PASŪTĪJUMS: Līguma Nr. 2014-G/1367-01

PASŪTĪTĀJS: SIA „Īpašumi EG”

„Tigranas”, Tīnūžu pagasts, Ikšķiles novads, LV – 5015

IZPILDĪTĀJS: SIA „Firma L4”

Xxxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX–0000

OBJEKTS: Ietekmes uz vidi novērtējums dolomīta ieguvei derīgo izrakteņu

atradnē “Saikava” Madonas novadā, Praulienas pagastā

IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

Dolomīta ieguve derīgo izrakteņu atradnē

„Saikava” Madonas novada Praulienas

pagastā, nekustamajos īpašumos “Divupe”, “Silva” un “Dvīņi”

Ziņojuma kopsavilkums

2018. gada janvāra redakcijā (ņemot vērā VPVB 2017. gada

27. decembra vēstuli Nr.3-01/1344)

Rīga, 2018

IEVADS

SIA „Īpašumi EG” ir iecerējis veikt dolomīta ieguvi atradnē “Saikava” aptuveni 54,9 ha platībā Madonas novada Praulienas pagastā SIA „Īpašumi EG” piederošos, blakus esošos nekustamajos īpašumos „Divupe” (kad.Nr.70860150020, platība 24 ha), „Silva” (kad.Nr.70860150074, platība 21,1ha) un „Dvīņi” (kad.Nr.70860150114, platība 9,82 ha), kas veido vienotu iecirkni “Divupe”. Atbilstoši derīgo izrakteņu atradnes „Saikava” pasei, atradnē akceptēti (stāvoklis uz 1991. gada

6. janvāri) dolomīta krājumi: A kategorija 8965 tūkst. m3, N kategorija 38209 tūkst. m3, P kategorija 421576 tūkst. m3. Lielākā daļa dolomīta krājumu ieguļ zem pazemes ūdens līmeņa, tāpēc ieguve ir paredzēta ar pazemes ūdens līmeņa pazemināšanu. Gadā plānots iegūt 140 000 t jeb 48 276 m3 dolomīta.

Dolomīta ieguvi plānots uzsākt pēc visas nepieciešamās dokumentācijas nokārtošanas – saņemts atzinums par IVN ziņojumu, paredzētās darbības akcepts, derīgo izrakteņu ieguves limits, apstiprināts derīgo izrakteņu izstrādes projekts un citi pēc nepieciešamības vajadzīgie dokumenti.

Ietekmes uz vidi novērtējuma programma izdota SIA „Xxxx Xxxxxx AB” (xxx.Xx. 40003714329), juridiskā adrese: “Piekalni”, Jumpravas pagasts, Lielvārdes novads, LV-5023. Sakarā ar uzņēmuma nosaukuma/īpašuma tiesību maiņu, paredzēto darbību veiks SIA „Īpašumi EG” (xxx.Xx. 40103442701), juridiskā adrese: “Tigranas”, Tīnūžu pagats, Ikšķiles novads, LV-5015.

Ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumiem Nr.18 „Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”, kā arī Vides pārraudzības valsts biroja 2014. gada 19. jūnijā izsniegto programmu ietekmes uz vidi novērtējumam dolomīta ieguvei atradnē „Saikava” Madonas novada Praulienas pagastā, nekustamajos īpašumos „Divupe”,

„Silva” un „Dvīņi”.

Paredzētās darbības vieta - atradne „Saikava”, kurā plānota dolomīta ieguve, atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, aptuveni 7,4 km uz DA no Pagasta centra – Praulienas un 1 km attālumā uz ZR no apdzīvotas vietas Vecsaikava, 0,74 km attālumā uz Z no valsts reģionālā autoceļa P82 (Jaunkalsnava - Lubāna) un aptuveni 1 km attālumā uz DR no valsts vietējā autoceļa V874 (Saikava – Trakši – Prauliena). Tuvākās viensētas no atradnes atrodas DA virzienā aptuveni 500 m līdz 750 m attālumā („Amatnieki”, „Dauguļi”, „Jaunāres” un „Eglītes”).

Uz rietumiem no paredzētās darbības vietas atrodas juridiskām personām piederošās zemes platības, kurās notiek vai ir notikusi derīgo izrakteņu ieguve. No tiem zemes īpašumos - „Rietumi” (xxx.Xx. 70860150040 ar platību 14,1 ha un kad.Nr.70860150041 ar platību 21,7 ha) šobrīd derīgā materiāla ieguve nenotiek, savukārt īpašumā „Vecdruvēni” (xxx.Xx. 70860150013) derīgo materiālu iegūst SIA „DSG Karjeri”.

Ietekmes uz vidi novērtējuma izpētes teritorija – nekustamais īpašums „Divupe”, “Silva”, “Dvīņi” - ir lauksaimniecības zemes un meža zeme ar izstrādātam mežaudzēm, kas atbilst saimniecisko mežu kategorijai. IVN izpētes teritorijā ir izstrādātas mežaudzes un atsevišķi lapu koku pudurīši, lauksaimniecības zeme un vecs ābeļdārzs, kas atrodas samērā līdzenā reljefa teritorijā ar nelieliem pacēlumiem un pazeminājumiem.

Tuvākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas iekļauta arī Natura 2000 teritoriju tīklā ir 2004. gadā 10 790 ha lielā platībā izveidotais dabas parks “Kuja”, kas atrodas apmēram 2 km attālumā

uz Z no paredzētās darbības vietas. Teritorija Madonas novada Sarkaņu un Praulienas pagastā un Lubānas novada Indrānu pagastā 10 778 ha platībā izveidota 2004. gadā putnu aizsardzībai.

Būtiskākās ar atradnes „Saikava” saistītās potenciālās ietekmes ir pazemes ūdens līmeņu izmaiņas karjera atsūknēšanas laikā, vibrācijas un troksnis dolomīta slāņa atšķelšanas/sadrupināšanas rezultātā, kā arī putekļi, kas rodas iegūtā materiāla pārkraušanas un transportēšanas rezultātā. Ir sagaidāmas arī izmaiņas apkārtnes ainavā, kā arī citas mazāk būtiskas izmaiņas, kas apskatītas šajā Ziņojumā.

PAREDZĒTĀS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS

Derīgo izrakteņu atradnes raksturojums

Ietekmes uz vidi novērtējuma objekts ir dolomīta ieguve atradnē „Saikava” aptuveni 54,9 ha platībā Madonas novada Praulienas pagastā SIA „Īpašumi EG” piederošos, blakus esošos nekustamajos īpašumos „Divupe” (xxx.Xx. 70860150020, platība 24ha), „Silva” (kad.Nr.70860150074, platība 21,1ha) un „Dvīņi” (kad.Nr.70860150114, platība 9,82ha), kas veido vienotu ieguves platību (jeb iecirkni Divupe) un pilnībā atrodas atradnes “Saikava” teritorijā.

Darbības ierosinātājs plāno pēc pozitīva ietekmes uz vidi novērtējuma procesa pabeigšanas un paredzētās darbības akcepta pašvaldībā, veikt papildus ģeoloģisko izpēti, lai precizētu derīgā izrakteņa krājumus iecirknī Divupe. Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek izmantoti atradnes Saikava izpētes gaitā un papildizpētē iegūtā informācija un dati par atradnes ģeoloģisko uzbūvi, hidroģeoloģiskajiem apstākļiem un derīgā izrakteņa kvalitāti.

Lielākā daļa dolomīta ieguļ zem pazemes ūdens līmeņa, tāpēc ieguve ir paredzēta ar pazemes ūdens līmeņa pazemināšanu.

Iegūtā dolomīta plānotais izmantošanas veids - izejviela dolomītu šķembu ražošanai. Plānotais maksimālais dolomīta ieguves apjoms gadā ir 140 000 t jeb 48 276 m3, pieņemot, ka dolomīta blīvums ir 2900 g/cm3. No viena kubikmetra dolomīta var iegūt 1,8 – 2,0 m3 šķembu, tātad maksimālais iegūto šķembu apjoms gadā prognozējams 96 552 m3. iegūto šķembu apjoms var būt mazāks, ja mērķa frakcija ir sīkāka – tad rodas vairāk nederīgā materiāla.

Atradnē „Saikava” ir izdalīti A, N un P kategorijas krājumi. Dolomīts derīgs būvkaļķu, dolomītmiltu un šķembu ražošanai. Kopējā dolomīta atradnes „Saikava” platība ir 3045,56 ha, no kuriem 82,98 ha aizņem izdalītais A kategorijas dolomīta krājumu laukums, 294,38 ha - N kategorijas dolomīta krājumu laukums un 2668,2 ha - P kategorijas dolomīta krājumu laukums.

Saikavas atradne atrodas Pļaviņu, Jēkabpils – Viļānu provincē, kas ir lielākā un ar augstas kvalitātes dolomītiem bagātākā province, kura aizņem visu Austrumlatvijas zemienes centrālo daļu abos Daugavas krastos līdz valsts robežai dienvidos un nosacītai robežlīnijai Ilūkste-Preiļi- Viļāni austrumos.

Augšdevona Daugavas svītas (D3dg) dolomītus atradnes teritorijā pārsedz kvartāra nogulumi (Q). kuru biezums Iecirkņa „Divupe” teritorijā mainās no 2,85 līdz 7,6 m (vidējais biezums 4,61 m).

Zem derīgā slāņa iegulošie nogulumi, kas sastāv no māla un dolomītmerģeļu slāņmijas (D3slp), veido derīgā izrakteņa paslāni.

Visam dolomītu slāņu kompleksam ir vērojams neliels kritums virzienā no austrumiem uz rietumiem.

Pieguļošo platību izmantošanas iespējas un nosacījumi kontekstā ar paredzēto darbību

Paredzētās darbības vietai (nekustamajiem īpašumiem “Divupe”, “Silva” un “Dvīņi”) pieguļošās teritorijas atbilstoši Madonas novada teritorijas plānojuma 2013. – 2025. gadam Praulienas pagasta plānotajai (atļautajai) izmantošanai (grafiskā daļa) ir valsts mežu teritorijas (M1), pārējās mežu teritorijas (M2) un lauku zemes (L1).

Uz rietumiem aptuveni 50 m attālumā no paredzētās darbības vietas atrodas īpašums “Vecdruvēni” (izmantošanas veids rūpniecības apbūves teritorija (R) atbilstoši Madonas novada teritorijas plānojuma 2013. – 2025. gadam Praulienas pagasta plānotai (atļautai) izmantošanai), kurā uzņēmums SIA “DSG Karjeri” veic dolomīta ieguvi. Rūpniecības apbūves teritorija (R) nozīmē teritoriju, kur galvenais zemes izmantošanas veids ir rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumi, transporta un noliktavu uzņēmumi, derīgo izrakteņu ieguve, kā arī uzņēmumi, kuriem atbilstoši normatīviem ir noteiktas sanitārās aizsargjoslas vai arī īpašas prasības transportam.

Atbilstoši augstāk minētajam, paredzētās darbības pieguļošo platību izmantošanas iespējas un nosacījumi nav pretrunā ar paredzēto darbību – dolomīta ieguvi atradnes “Saikava” iecirknī Divupe (nekustamajos īpašumos “Divupe”, “Silva” un “Dvīņi”).

Derīgo izrakteņu ieguvei paredzētās teritorijas izmantošana, teritorijas sagatavošana un darbu secība

Derīgo izrakteņu ieguve tiks veikta atradnes licences laukuma noteiktajās robežās minēto zemes īpašumu teritorijā, precīza plānotās ieguves platība un tās konfigurācija šobrīd nav zināma. Atbilstoši Madonas novada teritorijas plānojuma 2013. – 2025. gadam izmantošanas un apbūves noteikumiem, pie mežu teritoriju atļautās papildizmantošanas ir minēta derīgo izrakteņu iegūšana, veicot atmežošanu (izņemot meža aizsargjoslā ap Madonas pilsētu). Savukārt lauku zemju viena no atļautajām galvenajām izmantošanām ir derīgo izrakteņu ieguve.

Kopējā potenciālā maksimālā zemes platība, kurai būs nepieciešama izmantošanas un zemes lietojuma maiņa ir 54,9 ha. Teritorija tiks precizēta derīgo izrakteņu ieguves licencē, nosakot licences laukumu.

Lai sagatavotu teritoriju dolomītu ieguvei, nepieciešams veikt sekojošas darbības:

• likumdošanā paredzētajā kārtībā un saskaņā ar spēkā esošu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai detālplānojumu veikt zemes izmantošanas un lietojuma maiņu;

• atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem saņemt visu nepieciešamo dokumentāciju ieguves darbu uzsākšanai, x.xx., zemes dzīļu izmantošanai atbilstoši MK noteikumiem Nr. 570 „Derīgo izrakteņu ieguves kārtība”;

• veikt augsnes slāņa un segkārtas noņemšanu un novietošanu atsevišķās bērtnēs ap ieguves vietu.

Derīgā izrakteņa ieguves karjera teritorijas sagatavošanai un derīgā izrakteņa ieguvei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks izstrādāts Karjera izstrādes un rekultivācijas tehniskais projekts, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks akceptēts atbildīgajās valsts un pašvaldības institūcijās. Tehniskā projekta izstrāde tiks uzsākta pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pabeigšanas, paredzētās darbības akcepta Madonas novada domē un derīgo izrakteņu ieguves licences saņemšanas. Tehniskā projekta izstrādē tiks ņemtas vērā Vides pārraudzības valsts biroja Atzinumā par IVN ziņojumu ietvertās obligātās prasības un rekomendācijas paredzētās darbības īstenošanai, normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī pašvaldības un valsts institūciju tehniskajos noteikumos ietvertās prasības un licences zemes dzīļu izmantošanai prasības.

Ieguves darbus paredzēts uzsākt pakāpeniski, sākot ar nekustamā īpašuma “Divupe” R daļu. Teritorijas sagatavošanas darbos ietilps nepieciešamo īpašuma daļu atmežošana, lai to

sagatavotu ieguvei. Atradnes izstrādes nodrošināšanai jaunus ceļus nav plānots ierīkot, izmantos esošos, kuri tiks rekonstruēti. Derīgo izrakteņu ieguve atradnes “Saikava” nekustamajos īpašumos “Divupe”, “Silva” un “Dvīņi” tiks veikta pēc vienādiem tehniskajiem risinājumiem.

Ieguves tehnoloģija paredz, ka vispirms tiks noņemta segkārta (biezums 2,5 – 4,0 m). Noņemtā segkārta tiks izvietota ap ieguves vietu, tādā veidā samazinot trokšņu un putekļu izplatību. Pēc atradnes izstrādes noņemtā segkārta tiks izmantota rekultivācijas darbos. Pēc virskārtas noņemšanas dolomītu ieguve ir plānota divās kāplēs līdz 13 m dziļumam. Tāpēc vidējā projektētā karjera dibena atzīme būs 87,8 m (pirmā kāple) un 81,3 m vjl. (otrā kāple), neskaitot virskārtas noņemšanu. Kāples augstums ~ 6 m.

Dolomīta ieguve tiks veikta fragmentāri un pakāpeniski, nosusinot atsevišķu dolomītu ieguves laukumu, nevis 54,8 ha plašu karjeru. Ieguves secība tiks detalizēta tehniskajā projektā. Sākotnēji zemes gabalā Divupe tiks izveidota līdz 3 ha liela ūdens atsūknēšanas tilpe. Pēc derīgā slāņa izņemšanas ap atsūknēšanas bedri, tā tiks pārvietota, bet izstrādātā karjera daļa tiks aizpildīta vai atdalīta no jaunas ieguves vietas ar segkārtas un atsijas materiālu valni. Sākotnējā atsūknēšanas tilpe tiks saglabāta un turpmākajā ieguves procesā izmantota kā nosēdbaseins. Pateicoties šai metodikai, tiks būtiski samazināti atsūknējamo ūdeņu apjomi un ierobežota depresijas piltuve ap karjeru, kā arī nodrošināta novadāmā ūdens attīrīšana no suspendētajām daļiņām.

Dolomīta ieguvi paredzēts veikt izmantojot spridzināšanas un ekskavācijas metodi, atklātā karjerā, darbus īstenojot pa etapiem. Ieguves process ietver šādas pamatdarbības:

• dolomīta irdināšana ar spridzināšanas metodi;

• sairdinātā dolomīta iekraušana damperos ar ekskavatoru;

• dolomīta nogādāšana uz pagaidu krautnēm (neapstrādātais dolomīts);

• neapstrādātā dolomīta nogādāšana uz tehnoloģisko laukumu šķembu materiāla sagatavošanai (izmanto drupināšanas un šķirošanas iekārtas);

• sašķiroto materiālu pa frakcijām novieto krautnēs;

• no krautnēm gatavo produkciju iekrauj autotransportā un nogādā patērētājam. Teritorijas sakopšanas, rekultivācijas pasākumi

Rekultivācija tiks uzsākta pēc pirmā ieguves etapa (“Divupes” nekustamā īpašuma) pabeigšanas. Daļa ieguves atkritumu tiks izmantoti karjera rekultivācijas procesā, atsevišķu daļu aizbēršanai, karjera nogāžu izlīdzināšanai un ainaviski vērtīgu ūdenstilpju izveidei. Pēc ieguves darbu pabeigšanas tiks pilnībā nodrošināta ieguves vietas rekultivācija un augstvērtīgas rekreācijas teritorijas izveide. Pēc atradnes izstrādes tās teritorijā tiks veikta ūdenskrātuvju ierīkošana.

Derīgo izrakteņu ieguves tehnoloģiju detalizēts apraksts

Dolomīta ieguve izstrādes laukumā notiks pēc cikliskas tehnoloģijas:

• dolomīta irdināšana (spridzināšana) un ieguve ar speciāli aprīkotu ekskavatoru, nogādāšana uz krautnēm;

• dolomīta drupināšana, šķirošana un nogādāšana uz gatavās produkcijas krautnēm.

Dolomīta drupināšanas un šķirošanas gaitā radušies dolomīta atlikumi (dolomīta milti, ārpusfrakciju šķembas u.c.) tiks novietoti atsevišķās krautnēs un tiks izmantoti atradnes rekultivācijai.

Iegūtais materiāls tiks iekrauts autotransportā (damperos) un nogādāts uz tehnoloģisko laukumu (drupināšanas, šķirošanas iekārtām) vai iegūtā materiāla krautnēm atradnes neizstrādātajā daļā. Gatavais materiāls tiks izvests no atradnes ar autotransportu pa esošajiem ceļiem, kas no paredzētās darbības vietas atrodas dienvidrietumu un rietumu virzienā. Esošie ceļi tiks rekonstruēti, lai tie atbilstu derīgā materiāla transportēšanas prasībām.

Derīgā materiāla ieguve tiks veikta ar atklāta karjera ieguves metodi, kāplēs, pazeminot pazemes ūdens līmeni zem izstrādājamās kāples. Atradnes izstrādes shēma izvēlēta, pamatojoties uz atradnes ģeoloģiskajiem un fizioģeogrāfiskajiem apstākļiem, derīgā izrakteņa fizikāli mehāniskajām īpašībām un derīgā izrakteņa iegulas biezumu. Izvēles galvenais mērķis ir nodrošināt ekonomiski izdevīgu un videi nekaitīgu ieguves un rekultivācijas darbu kompleksu.

Attēlā Nr.1. redzama plānotās darbības nekustamo īpašumu “Divupe”, “Silva” un “Dvīņi” atrašanās vietas, tehnoloģiskā laukuma novietojums un piebraucamais ceļš karjera teritorijai.

Attēls Nr.1. Paredzētās darbības atrašanās vieta

Veicot spridzināšanas darbus, īslaicīgi (~ 1-2 reizes mēnesī, trīs mēnešus gada laikā) tiek novērots paaugstināts trokšņa līmenis un vibrācijas, kuras iedzīvotāji sajūt vairāk kā 2 km attālumā no spridzināšanas vietas. Līdz ar to pastāvīga trokšņa ietekme no spridzināšanas darbu veikšanas nav paredzama.

Uzirdināto materiālu apstrādās drupinot un šķirojot, atsevišķos gadījumos arī mazgājot.

Sašķirotais materiāls tiks transportēts ar transportiera lenšu palīdzību un nobērts krautnēs. Pārstrādes rezultātā iegūtais materiāls tiks uzglabāts atklātās krautnēs. Materiāls autotransportā tiks iekrauts, izmantojot frontālos iekrāvējus.

Atkarībā no pieprasījuma, perspektīvā ir paredzēts veikt arī derīgā materiāla skalošanu. Materiāla skalošana tiks veikta tikai tajā laikā, kad nenotiks ūdens atsūknēšana karjerā.

Dolomīta šķembu skalošanai paredzēts izmantot ūdeni no karjera atsūknēšanas iebedres, kā arī turpat to novadīt. Derīgā materiāla skalošana tiks veikta periodā, kad nenotiks ūdens līmeņa pazemināšana, līdz ar to skalošanas laikā ūdenstilpne nebūs savienota ar meliorācijas sistēmu, un tai nav paredzēta notece virszemes ūdens objektos.

Plānotie derīgo izrakteņu ieguves veidi un apjomi

Derīgo izrakteņu - dolomīta ieguve paredzēta līdz 140 000 t/gadā jeb 48 276 m3 (pieņemot, ka dolomīta blīvums ir 2,9 g/cm3). Paredzētais ieguves apjoms gada laikā būs mainīgs un atkarīgs no pieprasījuma. Ieguves apjoms tiks paredzēts konkrētā gada ieguves plānā.

Plānotais dolomīta ieguves daudzums 140 000 t jeb 48 276 m3 (pieņemot, ka dolomīta blīvums ir 2,9 g/cm3). Pēc dolomīta iegūšanas to apstrādās tehnoloģiskajā laukumā, no kā plānots sagatavoto 96 552 m3 dolomīta sagataves apstrādei (1 m3 masīva dolomīta ir aptuveni 2 m3 sagataves materiāla). Ieguves gaitā paredzami zudumi (aptuveni 2% - 5 % no izstrādātā dolomīta apjoma, pieņemti 5 % - 4 828 m3) uz pārstrādi aiziet 91 724m3 iegūtā dolomīta. Pārstrādes zudumi prognozējami līdz 20%, vidēji 15%, jeb prognozējams vidēji viena gada ieguves ciklā gadā iegūt līdz 73 379 m3 gatavā materiāla (aptuveni 73 300 m3).

Dolomīta ieguves darbus paredzēts veikt sezonāli līdz 3 mēnešiem gada laikā – sausajā laikā, orientējoši no jūnija līdz augustam. Ieguve plānota darba dienās, kur vienas maiņas ilgums sastādīs 8 stundas dienā, iekļaujoties laika intervālā no 7:00 – 19:00. Mēnesī maksimāli ieguve notiks 22 dienas jeb 176 stundas, gadā vidēji 528 stundas. Saražotā produkcija tiks uzkrāta un uzglabāta krautnēs. Spridzināšanu paredzēts veikt 1-2 reizes mēnesī.

Darbība tehnoloģiskā laukumā (drupināšana, šķirošana, izvešana) var tikt veikta visu gadu darba dienās, 8 stundas dienā, iekļaujoties laika intervālā no 7:00 – 19:00. Iespējama arī vienlaicīga darbību veikšana, t.i., derīgā materiāla ieguve un tā apstrāde tehnoloģiskajā laukumā.

Ieguves laukuma maksimālās platības tiks noteiktas derīgo izrakteņu ieguves licencē (tiks noteiktas licences laukuma robežas).

Paredzētā darbība nav pretrunā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Aizsargjoslu likumu.

Ieguves laukuma izveides, iekārtu un bērtņu izvietojuma iespējamie risinājumi

Dolomīta ieguvi plānots uzsākt atradnes “Saikava” īpašuma “Divupe” R daļā. Izstrāde tiks veikta pa daļām. Tā kā izstrādi plānots uzsākt no īpašuma “Divupe” R daļas, tehnoloģiskais laukums,

kurā atradīsies karjera darbības nodrošināšanai nepieciešamā tehnika (damperi, ekskavatori, iekrāvēji, drupinātājs, šķirotāji), tiks izvietots pie piebraucamā ceļa, dolomīta ieguves vietas īpašuma “Divupe” ziemeļrietumu daļā, tādējādi nodrošinot kompaktu izvietojumu – tehnoloģiskais laukums blakus izstrādes veikšanas vietai. Noņemtās segkārtas bērtnes tiks veidotas ap dolomīta ieguves vietu. Savukārt iegūtā dolomīta bērtnes atradīsies blakus tehnoloģiskajam laukumam – t.i., no tehnoloģiskā laukuma uz austrumu pusi. Plānots veidot divas iegūtā dolomīta bērtnes, kurās katrā vienlaicīgais uzglabājamā materiāla daudzums būs aptuveni 613 m3.

Segkārtas noņemšana

Segkārtas noņemšana detalizēti tiks plānota tehniskajā projektā. Taču jebkurā gadījumā tiks ievēroti šādi nosacījumi:

1. Segkārta tiks noņemta pakāpeniski – ik gadus ieguvei paredzētajai teritorijai;

2. Auglīgās augsnes slānis tiks noņemts ar buldozeru un uzglabāts atsevišķās krautnēs tā, lai teritorijas rekultivācijas laikā to varētu izmantot karjera ūdenstilpju krastu apzaļumošanas darbiem;

3. Segkārta tiks novietota ap ieguves vietu, veidojot vaļņus, tādējādi samazinot trokšņa traucējumus un putekļu izplatību ārpus ieguves vietas teritorijas.

Nepieciešamie saglabājamās segkārtas apjomi, tās izvietojums un vaļņu augstums tiks precizēts tehniskajā projektā. Segkārtas materiāls pēc atradnes izstrādes tiks izmantots atradnes rekultivācijai, kā arī karjera ūdenstilpes krastu reljefa izveidei.

Karjera ūdens atsūknēšanas un novadīšanas sistēmas raksturojums

Lai, pielietojot izvēlēto tehnoloģiju, veiktu dolomīta ieguvi atradnes Saikava iecirknī Divupe, nepieciešama pazemes ūdens līmeņa pazemināšana ieguves vietā, ieguves laikā. Lai to nodrošinātu, tiek veikta karjera ūdeņu atsūknēšana un to novadīšana virszemes ūdensobjektos.

Pirms ūdens novadīšanas, jānodrošina tā attīrīšana no suspendētajām daļiņām.

Ūdens attīrīšanai no suspendētajām daļiņām, ņemot vērā samērā lielos atsūknējamā ūdens daudzumus, vispiemērotākā ir sedimentācijas vai nostādināšanas metode. Detalizēts ūdens attīrīšanas un novadīšanas projekts tiks izstrādāts tehniskā projekta izstrādes gaitā, tai skaitā saskaņojot ūdens novadīšanu ar pa meliorācijas grāvjiem ar Valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi (ZMNĪ), kas īsteno valsts meliorācijas sistēmu (polderu sūkņu staciju un ar tām saistīto inženierbūvju) un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu (ūdensnoteku) ekspluatāciju un uzturēšanu.

Dolomīta ieguve tiks veikta fragmentāri un pakāpeniski, nosusinot atsevišķus dolomītu ieguves laukumus, nevis veidojot 54,8 ha lielu karjeru. Ieguves procesā, virzoties uz priekšu, ieguves platībās pēc kārtas, nevis vienlaikus, tiks izveidotas apmēram 3 ha lielas ūdens atsūknēšanas/nostādināšanas tilpes, kā arī iebedre, no kurienes ūdens tiek iesūknēts atsūknēšanas/nostādināšanas tilpē. Tajā nosēžas suspendētās daļiņas un tālāk novadīšanas sistēmā nonāk tīrs ūdens.

Pēc derīgā slāņa izņemšanas ap iebedri, tā tiks pārvietota, bet izstrādātā karjera daļa tiks aizpildīta vai atdalīta no jaunas ieguves vietas ar segkārtas un atsijas materiālu valni. Pateicoties šai metodikai, tiks būtiski samazināti atsūknējamo ūdeņu apjomi un ierobežota depresijas piltuve ap karjeru.

Turklāt, dolomīta ieguves process tiek plānots ciklisks. Ieguves darbi tiks veikti maksimāli 3 mēnešus gadā, šajā laikā arī tiks veikta pazemes ūdens līmeņa pazemināšana, pārējā gada laikā ūdens atsūknēšana netiks veikta un ūdens līmenis atjaunosies, tāpēc karjera ietekme uz hidroģeoloģiskajiem apstākļiem būs nepastāvīga (pagaidu depresijas piltuve) aptuveni 3 mēnešus gadā.

Atsūknējamo ūdeņu apjomi un saistītās hidroģeoloģiskā režīma izmaiņas ir kvantificētas ar skaitliskā hidroģeoloģiskā modeļa palīdzību.

Ar hidroģeoloģiskā modeļa palīdzību aprēķinātie atsūknējamo ūdeņu apjomi ir šādi:

• līdz 7 tūkst. m3/d no 3 ha liela izstrādes laukuma ar dibena atzīmi 87,8 m vjl. (pirmā kāple),

• līdz 18 tūkst. m3/d no 3 ha liela izstrādes laukuma ar dibena atzīmi 81,3 m vjl. (otrā kāple);

• kopā līdz 28 tūkst. m3/d projektējamajā karjerā un esošajā SIA “DSG Karjeri” karjerā. Maksimālais depresijas piltuves rādiuss – 2,5 km.

Piebraukšanas iespējas derīgo izrakteņu ieguves teritorijām un pievedceļu raksturojums

Ieguves vietas teritorijā paredzēts veidot iekšējas brauktuves joslas derīgā materiāla transportēšanai no konkrētas ieguves vietas līdz pārstrādes iekārtam un saražotā šķembu materiāla krautnēm. Iekšējo brauktuvju novietojumu paredzēts mainīt atradnes izstrādes gaitā, mainoties ieguves teritorijai, tehnoloģiskā laukuma un bērtņu atrašanās vietām.

Transportēšanai izmantos esošos piebraucamos pievedceļus un autoceļus. Jaunu ceļu būvniecība nav paredzēta. Servitūta pievedceļu, kas plānotās darbības vietai pienāk no rietumu, dienvidrietumu puses, saskaņojot ar zemju īpašniekiem, paredzēts rekonstruēt, lai pa to varētu veikt gatavās produkcijas (dolomīta šķembu) pārvadāšanu. Esošos autoceļus jau izmanto dolomīta šķembu izvešanai blakus esošais uzņēmums – SIA "DSG Karjeri", kas veic dolomīta ieguvi dolomīta atradnes "Saikava" īpašumā “Vecdruvēni”.

Derīgā materiāla transportēšanai ir paredzēts izmantot esošos pievedceļus, pašvaldības ceļu (savieno autoceļu V874 ar autoceļu P84, t.i., nogriežoties no autoceļa V874 pa labi pirms Kujas upes tilta virzienā uz P84), valsts reģionālo autoceļu P62 (Krāslava – Preiļi – Madona), valsts reģionālo autoceļu P82 (Jaunkalsnava – Lubāna) un valsts reģionālo autoceļu P84 (Madona – Varakļāni). Ņemot vērā iedzīvotāju izteikto viedokli, tehniskā projekta izstrādes laikā tiks izvērtēta iespēja kā alternatīvu piebraucamo ceļu izmantot uz ziemeļiem no atradnes esošo meža ceļu, kurš tieši savienotu paredzētās darbības teritoriju ar autoceļu P84, ja AS “Latvijas valsts meži” piekritīs šādam risinājumam – izmantot esošo meža ceļu, to uzlabojot, nodrošinot atbilstošu nestspēju un piedaloties tā apsaimniekošanā. Izmantojot šo pievedceļu tā tuvumā un potenciālās ietekmes zonā neatrodas apdzīvotas vietas, viensētas.

AS “Latvijas valsts meži” informēja, ka meža autoceļš „Ābeļdārza ceļš" ir vienas transporta joslas ceļš ar 3 (trīs) transportlīdzekļu izmainīšanās vietām visa ceļa garumā (5.71 km), kas tik lielai plānotajai transporta plūsmai ir nepietiekami. Turklāt līdz šiem īpašumiem ir pastāvošs ceļa

servitūts apmēram 1.65 km garumā. Balstoties uz augstākminēto, nevaram piekrist paredzētajai transporta kustībai.

AS “Latvijas valsts meži” izteiktais viedoklis atbilst šodienas situācijai. Nākotnē (ņemot vērā plānoto samērā ilgo darbības īstenošanas laiku, kas var sasniegt 30 un vairāk gadus). Darbības ierosinātājs neizslēdz iespēju panākt vienošanos un sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” uzlabot autoceļa stāvokli un atsevišķos gadījumos izmantot arī šo transporta maršrutu tajos gadalaikos, kad tas netraucē mazā ērgļa ligzdošanai. Tādējādi tiktu radīta papildus iespēja diversificēti derīgā materiāla izvešanas maršrutus.

Dabas aizsardzības pārvalde savā 2017. gada 20. decembra vēstulē Nr. 4.9/68/2017-N-E pauž viedokli, ka minētā autoceļa izmantošana var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz mazā ērgļa dzīves apstākļiem mikrolieguma teritorijā un ka lai ietekmi izvērtētu nepieciešams ornitologa slēdziens. Tā kā šobrīd saistībā ar AS “Latvijas valsts meži” izteikto atteikumu autoceļa izmantošana tuvākajā laikā nav aktuāla, turpmāka ceļa izmantošanas izpēte šī ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros netiek veikta.

Izvešanas maršruts ir atkarīgs no gala mērķa, uz kurieni materiāls jānogādā, tāpēc nevar noteikt vienu izvešanas maršrutu, šobrīd esošais galvenais pievedceļš – servitūta ceļš no atradnes līdz autoceļam V874. Iespējamais papildus risinājums - esošais meža ceļš, kas savieno atradnes teritoriju ar autoceļu P84, taču tā izmantošana ir atkarīga no vienošanās ar AS Latvijas valsts meži, kā arī pārvietošanos pa to varētu ierobežot ceļam blakus esošais mikroliegums Mazā ērgļa ligzdošanas vietas aizsardzībai. Šajā gadījumā, saskaņā ar ornitoloģijas ekspertu pausto viedokli, ieteicams izvairīties no ceļa izmantošanas putna ligzdošanas laikā (aprīlis – jūlijs), bet gados, kad ērglis šeit neligzdo izmantošana iespējama visu gadu.

Tāpat tiks ievēroti noteiktie aprobežojumi atsevišķos ceļa posmos. Tādēļ plānots no autoceļa V874 nogriezties pa labi pirms Kujas upes tilta virzienā uz P84, jo pirms Kujas upes tilta šobrīd ir ierobežojoša zīme 10 t. Uzskatāms, ka zīme ierobežo transporta līdzekļu ar lielāku masu kustību pār Kujas tiltu. Prognozējams, ka pēc tilta rekonstrukcijas kustība varētu tikt atjaunota.

Autoceļu tuvumā atrodas vairākas viensētas, taču līdz šim nav saņemtas sūdzības un veikti trokšņa mērījumi pie tām, lai gan autoceļu V874 un Pašvaldības autoceļu, kas savieno autoceļu V874 ar autoceļu P84 jau šobrīd izmanto gan SIA “DSG karjeri”, gan lauksaimniecības tehnika, meža tehnika u.c. auto, kuru masa pārsniedz 10 t. Tā kā uz pašvaldības ceļa nav nekādu ierobežojumu, to vizuāli apsekojot, konstatēts, ka tas ir labas kvalitātes un atbilst visām prasībām smagā autotransporta kustībai pa to.

Autotransporta kustību pa Latvijas autoceļiem regulē likums “Par autoceļiem” un tam pakārtotie normatīvie akti. Saskaņā ar likumā “Par autoceļiem” noteikto, autoceļš ir kompleksa inženierbūve

ārpus pilsētas robežām, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem.

Minētais likums nosaka, ka ceļu lietotājiem ir tiesības transportlīdzekļu satiksmei lietot visus autoceļus, uz kuriem neattiecas īpašs aizliegums, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus un Ministru kabineta noteikumus par autoceļu valsts aizsardzību.

Atkarībā no piegādes vietas (kas mainās kā dienas, tā sezonas, kā arī ilgtermiņa griezumā) nav iespējams noteikt vienu konkrētu derīgā materiāla transportēšanas maršrutu.

Plānoto kravas automašīnu plūsmu viennozīmīgi prognozēt nav iespējams, jo tas atkarīgs no tā, uz kurieni būs nepieciešams piegādāt dolomīta šķembu gatavo produkciju. Intensīvākā automašīnu plūsma ir paredzama uz valsts vietējo autoceļu V874 (Saikava - Trakši - Prauliena), kur, saskaņā ar Latvijas valsts ceļu pieejamo informāciju par satiksmes intensitāti, 2015.gadā diennakts intensitāte bija 99 mašīnas/diennaktī, no kurām 30 % sastādīja kravu transports un tālāk pa pašvaldības autoceļu, kas savieno autoceļu V874 ar autoceļu P84, kā arī, ņemot vērā Madonas novada pašvaldības 2017. gada 8. decembra vēstulē Nr. MNP/2.1.3.1./17/2653 izteikto ierosinājumu, pa autoceļu V874 sasniedzot autoceļu P82 "Jaunkalsnava - Lubāna".

Tā kā izstrādes laiks ir pietiekami ilgs, iespējams arī izmaiņas pašreizējiem ierobežojumiem uz autoceļa V874 virzienā pār Kujas tiltu.

Saskaņā ar VSI Latvijas Valsts Ceļi apkopotajiem datiem (xxxxx://xxxxxx.xx/xxxxxxxxxxx-xx- dati/#satiksmes-intensitate) ir šāda satiksmes intensitāte uz esošajiem valsts un pašvaldības autoceļiem (dati par 2015.gadu, jaunāki nav publicēti):

• valsts autoceļš V 874 (Saikava - Trakši - Prauliena) vidējā noslodze 2015.g. dati 99 automašīnu dienā, pieaugot automašīnu skaitam par 40, tas palielina satiksmes intensitāti par 28,6%.

• reģionālais autoceļš P 62 (Krāslava – Preiļi – Madona), vidējā noslodze 2015.g. 546 - 1580 dienā, pieaugot automašīnu skaitam par 40, tas palielina satiksmes intensitāti par 2,5% – 7%, atkarībā no ceļa posma

• reģionālais autoceļš P 82 (Jaunkalsnava – Lubāna) vidējā noslodze 2015.g. 131 - 836 dienā, pieaugot automašīnu skaitam par 40, tas palielina satiksmes intensitāti par 4,5% - 23%, atkarībā no ceļa posma

• reģionālais autoceļš P 84 (Madona – Varakļāni) vidējā noslodze 2015.g. 1404 dienā, pieaugot automašīnu skaitam par 40, tas palielina satiksmes intensitāti par 2,8%.

Derīgā materiāla transportam tiks izmantots tikai visām normatīvo aktu prasībām atbilstošs autotransports, kura tehniskais stāvoklis, tai skaitā emisijas gaisā un trokšņa līmenis atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī ir nomaksāti visi normatīvajos aktos noteiktie nodokļi. Automašīnās iekrauto dolomīta šķembu apjoms atkarīgs no to rupjuma un īpatnējā svara. Mašīnas tiks piekrautas, nepārsniedzot Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 2.pielikumā “Pieļaujamie transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarīti (ar kravu vai bez tās), faktiskā masa un ass slodze” noteiktos lielumus. Šāds autotransports, ievērojot satiksmes noteikumus, ir tiesīgs brīvi, bez papildus aprobežojumiem vai pētījumiem pārvietoties pa valsts un pašvaldības autoceļiem.

Automašīnu kustības intensitātes pieaugums nepaaugstina automašīnu radīto trokšņa traucējumu līmeni, tikai palielina tā esamības biežumu, ko normatīvie akti neierobežo.

Esošo aizsargjoslu noteiktie aprobežojumi

Paredzētās darbības teritoriju nešķērso inženierkomunikāciju aizsargjoslas. Saskaņā ar Madonas novada teritorijas plānojuma 2013. - 2025. gadam Praulienas pagasta plānoto (atļauto) izmantošanu, daļa no paredzētās darbības teritorijas iekļaujas 3 000 metru aizsargjoslā ap civilās aviācijas drošībai paredzētajiem navigācijas tehniskiem līdzekļiem Aizsargjosla izveidota ap aeronavigācijas torni (radiobāku VOR), kas atrodas Praulienas pagasta „Trakšos”.

Paredzētā darbība nav pretrunā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Aizsargjoslu likumu.

Darbības nodrošināšanai nepieciešamie ūdens resursi

Dolomīta materiāla apstrādes procesā, lai iegūtu augstvērtīgas dolomīta šķembas, ūdeni izmanto māla daļiņu un dolomīta miltu atdalīšanai no šķembu materiāla – šķembu mazgāšana. Šī procesa nodrošināšanai tiks izmantots karjera ūdens. Šķembu skalošana tiks veikta tikai tajā laikā, kad nenotiek karjera ūdens atsūknēšana. Ūdens tiks ņemts no nostādināšanas baseina un novadīts atpakaļ tajā.

Līdz ar to nepieciešamā tehnoloģiskā ūdens apjoms tiks nodrošināts papildus neizmantojot ne pazemes, ne virszemes ūdens resursus.

Dzeramo ūdeni piegādās fasēto, atkarībā no patēriņa.

Sanitāri higiēniskajām vajadzībām (tualetēm un dušām) plānots izmantot attīrīto karjera ūdeni no nosēddīķa, ierīkojot sūkņu cauruļvadu ūdens apgādes sistēmu administratīvajam/ atpūtas vagoniņam.

Notekūdeņi

Derīgo izrakteņu izstrādes un apstrādes procesā veidosies un būs nepieciešams nodrošināt apsaimniekošanu šādiem notekūdeņiem:

• Sadzīves notekūdeņi;

• Tehniskie notekūdeņi, kas veidosies dolomīta šķembu skalošanas procesā;

• Karjera ūdeņi.

Derīgo izrakteņu ieguves laikā ūdens darbinieku vajadzībām tiks piegādāts fasēts (piemēram Venden, vai analogs).

Sadzīves notekūdeņi no strādājošo vagoniņiem tiks savākti hermētiskā notekūdeņu uzkrāšanas krājtvertnē un kopā ar notekūdeņiem no biotualetēm tiks izvesti uz attiecīgām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ko veiks specializēta līgumorganizācija.

Paredzētās darbības ietvaros plānots veikt arī dolomīta šķembu mazgāšanu. Plānots izmantot ūdens izmantošanas slēgto ciklu. Līdz ar to apkārtējā vidē netiks novadīts šķembu materiāla mazgāšanai izmantotais ūdens.

Vidē tiks novadīts karjera ūdens, kurš veidojas, pazeminot pazemes ūdens līmeni, tā lai nosusinātu iegūstamā dolomīta slāni, kā arī uztverot un novadot lietus ūdeņus no karjera. Karjera

ūdeņu apjomi būs atkarīgi no karjera dziļuma un platības. Karjera ūdeņus pēc nostādināšanas plānots novadīt meliorācijas novadgrāvī un pa to Aiviekstes upē.

Detalizēts ūdens novadīšanas sistēmas projekts tiks izstrādāts vienlaicīgi ar Ieguves tehnisko projektu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņots, kā arī tiks saņemta ūdens lietošanas atļauja ūdens novadīšanai.

Tā kā dolomīta ieguve un ūdens atsūknēšana tiks veikta periodiski, maksimāli 3 mēnešus gadā, siltajā gada laikā, kas parasti ir arī mazūdens periods, papildus ūdens apjoma nonākšana upē uzlabos tās ekoloģisko kvalitāti, palielinās caurplūdi un bagātinās ūdeni ar skābekli.

Īstenojot visus plānotos pasākumus, var prognozēt, ka upes ūdens kvalitāte netiks ietekmēta, bet atsevišķos gadījumos arī uzlabota, tai skaitā samazinot BSP5 koncentrāciju un bagātinot upes ūdeni ar skābekli.

Atkritumi un to apsaimniekošana

Karjera izstrādes procesā veidosies:

1. Sadzīves atkritumi;

2. Neliels apjoms ražošanas atkritumu, tai skaitā bīstamie atkritumi (smēreļļas, izlietotās eļļas u.c.);

3. Derīgo izrakteņu ieguves atkritumi, ko veido augsnes, iežu un atsiju pārpalikumi.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanai tehnoloģiskajā laukumā tiks novietots sadzīves atkritumu savākšanas konteiners un noslēgts līgums ar atbilstošu komersantu par tā apsaimniekošanu (savlaicīgu un regulāru iztukšošanu un turpmāko atkritumu apsaimniekošanu).

Ņemot vērā salīdzinoši nelielo atkritumu daudzumu, tie netiks šķiroti, bet to var mainīt atkarībā no pašvaldības nostājas un iespējām tālāk utilizēt dalītos atkritumu veidus. Atkritumu savākšanai un uzglabāšanai tiks izmantots konteiners ar tilpumu 1 m3, ko saskaņā ar noslēgto līgumu izvedīs licencēts atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, atkritumi tiks izvesti uz sadzīves atkritumu poligonu.

Ražošanas atkritumi un bīstamie atkritumi galvenokārt veidojas karjera tehnikas apkopes un remonta gaitā. Tā kā karjera tehnika ir specifiska un sarežģīta, par tās apkopi un remontu plānots slēgt līgumu ar šādu darbu veikšanā specializējušos komersantu. Kā viena no līguma prasībām tiks ietverta arī apkopes un remonta laikā radušos atkritumu savākšana un apsaimniekošana.

Neliels daudzums eļļainu lupatu, sorbenta un sorbējošo paklājiņu var rasties degvielas uzpildes gaitā. Šo atkritumu savākšanai tehnoloģiskajā laukumā tiks novietots speciāls konteiners un noslēgts līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kas pēc vajadzības savāks un izvedīs šos atkritumus, nodrošinot to turpmāko apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Derīgo izrakteņu ieguves atkritumi dolomīta ieguves procesā ir augsnes, iežu un atsiju pārpalikumi, kā arī duļķes no nosēddīķa. Daļai šo materiālu tiks nodrošināta izmantošana, taču daļu būs nepieciešams uzglabāt, izmantojot tos karjera rekultivācijas procesā.

Rekultivācija tiks uzsākta pēc otrā ieguves etapa pabeigšanas. Daļa ieguves atkritumu tiks izmantoti karjera rekultivācijas procesā, atsevišķu daļu aizbēršanai, karjera nogāžu izlīdzināšanai

un ainaviski vērtīgu ūdenstilpju izveidei. Pēc ieguves darbu pabeigšanas tiks pilnībā nodrošināta ieguves vietas rekultivācija un augstvērtīgas rekreācijas teritorijas izveide.

Plānotie rekultivācijas pasākumi un teritorijas turpmākā izmantošana

Detalizēti rekultivācijas pasākumi tiks aprakstīti atradnes „Derīgo izrakteņu ieguves un rekultivācijas projektā”. Plānots, ka atradnes rekultivācijas rezultātā tiks ierīkota ūdenskrātuve.

Pilnīga ieguves laukuma slēgšana notiks pēc derīgā izrakteņa krājumu izmantošanas, kas atkarīgs gan no ieguves uzsākšanas laika, gan no karjera izstrādes ilguma, kuru var ietekmēt dažādi apstākļi – iegūtā materiāla noieta tirgus u.c. Rekultivācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas tālāku izmantošanu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, novērst draudus iedzīvotāju veselībai un dzīvībai, kā arī apkārtējai videi, sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā.

Rekultivāciju veiks saskaņā ar izstrādātu rekultivācijas projektu pēc tā sagatavošanas, kas paredz izstrādāto karjeru rekultivēt, lai tā vietā neizveidotos nesakopta, piesārņota vai pamesta teritorija. Saskaņā ar Ministra kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumos Nr. 570 „Derīgo izrakteņu ieguves kartība” noteikto atradnes rekultivāciju ir iespēja veikt vienlaikus ar derīgo izrakteņu ieguvi, bet rekultivācija jāuzsāk ne vēlāk kā viena gada laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas.

Derīgo izrakteņu ieguves vietu ir iespēja rekultivēt par ūdenstilpi, kas ar laiku var kļūt par atpūtas objektu, kā arī būtu piemērota vieta ūdensputnu ligzdošanai. Papildus rekultivācijas darbiem ir nepieciešams veikt dažādus apzaļumošanas un ainavu veidošanas pasākumus, kas precizējami derīgo izrakteņu ieguves projektā vai atsevišķā projektā pēc ieguves darbu pabeigšanas.

Kā viena no perspektīvākajām rekultivēta karjera turpmākās izmantošanas iespējām ir zivsaimniecība. Dīķa dziļums un platums neļaus tam strauji aizaugt, un tas būs pietiekami liels, lai varētu veikt zivju audzēšanu rūpnieciskos apjomos. Otra iespēja ir izveidot pludmalei līdzīgu vietu, ko apmeklētu vietējie iedzīvotāji un arī no citām apkartējām vai tālākām vietām. Veidojot pludmali, ir jānodrošina lēzena smilšaina nogāze, tās krasta profilu veidojot ar nederīgās segkārtas smilts materiālu.

Pēc ieguves darbu pilnīgas pabeigšanas tiks izveidota labiekārtota, augstvērtīga teritorija ar vienu vai vairākām ūdenstilpēm un zaļo zonu.

Norakto augsnes slāni un segkārtu izmantos teritorijas izlīdzināšanai un reljefa veidošanai rekultivācijas ietvaros. Savukārt ieguves un materiāla apstrādes rezultātā veidojošos dolomīta pārstrādes atkritumus izmantos daļējai ieguves vietu aizbēršanai, samazinot ieguves ietekmi uz hidroģeoloģiskajiem apstākļiem un ūdens pieteci karjerā.

Derīgo izrakteņu ieguves laukuma sagatavošanas laikā noņemtais un līdz izstrādes beigām saglabātais auglīgais augsnes slānis un segkārta tiks izmantota karjera rekultivācijai, augsnes segas un arī veģetācijas atjaunošanai.

VIDES STĀVOKĻA NOVĒRTĒJUMS PLĀNOTĀ KARJERA TERITORIJĀ UN TĀS APKĀRTNĒ

Derīgo izrakteņu ieguvei paredzēto un tām piegulošo teritoriju apraksts

Paredzētā darbības vieta ir dolomīta atradne „Saikava”, kas atrodas Madonas novadā, Praulienas pagastā, aptuveni 7,4 km uz DA no pagasta centra – Praulienas

Attēls Nr.2. Paredzētās darbības vietas atrašanās vieta

Atradnes teritorija ir lauksaimniecības zemes un meža zeme ar izstrādātam mežaudzēm, kas atbilst saimniecisko mežu kategorijai. Atradnes teritorija ir izstrādātas mežaudzes un atsevišķi lapu koku pudurīši, lauksaimniecības zeme un vecs ābeļdārzs

Atradne atrodas samērā līdzenā reljefa teritorija ar nelieliem pacēlumiem un pazeminājumiem. Atradne atrodas liela meža masīva ielokā. Teritorija nedzīvo iedzīvotāji. Tuvākās apdzīvotas mājas atrodas vairāk, kā 500 metru no atradnes.

Saskaņā ar Madonas novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gada grafisko daļu Praulienas pagastam, paredzētās darbības vietas pašreizējā izmantošana ir lauksaimniecības zemju mija ar pārējām mežu teritorijām. Derīgā materiāla ieguvei ir nepieciešama zemes lietošanas veida maiņa.

Īpašumiem „Silva”, „Divupe” un „Dvīņi” pieguļ pārsvarā fiziskām personām piederošās zemes platības, izņemot ziemeļaustrumu robežu, kur atrodas lielas valsts īpašumā esošās meža platības.

Uz rietumiem no paredzētās darbības vietas atrodas juridiskām personām piederošās zemes platības, kurās notiek vai ir notikusi derīgo izrakteņu ieguve. Zemes īpašumos „Rietumi” (xxx.Xx. 70860150040 un 70860150041) šobrīd derīgā materiāla ieguve nenotiek. Rekultivācijas darbi īpašumos "Rietumi" nav veikti. Par to pārliecinājāmies arī paredzētās darbības vietas apsekošanas laikā, 2017. gada martā.

Savukārt īpašumā „Vecdruvēni” (xxx.Xx. 70860150013) derīgo materiālu iegūst SIA „DSG Karjeri”. Īpašumā “Vecdruvēni” dolomīta ieguve notiek visu gadu, atkarībā no pieprasījuma. Uz objekta apsekošanas brīdi karjera tehnoloģiskajā laukumā tika veikta dolomīta apstrāde tehnoloģiskajā laukumā un gatavās produkcijas izvešana no objekta teritorijas. Novadgrāvī, kurā tiek novadīts ūdens no karjera teritorijas, nogulumu un saduļķojuma nav. Esot blakus īpašumam "Vecdruvēni" tehnoloģiskā laukuma darbības laikā, troksnis praktiski nav dzirdams. Pastiprināta trokšņu izplatība ir nepastāvīga.

Tuvākās viensētas atrodas attālumā no 500 līdz 750 m no atradnes dienvidaustrumu robežas – viensētas „Amatnieki”, „Dauguļi”, „Jaunāres” un „Eglītes”. Tuvākās blīvi apdzīvotās vietas ir Saikava un Vecsaikava, kas atrodas aptuveni 1 km attālumos attiecīgi uz dienvidrietumiem un dienvidaustrumiem no paredzētās darbības vietas robežas. Kopumā 3 km rādiusā ir izvietotas aptuveni 40 viensētas skrajā apbūvē, kā arī divi ciemi – Saikava un Veicaikava.

Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta Kontroles institūcijās reģistrēto bioloģisko lauksaimniecību uzņēmumu sarakstu, uz 2017. gada 23. janvāri Madonas novada Praulienas pagastā ir reģistrētas 21 bioloģiskā lauksaimniecība, no kurām 10 ir reģistrētas kā uzņēmumi, bet 7 ir privātpersonas. Lielākā daļa no desmit reģistrētiem uzņēmumi, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, atrodas vairāk kā 5 km attālumā no paredzētās darbības, izņemot ZS

„Vērsalas”, kas atrodas 3,6 km attālumā uz Z no paredzētās darbības vietas, ZS „Dešupes”, kas atrodas 4,9 km attālumā uz ZR no paredzētās darbības vietas un SIA „Springaita”, kas izvietojas 2,9 km attālumā uz DR no potenciālās karjera vietas. Visos minētos uzņēmumos nodarbojas ar bioloģisko augkopību, ZS „Dešupes” un ZS „Vērsalas” papildus tam nodarbojas arī piena lopkopību, bet SIA „Springaita” nodarbojas arī ar aitkopību un kazkopību.

Meteoroloģisko apstākļu raksturojums

Madonas novads atrodas Austrumlatvijas vidienē – Vidzemes augstienē un Austrumlatvijas zemienē. Reljefs un virszemes ūdenstilpju tuvums nosaka, ka teritorijai ir raksturīgas klimatiskās atšķirības.

Kopumā Madonas novadā gadā vidēji ir ap 185 apmākušās dienas. Īpaši daudz apmākušos dienu ir pēdējā rudens un pirmajos ziemas mēnešos – līdz 23 dienām mēnesī. Novadam ir raksturīgs liels nokrišņu daudzums 700-800 mm gadā. Lielākais nokrišņu daudzums ir jūlijā un augustā. Vismazāk nokrišņu ir ziemas beigās un pavasara sākumā – xxxxx xxxxxx. Pirmais sniegs uzsnieg ap oktobra vidū/beigās. Pastāvīga sniega sega izveidojas decembra sākumā un sāk kust marta beigās vai aprīļa sākumā. Sniega sega novadā saglabājās vidēji 140 dienas, kas ir par divām nedēļām ilgāk nekā vidēji Latvijā. Arī sniega segas biezums ir viens no lielākajiem Latvijā

– 40 – 50 cm. Gada vidējā temperatūra ir 4 – 5°C. Aukstākais mēnesis ir janvāris ar vidējo temperatūru –7 °C. Siltākais mēnesis ir jūlijs ar vidējo temperatūru +16-+17 °C.

Hidroloģisko apstākļu raksturojums, karjera ūdeņu novadīšanai izvēlētās ūdensteces raksturojums

Latvijas teritorija atrodas humīdajā klimatiskajā zonā, kur nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu, tādēļ bieži, teritorijās ar vāju saposmojumu, kā arī reljefa pazeminājumos, vērojama teritoriju pārmitrināšanās.

Atradnes un tai pieguļošo teritoriju saposmojums ir vājš, tajā nav izteiktu paaugstinājumu.

Paredzētās darbības teritorijā neatrodas dabiskas ūdensteces vai meliorācijas kadastrā reģistrētas ūdens notekas vai citas meliorācijas sistēmas. Teritorijas apsekošanas gaitā tajā konstatēti daži nedziļi (līdz 1 m) aizauguši meliorācijas grāvji, kas nav savienoti ar meliorācijas kadastrā reģistrētajiem novadgrāvjiem, kas atrodas uz dienvidiem no paredzētās darbības teritorijas.

Karjera ūdeņus pēc to attīrīšanas, pa novadgrāvi plānots novadīt Aiviekstes upē. Aiviekste ir Daugavas baseina upe, lielākā Daugavas pieteka. Aiviekste ir 14. garākā Latvijas upe.

Paredzētās darbības teritorija un Aiviekstes upes posms, kurā plānota atsūknēto karjera ūdeņu novadīšana, atrodas ūdensobjektā D432 Aiviekste.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” 2.1. pielikumā noteikto, Aiviekstes upei visā tās garumā noteikts karpveidīgo zivju ūdeņu statuss.

Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 31.maija noteikumu Nr.4181. “Noteikumi par riska ūdensobjektiem” 1. pielikumā Aiviekste posmā no Pededzes ietekas līdz Aiviekstes ietekai Daugavā noteikta par riska ūdensobjektu

Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā nav citas dabīgās ūdensteces, tuvākā ir Aiviekstes pieteka Kuja. Paredzētās darbības teritorija neskar Kujas upes sateces baseinu, lai gan atrodas tuvu Kujas un Aiviekstes baseinu ūdensšķirtnei.

Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā neatrodas ezeri.

Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā nav purvi vai applūstošas teritorijas.

Saskaņā ar Meliorācijas kadastra datiem, paredzētās darbības teritorijā nav meliorācijas sistēmas.

Tuvākie novadgrāvji atrodas uz dienvidiem no paredzētās darbības teritorijas vairāk kā 300m attālumā no tās.

Ģeoloģiskās uzbūves un inženierģeoloģisko apstākļu raksturojums

Praulienas pagasta, tāpat kā visas Latvijas teritorija atrodas Austrumeiropas platformas ZR daļā. Tās ģeoloģiskajai uzbūvei raksturīgi divi pēc iežu sastāva, vecuma un attīstības vēstures krasi atšķirīgi uzbūves elementi: Kristāliskais pamatklintājs un nogulumiežu sega.

Teritorijas virskārtu sedz plāns Kvartāra (Q) nogulumu slānis. Q nogulumu biezums aplūkojamā teritorijā mainās no 1 līdz 5 m. Vidējais kvartāra nogulumu slāņa (segkārtas) biezums dolomītu atradnes teritorijā ir 2,5 m.

Zem Kvartāra nogulumiem izpētes un tai piegulošajā teritorijā ieguļ augšdevona Daugavas svītas nogulumi, kuri sastāv no plaisainiem dolomītiem ar retiem merģeļa un māla starpslāņiem, tie veido derīgo izrakteni atradnes Saikava teritorijā. Vidējais slāņa biezums ir 14,5 m.

Daugavas svītas pamatni veido Augšdevona Salaspils svītas nogulumi. Tie ir pārstāvēti ar ūdens vāji caurlaidīgiem māliem, merģeļiem un dolomītmerģeļiem. Vidējais slāņa biezums ir 13,5m.

Dziļāk ieguļ Augšdevona Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti. Kopējais svītas biezums pēc dolomītu meklēšanas urbuma Nr. 65-5 datiem ir 33 m. Svītas apakšdaļu veido ūdens vāji caurlaidīgie dolomītmerģeļi.

Augšdevona Amatas svītas nogulumu augšdaļu aptuveni 5 m biezumā veido aleirolīti un māli.

Dziļāk ieguļ Amatas svītas smilšakmeņi. Pēc apkārtējo ūdensieguves dziļurbumu datiem svītas biezums ir ap 30 m1.

Inženierģeoloģiskie apstākļi

IVN izpētes teritorijas raksturojama kā teritorija ar vienkāršiem inženierģeoloģiskiem apstākļiem. Tā kā derīgā slāņa lielo biezums ir ievērojams (vidēji 14,5 m), tehnoloģiski ir iespējama karjera ierīkošana ar 3-4 kāplēm. Atradnes nogāžu (sienu) stiprinājums nav nepieciešams, jo dolomīti 4

– 5 m dziļumā ir masīvi un stipri, un iespējams izveidot karjeru ar līdz pat 20 m augstām praktiski vertikālām un stabilām sienām. Ieguves laikā nav paredzami nogruvumi.

Zem augsnes virskārtas 0,2 - 0,5 m biezumā ieguļ morēnas smilšmāls, ar grants un oļu piejaukumu (līdz 15%), slāņa biezums – vidēji 2,5 m. Segkārtas kāplei ieteicams nodrošināt sānu slīpumu vismaz 1:3.

Tā kā derīgo izrakteņu ieguves laikā nav plānota citu būvju ierīkošana, karjera izveidei inženierģeoloģiskie apstākļi ir vienkārši un tie tiks ņemti vērā, izstrādājot ieguves tehnisko projektu.

Teritorijā atsevišķos pazeminājumos novērojami pārpurvošanās procesi, kas mazināsies veicot atradnes izstrādi, kas pazemina gruntsūdens līmeni karjeram piegulošajās teritorijās.

IVN izpētes teritorijā nav novērojamas karsta kritenes, un izpētes urbumos konstatētās karsta formas ir nenozīmīgas (tukšumi un kavernas sastāda ap 5%), galvenokārt, tās izplatītas Daugavas svītas dolomītu augšējā slānī, kur norit intensīvāka ūdens apmaiņa un līdz ar to dolomītu plaisu šķīdināšana notiek intensīvāk. Karsta procesi ir rimuši un nav prognozējama karsta procesu aktivizācija vai attīstība atradnes izstrādes laikā.

Hidroģeoloģiskais raksturojums

Madonas novada teritoriju raksturo visumā vienkārši hidroģeoloģiskie apstākļi. Aktīvās ūdens apmaiņas (saldūdens) zona iever kvartāra un pirmskvartāra ūdens kompleksus līdz vidusdevona Narvas svītas sprostslānim. Vidējais aktīvās ūdens apmaiņas zonas biezums izpētes teritorijā ir apmēram 150 - 170 m.

Ģeoloģiskajā griezumā secībā no augšas izdalāmi vairāki hidroģeoloģiskie slāņi.

Kvartāra nogulumu sporādisko ūdens horizontu un sprostslāņu komplekss. Vidējais kvartāra nogulumu slāņa (segkārtas) biezums dolomītu atradnes teritorijā ir 2,5 m. Kvartāra nogulumi ir pārstāvēti ar ūdens vāji caurlaidīgiem glacigēniem smilšmāliem un mālsmiltīm, limnoglaciāliem aleirītiem. Tie veido sprostslāni, nevis gruntsūdeņu horizontu. Kvartāra nogulumi satur ļoti nelielu mobilo ūdeņu daudzumu smilts lēcās un plānās starpkārtās, tāpēc tika ignorēti hidroģeoloģiskajos aprēķinos.

Daugavas ūdens horizonts - galvenais ar plānoto darbību ietekmētais ūdens horizonts, kā arī galvenais ūdens horizonts, kas nosaka pazemes ūdeņu pieteci dolomītu karjeros. To veido Daugavas svītas plaisainie dolomīti (derīgais slānis). Vidējais slāņa biezums ir 14,5 m.

Salaspils svītas sprostslānis. Svītas nogulumi ir pārstāvēti ar ūdens vāji caurlaidīgiem māliem, merģeļiem un dolomītmerģeļiem. Vidējais sprostslāņa biezums ir 13,5 m.

Pļaviņu ūdens horizonts, ko veido Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti. Kopējais svītas biezums pēc dolomītu meklēšanas urbumā Nr. 65-5 datiem ir 33 m. Pēc apkārtējo ūdensieguves urbumu datiem Pļaviņu ūdens horizonta biezums ir nedaudz mazāks – ap 27 m, jo svītas apakšdaļu veido ūdens vāji caurlaidīgie dolomītmerģeļi.

Pļaviņu – Amatas sprostslānis. To veido Pļaviņu svītas apakšdaļas dolomītmerģeļi, kā arī Amatas svītas augšdaļas aleirolīti un māli. Pēc apkārtējo ūdensieguves dziļurbumu griezumiem sprostslāņa biezums sasniedz 10 m.

Amatas ūdens horizonts - Arukilas - Amatas ūdens horizontu kompleksa augšdaļa. Pazemes ūdeņi ir saistīti ar Amatas svītas smilšakmeņiem. Pēc apkārtējo ūdensieguves dziļurbumu datiem ūdens horizonta biezums ir ap 24 m2.

Gruntsūdeņu līmeņu sadalījums nav pētīts dolomītu atradņu teritorijā, jo ūdens vāji caurlaidīgos kvartāra nogulumos praktiski nav mobilu gruntsūdeņu.

Daugavas ūdens horizonta pjezometrisko līmeņu atzīmes pētāmo zemesgabalu teritorijā svārstās 2 - 3 m no zemes virsmas.

Daugavas ūdens horizonta plūsma dolomītu atradņu teritorijā vērsta uz dienvidiem Aiviekstes virzienā, kas ir galvenā reģionāla pazemes ūdeņu drena jeb noplūdes apgabals.

Tāpat pētāmajā teritorijā veidojās pagaidu depresijas piltuve ap epizodiski nosusināmo SIA “DSG Karjeri” dolomītu karjeru. Diemžēl tās konfigurācija nav pētīta, jo pazemes ūdeņu monitoringa dati ir neviennozīmīgi un nepilnīgi.

Tuvāka liela ūdensgūtne ir Madonas pilsētā 15 km attālumā uz ziemeļrietumiem no dolomītu atradnēm. Dolomītu karjers un ūdensgūtne neietekmē viens otru, jo atrodas lielā attālumā.

Dolomītu atradņu apkārtnē nav lielu ūdens ņemšanas vietu, kas ietekmētu pazemes ūdeņu stāvokli, bet tikai individuālie urbumi ar nenozīmīgiem un neuzskatītiem ūdens ieguves apjomiem.

Daugavas horizontā izplatīti hidrogēnkarbonātu kalcija tipa saldūdeņi ar cietību 7 mekv/l, zemu sulfātu (13 mg/l) un hlorīdu (4 mg/l) koncentrāciju. Pēc galvenajiem izšķīdušo sāļu ingredientiem pazemes ūdeņu kvalitāte ir ļoti līdzīga apkārtējo upju ūdens kvalitātei, izņemot augstāku dzelzs koncentrāciju un cietību, kā arī mazāku organisko skābju un slāpekļa savienojumu koncentrāciju. Tā kā dzelzs kopā ar suspendētajām vielām nogulsnējas nosēdbaseinā, karjera ūdens novadīšana nevar radīt problēmas virszemes ūdeņu ekosistēmām.

Praulienas novadā, saskaņā ar LVĢMC ūdens apgādes urbumu datubāzi ir reģistrēti 34 ūdensieguves urbumi. 750m rādiusā no paredzētās darbības teritorijas neatrodas neviens no ūdensgūtnes urbumiem, savukārt tuvākie atrodas uz D no atradnes D robežas ~870m un ~930m attālumā, un tie ir attiecīgi urbumi Nr. 22331 un Nr. 23446.

Kopumā, paredzētās darbības teritorijas tuvumā, 2 km rādiusā atrodas četri ūdens ieguves urbumi, 2015.gada 22.aprīlī, lai vizuāli novērtētu gruntsūdens kvalitāti un gruntsūdens dinamiku ap atradni „Saikava”, tika veikta tuvāko viensētu aku apsekošana, kuru veica SIA „Firma L4”

hidroģeologs X. Xxxxxx. Lai veiktu novērojumus, viensētas tika izvēlētas lejpus gruntsūdens plūsmas, pamatojoties uz iepriekš veiktiem pētījumiem, kas parādīja, ka gruntsūdens plūsmas virziens ir vērsts uz DA.

Apsekotajās viensētās ūdens no akām tiek izmantots dzeramajām un saimniecības vajadzībām. Viensētas „Kamatauskas” sūdzējās par ūdens duļķainību, kas tika fiksēts arī apsekojuma laikā, savukārt viensētas „Avotiņi” saimnieks norādīja, ka ūdens duļķains paliek vasaras laikā un pēc spridzināšanas. Kopumā visās pārējās apsekošanas vietās tika konstatēts dzidrs ūdens, un saskaņā ar pārstāvju teikto, dzidrums saglabājas visa gada griezumā.

Lielākā daļa no apsekoto aku īpašniekiem atzina, ka karjera darbība veicina nejūtamas ūdens svārstības. Atsevišķu viensētu pārstāvji norādīja, ka ūdens līmenis pazeminās vasarās un spridzināšanas un/vai atsūknēšanas laikā.

Apkārtnes dabas vērtību raksturojums

Madonas novada rietumu daļa ietilpst Vidzemes augstienes ainaviskajā kompleksā – augstieņu grupā. Vidzemes augstienes ainavai ar pauguriem, ieplakām, mozaīkveida mežu un lauku ainavu, upītēm un ezeriem ir augsta estētiskā vērtība, kas vislabāk atklājas no līkumotajiem ainaviskajiem ceļiem. Daļa šīs teritorijas ir iekļauta Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Novadā ir 15 īpaši aizsargājamās NATURA2000 dabas teritorijas, tai skaitā, divi no četriem Latvijā esošiem dabas rezervātiem, 4 dabas parki, 1 ainavu apvidus un 8 dabas liegumi, kas ir NATURA2000 teritorijas.

Praulienas pagasta teritorijā atrodas 2 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas ir arī NATURA 2000 teritorijas, un tās ir dabas parks “Kuja” un dabas parks “Aiviekstes paliene”, kā arī ir 1 ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis – akmens “Velna Skroderis”, 23 dižkoki un 21 mikroliegums , kas izveidots īpaši aizsargājamo biotopu, sugu un to dzīvotņu aizsardzībai, to skaitā 1,1-2,5 km attālumā no paredzētās darbības vietas atrodas trīs mikroliegumi īpaši aizsargājama putna - mazā ērgļa aizsardzībai.

Lai novērtētu biotopus derīgo izrakteņu (dolomīta) ieguves karjeram „Saikava” paredzētajās teritorijās (nekustamajos īpašumos „Divupe”, „Silva”, „Dvīņi”) un plānotās darbības potenciālo ietekmi uz Eiropas un Latvijas nozīmes īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām NATURA 2000, 2015. gada 11. aprīlī, labos laika apstākļos, ar maršrutu metodi tika veikta plānotās darbības vietas un tuvākās apkārtnes apsekošana, kuru veica Sugu un biotopu eksperte Dr.ģeogr. Xxxxx Xxxxxxxxxx (vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu, zālāju biotopu eksperta sertifikāts Nr.019., derīgs līdz 01.07.2018.).

Teritorijā, kurā tiek plānots veidot dolomīta ieguvi atradnē „Saikava” un kurā atrodas nekustamie īpašumi „Divupe”, „Silva”, un „Dvīņi”, Praulienas pagastā, Madonas novadā, sastopami cilvēka darbības ietekmēti biotopi – bērzu, apšu, baltalkšņu jaunaudzes, ar krūmājiem aizaugoši izcirtumi, ābeļu dārzs, lauksaimniecības zemju atmatas un ar krūmājiem aizaugošas lauksaimniecības zemes. Dabiski biotopi nav saglabājušies.

Nekustamo īpašumu „Divupe”, „Silva” un „Dvīņi” platībās un tām tieši piegulošajās teritorijās netika konstatēti Latvijā vai Eiropā īpaši aizsargājami biotopi, netika konstatētas īpaši aizsargājamu augu sugu atradnes, kā arī platības neatrodas aizsargājamā dabas teritorijā, tajās

nav izveidoti mikroliegumu sugu vai biotopu aizsardzībai, kā arī tās nerobežojas ar kādu īpaši aizsargājamu teritoriju vai biotopu.

Paredzētais darbībai tuvākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas iekļauta arī Natura 2000 teritoriju tīklā ir 2004. gadā 10790 ha lielā platībā izveidotais dabas parks „Kuja”, kas atrodas apmēram 2 km attālumā uz ziemeļiem no paredzētās darbības vietas. Teritorija izveidota putnu aizsardzībai. Dabas parku šķērso valsts reģionālais autoceļš P84 "Madona - Varakļāni", kuru arī plānots izmantot šķembu materiāla transportam.

Apmēram 300 m uz R no plānotās darbības teritorijas ziemeļu stūra konstatētas bioloģiski vērtīga zālājs, kas atbilst Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamam biotopa, 6270* „Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas”. Būtisks faktors, no kura atkarīga biotopa pastāvēšana ir atbilstošs ganīšanas režīms.

Apmēram 1,1 km uz D no plānotās darbības vietas ir izveidots mikroliegums putna sugas aizsardzībai.

Saskaņā ar pēdējā laikā datu bāzē Ozols pievienotajiem datiem vairāki dižkoki atrodas Aiviekstes upes tuvumā Vecsaikavas teritorijā, kas ir vairāk kā 500 m attālumā no paredzētās darbības vietas. Vēl divi dižkoki iezīmēti netālu no viensētas Dārziņi, vairāk kā 1,5 km attālumā no paredzētās darbības vietas. Vienīgā ietekme uz dižkokiem, ko var radīt derīgo izrakteņu ieguve ir augsnes struktūras un mitruma izmaiņas, kas var ietekmēt koka augšanas apstākļus. Augi un koki izmanto kvartāra nogulumos esošos aerācijas zonas ūdeņus un gruntsūdeņus. Ietekme uz šiem ūdens resursiem prognozējama tikai tiešā ieguves vietas tuvumā, nepārsniedzot 100 m rādiusu. Šajā teritorijā nav noteikti dižkoki. Līdz ar to, paredzētā darbība neietekmē Praulienas pagastā esošo dižkoku augšanas apstākļus un nav prognozējams, ka paredzētās darbības īstenošana jebkādā veidā varētu ietekmēt minēto dižkoku augšanas un dzīves apstākļus.

Ainaviskais un kultūrvēsturiskais nozīmīgums

Plānotās darbības teritorijā satopama mozaīkveida ainava ar sekundārām bērzu, apšu un baltalkšņu audzēm aizaugušas un aizaugošas meliorētas lauksaimniecības zemes un pamestu lauku saimniecību zemēs. Daļu teritorijas veido neapsaimniekoti zālāji, teritorijā ir saglabājies ābeļu dārzs. Teritoriju kopumā raksturo antropogēni ietekmētu un izmainītu biotopu komplekss. Ir ierīkota vieta mežadzīvnieku piebarošana medībām.

Atradnes teritorijā nav vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu un to aizsargjoslu. Atradnes teritorija un tuvākajā apkārtne nav izdalītas kultūrvēsturiski nozīmīgas ainavas, izdalītas rekreācijas zonas vai citi, vietējai sabiedrībai nozīmīgi objekti.

Citu vides problēmu un riska objektu raksturojums

Saskaņā ar LVĢMC datu bāzes „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs” datiem, paredzētās darbības vietas tuvumā (līdz 5 km radiusā no darbības vietas) atrodas 3 potenciāli piesārņotas vietas, no kurām 2 atrodas Praulienas pagastā un 1 – Barkavas pagastā.

Kopumā Praulienas pagastā , saskaņā ar LVĢMC Derīgo izrakteņu datu bāzi ir reģistrētas 9 atradnes, no kurām sešas ir smilts, viena ir smilts-grants, viena māla un viena dolomīta atradne. Saskaņā ar datu bāzes datiem, izmantotas tiek atradne „Saikava”, kur notiek dolomīta ieguve, atradne „Silnieki-1991.g.” un atradne „Sili – 1988.g.”, kur notiek smilts ieguve.

~60m uz R no paredzētās darbības vietas atrodas zemes īpašnieka SIA „Mežaudze” nomnieka SIA „DSG Karjeri” veiktā dolomīta ieguve atradnes Saikava iecirknī „Vecdruvēni”. Karjerā notiek dolomīta ieguve un šķembu ražošana.

~470 m uz ZR no paredzētās darbības vietas atrodas SIA „Kamatauskas R” dolomīta ieguves iecirknis „Rietumi”, kurā ieguve netiek veikta.

IESPĒJAMĀ IETEKME UZ VIDI DOLOMĪTA IEGUVES LAUKUMA

IERĪKOŠANAS UN EKSPLUATĀCIJAS LAIKĀ

Paredzētās darbības rezultātā izmaiņas gaisa kvalitātē radīs:

▪ dolomīta spridzināšana (gaisu piesārņojošās vielas – PM10, PM2,5)

▪ traktortehnikas darbība karjerā un tehnoloģiskajā laukumā (gaisu piesārņojošās vielas – CO, NOx, SO2, PM10, PM2,5);

▪ dolomīta pārstrāde tehnoloģiskajā laukumā (gaisu piesārņojošās vielas – PM10, PM2,5);

▪ damperu pārvietošanās pa karjera teritoriju (gaisu piesārņojošās vielas – CO, NOx, SO2, PM10, PM2,5);

▪ vēja erozija no materiāla krautnēm (gaisu piesārņojošās vielas – PM10, PM2,5);

▪ kravas auto pārvietošanās gatavā materiāla transportēšanas rezultātā (gaisu piesārņojošās vielas – CO, NOx, SO2, PM10, PM2,5).

Tiek plānots, ka dolomīta ieguves darbi karjerā tiks veikti līdz 3 mēnešiem gadā (sausajā laika periodā no jūnija līdz augustam). Ieguve plānota darba dienās, darba laikā 8 stundas dienā, iekļaujoties laika intervālā no 7:00 – 19:00. Mēnesī maksimāli ieguve notiks 22 dienas jeb 176 stundas, gadā vidēji 528 stundas. Spridzināšanu paredzēts veikt 1-2 reizes mēnesī.

Lai izvērtētu summārās un savstarpējās ietekmes, veicot emisiju gaisā aprēķinu un piesārņojuma izplatības modelēšanu, tika ņemti vērā arī pieejamie dati par ieguves darbu iecirknī “Vecdruvēni” radīto gaisa piesārņojumu. Konstatēts, ka summārā ietekme uz gaisa kvalitāti rada normatīvajos aktos noteikto robežvērtību pārsniegumu daļiņām PM10, tomēr paredzams, ka faktiski gaisa kvalitātes normatīvi netiks pārsniegti, jo summējot esošo un paredzēto darbību, maksimālais kravas autotransporta reisu skaits paredzams 50 kravas auto dienā (ne kā tas bija pieņemts pie modelēšanas 2015. gadā – 90 reisi), kā arī emisiju aprēķinos nav ņemts vērā dabiskā mitruma koeficients, kas putekļu emisijas samazina par aptuveni 35 %.

Lai izvērtētu iespējami nelabvēlīgāko piesārņojošo vielu izkliedes variantu, papildus modelēti scenāriji situācijām, kurās var rasties lielākais piesārņojums piesārņojošās darbības ietekmes zonā, ņemot vērā informāciju par nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem un piesārņojošo vielu emisijām.

Jāatzīmē, ka ar gaisa piesārņojumu saistītās ietekmes būs īslaicīgas un saistītas ar īpašu apstākļu veidošanos (piemēram, ilgstošiem sausuma periodiem, lēns vēja ātrums, zems sajaukšanās augstums). Ņemot vērā izkliedei nelabvēlīgo vēja ātrumu (0,1 m/s, 0,3 m/s), prognozējams, ka piesārņojošo vielu augstākās koncentrācijas būs novērojamas emisijas avotu tiešā tuvumā.

Jāatzīmē, ka daļiņu PM10 un PM2,5 emisiju aprēķini veikti novērtējumā neiekļaujot iespējamos putekļu emisiju samazinošus pasākumus, tādā veidā sniedzot iespējami nelabvēlīgāko piesārņojošo vielu emisiju izkliedes scenāriju.

Papildus, lai mazinātu gaisa piesārņojuma ietekmi no kravas autotransporta pārvietošanās, sausajā laika periodā SIA “Īpašumi EG” paredzēs ietekmi mazinošus pasākumus – transportēšanas ceļu mitrināšanu. Transportēšanas ceļu mitrināšanas rezultātā putekļu emisijas tiek samazinātas par 75%. Sūdzību saņemšanas gadījumā tiks veikti emisiju mērījumi un, atkarībā no to rezultātiem, tiks lemts par papildus nepieciešamajiem emisiju samazināšanas pasākumiem.

Trokšņu izplatības novērtējums

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”, pieļaujamais trokšņa līmenis individuālo dzīvojamo māju apbūves teritorija dienā ir 55 dB(A). Vakarā un naktī materiāla iegūšana netiks veikta.

Galvenie trokšņa avoti ir dolomīta ieguvei un apstrādei izmantotā tehnika – frontālais iekrāvējs, ekskavators/buldozers, drupināšanas un šķirošanas komplekss, mazgāšanas un šķirošanas komplekss un kravas automašīnas materiāla transportēšanai.

Trokšņa aprēķinos un modelēšanā tiek pieņemts potenciāli sliktākais scenārijs ar lielāko iespējamo trokšņa traucējumu dzīvojamās teritorijās, pieņemot, ka:

• visi mehāniskie līdzekļi darbojas vienlaicīgi (kas ir maz iespējams reālajā ieguves procesā);

• to izvietojums karjera teritorijā izvēlēts vistuvāk dzīvojamajai apbūvei;

• drupināšanas, šķirošanas un mazgāšanas iekārtas darbosies tehnoloģiskajā laukumā (kas arī ir potenciāli sliktākais scenārijs, jo atrodoties karjerā, to radīto troksni būtiski slāpē karjera malas un plānotais valnis ap karjeru;

Iegūtie dati liecina, ka nevienā no tuvumā esošo viensētu teritorijām netiks pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais pieļaujamais trokšņa līmenis.

Derīgo izrakteņu transportēšanas maršruti

Ieguves vietas teritorijā paredzēts izveidot iekšējas brauktuves joslas derīgā materiāla transportēšanai no konkrētas ieguves vietas līdz pārstrādes iekārtam un saražotā šķembu materiāla krautnēm. Iekšējo brauktuvju novietojumu paredzēts mainīt atradnes izstrādes gaitā. Transportēšanai izmantos esošos piebraucamos autoceļus. Jaunu ceļu būvniecība nav paredzēta.

Plānots maksimāli izvairīties no apdzīvoto vietu šķērsošanas, tādēļ pamata plūsma plānota no pievedceļa uz autoceļu V874, bet no tā pirms tilta pār Kujas upi, nogriežoties uz autoceļu P84. Vai otrs variants – meža ceļa izmantošana no paredzētas darbības vietas uz ziemeļiem no tā nokļūstot uz autoceļu P84.

Ietekmes mazināšanai uz visiem autoceļiem būtu nepieciešams ierobežot transporta kustības ātrumu apdzīvotās vietas Saikava tuvumā un arī veikt grantēto ceļu regulāru laistīšanu vai apstrādi ar pretputēšanas līdzekli sausā laikā, kad notiek intensīva dolomīta izvešana no atradnes. Grantēto ceļu uzturēšana un laistīšana būs abu uzņēmumu, kas veic dolomīta ieguvi un transportēšanu atradnē Saikava, turpmākas sadarbības objekts.

Neregulāras atradnes izstrādes gaita, transporta kustības intensitāte mainīsies un intensitāte krasi palielināsies tieši ieguves laika un iegūtā materiāla transportēšanas laika, ja tiks veikta aktīva dolomīta šķembu izvešana no atradnes. Derīgo izrakteņu ieguves mašīnu un autotransporta radītie troksņi būs neregulāri un ar mainīgu skaļuma līmeni.

Transportēšanas maršruta („atradnes iecirknis" - V874-P84) tiešā tuvumā atrodas aizsargājamie koki (Nr. 448041; Nr. 268689), un braucot uz ziemeļrietumiem tas skar dabas parku „Kuja'', savukārt otra transportēšanas maršruta („atradnes iecirknis" - P84), kas ir VAS „Latvijas valsts meži" valdījumā esošs meža autoceļš, ietekmes zonā atrodas mikroliegums putnu aizsardzībai (Nr. 558031). Ietekmes uz šiem objektiem izvērtētas IVN Ziņojuma sadaļā 4.8.Prognoze par iespējamo ietekmi uz apkārtnes dabas vērtībām, bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Kopumā izvērtējot iespējamās ietekmes, ko varētu radīt sagatavotā šķembu materiāla piegāde pasūtītājiem, netiek prognozētas ietekmes, kas pārsniegtu normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības. Darbību aprobežojumus dabas parku teritorijā noteikti 2010. gada 16.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 6.punktā. Tajā nav ietverts aprobežojums pārvietoties pa esošiem autoceļiem, tādējādi autotransporta kustība netiek limitēta autoceļa P84 posmā, kas šķērso Kujas dabas parku. Minēto noteikumu punktā 8. Dabas pieminekļi ir noteikti aprobežojumi darbībām dabas pieminekļa teritorijā (tai skaitā aizsargājamo koku teritorijā, kas tiek noteikta ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās). Transporta maršruti nešķērso šādu aizsargājamu teritoriju un normatīvie akti neaprobežo transporta kustību pa esošu autoceļu aizsargājamu koku tuvumā, ārpus tā aizsardzības teritorijas.

Hidroloģiskā un drenāžas apstākļu iespējamās izmaiņas

Izpētes un tai piegulošajā teritorijā neatrodas ūdensteces vai ūdenstilpes, kā arī tieši iecirkņu Divupe teritorijā neatrodas Meliorācijas kadastrā reģistrētas meliorācijas sistēmas.

Būtiskākās hidroloģiskā režīma izmaiņas karjera nosusināšanas laikā būs vērojamas meliorācijas grāvī, kurā tiks novadīts karjerā atsūknētais ūdens, vairākkārtēji palielinoties grāvja caurplūdumam, taču tās būs īslaicīgas (tikai karjera ūdens atsūknēšanas laikā, maksimāli 3 mēnešus gadā) un nebūtiskas, to ietekmes zona prognozējama neliela un nerada būtiskus drenāžas apstākļu izmaiņas, jo ūdens atsūknēšana tiks veikta sausajā gada laikā. Savukārt tas, ka meliorācijas grāvis tiks iztīrīts, uzlabos tā darbību pavasara un rudens laikā.

Atradnes izstrādes procesā veidojošies reljefa pazeminājumi – karjeri, gan to darbības laikā, gan arī pēc izstrādes beigšanas un atradnes iecirkņa rekultivācijas veidos vietēju, lokālu noplūdes apgabalu –ūdenstilpi. Tās ietekmes apgabals prognozējams neliels un ņemot vērā Latvijas humīdo klimatu, ietekme uz apkārtnes hidroloģisko režīmu ir pozitīva. Ūdenstilpe uzlabo apkārtējās teritorijas drenētību un mazina teritorijas pārmitrināšanās vai pārpurvošanās draudus, kas prognozējami saistībā ar ilgtermiņa klimata izmaiņu prognozi.

Mūsdienu eksogēno ģeoloģisko procesu aktivizācijas prognoze

Izpētes un tai piegulošajā teritorijā nav konstatēti aktīvi mūsdienu ģeoloģiskie procesi.

Teritorijā atsevišķos pazeminājumos novērojami pārpurvošanās procesi, kas mazināsies veicot atradnes izstrādi, kas pazemina gruntsūdens līmeni karjeram piegulošajās teritorijās.

Hidroģeoloģisko apstākļu izmaiņas

Izpētes teritorijas tuvumā neatrodas pazemes ūdens atradnes un tā nepārklājas un nesaskaras ar pazemes ūdens atradnes aizsargjoslām. Tāpat karjera radītās depresijas piltuves robežās nav nozīmīgu ūdensgūtņu jeb pazemes ūdeņu atradņu. Tāpēc karjera nosusināšana var ietekmēt tikai viensētu grodu akas, kā arī Daugavas un Pļaviņu horizontu individuālos ūdens ieguves urbumus.

Depresijas piltuves robežās ir tikai četri reģistrētie ūdens ieguves urbumi. Pēc provizoriskiem novērtējumiem dolomītu karjers neapdraud šo urbumu izmantošanu. Turklāt nav zināms šo urbumu pašreizējais statuss, iespējams, tos sen neizmanto.

Tomēr, dolomītu karjera apkārtnē ir vairākas viensētu grodu akas. Visās akās depresijas piltuves apstākļos var samazināties ūdens slāņa biezums. Dažas akas, ja tas ir iedziļinātas dolomītos, var kļūt par neizmantojamajām. Turpretim, karjera ietekme uz ūdeni vāji caurlaidīgos kvartāra nogulumos ierīkotajām akām būs maz jūtama. Diemžēl aku ģeoloģiskie griezumi nav zināmi, tāpēc draudu novērtējums ir provizorisks, pieņemot sliktāko iespējamo scenāriju.

Katram gadījumam, dolomītu atradņu izstrādes projektā jāparedz dažu kompensējošo Daugavas horizonta ūdens ieguves urbumu ierīkošana tuvākajās viensētās.

Protams, kopējie dzeramā ūdens resursi dolomītu atradnes apkārtnē samazināsies par karjerā atsūknējamo ūdeņu apjomiem. Tomēr, šie zudumi ir pagaidu un nebūtiski, jo pētāmajā teritorijā ir dziļākie (Gaujas u.c.) ūdens horizonti ar ievērojamiem saldūdens resursiem, kas spēj nodrošināt visus ūdens patērētājus.

Augsnes struktūras un mitruma izmaiņu prognoze

Dolomītu atradnes apkārtnē dominē mālainās augsnes, kas izveidojušās uz glacigēnajiem cilmiežiem. Šo augšņu mitrums ir atkarīgs, lielākoties, no atmosfēras nokrišņu un gaisa temperatūras režīma, nevis no gruntsūdeņu līmeņu ieguluma dziļuma.

Pazemes ūdeņu atsūknēšana no karjera pazeminās Daugavas ūdens horizonta līmeņus, attiecīgi samazināsies augšupejošā ūdens plūsma no dolomītiem uz tos pārklājošiem kvartāra nogulumiem, un nedaudz pazemināsies morēnas nogulumos pussaistīto “gruntsūdeņu” līmeņi. Pārējie – svarīgākie - ūdens bilances elementi nemainīsies. Tāpēc augsnes mitruma samazinājums karjera apkārtnē būs nebūtisks un var ietekmēt tikai tā tiešo apkārtni 50-100m attālumā.

Šaurā zonā ap karjera ūdens novadgrāvi būs pretējais augsnes mitruma pieauguma efekts, bet ietekmes zonas platums nepārsniegs dažus metrus.

Prognoze par iespējamo ietekmi uz apkārtnes dabas vērtībā, bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām

Tā kā atradnes teritorijā un tās tiešā tuvumā nav Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, nav izdalīti mikroliegumi, atradnes tuvumā neatrodas īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanas vai riestošanas vietas, un tuvākā Natura 2000 teritorija atrodas apmēram 2 km attālumā uz ziemeļiem no paredzētās darbības vietas, tad nav paredzams, ka plānotās darbības rezultātā būtiski tiks ietekmētas apkārtnes dabas vērtības un īpaši aizsargājamām dabas teritorijas.

Iespējamā ietekme uz apkārtnes ainavas daudzveidību, kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem

Šobrīd teritoriju kopumā raksturo antropogēni ietekmēta un izmainīta ainava, kas tiks turpināti ietekmēta pēc darbības uzsākšanas.

Paredzētās darbības iespējamo limitējošo faktoru analīze

Veicot iespējamo limitējošo faktoru analīzi, netika konstatēti tādi aprobežojumi vai aspekti, kas būtu pretrunā ar paredzēto darbību,, vai noteiktu aprobežojumus tās veikšanai.

Paredzētās darbības ietekmes uz vidi būtiskuma novērtējums

Iespējamās ietekmes uz vidi, ko rada paredzētās darbības īstenošana, var klasificēt:

1) Tiešās un netiešās, sekundārās ietekmes

Tiešās ietekmes ir tādas izmaiņas vidē, kas iedarbojas uz vidi tieši un nepastarpināti, piemēram, piesārņojums, emisijas vidē, derīgā materiāla izņemšana, u.c. Netiešās ietekmes veidojas mijiedarbības starp vidi un tiešajām ietekmēm rezultātā, piemēram, ekosistēmas izmaiņas, ja mainās gruntsūdens līmenis. Sekundārās ietekmes piemērs: sekundārie gaisa piesārņotāji (piemēram, sērskābe) veidojas gaisā ķīmiskajā reakcijā starp primāro piesārņotāju un gaisa komponenti. Tādējādi sekundārā ietekme analogi netiešajai ietekmei veidojas mijiedarbības starp tiešajām ietekmēm un vidi rezultātā.

2) Īslaicīgās, vidēji ilgās un ilglaicīgās ietekmes

Īslaicīgās ietekmes rada visa veida būvniecība un rekonstrukcija, it sevišķi, ja darbība tiek veikta cilvēka darbības neizmainītā vidē. Šādas darbības izraisa relatīvi īslaicīgu traucējumu un pēc to pabeigšanas nerodas būtiski pēcefekti, ja vien darbības ir veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Galvenās ietekmes ir zemsedzes bojājumi, troksnis, putekļu emisijas, atkritumu koncentrēšanās vienuviet. Ietekmi var mazināt lokalizējot īslaicīgo piesārņojumu. Vidēji ilga un ilglaicīga ietekme ir saistīta ar zemes lietošanas veida maiņu.

3) Summārās (kumulatīvās) ietekmes

Summārās ietekmes uz vidi ir ietekmju kopums, kurš rodas, realizējot paredzēto darbību un izvērtējot iespējamo citu darbību ietekmes.

Izvērtējot iespējamās ietekmes, uzmanība pievēršama kā pozitīvām, tā negatīvām ietekmēm. Derīgo izrakteņu ieguves procesā prognozējamas gan ilglaicīgas (piemēram, pazemes ūdeņu depresija), gan īslaicīgas (piemēram, irdināšanas troksnis), gan paliekošas ietekmes (izmaiņas ainavā), ka arī būtiskas, un nebūtiskas ietekmes.

Paredzētā darbība dolomīta ieguve atradnes „Saikava” iecirknī Divupe var radīt šādas tiešas ietekmes:

• Bioloģiskās daudzveidības iznīcināšana karjera teritorijā, atradnes izstrādes laikā. Šī ietekme ir lokāla un maznozīmīga, jo teritorijā nav konstatēti īpaši aizsargājami biotopi vai sugas. Rekultivācijas rezultātā tiks izveidota augstvērtīga bioloģiski daudzveidīga teritorija ar ūdenstilpi un augstvērtīgu apzaļumošanu, kas balstīta uz reģionā dabīgām un vērtīgām sugām.

• Pazemes ūdens resursu periodiska (cikliska) samazināšanās Daugavas ūdens horizontā. Resursu samazināšanās ir lokāla (depresijas piltuves teritorijā), tā ir īslaicīga, karjera ūdens atsūknēšanas laikā – aptuveni 3 mēnešus gadā, pārējā laikā ūdens līmenis pakāpeniski atjaunojas. Ūdens līmeņa pazemināšanās neatstāj būtisku negatīvu ietekmi uz kāda objekta ūdensapgādi, tā arī ir terminēta, jo pēc atradnes izstrādes, pārtraucot ūdens atsūknēšanu, depresijas piltuve pakāpeniski aizpildīsies un izzudīs. Tā kā depresijas piltuves potenciālās attīstības zonā atrodas vairāku viensētu akas, kurās potenciāli var samazināties ūdens līmenis, ja veicot novērojumus tiks konstatēts šis process, atradnes izstrādātājs par saviem līdzekļiem ierīkos artēziskos urbumus viensētu ūdensapgādes nodrošināšanai.

• Dolomīta resursu samazināšanās reģionā. Ietekme ir neatgriezeniska un reģionāla. Pieejamie derīgo izrakteņu resursi samazināsies par iegūto apjomu. Taču šis daudzums ir nenozīmīgs Latvijas mērogā.

• Emisijas gaisā ieguves procesā, ko rada ieguves tehnika, transports. Veiktie emisiju aprēķini un to izkliedes modelēšana demonstrē, ka tuvējo viensētu teritorijā netiek pārsniegtas normatīvajos aktos noteiktās gaisa kvalitātes robežvērtības. Transporta radītie putekļi veidosies ilgstoša sausuma periodā uz pievedceļa, taču pievedceļa tuvumā nav viensētu. Ilgstoša sausuma periodā pievedceļš tiks mitrināts. Kopumā ietekme uz gaisa kvalitāti klasificējama kā nebūtiska, sekundāra un īslaicīga, galvenokārt saistīta ar ilgstošiem sausuma periodiem. Kopumā ietekmes uz gaisa kvalitāti ir lokālas un sezonālas (tikai atradnes izstrādes laikā siltajā gadalaikā). Ietekmes nebūtiskas un nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības ārpus atradnes teritorijas. Tā kā darbi tiks veikti tikai darba dienās, darba laikā arī emisijas gaisā būs tikai darba dienās darba laikā.

• Trokšņa emisijas, ko rada ieguves un derīgā izrakteņa apstrādes process un tajā iesaistītie tehniskie līdzekļi, dolomīta spridzināšana, kā arī iegūto izrakteņu transports. Ietekmes lokālas un sezonālas (tikai atradnes izstrādes laikā siltajā gadalaikā). Ietekmes nebūtiskas un nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības tuvējo viensētu teritorijās. Būtisks trokšņa mazinājums tiks nodrošināts ar ierīkoto aizsargvalni. Tā kā darbi tiks veikti tikai darba dienās, darba laikā arī trokšņa traucējumi būs tikai darba dienās darba laikā. Tādējādi ietekmes raksturojamas kā īslaicīgas, periodiskas, nebūtiskas, tādas, kas nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās pieļaujamās robežvērtības.

• Spridzināšanas darbu radītās vibrācijas – ir īslaicīgas – dažas sekundes, Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas pieļaujamās vibrāciju, kas iedarbojas uz infrastruktūras

objektiem un būvēm robežvērtības. Pamatojoties uz Latvijā veiktiem izpētes un modelēšanas darbiem analogās teritorijās, var pieņemt, ka maksimālais vibrāciju, kas pārsniedz Vācijas standartā DIN 4150 noteikto pieļaujamo svārstību ātrumu dzīvojamām ēkām 5 mm/s ir 70 – 80m. Tuvākās viensētas atrodas 500 m un lielākā attālumā no ieguves teritorijas tai tuvākā punkta. Pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem un modelēšanu atradnē Salaspils, šādā attālumā no spridzināšanas poligona plānoto spridzināšanas darbu rezultātā nav prognozējama negatīva ietekme uz ēkām un būvēm.

• Ainavas izmaiņas. Karjera ierīkošana maina ekstensīvi izmantotas lauksaimniecības zemes un krūmāju ainavu. Ainava ir mazvērtīga un tajā nav tālu skatu punktu. Plānotais aizsargvalnis 2-3m augstumā pilnībā aizsegs karjeru skatam. Tādējādi izmaiņas būs nebūtiskas – skatam pavērsies apzaļumots reljefa paaugstinājums.

Paredzētās darbības īstenošanas gaitā ir prognozējamas šādas netiešas ietekmes uz vidi:

• Hidroloģiskā režīma un ūdens kvalitātes izmaiņas meliorācijas sistēmā, lejpus karjera ūdeņu novadīšanas vietas. Nebūtiska ietekme uz Aiviekstes hidroloģisko režīmu un ūdens kvalitāti, palielināsies upes caurplūdums, ūdenī samazināsies organisko vielu un barības vielu koncentrācija, kas var palēnināt upes aizaugšanu. Kopumā ietekme lokāla un terminēta, vērojama tikai karjera ūdens atsūknēšanas laikā prognozējami 3 mēnešus gadā, siltajā gadalaikā, ārpus palu laika. Iespējama pozitīva ietekme uz upes ekosistēmu. Iespējamā negatīvā ietekme, ja tiek novadīti atbilstoši no suspendētajām daļiņām neattīrīti ūdeņi. Ievērojot nostādināšanas režīmu un veicot regulāru novērošanu, iespējams negatīvo ietekmi novērst.

• Pieaugs autotransporta kustības intensitāte uz Valsts autoceļiem. Ietekme nebūtiska, neradīs pārslodzi autoceļā.

Lielākā daļa ietekmju (emisijas gaisā, trokšņa traucējumi, ietekme uz Aiviekstes upi, periodiska ūdens līmeņa pazemināšana Daugavas ūdens horizontā) ir saistītas ar atradnes izstrādi un ir terminētas un periodiskas – tās būs novērojamas tikai karjera izveidošanas un atradnes izstrādes laikā līdz 3 mēnešiem gadā.

Pēc atradnes rekultivācijas kā pozitīva paliekoša ietekme vērtējama jaunas ūdenstilpes izveidošana, kas tiks projektēta un veidota kā augstvērtīga rekreācijas teritorija, kādu šobrīd nav Praulienas pagastā.

Paredzētās darbības un citu darbību, tai skaitā citu tuvumā esošu derīgo izrakteņu atradņu izmantošanas savstarpējā un kopējā ietekme

Atradnes Saikava teritorijā tiek izmantoti vairāki iecirkņi. Iecirknī "Kamatauskas" ieguves darbi veikti pirms vairākiem gadiem, bet šobrīd ieguve pilnībā pārtraukta, jau aptuveni 10 gadus. Iecirknī nav veikti rekultivācijas pasākumi, daļa iegūtās produkcijas joprojām atrodas iecirkņa teritorijā. Daļā teritorijas izveidojies dīķis, lielā daļā ļoti sekls. Gan dīķis, gan pārējā ieguves teritorija pakāpeniski aizaug. Sauszemes un seklūdens teritorijā tie ir krūmi.

Tā kā nav pieejami dati par bijušajiem ieguves apjomiem vai plānoto turpmāko izmantošanu, šobrīd nav iespējams izvērtēt iespējamās savstarpējās un kopējās ietekmes. Rekomendējams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, ja iecirknī Kamatauskas tiek plānots atjaunot derīgo izrakteņu ieguvi.

Iecirknī "Vecdruvēni", jau ilgstoši notiek ieguves darbi. Ņemot vērā to, ka iecirkņi “Vecdruvēni” un Divupe atrodas ļoti tuvu, viennozīmīgi veidojas kopējās ietekmes uz gaisa kvalitāti, trokšņa līmeni un teritorijas hidroģeoloģiskajiem apstākļiem.

Matemātiskās modelēšanas ceļā tika izvērtēta summārā ietekme uz trokšņa līmeni. Konstatēts, ka dolomīta ieguve abos iecirkņos vienlaicīgi nerada trokšņa līmeņa pārsniegumus tuvākajās viensētās.

Izvērtējot summāro abu iecirkņu izstrādes ietekmi uz teritorijas hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, tika noteikta apvienotā depresijas piltuve. Konstatēts, ka kopējā ietekmes zonā atrodas tikai individuālie ūdens ieguves avoti – četri ūdens ieguves urbumi un vairākas viensētu akas. Izvērtējot maksimāli iespējamo ietekmi, konstatēts, ka vairāku māju akas var tikt apdraudētas. Lai precizētu iespējamās pazemes ūdens līmeņa izmaiņas, tiks veikts pazemes ūdens kvantitatīvais monitorings. Ja kādā no mājām akā ūdens līmenis pazemināsies zem kritiskā, karjera ūdens atsūknēšanas rezultātā, darbības ierosinātājs ir apņēmies ierīkot ūdens ieguves urbumus.

Vides riski

Ar paredzētās darbības īstenošanu nav saistāmi vides riski, būtiskas negatīvas ietekmes vai pastāvīgas negatīvas ietekmes, kas ir tuvas vai pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, nav nepieciešams izstrādāt papildus ietekmes samazinošus vai kompensējošus pasākumus.

Avārijas situācijas

Derīgo izrakteņu ieguves procesā avārijas situācijas, kas varētu radīt negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, ir ļoti retas. Kā būtiskāko var minēt tehnisko līdzekļu avārijas, kuru rezultātā veidojas degvielas vai eļļu noplūdes. Tehnoloģiskajā laukumā nav plānota degvielas uzglabāšana, bet tehnisko līdzekļu degvielas uzpilde tiks veikta tam paredzētā laukumā ar pretinfiltrācijas segumu, iespējamais degvielas vai eļļu noplūdes apjoms darba laikā karjerā tehniskā līdzekļa avārijas gadījumā ir samērā neliels un var radīt lokālu piesārņojumu, ko, izmantojot sorbējošus materiālus un grunts ekskavāciju, iespējams pilnībā likvidēt.

Nepieciešamās izmaiņas teritorijas plānojumā

Saskaņā ar Praulienas pagasta teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas plānu, paredzētā darbības teritorija atrodas teritorijā, kas tiek noteikta kā esošā un plānotā dolomīta ieguve.

Darbības rezultātā būs nepieciešama zemes lietošanas veida maiņa un meža zemju transformācija.

Iespējamie ierobežojumi esošajās saimnieciskajās darbībās un zemes izmantošanā

Plānotā saimnieciskā darbība nerada nekādus jaunus ierobežojumus esošajā saimnieciskajā darbībā vai zemes izmantošanā. Paredzētās darbības sociāli ekonomiskais novērtējums un sabiedrības attieksme

Paredzētās darbības sociāli – ekonomisko aspektu izvērtējums

Dolomīts tiek izmantots dažādu būvmateriālu ražošanai, kā arī ceļu būvniecībā, apdares elementu ražošanai, kā arī dolomīta miltu un minerālvates ražošanai. Līdz ar to, izstrādājot atradni, būs pieejami būvmateriāli ceļu labošanai, kā arī citu būvmateriālu sagatavošanai.

Būtiskākie ekonomiskie ieguvumi ir saistīti ar to, ka, attīstot plānotajā teritorijā dolomīta ieguvi derīgo izrakteņu atradnē „Saikava”, tiks attīstīta saimnieciskā darbība, līdz ar to arī pašvaldības budžetā tiks veikti dabas resursu nodokļu maksājumi par zemes dzīļu ieguvi un izmantošanu, tādējādi ceļot visa novada attīstību.

Turpinot atradnes izmantošanu, nākotnē šajā teritorijā tiks veikta ceļu seguma uzlabošana, kā arī tā uzturēšana atbilstošā stāvoklī, nepieļaujot ceļu seguma kvalitātes pasliktināšanos.

Veiktās aptaujas un viedokļu noskaidrošana

Lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret potenciālās dolomītu atradnes „Saikava” izveidošanu nekustamajos īpašumos „Divupe”, „Dvīņi” un „Silva” Madonas novadā, Praulienas pagastā, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma izstrādes laikā tika veikta iedzīvotāju aptauja. Aptaujas respondenti bija Praulienas pagasta iedzīvotāji, kas dzīvo tiešā potenciālās atradnes tuvumā.

Aptaujājot iedzīvotājus, tika uzdots jautājums, vai aptaujātie atbalsta dolomīta ieguvi potenciālajā derīgo izrakteņu atradnē „Saikava”. Gandrīz piektdaļa no aptaujātajiem iedzīvotājiem (18%) izsaka pilnīgu vai daļēju atbalstu atradnes izveidei (x.xx. 4% atbalsta un 14% daļēji atbalsta). 14% neatbalsta dolomīta ieguvi atradnē „Saikava”, savukārt lielākai daļai aptaujāto jeb 68% nav viedokļa vai arī tas nav skaidri formulēts, t.i., ne atbalsta, ne neatbalsta

Aptaujātie iedzīvotāji minēja vairākus argumentus, kas liecina par pozitīvu attieksmi pret potenciālo dolomīta atradnes izveidošanu, un tie ir:

1) atbalsts vietējiem uzņēmumiem ar izejvielām (dolomīts, šķembas utt.);

2) tiek maksāts dabas resursu nodoklis Madonas novadam;

3) tiek nodrošinātas papildus darbavietas;

Pret dolomīta ieguvi ir iedzīvotāji, pēc kuru domām to ikdienu paredzētā darbība ietekmēs negatīvi. Kā galvenie argumenti negatīvajai attieksmei tika minēti:

1) jau esošās ūdensapgādes problēmas, jo iedzīvotāju vidū valda uzskats, ka, veicot dolomīta ieguvi, varētu izzust ūdens akās, kā arī pasliktināties ūdens kvalitāte;

2) troksnis un iespējamās vibrācijas karjera izstrādes laikā (spridzināšana);

3) gaisa piesārņojuma palielināšanās ar putekļiem gan dolomīta izstrādes, gan tā transportēšanas laikā;

4) palielinoties satiksmes intensitātei uz ceļiem, pa kuriem tiks transportēts dolomīts, pasliktināsies satiksmes drošība, apdraudot gājējus un riteņbraucējus.

Būtībā gandrīz visi negatīvie aspekti, kas tika minēti, saistīti ar cilvēku bažām par iespējamo kaitējumu videi, kā arī izmaiņām tajā.

Pašvaldības attieksme pret projekta realizāciju

Pašvaldības attieksme pret paredzētās darbības īstenošanu ir drīzāk pozitīva, ko pierada teritorijas plānojumā un Izmantošanas un apbūves noteikumos ietvertie nosacījumi.

Sabiedriskās apspriešanas laikā tiks detalizēta kā pašvaldības, tā iedzīvotāju attieksme pret paredzēto darbību.

IZMANTOTĀS NOVĒRTĒŠANAS METODES

Lai novērtētu paredzētās darbības ietekmi uz vidi izmantotas dažādas novērtēšanas un prognozēšanas metodes:

1) Vēsturiskās analīzes metode, karšu, arhīva materiālu, publicēto un nepublicēto materiālu izpēte;

2) Salīdzinošā analīze;

3) Intervijas un iedzīvotāju aptaujas;

4) Teritorijas kartēšana, apsekošana un novērtēšana;

5) Fotofiksācija;

6) Izpētes darbi un mērījumi;

7) Datu apkopojums un statistiskā analīze;

8) Matemātiskie aprēķini un modelēšana.

PASĀKUMI IETEKMES UZ VIDI NOVĒRŠANAI VAI SAMAZINĀŠANAI

Izvērtējot visas iespējamās ietekmes, netika konstatētas ietekmes, kuras pārsniegtu normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības. Tai pat laikā, derīgo izrakteņu ieguvi plānots veikt maksimāli samazinot iespējamās ietekmes uz vidi un cilvēku dzīves apstākļiem. Detalizēti risinājumi ietekmju novēršanai vai samazināšanai tiks izstrādāti ieguves tehniskajā projektā. Taču jau ietekmes uz vidi novērtējuma procesā ir apzināti nepieciešamie pasākumi ietekmju mazināšanai, kurus plānots īstenot.

Ietekmes novēršanas un samazināšanas pasākumi

Dolomīta karjera izstrādes laikā kā būtiskākais negatīvais faktors ir minams Daugavas ūdens horizonta pjezometriskā līmeņa izmaiņas. Tomēr no šī faktora izvairīties nav iespējams. Veicot iegūto pētījumu analīzi, var uzskatīt, ka depresijas piltuve neatstās nopietnas negatīvas sekas uz apkārtnes ekosistēmām. Gadījumā, ja karjera darbības rezultātā ūdens ieguve tuvākajās mājsaimniecībās, kas atrodas potenciālajā ietekmes zonā, tiks traucēta salīdzinājumā ar esošo situāciju, darbības ierosinātājs ir apņēmies nodrošināt urbumu ierīkošanu ūdens ieguvei. Lai konstatētu problēmas ar ūdensapgādi, darbības ierosinātājs uzsāks aku apsekošanu un ūdens līmeņa akās monitoringu pēc pozitīva Atzinuma par IVN Ziņojumu saņemšanas, izstrādājot un saskaņojot monitoringa programmu un saņemot licenci monitoringa veikšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Otra būtiskākā negatīvā iespējamā ietekme iespējama uz Aiviekstes ūdens kvalitāti, ja tiek novadīts nepietiekami attīrīts karjera ūdens. Arī to iespējams pilnībā novērst, nodrošinot drošu ūdens attīrīšanu, pirms novadīšanas Meliorācijas sistēmā un tālāk Aiviekstes upē.

Derīgo izrakteņu ieguve saistīta ar trokšņa traucējumu pieaugumu un izmešiem gaisā kā ieguves un tai piegulošajā teritorijā, tā arī autotransporta radītais troksnis un gaisa piesārņojums.

Kopumā tiek plānots veikt šādus inženiertehniskos un organizatoriskos pasākumus dolomīta atradnes izstrādes ietekmes uz vidi samazināšanai:

• Lai samazinātu ietekmi uz teritorijas hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, tai skaitā Daugavas ūdens horizonta pjezometriskā līmeņa pazeminājumu, paredzēts:

o Karjera ūdeņu atsūknēšanu veikt tikai ieguves laikā, maksimāli 3 mēnešus gadā. Pārējā laikā Daugavas ūdens horizonta līmenis atgriežas dabiskajā ieguluma dziļumā un režīmā;

o dolomītu ieguve ir plānota divās kāplēs līdz 13 m dziļumam. Tāpēc vidēja projektētā karjera dibena atzīme būs 87,8 m (pirmā kāple) un 81,3 m vjl. (otrā kāple).

o Izstrāde netiks veikta veidojot vienlaidus karjeru visā potenciālajā ieguves platībā, bet gan pakāpeniski, pa sektoriem, 3-4 ha platībā. Sektoros, kur ieguve pabeigta karjers un iebedre tiek aizpildīti ar derīgā materiāla apstrādes gaitā veidojošos ūdeni vāji caurlaidīgo atsiju materiālu (dolomīta milti, māla un merģeļa daļiņas), izolējot pamatni un bortus. Tādējādi būtiski samazinot ūdens pieplūdi karjerā un atsūknējamā ūdens daudzumu.

o Pirms atradnes sagatavošanas ekspluatācijai tiks apsekotas viensētu akas depresijas piltuves teritorijā, dokumentāli fiksējot to dziļumu un nosakot ūdens līmeni, pēc tam, saskaņojot ar īpašniekiem, tiek uzsākti monitoringa novērojumi tuvāko māju akās;

o tiks ierīkots papildus pazemes ūdens novērojumu urbumu tīkls atbilstoši pazemes ūdens monitoringa programmai, kas tiks saskaņota ar Valsts vides dienesta Madonas reģionālo vides pārvaldi. Monitoringa programmai tiek izvirzīti šādi pamatnosacījumi:

▪ Pazemes ūdens monitoringa programma izstrādājama un monitoringa novērojumi uzsākami pirms derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas.

▪ Pazemes ūdens monitoringa programmai jāietver pazemes ūdens līmeņa izmaiņu novērojumi kā Pļaviņu ūdens horizontā, tā kvartāra ūdens horizontā.

▪ Par pazemes ūdens monitoringa rezultātiem regulāri (reizi gadā) informējama pašvaldība un tuvāko viensētu īpašnieki.

o Aizsargvalnis pa plānoto karjeru perimetru, kurš tiks veidots no ūdeni vāji caurlaidīgiem iežiem, samazina virsūdeņu noteci karjerā, tādējādi nodrošinot minimālus augsnes mitruma režīma izmaiņas ārpus atradnes teritorijas.

• Lai mazinātu ietekmi uz meliorācijas sistēmas un Aiviekstes upes ūdens kvalitāti, paredzēts izveidot atbilstošu karjera ūdeņu attīrīšanas sistēmu. Lai izstrādātu prognozējamajam ūdens apjomam un piesārņojumam atbilstošu attīrīšanas iekārtu – nosēdbaseinu, atsūknēšanas un novadīšanas sistēmas projektu;

o Tehniskajā projektā tiek paredzēta iespēja otra nosēddīķa izveidošanai ieguves 1.etapā, ja, pieaugot atsūknējamā ūdens daudzumam, vienā nosēddīķi suspendēto daļiņu sedimentācijas laiks ir nepietiekams;

o Katra ieguves cikla beigās tiek iztīrīts nosēddīķis un novadgrāvis, ekskavējot nosēdumus, lai uzsākot jaunu ciklu tās sākotnējā etapā netiktu par jaunu uzduļķotas;

o Tiek veikta regulāra (ikdienas) vizuāla novadāmā ūdens kvalitātes kontrole, vismaz reizi mēnesī ūdens kvalitātes testēšana, savukārt Vecpalsas upē tiek izveidota monitoringa stacija (monitoringa programma tiek saskaņota ar VVD Madonas RVP, pašvaldību un viensētu īpašniekiem);

o Iebedrē sūknis tiks ievietots maksimāli tālu no bedres dibena, lai ar sūkņa radīto plūsmu neuzduļķotu jau nosēdušās suspendētās daļiņas.

• Lai samazinātu izmešus gaisā:

o nepieciešamības gadījumā tiks mitrināti visi ražošanas iecirkņi, jo, pārsniedzot 4% mitrumu, putēšana nenotiek. Putekļu ierobežošanas pasākumu ieviešanas nepieciešamības novērtēšanai, kā arī efektīvākā veida izvēlei sākotnēji vismaz divas reizes gadā sausajā sezonā pie lēniem vēja ātrumiem tiks veikti gaisa kvalitātes kontroles mērījumi ārpus karjera teritorija. Nepieciešamības gadījumā pievadceļu apstrādās ar ilgstošas iedarbības pretputekļu apstrādes materiālu;

o Tiks izmantota atbilstoša un labā darba kārtībā esoša karjera tehnika, minimizējot tās darbošanos tukšgaitā;

o Materiālu izvešanai tiks izmantotas līdz 20 m3 tilpuma automašīnas;

o Sausā laikā tiks nodrošināta materiāla pārsegšana, lai izvairītos no putekļu emisijām transportēšanas laikā;

o Pa atradnes iecirkņu robežu izveidos rekultivācijai uzglabājamās augsnes un atbērtņu vaļņus, kas būtiski samazina putekļu emisijas ārpus karjera teritorijas. Analogu ietekmi atstāj arī biezas koku un augsto krūmu audzes, kas tiks iespēju robežās saglabātas;

• Lai mazinātu spridzināšanas darbu iespējamās ietekmes un kliedētu iedzīvotāju satraukumu un bažas par iespējamām spridzināšanas darbu negatīvajām ietekmēm:

o Dolomīta slāņkopas irdināšanai spridzināšana pieļaujama tikai pēc spridzināšanas darbu atļaujas saņemšanas, ievērojot visus nepieciešamos drošības un piesardzības pasākumus;

o Spridzināšanas darbiem tiks izmantota īslaicīgi palēninātās ierosmes spridzināšanas shēma, kas būtiski samazina trokšņu traucējumus un vibrācijas, jo sprādzieni urbumos notiek nevis vienlaicīgi, bet ar laika nobīdi, pakāpeniski. Tādējādi reāli troksni un vibrācijas izraisa sprādziens 1 – 5 urbumos, nevis visos urbumos vienlaicīgi;

o Iedzīvotāji un pašvaldība tiks informēti par spridzināšanas darbu veikšanu vismaz 3 dienas pirms darbu veikšanas.

• Lai mazinātu trokšņa traucējumus:

o Ieguves un materiāla transporta darbi tiks veikti tikai darba dienās, darba laikā, 8 stundas dienā, iekļaujoties laika intervālā no 7:00 – 19:00;

o Pa atradnes iecirkņu perimetru izveidos rekultivācijai uzglabājamās augsnes segkārtas un atbērtņu vaļņus, kas būtiski samazina trokšņa izplatību ārpus karjera teritorijas. Analogu ietekmi atstāj arī biezas koku un augsto krūmu audzes, kas karjera ārējās robežās tiks iespēju robežās saglabātas.

Citi pasākumi:

• Ieguves teritorijas rekultivācijas gaitā tiks izveidota labiekārtota ūdenstilpe, saskaņojot rekultivācijas plānu ar pašvaldību un pieaicinot ainavu speciālistu. Nogāzes tiek veidotas slīpumā 1:3, pamatne tiks planēta. Nogāžu izlīdzināšanai izmantos segkārtu no atbērtnēm. Nogāzes veidošanai izmantojama segkārtas grunts. Augsne tiek izlīdzināta 0,20 m slānī.

• Atradnes ieguves darbu veikšana un derīgā materiāla ieguves darbi tiks veikti saskaņā ar noteikumiem “Vienotie darba drošības noteikumi derīgo materiālu ieguvei atklātajos karjeros”, kas ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā.

• Ekskavatora un citas tehnikas darba drošības noteikumi ir doti to rūpnīcu izgatavotāju instrukcijās un, ekspluatējot šos agregātus un mašīnas, tie obligāti tiks ievēroti.

• Karjera tehnikas apkopes zonā tiks ierīkots traktortehnikas apkopes/degvielas uzpildes laukums ar cieto segumu, notecējušā šķidruma savācējrenēm un zemē ieraktiem slēgtiem konteineriem, kuros šis šķidrums tiek savākts.

• Darbi objektā tiks veikti atbilstoši tehniskajā projektā paredzētajiem tehniskajiem risinājumiem, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības organizēšanas un darba vietu iekārtošanas prasības. Pārējo darbu veikšanā ir jāievēro to darbu veikšanas darba drošības noteikumi, kuri projektā nav paredzēti, bet darba gaitā var rasties.

• Pirms darbu uzsākšanas tiks saņemtas visas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, licences un saņemti nepieciešamie saskaņojumi.

• Darbu izpildē tiks ievērotas noteikumu „Drošības tehnika celtniecībā” prasības, mehānismu un iekārto apkopes, ekspluatācijas instrukcijas un noteikumi.

• Atsegšanas iegriezuma augstums nedrīkst pārsniegt maksimālo ekskavatora iegrābšanas augstumu.

• Maksimālie kāpurķēžu tehnikas iegriezuma nogāzes leņķi nedrīkst pārsniegt 25° kāpumā uz augšu un 30° kāpumā uz leju.

• Karjera tehnikas tehniskās apkopes un remontu darbi tiek izpildīti ar specializēto firmu spēkiem, ārpus atradnes teritorijas atbilstoši aprīkotās darbnīcās.

PAREDZĒTĀS DARBĪBAS ALTERNATĪVU IZVĒRTĒJUMS, IZVĒLĒTĀ VARIANTA PAMATOJUMS UN PALIEKOŠO IETEKMJU BŪTISKUMA RAKSTUROJUMS

Veicot ietekmes uz vidi novērtējumu izskatāmas arī paredzētās darbības alternatīvas. Šajā gadījumā nav iespējama vietas vai teritorijas alternatīva, jo ieguvi iespējams veikt tikai teritorijā, kurā ir akceptēti derīgā izrakteņa krājumi.

Izvērtējot prognozētās ietekmes uz vidi, to, ka viss derīgā izrakteņa slānis atrodas zem pazemes ūdens līmeņa, kā arī citus aspektus, tika izvērtēti divi alternatīvi ieguves tehnoloģiju varianti:

• Vienlaidus karjera izveidošana visā potenciālās ieguves teritorijā;

• Ieguves veikšana pakāpeniski, pa sektoriem, izstrādāto daļu daļēji aizpildot ar apstrādes procesa pārpalikumiem, ūdeni vāji caurlaidīgu materiālu.

1.alternatīva – derīgā izrakteņa ieguvei tiek veidots vienlaidus karjers aptuveni 50 ha platībā, ar 3 kāplēm, 17 m dziļumā, pie zemes virsmas atzīmes 94,3 m v.jl.. Respektīvi karjera pamatne 77,3m v.j.l. Kopējais aplēstais atsūknējamā ūdens daudzums pārsniedz 10 l/s. Depresijas piltuves rādiuss var sasniegt 7 km un vairāk. Šādu ūdens apjomu atsūknēšana rada būtisku ietekmi uz pazemes hidrosfēru un var būtiski ietekmēt individuālo ūdensapgādi plašā teritorijā. Veicot ekonomisko izvērtējumu, konstatēts, ka šāds risinājums būtiski sadārdzina iegūto šķembu materiālu.

2.alternatīva – derīgā izrakteņa ieguve tiek veikta pakāpeniski, pa sektoriem, līdz 13 m dziļumam (2 kāples). Vidējā projektētā karjera dibena atzīme būs 87,8 m (pirmā kāple) un 81,3 m vjl. (otrā kāple). Dolomīta ieguve tiks veikta fragmentāri un pakāpeniski, nosusinot dolomītu ieguves

laukumu 3-4 ha platībā. Pēc derīgā slāņa izņemšanas ap atsūknēšanas bedri, tā tiks pārvietota, bet izstrādātā karjera daļa tiks aizpildīta vai atdalīta no nākamās ieguves vietas ar segkārtas un atsijas materiālu valni. Pateicoties šai metodikai, tiks būtiski samazināti atsūknējamo ūdeņu apjomi un ierobežota depresijas piltuve ap karjeru. Atsūknējamā ūdens apjoms līdz 7 tūkst. m3/d no 3 ha lielas ieguves teritorijas ar pamatnes atzīmi 87,8 m vjl. (pirmā kāple), līdz 18 tūkst. m3/d no 3 ha platas ieguves teritorijas ar pamatnes atzīmi 81,3 m vjl. (otrā kāple). Atsūknējamā ūdens daudzums 0,2 l/sek, depresijas piltuves aptuvenais rādiuss līdz 2,5 km.

Tā kā izvērtētie alternatīvie risinājumi ir saistīti galvenokārt ar karjera ūdens atsūknēšanu, ieguves darba organizāciju un ieguves dziļuma ierobežojumiem, to salīdzināšanai izvēlēti kritēriji, kuri raksturo šos procesus (atsūknējamā ūdens apjoms, ietekme uz pazemes ūdens līmeņiem, Ietekme uz bioloģisko daudzveidību un Natura 2000 teritorijām, ietekme uz apkārtējās teritorijas ūdens apgādi, Ietekme uz meliorācijas sistēmām un hidroloģisko režīmu).

Kopumā novērtēšanai izdalīti 5 būtiskākie kritēriji, kuri raksturo dolomītu ieguves iespējamās ietekmes uz vidi un iedzīvotājiem. Salīdzinājumam (skatīt IVN Ziņojuma 7.1.tabulu) pielietota novērtēšanas sistēma ballēs, kur:

⮚ -2 nozīmē, ka ieguve rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi;

⮚ -1 nozīmē, ka ieguve rada negatīvu ietekmi uz vidi;

⮚ 0 nozīmē, ka ietekme uz vidi nav novērojama.

Šāda pieeja ļauj novērtēt katras aprakstītās alternatīvas potenciālo negatīvo ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem, kā arī dod iespēju savstarpēji salīdzināt atšķirīgas alternatīvas un novērtēt, kura no tām rada mazāku potenciālo ietekmi un ir rekomendējama pielietošanai dolomīta izstrādei atradnes Saikava iecirknī Divupe.

Veicot salīdzinošo vērtējumu, tika pieņemts, ka neatkarīgi no izvēlētās tehnoloģiskās alternatīvas pārvadājamā materiāla apjoms nemainīsies, līdz ar to visos gadījumos derīgo izrakteņu ieguves radītā ietekme uz gaisa kvalitāti un trokšņa līmeni ir vērtējama kā vienlīdzīga un būtiska.

Abi alternatīvie varianti tika izvērtēti paredzētās darbības plānošanas sākuma posmā. Šāda pieeja ļāva izvēlēties atbilstošāko alternatīvo risinājumu jau ietekmes uz vidi novērtējuma procesa sākuma posmā, izvairoties no bezmērķīgiem pētījumiem vai izvērtējumiem.

Izvēlēts tika 2.alternatīvais variants, kura īstenošana būtiski samazina ietekmi uz pazemes hidrosfēru, virszemes ūdensobjektiem, kā arī atsūknējamā un novadāmā ūdens apjomu.

Veicot aprēķinus un izvērtējot 1.alternatīvā varianta sākotnējos matemātiskās modelēšanas rezultātus, tika izstrādāts 2.alternatīvais variants, kuram tika veikta padziļināta izvērtēšana, pirmo alternatīvo variantu atmetot, kā nepiemērotu konkrētajiem apstākļiem.

Tādējādi izvēloties realizācijai 2.alternatīvo variantu:

• tiek samazināts ieguves dziļums no 17 m līdz 13 m;

• ieguve tiek īstenota pakāpeniski pa sektoriem, nodrošinot izstrādāto platību pamatnes un bortu izolāciju un daļēju aizbēršanu;

• Prognozējamais atsūknējamā ūdens apjoms samazinās no 864000m3 diennaktī līdz 18 tūkst. m3/d;

• Prognozējamās depresijas piltuves rādiuss samazinās no 7 km uz 2,5 km. Tādējādi izvēlētais alternatīvais variants ir videi draudzīgāks un ekonomiski izdevīgāks.

Paliekošo ietekmju būtiskuma raksturojums

Jebkurā alternatīvajā variantā paliekoša un būtiska ir karjera darbības ietekme uz pazemes ūdens resursiem. Karjera darbības laikā periodiski (vidēji 3 mēnešus gadā) tiks pazemināts pazemes ūdeņu līmenis, tai skaitā, karjeram piegulošās platībās nelielā rādiusā gruntsūdens līmenis, plašākā rādiusā Daugavas spiedienūdens horizonta pjezometriskais līmenis, kā rezultātā Daugavas ūdens horizontā izveidosies depresijas piltuve. Depresijas piltuves teritorijā samazinās pazemes ūdens resursi ūdens horizontā. Taču šī teritorija neskar nozīmīgu objektu ūdensapgādi.

Izanalizējot teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un hidrodinamiskos apstākļus, kā arī matemātiskās modelēšanas rezultātus, var uzskatīt, ka depresijas piltuve neatstās būtisku ietekmi uz atradnes teritorijai piegulošajām ekosistēmām. Pēc karjera izstrādes šajā teritorijā tiks ierīkota ūdenstilpe.

Kopumā var secināt, ka šī paliekošā ietekme saglabājas tikai karjera izstrādes laikā un nerada būtiskus traucējumus iedzīvotājiem vai būtisku kaitējumu apkārtējai videi.

Karjera izstrādes laikā kā būtiskas vērtējama ietekme uz gaisa kvalitāti un trokšņa traucējumi. Taču veicot aprēķinus un matemātisko modelēšanu, konstatēts, ka ietekmes nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības. Jāpiezīmē, ka šīs ietekmes būs nozīmīgas tikai atradnes izstrādes laikā, 2-3 mēnešus gadā, darba dienās, darba laikā.

Paliekoša ietekme ir dolomīta resursu samazināšanās reģionā, taču ņemot vērā lielos dolomīta resursus kā Madonas novadā, tā Latvijā kopumā, zudumi nav vērtējami kā būtiski.

Paliekoša ietekme ir ainavas izmaiņa, taču, ņemot vērā plānotos rekultivācijas pasākumus, kas paredz augstvērtīgas ainavas izveidi, izmantojot saglabāto segkārtu teritorijas rekultivācijai un veidojot ainaviskas ūdenstilpes ar iespējamu to izmantošanu rekreācijas nolūkos, šī ietekme vērtējama kā neitrāla pēc atradnes izstrādes un rekultivācijas darbu pabeigšanas.

VIDES KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS MONITORINGS

Likumā „Par vides aizsardzību” definēts, ka Vides monitorings ir sistemātiski vides stāvokļa novērojumi (mērījumi, aprēķini), kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides aizsardzības pasākumu plānošanai un to efektivitātes kontrolei.

Vides monitorings būtībā ir ilgtermiņa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma, kas tiek radīta, lai iegūtu informāciju par vides stāvokli un izmaiņām, kas radušās cilvēka darbības vai dabīgo procesu ietekmē. Vienlaicīgi monitoringā var paredzēt arī mazpārveidotu, aizsargājamu dabas sistēmu novērojumus, uz kuru fona ir iespējams novērtēt cilvēka radītās izmaiņas. Ar monitoringa palīdzību var iegūt informāciju par galvenajiem piesārņojuma veidiem un izplatību, vides degradāciju kopumā, kā arī par vietām, kur nepieciešama vides kvalitātes papildus kontrole un uzlabošana.

Izvērtējot vides monitoringa novērojumu, kas saistīti ar paredzētās darbības veikšanas iespējamo ietekmi uz apkārtējo vidi, nepieciešamību un definējot monitoringa jomas, galvenā uzmanība tika pievērsta tiem vides aspektiem, kuros paredzētās darbības īstenošana var radīt būtiskas izmaiņas pašreizējā vides stāvoklī.

Būtiskākās dolomīta ieguves procesa radītās prognozējamās ietekmes uz vidi saistāmas ar karjera ūdeņu atsūknēšanu un tās izsauktajām teritorijas hidrodinamisko apstākļu izmaiņām. Lai gan šie procesi ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros vērtēti, izmantojot matemātiskās modelēšanas metodi, pieejamo datu nepietiekamība rada samērā lielu matemātiskā modeļa

varbūtības faktoru. Tikai veicot pazemes ūdeņu (gruntsūdeņu, un Daugavas ūdens horizonta ūdens) līmeņa izmaiņu monitoringu, iespējams savlaicīgi konstatēt būtiskas izmaiņas, novērtēt tās un nepieciešamības gadījumā koriģēt paredzēto darbību, lai novērstu būtisku nelabvēlīgu ietekmi, vai veikt darbības, kas nodrošina ūdensapgādi, ja ietekmes rezultātā tā ir traucēta. Paralēli būtiska ir novadāmo ūdeņu kvalitātes kontrole (suspendēto vielu koncentrācijas kontrole), lai nepieļautu suspendēto vielu novadīšanu Aiviekstes upē.

Ūdens monitorings.

Ņemot vērā ar karjera ierīkošanu un darbību saistītās darbības raksturu un prognozējamās hidroģeoloģiskās un hidroloģiskās izmaiņas, vides monitoringa sistēmā jāietilpst vismaz sekojošām sastāvdaļām:

• karjerā atsūknējamo ūdeņu apjomu novērojumi;

• karjerā atsūknējamo ūdeņu kvalitātes novērojumi;

• ūdens līmeņu novērojumi kvartāra nogulumu gruntsūdeņu horizonta monitoringa urbumos;

• ūdens līmeņu novērojumi Daugavas ūdens horizonta monitoringa urbumos;

• ūdens līmeņu novērojumi viensētu akās;

Karjerā atsūknējamo ūdeņu apjomu mērījumi veicami saskaņā ar normatīvos aktos noteikto administratīvo aktu prasībām, bet ar periodiskumu ne mazāku kā reizi nedēļā. Karjerā atsūknēto ūdeņu kvalitāti rekomendējams kontrolēt tieši pirms ieteces Aiviekstes upē. Kontrolējamie parametri - duļķainība, temperatūra un elektrovadītspēja, kas ir viegli nosakāms, un precīzs izšķīdušo vielu kopējā satura indikators, Analoģiskie rādītāji ar nosakāmi Aiviekstes upē augšpus karjera ūdeņu izplūdes vietas.

Pirms derīgo izrakteņu atradnes ekspluatācijas uzsākšanas nepieciešams veikt sākotnējo Aiviekstes ūdens elektrovadītspējas noteikšanu.

Daugavas ūdens horizonta pjezometriskā ūdens līmeņa novērojumi ir veicami depresijas piltuves attīstības kontrolei.

Karjerā atsūknējamo ūdeņu apjomu mērījumi veicami saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto administratīvo aktu prasībām, bet ar periodiskumu ne mazāku par reizi nedēļā.

Papildu esošajiem pazemes ūdeņu līmeņu novērojumiem piecos Daugavas ūdens horizonta monitoringa urbumos un divās viensētu grodu akās, ko nodrošina SIA “DSG Karjeri”, rekomendējam novērot vēl sešas visapdraudētākās grodu akas, kā arī ierīkot trīs monitoringa urbumu pārus.

Ņemot vērā ļoti nepastāvīgu ūdens atsūknēšanu karjerā, kā arī prognozējamo mainīgo atsūknēšanas debitu, pazemes ūdeņu līmeņu mērījumi ir veicami vienu reizi katrā mēnesī, analoģiski pašreizējai esoša karjera ietekmes uz vidi monitoringa praksei.

Reizi gadā jāsagatavo pārskats par vides stāvokļa novērojumu rezultātiem dolomītu karjera apkārtnē, kurā jāietilpst visām iepriekš minētām sastāvdaļām. Pārskatā jāapkopo SIA “DSG Karjeri” un darbības ierosinātāja veikto novērojumu rezultāti.

Tādējādi abiem izstrādātājiem vēlams saskaņot monitoringa programmas un koordinēt novērojumu veikšanu, jo praktiski abu izstrādātāju darbība ietekmē vienu un to pašu teritoriju un

viņu radītās ietekmes summējas, tādējādi nav iespējams detalizēt cik lielā mērā ietekmi rada viens vai otrs izstrādātājs.

PLĀNOTĀS DARBĪBAS NOZĪMĪGUMA IZVĒRTĒJUMS

Projekta īstenošana atstās labvēlīgu ietekmi uz Praulienas pagasta sociāli ekonomisko stāvokli. Pozitīvās ietekmes pirmkārt saistāmas ar nodarbinātības līmeņa pieaugumu. Karjerā tiks nodarbināts vietējais darbaspēks. Būs nepieciešami ekskavatorists, buldozerists, autovadītāji, drupināšanas šķirošanas mazgāšanas iekārtu operators, sargi, administratīvie darbinieki iegūtās un pārdotās produkcijas uzskaitei u.c. darbinieki.

Pozitīvu ietekmi atstās arī nodokļu apjoma pieaugums, kas nonāks pagasta un valsts budžetā, tai skaitā dabas resursu nodoklis, iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

Kā nozīmīga pozitīva ietekme vērtējama šķembu materiāla ceļu remontiem un būvniecībai pieejamība pagastā un novadā, kas īpaši nozīmīgi ir apzinoties autoceļu slikto stāvokli. Materiālu pieejamība tiešā tuvumā būtiski palētina remontu un būvdarbu izmaksas, jo to transporta izmaksas sastāda būtiski saistīto izdevumu daļu.

SABIEDRISKĀS APSPRIEŠANAS REZULTĀTU APKOPOJUMS UN

IZVĒRTĒJUMS

Kopumā sabiedrības līdzdalība ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma veidošanā tika nodrošināta trijos veidos:

1) piedalīšanās aptaujās;

2) piedalīšanās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs;

3) mutiska un rakstveida viedokļu paušana par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu saistībā ar plānoto SIA „Īpašumi EG” darbību.

Lai nodrošinātu likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējuma” prasību ievērošanu, tai skaitā sabiedrības līdzdalību, sabiedrība tika iesaistīta paredzētās darbības apspriešanā – sākotnējā sabiedriskā apspriešana (sanāksme 2014. gada 29. maijā) un sagatavotā Ziņojuma sabiedriskā apspriešana (sanāksme 2017. gada 29. jūnijā).

Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā tika veiktas sekojošas darbības:

1. Tika publicēts paziņojums par paredzētās darbības sākotnējo sabiedrisko apspriešanu Madonas reģiona laikrakstā "Stars" 2014. gada 16. maijā;

2. Individuāli tika informēti tie nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar paredzētās darbības teritoriju, norādot, kur turpmāk būs pieejama informācija par paredzēto darbību un iespēju piedalīties paredzētās darbības sabiedriskajā apspriešanā;

3. Paziņojums par sākotnējo apspriešanu elektroniski tika iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā (publikācija VPVB mājaslapā 2014. gada 16. maijā xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xx/xxx/xxxxxxxxxxx/?xxx000 ) un Madonas novada domē;

4. Paziņojums par paredzētās darbības sākotnējo apspriešanu 2014.gada 16. maijā tika publicēts arī ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma izstrādātāju - SIA „Firma L4” mājaslapā xxxx://x0.xx/xxxxxx/;

5. Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 2014. gada 29. maijā, plkst. 15:00 Praulienas pagasta pārvaldes ēkā, Xxxxx xxxx 0, Xxxxxxxxx, Xxxxxxxxxx xxxxxxx, Madonas novadā, LV – 4825;

6. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana notika laika posmā no 2014. gada 16. maija līdz 2014.

gada 5. jūnijam, kuras laikā varēja sūtīt rakstiskus priekšlikumus par paredzētas darbības iespējamo ietekmi uz vidi Vides pārraudzības valsts birojam (Xxxxxxxxxxx xxxx 00, XX- 0000, Xxxx, xxxx. 00000000, e-pasts: xxxx@xxxx.xxx.xx, xxx.xxxx.xxx.xx ). Plašāku informāciju (Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes sākotnējais izvērtējums un Vides pārraudzības valsts biroja lēmums) par paredzēto darbību varēja atrast Madonas novada pašvaldības mājaslapā: xxx.xxxxxx.xx, kā arī uz vietas Madonas novada pašvaldības administrācijā, Saieta laukumā 1, Madonā, Madonas novadā, LV-4801, 101. kabinetā darba dienās no 8:00 līdz 12:00 un no 13:00 līdz 17:00.

7. Pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas Ziņojuma izstrādātājs SIA “Firma L4” apkopoja un iesniedza Vides pārraudzības valsts birojā un Madonas novada pašvaldībā sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātus (protokolu un citus ar apspriešanu saistītos materiālus, tai skaitā publikāciju un paziņojumu kopijas un informāciju par individuālo informēšanu).

Izstrādātā Ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā tika veiktas sekojošas darbības:

1. Ziņojuma izstrādātāja SIA “Firma L4” mājaslapā xxxx://xxx.x0.xx/xxxxxx/00000.xxxx tika ievietots sagatavotais Ziņojums un paziņojums par sabiedrības iespēju iepazīties ar Ziņojumu un ar to saistītajiem dokumentiem, iesniegt rakstiskus priekšlikumus vai viedokļus un piedalīties sabiedriskajā apspriešanā;

2. Sagatvotais Ziņojums un paziņojums 2017. gada 16. jūnijā papīra formā un elektroniski tika iesniegts Madonas novada domē un Praulienas pagasta pārvaldē;

3. 2017. gada 16. jūnijā Madonas reģiona laikrakstā "Stars" Nr.70 tika publicēts paziņojums par ietekmes uz vidi novērtējuma Ziņojuma sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu;

4. Vides pārraudzības valsts birojā elektroniski tika iesniegts paziņojums par sagatavoto Ziņojumu (publikācija VPVB mājaslapā 2017. gada 20. jūnijā xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xx/xxx/xxxxxxxxxxx/?xxx0000);

5. Madonas novada dome paziņojumu par sagatavoto ziņojumu ievietoja savā tīmekļa vietnē (xxxx://xxx.xxxxxx.xx/xxx/?xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx&xxxxxxx&xxx0000), norādot arī informāciju par publikāciju laikrakstā. Tika nodrošināta Ziņojuma pieejamība sabiedrībai;

6. Ar sagatavoto Ziņojumu varēja iepazīties:

- Madonas novada domē, Saieta laukumā 1, Madonā, Madonas novadā, LV- 4801, tālr. 64860090, pirmdienās no 08:00 līdz 18:00, otrdienās – ceturtdienās no 08:00 līdz 17:00 un piektdienās 08:00 - 16:00;

- Praulienas pagasta pārvaldē, Xxxxx xxxx 0, Xxxxxxxxx, Xxxxxxxxxx xxxxxxx, Madonas novadā, LV – 4825, tālr. 64860083, pirmdienās - piektdienās 8:00–12:00; 13:00-17:00;

- SIA „Firma L4” interneta mājaslapā xxxx://xxx.x0.xx/xxxxxx/00000.xxxx;

7. Ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksme tika organizēta 2017. gada 29. jūnijā plkst.16:00 Praulienas pagasta pārvaldē, Xxxxx xxxx 0, Xxxxxxxxx, Xxxxxxxxxx pagastā, Madonas novadā, LV – 4825. Ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksmē piedalījās

13 personas, tai skaitā Praulienas pagasta pārvaldes pārstāvji, SIA “Īpašumi EG”

pārstāve, iedzīvotāji, kā arī pārstāvji no SIA „Firma L4. Sabiedriskās apspriešanas protokols pievienots pielikumā Nr.13;

8. Paredzētās darbības veicējs piecu darba dienu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas sanāksmes dienas nosūtīja sanāksmes protokolu Vides pārraudzības valsts birojam, Madonas novada domei un Praulienas pagasta pārvaldei, kā arī sanāksmes protokolu ievietoja Ziņojuma izstrādātāja SIA “Firma L4” mājaslapā. Protokols sabiedrībai ir pieejams Madonas novada domē, Praulienas pagasta pārvaldē un Vides pārraudzības valsts birojā;

9. Sabiedrība tika aicināta piedalīties sabiedriskajā apspriešanā no 2017. gada 16. jūnija līdz 2017. gada 16. jūlijam un iesniegt rakstveida priekšlikumus vai viedokļus Vides pārraudzības valsts birojā (Xxxxxxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX – 0000, xxxxxxxx 67321173, e - pasta adrese: xxxx@xxxx.xxx.xx, mājas lapas adrese: xxx.xxxx.xxx.xx) un SIA „Firma L4” (Xxxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX - 0000, xxxxxxxx 67500180, e - pasta adrese xxxxxx0@x0.xx, mājas lapas adrese xxx.x0.xx);

10. Ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemti rakstveida komentāri no Dabas

aizsardzības pārvaldes un Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes. Visi saņemtie komentāri, jautājumi un papildinājumi iespēju robežās tika ņemti vērā, skaidroti, Ziņojums tika atbilstoši labots un papildināts, nodrošinot visu ieinteresēto sabiedrības pārstāvju interešu ievērošanu. Ņemts vērā arī sabiedrības izteiktais viedoklis Ziņojuma sabiedriskās sanāksmes laikā. Pārskats par saņemtajiem komentāriem un Ziņojumā veiktajiem labojumiem, kā arī sniegtie skaidrojumi un atbildes pievienoti pielikumā Nr.13;

11. Ziņojuma izstrādātāja SIA “Firma L4” mājaslapā pieejama labotā un aktualizētā Ziņojuma versija par paredzēto darbību;

12. Pēc Ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtajiem komentāriem, aktualizētais Ziņojums izvērtēšanai un atzinumu saņemšanai iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā un Madonas novada domē.

Document Metadata

Table of Contents

PASŪTĪJUMS: Līguma Nr. 2014-G/1367-01

Document Metadata