DABAS LIEGUMS „KALNCIEMA PĻAVAS” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

DABAS LIEGUMS „KALNCIEMA PĻAVAS” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

ĪADT atrodas Jelgavas rajona Kalnciema pilsētas lauku teritorijā un Valgundes pagasta pašvaldības teritorijā.

Plāns izstrādāts laika periodam no 2005. gada līdz 2015. gadam.

Izstrādātāji:

Latvijas Dabas fonds

Plāns izstrādāts LIFE-Nature projekta LIFE04NAT/LV/000198

„Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai” ietvaros

Plānu sastādīja: Xxxxxxxx Xxxxxxxx

........ gada ...........................

atjaunots

........gada............................

Saturs

Ievads 4

Kopsavilkums 5

I. Apraksts 6

1.1. Teritorijas juridiskās saistības 6

1.1.1. Latvijas likumdošana 6

1.1.1.1. Latvijas dabas aizsardzības politika 6

1.1.1.2. Vides un dabas aizsardzības likumi un tiem pakārtotie MK noteikumi 6

1.1.1.3. Aizsargjoslas 8

1.1.1.4. Tūrisms 8

1.1.1.5. Teritoriju plānojumi, īpašums 8

1.1.2. Starptautiskās saistības un Eiropas Savienības noteiktās saistības 9

1.1.3. Xxxxxxx xxxxxxxx 00

Vispārēja informācija par teritoriju 10

1.1.4. Teritorijas atrašanās vieta, ģeogrāfiskās koordinātes 10

1.1.5. Esošais teritorijas zonējums 11

1.1.6. Teritorijas apsaimniekošanas infrastruktūra 11

1.1.7. Teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas īsa vēsture 12

1.1.8. Teritorijas kultūrvēsturiskais raksturojums 12

1.1.9. Kartogrāfiskais materiāls par teritoriju 13

1.2. Teritorijas fiziski ģeogrāfiskais raksturojums 13

1.2.1. Klimats 13

1.2.2. Ģeoloģija, ģeomorfoloģija 13

1.2.3. Hidroloģija 13

1.2.4. Augsnes 14

1.3. Teritorijas bioloģiskais raksturojums 14

1.3.1. Flora 14

1.3.2. Fauna 15

1.3.2.1. Zīdītāji 15

1.3.2.2. Putni 15

1.3.2.3. Abinieki un rāpuļi 17

1.3.2.4. Bezmugurkaulnieki 17

1.3.3. Biotopi 18

1.4. Teritorijas sociālekonomiskais raksturojums 19

1.4.1. Demogrāfiskā analīze 19

1.4.2. Teritorijas izmantošanas veidi 19

1.4.2.1. Tūrisms un atpūta 19

1.4.2.2. Lauksaimniecība 19

1.4.2.3. Mežsaimniecība 19

Izmantotās literatūras saraksts 19

II Teritorijas novērtējums 20

2.1.Teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība un to ietekmējošie faktori 20

2.1.1. Teritorijas aizsardzības vērtība 20

2.1.2. Teritoriju ietekmējošie faktori 21

2.2. Biotopi kā dabas aizsardzības vērtība, to sociālekonomiskā vērtība

un tos ietekmējošie faktori 22

2.2.1. Pļavas 22

2.2.2. Krūmāji 23

2.2.3. Citi biotopi 24

2.3. Sugas kā dabas aizsardzības vērtība, to sociālekonomiskā vērtība un

tās ietekmējošie faktori 25

2.3.1. Augi 25

2.3.2. Putni 25

2.3.3. Zīdītāji, abinieki un rāpuļi 26

2.3.4. Bezmugurkaulnieki 26

2.4. Teritorijas vērtību apkopojums un pretnostatījums 27

III Teritorijas saglabāšanas mērķi 28

3.1. Teritorijas apsaimniekošanas ideālie jeb ilgtermiņa mērķi 28

3.2. Teritorijas apsaimniekošanas īstermiņa mērķi plānā apskatītajam apsaimniekošanas periodam 28

IV Apsaimniekošanas pasākumi 29

4.1. Apsaimniekošanas pasākumu uzskaitījums 29

4.2. Apsaimniekošanas pasākumu apraksts 32

4.3. Ieteicamais teritorijas zonējums 36

V Plāna ieviešana un atjaunošana 37

5.1. Plāna ieviešanas praktiskie aspekti 37

5.2. Plāna atjaunošana 37

5.3. Nepieciešamie grozījumi teritoriju attīstības plānos 37

5.4. Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts, priekšlikumi 37

PIELIKUMI

1. Teritorijas robežu shēma un robežu apraksts

2. Teritorijā konstatēto putnu sugu saraksts

3. Teritorijā konstatēto ĪA abinieku atradņu karte

4. Teritorijas biotopu karte un reto augu atradnes

5. Teritorijā konstatēto vaskulāro augu saraksts

6. Teritorijas apsaimniekošanas pasākumu un vēlamās infrastruktūras karte

7. Uzraudzības grupas sanāksmju un Sabiedriskās apspriešanas protokoli un priekšlikumi

8. Plāna rakstītāja atbildes Sabiedriskās apspriedes laikā (10.11.2005.) saņemtajiem ieteikumiem un precizējumiem.

9. Valgundes pagasta padomes un Kalnciema pilsētas domes lēmumu kopijas

Ievads

Dabas liegums “Kalnciema pļavas” atrodas Jelgavas rajona Valgundes pagasta un Kalnciema pilsētas lauku teritorijā (1.1.4. attēls 11. lpp). Liegums izveidots 2004. gadā un iekļauts NATURA 2000 vietu sarakstā. Teritorijas platība ir 170 ha.

Dabas aizsardzības plānu (DAp) izstrādāja Latvijas Dabas fonds ar ES Life projekta LIFE04NAT/LV/000198 „Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai” finansējumu 2005. gadā, atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (tagad - Vides ministrija) ministra 04.07.2002. rīkojumam Nr. 120 “Par ieteikumiem dabas aizsardzības plānu izstrādāšanai”.

Plāna izstrādes gaitā veikta teritorijas papildus izpēte, īpašu uzmanību pievēršot teritorijas dabas vērtībām un to nepieciešamajai apsaimniekošanai. Dabas aizsardzības plāna izstrādē piedalījās vairāku nozaru eksperti: Xxxx Xxxxxx (augu sugas un biotopi), Xxxxxxxx Xxxxxxxx (ornitoloģija), Xxxxxxxx Xxxxx (bezmugurkaulnieki) un Xxxxxx Xxxxxx (kartogrāfija un ĢIS). Dabas aizsardzības plāna izstrādi vadīja un plānu rakstīja ornitoloģijas eksperts Xxxxxxxx Xxxxxxxx.

Galvenais plāna izstrādes uzdevums bija saskaņot dabas aizsardzības un teritorijas apsaimniekošanas prasības, nodrošinot teritorijas vērtību saglabāšanu esošajos ES nozīmes biotopos un to atjaunošanu aizaugušajās pļavu daļās. Kā prioritāte teritorijas apsaimniekošanā bija dabas aizsardzības prasības.

Dabas aizsardzības plānā iekļautā kartogrāfiskā materiāla pamatnes (Latvijas satelītkarte un 2004. gada ortofoto) ir Ķemeru nacionālā parka īpašums. Kartogrāfiskais materiāls un platību aprēķini veikti ar Arc View GIS 9.0 programmu.

Uzsākot plāna izstrādi, 2005. g. 7. martā tika organizēta informatīva sanāksme Kalnciema pilsētas Kultūras namā, kurā ieinteresētās puses tika iepazīstinātas ar

„Palieņu pļavu” Life projektu, nepieciešamību izstrādāt DAp, kā arī par plānoto Dap izstrādes gaitu. Sanāksmes noslēgumā Dabas Aizsardzības pārvalde, kuru pārstāvēja Xxxxx Xxxxxx, atbilstoši VARAM rīkojumam Nr. 120, izveidoja DAp Uzraudzības grupu, kurā tika iekļauti Valgundes pagasta, Kalnciema pilsētas, Jelgavas RVP un Latvijas Dabas fonda pārstāvji, kā arī vairāki teritorijas zemju īpašnieki, kas piedalījās sanāksmē.

Plāna izstrādes gaitā notika 2 Uzraudzības grupas sanāksmes (10. jūlijā un 20. oktobrī), kurās plāna rakstītājs iepazīstināja Uzraudzības grupu ar padarīto; tika veikti precizējumi un saņemti priekšlikumi nepieciešamajiem labojumiem. Sanāksmju protokoli un uzraudzības grupas izveidošanas rīkojuma kopija pievienoti 7. pielikumā.

10. novembrī Kalnciema pilsētas Kultūras namā notika dabas aizsardzības plāna 1. redakcijas sabiedriskā apspriešana. Tās laikā tika saņemti ierosinājumi plāna teksta precizēšanai, kā arī priekšlikumi papildināt iespējamos liegumā izmantojamos apsaimniekošanas pasākumus. Plāna izstrādātāju atbildes uz izteiktajiem priekšlikumiem redzamas 8. pielikumā.

Dabas aizsardzības plāns ir izskatīts un apstiprināts Kalnciema pilsētas domes sēdē (28.11.2005.), kā arī izskatīts Valgundes pagasta padomes 12.01.2006. sēdē (9. pielikums), bet lēmums par atbalstīšanu nav pieņemts zemes īpašnieka P. Grūbes iebildumu dēļ.

Pēdējā Uzraudzības grupas sanāksme notika 20. decembrī. Tika veikti pēdējie precizējumi attiecībā uz P. Grūbes k-ga priekšlikumiem, kuri pievienoti 10. pielikumā.

Kopsavilkums

Dabas liegums “Kalnciema pļavas” atrodas Jelgavas rajona Kalnciema pilsētas un Valgundes pagasta teritorijā (1.1.4. attēls 11. lpp.). Liegums nodibināts 2004. gadā, lai saglabātu Latvijā un Eiropā retus un aizsargājamus pļavu biotopus un aizsargājamas augu un dzīvnieku, īpaši – putnu - sugas. Lieguma platība ir 170 ha.

Balstoties uz 2003. gadā veiktās EMERALD/Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu inventarizācijas datiem, dabas liegums iekļauts Natura 2000 vietu sarakstā.

Kalnciema pļavas ir viens no labākajiem palikušajiem nepārveidotas Lielupes palienes pļavu posmiem, kurā saglabājušies dabiskie, ar paliem saistītie procesi. Daļa lieguma atrodas arī palienei ar dambi atdalītā daļā (Vecbērzes polderī).

Liegumā dominē pļavu biotopi; daļēji ilgstošas neapsaimniekošanas rezultātā pļavas aizaugušas ar krūmiem. Sastopami 3 Eiropā aizsargājami biotopi: 6270* sugām bagātas atmatu pļavas (3,6 %), 6450 slapjās upju palieņu pļavas (54,3 %) un 6510 mēreni mitras pļavas (2,1 %). Biotopu karte iekļauta 4. pielikumā. Salīdzinoši liela floras daudzveidība – konstatētas vismaz 130 vaskulāro augu sugas, kas ir labs rādītājs pļavu biotopiem (liegumā konstatēto augu sugu saraksts dots 5. pielikumā). Liegumā sastopamas 5 īpaši aizsargājamo augu sugas, no kurām vienai sugai - jumstiņu gladiolai Gladiolus imbricatus L. - Kalnciema pļavās ir ievērojami liela atradne. Liegumā konstatētas arī vismaz 77 putnu sugas, no kurām 23 sugas (30 %) iekļautas Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un/vai ES Putnu direktīvas I pielikumā. Lielā blīvumā sastopama Pasaulē apdraudētā grieze, ligzdo pļavu tilbītes, melnās puskuitalas u.c. īpaši aizsargājami pļavu/mitrāju putni.

Izstrādājot dabas aizsardzības plānu, apkopota esošā informācija un veikta teritorijas bioloģisko vērtību papildus izpēte.

Dabas aizsardzības plāns izstrādāts desmit gadiem (līdz 2015. gadam). Plānā apkopota vispusīga informācija par teritorijas vērtībām un, izvērtējot dabas un sociālekonomiskās vērtības, izvirzīti teritorijas saglabāšanas un apsaimniekošanas mērķi, kā arī aprakstīti mērķu sasniegšanas nodrošināšanai ieteicamie apsaimniekošanas pasākumi.

Teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķi ir:

- Saglabātas un uzturētas teritorijas bioloģiskās vērtības: retās un aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas - ne mazāk kā 2005. gada inventarizācijas līmenī, biotopi – īpaši pļavas - vismaz to pašreizējā vai uzlabotā statusā.

- Teritorija tiek regulāri apsaimniekota, lai uzturētu pļavu biotopus labvēlīgā statusā. Teritorijas zemju īpašnieki/apsaimniekotāji gūst no apsaimniekošanas materiālu labumu.

- Tiek kontrolēta antropogēnā (gk. apmeklētāju) ietekme, antropogēnā slodze novirzīta lokālos punktos un no sugu aizsardzības pieļaujamā sezonā.

Atbilstoši ilgtermiņa mērķiem izvirzīti konkrēti īstermiņa mērķi, kas aprakstīti

3.2. nodaļā, bet tiem pakārtotie apsaimniekošanas pasākumi apkopoti un aprakstīti 4. nodaļā.

Tā kā teritorija ir maza un viendabīga, un apsaimniekošanas pasākumi ietver gk. pļavu pļaušanu un krūmu un to atvašu ciršanu, „Kalnciema pļavas” netika sadalītas funkcionālās zonās un tām nav izstrādāti individuālie apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumi.

I. APRAKSTS

I.1. TERITORIJAS JURIDISKĀS SAISTĪBAS

I.1.1. Latvijas likumdošana

1.1.1.1. Latvijas dabas aizsardzības politika

Nacionālais vides aizsardzības politikas plāns. Akceptēts Ministru Kabinetā (turpmāk MK) 03. 02. 2004. Izstrādāts, balstoties uz likumu „Par vides aizsardzību”, MK 2002. g. 15. augusta rīkojumu „Par Latvijas ilgtsspējīgas attīstības pamatnostādnēm”, kā arī ņemot vērā Eiropas un starptautisko likumdošanu. Plānā atsevišķi akcentētas bioloģiski vērtīgo pļavu izzušanas problēmas un nepieciešamība tās saglabāt, pielietojot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus.

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Akceptēta MK 16. 05.

2000.

Programma paredz izveidot bioloģiski vērtīgo pļavu tīklu; to apsaimniekošanā iesaistīt īpašniekus un ES finansējumu, kā arī izstrādāt indikatoru sistēmu un veikt monitoringu, lai nodrošinātu atbilstošu apsaimniekošanu Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk tekstā – ĪADT) atrodošajās pļavās.

1.1.1.2. Vides un dabas aizsardzības likumi un tiem pakārtotie MK noteikumi Likums „Par vides aizsardzību” (06.08.1991., grozījumi 22.05.1997.,

20.06.2000., 20.12.2001., 24.10.2002., 15.05.2003. un 07.04.2004.). Nosaka resursu

ilgtspējīgu izmantošanu, valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību institūciju kompetenci vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā, Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi, Latvijas Republikas iedzīvotāju pienākumus vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā, sabiedrības tiesības saņemt informāciju par vidi un piedalīties ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā.

Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993., grozījumi 30.10.1997., 28.02.2002., 12.12.2002., 20.11.2003. un 15.09.2005.). Definē

aizsargājamo teritoriju kategorijas un to izveidošanas, apsaimniekošanas, uzraudzības un uzturēšanas kārtību. Likums paredz, ka ĪADT jāizstrādā Dabas aizsardzības plāni. Līdz ar 20.11.2003. grozījumiem, likums nosaka arī Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritoriju noteikšanas un aizsardzības kārtību, bet 15.09.2005. grozījumi apstiprina arī Latvijas Natura 2000 teritoriju sarakstu (līdz tam: LR Vides ministrijas 2004. gada 13. aprīļa rīkojums Nr. 102 „Par Latvijas Natura 2000 – Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstu”). „Kalnciema pļavas” iekļautas Natura vietu sarakstā ar kodu C LV0528600. Likums paredz arī kompensācijas, ja Natura 2000 vietu aizsardzības režīms ierobežo teritorijā plānotas saimnieciskās darbības.

Likums „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (pieņemts 30.06.2005.; stājas spēkā ar 01.01.2006.). Paredz kompensācijas zemes īpašniekiem, kuru meža vai lauksaimniecības zemēm ir uzlikti ĪADT aprobežojumi. Par zaudējumiem, kas radušies lauksaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

(Natura 2000), normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā paredzēti atbalsta maksājumi no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

„Sugu un biotopu aizsardzības likums” (16.03.2000.; grozījumi 15.09.2005.). Regulē īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību. Nosaka sugu un biotopu aizsardzības, apsaimniekošanas un uzraudzības kārtību, veicinot populāciju un biotopu saglabāšanu. Likums nosaka valsts pārvaldes un institūciju kompetenci, un zemes īpašnieku un pastāvīgo lietotāju pienākumus un tiesības sugu un biotopu aizsardzībā. Nosaka arī nepieciešamību veikt sugu un biotopu monitoringu.

“Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 415, 22.07.2003.; grozījumi 26.10.2004. not. nr. 898 un 08.11.2005.). Nosaka vispārējo dažādu kategoriju īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas kārtību (ciktāl šie noteikumi nav pretrunā ar attiecīgo teritoriju individuālajiem aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem, ja tādi ir), pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus aizsargājamās teritorijās, kā arī nosaka aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību. Noteikumos detalizēti iztirzāta dabas liegumu aizsardzības un apsaimniekošanas kārtība. Kalnciema pļavām piemērots Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss - dabas liegums.

“Noteikumi par dabas liegumiem” (MK noteikumi Nr. 212., 15.06.1999., grozījumi 26.06.2001., 21.10.2003., 08.04.2004., 10.08.2004. un 30.11.2004.).

Nosaka dabas liegumu sarakstu un to robežu aprakstus. Kalnciema pļavas iekļautas sarakstā šo noteikumu 1.250. punktā (un 250. pielikumā).

Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā (MK noteikumi Nr. 199., 28.05.2002.). Nosaka kritērijus, kas piemērojami Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanai Latvijā. Dabas liegums „Kalnciema pļavas” ir izdalīts kā Eiropas nozīmes aizsargājama teritorija.

LR Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2002. gada 4. jūlija rīkojums Nr. 120 „Par ieteikumiem dabas aizsardzības plānu izstrādāšanai”. Nosaka kārtību, kādā izstrādājami īpaši aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni, kā arī plānu saturu.

“Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 396, 14.11.2000.; grozījumi 27.07.2004.). Nosaka sugu sarakstu, kurā iekļautas LR vai Eiropā apdraudētās, izzūdošās vai retās sugas, vai arī sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus; noteikumos uzskaitītas arī ierobežoti izmantojamās īpaši aizsargājamās sugas.

“Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 421, 12.05.2000., grozījumi 25.01.2005.). Nosaka biotopu sarakstu, kurā iekļauti Latvijā un/vai Eiropā apdraudēti vai reti biotopi.

“Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 45, 30.01.2001.). Definē mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību un to aizsardzības nosacījumus. Nosaka sugu sarakstu, kurām veidojami mikroliegumi, kā arī nosaka mikrolieguma izveidošanas pieteikuma un inventarizācijas anketas formu.

“Līgumu slēgšanas kārtība īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības nodrošināšanai” (MK noteikumi Nr. 247, 25.07.2000.) nosaka līgumu slēgšanas kārtību īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības, izmantošanas un dabas aizsardzības plāna prasību ievērošanas nodrošināšanai.

”Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” (MK noteikumi Nr. 416, 28.11.2000.). Noteikumi nosaka kārtību, kādā iespējama koku ciršana ārpus meža zemēm. Aizsargājamās teritorijās šāda koku ciršana saskaņojama ar attiecīgo reģionālo vides pārvaldi (turpmāk tekstā – RVP) un vietējo pašvaldību.

“Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” (MK noteikumi Nr. 117, 13.03.2001) nosaka zaudējumu atlīdzināšanas kārtību, atlīdzības lielumu un sugu sarakstu, par kuru iznīcināšanu jāatlīdzina zaudējumi.

1.1.1.3. Aizsargjoslas

“Aizsargjoslu likums” (25.02.1997., grozījumi 21.02.2002., 19.06.2003.). Likums nosaka aizsargjoslu veidus un funkcijas, aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipus, uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību, kā arī saimnieciskās darbības ierobežojumus aizsargjoslās.

1.1.1.4. Tūrisms

“Tūrisma likuma” (17.09.1998., grozījumi 07.10.1999., 24.01.2002. un 27.02.2003.) mērķis ir radīt tiesisku pamatu tūrisma nozares attīstībai Latvijā, noteikt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) darbojas tūrisma jomā, un aizsargāt tūristu intereses. Likums definē dabas tūrismu: tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.

1.1.1.5. Teritoriju plānojumi, īpašums

“Noteikumi par teritorijas plānojumiem” (MK noteikumi Nr. 423, 05.12.2000., grozījumi 31.07.2001.). Nosaka dažādu līmeņu (nacionālā, rajonu, pašvaldību) teritorijas plānojumu izstrādāšanas, saskaņošanas, spēkā stāšanās, apturēšanas, grozīšanas, sabiedriskās apspriešanas un ievērošanas pārraudzības kārtību.

„Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (MK noteikumi Nr. 157, 23.03.2004.). Nosaka kārtību, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums, kā arī plānošanas dokumentus, kuriem šāds novērtējums ir nepieciešams. Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4.panta trešo

daļu stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams reģionāla vai vietēja līmeņa attīstības stratēģijām, plāniem un programmām, kā arī republikas pilsētu un rajonu teritoriju plānojumiem. Saskaņā ar šiem noteikumiem, Vides pārskatā jāietver informācija par ar plānošanas dokumentu saistītajām vides problēmām, īpaši tām, kuras attiecas uz jebkurām vides aizsardzībai būtiskām teritorijām, arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mitrājiem, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm.

„Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 883, 19.10.2004.). Noteikumi nosaka, ka pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, ņemot vērā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumus un saudzējamās ainaviskās teritorijas, kā arī tauvas joslas un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai. Noteikumi arī nosaka, ka pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā, ņemot vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus un dabas aizsardzības plānus; vides pārskatu un kompetentās institūcijas atzinumu par vides pārskatu saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Norādīts arī, ka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos iekļauj prasības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanai.

I.1.2. Starptautiskās saistības un Eiropas Savienības noteiktās saistības

Konvencija par bioloģisko daudzveidību Latvijā ratificēta un apstiprināta ar likumu “Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību” (31.08.1995). Šīs konvencijas uzdevumi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un dzīvās dabas ilgtspējīga izmantošana.

Bernes 1979. gada konvencija “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (ratificēta ar likumu 17.12.1996). Šīs Konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, kā arī veicināt šādu sadarbību. Īpašs uzsvars likts uz apdraudētajām un izzūdošajām sugām, tai skaitā apdraudētajām un izzūdošajām migrējošajām sugām.

Bonnas 1979. gada konvencija “Par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību” (ratificēta ar likumu 11.03.1999). Puses atzīst migrējošo sugu saglabāšanas nozīmīgumu un šim mērķim lietojamo pasākumu saskaņošanu starp areāla valstīm, un, kur tas iespējams un ir mērķtiecīgi, sevišķu uzmanību veltot tām migrējošām sugām, kuru aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs, kā arī veicot pasākumus, kas nepieciešami šādu sugu vai to dzīves vides saglabāšanai.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas 1998. gada 25.jūnija Orhūsas konvencija (ratificēta 26.04.2002) par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Orhūsas konvencija nosaka sabiedrības un valsts pārvaldes iestāžu attiecības saistībā ar vides jautājumiem, sevišķi pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs.

Eiropas Padomes Direktīva 79/409/EEC “Par savvaļas putnu aizsardzību”

(02.04.1979.)

Dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai saglabātu direktīvā minēto putnu sugu populācijas tādā līmenī, kas atbilst īpašajām ekoloģiskajām, zinātniskajām un

kultūras prasībām, tai pašā laikā ņemot vērā ekonomiskās un rekreācijas vajadzības, vai regulēt šo sugu populāciju lielumu atbilstībā šim līmenim.

Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC “Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” (21.05.1992)

Direktīvas mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, veicot dabisko biotopu, faunas un floras aizsardzību.

Abas direktīvas (putnu un biotopu) paredz, ka katrai dalībvalstij ir jāizveido aizsargājamo dabas teritoriju tīkls (NATURA 2000), kas nodrošinātu direktīvu pielikumos minēto sugu un biotopu adekvātu aizsardzību.

I.1.3. Īpašuma tiesības

Teritorijas daļā, kas ietilpst Kalnciema pilsētas lauku teritorijā, zeme pieder 3 īpašniekiem, kā arī nodota lietošanā vairākiem lietotājiem, x.xx. Kalnciema pilsētas domei. Valgundes pagastam piekrītošajā lieguma daļā zemei ir 3 īpašnieki, kas reģistrējuši savus gabalus Zemes grāmatā. Zemes grāmatā ierakstīto zemesgabalu platība tādējādi ir apm. 44.8 ha jeb 26 % no kopējās lieguma teritorijas. Zemes īpašumu robežas parādītas 1. attēlā.

VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA PAR TERITORIJU

I.1.4. Teritorijas atrašanās vieta, ģeogrāfiskās koordinātes

Dabas liegums “Kalnciema pļavas” atrodas Jelgavas rajonā, Kalnciema pilsētas lauku teritorijā un Valgundes pagastā (1.1.4. attēls).

Lieguma platība ir 170 ha. Lieguma vidējā koordināta Latvijas Koordinātu Sistēmā (LKS 92): X 473636, Y 6297733.

Dabas lieguma “Kalnciema pļavas” robežas apraksts, shēma un robežpunktu koordinātas doti 1. pielikumā.

Lieguma teritorija ir viegli sasniedzama. Ziemeļos liegumu norobežo šoseja A9 Rīga-Liepāja; cauri liegumam vai (lieguma ziemeļu un dienvidu galos) pa tā rietumu malu ved autoceļš Kaļķis-Kalnciems. Lieguma dienvidu galu norobežo Vecbērzes kanāls, bet austrumos Kalnciema pļavas norobežo Lielupe.

1.1.4. attēls. Dabas lieguma „Kalnciema pļavas” ģeogrāfiskā atrašanās vieta

I.1.5. Esošais teritorijas zonējums

Šobrīd dabas liegumam nav izstrādāts atsevišķs zonējums.

I.1.6. Teritorijas apsaimniekošanas infrastruktūra

Dabas lieguma “Kalnciema pļavas” pārvaldi realizē Jelgavas rajona Valgundes pagasta un Kalnciema pilsētas pašvaldības. Teritorijas pārvaldi koordinē Vides ministrija. No 2005. – 2008. gadam Dabas lieguma biotopu apsaimniekošanā koplīgumā ar iesaistītajām pašvaldībām piedalās arī Latvijas Dabas fonds ar Eiropas Savienības LIFE - Nature projektu „Palieņu pļavu atjaunošana”. Šī projekta ietvaros tiek arī izstrādāts „Kalnciema pļavu” Dabas aizsardzības plāns, kā arī uzsākta tā ieviešana.

Dabas Aizsardzības Pārvalde pārrauga dabas aizsardzības plāna izstrādi, kā arī pārvalda īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, jo tās pārvaldes nodrošināšanai nav izveidota sava administrācija.

Dabas lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanas valsts kontroli īsteno Jelgavas reģionālās vides pārvalde un Vides valsts inspekcija.

I.1.7. Teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas īsa vēsture

Dabas liegums “Kalnciema pļavas” dibināts 2004. gadā 170 ha platībā, lai nodrošinātu ārpus Ķemeru NP palikušās putniem nozīmīgās vietas „Kalnciema pļavas un Odiņu lauki” daļas, kā arī labi saglabājušos dabisku Lielupes palienes pļavu biotopu tiesisku aizsardzību.

Īpaši aizsargājamās teritorijas izveidošanas vēsture Kalnciema pļavās sākas ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) projektu par Eiropas nozīmes putniem nozīmīgo vietu (PNV) apzināšanu. Pašreizējās robežās lieguma teritorija 2000. gadā tika iekļauta PNV „Kalnciema pļavas un Odiņu lauki”, kurai aizsardzības statuss bija daļēji nodrošināts gan tikai Ķemeru NP esošajā daļā.

2001.-2003. gadā, tika veikta lieguma teritorijas dabas vērtību inventarizācija, projekta “Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju sistēmas saskaņošana ar EMERALD/NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu” ietvaros. Teritoriju apsekoja eksperti Xxxxx Xxxxxxxx (augi, biotopi) un Xxxxxxx Xxxxxxxxx (putni). Tika atrastas vairākas aizsargājamas un retas augu sugas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi, kā arī aktualizēta ornitoloģiskā informācija. Papildus informāciju sniedza arī LOB projektā „Latvijas ligzdojošo putnu atlants 2000 – 2004” ievāktie dati (projekta ietvaros ziņas par lieguma teritoriju snieguši vismaz 7 novērotāji). Rezultātā tika iesniegts priekšlikums izveidot dabas liegumu līdz tam neaizsargātajā PNV daļā, kas tika realizēts 2004. gadā (MK „Noteikumi par dabas liegumiem” 1.250).

Ar LR likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 15.09.2005. grozījumiem dabas liegums „Kalnciema pļavas” iekļauts Latvijas NATURA 2000 vietu sarakstā ar kodu C LV0528600 (līdz tam to noteica LR Vides ministrijas 2004. gada 13. aprīļa rīkojums Nr. 102 „Par Latvijas Natura 2000 – Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstu”).

Vismaz kopš II Pasaules kara (un domājams, arī pirms tam) lieguma teritoriju klājušas regulāri applūstošas pļavas, kas tikušas pļautas un nelielā platībā (dienvidu daļā) arī noganītas. Pļaušana notikusi iemērītās slejās, kuras lietotāji izlozējuši. Šāda veida apsaimniekošana notikusi apm. līdz 1997. – 1998. gadam, pēc tam cilvēku skaits, kas nodarbojušies ar lauksaimniecību, strauji samazinājies. Šobrīd pļavu dienvidu galā tiek ganīta viena govs, bet pļaušana praktiski nenotiek.

Palienei šobrīd atdalītajā lieguma daļā nelielā platībā vēsturiski bijusi arī aramzeme (tikusi arta vēl 1990- tajos gados), kas šobrīd ir atstāta atmatā un pārveidojas par pļavu.

I.1.8. Teritorijas kultūrvēsturiskais raksturojums

Dabas liegumā neatrodas kultūrvēsturiski pieminekļi un objekti.

I.1.9. Kartogrāfiskais materiāls par teritoriju

Ortofoto karte mērogā 1:10 000 (2004. g.)

Latvijas satelītkarte (digitālā formātā) un apgāda „Jāņa sēta” izdotās kartes 1:50 000 Latvijas topogrāfiskā karte 1:50 000 (apgāds „Jāņa sēta”)

Latvijas ģeoloģiskā karte. Pirmskvartāra nogulumi, Jelgava, 32.lapa. M 1:200 000. X.Xxxxxxxx, red. X.X.Xxxxxxxxx. Rīga, Valsts ģeoloģijas dienests, 2001.g.; papīra un digitālā veidā.

Latvijas ģeoloģiskā karte. Kvartāra nogulumi, Jelgava, 32.lapa. M 1:200 000.

X.Xxxxxxxxx, red. X.Xxxxxxxx. Rīga, Valsts ģeoloģijas dienests, 2001.g.

1.2. Teritorijas fiziski ģeogrāfiskais raksturojums

I.2.1. Klimats

Klimats raksturīgs kā visā Tīreļu līdzenumā: mēreni silts un mitrs, ar izteiktu Atlantijas okeāna gaisa masu ietekmi. Gada vidējā temperatūra +80C, janvāra vid. T0 -

-40C; jūlija - +170C. Bezsala periods 150 – 160 dienas, nokrišņi 700 – 800 mm gadā. Vasaras siltas; raksturīgas biežas miglas. Ziemas ar biežiem atkušņiem, sniega sega plāna, nepastāvīga.

I.2.2. Ģeoloģija, ģeomorfoloģija

Teritorijas ziemeļu daļā (lieguma platākajā daļā) pamatiežus veido Augšdevona Katlešu svītas smilšakmeņi ar merģeļa un māla starpslāņiem. Pārējā lieguma teritorijā pamatiežus pārstāv no Augšdevona Ogres svītas ieži – vidēji graudaini vāji cementēti smilšakmeņi ar daudziem stipri cementētiem lodīšu smilšakmeņu un mālainu aleirītu starpslāņiem. Kvartāra nogulumu slānis samērā plāns, apm. 4 – 5 m: gar Lielupi apm. 2 m biezi aluviālie - smilšaini mālaini nogulumi ar organikas piejaukumu; zem tiem Litorīnas jūras nogulumi – smalkgraudaina smilts.

I.2.3. Hidroloģija

Teritorijas hidrogrāfisko tīklu veido Lielupe un tās pietekas Vecbērze un Kauguru kanāls / Vecbērzes polderu apvedkanāls, kā arī vairāki meliorācijas grāvji. Kopumā teritorija atrodas Zemgales līdzenuma upju hidroloģiskajā rajonā, kam raksturīgs mazs nokrišņu daudzums un iztvaikošana, lēna notece, bet blīvs upju tīkls. Teritorijas daļa Lielupes pusē no Kalnciema – Kaļķa ceļa ir ar samērā brīvu noteci uz Lielupi, bet lieguma rietumu pusē (otrpus ceļam) noteci bloķē ceļa uzbērums, kā rezultātā ūdens plūsma ir traucēta, notiek lēnāk - gk. pa grāvjiem uz Vecbērzi un Vecbērzes polderu apvedkanālu. Gandrīz visa teritorija ir zema un mitra; gan palienes pusē, gan ceļa rietumu pusē mitrās un vidēji sausās vasarās visu vasaru saglabājas daļēji pārplūdušas plašas ieplakas.

2005.g. vasarā uz lieguma robežas grāvī palienei atdalītajā gadā tika veikti meliorācijas darbi (grāvja padziļināšana un tīrīšana), kas nākotnē ietekmēs (padarīs sausākas) arī pļavas lieguma teritorijā.

I.2.4. Augsnes

„Kalnciemu pļavu” teritorijā dominē aluviālās (palieņu) augsnes. Pēc jaunās (FAO) klasifikācijas lieguma augsnes raksturojamas kā fluvisols.

1.3. Teritorijas bioloģiskais raksturojums

I.3.1. Flora

Dabas liegums ietilpst Piejūras ģeobotāniskajā rajonā.

Kalnciema pļavu teritorija ir floristiski viendabīga – te pārsvarā aug periodiski applūstošu palienes pļavu sugas un krūmāji, ar ko aizaug neapsaimniekotās atklātās platības. Lieguma teritorijā nav konststatētas invazīvās sugas, kas būtiski varētu ietekmēt dabisko biotopu stāvokli. Kalnciema pļavās lielas vienlaidus platības veido grīšļu audzes – divrindu Carex disticha un lapsu grīslis C.vulpina.

Pirmā teritorijas botāniskā izpēte notikusi EMERALD/Natura-2000 projekta laikā 2003. gadā, kad Kalnciema pļavas apsekoja eksperte Xxxxx Xxxxxxxx. Liegumā tika konstatētas 5 Latvijā īpaši aizsargājamās augu sugas (1. tab.).

1.3.5. tabula. Dabas liegumā „Kalnciema pļavas” atrastās īpaši aizsargājamās augu sugas (EMERALD projekta materiāli).

Nosaukums	Latīniskais nosaukums	SG	ĪAS	MIK
Baltijas dzegužpirkstīte	Xxxxxxxxxxxx xxxxxxx (Klinge) N.I.O	4	+
Stāvlapu dzegužpirkstīte	Dactylorhiza incarnata (L.) Soo	4	+
Plankumainā dzegužpirkstīte	Dactylorhiza maculata (L.) Soo	4	+
Jumstiņu gladiola	Gladiolus imbricatus L.	3	+	+
Smaržīgā naktsvijole	Platanthera bifolia (L.) Rich.	4	+

Saīsinājumi: SG – LR Sarkanā grāmata (tabulā - attiecīgā SG kategorija); ĪAS – Latvijā īpaši aizsargājama suga (MK noteikumi Nr. 396); MIK – Sugas atradnēm dibināmi mikroliegumi (MK noteikumi Nr. 45).

2005. gada vasarā, šī plāna izstrādes ietvaros lieguma teritoriju atkārtoti apmeklēja botānikas eksperts Xxxx Xxxxxx (GNP). Inventarizācijas rezultāti parādīti kartē 4. pielikumā. Galvenā uzmanība pievērsta īpaši aizsargājamo, reto un dominējošo sugu apzināšanai, kā arī biotopu veidiem. Nav mērķtiecīgi veidots pilnīgs floras saraksts; konstatēto sugu saraksts, kas pievienots 5. pielikumā, tādējādi uztverams kā provizoriski dati, kas nākotnē būtu papildināmi.

Konstatētas 4 jau iepriekš minētās īpaši aizsargājamo augu sugas. Baltijas dzegužpirkstīte sastopama gan dabiskajās sausākajās pļavās, gan otrpus šosejai esošās atmatas malā, kas šai sugai ir raksturīgi. Stāvlapu un plankumainās dzegužpirkstītes aug vairākās vietās uz dabiskās sausās pļavas un grīšļu audzēs ar kopā ar dzelzāli, kā arī šoseju malu nogāzēs. Jumstiņu gladiola konstatēta gan sausās pļavās kanāla tuvumā, gan (vislielākās audzes) pļavas vidus un dienvidu daļā uz sausākiem pacēlumiem (sk. karti 4. pielikumā).

I.3.2. Fauna

1.3.2.1. Zīdītāji

Apsekojot teritoriju 2005. gadā, teritorijā konstatēti sekojoši zīdītāji: kurmis Talpa europaea, jenotsuns Nyctereuctes procyonoides, lapsa Vulpes vulpes, stirna Capreolus capreolus, alnis Alces alces un bebrs Castor fiber. Jenotsuns pagaidām novērots tikai Drabiņu purva pusē no Kaļķa-Kalnciema ceļa. Novēroti arī vairāki klaiņojoši kaķi.

Visintensīvākā bebra darbība novērojama palienes pusē gar grāvīšiem krūmāja malās; bebra dambji liegumā Drabiņu purva pusē 2005. gada pavasarī lielākoties bija pamesti vai cilvēka daļēji izpostīti.

1999. gadā blakus esošajā Ķemeru nacionālajā parkā tika veikts ĶNP teritoriju visaptverošs pētījums par sikspārņiem. Tā ietvaros tika konstatēts, ka Kauguru kanāls un tālāk tā turpinājums Vecbērzes poldera kanālā ir kā tranzītceļš (arī barošanās vieta) no kolonijām ĶNP dienvidu daļā uz medību vietām Lielupē vairākām sikspārņu sugām (gk. ūdeņu naktsikspārnim Myotis daubentonii; arī dīķa naktssikspārnim Myotis dasycneme un Natūza sikspārnim Pipistrellus nathusii). Šī sikspārņu ceļa viens posms ved arī cauri Kalnciema pļavām.

1.3.2.2. Putni

Putnu pētījumi par Kalnciema pļavu lieguma teritoriju ir aizsākti jau 1990.- tajos gados, taču precīzākā informācija ir pieejama par laika periodu no 2000. – 2004. gadam, kad LOB ievāca datus Latvijas ligzdojošo putnu Atlantam un EMERALD/NATURA projektiem. 2005. gadā veikta papildus speciāla teritorijas ornitoloģiska izpēte (eksperts Xxxxxxxx Xxxxxxxx).

Kopumā teritorijā (vai tās tiešā tuvumā1) konstatētas vismaz 77 (23 % no kopējā Latvijā sastopamo putnu sugu skaita) putnu sugas, no tām 19 sugām laika posmā no 2000. – 2005. gadam pierādīta ligzdošana vai arī ligzdošana ir ticama, bet 43 sugām - iespējama (sk. Latvijas Ligzdojošo putnu Atlanta metodiku). Jāpiezīmē, ka informācija par sugām, kas teritorijā nosēžas baroties un atpūsties caurceļošanas laikā, ir samērā trūcīga, līdz ar to kopējais Kalnciema pļavās sastopamo putnu sugu skaits noteikti ir lielāks.

23 jeb 30 % no Kalnciema pļavās sastopamajām putnu sugām (attiecīgi 14 jeb

23 % no 61 ligzdojošajām sugām) ir iekļautas Latvijas Īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un/vai ES Putnu direktīvas I pielikumā (1.3.2.2. tabula).

1.3.2.2. tabula. Dabas liegumā „Kalnciema pļavas” sastopamās retās un īpaši aizsargājamās putnu sugas un to statuss.

N.p. k.	Nosaukums	Latīniskais nosaukums	Statuss Kalnciema pļavās	Skaits	ES	ĪA S	MIK
„Kalnciema pļavās” ligzdojošās vai potenciāli ligzdojošās īpaši aizsargājamās sugas:
1.	Lielais dumpis		Botaurus stellaris	Iespējama ligzdošana	0 – 1 pāris	PD I	+	+
2.	Niedru lija		Circus aeruginosus	Ligzdo	0 – 2 pāri	PD I	+

3.	Pļavas lija	Circus pygargus	Iespējama ligzdošana	0 – 1 pāris	PD I	+
4.	Dzērve	Grus grus	Iespējama ligzdošana	0 – 1 pāris	PD I	+
5.	Grieze*	Crex crex	Ligzdo	6 – 15 pāri	PD I	+
6.	Ormanītis	Porzana porzana	Ligzdo	0 – 5 pāri	PD I	+
7.	Gugatnis	Philomachus pugnax	Ieceļo, potenciāls ligzdotājs	0 – 20	PD I	+
8.	Pļavas tilbīte	Tringa totanus	Ligzdo	0 – 2 pāri	PD I	+
9.	Purva tilbīte	Tringa glareola	Iespējama ligzdotāja	0 – 2 pāri	PD I	+
10.	Xxxxx xxxxxx	Xxxxxx collurio	Ligzdo	1 – 3 pāri	PD I	+
11.	Seivi ķauķis	Locustella luscinioides	Ligzdo	2 – 4 pāri		+
12.	Svītrainais ķauķis	Xxxxxx xxxxxxx	Xxxx. ligzdo	≥1 pāris	PD I	+
13.	Somzīlīte	Remiz pendulinus	Ligzdo	2 – 10 pāri		+
14.	Zilrīklīte	Luscinia svecica	Iespējama ligzdotāja	0 – 1 pāris	PD I	+
„Kalnciema pļavās” novērotās neligzdojošās īpaši aizsargājamās sugas:
15.	Mežirbe	Bonasa bonasia	Ieceļo, barojas		PD I
16.	Baltais stārķis	Ciconia ciconia	Ieceļo, barojas		PD I	+
17.	Melnais stārķis	Ciconia nigra	Ieceļo, barojas		PD I	+	+
18.	Mazais ērglis	Aquila pomarina	Ieceļo, barojas		PD I	+	+
19.	Dzeltenais tārtiņš	Pluvialis apricaria	Caurceļo		PD I	+
20.	Lielais ķīris	Larus ridibundus	Ieceļo, barojas			+	++
21.	Upes zīriņš	Sterna hirundo	Ieceļo, barojas		PD I	+	++
22.	Vakarlēpis	Caprimulgus europaeus	Ieceļo, barojas		PD I	+
23.	Pelēkā dzilna	Picus canus	Ieceļo, barojas		PD I	+

*Grieze iekļauta arī Pasaulē apdraudēto putnu sugu sarakstā

Saīsinājumi un apzīmējumi: ES – Eiropas Savienības direktīvas; ĪAS – Latvijā īpaši aizsargājama suga (MK not. Nr. 396); MIK – sugai veidojams mikroliegums (MK not. Nr. 45); PD I – ES Putnu direktīvas I pielikums; ++ - mikroliegumi veidojami kaijveidīgo sugu kolonijām.

Pārskats par visām lieguma teritorijā konstatētajām putnu sugām dots tabulas veidā 2. pielikumā.

1 Zilrīklīte, kas konstatēta 15.05.2005. Kaļķa-Kalnciema ceļa malā 10 m ārpus lieguma robežas, tomēr šai sugai piemērotie ligzdošanas biotopi ir tieši lieguma teritorijā.

1.3.2.3. Abinieki un rāpuļi

Apsekojot teritoriju 2005. gada aprīlī - jūnijā, eksperti X. Xxxxxxxx un I. Čakare liegumā un pie tā robežām konstatējuši arī sekojošas rāpuļu un abinieku sugas:

Pļavas ķirzaka Lacerta vivipara Parastā varde Rana temporaria Zaļā varde Rana esculenta Dīķa varde Rana lessonae Zaļais krupis Bufo viridis

Brūnais varžkrupis Pelobates fuscus

Zaļais krupis un brūnais varžkrupis iekļauti Latvijas Īpaši Aizsargājamo sugu sarakstā. Šīs abas sugas, kā arī dīķa varde iekļauti ES Biotopu direktīvas IV pielikumā. Krupju sugu atradnes parādītas kartē 3. pielikumā.

1.3.2.4. Bezmugurkaulnieki

Literatūrā publicētas informācijas par „Kalnciema pļavu bezmugurkaulnieku faunu nav, varbūt iespējami vienīgi atsevišķi fragmentāri un dažādās publikācijās izkaisīti dati par atsevišķām sugām. Bezmugurkaulnieku faunas raksturojums balstīts uz eksperta Kristapa Vilka lauka pētījumu (2 dienas jūnijā un 1 diena jūlijā) bāzes.

„Kalnciema pļavas” ir dažādu palieņu pļavu biotopu komplekss, tādēļ tām ir raksturīga ļoti daudzveidīga bezmugurkaulnieku fauna. Sausākajās vietās pļavas ir ar zemāku augāju, bagātākas ziedaugiem, kamēr mitrākajās vietās lielākoties sastopama monodominanta veģetācija (pārsvarā grīšļi). Tā kā iepriekš minētajos biotopos atšķiras mitruma līmenis un veģetācijas struktūra, tad tiem raksturīga atšķirīga bezmugurkaulnieku fauna. Kopumā „Kalnciema pļavu” lakstaugu stāvā dominējošā kukaiņu grupa ir divspārņi Diptera, no kuriem pārstāvētas gk. tādas dzimtas kā atklātiem biotopiem raksturīgās stiebrmušas Chloropidae, pamušas Anthomyidae, mušas Muscidae; mitriem biotopiem raksturīgās dejotājmušas Empididae, zaļganītes Dolichopodidae un gliemežmušas Sciomyzidae, kā arī lielā skaitā trīsuļodi Chironomidae. Kopā ar divspārņiem bieži sastopamas ir blaktis (galvenokārt mīkstblaktis Miridae) un cikādes Cicadellidae. Kalnciema šosejas malā esošajās pļavās ir bagātīgs apputeksnētāju komplekss – kamenes un bites Apidae, jātnieciņi Ichneumonidae, raibeņi Nymphalidae, zilenīši Lycaenidae, samteņi Satyridae, ziedmušas Syrphidae. Šo grupu populāciju blīvums ir atkarīgs no nektāraugiem, un tuvāk Lielupei to skaits samazinās. Pļavu mitrākajā daļā lielā skaitā sastopami sienāži Conocephalus dorsalis – ūdeņu krastmalām raksturīga suga. Taisnspārņi un apputeksnētāji (to skaitā tauriņi) varētu būt piemērotas bezmugurkaulnieku grupas pļavu biotopu daudzveidības novērtēšanā.

ĪA bezmugurkaulnieku sugas un to skaitā arī Eiropas Padomes Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā iekļautās sugas „Kalnciema pļavu” teritorijā netika konstatētas. Tomēr jāatzīmē, ka teritorijas dienvidu daļa, kur lielā skaitā aug skābenes Rumex, ir piemērota zirgskābeņu zilenīša Lycaena dispar (EP Sugu un Biotopu direktīvas II pielikums) kāpuru attīstībai. Vecajās kārklu krūmu audzēs konstatēts zaļais vītolgrauzis Aromia moschata, kas iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā, bet nav iekļauts ĪA sugu sarakstā. Šī suga apdzīvo vecas upmalu vītolu un kārklu (Salix) audzes ar kalstošiem kokiem/krūmiem.

I.3.3. Biotopi

Dabas lieguma teritorijas lielu daļu aizņem pļavu biotopi. Lielupes palienes periodiski applūstošajās teritorijās satopamas palieņu pļavas, bet nostāk no upes uz nelieliem minerālaugsnes pacēlumiem arī sausākas atmatu pļavas.

Teritorijā aizņem nelielas platības. E.2.2. Atmatu pļavas

E.2.2.2. Parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – parastā vizuļa Briza media pļavas. Tajās konstatēta īpaši aizsargājama suga Jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatus. Atbilst 6270* ‘Sugām bagātas atmatu pļavas’. Te aug Baltijas un plankumainās dzegužpirkstītes.

Palienei atdalītajā daļā - pamesti tīrumi – E.2.2.1. Parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – parastā smilgas Agrostis tenuis pļavas – lielākajā daļā platības sugu skaits neliels, bet gar lauku malām palielinās. Te konstatēta arī aizsargājama augu suga Baltijas dzegužpirkstīte.

E.3.1. Ļoti auglīgas palieņu pļavas.

E.3.1.1. Pļavas lapsastes Alopecurus pratensis pļavas. Dominē pļavas lapsaste Alopecurus pratensis. Te tiek ganīta govs. Latvijā šādas dabiskas pļavas sastopamas reti. Kalnciema pļavās lapsastes audzes aizņem salīdzinoši lielas teritorijas un mozaīkveidā mijas ar augsto grīšļu, suņuburkšķu, parastās vīgriezes un parastās niedres audzēm. Atbilst ES direktīvu biotopam 6510 ‘Mēreni mitras pļavas’.

Pārējās sekojošās pļavas atbilst ES direktīvu biotopam 6450 ‘Slapjās upju palieņu pļavas’, kas daudzviet nepietiekamas apsaimniekošanas dēļ veidojušās par monodominantām audzēm.

E.3.2. Pļavas un ganības auglīgās un mēreni auglīgās augsnēs.

Liela daļa Kalnciema dabisko pļavu teritorijas atbilst šī biotopa raksturojumam. Tās veido mozaīkveida veģetāciju visā apskatītajā Lielupes palienes joslā. Sastopamas vairāku tipu pļavas, kas mijas ar pļavas lapsastes pļavu laukumiņiem:

E.3.2.3. Ciņu grīšļa Carex caespitosa pļavas – pārsvarā grīšļu ciņi lieli, jo netiek regulāri apsaimniekotas.

E.3.2.4. Xxxx xxxxxx Scirpus sylvaticus pļavas.

E.3.2.5. Pļavas bitenes Geum rivale pļavas.

E.3.2.6. Parastās vīgriezes Filipendula ulmaria pļavas, ilgstoši neapsaimniekotās vietās.

E.3.3.2. Zilganās seslērijas Sesleria caerulea pļavas – nelieli laukumiņi uz reljefa pacēlumiem, kur sastopamas arī stepju un atmatu pļavas.

E.4. Slapjas pļavas

E.4.1. Acidofilas zemo grīšļu pļavas

E.4.1.1. Dzelszāles Carex nigra pļavas, tajās aug īpaši aizsargājama suga stāvlapu dzegužpirkstīte Dactylorhiza incarnata. Dzelszāles pļavas veido pāreju no sausās stepju pļavas uz augsto grīšļu audzi un niedrāju.

E.4.3. Augsto grīšļu pļavas .Teritorijā aizņem lielas monodominantas vienlaidus platības. Izdalīti vairāki šo pļavu tipi pēc dominējošās sugas:

E.4.3.2. Slaidā grīšļa Carex acuta pļavas

E.4.3.8. Lapsu grīšļa Carex vulpina pļavas

E.4.3.10. Divrindu grīšļa Carex disticha pļavas

E.5. Ruderalizētas pļavas

E.5.1.3. meža suņuburkšķa Anthryscus sylvestris audzes. Šīs audzes aizņem teritorijas upes pārplūstošajā palienē, kura netiek apsaimniekota un mijas ar grīšļu audzēm.

I.4. Teritorijas sociālekonomiskais raksturojums

I.4.1. Demogrāfiskā analīze

Pašā lieguma teritorijā pastāvīgu iedzīvotāju nav. Lielākā lieguma teritorijas daļa ietilpst Kalnciema pilsētas lauku teritorijā, kurā kopumā reģistrēti 418 iedzīvotāji jeb 16 % no kopējā Kalnciema iedzīvotāju skaita. Tuvākie apdzīvotie centri, ar kuriem liegums robežojas, ir Kaļķis ar 108 iedzīvotājiem un Kalnciema pilsēta ar 2133 iedzīvotājiem. Liela daļa iedzīvotāju strādā ārpus šīm apdzīvotajām vietām (Jelgavā, Rīgā u.c.). Bezdarbs Kalnciema pilsētā tiek vērtēts kā 7 %; tieši Kalnciema pilsētas lauku teritorijā ir apmēram 370 nodarbinātie (89% no iedzīvotāju skaita L.T.). Iedzīvotāju skaits stabils, bez tendencēm strauji pieaugt (kas varētu tuvākajā laikā ietekmēt lieguma teritoriju un tā blakus teritorijas).

Valgundes pagastam piekrītošajā lieguma daļā arī nav pastāvīgu iedzīvotāju. Kaut gan pagastā kopumā ir negatīva demogrāfiskā situācija (mirstība pārsniedz dzimstību), iedzīvotāju skaits ir stabili pieaugošs mehāniskā ceļā; pagastā pieaug individuālā apbūve, tomēr tas vairāk attiecas uz Lielupes labo krastu.

I.4.2. Teritorijas izmantošanas veidi

I.4.2.1. Tūrisms un atpūta

Teritorijā nav labiekārtotu tūristu apmešanās vietu. Tomēr teritorija ir diezgan makšķernieku un atpūtnieku iecienīta. Vairākās vietās pie Kauguru kanāla un Lielupes izveidojušās spontānas makšķernieku un atpūtnieku apmešanās vietas, kurās diemžēl uzkrājas sadzīves atkritumi.

I.4.2.2. Lauksaimniecība

Līdz šim teritorija tikusi izmantota tikai samērā ekstensīvai lauksaimniecībai, kas šobrīd arī gandrīz pilnībā apstājusies. Pļavas tikušas pļautas un nedaudz ganītas. Aramzeme bijusi tikai nelielā platībā palienei šobrīd atdalītajā daļā, patreiz tā atrodas atmatā / pārveidojas atmatu pļavā. Šobrīd teritorijas dienvidu galā tiek ganīta tikai viena govs; lielākā daļa teritorijas saimnieciski netiek izmantota.

I.4.2.3. Mežsaimniecība

Dabas lieguma „Kalnciema pļavas” teritorijā nav meža zemes. Esošā krūmāju aizauguma likvidēšana var tikt veikta saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 416 ”Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes”.

Izmantotās literatūras saraksts

1) Xxxxxxx X. 1995. Ģeobotāniskie rajoni. Enciklopēdija „Latvijas Daba”, 2. Rīga: izd.

„Latvijas Enciklopēdija”, 136. lpp.

2) Xxxxxxx X. 2000. Biotopu rokasgrāmata: Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Rīga, a/s „Preses nams”, 160 lpp.

3) Xxxxxxx X. 2001. Latvijas biotopi: klasifikators. Rīga, Latvijas Dabas fonds, 96 lpp.

4) Latvijas autoceļu atlants., 2002. Rīga: Karšu xxxxxxxxxxxx Xxxx sēta, 340 lpp.

5) Latvijas Ligzdojošo Putnu Atlanta metodika. 2000., Rīga, LOB

6) Xxxxxxxxx X. 2002. Aktuāli savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas piemēri Latvijā. Rīga, SIA ULMA, 90 lpp.

7) Xxxxxxx X., 1995. Hidroloģiskā rajonēšana. Enciklopēdija „Latvijas Daba”, 2. Rīga: izd. „Latvijas Enciklopēdija”, 148-151.

8) Xxxxxxxx X., 2002. Rokasgrāmata īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādātājiem. Rīga: Ulma, 96 lpp.

9) Xxxxxxxxx X., Xxxxxxxxx X. 2000. Putniem starptautiski nozīmīgas vietas Latvijā. Rīga, LOB, 184 lpp.

10) Xxxxxxxxx X. 2004. Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga, LOB, 176 lpp.

11) Sugu un biotopu aizsardzība Latvijā., 2001. Rīga: VARAM, sagatavoja SIA

„Dumpis”, 48 lpp.

12) Šķinķis P. Tīreļu līdzenums. Enciklopēdija „Latvijas daba”, 5. Rīga, apg. „Preses nams”, 1998.

Internet adreses: xxx.xxxx.xxx.xx xxx.xxx.xxx.xx xxx.xxx.xx

Citi informācijas avoti: Latvijas vides aģentūras datu bāze

II Teritorijas novērtējums

2.1. Teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība un to ietekmējošie faktori

2.1.1. Teritorijas aizsardzības vērtība

Dabas lieguma „Kalnciema pļavas” teritorija pārstāv vienu no nedaudzajām polderos neietvertajām dabīgajām vai maz ietekmētajām Lielupes palienes pļavām. Bioloģiski teritorija ietilpst vienā kompleksā ar ĶNP teritorijā esošajām Kaļķa – Odiņu palienes pļavām. Nosacīti Kalnciema pļavu teritoriju var iedalīt divās atsevišķās daļās, kas cieši viena ar otru saistītas: dabīgā palienes daļa Lielupes krastā, kas pavasaros applūst un palienes gabals, ko no Lielupes atdala Kaļķa – Kalnciema ceļa uzbērums.

Atdalītais palienes gabals palos neapplūst, tomēr ceļa uzbērums ierobežo dabīgo noteci, un teritorija, īpaši bebru darbības ietekmē, ir mitra un viegli pārplūst. Lielākā putnu daudzveidība šajā daļā bija novērojama 2001. – 2003. gados, kad praktiski visa šī teritorijas daļa bija pilnīgi applūdusi bebru darbības ietekmē, izveidojot seklu dīķi - mitrāju ar niedrājiem, vilkvālīšu audzēm u.c. 2005. gadā bebru dambji bija izpostīti vai dabīgi pamesti, kā rezultātā teritorija bija nosacīti sausa un bez speciālas apsaimniekošanas kļuvusi bioloģiski nevērtīga.

Dažādās lieguma vietās, bet jo īpaši palienes ziemeļu daļā, pļavas ir daļēji vai pilnīgi aizaugušas ar krūmiem vai niedrājiem. Atsevišķās vietās ilggadīgi (>20 gadus veci) krūmāji mijiedarbībā ar bebru darbību, izveidojuši īpatnēju ekosistēmu, kas ir vērtīga pati par sevi, un ir piemērots ligzdošanas biotops vairākām aizsargājamo putnu sugām (somzīlīte, zilrīklīte u.c.). Tomēr pļavu aizaugšana ar krūmājiem kā ilgstošas neapsaimniekošanas rezultāts kopumā nav vērtējama pozitīvi.

Saglabājusies neaizaugusī paliene vērtējama kā labi saglabājušās mitras un vidēji mitras palieņu pļavas, tomēr to turpmākai eksistencei nepieciešami steidzami apsaimniekošanas pasākumi.

2.1.2. Teritoriju ietekmējošie faktori

Teritoriju ietekmē gan dabiskie, gan cilvēka izraisīti faktori. No dabiskajiem pozitīvajiem faktoriem vispirms jāmin palu ietekme palienes daļā, kā rezultātā pļavas regulāri applūst. Palu ietekmē veidojas arī pļavu veģetācija, bet pļavām lēni žūstot pēc-palu periodā, tajās ilgstoši saglabājas ūdens, kas ir īpaši labvēlīgi pavasarī ligzdojošajām bridējputnu sugām. Kā pozitīvs faktors jāpiemin arī bebru darbība, kuras rezultātā no Lielupes atdalītajā palienes daļā pirms dažiem gadiem bija izveidojies vērtīgs mitrājs. Bebri nograuž arī krūmus grāvju tuvumā, kavējot pļavu aizaugšanu. Tomēr bebru darbība var izpausties arī negatīvi, piemēram, bebru veidotie grāvji un alas krūmājos traucē potenciālo krūmāju novākšanu apsaimniekošanas nolūkos, kā arī bebru dambji var radīt applūdinājumus vietās, kur tas ir postoši gan bioloģiskajām, gan saimnieciskajām vērtībām, kā arī aizkavēt palu ūdeņu aizplūšanu no pļavām vasarā. Bebra darbība traucē vai var traucēt arī biotopu apsaimniekošanu (2.1.2. attēls)

No dabiskajiem negatīvajiem faktoriem vispirms jāmin pļavu aizaugšana ar krūmājiem un niedrēm. Jāpiebilst, ka šī aizaugšana ir tiešas sekas antropogēnajai ietekmei – pļavas kopš apm. 1998. gada vairs praktiski netiek apsaimniekotas.

Teritoriju ietekmējošie antropogēnie faktori lielākoties ir ar negatīvu nozīmi: piesārņojums ar sadzīves atkritumiem ne-labiekārtotajās atpūtas vietās; troksnis un piesārņojums, ko rada autoceļš Kaļķis – Kalnciems, kā arī jau minētais saimnieciskās darbības (pļaušanas) pārtraukums 90- to gadu beigās, kā ietekmē pļavas pastiprināti aizaug un mainās to veģetācija, samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai. Pie negatīvās ietekmes jāpiemin arī bebru dambju izpostīšana palienei atdalītajā lieguma daļā, kā rezultātā izsusējis bebra veidotais mitrājs, tā vietā paliekot gan bioloģiski, gan saimnieciski nevērtīgai teritorijai. Kā pozitīvos antropogēnos faktorus var nosaukt vēsturiski notikušo pļavu pļaušanu, kā arī vēl joprojām lieguma dienvidu daļā notiekošo ganīšanu (1 govs). Ietekmējošo faktoru kopsavilkums dots 2.1.2. tabulā.

2.1.2. tabula. Dabas liegumu „Kalnciema pļavas” ietekmējošie faktori.

	Pozitīvie faktori	Negatīvie faktori
Dabiskie faktori	Palu ietekme – applūšana	Aizaugšana ar niedrēm, krūmiem
	Bebru darbība	Bebru darbība
Antropogēnie faktori	Ganīšana	Neapsaimniekošana (pļaušanas pārtraukšana 90- to gadu beigās)
	Pļaušana (vēsturiski)	Bebru dambju postīšana
		Piesārņojums ar sadzīves atkritumiem makšķernieku atpūtas vietās.
		Troksnis, auto radītais piesārņojums pie Kaļķa - Kalnciema ceļa

2.1.2. attēls. Bebra esošās vai potenciāli iespējamās darbības vietas „Kalnciema pļavās”

2.2. Biotopi kā dabas aizsardzības vērtība, to sociālekonomiskā vērtība un tos ietekmējošie faktori

2.2.1. Pļavas

Lielāko daļu „Kalnciema pļavu” teritorijas veido Lielupes palienes dabīgas vai cilvēka salīdzinoši maz ietekmētas pļavas. Īpatnējāka ir lieguma daļa uz rietumiem no

Kalnciema-Kaļķa ceļa, kur pļavas vairākus gadus bijušas applūdinātas, bet vēlāk ūdens atkal krities, tomēr sākotnēji arī šajā daļā bijušas pļavas.

No aizsardzības viedokļa tieši pļavas ir vislielākā lieguma vērtība. No Latvijā aizsargājamiem pļavu biotopiem liegumā nelielās platībās pārstāvētas: 3.14. Zilganās seslērijas Sesleria caerulea pļavas. Bet no ES direktīvu biotopiem 6270* ‘Sugām bagātas atmatu pļavas’, 6510 ‘Mēreni mitras pļavas’, 6450 - ‘Slapjās upju palieņu pļavas’.

Pļavu biotopu sociālekonomiskā vērtība izriet no to apsaimniekošanas – pļaušanas un ganīšanas. Šobrīd gan siena pļaušana „Kalnciema pļavās” vairs nenotiek kopš 1990-to gadu beigām, bet ganīšana notiek ar ļoti mazu intensitāti (1 govs) pašā lieguma dienvidu galā.

Galvenie šobrīd Kalnciema pļavu biotopus ietekmējošie faktori ir (dabiskie) hidroloģiskais režīms un bebra darbība, kā arī antropogēnie faktori – apsaimniekošana vai, šajā gadījumā, tās trūkums; nesankcionēta kūlas dedzināšana pavasaros, piesārņojums ar sadzīves atkritumiem makšķernieku apmešanās vietās.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka lielākajā daļā lieguma pļavas ir pavasaros applūstošas (dabiska paliene). Tā kā upes malā izveidojies dabīgs valnis, ūdens aizplūšana no pļavām ir palēnināta, līdz ar to lielākā pļavu daļa ir mitra vai slapja arī vismaz vasaras pirmajā pusē, bet mitrākos gados – visu gadu. Agrāk veidotie meliorācijas grāvīši lielākoties ir aizsērējuši, tādējādi neveicina pļavu pastiprinātu nosusināšanu. Paaugstinātais mitruma režīms ir labvēlīgs dabisku palienes biotopu saglabāšanai.

Bebra darbība pļavas visvairāk ietekmē no palienes ar ceļa uzbērumu atdalītajā daļā, kuru neskar regulārie Lielupes plūdi. Šajā daļā, lielā mērā bebru darbības ietekmē, pļavas zaudējušas savu sākotnējo vērtību kā palienes pļavas ar tām raksturīgajiem biotopiem, jo vairākus gadus šeit bija bebra veidots mitrājs – sekls dīķis.

Visnegatīvākā ietekme ir apsaimniekošanas trūkumam, kā rezultātā pļavās, vairākus gadus tās nepļaujot, mainās augu sugu sastāvs un uzkrājās kūla tiktāl, ka sāk apdraudēt pašu pļavu biotopu kvalitāti. Kūlas dēl mazāk konkurētspējīgās sugas iznīkst un veidojas monodominantas audzes. Tālākā sukcesijas gaitā pļavas sāk aizaugt ar krūmiem (īpaši lieguma ziemeļu daļā, kur jau ir nostiprinājušies daudzgadīgi krūmāji vai pat veidojas jauns palienes mežs.

Nesankcionētā kūlas dedzināšana, kas liegumā novērota gandrīz ik gadus, ietekmē biotopus divējādi. No vienas puses, ja dedzināšana notiek agrā pavasarī, tās rezultātā tiek samazināts pērnās kūlas daudzums, kā arī apdeg krūmu atvases, uz laiku ierobežojot to tālāku izplešanos. Tomēr regulāri atkārtota dedzināšana samazina sugu daudzveidību. Papildus barības vielas, kas nonāk augsnē ar pelniem un augu izdegšana veicina monodominantu sabiedrību veidošanos.

2.2.2. Krūmāji

Krūmāji Kalnciema pļavās izveidojušies kādreizējās pļavu platībās galvenokārt lieguma ziemeļdaļā, taču atsevišķas prāvas krūmāju joslas atrodamas arī lieguma dienvidu daļā, gan palienes pusē, gan (mazāk) no palienes atdalītajā teritorijā. Lieguma ziemeļu daļā (bet uz dienvidiem no Kauguru kanāla), atrodamas platības, kur krūmāji nostiprinājušies jau krietni sen (vismaz 20 gadus), kombinācijā ar pastāvīgu bebru darbību, veidojot gandrīz necaurejamu biezokni. Šajā teritorijā krūmājiem ir jau sava īpaša bioloģiskā vērtība, jo tie piemēroti kā ligzdošanas vieta vairākām aizsargājamām putnu sugām.

Īpaša nozīme ir arī Kauguru kanāla krastmalas kokiem/krūmiem, kas veido dabisku aizsegu no vēja un potenciāliem plēsējiem pa kanālu lidojošajiem

sikspārņiem. Koku/krūmu joslas gar upēm ir labvēlīgs faktors arī dažādiem ūdens kukaiņiem, kuri lido virs ūdens (aizvējš), kā arī aizkavē pārmērīgu ūdens sasilšanu karstās vasaras dienās.

No sociālekonomiskā viedokļa krūmāju vērtība ir maza. Atsevišķās vietās lielākos kokus un krūmus var izmantot kā malku, tomēr darba ieguldījums, lai šo malku iegūtu, būtu nesamērīgi liels.

Krūmājus ietekmē bebra darbība, ūdens līmeņa svārstības, nesankcionētā kūlas dedzināšana un jau minētais pļavu biotopu apsaimniekošanas trūkums, kas ļauj

krūmājiem plesties plašumā. Bebrs zināmā mērā darbojas kā krūmāju izplešanās ierobežotājs, jo nograuž labu tiesu atvašu. Tomēr bebra darbība (grāvju veidošana un tīrīšana) atsevišķās vietās arī sekmē krūmiem labvēlīgus augšanas apstākļus – susina augsni. Līdz ar to krūmāju iekšienē bebra darbība uztur šo biotopu zināmā līdzsvarā. Citās vietās, piemēram, palienei atdalītajā daļā, novērojams pretējs efekts, kad bebrs ar savu uzplūdinājumu krūmus un kokus iznīcina.

Nesankcionētā kūlas dedzināšana uz laiku ierobežo krūmāju tālāku izplešanos, jo lielākoties apdeg krūmu atvases puduru ārpusē, īpaši uz robežas ar pļavu biotopiem. Lielo krūmāju iekšpusē zāles, un tādējādi arī kūlas, noēnojuma dēļ ir maz, kā arī starp krūmiem ir daudzi bebru veidoti kanāliņi, kas darbojas kā uguns barjeras, tādējādi dedzināšana lielos krūmu masīvus faktiski neietekmē.

2.2.3. Citi biotopi

No citiem, mazāk pārstāvētiem biotopiem, divi galvenie ir niedrāji un (bijusī) bebraine-mitrājs palienei atdalītajā lieguma daļā.

Niedrāju platības palienē ir nelielas, niedrāji izveidojušies kā samērā kompaktas audzes mitrākās ieplakās. No aizsardzības viedokļa niedrājiem kā biotopam palienē nav prioritāras nozīmes. To klātbūtne pašreizējā apjomā palielina teritorijas bioloģisko daudzveidību. Samērā zemi un pašķidri niedrāji izveidojušies arī ap bebraini palienei atdalītajā daļā.

Niedrājiem liegumā nav sociālekonomiskās vērtības, jo tie aizņem pārāk mazas platības, lai tos izmantotu jumtu materiālam vai tml.

Bebraine kā biotops vislabākajā stāvoklī bija apm. 2001. – 2003. gados, kad daļu palienei atdalītās teritorijas klāja sekls (ap 15 – 20 cm) ūdens, un šeit veidojās ļoti mozaīka virsūdens veģetācija, kas mijās ar grīšļu ciņiem un niedrāju joslām. Šajā laikā tur tika konstatēts vislielākais aizsargājamo putnu sugu blīvums (līdz 5 pāri ormanīšu, lielais dumpis, purva tilbīte, niedru lija); un šī iemesla dēļ teritorija tika iekļauta „Kalnciema pļavu” liegumā. Mitrāja pastāvēšana tieši atkarīga gan no bebra klātbūtnes, gan cilvēka darbības. 2005. gadā bebru dambji bija cilvēka izpostīti vai bebra paša pamesti, tāpēc visa mitrāja platība bija relatīvi sausa (to neklāja ūdens) un bija izveidojies „nolaista dīķa efekts” – pašreizējā momentā bioloģiski nabadzīgs biotops. 2005. g. vasarā veikto meliorācijas darbu dēļ iespējama vispārēja pļavu mitruma režīma izmaiņa (nosusēšana), kā rezultātā augstāk minēto ĪA putnu sugu atgriešana palienei atdalītajā teritorijā varētu būt apgrūtināta vai pat neiespējama.

Sociālekonomiskā vērtība šai teritorijai kā mitrājam nav.

2.3. Sugas kā dabas aizsardzības vērtība, to sociālekonomiskā vērtība un tās ietekmējošie faktori

2.3.1. Augi

Kaut gan lieguma teritorijā sastopama dabisku palieņu pļavu veģetācija, tomēr kopējais augu sugu skaits applūstošajā palienē nav liels, lielākoties dominē dažas sugas: pļavas lapsaste Alopecurus pratensis, meža suņuburkšķis Anthryscus sylvestris, parastā vīgrieze Filipendula vulgaris, lapsu grīslis Carex vulpina, divrindu grīslis Carex disticha u.c.. Vērtīgas ir nelielās sausākās pļavu teritorijas, kas izveidojušās uz minerālaugsnes pacēlumiem un kur ir liela sugu daudzveidība. Te sastopama īpaši aizsargājamā suga jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatus, Baltijas un plankumainā dzegužpirkstītes Xxxxxxxxxxxx xxxxxxx, D. maculata. Aizsargājamo augu sugu teritorijā nav daudz, to atradnes ir nelielas. Lai saglabātu bagātīgu jumstiņu gladiolas populāciju, tad atsevišķām sausāko pļavu teritorijām pļaušana jāplāno ne ātrāk kā augustā. Kopumā aizsargājamo augu atradnes piešķir teritorijai papildus vērtību, bet nav tās pamatvērtība. Dabiskas palieņu pļavas Latvijā nav bieži sastopams biotops un tām nepieciešama atbilstoša apsaimniekošana, lai saglabātu esošo un palielinātu iespējamo sugu daudzveidību.

Sociālekonomiskās vērtības nevienai no aizsargājamo augu sugām nav; to atrašanās liegumā ir ar ekoloģiski izglītojošu nozīmi. Visas pļavas piemērotas gan ganīšanai, gan siena iegūšanai, taču grīšļu audzes var tikt izmantotas tikai sausākos gados, kad arī zemākās ieplakas ir sausas un pieejamas tehnikai. Sagaidām, ka regulāri apsaimniekojot pļavu teritoriju, monodominantās grīšļu audzes samazināsies un to vietā veidosies bioloģiski daudzveidīgākas palieņu pļavas.

Īpaši aizsargājamo augu sugas ietekmē gan pļavu hidroloģiskais režīms, gan aizaugšana, ko izraisa neapsaimniekošana. Aizaugot, sākotnēji mainās veģetācijas struktūra, kas dažām augu sugām kļūst nepiemērota (pārāk blīva, gara, kūlas uzkrāšanās, ar to saistītā pārpurvošanās), pēc tam pļavu pārņem blīvas niedru audzes vai krūmāji, veidojot pilnīgi citus biotopus, kas nav piemēroti nevienai no teritorijā sastopamajām aizsargājamām augu sugām. Hidroloģiskais režīms (periodiski applūstošas teritorijas un paaugstināts mitrums) šobrīd vērtējams kā ĪA augu sugām labvēlīgs.

2.3.2. Putni

Putni ir no sugu viedokļa nozīmīgākā lieguma vērtība. Piektā daļa no teritorijā konstatētajām ligzdojošajām sugā ir Latvijā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Konstatēts arī ļoti augsts globāli apdraudētās griezes blīvums (2005. g. uzskaitē liegumā uzskaitītas 15 griezes). Liegumā sastopamas gan tipiskas pļavu un atklātu vietu sugas, gan vairākas krūmājiem raksturīgas īpaši aizsargājamās sugas (somzīlīte, zilrīklīte). Vairākas sugas saistītas ar mitrājiem un niedrājiem (Seivi ķauķis, lielais dumpis, niedru lija, ormanītis). Šo sugu turpmākai eksistencei liegumā nepieciešams uzturēt piemērotus biotopus.

Tiešas sociālekonomiskās vērtības putnu sugām nav, taču iespējams attīstīt un organizēt ekotūrismu ar putnu vērošanu, kā arī paralēli attīstot blakus infrastruktūru (viesu mājas, ēdnīcas utt.)

Putnu sugas ietekmē tie paši faktori, kas biotopus – pļavu aizaugšana, mitruma režīms, kā arī vairāki citi faktori. Vairumam sugu ir kaitīga pļavu aizaugšana un

veģetācijas garuma palielināšanās, kā arī labvēlīga palu ietekme un pastiprināts mitrums ligzdošanas laikā (vismaz līdz maija beigām).

Viens no būtiskiem dabiskajiem faktoriem ir plēsēju (jenotsuņa un lapsas, klaiņojošu kaķu; iespējams, arī Amerikas ūdeles) klātbūtne liegumā. 2005. gadā novērots, ka ligzdošanu uzsāka 8 - 10 pāri ķīvīšu, bet uztraukuma uzvedību mazuļu laikā izrādīja tikai 2 – 3 pāri. Teritorijā tika novēroti gan lapsa (palienē), gan jenotsuns (no palienes atdalītajā daļā). Jenotsuņa uzturēšanās teritorijā apdraud un var nākotnē izrādīties fatāla uz zemes ligzdojošo zosveidīgo un tārtiņveidīgo putnu ligzdošanas sekmēm visā liegumā. Plēsējiem labvēlīgus apstākļus rada arī krūmāju klātbūtne pļavās, kur paslēpušies šie dzīvnieki pavada dienu.

No antropogēnajiem faktoriem negatīvu nozīmi uz ligzdojošajiem putniem atstāj makšķernieki agrajā ligzdošanas sezonas laikā (marts – maijs). Vairums liegumā ligzdojošo putnu sugu ir atklātu vietu sugas, kas jau pa lielu gabalu reaģē uz potenciālu ienaidnieku, paceļoties no ligzdas, lai slēptu tās atrašanās vietu. Līdz ar to makšķernieku klātbūtne Lielupes malā ietekmē putnu ligzdošanu arī pļavas vidū.

Ja pļavas tiek pļautas, turklāt jūnijā – jūlija sākumā, vairākām putnu sugām (īpaši griezei) var ciest ligzdas un mazuļi. Līdz ar to apsaimniekošana, lai arī absolūti nepieciešama šīm pašām sugām, var izrādīties kā nevēlams faktors, ja netiek pareizi izpildīta.

2.3.3. Zīdītāji, abinieki un rāpuļi

Liegumā konstatētās īpaši aizsargājamās zīdītāju un abinieku sugas piešķir liegumam papildus vērtību. Nozīmīgākās ir konstatētās zaļā krupja Bufo viridis un brūnā varžkrupja Pelobates fuscus atradnes. Konstatētajam sikspārņu tranzītceļam nav īpašas aizsardzības vērtības sikspārņu sugu ziņā, bet tas tomēr jāņem vērā pie teritorijas plānošanas un apsaimniekošanas, jo Kauguru kanāls ir nozīmīgākā sikspārņu trase no Līvbērzes un Ķemeru NP mežu masīviem uz Lielupi pāri atklātajai palienei (sikspārņi, cik iespējams, izvairās pārlidot klajumus).

Sociālekonomiskās vērtības šīm īpaši aizsargājamām sugām nav. Citas liegumā konstatētās zīdītāju sugas ir medījami dzīvnieki (alnis, stirna u.c.)

No abiniekiem svarīgākajiem faktoriem būtiskākais ir, lai būtu pietiekami augsts mitruma režīms un atklāta ūdens klātbūtne nārsta vietās. Brūnais varžkrupis, piemēram, blakus esošajā Ķemeru NP vairākās vietās sastapts nārstojam tieši bebrainēs.

Sikspārņiem būtiskākais faktors ir koku/krūmu klātbūtne gar Kauguru kanālu. Citiem zīdītājiem būtiska ir arī krūmāju masīvu klātbūtne pļavās, kas kā paslēptuve ļauj tiem palikt teritorijā arī dienas laikā, lai naktī izietu klajumā ganīties vai medīt.

2.3.4. Bezmugurkaulnieki

Liegumā konstatētā bezmugurkaulnieku fauna raksturīga daudzveidīgām, kā arī mitrām pļavām. Lai gan ekspertam apmeklējumu laikā neizdevās pļavās atrast nevienu ĪA sugu, tomēr tika konstatēti piemēroti biotopi vismaz vienai Sugu un Biotopu direktīvas sugai: zirgskābeņu zilenītim Lycaena dispar. Krūmājos konstatētais zaļais vītolgrauzis nav īpaši apdraudēts, tādēļ tā saglabāšanai nav nepieciešams īpaši izdalīt atstājamas veco kārklu audzes..

Sociālekonomiskās vērtības „Kalnciema pļavu bezmugurkaulnieku faunai nav. Bezmugurkaulnieku fauna atkarīga no pļavu biotopu stāvokļa. Pļavas neapsaimniekojot (nepļaujot) samazinās ziedaugu daudzums, kas nepieciešams

vairumam apputeksnētāju sugu, līdz ar to samazinās arī bezmugurkaulnieku daudzveidība.

2.4. Teritorijas vērtību apkopojums un pretnostatījums

Dabas vērtības	Sociālekonomiskās vērtības
Dabiskas vai cilvēka maz pārveidotas palieņu pļavas	Siena ieguve; Iespējas ganīt lopus; Atpūtas, makšķerēšanas vieta
Krūmāji, jauns mežs kādreizējo pļavu vietā	Iespējas iegūt malku Atjaunojot pļavas – potenciāla vieta siena ieguvei, ganīšanai
Retas un aizsargājamas augu sugas;	Vides izglītība
Tipiskas, retas un aizsargājamas dzīvnieku, gk. putnu sugas;	iespējas novērot putnus u.c. dzīvniekus; iespēja izglītot sabiedrību un veikt zinātniskus pētījumus

Izvērtējot teritorijas vērtības, būtiski konflikti starp sociālekonomiskajām un dabas vērtībām nav atrasti, bet daži nelieli konflikti varētu veidoties, plānojot tālāko teritorijas apsaimniekošanu.

Zināms konflikts var rasties, pļaujot pļavas siena ieguvei. Pēc biotopu un putnu ekspertu ieteikumiem, pļaušana būtu veicama ne agrāk par jūlija vidu, atsevišķās vietās pat tikai augustā. No lauksaimnieciskā viedokļa šādam sienam vairs nav vērtības un var rasties problēmas ar siena realizāciju.

Otrs konflikts varētu veidoties attiecībā uz pļavu mitruma režīmu. Siena ieguvei būtu izdevīgāk, ja pļavas būtu sausākas, respektīvi būtu jātīra novadgrāvji. Savukārt no biotopu aizsardzības viedokļa pēc tā nav īpašas vajadzības, bet no putnu aizsardzības viedokļa tas pat būtu kaitīgi. Pastāv gan iespēja, ka uzsākot regulāru apsaimniekošanu, pļavu mitrās daļas tik un tā kļūs sausākas, pieaugot iztvaikošanai, kuru šobrīd aizkavē daudzgadīgā kūla. No apsaimniekošanas prasību un arī biotopu aizsardzības viedokļa vienīgās pieļaujamās darbības mitruma režīma maiņai būtu caurteku ierīkošana dažiem grāvjiem upmalas valnī Lielupes krastā, kas ātrāk novadītu ūdeņus no pļavas pēc-palu periodā (sk. apsaimniekošanas pasākumus IV nodaļā).

Izvērtējot savstarpēji dabas vērības, šobrīd būtisku konfliktu teritorijā nav (izņemot vienu), vairāk rodas jautājumi par prioritātēm. Piemēram, niedrāji Kalnciema pļavās nav prioritārs biotops, bet tie būtu jāsaglabā kā bioloģisko daudzveidību palielinošs faktors, vienlaicīgi nepieļaujot to izplešanos pļavu teritorijās.

Nopietnākais ir jautājums par applūstošajai palienei atdalīto daļu. Novērtējot iespējas šajā teritorijā atjaunot palienes pļavu biotopu, eksperts norāda, ka tas varētu būt gan pārāk ilgs process, gan arī tā sekmes ir apšaubāmas. Līdz ar to vēlamāks būtu atjaunot šajā lieguma daļā jau dažus gadus pastāvējušo mitrāju, aizdambējot novadgrāvjus. Tas radītu atkal labvēlīgus apstākļus vairākām aizsargājamām putnu sugām, taču šāda rīcība varētu būt konfliktā ar zemes īpašnieku interesēm, kuri vēlētos apsaimniekot savu zemi kā pļavas, par to saņemot subsīdijas.

III Teritorijas saglabāšanas mērķi

3.1. Teritorijas apsaimniekošanas ideālie jeb ilgtermiņa mērķi

1. Saglabātas un uzturētas teritorijas bioloģiskās vērtības: retās un aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas - ne mazāk kā 2005. gada inventarizācijas līmenī, biotopi – īpaši pļavas - vismaz to pašreizējā vai uzlabotā statusā.

2. Teritorija tiek regulāri apsaimniekota, lai uzturētu pļavu biotopus labvēlīgā statusā. Teritorijas zemju īpašnieki/apsaimniekotāji gūst no apsaimniekošanas materiālu labumu.

3. Tiek kontrolēta antropogēnā (gk. apmeklētāju) ietekme, antropogēnā slodze novirzīta lokālos punktos un no sugu aizsardzības pieļaujamā sezonā.

3.2. Teritorijas apsaimniekošanas īstermiņa mērķi plānā apskatītajam apsaimniekošanas periodam

Atpazīstamība

I Teritorijas robežas iezīmētas dabā

Bioloģisko vērtību uzturēšana un aizsardzība

II Palieņu pļavas atjaunotas 43 - 50 ha platībā, izcērtot kokus un krūmus un nodedzinot iepriekšējo gadu kūlu līdz 2007. g. pavasarim;

III Atjaunoto pļavu biotopi uzturēti un/vai uzlaboti (tos noganot vai pļaujot); IV Pārējie palienes pļavu biotopi nopļauti vai noganīti katru gadu (pēc 15.

jūlija) 85.6 ha platībā.

V Pļavu biotopi atjaunoti palienei ar ceļa uzbērumu atdalītajā 23.5 ha platībā (vai pļaušana tikai šīs platības dienvidu daļā, bet ziemeļu daļā – atjaunots mitrājs);

VI Saglabāta 5 – 7 m platas koku/krūmu josla gar Kauguru kanālu un, vēlams, saglabāti krūmāju putnu sugām nepieciešamie biotopi, atstājot atsevišķi nostabilizējušos kārklu krūmājus 6 – 13.9 ha platībā (tajā pat laikā nepieļaujot to tālāku izplešanos).

VII Nodrošināta ameklētāju (makšķernieku, atpūtnieku) plūsmas kontrole.

Sabiedrības izglītošana un informēšana

VIII Nodrošinātas iespējas iegūt informāciju par dabas liegumu

IX Atbalstīta zinātniskā pētniecība dabas liegumā, turpmāka teritorijas izpēte

Monitorings

X Izstrādāta un uzsākta apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma

IV Apsaimniekošanas pasākumi

4.1. Apsaimniekošanas pasākumu uzskaitījums

Apsaimniekošanas pasākumi, atbilstoši 3.2. nodaļā aprakstītajiem mērķiem, apkopoti 3.2.1. tabulā. Pasākumi iedalīti sekojošās kategorijās: I – nepieciešami un primāri veicamie pasākumi, II – nepieciešamie, bet sekundāri veicamie pasākumi un III – vēlamie pasākumi. Atsevišķi pasākumi, ja tas bijis nepieciešams, sīkāk aprakstīti

4.2. nodaļā. Tabulas sadaļa „Izpildes termiņš” ir provizoriska un var tikt mainīta darba gaitā, piemēram, II prioritātes pasākumi var tikt veikti vienlaicīgi ar I prioritātes pasākumiem, ja tas ir izdevīgāk apsaimniekošanai.

Apsaimniekošanas pasākumu teritoriālais izvietojums atspoguļots kartē 6. pielikumā.

4.1.1. tabula. Dabas lieguma „Kalnciema pļavas” apsaimniekošanas pasākumi

Rīcība	Prioritāte	Izpildes termiņš	Nepieciešamie resursi/iespējamai s finansētājs/ izpildītājs	Sagaidāmais rezultāts
I Teritorijas robežas iezīmēšana dabā
Teritorijas robežu iezīmēšana dabā,	I	04. 2006.	Apzīmes izsniedz DAP; nepieciešams	Robežas iezīmētas saskaņā ar LR MK
izvietojot max 35 LR			finansējums	26.10.2004.
likumdošanā			impregnētiem	Noteikumiem Nr. 898.
noteiktajām prasībām			mietiņiem	(22.07.2003. Not. Nr.
atbilstošas				415)
informācijas zīmes			Kalnciema pilsētas
			dome; Valgundes
			pagasts
II Palieņu pļavu atjaunošana 43 - 50 ha platībā, izcērtot kokus un krūmus līdz 2007. g. pavasarim
1. Caurteku ierīkošana	II	2006.	Nepieciešamības	Paātrināta palu ūdeņu
vai grāvju galu			gadījumā veic	aizplūšana upē pēc-palu
iztīrīšana pie Lielupes			apsaimniekotājs	periodā, kas
3 grāvjos				nodrošinātu labākas
				iespējas veikt pļavu
				apsaimniekošanu
2. Krūmu izciršana 24.4 ha platībā (sk. karti)	I	03.2006.	100Ls/ha, finansē LIFE-Nature projekts Īpašnieks/nolīgts apsaimniekotājs	Iegūta atklāta ainava, kur var uzsākt palieņu pļavu biotopu apsaimniekošanu
3. Kontrolēta	II	03. 2006.	8 EUR/ha; finansē	Palēnināta krūmu
dedzināšana biotopu		(vienreizējs	LIFE projekts, veic	atvašu augšana, novākta
atjaunošanai II.1.		pasākums!)	apsaimniekotājs,	iepriekšējo gadu kūla.
rīcības rezultātā			sadarbībā ar RVP un	Aps. platībās iespējams
izcirstajās platībās			ugunsdzēsējiem	sākt pļaušanu/ganīšanu.
4. Krūmu izciršana 18.6 – 25.6 ha platībā	II	2006	100Ls/ha finansē LIFE projekts Īpašnieks/nolīgts apsaimniekotājs	Iegūta atklāta ainava, kur var uzsākt palieņu pļavu biotopu apsaimniekošanu

5. Kontrolēta dedzināšana biotopu atjaunošanai II.3. rīcības rezultātā izcirstajās platībās	II	03.2007.	8 EUR/ha; finansē LIFE projekts, veic apsaimniekotājs, sadarbībā ar RVP un ugunsdzēsējiem	Palēnināta krūmu atvašu augšana, novākta iepriekšējo gadu kūla. Aps. platībās iespējams sākt pļaušanu/ganīšanu.
III Atjaunoto pļavu biotopu uzturēšana un uzlabošana tos noganot vai pļaujot
1. Atjaunoto platību	I	Jāuzsāk	LAD subsīdijas (138	Apsaimniekotajās
pļaušana vai		2006. g.,	EUR/ha)	platībās atjaunojas un
noganīšana 24.4 ha		turpmāk		tiek uzturēta palieņu
		katru gadu -	Zemes īpašnieks vai	pļavu lakstaugu
		laikā no	pilnvarots (nolīgts)	veģetācija, atgriežas
		15.(20.)07. –	apsaimniekotājs	pļavu putnu sugas.
		10.09.
2. Atjaunoto platību	II	Jāuzsāk	LAD subsīdijas (138	Apsaimniekotajās
pļaušana 18.6 – 25.6		2007. g.,	EUR/ha)	platībās atjaunojas un
ha vai noganīšana		turpmāk		tiek uzturēta palieņu
		katru gadu -	Zemes īpašnieks vai	pļavu lakstaugu
		laikā no	pilnvarots (nolīgts)	veģetācija, atgriežas
		15.(20.)07. –	apsaimniekotājs	pļavu putnu sugas.
		10.09.
IV Neaizaugušo palieņu pļavu biotopu pļaušana vai ganīšana
1. Pļavu pļaušana 85.6	I	Jāuzsāk	138 EUR/ha; LAD	Apsaimniekotajās
ha		2005.g.,	subsīdijas	platībās tiek uzturēta
		turpmāk		augsta bioloģiskā
		katru gadu	Zemes īpašnieks vai	daudzveidība: novērsta
		laikā no	pilnvarots (nolīgts)	monodominantu audžu
		15.(20.) 07.	apsaimniekotājs	veidošanās, nodrošināti
		– 10.09.		labvēlīgi apstākļi
				aizsargājamo putnu
				sugu ligzdošanai.
2. Mazas intensitātes liellopu vai zirgu ganīšana 85.6 ha pļavu	III	Pieļaujams, pasākums, vēlams pēc nopļaušanas laika periodā no VII. – II.	138 EUR/ha; LAD subsīdijas Zemes īpašnieks vai pilnvarots (nolīgts) apsaimniekotājs	Tiek uzturēta bridējputnu (tilbītes u.c.) ligzdošanai labvēlīga īsa veģetācija.
V Pļavu biotopu atjaunošana palienei ar ceļa uzbērumu atdalītajā platībā (23.5 ha)
1. Bebru darbības regulēšana	II	regulāri	Zemes īpašnieks, sadarbībā ar vietējiem mednieku kolektīviem	Tiek novērsta teritorijas applūdināšana, saglabāta pļava, kuru var pļaut
2. Pļaušana 23.5 ha	I	Jāuzsāk	138 EUR/ha; LAD	Apsaimniekotajās
platībā		2006.,	subsīdijas	platībās atjaunojas un
		turpmāk		tiek uzturēta palieņu
		katru gadu	Zemes īpašnieks vai	pļavu lakstaugu
		laikā no	pilnvarots (nolīgts)	veģetācija, atgriežas
		15.(20.) 07.	apsaimniekotājs	pļavu putnu sugas.
		– 10.09.
3. Mitrāja atjaunošana	III	Alternatīvs	Zemes	Tiek atjaunots mitrājs,
bijušajā bebrainē		pasākums, ja	īpašnieks/apsaimnieko-	atgriežas ĪA putnu
		objektīvu	tājs; iespējams –	sugas (lielais dumpis,
		iemeslu dēļ	sadarbībā ar Life	ormanītis u.c.), kuru dēļ
		nav	projektu	šī teritorija tika iekļauta
		iespējama		liegumā
		pļaušana
VI 5 – 7 m platas koku/krūmu joslas saglabāšana gar Kauguru kanālu un, vēlams, krūmāju putnu sugām nepieciešamo biotopu saglabāšana, atstājot atsevišķi

nostabilizējušos kārklu krūmājus 6 – 13.9 ha platībā (tajā pat laikā nepieļaujot to tālāku izplešanos)
1. Koku/krūmu joslas saglabāšana gar Kauguru kanālu	I	Pastāvīgi	- Zemes īpašnieks/apsaimnieko- tājs	Tiek saglabāts kanāla daļējs noēnojums, kā arī nodrošināts nepieciešamais koku/krūmu aizsegs pārlidojošiem sikspārņiem
2. Nelielu kārklu krūmāju masīvu saglabāšana 6 – 13.9 ha platībā	III	Pastāvīgi vai līdz DAplāna atjaunošanai	- Zemes īpašnieks/apsaimnieko- tājs	Nodrošināta dzīves vieta retajām krūmāju sugām – zilrīklītei, somzīlītei un svītrainajam ķauķim
VII Apmeklētāju (makšķernieku, atpūtnieku) plūsmas kontrole
1. Atpūtas vietas labiekārtošana (karte 6. pielikumā)	I	2006.	Ls 100, pēc tam regulāras uzturēšanas izmaksas (atkritumu savākšana u.c.) Ls 25/gadā Zemes īpašnieks/apsaimnieko- tājs	Nodrošināta apmeklētāju plūsmas koncentrēšanās noteiktā (atļautā) vietā; labākas iespējas kontrolēt apmeklētajus, kā arī iekasēt teltsvietu u.tml. nomas maksu, kas segtu atpūtas vietas uzturēšanas izdevumus
2. Vairāku celiņu	I	05. 2006.	Finansējums atkarīgs	Tiek novērsta nelegāla
slēgšana (karte 6.			no metodes, ar kādu	apmeklētāju apmešanās
pielikumā)			ceļus slēgtu	ārpus atļautajām vietām
			Zemes īpašnieki un/vai	un transporta līdzekļu
			apsaimniekotāji	iebraukšana liegumā
VIII Nodrošinātas iespējas iegūt informāciju par dabas liegumu
1. Informācijas par dabas liegumu un tā dabas vērtībām pieejamība pašvaldībās	II	Pastāvīgi, sākot no 2006. g.	Atkarībā no informatīvā materiāla pavairošanas izmaksām Pašvaldības	Apmeklētāji var saņemt informāciju par dabas liegumu Valgundes pagastā un Kalnciema pils. domē
2. Informācijas stendu uzstādīšana labiekārtotajā apmešanās vietā un pie Liepājas šosejas	I	2006.	LIFE-Nature projekts 2 x 600 Eur	Apmeklētāji tiek informēti par atrašanos liegumā un tajā atļautajām/ neatļautajām aktivitātēm
IX Atbalstīta zinātniskā pētniecība dabas liegumā, teritorijas turpmāka izpēte
1. Zinātnisko pētījumu	II	Pastāvīgi	Pašvaldības sadarbībā	Tiek nodrošinātas un
atbalstīšana			ar DAP	atbalstītas iespējas veikt
				zinātnisku izpēti un
				monitoringu
2. Turpmākā izpēte:			LU ģeogrāfijas fakultāte vai hidrologs LU Bioloģijas fakultāte vai LDF speciālisti -„- -„-
- pēc-palu ūdens				Iegūta pilnīgāka
aizplūšana	I	2006.		informācija par lieguma
- pļavu veģetācijas				dabas vērtībām un
atjaunošanās	II	?		sugu/biotopu
- floras pilnīga analīze	II	?		nepieciešamo
- abinieku atradnes	III	?		apsaimniekošanu
X Tiek uzsākta apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes un bioloģiskās

daudzveidības monitoringa programma
Tiek uzsākta LIFE-	I	Jāuzsāk	DA plāna ieviesējs	Tiek iegūti dati par
Nature projekta		2006., pēc	sadarbībā ar LDF un,	apsaimniekošanas
pasākumu monitoringa		tam	iespējams, Ķemeru NP	pasākumu efektivitāti,
programma		pastāvīgi,		nepieciešamajām
		atbilstoši		izmaiņām, kā arī par
		metodikai		bioloģisko vērtību
				stāvokli liegumā.

4.2. Apsaimniekošanas pasākumu apraksts

I Teritorijas robežas iezīmēšana dabā

Teritorijas robeža apzīmējama ar LR likumdošanā noteiktām zīmēm ar stilizētu ozollapas attēlu. Zīmes izvietojamas gar teritorijas robežu būtiskākajos robežpunktos un/vai tādā attālumā, lai no katras zīmes būtu (iespēju robežās) saskatāma nākamā zīme abās pusēs. Kopumā jāizvieto 30 - 35 zīmes atbilstoši 4.2.1. attēlam. Likumdošanā noteiktās zīmes izsniedz Dabas Aizsardzības pārvalde; zīmju izvietošanu, atbilstoši likumdošanai, organizē pašvaldības. Šobrīd vēl tiek izstrādāti vienota stila informācijas noteikumi visām ĪA teritorijām, līdz ar to nevar precīzi pateikt, cik varētu izmaksāt impregnētie mietiņi, kas atbildīs šiem noteikumiem.

II Palieņu pļavu atjaunošana 43 - 50 ha platībā, izcērtot kokus un krūmus līdz 2007.

x. xxxxxxxxx

Palieņu pļavu atjaunošana „Kalnciema pļavās”, izcērtot krūmus un uzsākot regulāru pļavu biotopu kopšanu, tos pļaujot vai noganot, paredzēta LIFE Nature „Palieņu pļavu atjaunošana” ietvaros. Krūmu izciršanu veic īpašnieks/apsaimniekotājs uz līguma pamata ar LIFE projektu un pēc vienošanās ar zemes īpašniekiem vai lietotājiem.

II.1. Caurteku ierīkošana vai grāvju galu iztīrīšana 3 grāvjiem

Lai nodrošinātu labākas pļavu apsaimniekošanas iespējas, ir pieļaujama 3 grāvju galu iztīrīšana vai caurteku ierīkošana, lai nodrošinātu palu ūdens ātrāku aizplūšanu cauri Lielupes upmalas valnim pēc-palu periodā (sk. 6. pielikumu). Jāievēro, ka nav pieļaujama pašu esošo grāvju padziļināšana, kas izraisītu pļavu pastiprinātu nosusināšanu. Grāvju dziļumam jābūt ne vairāk par 0.5 m.

II 2. Krūmu izciršana 24.4 ha platībā (sk. karti)

Prioritārā pļavas atjaunošanas zona, kur nepieciešams uzlabot apstākļus aizsargājamām augu sugām (īpaši jumstiņu gladiolai), kā arī vietās, kur pēc ekspertu Xxxxx Xxxxxxx un Viestura Vintuļa domām krūmu izciršana dotu visefektīvākos rezultātus pļavu biotopu atjaunošanā.

II 3. Pērnās kūlas dedzināšana II.1. rīcības rezultātā izcirstajās platībās

Lai novērstu krūmu atvašu strauju atjaunošanos, kā arī, lai atbrīvotu apsaimniekojamās platības no daudzu gadu neapsaimniekošanas laikā uzkrājušās

kūlas un ciņiem, izcirstajās platībās pieļaujama kūlas nodedzināšana agrā pavasarī. Xxxxxxxx veicams stingrā uzraudzībā, pēc iepriekšēja saskaņojuma ar VUGD.

Pasākums ir vienreiz veicams!

II 4.-5. Krūmu izciršana 18.6 – 25.6 ha platībā un pērnās kūlas dedzināšana

II.3. rīcības rezultātā izcirstajās platībās

Paredzot, ka 2005. gadā netiks nocirstas visas krūmiem aizaugušās platības, daļu krūmu mazāk prioritārās vietās paredzēts izcirst 2006. gadā, rudenī cirstajām platībām nodedzināšanu veicot 2007. g. pavasarī.

III Atjaunoto pļavu biotopu uzturēšana tos noganot vai pļaujot pēc krūmu novākšanas

Lai nodrošinātu pļavu biotopu neaizaugšanu un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanos no krūmiem atbrīvotajās platībās, tālāk nepieciešama pļavu ikgadēja apsaimniekošana tās pļaujot vai noganot. Tā kā „Kalnciema pļavas” iekļautas Lauku Atbalsta dienesta noteikto bioloģiski vērtīgo zālāju sarakstā, zemes īpašniekam/apsaimniekotājam ir iespējas saņemt atbalsta maksājumus 138 EUR/ha apmērā šo platību apsaimniekošanai atbilstoši LAD izvirzītajām prasībām (pļaušana pēc 10.07. līdz 10.09., novācot nopļauto zāli vai ekstensīva ganīšana (sīkāka informācija pieejama LAD mājas lapā xxx.xxx.xxx.xx).

IV Neaizaugušo palieņu pļavu biotopu pļaušana vai ganīšana

Ikgadējs pasākums, kura veikšanai pieejamas LAD subsīdijas Bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanai (138 EUR/ha). Prioritārais apsaimniekošanas veids šajās platībās ir vēlā pļaušana. Ganīšana būtu vēlama vasaras beigu - rudens periodā pēc pļaušanas, lai ar atāla noganīšanu nodrošinātu īsu, bridējputnu (ķīvītes, dažādu sugu tilbītes, melnās puskuitalas, gugatņi u.c.) ligzdošanai piemērotu veģetāciju nākamā gada pavasarī. Pavasarī/vasarā, pastāvot riskam, ka ganāmie lopi var izbradāt uz zemes ligzdojošo putnu ligzdas, ganīšana kā apsaimniekošanas veids šajās platībās nav vēlama.

V 3. Mitrāja atjaunošana bijušajā bebrainē

Komplekss, bet vēlams pasākums, kam nepieciešama iepriekšēja papildus hidroloģiskā izpēte, kā arī saskaņošana ar īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas ārpus lieguma teritorijas, bet kuru zemes varētu ietekmēt līmeņa pacelšana. Tā kā bijusī bebraine ir mitra un gandrīz neapstrādājama, turklāt pēc biotopu eksperta atzinuma tur ir ļoti apgrūtināta pļavu biotopu atjaunošana, mitrāja atjaunošana palienei atdalītās lieguma daļas ziemeļu galā (4. pielikuma kartē: bebraine) varētu būt labākā alternatīva teritorijas vērtību saglabāšanai un Natura 2000 vietas vērtību (putnu sugu) uzturēšanai. Šobrīd nav iespējams aprēķināt šāda pasākuma izmaksas.

VI 5 – 7 m platas koku/krūmu joslas saglabāšana gar Kauguru kanālu un, vēlams, krūmāju putnu sugām nepieciešamo biotopu saglabāšana, atstājot atsevišķi nostabilizējušos kārklu krūmājus 6 – 13.9 ha platībā (tajā pat laikā nepieļaujot to tālāku izplešanos)

Pasākums, kas neprasa ieguldīt īpašus līdzekļus. Koku/krūmu josla gar kanālu nodrošinātu ūdens apēnojumu vasarā, sagādātu nepieciešamo aizsegu sikspārņu pārvietošanās ceļam, kā arī nodrošinātu ligzdošanas iespējas somzīlītei. Vecie kārklu krūmāji nodrošinātu dzīves vidi tādām ĪA krūmāju putnu sugām kā zilrīklīte un svītrainais ķauķis, kā arī vabolei – zaļajam vītolgrauzim. Atstājamos krūmājos ieviesušās koku sugas (bērzus u.c.) būtu sākotnēji jāizvāc II. rīcības ietvaros.

Atkarībā no praktiskajām iespējām, atstājamās krūmāju platības var palikt lielākas (13.9 ha) vai arī daļa no šiem krūmiem var tikt izvākta (6. pielikumā kartē – krūmu ciršanas 3. prioritāte)

Piezīme: ar laiku varētu atkal rasties nepieciešamība izvākt no atstātajām kārklu audzēm tajās ieviesušās koku sugas (bērzus, alkšņus u.c.), saglabājot tikai krūmājus. Par šāda pasākuma nepieciešamību, kā arī nepieciešamajiem līdzekļiem tad būtu jālemj pie DAp pārskatīšanas un atjaunošanas (5.2. nodaļa).

VII Apmeklētāju (makšķernieku, atpūtnieku) plūsmas kontrole

„Kalnciema pļavu” dienvidu galā Lielupes krastā jau šobrīd ir izveidojusies spontāna atpūtnieku un makšķernieku apmešanās vieta (sk. karti 6. pielikumā). Lai novērstu apmeklētāju ietekmi uz pļavas centrālo daļu, kas ir īpaši nozīmīga putnu ligzdošanai, būtu vēlams šo vietu labiekārtot (uzstādīt atkritumu urnu, savākt uzkrājušos atkritumus, iekārtot pastāvīgu ugunskura vietu un sagādāt malku; iespējams – uzstādīt galdiņu un soliņus), kā arī padarīt tālāko ceļu gar Lielupes malu nepieejamu vieglajam transportam, to pārrokot vai uzliekot barjeru.

Otra spontāna apmešanās vieta izveidojusies Kauguru kanāla labajā krastā. Šo vietu būtu vēlams slēgt, slēdzot apmeklētājiem tai pievedošos ceļus (kartē 6. pielikumā – Nr. 1-2), jo apmešanās vieta apdraud jumstiņu gladiolas atradni.

Slēdzams būtu arī celiņš, kas ved no šosejas līdz Lielupei (kartē 6. pielikumā – Nr. 3), kur arī kādreiz atradusies (makšķernieku?) apmešanās vieta, jo apmeklētāju uzturēšanās pļavas vidusdaļā ir nevēlama no ligzdojošo putnu aizsardzības viedokļa. Celiņu slēgšanai visieteicamākais būtu izvietot slēdzamas barjeras, taču iespējami arī citi risinājumi, ja tie pieņemami īpašniekiem un apsaimniekotājiem (pārrakšana, lielu akmeņu novietošana vai cits lētāks paņēmiens).

VIII Nodrošinātas iespējas iegūt informāciju par dabas liegumu

Apmeklētāju informācijai izveidojams īss (apm. vienas A4 lapas apjomā) informatīvs materiāls par „Kalnciema pļavu” liegumu, tā dabas vērtībām, kā arī par noteikumiem, kādi jāievēro liegumu apmeklējot dabā. Materiāls būtu pieejams Kalnciema pilsētas domē un Valgundes pašvaldībā. Perspektīvā, ja Kaļķī tiktu izveidots Ķemeru NP informācijas centrs, šāda informācija par „Kalnciema pļavām” tad būtu pieejama arī tajā.

Apmeklētāju informēšanai labiekārtotajā apmešanās vietā un pie Liepājas šosejas /Kalnciema ceļa krustojuma uzstādāmi liela (1 x 1.5 vai A0) formāta informācijas stendi, kuros apkopota informācija par

1) LIFE projektu,

2) NATURA 2000 tīklu,

3) vietas dabas vērtībām,

4) vietas aizsardzības noteikumiem,

5) teritorijas karte ar lieguma robežu, naktsmītnēm teritorijas tuvumā, ceļiem u.c.

IX Atbalstīta zinātniskā pētniecība dabas liegumā, teritorijas turpmākā izpēte

„Kalnciema pļavas” ir zinātniski interesanta teritorija (dabiska paliene), līdz ar to būtu atbalstāma šīs teritorijas tālāka izpēte.

DAp izstrādes laikā iezīmējās vairāki virzieni, kuros turpmākā teritorijas izpēte būtu prioritāri nepieciešama:

1. Nepieciešams veikt papildus pētījumus par palienes pļavas hidroloģisko režīmu (ūdens aizplūšanu pēc-palu periodā), lai varētu precīzi noteikt nepieciešamos pasākumus vēlamā mitruma režīma uzturēšanai. Pētījumu varētu veikt LU Ģeogrāfijas fakultātes students kursa/bakalaura darba ietvaros vai profesionāls hidrologs sadarbībā ar biologu, jo pētījuma rezultāti obligāti jāinterpretē kompleksi ar botāniskajām un ornitoloģiskajām prasībām.

2. Pilnīga floras analīze, sastādot kopējo sugu sarakstu (DAp izstrādes laikā veikts tikai daļēji);

3. Pētījumi par pļavu atjaunošanos pēc aizauguma novākšanas;

4. DAp izstrādes laikā tika konstatētas vairākas aizsargājamas abinieku sugas, par kuru atradnēm liegumā nav sīkākas informācijas, līdz ar to būtu nepieciešama sīkāka šo atradņu izpēte turpmākajos gados, novērtējot lieguma abinieku populācijas lielumu un nepieciešamos nosacījumus šo populāciju pastāvēšanai;

Nepieciešamie līdzekļi un finansējums izpētes pasākumiem šobrīd precīzi nav zināmi, pasākumi varētu tikt veikti kā pašvaldības(u)/apsaimniekotāja pieteikti projekti.

X Tiek uzsākta apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma

2006. gadā līdz marta beigām jāizstrādā monitoringa programma, kas ļautu noteikt

1) apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti un atbilstību uzstādītajam mērķim;

2) bioloģiskās daudzveidības stāvokli un attīstības tendences.

Ieteikumi, kādus parametrus un indikatorus būtu jāizmanto monitoringam, doti 4.2. tabulā. Tabulā uzskatīti pasākumi maksimālai monitoringa programmai; ar * atzīmēti prioritārie indikatori un parametri., resp., minimālā nepieciešamā programma.

4.2. tabula. Apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas izstrādē izmantojamie parametri un indikatori.

Mērķis	Apsaimnieko- šanas pasākums	Efektivitātes indikatori	Ievācamie parametri	Metode
Palieņu pļavu atjaunošana un uzturēšana aizaugušajās platībās; pļavu atjaunošana palienei atdalītajā	Krūmu ciršana	Atklātas bez- krūmu platības pieaugums	Iegūtās atklātās teritorijas platība ha	Uzmērāma ar GPS
	Pļaušana/ganīš ana	Neatjaunojas krūmu atvases	Krūmu atjaunošanās intensitāte (atvašu garums, blīvums)	Parauglaukumi
		Atjaunojas pļavu veģetācija	Biotopi un flora*	20x20 m parauglaukumi vienu reizi 3 gados jūlijā (parauglauk.

daļā				Izvietojumu sk. 7. pielikumu)
		Pļavu putnu sugas: Grieze*; Pļavu tilbīte, ķīvīte, mērkaziņa, melnā puskuitala, gugatnis, dzeltenā cielava, sisinātājķauķi* u.c.	Dziedoši tēviņi; Ligzdojošu/teritoriālu pāru skaits	Pilnīga nakts uzskaite/kartē- šana griezei 2 x sezonā*; uzskaite/kartē- šana transektā 3 x sezonā (IV b*., V v. un VI s.) pārējām sugām
Esošo atklāto pļavu uzturēšana	Pļaušana/ganīš ana	Nopļautās/noga -nītās teritorijas	Apsaimniekotā platība (ha), terit. novietojums*.	Dati no apsaimniekoša nas vai subsīdiju līgumiem, kontroles
		Pļavu veģetācijas kvalitāte	Biotopi un flora *	20x20 m parauglaukumi vienu reizi 3 gados jūlijā
Krūmu biotopu saglabāšana	Nekāds vai koku izvākšana, atstājot tikai kārklus Salix	Krūmu veģetācija	Kokaugu/krūmu sugu sastāvs	Novērtēšana reizi 5 gados
		Krūmāju ĪA putni: zilrīklīte, somzīlīte, svītrainais ķauķis	Teritoriālo/ligzdojošo pāru skaits vai sugas klātbūtne	Uzskaites 3x sezonā (IV b., V v. un VI s.)

Piezīme: Griežu uzskaites „Kalnciema pļavu” teritorijā pēc starptautiski aprobētas metodikas notiek jau kopš 2003. g. vasaras. Griezes 2003. – 2005. g. uzskaitīja Xxxxxxxx Xxxxxxxx (Ķemeru NP). Nakts putnu uzskaite tiek veikta arī LIFE-Nature projekta ietvaros.

4.3. Ieteicamais teritorijas zonējums

Teritorija ir pēc platības neliela un gan apsaimniekošanas, gan aizsardzības ziņā viendabīga, tāpēc tajā nav nepieciešamības izdalīt atsevišķas zonas.

V Plāna ieviešana un atjaunošana

5.1. Plāna ieviešanas praktiskie aspekti

Lielākajai daļai Dabas Aizsardzības plāna ieviešanā nepieciešamo aktivitāšu veikšanai nepieciešams finansējums. Daļēji pasākumus finansē LIFE Nature projekts LIFE04NAT/LV/000198 „Palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu atjaunošanai” (krūmu ciršana). Projekts arī palīdz potenciālajiem apsaimniekotājiem apgūt cita veida (pastāvīgu – arī pēc LIFE projekta beigām) finansējumu – LAD subsīdijas Bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanai.

Pēc pirmo, nepieciešamāko biotopu atjaunošanas darbu veikšanas (krūmu ciršanas, vienreizējas dedzināšanas), apsaimniekošanas pasākumi pamatā būtu finansējami no LAD subsīdijām.

Pagaidām nav skaidrs finansējuma avots un veicējs atpūtas vietas iekārtošanai un ceļu aizžogošanas veikšanai.

Arī monitoringa programmas galīgais izstrādātājs vēl nav skaidri zināms. Pirmos 3 gadus monitoringa veikšanu nodrošinātu LIFE projekts, kas būtu arī nepieciešamā finansējuma avots programmas veikšanai, tomēr vēl nav skaidrs, kas finansēs un veiks monitoringu pēc LIFE projekta baigām (2008. g. jūnijā). Iespējama sadarbība ar Ķemeru NP administrāciju, izmantojot šajā blakus esošajā ĪA teritorijā strādājošos speciālistus (ornitologu, botāniķi).

5.2. Plāna atjaunošana

Plāns pārskatāms un atjaunojams pēc 5 gadiem, ja monitoringa dati norāda, ka apsaimniekošana nedod vēlamo rezultātu: samazinās bioloģiskā daudzveidība; neatjaunojas palieņu pļavas u.tml. Atsevišķas sadaļas iespējams pārskatīt jau ātrāk, ja tas nepieciešams.

Viens no punktiem, kas noteikti jāpārskata 3 – 5 gadu periodā ir atstāto krūmāju liktenis. Ja atstātos krūmāju biotopus pārmāc koki (bērzi, alkšņi) kā arī noskaidrojas, ka krūmāju atstāšana nav devusi cerēto rezultātu (tajos vairs neuzturas ĪA krūmāju sugas) un pieredze blakus platībās norāda, ka efektīvāka būtu pļavu atjaunošana, iespējams, ka arī atstāto krūmāju platībās nākotnē jāveic krūmu izciršana un pļavu atjaunošana (ja tomēr krūmājos uzturas ĪA aizsargājamās sugas, vēlama šī biotopa tālāka atstāšana).

5.3. Nepieciešamie grozījumi teritoriju attīstības plānos

Teritoriju plānojumos attiecībā uz „Kalnciema pļavu” teritoriju jāveic Latvijas Republikas likumdošanai atbilstošas izmaiņas.

5.4. Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts, priekšlikumi

Teritorija ir vienkārša no apsaimniekošanas, izmantošanas un aizsardzības viedokļa, tāpēc tai nav nepieciešami īpaši individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Apsaimniekošana un aizsardzība var tikt organizētas atbilstoši vispārējām LR likumdošanā Dabas liegumiem paredzētajām prasībām.

P I E L I K U M I