politikas mērķī – iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū – sasniegšanu, lai palīdzētu visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem iekļauties darba tirgū, īpaši nelabvēlīgākā situācijā un augstākam bezdarba riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kā arī stiprinās sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldību, ņemot vērā dzimumu līdztiesības integrēto pieeju, vienlīdzīgu iespēju personām ar invaliditāti integrēšanu u.tml. Īstenojot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus tiek vērtēta reģistrētā bezdarba situācija dažādās pašvaldībās un dažādu bezdarbnieku mērķa grupu skaits attiecīgajā teritorijā. Balstoties uz šo informāciju, tiek plānots finansējuma apjoms pasākumu īstenošanai un dalībnieku skaits konkrētajā pasākumā attiecīgajā teritorijā un atbalsts prioritāri tiks piedāvāts vismazāk aizsargātajām bezdarbnieku grupām. Veicinot iekļaujoša, līdztiesīga un kvalitatīva darba tirgus attīstību, ir plānots sasniegt šādus rezultātus 2027. gadā:

  1. nodarbinātības līmenis 20–64 gadus veciem iedzīvotājiem – 80% (77.4% 2019. gadā);

  2. nodarbinātības līmenis personām ar invaliditāti (20–64 gadi) – 50% (38.5% 2019. gadā);

3) ilgstošā bezdarba līmenis (15–74 gadi) – 2.0% (2.4% 2019. gadā).

  1. Latvijas ieslodzījuma vietās Latvijā 2022. gada 29.augustā atradās 3153 ieslodzītie, savukārt probācijas klientu skaits 2021. gadā bija 16 391. Ņemot vērā grūtības integrēties sabiedrībā un iesaistīties nodarbinātībā, ar kurām saskaras personas pēc kriminālsoda izpildes, un, pamatojoties uz EK 2020. gada rekomendāciju, NAP2027 un Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam izvirzītajiem mērķiem un rīcības virzieniem, tiks sniegts atbalsts ieslodzīto personu un probācijas klientu veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā un veicināta sabiedrības gatavība uzņemt personu pēc soda izciešanas.

  2. Saskaņā ar 2020. gadā veiktā pētījuma “Pieeja tiesiskumam Latvijā” sniegto informāciju 2018. gadā Latvijā par nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautiem tika uzskatīti 518 tūkstoši iedzīvotāju jeb 27,3% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. 2018. gadā tika saņemti 1 665 pieprasījumi pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības. Pamatojoties uz EK 2020. gada rekomendāciju, NAP2027 un SADTPP izvirzītajiem mērķiem un rīcības virzieniem, sociālās atstumtības riskam pakļauto personu pieeja tiesai tiks nodrošināta, reformējot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu.

  3. D pielikumā par 0.XX noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības, x.xx. samazināt bezpajumtniecību un atstumtību mājokļa jomā un uzlabot sociālo mājokļu pieejamību.

Kā norāda EK 2019. gada ziņojumā par Latviju, pienācīgu mājokļu pieejamība, jo īpaši iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem, ir ierobežota. Ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 15,2 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju — 4,5 %15. Sociālie mājokļi 2016. gadā veidoja tikai 0,4 % no kopējā mājokļu fonda salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES – 8 %. Ar to nepietiek, lai reaģētu uz pieprasījumu, un patlaban mājokli gaida 7000 cilvēku un viena trešdaļa tukšo telpu nav derīgas dzīvošanai16. Ņemot vērā minēto, 0.XX ietvaros plānots veikt ieguldījumus kopā 1865 jaunu sociālo vai pašvaldības īres mājokļu veidošanai un sliktā tehniskā stāvoklī esošo sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai. Minētās investīciju programmas ietvaros izveidotie mājokļi būtu pieejami mazaizsargātākajiem iedzīvotājiem atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Paredzams, ka šāds atbalsts prioritāri tiktu sniegts pašvaldībām, kuru teritorijā tiek nodrošināta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana.

  1. KPP un KP programmas ietvaros plānoto pasākumu rezultātā tiks stiprināta kultūras nozares ekonomiskā aktivitāte, vienlaikus attīstot kultūras organizāciju kā kopienas centru lomu, lai veicinātu kultūras un tūrisma pakalpojumu pieejamību, x.xx. atstumtības riskam pakļautajām mērķa grupām (cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, diasporā dzīvojošajiem, mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem, bērniem, jauniešiem un senioriem) un veicinātu kopienas kohēziju, sabiedrībai radot jaunus sociālus apstākļus (mazinot izolāciju, stiprinot elastību un noturību pret dažādām krīzēm), attīstot radošumu, veicinot sociālo iekļaušanos un stiprinot demokrātiskās vērtības, un veicinot tautsaimniecības attīstību un veikto ieguldījumu ilgtspēju.

  2. (5) Veicināt līdzsvarotu reģionu attīstību. Šim mērķim tiks novirzīti vismaz 8 % no ERAF līdzekļiem. Mērķa sasniegšanai plānotas ERAF investīcijas dažādos aspektos: 1) uzņēmējdarbības vides attīstībai, pašvaldībām sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai, sekmējot darba iespējas pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, to dzīvesvietai, tādējādi mazinot iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem Investīciju rezultātā, atbalstot piecas integrētās teritoriālās attīstības stratēģijas, labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras gūs vismaz 45 komersanti, kā arī plānots darba algu fonda pieaugums privātajos uzņēmumos 66 555 000 EUR un piesaistītās privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos 88 740 000 EUR; 2) sakārtotai videi pašvaldībās – atbalstot publiskās ārtelpas uzlabošanas risinājumus drošai un pievilcīgai dzīves videi. Ar ERAF investīcijām paredzēts jaunizveidot vai atjaunot atvērtās zonas (publiskās teritorijas) 117 666 m2 platībā. 3) pašvaldību pakalpojumu efektivitātes un kapacitātes uzlabošanai, īstenojot viedos risinājumus un pasākumus pašvaldību speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošanai mērķtiecīgai un ilgtspējīgai attīstības plānošanai un projektu ieviešanai. 0.XX ietvaros atbalsts plānots arī kultūras mantojuma infrastruktūras saglabāšanai un tūrisma potenciāla attīstīšanai un jaunu pakalpojumu attīstībai, veicinot kultūras resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai pašvaldībās un sabiedrības iesaisti kultūras un telpiskās plānošanas procesos, tai skaitā, ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” nacionālā kontaktpunkta starpniecību sekmējot sabiedrības izglītošanu, izpratni un iesaisti kvalitatīvas arhitektūras, dzīves vides veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tostarp stiprinot izpratni vietējās kopienās par kvalitatīvu dzīvesvidi, kā arī stimulējot vietas piederības sajūtu un apziņu. EJZAF viens no mērķiem ir veicināt zivsaimniecībai nozīmīgu teritoriju līdzsvarotu un iekļaujošu attīstību, ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieejas īstenošanu, tostarp sniedzot ieguldījumu zaļajā un digitālajā pārejā. PM mērķi plānots sasniegt, novirzot EJZAF finansējumu 22,1 % apmērā.

  3. Lai veicinātu KLP mērķu sasniegšanu tika izstrādās politikas plānošanas dokuments – KLP stratēģiskais plāns 2023 – 2027.gadam 17, kurā noteikts, ka būtiski ir radīt labvēlīgu vidi Latvijas lauku apvidiem, jo tiem ir daudzfunkcionāla nozīme. Lauku apvidi ir nozīmīgi pārtikas ražošanas, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai saglabāšanai, atpūtai un dzīvojamai telpai. Attiecībā uz pasākumu ieviešanu saistībā ar vietējām attīstības stratēģijām ir plānots izmantot “LEADER” pieeju. Intervences mērķis ir sniegt atbalstu vietējās attīstības iniciatīvām, kas veicina lauku kopienu ilgtspēju, kuras atbilst KLP stratēģiskajam plānam 2023 – 2027.gadam un ir iekļautas vietējo rīcības grupu vietējās attīstības stratēģijās, kā arī uzlabot ekonomisko un sociālo situāciju lauku apvidos, radīt labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un lauku apvidu attīstībai, kā arī veicināt vietējās attīstības potenciālu un resursu ilgtspējīgu izmantošanu, tādejādi atbalstot EK 2021. gada 30.jūnijā publicēto ilgtermiņa  vīziju ES lauku apvidiem “Kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši”18.



Koordinācija, demarkācija un papildinātība


  1. Latvijā saskaņā ar valdības lēmumu19 par PL sagatavošanu un iesniegšanu EK atbildīga ir FM, iesaistot KNR fondu vadošās iestādes un nozaru ministrijas. KNR fondu vadīšanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā Latvijā nodrošina:

      1. FM kā KP fondu vadošā iestāde;

      2. ZM kā EJZAF vadošā iestāde;

      3. IeM kā PMIF, IDF, RPVI vadošā iestāde;

      4. LM kā Programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai vadošā iestāde;

      5. VARAM kā ETS koordinējošā iestāde;

      6. LM kā ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas koordinējošā iestāde.

  1. Nacionāli izvirzīto mērķu īstenošanai plānots piesaistīt dažādu avotu finansējumu, tāpēc būtiska loma ir koordinācijai. Augstākajā, nozaru stratēģiju līmenī, investīciju demarkāciju un papildinātību nodrošina nozaru plānošanas dokumenti – pamatnostādnes, stratēģijas. Koordinācija nodrošināta plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plānošanas dokumentu paralēlo virzību, kā arī tālāk ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā, sekojot līdzi, lai tiktu iestrādāti nosacījumi, kas nodrošina efektīvu demarkāciju un plānoto ieguldījumu savstarpējo papildinātību un sinerģiju, dubultfinansējuma risku vadību nodrošinot projektu līmenī (finansējuma saņēmēju/ objektu līmenī).

  2. Fondu plānošanā un ieviešanā būtiska katras KP ieguldījumu programmas ieguldījumu un savstarpēja KNR fondu koordinācija, un arī koordinācija ar citiem ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem, x.xx AF investīcijām. KP programmas ietvaros koordinācija nodrošināta sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm, vērtējot plānoto investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu iespējamu pārklāšanos. Lai nodrošinātu koordināciju ar KNR fondiem, plānošanas gaitā FM konsultējās, sadarbojās ar KNR fondu vadošajām iestādēm un nozaru ministrijām par plānošanas dokumentos iekļaujamajiem pasākumiem un nosacījumiem. KP programmas ieviešanas gaitā koordinācija tiks nodrošināta, savstarpēji piedaloties pārējo investīciju programmu UK un sadarbības forumos.

  3. Būtiska loma plānošanas procesā un arī izrietoši tālākā investīciju koordinācijā ir partnerībai, sabiedrības līdzdalībai. ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējums prioritāri jāpiešķir atbilstoši NAP2027 ietvaros definētajām stratēģiskajām prioritātēm (Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11.pants). PL kā apkopojošas fondu investīciju virsstratēģijas kontekstā partneru un sabiedrības līdzdalība satura veidošanā nodrošināta: (1) NAP2027 izstrādē; (2) nozaru stratēģijās; (3) programmas izstrādē.

  4. NAP2027 tika izstrādāts ciešā un intensīvā sadarbībā ar plašu dalībnieku loku20: publisko pārvaldes institūciju, plānošanas reģionu, pašvaldību pārstāvji, aktīvi līdzdarbojoties pilsoniskajai sabiedrībai – nozaru profesionāļiem, sociālajiem un sadarbības partneriem. NAP2027 izstrāde sākās 2018. gadā ar diskusijām par NAP2027 prioritāšu ietvaru (kodolu), 2019. gadā – sabiedriskā apspriešana. Tika organizētas politiķu, uzņēmēju, zinātnieku, ekspertu grupu diskusijas par stratēģiskajiem mērķiem, prioritātēm, rīcības virzieniem un tematiskas diskusijas par iedzīvotāju un valsts prioritātēm, apmeklējot reģionus. NAP2027 prioritāšu darba grupas regulārās sanāksmēs detalizēja prioritāšu virzienus, to ietvaros ietveramos uzdevumus un sasniedzamos rādītājus.

  5. Nozaru ministrijas ievēro nacionālos normatīvos aktus, kas nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību nozares plānošanas dokumentu izstrādes procesā – katra plānošanas dokumenta ietvaros ir notikušas/turpinās publiskās apspriedes, kur ikvienam ir iespēja izteikt savu viedokli par plānošanas dokumentu saturu un tajā definētajiem mērķiem. Plānošanas un citu normatīvo aktu izstrādes procesā aktīvi tiek iesaistīti sociālie partneri un nozares pārstāvji, nepieciešamības gadījumā tiek organizētas tiešsaistes sanāksmes, kuru laikā tek apspriesti partneru sniegtie komentāri un iebildumi.

Piemēram, labklājības jomā, plānojot un īstenojot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus un attiecīgi izstrādājot jaunu normatīvo regulējumu, vai veicot grozījumus jau esošajā, tie tiek saskaņoti ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Gadījumā, ja ir nepieciešams izstrādāt jaunus priekšlikumus pasākumu īstenošanai, vai veikt izmaiņas apmācību pasākumu sarakstā (sniedzot apmācības reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām), priekšlikumu izstrādei tiek piesaistītas arī nozaru asociācijas un NVO, tādējādi ievērojot partnerības principu politikas izstrādē un plānošanā.

  1. Tāpat aktīva partneru un sabiedrības iesaiste notika programmas izstrādes procesā. KP programmas, RPZ 2027, kā arī PL sagatavošana uzsākta pēc NAP2027 publiskās apspriedes un iesniegšanas apstiprināšanai valdībā. Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības iespēju KP programmas izstrādē, tika veikta publiskā apspriešana, kas ilga vairāk kā mēnesi, (vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldībām, juridiskām personām un privātpersonām). Visi saņemtie komentāri tika apkopoti un publicēti ES fondu mājaslapā izziņā, sniedzot atbildes uz tiem – informāciju par attiecīgā komentāra iestrādāšanu KP programmā vai skaidrojumu, kādēļ rosinātie precizējumi nebija iespējami. Papildus 2020. gadā un 2021. gadā notika 11 tiešsaistes tematiskās diskusijas (kopā 1 204 pārstāvji – sadarbības partneri, NVO, pašvaldības, juridiskas personas un privātpersonas). Tematisko diskusiju ietvaros visiem interesentiem bija iespēja paust viedokli un sniegt komentārus. Pirms katras tematiskās diskusijas ES fondu mājaslapā tika publicētas atbildīgo iestāžu prezentācijas un pēc katras notikušās diskusijas tika publicēts diskusijas kopsavilkums, iekļaujot apņemšanās turpmākajai sadarbībai un precizējumiem KP programmā.

  2. Savukārt KP programmas projekta oficiālais saskaņošanas process nacionālā līmenī uzsākts 2021. gada 13.maijā, to izsludinot Valsts sekretāru sanāksmē un dodot iespēju sniegt viedokli trīs nedēļu laikā. Apkopojot izziņā visus saņemtos komentārus, tika izvērtēta katra saņemtā viedokļa būtība, iestrādājot viedokli KF programmā vai arī sniedzot skaidrojumu, kādēļ rosinātās izmaiņas KP programmas tekstā nav veicamas. Tādejādi tika nodrošināta atgriezeniskā saite visiem interesentiem, kas izrādīja interesi KP programmas izstrādes un saskaņošanas procesa ietvaros. KP programmas izstrādē partneru un sabiedrības mērķtiecīgākai iesaistei tika izmantota 2014.–2020. gada UK, sastāvu papildinot ar KNR fondu vadošajām iestādēm/citiem interesentiem, nodrošinot vienotu informācijas aprites platformu.

  3. EJZAF atbalsta plānošanā sadarbības partneru pārstāvībai un iesaistei izmantota 2014.–2020. gada EJZF UK, kas joprojām aktīvi strādā pie Rīcības programmas 2014.–2020. gadam jautājumiem un turpinās darboties līdz 2021.–2027. gada plānošanas perioda UK izveidei. UK iekļauti EJZAF ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, sociālo un ekonomisko partneru, NVO u.c. EJZF plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju un organizāciju pārstāvji.

  4. RPZ 2027 plānošanā aktīva visu jomu ieinteresēto partneru iesaiste notika 2019. un 2020. gadā tematisko diskusiju un konferenču ietvaros. Regulāras un aktīvas konsultācijas Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē (sēdēs un elektroniskā veidā) notika visā RPZ 2027 plānošanas un virzības laikā. Savukārt, lai nodrošinātu plašu sabiedrības iesaisti un līdzdalības iespēju, 2021. gadā laika posmā no marta līdz aprīļa beigām tika veikta RPZ 2027 publiskā apspriešana, aicinot iesniegt komentārus elektroniskā veidā, kā arī diskusijai tika organizēti vebināri, kuru ietvaros tika izteikti viedokļi un priekšlikumi. RPZ izstrādes gaitā tika nodrošināta iespēja visiem partneriem iesaistīties tās izstrādē un pilnveidē. Publiskajās konsultācijās un Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē piedalījās visi būtiskākie sadarbības partneri, tostarp nozares nevalstiskās organizācijas, vides nevalstiskās organizācijas, valsts institūciju un zinātnisko institūciju pārstāvji, ražotāju organizācijas u.tml.

  5. Saskaņā ar KNR nosacījumiem, vadošās iestādes pēc programmu apstiprināšanas izveido pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan arī sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo vadošo iestāžu pārstāvjus. UK ļauj nodrošināt gan iesaistošāku fondu ieviešanas procesu, gan savstarpēji koordinētāku fondu ieviešanu un uzraudzību un investīciju papildinātību.

  6. FM KP fondu UK ir tematiski plašākais forums. Iesaistot pārējās vadošās iestādes, tas veicinās plānoto investīciju koordināciju, koncentrējot informāciju par visiem fondiem. Lai nodrošinātu efektīvāku un saturiski kvalitatīvāku PM administrēšanu, ieviešanu un uzraudzību, FM turpinās 2014.–2020. gada plānošanas perioda labo praksi, veidojot AK katram PM. AK mērķis – nodrošināt nozaru ministriju, plānošanas reģionu un sadarbības partneru sadarbību, informācijas apmaiņu un iesaisti SAM plānošanā, projektu atlases kritēriju, normatīvo aktu izstrādē, to ieviešanā, uzraudzībā, veicinot iespējami efektīvus un ilgtspējīgus ES fondu ieguldījumus. AK, pieaicinot arī pārējās vadošās iestādes, nodrošinās detalizētākas, saturiskākas diskusijas par plānotajām investīcijām pēc būtības.

  7. Saskaņā ar KNR ESF+ programmai materiālās nenodrošinātības mazināšanai UK aizstāj ikgadējā veikuma izvērtēšanas sanāksme, kurā, balstoties uz esošās ESF+ programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai Konsultatīvās darba grupas dalībnieku un partneru pieredzi un ekspertīzi, tiks nodrošināta 2021.–2027. gada plānošanas perioda ESF+ programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai īstenošanas progresa uzraudzība un izvērtēšana. Darba grupa ar pilsoniskās sabiedrības, x.xx. gala atbalsta saņēmēju interešu pārstāvošo organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, izveidota, lai organizētu ESF+ programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2014.–2020. gada plānošanas perioda programmas efektivitātes novērtēšanu. ESF+ programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam plānošanas procesā nodrošināta ESF+ programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai Konsultatīvās darba grupas iesaiste, organizējot viedokļu un ekspertīzes apmaiņu visos tās posmos – no ieceres brīža līdz tās apstiprināšanai valdībā. Papildus tika organizēta sabiedrības līdzdalība. Tās rezultātā visi saņemtie iebildumi un priekšlikumi izvērtēti, pilnveidojot ESF+ programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai projektu.

  8. Fondu ieviešanas uzraudzībai un izvērtēšanai PMIF, IDF un RPVI UK tiks veidotas uz 2014.–2020. gada PMIF un IDF UK pamata. Ņemot vērā, ka RPVI ietvaros ir paredzēts arī Muitas finanšu instruments, kurš tiks tieši administrēts no EK puses, tiks nodrošināta RPVI programmas saskaņošana ar FM / VID. RPVI izveidots kā papildus finanšu instruments, kas pēc mērķu formulējuma izdalīts kā atsevišķs instruments no 2014.–2020. gada IDF. PMIF, IDF un RPVI uzraudzības komiteju sastāvos, līdzīgi kā 2014.–2020. gada plānošanas periodā, tiks iekļauti citi nozaru ministriju pārstāvji un ar padomdevēja tiesībām atsevišķi pieaicinātie sociālie partneri.

  9. PMIF, ESF+ un ERAF fondu ietvaros noteikto trešo valstu valsts piederīgo integrācijas pasākumu koordinācijai izveidota ES fondu sadarbības un koordinācijas grupa, kura koordinē integrācijas pasākumu tvērumu atbilstoši nozaru kompetencēm un regulu ietvaros noteikto atbalsta pasākuma iespējamo dalījumu. Koordinācijas grupas sastāvā ir IeM kā PMIF atbildīgā iestāde, KM kā PMIF integrācijas jomas deleģētā iestāde, LM kā viena no ESF+ atbildīgajām iestādēm, IZM kā par valsts valodas politiku horizontāli atbildīgā iestāde, VARAM un LPS – reģionālā aspekta nodrošināšanai. Ar padomdevēja tiesībām var tikt pieaicināti sociālie partneri.

  10. PL augstāka līmeņa virsuzraudzību un PL fondu un pārējo ārvalstu finanšu instrumentu un atbalsta koordinācijas principa ievērošanu nodrošinās KP programmas UK. UK tiks iesaistītas visas nozaru ministrijas, VK, sociālie un sadarbības partneri, kas ietver kompetentās reģionālās, vietējās, pilsētu publiskās iestādes (x.xx. plānošanas reģioni, LPS, LLPA), ekonomiskie un sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji (piemēram, NVO, kuras ir atbildīgas par vides aizsardzības jautājumiem, sociālās integrācijas, personu ar invaliditāti intereses pārstāvošas organizācijas u.c.).

  11. KNR ietverto nosacījumu ievērošanu attiecībā uz komunikācijas/publicitātes procesiem, x.xx. izveidojot vienotu tīmekļa portālu visiem KNR tvēruma fondiem un ELFLA, nodrošinās KNR fondu komunikācijas tīkls, kas līdz šim veiksmīgi strādājis ar KP fondu komunikācijas jautājumu koordinēšanu, paplašinot sastāvu ar citām vadošajām iestādēm.

  12. Visi ieguldījumi saskaņā ar visiem politikas mērķiem nodrošinās pamattiesību ievērošanu un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, kā arī tiks veicināti dzimumu līdztiesības, nediskriminācijas un piekļūstamības horizontālie principi. Programmas pasākumu ietvaros tiks plānotas specifiskas darbības, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un iekļaušanu un novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Visi ieguldījumi specifisko mērķu ietvaros tiks balstīti uz nepilnību analīzi un infrastruktūras, pakalpojumu un vajadzību kartēšanas rezultātiem nodarbinātības, izglītības, mājokļu, veselības, sociālās un ilgtermiņa aprūpes jomā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta teritoriālajai nevienlīdzībai un demogrāfiskajām izmaiņām. Turklāt tiks piemēroti līdzvērtīguma un nediskriminācijas principi, veicinot vienlīdzīgu piekļuvi augstas kvalitātes integrētam un nediskriminējošam pakalpojumu klāstam nelabvēlīgākā situācijā esošām un sociāli neaizsargātām grupām, lai mazinātu esošo sociāli ekonomisko un etnisko segregāciju un nevienlīdzību. Investīcijas netiks ieguldītas pakalpojumos, kas var uzturēt vai veicināt mērķa grupu segregāciju/nošķirtību.

  13. HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” koordinēšanas ietvaros tiks nodrošināti informatīvi semināri un atbalsts ES fondu vadībā un īstenošanā iesaistītajām institūcijām par vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un ES Pamattiesību hartas tiesībām un principiem un to integrēšanu programmas pasākumos, kā arī tiks izstrādāti informatīvie materiāli un vadlīnijas.

Lai novērstu iespējamos ne-diskriminācijas principa pārkāpumus, ir izstrādāts mehānisms pārkāpumu un sūdzību izskatīšanai un ziņošanai UK, kā arī ir izstrādāta pašnovērtējuma matrica par ES Pamattiesību hartas principu ievērošanu ES fondu atbildīgajām iestādēm un projektu iesniedzējiem. Ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju starpniecību no ES fondiem tiks veicināta tikai tādu projektu īstenošana un atbalstītas tādas darbības, kas mazina segregāciju vai atstumtību, un, finansējot infrastruktūru, jo īpaši ņem vērā un nodrošina piekļūstamību personām ar invaliditāti.

  1. Lai nodrošinātu ESTP 2.principa un KNR noteiktā principa “Dzimumu līdztiesība” ievērošanu, balstoties uz integrēto pieeju, dzimumu līdztiesību veicinošas darbības tiks īstenotas KP programmas pasākumu un HP koordinēšanas ietvaros un Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam ietvaros.

  2. Latvijā par ESF+, ERAF un KF HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” koordināciju atbildīga LM, kurai ir kompetence HP koordinēšanā, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumos, dzimumu līdztiesības un sociālās iekļaušanas jautājumos. HP koordinēšana notiek sadarbībā ar TM, kurai ir kompetence ES Pamattiesību hartas jautājumos. Plānošanas posmā LM un TM izvērtē KP programmas projekta atbilstību HP, atbilstošos gadījumos ierosinot plānoto pasākumu papildināšanu ar darbībām, kas veicina dzimumu līdztiesību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Ieviešanas un projektu atlases posmā: (1) specifisku projektu atlases kritēriju noteikšana; (2) SAM īstenošanas regulējuma atbilstības HP izvērtēšana; (3) konsultāciju, metodiska atbalsta sniegšana projektu pieteicējiem, īstenotājiem, vērtētājiem, ES fondu vadībā un uzraudzībā iesaistītajām institūcijām. Uzraudzība un izvērtēšana: (1) UK tiks iesaistīts LM un TM pārstāvis un NVO nediskriminācijas jomā pārstāvji; (2) izvērtējumi par HP piemērošanu tiks veikti atbilstoši ES fondu regulējumā noteiktajām prasībām.

  3. HP “Klimatdrošināšana” koordinēšana mērķis ir novērst infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērots princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” un ka no projekta izrietošais siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis atbilst virzībai uz 2050. gada klimatneitralitāti. Savukārt HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā” ietvaros tiks veikti pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai – uzlabojot energoresursu izmantošanas efektivitāti, vai samazinot resursu izmantošanu, vai samazinot enerģijas patēriņu un HP “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ietvaros tiks veikti ietekmes uz vidi novērtējumi, nepieciešamības gadījumā nosakot ietekmi mazinošus vai novērsošus pasākumus investīciju ieviešanas nosacījumos.



Papildinātība un sinerģija starp PL fondiem, AMIF, ISF, BMVI un citiem ES instrumentiem


  1. KNR uzsver ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīciju savstarpēju papildinātību un sinerģiju. Vispusīga investīciju koordinācija nodrošinās ne tikai to nepārklāšanos, bet arī ieguldījumu savstarpēju papildinātību, maksimāli veicinot mērķu sasniegšanu, vienlaikus ar stratēģijas “Eiropa 2030”, ESSBJR un EK definēto mērķu sasniegšanu, tostarp Eiropas Zaļā kursa virzienā. NAP2027 mērķus par nozarēm atbildīgās institūcijas sasniedz, piesaistot dažādus finanšu avotus, piemēram, ERAF, KF, JTF, ESF+, EJZAF, kā arī tādus instrumentus kā AMIF, ISF, BMVI, EISI, AF un REACT-EU (COVID-19 krīzes seku mazināšanai). NAP2027 apzinātās vajadzības ir apjomīgas, un detalizētākus pasākumus nozaru ministrijas plāno nozaru stratēģijās – attiecīgi NAP2027 un sekojoši nozaru stratēģijas ir centrālais elements sinerģisku investīciju plānošanā katrā nozarē.

  2. Ņemot vērā Eiropas Zaļo kursu, viens no būtiskiem plānošanas dokumentiem, uz kuru balstoties izstrādāta investīciju stratēģija, ir NEKP, kas nosaka Latvijas enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem desmit gadiem. NEKP ilgtermiņa mērķi – SEG emisiju samazināšana, ēku energoefektivitātes uzlabošana, AER izmantošanas veicināšana, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER izmantošanas veicināšana transporta nozarē u.c.

  3. Būtiskākā investīciju sinerģija mērķu sasniegšanā paredzama tieši ar AF plānu, īpaši attiecībā uz zaļāku Eiropu, digitalizācijas attīstību, bet arī sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas un pētniecības attīstības jomās.

  4. ERAF ieguldījumiem 0.XX P&A cilvēkkapitāla attīstības jomā būs arī tieša sinerģija ar AF Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros plānotajām investīcijām. Ņemot vērā, ka ES fondu investīcijas ir nepietiekamas visas reformas īstenošanai, ar AF investīcijām tiks uzsākta reformas īstenošana, to turpinot īstenot ar ES fondu investīcijām. Demarkācija starp ERAF un AF Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas investīcijām izpaužas starp RIS3 fokusu ERAF ietvaros un institucionālo mērogu AF plāna ietvaros. Tam ir arī praktiskas atšķirības tajā, kāda veida strukturālās P&A pārmaiņas tiek veicinātas. Papildus investīciju demarkācija tiks nodrošināta atbalstīto biznesa projektu līmenī.

  5. 0.XX ietvaros P&A atbalsta jomā primāri tiek atbalstīti projekti, ņemot vērā to, cik lielu ieguldījumu tie sniedz konkrētā RIS3 jomā (RIS3 fokuss) vai apakšjomā, skatoties uz RIS3 jomas attīstību un tautsaimniecības transformācijas potenciālu kā galveno mērauklu. AF plāna ietvaros institucionālais ietvars nozīmē primāro fokusu uz to, kādu ietekmi atbalstītie projekti sniedz konkrētās augstskolas attīstībā/ kapacitātes stiprināšanā/ stratēģiskās specializācijas veicināšanā. Otra galvenā atšķirība starp ERAF ieguldījumiem 0.XX un AF ir attiecībā uz atbalstīto projektu pieeju: ERAF investīcijas P&A galvenokārt plānotas pēc “no augšas uz leju”(top-down) principa, kamēr AF investīcijās ir galvenokārt “no apakšas uz augšu” (bottom-up) pieeja. “Top-down” pieeja 0.XX gadījumā nozīmē ne tikai atbalstu vismaz 5 RIS3 jomās vai apakšjomās, bet 2021.-2027. gada ietvaros fokusējoties vairāk uz tematiskajiem RIS3 jomu uzsaukumiem, kur atbalsts ir fokusēts uz tām RIS3 jomu tematiskajām nišām, kuras parāda vislielāko potenciālu caur ieguldījumiem sasniegt visaugstāko ietekmi tautsaimniecības transformācijas mērķu sasniegšanā (izriet no RIS3 monitoringa rezultātiem 2014.-2020. gada periodam). AF plāna ietvaros – tas ir institucionāli fokusēts, kur institūciju projektu tematiskais fokuss ir brīvi nosakāms katras institūcijas ietvaros, kur ietvars tam ir katras institūcijas stratēģiskās specializācijas jomas un sasaiste ar 2021. gada martā noslēgto kārtējo zinātnisko institūciju starptautisko izvērtējumu un tā rezultātiem (īpaši katrai institūcijai sniegtajām rekomendācijām)21. Stratēģiskās specializācijas ietvars ir piesaistīts 6 zinātņu nozaru grupām (iezīmējot, kurās nozaru grupās augstskola fokusē savu darbību) un izvērtējuma rezultāti iezīmē specifiskos rezultātus, kas augstskolai ir jāparedz, pamatojoties uz izvērtējumā sniegtajām rekomendācijām. Trešais demarkācijas punkts, kur atšķiras ERAF un AF investīcijas, ir saistīts ar mērogu atbalstītajiem projektiem. ERAF investīcijas 0.XX (tā kā tās sniedz tiešu ieguldījumu RIS3 jomu attīstībā) sava nacionālā mēroga dēļ nozīmē arī finansiāli ietilpīgus atbalstāmos projektus, kamēr AF plāns, saistībā ar institucionālo fokusu nozīmē iespēju atbalstīt arī mazāka mēroga projektus (mazākas pētnieku grupas).

  6. Tāpat ERAF ieguldījumiem 0.XX P&A cilvēkkapitāla attīstībā, pētniecības kvalitātes paaugstināšanā, zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšanā ir sinerģija ar ES pētniecības un attīstības pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Daļu ESI fondu pētniecības un inovācijas finansējuma plānots izmantot ES pētniecības pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektu pieteikumu pilnīgai vai daļējai pārfinansēšanai, x.xx. daļu ESI fondu finansējuma paredzot pārvirzīt uz ES pētniecības pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” saskaņā ar Kopīgo noteikumu Regulas 71.panta 5.punktā un Regulas “Apvārsnis Eiropa” 9.panta 9.punktā noteikto. Uz ES pētniecības pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” pārvirzītais finansējums paredzēts rezerves sarakstā iekļautu Latvijas dalībnieku projektu finansēšanai, kam “Apvārsnis Eiropa” finansējums pieejams daļēji, kā arī dalībai Eiropas partnerībās. P&I finansējuma pārvirzīšana rezerves sarakstā iekļautu Latvijas dalībnieku projektu finansēšanai plānota indikatīvi ESI fondu 2014.–2020. gadu plānošanas perioda pārfinansēto projektu apmērā ar nelielu pozitīvu tendenci, ņemot vērā, ka pētniecības pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” paredzama finansiāli apjomīgāka salīdzinājumā ar pašreizējo pamatprogrammu Apvārsnis 202022, kā arī, ņemot vērā Latvijas progresu programmā Apvārsnis 2020 – divas reizes palielinājies pieteikumu skaits salīdzinājumā ar 7.IP un vairāk kā par 50% palielinājies piesaistītais finansējums23. Arī ES kvalitātes zīmogu saņēmušu P&A projektu atbalstīšana no ES fondiem ir sinerģijas mehānisms ar citām ES pētniecības programmām, piem., “Apvārsnis Eiropa”, Komisijas paziņojums “EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra”, x.xx., ar Eiropas Pētniecības telpas prioritārajām jomām, Eiropas partnerībām un misijām, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu un Erasmus+ iniciatīvas “Eiropas Universitātes” programmu. Lai veicinātu Savienojamības paziņojuma24 un ES digitālās desmitgades25 stratēģiskos mērķus, ERAF investīcijas 0.XX digitālās infrastruktūras jomā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībā papildinās AF komponente “Digitālā transformācija”, EISI, kā arī privātās investīcijas. ERAF investīcijas kiberdrošības jomā nodrošinās papildinātību IDF investīcijām. Ar ERAF līdzekļiem ierīkotā infrastruktūra netiks finansēta no citiem publiskiem līdzekļiem. Demarkācija – ģeogrāfiski nodalot investīcijas/to atbalstāmās darbības. Piemēram, “pēdējās jūdzes” attīstībā AF vai EISI līdzekļi tiks ieguldīti citos ģeogrāfiskos apgabalos. Savukārt, 5G transporta koridoru investīcijas tiks ieguldītas pasīvās infrastruktūras attīstībā, nodrošinot demarkāciju ar AF investīcijām atbalstīto objektu līmenī, proti, nodalot ģeogrāfiski transporta koridora posmu, bet nākotnē, piesaistot EISI un privātās investīcijas, plānots atbalsts aktīvās infrastruktūras ierīkošanai un “pēdējās jūdzes” pakalpojumu sniegšanai. AF plānotas papildinošas investīcijas arī publiskās pārvaldes IS attīstībā. Demarkācija tiks nodrošināta projektu līmenī valsts IKT pārvaldības organizācijas uzraudzībā. MK 2021. gada 31.augustā ir apstiprināts normatīvais regulējums, kas rada tiesisko pamatu uzraudzības procesa nodrošināšanai, x.xx., lai novērstu darbību pārklāšanos. Ar ERAF līdzekļiem plānots pamatā atbalstīt tādu valsts platformu attīstību, kas veicinās uzņēmumu procesu digitalizāciju un jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanu komercsektorā, bet AF ietvaros plānots attīstīt tādas valsts pārvaldes pamatdarbības procesu sistēmas, ko savu funkciju veikšanai izmanto tikai publiskais sektors. ERAF investīcijām digitālās transformācijas jomā plānota sinerģija ar programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros īstenojamajām aktivitātēm, demarkāciju nodrošinot projektu līmenī.” Sinerģija veidosies arī 0.XX ietvaros plānotajiem ieguldījumiem digitālo prasmju apguvē akadēmiskajam un privātajam sektoram ar AF komponentes “Digitālā transformācija” ietvaros plānotajām investīcijām.

  7. PL fondu investīcijas 0.XX sinerģijā ar AF plāna komponenti “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” (arī REACT-EU investīcijām energoefektivitātē) dos būtisku ieguldījumu, lai NEKP klimata un enerģētikas mērķus izdotos sasniegt iespējami ātrāk un efektīvāk, papildinoši investējot klimata pārmaiņu pasākumos, tai skaitā velo infrastruktūras attīstībā, vēja enerģijas attīstībā un elektrotīklu modernizācijā. Tāpat būtiska loma NEKP izvirzīto mērķu sasniegšanā ir ēku energoefektivitātes uzlabošanai, tādēļ, lai iespējami ātrāk un apjomīgāk varētu īstenot pasākumus izvirzīto mērķu sasniegšanai, papildinoši PL fondu investīcijām plānots investēt AF plānā pieejamo finansējumu, lai uzlabotu energoefektivitāti dzīvojamajās, pašvaldību, kā arī valsts ēkās. Tādējādi jau tuvākajā nākotnē iedzīvotāji gūtu labumu, jo samazinātos iedzīvotāju un sabiedriskā sektora šobrīd apjomīgie izdevumi par elektroenerģijas patēriņu. Demarkācija starp AF investīcijām energoefektivitātē un PL fondu investīcijām tiks nodrošināta izstrādājot MK noteikumus par attiecīgu SAM un attiecīgu AF investīciju īstenošanu, nosakot efektīvāko pieeju demarkācijas nodrošināšanai – demarkācija nodalot finansējuma saņēmējus/ atbalstāmos objektus vai demarkācija caur atbalstāmo darbību veidiem (piemēram, AF investīcijas, atšķirībā no PL aptverošo fondu investīcijām, netiks piešķirtas privātmāju (viena dzīvokļa dzīvojamo māju) energoefektivitātei).

  8. Būtiska sinerģija ar PL investīcijām SEG emisiju samazināšanai transporta sektorā 0.XX un 0.XX būs AF reforma RMA transporta sistēmas zaļināšanai – integrēta, videi draudzīga sabiedriskā transporta sistēma RMA. Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu (maršruta tīkla attīstības plāns, biļešu cenu un atlaižu politika, integrēts kustības grafiks), līdz 2023. gada beigām – ieviest vienoto biļeti un reāllaika pasažieru IS. Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi plānoti multimodālajos transporta koridoros RMA (veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus, izbūvējot neatkarīga sabiedriskā transporta līniju (BRT), pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktus ar dzelzceļa stacijām un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas). Par AF finansējumu plānots iegādāties elektroautobusus, tramvajus, bateriju elektrovilcienus. Investīcijas paredzētas arī velo infrastruktūras attīstībai Rīgā un Pierīgā. PL investīcijas dzelzceļā papildinās KF pārnesums EISI, īstenojot RB projektu. Saistībā ar RB izbūvi tiek plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgas centrā ar Rīgas centrālo dzelzceļa staciju kā multimodālu sabiedriskā transporta mezglu, un arī pārējā Rīgas daļā/Pierīgā. Mobilitāti pilsētu teritorijās uzlabos RB reģionālās stacijas, kuru sākotnējā attīstība tiks īstenota caur lokālplānojumu izstrādi attiecīgajā teritorijā. LIFE programmas investīcijas nodrošinās būtisku papildinātību ar 0.XX ERAF un KF vides aizsardzības investīcijām, tādejādi veicinot kopējo mērķu sasniegšanu bioloģiskās daudzveidības, ūdens kvalitātes, atkritumu apsaimniekošanas un piesārņojuma mazināšanas jomās. Demarkācija ar LIFE investīcijām tiks nodrošināta detalizēti plānojot un izstrādājot finansējuma nosacījumus.

  9. AF komponente “Veselība” sinerģijā ar PL 0.XX ietvaros īstenotajiem pasākumiem ļaus uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, nodrošinot pamatu CSR ieviešanai. AF paredzēts atbalsts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, īstenojot kompleksus pasākumus integrētā veselības sistēmā trijos reformu un investīciju virzienos:

  1. kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs;

  2. cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide;

  3. veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana.

  1. Demarkācija veselības jomas investīcijām tiek nodrošināta trijos līmeņos:

      1. stratēģiskās plānošanas līmenī (Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam un specifiskajos veselības jomas apakšnozaru plānošanas dokumentos);

      2. investīciju plānošanas līmenī (veselības nozares investīciju stratēģijā 2021.–2027. gadam);

      3. operacionālajā līmenī (projektu vērtēšanas posmā, x.xx. paredzot attiecīgus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus).

Piemēram, no AF investīcijām tiek nodrošināta ārstniecības iestāžu struktūrvienību/nodaļu/profilu/pakalpojumu attīstība caur integrētu, epidemioloģiski drošu un ilgtspējīgu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas prizmu (piemēram, veikti infrastruktūras uzlabojumi infektoloģijas profila nodaļās un uzņemšanas nodaļā, nodalot pacientu plūsmas un sakārtojot ventilācijas, u.c. vajadzības), savukārt, secīgi attīstot ieguldījumus no ERAF tiek nodrošināta citu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes celšana un pieejamība (piemēram, veikti onkoloģijas profila kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu attīstība). Demarkācija tiek nodrošināta slimnīcu līmenī, analizējot ieguldījumus struktūrvienībās. Tieši dažādu publisku atbalstu kā AF, ERAF, valsts budžets savstarpēji papildinoša ietekme spēj nodrošināt vispusīgu slimnīcas infrastruktūras attīstība kopumā.

Attiecībā uz demarkāciju cilvēkresursu jomā - no AF plāna ir paredzēts izveidot koordinācijas mehānismu tālākizglītības procesa vadībai, veikt veselības aprūpes darbaspēka un mācību sistēmu analīzi un izstrādāt un apstiprināt cilvēkresursu kartējumu. Savukārt, balstoties uz minētajām AF plāna aktivitātēm, ESF finansējums secīgi tiks novirzīts cilvēkresursu apmācībām un piesaistei darbam nozarei.

  1. Visām publiskajām investīcijām veselības jomā ir savstarpēji papildinoša ietekme, proti REACT-EU finansējuma ietvaros paredzētas investīcijas tūlītējiem, neatliekamiem pasākumiem COVID19 krīzes mazināšanai, AF ietvaros paredzēts finansējums integrētu un epidemioloģiski drošu un ilgtspējīgu pakalpojumu attīstības sistēmas ieviešanai veselības jomā, savukārt ES fondu ieguldījumi 2021.–2027. gada plānošanas periodā paredzēti pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanai veselības jomā.

  2. Tā kā katastrofu pārvaldības un reaģēšanas spēju stiprināšanā būtiska loma ir dažādu mūsdienīgu analītisko un digitālo rīku pielietošanas spējai, tad katastrofu pārvaldības stiprināšanas reformas ietvaros AF digitālajā komponentē un sinerģijā ar 2021.–2027. gada ERAF klimata mērķi, plānots stiprināt reaģētspējas un prevencijas pasākumus, izstrādājot un ieviešot brīdināšanas, uzraudzības un analītiskus rīkus, kas nodrošinās iedzīvotājus ar ātru, kvalitatīvu un teritoriāli mērķētu informāciju, kā arī dos iespēju uzņēmējiem iesaistīties ugunsdrošības prasību ievērošanas pasākumos vai veidot katastrofu risku analīzes.

  3. Lai novērstu dubultā finansējuma risku, tiks stiprināta sadarbība starp iesaistītajām institūcijām, kā arī izmantota ES fondu VKS pieejamā informācija dubultā finansējuma potenciālos risku mazināšanai.

  4. Latvijas izglītības sistēmai ir būtiski sekmēt tādus izglītības risinājumus, kas vērsti uz ikviena bērna un jaunieša zināšanu un prasmju attīstību, veidojot pieprasījumu pēc inovatīva un informatīvi atvērta mācību procesa klasē un elektroniskajā vidē. Investīcijas 0.XX papildinās REACT-EU, kā arī AF komponenšu “Digitālā transformācija” un “Nevienlīdzības mazināšana” investīcijas, kuru ietvaros plānots atbalsts izglītojamo un izglītības iestāžu nodrošinājumam ar nepieciešamo aprīkojumu pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai īstenošanai, izveidojot atbalsta sistēmu jēgpilnai un efektīvai izglītības tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā un sekmējot IAP noteikto izaicinājumu un problēmu risināšanu, tai skaitā rezultatīvā rādītāja „Digitālo prasmju apguve un pilnveide (16-74 gadus veciem iedzīvotājiem) ‒ vismaz pamata līmeņa digitālās prasmes” pieaugumu.

  5. Investīcijas 0.XX augstākajā izglītībā būs papildinošas ar AF komponentes “Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma” ieguldījumiem, kuras ietvaros plānots atbalsts augstskolu konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas grantiem. KP programmas ietvaros investīcijas plānotas indukcijas gada ieviešanai pedagogu sagatavošanas studiju programmās, latviešu valodas apguves piedāvājuma paplašināšanai, akadēmiskās karjeras sistēmas reformas ieviešanai un cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanai augstākā izglītībā, kas savukārt nav plānots AF investīciju ietvaros. Investīciju demarkācija augstskolu studiju vides modernizācijai un studiju procesa digitalizācijai tiks nodrošināta ar atšķirīgiem atbalsta piešķiršanas nosacījumiem – AF ietvaros investīcijas plānotas tām augstskolām, kas piedalīsies konsolidācijas aktivitātēs, savukārt KP programmas ietvaros uz investīcijām varēs pretendēt augstskolas atklāta konkursa ietvaros. Detalizētāki demarkācijas nosacījumi starp AF investīcijām un KP programmas investīcijām tiks noteikti, izstrādājot MK noteikumus par attiecīgu pasākumu īstenošanu, nosakot efektīvāko pieeju demarkācijas nodrošināšanai – demarkācija nodalot finansējuma saņēmējus, atbalstāmos objektus vai demarkācija caur atbalstāmo darbību veidiem.

  6. ESF+ un ERAF atbalsts nodarbinātības veicināšanai un sociālajai iekļaušanai 0.XX būs papildinošs AF komponentes “Nevienlīdzības mazināšana” ieguldījumiem, kas vērsti uz sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamību. KP programmā plānoti ieguldījumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai, x.xx. tiks veidoti pakalpojumi, kas sekmē neatkarīgu dzīvi un iespēju turpināt dzīvot savās mājās vai ģimenē (piemēram, aprūpe mājās, dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas u.c.) visu vecuma personām ar funkcionāliem traucējumiem, bet bērniem ar funkcionāliem traucējumiem - arī ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas. Savukārt, AF plānotas investīcijas ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei pensijas vecuma personām, un sociālās un profesionālās rehabilitācijas pilnveidošanai, izveidojot modernu, pieredzē un praksē balstītu kompetenču attīstības centru cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai.

  7. Tāpat ESF+ investīcijas pieaugušo prasmēs 0.XX ietvaros būs papildinošas AF investīcijām digitālo prasmju attīstībā komponentē “Digitālā transformācija” un sekmēs pieaugušo līdzdalības izglītībā rādītāja paaugstināšanos un ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas attīstību. KP programmas ietvaros plānoto investīciju primārais uzdevums ir nodrošināt atbalsta instrumentus iedzīvotāju līdzdalībai izglītībā, tostarp atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai un atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai, bet AF – ilgtspējīgas pieaugušo izglītības atbalsta sistēmas izveidei, speciālistu skaita ar augsta līmeņa digitālajām prasmēm (DESI 3.-5.līmenis) palielināšanai un nodarbinātībai nepieciešamo prasmju apguvei. Demarkācija starp KP programmas ietvaros plānotajām investīcijām un AF investīcijām tiks nodrošināta laikā un atbalstīto projektu līmenī.

  8. AF investīcijas individuālo mājokļu pielāgošanai personām ar invaliditāti būs savstarpēji papildinošas ar KP programmas investīcijām mājokļu pielāgošanai, daudzdzīvokļu ēkām izbūvējot liftus un pielāgojot saistīto infrastruktūru, kā arī ar atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu iekļaušanai darba tirgū. Ar MK ar 2021. gada 17.augusta rīkojumu Nr.577 apstiprināts īstermiņa politikas plānošanas dokuments Invaliditātes plāns, kura mērķis ir sekmēt integrētas un personu ar invaliditāti vajadzībām atbilstošas atbalsta sistēmas attīstību. Mērķa sasniegšanai Invaliditātes plāns paredz kompleksu pasākumu kopumu starpnozaru līmenī, tostarp pasākumus invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanai, iekļaujošas izglītības un nodarbinātības attīstīšanai, piekļūstamības veicināšanai un sabiedrībā valdošo stereotipu mazināšanai par personām ar invaliditāti.

  9. KP programmā atbalsts bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu prasmju paaugstināšanai un nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanai darba tirgū būs papildinošs AF atbalstam bezdarbnieku, iesaistei darba tirgū, kas sniegs iespēju, nodrošināt prasmju pilnveides atbalsta nepārtrauktību. Lai veicinātu cilvēkkapitāla pilnvērtīgas izmantošanas iespējas Covid-19 radītajos apstākļos, sekmējot gan bezdarbnieku ātrāku atgriešanos darba tirgū pēckrīzes periodā, gan veicinot nodarbināto personu pāreju uz labāk apmaksātām un produktīvām darba vietām, AF finansējums tiks novirzīts Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto mērķa grupu iesaistei prasmju pilnveides pasākumos (karjeras konsultācijas, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, neformālā izglītība, modulārā izglītība, tiešsaistes platformu kursi, apmācība pie darba devēja, profesionālā tālākizglītība un profesionālā pilnveide). Attiecīgie grozījumi ir iestrādāti tiesību aktos un tiks nodrošināta atsevišķa pasākumu dalībnieku un pasākumiem pieejamā finansējuma uzskaite dažādu finanšu avotu līmenī.

Pakalpojumu pieejamības un inovatīvu risinājumu izstrādes jomā ESF+ ieguldījumi var būt papildinoši ar ETS programmām, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem. Ieguldījumu sinerģija un papildinātība nepieciešamības gadījumā tiks ietverta SAM pasākumu īstenošanas regulējumā.

  1. Atbalsts teritoriālai attīstībai 0.XX tiek sniegts, balstoties uz reģionālajām un vietējām attīstības programmām, tādējādi nodrošinot atbalsta integritāti, x.xx., uzņēmējdarbības infrastruktūrai, pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai un pašvaldību kapacitātei ne tikai no ESI fondiem un AF (“Nevienlīdzības mazināšana”), bet arī no citiem ārvalstu un nacionāliem instrumentiem, kā arī pašvaldību budžeta. Demarkācija tiks nodrošināta projektu, x.xx., atbalstīto objektu līmenī. 0.XX investīcijas plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitātes uzlabošanā plānotas, lai koncentrētos uz ERAF ietvaros plānoto atbalsta pasākumu sekmīgu īstenošanu. TPF prasmju uzlabošanas pasākumi pašvaldībās un plānošanas reģionos koncentrēsies uz prasmju uzlabošanu attiecībā uz klimatneitralitāti un labāku izpratni par klimatneitrāliem un “zaļiem” risinājumiem pašvaldībās, darbspēju uzlabošanu un veidošanu, izmantojot zaļā iepirkuma sagatavošanu utt. Savukārt AF pašvaldību kapacitātes uzlabošanas pasākumu mērķis ir koncentrēties uz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Tāpat, ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc investīcijām publiskās infrastruktūras attīstībā uzņēmējdarbības vajadzībām pašvaldībās, atbilstoši RPP plānotajam atbalstam reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai šāds atbalsts plānots gan 0.XX, gan 0.XX, gan AF ietvaros. 0.XX pasākumi uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai plānoti visu reģionu pašvaldībām vietējā mēroga projektiem, pamatojoties uz vietējo uzņēmumu vajadzībām, uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, bet 0.XX investīcijas uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai tiks vērstas uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu (zaļās teritorijas, kurās veic uzņēmējdarbību un tiek radītas zaļās darbavietas). Savukārt AF ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots īstenot daudz lielākus investīciju projektus un attīstīt vismaz 4 nacionālas nozīmes industriālos parkus, lai piesaistītu starptautiski atzītus operatorus, komersantus vai potenciālos nomniekus, kas darbojas nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu, lai attīstītu inovatīvus un augstas pievienotās vērtības produktus viedās specializācijas jomās u.tml.

  2. ESF+ atbalstīs centienus starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālo darbību koordinācijai, kur piesaista vismaz vienu sadarbības partneri no citas dalībvalsts. Transnacionālā sadarbība var palīdzēt efektīvi risināt kopējās problēmas un tādējādi dot ieguldījumu Agenda 2030, ESTP un globālo mērķu sasniegšanā. Transnacionāla sadarbība var notikt gan kā līdzdalība sadarbības tīklos, gan sniedzot ieguldījumu ESSBJR īstenošanā, gan ar sadarbības palīdzību (piemēram, mācību vizītes, mācību mobilitāte un cita veida transnacionalitāte) starp projektiem vai citiem partneriem dalībvalstīs. Transnacionālā sadarbība SAM ietvaros var būt būtiska saistībā ar Erasmus+, piemēram, piedaloties stratēģiskās partnerībās. Sinerģija ar Erasmus+ varētu būt saistīta ar mobilitātes veicināšanu izglītības vajadzībām studentiem, kas atrodas nelabvēlīgākos apstākļos, mūžizglītības veicināšanu vai dalību stratēģiskās partnerībās.

  3. ESF+ investīciju papildināmība plānota ar tiešās pārvaldības ietvaros EK administrēto Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu, turpinot iepriekšējo plānošanas periodu praksi, nepieciešamības gadījumā piesaistot papildu investīcijas publiskā vai privātā sektora sociālās inovācijas projektu īstenošanai.

  4. ESSBJR mērķis ir risināt kopīgās problēmas valstīs, kas atrodas ap Baltijas jūru. ESSBJR trīs galvenie mērķi: glābt jūru, apvienot reģionu un celt labklājību. ESSBJR īstenošana balstās uz Rīcības plānu26, kurā ir ietvertas 14 politikas jomas. Klimata pārmaiņu aspekti un sadarbība ar kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, ESSBJR ir integrēti kā būtiskie caurviju elementi. Katrā politikas jomā iekļauti konkrēti paraugprojekti (flagships), kas parāda ESSBJR ieviešanas progresu, un kalpo kā izmēģinājuma piemēri labām pārmaiņām. Valstis, kas atrodas ap Baltijas jūru, saskaras ar līdzīgām problēmām (sabiedrības novecošanās, prasmju trūkums, mūžizglītība, pāreju no izglītības uz darba dzīvi, vidējās izglītības iegūšana jauniešu vidū). Lai koordinētu sadarbību starpvalstu projektos, īpaši ESSBJR ietvaros, ir izveidots Baltijas jūras sadarbības tīkls – forums, kurā koordinē kopīgu tēmu projektu konkursu uzsaukumus, veicina savstarpēju mācīšanos.

  5. Papildus KNR regulas pieciem PM un Interreg regulā noteiktajiem diviem ETS specifiskajiem mērķiem, Interreg programmu tematisko saturu nosaka arī starpvalstu/starpreģionu konteksts. Specifiskie mērķi tiek izvēlēti ES dalībvalstīm un partnervalstīm vienojoties, vadoties pēc attiecīgās teritorijas kopīgām vajadzībām, attīstības iespējām pēc 2020. gada, ņemot vērā arī uzkrāto ieviešanas pieredzi, rezultātus, tematisko pieprasījumu projektos. VARAM izveidojusi konsultatīvo programmēšanas darba grupu, iesaistot ministrijas, PKC, plānošanas reģionus, lai uzraudzītu Interreg programmu sagatavošanu un sasaisti ar NAP2027. Prioritātes noteiktas atbilstoši Latvijas nacionālajai pozīcijai, ņemot vērā arī citu dalībvalstu noteiktās sadarbības prioritātes. Lai novērstu iespējamo pārklāšanos ar KP fondiem, ar FM tiek skaņots Interreg programmu tematiskais tvērums. Ieviešanai, uzraudzībai tiks izveidota Nacionālā apakškomiteja, kas konsultēs par iesniegto projektu pieteikumu atbilstību nacionālajiem/reģionālajiem plānošanas dokumentiem un projektu pārklāšanās risku ar citām investīciju programmām. Pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu EK ar 21.03.2022. vēstuli Nr.Ares (0000) 0000000 ir apturējusi sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju jaunajā plānošanas periodā 2021.-2027. gadam.

  6. EJZAF atbalstītās sabiedrības virzītas vietējās attīstības iniciatīvas 0.XX ietvaros būs papildinošas ar ELFLA īstenoto LEADER xxxxxx. RPZ 2027 atbalstītajā teritorijā EJZAF pildīs galvenā fonda funkcijas. Demarkāciju starp attiecīgajiem fondiem noteiks Vietējās rīcības grupas sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijās. Ilgtspējīgas zilās ekonomikas jomā EJZAF būs papildinātība ar ERAF un pamatprogrammas Apvārsnis Eiropa misiju Atjaunot mūsu okeānus un ūdeņus līdz 2030. gadam (Restore our oceans and waters by 2030), īpaši veicinot ilgtspēju un bioloģisko daudzveidību, kā arī saskaņā ar šiem mērķiem dažādojot darbības tradicionālajās nozarēs - zivsaimniecībā, piekrastes tūrismā. LIFE projektu aktivitātes saistībā ar bioloģiskās daudzveidības veicināšanu nodrošinās PAF (Natura 2000 teritoriju Prioritārā ietvarprogramma)  paredzēto pasākumu ieviešanu jūras sugu un biotopu aizsardzībai, tai skaitā jūras īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, paredzot jaunu jūras Natura 2000 teritoriju noteikšanu un apsaimniekošanas plānu izstrādi esošajām un jaunajām teritorijām, un šīs aktivitātes jūras teritorijās būs savstarpēji papildinātas ar  EJZAF integrētās jūrlietu politikas, datu vākšanas un apstrādes zivsaimniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem paredzēto  darbības veidu aktivitātēm, kas tiek īstenotas 0.XX ietvaros.

  7. Tiks nodrošināta ERAF papildinātība PL 5.mērķī Veicināt līdzsvarotu reģionu attīstību, ar ELFLA īstenoto LEADER pieejas ieviešanu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam ietvaros. LEADER pieejas ieviešana sekmē vietējo attīstību lauku teritorijā un sociālekonomisko atšķirību mazināšanos, īstenojot lauku kopienu ilgtspēju veicinošas vietējās attīstības iniciatīvas, kas ir iekļautas vietējo rīcības grupu izstrādātajās vietējās attīstības stratēģijās. ES fondu ieguldījumu nošķirtība paredzēta ar LEADER pieejas ieviešanas metodi. Papildinātību starp attiecīgajiem ES fondiem noteiks vietējās rīcības grupas sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijās.

  8. 0.XX ietvaros plānotajiem ieguldījumiem ir paredzēta sasaiste ar ES programmu “Digitālās Eiropa”, nodrošinot finansējumu Eiropas digitālās inovācijas centra/-u darbības nodrošināšanai. Demarkācija starp ERAF un AF finansējumu Eiropas digitālās inovācijas centra/-u darbības nodrošināšanai tiks nodrošināta laikā. ERAF finansējums būs pieejams tikai pēc AF finansējuma izlietošanas.

  9. Administratīvās kapacitātes stiprināšanas jomā, lai sekmētu efektīvu KP rezultātu sasniegšanu, sinerģija un demarkācija starp PL fondiem, AF un valsts budžeta investīcijām tiks nodrošināta koordinējot nacionālā līmeņa AKCK pasākumu īstenošanu. AKCK nodrošinās sinerģiju dažādu profilu un nozaru profesionāļu zināšanu, kompetenču un pieredzes attīstībā un apmaiņā par specifiskiem investīciju vadības un rezultātu sasniegšanas jautājumiem, vienlaikus maksimāli mazinot dubultās finansēšanas darbību pārklāšanās riskus. Īpaša uzmanība AKCK ietvaros tiks pievērsta arī kapacitātes stiprināšanai attiecībā uz korupcijas, krāpšanas, interešu konfliktu un dubultā finansējuma risku mazināšanas pasākumiem. Lielākā daļa krāpšanas apkarošanas pasākumu tiks finansēti no AF un valsts budžeta resursiem, piemēram, izveidojot gan izmeklētāju mācību centru iekšlietu jomā, vienotu apmācību centru tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju kvalifikācijas celšanai tieslietu sektorā, finanšu izlūkošanas un naudas atmazgāšanas novēršanas jeb AML inovāciju centru, kā arī horizontāli stiprinot atklātu, caurskatāmu, godīgu un atbildīgu valsts pārvaldi, pilnveidojot tās nodarbināto zināšanas par godprātīgu ārvalstu finanšu investīciju vadību un efektīvu rezultātu sasniegšanu. Daļa resursu tiks primāri koncentrēti uz efektīviem pasākumiem un apmācībām interešu konfliktu, krāpšanas un korupcijas novēršanai tieši Kohēzijas politikas īstenošanā un rezultātu sasniegšanā. Apmācībās tiks iesaistīti ES fondu uzraudzības komitejas locekļi (x.xx. NVO un sociālie partneri), VKS institūcijas, pašvaldības un finansējuma saņēmēji. Papildus tam tiks organizētas domnīcas un pētītas integritātes paktu tālākas popularizēšanas un ieviešanas paplašināšanas iespējas PL fondu un citu investīciju ieviešanas caurspīdīguma un sabiedrības uzticības vairošanas publiskajai pārvaldei nodrošināšanai.




3.Pārvedumi un to pamatojums


2.tabula (4). Dalībvalsts rosinātie pārvedumi

Dalībvalsts pieprasītais pārvedums

□ pārvedums starp reģiona kategorijām

□ pārvedums starp tiešas vai netiešas pārvaldības instrumentiem

■ pārvedums starp ERAF, ESF+, KF vai citu fondu, vai fondiem

□ ERAF un ESF+ resursu pārvedums kā papildinājums TPF investīcijām

□ pārvedums no Eiropas Teritoriālās sadarības uz investīcijām Nodarbinātībai un izaugsmei


3.tabula (5.A) Pārvedums starp ERAF, ESF+, KF vai uz citu fondu, vai fondiem (dalījumā pa gadiem)

Pārvedums no

Pārvedums uz

Dalījums pa gadiem

Fonds

Reģiona kategorija

Fonds

Reģiona kategorija

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā

XXXX

Xxxxx attīstīts

ESF+

Mazāk attīstīts

0

1 660 046

1 723 341

1 793 473

1 865 665

1 620 772

1 700 237

10 363 534

ESF+

Mazāk attīstīts











KF

N/A

ERAF

Xxxxx attīstīts

0

12 979 307

13 411 580

13 888 409

14 375 825

12 367 294

12 894 314

79 916 729

XXXXX

Xxxxx attīstīts












4.tabula (5.B) Pārvedums starp ERAf, ESF+, KF vai uz citu fondu, vai fondiem (kopsavilkums)

Pārvedums no/ uz

Reģiona kategorija

ERAF

ESF+

KF

EJZAF

PMIF

IDF

RPVI

Kopā

XXXX

Xxxxx attīstīts


10 363 534






10 363 534

ESF+

Mazāk attīstīts









KF

N/A

79 916 729







79 916 729

XXXXX

Xxxxx attīstīts









Kopā


79 916 729

10 363 534






90 280 263


Pamatojums

  1. KP programma izstrādāta, saskaņā ar nozaru stratēģijām un balstoties uz NAP 2027 paredzētajiem pasākumiem finansēšanai no ES fondiem27, vienlaikus ievērojot ERAF/KF regulā paredzētos nosacījumus investīciju tematiskajai koncentrācijai. KP fondu ietvaros nacionāli definētās prioritātes un mērķi plānoti, ņemot vērā Latvijai pieejamo ES fondu līdzekļu apjomu, kā arī ERAF/ KF regulā noteiktos nosacījumus virzībai uz klimata mērķu sasniegšanu, D pielikuma rekomendācijas, CSR, Eiropas Zaļā kursa ambīcijas un NEKP izvirzītos mērķus. Attiecīgi, lai salāgotu Latvijas finanšu resursu aploksnes iespējas ar identificētajām vajadzībām un plānotajiem pasākumiem ESF+, ERAF un KF finansējuma ietvaros, tiek paredzētas pārdales (pārvedumi) starp fondiem, daļu KF finansējuma novirzot ERAF palielinot plānoto investīciju apjomu ilgtspējīgai un zaļai transporta infrastruktūrai, klimata mērķu sasniegšanas pasākumiem, kā arī deinstitucionalizācijas infrastruktūras attīstībai un neliels pārvedums no ERAF uz ESF+ veikts, lai stiprinātu reformas augstākajā izglītībā.


4.Eiropas Savienības ieguldījuma veids tehniskajā palīdzībā


5.tabula Savienības ieguldījuma veida izvēle tehniskajā palīdzībā


Savienības ieguldījuma veida izvēle tehniskajā palīdzībā

□ Tehniskā palīdzība atbilstoši KNR 36.panta (4)

■ Tehniskā palīdzība atbilstoši KNR 36.panta (5)


Pamatojums

  1. TP tiks īstenota,  izmantojot vienotu likmi, kas balstās uz KP programmas, ESF+ programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai un RPZ 2027 īstenošanas progresu.

  2. Indikatīvās atbalstāmās darbības – atbalsts fondu ieviešanas sistēmā iesaistīto institūciju kapacitātes stiprināšanai, x.xx. atalgojumam un kapacitātes un kvalifikācijas celšanas pasākumiem; mācību fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm un sadarbības partneriem; atbalsts fondu plānošanas, VKS uzlabošanai; fondu uzraudzībai; 2007.–2013. un 2014.–2020. gada periodu pēcuzraudzībai; atbalsts revīziju, kontroļu īstenošanai, x.xx finanšu kontroļu īstenošanai un revīzijai, atbalsts horizontālo principu koordinēšanai

  3. Ar TP plānots atbalstīt šādas mērķa grupas – fondu plānošanā, vadībā, uzraudzībā un pēcuzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes un darbinieki; sadarbības partneri.

  4. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no viena plānošanas perioda uz nākamo, pamatojoties uz 2014.–2020. gada plānošanas perioda secinājumiem, tiks nodrošināta efektīvāko risinājumu pielietošana 2021.–2027. gada plānošanas periodā, x.xx. labās prakses pārņemšana, mācīšanās no citām dalībvalstīm un personāla mācības attiecīgajās jomās, kā arī veicot citas darbības, lai nodrošinātu KP programmā un RPZ 2027 definēto mērķu sasniegšanu.



5.Tematiskā koncentrācija

6.tabula (6.A)

Dalīvalsts izvēlas

■ ievērot tematisko koncentrāciju nacionālā līmenī

□ ievērot tematisko koncentrāciju reģionu kategoriju līmenī

□ ņemt vērā KF resursus tematiskās koncentrācijas ievērošanai


7.tabula (6.B)

Dalībvalsts izpilda tematiskās koncentrācijas prasības

35,89% sociālajai iekļaušanai

Atbalsts plānots šādas ESF+ programmas ietvaros:

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

4,47% atbalsts vistrūcīgākajiem

Atbalsts plānots šādas ESF+ programmas ietvaros:

ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai

2,74% atbalsts jauniešu nodarbinātībai

Atbalsts plānots šādas ESF+ programmas ietvaros:

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

6,70% atbalsts bērnu nabadzības novēršanai

Atbalsts plānots šādas ESF+ programmas ietvaros:

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

0,96% atbalsts sociālo partneru un NVO spēju kapacitātes uzlabošanai

Atbalsts plānots šādas ESF+ programmas ietvaros:

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam




6.Indikatīvais finanšu piešķīrums katram politikas mērķim


8.tabula (8) Indikaktīvais finanšu piešķīrums no ERAF, KF, ESF+, EJZAF katram politikas mērķim

Politikas mērķis

Reģions

ERAF

KF

TPF (nacionālais līmenis)

TPF (3.pants)

TPF

(4.pants)

ESF+

EJZAF

Kopā

1.Politikas mērķis

Xxxxx attīstīts

822 997 044







822 997 044

2.Politiks mērķis

Xxxxx attīstīts/ N/A

844 835 921

154 117 500





97408167

1 096 361 588

3.Politikas mērķis

N/A


781 309 943






781 309 943

4.Politikas mērķis

Xxxxx attīstīts

581 876 378





691 296 781


1 273 173 159

5.Politikas mērķis

Xxxxx attīstīts

223 521 421






29 834 000

253 355 421

Tehniskā palīdzība atbilstoši KNR 30.panta (4)

Mazāk attīstīts

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

Tehniskā palīdzība atbilstoši KNR 30.panta (5)

Mazāk attīstīts

86 668 071

23 385 685

0

3 226 907

4 142 585

28 027 508

7 634 529

153 085 285

Taisnīgās pārkārtošanās fonds

Mazāk attīstīts



0

80 000 000

000 564 650



184 237 327

Tehniskā palīdzība atbilstoši KNR 32.pantam

Mazāk attīstīts

3 000 000





1 643 848


4 643 848

Kopā


2 562 898 835

958 813 128

0

83 899 584

107 707 235

720 968 137

134 876 696

4 569 163 615


Pamatojums

  1. Finansējums dalījumā pa PM un fondiem atbilstoši sākotnēji Latvijai piešķirtajam daudzgadu finanšu satvara piedāvājumam, ņemot vērā nacionālo nozaru stratēģijās identificētās vajadzības un prioritātes un balstoties uz NAP 2027 paredzētajiem pasākumiem finansēšanai no ES fondiem.

7.Programmu saraksts



9.tabula (9.B) Indikatīvs finanšu piešķīrums katram no partnerības līgumā ietvertajiem fondiem tehniskajai palīdzībai nacionālās līmenī un finanšu līdzekļu sadalījums pa programmām un reģionu kategorijām28


Programmas nosaukums


Fonds

Reģionu kategorija

ES finansējums

ES finansējums

Nacionālais līdzfinansējums

Kopā

ES fondu finansējums bez TP piemērojot KNR 36.panta 5.punktu

ES fondu finansējums TP piemērojot KNR 36.panta 5.punktu

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

XXXX

Xxxxx attīstīts

2 562 898 835

2 476 230 764

86 668 071

452 276 270

3 015 175 105

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

KF

N/A

000 000 000

935 427 443

23 385 685

169 202 318

1 000 000 000

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

ESF+

Mazāk attīstīts

688 430 137

661 952 057

26 478 080

121 487 673

809 917 810

ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai

ESF+

Mazāk attīstīts

32 538 000

30 988 572

1 549 428

3 615 334

36 153 334

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

TPF (MFF)

Mazāk attīstīts

83 899 584

80 672 677

3 226 907

14 805 809

98 705 393

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam

TPF (NextGen)

Mazāk attīstīts

107 707 235

103 564 650

4 142 585

19 007 160

126 714 395

Kopā

ERDF, KF, ESF+, TPF


4 434 286 919

4 288 836 163

145 450 756

780 394 564

5 214 681 483

Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam

EJZAF


000 000 000

127 242 167

7 634 529

57 804 299

192 680 995

Xxxxxxx kopā

Visi fondi


4 569 163 615

4 416 078 330

153 085 285

838 198 863

5 407 362 478


10.tabula (10) Plānoto Interreg programmu saraksts


1.


Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma

2.


Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma

3.

Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma

4.

Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma


5.

Latvijas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma


6.

INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma

7.

INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programma

8.

URBACT IV starpreģionu sadarbības programma

9.

ESPON starpreģionu sadarbības programma

10.

INTERACT IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programma




8.Partnerības līguma programmu plānoto administratīvās kapacitātes stiprināšanai veicamo darbību kopsavilkums


  1. ESI fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā institucionālā sistēma tiks veidota pēc līdzīgiem principiem kā iepriekšējā periodā, nodrošinot cilvēkresursu un administratīvās kapacitātes pārņemšanu ESI fondu sistēmā nākamā perioda funkciju veikšanai.

  2. ESI fondu vadībā iesaistīto institūciju administratīvā kapacitāte stiprināta, izmantojot TP līdzekļus. TP finansējums ļaus turpināt darbu pie ESI fondu VKS optimizācijas un vienkāršošanas, nodrošinot tās ilgtspēju un maksimālu atdevi.

  3. Kopējais mērķis ir apzināt katrai funkcijai nepieciešamās zināšanas un iemaņas, tādējādi nodrošinot gan esošo cilvēkresursu attīstību un motivēšanu, gan arī jauna kvalificēta personāla iesaisti. Kā papildus kapacitāti projektu atlases un kontroles procesiem plānots turpināt piesaistīt speciālistus un nozaru ministriju ekspertus.

  4. Administratīvās kapacitātes stiprināšanai tiek izstrādāta AKCK KP mērķu sasniegšanai, lai tā kalpotu par galveno vadlīniju, plānu un atskaites punktu virzībā uz mērķi radīt nepieciešamos priekšnosacījumus cilvēkresursu, finansējuma, zināšanu pārneses, rīku un tehnoloģiju ieguldījumu pietiekamībai KP fondu programmu un projektu rezultātu efektīvai un savlaicīgai sasniegšanai.

  5. Ņemot vērā AKCK identificētās problēmas un to risinājumus,, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tiks nodrošināta godprātīga, caurskatāma projektu/fondu ieviešana, mazinot administratīvo slogu un vienlaikus īstenojot efektīvu pārskatāmību, nodrošināta augsta iesaistīto pušu profesionalitāte, t.i., nepieciešamās prasmes, kompetences un zināšanas tiks efektīvi izmantotas KP fondu ieviešanā visos administratīvajos līmeņos, kā arī tiks veicināta publiskās pārvaldes iestāžu personāla atvērtība, orientācija uz rezultātu un inovācijas.

  6. Lai arī AKCK tvērums ir plašāks kā ar KP programmas saistītajām investīcijām, AKCK pasākumi primāri fokusēsies uz KP fondu vadībā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto nodarbināto profesionālajai pilnveidei un KP fondu sistēmas efektivitātes attīstīšanai. Plašāks attīstības virzienu tvērums un mērķa grupu loks, kā arī dažādi administratīvās kapacitātes stiprināšanas finansējuma piesaistes avoti ir ietverti Valsts kancelejas un Valsts administrācijas skolas izstrādātajā PPNMAP (MK 13.08.2021. rīkojums Nr.562, prot. Nr. 55 68. §), veidojot pamatu ilgtermiņa publiskās pārvaldes cilvēkresursu kapacitātes attīstībai, x.xx., lai uzlabotu un attīstītu ESI fondu vadībā un ieviešanā iesaistīto cilvēkresursu administratīvo kapacitāti. AKCK un PPNMAP ir savstarpēji cieši saistīti un papildinoši politikas plānošanas dokumenti. Vienlaikus, papildinot iepriekš minēto, VARAM, atbilstoši RPP noteiktajam, sniegs atbalstu pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānotāju, projektu ekspertu un nozaru ekspertu kapacitātes un prasmju celšanai, tostarp veicinot kvalitatīvāku attīstības plānošanas dokumentu un attīstības projektu pieteikumu sagatavošanu, kā arī efektīvāku to īstenošanu.

  7. Lai nodrošinātu EK 2019. gada ziņojumā par Latviju D pielikumā minēto problēmjautājumu risināšanu attiecībā uz krāpšanas un korupcijas novēršanu, interešu konfliktu risku mazināšanu, publiskā iepirkuma sistēmas sakārtošanu, KP fondu vadības vienkāršošanu, institūciju un finansējuma saņēmēju kapacitātes stiprināšanu, ir izvirzītas trīs galvenās stratēģiskās prioritātes.

  • Iestāžu veiktspējas stiprināšana, ar nolūku veicināt un attīstīt institūciju darbības kapacitāti (piemēram, uzlabot valsts pārvaldes institūciju spēju nodrošināt caurskatāmību, efektivitāti un uzticamību, mazināt interešu konflikta un korupcijas riskus, plānošanas reģionu, pašvaldību un NVO resursu stiprināšanu, izvērtēt un iespēju robežās attīstīt turpmāku integritātes paktu instrumenta darbību, sniegt atbalstu finansējuma saņēmējiem, u.c.).

  • Cilvēkresursu attīstība un profesionalizācija, veicinot ES fondu ieviešanas aktivitātēs tieši un netieši iesaistīto cilvēkresursu prasmju attīstību un profesionalizāciju (piemēram, profesionālo kompetenču attīstību, uzlabojot publisko iepirkumu normatīvā regulējuma ievērošanu, IKT prasmju līmeņa paaugstināšanu un digitālās domāšanas attīstīšanu, attīstot “konsultē vispirms” principa piemērošanas prasmes, pilnveidojot projektu vadības prasmes, u.c.).

  • Digitalizācija, dati un IS, kura nolūks ir radīt informāciju tehnoloģiju sistēmas, rīkus un metodes ES fondu ieviešanas atbalstam un labākai pārvaldībai (KPVIS tālākā attīstība, projektu īstenotāju, saņēmēju un iedzīvotāju pēc iespējas operatīvāka informētība, pakalpojumu uzlabošana un datos balstīta lēmumu pieņemšana, Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmas, x.xx. mobilās lietotnes klientiem, tālāka attīstība un pilnveide, e-vides komunikācijā ar klientiem pilnveide intuitīvu un vienkāršu pakalpojumu sniegšanai).



9.Integrēta pieeja demogrāfisko problēmu un / vai reģionu un apgabalu īpašo vajadzību risināšanai (kur attiecināms)

  1. Latvijā integrēta teritoriju attīstība ir vērsta uz ekonomisko, sociālo, vides un klimata izaicinājumu risināšanu reģionālās politikas ietvaros definētajās mērķteritorijās (x.xx. nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās, lauku attīstības telpā, RMA, Austrumu pierobežas un Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās), īstenojot mērķtiecīgus ieguldījumus, kas balstās uz integrētajām plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmām. Tās tiek izstrādātas, plānošanas reģioniem un pašvaldībām cieši sadarbojoties ar dažādām sabiedrības grupām, tai skaitā komersantiem, tādejādi sekmējot to interešu ievērošanu. Tajās tiek nodrošināta atbalsta integritāte no ESIF, AF, TPF, kā arī citiem ārvalstu un nacionālajiem finanšu avotiem, un pašvaldību budžeta, tādējādi ļaujot dažādu SAM ietvaros kompleksi īstenot savstarpēji saistītus, papildinošus projektus.

  2. Lai sekmētu Latvijas attīstības centru izaugsmi, mazinātu iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem, kas īpaši svarīgi ATR kontekstā pašvaldību rīcībspējas stiprināšanai, nepieciešams īstenot koordinētu pasākumu kopumu, kas aptver identificētos ekonomiskos, sociālos, vides un klimata izaicinājumus, tostarp sniedzot ieguldījumu ESSBJR mērķu sasniegšanā, kā arī Teritoriālās attīstības programmas 2030 un Leipcigas hartas uzstādījumu īstenošanā, tostarp veicinot taisnīgu, ilgtspējīgu un produktīvu teritoriju attīstību, efektīvi izmantojot teritoriju potenciālu, stiprinot pilsētu un lauku mijiedarbību un sadarbību starp teritorijām, īstenojot integrētu un uz vietām vērstu (place-based) pieeju, daudzlīmeņu pārvaldību utt.

  3. Teritoriālās investīcijas tiks īstenotas, balstoties uz plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmās ietverto integrētu teritoriju attīstības redzējumu. Priekšroka un lielāks atbalsts – reģioniem ar augstākām negatīvām reģionālās attīstības atšķirībām, diferencējot atbalstu atbilstoši IKP līmenim. Teritoriālā pieeja, x.xx. diferencējot atbalstu, īstenojot reģionālā mēroga projektus vai investīcijas pamatojot ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, tiks izmantota arī ārpus teritoriālajām investīcijām jomās, kas ir būtiskas reģionālajai attīstībai – mobilitāte, uzņēmumu un inovāciju attīstība, pielāgošanās klimata pārmaiņām, pakalpojumu pieejamības uzlabošana, cilvēkresursu attīstība u.c. Ilgtspējīga pilsētu izaugsme tiks veicināta, investējot 30 attīstības centros un to funkcionālajās teritorijās, ņemot vērā darba spēka migrācijas datus un ikdienas pārvietošanās ilgumu 40 minūšu rādiusā, kā papildu kritēriju izmantojot pakalpojumu tīklu. Funkcionālās pilsētu teritorijas tiek noteiktas plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmās, ievērojot attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo hierarhiju. Plānots prioritāri atbalstīt reģionāla mēroga risinājumus. Piemēram, reģionālo projektu ietvaros var tikt attīstīta uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra, kas robežojas starp vairākām pašvaldībām, vai arī nodrošināti plaša pārklājuma viedi risinājumi publiskajiem pakalpojumiem. Atbalsts pilsētu funkcionālajās teritorijās esošajām lauku teritorijām papildinās Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ievaros plānoto LEADER atbalstu lauku kopienu attīstībai.

  4. Atbilstoši RPP nepieciešams veicināt pilsētu un to funkcionālo teritoriju attīstību, sniedzot atbalstu pašvaldībām: 1) uzņēmējdarbības vides attīstībai un darbavietu radīšanai pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, ceļot produktivitāti un piesaistot cilvēkresursus reģionos; 2) pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, uzlabojot pakalpojumu ēku energoefektivitāti, pirmsskolas izglītības pieejamību, ieviešot viedos risinājumus, uzlabojot mobilitāti sakārtojot publisko ārtelpu, x.xx. kultūras mantojuma attīstību; 3) kapacitātes celšanai plānošanas reģionos, pašvaldībās.



10.Ieguldījumu priekšnosacījumu izpildes novērtējuma kopsavilkums (izvēles)


  1. Informācija par ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi ir iekļauta programmā un RPZ 2027.



11.Provizoriskais klimata ieguldījumu mērķrādītājs


11.tabula (12) Provizoriskais klimata ieguldījumu mērķrādītājs


Fonds

Provizoriskais klimata ieguldījums

ERAF

768 869 651

KF

354 760 858



Finanšu ministrs (paraksts*) X. Xxxxx

*Dokuments ir parakstīts ar TAP portāla elektroniskās parakstīšanas rīku

1 Latvijas Republikas Saeima 2019. gada 21.martā pieņēma lēmumu par jaunu administratīvo un teritoriālo reformu, kuras mērķis ir samazināt pašvaldību skaitu no pašreizējām 119 līdz mazāk nekā 40. Reforma palielina pašvaldību vidējo lielumu līdz 50 000 iedzīvotājiem, bet vismazākās pašvaldības pieaugs līdz 10 800 iedzīvotājiem.

6 Īpašais ziņojums 06/2020: Ilgtspējīga pilsētu mobilitāte Eiropas Savienībā: bez dalībvalstu apņemšanās būtiski uzlabojumi nav

iespējami xxxxx://xx.xx/0x0x

8 EK 2019. gada ziņojums par Latviju

9 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. xxxxx://xxxx.xx/X0XXX

10 EK 2020. gada ziņojums par Latviju

11 EK 2019. gada ziņojums par Latviju

12 0.XX vismaz 25%, 0.XX vismaz 30%, 0.XX vismaz 8% no kopējā ERAF finansējuma. KP programmā tas plānots 32,6% apmērā 0.XX, 31,8% 0.XX un 9,0% 0.XX.

13 Aprēķināts atbilstoši EK ierosinātajai metodikai, ietverot specifisko mērķu finansējumu šādā apmērā -
SM4 Klimata pārmaiņas (40%), SM5 Vidrūpe (40%), SM6 Bioloģiskā daudzveidība un ainavas (100%) (saskaņā ar KLP stratēģiskā plāna projektu, kas iesniegts EK 18.01.2022.)

14 Atbilstoši MK 2021. gada 31. maija rīkojuma Nr. 360 “Par programmas projektu “ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam”” 5.punktā noteiktajam

15 EK 2019. gada ziņojums par Latviju, 34.lpp.

16 EK 2019. gada ziņojums par Latviju, 35.lpp.

17 Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam iesniegts izskatīšanai EK 2022. gada 18. janvārī

18 EK 2021. gada 30.jūnija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai EMPTY Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši (COM(2021) 345) xxxxx://xxxx.xx/xxXxX

19 MK 2019. gada 20.augusta protokollēmums Nr.35, 19.§.

22 “Apvārsnis Eiropa” finansējums plānots ap 92 mljrd. EUR salīdzinājumā ar 77 mljrd. EUR programmā “Apvārsnis 2020”

23 Latvijas dalībnieki piesaistījuši 77 milj. EUR salīdzinājumā ar 43 milj. EUR 7.IP ietvaros. Avots: Latvia Horizon 2020 Key achievements and impacts, EC, January 2020

24 EK 2016. gada 14.septembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”

25 EK 2021. gada 9.xxxxx xxxxxxxxxx Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai “Digitālais kompass 2030. gadam: Eiropas ceļš uz digitālo desmitgadi”

27 Atbilstoši MK 2020. gada 25.februāra protokola Nr.8 33§ 5.punktam.

28 Programmu finansējums ieskaitot elastības finansējumu

Document Metadata

Filed: May 24th, 2022