R E G L A M E N T S
Kurzemes reģionālās šķīrējtiesas
R E G L A M E N T S
( red ak ci j ā u z 02 . 0 6 . 20 20 . )
VISPĀRĪGĀ DAĻA
1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi.
1.1. Šķīrējtiesas nosaukums ir Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa.
1.2. Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa (turpmāk tekstā ``šķīrējtiesa``) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kas nodibināta ar mērķi nodrošināt šķīrējtiesai pakļauto strīdu izšķiršanu starp juridiskām personām, fiziskām personām vai juridiskām un fiziskām personām. Šķīrējtiesa ir nevalstiska organizācija un darbojas pastāvīgi atbilstoši Šķīrējtiesu likumam, Latvijas Civilprocesa likumam, tās statūtiem un šim Reglamentam.
1.3. Šķīrējtiesas dibinātājs ir Biedrība ``KRŠT``, reģ. Nr. 40008232237.
1.4. Kurzemes reģionālās šķīrējtiesas interneta mājas lapas adrese ir xxx.xxxx.xx.
2. nodaļa. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi.
2.1. Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
3) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.
2.2. Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.
2.3. Ja puses rakstveidā vienojušās par to, ka strīdi, kas attiecas uz konkrētu līgumu vai citām civiltiesiskām attiecībām, kas jau radušies vai var rasties nākotnē, tiks nodoti izskatīšanai Kurzemes reģionālajā šķīrējtiesā, un tādu strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā neierobežo Šķīrējtiesu likums, šie strīdi tiek izšķirti pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, Latvijas Civilprocesa likumu un šo Reglamentu.
2.4. Pušu vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai var būt izteikta:
1) kā speciāla atruna līgumā (šķīrējtiesas klauzula);
2) kā atsevišķa abpusēja vienošanās.
3. nodaļa. Šķīrējtiesas darba organizācija.
3.1. Šķīrējtiesa sastāv no vismaz 10 pastāvīgiem šķīrējtiesnešiem, kurus apstiprina šķīrējtiesas dibinātājs, šķīrējtiesas dibinātāja izpildinstitūcija.
3.2. Šķīrējtiesas dibinātājs veic sekojošas funkcijas:
3.2.1. lemj par strīda pakļautību šķīrējtiesai;
3.2.2. lemj par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu;
3.2.3. lemj par šķīrējtiesneša iecelšanu;
3.2.4. lemj par šķīrējtiesneša noraidījumu;
3.2.5. apstiprina patstāvīgos šķīrējtiesnešus;
3.2.6. apstiprina šķīrējtiesas procesa izmaksas;
3.2.7. izlemj jautājumus par konkrēta šķīrējtiesas procesa izmaksu (tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorārs) palielināšanu vai samazināšanu.
3.3. Šķīrējtiesas izpildinstitūcija ir šķīrējtiesas dibinātāja valde, kas veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas.
3.4. Šķīrējtiesas dibinātāja valdes sēdes sasauc un vada šķīrējtiesas dibinātāja valde. Šķīrējtiesas dibinātāja valdes sēdes tiek protokolētas un protokola paraksta visi šķīrējtiesas dibinātāja valdes locekļi.
3.5. Šķīrējtiesas dibinātājs var pieprasīt no jebkuras puses tādu informāciju, kāda tam nepieciešama savu funkciju pildīšanai sakarā ar konkrēto strīdu.
4. nodaļa. Šķīrējtiesas pakļautības noteikšana.
4.1. Jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai izlemj šķīrējtiesas dibinātājs, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.
4.2. Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz tai dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.
4.3. Šķīrējtiesas dibinātājs jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.
5. nodaļa. Paziņošana, termiņu aprēķināšana.
5.1. Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), šķīrējtiesa otrai pusei nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai — uz tās juridisko adresi. Dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
5.2. Paziņojumu par šķīrējtiesas sēdēm nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
5.3. Šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.
5.4. Lai aprēķinātu termiņus saskaņā ar šo Reglamentu, termiņa tecējums sākas nākošajā dienā pēc šajā nodaļā 4.2. punktā minētā rakstiskā dokumenta nosūtīšanas. Ja termiņa pēdējā diena sakrīt ar oficiālu svētku dienu vai brīvdienu, kas ir adresāta dzīves vietā vai juridiskās personas atrašanās vietā (pēc juridiskās adreses), termiņš tiek pagarināts līdz tuvākajai darbadienai.
6. nodaļa. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana.
6.1. Šķīrējtiesas process tiek uzsākts, rakstveidā iesniedzot prasības pieteikumu Šķīrējtiesai. Prasības pieteikums var tikt iesniegts latviešu valodā vai tajā valodā, kurā rakstīta vienošanās par šķīrējtiesu.
6.2. Par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu dibinātājs pieņem lēmumu ne vēlāk kā trīs dienu laikā no prasības pieteikuma saņemšanas un nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, izskaidrojot atbildētāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību.
6.3. Prasības pieteikumā jānorāda:
1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
3) ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
4) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
5) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
6) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
7) prasītāja prasījumus;
8) pievienoto dokumentu sarakstu;
9) citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
6.4. Prasības pieteikumam pievieno:
1) šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;
2) līgumu, kura sakarā strīds radies;
3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā.
6.5. Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
6.6. Prasība var tikt nodrošināta.
7. nodaļa. Pušu pārstāvība.
7.1. Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.
7.2. Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.
7.3. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.
8. nodaļa. Šķīrējtiesneši.
8.1. Par šķīrējtiesnesi var tikt iecelta jebkura rīcībspējīga persona, kura atbilst Šķīrējtiesu likuma nosacījumiem, ir piekritusi būt par šķīrējtiesnesi un kuru šķīrējtiesas dibinātājs iekļāvis šķīrējtiesnešu sarakstā.
8.2. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, viņam jābūt neatkarīgam, un šķīrējtiesnesis nedrīkst pakļauties nekādai ietekmei.
8.3. Šķīrējtiesnešu skaitam lietas izskatīšanā jābūt nepāra.
8.4. Ja puses iepriekš nav saskaņojušas šķīrējtiesnešu skaitu, tad tiek iecelts viens šķīrējtiesnesis 9. nodaļā noteiktajā kārtībā.
9. nodaļa. Šķīrējtiesnešu iecelšana.
9.1. Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, tās pēc savstarpējas vienošanās var izraudzīt jebkuru šķīrējtiesnešu sarakstā iekļauto šķīrējtiesnesi. Ja puses līdz prasības pieteikuma iesniegšanai nav vienojušās par konkrēta šķīrējtiesneša iecelšanu, šķīrējtiesa pēc prasības pieteikuma pieņemšanas nosūta pusēm paziņojumu, kurā piedāvā pusēm 7 dienu laikā vienoties par konkrētu šķīrējtiesneša kandidatūru. Ja puses noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas dibinātājs.
9.2. Ja puses vienojas par trīs šķīrējtiesnešu iecelšanu, katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim. Divi ieceltie šķīrējtiesneši izvēlas trešo šķīrējtiesnesi, kurš veic šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas. Ja viena puse 5 dienu laikā pēc tam, kad saņēmusi no otras puses paziņojumu par šķīrējtiesneša iecelšanu, nepaziņo šķīrējtiesai par sava
šķīrējtiesneša iecelšanu, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas dibinātājs. Ja 5 dienu laikā pēc abu pušu šķīrējtiesnešu iecelšanas šķīrējtiesneši nav vienojušies par šķīrējtiesas priekšsēdētāja izvēli, viņu ieceļ šķīrējtiesas dibinātājs pēc saviem ieskatiem 5 dienu laikā.
10. nodaļa. Šķīrējtiesneša atcelšana.
10.1. Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.
11. nodaļa. Šķīrējtiesnešu noraidīšana.
11.1. Šķīrējtiesnešu mainīšana līdz lietas izskatīšanas beigām nav atļauta. Puse ir tiesīga pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim, ja pierāda, ka kāds no šķīrējtiesnešiem ir ieinteresēts lietas iznākumā un ka pastāv pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās.
11.2. Iespējamais šķīrējtiesnesis paziņo pusei, kura griežas pie viņa sakarā ar iespējamo iecelšanu, jebkurus apstākļus, kuri var izsaukt pamatotas šaubas attiecībā uz viņa objektivitāti vai neatkarību. Ieceltais šķīrējtiesnesis paziņo pusēm par šādiem apstākļiem, izņemot gadījumus, kad viņi jau iepriekš bija informēti par šiem apstākļiem.
11.3. Puse var pieprasīt noraidīt tās iecelto šķīrējtiesnesi tikai uz tāda pamata, kas viņai kļuvis zināms pēc minētā šķīrējtiesneša iecelšanas.
11.4. Puse, kura vēlas noraidīt šķīrējtiesnesi, savu pieteikumu nosūta otrai pusei, šķīrējtiesnesim, kas tiek noraidīts, un šķīrējtiesai 5 dienu laikā no brīža, kad viņai kļuva zināmi šajā nodaļā minētie apstākļi.
11.5. Pieteikums par noraidījumu jānoformē rakstiski, norādot noraidīšanas iemeslus.
11.6. Kad šķīrējtiesnesi noraida viena puse, otra puse var piekrist šķīrējtiesneša noraidījumam. Tāpat šķīrējtiesnesis, attiecībā pret kuru iesniegts noraidījums, var pats atteikties no savu pienākumu pildīšanas. Abos gadījumos, lai aizvietotu šķīrējtiesnesi, jāievēro 8. nodaļā paredzētā kārtība.
11.7. Ja otra puse nepiekrīt noraidījumam un ja noraidāmais šķīrējtiesnesis pats neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
11.8. Ja šķīrējtiesas dibinātājs apmierina pieteikumu par noraidījumu, jauno šķīrējtiesnesi ieceļ, ievērojot 8. un 9. nodaļā paredzēto šķīrējtiesneša iecelšanas kārtību.
11.9. Šķīrējtiesneša nāves gadījumā vai, ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt savus pienākumus ilgāk kā vienu mēnesi (prombūtnes, smagas slimības vai citu iemeslu dēļ), šķīrējtiesas dibinātājs lemj par jauna šķīrējtiesneša iecelšanu 8. un 9. nodaļā noteiktajā kārtībā, vienlaicīgi apstiprinot iepriekšējā šķīrējtiesneša atcelšanu.
11.10. Ja tiek nomainīts vienpersoniskais šķīrējtiesnesis vai kāds no šķīrējtienešiem, visa lietas izskatīšana, kas notikusi līdz viņa nomaiņai, jāatkārto.
ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESS.
12. nodaļa. Vispārīgie noteikumi.
12.1. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas.
12.2. Ievērojot šo Reglamentu, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par vajadzīgu, ar noteikumu, ka attieksme pret pusēm būs vienāda un ka katrai pusei jebkurā procesa stadijā tiks sniegtas visas iespējas, lai izklāstītu savu viedokli.
13. nodaļa. Šķīrējtiesas procesa vieta.
13.1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa vietu.
13.2. Ja puses nevienojas par šķīrējtiesas procesa vietu, šķīrējtiesas sēdes notiek šķīrējtiesas telpās.
13.3. Šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, vai pārbaudītu tos.
14. nodaļa. Valoda.
14.1. Šķīrējtiesa notur procesu latviešu valodā, ja puses nevienojas par procesa noturēšanu citā valodā. Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā tiek noturēts process, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Tulka pakalpojumu izmaksas sākotnēji sedz puse, kurai tulks bijis nepieciešams.
14.2. Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm rakstiskā pierādījuma pārtulkošanu valodā, kādā tiek noturēts process.
15. nodaļa. Atsauksme uz prasību.
15.1. Atbildētājam ir tiesības nosūtīt prasītājam un šķīrējtiesai atsauksmi uz prasību.
15.2. Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz 15 dienu laikā, skaitot no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.
15.3. Atsauksmē atbildētājs norāda:
1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību;
3) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
4) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
5) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
15.4. Ja šķīrējtiesas noteiktajā termiņā atbildētājs neiesniedz savu atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesai ir tiesības turpināt procesu.
15.5. Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
16. nodaļa. Pretprasība.
16.1. Atbildētājs līdz brīdim, kamēr uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izskatīt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu. Pretprasība jānoformē atbilstoši nosacījumiem par prasības pieteikumu.
16.2. Pretprasību iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
17. nodaļa. Prasības pieteikumu un iebildumu grozīšana.
17.1. Šķīrējtiesas procesa laikā jebkura puse var grozīt vai papildināt savu prasības pieteikumu vai iebildumus visā šķīrējtiesas procesa laikā, līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana. Prasības pieteikumu nevar grozīt tādā veidā, ka tas pārsniedz šķīrējtiesas atrunas vai atsevišķas vienošanās par šķīrējtiesu.
18. nodaļa. Šķīrējtiesas noraidīšana sakarā ar nepakļautību.
18.1. Ja šķīrējtiesas procesa laikā tiek konstatēts, ka lieta nav pakļauta šķīrējtiesai, tad šķīrējtiesa pieņem noraidījumu sakarā ar lietas nepakļautību tai.
18.2. Ja šķīrējtiesa atzīst līgumu par spēkā neesošu, tad tas nenozīmē, ka šķīrējtiesas atruna tiek atzīta par spēkā neesošu.
18.3. Iesniegumu par to, ka civiltiesiskais strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.
19. nodaļa. Papildus dokumenti.
19.1. Šķīrējtiesa nosaka, kādi vēl dokumenti papildus prasības pieteikumam un atsauksmei uz prasību jāpieprasa no pusēm vai kādus tās var iesniegt, un nosaka šādu dokumentu iesniegšanas termiņu.
20. nodaļa. Termiņi.
20.1. Šķīrējtiesa var pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņus, ja uzskatīs to par lietderīgu, bet šķīrējtiesas noteiktie dokumentu iesniegšanas termiņi nedrīkst pārsniegt 20 dienas.
21. nodaļa. Pierādījumi un lietas noklausīšanās.
21.1. Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
21.2. Katras puses pienākums ir pierādīt apstākļus, uz kuriem tā atsaucas, pamatojot savus prasījumus vai iebildumus.
21.3. Šķīrējtiesa var, ja uzskata par lietderīgu, pieprasīt, lai jebkura puse nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei šķīrējtiesas noteiktā termiņā dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus šī puse iesniegs to strīdus apstākļu apstiprināšanai, kas minēti prasības pieteikumā vai atsauksmē uz prasību.
21.4. Šķīrējtiesa jebkurā brīdī var pieprasīt pusēm iesniegt dokumentus, lietiskos vai citus pierādījumus šķīrējtiesas noteiktajā termiņā.
21.5. Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.
21.6. Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
21.7. Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.
21.8. Šķīrējtiesa savlaicīgi paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūtu lietas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
21.9. Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
21.10. Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa un ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem. Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Puses sekretāru var noraidīt kārtībā kāda šajā reglamentā noteikta šķīrējtiesneša noraidījumam.
21.11. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un izteikt iebildumus vai piezīmes. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.
21.12. Noklausīšanās notiek slēgtā sēdē, ja puses nav vienojušās par citu.
21.13. Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam, iesniedz šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesa. Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir attiekusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.
21.14. Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu. Šajā gadījumā šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai. Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.
22. nodaļa. Ekspertīze.
22.1. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesa pēc puses lūgumu var noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus.
22.2. Pusēm pēc šķīrējtiesas pieprasījuma jānodod ekspertam jebkura informācija, kura saistīta ar lietu, vai jānodod viņam apskatei jebkuri dokumenti vai preces, kuras viņš var no tām pieprasīt.
22.3. Pēc eksperta atzinuma saņemšanas, šķīrējtiesa nosūta atzinuma kopiju pusēm, kurām jādod iespēja rakstveidā izteikt savu viedokli par atzinumu. Katra no pusēm ir tiesīga iepazīties ar jebkuru dokumentu, uz kuru eksperts atsaucas savā atzinumā.
22.4. Pēc jebkuras puses lūguma eksperts pēc sava atzinuma nodošanas var tikt uzklausīts sēdē, kurā pusēm jādod iespēja piedalīties un uzdot ekspertam jautājumus.
22.5. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse iepriekš ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem. Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par ekspertu pakalpojumiem.
23. nodaļa. Pušu neierašanās un dokumentu neiesniegšana.
23.1. Ja atbildētājs neiesniedz atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot šādu neiesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
23.2. Ja puses bez attaisnojuša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.
ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMS
24. nodaļa. Nolēmumu pieņemšana.
24.1. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
24.2. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas ir galīgs, nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt protestu.
25. nodaļa. Nolēmuma forma un juridiskais spēks.
25.1. Šķīrējtiesas nolēmums jānoformē rakstveidā.
25.2. Šķīrējtiesas nolēmums jāparaksta visiem šķīrējtiesnešiem un tajā jābūt norādītam nolēmuma pieņemšanas datumam un vietai. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta šķīrējtiesas nolēmumu, nolēmumā jānorāda neparakstīšanas iemesls.
25.3. Šķīrējtiesas spriedumā norāda:
1) šķīrējtiesas sastāvu;
2) sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
3) ziņas par pusēm — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
4) strīda priekšmetu;
5) sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi;
6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību;
7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11) šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
12) pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
13) citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
25.4. Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darba dienu laikā no tā taisīšanas dienas.
25.5. Šķīrējtiesa tās pieņemto spriedumu var nodot atklātībai tikai ar pušu piekrišanu.
25.6. Šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma tiek apliecināti ar šķīrējtiesas dibinātāja izpildinstitūcijas parakstu un šķīrējtiesas zīmogu.
26. nodaļa. Piemērojamais likums.
26.1. Šķīrējtiesa piemēro likumus, par kuriem puses vienojušās kā par likumiem, kuri jāpiemēro strīda izšķiršanā. Ja nav tādas vienošanās starp pusēm, šķīrējtiesa piemēro Latvijas Republikas likumus un citus normatīvos aktus.
27. nodaļa. Izlīgums un citi pamatojumi šķīrējtiesas procesa apturēšanai vai izbeigšanai.
27.1. Ja šķīrējtiesas procesa laikā, puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz. Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.
27.2. Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
27.3. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
1) prasītājs atteicies no prasības;
2) puses vienojas par izlīgumu;
3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
4) tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai;
5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
27.4. Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts reglamenta 27.3. 1.vai 2. punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
27.5. ja šķīrējtiesas process ir izbeigts reglamenta 27.3. punkta 3. vai 4. punktā norādīto iemeslu dēļ vai ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā ir izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.
28. nodaļa. Šķīrējtiesas sprieduma izskaidrošana un labošana.
28.1. Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.
28.2. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.
28.3. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.
29. nodaļa. Šķīrējtiesas izdevumi un to samaksāšanas kārtība.
29.1. Šķīrējtiesas spriedumā šķīrējtiesa nosaka šķīrējtiesas izdevumu summu, kura ietver sevī:
a) katra atsevišķa šķīrējtiesneša honorāru saskaņā ar Reglamenta pielikumu;
b) šķīrējtiesnešu ceļa un citus izdevumus;
c) samaksu par ekspertu, tulku, protokolista un citu personu pakalpojumiem;
d) citus izdevumus tādā mērā, kādā šiem izdevumiem piekrīt šķīrējtiesa;
e) zemāk minētos izdevumus tādā apmērā, kādu šķīrējtiesa atzīs par saprātīgu:
- izdevumus, kuri saistīti ar tās puses juridisko pārstāvniecību, kuras labā tiek taisīts spriedums, ja par šādiem izdevumiem tika paziņots šķīrējtiesas procesa laikā;
- izdevumus, kuri saistīti ar juridisko pārstāvniecību, par kuru ir noslēgts līgums, kas paredz lietas apmaksu no lietas iznākuma;
- izdevumus, kuri saistīti ar juridisko palīdzību, par kuru ir noslēgts līgums, kas paredz to samaksu;
f) šķīrējtiesas tiesvedības maksu.
29.2. Šķīrējtiesas dibinātājs, ievērojot konkrētus apstākļus, ir tiesīgs noteikt citu tiesvedības maksu un šķīrējtiesnešu honorāru katrā atsevišķā gadījumā .
29.3. Šķīrējtiesnešu honorāra apmērs var tikt palielināts, ņemot vērā strīda summu, strīda priekšmeta sarežģītību, laiku, kas bija nepieciešams šķīrējtiesnešiem, un jebkurus citus ar lietu saistītus apstākļus saskaņā ar šķīrējtiesas dibinātāja lēmumu.
29.4. Šķīrējtiesas izdevumi jāsedz pusei, kurai šķīrējtiesa taisījusi spriedumu par sliktu, izņemot 29.5. punktā norādīto gadījumu. Tomēr šķīrējtiesa var jebkurus tādus izdevumus sadalīt starp pusēm, ja tā to uzskata par saprātīgu, ņemot vērā lietas apstākļus.
29.5. Ja šķīrējtiesas process izbeidzas sakarā ar izlīgumu un izlīgumā puses nav noteikušas tiesvedības maksas un šķīrējtiesnešu honorāru sadalījumu, tad šo izdevumu samaksas sadalījumu starp pusēm nosaka šķīrējtiesa.
29.6. Puses strīda izskatīšanas laikā var palielināt prasības summu, attiecīgi samaksājot papildu tiesvedības maksu.
29.7. Šķīrējtiesas procesa laikā šķīrējtiesa var pieprasīt papildu maksu sakarā ar ekspertu, tulku un citu pieaicināto personu pakalpojumu izdevumu segšanu.
29.8. Eksperti, tulki un citas nepieciešamās personas tiek pieaicinātas pēc tam, kad puses nomaksā šķīrējtiesas noteiktos izdevumus par viņu pakalpojumiem. Ja šķīrējtiesas noteiktajā termiņā puses neveic šos maksājumus, šķīrējtiesa turpina izskatīt lietu, vadoties no iesniegtajiem pierādījumiem. Šajā gadījumā šķīrējtiesas dibinātājs pieņem lēmumu par daļēju tiesvedības maksas atmaksāšanu pusēm, ieturot summu, kas nepieciešama jau radušos izdevumu segšanai līdz procesa izbeigšanai.
29.9. Ja uzsāktā tiesvedība tiek izbeigta līdz lietas izskatīšanai pēc būtības, prasītājam tiek atgriezts samaksātais šķīrējtiesneša honorārs, bet netiek atgriezti samaksātie šķīrējtiesas izdevumi.
30. nodaļa. Šķīrējtiesas nolēmumu izpilde.
30.1. Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei šķīrējtiesa nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām.
30.2. Ja šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona (pilsētas) tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.
31. nodaļa. Šķīrējtiesas tiesvedības dokumentu glabāšana.
31.1. Šķīrējtiesas tiesvedības dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas dokumentus glabā likumā noteiktajā arhīvu glabāšanas kārtībā.
Liepājā, 2020. gada 2. jūnijā Šķīrējtiesas dibinātājs Biedrība “KRŠT”,
valdes locekļa Xxxxxx Xxxxxx personā
ŠIS DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU.