Iepirkuma procedūras „Būvdarbi projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Stendē, II kārta” ietvaros”, Līguma Nr.5.3.1.0/17/I/018 Identifikācijas Nr. TU 2018/04 A PIELIKUMS: TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA


Iepirkuma procedūras


„Būvdarbi projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Stendē, II kārta” ietvaros”, Līguma Nr.5.3.1.0/17/I/018


Identifikācijas Nr. TU 2018/04


A PIELIKUMS: TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA



  1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA


1.1. Vispārīgās prasības


Vispārīgās prasības, kas ir pievienotas šai specifikācijai, un visi tajās iekļautie punkti ir interpretējami kopā ar šīs specifikācijas prasībām. Tiek uzskatīts, ka iesniedzot Piedāvājumu Pretendents ir ņēmis vērā un ievēros visus Nolikumā, x.xx. Tehniskajā projektā un tehniskajā specifikācijā noteiktos nosacījumus, saistības un prasības.


1.2. Standarta specifikācijas


1.2.1. Būves un iekārtas izgatavojamas, izbūvējamas un ekspluatējamas atbilstoši saskaņotajiem Eiropas standartiem, jomās, kur tādi noteikti, kā arī visiem LR spēkā esošajiem standartiem un normatīvo aktu prasībām. Gadījumos, kur nav noteikti saskaņoti Eiropas standarti vai LR standarti, izmantojami attiecīgi analogi standarti, kas ir spēkā citās ES dalībvalstīs. Gadījumos, kad projekta izstrādē vai pie iekārtu vai materiālu atlases ir jāņem vērā saistošās veselības un darba drošības likumdošanas normas, izmantojamajām iekārtām un materiāliem ir jāatbilst attiecīgajā jomā spēkā esošajai likumdošanai. Specifikācija ir sagatavota atbilstoši iepriekšminēto normatīvu prasībām.


1.2.2. Ja galvenais būvdarbu veicējs – būvdarbu veicējs, kas piesaista citus atsevišķus būvdarbu veicējus, noslēdzot attiecīgus līgumus, un, kura pienākums ir realizēt, objektu dabā atbilstoši būvprojektam (turpmāk-Būvuzņēmējs) piedāvā izmantot iekārtas vai materiālus, kas atbilst citiem, šeit neminētiem standartiem, šiem standartiem ir jābūt līdzvērtīgiem vai augstākiem par šeit iepriekšminētajiem standartiem, un Būvuzņēmējam ir jāsniedz izsmeļoša informācija pirms būvniecības uzsākšanas par atšķirībām starp minētajiem standartu veidiem. Pasūtītājs patur tiesības akceptēt vai noraidīt iekārtas un materiālus, kas izgatavotas atbilstoši standartiem, kurus Pasūtītājs nav akceptējis kā adekvātus (līdzvērtīgus vai labākus).


1.2.3. Visiem šī līguma ietvaros paredzētajiem darbiem, nepieciešamajām iekārtām un materiāliem jāatbilst tehnisko specifikāciju prasībām un standartu prasībām, kas norādīti šajā dokumentā. Saskaņā ar šo specifikāciju nav pieļaujama nekāda diskriminācija pret iekārtām un materiāliem, kas izgatavotas ES dalībvalstīs, ja vien tiek nodrošināta līdzvērtīga kvalitāte un atbilstība paredzētajam mērķim.


1.2.4. Darbos jāiekļauj nepieciešamā darbaspēka, iekārtu un aprīkojuma nodrošināšana, nepieciešamie materiāli, lai pabeigtu visas būves, pārbaudes pirms nodošanas ekspluatācijā, nodošana ekspluatācijā, testēšana, būvlaukumu atjaunošana, darba, tehnisko un izpildrasējumu sagatavošana, darba un apkopes personāla apmācība Līgumā norādītajā periodā.


1.2.5. Ja Līgumā nav īpaši norādīts citādi, Uzņēmējam jāveic visi darbi un/vai jāpiegādā visas detaļas un materiāli, kas nav Līgumā īpaši pieminēti, bet ir loģiski izrietoši no Līguma, kā kanalizācijas tīklu pabeigšanai nepieciešami, it kā šādi darbi un/vai detaļas un materiāli būtu īpaši nosaukti Līgumā.


1.2.6. Vienlaicīga atsaukšanās vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvniecības normu izmantošana atsevišķa būvniecības elementa būvniecībā nav pieļaujama.


1.3. Atbilstība standartiem


1.3.1. Piegādātajām iekārtām un aprīkojumam jābūt ar visaugstāko kvalitāti, un tām ir jānodrošina visaugstākā montāžas kvalitāte atbilstoši labākai izpildāmo darbu praksei. Projektēšanas darbiem, celtniecībai, montāžai, materiāliem utt., jāatbilst sekojošu standartu un normatīvu prasībām, kas sakārtoti prioritārā secībā –


  • Saskaņotie Eiropas standarti (normas – EN);


  • Latvijas Republikas standarti un/vai Latvijas būvnormatīvi;


  • Starptautiskie standarti un/vai citas ES dalībvalsts standarti, kuri, kā minimums, atbilst šeit norādītajiem;



  • Visi pārējie ar LR likumdošanu noteiktie normatīvi un standarti, kas attiecas uz Līgumu un ir spēkā iepirkuma izsludināšanas laikā.


1.3.2. Kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu izbūve ir veicama atbilstoši zemāk minēto LR normatīvu prasībām:


    • LBN 222 – 15 „Ūdensapgādes būves”;


    • LBN 223 -15 "Kanalizācijas būves";


    • LBN 003-15 "Būvklimatoloģija";


    • LBN 008-14 „Inženiertīklu izvietojums”.



1.4. Līguma ietvaros veicamie darbi


1.4.1. PASKAIDROJUMI


Paredzēts izbūvēt 2564,1m maģistrālos kanalizācijas tīklus, pašteces kanalizācijas caurules OD200, divas KSS un spiedvadu 158,4m. Uz katru īpašumu paredzēts izbūvēt atzarus OD160, kuru kopgarums ir 669,2m.


Projekta ietvaros paredzēta esošā, nokalpojošā, ūdensvada nomaiņa, kas paredzēts ieguldīt kopējā tranšejā. Paredzēts pārbūvēt maģistrālo ūdensvadu 2183m.

Kanalizācija paredzēta izbūvēt pa ielām:

Rožu (asfalta segums) 556,8m.... + ūdensvads

Pionieru (grants segums) 158,4m .... + ūdensvads

Talsu iela (grants segums) 148,2m.... + ūdensvads

Liepu iela (asfalta segums) 654,7m.... + ūdensvads

Saules iela (asfalta segums) 361,6m.... + ūdensvads

Ozolu iela (asfalta segums) 231,9m.... + ūdensvads

Brīvības iela (asfalta segums) 454,8m

Kontroltāmes K1 daļai, kur ir pozīcija "Ūdensvada pārbūve šķērsojuma vietās ar projektēto kanalizāciju" nevajadzētu ņemt vērā, jo paredzēta esoša ūdensvada pārbūve.



1.4.2. Projekta mērķis ir ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamības paplašināšana aglomerācijā Stendē.


1.4.3. Izstrādātie būvprojekti ir pamats visu nepieciešamo atļauju saņemšanai darbu veikšanai, trašu nospraušanai un tehnisko risinājumu saprašanai, savukārt tehniskā specifikācija precizē prasības visu darbu veikšanai, pārbaudēm, materiālu izvēlei, kā arī prasības ūdensvada un kanalizācijas tīklu aprīkojumam un/vai tā atsevišķiem elementiem.


1.4.4. Darbu apjomus skatīt katra konkrētā projekta dokumentācijā. Katram objektam ir saņemtas būvatļaujas ar atzīmi, ka ir izpildīti projektēšanas nosacījumi, savukārt būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde, rakšanas darbu atļaujas saņemšana katram būvprojektam jāorganizē būvuzņēmējam sadarbojoties ar būvniecības procesā iesaistītajām pusēm un šiem darbiem laika grafikā jāparedz nepieciešamais laiks pēc būvdarbu līguma noslēgšanas. Tāpat arī jāparedz laiks katrā būvprojektā paredzētā darba apjoma nodošanai ekspluatācijā, jo līguma darbi tiks uzskatīti par izpildītiem tikai tad, kad būvprojektos paredzētais darba apjoms būs izbūvēts, un visi objekti būs nodoti ekspluatācijā.


  • Visiem Līgumā paredzētajiem būvdarbiem ir paredzēts sekojošs defektu paziņošanas periods


– 60 kalendārie mēneši, kuros Būvuzņēmējs apņemas Pasūtītājam pieņemamā termiņā uz sava rēķina novērst bojājumus un citus trūkumus, kas Būvobjektā pie pareizas Būvobjekta ekspluatācijas tiek konstatēti defektu paziņošanas periodā laikā. Ja Pasūtītājs defektu paziņošanas periodā laikā konstatē bojājumus vai citus trūkumus, Pasūtītājs par to paziņo Būvuzņēmējam, norādot vietu un laiku, kad Būvuzņēmējam jāierodas sastādīt aktu par konstatētajiem bojājumiem vai citiem

trūkumiem. Pasūtītāja noteiktais termiņš nedrīkst būt mazāks par 2 dienām, izņemot gadījumus, kad ir notikusi avārija vai cits ārkārtējs gadījums, - šādā gadījumā Būvuzņēmējam jāierodas nekavējoties. Būvuzņēmēja neierašanās nekavē akta sastādīšanu, un uzskatāms, ka Būvuzņēmējs piekrīt aktā konstatētajam. Puses akta sastādīšanai ir tiesīgas pieaicināt speciālistus. Izdevumus par speciālistu sniegtajiem pakalpojumiem apmaksā Puse, kas ir atbildīga par konstatētajiem bojājumiem vai citiem trūkumiem.


1.5. Pretendenta piedāvājums


1.5.1. Pretendentam aizpildot tāmju tabulu un sniedzot piedāvājumu, ir jāpārliecinās par visu nepieciešamo darbu un materiālu iekļaušanu piedāvājuma tāmē. Papildu darbi, kas radīsies būvniecības laikā, kurus varēja paredzēt un nebūs ievērtēti Pretendenta piedāvājumā, uzvarējušajam pretendentam jārealizē pilnā apjomā un esošās tāmes ietvaros.


1.5.2. Darbos jāiekļauj nepieciešamā darbaspēka, iekārtu un aprīkojuma nodrošināšana, nepieciešamie materiāli, lai pabeigtu visas būves, pārbaudes pirms nodošanas ekspluatācijā, nodošana ekspluatācijā, testēšana, būvlaukumu atjaunošana, darba, tehnisko un izpildrasējumu sagatavošana, darba un apkopes personāla apmācība.


1.5.3. Vienības cena – vienības cenā jāiekļauj visi nepieciešami darbi (x.xx. darba samaksa) un materiāli, lai sekmīgi realizētu tehniskā projekta risinājumus.


1.5.5. Jebkādas iespējamās pretrunas starp tehnisko projektu, saistošo noteikumu un šo tehnisko specifikāciju prasībām jāvērtē un jāņem vērā stingrākās tehniskās prasības. Tehniskās specifikācijas prasības ir prioritāras attiecībā pret Būvprojektā norādītajām prasībām.


1.6. Dati par būvlaukumu


1.6.1. Visa konkursa dokumentos sniegtā informācija par būvlaukumu ir tikai Uzņēmējam informācijai. Par šīs informācijas pilnību vai precizitāti nav ne mutiskas, ne rakstiskas, ne netieši norādītas garantijas, Uzņēmējam pašam jākonstatē esošie darba apstākļi darbiem.


1.6.2. Uzņēmējam jāizpēta apstākļi, kas saistīti ar piekļūšanu būvlaukumam, pastāvošie šķēršļi (ja tādi ir) un iespēju robežās jākonstatē visas tās grūtības teritorijā, kas varētu ietekmēt darbu izpildi. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par to, ka izstrādājot piedāvājumu un uzsākot būvdarbus ir iepazinies ar esošo situāciju un pilnībā rēķinās ar esošajiem ģeotehniskajiem apstākļiem.


1.6.4. Tiek pieņemts, ka Uzņēmējs ir izanalizējis esošos satiksmes apstākļus un izvērtējis iespējamo vajadzību pēc pagaidu ceļiem un apvedceļiem, kā arī to ietekmi uz darbu izpildi.


1.6.5. Uzņēmēja cenā jābūt iekļautām visām saistītajām izmaksām.


1.6.6. Uzņēmēja piedāvājuma akcepts balstās uz pieņēmumu, ka Uzņēmējs ir apguvis konkursa dokumentus, izpētījis būvlaukumu saskaņā ar augstākminēto un ir spējīgs un gatavs izpildīt visus līguma punktus.



  1. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS


2.1. Būvuzņēmēja darbu izpildes programma, darbu organizācijas plāns un būvobjekta pieņemšanas – nodošanas ekspluatācijā procedūra


2.1.1. Būvuzņēmējs nodrošina darbu izpildi, saskaņā ar Darbu veikšanas projektu, ievērojot Latvijas būvnormatīvu LBN 310-14 "Darbu veikšanas projekts".Darbu veikšanas projekts Būvuzņēmējam ir jāiesniedz Pasūtītājam saskaņošanai 2 (divos) eksemplāros. Projektā jāveic jebkādi grozījumi vai papildinājumi, kurus pamatoti pieprasa Būvuzraugs vai Pasūtītājs. No brīža, kad Pasūtītājs un būvvalde saskaņo minēto projektu, Būvuzņēmējam ir jānodrošina precīza šī projekta izpilde. Jebkādas izmaiņas savā darbībā Būvuzņēmējs var veikt tikai ar iepriekšēju rakstisku Būvuzrauga/Pasūtītāja atļauju atbilstoši Līgumam.


2.1.3. Pēc būvdarbu pabeigšanas katrā individuālajā ielu posmā Būvuzņēmējam nekavējoties ir jāorganizē Darbu pieņemšanas komisijas sasaukšana, kuras sastāvā tiek iekļauti Pasūtītāja, Būvuzrauga un Būvuzņēmēja pārstāvji. Komisija veic būvobjekta pārbaudi dabā, un Būvuzņēmējam ir jānovērš jebkuri defekti, ko būvobjekta pārbaudes laikā konstatē iepriekšminētā komisija. No Būvuzņēmēja tiek gaidīta aktīva līdzdalība būvobjektu pieņemšanas - nodošanas procesā, kas, cita starpā, nozīmē, ka Būvuzņēmējam ir savlaicīgi jāiesniedz Pasūtītājam un Būvuzraugam saskaņošanai būvobjektu izpildshēmas, jānovērš jebkuri Būvuzrauga un Pasūtītāja konstatētie defekti, kā arī jāievēro jebkuras citas pamatotas Būvuzrauga vai Pasūtītāja prasības.


2.1.5. Būvuzņēmējam savlaicīgi ir jāplāno būvobjekta izpilddokumentācijas sagatavošana, lai to iesniegtu Talsu novada Būvvaldē tādā termiņā, lai 30 (trīsdesmit) kalendāro dienu laikā pēc būvdarbu pabeigšanas, tiktu parakstīts Akts par būvobjekta pieņemšanu ekspluatācijā. Būvobjektu nodošana veicama saskaņā ar Latvijas Republikā un spēkā esošajiem normatīviem ne vēlāk kā Līgumā norādītajos termiņos.



2.1.6. Būvuzņēmējam ir jāiesniedz Pasūtītājam visa nepieciešamā būvobjekta izpilddokumentācija un izpildshēmas, ko iepriekš ir pārbaudījis un apstiprinājis Būvuzraugs, turklāt uz izpildshēmām ir jābūt attiecīgu kompetento iestāžu saskaņojumam.


Būvobjekta izpilddokumentācijā jābūt iekļautiem sekojošiem dokumentiem:


  • Izpildshēmās jābūt redzamām būvobjektam pieguļošo zemesgabalu kadastra robežām un adresēm;


  • Atzinumiem no institūcijām, kuras izsniegušas tehniskos noteikumus, vai veikušas būvprojekta saskaņošanu;


  • Ražotāju sertifikātiem, kas apliecina izmantoto materiālu un aprīkojuma atbilstību specifikācijas prasībām;


  • Spiediena/slodzes un visu citu veikto testu rezultātiem, kas apliecina, ka būvobjekta izbūve ir veikta atbilstoši prasībām;


    • Segto darbu aktiem, nozīmīgo konstrukciju aktiem;


  • Būvuzrauga sertifikātiem, kas apliecina, ka Būvuzrauga pārstāvji ir sertificējuši pabeigtos


Darbus;


  • Būvdarbu atskaitēm, būvuzraudzības žurnāliem, autoruzraudzības žurnāliem, darbu veikšanas projektiem;


  • Jebkurai citai informācijai, ko pieprasa Talsu novada Būvvalde;


  • TV inspekcija par cauruļvadu pārbaudēm, grunts sablīvēšanas testi;


  • Atzinums no Pasūtītāja par būvobjekta gatavību nodošanai ekspluatācijā;


  • Aktuāla kadastrālās uzmērīšanas lieta.


2.1.7. Pasūtītājs no Būvuzņēmēja saņemto izpilddokumentācijas sējumu iesniedz Talsu novada Būvvaldē.



2.2. Atļaujas un licences


2.2.1. Atbilstoši likumdošanai, Pasūtītājs nodrošina būvatļaujas kopijas un būvprojekta izsniegšanu Būvuzņēmējam. Būvuzņēmēja pienākums ir nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 dienu laikā no Līguma noslēgšanas, atbilstoši Būvniecības likumam iesniegt Pasūtītājam nepieciešamo dokumentāciju, lai saņemtu Talsu novada Būvvaldes atzīmi par būvatļaujā iekļauto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Par katru būvobjektu tiks izsniegta atsevišķa būvatļauja un būvprojekts.


2.2.2. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par visu LR likumdošanā noteikto atļauju, licenču un saskaņojumu saņemšanu pirms jebkuru līgumā noteikto aktivitāšu uzsākšanas saskaņā ar Būvniecības likumu un likumu Par vides aizsardzību, Pasūtītāja prasībām, normatīvajiem aktiem par reģistrācijas un licencēšanas kārtību būvniecības nozarē Latvijā. Pasūtītājam (ja viņam ir tādas iespējas), atsaucoties uz Uzņēmēja lūgumu, jāsniedz tam nepieciešamā palīdzība. Uzņēmējam jāsedz visas izmaksas un nodevas, kas saistītas ar šo atļauju, licenču un saskaņojumu saņemšanu.


2.2.3. Uzņēmējam savā darba plānā un programmā jānorāda izpildāmi termiņi saistību sakārtošanai ar trešajām pusēm, kas ir atbildīgas par minētajām atļaujām, licencēm un saskaņojumiem.


2.2.4. Uzņēmējam jāizpilda visas prasības un jāsniedz nepieciešamais atbalsts un palīdzība Pasūtītājam to atļauju saņemšanai, ko var saņemt tikai Pasūtītājs.


2.2.5. Uzņēmējam jāievēro visi nosacījumi, kas izvirzīti trešo pušu piešķirtajās atļaujās, x.xx.

Pasūtītāja saņemtajās atļaujās izvirzītie nosacījumi.



2.3. Būvprojekts


2.3.1. Būvprojektu izstrādāja SIA „Inženiertehnsikie projekti”, ūdens apgades tīklu daļu SIA “Talsu ūdens”. Būvprojekts ir akceptēts Talsu novada Būvvaldē.


2.3.2. Būvdarbu līguma ietvaros izbūvējamo tīklu posmu būvprojekts ir atrodams Nolikuma B pielikumā „Būvprojekts” elektroniskā formā, bet ar būvprojektu apstiprinātām versijām var iepazīties SIA „Talsu ūdens” xxxxxx Xxxxx xxxx 00, Xxxxx.


2.3.3. Līguma izpildes gaitā var tikt veiktas izmaiņas esošajos rasējumos vai iekļauta jauna informācija, kas nav pretrunā ar Līguma noteikumiem un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem tiesību aktiem, saskaņojot prasības ar Pasūtīju, Būvuzraugu un būvprojekta autoru.


2.3.4. Pasūtītājs ir pievienojis būvprojektu iepirkuma dokumentācijai, lai pretendenti varētu detāli iepazīties ar veicamo darbu apjomu, būvniecības vietām, plānotajiem tehniskajiem risinājumiem un nepieciešamības gadījumā uzdot nepieciešamos jautājumus un iesniegt Pasūtītājam korektus piedāvājumus darbu veikšanai.


2.3.5. Izstrādātais būvprojekts ir pamats visu nepieciešamo atļauju saņemšanai darbu veikšanai, trašu nospraušanai un tehnisko risinājumu saprašanai, savukārt tehniskās specifikācijas precizē prasības visu darbu veikšanai, materiālu izvēlei, kā arī prasības kanalizācijas tīklu aprīkojumam un/vai tā atsevišķiem elementiem.


2.3.6. Iespējamo pretrunu gadījumā starp tehniskajām specifikācijām un citiem iepirkuma dokumentiem jāvadās pēc to svarīguma, kurš dots līgumā.


2.3.7. Gadījumā, ja kāds mazāk svarīgs dokuments nosaka stingrākas tehniskās prasības nekā augstāka svarīguma dokuments, tad priekšroka dodama stingrāko prasību izpildei.


2.3.8. Projektēšanas laikā Pasūtītājs un projektētājs savu iespēju robežās ir apzinājuši un iestrādājuši projektā konkrētas pievadu izbūves vietas. Tomēr, ja Uzņēmējs saņem informāciju par iedzīvotāju vēlmēm mainīt pievadu novietojuma vietu, tad Uzņēmēja pienākums ir apzināt situāciju, kā arī informēt iedzīvotāju, ka viņam jāvēršas SIA „Talsu ūdens” ar iesniegumu par šādu savu vēlmi un iesniegumā jānorāda pamatojums, kāpēc ir jāmaina iepriekš projektā paredzētais un saskaņotais pievada novietojums. Paralēli par izveidojušos situāciju vienas darba dienas laikā Uzņēmējam rakstiski jāinformē arī Pasūtītājs norādot konkrētā iedzīvotāja Vārdu Uzvārdu, Adresi un kontakttālruni, un nepieciešamo izmaiņu būtību un pamatojumu.


2.4. Būvuzraugs


2.4.1. Būvuzrauga funkcijas jeb pienākumi šo darbu ietvaros ir:


  • Veikt Būvuzrauga pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai.


  • Veikt pielietoto tehnisko risinājumu un to izbūves kvalitātes pārbaudi un akceptēšanu.


  • Ziņot pasūtītājam par neatbilstošiem projekta tehniskajiem risinājumiem, kā arī nepieļaut neatbilstošu būvdarbu kvalitāti.


  • Kontrolēt paveikto darbu apjomu un kvalitātes kontroli būvobjektā.


  • Paveikto darbu izskatīšana un akceptēšana pirms Pasūtītāja akcepta.


  • Konsultēt Pasūtītāju par nepieciešamajiem tehniskajiem risinājumiem un/vai nepieciešamajām izmaiņām būvprojektā un darbu apjomos, ievērojot iepirkuma nosacījumus un Latvijas Republikas likumdošanas prasības.


2.4.2. Tādējādi Būvuzņēmēja pienākums ir sadarboties ar Būvuzraugu tā pienākumu izpildē, sniegt tam nepieciešamo informāciju un nodrošināt drošus un atbilstošus darba apstākļus pēc iespējas labāka rezultāta sasniegšanai un iepirkumā doto darbu realizācijai Pasūtītāja interesēs.


2.5. Līguma darbu veikšanai nepieciešamie resursi


2.5.1. Uzņēmējam visu līguma izpildes laiku jānodrošina līguma izpildei nepieciešamo resursu apjoms, kurš sevī ietver, bet neaprobežojas ar:


  • pilnībā nokomplektēta ūdensvada un kanalizācijas tīklu būvniecības brigāde;


  • Nepieciešamie finanšu resursi iepirkuma dokumentos prasīto garantiju nodrošināšanai;

  • Finanšu un tehniskie resursi plānotā darba apjoma paveikšanai (gan materiālu, gan tehnikas funkcionalitātes nodrošināšanai, gan darbinieku darba samaksai) divu mēnešu laikā nesaņemot samaksu no Pasūtītāja;


  • Pēc būvdarbu uzsākšanas jānodrošina materiālu rezerves vismaz vienas nedēļas darba nodrošināšanai;


  • Projektu vadībai, iekšējai darbu kvalitātes kontrolei un nepieciešamo ziņojumu


sastādīšanai nepieciešamie atbilstošie cilvēkresursi un to tehniskais nodrošinājums.

2.5.2. Pasūtītājam vai Būvuzraugam, pamatojoties uz Līguma noteikumiem, ir tiesības pieprasīt Uzņēmējam nomainīt būvniecībā iesaistīto personālu, ja tā kvalifikācija vai rīcība ir neatbilstoša. Tāpat Pasūtītājam vai Būvuzraugam ir tiesības pieprasīt Uzņēmējam nomainīt jebkuru tehnikas vienību, kura nespēj pildīt savas funkcijas. Uzņēmējam, pēc Būvuzrauga vai Pasūtītāja pieprasījuma saņemšanas, tehnika un cilvēki jānomaina pret atbilstošiem vienas nedēļas laikā. Pasūtītājam un Būvuzraugam ir tiesības pārliecināties, par resursu pietiekamību būvniecībai apmeklējot Uzņēmēja būvobjektus, materiālu noliktavas un aptaujājot būvniecībā iesaistītos cilvēkus. Uzņēmēja un tā iesaistīto apakšuzņēmēju personālam ir pienākums atbildēt uz Pasūtītāja un Būvuzrauga jautājumiem par darbu organizāciju.


2.6. Informācija par būvdarbu veikšanu un uzsākšanu


2.6.1. Būvuzņēmējam ir jāuzstāda būvtāfele darbu veikšanas vietā. Būvtāfeles izgatavošanas izmaksas būvuzņēmējam ir jāiekļauj vienību cenās.


2.6.2. Būvuzņēmējam ir jāinformē iedzīvotāji būvdarbu teritorijā par būvdarbu uzsākšanu 1 (vienu) nedēļu pirms katra būvdarbu posma būvniecības uzsākšanas. Paralēli šo informāciju Būvuzņēmējs sniedz Pasūtītājam, kurš ievieto informāciju SIA “Talsu ūdens” mājaslapā – xxx.xxxxxxxxxx.xx


2.6.3. Uzņēmējam jānodrošina obligātās publicitātes prasības saskaņā ar Centrālās Finanšu Līguma aģentūras un LBN prasībām:


  • Informatīvais stends projekta īstenošanas laikā, projekta īstenošanas vietā - viens stends uzstādāms projekta īstenošanas teritorijā;


  • Informatīvās plāksnes saskaņā ar LBN - pa vienai plāksnei ielās, kur noris


būvdarbi.


2.6.4. Uzņēmējam jāpiegādā un jāuzstāda lielformāta informatīvais stends projekta teritorijā, tam jābūt izvietotam sabiedrībai labi saredzamā vietā, ņemot vērā tā redzamību un atbilstību Latvijas likumiem. Stenda dizains un atrašanās vieta saskaņojama ar Būvuzraugu un Pasūtītāju. Uzņēmējam jānodrošina nepieciešamo atļauju saņemšana, lai uzstādītu informatīvo stendu.


2.6.5. Informatīvā stenda lielumam jāatbilst ES fonda projekta izvietojamās informācijas apjomam.


2.6.6. Uz informatīvā stenda izvietojamā informācija atbilstoši ES fondu 2014.-2020. publicitātes vadlīnijās (aktuālo redakciju skatīt xxx.xxxxx.xxx.xx un xxx.xxxx.xxx.xx ) aprakstītajam.


2.6.7. Informatīvā stenda uzstādīšanas laiks un atrašanās laiks:


  • Informatīvo stendu uzstāda līdz ar ES fonda projekta īstenošanas uzsākšanu.


  • Informatīvo stendu noņem pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un aizstāj ar paliekošo


informatīvo plāksni.


2.6.8. Informatīvā stenda dizainu apstiprina Būvuzraugs un Pasūtītājs. Ja Līguma izpildes laikā informatīvais stends tiek bojāts vai kādu citu iemeslu dēļ kļuvis nesalasāms un nepievilcīgs, Uzņēmējam tas jānomaina vai jāsalabo.


2.7. Atsevišķu darbu veicēji (turpmāk-apakšuzņēmēji)


2.7.1. Gadījumā, ja pretendents vēlas slēgt apakšlīgumus par xxxxx Xxxxx daļas izpildi, iepirkuma piedāvājumā tam ir jānorāda darbu veids, par kuru realizāciju tas ir paredzējis slēgt darbu apakšlīgumu (-us), kā arī piedāvātā darbu apakšuzņēmēja (-u) nosaukumus.


2.7.2. Gadījumā, ja pretendents ir paredzējis piesaistīt specializētus darbu apakšuzņēmējus kādu no specifikācijā minēto darbu daļas veikšanai, pretendentam ir jānominē attiecīgie apakšuzņēmēji jau iepirkuma procedūras laikā.


2.7.3. Jebkura jauna apakšuzņēmēja, kas nav nominēts piedāvājumā, kandidatūras apstiprināšanai ir nepieciešams rakstisks Pasūtītāja saskaņojums.


2.8. Atskaite par situāciju pirms būvdarbiem, būvlaukuma pieņemšana


2.8.1. Pirms jebkuriem būvdarbiem Uzņēmējam jāveic būvlaukumu izvietojumu, konstrukciju, ietvju u.c. blakus struktūru, ko varētu ietekmēt būvdarbi, apsekošana. Apsekotām jābūt arī teritorijām būvlaukuma tuvumā, ko varētu ietekmēt būvdarbi. Visi esošie defekti un citas būtiskas detaļas jākonstatē, jāreģistrē un jānofotografē, jeb jāveic fotofiksācija.


2.8.2. Šāda atskaite iesniedzama Būvuzraugam divos eksemplāros latviešu valodā pirms jebkādu aktivitāšu uzsākšanas būvlaukumu teritorijās. Ja defektu nav, Uzņēmējam jāiesniedz Būvuzrauga rakstisks apstiprinājums par apsekošanu, kas veikta pirms darbu uzsākšanas būvlaukumu vietās.


2.8.3. Uzņēmējam jāorganizē Pasūtītāja pārstāvju un jebkuru citu atbildīgu institūciju pārstāvju klātbūtne apsekošanas laikā.


2.8.4. Visi apsekošanas laikā un/vai pēc Uzņēmēja darbiem konstatētie, bet nereģistrētie bojājumi un/vai defekti jānovērš par Uzņēmēja līdzekļiem un jānodrošina to sākotnējais vai labāks stāvoklis, kas būtu pieņemams Būvuzraugam un īpašniekam, un/vai kontrolinstitūcijām.


2.9. Augstuma atzīmes un būvobjektu izvietojuma noteikšana dabā


2.9.1. Būvuzņēmējs nes pilnu atbildību par pareizu visu šī līguma ietvaros izbūvējamo Darbu būvobjektu nospraušanu dabā, x.xx., kur tas ir nepieciešams, būvobjektu izvietojuma, dabā parametru aprēķināšanu. Attiecībā uz Darbu daļām, par kurām būvprojektos nav dota nekāda informācija par būvobjekta izvietojumu dabā, Būvuzraugam ir jāiegūst nepieciešamā informācija vai arī jāparāda būvobjekta precīzais novietojums dabā būvlaukumā līguma izpildes gaitā. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par izvietojuma parametru pareizības pārbaudi pirms darbu uzsākšanas.


2.9.2. Pirms jebkādu būvdarbu uzsākšanas Būvuzņēmējam ir jāveic būvlaukuma vietas izpēte, lai pārbaudītu būvprojektu pareizību, iepazītos ar esošajām virszemes un pazemes struktūrām, ēku robežām, cauruļvadu pieslēgumu vietām utt.


2.9.3. Būvuzņēmējam ir jāsagatavo digitālā formā detalizētas izpildshēmas visiem projekta ietvaros izbūvētajiem būvobjektiem. Pirms tiek uzsākta tranšeju aizpildīšana, ir jāveic visu izbūvēto pazemes cauruļvadu tīklu u.c. komunikāciju uzmērīšana, un jāsagatavo shēmas, norādīt visus nepieciešamos datus un mērījumus, kam ir jābūt pietiekami precīziem, lai uz to pamata būtu iespējams sagatavot būvobjektu izpildshēmas. Izpildshēmas sagatavojamas atbilstoši LR likumdošanai attiecībā uz katra atsevišķā būvdarbu būvobjekta pieņemšanu un nodošanu par tā ekspluatāciju atbildīgajam valsts vai pašvaldības dienestam. Ar izpildshēmu sagatavošanu saistītie izdevumi jāparedz tāmēs.


2.9.4. Pirms būvdarbu uzsākšanas Būvuzņēmējam uz vietas būvobjektā ir jāpārbauda visas esošās līmeņa atzīmes. Par jebkādām konstatētajām nobīdēm vai neatbilstībām starp esošo līmeni dabā un projektā vai specifikācijā norādīto līmeni Būvuzņēmējs nekavējoties rakstiski informē Būvuzraugu, lai tas savukārt varētu savlaicīgi veikt pārbaudes būvobjektā pirms Darbu uzsākšanas. Visas augstuma atzīmes pirms Darbu uzsākšanas ir jāsaskaņo ar Būvuzraugu.


2.9.5. Uzmērījumi dabā veicami LR LKS-92 koordinātu sistēmā un Latvijas normālo augstumu sistēmā LAS-2000,5.


2.10. Darba laiks


2.10.1. Standarta darba laiks ir no 08.00 līdz 17.00 darbadienās, t.i., no pirmdienas līdz piektdienai, par ko Būvuzņēmējs informē, uzsākot darbus.


2.10.2. Darbu veikšana ārpus noteiktā darba laika ir pieļaujama tikai ar Būvuzrauga atļauju. Nav atļauts veikt darbus oficiāli noteiktajās svētku dienās, izņemot, ja tas ir iepriekš rakstiski saskaņots ar Būvuzraugu. Darbu veikšana nakts laikā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos un tikai Būvuzraugu vai tā būvuzraugu pārstāvju klātbūtnē.


2.10.3. Būvuzņēmējam darba procesā jānodrošina galveno speciālistu pastāvīga atrašanās būvobjektā, x.xx. atbildīgam būvdarbu vadītājam - vismaz 4 stundas dienā, ceļu būvdarbu vadītājam - vismaz 2 stundas dienā. Ja saskaņā ar darbu veikšanas laika grafiku atbildīgais būvdarbu vadītājs un ceļu būvdarbu vadītājs neatradīsies būvobjektā, tad Pasūtītājs var apturēt būvdarbus, un šī diena tiek uzskatīta par Būvuzņēmēja radītu dīkstāvi, par kuru tiks veikti atbilstoši ieraksti būvdarbu žurnālā.


2.11. Darbu fotofiksācija


2.11.1. Būvuzņēmējam pēc Pasūtītāja pieprasījuma jāiesniedz elektroniskā veidā (CD vai USB flash) fotogrāfijas no katra būvobjekta par izpildītiem darbiem. Katrai fotogrāfijai jābūt ar nosaukumu un datumu.


2.12. Tehnoloģijas apraksts


2.12.1. būvuzņēmējam, kas tiks atzīts par iepirkuma uzvarētāju, būs jāiesniedz Pasūtītājam darbu veikšanas projekts par katru posmu atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 310-14 "Darbu veikšanas projekts".

.


2.13. Esošo būvju/komunikāciju aizsardzība


2.13.1. Darbu izpildes gaitā ir jāveic visi nepieciešamie drošības pasākumi, lai nepieļautu iespējamos bojājumus esošajām būvēm, to piebūvēm, sienām, komunikāciju tīkliem utt. Būvuzņēmējs Pasūtītāja priekšā uzņemas atbildību par jebkādām prasībām par bojājumu, ko bija iespējams novērst, nodarīšanu esošām būvēm/komunikācijām, kas radušies Būvuzņēmēja darbības rezultātā.


2.13.2. Objekta teritorijā ir izbūvēti dažādi komunikāciju tīkli, it sevišķi zem brauktuvēm. Izstrādātajos būvdarbu projektos atsevišķajiem ielu posmiem ir norādīts esošo komunikāciju novietojums. Šie projekti ir izstrādāti, pamatojoties uz vietējo atbildīgo dienestu sniegto informāciju.


2.13.3. Esošās komunikācijas var radīt kavējumus un sarežģījumus, veicot līgumā noteiktos būvdarbus. Pirms būvdarbu uzsākšanas ir nepieciešams veikt vietas izpēti, lai noteiktu minēto komunikāciju atrašanās vietu. Vietas izpētes ietvaros tiek veikti kontrolrakumi un šķērsgriezuma tranšejas, savukārt rakšanas darbi veicami manuāli, nepieciešamības gadījumā izmantojot pneimatiskus darbarīkus. Vietas izpētes vajadzībām ir aizliegts izmantot mehāniskas iekārtas. Turklāt Būvuzņēmējam ir jāievēro darbu izpildes vietai tuvumā esošo būvju īpašnieku izteiktās prasības un norādījumi. Būvuzņēmējs Pasūtītāja priekšā uzņemas

atbildību par jebkādām prasībām par bojājumu nodarīšanu esošām būvēm/komunikācijām, kas radušies Būvuzņēmēja darbības rezultātā, veicot vietas izpēti.


2.13.4. Apraksts par esošo komunikāciju aizsardzībai izmantojamām tehnoloģijām ir sniegts būvdarbu projektos. Būvuzņēmējam ir jāņem vērā minētie ieteikumi.


2.13.5. Gadījumā, ja darbu izpildes gaitā ir nepieciešams šķērsot kādas esošās komunikācijas, Būvuzņēmējam ir jānosaka tās precīzā atrašanās vieta un jāveic pietiekami pagaidu pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgo pakalpojumu nepārtrauktību (pārslēgumi utt.), pirms tiek šķērsotas attiecīgās komunikācijas. Aizliegts veikt jebkādu komunikāciju šķērsošanu (pārgriešanu) bez iepriekšējas rakstiskas atļaujas saņemšanas no attiecīgā atbildīgā dienesta un/vai īpašnieka.


2.13.6. Ja tas ir nepieciešams, lai novirzītu esošās komunikācijas vai lai veiktu darbus saistībā ar komunikācijām, kas atrodas darbu izpildes vietā vai tās tuvumā, Būvuzņēmējam jāplāno sava darbu izpildes programma attiecībā uz komunikāciju ierīkošanu, koordinējot un saskaņojot to ar citiem iesaistītajiem uzņēmējiem, nodrošinot darbu uzraudzību, sagatavojot rakstiskus paziņojumus vai informējot atbildīgos dienestus vai īpašniekus par plānoto darbu norises gaitu attiecībā uz tiem būvdarbu posmiem, kuru gaitā ir paredzēts skart minētajiem dienestiem/īpašniekiem piederošās komunikācijas.


2.13.7. Būvuzņēmējam vienības cenās ir jāparedz izmaksas visiem darbiem, ņemot vērā tiem nepieciešamo resursu laika ieguldījumu un programmā plānoto izpildes laiku.


2.13.8. Visā darbu izpildes gaitā Būvuzņēmējs apkopo datus par visu darbu izpildes gaitā sastapto vai skarto komunikāciju novietojumu, izmēriem un komunikāciju veidu, un sagatavo atbilstošas shēmas.


2.14. Nožogojumi, brīdinājuma zīmes un apgaismojums


2.14.1. līguma ietvaros visās darbu izpildes vietās būvlaukumā, kā arī teritorijām, kur tiek izmantotas materiālu utt. uzglabāšanai, ir jānodrošina pagaidu nožogojums. Nožogojuma barjeras jāuzstāda pirms būvdarbu uzsākšanas, lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību. Nožogojumam ir jāatbilst saistošajām prasībām attiecībā uz darbiem, kas tiek veikti uz koplietošanas ceļiem vai to tuvumā. Gājēju šķērsošanas vietās jāparedz pieeja sabiedriskajiem objektiem un tas jāorganizē pa 1m platām un stabilām laipām.


2.14.2. Brīdinājuma zīmēm ir jāatbilst šajā specifikācijā, vai citos šajā iepirkuma nolikumā iekļautajā dokumentos noteiktajām satiksmes organizācijas prasībām. Brīdinājuma zīmēm ir jābūt tīrām, labi nostiprinātām un viegli saskatāmām/salasāmam, un tās ir jāpārvieto katru dienu vai arī kā neieciešams atbilstoši darbu norises gaitai, lai nodrošinātu, ka minētās brīdinājuma zīmes ir pareizi novietotas ceļa lietotāju ērtībām.


2.14.3. Būvuzņēmējs nes pilnu materiālo atbildību par iespējamajiem negadījumiem vai bojājumiem, kas rodas tā nespējas nodrošināt pietiekamu nožogojumu, apsardzi vai apgaismojumu būvvietā rezultātā, kā arī par iespējamajām neērtībām vai kaitējumu, kas tiek nodarīts sabiedrībai vai īpašniekiem Būvuzņēmēja nevērības dēļ.


2.14.4. Līguma izpildes laikā Būvuzņēmējam jānodrošina netraucētas piekļuves iespējas ārkārtas palīdzības dienestiem. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par visām izmaksām, kas saistītas ar izmaiņām, gaismām, zīmēm, signāloperatoriem, signalizētājiem u.tml., un tās jāuzskata par iekļautām piedāvājuma cenā.



2.14.5. Ja vienvirziena satiksme kādā joslā ir neizbēgama, Uzņēmējam jānodrošina adekvāta satiksmes kontroles sistēma, vienojoties ar atbildīgajām institūcijām un Būvuzraugu. Uzņēmējam sastādot cenas piedāvājumu, jāievērtē arī izmaksas, kas saistītas ar apbraucamo ceļu un materiālu piegādei izmantoto ceļu un ielu uzturēšanu (x.xx. greiderēšanu, vasaras periodā pretputēšanas pasākumiem u.tml.) atbilstoši MK noteikumiem Nr.224 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”.


2.15. Darbu izpildei nepieciešamo ūdens resursu nodrošinājums


2.15.1. Būvdarbu veikšanai, cauruļvadu un aku pārbaudei, kā arī citiem mērķiem nepieciešamos ūdens resursus par saviem līdzekļiem nodrošina Būvuzņēmējs.


2.15.2. Ūdeni, kas izmantots būvdarbu vajadzībām, x.xx., cauruļvadu pārbaudei un skalošanai, var novadīt kanalizācijā, saskaņojot to ar Pasūtītāju. Būvuzņēmējs veic Pasūtītājam samaksu par izmantotajiem pakalpojumiem no līdzekļiem, kas paredzēti tāmēs.


2.16. Elektroapgāde


2.16.1. Ja vien līgums nenosaka savādāk, Būvuzņēmējam ir jānodrošina būvdarbu veikšanai nepieciešamie elektroenerģijas resursi un to piegāde. Būvuzņēmējs vienojas ar atbildīgajiem dienestiem par nepieciešamo elektroenerģijas nodrošinājumu, un savos darbu izcenojumos paredz ar to saistītās izmaksas.


2.17. Pieslēgums pie esošajiem cauruļvadiem


2.17.1. Uzņēmējam jāizbūvē pieslēgumi pie esošajiem cauruļvadiem. Jauno cauruļvadu pieslēgums pie esošajiem cauruļvadiem netiek veikts, kamēr nav pabeigtas visas nepieciešamās jauno cauruļvadu apskates un testi un noskaidrots, ka tie pilnībā atbilst līguma prasībām.


2.17.2. Uzņēmējam jāiesniedz Būvuzraugam plāns, kurā izklāstīti priekšlikumi pieslēgumu izbūvei pie esošajiem cauruļvadiem, parādīti paredzamie darbu apjomi un specifikācija, atzīmēts, vai nepieciešamās savienojuma detaļas piegādātas, tas jāiesniedz vismaz 14 kalendārās dienas pirms šāda pieslēguma izbūves.


2.17.3. Uzņēmējam būvdarbi jāplāno tā, lai samazinātu esošo iekārtu darbības traucējumus. Tas nozīmē, ka Uzņēmējam, iespējams, būs jāstrādā arī ārpus parastā darba laika, par to nepiestādot papildu rēķinu Pasūtītājam.


2.17.4. Uzņēmējam sastādot cenas piedāvājumu, jāņem vērā esošo sistēmu nepārtrauktas darbības nodrošināšana, pēc iespējas radot īslaicīgākus darbības pārtraukumus. Tas nozīmē, ka cenas piedāvājumā ir jāparedz arī pagaidu sistēmu izbūve, vietās kur ir tāda nepieciešamība.


2.17.5. Pieslēgumu pie esošajiem cauruļvadiem drīkst veikt tikai Pasūtītāja pārstāvju klātbūtnē, ja vien nav saņemta cita veida rakstiska atļauja.



2.18. Trokšņu līmenis


2.18.1. Būvuzņēmējam ir jānodrošina, ka tā veikto darbu rezultātā radītais troksnis nerada neērtības iedzīvotājiem, un tā līmenis nepārsniedz normatīvajos aktos, tai skaitā Talsu novada saistošajos noteikumos minētos nosacījumus.


2.19. Kārtības nodrošināšana būvvietā


2.19.1. Koplietošanas ceļi, kas tiek izmantoti piekļuvei būvvietai, kā arī pārējās teritorijas ir jāuztur kārtībā un reizi dienā vai, nepieciešamības gadījumā, arī biežāk ir jāveic to tīrīšana, novācot būvgružus, lai nodrošinātu tīrību un kārtību būvvietā. Piesārņojumu vai smiltis ar automašīnām un traktoru riteņiem nedrīkst iznest uz pilsētas ielām.


2.19.2. Jebkādi izraktās grunts pārpalikumi un būvgruži, kas rodas darba procesa laikā būvobjektā, Būvuzņēmējam savlaicīgi ir jāaizvāc no būvobjekta un jātransportē uz saskaņotu atbērtni.


2.20. Apkārtējās vides aizsardzība


2.20.1. Darbu izpildes gaitā Būvuzņēmējam ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu piesārņojošu vielu nonākšanu augsnē, upēs, straumēs un virszemes ūdenskrātuvēs Būvuzņēmēja veikto darbību rezultātā.


2.20.2. Būvuzņēmējam ir jāievēro saistošo LR normatīvu, kas reglamentē ūdenskrātuvju aizsardzības pret piesārņojošu vielu ieplūdi, sabiedrības veselības un zvejas vietu aizsardzību, prasības, un jākonsultējas ar atbildīgajiem dienestiem vai iestādēm pirms jebkādu darbu uzsākšanas attiecīgajā ūdenskrātuvē vai tās tuvumā.


2.21. Izpilddokumentācija


2.21.1. Uzņēmējam ir jāiesniedz Pasūtītājam objekta izpilddokumentācija, ko iepriekš ir pārbaudījis un apstiprinājis Būvuzraugs.


2.21.2. Objekta izpilddokumentācijā jābūt iekļautiem sekojošiem dokumentiem:


  • Atzinumi no Pasūtītāja un pārejām iesaistītajām iestādēm un uzņēmumiem par objekta gatavību nodošanai ekspluatācijā. Atzinumiem jābūt saskaņotiem.


  • Iznesto ģeodēzisko reperu akti;


  • Trases nospraudumu akti;


  • Saskaņotas izpildshēmas digitālā DWG un izdrukas formātā Latvijas Republikā un būvprojektā noteiktajā koordinātu un augstumu sistēmā;


  • komunikāciju piesaistes veids saskaņojams ar Pasūtītāju;


  • komunikācijas jāatspoguļo kopsavilkuma tabulās, kurās tiek norādīti izbūvētie cauruļvadi pa diametriem, armatūras un aku skaits pa būvējamiem ielas posmiem. Kopsavilkumu tabulu veids saskaņojams ar Pasūtītāju.


  • Ražotāju sertifikāti, kas apliecina izmantoto materiālu un aprīkojuma atbilstību specifikācijas prasībām;


  • Spiediena, CCTV, dezinfekcijas, grunts sablīvēšanas testi un visu citu veikto testu rezultātiem, kas apliecina, ka objekta izbūve ir veikta atbilstoši prasībām;


  • Segto darbu aktiem;


  • Jebkurai citai informācijai, ko pieprasa Pasūtītājs.


2.21.3. Uzņēmējam jāiesniedz Būvuzraugam šāds izpilddokumentācijas komplekts (ja vien puses nevienojas par mazāku dokumentu apjomu):


  • 2 oriģināli papīra formātā (pa vienam oriģinālam – Būvuzraugam un Uzņēmējam), ar vāka marķējumu „oriģināls”;


  • 1 kopija elektroniskā formātā – CD (vai citā datu nesējā), AutoCad faila DWG vai ekvivalentā formātā, kas savietojams ar Autocad programmatūru. Pēc vienošanās ar Būvuzraugu, Uzņēmējs var iesniegt Izpilddokumentāciju kādā citā elektroniskā formātā, ja Uzņēmējs nodrošina Pasūtītājam bezmaksas programmatūru ar kuru iespējams nolasīt, rediģēt, saglabāt un drukāt rasējumus. Visai Izpilddokumentācijai, kuru Uzņēmējs iesniedz Būvuzraugam, ir jāatbilst Līguma nosacījumu prasībām un attiecīgajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.


2.22. Atskaites un sanāksmes


2.22.1. Būvuzņēmēja pienākums ir sagatavot ikmēneša un iknedēļas darbu izpildes atskaites, un uzturēt būvdarbu dokumentāciju būvvietā, kas atspoguļo darbu izpildes gaitu. Atskaites formas jāiesniedz Pasūtītājam un Būvuzraugam apstiprināšanai.


2.22.2. Citas atskaites pēc Būvuzrauga/Pasūtītāja pieprasījuma, vai kas var būt nepieciešamas saistībā ar Būvuzņēmēja izmantoto būvdarbu tehnoloģiju.


2.22.3. Uzņēmējam obligāti ir jāpiedalās progresa sanāksmēs, kā arī jebkurās citās sanāksmēs, x.xx., iknedēļas tehniskajās sanāksmēs pēc Būvuzrauga pieprasījuma.



2.23. Konfidencialitāte


2.23.1. Būvuzņēmēja pienākums ir ievērot konfidencialitāti attiecībā uz iepirkuma dokumentiem un tajos iekļauto informāciju. Būvuzņēmējs nav tiesīgs publiskot jebkādu informāciju, rasējumus vai fotogrāfijas, kas attiecas uz Darbiem šī līguma ietvaros, vai arī izvietot būvvietā reklāmu, izņemot, ja tas ir rakstiski saskaņots ar Būvuzraugu.


2.24. Iesniegumu un tehnisko risinājumu izskatīšanas laiki, izmaiņu skaņojumi.


2.24.1. Pasūtītājs un Būvuzraugs sniedz atbildi uz jebkādiem Uzņēmēja iesniegumiem un pieprasījumiem līgumā noteiktos termiņos.


2.24.2. Uzņēmējs rakstiski informē Pasūtītāju un Būvuzraugu par būvdarbu uzsākšanu konkrētā posmā vismaz desmit darba dienas iepriekš, pirms faktisko būvdarbu uzsākšanas.


2.24.3. Jebkuru papildus nepieciešamo tehnisko risinājumu, ko ievieš būvniecības laikā, ir jāsaskaņo ar Autoruzraugu, Būvuzraugu un Pasūtītāju, kā arī ja nepieciešams, tas saskaņojams arī būvvaldē pirms šī risinājuma realizācijas.


2.24.4. Uzņēmējam, konstatējot neatbilstību būvprojekta risinājumos, par to divu darba dienu laikā rakstiski ir jāinformē Autoruzraugs, Būvuzraugs un Pasūtītājs, jāiesniedz nepieciešamā informācija šo neatbilstību konstatācijai, un jāpieprasa izstrādāt un iesniegt nepieciešamās būvprojekta izmaiņas, lai novērstu šīs neatbilstības.


2.24.5. Neatbilstoša būvprojekta risinājuma gadījumā izmaiņu tehnisko risinājumu izstrādā Autoruzraugs un saskaņo to ar Būvuzraugu un Pasūtītāju, ja nepieciešams arī ar būvvaldi, bet jebkādu citu izmaiņu gadījumā to organizē izmaiņu ierosinātājs.


2.24.6. Uzņēmējs rakstiski informē Būvuzraugu, Autoruzraugu un Pasūtītāju par jebkādu, viņaprāt nepieciešamu, papildus darbu nepieciešamību projektā un rakstiski iesniedz savus priekšlikumus par nepieciešamajiem papildus tehniskajiem risinājumiem, papildus darbu apjomiem un izmaksām.


2.24.7. Iespējamā tehniskā risinājuma saskaņošana nenozīmē automātisku darbu apjomu un izmaksu saskaņošanu no Būvuzrauga, Autoruzrauga vai Pasūtītāja puses.


2.24.8. Uzņēmējs saskaņo nepieciešamo papildu darbu apjomu, darba apjomu izmaiņas un izmaksas ar Būvuzraugu, Autoruzraugu un Pasūtītāju pirms šo būvdarbu veikšanas. Jebkādi iepriekš nesaskaņoti paveiktie darbi netiks apmaksāti no Pasūtītāja puses, un Uzņēmējs zaudē tiesības piestādīt par šiem veiktajiem būvdarbiem rēķinu un jebkādas pretenzijas Pasūtītājam un/vai Būvuzraugam un/vai Projektētājam neatkarīgi no tā vai šie būvdarbi bija nepieciešami vai nē.


Vienības cena un vispārīgie samaksas nosacījumi


Vienības cenas ir fiksētas un nav maināmas Līguma izpildes laikā. Papildus darbu vai neparedzētu darbu vērtības noteikšanai, izmantojamas Apjomu tabulās / Xxxxxxxxx veidnēs norādītās līdzvērtīgu darbu vienības izmaksas. Būvuzņēmēja cenas piedāvājumā, kuru veido izmaksu pozīcijas, jābūt iekļautiem visiem plānotajiem izdevumiem par darbu, pakalpojumiem, materiāliem un iekārtām, kas nepieciešami Līguma izpildei pilnā apmērā un atbilstošā kvalitātē saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem, standartu prasībām, atbildīgo institūciju rīkojumiem, Līguma noteikumiem, Tehniskajām specifikācijām un būvprojektiem.


Nosakot darbu, un būvizstrādājumu cenas Pretendentam jāņem vērā, ka samaksa ir paredzēta tikai par pilnīgi pabeigtu darbu – tīru darba apjomu, svaru, izmēriem, ekspluatācijai gatavu būvi, neņemot vērā radušos atlikumus, atgriezumus, virsmas liekumus utml.


Vienības cenās ir jāietver visas tādas tiešas un netiešas izmaksas, kādas saistītas ar Līguma noteikumu un Tehniskās specifikācijas prasību ievērošanu, piem., trašu nospraušana, pievadu precizēšana, izbūvēto darbu pārbaudes, paraugu ņemšana, ziņojumu sagatavošana, izpilddokumentācijas sagatavošana un saskaņošana, būvuzņēmēja darba telpu izveide būvlaukumā, transports, satiksmes organizācija, darbu drošība, būvvietas apsardze, ielu slaucīšana, būvvietas attīrīšana no gružiem, visa veida pagaidu darbi un palīgdarbi (piem., pagaidu gājēju ceļi, laipas, barjeras, balsti, tranšeju stiprinājumi, piebraucamie ceļi u.c.). Tāpat būvuzņēmējam cenas piedāvājumā jāiekļauj arī būvdarbu vadība, darbinieku algas, nodokļi (izņemot PVN) un nodevas, atsevišķi neminētas apdrošināšanas, virsizdevumi un peļņa.


Atbilstoši būvprojektam tiek apmaksātas arī aku, aizbīdņu un citu fasondaļu un armatūras iebūve pēc skaita, kur katrs konkrētais elements ietver visas izmaksas, kuras nepieciešamas lai tos iegādātos, piegādātu un izbūvētu.


Cauruļvadu apbērumi, pabērumi, rakšanas darbu un tranšeju aizbēršanas darbu un materiālu apjomi doti m3 pilnīgi blīvam un iestrādātam materiālam.


Savukārt seguma atjaunošanas darbi tiek mērīti m, kur viens metrs ietver visas nepieciešamās sagataves kārtas ar to atbilstošu iestrādi, kā arī virsējo seguma kārtu ar iestrādi atbilstoši būvprojektam un/vai tehniskajām specifikācijām.


Samaksa par padarīto darbu tiks veikta pēc faktiski padarītā, uzmērītā (sagatavotas izpildshēmas) un izpilddokumentācijā fiksētā apjoma, nevis pēc Apjomu tabulās / Iepirkuma veidnēs noteiktā daudzuma, ievērojot zemāk minētos nosacījumus, jeb mērījumu metodes.


  • Cauruļvadu izbūve tiek dota un tiks mērīta izbūvētos metros, kur viens metrs cauruļvada ietver sevī visus nepieciešamos trašu nospraušanas darbus, kā arī materiālu piegādi, ieguldi un montāžu.


  • Papildus atbilstoši būvprojektam tiek apmaksātas arī aku, aizbīdņu un citu fasondaļu un armatūras iebūve pēc skaita, kur katrs konkrētais elements ietver visas izmaksas, kuras nepieciešamas, lai to iegādātos, piegādātu un izbūvētu atbilstošo šo specifikāciju un būvprojektu prasībām.




  • Darbu apjomos nav iekļauti jebkādi atjaunošanas un remontu darbi, kuri varētu būt nepieciešami būvuzņēmēja neatbilstošas (nepareizas, kļūdainas, nejaušas u.t.t) vai būvdarbu organizatoriskas rīcības dēļ un kā rezultātā rodas nepieciešamība veikt šādus darbus. Šādi darbi, ir pilnībā jāveic par uzņēmēja līdzekļiem un nekādi netiks apmaksāti no pasūtītāja puses. Uzņēmējam jāievērtē šādu darbu risks un jāiekļauj dotajās vienību izmaksās. Par šādiem darbiem uzskatāmi un uzņēmējam cenas piedāvājumā jāiekļauj, nepieciešamā blakus esošā seguma virsējā slāņa (līdz 5cm) atjaunošana arī tranšejai blakus esošā zonā pilnā ielas vai ceļa platumā un/vai sabojātā zālāja apjomā.


  • Uzņēmējam uz sava rēķina jāatjauno jebkādi bojājumi, ko viņa būvniecības tehnika nodarījusi objektiem blakus esošajās ielās un/vai pieguļoša teritorijā. Šādi darbi, ir pilnībā jāveic par uzņēmēja līdzekļiem un nekādi netiks apmaksāti no pasūtītāja puses. Uzņēmējam jāievērtē šādu darbu risks un jāiekļauj dotajās vienību izmaksās.


Darbu izmaiņas un neparedzētie izdevumi


Līguma summa neietver neparedzētos izdevumus. Ja, veicot darbus, Pasūtītājs kopā ar Būvuzraugu identificē noteiktas darbu izmaiņas (variācijas) vai neparedzētos darbus, kuru rezultātā nepieciešams palielināt Līguma summu, tad šādas izmaiņas tiek veiktas, ievērojot publisko iepirkumu reglamentējošo normatīvo tiesību aktu normas.




Atklāto defektu novēršana un papildu pārbaudes:


Pārbaužu rezultātā atklāto defektu novēršanas izmaksas pilnībā gulstas uz Uzņēmēju un netiks nekādi apmaksātas no Pasūtītāja puses, bet Uzņēmējam ir pienākums tās veikt atbilstoši būvprojekta un/vai tehnisko specifikāciju prasībām lai nodrošinātu atbilstošu būvdarbu kvalitāti.


Pēc defektu novēršanas un/vai citu iemeslu pēc nepieciešamo papildu pārbaužu izmaksas netiks apmaksātas no Pasūtītāja puses, bet Uzņēmējam tās ir jāsedz atbilstošā apjomā lai Pasūtītājs un Būvuzraugs varētu pārliecināties par to ka visi būvdarbi ir veikti atbilstošā kvalitātē.


  1. BŪVIZSTRĀDĀJUMI


3.1. Vispārīgi


3.1.1. Visiem materiāliem, kas tiks pielietoti darbos, ir jābūt labākajiem savā preču kategorijā, un tie jebkurā gadījumā ir iepriekš jāsaskaņo ar Būvuzraugu, kura lēmums ir galējs un saistošs visos jautājumos, kas attiecas uz materiālu un izmantoto tehnoloģiju kvalitāti un atbilstību mērķim. Visiem materiāliem un iekārtām, kas izmantoti Darbos gan celtniecības, gan pārbaužu vajadzībām, jāatbilst starptautiskajiem EN standartiem vai atbilstošiem nacionālajiem standartiem.Materiāliem ir jābūt sertificētiem izmantošanai ES.


3.1.2. Visiem materiāliem, kas tiks pielietoti darbos, ir jābūt jauniem, nelietotiem, un tie jāpārvadā, jāpārvieto, jāuzglabā apstākļos, kas nodrošina to drošību un ļauj novērst to iespējamo sabojāšanu vai to stāvokļa pasliktināšanos. Cik ātri vien iespējams, pēc līguma noslēgšanas Būvuzņēmējam jāpaziņo Būvuzraugam piegādātāju vārdi, no kā paredzēts iepirkt materiālus, tomēr Būvuzņēmējs nav tiesīgs izdarīt pasūtījumus pirms Būvuzrauga saskaņojuma saņemšanas, bet Būvuzraugs var atteikt izsniegt savu saskaņojumu, kamēr tam netiek iesniegti materiālu paraugi un veiktas to pārbaudes. Būvuzrauga saskaņojums neatbrīvo Būvuzņēmēju no atbildības šī Līguma ietvaros.


3.1.3. Gadījumos, kad ir norādīti konkrētu ražotāju izstrādājumi, ar Būvuzrauga atļauju ir pieļaujama arī līdzvērtīgu citu ražotāju izstrādājumu izmantošana, ar nosacījumu, ka attiecīgās preces vai materiāli kvalitātes ziņā ir vismaz līdzvērtīgi līgumā noteiktajām precēm vai materiāliem. Gadījumos, kad tas ir nepieciešams, iepriekš jāpārbauda attiecīgo preču vai materiālu paraugu atbilstība LR normatīvu prasībām. Sekojoši piegādātajiem materiāliem kvalitātes ziņā ir jāatbilst Būvuzrauga apstiprinātajiem paraugiem. Līguma izpildes gaitā Būvuzņēmējs var iesniegt papildu piegādātāju un materiālu avotu vārdus, bet nekādi piegādes avoti nedrīkst tikt mainīti bez Būvuzrauga piekrišanas.


3.1.4. Būvuzraugam ir tiesības noraidīt kāda piegādātāja piedāvātos materiālus, ja tā piegādes nosacījumi jeb piegādes veids var ietekmēt materiālu kvalitāti un mazināt to vērtību līdz pašizmaksai vai arī jebkurā citā veidā negatīvi ietekmēt materiālu vērtību, piemēram, piedāvājot neatbilstošus kompensācijas nosacījumus gadījumos, ja tiek konstatēts, ka piegādātie materiāli ir ar defektiem un tie ir jāaizvieto.

3.1.5. Visas tehniskajā dokumentācijā precēm definētās prasības ir minimālās prasības. Ja tehniskajā specifikācijā kāda preču tehniskā prasība nav nodefinēta, tai ir jāatbilst minimālajām vispārpieņemtajām prasībām vai standartiem. Ja preces ar specificēto funkcionālo līmeni vairs nav pārdošanā, jāpiedāvā augstāka funkcionālā līmeņa preces. Ja tehniskajā specifikācijā norādīta prece ar konkrētu preču zīmi „vai ekvivalents”, jāpiedāvā vai nu norādītā prece (ar konkrēto preču zīmi), vai līdzvērtīga, t.i. - iekārta, kas spēj izpildīt visas funkcijas, kuras pilda tehniskajā specifikācijā norādītā iekārta (ar konkrēto preču zīmi), bez tam tādā pašā apjomā un kvalitātē, un, kas ir savietojama ar visām tām pašām iekārtām, ar ko ir savietojama tehniskajā specifikācijā norādītā iekārta (ar konkrēto preču zīmi)”.


3.2. Materiālu pārbaude


3.2.1. Katrs materiālu veids ir periodiski jāpārbauda saskaņā ar Būvuzrauga noteikto grafiku un līguma noteikumiem, un pārbaudītajiem materiāliem visos parametros ir jāatbilst specifikācijā norādītājām standarta prasībām. Veicami arī jebkuri citi standarta testi, kādus Būvuzraugs var noteikt šīs specifikācijas ietvaros.


3.3. Materiālu uzglabāšana


3.3.1. Materiālu un to sastāvdaļu uzglabāšana jāveic tādā veidā, lai saglabātu to kvalitāti un atbilstību līgumā noteiktajiem standartiem. Materiālu un to sastāvdaļu daudzumam, kas tiek uzglabāts būvvietā, ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu sekmīgu darbu norisi un to iztrūkums neradītu kavējumus.


3.4. Materiālu pārvietošana un lietošana


3.4.1. Materiāli un to sastāvdaļas ir jāpārvieto tā, lai novērstu to jebkādus iespējamos bojājumus vai stāvokļa pasliktināšanos, kā arī ievērojot izgatavotāja rekomendācijas.


3.4.2. Ja vien līgumā nav noteikts savādāk, materiālu un to komponenšu lietošana, iebūve un uzstādīšana ir veicama saskaņā ar izgatavotāju rekomendācijām. Kur iespējams, Uzņēmējs var izmantot izgatavotāja sniegtās tehniskās konsultācijas darbu veikšanai.


3.4.3. Cauruļu un veidgabalu pārvietošana, transportēšana un uzglabāšana jāveic saskaņā ar ražotāju rekomendācijām. Cauruļu iekraušana, izkraušana, sakraušana glabāšanai un pārvietošana būvvietā jāveic tā, lai neradītu tām bojājumus, sevišķu uzmanību pievēršot dzelzs vai tērauda cauruļu un veidgabalu aizsargkārtu/aizsargmateriālu saglabāšanai. Pārvietošanas laikā, atkarībā no to garuma, caurulēm jānodrošina pietiekama plakana atbalsta virsma. Cauruļu celšanai jāizmanto piemērotas ierīces un atsaites, kas nebojā caurules. Cauruļu veidgabali un piederumi jāglabā drošā vietā uz līdzena pamata, ievērojot tīrību un kārtību. Blakus izbūvējamajām cauruļvadu līnijām drīkst atrasties tikai tās daļas, kuras vistuvākajā laikā paredzēts izmantot.



  1. BŪVDARBI


4.1. Būvdarbi ir veicami atbilstoši apstiprinātajiem būvprojektiem, kas pievienoti


Nolikuma B Pielikumā.



  1. ZEMES DARBI, RAKŠANAS DARBI UN AIZBĒRŠANA


5.1. Rakšanas darbi – vispārīgi


5.1.1. Nedrīkst uzsākt rakšanas darbus, kamēr nav saņemta rakšanas atļauja atbilstoši Talsu novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem.


5.1.2. Rakšanas darbi ceļos un ielās jāveic saskaņā ar ceļu/ielu apsaimniekotāja noteikumiem.


5.1.3. Būvuzņēmējs, uzsākot darbu, pirmkārt, novāc visus traucējošos kokus, celmus, krūmus, dzīvžogus, konstrukcijas un citus šķēršļus, līdz minimālajam dziļumam, lai atsegtu grunts virskārtu platībā, kādā paredzēts veikt pastāvīgo būvobjektu izbūvi, pie attiecīgā uzbēruma vai nogāžu slīpuma, kā arī visā teritorijā, kas tiks skarta būvdarbu gaitā. Koku celmi un saknes ir jāizrok un jāaizvāc. Augošie koki nedrīkst tikt bojāti vai aizvākti, ja vien tas nav noteikts līgumā, vai arī ja tādu rīkojumu nav devis Būvuzraugs. Visi nevajadzīgie utilizējamie materiāli jāaizved no būvlaukuma. Kokiem ir jāuzstāda vairogi, ja darbs notiek līdz 2 m attālumā vai tuvāk kokam.


5.1.4. Būvuzņēmējam jāveic rakšanas darbi tā, lai nebojātu tranšeju gatavās virsmas un pasargātu tās no noārdīšanās. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par esošo pazemes komunikāciju drošu saglabāšanu, un bojājumu gadījumā tas par saviem līdzekļiem nodrošina bojāto komunikāciju atjaunošanu atbilstoši Būvuzrauga un atbildīgo dienestu prasībām.


5.1.5. Ja vien tas nav speciāli noteikts, Būvuzņēmējs var izvēlēties jebkuru rakšanas metodi zem zemes virskārtas līdz nepieciešamajam atbalsta slānim. Rakšanas darbi pēdējo 100 mm dziļumā, no kura izrakto grunts materiālu kopā ar pārējo tuvējā apkārtnē izrakto grunti ir paredzēts izmantot pamatu un akas iebūvei utt., ir jāveic īpaši rūpīgi, lai nebojātu grunts struktūru, nolīdzinot rakšanas vietas robežas. Pēdējie 100 mm virs pamatu iebūves līmeņa ir jāizrok tieši pirms betona jeb citu materiālu pamatu iebūves.


5.1.6. Būvbedres pamatne ir rūpīgi jāpārbauda, vai tajā nav cietu objektu, tādu kā akmeņi, ieži, koku saknes utt., un, ja tādi ir, tie, ir obligāti jāaizvāc un jāsagatavo pamatne. Ir aizliegta būvbedres pamatnes jeb tranšejas pamatnes aizbēršana līdz līmenim, kurā atrodas kāds no iepriekšminētajiem cietajiem priekšmetiem.


5.1.7. Visām būvbedrēm jābūt attiecīgā platumā, dziļumā un garumā, kā norādīts rasējumos, vai aprakstīts specifikācijās, jeb ar tādiem alternatīviem izmēriem, kā norādījis Būvuzraugs.



5.1.8. Izraktais materiāls, ko ir paredzēts izmantot aizbēršanai, jāuzglabā vismaz 600 mm attālumā no vaļējas tranšejas malas, un to nedrīkst novietot vai uzglabāt tādā veidā, kas varētu radīt papildu slodzi uz vaļējas tranšejas malu, vai jebkādā citā veidā apdraudēt būvbedru stabilitāti, radīt šķēršļus normālai satiksmei uz ceļa, vai ierobežot pārvietošanās iespējas, vai arī radīt draudus darbu izpildes vietā vai tās tuvumā esošo personu drošībai. Ja Būvuzraugs izrakto materiālu atzīst par nepiemērotu atpakaļ atbēršanai, tad pēc tā utilizācijas būvvietā jāatgādā apstiprināts aizstājējmateriāls aizbēršanas vajadzībām.


5.2. Rakšana pamatiem


5.2.1. Būvbedres sānu malas ir attiecīgi jānostiprina, jeb jānodrošina drošs nogāzes sānu leņķis, kur tas ir pieļaujams, visu bedres izmantošanas laiku


5.2.2. Būvbedres dibenam jābūt rūpīgi noplanētam un nogludinātam, lai uz tā varētu uzstādīt izbūvējamās konstrukcijas pamatni, un visas betona pamatnes ir jāuzstāda uz līdzenas un cietas pamatnes.


5.3. Tranšejas cauruļvadu izbūvei


5.3.1. Visā tās izmantošanas laikā tranšejas sānu malām ir jābūt attiecīgi nostiprinātām jeb tām ir jānodrošina drošs nogāzes sānu leņķis. Tranšejas dibenam ir jābūt rūpīgi noplanētam pareizā slīpumā un noblietētam līdz vajadzīgajam blīvumam, pirms tiek uzsākta pamatnes izbūve. Balsti ir jāuzstāda gadījumos, kad pastāv nobrukuma risks, vai arī tranšejas dziļums pārsniedz 1.2 m.


5.3.2. Ar tranšeju rakšanu saistītais darbu apjoms ietver arī tranšeju pamatņu nolīdzināšanu, lai tās būtu piemērotas, betonu jeb šķembu materiālu ieklāšanai, kā arī ūdens atsūknēšanu vai jebkuru citu apstiprinātu ūdens novadīšanas veidu.



5.4. Nederīgs grunts materiāls


5.4.1. Visas mīkstās vietas būvbedru dibenā, kas satur pamatnei nederīgu grunts materiālu, jāizrok līdz norādītājam dziļumam un jāaizpilda ar piemērotu, apstiprinātu materiālu. Būvuzņēmējam ir jānostiprina jebkādas nestabilās vai nepietiekami blīvās vietas, un pastāvīgo konstrukciju izbūvi drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad Būvuzraugs ir rakstiski apstiprinājis pamatnes gatavību.


5.4.2. Ja rakšanas darbu izpildes dēļ ir bojāta pamatne, nekavējoties par to ir jāinformē Būvuzraugs. Jebkurā gadījumā Būvuzņēmējam ir jāveic darbi tādā veidā, lai nerastos kādas problēmas būvbedres pamatnei un saglabātu virskārtu.


5.5. Rakšanas darbi zem projekta atzīmes


5.5.1. Jebkurās rakšanas vietās, kur Būvuzņēmējs ir netīšām veicis rakšanas darbus zem projekta atzīmes, tam ir jānodrošina rakšanas vietu atpakaļ aizbēršana ar piemērotiem materiāliem un blietēšana līdz nepieciešamajai atzīmei par Būvuzņēmēja paša līdzekļiem.


5.6. Rakšanas darbi blakus vai uz klātām virsmām


5.6.1. Būvuzņēmējam ir jāveic rakšanas darbi, izraktās grunts aizvākšana un būvniecības darbi tā, lai radītu pēc iespējas mazākus bojājumus ceļu, trotuāru un citām klātajām virsmām. Ja vien nav norādīts citādi, Būvuzņēmējam jāsedz remonta izmaksas, ja darbu gaitā virsmām, kas neietilpst apmaksātajā atjaunojamo virsmu platībā, ir nodarīti bojājumi. No ceļiem vai ielām nekavējoties jānovāc izlieti, vai izbērti materiāli, izraktie dubļi vai māli, u.tml.


5.6.2. Visi bruģakmeņi, apmales, u.c. klāto virsmu daļas, kuras darbu gaitā var tikt bojātas, pirms darbu uzsākšanas ir uzmanīgi jāaizvāc no darbu veikšanas vietas un pēc darbu pabeigšanas jāatjauno sākotnējā formā.


5.6.3. Veicot rakšanas darbus uz ceļiem, cietais segums griežams ar speciāla zāģa palīdzību, tā, lai tranšejām veidotos taisnas, līdzenas malas ar minimālo dziļumu 75 mm asfalta segumiem un ar minimālo dziļumu 200 mm ceļiem ar betona segumu. No ceļu malām noņemtās velēnas uzmanīgi ir jāsagriež šķēlēs, jāsarullē un jāatliek malā atkārtotai izmantošanai vēlāk, pēc iespējas izvairoties no nezāļu ieaugšanas. Bez rakstiskas Būvuzrauga atļaujas Būvuzņēmējam ir aizliegts veikt dzīvžogu vai koku ciršanu darbu izpildes vietā.


5.6.4. Ja nepareizi izmantojot būvniecības tehniku, vai arī Būvuzņēmēja neuzmanības vai citu neattaisnojamu iemeslu dēļ Būvuzņēmējs ir izracis platākas tranšejas nekā bija norādīts, vai arī pārējās ceļu, brauktuvju vai ietvju daļās ar kāpurķēžu vai citu smago transportu ir sabojāts to segums, Būvuzņēmējs ir atbildīgs par visu bojāto virsmu atjaunošanu par saviem līdzekļiem. Būvuzņēmējam ir jāatjauno bojātās virsmas vismaz līdz to sākotnējam stāvoklim, kādā tās bija pirms Būvuzņēmēja darbības uzsākšanas būvobjektā, vai arī jākompensē attiecīgajam īpašniekam vai atbildīgajam valsts vai pašvaldības dienestam sertificētās atjaunošanas darbu izmaksas.


5.6.5. Gadījumā, ja Būvuzņēmējs neveic augstāk norādītos atjaunošanas darbus vai nesedz to izmaksas, Būvuzraugam ir tiesības ieturēt šo summu Pasūtīja labā no Būvuzņēmējam veicamajiem maksājumiem.


5.7. Rakšanas darbi dārzos un mauriņos


5.7.1. Gadījumos, kad rakšanas darbi ir jāveic privātos dārzos vai mauriņos, velēna ir rūpīgi jāizgriež kvadrātveida gabalos un jāatliek malā atkārtotai izmantošanai virsmas atjaunošanas vajadzībām.


5.7.2. Bez Būvuzrauga atļaujas Būvuzņēmējam ir aizliegts veikt dzīvžogu vai koku ciršanu darbu izpildes vietā, tā vietā Būvuzņēmējam ir jāveic tuneļu izbūve. Ja dārzos vai mauriņos tiek uzglabāta izraktā grunts, tai apakšā ir jāpaklāj brezents vai cits piemērots aizsargmateriāls.


5.8. Rakšanas darbi esošo ēku un būvju tuvumā


5.8.1. Būvuzņēmējam jānodrošina darbu norises vietai blakus esošo ēku un būvju sienu, pamatu un citu struktūru stiprināšana, balstīšana u.tml., ja veicamie būvniecības darbi var traucēt to stabilitātei.

5.8.2. Būvuzņēmējam jāietver savu rakšanas un pagaidu virsmu atjaunošanas darbu izmaksu aprēķinā arī izmaksas, kādas var rasties saistībā ar darbu norises vietai blakus esošo ēku un būvju sienu, pamatu un citu struktūru atjaunošanu līdz vismaz iepriekšējam stāvoklim, kas ir bojātas būvdarbu gaitā, neuzmanīgas sprāgstvielu vai smagās tehnikas lietošanas rezultātā.


5.8.3. Veicot rakšanas darbus netālu no esošu ēku pamatiem, var būt nepieciešama šo pamatu nostiprināšana, lai nodrošinātu to stabilitāti. Šajā gadījumā rakšana veicama pa posmiem, kuru garums nepārsniedz 1 m, pamīšus veicot nepieciešamo pamatu stiprināšanu. Veicot rakšanas darbus katrā posmā, lai novērstu iebrukšanu, esošo būvju pamatiem, kā arī tranšeju sienām vai virsmām ir jābūt labi nostiprinātām ar speciālu vairogu palīdzību. Visu iepriekš minēto pasākumu izmaksas Būvuzņēmējam jāietver savā rakšanas darbu izmaksu aprēķinā. Būvuzņēmējs nes pilnu atbildību par šo konstrukciju drošību un gadījumā, ja ēkām vai būvēm darbu gaitā tomēr tiek nodarīti kādi bojājumi vai arī tiek konstatēta šo būvju sēšanās vai šķiebšanās, kas ir saistīta ar to nepietiekamu nostiprināšanu, Būvuzņēmējam no saviem līdzekļiem ir jāsedz šo bojājumu remonta izmaksas.


5.9. Pazemes komunikācijas


5.9.1. Gadījumā, ja darbu veikšanas gaitā tiek skartas, vai bojātas jebkādas pazemes komunikācijas, x.xx. ūdensvadi, ēku pieslēgumi, elektrības kabeļi, telekomunikāciju kabeļi, kanalizācijas vai drenāžas tīkli vai citas valsts, pašvaldības vai privātiem dienestiem piederošas komunikācijas, Būvuzņēmējam, saskaņā ar Būvuzrauga norādījumiem, ir jāsedz no saviem līdzekļiem remonta izmaksas. Būvuzņēmējam ir jāuzņemas pilna atbildība par jebkādām prasībām, kuras var izvirzīt attiecīgais pašvaldības, valsts vai privātais dienests, kura pārvaldībā ir bojātās komunikācijas, par radītajiem traucējumiem vai bojājumiem pret Būvuzņēmēju vai Pasūtītāju.


5.9.2. Būvuzņēmējam ir jāņem vērā, ka dažas sabiedriskas iestādes vai privātie uzņēmumi var pieprasīt samaksu par sava personāla sniegtajiem pakalpojumiem līguma darbības laikā, piemēram, par komunikāciju atrašanās vietu dabā parādīšanu. Būvuzņēmēja pienākums ir izpildīt šādas samērīgas prasības, un savos izmaksu aprēķinos tam ir jāparedz šādu pakalpojumu izmaksas. Lai novērtētu iespējamo kopējo šādu izmaksu summu, pirms iepirkuma piedāvājuma iesniegšanas Būvuzņēmējam jāsazinās ar atbildīgajiem dienestiem un organizācijām un jāprecizē paredzamais laika patēriņš un saistītās izmaksas.


5.10. Izraktās grunts pagaidu pārvietošana


5.10.1. Izrakto grunti ir atļauts uzglabāt tikai atbilstoši nožogotā teritorijā. Aizliegts uzglabāt grunti ceļu nomalēs vai sabiedriskās vietās. Pēc cauruļu ieguldīšanas izraktā grunts vai tās daļa, kas ir pietiekami kvalitatīva, lai to izmantotu atkārtoti, tiek atvesta atpakaļ un izmantota rakšanas vietas aizbēršanai.


5.10.2. Izrakto grunti, kas ir piemērota atkārtotai izmantošanai, drīkst pārvietot projām no darbu veikšanas vietas tikai ar Būvuzrauga rīkojumu vai tā atļauju.


5.11. Ūdens atsūknēšana


5.11.1. Ja tranšejās vai izraktajās bedrēs uzkrājas ūdens, Būvuzņēmējam jānodrošina ūdens atsūknēšana vai novadīšana, izbūvējot nepieciešamās teknes, vaļņus vai veicot citus darbus, lai nodrošinātu, ka laikā, kamēr tiek veikta cauruļu ieguldīšana un apbēršana, formēta pamatne vai stiprinājumi, darba telpā neuzkrājas ūdens. Būvuzņēmējam visā darbu laikā jānodrošina būvvietā darba gatavībā esoši atbilstošas jaudas sūkņi.


5.11.2. Ja tranšejās vai bedrēs sakrājies ūdens, tas aizvadāms tā, lai netiktu nodarīti bojājumi ceļiem, pašvaldības vai privātam īpašumam, nenotiktu drenāžas sistēmas vai upju un ezeru piesārņošanās ar smiltīm, vai arī netiktu radīti citi nevajadzīgi traucējumi ielu vai ceļu lietošanā, vai radīt draudus sabiedrības veselībai.


5.11.3. Būvuzņēmējam ir savlaicīgi jāapseko un jāpārbauda darbu izpildes vieta un jāievāc nepieciešamās papildu uzziņas par gruntsūdens līmeni, jāiepazīstas ar vietas izpētes rezultātiem un jāveic jebkādi nepieciešamie papildu kontrolrakumi un jāņem vērā darbu izpildes vietas attālums līdz tuvākajām ūdenskrātuvēm, lai tas varētu atbilstoši sagatavot nepieciešamos ūdens atsūknēšanas vai novadīšanas darbus, lai pasargātu izbūvējamās konstrukcijas un to pamatnes.




5.12. Bīstamo materiālu aizvākšana


5.12.1. Visa veida bīstami, traucējoši materiāli, kas tiek izcelti rakšanas darbu laikā, nekavējoties ir jāaizvāc no darbu izpildes vietas uz speciālu šādiem materiāliem paredzētu utilizācijas vietu/izgāztuvi, un nav pieļaujama šādu materiālu izbēršana uz ielām, dzīvojamo ēku tuvumā vai citās vietās, kur tas varētu radīt traucējumus. Šādu materiālu izvešana ir jāveic pietiekami bieži, lai nepieļautu to uzkrāšanos darbu izpildes vietā. Materiālu aizvākšana no darbu izpildes vietas un utilizācija veicama atbilstoši LR likumdošanas atkritumu apsaimniekošanas jomā prasībām.


5.13. Aizbēršana (normālā gruntī)


5.13.1. Ja vien nav norādīts savādāk, tranšeju un bedru aizbēršana uzsākama, tiklīdz uzbūvētās struktūras ir ieguvušas vajadzīgo stiprību vai arī ir sekmīgi pabeigta cauruļvada ieguldīšana un pārbaude. Pēc tās uzsākšanas aizbēršanu ir nepieciešams pabeigt maksimāli īsā laikā.


5.13.2. Uz ielām vai ceļiem izraktās bedres, un tranšejas aizpildāmas ar piemērotu, frakcionētu šķembu materiālu, kas ir apstiprināts šim nolūkam. Prasības attiecībā uz materiāla veidu, frakciju lielumu un blietēšanu ir dotas tālāk šajā specifikācijā.


5.13.3. Citviet aizpildīšanai paredzētais materiāls ieklājams slāņos pa 200 mm un blīvējams, izmantojot vibroblieti (vai apstiprinātu analogu), blīvēšanu veicot ar vismaz sešiem pārbraucieniem. Ja Būvuzņēmējs ir pieļāvis, ka grunts, kas pie izrakšanas vēl bija derīga atkārtotai izmantošanai, ir zaudējusi savas īpašības un kļuvusi nepiemērota aizbēršanai, Būvuzņēmējam uz sava rēķina jāsagādā pietiekams daudzums piemērota grunts, lai kompensētu iztrūkstošo grunts daudzumu.


5.14. Aizberamās grunts iztrūkums


5.14.1. Ja konstatēts aizbēršanai piemērotas grunts trūkums, Būvuzņēmējam vajadzīgajā daudzumā jāpiegādā piemērota grunts.


5.15. Pāri palikušās grunts utilizācija


5.15.1. Pēc tam, kad ir pabeigta bedru un tranšeju aizbēršana, visa pāri palikusī grunts nekavējoties ir jāaizvāc no darbu izpildes vietas, un visas bojātās virsmas jāatjauno vismaz līdz to sākotnējam stāvoklim, kādā tās bija pirms darbu uzsākšanas. Darbu noslēgumā visiem ceļiem, ietvēm, pagalmiem, dārziem, laukiem un citām teritorijām, kas tika skartas darbu izpildes gaitā, ir jābūt tādā stāvoklī, kādā tās bija pirms darbu uzsākšanas, turklāt tīrām un sakoptām, un Būvuzņēmējam ir jāaizvāc jebkādi izraktās grunts pārpalikumi.




  1. CAURUĻU IEBŪVES DARBI


6.1. Caurules – vispārīgi, materiāli


6.1.1. Materiālu izvēlē noteicošās ir tehniskajā specifikācijā noteiktās prasības attiecībā pret būvprojektos noteiktajiem materiāliem.


6.1.2. Visām darbu gaitā izmantojamajām caurulēm, veidgabaliem un cauruļu piederumiem jāatbilst norādītajiem standartiem, un uz tām ir jābūt skaidri salasāmiem marķējumiem, kuros norādīts attiecīgais standarts, kur nepieciešams, ražotājfirmas nosaukums vai logo, izgatavošanas datums, nominālais izmērs un caurules klase.


6.1.3. Papildus šajā sadaļā minētajām prasībām attiecībā uz cauruļu pamatņu veidošanu, tranšeju aizbēršanu, blietēšanu un virsmu atjaunošanu cauruļu likšanas ietvaros, Būvuzņēmējam ir jāievēro arī pārējās līgumā noteiktās prasības tranšeju aizpildīšanai un virsmu atjaunošanai, vai jāveic minētie darbi atbilstoši līguma dokumentos iekļautajiem rasējumiem.


6.2. Kanalizācijas tīklu nospraušana


6.2.1. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par pareizu cauruļvadu izvietojuma nospraušanu dabā ar cauruļu likšanas lāzera palīdzību, ievērojot noteiktās dziļuma atzīmes un slīpumus. Vietās, kur atļauta mērinstrumenta izmantošana, tie uzstādāmi katras akas vietā un katras cauruļu pagrieziena vai krituma izmaiņas vietās, kā arī jebkuros citos papildus punktos, kurus norādījis Būvuzraugs vai Būvuzrauga pārstāvis, nospraužot caurules ass līnijas vai pagrieziena vai krituma izmaiņas vietās, izmantojot stingras, izturīgus un labi nofiksētus mietiņus un mērinstrumentus, ievietojot tos ne zemāk kā 150mm dziļumā ar līdzenu virsmu virspusē. Katram mērinstrumentu ir jābūt stingri nofiksētam, izmantojot nekustīgus koka mietus katrā tā galā, bet tā augšmalai ir jābūt precīzi nofiksētai noteiktā augstumā veselu (t.i., piemēram, 2.0 m, 3.0 m) metru augstumā virs jūras līmeņa attiecībā pret izbūvējamā kanalizācijas kolektora teknei. Lai pilnīgi izslēgtu nejaušu mērinstrumenta nobīdi, katram taisnam cauruļu laidumam ar vienu kritumu jāuzstāda vismaz trīs mērinstrumenti, un jebkurā gadījumā maksimālais attālums starp mērinstrumentiem nedrīkst pārsniegt 50 metrus. Mērinstrumenta abās pusēs jābūt novilktai vertikālai līnijai, kas atbilst caurules ass līnijai. Labākai redzamībai mērinstrumentus ir vēlams krāsot spilgtās krāsās.


6.2.2. Vizieru latām ir jābūt precīzi izgatavotām atbilstoši dažādajiem nepieciešamajiem to garumiem veselos metros (t.i., piemēram, 2.0 m, 3.0 m). Latu apakšmalai ir jābūt aprīkotai ar atbilstoša izmēra pēdu, kas ļauj tās ērti un stabili nolikt uz caurules.


6.2.3. Mērinstrumentu piegādi, uzstādīšanu un ekspluatāciju nodrošina Būvuzņēmējs, kas ir arī atbildīgs par pareizu cauruļvadu izvietojuma un augstuma atzīmju nospraušanu saskaņā ar rasējumiem un ievērojot cauruļu likšanas laikā no Būvuzrauga rakstveidā saņemtos rīkojumus. Būvuzņēmējs ir pilnībā atbildīgs par nospraustā cauruļu un pārējo konstrukciju izvietojuma un līmeņu pareizību, un Būvuzņēmējam ir jāsedz visi izdevumi par darbu un materiāliem, kas nepieciešami Būvuzraugam, lai tas varētu pārbaudīt cauruļvadu novietojumu un līmeni, kad vien tas to uzskata par nepieciešamu.


6.2.4. Mērinstrumentu izmantošana ir pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos, un pamatā Būvuzņēmējam tranšeju, aizpildījuma līmeņa un cauruļu līmeņa mērīšanai jālieto cauruļu likšanas lāzers. Būvuzņēmējam jāietver šīs izmaksas savās kopējās cauruļu likšanas izmaksās.


6.2.5. Gadījumā, ja tranšejā tiek liktas divas caurules, katras caurules likšanai jāizmanto savs cauruļu likšanas lāzers. Cauruļu likšanas lāzeriem jābūt pašlīmeņojošiem, ar digitālu slīpuma nolasīšanu un precizitāti ne zemāku par 0,01%.


6.2.6. Cauruļu piederumos jābūt piemērotiem balstiem un viziera latām cauruļu, kuru diametrs nepārsniedz 400 mm, mērījumiem. Lielāka diametra cauruļu (līdz 1800 mm diametrā) paredzētajos piederumos jābūt balstiem un piemērotām centrējošām ierīcēm, kas ir nepieciešamas, lai precīzi noregulētu mērinstrumentus pie caurules malas vai centra līnijas.


6.3. Cauruļu likšana


6.3.1. Cauruļu likšana ir veicama saskaņā ar rasējumos vai Būvuzrauga norādīto novietojumu, augstuma atzīmēm un kritumiem.



6.3.2. Cauruļu likšanu jāuzsāk tranšejas zemākajā galā. Caurules jānovieto tā, lai uzmavas daļa būtu vērsta pret plūsmas virzienu. Jānodrošina nepieciešamie pasākumi, kas nepieļautu zemes vai citu svešķermeņu iekļūšanu caurulēs. Jānodrošina pietiekams cauruļu enkurojums, kas nepieļautu to nobīdi pirms Darbu pabeigšanas


6.3.3. Visas caurules un palīgmateriāli pirms uzstādīšanas jāpārbauda. Caurules un palīgmateriāli, kuros atklāti defekti, jāaizvāc no darbu veikšanas vietas.


6.3.4. Vietās, kur uz šķembu pamatnes tiek liktas caurules, ar uzmavām, uzmavu vietās pamatnē izveidojami padziļinājumi, lai nodrošinātu, ka visa caurule vienmērīgi balstās uz savu korpusu, nevis uz uzmavas, un ir iespējams izveidot savienojumu.


6.3.5. Caurules iegulda uz balsta blokiem tikai gadījumos, kad tiek izmantots betona apvalks vai cita veida balsti.


6.3.6. Nav pieļaujama caurules vai veidgabala gala korķa, diska vai cita veida aizbāžņa ilglaicīga noņemšana, pirms šī caurule vai veidgabals tiek uzstādīts vietā. Pirms uzstādīšanas jāpārbauda cauruļu un veidgabalu, kā arī to oderējuma vai apvalka (ja tādi ir) kvalitāte un jānosaka, vai nav bojājumu. Savienojošās virsmas un komponenti tieši pirms izmantošanas jānotīra.


6.3.7. Būvuzņēmējam jānovērš mitras smalkgraudainas grunts (smalka smilts, māli) uzkrāšanās vai irdināšanās tranšeju pamatnēs, nodrošinot pietiekamu drenāžu un uz pamatslāņa tūlīt pēc tā atsegšanas uzliekot papildu pamatni no rupjām smiltīm, grants vai cita akceptēta granulu materiāla. Pirms ir izveidots minētais papildus pamatnes slānis, pa tranšejas dibenu nav pieļaujama nekāda kustība. Ļoti mīkstā gruntī papildus pamatni jāuzliek visā garumā papildus parastajai caurules likšanas pamatnei. Vietās, kur pamatslānis ir sevišķi irdens, to, jāblietē ar piemērotu granulveida materiālu, līdz iespējams uzlikt oderējumu.


6.4. Cauruļu savienošana


6.4.1. Cauruļu savienojumu virsmām un elementiem ir jābūt tīriem. Pirms savienojuma veikšanas jāpārbauda, vai uz tiem nav nokļuvuši netīrumi vai svešķermeņi. Rūpīgi jāseko līdzi tam, lai gatavā savienojuma gredzenā neiekļūtu java vai cits svešas izcelsmes materiāls.


6.4.2. Vietās, kur jāieklāj cauruļvadu izliekumi ar elastīgiem savienojumiem, izliece katrā savienojuma vietā nedrīkst pārsniegt pusi no ražotāja ieteiktās maksimālās izlieces. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu izlieces rezervi pamatnes vai aizpildīšanas materiāla sēšanās gadījumā.


6.4.3. Smērvielas, kuras tiek izmantotas slīdošajos savienojumos, nedrīkst negatīvi ietekmēt savienojuma gredzenus vai caurules, tām jābūt inertām attiecībā pret caurulēs plūstošo šķidrumu. Smērvielas, kas tiek izmantotas ūdensvadu savienojumiem, nedrīkst ietekmēt ūdens garšu un krāsu, tās nedrīkst būt toksiskas, kā arī tām jābūt noturīgām pret mikroorganismiem. Pieļaujama tikai cauruļu ražotāja atļautu smērvielu izmantošana.


6.5. Cauruļu pamatnes sagatavošana un apbēršana


6.6.1. Veicot jebkuras kategorijas pamatnes sagatavošanu, vispirms pa slāņiem, kuru biezums nepārsniedz 150 mm, zem caurules līmeņa manuāli ieklājams un noblietējams granulveida materiāls. Pirms blīvēšanas slānis manuāli jānolīdzina un jāpieblietē, lai iegūtu vienmērīgu blīvu pamatni bez irdenām sekcijām visā attiecīgā cauruļvada posma garumā starp savienojuma vietu un stiprinājuma padziļinājumiem. Pēc tam, kad caurules ir ieliktas un pārbaudītas, uzmanīgi jāturpina granulveida materiāla manuāla ieklāšana spraugās starp cauruli un tranšejas malām līdz pus caurules līmenim. granulveida materiālu ieklāj un noblietē pa kārtām, kuru biezums nepārsniedz 150 mm, kuras pirms blīvēšanas abās caurules pusēs ar rokām ir vienmērīgi jānolīdzina un jāpieblietē.

6.6. Pašteces cauruļvadu TV inspekcija


6.6.1. Visiem pašteces kanalizācijas cauruļvadiem ar diametru De160 mm un vairāk ir obligāti veicama TV inspekcija. Veicot cauruļvadu iekšējā stāvokļa TV inspicēšanu, Būvuzņēmējam jānodrošina viss TV inspekcijai nepieciešamais tehniskais aprīkojums, kā arī jānodrošina piemērota, no nelabvēlīgiem laika apstākļiem aizsargāta vieta monitora uzstādīšanai. Būvuzņēmējam jānodrošina TV inspekcijas veikšanai nepieciešamais personāls, kas prastu apieties ar iekārtām un interpretēt iegūtos rezultātus. TV inspekcija jāveic pēc tranšejas aizbēršanas un grunts, un šķembu maisījuma noblietēšanas.


6.6.2. Apgaismojuma intensitātei un kameras pārvietošanās ātrumam cauruļvadā jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu inspicēšanas norisi. Būvuzņēmējam jānodrošina iespēja pēc Būvuzrauga pieprasījuma kameru jebkurā brīdī apturēt, fiksējot tās atrašanās vietu. TV inspekcijas aprīkojumam jānodrošina iespēju iegūt atsevišķu punktu fotogrāfijas.


6.6.3. Veicot pašteces cauruļvadu TV inspekciju, Būvuzņēmējam jānodrošina visu iespējamo caurļvadu defektu fiksēšanu, kuri radušies būvniecības laikā vai pirms tās, kā arī cauruļvadu atkāpes no vertikālās ass. Ja TV inspekcijas laikā ir konstatēti defekti, Būvuzņēmējam ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai tos novērstu.


6.6.4. Pašteces cauruļvadu TV inspekcija veicama pēc tranšeju aizbēršanas, noblietēšanas un šķembu pamatkārtas uzklāšanas.


6.7. Sistēmas hermētiskuma pārbaudes


6.7.1. Sistēmas hermētiskuma pārbaudi var veikt, pielietojot gan saspiestā gaisa, gan šķidruma aizpildīšanas metodi pēc EN 1610.


6.7.2. Veicot sistēmas presēšanu ar ūdeni vai gaisu, jāpievērš uzmanība tam, lai visi cauruļu gali un pieslēguma vietas būtu noslēgti un pietiekami noblīvēti.


6.7.3. Veicot uzpildi ar ūdeni, augstākajā punktā jāveic atgaisošana.


6.7.4. Cauruļvadu, šahtu un inspekcijas atveru hermētiskuma pārbaude jāveic ar gaisu vai ar ūdeni. Ja pārbaudi veic ar gaisu, korekcijas pasākumu un pārbaudes atkārtojumu skaits nosacījumu


neizpildīšanās gadījumā ir neierobežots. Ja pārbaude ar gaisu vienu vai vairākas reizes nav izturēta, ir pieļaujama pāreja uz pārbaudi ar ūdeni, un šīs pārbaudes rezultāts ir vienīgais noteicošais.



6.8. Akas – vispārīgās prasības


6.8.1. Akas būvējamas saskaņā ar rasējumos norādītajiem izmēriem un specifikācijām.


6.8.2. Plastmasas akas un kameras, ja tādas ir norādītas būvprojektā, ir jāpiegādā un jāiebūvē saskaņā ar ražotāja rekomendācijām. Piegādes komplektā jābūt attiecīgā ražotāja izgatavotai pamatnei un pārsedzei. Cauruļu ievadīšana šajās akās veicama, izmantojot ražotāja apstiprinātos veidgabalus.


6.8.3. Pirms aku iebūvēšanas jāveic visi sagatavošanās darbi. Aizbēruma platumam (no skatakas sienas līdz būvbedres sienai) ir jābūt vismaz 40 cm un jāatbilst LVS EN 1610 vai ekvivalents un LVS EN 1610 5.3. sadaļas vai ekvivalents prasībām.



6.9. Akas – vāki un korpusi


6.9.1. Aku vākiem un korpusiem ir jāatbilst EN124 prasībām.


6.10. Cauruļvadu likšana uz ielām un ceļiem


6.10.1. Saskaņā ar Līguma noteikumiem, izņemot gadījumus, kad iela vai ceļš tiek slēgti saskaņā ar rīkojumu par attiecīgās ielas vai ceļa slēgšanu, darbi veicami tā, lai ielas vai ceļa malā paliktu brīva josta autotransportam un gājējiem. Būvuzņēmējam jānodrošina brīva pieeja visiem īpašumiem, x.xx., garāžām, kas robežojas ar šādiem ceļiem, vai ielām. Būvuzņēmējam darbu gaitā ir jāievēro šai specifikācijai pievienotā satiksmes organizācijas plāna prasības.


6.10.2. Būvuzņēmējam jāievēro īpaša rūpība un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ceļi vai ielas, kurus Būvuzņēmējs izmanto darbu veikšanai, iekārtu, darbaspēka vai materiālu transportēšanai, netiek piesārņoti vai piegružoti iepriekšminēto darbību rezultātā. Tomēr, ja Būvuzrauga/Pasūtītāja pārstāvis uzskata, ka ceļi ir kļuvuši netīri, Būvuzņēmējam jānodrošina nekavējoši pasākumi šo ceļu vai ielu sakopšanai.


6.10.3. Gatavojoties cauruļvadu likšanai uz ielām vai ielu krustojumos, Būvuzņēmējam jāņem vērā visi iespējamie faktori, kas varētu ietekmēt darbu gaitu. Vēlāk iesniegti protesti par nelabvēlīgiem fiziskiem apstākļiem vai satiksmi būvdarbu gaitā netiks ņemti vērā.


6.10.4. Visa tranšeju rakšanas laikā ielās un ielu malās izraktā grunts nekavējoties nogādājama uz iepriekš apstiprinātu uzkrāšanas vietu. Vienīgais izņēmums ir grunts, kas saskaņā ar specifikāciju, var tikt atkārtoti izmantota tranšeju aizbēršanai. Nekādos apstākļos nav pieļaujama neizmantojamās grunts atstāšana kaudzēs tranšeju malās.


6.11. Skataku un kameru ūdensnecaurlaidība


6.11.1. Skatakām un kamerām jābūt pilnīgi ūdensnecaurlaidīgām, nedrīkst būt saskatāma ūdens iesūkšanās būvē, izņemot caur akas vāku.


6.12. Pieslēgumi esošām kanalizācijas caurulēm


6.12.1. Pieslēgumi jāveido, izmantojot standarta skataku, vai standarta iepriekš izgatavotus savienojumus, kur tas ir iespējams.


6.12.2. Pieslēgumu un cauruļu gali, kas nav vajadzīgi tūlītējai izmantošanai, jānoslēdz ar speciāli izgatavotiem noslēgiem, diskiem vai savienotājiem. Visu savienojumu novietojums ir jāreģistrē, veicot mērījumus tieši lejup no skatakas, un jāinformē Būvuzraugs, pirms tiek uzsākta tranšejas aizbēršana.



  1. SEGUMU ATJAUNOŠANA UN LABIEKĀRTOŠANA


7.1. Segumu atjaunošana


7.1.1 Atjaunošanas darbi ir jāsaskaņo ar ceļu dienesta/apsaimniekotāja prasībām un atjaunošanas rezultātā ceļa stāvoklim jābūt tādam pašam vai labākam, nekā pirms darbu uzsākšanas. Seguma atjaunošanas darbu veikšanai ņemt vērā Talsu novada saistošos noteikumus.


Visiem ceļu segumu atjaunošanas darbiem un izmantojamiem materiāliem jāatbilst “Autoceļu specifikācijas 2017” noteiktajām prasībām.


7.2. Atjaunošanas materiāli


7.2.1. Atjaunošanas vajadzībām var izmantot grunts materiālu, kas iepriekš darbu veikšanas gaitā tika izrakts no tranšejām, ja vien tas ir labā stāvoklī un pēc Būvuzrauga/Pasūtītāja ieskatiem ir piemērots pamatnes izbūvei. Gadījumā, ja rodas materiālu iztrūkums, Būvuzņēmējam jānodrošina trūkstošā materiāla apjoma piegāde, un ar to saistītās izmaksas ir jāparedz pie pagaidu atjaunošanas izmaksām. Ceļa virsmas izbūve virs tranšejas pamatnes kārtas veicama, izmantojot norādītos importētos materiālus.



7.3. Ceļu darbi – vispārīgi


7.3.1. Ceļu izbūvi un atjaunošanu veic saskaņā ar rasējumiem un būvprojektos norādītājām prasībām. Būvuzņēmējs veic visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai novērstu iespējamos bojājumus ceļa pamatkārtai, sagataves kārtai vai augšējam ceļa seguma līmenim, kas var rasties, neuzmanīgi darbojoties ar būvniecībā izmantojamo tehniku un iekārtām, kā arī par saviem līdzekļiem novērš radušos bojājumus.

7.4. Seguma atjaunošana


7.4.1 Ceļu un ielu atjaunošana veicama saskaņā ar „Autoceļu specifikāciju 2017” prasībām un Talsu novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem, un nepieciešamību sakārtot ielu un ceļu iepriekšējā stāvoklī.


7.4.2. Būvuzņēmējam ir jāveic visu virsmu atjaunošana. Virsmu atjaunošana veicama, cik drīz vien iespējams pēc tam, kad ir pabeigta tranšejas aizbēršana un pieblīvēšana, veikta ūdensvada hidrauliskā pārbaude un TV inspekcija pašteces cauruļvadiem, bet ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā pēc attiecīgā tranšejas posma aizbēršanas.


7.5.2. Augšējās seguma virskārtas atjaunošana veicama, ievērojot būvprojektā un Līgumā noteiktās prasības.


7.5.3. Seguma atjaunošana jāveic atbilstoši būvprojekta sastāvā iekļautajiem atjaunojamo segumu konstruktīvajiem griezumiem. Būvuzņēmējam būvdarbu tāmē jāparedz visi nepieciešamie materiāli un darbi, kas nepieciešami seguma atjaunošanas darbu veikšanai.



7.6. Darbu pabeigšana


7.6.1. Pēc visu šeit minēto virsmas atjaunošanas darbu vai ar to saistītu darbu pabeigšanas, jāsaņem Būvuzrauga atzinums un gadījumā, ja tiek atjaunoti publiskie ceļi vai ielas - atbildīgās pašvaldības institūcijas atzinums. Visiem ceļiem un ietvēm jābūt kārtīgiem un tīriem, visiem segumiem jābūt atjaunotiem tādā pašā kvalitātē, kā pirms darbu uzsākšanas, virsmas segumam jābūt vienā līmenī un veidotam no līdzvērtīga materiāla kā esošais segums. Jāatjauno visi ceļa apzīmējumi, kas tika noņemti darbu veikšanas laikā. Skataku un citu aku vākiem ir jābūt precīzi vienā līmeni ar jauno segumu, bez jebkādiem padziļinājuma vai pacēluma. Pirms darbu pabeigšanas ir jāatjauno skataku lūkas un citu aku vāki, jāatbrīvo no šķembu un darvas paliekām.



  1. SATIKSMES ORGANIZĀCIJA


8.1. Satiksmes organizācijas prasības


8.1.1. Satiksmes organizācija jāizstrādā un jāsaskaņo atbilstoši Talsu novada pašvaldībā pieņemtajai kārtībai pirms darbu uzsākšanas.


8.1.2. Sadarbībā ar Pasūtītāju Uzņēmējam ir jāizstrādā satiksmes organizācijas plāns šī projekta realizācijai. Plānā jānorāda iespējamie satiksmes apvedceļi/atzarojumi satiksmes novirzīšanai. Pirms darbu uzsākšanas izstrādātas satiksmes organizācijas plāns ir jāsaskaņo un jāiesniedz apstiprināšanai Pasūtītājam un Būvuzraugam.


8.1.3. Uzņēmējs ir atbildīgs par nepieciešamo ceļu atvēršanas un slēgšanas atļauju saņemšanu no atbildīgajiem dienestiem. Uzņēmējam saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir jāuzstāda arī atbilstoši informatīvi paziņojumu stendi, kas informē par satiksmes ierobežojumiem, ceļa slēgšanu utt. Ja nepieciešams, jāpārceļ sabiedriskā transporta pieturvietas un jāorganizē maršutu pārvirzīšana par saviem līdzekļiem (t.i. šo izmaksu riski jāizvērtē un jāiekļauj cenas piedāvājumā atbilstošā apjomā).


8.1.4. Uzņēmējam ir jānodrošina un visā līguma izpildes laikā jāuztur, kur nepieciešams, atbilstošas norobežojošās barjeras, brīdinājuma signāllampas un apsardze objektos. Norobežojošajām barjerām un brīdinājuma signāllampām ir jābūt labā darba stāvoklī atbilstoši Būvuzrauga ieskatiem.


8.1.5. Vietās, kur ceļi ir slēgti satiksmei vai arī, kur ir noteikti satiksmes ierobežojumi, Uzņēmējam ir jāpiegādā, jāuzstāda un jāuztur visa Darbu izpildes perioda garumā atbilstošas brīdinājuma zīmes un virziena norādes, kā arī jebkuras citas zīmes vai brīdinājuma gaismas signāli, kas var būt uzskatāmi par nepieciešamām. Uzņēmējam jānodrošina, lai visas satiksmes zīmes, apgaismojuma elementi, barjeras un satiksmes brīdinājuma signāllampas būtu tīri un salasāmi/saskatāmi, kā arī Uzņēmējs ir atbildīgs par to pārvietošanu, aizsegšanu vai novākšanu atbilstoši darbu izpildes gaitai.


8.1.6. Atsevišķi no mehānisko transportlīdzekļu kustības, ja nepieciešams, ir jāparedz un jāierīko zonas, kur jābūt nodrošinātai arī gājēju kustībai pa laipām. Uzņēmējam jāievēro darba frontes robeža, lai maksimāli samazinātu iespējamos bojājumus ārpus darba frontes robežām privātīpašumu teritorijā, un pirms darbu uzsākšanas jebkurā darbu posmā, kur darbu gaitā tiks skarta arī pieeja privātīpašumam, savlaicīgi jābrīdina to īpašnieki, lietotāji vai nomnieki, un jāievēro jebkādas samērīgas to izvirzītās prasības.


8.1.7. Darbus objektā var uzsākt tikai pēc tam, kad ir saskaņoti un ieviesti visi satiksmes drošības pasākumi. Šajā nolūkā jāievēro zemāk minētās prasības:


  • Ceļa zīmēm ir jābūt noformētām un uzstādītām atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām.


  • Satiksmes organizācijas plāns Uzņēmējam ir jāsaskaņo ar atbildīgajiem dienestiem par satiksmes nodrošināšanu un ar Pasūtītāju, kā arī tajā jāveic, ja nepieciešams, vajadzīgās izmaiņas un papildinājumi, un regulāri jāorganizē pasākumi sabiedrības informēšanai, x.xx., drukāti informatīvie materiāli, informatīvi paziņojumi vietējos laikrakstos un radio reklāmas.


  • Uzņēmējam jāuzstāda atbilstošas brīdinājuma zīmes, norobežojošās barjeras, pagaidu žogs, ceļa zīmes un jāierīko pagaidu gājēju celiņi.


  • Uzņēmējam jānodrošina netraucēta piekļuve ēkām (dzīvojamām ēkām, iestādēm, tirdzniecības vietām utt.).


  • Līguma izpildes laikā Uzņēmējam jānodrošina netraucētas piekļuves iespējas ārkārtas palīdzības dienestiem.


  • Uzņēmējam ir jānodrošina arī pastāvīga darbu koordinācija ar:

o SIA „Talsu ūdens” projekta vadības komandu;


o Būvuzraugu;


o Citiem inženierkomunikāciju īpašniekiem un turētājiem.

Valsts un pašvaldības dienstiem.



  1. DARBA DROŠĪBA UN VESELĪBAS AIZSARDZĪBA


9.1. Vispārīgi jautājumi


9.1.1. Būvuzņēmējs uzņemas pilnu atbildību par Xxxxx drošību un ievēro spēkā esošo LR likumdošanu darba drošības jomā, LR būvnormatīvu, kā arī attiecīgo ES direktīvu prasības.


9.1.2. Darba drošības pasākumi personu un īpašuma aizsardzībai būvvietā, kā arī ārpus tās, ir īstenojami, ievērojot Līguma noteikumos minētās prasības. Pirms Darbu uzsākšanas Būvuzņēmējs iesniedz Būvuzraugam rakstiskai saskaņošanai Darba drošības un veselības aizsardzības plānu. Minētais plāns, x.xx., tajā ietvertās instrukcijas rīcībai ārkārtas situācijās, ir saistošas visām personām, kas ir iesaistītas Darbu izpildē. Īpaša uzmanība jāpievērš zemāk minētajiem jautājumiem:


- - Potenciāli bīstamo darbības veidu apzināšana un pasākumu risku novēršanai/mazināšanai ieviešana;


  • Tīrības un kārtības nodrošināšana būvvietā;


  • Kārtība ziņošanai par negadījumiem un bīstamiem apstākļiem, kādi konstatēti Darbu izpildes gaitā;


  • Drošas darba prakses ieviešana;


  • Informācija, kas sniedzama personālam, citiem būvuzņēmējiem vai būvvietas apmeklētājiem;


  • Darbības koordinēšana dažādu līgumu ietvaros;


  • Darbs ierobežotās telpās;


  • Darbs ar kanalizācijas sistēmu un esošiem pieslēgumiem kanalizācijas kolektoriem;


  • Pieslēgumi esošiem ūdensvadiem un saistošās darba higiēnas prasības;


9.1.3. Izpildītājam jānodrošina un jāuztur darba kārtībā viss aprīkojums, kas nepieciešams neatliekamās palīdzības sniegšanai negadījumos vai citās avārijas situācijās. Šis aprīkojums jātur gatavībā būvlaukumā un citās vietās, kur strādā regulāri Izpildītāja personāls. Izpildītājam jānodrošina, ka katrā šādā vietā ir pieejams cilvēks ar attiecīgām zināšanām par vienkāršāko pirmās palīdzības procedūru, kas spētu sniegt palīdzību ievainojuma gadījumā.


9.1.4. Būvuzņēmējam ir jānodrošina atbilstoši kvalificēta (atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 2003. gada 25. februāra noteikumu Nr.92 “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” 8.1 punkta prasībām) darba drošības inženiera pastāvīga klātbūtne būvvietā. Būvuzņēmējam ir jāiesniedz uzņēmuma darba drošības un veselības aizsardzības stratēģijas kopija. Pie Tehniskā piedāvājuma jāpievieno apliecinājums, ka Pretendents iepirkuma izpildei piesaistīs darba aizsardzības atbildīgo personu – koordinatoru, kurš atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 2003. gada 25. februāra noteikumu Nr.92 8.1 punkta prasībām. Apliecinājumam jāpievieno informācija par piedāvāto darba aizsardzības koordinatoru un dokumentu kopijas, kas apstiprina piedāvātā darba aizsardzības koordinatora atbilstību Latvijas Republikas Ministru kabineta 2003. gada 25. februāra noteikumu Nr.92 8.1 punkta prasībām un darba aizsardzības koordinatora rakstisks apliecinājumus par gatavību veikt piedāvājumā minētos darbus nolikumā norādītājā būvniecības laikā.


9.1.5. Darba drošības inženierim ir jāveic nepieciešamās izmaiņas un papildinājumi šajā dokumentā, ietverot attiecībā uz šo projektu iespējamos riskus un pasākumus šo risku kontrolei.




22


Document Metadata

Filed: April 3rd, 2018