LATVIJAS APVIENOTĀ POLICISTU ARODBIEDRĪBA
LATVIJAS APVIENOTĀ POLICISTU ARODBIEDRĪBA
S T A T Ū T I
Rīga 2013
1. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
1. Latvijas Apvienotā Policistu arodbiedrība (turpmāk tekstā – LAPA) ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kas uz brīvprātības principiem apvieno darbiniekus, kuri strādā vai ir pārtraukuši darba attiecības Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījumu vietu pārvaldē un Pašvaldību policijas, kā arī tie kuriem veicot amata pienākumus ir vai bija operatīva darbinieka statuss
2. Arodbiedrība darbojas atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, normatīviem aktiem un šiem Statūtiem.
3. LAPA ir juridiskas personas statuss, rēķins bankā, noteikta parauga zīmogs un cita atribūtika.
4. Attiecības ar valsts un pašvaldības iestādēm, sabiedriskajām organizācijām, kustībām un politiskajām partijām, kā arī citu valstu tiesībsargājošo iestāžu organizācijām, tiek veidotas uz savstarpējas cieņas, līdztiesīgas partnerības pamatiem un savstarpējiem līgumiem.
5. LAPA darbības principi ir: pašpārvalde, demokrātija un atklātums.
2. MĒRĶI UN UZDEVUMI
6. LAPA mērķi:
6.1. aizstāvēt savu biedru sociāli ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses:
6.1.1. tiesības uz darbu, taisnīgu un atbilstošu darba samaksu,
6.1.2. tiesības uz veselībai nekaitīgiem un drošiem darba apstākļiem,
6.1.3. tiesības uz atpūtu, garīgo un kultūras vajadzību apmierināšanu,
6.1.4. tiesības uz darbam nepieciešamo informatīvo un tehnisko nodrošinājumu,
6.1.5. arodbiedrības biedru nodarbinātības veicināšana.
6.2. piedalīties demokrātiskas un pārtikušas sabiedrības veidošanā.
7. LAPA pamatuzdevumi ir:
7.1. sekmēt tiesībsargājošo iestāžu attīstību,
7.2. īstenot Statūtos paredzētos uzdevumus un mērķus,
7.3. nostiprināt LAPA patstāvību.
8. Savu mērķu un uzdevumu realizēšanai LAPA:
8.1. pārstāv un aizstāv savu biedru tiesības, sociālās un ekonomiskās intereses valsts un pašvaldību iestādēs (attiecībās ar darba devēju), prokuratūrās, tiesās un citās organizācijās,
8.2. slēdz darba koplīgumu ar darba devējiem un kontrolē tā izpildi,
8.3. sniedz konsultācijas un palīdzību LAPA biedriem
8.4. izvērtē LAPA biedru iesniegumus par tiesību vai interešu aizskārumu un reaģē likumdošanas aktos noteiktā kārtībā,
8.5. kontrolē darba likumdošanas ievērošanu LAPA biedru amata pienākumu izpildes vietās,
8.6. organizē LAPA biedriem apmācības un atpūtas pasākumus,
8.7. informē sabiedrību par LAPA darbību,
8.8. organizē atbalsta akcijas, ja tiek pārkāptas LAPA biedru tiesības un intereses, kas izriet no dienesta gaitu vai darba tiesisko attiecību reglamentējošiem normatīviem aktiem / dokumentiem (likumi, koplīgums, līgums, vienošanās, iekšējās kārtības noteikumi, amata apraksti rīkojumi u.t.t.)
8.9. pēta sabiedrisko domu, pieprasa savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību iestāžu un organizāciju vadības,
8.10. sadarbojas ar Iekšlietu ministriju un pašvaldībām,
8.11. izmanto normatīvos aktos paredzētās likumdošanas iniciatīvas tiesības,
8.12. kā eksperts piedalās dažādu likumdošanas un normatīvo dokumentu izstrādē,
8.13. piedalās starptautiskajā arodbiedrību kustībā un starptautisko tiesībsargājošo iestāžu un organizāciju darbā,
8.14. izvirza savus pārstāvjus komisijās, darba grupās, padomēs, kuras risina tiesībsargājošo iestāžu attīstības jautājumus, pilnvaro piedalīties individuālās kvalifikācijas piešķiršanā un kārtējā novērtējumā,
8.15. sadarbojas ar organizācijām, kurām ir līdzīgi mērķi,
8.16. īsteno citas darbības formas, kas veicina LAPA mērķu un uzdevumu realizāciju,
8.17. veic saimniecisko darbību.
8.18. Arodbiedrības pārstāvjiem ir tiesības:
8.18.1. realizējot Arodbiedrības pārstāvniecības funkcijas, brīvi ieiet darba telpās un darbvietās;
8.18.2. apmeklēt uzņēmumus, organizācijas, iestādes, kur amata pienākumus pilda arodbiedrības biedri;
8.18.3. tikties ar administrācijas pārstāvjiem dienesta gaitu vai darba tiesisko attiecību jautājumos;
8.18.4. saskaņojot ar darba devēju/iestādes vadītāju organizēt arodbiedrības sapulces uzņēmuma, iestādes vai organizācijas telpās.
8.18.5. Izvietot uzņēmuma, iestādes vai organizācijas telpās Arodbiedrības paziņojumus un citu informāciju par Xxxxxxxxxxxxx darbu, izplatīt Arodbiedrības literatūru.
3. LAPA BIEDRI, TO TIESĪBAS UN PIENĀKUMI
9. LAPA pamats ir tās biedri. Par LAPA biedru var kļūt katrs, kurš strādā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījumu vietu pārvaldē, vai Pašvaldību policijās, vai arī tie kuriem ir/bija operatīvā darbinieka status kā arī persona, kura pārtraukusi darba attiecības minētajās iestādēs, neatkarīgi no pilsonības, tautības, rases, reliģiskās un politiskās pārliecības, ja atzīst LAPA Statūtus, saņēmis divu LAPA biedru ieteikumu, kā arī nav citas arodbiedrības biedrs un nav atbrīvots no dienesta vai darba sakarā ar tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai rupju disciplinārpārkāpumu.
10. Iestāšanās LAPA ir brīvprātīga. Iestāties vai izstāties no LAPA var uz iesnieguma pamata. To iesniedz LAPA Valdei vai administratīvi teritoriālajai pirmorganizācijai. Lēmumu pieņem LAPA valde ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā saņemšanas.
11. LAPA biedru uzskaiti veic LAPA valde, katram biedram izsniedzot noteikta parauga vai biedra karti. LAPA biedru skaits tiek precizēts divas reizes gadā (uz 1. jūniju un 1. janvāri).
12. LAPA uzņemas to biedru juridisku aizstāvību, kuri ir LAPA biedri vismaz sešus mēnešus un ir regulāri maksājuši biedra naudu.
13. Darbs vai mācības ārzemēs, darba pārtraukšana, aizejot pensijā, nepārtrauc LAPA biedra stāžu. Sievietēm, kas atrodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā sakarā ar bērnu audzināšanu, saglabājas tiesības būt par LAPA biedru.
14. LAPA biedriem ir tiesības:
14.1. saņemt LAPA aizstāvību un atbalstu, juridisko palīdzību darba tiesību, darba aizsardzības un citos sociālo tiesību jautājumos un to izskatīšanā valsts, pašvaldību (darba devēju) institūcijās, tiesā, iespēju robežās saņemt materiālo palīdzību.
14.2. lietot LAPA īpašumu,
14.3. vēlēt LAPA vadību un tikt tajā ievēlētam,
14.4. piedalīties, brīvi izteikt un aizstāvēt savu viedokli jebkurā LAPA organizētajā pasākumā,
14.5. saņemt jebkuru informāciju par LAPA darbību,
14.6. piedalīties jautājumu izskatīšanā par savu personīgo darbību;
15. LAPA biedru pienākumi ir:
15.1. pildīt LAPA Statūtus un lēmumus,
15.2. ievērot profesionālās un vispārējās ētikas normas,
15.3. regulāri maksāt biedru naudu,
15.4. piedalīties savas pirmorganizācijas darbā (ja tāda ir),
15.5. pildīt pienākumus, kas paredzēti darba koplīgumā vai citos LAPA noslēgtajos līgumos un ar to saskaņotajos normatīvajos dokumentos.
16. Darbība LAPA tiek pārtraukta divējādi:
16.1. brīvprātīgi uzrakstot iesniegumu par izstāšanos,
16.2. izslēdzot; no LAPA tiek izslēgts LAPA biedrs, kurš:
16.2.1. nepilda LAPA statūtos paredzētos pienākumus,
16.2.2. nav maksājis biedra naudu vairāk nekā sešus mēnešus,
16.2.3. ar savu rīcību diskreditē LAPA.
16.2.4. kļuvis par citas arodbiedrības biedru
16.3. Izslēgšanu var ierosināt LAPA biedri, pirmorganizācija vai valde. Lēmumu par izslēgšanu pieņem LAPA valde.
16.4. Līdz ar izstāšanos vai izslēgšanu tiek zaudētas visas arodbiedrības biedra tiesības. Biedra nauda atpakaļ netiek izmaksāta.
4. LAPA ORGANIZATORISKĀ UZBŪVE
4.1. KONGRESS
17. Augstākā LAPA lēmējinstitūcija ir kongress, kuru sasauc ne retāk kā reizi piecos gados.
18. LAPA kongress:
18.1. lemj par darbības stratēģijas jautājumiem,
18.2. lemj par finansu izlietošanu,
18.3. lemj par grozījumiem statūtos,
18.4. uz pieciem gadiem ievēl revīzijas komisiju.
18.5. tikai kongresa kompetencē ietilpst:
18.5.1. grozījumu izdarīšana statūtos;
18.5.2. LAPA prezidenta, viceprezidenta, valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;
18.5.3. revidenta, likvidatora ievēlēšana un atsaukšana;
18.5.4. lēmuma pieņemšana par LAPA darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;
19. Kongresā ar balsstiesībām var piedalīties viens pilnvarots pārstāvis no katriem 20 pirmorganizāciju biedriem. Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās biedri, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no LAPA pirmorganizāciju pilnvaroto biedru skaita.
19.1. Ja noteiktajā kārtībā sasauktais kongress nav lemttiesīgs tāpēc, ka tajā nav noteiktā kvoruma, atkārtoti sasauktais kongress ar to pašu darba kārtību ir lemttiesīgs neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita.
19.2. Kongresu vada Prezidents, ja biedri neievēlē citu vadītāju.
20. Kongresa sasaukšanas laiku un dienas kārtību izziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms tā norises.
21. Ārkārtas kongresu sasauc pēc Valdes iniciatīvas, kā arī tad, ja to pieprasa ne mazāk par 1/3 organizācijas biedru.
22. Paziņojums par Kongresa sasaukšanu
22.1. Paziņojumu par Kongresa sasaukšanu valde nosūta visiem balsstiesīgiem biedriem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Kongresa. Paziņojumi nosūtāmi uz biedru reģistrā norādītajām adresēm.
22.2. Paziņojumā norāda:
22.2.1. LAPA nosaukumu un juridisko adresi;
22.2.2. Kongresa norises vietu un laiku;
22.2.3. Kongresa veidu (kārtējai vai ārkārtas);
22.2.4. darba kārtību;
22.2.5. vietu un laiku, kur un kad biedri var iepazīties ar lēmumu projektiem Kongresa darba kārtībā iekļautajos jautājumos, kā arī ar citiem Kongresā izskatāmajiem jautājumiem.
22.3. Ja Kongresa darba kārtībā ir jautājums par grozījumu izdarīšanu statūtos, tad biedriem nosūtāmajam paziņojumam pievieno lēmuma projektu par statūtu grozījumiem, īpaši norādot:
22.3.1. statūtu noteikumus, kurus paredzēts grozīt, papildināt vai atcelt;
22.3.2. statūtu jauno noteikumu redakciju, ja statūti tiek papildināti ar jauniem noteikumiem.
22.4. Biedriem ir tiesības saņemt lēmuma projektu bez maksas vismaz 14 dienas pirms Kongresa.
23. Kongresa lēmumu ieraksta protokolā vai sastāda atsevišķa dokumenta veidā. Protokolu paraksta kongresa vadītājs un protokolētājs. Lēmumu paraksta sapulces vadītājs.
24. Kongresa lēmums attiecībā uz LAPA, valdes locekļiem, revidentu un biedriem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.
25. Kongresa lēmuma atzīšana par spēkā neesošu, ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru, uz šā pamata lēmums nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi kongresa biedri
26. Lēmumus Kongresā pieņem balsojot:
26.1. balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu pieprasa ne mazāk kā 1/3 klātesošo Kongresa dalībnieku
26.2. Kongresā lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu izņemot Lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos, LAPA darbības izbeigšanu vai turpināšanu, ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par divām trešdaļām Kongresā delegātu.
27. Ārkārtas Kongress
27.1. Ārkārtas Kongresu sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa revīzijas komisija vai biedri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu desmitdaļu no LAPA balsstiesīgo biedru skaita.
27.2. Ārkārtas Kongresa sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda Kongresa sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par Kongresa sasaukšanu iesniedz valdei un paziņo par to revīzijas komisijai.
27.3. Valde izsludina ārkārtas Kongresa sasaukšanu ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.
28. Izdevumus, kas saistīti ar Kongresa sasaukšanu, sedz LAPA
29. Kongresa norise
29.1. Kongresu atklāj prezidents;
29.2. Kongresa vadītāja priekšlikuma Kongress ievēlē balsu skaitītājus.
29.3. Pēc Kongresa atklāšanas balsstiesīgie biedri ievēlē Kongresa vadītāju.
29.4. Pēc Kongresa vadītāja priekšlikuma Kongress ievēlē Kongresa sekretāru (protokolētāju).
4.2. PREZIDENTS
30. Kongresā uz pieciem gadiem atklātā balsojumā no LAPA biedru vidus ievēl LAPA prezidentu.
31. Prezidents:.
31.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv LAPA,
31.2. sasauc un vada valdes sēdes,
31.3. pieaicina ekspertus.
31.4. organizē darba grupas,
31.5. organizē informācijas apmaiņu,
31.6. rīkojas ar finansu līdzekļiem,
31.7. organizē sekretariāta darbu,
31.8. ir Valdes loceklis.
32. Par savu darbu prezidents atskaitās LAPA Valdei un kongresam.
4.3. VICEPREZIDENTS
33. Kongresā uz pieciem gadiem atklātā balsojumā no LAPA biedru vidus ievēl LAPA viceprezidentu.
34. Viceprezidents:.
36.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv LAPA,
36.2. xxxxxx valdes sēdes,
36.3. organizē darba grupas,
36.4. organizē informācijas apmaiņu,
36.5. ir Valdes loceklis.
35. LAPA prezidenta prombūtnes laikā pilda LAPA prezidenta pienākumus.
36. Par savu darbu viceprezidents atskaitās LAPA valdei, prezidentam un kongresam.
4.3. VALDE
37. Koleģiālai jautājumu izskatīšanai un efektīvākai darba organizēšanai Kongresā uz pieciem gadiem atklātā balsojumā no LAPA biedru vidus ievēl Valdi, piecu līdz septiņu cilvēku sastāvā. Valde ir LAPA izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv Arodbiedrību.
38. Valde:
38.1. tiek sasaukta reizi mēnesī, nepieciešamības gadījumā prezidents vai 1/3 valdes locekļu ierosina sasaukt ārkārtas sēdi,
38.2. apstiprina izdevumu tāmi un štatu sarastu, lemj un pārrauga finanšu izlietojumu kongresu starplaikā,
38.3. no attiecīgā reģiona pārstāvjiem ievēl reģiona koordinatorus,
38.4. lemj par LAPA pilnvarotā(o) pārstāvja(u) izvirzīšanu strīdus vai svarīgu jautājumu izskatīšanai valsts vai pašvaldību iestādēs un tiesā,
38.5. Nosaka algoto darbinieku atalgojumu.
39. Valdes lēmumi ir saistoši prezidentam, viceprezidentam un LAPA biedriem.
40. Valdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši vairāk kā puse valdes locekļu.
41. Prezidentam un viceprezidentam ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņu pienākumiem un LAPA finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar valdes lēmumu.
42. Valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana:
42.1. Kongress ar savu lēmumu ievēlē un atsauc valdes locekļus.
42.2. Lai personu ievēlētu par valdes locekli, ir nepieciešama attiecīgās personas rakstveida piekrišana. Tajā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.
42.3. Valdes locekli ievēlē uz pieciem gadiem.
42.4. Valde ar savu lēmumu, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 valdes locekļu, var atstādināt Valdes locekli no pienākumu veikšanas, līdz ārkārtas kongresa sasaukšanai, ja tas rupji pārkāpj savas pilnvaras vai nepienācīgi pilda savus pienākumus vai arī diskreditē LAPA.
42.5. Valdes loceklis var jebkurā laikā atstāt valdes locekļa amatu, par to iesniedzot paziņojumu LAPA.
42.6. Gadījumā, ja LAPA Valdes loceklis noliek savas pilnvaras vai kādu citu iemeslu dēļ nevar turpināt pildīt savus pienākumus, tā vietā nāk nākamais kongresā visvairāk balsu saņēmušais LAPA valdes locekļa kandidāts
4.4. PIRMORGANIZĀCIJA
43. LAPA biedri (vismaz trīs), kuri strādā vienā administratīvā teritorijā, veido LAPA pirmorganizāciju. Visas LAPA pirmorganizācijas ir patstāvīgas savā darbībā, ja tā nav pretrunā ar šiem Statūtiem.
44. Lēmumu par pirmorganizācijas izveidošanu un likvidēšanu pieņem pirmorganizācijas sapulce, to reģistrē LAPA valde.
45. Pirmorganizācija ir tiesīga:
45.1. paust savu biedru viedokli, aizstāvēt viņu sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses attiecībās ar darba devēju, pašvaldību, valsti.,
45.2. noslēgt darba koplīgumu (vienošanos), kontrolēt tā izpildi,
45.3. organizēt likumdošanā paredzēto sabiedrisko kontroli par likumu izpildi darba vietā (Likums par darba aizsardzību, Likums par darba koplīgumiem u.c.), kā arī citu likumu un normatīvo aktu ievērošanu
45.4. izvirzīt savus pārstāvjus komisijās, darba grupās, padomēs, kuras tiek organizētas attiecīgajā administratīvajā teritorijā un kuru darbība skar organizācijas biedru darba, darba samaksas, darba aizsardzības u.c. sociāli ekonomiskās tiesības un intereses,
45.5. nodrošināt organizācijas biedrus ar regulāru informāciju par LAPA darbību dažādos līmeņos
45.6. piesaistīt pirmorganizācijai jaunus biedrus
45.7. veikt citus pasākumus, kuri ir saskaņā ar Statūtiem un LAPA biedru interesēm,
45.8. patstāvīgi veidot pirmorganizācijas struktūru,
45.9. noteikt lielāku biedru naudu apmēru, nekā tas noteikts šajos Statūtos,
45.10. Ja pirmorganizācijas biedru, kas regulāri maksā biedra naudu, skaits ir lielāks par 50, tā ir tiesīga gada laikā saņemt 20% no biedru naudās iemaksātās summas pirmorganizācijas vajadzībām. Naudas saņemšanas un izmantošanas kārtību nosaka LAPA valde.
46. Pirmorganizācijas vadītājs savā administratīvajā teritorijā pārstāv LAPA biedru šajos Statūtos noteiktas tiesības un intereses.
5. REVĪZIJAS KOMISIJA
47. Vienlaicīgi ar LAPA pārvaldes institūcijām, Kongress uz pieciem gadiem atklātā balsojumā no LAPA biedru vidus ievēl revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā, kura darbojas saskaņā ar Nolikumu par revīzijas komisiju.
6. LAPA LĪDZEKĻI UN ĪPAŠUMS
48. LAPA līdzekļus veido:
48.1. ikmēneša biedru naudas,
48.2. ienākumi no uzņēmējdarbības,
48.3. xxxxxxxxx, dāvinājumi, atbalstītāju iemaksas.
49. LAPA Valde var nodarboties ar uzņēmējdarbību, dot aizdevumus, glabāt savus naudas līdzekļus bankās un saņemt peļņas procentus. Tai var piederēt kustamais un nekustamais īpašums. LAPA īpašums ir vienots un nedalāms.
50. Ar LAPA naudas līdzekļiem un īpašumu ir tiesības rīkoties LAPA prezidentam, bet viņa prombūtnes vai slimības laikā, viceprezidentam, kas regulāri atskaitās par to izmantošanu (izlietošanu).
51. Ikmēneša biedru nauda ir viens procents no noteiktās amatalgas likmes, pamat darba vietā.
52. No biedru naudām atbrīvoti nestrādājoši pensionāri, un personas, kuras ieguvušas invaliditāti pildot dienesta pienākumus.
53. Biedru nauda ir LAPA kopējs īpašums.
54. Biedru nauda tiek izlietota Statūtos noteikto mērķu un uzdevumu realizēšanai:
54.1. biedru apmācībai juridiskos, ekonomiskos, sociālos un citos jautājumos,
54.2. ekspertu, speciālistu un darbinieku algošanai,
54.3. biedru juridiskai konsultācijai un aizstāvībai,
54.4. LAPA pasākumu organizēšanai,
54.5. LAPA informācijai,
54.6. darbības nodrošināšanai
54.7. citos gadījumos kad saņemts valdes lēmums par, ko nobalsoja 2/3 valdes locekļu.
55. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, LAPA institūcijas veic grāmatvedības uzskaiti, sastāda gada pārskatu par finansiālo darbību.
7. LAPA DARBĪBAS IZBEIGŠANA UN REORGANIZĀCIJA
56. Lēmumu par LAPA darbības izbeigšanu un īpašuma izmantošanas kārtību pieņem kongress.
57. LAPA darbības izbeigšanas gadījumā tās īpašuma un naudas līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka kongress.
58. Lēmumu par LAPA reorganizāciju pieņem kongress.