Definīcijas
Pielikums Memorandam
Medību infrastruktūras ierīkošanas nosacījumi
AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajās zemēs
Definīcijas
Atbērtne – vieta starp grāvi un mežu, kur tiek novietota izraktā grunts;
Berma – 1 m plata josla no grāvja krotes pretējā pusē grāvja atbērtnei;
Ceļa klātne – ceļa daļa, kas sastāv no brauktuves un nomalēm;
Brauktuve – ceļa klātnes daļa, kas paredzēta transporta līdzekļu braukšanai;
Dabiska brauktuve - iebraukta vieta, kas izmantojama koksnes izvešanai un meža apsaimniekošanai tikai optimālos mitruma apstākļos;
Dzīvnieku barotava:
Pārvietojama dzīvnieku barotava - dzīvnieku piebarošanas vieta ar vai bez speciāli radītām palīgierīcēm, kuru pārvietošana ir iespējama;
Stacionāra dzīvnieku barotava - dzīvnieku piebarošanas vieta (bez pamatu veidošanas) ar speciāli radītām palīgierīcēm, ar vai bez barības krātuvi un kuru pārvietošana nav iespējama;
Gultne – dabisks vai mākslīgi veidots padziļinājums zemes virsmā, pa kuru notiek ūdens plūsma;
Krote – zemes virsmas un grāvja nogāzes plaknes šķēluma līnija;
Medību infrastruktūra – medību torņi, dzīvnieku barotavas, tilti, laipas, šaušanas stidziņas, dzīvnieku piebarošanas lauciņi;
Meža autoceļš - atbilstoši tehniskajiem parametriem uzbūvēts komersanta (LVM) ceļš ar segu vai ceļš bez segas, kas nodrošina meža apsaimniekošanu cauru gadu, izņemot pavasara/rudens šķīdoni;
Mineralizēta josla - stiga ar ne mazāk kā 1,5 m platu, līdz augsnes minerālslānim attīrītu vai apvērstu augsnes joslu, kas kavē uguns izplatīšanos;
Pārvietojams medību tornis – tornis, kura pārvietošanai nav jāizmanto speciāla tehnika vai jāveic tā demontāža;
Sāls laizītava - vieta ar vai bez speciāli radītām palīgierīcēm, lai nodrošinātu medījamos dzīvniekus ar minerālsāļu piedevām.
Stacionārs medību tornis - tornis, kura pārvietošana nav iespējama bez speciālas tehnikas pielietošanas vai konstrukcijas demontāžas;
Zemes nomas teritorija - LVM īpašumā vai valdījumā esoša zeme, uz kuru piešķirtas zemes nomas tiesības saimnieciskās darbības organizēšanai (izņemot medību tiesību realizāciju).
Darba un vides aizsardzības prasības
Medību tiesību nomnieks nodrošina, ka darbu veicējs, ierīkojot vai uzturot medību infrastruktūru, ievēro:
Darba aizsardzības prasības:
Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvos aktos noteiktās darba aizsardzības prasības;
Darbu veicēji ir nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem atbilstoši veicamajam darbam:
strādājot ar rokas darba rīkiem – aizsargapavi; aizsargcimdi, darba apģērbs (aizsargapģērbs);
strādājot ar motorzāģi – aizsargapavi darbam ar motorzāģi, aizsargbikses ar speciālu oderējumu, aizsargcimdi, ķivere ar sietu un austiņām, signālapģērbs.
Darbu veicējiem ir pieejams pirmās palīdzības komplekts (aptieciņa) darba veikšanas vietā;
Darbu veicējam ir pieejami sakari darba veikšanas vietā;
Xxxxx aprīkojuma atbilstību:
darba aprīkojums ir aprīkots ar drošības ierīcēm un tiek izmantots atbilstoši ražotāja instrukcijām (motorzāģim – ķēdes uztvērējs, bremze);
rokas darba rīkiem nav plaisu, skabargu un tie labi savienoti ar metāla daļām (vīle, zāģis, cirvis u.c.);
darba rīka griezējasmeņiem nav plaisu un tie ir asi, pareizi uzstādīti un droši nostiprināti.
Darbu veicēji ievēro ugunsdrošības prasības (smēķēšana, ugunskuru kurināšana).
Prasības vides piesārņojuma samazināšanai, lietojot tehniku un motorinstrumentus:
Tehnikai un motorinstrumentiem jābūt bez eļļas, degvielas un tehnisko šķidrumu noplūdēm;
Tehnikas un motorinstrumentu zāģu ķēžu eļļošanai izmanto bioeļļas (eļļošanas līdzekļus, kas bioloģiski noārdās) atbilstoši normatīvajiem aktiem;
Uzpildes un ekspluatācijas laikā jānovērš vai līdz minimumam jāsamazina augsnes un ūdeņu piesārņojums ar naftas produktiem. Ja nepieciešams, jālieto absorbējošie materiāli.
Medību torņu ierīkošanas nosacījumi
Vispārīgie nosacījumi:
Torņu ierīkošanas procesā augošos kokos aizliegts dzīt naglas vai arī kā citādi bojāt tos (x.xx. atzarojot priedes vairāk kā ⅔ vai egles un bērzus vairāk kā ½ no koka augstuma). Augošus kokus drīkst izmantot tikai medību torņu, trepju atbalstīšanai, lai nodrošinātu konstrukciju vertikālo stabilitāti vai arī specializētu iekarināmu sēdvietu ierīkošanai, paredzot koku stumbru aizsardzību pret mizas bojājumiem.
Pēc torņu ekspluatācijas perioda beigām tie utilizējami, izraujot naglas un citus metāla elementus, sazāģējot gabalos, kas īsāki par 1 m, un izkliedējot mežaudzē.
Ja medību torņi ierīkoti neatbilstoši vispārīgajiem nosacījumiem, neatbilstoši speciālo nosacījumu 1. – 6. punktā minētajam vai tie traucē meža apsaimniekošanas un meža infrastruktūras uzturēšanas darbiem, 2 nedēļu laikā pēc LVM norādījumiem jānovērš apgrūtinājums (pārvietojot vai nojaucot medību torni) meža apsaimniekošanas pasākumiem un mērķiem. Ja medību tiesību lietotājs nav novērsis apgrūtinājumu, LVM veic traucējošā medību torņa demontāžu, neatlīdzinot medību tiesību lietotājam torņa ierīkošanas izmaksas.
Speciālie nosacījumi:
Mežaudzēs – drīkst ierīkot gan stacionārus, gan pārvietojamus torņus, ievērojot vispārīgos nosacījumus, bez papildus ierīkošanas ierobežojumiem.
Laucēs – drīkst ierīkot gan stacionārus, gan pārvietojamus torņus, ievērojot vispārīgos nosacījumus, bez papildus ierīkošanas ierobežojumiem.
Gar ceļiem:
Gar meža autoceļiem ar sāngrāvjiem (1.att.) drīkst ierīkot gan stacionārus, gan pārvietojamus torņus. Ierīkojot grāvja gultnē, torņa konstrukcija nedrīkst traucēt ūdens aizvadi.
1.att.
Torņiem, kas izvietoti uz sāngrāvja (gultne ar nogāzēm), jāievēro viens no sekojošiem kritērijiem:
a) ja LVM kalendārajā gadā ir nopļāvusi zāli un atvases grāvja gultnes platumā, tad medību tiesību nomniekam jānodrošina zāles un atvašu nopļaušana līdz konkrētā kalendārā gada 1.decembrim atbilstoši LVM kvalitātes prasībām (nenopļautās zāles, koku un/vai krūmu atvašu daļas garums nedrīkst būt garāks par 20 cm) 5 m pirms, 5 m pēc un zem torņa visā grāvja gultnes platumā.;
b) tornis norādītajā vietā drīkst atrasties no 1. oktobra līdz 1. aprīlim.
Torņiem, kas izvietoti uz bermas, nav papildus ierīkošanas ierobežojumi.
Gar meža autoceļiem bez sāngrāvja (2.att.) drīkst ierīkot gan stacionārus, gan pārvietojamus torņus.
2.att.
Torņiem, kas ierīkoti joslā no ceļa klātnes malas līdz mežaudzei, jāievēro viens no šādiem kritērijiem:
a) ja LVM kalendārajā gadā ir nopļāvusi zāli un atvases platumā starp ceļa nomali un mežaudzi, tad medību tiesību nomniekam jānodrošina zāles un atvašu nopļaušana līdz konkrētā kalendārā gada 1.decembrim atbilstoši LVM kvalitātes prasībām (nenopļautās zāles, koku un/vai krūmu atvašu daļas garums nedrīkst būt garāks par 20 cm) 5 m pirms, 5 m pēc un zem torņa visā joslas platumā starp ceļa nomali un mežaudzi.;
b) tornis drīkst atrasties norādītajā vietā no 1. oktobra līdz 1. aprīlim.
Gar dabiskajām brauktuvēm (3.att.) - drīkst ierīkot gan stacionārus, gan pārvietojamus torņus, bet ne tuvāk par 1 m no dabiskās brauktuves iebrauktās sliedes malas, nodrošinot netraucētu mežizstrādes vai citas speciālas tehnikas pārvietošanos.
3.att.
Uz stigām:
Uz stigām ar mineralizētu joslu (4.att.) drīkst ierīkot tikai pārvietojamus torņus. Uz mineralizētās joslas un 1 m attālumā no tās malas tornis drīkst atrasties sezonāli no 1. oktobra līdz 1. aprīlim. Uz stigas vairāk kā 1m attālumā no mineralizētās joslas malas tornis var atrasties bez ierobežojuma, ja tā novietojums netraucē meža tehnikas un citas specialās tehnikas pārvietošanos.
4.att.
Uz stigām ar nemineralizētu joslu (5.att.) drīkst ierīkot tikai pārvietojamus torņus. Uz stigas tornis drīkst atrasties sezonāli no 1. oktobra līdz 1. aprīlim. Norādīto termiņu drīkst neievērot, ja ir dabiski apstākļi, kas ļauj jebkurā laikā apbraukt torni un tā novietojums netraucē meža tehnikas un citas specialās tehnikas pārvietošanos.
5.att.
Uz stigām ar grāvi (skatīt 5. punktu grāvjiem un 7.att.)
Uz stigām ar diviem grāvjiem (6.att.) - drīkst ierīkot grāvja gultnē un bermas joslā gan stacionārus, gan pārvietojamus torņus. Ierīkojot grāvja gultnē torņa konstrukcija nedrīkst traucēt ūdens aizvadi.
6.att.
Uz grāvjiem (7.att.)
Nedrīkst ierīkot torņus uz grāvja atbērtnes tuvāk kā 6 m no grāvja krotes un tā novietojums nedrīkst traucēt meža tehnikas un citas specialās tehnikas pārvietošanos. Grāvja gultnē, bermā, kā arī uz atbērtnes tālāk par 6 m drīkst ierīkot gan stacionārus, gan pārvietojamus torņus. Ierīkojot torni grāvja gultnē, torņa konstrukcija nedrīkst traucēt ūdens aizvadi.
7.att.
Zemes nomas teritorijās :
Lauksaimnieciskās ražošanas organizēšanai (kultūraugu sējumu, lauksaimniecisko kultūraugu stādījumu ierīkošana, lopbarības ieguvei, zāles pļaušanai un lopu ganīšanai) - medību torņus drīkst ierīkot vietās, kur to uzstādīšana netraucē un neierobežo zemes apstrādi, lauksaimniecisko kultūru sējumu un/vai stādījumu, kā arī zālāju izveidošanu, lauksaimniecības tehnikas un citas specialās tehnikas pārvietošanos. Vienojoties ar zemes nomnieku, pieļaujama torņu ierīkošana sējumu, stādījumu un ganību platībās, kur to izvietošana sekmē ierīkoto stādījumu un kultūru aizsardzību no meža dzīvnieku postījumiem.
Derīgo izrakteņu ieguves teritorijās nedrīkst ierīkot torņus, kur to uzstādīšana var traucēt vai ierobežot derīgo izrakteņu ieguvi. To novietojums nedrīkst traucēt speciālās tehnikas un citu mehānismu pārvietošanos. Ierīkojot medību torņus kūdras ieguves teritorijās, kurām izveidota meliorācijas nosusināšanas sistēma, un torņa ierīkošana paredzēta novadgrāvjos, jāievēro šo nosacījumu 5. punkta nosacījumi.
Šaušanas stidziņu ierīkošanas nosacījumi
8.att.
Medību tiesību lietotājs veido šaušanas stidziņas jeb “vārnu kājas” (8.att.), ņemot vērā šādus norādījumus:
Bez saskaņojuma atļauts nocirst kokus līdz 10 cm caurmēram 1,3 m augstumā bez maksas, sākot ar 1.augustu un ne ilgāk par nākamā gada 31.martu;
Koku, kuru caurmērs pārsniedz 10 cm caurmēru 1,3 m augstumā, ciršana pieļaujama, ja kokus cērt tikai medību infrastruktūras būvniecībai/uzturēšanai pēc LVM noteiktā cenrāža;
Šaušanas stigas pieļaujamais platums ir līdz 2,5 m, nodrošinot audzē paliekošo koku skaitu ne mazāku par minimālo koku skaitu atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu mežā;
Jaunaudzēs (līdz 20 gadu vecumam) maksimālais šaušanas stigas garums līdz 100 m;
Aizliegts ierīkot vairāk par trim šaušanas stigām 180 grādu sektorā;
Aizliegts ierīkot šaušanas stāvvietu ar šaušanas stigām tuvāk par 60m vienu no otras.
Koku, krūmu izciršanas vai zāles un koku, krūmu atvašu pļaušanas nosacījumi kvartālstigās vai meža meliorācijas sistēmu trasēs
Koku, krūmu izciršana vai zāles un koku, krūmu atvašu pļaušana uz kvartālstigām vai meža meliorācijas sistēmu trasēm, turpmāk – trases tīrīšana, atļauta, ievērojot darba un vides aizsardzības prasības, šādā kārtībā:
Trases tīrīšana atļauta bez saskaņojuma, ja izcērtamais apaugums nepārsniedz 2 m, un to veic no 1.augusta līdz nākamā gada 1.martam;
Trases tīrīšana atļauta, ja apauguma augstums pārsniedz 2 m un koka caurmērs nepārsniedz 10 cm caurmēru 1,3 m augstumā un trīs nedēļu laikā pēc tam, kad LVM nosūtīta informācija par plānoto trases tīšanu, nav saņemts aizliegums to veikt. Informāciju par plānoto trases tīrīšanu medību tiesību lietotājs elektroniski nosūta LVM kontaktpersonai, kura norādīta medību tiesību nomas līgumā, vai iesniedz iesniegumu LVM reģiona klientu centrā. Informācija par trases tīrīšanu iesniedzama savlaicīgi – gada I ceturksnī. Ja iesniegumu iesniedz citā ceturksnī un trases tīrīšanas darbus nepieciešams uzsākt ātrāk, medību tiesību lietotājs darbus veic, vienojoties ar meža iecirkņa vadītāju;
Trases tīrīšana atļauta pēc ciršanas tiesību pirkuma līguma saņemšanas, ja izcērtamo koku caurmērs pārsniedz 10 cm caurmēru 1,3 m augstumā. Lai saņemtu ciršanas tiesību pirkuma līgumu, medību tiesību lietotājs elektroniski nosūta iesniegumu LVM kontaktpersonai, kura norādīta medību tiesību nomas līgumā vai iesniedz iesniegumu LVM reģiona klientu centrā.
Kvartālstigas platums pēc izciršanas nedrīkst pārsniegt 5m. Trases tīrīšanu veic atbilstoši LVM kvalitātes prasībām, kas pieejamas LVM mājaslapā pēc saites:
xxxx://xxx.xxx.xx/xxxxxxx-xxxxxxxxxx/xxxxxxxxx/xxxxxx-xxxxxxxxx/xxxxxxxxxxx/00,00
Meža meliorācijas sistēmu trašu izciršana jāveic atbilstoši LVM kvalitātes prasībām “Kvalitātes prasības krūmu un koku ciršanai meliorācijas grāvjos” un “Kvalitātes prasības zāles, koku un/vai krūmu atvašu pļaušanai meliorācijas grāvjos”, kas pieejamas LVM mājaslapā pēc saites:
xxxx://xxx.xxx.xx/xxxxxxx-xxxxxxxxxx/xxxxxxxxx/xxxxxx-xxxxxxxxx/xxxxxxxxxxx/00
Dzīvnieku barotavu ierīkošanas nosacījumi
Ja dzīvnieku barotavas ierīkotas neatbilstoši nosacījumiem, 2 nedēļu laikā pēc LVM norādījumiem jānovērš apgrūtinājums (pārvietojot vai nojaucot dzīvnieku barotavu) meža apsaimniekošanas pasākumiem un mērķiem. Ja medību tiesību lietotājs nav novērsis apgrūtinājumu, LVM veic traucējošās dzīvnieku barotavas demontāžu, neatlīdzinot medību tiesību lietotājam barotavas ierīkošanas izmaksas.
Dzīvnieku barotavas ieteicams ierīkot vidēja vecuma un briestaudzēs. Tās ierīkojamas tā, lai neveicinātu dzīvnieku koncentrēšanos nelielā platībā, radot mežaudžu postījumus.
Barotavas ierīkot aizliegts:
vietās, kas atrodas tuvāk par 100 m no priežu un egļu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 5 m augstumu, un apšu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 10 m augstumu, kā arī šajās audzēs (šo nosacījumu var neievērot, ja MTN par saviem līdzekļiem atbilstoši LVM kvalitātes prasībām ierīko aizsargžogu ar augstumu 2,1 m ap minētajām audzēm);
uz meža autoceļiem, nobrauktuvju galos un malās, uz apgriešanās laukumiem, uz grāvju atbērtnēm, grāvjos un uz stigām;
Uz stacionārām barotavām, kas ierīkotas līdz šo Nosacījumu spēkā stāšanas dienai, aizliegumu 3.1. punkts neattiecas.
Aizliegts dzīvnieku barotavas ierīkot, tās konstrukciju stiprinot pie augošu koku stumbriem.
Dzīvnieku barotavu ierīkošana zemes nomas teritorijās, saskaņojama ar zemes nomnieku.
Sāls laizītavu ierīkošanas nosacījumi:
Aizliegts sāls laizītavas ierīkot uz augošiem kokiem, kas resnāki par 10 cm 1,3 m augstumā, izņemot gadījumus, kad koki iegādāti medību infrastruktūras vajadzībām.
Sāls laizītavas pie stacionārām barotavām drīkst ierīkot ne tālāk kā 10 m rādiusā no stacionārām barotavām.
Sāls laizītavas atsevišķi no stacionārām barotavām aizliegts ierīkot priežu un egļu jaunaudzēs, kas nav sasniegušas 5 m augstumu un apšu jaunaudzēs, kas nav sasniegušas 10 m augstumu, kā arī tuvāk par 100 m no tām.
Gājēju tiltu un laipu ierīkošanas nosacījumi
Gājēju tiltiņu vai laipu ierīkošana atļauta pēc medību tiesību lietotāja ieskatiem.
Ja LVM kalendārajā gadā ir nopļāvusi zāli un atvases joslas platumā starp ceļa nomali un mežaudzi, tad medību tiesību nomniekam jānodrošina zāles un atvašu nopļaušana līdz konkrētā kalendārā gada 1.decembrim atbilstoši LVM kvalitātes prasībām (nenopļautās zāles, koku un/vai krūmu atvašu daļas garums nedrīkst būt garāks par 20 cm) 5 m pirms un 5 m pēc, kā arī zem ierīkotā gājēju tiltiņa vai laipas visā joslas platumā starp ceļa nomali un mežaudzi.
8