Tiesības

Tiesības

Atpakaļ

Noslēgta iepirkuma līguma apstrīdēšana

28. xxxxxx, 2012 / Xxxxx Xxxxxxxx, zvērinātu advokātu biroja "SORAINEN" zvērināts advokāts

Ar 2010.gada 15.maija grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (stājās spēkā 2010.gada 15.jūnijā) tika ieviests jauns tiesību aizsardzības līdzeklis publiskajos iepirkumos – iespēja lūgt tiesu atzīt jau noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus, vai saīsināt līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu. Tāds pats tiesību aizsardzības līdzeklis tika iestrādāts arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2010.gada septembrī, un tāds pats līdzeklis ir paredzēts arī 2011.gada nogalē pieņemtajā Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā. Tāds pats tiesību aizsardzības līdzeklis attiecībā uz koncesiju līgumiem tika iestrādāts arī Publiskās un privātās partnerības likumā (grozījumi stājās spēkā 2010.gada 7.septembrī).

Foto: no ZAB Sorainen arhīva

Līdz šim publiski nav nācies saskarties ar informāciju, ka šis jaunais tiesību aizsardzības līdzeklis būtu ticis izmantots. Iespējams, pagaidām vēl pārāk maz komersantu ir informēti par iespēju apstrīdēt jau noslēgtu iepirkuma līgumu. Taču ir arī iespējams, ka radītais tiesību aizsardzības līdzeklis nav pietiekoši pievilcīgs komersantiem.

Lai vairotu zināšanas par iespēju apstrīdēt jau noslēgtu iepirkuma līgumu, kā arī, lai sāktu diskusiju par dažiem uzlabojamiem aspektiem, šajā publikācijā īsi ieskicēta šī tiesību aizsardzības līdzekļa būtība, kā arī minēti daži aspekti, kurus būtu vēlams uzlabot.

Noslēgto iepirkumu līgumu apstrīdēšanas kārtību bija nepieciešams noteikt

Iespēja apstrīdēt jau noslēgtu iepirkuma līgumu tika ieviesta, ieviešot 2007.gada 11.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (turpmāk – direktīva 2007/66/EK).

Šī direktīva tika pieņemta, jo Eiropas Savienības ietvaros tika atzīts, ka līdz šīs direktīvas pieņemšanai pastāvējušie tiesību aizsardzības līdzekļi nenodrošina pietiekamu privātpersonu tiesību aizsardzību. Komisijas veiktajā direktīvas ietekmes izvērtējumā[1] kā būtiskākie iepirkumu jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, kuru seku novēršanai nav pietiekami efektīvu līdzekļu, tika minēti:

1. līgumu noslēgšana, nerīkojot iepirkuma procedūras,

2. līgumu steidzīga noslēgšana, nedodot privātpersonām pietiekami efektīvas iespējas apstrīdēt pieņemtos lēmumus,

3. prasību par zaudējumu piedziņu celšanas neefektivitāte.

Papildus šajā ietekmes izvērtējumā bija norādīta arī virkne mazāk svarīgu trūkumu, kā, piemēram, esošo tiesību aizsardzības līdzekļu nepiemērošana to neefektivitātes dēļ un nepareiza pastāvošā tiesiskā regulējuma interpretēšana.

Arī Ministru kabinets, kas 2010.gada 20.maija grozījumus Publisko iepirkumu likumā ierosināja Saeimā, likumprojekta Anotācijā cita starpā norādīja, ka efektīva pasūtītāja lēmumu un rīcības apstrīdēšana, t.i., iespēja panākt pasūtītāja pieņemtā lēmuma par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu atcelšanu, iespējama tikai līdz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanai[2]. Anotācijā tika arī atzīts, ka šobrīd nav paredzēta kārtība, kuru ievērojot, privātpersona var efektīvi aizstāvēt savas tiesības, ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta pirms minētā termiņa (nogaidīšanas termiņa – autora piezīme) beigām vai iepirkuma procedūra iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanai vispār nav rīkota[3]. Uz tādām pat problēmām bija norādīts arī likumprojekta Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā)[4].

Lai arī pirms jaunā tiesību aizsardzības Iīdzekļa iestrādāšanas iepirkumu jomu reguIējošajos Iikumos privātpersonām jau nosIēgtu iepirkuma Iīgumu gadījumā bija ierobežotas iespējas savas tiesības aizstāvēt (piemēram, ceIt prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā, pamatojoties uz CiviIIikuma 1415.pantu), taču pieejamie tiesību aizsardzības Iīdzekļi nebija ātri un efektīvi, tāpēc var piekrist anotācijās izdarītajam uzsvaram uz to, ka nebija paredzēta kārtība savu tiesību efektīvai aizstāvēšanai.

Efektīvu kārtību vajadzēja noteikt gan, ieviešot Eiropas Savienības direktīvu, gan arī, Iai uzIabotu privātpersonām pieejamos tiesību aizsardzības Iīdzekļus, neatkarīgi no nepieciešamības ieviest direktīvu (kaut arī šie aspekti ir cieši saistīti).

Tiesību aizsardzības Iīdzekļa būtība

Lai risinātu konstatētās probIēmas, pamatojoties uz direktīvu 2007/66/EK, PubIisko iepirkumu Iikumā, Sabiedrisko pakaIpojumu sniedzēju iepirkumu Iikumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu Iikumā un PubIiskās un privātās partnerības Iikumā (turpmāk – Iikumi) ir noteikta kārtība, kādā privātpersona var Iūgt tiesu atzīt iepirkuma Iīgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu, to grozīt vai atceIt, vai saīsināt termiņu.

Taču šis tiesību aizsardzības IīdzekIis nesniegs vēIamo rezuItātu visos gadījumos. Likumos ir precīzi pateikts, kuru pārkāpumu gadījumā tiesa varētu iepirkuma Iīgumu vai vispārīgo vienošanos atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atceIt to noteikumus, vai saīsināt termiņu. Vienkāršoti izsakoties, šo tiesību aizsardzības IīdzekIi var izmantot tad, ja:

1. Iīgums vai vispārīgā vienošanās nosIēgta, nepiemērojot to iepirkuma procedūru vai kārtību, kas bija jāpiemēro,

2. nepamatoti netika pubIicēti nepieciešamie daIības uzaicinājumi vai iepirkums nepamatoti tika veikts kā t.s. B daļas pakaIpojumu iepirkums,

3. iepirkuma Iīgums vai vispārīgā vienošanās tika nosIēgta, neievērojot noteikto nogaidīšanas termiņu un vēI vienu

darbdienu,

4. iepirkuma Iīgums vai vispārīgā vienošanās tika nosIēgta, kaut arī lepirkumu uzraudzības birojs bija ierosinājis administratīvo Iietu par iesniegumu par pārkāpumiem, un Iēmums vēI nebija pasūtītājam zināms.

Pieteikumu privātpersonai jāiesniedz Administratīvajai rajona tiesai, kura Iietu izskatīs triju tiesnešu sastāvā Administratīvā procesa Iikumā noteiktajā kārtībā (izņemot, ciktāI iepirkumu un pubIiskās un privātās partnerības jomu reguIējošajos Iikumos nav noteikti atsevišķi speciāIi noteikumi, kas atšķiras no vispārējās kārtības). Kā būtiska atkāpe no vispārējās kārtības minama pārsūdzēšanas iespēju ierobežošana ar pārsūdzību tikai kasācijas kārtībā (būtībā Xxxxx izskatīs tikai divās tiesu instancēs – pirmajā instancē un kasācijas instancē), kas paātrina Iietas izskatīšanu tiesā, jo tiek atmesta apeIācijas instance (otrreizēja skatīšana pēc būtības)).

lzmantojot šo tiesību aizsardzības IīdzekIi, xxxxxxxxxxxxx var cerēt uz vienu no šādiem spriedumiem:

1. iepirkuma Iīgums vai vispārīgā vienošanās tiks atzīta par spēkā neesošu no nosIēgšanas brīža;

2. tiks grozīti vai atceIti iepirkuma Iīguma vai vispārīgās vienošanās noteikumi, vienIaicīgi saīsinot iepirkuma Iīguma vai vispārīgās vienošanās termiņu;

3. tiks saīsināts iepirkuma Iīguma vai vispārīgās vienošanās termiņš.

Bet...

leviestais tiesību aizsardzības IīdzekIis noteikti jāvērtē pozitīvi, jo tas uzIabo privātpersonu tiesību aizsardzību iepirkumos tajos gadījumos, kad iepirkuma Iīgums vai vispārīgā vienošanās jau ir nosIēgta. Taču saistībā ar šā Iīdzekļa praktisku piemērošanu rodas vairāki būtiski jautājumi, par kuriem ir vērts diskutēt.

Pirmkārt, šī tiesību aizsardzības Iīdzekļa mērķis ir sodīt pasūtītāju, taču vairāk varētu ciest citi. Kaut arī mērķis nav skaidri pateikts ne direktīvā 2007/66/EK, ne Iikumos, kas reguIē iepirkumu un pubIiskās un privātās partnerības jomu, ne arī šo Iikumu (kad tie bija Iikumprojekti) anotācijās, taču no tiesību normām var secināt, ka šī tiesību aizsardzības Iīdzekļa mērķis ir sodīt pasūtītāju, nodrošinot, ka ar šī tiesību aizsardzības Iīdzekļa piemērošanas rezuItātā panākamo rezuItātu pasūtītāji tiek atturēti no Iīgumu nosIēgšanas, būtiski pārkāpjot iepirkumu un pubIiskās un privātās partnerības jomu reguIējošos Iikumus. Secinājums par šādu mērķi izriet gan no direktīvas 2007/66/EK 13.atkāpes, gan no Iikumos Iietotajiem formuIējumiem (piemēram, PubIisko iepirkumu Iikuma 85.3 panta 3. daļā noteikts, ka Tiesa [..] izvērtē, kurš sprieduma veids konkrētajā gadījumā ir pietiekami samērīgs, iedarbīgs un preventīvs, Iai nodrošinātu, ka turpmāk pasūtītājs nepieļauj šā Iikuma pārkāpumus.).

No vienas puses, šāds mērķis ir pareizs, jo noteiktās iepirkumu organizēšanas kārtības neievērošanā ir vainojams pasūtītājs, tāpēc jāvēršas pret pasūtītāju, sodot to. No otras puses, kurš būs XxxXxxxxx cietējs gadījumā, ja, piemēram, iepirkuma Iīgumu atzīs par spēkā neesošu no nosIēgšanas brīža? Pasūtītājs nesaņems preces, pakaIpojumus vai būvdarbus un, iespējams, neiztērēto naudu pasūtītājam būs jāatskaita atpakaļ vaIsts budžetā (tiešo pārvaIdes iestāžu gadījumā). Taču, no otras puses, ir risks, ka nesaņemto preču, pakaIpojumu vai būvdarbu gadījumā cietīs sabiedrības intereses, jo, iespējams, iepirkums tika organizēts ar mērķi nodrošināt sabiedrības vajadzības (kā to redzēsim tāIāk, tiesai gan ir piešķirtas tiesības vērtēt sabiedrības intereses).

Bet kā ar komersanta interesēm? Diemžēl likumos nav noteikts, kas notiek ar līguma izpildījumu tad, ja tiesa līgumu atzīst par spēkā neesošu. Šī neskaidrība ir īpaši biedējoša, jo direktīva 2007/66/EK ir ieviesta tādējādi, ka tiesai līgumu jāatzīst par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža (ex tunc), kaut arī saskaņā ar direktīvu 2007/66/EK bija pieļaujams paredzēt, ka līgums zaudē spēku tikai attiecībā uz nākotnē izpildāmajām saistībām (ex nunc). Tā kā likumi publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā neparedz speciālus noteikumus, jāsecina, ka gadījumā, ja tiesa līgumu atzītu par spēkā neesošu (no noslēgšanas brīža), katrai pusei būtu tiesības prasīt no otras, lai tā atdod to, ko saņēmusi saskaņā ar spēkā neesošo līgumu. Tas var novest pie tā, ka, piemēram, rakstāmlietu pārdevējam būs jāatdod atpakaļ pasūtītājam saņemtā pirkuma maksa, pretī saņemot daļēji izrakstītas pildspalvas. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka, sodot pasūtītāju, var nākties ciest arī komersantiem, kas pasūtītāja vainas dēļ pārdeva pasūtītājam preces vai sniedza pakalpojumus, vai veica būvdarbus.

Otrkārt, likumi nosaka, ka tiesa neatzīst iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ to noteikumus ja sabiedrības interesēs ir būtiski saglabāt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās radītās sekas[5]. Tā kā sabiedrības intereses var būt visplašākās, visticamākais, pasūtītāji centīsies argumentēt, ka līguma vai vispārīgās vienošanās radītās sekas ir jāsaglabā, jo tas ir sabiedrības interesēs. Pieļaujams, ka, ņemot vērā administratīvajā procesā pastāvošo objektīvās izmeklēšanas principu, arī tiesas centīsies noskaidrot, vai sabiedrības interesēs ir būtiski saglabāt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās radītās sekas. Pret to nav un arī nevajadzētu būt iebildumiem.

Taču tas vienlaicīgi rada tām privātpersonām, kuras ir izvēles priekšā – iesniegt pieteikumu tiesā vai nē –, neskaidrību par izredzēm panākt iecerēto iznākumu. Tā kā sabiedrības intereses var tikt iztulkotas plaši, neesot tiesu judikatūrai, pašlaik ir praktiski neiespējami prognozēt, kā administratīvās tiesas novērtēs sabiedrības intereses iepirkumu gadījumā. Līdz ar to, autoraprāt, šī neskaidrība var būt faktors, kas privātpersonai liek izvēlēties pieteikumu tiesā nesniegt.

Visbeidzot vēl viens faktors, kas varētu likt privātpersonai izvēlēties pieteikumu tiesā nesniegt, ir, ka privātpersonai nav ekonomiska interese tiesā pieteikumu iesniegt. Ekonomiskā interese varētu būt cerēt piedalīties jaunā iepirkumā. Taču, pat pieņemot, ka tiesa varētu atzīt līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu vai saīsināt tās termiņu, tas vēl nenodrošina, ka tiks sākts jauns iepirkums, vai ka jaunā iepirkuma noteikumi būs tādi, lai konkrētā privātpersona tajā piedalītos.

Secinājumi

Kārtību, kādā var apstrīdēt prettiesiski noslēgtu iepirkuma līgumu, bija nepieciešams noteikt un, vispārīgi runājot, tā uzlabo to privātpersonu, kas ir ieinteresētas piedalīties iepirkumos, tiesību aizsardzības iespējas.

Taču vienlaicīgi nepieciešams tiesisko regulējumu tālāk pilnveidot, diskutējot un meklējot dažādu iepirkumu veidiem pielāgotus risinājumus tam, kas notiek ar līguma izpildījumu gadījumos, kad tiesa atzīst par spēkā neesošu (no noslēgšanas brīža) līgumu, kas ir daļēji vai pilnībā izpildīts. Tāpat, neesot tiesu judikatūrai, jādiskutē par sabiedrības interesēm, kuru vārdā varētu būt būtiski saglabāt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās radītās sekas.

[1] 2006.gada 4.maija dokuments SEC(2006) 557, pieejams: xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxxxxxx/xxxxxx/xx_xxxxxxx_xxx/xxxx/xx_0000/xxx_0000_0000_xx.xxx, apskatīts 2012.gada 24.jūnijā

[2] likumprojekta Grozījumi Publisko iepirkumu likumā anotācija, pieejama: xxxx://xxxxxxx.xxxxxx.xx/XXXX/XxxxxxXXXX.xxx/0/00XXX000XXX00X00X00000X0000XXXX0?XxxxXxxxxxxx, apskatīta 2012.gada 25.jūnijā

[3] turpat

[4] likumprojekta Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija), pieejama: xxxx://xxxxxxx.xxxxxx.xx/XXXX/XxxxxxXXXX.xxx/0/000000XX000X0X0XX0000000000X0X00?XxxxXxxxxxxx, apskatīta 2012.gada 25.jūnijā

[5] Publisko iepirkumu likuma 85.3 panta 4. daļa, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 83.panta 3. daļa, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 69.panta 3. daļa.

Atslēgvārdi: iepirkumi