PAKALPOJUMA LĪGUMS Nr.DA-17-91-lī
PAKALPOJUMA LĪGUMS Nr.DA-17-91-lī
Par Rīgas pilsētas specifikai atbilstoša lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrādi un tā pielāgošanu izmantošanai Rīgas pilsētas pašvaldībā
Iepirkuma identifikācijas Nr.: RD PAD 2017/19
Rīgā, 2017.gada 2.augustā
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Pasūtītājs), reģistrācijas Nr.90000056484, juridiskā adrese: Xxxxx xxxx 0, Xxxx XX–0000, xx direktora Xxxxxxxx Xxxxxx personā, kurš rīkojas saskaņā ar Rīgas domes 2012.gada 17.aprīļa nolikumu Nr.217 „Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta nolikums”, no vienas puses, un
SIA „Grupa93” (turpmāk – Izpildītājs), reģistrācijas Nr.50103129191, juridiskā adrese: Kr. Xxxxxx xxxx 0-0, Xxxx, LV–1050, tās valdes priekšsēdētāja Xxxxx Xxxxxxx personā, kurš rīkojas saskaņā ar statūtiem, no otras puses, turpmāk tekstā abi kopā vai katrs atsevišķi – Līdzēji,
pamatojoties uz Pasūtītāja rīkotā iepirkuma „Rīgas pilsētas specifikai atbilstoša lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrāde un tā pielāgošana izmantošanai Rīgas pilsētas pašvaldībā” (Id. Nr.: RD PAD 2017/19) rezultātiem un Izpildītāja iesniegto piedāvājumu (turpmāk – Piedāvājums) noslēdz šādu līgumu (turpmāk – Līgums):
1. Līguma priekšmets
1.1. Pasūtītājs uzdod un Izpildītājs apņemas izstrādāt Rīgas pilsētas specifikai atbilstošu lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumentu un pielāgot to izmantošanai Rīgas pilsētas pašvaldībā saskaņā ar Tehnisko specifikāciju (1.pielikums) (turpmāk – Pakalpojums).
1.2. Pakalpojums tiek finansēts no Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta “Integrēta lietusūdens pārvaldība (iWater)”, Nr. CB 187 (PVS ID 3493) līdzekļiem.
2. Līguma termiņš un Pakalpojuma izpildes termiņš
2.1. Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un Līguma attiecības atzīstamas par pabeigtām tikai pēc tam, kad Līdzēji ir pilnībā izpildījuši savstarpējās saistības un norēķinus, kas izriet no Līguma noteikumiem.
2.2. Pakalpojuma izpildes termiņš ir 20 nedēļas (140 dienas) pēc šī Līguma noslēgšanas dienas.
3. Līguma kopējā summa un norēķinu kārtība
3.1. Līguma summa bez PVN ir EUR 12 300,00 (divpadsmit tūkstoši trīs simti euro un 00 centi), PVN 21% ir EUR 2 583,00 (divi tūkstoši pieci simti astoņdesmit trīs euro un 00 centi). Līguma kopējā summa ar PVN ir EUR 14 883,00 (četrpadsmit tūkstoši astoņi simti astoņdesmit trīs euro un 00 centi).
3.2. Pasūtītājs Izpildītājam samaksu par Pakalpojuma izpildi veic sekojošā kārtībā:
Maksājums | Xxxxxxx | Xxxxx EUR (ieskaitot PVN) |
1.maksājums 30% (trīsdesmit procentu) apmērā no Līguma kopējās summas | Pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas par Tehniskās specifikācijas 4.1., 4.2.1. un 4.2.2.punktā noteiktās Pakalpojuma daļas izpildi | 4 464,90 |
2.maksājums 20% (divdesmit procentu) apmērā no Līguma kopējās summas | Pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas par Tehniskās specifikācijas 4.2.3. un 4.2.4.punktā noteiktās Pakalpojuma daļas izpildi | 2 976,60 |
Noslēguma maksājums 50% (piecdesmit procentu) apmērā no Līguma kopējās summas | Pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas par Pakalpojuma izpildi pilnā apjomā. | 7 441,50 |
Kopā EUR (ieskaitot PVN) | 14 883,00 | |
3.3. Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam pieņemšanas-nodošanas aktu par sniegto Pakalpojumu vai tā daļu.
3.4. Izpildītājam ir tiesības saņemt apmaksu par Pakalpojumu vai tā daļu tikai pēc Pakalpojuma vai tā daļas izpildes pilnā apmērā un tikai pēc tam, kad Pasūtītājs un Izpildītājs ir parakstījuši pieņemšanas-nodošanas aktu par Pakalpojuma vai tās daļas izpildi pilnā apmērā.
3.5. Samaksa par sniegto Pakalpojumu tiek veikta euro bezskaidras naudas norēķinu veidā uz Izpildītāja Līgumā norādīto norēķinu kontu un maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz Izpildītāja iesniegtiem elektroniskiem rēķiniem Pasūtītājam, ievērojot šī Līguma 4.daļas nosacījumus.
3.6. Līguma kopējā summa ietver visas ar Pakalpojuma sniegšanu un Līgumā noteikto prasību izpildi saistītās izmaksas.
3.7. Līgums ir fiksētās summas līgums, kas balstīts uz Izpildītāja kopējo piedāvājuma summu. Pakalpojuma sadārdzinājums ne līdz šī Līguma noslēgšanai, ne arī tā izpildes laikā Izpildītājam netiek atlīdzināts.
3.8. Līguma kopējā summa visā Līguma darbības laikā netiks paaugstināta sakarā ar cenu pieaugumu darbaspēkam, nodokļu likmju vai nodokļu normatīvā
regulējuma izmaiņām, izņemot pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas, kā arī jebkuriem citiem apstākļiem, kas varētu skart Līguma kopējo summu.
4. Rēķina formāts un iesniegšanas kārtība
4.1. Izpildītājs sagatavo grāmatvedības attaisnojuma dokumentus elektroniskā formātā (turpmāk – elektronisks rēķins), atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības portālā xxx.xxxxx.xx, sadaļā „Rēķinu iesniegšana” norādītajai informācijai par elektroniskā rēķina formātu.
4.2. Elektroniskos rēķinus apmaksai Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam, izvēloties vienu no sekojošiem rēķina piegādes kanāliem:
4.2.1. izveido programmatūru datu apmaiņai starp Izpildītāja norēķinu sistēmu un pašvaldības vienoto informācijas sistēmu (WEB API);
4.2.2. augšupielādē rēķinu failus portālā xxx.xxxxx.xx, atbilstoši portālā xxx.xxxxx.xx, sadaļā „Rēķinu iesniegšana” norādītajai informācijai par failu augšupielādi XML formātā;
4.2.3. izmanto manuālu rēķina informācijas ievades Web formu portālā xxxx://xxx.xxxxx.xx, sadaļā „Rēķinu iesniegšana”.
4.3. Līgumā noteiktā kārtībā iesniegts elektronisks rēķins nodrošina Līdzējiem elektroniskā rēķina izcelsmes autentiskumu un satura integritāti.
4.4. Līdzēji vienojas, ka elektroniskā rēķina apmaksas termiņš ir 20 (divdesmit) dienu laikā no dienas, kad Izpildītājs ir iesniedzis Pasūtītājam elektronisku rēķinu, atbilstoši portāla xxx.xxxxx.xx, sadaļā „Rēķinu iesniegšana” norādītajai informācijai par elektroniskā rēķina formātu.
4.5. Līdzēji vienojas, ka elektroniskā rēķina apmaksas termiņu skaita no dienas, kad Izpildītājs, atbilstoši pašvaldības portālā xxx.xxxxx.xx, sadaļā „Rēķinu iesniegšana” norādītajai informācijai par elektroniskā rēķina formātu, ir iesniedzis Pasūtītājam elektronisku rēķinu, ar nosacījumu, ka Izpildītājs ir iesniedzis pareizi, atbilstoši Līguma nosacījumiem, aizpildītu elektronisko rēķinu un Pasūtītājs to ir pieņēmis apmaksai.
4.6. Izpildītājam ir pienākums pašvaldības portālā xxx.xxxxx.xx sekot līdzi iesniegtā elektroniskā rēķina apstrādes statusam.
4.7. Ja Izpildītājs ir iesniedzis nepareizi aizpildītu un/vai Līguma nosacījumiem neatbilstošu elektronisko rēķinu, Pasūtītājs šādu rēķinu apmaksai nepieņem un neakceptē. Izpildītājam ir pienākums iesniegt atkārtoti pareizi un Līguma nosacījumiem atbilstoši aizpildītu elektronisko rēķinu. Šādā situācijā, elektroniskā rēķina apmaksas termiņu skaita no dienas, kad Izpildītājs ir iesniedzis atkārtoto elektronisko rēķinu.
5. Pasūtītāja tiesības un pienākumi
5.1. Pasūtītājs nodod Izpildītāja rīcībā visu Pakalpojuma izpildei nepieciešamo dokumentāciju.
5.2. Pasūtītājs pastāvīgi sadarbojas ar Izpildītāju, kā arī nodrošina Izpildītāju ar visu Pakalpojuma izpildei nepieciešamo informāciju.
5.3. Pasūtītājs pieņem un apmaksā Izpildītāja veikto Pakalpojumu saskaņā ar Līguma noteikumiem.
5.4. Pasūtītājam ir tiesības:
5.4.1. pieprasīt no Izpildītāja atskaites un paskaidrojumus par Pakalpojuma gaitu, kurus Izpildītājam ir pienākums sniegt ne vēlāk kā 5 (piecu) darba dienu laikā;
5.4.2. izteikt savas vēlmes, ierosinājumus un norādījumus par Pakalpojuma izpildes gaitu, kas ir saistoši Izpildītājam, ja tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
5.5. Pasūtītājs ir tiesīgs Līguma darbības laikā atteikties no Izpildītāja Pakalpojuma sniegšanas, izbeidzot Līgumu. Šajā gadījumā Pasūtītājs vismaz 10 (desmit) darba dienas iepriekš rakstveidā brīdina par Līguma izbeigšanu Izpildītāju.
6. Izpildītāja tiesības un pienākumi
6.1. Izpildītājs ir tiesīgs jebkurā laikā pieprasīt no Pasūtītāja savu pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju.
6.2. Izpildītājam ir pienākums nekavējoties ziņot Pasūtītājam par apstākļiem, kas atklājušies Pakalpojuma izpildes procesā un kas var radīt šķēršļus turpmākai Pakalpojuma kvalitatīvai un savlaicīgai izpildei.
6.3. Izpildītājam ir pienākums pēc Xxxxxxxxxx pieprasījuma sniegt atskaiti par Xxxxxxxxxxx izpildes gaitu vai informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar sniedzamo Pakalpojumu. Atskaite tiek iesniegta Pasūtītājam 5 (piecu) darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, ja Pasūtītājs nav noteicis ilgāku atskaites vai informācijas iesniegšanas termiņu.
6.4. Izpildītājs nes atbildību par Pakalpojumu, kas veikts līdz Līguma izpildes termiņa beigām vai, ja Līgums tiek izbeigts pirms šī termiņa beigām, līdz Līguma izbeigšanas brīdim.
6.5. Izpildītājs veic citus pienākumus, ko tam uzliek Latvijas Republikas normatīvie akti.
6.6. Izpildītājs Līguma izpildei nodrošina Piedāvājumā norādītos speciālistus. Ja tādu iemeslu dēļ, kas atrodas ārpus Izpildītāja ietekmes, rodas nepieciešamība aizstāt Piedāvājumā norādītos speciālistus, Izpildītājs nekavējoties nodrošina citu speciālistu ar līdzvērtīgu vai augstāku kvalifikāciju, par to nekavējoties rakstveidā informējot Pasūtītāju.
7. Pakalpojuma pieņemšanas kārtība
7.1. Izpildītājs Līgumā noteiktajā termiņā izpilda un ar pavadvēstuli nodod Pasūtītājam ziņojumu par Pakalpojuma vai tā daļas izpildi 2 (divos) eksemplāros un elektroniskajā datu nesējā, vienlaikus iesniedzot no savas puses parakstītu pieņemšanas – nodošanas aktu divos eksemplāros un atbilstošu elektronisko rēķinu.
7.2. Pasūtītājs 10 (desmit) dienu laikā no pieņemšanas – nodošanas akta saņemšanas par Pakalpojuma vai tā daļas izpildi paraksta to vai rakstiski sniedz motivētus iebildumus Pakalpojuma vai tā daļas pieņemšanai.
7.3. Pasūtītājs ir tiesīgs nepieņemt Pakalpojumu vai tā daļu, ja Pasūtītājs konstatē, ka Pakalpojums vai tā daļa ir izpildīta nekvalitatīvi, nepilnīgi, neatbilst Līguma noteikumiem, satur kādus defektus. Šādā gadījumā Pasūtītājs Līguma 7.2.punktā noteiktajā termiņā sagatavo aktu, kurā norāda konstatētos trūkumus un to novēršanas termiņu, kas nepārsniedz 10 (desmit) darba dienas, un šo aktu iesniedz Izpildītājam. Līdzēji nav ierobežoti tiesībās vienoties par atkārtotu trūkumu novēršanas termiņu, ja no Līguma satura izriet neatliekama nepieciešamība novērst trūkumus saistību atbilstošai un pilnīgai izpildei.
7.4. Izpildītājs Līguma 7.3.punkta kārtībā konstatētos trūkumus novērš par saviem līdzekļiem Pasūtītāja noteiktajā termiņā.
7.5. Pēc Izpildītāja rakstiska paziņojuma par Pasūtītāja norādīto trūkumu novēršanu Pasūtītājs veic atkārtotu Pakalpojuma vai tā daļas pieņemšanu Līgumā noteiktajā kārtībā.
8. Līgumam piemērojamās tiesības un strīdu izskatīšana
8.1. Līgums interpretējams un pildāms saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Līgumā nenoregulētajiem jautājumiem piemērojami Latvijas Republikas normatīvie akti.
8.2. Strīdus Līdzēji risina savstarpēju pārrunu ceļā vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Latvijas Republikas vispārējās jurisdikcijas tiesā.
8.3. Līdzēji pieliek visas pūles, lai strīdu atrisinātu savstarpēju pārrunu ceļā. Līdzēji rakstiski informē viens otru par savu viedokli attiecībā uz strīdu, kā arī iespējamo strīda risinājumu. Ja Līdzēji uzskata par iespējamu, tie tiekas, lai atrisinātu strīdu.
8.4. Ja strīda risinājumu neizdodas panākt, Līdzēji strīdu var nodot izšķiršanai tiesā Latvijas Republikas normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
9. Nepārvarama vara (Force Majeure)
9.1. Līdzējs nav atbildīgs par Līgumā noteikto saistību pilnīgu vai daļēju neizpildi, ja tā radusies tādu apstākļu dēļ, kurus Līdzējs nevar paredzēt Līguma slēgšanas brīdī, kā arī pārvarēt vai novērst, x.xx. dabas stihijas, ugunsgrēka, militārās akcijas vai blokādes dēļ (turpmāk – nepārvaramas varas apstākļi).
9.2. Par nepārvaramas varas apstākli nevar tikt atzīta piegādātāju un citu iesaistīto personu saistību neizpilde vai nesavlaicīga izpilde.
9.3. Līdzējs, kurš nevar izpildīt Līgumā noteiktās saistības nepārvaramas varas apstākļu dēļ, nekavējoties par to paziņo otram Līdzējam. Pretējā gadījumā tam nav tiesību atsaukties uz nepārvaramas varas apstākļiem, kā pamatu atbrīvošanai no atbildības.
9.4. Nepārvaramas varas apstākļu gadījumā Līgumā noteikto saistību izpildes termiņš automātiski pagarinās par laiku, kas vienāds ar nepārvaramas varas apstākļu darbības laiku.
9.5. Ja nepārvaramas varas apstākļi turpinās ilgāk nekā 14 dienas, Līdzējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma, rakstiski par to paziņojot otram Līdzējam. Šādā gadījumā Līdzēji līdz Līguma izbeigšanai veic savstarpējos norēķinus.
9.6. Nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās faktu Līdzējs, kurš nevar izpildīt Līgumā noteiktās saistības, pierāda ar kompetentas valsts vai pašvaldību institūcijas izdotu dokumentu.
10. Līguma grozīšana un izbeigšana
10.1. Līgumā var tikt veikti grozījumi tikai saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 61.pantu.
10.2. Līgums, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, var tikt grozīts, Līdzējiem vienojoties. Vienošanās stājas spēkā pēc tās rakstiskas noformēšanas un abpusējas parakstīšanas. Šādas vienošanās kļūst par Līguma pielikumiem un neatņemamām sastāvdaļām.
10.3. Līgums var tikt izbeigts tikai Līgumā noteiktajā kārtībā vai Līdzējiem savstarpēji rakstveidā vienojoties.
10.4. Pasūtītājs var vienpusēji atkāpties no Līguma, par to rakstveidā paziņojot Izpildītājam:
10.4.1. ja Izpildītājs nepilda Līgumā noteiktās saistības – ar nosacījumu, ka Izpildītājs 10 (desmit) dienu laikā no attiecīga Pasūtītāja paziņojuma saņemšanas dienas nav novērsis konstatēto Līgumā noteikto saistību neizpildi;
10.4.2. ja Izpildītājs neievēro Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības;
10.4.3. ja Izpildītājs vai tā personāls zaudē tiesības veikt Pakalpojumu;
10.4.4. ja Izpildītājs ir atzīts par maksātnespējīgu vai ierosināts Izpildītāja tiesiskās aizsardzības process.
10.5. Līguma 10.4. punktā minētajos gadījumos Līgums ir uzskatāms par izbeigtu trešajā dienā no Pasūtītāja paziņojuma par vienpusēju atkāpšanos no Līguma nosūtīšanas dienas Izpildītājam. Ja Līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz Līguma 10.4.1.-10.4.3.punktu, Pasūtītājs neveic samaksu par daļējo Pakalpojuma izpildi un Izpildītājs atmaksā visus par Līguma izpildi saņemtos maksājumus pilnā apmērā 5 (piecu) darba dienu laikā no Pasūtītāja paziņojuma par vienpusēju atkāpšanos no Līguma saņemšanas dienas.
10.6. Pēc Pasūtītāja vienpusējas atkāpšanās no Līguma Izpildītājs Pasūtītāja noteiktajā datumā pārtrauc Pakalpojumu un nodod Pasūtītājam ar Pakalpojumu saistītos dokumentus.
10.7. Pēc Pasūtītāja vienpusējas atkāpšanās no Līguma Līdzēji sastāda aktu par faktiski veiktā Pakalpojuma apjomu un to vērtību. Pasūtītājs pieņem Pakalpojumu tādā apjomā, kādā tie ir faktiski veikti. Izpildītāja neierašanās
nekavē akta sastādīšanu, un Izpildītāja neierašanās gadījumā uzskatāms, ka Izpildītājs piekrīt aktā konstatētajam.
10.8. Ja Pasūtītājs liedz Izpildītājam Līgumā noteikto saistību izpildi, Izpildītājs var vienpusēji atkāpties no Līguma – ar nosacījumu, ka Pasūtītājs 10 (desmit) darba dienu laikā no attiecīga Izpildītāja paziņojuma saņemšanas dienas nav novērsis šķēršļus Izpildītāja Līgumā noteikto saistību izpildei.
10.9. Gadījumā, ja Izpildītājs pilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu, bet Pasūtītājs vēlas vienpusēji atkāpties no Līguma, Pasūtītājs apņemas veikt samaksu, kas aprēķināta proporcionāli Pakalpojuma apmēram, kas izpildīts līdz dienai, kad Izpildītājs ir saņēmis paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no Līguma. Par faktiski izpildīto Pakalpojuma apjomu un vērtību Līdzēji paraksta pieņemšanas – nodošanas aktu.
10.10. Gadījumā, ja Pasūtītājs pilda savus pienākumus, bet Izpildītājs vēlas vienpusēji atkāpties no Līguma šajā punktā noteiktajā kārtībā, nepabeidzot Pakalpojuma izpildi, un Līguma izbeigšana nav saistīta ar interešu konflikta vai kādiem citiem no Izpildītāja neatkarīgiem apstākļiem, Pasūtītājs neveic samaksu par daļēju pakalpojuma izpildi un Izpildītājs atmaksā visus par Līguma izpildi saņemtos maksājumus pilnā apmērā 5 (piecu) darba dienu laikā no Izpildītāja paziņojuma par vienpusēju atkāpšanos no Līguma nosūtīšanas dienas.
11. Līdzēju atbildība
11.1. Ja Pasūtītājs nav apmaksājis Izpildītāja iesniegto rēķinu Līguma noteiktajā termiņā, Izpildītājam ir tiesības aprēķināt un iesniegt rēķinu par līgumsodu.
11.2. Līgumsodu sāk rēķināt, ja Pasūtītājs nav piestādīto rēķinu samaksājis 20 (divdesmit) dienu laikā. Pēc 20. (divdesmitās) dienas līgumsods ir 0,5% (nulle komats pieci procenti) par katru nokavēto dienu no Līguma kopējās summas. Kopējā līgumsoda summa nevar pārsniegt 10% (desmit procentus) no Līguma kopējās summas.
11.3. Ja Izpildītājs neveic Pakalpojumu Līguma 2.2.punktā noteiktajā termiņā, Izpildītājs maksā Pasūtītājam līgumsodu 0,5% (nulle komats pieci procenti) no Līguma kopējās summas par katru kavējuma dienu. Kopējā līgumsoda summa nevar pārsniegt 10% (desmit procentus) no Līguma kopējās summas.
11.4. Līdzēji var vienpusēji atkāpties no Līguma, 10 (desmit) dienas iepriekš nosūtot rakstisku paziņojumu par atkāpšanos no Līguma otram Līdzējam.
11.5. Ja Izpildītājs Pakalpojuma sniegšanā iesaista speciālistu, neievērojot Līgumā paredzēto kārtību speciālistu nomaiņai vai jaunu speciālistu iesaistīšanai, Pasūtītājs var prasīt no Izpildītāja līgumsodu 1% (viens procents) apmērā no Līguma kopējās summas. Ja šāds pārkāpums tiek konstatēts atkārtoti, Pasūtītājs var prasīt no Izpildītāja līgumsodu 3% (trīs procenti) apmērā no Līguma kopējās summas par katru atkārtotu pārkāpumu.
11.6. Pasūtītājam ir tiesības samazināt maksājamo naudas summu Izpildītājam, kas paredzēta par izpildīto Pakalpojumu apmērā, kādā ir aprēķināta līgumsodu summa.
11.7. Ja Pasūtītājs vienpusēji atkāpjas no Līguma 10.4.1.-10.4.3.punktā minēto iemeslu dēļ, Pasūtītājs var prasīt no Izpildītāja līgumsodu 10% (desmit procentu) apmērā no Līguma kopējās summas.
11.8. Ja Izpildītājs vienpusēji atkāpjas no Līguma 10.8.punktā minēto iemeslu dēļ, Izpildītājs var prasīt no Pasūtītāja līgumsodu 10% (desmit procentu) apmērā no Līguma kopējās summas.
11.9. Līgumsodu samaksā 5 (piecu) darba dienu laikā no attiecīga rēķina saņemšanas dienas.
11.10. Līgumsoda samaksa neatbrīvo Līdzējus no Līgumā noteikto saistību pilnīgas izpildes.
12. Papildus nosacījumi
12.1. Līgums stājas spēkā ar brīdi, kad abi Līdzēji to ir parakstījuši un ir spēkā līdz Līgumā noteikto saistību pilnīgai izpildei.
12.2. Līgumā noteikto tiesību un pienākumu nodošana trešajām personām nav pieļaujama.
12.3. Ja kāds no Līguma noteikumiem zaudē spēku, tas neietekmē citu Līguma noteikumu spēkā esamību.
12.4. Līdzējs rakstveidā informē otru Līdzēju par kontaktinformācijas vai rekvizītu maiņu.
12.5. Ja kāds no Līdzējiem nav izmantojis Līgumā paredzētās tiesības vai cita veida tiesiskās aizsardzības līdzekļus, netiks uzskatīts, ka Līdzējs ir atteicies no šo tiesību vai tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanas turpmāk.
12.7. Izpildītāja kontaktpersona par Līguma izpildi – SIA „Grupa93” eksperts Xxxxxx Xxxxxxxxxxx (tālr. (x000) 0000 0000, e-pasts: xxxxxx@xxxxx00.xx).
12.8. Līgums sastādīts un parakstīts divos oriģinālos eksemplāros, abi eksemplāri ir ar vienādu juridisko spēku. Viens no Līguma eksemplāriem atrodas pie Pasūtītāja, bet otrs – pie Izpildītāja.
12.9. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir 1.pielikums “Tehniskā specifikācija” uz 8 (astoņām) lapām.
13. Līdzēju rekvizīti un paraksti
Maksātājs:
Rīgas domes Finanšu departaments Adrese: Xxxxx xxxx 0/0, Xxxx, XX-0000 Reģistrācijas Nr.90000064250
Valsts kase
Kods: TRELLV22
Konts: XX00XXXX000000000000X
Izpildītājs: | Pasūtītājs: |
SIA „Grupa93” Juridiskā adrese: Kr. Xxxxxx xxxx 0-0, Xxxx, XX–1050 Reģistrācijas Nr.: 50103129191 Banka: Swedbank AS Kods: XXXXXX00 Konts: XX00XXXX0000000000000 | Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments Juridiskā adrese: Xxxxx xxxx 0, Xxxx, XX – 0000 Reģistrācijas Nr.: 90000056484 Banka: AS Nordea Bank AB Latvijas filiāle Kods: NDEALV2X Konts: XX00XXXX0000000000000 |
X.Xxxxxxxx | Dz.Balodis |
Id. Nr.: RD PAD 2017/19
1.pielikums: Tehniskā specifikācija
TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA
iepirkumam
„Rīgas pilsētas specifikai atbilstoša lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrāde un tā pielāgošana izmantošanai Rīgas pilsētas pašvaldībā”
1. Pakalpojuma pamatojums un apraksts
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) ir Rīgas pilsētas pašvaldības atbildīgā struktūrvienība par Rīgas pilsētas dalību Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projektā “Integrēta lietusūdens pārvaldība (iWater)”, Nr. CB 187, PVS ID 3493 (turpmāk – iWater projekts).
iWater projekta mērķi – pilnveidojot pilsētvides plānošanas procesus, attīstīt integrētu lietusūdens pārvaldību Centrālās Baltijas jūras reģiona pilsētās, veidot kvalitatīvu un drošu pilsētvidi un veicināt pilsētu ilgtspēju.
Viena no iWater projekta ietvaros paredzētajām aktivitātēm ir Rīgas pilsētas specifikai atbilstoša lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrāde un priekšlikumu izvirzīšana par šāda instrumenta turpmāku izmantošanu Rīgas pilsētas attīstības plānošanas procesā, tai skaitā, tā integrēšanu Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos – ar mērķi nodrošināt ekosistēmu pakalpojumu principu ievērošanu Rīgas pilsētas plānošanā, tostarp, veicināt zaļās infrastruktūras pielietojumu lietusūdens pārvaldībā pilsētvidē. Šāda lietusūdens pārvaldības risinājumu plānošanas pieeja atbilst gan ilgtspējīgas plānošanas principiem, gan arī Eiropas un pasaules pilsētu labai plānošanas praksei.
Pakalpojuma ietvaros izstrādājamais lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instruments savā būtībā ir pilsētvides dabas un apstādījumu teritoriju plānošanas instruments (angļu val. “Green Area Factor”, turpmāk – GAF), kas iWater projekta ietvaros tiek pielāgots lietusūdens savākšanas, uzkrāšanas, attīrīšanas un novadīšanas risinājumu plānošanai pilsētvidē. Tā funkcionalitāte ir balstīta uz ekosistēmu pieeju
– proti, novērtējot ūdens, dabas un apstādījumu teritoriju lomu pilsētā klimata pārmaiņu kontekstā, kā arī, apzinoties plašo ieguvumu spektru, ko ūdens un zaļās infrastruktūras klātbūtne sniedz pilsētvidei un tās iedzīvotājiem.
Lai Departaments varētu kvalitatīvi īstenot šo iWater projekta aktivitāti, ir nepieciešams piesaistīt kvalificētus ārējos ekspertus telpiskās
plānošanas/pilsētplānošanas, lietusūdens pārvaldības inženiertehniskās plānošanas un ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas jomās, ar pieredzi vietējo pašvaldību teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādē. Ekspertu piesaiste ir nepieciešama, lai nodrošinātu iWater projekta ietvaros attīstītā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta funkcionalitātes pilnveidošanu atbilstoši Rīgas pilsētas specifiskajai ģeogrāfiskajai, kultūrvēsturiskajai un saimnieciskajai situācijai, kā arī šī instrumenta atbilstību normatīvajam regulējumam un tā integrēšanu Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.
2. Atbilstība normatīvajiem aktiem
Pašvaldību autonomajās funkcijās ietilpst gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tai skaitā – pretplūdu pasākumu īstenošanu1, un saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību2. Rīgas pilsētas pašvaldība ilgtermiņā ir izvirzījusi uzdevumu nodrošināt ilgtspējīgu lietusūdens pārvaldību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā3, prioritāri atbalstot ilgtspējīgu lietusūdens pārvaldības risinājumu ieviešanu atbilstoši kvalitatīvas pilsētvides principiem.
Saskaņā ar Rīgas domes 03.07.2012. lēmumu Nr. 4936 “Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu” šobrīd noris darbs pie jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes, kas paredz tā izstrādes ietvaros sagatavot 11 tematiskos plānojumus. Tematiskie plānojumi kalpos kā pamats jaunā Rīgas teritorijas plānojuma risinājumiem un pēc to apstiprināšanas ar Rīgas domes lēmumu tos būs jāievēro arī izstrādājot citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. Tematiskie plānojumi aptver dažādas teritorijas plānošanas jomas, tostarp, viens no tiem – Meliorācijas tematiskais plānojums, detalizēti apskata ar lietus notekūdeņu novadīšanu saistīto problemātiku. Meliorācijas tematiskā plānojuma projektā ietverti risinājumi, kas uzsver nepieciešamību teritorijās, kur tas iespējams, lietus notekūdeni attīrīt un novadīt vidē, izmantojot ilgtspējīgus jeb tā saucamos “zaļās infrastruktūras” risinājumus vai paredzēt lietusūdens uzkrāšanas baseinus, tādējādi samazinot ietekmi uz slēgto lietus notekūdeņu sistēmu.
Pakalpojums sniedzams, ievērojot Meliorācijas likuma4, Ūdens apsaimniekošanas likuma5, Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla lietošanas un uzturēšanas noteikumu6 u.c. ar teritorijas plānošanu, būvniecību, vides aizsardzību, īpašumtiesībām un pašvaldības funkcijām saistīto normatīvo aktu prasības.
1 Likums „Par pašvaldībām”. Pieņemts LR Saeimā 19.05.1994. ar grozījumiem, kas stājušies spēkā 06.11.2015. (15.panta 2.punkts)
2 Likums “Par pašvaldībām”. Pieņemts LR Saeimā 19.05.1994. ar grozījumiem, kas stājušies spēkā 06.11.2015 (15.panta 13.punkts)
3 Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, apstiprināta 27.05.2014. ar Rīgas domes lēmumu Nr.1173.
4 Meliorācijas likums. Pieņemts LR Saeimā 14.01.2010. ar grozījumiem, kas stājušies spēkā 01.01.2015.
5 Ūdens apsaimniekošanas likums. Pieņemts LR Saeimā 12.09.2002. ar grozījumiem, kas stājušies spēkā 01.01.2014.
6 RD 15.11.2011. saistošie noteikumi Nr.147 „Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla lietošanas un uzturēšanas noteikumi” ar grozījumiem, kas stājušies spēkā 09.07.2014.
3. Pakalpojuma mērķis
Pakalpojuma mērķis ir izstrādāt uz GAF metodi balstītu lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumentu Rīgas pilsētai, ņemot vērā specifisko Rīgas pilsētas ģeogrāfisko, kultūrvēsturisko un saimniecisko situāciju un ievērojot normatīvo aktu prasības, testēt un aprobēt to 5 (piecās) dažādās Rīgas pilsētas teritorijās ar atšķirīgu funkcionālo zonējumu, apbūves veidu un tās intensitāti, kā arī sagatavot priekšlikumus tā integrācijai Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.
Teritorijas plānošanas dokumentos lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instruments var tikt iekļauts kā papildus sasniedzamais apbūves parametrs jeb “efektīvās apzaļumotās platības indekss”. To aprēķina, dalot efektīvo apzaļumoto platību ar plānojamās teritorijas (zemesgabala) kopējo platību:
kopējā efektīvā apzaļumotā platība efektīvās apzaļumotās platības indekss = –––––––––––––––––––––––––––––––
kopējā zemesgabala platība
Efektīvā apzaļumotā platība ir teritorija, kuras labiekārtojumā pielietoti noteikta tipa stādījumi vai inženiertehniskie risinājumi, kas atbilst plānošanas instrumentā ietvertajām prasībām7. Plānošanas instrumenta darbības principiem jāatbilst ekosistēmu pakalpojumu pieejai, nodrošinot daudzfunkcionālu apstādījumu un dabas teritoriju veidošanu.
Galvenie teritorijas attīstību regulējošie plānošanas dokumenti Rīgā šobrīd ir Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, Rīgas teritorijas plānojums 2006.- 2018.gadam, Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (ar grozījumiem, kas īstenojami no 23.09.2013.), atsevišķu teritoriju lokālplānojumi un detālplānojumi. Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam8 ietvertais regulējums orientēts uz centralizētas lietus notekūdeņu savākšanas sistēmas izbūvi un ekspluatāciju, arī lokālplānojumu un detālplānojumu risinājumos parasti tiek paredzēta teritoriju pieslēgšana centralizētajiem lietus notekūdeņu savākšanas tīkliem. Tomēr faktiski tie ir izbūvēti tikai daļā pilsētas, daudzviet infrastruktūra ir kritiskā stāvoklī, turklāt nereti ir paredzēta daudz zemāka apjoma nokrišņu uzņemšanai. Ņemot vērā to, ka jaunas centralizētās infrastruktūras izbūve ir ilgstošs un finansiālo resursu ziņā ietilpīgs process, daudzas teritorijas ilgstoši netiek attīstītas tieši neesošas infrastruktūras dēļ. Šobrīd Rīgas pilsētas teritorijas attīstības
7 Materiāls pieejams iWater projekta mājas lapā: xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxx/xxx.xxxxxxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxx/xxxxxx_xxxxxxx_xxxxxxxxxx_x_xxxxx_xxxxxx
_tool_for_the_city_of_helsinki.pdf
8 RD 20.12.2005.saistošie noteikumi Nr.34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”
plānošanas dokumentos praktiski netiek apskatīti ilgtspējīgi lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas risinājumi.
Līdz ar to ir nepieciešams uzlabot Rīgas pilsētas teritorijas plānošanas principus un praksi, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgu, uz ekosistēmu pakalpojumu principiem balstītu lietus notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas risinājumu ieviešanai pilsētā.
4. Darba uzdevumi
Ārējo ekspertu pakalpojumi, telpiskās plānošanas/pilsētplānošanas, lietusūdens pārvaldības inženiertehniskās plānošanas un ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas jomā, kas ietver vismaz sekojošu darba uzdevumu izpildi:
4.1. Par pamatu izmantojot materiālu “Developing the City of Helsinki Green Factor Method”9 (turpmāk – Vadlīnijas), papildināt Rīgas pilsētai attīstāmā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta elementu sarakstu atbilstoši vietējai vides, kultūrvēsturiskajai un saimnieciskajai situācijai:
4.1.1. Pamatojoties uz Vadlīnijās ieteikto metodoloģiju, koriģēt vērtību svērumus četros aspektos: ekoloģija, funkcionalitāte, ainavas kvalitāte, uzturēšana;
4.1.2. Precizēt svērtās vērtības saskaņā ar Departamenta veiktās ekspertu aptaujas rezultātiem;
4.1.3. Ja nepieciešams, veikt papildus anketēšanu, respondentu sarakstu saskaņojot ar Departamentu;
4.1.4. Precizēt elementu sarakstu, papildinot ar jauniem un/vai svītrojot jau ietvertos elementus. No jauna ietvertajiem elementiem noteikt vērtību svērumus lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta skaitļa aprēķināšanai, atbilstoši Vadlīnijās noteiktajai metodoloģijai;
4.1.5. Izstrādājot priekšlikumu, nodalīt elementus, kas specifiski domāti lietusūdens uztveršanai un novadīšanai no risinājumiem, kas primāri kalpo vides un estētisko prasību izpildei.
4.2. Sagatavot priekšlikumu lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta integrācijai Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos (teritorijas plānojumā, lokālplānojumos un detālplānojumos):
4.2.1. Noteikt noteces koeficientu pa apbūves tipiem (savrupmāju apbūve, dzīvojamā apbūve, jaukta apbūve, komerciāla rakstura apbūve, ražošanas apbūve, tehniskā apbūve):
4.2.1.1. Identificēt dažādu tipu segumu īpatsvaru pa apbūves tipiem (savrupmāju apbūve, dzīvojamā apbūve, jaukta apbūve, komerciāla rakstura apbūve, ražošanas apbūve, tehniskā apbūve);
4.2.1.2. Aprēķinā ietvert vismaz šādus seguma tipus:
9 Materiāls pieejams iWater projekta mājas lapā: xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxx/xxx.xxxxxxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxx/xxxxxx_xxxxxxx_xxxxxxxxxx_x_xxxxx_xxxxxx
_tool_for_the_city_of_helsinki.pdf
a) Jumti;
b) Melnie segumi (asfalts u.tml.);
c) Bruģis (akmeņu bruģis, betona bruģis u.tml.);
d) Grants (ar saistvielām neapstrādātas šķembas, grants celiņi u.tml.);
e) Zāliens (zāle, apstādījumi u.tml.);
f) Jaukts segums (gadījumos, kad nav iespējams precīzi identificēt dažādu segumu robežas vai materiālus);
4.2.2. Izvērtēt lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumentā ietverto piemērošanas zonu (dzīvojamā apbūve, pakalpojumu objektu apbūve, tirdzniecības objektu apbūve, industriālā apbūve) atbilstību Rīgas teritorijas plānojumā (turpmāk – RTP) noteiktajam zonējumam;
4.2.3. Izstrādāt priekšlikumu lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta integrēšanai RTP:
4.2.3.1. Noteikt lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta piemērošanas zonas;
4.2.3.2. Pārskatīt instrumentā noteiktās minimālās un mērķa vērtības, kas jāsasniedz katrā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta piemērošanas zonā. Piedāvātajam risinājumam ir jābūt saskaņotam ar apbūves tehniskajiem rādītājiem un noteces koeficientiem, kas aprēķināti atbilstoši Tehniskās specifikācijas 4.2.1.punktā noteiktajam;
4.2.4. Izstrādāt sistēmu lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta piemērošanas zonu saskaņošanai ar teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, identificējot teritorijas, kurās instruments būtu pielietojams.
4.3. Testēt risinājumus vismaz 5 (piecās) ar Departamentu saskaņotās pilotteritorijās* ar atšķirīgu apbūves tipoloģiju, ietverot:
4.3.1. Teritoriju ar izteiktu mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās vides raksturu;
4.3.2. Teritoriju ar izteiktu daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās vides raksturu;
4.3.3. Teritoriju ar izteiktu jauktu raksturu;
4.3.4. Teritoriju ar izteiktu industriālu raksturu;
4.3.5. Vēsturiskās apbūves teritoriju ārpus Rīgas vēsturiskā centra.
* pilotteritorija – apbūvēts zemesgabals/plānojama attīstības teritorija, kurā ir/tiek izstrādāts lietusūdens pārvaldības risinājums, orientējoši viena kvartāla vai nelielas kvartālu grupas ietvaros.
4.4. Atbilstoši Tehniskās specifikācijas 4.1. un 4.2.punktu izpildes rezultātiem, aktualizēt Rīgas pilsētai pielāgotā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta Excel darbgrāmatu un pielāgot to turpmākai izmantošanai Rīgas pilsētas pašvaldībā.
4.5. Izstrādāt Rīgas pilsētai pielāgotā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta, tai skaitā, tā Excel darbgrāmatas lietotāja rokasgrāmatu, kas ietver:
4.5.1. Vispārēju instrumenta aprakstu (izstrādes mērķi, izmantotā programmatūra, terminu skaidrojums, aprēķinu principi, instrumenta lietošanas ierobežojošie faktori, u.c.);
4.5.2. Excel darbgrāmatas funkcionalitātes aprakstu (izmantoto pieņēmumu un mainīgo datu apraksts, elementi, to kategorijas un svērumi);
4.5.3. Instrukciju Excel darbgrāmatas praktiskai pielietošanai (Excel darbgrāmatas struktūra, galveno elementu un aprēķinu lapu kopsakarību apraksts, datu ievades lauku un aprēķinu rezultātu interpretācijas apraksts);
4.5.4. Praktisku piemēru vienam GAF aprēķinam, atspoguļojot datu ievades un aprēķinu soļus Excel darbgrāmatā un ar tiem saistītos ekrāna attēlus.
4.6. Pēc Departamenta uzaicinājuma piedalīties iWater projekta konsultatīvās darba grupas sanāksmēs ar mērķi informēt par lietusūdens pārvaldības jomu atbildīgās Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijas par Xxxxx uzdevuma izpildes starprezultātiem, kā arī, darba gaitā noskaidrot un ņemt vērā šo institūciju viedokli. Maksimālais sanāksmju skaits pētījuma izstrādes gaitā – 5 (piecas) sanāksmes.
5. Definīcijas un pieņēmumi
5.1. Ekosistēmas ir dzīvo organismu un nedzīvo dabas elementu kopums, kas mijiedarbojas, kopā veidojot vienotu sistēmu, nosakot cilvēku dzīves vidi un iespēju tajā pastāvēt. Ekosistēmas nodrošina plašu pakalpojumu klāstu jeb ieguvumus, ko cilvēki gūst no ekosistēmām. Ekosistēmu pakalpojumi var tikt iedalīti trīs grupās – apgādes jeb nodrošinājuma pakalpojumi, regulējošie jeb atbalsta pakalpojumi un kultūras jeb nemateriālie pakalpojumi.
5.2. GAF ir pilsētvides teritorijas ilgtspējas rādītājs – tas ir ekoloģiskas un pilsētvidei draudzīgas plānošanas instruments, kura specifiskais mērķis ir zaļās infrastruktūras paplašināšana privātīpašumos. GAF plānojamā teritorijā esošajiem/plānotajiem zaļās infrastruktūras elementiem – kokiem, krūmiem, zālieniem, puķu dobēm, zaļajiem jumtiem, grāvjiem un dīķiem piešķir noteiktas vērtības, balstoties uz katra elementa spēju nodrošināt dažādus ekosistēmu pakalpojumus, tostarp:
▪ aizturēt lietusūdeni plānošanas teritorijā, uzkrāt un attīrīt to;
▪ nodrošināt mikroklimata regulāciju pilsētvidē;
▪ uzlabot gaisa kvalitāti, absorbējot un neitralizējot cilvēku radīto piesārņojumu atmosfērā;
▪ slāpēt trokšņu piesārņojumu, aizturēt vēju;
▪ saglabāt dzīvotnes jeb biotopus, kas nodrošina augiem un dzīvniekiem izdzīvošanai nepieciešamos resursus;
▪ nodrošināt rekreācijai, cilvēku garīgās un fiziskās veselības saglabāšanai nepieciešamos resursus;
▪ nodrošināt priekšnoteikumus pārtikas audzēšanai urbānajos mazdārziņos;
▪ veidot estētiski pievilcīgu pilsētvidi;
▪ u.c. ekosistēmu pakalpojumus.
GAF pirmo reizi tika ieviests Berlīnē 1997.gadā, kā “Biotope Area Factor”10. Kopš tā laika GAF ir adaptēts vai no jauna izstrādāts vairākās citās Eiropas un pasaules pilsētās, piemēram, Malmē – “Green Space Factor”11 un Stokholmā “Green Module”12, Zviedrijā; Helsinkos – “Green Factor”13 Somijā; Sietlā – “Seattle Green Factor”14, ASV; Toronto “Green Standard”15, Kanādā u.c.
5.3. iWater projekta priekšizpētes ietvaros tika analizētas klimata pārmaiņu scenāriju prognozes Latvijā un Somijā. Analīze ļauj secināt, ka abās valstīs esošā situācija tādos aspektos, kā klimats un atmosfēras nokrišņi ir savstarpēji salīdzināma, proti, klimata pārmaiņu rezultātā pieaug gan kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums, gan arī ekstremālu lietusgāžu varbūtība:
5.3.1 Latvijā līdz šī gadsimta beigām kopējais nokrišņu daudzums palielināsies 13-16% apmērā virs 1961.-1990.gada vidējās ilggadīgās vērtības, turklāt, nākotnē ir sagaidāmas biežākas un intensīvākas lietusgāzes16;
5.3.2 Somijā līdz šī gadsimta beigām kopējais nokrišņu daudzums ziemā palielināsies par 10-40% un vasarā par 0-20%, salīdzinot ar 1971.- 2000.gada pārskata perioda vidējām vērtībām un ir sagaidāms pieaugošs ekstrēmu lietusgāžu skaits17.
5.4. Arī lietusūdens noteci ierobežojošie hidroģeoloģiskie apstākļi Rīgas pilsētai (augstais gruntsūdeņu līmenis) un Helsinkiem (klinšainās gruntis) ir salīdzināmi. Līdz ar to Helsinku pilsētai attīstītais plānošanas instruments “The City of Helsinki Green Factor Method”18 var tikt izmantots kā bāze Rīgas pilsētas specifiskajai situācijai pielāgotā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrādē.
6. Darba rezultāts
6.1. Pakalpojuma izstrādes rezultātā ir izpildīti visi Tehniskās specifikācijas 4.punktā minētie darba uzdevumi un ir sagatavots ziņojums, kas satur vismaz šādu informāciju:
6.1.1. Izstrādāts uz Vadlīnijās aprakstītajiem principiem balstīts, ar Departamenta sniegtajiem materiāliem un papildus izpētēm pamatots priekšlikums lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumentā ietverto elementu saraksta un elementu vērtību svēruma izmaiņām;
10 Biotope Area Factor: xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxxxxx.xxxxxx.xx/xxxxxx/xxxxxxxxxxxxxxxxxx/xxx/xxxxx_xx.xxxxx
11 Green Space Factor: xxxx://xxx.xxxxx.xx/
12 Green Module: xxxx://xxxxxxxx-xxx.xx/xxxx/xxxxxxxxx-xxxxx/
13 Green Factor: xxxx://xxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxxxxxxx-x-xxxxx-xxxxxx-xxxx-xxx-xxxx-xx-xxxxxxxx/
14 Seattle Green Factor: xxxx://xxx.xxxxxxx.xxx/xxx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxx/xxxxxxxxxx/xxxxxxx.xxx
15 Green Standard: xxxx://xxx.xxxxxxx.xx/xxxxxxxx/xxxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxxxx.xxx
16 VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” dati, 2016.g.
17 “Finnish Meteorological Institute” dati, 2016.g.
18 Materiāls pieejams iWater projekta mājas lapā: xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxx/xxx.xxxxxxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxx/xxxxxx_xxxxxxx_xxxxxxxxxx_x_xxxxx_xxxxxx
_tool_for_the_city_of_helsinki.pdf
6.1.2. Veikts noteces koeficientu aprēķins un noteiktas tā galīgās vērtības pa apbūves tipiem (savrupmāju apbūve, dzīvojamā apbūve, jaukta apbūve, komerciāla rakstura apbūve, ražošanas apbūve, tehniskā apbūve);
6.1.3. Identificētas lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta piemērošanas zonas un veikts to atbilstības Rīgas teritorijas plānojuma zonējumam izvērtējums;
6.1.4. Noteiktas lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta minimālās un mērķa vērtības katrā piemērošanas zonā;
6.1.5. Izstrādāts priekšlikums lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izmantošanai un tā piemērošanas zonu integrācijai Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos;
6.1.6. Aprakstīti pielāgotā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta testēšanas rezultāti;
6.1.7. Izstrādāta Rīgas pilsētai pielāgotā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta lietotāja rokasgrāmata;
6.1.8. Sniegti secinājumi un ieteikumi turpmākajam darbam lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta pielāgošanā izmantošanai Rīgas pilsētas pašvaldībā.
6.2. Ziņojumam pievienoti pakalpojuma izstrādes ietvaros sagatavotie iWater projekta konsultatīvās darba grupas sanāksmju informatīvie un prezentāciju materiāli, kā arī citi teksta, grafiskie un vizuālie materiāli, kas sagatavoti pakalpojuma izpildes ietvaros.
7. Darba izpildes termiņš
20 nedēļu (140 dienu) laikā pēc pakalpojuma līguma noslēgšanas dienas.
8. Darba noformējums un formāts
8.1. Pakalpojuma darba rezultāti noformējami rakstiski latviešu valodā, sniedzot atsauces uz izmantotajiem informācijas avotiem.
8.2. Teksta, aprēķinu, grafiskie un vizuālie materiāli sagatavojami un iesniedzami:
8.2.1. elektroniskā teksta (DOCX) formātā;
8.2.2. portatīvā dokumenta (PDF) formātā;
8.2.3. Excel darbgrāmatas, kurā iespējoti makro (XLSM) formātā;
8.2.4. papīra izdruku formātā 2 (divos) eksemplāros.
8.3. Darba rezultāti iesniedzami Departamentam 2 eksemplāros, ieskaitot oriģinālu, papīra izdrukas formātā un elektroniskā formātā.