A/B iesniegums Nr.AB#ID427326

1. PIELIKUMS

Iesnieguma tips: B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja

Statuss: Iesniegts/Pieņemts/Atļauja Nr.AP23IB0063 izsniegta 16.08.2023.

Struktūrvienība: Valsts vides dienesta (turpmāk – Dienests) Zemgales reģionālā vides pārvalde (turpmāk – Zemgales RVP).

Operators: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ceļu būvniecības sabiedrība "IGATE"" 41703001139 (turpmāk – Operators, Uzņēmums, SIA "CBS "IGATE"")

Iekārta: Betona bruģakmens ražotne un būvgružu apsaimniekošanas laukums Adrese: Dimanti, Vilces pag., Jelgavas nov., LV-3026 (turpmāk – Objekts) Teritorija: 0030530 Vilces pagasts

Izsniegšanas iemesls: Atļaujas saņemšana būtisku izmaiņu veikšanai esošā piesārņojošā darbībā Iesnieguma pieņemšanas datums: 29/05/2023

Atļaujas izdošanas termiņš: 25/08/2023 Atļauja izsniegta: 16/08/2023

Piesārņojošo darbību veidi

Atbilstoši MK 30.11.2010. noteikumu Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1082) 2.punktam un 1.pielikumam (B kategorijas piesārņojošā darbība) atbilst:

5.5.5. iekārtas nebīstamu atkritumu reģenerācijai ar jaudu līdz 75 tonnām dienā, kurās tiek veikta nebīstamu atkritumu reģenerācija vai to sagatavošana reģenerācijai, kas nav sadedzināšana vai līdzsadedzināšana

5.10. iekārtas nebīstamu atkritumu šķirošanai, uzglabāšanai vai reģenerācijai (izņemot to radīšanas vietās), kurās

vienlaikus var atrasties 30 un vairāk tonnu atkritumu dienā

atbilstoši MK noteikumu Nr.1082 3.punktam un 2.pielikumam (C kategorijas piesārņojošā darbība):

1.1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 0.2 un mazāka par 5 megavatiem un kuras kā kurināmo izmanto biomasu, kūdru vai gāzveida kurināmo

3.1. cementa ražotnes ar ražošanas jaudu no 1000 līdz 20000 tonnām gadā un iekārtas betona vai betona

izstrādājumu ražošanai ar jaudu no 1000 līdz 20000 kubikmetriem gadā

Dienesta vērtējums:

Operators 29.05.2023. (ar papildinformāciju 18.07.2023.), atbilstoši MK noteikumos Nr.1082 noteiktajā kārtībā, iesniedza Dienestā iesniegumu Nr.AB#427326 B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai. SIA "CBS "IGATE"" esoša C kategorijas piesārņojošā darbība “Dimantos”, Vilces pagastā, Jelgavas novadā ir bruģakmens (tajā skaitā ceļu un ietvju betona seguma apmaļu) ražošana – līdz 6 000 m3 betona izstrādājumu gadā (Dienesta 02.08.2004. izsniegtais C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājums Nr.JET-10-279C).

Turpmāk plānotā ražošanas jauda paredzēta līdz 19 000 m3 bruģakmens (tajā skaitā ielu un ietvju seguma apmales, plātnes) gadā.

Operators Objektā plāno uzsākt būvniecības atkritumu pieņemšanu (kas nesatur bīstamos atkritumus), šķirošanu, īslaicīgu uzglabāšanu,reģenerāciju un pārstrādi (R12B, R51), atbilstoši izstrādātajai kvalitātes kontroles sistēmai).

1 Atkritumu reģenerācijas kods R12B-atkritumu šķirošana; atkritumu reģenerācijas kods R5-citu neorganisko materiālu pārstrāde vai attīrīšana, atbilstoši MK 26.04.2011. noteikumu Nr.319 „Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem” 1. pielikumā noteiktiem atkritumu reģenerācijas veidiem.

Objektā pieņemto un reģenerēto nebīstamo būvniecības atkritumu2 apjoms plānots līdz 27 375 tonnām gadā, paredzot, ka vienlaicīgi uzglabāšanas laukumā atradīsies līdz 7000 tonnām pieņemto būvnioecības atkritumu, kā arī atšķirotais un/vai pārstrādātais materiāls.

Atbilstoši Ministru kabineta 13.12.2016. noteikumu Nr.788 „Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām” (MK noteikumi Nr.788) 3.4.punktam, 7.punktam un 22. punktam, Operatora darbība atbilst būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu savākšanas laukuma (turpmāk – būvniecības atkritumu savākšanas laukums) definīcijai, kuras ierīkošana un ekspluatācija ir jāveic atbilstoši minēto noteikumu prasībām.

A sadaļa. Vispārīgs raksturojums 1 - 1.5

1.1. Iekārtas atrašanās vietas karte mērogā 1:10 000 pievienota iesnieguma 1. pielikumā.

Dienesta vērtējums:

Iekārtas atrašanās vietas karte atbilstoši Atļaujas 3. pielikumam.

1.2. Ēku un ražotņu izvietojums teritorijā mērogā 1:5000 pievienots iesnieguma 2. pielikumā. Teritorijā atrodas arī vairākas ēkas, kas šobrīd netiek lietotas saimnieciskajām vajadzībām. Dienesta vērtējums:

Operatora esošā (bruģalmens ražotne) un plānotā (būvniecības atkritumu pārstrāde) darbības vieta atrodas SIA “CBS “IGATE”” piederošā nekustamajā īpašumā “Dimanti” ar kadastra Nr. 5490 005 003; zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 5490 003 0201, Vilces pagastā, Jelgavas novadā, 7,739 ha platībā. Būvniecības atkritumu pieņemšanas, šķirošanas, īslaicīgas uzglabāšanas un pārstrādes laukumu (tehnoloģisko laukumu) 3800 m2 platībā plānots ierīkot teritorijas dienvidu galā.

Ēku un ražotņu izvietojums teritorijā atbilstoši Atļaujas 4. pielikumam. Būvniecības atkritumu pārstrādes laukuma (Tehnoloģiskā laukuma) shēma un atkritumu izvietojuma shēma atbilstoši Atļaujas 5. pielikumam.

1.3. teritorijas kods 0030000

Dienesta vērtējums:

Atbilstoši MK 15.06.2021. noteikumu Nr.379 “Administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora noteikumi” pielikuma klasifikatoram, teritorijas kods Vilces pagastam ir 0030530.

1.4. Iekārtas atrašanās vietas atbilstība atļautajai (plānotajai) zemes izmantošanai saskaņā ar teritorijas plānojumu.

Šobrīd spēkā esošs ir Jelgavas novada teritorijas plānojums 2011. – 2023. gadam, kas apstiprināts kā Jelgavas novada pašvaldības 23.11.2011. saistošie noteikumi Nr. 14. Teritorija saskaņā ar grafisko daļu “Vilces pagasta plānotā (atļautā) izmantošana” izvietota ražošanas objektu un noliktavu teritorijā RR, skat. iesnieguma 1. attēlu (Vilces pagasta plānotā (atļautā) izmantošana (izmantots materiāls no Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2011. – 2023. gadam atbilstoši Atļaujas 3.pielikumam).

Jelgavas novada dome 2022. gada 16. decembrī ir pieņēmusi lēmumu Nr. 4 (protokols Nr. 43) “Par Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019. - 2033. gadam apstiprināšanu un saistošo noteikumu Nr. 36 “Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019. - 2033. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” izdošanu”, kas vēl nav stājies spēkā. Arī saskaņā ar šo plānošanas dokumentu nekustamais īpašums “Dimanti” atradīsies rūpnieciskās apbūves teritorijā (R).

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi definē, ka Ražošanas objektu un noliktavu teritorija (RR) ir zemes vienības, uz kurām izvietoti rūpnieciskās, lauksaimnieciskās ražošanas objekti, zvejniecības uzņēmumi, zivjaudzētavas, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu teritorijas, kā arī noliktavas.

2 Būvniecības atkritumu klases – atbilstoši Atļaujas 21.tabulā norādītām klasēm (saskaņā ar Ministru kabineta 19.04.2011. noteikumu Nr. 302 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” atkritumu klasifikatoru) un Atļaujas 6.pielikuma Atkritumu plūsmas shēmā norādītai ienākošai un izejošai atkritumu plūsmai.

Šādu teritoriju atļautā izmantošana ir:

rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve; noliktavu, saimniecības ēku apbūve; lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve; zivsaimniecību un zivjaudzētavu apbūve; atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apbūve;

darījumu iestādes (tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekti, biroji, tirdzniecības noliktavas, degvielas un gāzes uzpildes stacijas, automašīnu tehniskās apkopes un remonta ēkas);

autostāvvietas.

Tātad paredzētā darbība (būvniecības atkritumu reģenerācija) tāpat kā esošā darbība (bruģakmens ražošana) tiek īstenota tieši šim mērķim rezervētā un plānotā teritorijā – ražošanas objektu un noliktavu teritorijā.

Jelgavas novada dome 28.09.2022. pieņēmusi lēmumu Nr. 6, kurā akceptē un atbalsta SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” plānoto darbību – nebīstamu būvniecības atkritumu pārstrādes laukuma izveidi īpašumā “Dimanti”, Vilces pagastā, Jelgavas novadā.

Dienesta vērtējums:

Jelgavas novada Teritorijas plānojuma 2011. – 2023. gadam Teritorijas un izmantošanas noteikumu punkts

5.2.5. Ražošanas objekti un noliktavas (RR) notiec, ka tās ir Zemes vienības, uz kurām izvietoti rūpnieciskās, lauksaimnieciskās ražošanas objekti, zvejniecības uzņēmumi, zivjaudzētavas, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu teritorijas, kā arī noliktavas. Kā atļautā izmantošana ir minēta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apbūve. Plānotā Operatora būvniecības atkritumu apsaimniekošanas darbība ir atbilstoša teritorijas plānojumam.

Atļaujas 9.pielikumā pievienots Jelgavas novada pašvaldības 28.09.2022. Lēmums Nr.6 par būvniecības atkritumu pārstrādes laukuma izveidi “Dimantos” un “Igates grantsbedrēs”, Vilces pagastā, Jelgavas novadā.

1.5. Vietas hidroloģiskais un ģeoloģiskais raksturojums

Ģeomorfoloģiski objekts izvietots Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā. Izcelsmes ziņā Zemgales līdzenumam ir limnoglaciāls raksturs, jo tas veidojies uz ledāja kušanas ūdeņu lokālo baseinu nogulumiem. Mūsdienu reljefs ir vāji viļņots, praktiski – plakans, zemes dabiskās virsmas absolūtās atzīmes šajā apgabalā svārstās ap apmēram 10 metriem virs jūras līmeņa (v.j.l.). Tajā pašā laikā tālāk no darbības teritorijas, uz A esošā Rukūzes upes ieleja ir stāvākā Zemgalē – tai raksturīgas Zemgales līdzenumam netipiskas, ļoti izteiktas, stāvas upes ielejas nogāzes. Ģeoloģisko griezumu (no apakšas uz augšu) veido augšējā devona Elejas, Jonišķu, Kursas, Akmenes, Mūru, Tērvetes, Sniķeres, Žagares, Ketleru, Šķerveļa svītas dolomīti, dolomītmerģeļi, smilšakmeņi, aleirolīti un māli, tos klāj 10 - 20 m bieza kvartāra nogulumu sega, ko veido galvenokārt akmeņainas, sarkanbrūnas, pelēkbrūnas vai tumšbrūnas pēdējā apledojuma morēnas smilšmāla slāņkopas, kā arī mūsdienu jeb holocēna nogulumi. Pēdējos pārstāv cilvēka darbības produkti – tehnogēnie veidojumi (uzbērums).

Reģiona augsnes cilmiežos daudz karbonātu, to saturs svārstās no 20 – 30%. Ar to izskaidrojams velēnu karbonātu augsnes pārsvars. Tās laika gaitā pārvērstas augstvērtīgās iekultivētās velēnu karbonātu un velēnu gleja putekļaina smilšmāla un māla augsnēs. Uz R no uzņēmuma teritorijas esošā fragmentētā meža josla savieno pierobežas fluvioglaciālo paugurgrēdu mežaini ar smilšaino līdzenumu mežaini ap Jelgavu. Meža josla sadala plašu, viegli viļņotu, meliorētu Zemgales līdzenuma lauksaimniecības zemju ainavu - Rietumzemgales limnoglaciālā līdzenuma āraini. Rajona hidroģeoloģiskos apstākļus ietekmē tā ģeoloģiskā uzbūve un upju tīkls (Vilce, Rukūze, Svēte), kā arī plašu meliorācijas sistēmu esamība. Pirmais sastopamais ūdens horizonts ir kvartāra gruntsūdens, tā notece no teritorijas pārsvarā ir dienvidu virzienā.

Gruntsūdens virsma reģionā atkarībā no sezonas var atrasties 1,5 – 3 m dziļumā. Uzņēmuma darbības teritorijā un tuvākajā apkārtnē gruntsūdens līmenis, atrodas 1,5 m līdz 1,8 m dziļumā no zemes virsmas.

Pazemes ūdeni saturošā slāņa vidējais biezums ir 3 m un to galvenokārt veido putekļaina, vidēji blīva smilts ar mālainiem starpslāņiem.

Potenciāla piesārņojuma iekļūšana gruntsūdenī ir iespējama, jo pirmā pazemes ūdens horizonta iegulas dziļums ir relatīvi neliels, bet ģeoloģiskā griezuma augšējo daļu veido ūdeni un tātad, arī piesārņojumu, relatīvi labi filtrējošas smalkgraudainas smiltis. Tomēr piesārņojuma infiltrācija pazemes ūdens horizontos, dziļākos par gruntsūdeni, ir maz ticama, jo starp tiem izvietojas nogulumu slāņi ar vājām filtrācijas spējām (glaciolimniskie māli, kā arī morēnas smilšmāls un mālsmilts).

A sadaļa. Vispārīgs raksturojums 2 - 4.2

2.1. Apdzīvota vieta, vienstāva apbūve, daudzstāvu apbūve, rūpnieciskā zona, sabiedriskā zona, tirdzniecības zona.

Nekustamais īpašums „Dimanti” jau izsenis lietots rūpnieciskās ražošanas mērķiem. Līdz šim SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” teritorijā īstenojusi bruģakmens ražošanu. Bruģakmens ražošanai Vilces pagastā jau 2004. gada 2. augustā izsniegts Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (RVP) C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājums Nr. JET-10-279C – esoša darbība. Plānotās darbības (būvniecības atkritumu reģenerācija) laukuma vietā bijušas izvietotas skābbarības bedres, līdz ar to daļa pamatnes ir betonēta. Nekustamais īpašums “Dimanti” atrodas Vilces pagastā, Jelgavas novadā. Teritorija izvietota Vilces ciema DA stūrī. Z galā teritorija robežojas ar citu rūpnieciska rakstura teritoriju – SIA “ASTARTE-NAFTA” degvielas uzpildes staciju. Visapkārt A, D un R izvietotas plašas lauksaimnieciska lietojuma un dabas teritorijas, kas SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” teritoriju nodala no dzīvojamās apbūves. Tuvākā mazstāvu dzīvojamā apbūve izvietota uz Līvānu ielas ~200 m attālumā. Tuvākā atsevišķā vienģimeņu dzīvojamā māja “Tekas”, kas izvietota lauksaimnieciska lietojuma zemē, atrodas ~ 150 m attālumā no teritorijas robežas uz R. Tuvākā ūdenstece ir Vilce, kas atrodas ~550 m attālumā uz R, DR, un Zemdegu strauts, kas atrodas ~700 m attālumā uz ZA. Publiska lietojuma ēku vai objektu tiešā tuvumā nav. Iesnieguma

1. un 2. attēlā redzams, ka paredzētās darbības vieta tieši nerobežojas ar dzīvojamo vai cita veida jutīgu apbūvi.

Dienesta vērtējums:

Operatora nekustamais īpašums “Dimanti” robežojas ar Vilces ciema teritorijas D robežu un tā tuvākajā apkārtnē atrodas Lauksaimniecības zemes (L1), kas nav apbūvētas. Būvniecības atkritumu apsaimniekošanas darbības vietai tuvākā ir individuālo dzīvojamo māju apbūves teritorija atrodas uzņēmuma teritorijas ZA (150 m attālumā mājas “Tekas”) un šobrīd nav intensīvi apbūvēta. Individuālo dzīvojamo māju apbūve izvietota aptuveni 350 m attālumā Z, ZA virzienā no plānotās operatora darbības vietas. Atbilstoši Jelgavas novada teritorijas plānojumam D, A virzienā atrodas plašas neapdzīvotas lauksaimnieciskās teritorijas. Tuvākajā apkārtnē nav citu būvniecības atkritumu pārstrādes laukumu. Tuvākajā apkārtnē neatrodas rekreācijas un atpūtas apbūve. Operatora darbība nav saistīta ar koku ciršanu, teritorijā neatrodas ar mežu klātas platības. Tuvākās ar mežu klātas teritorijas atrodas vismaz 1,1 km attālumā A virzienā un aptuveni 0,7 km attālumā R virzienā (dabas parka “Vilce” teritorijā) no Darbības vietas. Tāpat Operatora plānotās darbības īstenošana atrodas pietiekamā attālumā no virszemes ūdensobjektiem, tās īstenošana nav saistīta ar tādām darbībām, kas varētu ietekmēt tuvākos virszemes ūdensobjektus (x.xx. Vilces upi), aizsargjoslas un ūdens vidi.

Būtisks iespējamā piesārņojuma avots ir būvniecības atkritumu drupināšana un pārkraušana, kā arī uzglabāšana sausā laikā, jo minēto darbību laikā rodas ievērojams daudzums putekļu. Dienesta vērtējumu skatīt Atļaujas 1.pielikuma 17.punktā “Piesārņojošo vielu emisija gaisā” un 20.punktā “Trokšņa emisija”.

2.2. Ziņas par to, vai iekārta atrodas aizsargjoslā, Ministru kabineta noteiktajā jutīgajā teritorijā, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, Ministru kabineta noteikto riska ūdensobjektu sateces baseinā, teritorijā, kurā gaisa kvalitātes novērtējums norāda, ka gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni (ja iekārta atrodas aizsargjoslās, pievieno karti, kurā norādītas aizsargjoslas).

Darbības teritoriju nešķērso un neapgrūtina nekāda veida ar vides vai dabas aizsardzību saistītas, ne arī jebkāda cita veida (sanitārās, kultūras pieminekļu, ūdensobjektu u.c.). aizsargjoslas. Uzņēmums (Jelgavas novada administratīvā teritorija) atrodas Ministru kabineta noteiktajā jutīgajā teritorijā, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem (MK 23.12.2014. noteikumi Nr. 834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma”). Tomēr ne betona bruģakmens ražošanas, ne būvniecības atkritumu reģenerācijas darbību ietvaros netiks veiktas nekādas ar lauksaimniecisko darbību saistītas aktivitātes. Ne esošā, ne plānotā piesārņojošā darbība nav saistīta ar lauksaimniecību un lauksaimniecībā izmantojamām izejvielām, un zemes mēslošanu, ko šajās jutīgajās teritorijās regulē minētie MK noteikumi, t.i., darbība, kas nav saistīta ar lauksaimniecisku darbību radītu slodzi uz vidi, tiks īstenota vietā, kur lauksaimnieciskas darbības ir iespējamas, bet nav vēlamas no ietekmes uz virszemes ūdeņiem aspekta.

Teritorija ietilpst Ministru kabineta noteikto riska ūdensobjektu sateces baseinā (MK 31.05.2011. noteikumi Nr. 418 “Noteikumi par riska ūdensobjektiem”) – kods L124 – Vilce no iztekas līdz ietekai Svētē. Kā būtiskākie riska avoti Vilcei identificēts izkliedētais piesārņojums, hidromorfoloģiskie pārveidojumi un pārrobežu piesārņojums. Tomēr SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” ne esošā, ne plānotā darbība nerada hidromorfoloģiskus pārveidojumus, ražošanas darbības nerada ražošanas notekūdeņus, līdz ar to nekādā veidā netiek radīta papildu slodze jutīgajā Jelgavas novada teritorijā.

Pie tam Vilce atrodas ~550 m attālumā uz R, DR no uzņēmuma teritorijas.

Dienesta vērtējums:

Saskaņā ar valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra datiem xxxx://xxxxxxxx.xxxxx.xx/#xxxxXxxxxxxxxXxxxXxxx&xxxxxxxxxXxxxxxxx0 un pamatojoties uz Jelgvavas novada teritorijas plānojumu, Operatora darbības vieta “Dimantos”, Vilces pagastā, nav iekļauta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā un Objektā nav konstatēts paaugstināts piesārņojuma līmenis. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas datiem, īpašums neatrodas nevienā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Īpašumā nav reģistrēti īpaši aizsargājami biotopi, īpaši aizsargājamas sugas un to dzīvotnes un citas dabas vērtības. Tuvākā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000 – dabas parks “Vilce”, kas izveidots 2004.gadā bioloģiski vērtīga dabas kompleksa – izteiktu upju ieleju ar nogāžu un gravu mežiem, smilšakmens atsegumu, Latvijā retu un aizsargājamu augu sugu, kā arī Vilces pilskalna vienotai aizsardzībai.

Teritorija ir bioloģiski daudzveidīga un ekoloģiski funkcionē kā vienots “zaļais” koridors. Dabas parks atrodas aptuveni 0,74 km attālumā R virzienā no Paredzētās Darbības vietas. Tuvākais īpapši aizsargājamais biotops 9180(Nogāžu un gravu meži) atrodas aptuveni 0,81 km attālumā. Operatora plānotā darbības vieta neatrodas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā vai applūstošajā teritorijā, kā arī ķīmiskajā aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām.

3.1. Attiecīgās pašvaldības būvvaldes nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs, kuras pārraudzībā ir plānotā vai esošā darbība (būvniecības pieteikuma izskatīšana, projektu akceptēšana un pieņemšana ekspluatācijā).

Jelgavas novada būvvalde, Stadiona iela 10, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Jelgavas novads, LV-3018, tālr.: 20036140, e-pasts: xxxxxxxx@xxxxxxxxxxxxxx.xx.

3.2. Plānošana, projektēšana, būvdarbi, ziņas par projektēšanu un pieņemšana ekspluatācijā (pievieno informāciju par būvatļaujas izsniegšanas datumu, numuru un derīguma termiņu).

Tā kā nekustamais īpašums „Dimanti” jau izsenis lietots rūpnieciskās ražošanas mērķiem, ēkas, būves un infrastruktūra (elektroenerģijas pieslēgums, telpas darbiniekiem, teritorijas apsardzība u.tml.) ir esoša un atbilstoša. Plānotās darbības laukuma vietā bijušas izvietotas skābbarības bedres, līdz ar to daļa pamatnes ir betonēta. Virsma tiks notīrīta, novērtēts seguma stāvoklis, hermetizētas šuves un plaisas, kur tādas tiks konstatētas, kā arī segums tiks atjaunots un hermetizēts visā platībā, pielietojot dubulto virsmas apstrādi (VAG211/16&8/11).

Dubultā virsmas apstrāde pasargā ceļa segu no klimatisko apstākļu (ūdens) un transporta slodžu iedarbības, atjauno ceļa virsmas tekstūru, uzlabo saķeres koeficientu un pagarina ceļa kalpošanas laiku.

Virsmas apstrāde gan paaugstina ceļa segas nestspēju, gan saglabā to ilgāku laiku, jo izolē ceļa virsmu no ūdens iedarbības.

Tātad laukums daļēji ir ar esošu betona segumu, kas tiks novērtēts un nepieciešamības gadījumā atjaunots, bet laukuma daļa, kur betona segums ir bijis demontēts tiks sagatavota, pārklājot ar dubulto virsmas apstrādi (VAG211/16&8/11).

Dubultās virsmas apstrādes metode ir blietētas šķembu pamatnes apstrāde ar bituma maisījumu, izveidojot melno segu. Šāds segums ilgmūžības ziņā nav tik ilgi kalpojošs kā augstvērtīgs asfaltbetona segums, tomēr, ņemot vērā, ka visas segumam nepieciešamās izejvielas izvietotas netālu esošajā uzņēmuma asfaltbetona ražotnē (“Igates grantsbedres”), seguma atjaunošana nepieciešamajā biežumā ir operatīvi iespējama jebkurā laikā.

Laukuma virsmas sagatavošanai un apstrādei ir sagatavots paskaidrojuma raksts inženierbūvei (iesniegums) Nr. TMP-693599-184113, kas caur BIS 01.03.2023. iesniegts Jelgavas novada būvvaldē. Šāda tipa objektiem būvatļauja nav nepieciešams un netiks izsniegta.

4. Darbinieku skaits esošajās un plānotajās ražotnēs.

4.1. Darbinieku skaits esošajās iekārtās. Esošām iekārtām norāda pašreizējo darbinieku skaitu (konkrētajā darba vietā) un plānoto darbinieku skaitu pēc atļaujas saņemšanas.

Esošās darbības ietvaros objektā tiek nodarbināti 6 darbinieki.

4.2. Darbinieku skaits jaunajās iekārtās. Jaunām iekārtām norāda plānoto darbinieku skaitu.

Līdz ar jaunās darbības uzsākšanu – būvniecības atkritumu reģenerācija, - darbinieku skaits palielināsies līdz

12. Ne visi darbinieki ražotnē atradīsies vienlaicīgi.

A sadaļa. Vispārīgs raksturojums

5. Piesārņojošās darbības apraksts 5 - 5.5

5.1. Darba stundas. Norāda darba ilgumu normālā darbības režīmā, kā arī to, vai iekārta darbojas ārpus normālā darba laika.

Objekta darba laiks šobrīd ir neregulārs – bruģakmens tiek ražots, vadoties no pieprasījuma. Pamata darba laiks ir organizēts darba laikā (8:00 – 17:00), darba dienās (250 d/gadā). Iespējama arī īslaicīga vai ilgstošāka dīkstāve

– laikā, kad visi pieprasījumi ir apmierināti un jauni nav saņemti.

Būvniecības atkritumu reģenerācijas un ar to saistītās darbības tiks īstenotas katru gada dienu (365 dienas gadā), tikai un vienīgi dienas laikā (standarta darba laikā 8:00 – 17:00).

Dienesta vērtējums:

Būvniecības atkritumu pārstrādes iekārtu darbība (x.xx. šķirošanas, drupināšanas un sijāšanas darbu veikšana) svētku dienās, brīvdienās, kā arī vēlā vakara un nakts stundās nav atļauta. Dienesta vērtējums sniegts Atļaujas

1. pielikuma 20.punktā.

5.2. Plānotais būvniecības vai rūpniecisko iekārtu rekonstrukcijas uzsākšanas un pabeigšanas laiks Būvniecības atkritumu reģenerācijas laukumu paredzēts ierīkot un aprīkot līdz ar visu būvniecības dokumentu saskaņošanu. Praktiskie darbi paveicami vienas – divu nedēļu laikā, ņemot vērā, ka uzņēmums ir ceļu būves uzņēmums, kā rīcībā ir visa nepieciešamā tehnika, izejvielas un personāls. Plānots, ka laukums tiks nodots ekspluatācijā līdz 01.07.2023.

5.3. Paredzētais piesārņojošās darbības uzsākšanas laiks

Bruģakmens ražošanai Vilces pagastā jau 02.08.2004. izsniegts Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (RVP) C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums Nr.JET-10-279C – esoša darbība.

Būvniecības atkritumu reģenerācija tiks uzsākta līdz ar B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanu.

5.4. Atļaujai pieprasītā ražošanas jauda un plānotais ikgadējais produkcijas apjoms esošai iekārtai, jaunai iekārtai - projektētā jauda.

Iekārtas turpmāk plānotā ražošanas jauda ir līdz 19 000 m3 bruģakmens (tajā skaitā ielu un ietvju seguma apmales, plātnes) gadā.

Plānotais kopējais pieņemto un reģenerēto būvniecības atkritumu apjoms – līdz 27 375 t/gadā, paredzot, ka vienlaicīgi uzglabāšanas laukumā atradīsies līdz 7000 t pieņemto būvgružu, kā arī atšķirotais un/vai pārstrādātais materiāls. Gadā var tikt atgūts 25 000 - 27 375 t otrreizēji izmantojamu būvmateriālu, ko veidos atsevišķas frakcijas vai maisījums no sijāta un/vai drupināta betona, ķieģeļiem, minerālmateriāliem, piemēram, smilts un akmeņiem, betona, ķieģeļiem u.c., kas paredzēti turpmākai izmantošanai.

Drupināšana tiks īstenota ar iekārtu “EXTEC 10C” vai līdzīgu. Šādu iekārtu ražības ir mainīgas atkarībā no drupināmā materiāla gabarītiem un veida un svārstās robežās 60 – 140 tonnas/stundā.

Drupināšana tiks īstenota apjomā 75 tonnas sadrupinātā materiāla dienā 365 dienas gadā.

Darbinieku sadzīves telpu apsildei pavasara un rudens sezonā uzņēmumā uzstādīti divi apkures katli “KAU- 100” ar katra uzstādīto siltuma jaudu 0,1 MW un ievadīto siltuma jaudu 0,125 MW (lietderības koeficients 0,8). Apkures katlos kā kurināmais tiek izmantota malka līdz 15 tonnām gadā katram.

Dienesta vērtējums:

Operators 2023.gada maijā izstrādājis “SIA “CBS “IGATE”” kvalitātes kontroles procedūru būvniecības atkritumu beigu statusa piemērošanai”, atbilstoši Ministru kabineta 19.04.2011. noteikumos Nr.302 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” (turpmāk – MK noteikumi Nr.302)

6. punktā noteiktajiem kritērijiem, lai Atļaujā varētu iekļaut attiecīgo reģenerācijas-pārstrādes R5 kodu atkritumu apsaimniekošanas klasēm 170101, 170102, 170103, 170107, 170302, 170504, 170802 un 200202 un izmantot tos kā otrreiz izmantojamo materiālu; kopējais pārstrādājamo (R5 kods) būvniecības atkritumu apjoms

– līdz 27 375 t/gadā.

Dienesta vērtējumu skat. Atļaujas 1.pielikuma 8.punktā.

Atkritumu plūsmas shēma atbilstoši Atļaujas 6.pielikumam, apsaimniekoto atkritumu klases un apjomi atbilstoši Atļaujas 21. un 22. tabulai.

SIA „CBS “IGATE”” ir saņemts spēkā esošs finanšu nodrošinājums – apdrošināšanas polise Nr. GJELV1410406 laika periodam 20.06.2023. līdz 19.06.2024., saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta 12 , 13 daļā noteikto un atbilstoši MK 25.02.2021. noteikumu Nr.134 „Finanšu nodrošinājuma piemērošanas kārtība atkritumu apsaimniekošanas darbībām” 9.1.apakšpunktam. Dienests norāda, ka atkritumu apsaimniekotājam finanšu nodrošinājums jāuztur spēkā visu atļaujas darbības laiku.

Ja Atļaujas darbības laikā atkritumu apsaimniekotājam nav spēkā esoša finanšu nodrošinājuma, atļaujas darbība tiek apturēta līdz attiecīga nodrošinājuma iesniegšanai Valsts vides dienestam. Atbilstoši nosacījumi izvirzīti Atļaujas “C” sadaļā.

5.5. Atkritumu poligoniem – paredzētā poligona ietilpība, paredzētais darbības ilgums, apkalpojamā teritorija, sadzīves atkritumu poligoniem - apkalpojamo iedzīvotāju skaits.

Nav attiecināms.

5.6. sadedzināšanas iekārtām – iekārtas tips (dīzeļdzinējs, gāzturbīna, divu kurināmo dzinējs, cits dzinējs vai cita veida sadedzināšanas iekārta), katras sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda un katras sadedzināšanas iekārtas daļas nominālā ievadītā siltuma jauda (MW), ja divas vai vairākas sadedzināšanas iekārtas apvienotas un izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni, plānotās darba stundas gada laikā, vidējā noslodze ekspluatācijas laikā, iekārtas darbības uzsākšanas datums, kā arī norāde par to, vai iekārtai nepieciešama atkāpe no emisiju robežvērtību piemērošanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām.

Ne esošās darbības (bruģakmens ražošana), ne paredzētās darbības īstenošanai (būvniecības atkritumu reģenerācija otrreiz izmantojamos materiālos) tiešā veidā siltumenerģija nav nepieciešama.

Tā kā darbība tiek un tiks īstenota esošas ražotnes teritorijā, infrastruktūra sadzīves vajadzībām – elektroenerģijas pieslēgums, telpas darbiniekiem, dzeramā ūdens pieejamība un notekūdeņu apsaimniekošana ir esoša un atbilstoša. Esošās telpas tiek apsildītas, izmantojot esošas ar malku kurināmas sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā ievadītā siltuma jauda sasniedz 0,25 MW.

Katra apkures katla dūmgāzes tiek novadītas caur atsevišķu dūmeni ar iekšējo diametru 0,3m un augstumu 12m. Maksimālais teorētiski aprēķinātais malkas patēriņš stundā ir 40,90 kg/h jeb 11,36 g/s (kas atbilst 0,00012 GJ/s) pie malkas siltumspējas 11 MJ/kg.

Sadedzinot 15 t malkas, iegūst 165 GJ (malkas siltumspēja – 7,70 GJ/cieš.m3 jeb 11,0 GJ/t pie blīvuma 0,7 t/cieš.m3). Iekārtas darba laiks 4368 h/gadā.

Katli darbosies tikai apkures periodā (no oktobra līdz aprīlim – 4368 h/gadā). MK 07.01.2021. noteikumu Nr.17 „Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” 3.1.1. punkts nosaka, ka sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas šajos noteikumos minētās prasības, ir mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas – sadedzināšanas iekārtas, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir 0,2 MW vai lielāka, bet mazāka par 1 MW.

Tātad abas šīs konkrētās iekārtas nekvalificējas pat kā mazas jaudas iekārtas un uz tām nav attiecināmas MK 07.01.2021. noteikumu Nr. 17 prasības, tomēr to jaudas ņemtas vērā, lai noteiktu piesārņojošās darbības kategoriju. Abas iekārtas uzstādītas un tiek ekspluatētas kopš 02.11.2003.

Dienesta vērtējumu skatīt Atļaujas 1.pielikuma 17.punktā.

A sadaļa. Vispārīgs raksturojums 6 - 6.3

6.1. Attiecībā uz piesārņojošas darbības uzsākšanu vai būtiskām izmaiņām esošā piesārņojošā darbībā – atzinuma par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma numurs un datums, institūcija, kas akceptējusi paredzēto darbību, lēmuma numurs un pieņemšanas datums, reģionālās vides pārvaldes izsniegto tehnisko noteikumu numurs un datums.

Paredzētajai darbībai veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts VVD Atļauju pārvaldes 10.02.2023. atzinums Nr. AP23SI0065, kas nosaka, ka darbībai nav piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. VVD Atļauju pārvalde 21.02.2023. izdevusi tehniskos noteikumus Nr. AP23TN0283. Uzņēmums ir saņēmis Jelgavas novada domes 28.09.2022. lēmumu Nr. 6, kurā akceptē un atbalsta SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” plānoto darbību – nebīstamu būvniecības atkritumu pārstrādes laukuma izveidi īpašumā “Dimanti”, Vilces pagastā, Jelgavas novadā (skat. Atļaujas 9. pielikumā).

Dienesta vērtējums:

Dienests norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģiskā laukumā 3800 m2 platībā, kur plānota atkritumu izkraušana un īslaicīga uzglabāšana pirms pārstrādes, kā arī visās atkritumu apsaimniekošanas vietās (pārkraušanas, šķirošanas, drupināšanas, sijāšanas) ir jānodrošina ūdens necaurlaidīgs segums.

Atkritumu apsaimniekošanas darbības uzsākšana atļauta tikai pēc Dienesta 21.02.2023. tehniskajos noteikumos Nr.AP23TN0283 izvirzīto vides aizsardzības prasību izpildes un objekta nodošanas ekspluatācijā būvvaldē.

6.2. Attiecībā uz esošu piesārņojošu darbību – pēdējo izsniegto atļauju piesārņojošo vielu emisijai gaisā, ūdens lietošanai vai atkritumu apsaimniekošanai (arī atļaujas atkritumu pārvadāšanai) numurs, izdošanas datums un derīguma termiņš.

Bruģakmens ražošanai Vilces pagastā jau 2004. gada 2. augustā izsniegts Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (RVP) C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums Nr. JET-10- 279C – esoša darbība. SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” 09.04.2022. saņemta atkritumu apsaimniekošanas atļauja Nr. AP22AA0001 atkritumu pārvadāšanai, kas pārskatīta un aktualizēta 29.12.2022. Pēc visu nepieciešamo izvērtējumu un atļauju saņemšanas, attiecīgi tiks grozīta pārvadājumu atļauja Nr.

AP22AA0001, iekļaujot jaunu galamērķi un attiecīgus pārvadājumu veidus un apjomus.

Dienesta vērtējums:

Dienests norāda, ka iesniegums grozījumiem atkritumu savākšanas un pārvadāšanas atļaujā Nr. AP22AA0001 iesniedzams Dienestā elektroniski, atbilstoši MK 13.09.2011. noteikumiem Nr.703 „Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtību, atkritumu tirgotāju un atkritumu apsaimniekošanas starpnieku reģistrācijas un informācijas sniegšanas kārtību, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību”. No 11.04.2023. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta 17 daļā noteikts, ja atkritumu apsaimniekotājam ir izsniegtas vairākas atļaujas šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām vai atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu, tas var iesniegt Valsts vides dienestam vienu finanšu nodrošinājumu par to darbību, par kuru noteikts lielākais finanšu nodrošinājums.

6.3. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata iesniegšanas datums Vides pārraudzības valsts birojā un objekta civilās aizsardzības plāna iesniegšanas datums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Objektam nav nepieciešama rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats un objekta avārijgatavības plāns saskaņā ar MK 01.03.2016. noteikumiem Nr. 131 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi”.

Tāpat objektam nav nepieciešams civilās aizsardzības plāns saskaņā ar MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 563 “Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība”.

Dienesta vērtējums:

Atļaujas nosacījumi Operatora darbībai izvirzīti, pamatojoties uz:

1) Operatora iesniegumā Nr.AB#ID427326 sniegto informāciju un 18.07.2023. iesniegtos skaidrojumus par papildinformācijas iesniegšanu (SIA “AMECO vide” 18.07.2023. vēstule Nr.192/2023);

2) Dienesta rīcībā esošo informāciju (x.xx. Dienesta 10.02.2023. veikto ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. AP23SI0065 un Dienesta 21.02.2023. izsniegtiem Operatoram tehniskajiem noteikumumiem Nr.AP23TN0283);

3) Veselības inspekcijas 06.07.2023. atzinumu Nr. 2.4.9.-25./195 – priekšlikumiem par Atļaujas nosacījumiem (skat. Atļaujas 8.pielikumā);

4) Jelgavas novada pašvaldības 31.07.2023. atzinumu Nr. JNPIP/3-18/23/651 – viedokli un priekšlikumus par Atļaujas nosacījumiem (skat. Atļaujas 10.pielikumā),

Jelgavas novada pašvaldība 31.07.2023. atzinumā Nr. JNPIP/3-18/23/651 neiebilst SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “IGATE”” plānotajai darbībai, taču uzskata, ka iekārtu darbība nebūtu pieļaujama brīvdienās un svētku dienās.

Dienesta vērtējums par Operatora iesniegtiem skaidrojumiem, sniegts Atļaujas 1.pielikuma 17. un 20.punktā.

5) Operatora 04.08.2023. sniegtiem skaidrojumiem (SIA “AMECO vide” 04.08.2023. vēstule Nr.217/2023) attiecībā uz institūciju priekšlikumiem par atļaujas izsniegšanu un tās nosacījumiem (skat. Atļaujas 11.pielikumā),

6) uz Atļaujas izsniegšanas brīdi spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

A sadaļa. Vispārīgs raksturojums 7 – 7.3

Ar citām fiziskajām vai juridiskajām personām (fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu un adresi, juridiskajai

personai – komersanta vienoto reģistrācijas numuru, adresi) noslēgto līgumu saraksts saskaņā ar 1. tabulu, norādot galvenos nosacījumus:

7.1. Par ūdens piegādi

Paredzētās darbības īstenošanai (būvniecības atkritumu reģenerācija otrreiz izmantojamos materiālos) tiešā veidā ūdens nav nepieciešams. Ūdens ir nepieciešams bruģakmens ražošanā un tas paliek procesā (nerada notekūdeņus). Ražošanas un darbinieku sadzīves vajadzībām no Vilces ciema centralizētā ūdensvada tiek saņemts dzeramais ūdens, ko sadarbības līguma ietvaros (skat. iesnieguma 1. tabulu) piegādā to apsaimniekotājs SIA “Jelgavas novada KU”. Iesnieguma 4. pielikumā pievienota līguma kopija.

Līgums un tā informācija ir komercinformācija – konfidenciāla informācija.

7.2. Par notekūdeņu attīrīšanu

Paredzētās darbības īstenošanas (būvniecības atkritumu reģenerācija otrreiz izmantojamos materiālos) ietvaros ūdens nav nepieciešams un ražošanas notekūdeņi neveidojas. Ūdens ir nepieciešams bruģakmens ražošanā un tas paliek procesā (nerada ražošanas notekūdeņus). Līdz ar to objektā rūpnieciski notekūdeņi neveidojas. Sadzīves notekūdeņi tiek novadīti Vilces ciema komunālās kanalizācijas centralizētajā tīklā, ko sadarbības līguma ietvaros (skat. iesnieguma 1. tabulu) pieņem to apsaimniekotājs SIA “Jelgavas novada KU”. Iesnieguma

4. pielikumā pievienota līguma kopija. Līgums un tā informācija ir komercinformācija – konfidenciāla informācija.

7.3. Par atkritumu apsaimniekošanu

Uzņēmuma darbības rezultātā šobrīd veidojas vienīgi nešķiroti sadzīves atkritumi, par kā apsaimniekošanu ir noslēgts līgums (skat. iesnieguma 1. tabulu) ar Jelgavas novadu apkalpojošu uzņēmumu – SIA “Jelgavas novada KU”, kam no Jelgavas novada domes saņemts attiecīgs pilnvarojums. Iesnieguma 5. pielikumā pievienota līguma kopija. Līgums un tā informācija ir komercinformācija – konfidenciāla informācija.

7.4. Citus līgumus, ja tie attiecināmi uz operatora veikto darbību. nav

1.Tabula. Informācija par noslēgtajiem līgumiem

Līguma numurs	Līguma priekšmets	Līgumslēdzējas puses	Līgumā norādītā jauda	Līguma termiņš
02-06745 K	Ūdensapgāde un sadzīves notekūdeņu pieņemšana	SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” un SIA “Jelgavas novada KU”	-	Beztermiņa
01-02884 S	Nešķirotu sadzīves atkritumu izvešana	SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” un SIA “Jelgavas novada KU”	-	Beztermiņa

B sadaļa. Ražošanas procesi un tehnoloģijas 8

8. Iekārtas un ražošanas procesu apraksts. Iekārtas rūpnieciskās darbības vēsture, ražošanas jauda, produkcija un ražošanas procesi. A kategorijas iekārtām pievieno plūsmu diagrammas un, ja nepieciešams, papildu informāciju, kas raksturo piesārņojošo darbību, tai skaitā iekārtas radīto vibrāciju un emitēto siltumu. Ja iesniegums tiek iesniegts A vai B kategorijas atļaujas nosacījumu pārskatīšanai un atjaunošanai, tajā jāsniedz informācija par veiktās darbības atbilstību atļaujas nosacījumiem.

a) SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”’ savu darbību īsteno kopš 1991. gada un, ņemot vērā tās ilgstošo pieredzi, kvalificētos darbiniekus, sertificētus un zinošus būvdarbu vadītājus ceļu, ēku, ūdensapgādes un kanalizācijas būvniecībā, kā arī precīzus darbu izpildes termiņus, ir kļuvusi par vienu no vadošajiem ceļu būves nozares uzņēmumiem valstī.

Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir ceļu, ielu, laukumu un meža ceļu būvniecība.

Lai nodrošinātu veicamā darba kvalitāti, efektivitāti un nolīgto termiņu izpildi, SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” ir izveidojusi un attīstījusi pati savas bruģa, asfalta un minerālmateriālu ražotnes, tādējādi nodrošinot gan savus būvobjektus, gan citus būvniecības uzņēmumus ar vienmēr pieejamiem augstas kvalitātes izejmateriāliem.

SIA „CBS „IGATE”” bruģakmens ražotne (esoša darbība) un otrreizējo minerālo materiālu ražotne (plānotā darbība) atrodas zemes īpašumā „Dimanti”, Vilces pagastā, Jelgavas novadā.

Bruģakmens ražošanai Vilces pagastā jau 04.08.2004. izsniegts Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (RVP) C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums Nr. JET-10-279C – esoša darbība. SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” darba kvalitāte tiek organizēta, pārraudzīta un vadīta saskaņā ar starptautisko kvalitātes standartu prasībām - ISO 9001 (Kvalitātes pārvaldības sistēma), ISO 14001 (Vides pārvaldības sistēma) un ISO 45001 (Arodveselības un darba drošības pārvaldības sistēma), ko apliecina starptautiskas sertifikācijas iestādes SIA “BM Certification” izsniegtie sertifikāti.

Ieviestās kvalitātes sistēmas nozīmē, ka gan kvalitātes, gan darbinieku veselības, gan vides aspekti ir izvirzīti par prioritātēm, apzināti vides aspekti, ietekmes, riski un attiecīgi definētas korektīvās un preventīvās darbības, tādējādi mazinot avāriju un neatbilstību risku.

Atbilstoši standartu prasībām pārvaldības sistēma tiek nepārtraukti pilnveidota, tādējādi arvien uzlabojot savu kvalitātes un vides sniegumu.

Papildus ir izstrādāta kvalitātes procedūra tieši paredzētajai darbībai, lai apliecinātu būvniecības atkritumu pilnvērtīgu un kvalitatīvu reģenerācijas procesu un augstvērtīgu un atbilstošu otrreizējo materiālu kvalitāti.

Ņemot vērā pašreizējo globālo nestabilo un neprognozējamo situāciju gan attiecībā uz izejmateriālu cenām, pieejamību un piegādēm, kas būtiski ietekmē būvniecības darbu kopējās izmaksas, gan problēmas ar jēgpilnu būvgružu pārstrādi, kas nav efektīva valsts mērogā, tādējādi radot nepamatoti lielu apglabājamu atkritumu daudzumu, kas apdraud valsts saistību izpildi Eiropas prasību kontekstā, SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība

„IGATE””, apzinoties un pārzinot prasības un vajadzības ceļu būves izejmateriāliem, vēlas uzsākt būvgružu pārstrādi, atgūstot atkārtoti izmantojamus materiālus, ko uzņēmums galvenokārt izmantos vajadzībām savos būvniecības objektos un savās ražotnēs, bet ir gatavs piedāvāt tirgū arī pārējiem būvniecības uzņēmumiem.

Tādējādi būvgruži, kas tiek klasificēti kā nebīstami būvniecības atkritumi, tiks pārstrādāti – drupināti un/vai sijāti – saražojot būvniecībai derīgus un pieprasītus otrreizējos materiālus.

Dienesta vērtējums:

Atbilstoši Operatora iesniegumam, būvniecības atkritumi tiks drupināti.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 13. punktu, atkritumu reģenerācija – jebkura darbība, kuras galvenais rezultāts ir atkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos vai tautsaimniecībā, aizstājot ar tiem citus materiālus, kuri būtu izmantoti attiecīgajai darbībai, vai atkritumu sagatavošana šādai izmantošanai.

Atbilstoši MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.319 „Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem” uzņēmums iepriekš minēto atkritumu klašu atkritumiem piemērojis reģenerācijas kodu R5 – citu neorganisku materiālu pārstrāde vai attīrīšana.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 19.11.2008. direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un ar dažu direktīvu atcelšanu (turpmāk – Direktīva) reģenerācija ir jebkura darbība, kuras rezultātā atkritumus izmanto kādam lietderīgam nolūkam, aizstājot citus materiālus, kuri savukārt būtu izmantoti kādu noteiktu funkciju veikšanai, vai arī atkritumus sagatavo šādas funkcijas pildīšanai iekārtā vai tautsaimniecībā plašākā nozīmē. MK noteikumu Nr. 302 6. punktā noteikts, ka vielu vai priekšmetu neklasificē kā atkritumus, ja ir pabeigta vielas vai priekšmeta reģenerācija (arī pārstrāde) un tie vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem, ņemot vērā piesārņojošo vielu robežvērtības attiecīgajās vielās un priekšmetos, kā arī attiecīgo vielu un priekšmetu jebkuru iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi:

• vielu vai priekšmetu parasti izmanto noteiktam nolūkam;

• pastāv tirgus vai pieprasījums pēc šādas vielas vai priekšmeta;

• viela vai priekšmets atbilst normatīvajos aktos noteiktajām tehniskajām prasībām šādas vielas vai priekšmeta turpmākai izmantošanai un prasībām attiecīgajai vielai vai priekšmetam;

• vielas vai priekšmeta izmantošana nerada negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

MK noteikumos Nr. 302 arī noteikts, ka, ja iekārtās ir pabeigta šo noteikumu 6. punktā minēto vielu un priekšmetu reģenerācija (arī pārstrāde), iekārtu operators attiecīgās vielas vai priekšmetus neklasificē kā atkritumus atbilstoši šo noteikumu 6. punktā noteiktajiem kritērijiem, ja attiecīgā viela vai priekšmets atbilst citu normatīvo aktu prasībām (Padomes Regula Nr. 333/2011, Eiropas Komisijas Regula Nr. 1179/2012, Eiropas Komisijas Regula Nr.715/2013).

Saskaņā ar esošo būvizstrādājumu aprites regulējumu visos gadījumos ražotājam jāveic būvizstrādājuma atbilstības novērtēšana.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 10.panta pirmo daļu būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām.

Būvizstrādājumu ekspertīzi, sertificēšanu, apriti reglamentē MK 25.03.2014. noteikumi Nr.156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība”.

Saskaņā ar esošo būvizstrādājumu aprites regulējumu, visos gadījumos ražotājam jāveic būvizstrādājuma atbilstības novērtēšana. Pēc būvizstrādājuma novērtēšanas ražotājs izsniedz būvizstrādājuma atbilstības dokumentāciju, kuru pievieno katrai būvizstrādājumu partijai.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja otrreizējās izejvielas nerealizē un uzglabā ilgāk par vienu gadu no saražošanas brīža, tās uzskatāmas par atkritumiem un apsaimniekojamas atbilstoši šā likuma prasībām.

Pamatā reģenerētie būvniecības atkritumi varētu tikt izmantoti ceļu būvē. Operatoram sagatavotajiem atkritumiem jānodrošina attiecīgajā jomā noteiktās materiālu specifikācijas, kas noteiktas, piemēram, ceļu būvē (minerālmateriāli nesaistītiem un hidrauliski saistītiem maisījumiem LVS EN 13242).

(23.02.2023.) finanšu nodrošinājums. Finanšu nodrošinājums šobrīd tiek palielināts, ņemot vērā 11.04.2023. spēkā stājušos grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

Pēc visu nepieciešamo izvērtējumu un atļauju saņemšanas, attiecīgi tiks grozīta pārvadājumu atļauja Nr. AP22AA0001, iekļaujot jaunu galamērķi (“Dimanti” ) un attiecīgus pārvadājumu veidus un apjomus.

Paredzētā darbība būs būvniecības atkritumu pieņemšanas, šķirošanas, īslaicīgas uzglabāšanas un pārstrādes laukuma izveide.

Saskaņā ar iesnieguma 6. pielikumā pievienoto ģenplānu zemesgabalā plānots izvietot tehnoloģisko laukumu aptuveni 3800 m2 platībā, kam tiks atjaunots un hermetizēts nokrišņus necaurlaidīgs segums (šobrīd to daļēji sedz betona plāksnes).

Plānotās darbības laukuma vietā bijušas izvietotas skābbarības bedres, līdz ar to daļa pamatnes ir betonēta. Virsma tiks notīrīta, novērtēts seguma stāvoklis, hermetizētas šuves un plaisas, kur tādas tiks konstatētas, kā arī segums tiks atjaunots un hermetizēts visā platībā, pielietojot dubulto virsmas apstrādi (VAG211/16&8/11). Dubultā virsmas apstrāde pasargā ceļa segu no klimatisko apstākļu (ūdens) un transporta slodžu iedarbības, atjauno ceļa virsmas tekstūru, uzlabo saķeres koeficientu un pagarina ceļa kalpošanas laiku. Virsmas apstrāde gan paaugstina ceļa segas nestspēju, gan saglabā to ilgāku laiku, jo izolē ceļa virsmu no ūdens iedarbības.

Tātad laukums daļēji ir ar esošu betona segumu, kas tiks novērtēts un nepieciešamības gadījumā atjaunots, bet laukuma daļa, kur betona segums ir bijis demontēts tiks atbilstoši sagatavota, pārklājot ar dubulto virsmas apstrādi (VAG211/16&8/11). Dubultās virsmas apstrādes metode ir blietētas šķembu pamatnes apstrāde ar bituma maisījumu, izveidojot melno segu. Šāds segums ilgmūžības ziņā nav tik ilgi kalpojošs kā augstvērtīgs asfaltbetona segums, tomēr, ņemot vērā, ka visas segumam nepieciešamās izejvielas izvietotas netālu esošajā uzņēmuma asfaltbetona ražotnē (“Igates grantsnedres”), seguma atjaunošana nepieciešamajā biežumā ir operatīvi iespējama jebkurā laikā.

Nekustamais īpašums ar kadastra numuru 5490 005 0035 izvietots Vilces pagastā, Jelgavas novadā. Zemes vienības ar kadastra numuru 5490 003 0201 - “Dimanti” - Vilces pagastā, Jelgavas novadā kopējā platība sastāda 7,739 ha.

Būvniecības atkritumu pieņemšanas, šķirošanas, īslaicīgas uzglabāšanas un pārstrādes laukumu plānots ierīkot teritorijas dienvidu galā, aptuveni 3800 m2 platībā, skat. laukuma ģenplānu iesnieguma 6. pielikumā.

Dienesta vērtējums:

Dienests norāda, ka apstrādātu būvniecības atkritumu uzglabāšana virs grants vai šķembu seguma pieļaujama tikai gadījumā, kad tiem ir piešķirts atkritumu beigu statuss (ir zināms, ka tie nesatur videi kaitīgas vielas un kad materiāls ir sagatavots atkārtotai izmantošanai - tas ir izbiris cauri atbilstošā izmēra sietam pēc sadrupināšanas), t.i., ir veikta visa “Kvalitātes kontroles procedūrā SIA „CBS “IGATE”” būvniecības atkritumu beigu statusa piemērošanai” noteiktās darbības.

Atkritumu apsaimniekošana atļauta tikai teritorijās, kur ir nodrošināts laukumu ūdensnecaurlaidīgs, piesārņojošo vielu pretinfiltrācijas virsmas segums.

Lai nodrošinātu videi drošu atkritumu apsaimniekošanu, būvniecības atkritumu savākšanas (pieņemšanas), pārkraušanas, uzglabāšanas, reģenerācijas (atkritumu šķirošanas un pārstrādes) laukumā ir jānodrošina prasības, kas noteiktas MK noteikumos Nr. 788 attiecībā uz būvniecības atkritumu savākšanas laukuma ierīkošanu un apsaimniekošanu, t.i.:

- ūdens necaurlaidīgu segumu;

- svarus būvniecības atkritumu savākšanas laukumā ievesto un izvesto atkritumu masas noteikšanai;

- būvniecības atkritumu savākšanas laukumā ievesto un izvesto atkritumu veidu noteikšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, un reģistrāciju;

- būvniecības atkritumu laukuma apgaismojumu un iežogojumu,

- transportlīdzekļu piekļuvi;

- tādu atkritumu savākšanas laukuma platību, lai tajā varētu izvietot, nomainīt un iztukšot atkritumu konteinerus (vai kaudzes) vai izvietot būvniecības un būvju

nojaukšanas atkritumu savākšanai un uzglabāšanai nepieciešamo aprīkojumu (Būvprojektā nepieciešams iekļaut aprēķinu, kas pamato laukuma izmēra atbilstību būvgružu uzglabāšanai),

- telpas darbiniekiem, elektroapgādes sistēmu un ugunsdzēsības aprīkojumu,

- teritorijas nožogojumu (lai novērstu nepiederošu personu piekļuvi uzņēmuma teritorijai), apgaismojumu, vietu konteineru izvietošanai, kuros uzglabās no būvniecības atkritumiem atšķirotos atkritumus.

Piebraukšana objektam, tāpat kā līdz šim notiks pa valsts reģionālo autoceļu P103 (Dobele – Bauska) un tālāk pa Blankenfeldes ielu, kas ved gar un uz SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE” esošo bruģakmens ražotni.

Uz atjaunotā laukuma tiks izvietotas atklāta tipa būvniecības atkritumu krautnes (katrai klasei sava atsevišķa krautne), konteineri atšķiroto piemaisījumu ievietošanai, sijāta materiāla krautnes, drupināta materiāla krautnes.

Gatavais materiāls pēc atbilstības pārbaudēm var tikt uzglabāts arī kādā no atbilstošām esošajām izejmateriālu krautnēm – smilts vai šķembu noliktavā.

Plānotais kopējais pieņemto būvgružu apjoms – līdz 27 375 t/gadā, paredzot, ka vienlaicīgi uzglabāšanas laukumā atradīsies līdz 7000 t pieņemto būvgružu, kā arī atšķirotais un/vai pārstrādātais materiāls.

Laukumā plānots pieņemt zemāk esošajā tabulā apkopotās atkritumu klases, tomēr nav iespējams izdalīt katras konkrētās atkritumu klases precīzu gada apjomu, jo tas atkarīgs no konkrētās sezonas būvniecības darbu rakstura – jaunu objektu būvniecība, objektu demontāža, remonta un rekonstrukcijas darbi, objektu vecums un tajos izmantotie materiāli u.c.

Ņemot vērā Valsts vides dienesta ieteikto, virzīto un veicināto grupēšanas un apkopošanas pieeju, uzskaitītas visas pieņemamo būvniecības atkritumu klases un uzņēmuma kapacitātes noteiktais gada kopapjoms, bet ne konkrēts apjoms katrai klasei.

B-1. Tabula. Pieņemt plānotās atkritumu klases (ienākošā plūsma)

N. p. k.	Atkritumu klases kods	Nosaukums	Daudzums (t/g)	Pagaidu glabāšana (t/g)
1.	170101	Betons	27 375	7000
2.	170102	Ķieģeļi
3.	170103	Flīzes, kārniņi un keramika
4.	170107	Betona, ķieģeļu, dakstiņu, flīžu, keramikas maisījumi, kuri neatbilst 170106 klasei
5.	170302	Asfaltu saturoši maisījumi, kuri neatbilst 170301 klasei
6.	170504	Augsne un akmeņi, kas neatbilst 170503 klasei
7.	170802	Būvmateriāli uz ģipša bāzes, kuri neatbilst 170801 klasei
8.	170904	Būvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901, 170902 un 170903 klasei
9.	200202	Augsne un akmeņi

Dienesta vērtējums:

Lai pārliecinātos, ka augsnes/grunts krava (atkritumu klase 170504) nesatur piesārņojumu, uzņēmumam pirms tās pieņemšanas jānodrošina, ka tiek veikta tās testēšana akreditētā laboratorijā tiem parametriem, kas noteikti MK 25.10.2005. noteikumu Nr.804 „Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem” 1. un 2.pielikumā. Testēšanas rezultāti jānovērtē atbilstoši MK 17.02.2009. noteikumu Nr.158 „Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai” 14.punktā noteiktajiem kritērijiem, kas nosaka atbilstību emisiju robežvērtībām ņemot vērā statistiski izvērtētu mērījumu nenoteiktību.

Objektā nav atļauts pieņemt piesārņotu augsni un, ja konstatēts, ka augsne/grunts ir piesārņota, Operatoram jānodod to bīstamo atkritumu apsaimniekotājam.

Atbilstoši nosacījumi izvirzīti Atļaujas “C” sadaļā.

Plānots, ka šķirošanas un pārstrādes rezultātā gadā tiks atgūts līdz 25 000 t otrreizēji izmantojamu būvmateriālu, ko veidos atsevišķas frakcijas vai maisījums no sijāta un/vai drupināta betona, ķieģeļiem, minerālmateriāliem, piemēram, smilts un akmeņiem, u.c. tml. būvniecības atkritumiem, kas paredzēti turpmākai izmantošanai.

Tomēr, ņemot vērā, ka gadījumā, ja visu apjomu sastāda 170101, 170302, 170504 vai 200202 klases precīzi jau radīšanas vietās sašķiroti atkritumi, atgūt iespējams materiālu 100% apjomā. Līdz ar to emisija gaisā vērtēta teorētiskajam maksimālajam iespējamajam apjomam.

SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” pirmām kārtām pieņems un reģenerēs savos būvniecības objektos, kas pamatā ir ielas, ceļi, laukumi u.tml., radītos būvniecības atkritumus un tikai gadījumā, ja atliks brīvs resurss, pieņems citu fizisku un juridisku personu radītus būvniecības atkritumus.

Otrreizējai izmantošanai atgūtie derīgie materiāli tiks izmantoti primāri savos būvniecības objektos un ražotnēs, un tikai tad, ja tajos konkrētie materiāli nebūs nepieciešami, tie tiks realizēti citām gan fiziskām, gan juridiskām personām ceļu būvniecībai un tilpņu aizpildīšanai, teritoriju labiekārtošanai, kā arī citiem līdzīgiem lietošanas mērķiem.

Ir liela atšķirība, vai, piemēram, būvniecības atkritumu pārstrādi veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums vai pats ražošanas uzņēmums, kas saražoto otrreizējo materiālu izmantos tālāk pats savām ražošanas vajadzībām. Katram būvniecības objektam ir sava specifika, prasības pēc noteikta veida un noteiktas kvalitātes materiāliem, izteikta darbu sezonalitāte, līdz ar to atkritumu uzņēmumi nevar prognozēt pieprasījumu tirgū un veidojas situācijas, kad tiek saražots materiāls, ko neviens būvnieks neiegādājas, jo konkrētajā brīdī pēc tieši tāda materiāla nav vajadzības. Tas noved pie tā, ka šādam saražotam materiālam ilgstoši uzglabājoties bez pielietojuma, tas pārtop atpakaļ par atkritumiem. Taču, ja pārstrādi veic pats būvniecības uzņēmums, tas darbus veic tieši tad, kad nepieciešams konkrētais saražotais otrreizējais materiāls, pieņem pārstrādei tikai tādus materiālus un tad, kad ir vajadzība pēc otrreizējā materiāla, pārzina vajadzības un specifiku, līdz ar to saražojot vajadzīgās kvalitātes materiālus vajadzīgajā laikā un vajadzīgajā apjomā.

Apzinot drupinot iegūstamo otrreizējo materiālu kvalitātes īpašības un detalizēti pārzinot prasības un vajadzības ceļu būves izejmateriāliem, SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” ir secinājusi, ka piemēram, korekti sašķiroti 170101 (betons) klases būvniecības atkritumi ir pārstrādājami otrreizējās izejvielās gandrīz 100 % - rupjas un vidējas frakcijas šķembas (pieberamais materiāls ceļu asfaltbetona apakškārtās, saistes kārtās vai dilumkārtās), smalkas frakcijas – smilts (izejviela asfaltbetona vai bruģakmens ražošanā), putekļveida frakcija (izejviela kā smalkais minerālmateriāls asfaltbetona ražošanā).

Tātad noteiktu veidu būvniecības atkritumi tiek atgriezti apritē kā vērtīgi materiāli, jēgpilni izmantoti, samazinot karjeros no jauna iegūstamo resursu apjomu un samazinot poligonos apglabājamo atkritumu apjomus.

Būvniecībā izmantojamo izejmateriālu kvalitāti nosaka būvniecības standarti, ko būvniecības uzņēmumi pārzina kā teorētiski, tā praktiski.

Pie tam SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” darba kvalitāte tiek organizēta, pārraudzīta un vadīta saskaņā ar starptautisko kvalitātes standartu prasībām - ISO 9001 (Kvalitātes pārvaldības sistēma), ISO 14001 (Vides pārvaldības sistēma) un ISO 45001 (Arodveselības un darba drošības pārvaldības sistēma).

Tas nozīmē nepārtrauktu sava vides snieguma un atbildības pieaugumu, kā prioritātes izvirzot gan kvalitāti, gan darbinieku veselību, gan vides aspektus.

Līdz ar to arī būvgružu pārstrāde tiks īstenota saskaņā ar visstingrākajām kvalitātes, darba drošības un vides prasībām. SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” viena no iekšējām struktūrvienībām ir laboratorija, kas var nodrošināt saražoto otrreizējo materiālu kvalitātes uzraudzību un kontroles.

Būvgružu piegāde un pieņemšana. Būvniecības atkritumus piegādās vai nu pats uzņēmums savas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas ietvaros, vai citi piegādātāji tikai pēc iepriekšējas vienošanās par piegādājamajiem būvniecības atkritumu veidiem, kvalitāti un piegādes apjomiem, kā arī konkrētu piegādes laiku.

Iebraucot uzņēmuma teritorijā, piegādes automašīna tiks nosvērta, uzbraucot uz esošajiem svariem. Tālāk automašīna brauks uz atkritumu krautni - ūdensnecaurlaidīga seguma laukumu, kur izbērs atvestos būvgružus. Izbraucot, tukšā automašīna tiks atkārtoti nosvērta, lai aprēķinātu atvesto būvgružu masu.

Piegādātie būvatkritumi tiks izvietoti atklātās krautnēs atsevišķi pa to veidiem. Šajā iesniegumā norādītais uzglabātais apjoms ir maksimāli iespējamais, nevis nepārtraukti plānotais uzglabājamais daudzums.

Vides aspektu izvērtējumos vienmēr tiek apskatīts sliktākais/lielākais/maksimālais scenārijs, tāpēc pie katras darbības apskatīts maksimālais apjoms, kādu tajā īstenos.

Šķirošana. Šķirošana šeit būs tikai palīgdarbība un tiks īstenota manuāli – ar rokām un iekrāvēja kausu, pārvietojot materiālus uz drupinātāja vai sijātāja pieņēmējbunkuru, t.i., netiks uzstādīta automatizēta līnija un nenotiks intensīvas un apjomīgas pārbēršanas darbības. Šķirojama tikai atkritumu klase 170904, atšķirojot drupināšanai nepiemērotus atkritumus – koku, metālu, plastmasu u.c.

Primārā šķirošana tiks īstenota jau būvniecības atkritumu pieņemšanas laikā, vizuāli novērtējot piegādātās kravas atbilstību pieteiktajai, piemaisījumu potenciālo klātbūtni un izmērus, attiecīgi novirzot izbēršanu kādā no jau esošām krautnēm vai veidojot konkrētajai kravai atsevišķu krautni.

Šķirošanas procesā tiks atdalīti citu klašu atkritumu piemaisījumi (koks, plastmasa, metāls, stikls). Pieņemts, ka maksimāli atšķirotas varētu tikt 2375 t, jo pamatā būvniecības atkritumi tiks piegādāti no uzņēmuma ceļu būves objektiem un tikai brīvā resursa un kapacitātes ietvaros no citiem piegādātājiem.

Gadījumā, ja būvniecības atkritumu šķirošanas ietvaros tomēr tiks konstatēti kādi neatbilstošu vai bīstamu atkritumu piemaisījumi, tie tiks ievietoti atsevišķā konteinerā un nodoti atbilstošam konkrētā atkritumu veida apsaimniekotājam. Tomēr tas ir izteikts izņēmuma gadījums, ne ikdienas situācija. Konstatējot liela apjoma bīstamu atkritumu piemaisījumus, konkrētā krava tiks atgriezta nosūtītājam.

Atšķirotie atkritumi uzreiz pēc atdalīšanas no kopējās atkritumu plūsmas nonāks lielizmēra konteineros, kas tiks pārsegti ar nokrišņus necaurlaidīgu tentu, kur tie uzglabāsies līdz izvešanai no teritorijas.

Atšķirotie atkritumi no teritorijas tiks regulāri izvesti. Atšķirotu atkritumu ilgstoša uzglabāšana teritorijā nav paredzēta, jo atkritumu uzglabāšana nav uzņēmuma darbības profils. Biznesa modelis balstīts uz operatīvu reģenerāciju un iesaistīšanu ražošanā kā izejmateriālus. Lielas betona konstrukcijas tiks novietotas uz seguma un, izmantojot ekskavatoru ar atskaldāmo āmuru vai šķērēm, sadalītas sīkākās. Tālāk ar frontālo iekrāvēju pārstrādājamais materiāls tiks novirzīts uz materiālu drupināšanas vai sijāšanas iekārtām.

Drupināšana. Drupināt paredzēts betonu, bojātus ķieģeļus, minerālus (akmeņi) un citus lielāka gabarīta drupināšanai piemērotus būvniecības atkritumus. Atbilstoši maksimālajam teorētiskajam scenārijam ar mobilu drupināmo iekārtu (šobrīd īpašumā esoša, bet nākotnē līdzīga, iespējams, nomāta vai nomainīta) plānots drupināšanu veikt visam pieņemtajam būvniecības atkritumu apjomam. Faktiskais drupināšanas apjoms būs mazāks, jo daļu būvgružu būs nepieciešams vien sijāt.

Objektā uz drupināšanas darba laiku tiks izvietota mobila būvniecības atkritumu drupināšanas iekārta (“EXTEC 10C” vai līdzīga), kas var tikt pārvietota pa visu būvniecības atkritumu reģenerācijai paredzēto laukumu (pie katras no atsevišķajām būvniecības atkritumu krautnēm), kā arī nogādāta uz karjera izstrādes vietu vai uz uzņēmuma asfaltbetona ražotni „Igates grantsbedres”, Vilces pagastā, Jelgavas novadā.

Esošajam drupinātājam “EXTEC 10C” izdota traktortehnikas vai tās piekabes reģistrācijas apliecība, kas apliecina tā mobilitāti (iesnieguma 7. pielikums).

Drupinātājs īstenos būvniecības atkritumu (betonu, dzelzsbetonu, akmens u.tml.) smalcināšanu mazākās frakcijās (šķembās), lai to varētu atkārtoti izmantot asfaltbetona vai bruģakmens ražošanā un/vai ceļu būves objektos.

Drupinātāja ražība ir mainīga atkarībā no drupināmā materiāla gabarītiem un veida un svārstās robežās 60 – 140 tonnas/stundā. Iekārta gadā strādās līdz 456 stundām (maksimāli drupinot 75 tonnas dienā 365 dienas gadā). Strādājot ar maksimālu ražību, teorētiski pārstrādi var īstenot mazākā stundu skaitā, tomēr ne visus materiālus var pārstrādāt vienlīdz ātri/produktīvi/efektīvi, tāpēc piemērots maksimālais scenārijs. Iekārtas darbības intensitāte, regularitāte un saražotā produkta frakciju izmēri būs atkarīgi no konkrētā brīža vajadzībām konkrētos uzņēmuma būvobjektos vai pēc pieprasījuma no citiem uzņēmumiem.

Sadrupinātie materiāli – galaprodukti (pamatā izmēros 0 – 70 mm, kas atbilst šķembām) – līdz to izmantošanai vai realizācijai tirgū tiks uzglabāti atsevišķās krautnēs. Nav paredzēta galaproduktu ilgstoša uzglabāšana, pārstrāde tiks organizēta atbilstoši pieprasījumam. Maksimālajā scenārijā pārstrāde tiks organizēta katru gada dienu (365 dienas gadā) tomēr tikai darba laikā, ņemot vērā izejmateriālu (būvniecības atkritumu) piegādes un gatavā produkta izvešanas kapacitāti.

Sijāšana. Objektā uz sijāšanas darba laiku tiks izvietota mobila būvniecības atkritumu sijāšanas iekārta (šobrīd nav zināms konkrēts ražotājs un modelis), kas var tikt pārvietota pa visu būvniecības atkritumu reģenerācijai paredzēto laukumu (pie katras no atsevišķajām būvniecības atkritumu krautnēm), kā arī nogādāta uz karjera izstrādes vietu vai uz uzņēmuma asfaltbetona ražotni „Igates grantsbedres”, Vilces pagastā, Jelgavas novadā.

Sijāt paredzēts sadrupināto materiālu 10% apmērā (2730 t gadā).

Plaši lietotu un nomā pieejamu sijāšanas iekārtu ražība svārstās no 500 – 800 t stundā, tomēr objektā sijāšana būs drupināšanas palīgdarbība, līdz ar to sijāšanas darbības gada darba laiks būs atkarīgs no drupināšanas ražības un sijājamā materiāla piegādes kapacitātes.

Tā kā uzņēmuma rīcībā šim mērķim paredzēts viens iekrāvējs, prognozējams, ka sijāšanas ražība būs identiska drupināšanas ražībai – sākot ar 60 t/h un attiecīgi 46 darba stundas gadā.

Sijāšanā sākotnēji tiek atdalīta smalkā frakcija (daļiņu lielums līdz 10 mm, piemēram, smilts). Pa sijātāja vienu sānu konveijeru tiek atdalīta materiāla frakcija ar izmēru no 10 mm līdz 40 mm. Pa konveijera otru sānu konveijeru tiek virzītas pārējās frakcijas.

Procesa rezultātā tiek iegūts frakcionēts būvmateriāls ar daļiņu izmēru 0 - 10 mm, 10 – 40 mm, 40 – 200 mm.

Materiālu uzskaite. Visi pilnie atšķiroto atkritumu konteineri un pārstrādāto materiālu kravas pirms nodošanas tālākas pārstrādes vai apglabāšanas uzņēmumiem, vai pārdošanas klientiem tiks nosvērti, reģistrējot un uzskaitot svaru. Uzņēmums veiks detalizētu ienākošo/izejošo atkritumu un izejošās produkcijas, un otrreizējo materiālu uzskaiti ar atkritumiem veikto darbību reģistrācijas žurnālā un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnālā. Par katru atkritumu pārvadājumu tiks aizpildīta pavadzīme APU sistēmā.

Attiecībā uz atkritumu radīšanu pieņemts, ka reģenerēt nebūs iespējams 100% piegādāto apjomu (sliktākais scenārijs), bet šķirošanas ietvaros, kas šeit būs tikai palīgdarbība (ne pilnvērtīga reģenerācijas darbība) un tiks īstenota manuāli – ar rokām un iekrāvēja kausu, materiālu pārvietošanas laikā uz drupinātāja vai sijātāja pieņēmējbunkuru, šķirojot atkritumu klasi 170904, tiks atdalīti citu klašu atkritumu piemaisījumi (koks, plastmasa, metāls, stikls). Pieņemts, ka maksimāli atšķirotas varētu tikt 2375 t, jo pamatā būvniecības atkritumi tiks piegādāti no uzņēmuma ceļu būves objektiem un tikai brīvā resursa un kapacitātes ietvaros no citiem piegādātājiem. Līdz ar to šķirošanas, sijāšanas un drupināšanas procesu rezultātā radīsies sekojošas atkritumu klases (izejošā plūsma) saskaņā ar tabulu zemāk.

Šķirošanas, sijāšanas un drupināšanas procesu rezultātā var rasties sekojošas atkritumu klases (izejošā plūsma) saskaņā ar augstāk esošo tabulu. Tomēr būtiski, ka arī radīto atkritumu katras klases precīzu īpatsvaru nav iespējams norādīt, jo tas cieši saistīts ar ienākošās atkritumu plūsmas sastāvu, kas, savukārt, atkarīgs no aktivitātes un tendencēm būvniecības tirgū, nojaukto/demontēto būvju būvniecībā izmantotajiem materiāliem, klientu vides apziņas un veiktajiem/neveiktajiem priekššķirošanas darbiem atkritumu rašanās laikā un vietā u.c., t.i., ir pilnībā neprognozējams.

Atkritumu plūsmas shēma pievienota iesnieguma 8. pielikumā (skat. Atļaujas 6.pielikumā).

Uzņēmums ir izstrādājis kvalitātes kontroles procedūru būvniecības atkritumu beigu statusa piemērošanai (skat. iesnieguma 9. pielikumu). Tomēr, ja tirgū nebūs pieprasījuma pēc no būvgružiem pārstrādātiem izejmateriāliem, uzņēmums tos realizēs kā atkritumus (augstāk esošās B-1.tabulas 8. rinda).

Būtiski, ka atgūtie izejmateriāli var tikt izmantoti ne tikai kā būvniecības materiāli, kam jāatbilst būvizstrādājumu prasībām, bet arī kā materiāli teritoriju labiekārtošanai (piebēršanai, dārzu un parku celiņu veidošanai, dekoratīviem mērķiem (smalcināti ķieģeļi) u.c.)).

Saskaņā ar MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 788 „Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām” prasībām būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu savākšanas laukumam jānodrošina:

1. Ūdensnecaurlaidīgs laukuma segums. Tehnoloģiskais laukums būs klāts ar ūdensnecaurlaidīgu segumu – virsma tiks notīrīta, novērtēts seguma stāvoklis, hermetizētas šuves un plaisas, kur tādas tiks konstatētas, kā arī segums tiks atjaunots un hermetizēts visā platībā, pielietojot dubulto virsmas apstrādi (VAG211/16&8/11).

2. Transportlīdzekļu piekļuve.

Plānotā būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes vieta ar nolūku veidota rūpnieciskā teritorijā ar esošu, labu ceļu tīklu, kā arī apkārtnē esošām atgūto materiālu pielietošanas ražotnēm (asfaltbetona ražotne un minerālmateriālu noliktava, bruģakmens ražotne).

Laukumam var piekļūt pa valsts reģionālo autoceļu P103 (Dobele – Bauska) un tālāk pa Blankenfeldes ielu un esošās ražotnes iekšējiem ceļiem, kas izveidoti tā, lai pa tiem ērti var manevrēt kravas autotransports.

3. Xxxxxxx un izvesto atkritumu veidu noteikšana un svari ievesto un izvesto atkritumu svēršanai.

Teritorijā ir esoši autosvari, kas jau šobrīd tiek lietoti kravu (produkcijas un izejvielu) svēršanai un nākotnē tiks lietoti arī atkritumu plūsmas kontrolei.

Tiks pieņemtas tikai pārstrādei piemērotas atkritumu klases, pirms tam vienojoties par konkrētu klasi un tās apjomu, kā arī fiksējot šīs klases pārvadājumu APU sistēmā. Atvestās kravas atbilstības kontrole tiks īstenota atkritumu kravas izbēršanas laikā.

4. Tāda atkritumu savākšanas laukuma platība, lai tajā varētu izvietot, nomainīt un iztukšot atkritumu konteinerus un izvietot aprīkojumu. Tiek projektēts tehnoloģiskais laukums (atkritumu pieņemšana, uzglabāšana, pārstrāde) 3800 m2 platībā. Līdz ar to būs brīvi iespējama gan pilnu atkritumu konteineru pievešana, novietošana, pārvietošana, gan atšķiroto atkritumu konteineru izvešana, kā arī visas plānotās apstrādes/pārstrādes darbības.

5. Iežogojums un apgaismojums. Teritorija ir nožogota un apgaismota, ārpus darba laika tiek nodrošināta videonovērošana.

6. Savākšanas laukuma darbībai nepieciešamās būves un iekārtas. Tā kā darbība tiks īstenota esošas ražotnes teritorijā, infrastruktūra – elektroenerģijas pieslēgums, telpas darbiniekiem, teritorijas apsardzība, dzeramā ūdens pieejamība un notekūdeņu apsaimniekošana, auto svari kravu svēršanai - ir esoša un atbilstoša.

Betona izstrādājumu (visplašākā spektra – izmēru, formas un krāsas bruģakmens) ražošana organizēta vienā ražošanas ēkā.

Galvenās ražošanas izejvielas ir ūdens, cements, inertie materiāli (smilts, šķembas) un piedevas (plastifikatori, superplastifikatori, pretsala piedevas, sacietēšanas paātrinātāji un palēninātāji, kā arī dažādu veidu metāla un polipropilēna fibras. Metāla fibra ir noteiktas konfigurācijas sagriezta tērauda stieple. To izmanto kā aizpildītāju īpaši izturīgu izstrādājumu ražošanā.), krāsu pigments.

Betona izstrādājumi tiek ražoti atbilstoši noteiktām receptūrām. Procesu vada, izmantojot specializētu programmatūru, kas nodrošina procesu automātisku darbību (materiālu proporcionālo sadalījumu atbilstoši konkrētajai uzstādītajai receptei).

Betona izstrādājumu sastāva proporcijas ir izteikti mainīgas dažādiem produktu veidiem.

Ielu un ietvju seguma apmales, plātnes un bruģakmeņi tiek ražoti uz modernas automatizētas līnijas ar vibroblieti. Līnija ir aprīkota ar elektronisku vibrogaldu, kas ļauj regulēt vibrācijas jaudu un citus parametrus, tādus kā svars, izmēri u.c. Vadības pults dod iespēju novērot ražošanas parametrus tiešsaistē un ātri reaģēt uz jebkādām izmaiņām vai ražošanas procesa novirzēm. Ražošanas vadības pults operators arī vizuāli var nepārtraukti novērot ražošanas līnijas darbu un vibroblietes darbības atbilstību.

Ražošanas apjoms sastāda līdz 19 000 m3 bruģakmens (tajā skaitā ielu un ietvju seguma apmales, plātnes) gadā.

Izejvielas tiek piegādātas ar autotransportu.

Ķīmiskās vielas/maisījumi tiek uzglabāti tikai konkrētajā ražošanas procesā nepieciešamajā daudzumā attiecīgajās darba vietās. Lieli uzkrājumi netiek veidoti.

Ražošanai nepieciešamie inertie izejmateriāli tiek uzglabāti vairākās kaudzēs (kaudžu izmēri un izvietojums laukumā ir mainīgi) pa to veidiem vienā kopīgā uzglabāšanas laukumā 1700 m2 platībā.

Ražošanas vajadzībām tiek izmantota tikai mazgāta smilts un šķembas.

Cements tiek uzglabāts 2 slēgtos torņos/tvertnēs (silosos), kas aprīkotas ar cementa putekļu filtriem. Cements tiek atvests ar cementa vedējiem (autotransports) un iekrauts vienā no bunkuriem ar pneimatisko sistēmu, kā ražība 70 t/h. Ražošanai gadā tiek izmantotas 4000 t cementa.

Uz betona sagatavošanas mezglu inertos materiālus (šķembas un smilti) no atklātajām krautnēm nogādā autoiekrāvēji ar kausu, kas materiālu ieber sešās sagatavošanas tvertnēs (bunkuros), no kā tos uz maisītāju padod dozēti - caur svariem. Atsevišķi atbilstoši receptūrai caur svariem no silosiem tiek padots cements. Dozatorā tiek pievienotas nepieciešamās ķīmiskās vielas/maisījumi (piedevas) un ūdens. Izejvielu padevi vada datorprogramma. Maisītājā sajaukto izejvielu gatavā masa tālāk tiek padota uz presformām, un vibrobliete sapresē nepieciešamās formas.

Operators seko izmēriem, deformācijām, svaram, iespējamām plaisām.

Gatavie izstrādājumi tiek novietoti uz paletēm un ar dakšu iekrāvējiem novietoti ražošanas telpu noliktavas daļā, kur tie žūst un sacietē aptuveni 20 dienas.

b) Tīrākas ražošanas pasākumi, labākie pieejamie tehniskie paņēmieni un atkritumu samazināšana.

Pati paredzētā darbība pēc savas būtības ir tīrākas ražošanas pasākums, jo ir vērsta uz cikliskās ekonomikas principu iedzīvināšanu, ļaujot atgūt atkārtoti būvniecībā un/vai teritoriju labiekārtošanā izmantojamus izejmateriālus. Uzņēmums plāno ievērojami uzlabot būvniecības atkritumu apsaimniekošanas pievienoto vērtību un būtiski samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, attīstot atkritumu pārstrādi – mērķtiecīgu šķirošanu, drupināšanu un/vai sijāšanu.

Uzņēmums plāno piemērot smalko frakciju būvniecības atkritumu mitrināšanas pasākumus to apstrādes laikā ilgstošu beznokrišņu periodos, apstākļos, kas teorētiski var radīt pastiprinātu putekļu veidošanos un traucētu izkliedi.

c) Vides aizsardzības prasību ieviešana – operators esošām iekārtām sagatavo plānu normatīvajos aktos vides aizsardzības jomā noteikto prasību izpildes nodrošināšanai un tīrākas ražošanas ieviešanai. A kategorijas iekārtām plānā jāparāda, kā plānots sasniegt secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem vai vadlīnijās noteiktos nosacījumus

Esošā C kategorijas darbība (bruģakmens ražošana) atbilst visām vides aizsardzības prasībām. Plānotā darbība būs jauna B kategorijas darbība, kas projektēta, plānota un tiks īstenota atbilstoši visām prasībām, ņemot vērā VVD Atļauju pārvaldes 21.02.2023. tehniskajos noteikumos Nr. AP23TN0283 iekļautās prasības. Līdz ar to objekts pilnībā atbildīs visām vides aizsardzības prasībām.

d) Iespējamās avārijas un to seku samazināšana.

Objektam nav nepieciešama rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats un objekta civilās aizsardzības plāns saskaņā ar MK 01.03.2016. noteikumiem Nr. 131 „Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi”.

Uzņēmuma teritorija no visām pusēm ir norobežota ar klajām, lauksaimnieciska lietojuma teritorijām, kas neļaus ugunsgrēkam izplatīties. Ņemot vērā visu minēto, plaša apjoma ugunsgrēks nav iespējams.

Apkopojot datus un viedokļus par līdz šim reģistrētajām ugunsnelaimēm, x.xx. apjomīgām riepu degšanām, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos, Valsts vides dienests vienmēr ir publiskojis viedokli, ka kaitējums videi vai nu nav nodarīts, vai ir nebūtisks un nekāds apdraudējums nepastāv.

Līdz ar to, ņemot vērā apsaimniekojamo atkritumu veidus un apjomus, jāsecina, ka ugunsgrēks šajā objektā nav būtisks ne drošības, ne vides risks.

Ugunsdzēsības ūdens ieguvei teritorijā ir ierīkots mākslīgs ugunsdzēsības baseins (dīķis).

Darba laikā teritorijā atradīsies darbinieki, kas visi būs apmācīti rīcībai avārijas gadījumā, un varēs nekavējoties avārijas sekas likvidēt. Teritorijā būs izvietoti atbilstošas dzēstspējas ugunsdzēšamie aparāti. Ir izstrādāta apziņošanas shēma, saskaņā ar ko darbinieki, iestājoties negadījumam, nekavējoties izsauks palīgspēkus un palīdzības dienestus. Ārpus darba laika teritorija tiks uzraudzīta ar videonovērošanas ierīcēm.

e) Iekārtas darbība netipiskos apstākļos - norāda, kādi ir iespējamie iekārtas darbības netipiskie apstākļi (piemēram, iekārtas vai tās daļas ieregulēšana vai testēšana, iekārtas palaišana un apstādināšana, darbības traucējumi, iekārtas īslaicīga apstādināšana, iekārtas darbības ierobežošana vai apturēšana nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos). Norāda, kādas emisijas rodas iekārtas darbības netipiskos apstākļos (norādot emisijas gaisā, ūdenī);

Uzņēmumā netiek un netiks lietotas iekārtas ar būtisku ietekmes uz vidi potenciālu, kas varētu izpausties netipiskos apstākļos. Iekārtām nav nepieciešama ieregulēšana vai testēšana.

Netipiski apstākļi varētu būt situācijas, kad kādu īpašu apstākļu iestāšanās rezultātā esošie sadarbības partneri nevar pieņemt vai izvest kādu no atkritumu veidiem, radot situāciju atkritumu daudzuma pieaugumam līdz maksimālajam teritorijā uzglabājamajam vai uzglabāšanas ieilgšanai.

Šādos apstākļos tiks meklēti citi sadarbības partneri, kam ir attiecīgas atļaujas, interese un iespējas attiecīgos atkritumu veidus pieņemt. Tirgū ir plašs pieprasījums pēc visiem apsaimniekoto atkritumu veidiem un ir plašs uzņēmumu klāsts, kam ir atļaujas to saņemšanai un pārvadāšanai.

Darbību (pārstrādi un ar to saistīto iekārtu darbināšanu) ierobežot vai īslaicīgi apturēt var ekstremāli meteoroloģiskie apstākļi – vētra, ekstremāls aukstums, ilgstoši intensīvi nokrišņi. Šādā gadījumā iekārtas tiks apturētas līdz brīdim, kad iestāsies piemēroti meteoroloģiskie apstākļi.

f) Izvērtētās alternatīvas un izvēlētie risinājumi. Iesnieguma izstrādes gaitā izvērtētās iekārtā lietojamo tehnoloģiju, tehnisko paņēmienu vai pasākumu alternatīvas.

Sākotnēji paredzēto darbību primāri bija plānots īstenot citā vietā - īpašumā “Igates grantsbedres”, Vilces pagasts, Jelgavas novads, zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 5490 002 0058. Šī teritorija būtu ekonomiski izdevīgāka, kā arī optimāla no loģistikas aspekta un galaprodukta nozīmīgas lietošanas (saņēmēja) – asfaltbetona ražotne - viedokļa. Šo teritoriju šobrīd plānotajiem mērķiem lietot liedz kavēšanās ar jauna un atbilstoša teritorijas plānojuma apstiprināšanu atbildīgajās institūcijās un neskaidrā situācija ar teritorijas plānošanas tālākajām procedūrām/soļiem/risinājumiem, kā arī termiņiem, kad plānojums varētu stāties spēkā. Ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums tika īstenots abām potenciālajām darbības īstenošanas vietām un saņemts atzinums, ka nevienai no abām vietām nav nepieciešams īstenot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, t.i., nevienā vietā nav sagaidāmas būtiskas ietekmes uz vidi. Pašvaldība pozitīvu (atbalstošu) lēmumu ir pieņēmusi par abām vietām.

Secināms, ka no ietekmes uz vidi aspekta abas vietas ir vienlīdz piemērotas/atbilstošas paredzētās darbības īstenošanai. Līdz ar to uzņēmums ir pieņēmis lēmumu kā pirmo uzsākt attīstīt darbību īpašumā “Dimanti”, Vilces pagastā, Jelgavas novadā.

Dienesta vērtējums:

Atkritumu apsaimniekošana neradīs būtisku ietekmi uz vidi, ja tiks veikta atkritumu šķirošana, uzglabāšana, pārkraušana un pārstrāde īpaši tam paredzētās vietās, netiks sajaukti dažāda veida atkritumi, kā arī bīstamie atkritumi ar sadzīves atkritumiem vai būvniecības atkritumiem, tie tiks atbilstoši apsaimniekoti - savākti un nodoti apsaimniekotājam, kas ir saņēmis attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas atļauju un finanšu nodrošinājumu vai arī pārstrādāti (sadrupināti) un atkārtoti izmantoti.

Dienests norāda, ka Operatoram atkritumu apsaimniekošanas darbības vietās pastāvīgi nepieciešams nodrošināt ūdensnecaurlaidīgu laukuma virsmas segumu, lai nepieļautu augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņošanu; nepieļaut degvielas noplūdi vidē, iepildot dīzeļdegvielu darbības nodrošināšanai uzņēmuma teritorijā izmantotajā tehnikā. Atkritumu apsaimniekošanas darbības teritorijā jābūt naftas produktu noplūdes absorbentu avārijas komplektiem, lai nodrošinātu savlaicīgu naftas produktu savākšanu, lokalizāciju, ja tādi radīsies.

Nozīmīgākās Operatora plānotās darbības izraisītās ietekmes būs būvgružu drupināšanas/sijāšanas izraisītās trokšņu emisijas, kā arī putekļu emisijas, bet Operatoram ir iespēja paredzēt pasākumus šo ietekmju mazināšanai, piemēram, paredzot būvniecības atkritumu mitrināšanu.

Detalizētu Dienesta vērtējumu skat. Atļaujas 1.pielikuma 16., 17. un 20.punktā.

C sadaļa. Resursu izmantošanu. Izejmateriāli un ķīmiskās vielas, enerģija un ūdens 9

Informācija par ķīmiskām vielām, maisījumiem un citiem materiāliem, ko izmanto ražošanas procesā kā izejmateriālus vai palīgmateriālus un kas nav klasificēti kā bīstami.

Uzņēmuma ražošanas procesa nodrošināšanai galvenie izejmateriāli ir apsaimniekojamie nebīstamie atkritumi – būvniecībā radušies atkritumi, kas līdz ar to nav iekļaujami 2. tabulā, bet gan 21. tabulā. Bruģakmens ražotnē galvenās izejvielas ir ūdens, cements, inertie materiāli (smilts, šķembas) un piedevas (plastifikatori, superplastifikatori, pretsala piedevas, sacietēšanas paātrinātāji un palēninātāji, kā arī dažādu veidu metāla un polipropilēna fibras, krāsu pigmenti. Līdz ar to daļa būvniecības atkritumu pārstrādē atgūto produktu tiks izmantoti uz vietas bruģakmens ražotnē kā izejmateriāli. Skat. 2. tabulu.

Iekrāvēju un iekārtu darbināšanai tiks izmantota dīzeļdegviela, kas netiks uzglabāta darbības teritorijā, bet pievesta tūlītējai uzpildīšanai no tuvējām degvielas uzpildes stacijām. Iekārtu mehānismu apkopēm tiks izmantotas dažādas eļļas un smērvielas, līdz ar to nav iespējams paredzēt un norādīt konkrētus un pilnīgi visus CAS numurus. Skat. 3. tabulu. Jāņem vērā arī tirgus izmaiņas, jaunu, labāku produktu parādīšanās laika gaitā, kā arī pasūtītāju īpašās vēlmes, tāpēc izmantoto produktu ražotājs, tirdzniecības nosaukums un veids var būt laika gaitā mainīgi. Līdz ar to nav iespējams izmantojamās izejvielas nosaukt absolūti konkrēti un minēt visus pilnīgi precīzus to CAS un EK numurus, jo šie dati laika gaitā mainās. Būtiski, ka arī citu ražotāju un citu nosaukumu atbilstoša pielietojuma līdzekļiem būs līdzīgas īpašības un līdzīgas bīstamības. Uzņēmumā uz vietas būs katru brīdi aktuālo piegādātāju aktuālo vielu/maisījumu drošības datu lapas. Tiks vesta ķīmisko vielu/maisījumu uzskaites datu bāze un reizi gadā īstenota inventarizācija.

4. tabulā iekļautas ziņas par iekārtām un iekrāvējiem lietošanai paredzēto dīzeļdegvielu.

5. tabulā iekļauti cementa uzglabāšanas silosi. Atkritumu konteineri netiek iekļauti 5. tabulā.

6. tabula nav aizpildīta, jo teritorijā netiks īstenoti nekādi sadedzināšanas procesi, x.xx. nekāda veida atkritumu sadedzināšana vai līdzsadedzināšana.

Dienesta vērtējums:

Uzņēmuma ražošanas procesa nodrošināšanai galvenie izejmateriāli ir apsaimniekojamie atkritumi. Detalizēta informācija par uzņēmumā apsaimniekotajiem atkritumu veidiem un daudzumiem, atbilstoši Atļaujas 21. un 22.tabulai (skat. Atļaujas “C” sadaļā).

Vietās, kur iespējama naftas produktu noplūde, Opeartoram jānodrošina brīvu pieeju naftas produktu absorbenta krājumiem izlijumu savākšanai. Pēc izlijumu savākšanas radušos bīstamos atkritumus apsaimniekot atbilstoši normatīvo aktu par atkritumu pārvadājumu uzskaites kārtību prasībām.

Vienlaikus Dienests norāda, ka Atļaujā 2.tabulu neiekļauj palīgmateriālus, jo nebūtu lietderīgi limitēt izmantoto absorbentu apjomu.

2.Tabula. Ķīmiskās vielas, maisījumi un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā kā izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami

Ķīmiskā viela vai maisījums (vai to grupa)	Ķīmiskā viela vai maisījuma veids	Izmantošanas veids	Uzglabātais daudzums (t), uzglabāšanas veids	Izmantotais daudzums gadā (t)
Minerālmateriāli (smilts, šķembas)	neorganiska viela	Bruģakmens ražošanai	11 500 (atklātās krautnēs, jaunveidojamajā tehnoloģiskajā laukumā)	11500
Piedevas	organiska viela	Bruģakmens ražošanai	4 (plastmasas konteineri slēgtā noliktavā ar kadastra apzīmējumu 5490 003 0201 010 un/vai ražošanas ēkā ar kadastra apzīmējumu 5490 003 0201 008)	350
Krāsu pigmenti	organiska viela	Bruģakmens ražošanai	2 (plastmasas konteineri slēgtā noliktavā un/vai ražošanas ēkā ar kadastra apzīmējumu 5490 003 0201 010 un/vai ražošanas ēkā ar kadastra apzīmējumu 5490 003 0201 008)	150
Impregnētāji	organiska viela	Bruģakmens ražošanai	1 (plastmasas konteineri slēgtā noliktavā ar kadastra apzīmējumu 5490 003 0201 010 un/vai ražošanas ēkā ar kadastra apzīmējumu 5490 003 0201 008)	100
Smērvielas	naftas produkti	Iekārtu un mehānismu uzturēšanai/apkopei	0,5 (plastmasas kannas slēgtā noliktavā ar kadastra apzīmējumu 5490 003 0201 010 un/vai ražošanas ēkā ar kadastra apzīmējumu 5490 003 0201 008)	1
Minerāleļļas	naftas produkti	Iekārtu un mehānismu uzturēšanai/apkopei	0,5 (plastmasas kannas slēgtā noliktavā ar kadastra apzīmējumu 5490 003 0201 010 un/vai ražošanas ēkā ar kadastra apzīmējumu 5490 003 0201 008)	1

3.Tabula. Bīstamās ķīmiskās vielas un maisījumi, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos

Ķīmiskā viela vai maisījums (vai to grupa)	Ķīmiskā viela vai maisījuma veids	Izmantošan as veids	EK numurs	CAS numurs	Bīstamības klase	Bīstamības apzīmējums (H kods)	GHS bīstamības piktogramma	Drošības prasību apzīmējums (P kods)	Uzglabātais daudzums (t), uzglabāšanas veids	Izmantotais daudzums (tonnas/gadā)
Cements	neorganiska viela	Bruģakmen s ražošanai	000-000-0	00000-00-0	Eye Dam. 1 nopietni acu bojājumi/acu kairinājums Skin Irrit. 2 kodīgs/kairinošs ādai Skin. Sens. 1, 1A, 1B ādas sensibilizācija STOT SE 3 toksiska ietekme uz mērķorgānu - vienreizēja iedarbība	H318, H315, H317, H335 H318, H315, H317, H335 H318, H315, H317, H335 H318, H315, H317, H335	GHS05, GHS07 GHS05, GHS07 GHS05, GHS07 GHS05, GHS07	P102, P280, P501, P305+351+338+ +P310, P302+352+ +P333+P313, P261+P304+P340+ +P312, P301+P310 P102, P280, P501, P305+351+338+ +P310, P302+352+ +P333+P313, P261+P304+P340+ +P312, P301+P310 P102, P280, P501, P305+351+338+ +P310, P302+352+ +P333+P313, P261+P304+P340+ +P312, P301+P310 P102, P280, P501, P305+351+338+ +P310, P302+352+ +P333+P313, P261+P304+P340+ +P312, P301+P310	120 (2 x 60 t silosi)	4000
Dīzeļdegviela	naftas produkti	Iekārtas, iekrāvēji	000-000-0	00000-00-0	Flam. Liq. 3 uzsliesmojošs šķidrums Asp. Tox. 1 bīstams ieelpojot Skin Irrit. 2 kodīgs/kairinošs ādai Acute Tox. 4 akūts toksiskums Carc. 2 kancerogenitāte STOT RE 2 toksiska ietekme uz mērķorgānu - atkārtota iedarbība Aquatic Chronic 2 viela bīstama ūdens videi	H226, H304, H315, H332, H351, H373, H411 H226, H304, H315, H332, H351, H373, H411, H226, H304, H315, H332, H351, H373, H411, H226, H304, H315, H332, H351, H373, H411, H226, H304, H315, H332, H351, H373, H411,H226, H304, H315, H332, H351, H373, H411,H226, H304, H315, H332, H351, H373, H411	GHS08, GHS09, GHS02, GHS07 GHS08, GHS09, GHS02, GHS07 GHS08, GHS09, GHS02, GHS07 GHS08, GHS09, GHS02, GHS07 GHS08, GHS09, GHS02, GHS07 GHS08, GHS09, GHS02, GHS07 GHS08, GHS09, GHS02, GHS07	P210,P261, P273, P301+310, P302+352, P331, P210,P261, P273, P301+310, P302+352, P331, P210,P261, P273, P301+310, P302+352, P331, P210,P261, P273, P301+310, P302+352, P331, P210,P261, P273, P301+310, P302+352, P331,P210,P261, P273, P301+310, P302+352, P331,P210,P261, P273, P301+310, P302+352, P331	Netiks uzglabāts	500
Piedevas	organiska viela	Bruģakmen s ražošanai	000-000-0, 000-000-0, 000-000-0, 000-000-0, 000-000-0 u.c.	00000-00-0, 1310-58-3, 1312-76-1, 00000-00-0, 2943-75-1 u.c.	Eye Dam. 1 nopietni acu bojājumi/acu kairinājums Skin Corr. 1B kodīgs/kairinošs ādai Skin Irrit. 2 kodīgs/kairinošs ādai	H314, H315, H318 H314, H315, H318 H314, H315, H318	GHS05, GHS07 GHS05, GHS07 GHS05, GHS07	P280, P305+P351+ P338, P310; P260; P405; P303+P361+P353; P501; P264; P332+P313; P302+P352,P280, P305+P351+ P338, P310; P260;P405;P303+P361+P353 ; P501; P264;P332+P313; P302+P352,P280, P305+P351+ P338, P310; P260; P405;303+P361+P353; P501; P264; P332+P313; P302+P352	2 (plastmasas konteineri slēgtā noliktavā ar kadastra apzīmējumu 5490 003 0201 010 un/vai ražošanas ēkā ar kadastra apzīmējumu 5490 003 0201 008)	200

Smērvielas

naftas produkti

Iekārtu un mehānismu uzturēšanai/ apkopei

000-000-0, -,

000-000-0,

927-241-

2,000-000-0,

000-000-0,

200-857-

2,000-000-0

u.c.

106-97-8,

00000-00-0,

74-98-6, 67-

63-0, 75-28-

5, -, -

,64742-82-

106-97-8,

74-98-6,

00000-00-0,

75-28-5,

110-54-3

u.c.

Aerosol 1 uzliesmojošs aerosols

Skin Irrit. 2 kodīgs/kairinošs ādai

STOT SE 3 toksiska ietekme uz mērķorgānu - vienreizēja iedarbība STOT RE 2 toksiska ietekme uz mērķorgānu - atkārtota iedarbība Aquatic Chronic 3 viela bīstama ūdens videi

H222, H229, H315, H336, H373, H412

GHS02, GHS07, GHS08

P210, P211, P251, P273, P260

0,2 (plastmasas kannas slēgtā noliktavā ar kadastra apzīmējumu 5490

003

0201 010 un/vai ražošanas ēkā ar kadastra apzīmējumu 5490

003 0201 008

Minerāleļļas

naftas produkti

Iekārtu un mehānismu uzturēšanai/ apkopei

000-000-0,

000-000-0 ,

000-000-0

u.c.

101316-69-

2, 94733-

15-0,

101316-72-

7, 13539-

13-4, 112-

90-3 u.c.

Aquatic Chronic 3 viela bīstama ūdens videi

H412

GHS09

P273, P501

0,2 (plastmasas kannas slēgtā noliktavā ar kadastra apzīmējumu 5490

003 0201 010

un/vai ražošanas ēkā ar kadastra apzīmējumu 5490

003 0201 008)

4.Tabula. Kurināmā vai degvielas izmantošana siltumenerģijai, elektroenerģijai un transportam iekārtā

Kurināmā veids	Gada laikā izlietotais daudzums	Sēra saturs (%)	Izmantots ražošanas procesiem	Izmantots apsildei	Izmantots transportam iekārtas teritorijā	Izmantots elektroenerģijas ražošanai
Dīzeļdegviela(t)	500	0.001	200		300
Koksne(t)	30	0		30

5.Tabula. Uzglabāšanas tvertņu saraksts

Kods	Uzglabāšanas tvertnes saturs	Tvertnes izmēri (m3)	Tvertnes vecums (gados)	Tvertnes izvietojums	Iepriekšējais pārbaudes datums	Nākamais pārbaudes datums
B1	Cements	50	20	Virs zemes
B2	Cements	50	20	Virs zemes

C sadaļa. Izejmateriāli un ķīmiskās vielas, enerģija un ūdens 10

Nav attiecināms. Šī nav atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārta.

C sadaļa. Izejmateriāli un ķīmiskās vielas, enerģija un ūdens 11

Elektroenerģija uzņēmumā netiek ražota, to saskaņā ar līgumu šobrīd piegādā AS “Latvenergo”. SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” elektroenerģiju lieto bruģakmens ražošanas līnijas darbināšanai un apgaismojumam, skat. iesnieguma 7. tabulu. Par patērēto elektroenerģiju norēķini tiek veikti, pamatojoties uz skaitītāju rādījumiem un noslēgtā līguma nosacījumiem.

MK 07.01.2021. noteikumu Nr. 17 „Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” 3.1.1. punkts nosaka, ka sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas šajos noteikumos minētās prasības, ir mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas – sadedzināšanas iekārtas, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir 0,2 MW vai lielāka, bet mazāka par 1 MW.

7.Tabula. Elektroenerģijas izmantošana (gadā)

Izmantošanas veids	Kopējais daudzums
Ražošanas iekārtām	20
Apgaismojumam	6

8.Tabula. Siltumenerģijas izmantošana gadā

Piegādātājs	Izmantošana ražošanas procesos (Mwh/gadā)	Izmantošana apsildei (Mwh/gadā)	Izmantošana citiem mērķiem (Mwh/gadā)
SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE””	0	92	0

C sadaļa. Izejmateriāli un ķīmiskās vielas, enerģija un ūdens 12 C sadaļa. Izejmateriāli un ķīmiskās vielas, enerģija un ūdens 13

Ražošanas un darbinieku sadzīves vajadzībām no Vilces ciema centralizētā ūdensvada tiek saņemts dzeramais ūdens, ko līguma ietvaros (skat. iesnieguma 1. tabulu) to apsaimniekotājs SIA “Jelgavas novada KU”, kas SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” rīcībā nav nodevusi nekādus ūdensapgādes sistēmas plānus, shēmas vai inventarizācijas lietas.

C sadaļa. Izejmateriāli un ķīmiskās vielas, enerģija un ūdens 14 Nav attiecināms.

11.Tabula. Udens lietošana

Udens ieguves avoti un izmantošanas veidi	Kopējais ūdens patēriņš (kubikmetri gadā)	Atdzesēšanai (kubikmetri gadā)	Ražošanas procesiem (kubikmetri gadā)	Sadzīves vajadzībām (kubikmetri gadā)	Citiem mērķiem (kubikmetri gadā)
No ārējiem piegādātājiem	5500		5000	500
Citi avoti	100				100

Dienesta vērtējums:

Paredzētās darbības īstenošanai (būvniecības atkritumu reģenerācija otrreiz izmantojamos materiālos) tiešā veidā ūdens nav nepieciešams. Ūdens ir nepieciešams bruģakmens ražošanā (5000 m3/gadā) un tas paliek procesā (nerada notekūdeņus). Ražošanas un darbinieku sadzīves (500 m3/gadā) vajadzībām ūdens tiek saņemts no Vilces ciema centralizētā ūdensvada.

Ūdens mitrināšanas vajadzībām (100 m3/gadā) būvniecības atkritumu apstrādes laikā ilgstošu beznokrišņu periodos, apstākļos, kas teorētiski var radīt pastiprinātu putekļu veidošanos un traucētu izkliedi, tiks ņemts no ugunsdzēsības baseina un piegādāts ar autocisternu.

Ja Operators plāno veikt izmaiņas esošajā darbībā, kuru dēļ mainās ūdens lietošanas veids (piem. tiek ierīkots dziļurbums), ne vēlāk kā 60 dienas pirms izmaiņu uzsākšanas, Operatoram jāiesniedz iesniegums Dienestam, Atļaujas nosacījumu pārskatīšanai.

D sadaļa. Vides piesārņojums 16

Piesārņojošo vielu emisija gaisā un tās avotu fizikālais raksturojums.

Lai nodrošinātu atkritumu pieņemšanu, drupināšanu un sijāšanu, esošā ražošanas (bruģakmens ražotne) teritorijā tiks izveidots ūdensnecaurlaidīgs tehnoloģiskais laukums ~3800 m2 platībā, kurā būs izvietotas atklāta tipa būvniecības atkritumu krautnes, reģenerācijas darbību laikā mobilas pārstrādes iekārtas, sijāta materiāla krautnes, drupināta materiāla krautnes. Plānotais būvgružu pieņemšanas apjoms – līdz 27 375 t/gadā, paredzot, ka vienlaicīgi uzglabāšanas laukumā atradīsies līdz 7000 t pieņemto būvgružu, kā arī pārstrādātais materiāls. Līdz ar to viss laukums pieņemts kā viens laukumveida emisijas avots. 2023. gada janvārī SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” bruģakmens ražotnei zemes īpašumā „Dimanti”, Vilces pagasts, Jelgavas novads izstrādāts jauns stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limitu projekts, ņemot vērā aktuālās prasības SPAEL projektu sagatavošanai, atbilstošas metodikas konkrētajai ražošanas nozarei, kā arī izmaiņas uzņēmuma darbībā. Attiecībā uz bruģakmens ražošanas tehnoloģiju būtiskas izmaiņas darbībā nav notikušas.

Kā gaisu piesārņojošas iekārtas/darbības/avoti SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” bruģakmens ražotnē izdalāmi:

1. Apkures katls “KAU-100” Nr. 1 (A1).

2. Apkures katls “KAU-100” Nr. 2 (A2).

3. Inerto materiālu atklātā noliktava (A3).

4. Inerto materiālu iekraušanas bunkuri (A4).

5. Cementa uzglabāšanas tvertnes (A5 – A6).

6. Būvniecības atkritumu drupināšanas iekārta un uzglabāšanas laukums (A7).

Emisijas avotu fizikālais raksturojums dots 12. tabulā.

12.Tabula. Emisijas avotu fizikālais raksturojums

Emisijas punkta kods	Emisijas avota apraksts	Emisijas avota un emisijas raksturojums
		ģeogrāfiskās koordinātas		dūmeņa augstums	dūmeņa iekšējais diametrs	plūsma	emisijas temperatūra	emisijas ilgums
		Z platums	A garums	m	mm	nm³/h	°C	emisijas ilgums
A1	Apkures katls “KAU-100” Nr. 1 (ar 0,125 MW ievadīto siltuma jaudu)	56.417007	23.555476	12	300	169	120	24 h/dnn 182 dnn/a, 4368 h/a
A2	Apkures katls “KAU-100” Nr. 2 (ar 0,125 MW ievadīto siltuma jaudu)	56.416993	23.555441	12	300	169	120	24 h/dnn 182 dnn/a, 4368 h/a
A3	Inerto materiālu atklātā noliktava	56.416289 56.415942 56.415967 56.416313	23.555004 23.554993 23.555685 23.555750	7	44 x 48 m (1700 m2)		Vides temperatūra	24 h/dnn 365 dnn/a
A4	Inerto materiālu iebēršana bunkuros	56.416565 56.416700 56.416671 56.416540	23.555428 23.555677 23.555717 23.555471	5	4 x 25 m		Vides temperatūra	7 h/dnn 230 h/a
A5	Cementa uzglabāšanas tvertne Nr. 1	56.416522	23.555294	20	120	58	Vides temperatūra	1 h/dnn, 29 h/a

Cementa uzglabāšanas tvertne Nr. 2

56.416503

23.555253

120

Vides temperatūra

1 h/dnn,

29 h/a

Būvniecības atkritumu drupināšanas un uzglabāšanas laukums

56.415322

56.414629

56.414665

56.415364

23.557611

23.557713

23.558512

23.558394

49 x 77 m

(3800 m2)

Vides temperatūra

24 h/d,

365 dnn/a

No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas (tai skaitā smakas).

Uzņēmuma darbības rezultātā, darbojoties ar maksimālo noslodzi un pieņemot maksimāli iespējamo atkritumu plūsmu 27 375 t/gadā, gaisā tiks emitētas maksimāli 3,5320 t cietās daļiņas, x.xx. PM10 1,4573 t un PM2,5 0,3983 t, oglekļa oksīds 0,2682 t, slāpekļa dioksīds 0,0806 t.

No emisijas avota gaisā emitētās vielas un to raksturojums sniegts 13. tabulā.

13.Tabula. No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums					Piesārņojošā viela		Emisijas raksturojums pirms attīrīšanas			Gāzu attīrīšanas iekārtas			Emisijas raksturojums pēc attīrīšanas
nosaukums	tips	Emisijas avota kods	Darbības ilgums (h)		vielas kods	nosaukums	g/s	mg/m³	t/a	Nosaukums tips	efektivitāte		g/s	mg/m³	t/a
nosaukums	tips	Emisijas avota kods	dnn	gadā	vielas kods	nosaukums	g/s	mg/m³	t/a	Nosaukums tips	projek- tētā	fak- tiskā	g/s	mg/m³	t/a
Apkures katls “KAU-100” Nr. 1 (ar 0,125 MW ievadīto siltuma jaudu)	Punktveida/dūmenis	A1	24	4368	020029	Oglekļa oksīds	0,0085	181	0,1341	-	-	-	0,0085	181	0,1341
					020038	Slāpekļa dioksīds	0,0026	55	0,0403	-	-	-	0,0026	55	0,0403
					200001	Cietās daļiņas (PM)	0,0043	91	0,0670	-	-	-	0,0043	91	0,0670
					200002	x.xx. daļiņas PM10	0,0041	87	0,0637	-	-	-	0,0041	87	0,0637
					200003	x.xx. daļiņas PM2.5	0,0040	85	0,0623	-	-	-	0,0040	85	0,0623
Apkures katls “KAU-100” Nr. 2 (ar 0,125 MW ievadīto siltuma jaudu)	Punktveida/dūmenis	A2	24	4368	020029	Oglekļa oksīds	0,0085	181	0,1341	-	-	-	0,0085	181	0,1341
					020038	Slāpekļa dioksīds	0,0026	55	0,0403	-	-	-	0,0026	55	0,0403
					200001	Cietās daļiņas (PM)	0,0043	91	0,0670	-	-	-	0,0043	91	0,0670
					200002	x.xx. daļiņas PM10	0,0041	87	0,0637	-	-	-	0,0041	87	0,0637
					200003	x.xx. daļiņas PM2.5	0,0040	85	0,0623	-	-	-	0,0040	85	0,0623

Inerto materiālu atklātā noliktava	Difūzs	A3	24	8760	200001	Cietās daļiņas (PM)	0,5841	-	1,1709	-	-	-	0,5841	-	1,1709
Inerto materiālu iebēršana bunkuros	Difūzs	A4	7	230	200001	Cietās daļiņas (PM)	0,0052	-	0,0043	-	-	-	0,0052	-	0,0043
Cementa uzglabāšanas tvertne Nr. 1	Punktveida/caurule	A5	1	29	200001	Cietās daļiņas (PM)	6,8967	428366	0,7200	Filtrs	Nav datu	Nav datu	6,8967	428366	0,7200
					200002	x.xx. daļiņas PM10	4,5977	285571	0,4800				4,5977	285571	0,4800
					200003	x.xx. daļiņas PM2.5	1,0220	63478	0,1067				1,0220	63478	0,1067
Cementa uzglabāšanas tvertne Nr. 2	Punktveida/caurule	A6	1	29	200001	Cietās daļiņas (PM)	6,8967	428366	0,7200	Filtrs	Nav datu	Nav datu	6,8967	428366	0,7200
					200002	x.xx. daļiņas PM10	4,5977	285571	0,4800				4,5977	285571	0,4800
					200003	x.xx. daļiņas PM2.5	1,0220	63478	0,1067				1,0220	63478	0,1067
Būvniecības atkritumu drupināšanas un uzglabāšanas laukums	Difūzs	A7	24	8760	200001	Cietās daļiņas (PM)	0,0248	-	0,7828	-	-	-	0,0248	-	0,7828
					200002	x.xx. daļiņas PM10	0,0117	-	0,3699	-	-	-	0,0117	-	0,3699
					200003	x.xx. daļiņas PM2.5	0,0019	-	0,0603	-	-	-	0,0019	-	0,0603

D sadaļa. Vides piesārņojums 17

Emisiju ietekme uz gaisa kvalitāti, norādot aprēķinu rezultātus un veikto aprēķinu modeļus.

SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” piesārņojošajai darbībai ir izstrādāts stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limitu projekts (pievienots iesnieguma 10. pielikumā), kopsavilkumu skat. 15. tabulā. Piesārņojošo vielu novērtējumā izmantota VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” sniegtā informācija par esošo piesārņojuma līmeni piesārņojošās darbības ietekmes zonā (LVĢMC izziņa un sniegtās informācijas par oglekļa monoksīda, slāpekļa dioksīda, PM10 un PM2,5 koncentrāciju grafiskais attēlojums saskaņā ar MK 02.04.2013. noteikumu Nr. 182 „Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” 5. pielikuma 2. punktu pievienots SPAEL projekta (iesnieguma 10. pielikums) B pielikumā).

Fona piesārņojošo vielu izkliedes aprēķināšanai izmantota VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) piederošā datorprogramma

„EnviMan”, versija „Beta 3.0D”, kā pamatā ir Gausa matemātiskais modelis. Izstrādātājs – Zviedrijas kompānija „OPSIS AB”, beztermiņa licence Nr. 0479- 7349-8007. Kā izejas dati tajā tiek izmantoti:

meteoroloģiskais raksturojums (programmā „EnviMan” modelis „EnviMet”) – kas ietver meteoroloģisko informāciju par 2017. – 2021. gadu;

dati par emisijas avotu fizikālajiem parametriem, emisijas apjomiem un avotu darbības dinamiku no LVĢMC uzturētās statistikas datu bāzes “Nr. 2 - Gaiss”, kā arī informācija par mobilajiem piesārņojuma avotiem (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati);

LVĢMC fona piesārņojuma modelēšanā ir izmantojusi Jelgavas novērojumu stacijas datus.

SIA „Ceļu būvniecības sabiedrības „IGATE”” emitēto piesārņojošo vielu izkliedes aprēķināšanai izmantots modelis „AERMOD” (licences Nr. AER0006195, licence bez termiņa).

Modeļa izmantošana ir saskaņota ar Valsts vides dienestu (15.12.2015. vēstule Nr. 1.8.2. – 03/1764).

Reljefa ietekme uz piesārņojošo vielu izplatību nav ņemta vērā, jo uzņēmuma darbības ietekmes zonā esošās reljefa formas slīpums nav lielāks par 10%. Gaisa kvalitātes novērtējums veikts 2 metru augstumā.

Modelēšanā izmantotais aprēķinu solis ir 50 m.

Saskaņā ar MK 02.04.2013. noteikumu Nr. 182 4. punktu atbilstība cilvēku veselības aizsardzībai paredzētajiem robežlielumiem nav jāpārbauda šādās vietās: jebkurā vietā, kas atrodas teritorijā, kas sabiedrības pārstāvjiem nav pieejama un kur nav pastāvīgu dzīvesvietu;

rūpnīcu teritorijās vai rūpnieciskajās iekārtās, uz ko attiecas visi darba drošības un veselības aizsardzības noteikumi; uz ceļu brauktuvēm un brauktuvju starpjoslās, izņemot vietas, kur paredzēta gājēju piekļuve starpjoslām.

Saskaņā ar MK 02.04.2013. noteikumu Nr. 182 5. pielikuma 3. un 4. punktu, maksimālā summārā koncentrācija ir noteikta, izmantojot piesārņojošo vielu izkliedes aprēķina datorprogrammas izveidoto datu kopu pirms kartogrāfiskās interpolācijas, summējot telpiski identisku attiecīgās vielas esošā piesārņojuma līmeņa datu kopu ar attiecīgo izkliedes aprēķina datorprogrammas izveidoto datu kopu.

MK 02.04.2013. noteikumu Nr. 182 34. punkts nosaka, ka grafiskā formā piesārņojošo vielu izkliedes aprēķini jāattēlo summārajai koncentrācijai, ja maksimālā aprēķinātā piesārņojošās vielas summārā koncentrācija ārpus darba vides pārsniedz 40% no gaisa kvalitātes normatīva vai vadlīnijās noteiktā robežlieluma vai mērķlieluma. Šajā gadījumā summārā piesārņojuma grafiskais attēlojums sagatavots PM2,5, PM10 gada noteikšanas periodam un PM10 diennakts 36. augstākajai koncentrācijai (skatīt SPAEL projekta (iesnieguma 10. pielikums) C pielikumu).

Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu rezultāti apkopoti zemāk esošajā B-2. tabulā.

Piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas ievaddatus, rezultātus un emisijas avota izvietojuma shēmu skatīt SPAEL projekta (iesnieguma 10. pielikums) pielikumos.

Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu rezultāti apkopoti zemāk esošajā tabulā. Piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas ievaddatus, rezultātus un emisijas avota izvietojuma shēmu skatīt SPAEL projekta (iesnieguma 10. pielikums) pielikumos.

Dienesta vērtējums:

Izvērtējot 2023.gada janvārī izstrādāto SPAELP, Dienests secina, ka projekts izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 02.04.2013. noteikumu Nr. 182 „Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” prasībām. Piesārņojošo vielu emisijas un izkliedes aprēķins un atbilstības novērtējums veikts atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, izmantojot piesārņojuma izkliedes modelēšanas datorprogrammu „AERMOD” (licences Nr. AER0008679, licence bez termiņa). Aprēķini veikti visām emitētajām vielām, kurām saskaņā ar Ministru kabineta 03.11.2009. noteikumiem Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteikti gaisa kvalitātes normatīvi.

Piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas rezultātu analīze (skatīt zemāk esošajā tabulā “Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu rezultāti”) norāda, ka gaisa kvalitātes normatīvi oglekļa oksīdam, slāpekļa dioksīdam, daļiņām PM10 un PM2.5 uzņēmuma teritorijā un ārpus tās netiek pārsniegti.

Operatoram bruģakmens ražotnes un būvniecības atkritumu apsaimniekošanas darbībā jāparedz pasākumi putekļu lokalizācijai darbu veikšanas laikā (piemēram, sausajā periodā paredzēt teritorijas laistīšanu, nepieciešamības gadījumā paredzēt filtrus drupināšanas un šķirošanas iekārtām, uzstādīt aizsargsienu dzīvojamo māju virzienā).

B-2. Tabula. Piesārņojošo vielu aprēķinātās koncentrācijas ārtelpu gaisā

Piesārņojošā viela	Maksimālā piesārņojošās darbības emitētā piesārņojuma koncentrācija, µg/m³	Maksimālā summārā koncentrācija, µg/m³	Aprēķinu periods/ laika intervāls	Aprēķinu punkta vai šūnas centroīda koordinātas (LKS-92 koordinātu sistēmā)	Piesārņojošās darbības emitētā piesārņojuma daļa summārajā koncentrācijā, %	Piesārņojuma koncentrācija attiecībā pret gaisa kvalitātes normatīvu, %
Oglekļa oksīds	9,94	330,14	8 h/ 1 gads	X=472568 Y=252678	3,01	3,30
Slāpekļa dioksīds	4,08	6,49	1 h/ 1 gads	X=472518 Y=252678	62,86	3,25
Slāpekļa dioksīds	0,11	2,89	1 gads/ 1 gads	X=471568 Y=254178	0,11	7,23
Daļiņas PM10	2,20	21,19	1 gads/ 1 gads	X=472568 Y=252578	10,36	52,98
Daļiņas PM10	1,75	20,75	24 h/ 1 gads	X=472568 Y=252578	8,27	41,50
Daļiņas PM2,5	0,59	11,49	1 gads/ 1 gads	X=472568 Y=252578	5,16	57,45

Piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas rezultātu analīze ļauj secināt, ka uzņēmuma devums summārajā koncentrācijā tikai slāpekļa dioksīdam stundas griezumā ir vērā ņemams, taču summārā koncentrācija attiecībā pret robežlielumu sastāda vien 3,25%, tātad ir nenozīmīga.

Summārā piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniegs gaisa kvalitātes robežlielumu nevienai no piesārņojošām vielām.

Summārā piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniegs gaisa kvalitātes robežlielumu nevienai no piesārņojošām vielām. V°=2,94 (m3/kg) katrai no abām sadedzināšanas iekārtām,

V0d = 2,94 (m3/kg) katrai no abām sadedzināšanas iekārtām, Vd = 4,13 (m3/kg) katrai no abām sadedzināšanasi iekārtām.

MK 07.01.2021. noteikumu Nr. 17 2.19. punkts definē - sadedzināšanas iekārta – tehniska ierīce, kurā oksidē kurināmo, lai iegūtu siltumenerģiju tālākai izmantošanai. Tā var sastāvēt no atsevišķām sadedzināšanas iekārtas daļām – tehniskajām ierīcēm jeb katliem, kuri savas izplūdes gāzes izvada caur vienu kopīgu dūmeni (šajā gadījumā katrai iekārtai ir savs atsevišķs dūmenis).

Pie tam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2021. gada jūlijā izstrādātajās Vadlīnijās mazas jaudas sadedzināšanas iekārtu regulējuma ieviešanai skaidrots, ka pat gadījumā, ja divu vai vairāku atsevišķu mazas jaudas sadedzināšanas iekārtu izplūdes gāzes tiek novadītas caur vienu kopīgu dūmeni, MK noteikumu Nr. 17 izpratnē visas iekārtas tiek uzskatītas par atsevišķām sadedzināšanas iekārtām un to jaudas netiek summētas. Mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas netiek apvienotas arī ar lielākas (>1 MW) vai mazākas (<0,2 MW) jaudas iekārtām.

Tātad uz nevienu no abām minētajām sadedzināšanas iekārtām neattiecas MK 07.01.2021. noteikumu Nr. 17 prasības, jo katras iekārtas ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 0,2 MW, līdz ar to limiti nebūtu nosakāmi un avoti A1 un A2 netiek iekļauti piesārņojošo vielu emisijas limitu tabulā.

Dienesta vērtējums:

Uzņēmuma telpu apsildei un karstā ūdens nodrošināšanai uzstādīti divi vienādi apkures malkas katli “KAU-100” ar katra ievadīto siltuma jaudu 0,125 MW, kuru ievadītā siltuma jauda ir 0,125 MW katram (kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 0,25 MW). Apkures katlu darbība ir klasificējama kā C kategorijas piesārņojoša darbība, saskaņā ar MK 30.11.2010. noteikumiem Nr. 1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”. Saskaņā ar Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumu Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas” 27. punkta prasībām, C kategorijas piesārņojošām darbībām nodokli par visu piesārņojošo vielu apjomu aprēķina pēc nodokļu likmēm kā par piesārņojošo vielu emisijām limita ietvaros un pārskatā par aprēķināto dabas resursu nodokli izdara atzīmi “bez limita”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 07.01.2021. noteikumu Nr. 17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” (turpmāk – MK noteikumi Nr.17) apkures katli netiek uzskatīti par mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām, jo katras iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 0,2 MW. Uz sadedzināšanas iekārtu darbību nav attiecināmas MK noteikumos Nr. 17 noteiktās prasības, līdz ar to Dienests Atļaujas 15. tabulā emisiju avotiem A1 un A2 neizvirzīs prasību emisiju robežvērtību ievērošanai.

15.Tabula. Piesārņojošo vielu emisijas limitu projekts

Emisijas avots				Piesārņojošā viela					O2 %
Nr. p. k.	Nosaukums	Ģeogrāfiskās koordinātas		nosaukums	kods	g/s ouE/s	mg/m³ ouE/m3	t/a ouE/gadā
Nr. p. k.	Nosaukums	Z platums	A garums	nosaukums	kods	g/s ouE/s	mg/m³ ouE/m3	t/a ouE/gadā
A3	Inerto materiālu atklātā noliktava	56.416289 56.415942 56.415967 56.416313	23.555004 23.554993 23.555685 23.555750	Cietās daļiņas (PM)	200001	0,5841	-	1,1709	-
A4	Inerto materiālu iebēršana bunkuros	56.416565 56.416700 56.416671 56.416540	23.555428 23.555677 23.555717 23.555471	Cietās daļiņas (PM)	200001	0,0052	-	0,0043	-
A5	Cementa uzglabāšanas tvertne Nr.1	56.416522	23.555294	Cietās daļiņas (PM)	200001	6,8967	428366	0,7200	-
				x.xx. daļiņas PM10	200002	4,5977	285571	0,4800
				x.xx. daļiņas PM2.5	200003	1,0220	63478	0,1067
A6	Cementa uzglabāšanas tvertne Nr.2	56.416503	23.555253	Cietās daļiņas (PM)	200001	6,8967	428366	0,7200	-
				x.xx. daļiņas PM10	200002	4,5977	285571	0,4800
				x.xx. daļiņas PM2.5	200003	1,0220	63478	0,1067
A7	Būvniecības atkritumu drupināšanas un uzglabāšanas laukums	56.415322 56.414629 56.414665 56.415364	23.557611 23.557713 23.558512 23.558394	Cietās daļiņas (PM)	200001	0,0248	-	0,7828	-
				x.xx. daļiņas PM10	200002	0,0117	-	0,3699
				x.xx. daļiņas PM2.5	200003	0,0019	-	0,0603

D sadaļa. Vides piesārņojums 18

Sadzīves notekūdeņi tiek novadīti Vilces ciema komunālās kanalizācijas centralizētajā tīklā, ko sadarbības līguma ietvaros (skat. iesnieguma 1. tabulu) pieņem to apsaimniekotājs SIA “Jelgavas novada KU”.

Radītais sadzīves notekūdeņu daudzums tiek pieņemts vienāds ar sadzīves vajadzībām patērētā ūdens daudzumu.

Mitrināšanas darbība drupināšanas un sijāšanas laikā notekūdeņus neradīs, jo mitrināšana tiks pielietota sausā un karstā laikā un notiek ar smalkām sprauslām, mitrums paliek materiālā un pamazām iztvaiko.

Paredzētās darbības ietvaros veidosies nokrišņu notekūdeņi.

Lietus, sniega un ledus kušanas notekūdeņu gada apjoms aprēķināts pēc formulas:

Wgads = 10 × Hgads × Ψ × F × 0,7, kur:

Hgads= gada nokrišņu summa = 595 mm (tuvākā vieta – Dobele, saskaņā ar MK 17.09.2019. noteikumiem Nr. 432 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 „Būvklimatoloģija””);

F = platība – noteces laukums (ha);

Ψ = noteces faktors (melnajam segumam – 0,9).

Aprēķinātais lietus notekūdeņu apjoms no teritorijas sastāda 1424 m3.

Nokrišņu notekūdeņi no paredzētās darbības laukuma, kas būs klāts ar nokrišņus necaurlaidīgu segumu ar slīpumu uz malām, paštecē notecēs uz esošo ražošanas teritoriju un tad attiecīgi uz tās zemākajām vietām un infiltrēsies gruntī, kā arī nonāks mākslīgi veidotajā ugunsdzēsības baseinā, tādējādi papildinot tā ūdens apjomu.

Atklātās krautnēs uzglabājamie būvniecības atkritumi un reģenerētie otrreizējie materiāli ir inerti un neietekmē nokrišņu ūdeņu kvalitāti. Līdzīgi inerti materiāli – smilts un šķembas – jau šobrīd atrodas teritorijā un esošās darbības laikā nav radījuši nekādu negatīvu ietekmi uz vidi.

Būtiski, ka teritorijā uz laukumiem izvietotās smilts un smalkās frakcijas šķembu kaudzes aiztur un uzkrāj nokrišņus, kā rezultātā palielinās materiāla mitrums un mazinās putekļu emisija gaisā.

Līdz ar to reālais nokrišņu notekūdeņu daudzums no teritorijas būs ievērojami mazāks par aprēķināto.

Tā kā sadzīves notekūdeņi netiek novadīti vidē, bet tiešā veidā uz cita operatora attīrīšanas iekārtām, kā arī netiek lietoti nekādi priekšattīrīšanas/attīrīšanas risinājumi, jo tādi nav nepieciešami, iesnieguma 16. tabula nav aizpildīta.

Nekad nav veiktas ciema centralizētajā komunālās kanalizācijas sistēmā novadāmo tipisku sadzīves notekūdeņu analīzes, līdz ar to nav datu, ko ievadīt iesnieguma 16. tabulā.

Notekūdeņi SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” darbības ietvaros ūdensobjektos novadīti netiek, tāpēc iesnieguma 17. tabula nav aizpildīta. Nokrišņu notekūdeņi tāpat kā līdz šim infiltrēsies gruntī plašajā uzņēmuma ražošanas teritorijā un tās zaļajās zonās, kā arī nonāks mākslīgi veidotajā ugunsdzēsības baseinā, tādējādi papildinot tā ūdens apjomu.

Sadzīves notekūdeņi tiek un tiks novadīti Vilces ciema centralizētajā komunālās kanalizācijas tīklā, ko sadarbības līguma ietvaros pieņem to apsaimniekotājs SIA “Jelgavas novada KU”.

18. tabulā norādīti dati par sadzīves notekūdeņu novadīšanu SIA “Jelgavas novada KU” apsaimniekotajos tīklos.

18.Tabula. Notekūdeņu izplūde uz cita operatora attīrīšanas iekārtu

Izplūdes vieta

Izplūdes vietas adrese

Izplūdes vietas identifikāci jas numurs

Izplūdes vietas ģeogrāfiskās koordinātas Z platums

Izplūdes vietas ģeogrāfiskās koordinātas A garums

Citas ūdens attīrīšanas iekārtas operatora nosaukums, pieslēgšanās kontrolakas numurs

Notekūdeņu daudzums m3/d (uz ārējām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām saskaņā ar līgumu)

Notekūdeņu daudzums m3 gadā (uz ārējām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām saskaņā ar līgumu)

Izplūdes ilgums (stundas dienā vai dienas gadā)

Xxxxxxxxxxxxx xxxx 0, Xxxxx

Xxxxxxxxxxxxx xxxx 0, Xxxxx, Vilces pag., Jelgavas nov.

56.417449

472573

23.555433

252631

SIA “Jelgavas novada KU” apsaimniekotais komunālās kanalizācijas centralizētais Vilces ciema tīkls

1.4

500

8 h/d; 2920

h/a; 365 d/a

D sadaļa. Vides piesārņojums 18.1.

Ūdens lietošanas bilance (ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas shēma, kurā parādīta atbilstība starp ūdens ieguves apjomu un notekūdeņu daudzumu, kas nodots citiem operatoriem vai novadīts vidē).

Ūdens bilances shēma pievienota iesnieguma 11. pielikumā (skat. Atļaujas 7.pielikumā).

Ražošanas un darbinieku sadzīves (500 m3/gadā) vajadzībām ūdens tiek saņemts no Vilces ciema centralizētā ūdensvada. Ūdens mitrināšanas vajadzībām (100 m3/gadā) būvniecības atkritumu apstrādes laikā ilgstošu beznokrišņu periodos, apstākļos, kas teorētiski var radīt pastiprinātu putekļu veidošanos un traucētu izkliedi, tiks ņemts no ugunsdzēsības baseina un piegādāts ar autocisternu.

Radītais sadzīves notekūdeņu daudzums tiek pieņemts vienāds ar sadzīves vajadzībām patērētā ūdens daudzumu - 500 m3/gadā.

Teritorijā uz laukumiem izvietotās smilts un smalkās frakcijas šķembu kaudzes aiztur un uzkrāj nokrišņus, kā rezultātā palielinās materiāla mitrums un mazinās putekļu emisija gaisā. Līdz ar to reālais nokrišņu notekūdeņu daudzums būs ievērojami mazāks par aprēķināto (1424 m3/gadā).

Kanalizācijas sistēmas shēma (mērogā 1:5000 vai 1:10000). Norāda kanalizācijas ārējo tīklu ar diametru 150 mm un lielāku, skatakas, pārgāzes kameras, kanalizācijas sūkņu stacijas un notekūdeņu attīrīšanas stacijas.

Tā kā sadzīves kanalizācijas tīkli pievilkti tikai apsardzes un administrācijas ēkām, kas izvietotas tiešā Blankenfeldes ielas tuvumā (pie iebrauktuves teritorijā), nav izbūvēti plaši un gari cauruļvadi, to diametrs nepārsniedz 150 mm. Tīkli izbūvēti 2003. gadā. Regulāri tiek sekots līdzi ūdens patēriņam un novadīto notekūdeņu daudzumam, kas ļauj spriest par potenciāliem zudumiem tīklos un nepieciešamības gadījumā meklēt cēloņus, lai tos nekavējoties novērstu. Visu procesu, iekārtu un aprīkojuma, x.xx. inženiertīklu, atbilstīgu darbību uzrauga ražošanas vadītājs.

Tā kā ražošanas notekūdeņi neveidojas, bet sadzīves notekūdeņus caur īsu pieslēgumu Vilces ciema centralizētajā komunālās kanalizācijas tīklā pieņem SIA “Jelgavas novada KU”, Nav uzstādītas kanalizācijas sūkņu vai notekūdeņu attīrīšanas stacijas. Līdz ar to uzņēmumā rīcībā nav kanalizācijas sistēmas detalizētu dokumentu, jo šādām sistēmām tādi nav nepieciešami.

D sadaļa. Vides piesārņojums 19

Piesārņojošo vielu emisija augsnē un gruntī, kā arī pazemes ūdeņu piesārņojums, norādot piesārņojuma avotu raksturojumu (sniedz pārskatu par visu operatoram zināmo augsnes, grunts, zemes dzīļu vai pazemes ūdeņu piesārņojumu, pievieno izpētes rezultātus, ja šāda izpēte ir veikta) un informāciju par atkritumu izraisīto augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu.

Atklātās krautnēs uzglabājamie nebīstamie būvniecības atkritumi un reģenerētie otrreizējie materiāli ir inerti un neietekmē ne nokrišņu ūdeņu, ne grunts kvalitāti. Līdzīgi inerti materiāli – smilts un šķembas – jau šobrīd atrodas teritorijā un esošās darbības laikā nav radījuši nekādu negatīvu ietekmi uz vidi.

Saskaņā ar VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra karti paredzētās darbības vietā nav konstatēts esošs vai potenciāls piesārņojums. Uzņēmuma rīcībā nav ziņu vai datu par šajā teritorijā jebkad veiktu ģeoekoloģisko izpēti.

Dienesta vērtējums:

Operatoram atkritumu apsaimniekošanas darbības vietās jānodrošina ūdensnecaurlaidīgs laukuma virsmas segums, atbilstība MK noteikumu Nr.788 22.1.punkta prasībām. Operatora darbības rezultātā - atkritumu pārkraušanas un drupināšanas laikā iespējamas nelielas naftas produktu noplūdes no tehnikas, kuras var tikt savlaicīgi savāktas ar absorbentiem. Operators iesniegumā apliecinājis, ka visas ar atkritumu uzglabāšanu un būvniecības atkritumu apstrādi, x.xx. pārstrādi, saistītās darbības tiks veiktas tikai tam paredzētās vietās uz ūdens necaurlaidīga pretinfiltrācijas seguma. Darbības rezultātā ražošanas notekūdeņi neveidojas. Ņemot vērā iepriekš minēto, nozīmīgs gruntsūdens vai augsnes piesārņojums Objekta teritorijā nav sagaidāms.

D sadaļa. Vides piesārņojums 20 Troksnis un trokšņa avoti.

Paredzētās darbības maksimālajam scenārijam (apjomi un darba stundas) ir sagatavots trokšņa novērtējums (iesnieguma 12. pielikumā), dati apkopoti 20. tabulā.

20.Tabula. Xxxxxxx avoti un to rādītāji

Trokšņa avota raksturojums					Trokšņa uztvērēja raksturojums
Trokšņa avota kods	Trokšņa avota nosaukums	Trokšņa avota trokšņa rādītājs (dB(A))			Xxxxxxx uztvērējs	Xxxx- xxxx (m)	Xxxxxxx uztvērēja trokšņa rādītājs (dB(A))
Trokšņa avota kods	Trokšņa avota nosaukums	Ldiena	Lvakars	Lnakts	Xxxxxxx uztvērējs	Xxxx- xxxx (m)	Ldiena	Lvakars	Lnakts
1.	Frontālais iekrāvējs	109	-	-	Tekas	150	46,7	-	-
2.	Sijāšanas iekārta	106,3	-	-	Cēzari	420	51,1	-	-
3.	Drupināšanas xxxxxxx	000,0	-	-	Xxxxxxxxxxxxx xxxx 0	000	49,9	-	-
4.	Kravas autotransports	103,8	-	-	Ceriņi	300	50,1	-	-
4.	Kravas autotransports	103,8	-	-	Xxxxxxx xxxx 0	000	53,8	-	-

Saskaņā ar Jelgavas novada teritorijas plānojumu 2011. – 2023. gadam paredzētās darbības vietai tuvākā ir individuālo dzīvojamo māju apbūves teritorija, kas izvietota pie uzņēmuma teritorijas ZA stūra un šobrīd nav intensīvi apbūvēta. . Tuvākajās dzīvojamās apbūves atbilstoši spēkā esošajam Jelgavas novada teritorijas plānojumam atrodas individuālo dzīvojamo māju apbūves teritorijā (DzM). Šādas teritorijas atbilstoši MK noteikumu Nr.16 (07.01.2014.) 2. pielikumam ir jauktas apbūves teritorija, (tai skaitā tirdzniecības un pakalpojumu būvju teritorija, ar dzīvojamo apbūvi), kam trokšņa robežlielums Ldiena ir noteikts 55 dB(A).

Blakus nekustamā īpašuma “Dimanti” teritorijai, atrodas dzīvojamā ēka ``Tekas`` (Vilces pag., Jelgavas nov., LV-3026), kas atbilstoši spēkā esošajam Jelgavas novada teritorijas plānojumam atrodas lauksaimniecības zemē (L1). Novērtējumā tai arī trokšņa robežlielums Ldiena ir noteikts 55 dB(A).

B-3.Tabula. Trokšņa rādītāji tuvējo viensētu tuvumā.

Izmantoto tehnikas vienību darba laiks un radītā skaņas jauda ir norādīta 2.tabulā. Uzņēmuma darba laiks ir no plkst. 8:00-17:00 (pusdienu pārtraukums no 13:00-14:00). Vakarā un naktī nav paredzēta autotransporta kustība.

Esošās situācijas novērtējumā tika izvērtēta Bruģa ražotne, kas arī atrodas “Dimanti”, Vilces pagasts, Jelgavas novads, LV-3026. Aprēķinos tiek izmantotas 11.07.2017 gada trokšņa līmeņa mērījumu vērtības (iesnieguma 3.pielikums). Izmantotās vērtības apkopotas 2023.gada maijā izstrādātajā trokšņa novērtējuma 5.tabulā (skat. Atļaujas 1.pielikuma B-4. un B-5. Tabulu). Izmantojot skaņas jaudas saskaitīšanas formulu (skat. trokšņa novērtējuma “Trokšņa aprēķini”), tika aprēķināts, ka radītais industriālā trokšņa līmenis atbilst 97,0 dB(A).

Apkopojums par trokšņa avotu radīto skaņas jaudas līmeni ir sniegts B-4. tabulā. Aprēķinā izmantoti uzņēmuma sniegtie dati par tehnikas skaņas jaudas līmeni vai izmantoti līdzīgu tehnikas vienību skaņas jaudas līmeņi. Paredzētajā darbībā izmantotās tehnikas vienības (vai analogas).

B-4.Tabula. Apkopojums par trokšņa avotu radīto skaņas jaudas līmeni

Piezīmes: (1)-Tehniskā specifikācija elektroniskā formātā pievienota trokšņa novērtējuma pielikumā.

(2) -Skaņas līmeņa pārvēršana skaņas jaudas līmenī atbilstoši tehniskai specifikācijai (7m attālumā tika nomērīti 85dB), xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxx.xxx/xxxxxxxxxx- soundpower.htm ; (3) - xxxxx://xxxxxxxxx.xxx/xxxxxxxxxxx/Xxxxxxxxxx_Xxxxxxxxx_XXX0000.xxx

B-5.Tabula. Avotu skaņas jaudas līmenis

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.16, trokšņa robežlielums dienas periodam individuālo (savrupmāju, mazstāvu vai viensētu) dzīvojamo māju, bērnu iestāžu, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorijā noteikts 55 dB. Salīdzinot apbūves teritorijās esošo uztvērējpunktu modelēšanas un aprēķinu rezultātus ar Ministru Kabineta noteikumu Nr.16 noteiktajiem robežlielumiem, robežlielumu pārsniegumi paredzētās darbības laikā nav sagaidāmi.

Dienesta vērtējums:

Operators iesniegumā norāda, ka plānotās darbības rezultātā ikdienas darba režīmā trokšņa traucējuma radīšana nav sagaidāma, ņemot vērā esošo trokšņa situāciju, trokšņa avotu izvietojumu un plānotās darba stundas, kā arī citu troksni mazinošo elementu – apkārt esošā ražošanas ēku apbūve, izejmateriālu un plānoto būvgružu kaudzes, esošo zemes valni, kas norobežo laukuma A malu, kā arī tuvāko vērtējamo teritoriju attālumu un izvietojumu.

Darbības zonas apkārtnē paredzamas arī vibrācijas, tomēr tās būs izteikti lokālas (ietekmes pamatā tikai konkrētās darba vietas/darba vidi) un nesniegsies ārpus paredzētās darbības teritorijas. Identiski kā šobrīd bruģakmens ražošanā vibroblietes lietošanas procesā. Būvniecības atkritumu reģenerācijas procesā neveidosies elektromagnētiskais starojums.

Atbilstoši SIA “Vides Eksperti” 2023.gada maijā izstrādātam “Trokšņu ietekmes novērtējumam otrreizējo minerālo materiālu ražotnes darbībai zemes īpašumā

„Dimanti”, Vilces pagastā” Jelgavas novadā īpašumā ar kad. Nr. 54900030201” (trokšņu līmeņa testēšanu veica SIA “R & S TET”). Plānotā darbība paredzēta esošā rūpnieciska lietojuma zemes gabalā ar kopplatību 7,739 ha, izmantojot aptuveni 3800 m2 lielu laukumu īpašuma D galā.

Operatoram jānodrošina, lai būvgružu drupināšanas, smalcināšanas un sijāšanas laikā netiktu pārsniegti MK 07.01.2014. noteikumos Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.16) noteiktie trokšņa robežlielumi MK noteikumu Nr.16, 2.pielikumā noteiktajās apbūves teritorijās.

Jelgavas novada pašvaldība 31.07.2023. vēstulē Nr. JNPIP/3-18/23/651 par B kategorijas piesārņojošās darbības iesniegumu neiebilst SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “IGATE”” plānotajai būvniecības atkritumu apsaimniekošanas darbībai, bet norāda, ka “Ņemot vērā piesārņojošās darbības atrašanās vietu, pašvaldības ieskatā iekārtu darbība nav pieļaujama brīvdienās un svētku dienās. Izsniedzot B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju, pašvaldība lūdz Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldi ņemt vērā pašvaldības viedokli. Iekārtu darbība nebūtu pieļaujama brīvdienās un svētku dienās”.

SIA “AMECO vide” 04.07.2023. vēstulē Nr. 217/2023 attiecībā uz Jelgavas novada pašvaldība 31.07.2023. vēstuli Nr. JNPIP/3-18/23/651 sniedz sekojošu skaidrojumu:

“SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “IGATE”” paredzētā darbība (būvniecības atkritumu reģenerācija) tāpat kā esošā darbība (bruģakmens ražošana) tiek un tiks īstenota tieši šādiem mērķim rezervētā un plānotā teritorijā – ražošanas objektu un noliktavu teritorijā.

Uzņēmuma plānotais kopējais pieņemto un reģenerēto būvniecības atkritumu apjoms sastāda 27 375 t/gadā, ievērojot nosacījumu 75 t dienā.

Radikāli samazinot darba dienu skaitu (izslēdzot visas brīvdienas un svētku dienas), apstrādājamais un attiecīgi saražotais materiālu apjoms būtiski sarūk un padara projekta realizāciju ekonomiski neizdevīgu. Tāpēc ir nepieciešama ražotnes darbība 365 dienas gadā, kas gan ir teorētiskais maksimālais apjoms. Jāņem vērā, ka darbība tiks veikta tikai tad, kad būs nepieciešams konkrētais saražotais otrreizējais materiāls (vajadzība savās ražotnēs vai konkrēts noieta tirgus).

Pie tam jāņem vērā gan drupināšanas, gan sijāšanas iekārtu ražība 60 – 140 t stundā (ražība ir mainīga atkarībā no drupināmā materiāla gabarītiem un veida), kas nozīmē, ka, lai sadrupinātu 75 t materiāla dienā, tam dienā nepieciešama maksimāli 1 stunda un 25 minūtes.

Sijāšanas darbībai pie plānotā apjoma vispār kopumā ir nepieciešamas tikai 46 darba stundas gadā, kas gan var tikt organizētas tikai un vienīgi darba dienās. Visi ietekmes uz vidi izvērtējumi darbībai veikti pie maksimālajiem scenārijiem, nelabvēlīgākajiem apstākļiem, maksimālā darba laika utt. Darbībai veiktais trokšņa novērtējums rāda, ka trokšņa normatīvi šādā maksimālajā scenārijā netiks pārsniegti. Maksimālajā darbības scenārijā darbība ir plānota pilnīgi katru gada dienu. Visticamāk, reāli brīvdienās un svētku dienās darbība nenotiks, jo to tiešā veidā regulēs pieprasījums pēc saražotajiem materiāliem. Darbs tiks plānots, lai radītu mazāko iespējamo traucējumu, īpaši brīvdienās, drupināšana tiks organizēta laika periodos, kas rada mazāko traucējumu – 11:00 – 16:00. Tomēr būtiski, ka normatīvie akti visām dienām noteikuši vienādus trokšņa robežlielumus, nešķirojot, tā ir daba diena vai brīvdiena. Taču, ņemot vērā, ka uzņēmums ir vietējais uzņēmums ar labu reputāciju, tā interesēs ir labas attiecības ar visiem apkārtējiem iedzīvotājiem un citiem uzņēmumiem. Nepieciešamības gadījumā uzņēmums komunicēs ar tuvākajām dzīvojamām mājām”.

Dienests vērš uzmanību, ka Jelgavas novada dome 28.09.2022. ir pieņēmusi lēmumu Nr. 6 “Par būvniecības atkritumu pārstrādes laukuma izveidošanu”, kurā akceptē un atbalsta SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „Igate”” plānoto darbību – nebīstamu būvniecības atkritumu pārstrādes laukuma izveidi īpašumā “Dimanti”, Vilces pagastā, Jelgavas novadā.

Pašvaldības 28.09.2022. Lēmumā Nr.6 un Jelgavas novada pašvaldības Jelgavas novada īpašuma pārvaldes vēstulē Nr. JNPIP/3-18/22/646 “Par būvniecības atkritumu pārstrādes laukumu izveidošanu” norādīts, ka: “būvgružu savākšanas laukumā atļauts savākt būvniecības atkritumus atbilstoši Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumu Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” prasībām. norādīts, ka būvniecības atkritumu pārstrādes apjomi nedrīkst pārsniegt 75 t dienā un, būvniecības atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas gadījumā, jāvēršas pašvaldībā”.

Jelgavas novada pašvaldības 31.07.2023. vēstulē sniegts priekšlikums, ka SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „Igate”” iekārtu darbība nav pieļaujama brīvdienās un svētku dienās.

Ņemot vērā Jelgavas novada pašvaldības 31.07.2023. vēstulē sniegto viedokli un priekšlikumu Atļaujas nosacījumiem, Dienests Atļaujā izvirza nosacījumu Operatora otrreizējā materiāla ražotnes darbību (būvniecības atkritumu pārstrādes iekārtu darbību, x.xx. reģenerācijas un ar to saistītās darbības) Objektā organizēt darba dienās no pulksten 8:00-17:00.

D sadaļa. Vides piesārņojums 21

a) Atkritumu veidošanās un apsaimniekošana:

Paredzētās darbības ietvaros tiks pieņemtas iesnieguma B sadaļas tabulā uzskaitītās atkritumu klases kopumā līdz 27 375 t/gadā.

Ņemot vērā, ka gadījumā, ja visu apjomu sastāda 170101, 170302, 170504 vai 200202 klases precīzi jau radīšanas vietās sašķiroti atkritumi, atgūt iespējams materiālu 100% apjomā. Līdz ar to ietekme uz vidi vērtēta katra vides aspekta teorētiskajam maksimumam.

Pieņemts, ka maksimāli atšķirotas varētu tikt 2375 t, jo pamatā būvniecības atkritumi tiks piegādāti no uzņēmuma ceļu būves objektiem un tikai brīvā resursa un kapacitātes ietvaros no citiem piegādātājiem.

Visi atkritumi, ko nebūs iespējams sagatavot otrreizējai izmantošanai (piemaisījumi), tiks nodoti atkritumu apsaimniekotājam, kas saņēmis nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas atļaujas.

Šķirošanas, sijāšanas un drupināšanas procesu rezultātā radīsies vai nu atkritumu klases saskaņā ar iesnieguma B sadaļas izejošās plūsmas tabulu (ja tirgū nav pieprasījuma pēc šiem materiāliem kā materiāliem), vai būvniecībā un teritoriju labiekārtošanas darbos izmantojami materiāli - atsevišķas frakcijas vai maisījums no sijāta un/vai drupināta betona, ķieģeļiem, minerālmateriāliem, piemēram, smilts un akmeņiem, pāršķirotiem būvniecības atkritumiem, kas paredzēti turpmākai izmantošanai. Būtiski, ka drupināšana un sijāšana tiks īstenota tikai tad, ja savās ražotnēs vai tirgū būs pieprasījums pēc konkrētajiem otrreizējiem materiāliem, t.i., izpildot konkrētu pasūtījumu un tādējādi vienlaikus nodrošinot, ka šie materiāli nestāvēs gadu un pēc pilnas īstenotas pārstrādes nekļūs par atkritumiem. Ja pēc konkrētajiem otrreizējiem materiāliem pieprasījuma nebūs, uzņēmums drupināšanu un sijāšanu neveiks.

Vienlaicīgi uzglabāšanas laukumā atradīsies līdz 7000 t pieņemto būvgružu, kā arī sašķirotais un/vai pārstrādātais materiāls.

Atkritumu plūsmas shēma pievienota iesnieguma 8. pielikumā (skat. Atļaujas 6.pielikumā), bet uzņēmuma kvalitātes kontroles procedūra būvniecības atkritumu beigu statusa piemērošanai – iesnieguma 9. pielikumā. Informācija par darbībām ar atkritumiem apkopota 21. un 22. tabulā.

Tiks vests žurnāls atbilstoši MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 788 prasībām, kur katru darba dienu fiksēs datus par konkrētās darba dienas laikā ievestajiem un izvestajiem atkritumu veidiem un daudzumiem.

Saskaņā ar MK 28.08.2018. noteikumos Nr. 548 “Otrreizējo izejvielu uzskaites kārtība” noteikto īpašā žurnālā tiks reģistrētas darbības ar saražotajām un realizētajām otrreizējām izejvielām. Ierakstu žurnālā izdarīs, novietojot saražotās otrreizējās izejvielas uzglabāšanai pirms to realizācijas, kā arī, realizējot otrreizējās izejvielas. Dati katru ceturksni tiks apkopoti un līdz nākamā mēneša 20. datumam nosūtīti Valsts vides dienestam.

Visi reģistrētie dati apkopotā veidā tiks iesniegti valsts vides statistikas gada pārskatā “Nr. 3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem”.

b) maksimālās un minimālās bīstamo atkritumu masas plūsmas, maksimālā un minimālā siltumspēja, maksimāli pieļaujamais piesārņojums ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, tai skaitā ar polihlorētajiem bifeniliem, polihlorētajiem terfeniliem, hloru, fluoru, sēru un smagajiem metāliem.

Operatora darbība nebūs saistīta ar bīstamajiem atkritumiem. Tomēr ņemta vērā iespēja, ka starp jauktiem būvniecības materiāliem, jo īpaši no citiem atkritumu radītājiem pieņemtiem, var kā piemaisījumi būt iejauktas nolietotas autoriepas, elektriskas/elektroniskas ierīces/iekārtas un izņēmuma gadījumos kādi bīstami atkritumi (azbestu saturoši, luminiscences spuldzes, piesārņots iepakojums u.tml.).

Gadījumā, ja būvniecības atkritumu šķirošanas ietvaros tiks konstatēti kādi neatbilstošu vai bīstamu atkritumu piemaisījumi, tie tiks ievietoti atsevišķā konteinerā un nodoti atbilstošam konkrētā atkritumu veida apsaimniekotājam. Tomēr tas ir izņēmuma gadījums, ne ikdienas situācija.

Konstatējot liela apjoma bīstamu atkritumu piemaisījumus, konkrētā krava tiks atgriezta nosūtītājam.

c) Pasākumi, kas veicami, lai samazinātu ietekmi uz vidi pēc tam, kad daļa iekārtas vai visa iekārta pārtrauc darbību,

Pārvadāti tiks gan savāktie (atvestie), gan šķirošanas rezultātā atšķirotie (izvedamie) atkritumi ar vienu kopīgu autoparku, kas iekļauts atkritumu apsaimniekošanas atļaujā Nr. AP22AA0001.

SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” 09.04.2022. saņemta atkritumu apsaimniekošanas atļauja Nr. AP22AA0001 atkritumu pārvadāšanai, kas pārskatīta un aktualizēta 29.12.2022., un ir spēkā esošs (23.02.2023.) finanšu nodrošinājums. Finanšu nodrošinājums šobrīd tiek palielināts, ņemot vērā 11.04.2023. spēkā stājušos grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Pēc visu nepieciešamo izvērtējumu un atļauju saņemšanas, attiecīgi tiks grozīta pārvadājumu atļauja Nr. AP22AA0001, iekļaujot jaunu galamērķi un attiecīgus pārvadājumu veidus un apjomus. Atkritumu pārvadāšanas procesi atspoguļoti 22. tabulā.

Dienesta vērtējums:

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.788 7.punktu, būvniecības atkritumu savākšanas laukums ir - speciāli aprīkota iežogota vieta tādu būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai, kuri nav uzskatāmi par bīstamajiem atkritumiem, atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus, un uz kuriem attiecas normatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību. Dienests norāda, ka nebīstamu atkritumu šķirošanas rezultātā nevar rasties bīstamie atkritumi (tādā gadījumā šie atkritumi, kas klasificējami kā bīstamie, ir jāpieņem ar bīstamo atkritumu klasi, savukārt, Operators varēs apsaimniekot tikai tādas atkritumu klases, kas ir norādītas Atļaujā).

Ja Operatora darbības rezultātā no ienākošās atkritumu plūsmas tiek atšķirotas vēl citas atkritumu klases, kas nav norādītas atļaujā, tās nepieciešams klasificēt saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 302 pielikumu.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.788 24.punktam, Operatoram objektā ir jānodrošina, ka pie būvniecības atkritumu savākšanas un šķirošanas vietas tiek izvietota izkārtne, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

- attiecīgās atkritumu savākšanas un šķirošanas vietas apsaimniekotājs (firma, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā, juridiskā adrese, kontaktinformācija (tālruņa numurs, e-pasts));

- attiecīgās atkritumu savākšanas un šķirošanas vietas darba laiks;

- atkritumu veidi, kurus pieņem attiecīgajā atkritumu savākšanas un šķirošanas vietā.

Savukārt, atbilstoši MK noteikumu Nr.788, 25.punktam, uz konteinera, kuru izmanto būvniecības atkritumu laukumā, izvieto norādes valsts valodā vismaz ar šādu informāciju:

- konteinerā ievietojamo atkritumu veids;

- atkritumu apsaimniekošanas komersants, kuram pieder attiecīgais konteiners, un tā kontakttālrunis.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.788 10.3.punktam, būvniecības atkritumu savākšanas laukumā atkritumus uzglabā atbilstoši izsniegtajā atļaujā norādītajiem termiņiem un apjomiem un izved ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Dienests norāda, ka objektā nav pieļaujama pārmērīga atkritumu uzkrāšana, kā arī ilgstoša glabāšana, neveicot tālākas darbības ar atkritumiem. Atkritumi jānodod uzņēmumiem, kas saņēmuši attiecīgas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas un finanšu nodrošinājumu. Operatoram stingri jāievēro Atkritumu apsaimniekošanas likuma 2. un 5.panta prasības - veicināt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai vai veicināt atkritumu pārstrādi.

Operatora darbības rezultātā radītos atkritumus, kurus iespējams reģenerēt un pārstrādāt, nodot atkritumu apsaimniekotājiem, kuriem ir izsniegtas atļaujas atkritumu reģenerācijai, pārtsrādei vai atkritumu sagatavošanai reģenerācijai, un tikai tos atkritumus, kurus nav iespējams reģenerēt un atkārtoti izmantot, nodot apglabāšanai sadzīves atkritumu poligonos.

Nododot atkritumus apglabāšanai, uzņēmumam jāievēro normatīvajos aktos noteiktais par to, kādus atkritumus var nodot attiecīgajai apglabāšanai saskaņā ar izsniegtās atļaujas nosacījumiem.

Vienlaikus Dienests norāda, ka izlietots absorbents, kurš ir piesārņots ar bīstamām vielām (atkritumu klases kods 150202), kas rodas nolijumu savākšanas rezultātā, ir jānodod komersantam, kas ir saņēmis attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanas atļauju un finanšu nodrošinājumu.

Pēc kvalitātes kontroles procedūras ieviešanas SIA „CBS “IGATE”” par saražotajām un realizētajām otrreizējām izejvielām (sadrupināto, sijāto materiālu) veiktās darbības elektroniski jāreģistrē otrreizējo izejvielu uzglabāšanas un realizācijas uzskaites žurnālā saskaņā ar MK 28.08.2018. noteikumos Nr.548

„Otrreizējo izejvielu uzskaites kārtība” noteikto kārtību. Dienesta vērtējumu skatīt Atļaujas 1.pielikuma 8.punktā. Atļaujas “C” sadaļā izvirzīti atbilstoši nosacījumi.

21.Tabula. Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem

Atkritumu klase(1)

Atkritumu nosaukums

(1)

Atkritumu bīstamība

(2)

Pagaidu glabāšanā (tonnas)

(3)

Ienākošās atkritumu plūsma (t/gadā)

Izejošās atkritumu plūsmas (t/gadā)

Saražots

saņemts no citiem uzņēmumiem

kopā

Pārstrādāts

Apglabāts

Kopā izejošās atkritumu plūsmas (t/g) (5)

Kopā

Galvenais avots

t/gadā

daudzu ms

R-

kods(4)

Daudzums

D kods

Būvniecības atkritumu laukumā pieņemtie atkritumi

170101

Betons

Nebīstami

7000

27 375

R13

27 375

170102

Ķieģeļi

Nebīstami

170103

Flīzes, kārniņi un keramika

Nebīstami

170107

Betona, ķieģeļu, dakstiņu, flīžu, keramikas maisījumi,

kas nav 170106 klase

Nebīstami

170302

Asfaltu saturoši

maisījumi, kuri neatbilst 170301 klasei

Nebīstami

170504

Augsne un akmeņi, kas neatbilst 170503 klasei

Nebīstami

170802

Būvmateriāli uz ģipša bāzes, kuri neatbilst

170801 klasei

Nebīstami

200202

Augsne un akmeņi

Nebīstami

170904

Būvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901,

170902, 170903 klasei

Nebīstami

R12B, R13

Šķirošanas rezultātā radītie atkritumi

170411

Kabeļi, kuri neatbilst 170410 klasei

Nebīstami

Šķirošanas darbība

2375

R13

2375

170604

Izolācijas materiāli, kuri neatbilst 170601

un 170603 klasei

Nebīstami

170904*

Būvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901,

170902 un 170903

klasei

Nebīstami

191202

Melnie metāli

Nebīstami

191204

Plastmasa un gumija

Nebīstami

191205

Stikls

Nebīstami

191207

Koksne, kas neatbilst

191206 klasei

Nebīstami

191212

vai 191216**

Atkritumu mehāniskās apstrādes atkritumi (arī materiālu maisījumi), kuri neatbilst 191211 klasei vai Pāršķiroti būvniecības atkritumi, kas paredzēti turpmākai izmantošanai

(piemēram, ceļu būvē)

Nebīstami

10 000

Šķirošanas darbība

25 000

Pēc šķirošanas uz drupināšanu un sijāšanu novirzītie atkritumi

170101

Betons

Nebīstami

Iekļauts pirmsšķirošanas (pieņemšanas) apjomā

Atkritumu šķirošanas darbība

27 375***

27 375

170102

Ķieģeļi

Nebīstami

170103

Flīzes, kārniņi un keramika

Nebīstami

170107

Betona, ķieģeļu, dakstiņu, flīžu, keramikas maisījumi, kuri neatbilst 170106

klasei

Nebīstami

170302

Asfaltu saturoši

maisījumi, kuri neatbilst 170301 klasei

Nebīstami

170504

Augsne un akmeņi, kas neatbilst 170503 klasei

Nebīstami

170802

Būvmateriāli uz ģipša bāzes, kuri neatbilst 170801 klasei

Nebīstami

200202

Augsne un akmeņi

Nebīstami

Piezīmes: (1), (2) - atbilstoši normatīvo aktu prasībām par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

(3) - būvnicības atkritumu apsaimniekošanas laukuma (tehnoloģiskā laukuma) shēma, x.xx. atkritumu izvietojums teritorijā atbilstoši Atļaujas 5. pielikumam.

(4) - R-kods – atkritumu reģenerācijas veids atbilstoši normatīvo aktu prasībām par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem. R12B-atkritumu šķirošana; R5-citu neorganisko materiālu pārstrāde vai attīrīšana; R13-atkritumu uzglabāšana (izņemot pagaidu uzglabāšanu atkritumu rašanās vietās pirms to savākšanas), pirms tiek veiktas jebkuras darbības, kas apzīmētas ar kodu R1, R2, R3, R4, R5, R6, R7, R8, R9, R10, R11 un R12, atbilstoši normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktajiem termiņiem),

(5) - uzņēmums, kas Dienestā ir saņēmis atļauju attiecīgu atkritumu veidu apsaimniekošanai un finanšu nodrošinājumu.

* - ja piegādāts tāds maisījums, ko nav iespējams manuāli sašķirot un kas citādi nav piemērots drupināšana un/vai sijāšanai

** - reģenerēts (šķirots) materiāls, ko gada laikā neizlieto ne savām ražošanas vajadzībām, ne arī pārdod tirgū, t.i., reģenerēts otrreizējais materiāls, kas glabāts ilgāk kā gadu un zaudējis materiāla statusu. Drupināšana un sijāšana tiks īstenota tikai tad, ja savās ražotnēs vai tirgū būs pieprasījums pēc konkrētajiem otrreizējiem materiāliem, t.i., izpildot konkrētu pasūtījumu un tādējādi vienlaikus nodrošinot, ka šie materiāli nestāvēs gadu un pēc pilnas īstenotas pārstrādes nekļūs par atkritumiem. Ja pēc konkrētajiem otrreizējiem materiāliem pieprasījuma nebūs, uzņēmums drupināšanu un sijāšanu neveiks, bet pēc šķirošanas atgūtos materiālus nodos kā atkritumus, attiecīgi piemērojot norādītās klases 191212 vai 191216.

*** - scenārijā, ja visu apjomu sastāda 170101, 170302, 170504 vai 200202 klases precīzi jau radīšanas vietās sašķiroti atkritumi, atgūt iespējams materiālu 100% apjomā.

22.Atkritumu savākšana un pārvadāšana

Atkritumu klase	Atkritumu nosaukums	Atkritumu bīstamība	Savākšanas veids	Pārvadāto atkritumu daudzums (t/gadā)	Pārvadāšanas veids	Pārvadāšanas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) vai atkritumu radītājs	Uzņēmums (uzņēmēj- sabiedrība), kas saņem atkritumus
170101	Betons	Nebīstami	Konteineri/ atklātas krautnes	27 375	Autotransports	SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība ”IGATE”” vai atkritumu pārvadātājs, kas saņēmis atbilstošu atļauju	SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība ”IGATE””
170102	Ķieģeļi	Nebīstami
170103	Flīzes, kārniņi un keramika	Nebīstami
170107	Betona, ķieģeļu, dakstiņu, flīžu, keramikas maisījumi, kuri neatbilst 170106 klasei	Nebīstami
170302	Asfaltu saturoši maisījumi, kuri neatbilst 170301 klasei	Nebīstami
170504	Augsne un akmeņi, kas neatbilst 170503 klasei	Nebīstami
170802	Būvmateriāli uz ģipša bāzes, kas nav 170801 klase	Nebīstami
170904	Būvniecības atkritumi, kas nav 170901, 170902,170903	Nebīstami
200202	Augsne un akmeņi	Nebīstami
170411	Kabeļi, kuri neatbilst 170410 klasei	Nebīstami	Konteineri	2375	Autotransports	SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība ”IGATE”” vai atkritumu pārvadātājs, kas saņēmis atbilstošu atļauju	Atkritumu apsaimniekotājs, kas saņēmis atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas atļauju
170604	Izolācijas materiāli, kuri neatbilst 170601,170603 kl.	Nebīstami
170904*	Būvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901, 170902 un 170903 xxxxxx	Xxxxxxxxx
191202	Melnie metāli	Nebīstami

191204	Plastmasa un gumija	Nebīstami
191205	Stikls	Nebīstami
191207	Koksne, kas neatbilst 191206 klasei	Nebīstami
191212 vai 191216**	Atkritumu mehāniskās apstrādes atkritumi (arī materiālu maisījumi), kuri neatbilst 191211 klasei vai Pāršķiroti būvniecības atkritumi, kas paredzēti turpmākai izmantošanai (piemēram, ceļu būvē)	Nebīstami	Konteineri	25 000	Autotransports	SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība ”IGATE”” vai atkritumu pārvadātājs, kas saņēmis atbilstošu atļauju	Atkritumu apsaimniekotājs, kas saņēmis atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas atļauju

* - ja piegādāts tāds maisījums, ko nav iespējams manuāli sašķirot un kas citādi nav piemērots drupināšana un/vai sijāšanai

Dienesta vērtējums:

Atkritumu šķirošanas rezultātā radītos atkritumus, kā arī uzkrātos atkritumus ir jānodod ar atbilstošām atkritumu klasēm saskaņā ar MK. noteikumiem Nr. 302 pielikuma atkritumu klasifikatoru.

Dienests norāda, ka ja no ārzemēm tiek ievesti klases 170302 (asfaltu saturoši maisījumi, kuri neatbilst 170301 klasei) atkritumi, tad ir jānodrošina, ka pārrobežu pārvadājumiem būtu pieveinoti testēšanas pārskati - jānosaka benzo(a)pirēna sastāvs šajos atkritumos. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumos benzo(a)pirēna saturs nedrīkst pārsniegt 50 mg/kg; saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.1013/2006 par atkritumu sūtījumiem, bitumena viela (asfalta atkritumi), kas radušies ceļu būvniecībā un uzturēšanā un kas nesatur darvu - benzol[a]pirēna koncentrācija nedrīkst būt 50 mg/kg vai augstāka.

D sadaļa. Vides piesārņojums 22 Neattiecas

Ja A kategorijas piesārņojošas darbības iekārtā izmanto tādas bīstamas ķīmiskas vielas, kas var radīt augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu, tad operators iesniedz pamatziņojumu, kas izstrādāts saskaņā ar to normatīvo aktu prasībām, kas nosaka pamatziņojuma izstrādes kārtību un saturu.

Dienesta vērtējums: Uz piesārņojošo darbību neattiecas.

E sadaļa. Monitorings 23

Gaisa, ūdens, zemes, trokšņa un atkritumu monitoringa apraksts.

Tā kā uzņēmuma darbība izvietota rūpnieciskās ražošanas teritorijā un plašas teritorijas ap to ir zonētas kā lauksaimnieciskas teritorijas, bet izvērtējumi (emisijai gaisā un trokšņa emisijai) neuzrāda kādu robežlielumu pārsniegumu draudus, nav nepieciešams īstenot trokšņa vai gaisa kvalitātes monitoringu. Tā kā netiks radīti ražošanas notekūdeņi un liela apjoma vai piesārņoti nokrišņu notekūdeņi, nav nepieciešams īstenot to kvalitātes monitoringu.

Tiks ierīkots atkritumu uzskaites žurnāls, lai precīzi izsekotu ienākošo/izejošo atkritumu plūsmu un visas ar atkritumiem veiktās darbības. Pārvadājumi tiks uzskaitīti APU sistēmā. Tiks ierīkots arī saražoto otrreizējo izejvielu uzskaites žurnāls.

Dienesta vērtējums:

Atbilstoši MK noteikumu Nr.788 28.punktam un pielikumam (atkritumu uzskaites žurnāla paraugam), Operatoram katru dienu Objektā ir jāveic ievesto un izvesto atkritumu veidu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, un daudzuma (ar svariem jāveic Objektā ievesto un izvesto atkritumu masas noteikšana tonnās) reģistrācija ar atkritumiem veikto darbību reģistrācijas žurnālā.

Operatoram jānodrošina atkritumu pārvadājumu uz atkritumu pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtām uzskaiti, izmantojot Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmu (APUS), atbilstoši MK 18.02.2021. noteikumu Nr.113 “Atkritumu pārvadājumu uzskaites kārtība” prasībām. Atkritumu reģistrācijas kartēm-pavadzīmēm jāatbilst normatīvo aktu prasībām par atkritumu un to pārvadājumu uzskaiti, veidlapām.

F sadaļa. Pasākumi, kas veicami, pārtraucot iekārtas vai tās daļas darbību, lai samazinātu ietekmi uz vidi 24 Pasākumi, kas veicami, lai samazinātu ietekmi uz vidi pēc tam, kad daļa iekārtas vai visa iekārta pārtrauc darbību:

Slēdzot iekārtu, atbilstoši vides aizsardzības prasībām no teritorijas jāizved un jānodod licencētiem atkritumu apsaimniekotājiem visu veidu atkritumi. Jādemontē un jāpārdod vai jānodod kā atkritumi ražošanas iekārtas. Jāveic teritorijas sakārtošana.

Pārtraucot uzņēmuma darbību, 30 dienas pirms darbības pilnīgas pārtraukšanas jāiesniedz attiecīgs iesniegums Valsts vides dienestā.

G sadaļa. Kopsavilkums 1

Operators: ir SIA “Ceļu būves sabiedrība “IGATE””, juridiskā adrese: Xxxxxxxxx xxxx 0, Xxxxxxx, XX-0000.

Iekārta: bruģakmens ražotne un būvniecības atkritumu reģenerācijas laukums, adrese: “Dimanti”, Vilces pagasts, Jelgavas novads, LV-3026.

G sadaļa. Kopsavilkums 2

SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”’ savu darbību īsteno kopš 1991. gada un, ņemot vērā tās ilgstošo pieredzi, kvalificētos darbiniekus, sertificētus un zinošus būvdarbu vadītājus ceļu, ēku, ūdensapgādes un kanalizācijas būvniecībā, kā arī precīzus darba izpildes termiņus, ir kļuvusi par vienu no vadošajiem ceļ būves nozares uzņēmumiem valstī.

Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir ceļu, ielu, laukumu un meža ceļu būvniecība.

Lai nodrošinātu veicamā darba kvalitāti, efektivitāti un nolīgto termiņu izpildi, SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” ir izveidojusi un attīstījusi pati sav bruģa, asfalta un minerālmateriālu ražotnes, tādējādi nodrošinot gan savus būvobjektus, gan citus būvniecības uzņēmumus ar vienmēr pieejamiem augstas kvalitātes izejmateriāliem.

SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” bruģakmens ražotne (esoša darbība) un otrreizējo minerālo materiālu ražotne (plānotā darbība) atrodas zemes īpašumā „Dimanti”, Vilces pagastā, Jelgavas novadā.

G sadaļa. Kopsavilkums 31

Paredzētās darbības īstenošanai (būvniecības atkritumu reģenerācija otrreiz izmantojamos materiālos) tiešā veidā ūdens nav nepieciešams. Ūdens ir nepieciešam bruģakmens ražošanā (5000 m3/gadā) un tas paliek procesā (nerada notekūdeņus).

Ražošanas un darbinieku sadzīves (500 m3/a) vajadzībām ūdens tiek saņemts no Vilces ciema centralizētā ūdensvada.

Ūdens mitrināšanas vajadzībām (100 m3/gadā) būvniecības atkritumu apstrādes laikā ilgstošu beznokrišņu periodos, apstākļos, kas teorētiski var radīt pastiprin putekļu veidošanos un traucētu izkliedi, tiks ņemts no ugunsdzēsības baseina un piegādāts ar autocisternu.

G sadaļa. Kopsavilkums 32

Uzņēmuma ražošanas procesa nodrošināšanai galvenie izejmateriāli ir apsaimniekojamie nebīstamie atkritumi – būvniecībā radušies atkritumi (27 375 t gadā). Bruģakmens ražotnē galvenās izejvielas ir ūdens (5000 m3/a), cements (4000 t/a), inertie materiāli (smilts, šķembas 11 500 t/a) un piedevas (plastifikatori, superplastifikatori, pretsala piedevas, sacietēšanas paātrinātāji un palēninātāji (550 t), kā arī dažādu veidu metāla un polipropilēna fibras un krāsu pigmenti. Līd ar to daļa būvniecības atkritumu pārstrādē atgūto produktu tiks izmantoti uz vietas bruģakmens ražotnē kā izejmateriāli.

Darbinieku sadzīves telpu apsildei pavasara un rudens sezonā uzņēmumā uzstādīti divi apkures katli “KAU-100” ar katra uzstādīto siltuma jaudu 0,1 MW un ievadīto siltuma jaudu 0,125 MW (lietderības koeficients 0,8). Apkures katlos kā kurināmais tiek izmantota malka līdz 15 tonnām gadā katram.

Iekrāvēju un iekārtu darbināšanai tiks izmantota dīzeļdegviela (500 t/a), kas netiks uzglabāta darbības teritorijā, bet pievesta tūlītējai uzpildīšanai no tuvējām degvielas uzpildes stacijām.

G sadaļa. Kopsavilkums 33

Bīstamas ķīmiskas vielas ir dīzeļdegviela (kas netiek uzglabāta teritorijā), cements un atsevišķas piedevas, kas betona izstrādājumu ražošanā tiek izmantotas relatīvi nelielos apjomos. Dīzeļdegvielas un cementa lietojumu šobrīd nav iespējams aizstāt ar citām vielām.

G sadaļa. Kopsavilkums 34

Summārā piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniegs gaisa kvalitātes robežlielumu nevienai no piesārņojošām vielām.

Visas darbības ar atkritumiem tiks veiktas tikai uz cietā seguma (tehnoloģiskajā laukumā), tādējādi izslēdzot jebkāda veida būtiskas tiešas emisijas augsnē, virszemes un pazemes ūdeņos iespējamību.

Ražošanas notekūdeņi neveidojas.

G sadaļa. Kopsavilkums 35

Paredzētās darbības ietvaros tiks pieņemtas iesnieguma B sadaļas tabulā uzskaitītās atkritumu klases kopumā līdz 27 375 t/gadā.

Ņemot vērā, ka gadījumā, ja visu apjomu sastāda 170101, 170302, 170504 vai 200202 klases precīzi jau radīšanas vietās sašķiroti atkritumi, atgūt iespējams materiālu 100% apjomā.

Līdz ar to ietekme uz vidi vērtēta katra vides aspekta teorētiskajam maksimumam.

Pieņemts, ka maksimāli atšķirotas varētu tikt 2375 t, jo pamatā būvniecības atkritumi tiks piegādāti no uzņēmuma ceļu būves objektiem un tikai brīvā resursa u kapacitātes ietvaros no citiem piegādātājiem.

Vienlaicīgi uzglabāšanas laukumā atradīsies līdz 7000 t pieņemto būvgružu, kā arī sašķirotais un/vai pārstrādātais materiāls.

Visi radītie atkritumi tiks nodoti atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas saņēmuši attiecīgu atļauju darbībām ar šāda veida atkritumiem. Netiks veidoti lieli atkritumu uzkrājumi – tiklīdz tiks nokomplektēts konteiners (vai cita pilna tara), tā tiks nodota atkritumu apsaimniekotājiem, lai nepārtraukti nodrošinātu tukšu taru atkritumu izvietošanai.

G sadaļa. Kopsavilkums 36

Paredzētās darbības maksimālajam scenārijam (apjomi un darba stundas) ir sagatavots trokšņa novērtējums. Tā kā darbība notiks tikai dienas laikā (ne vakara u nakts stundās) un plašas apkārtējās teritorijas ir zonētas kā lauksaimnieciska lietojuma teritorijas, secināts, ka, salīdzinot apbūves teritorijās esošo uztvērējpunktu modelēšanas un aprēķinu rezultātus ar MK 07.01.2014. noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteiktajiem robežlielumiem, paredzētās darbības radīti robežlielumu pārsniegumi dienas periodam nav sagaidāmi. Būtiski, ka lauksaimniecības zemēs izvietotā dzīvojamā apbūve - tuvākā dzīvojamā māja “Tekas” – ir vērtēta attiecībā pret dzīvojamās apbūves (ne lauksaimniecības zemju) robežlielumiem un prasībām.

G sadaļa. Kopsavilkums 4

Tāpat objektam nav nepieciešams civilās aizsardzības plāns saskaņā ar MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 563 “Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas u noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība”.

Tā kā darbības notiks ar būvniecības materiāliem, no kā lielākā masas daļa ir nedegoši, un pārējie ir materiāli, kas nevar pašaizdegties nekādos apstākļos, ugunsgrēks var izcelties tikai klaju ugunsdrošības prasību pārkāpumu dēļ vai tīšas dedzināšanas rezultātā. Uzņēmuma teritorija no visām pusēm ir norobežota a klajām, lauksaimnieciska lietojuma teritorijām, kas neļaus ugunsgrēkam izplatīties. Ņemot vērā visu minēto, plaša apjoma ugunsgrēks nav iespējams. Apkopojo datus un viedokļus par līdz šim reģistrētajām ugunsnelaimēm, x.xx. apjomīgām riepu degšanām, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos, Valsts vides dienests vienmēr ir publiskojis viedokli, ka kaitējums videi vai nu nav nodarīts, vai ir nebūtisks un nekāds apdraudējums nepastāv. Līdz ar to, ņemot vērā apsaimniekojamo atkritumu veidus un apjomus, jāsecina, ka ugunsgrēks šajā objektā nav būtisks ne drošības, ne vides risks.

Ugunsdzēsības ūdens ieguvei teritorijā ir ierīkots mākslīgs ugunsdzēsības baseins (dīķis).

G sadaļa. Kopsavilkums 5

Šajā iesniegumā ir iekļauti aktuālie nākotnes plāni, kā īstenošanu būtiski uzsākt pēc iespējas ātrāk, jo uzņēmuma ražošanas vajadzībām otrreizējās izejvielas ir nepieciešamas tieši tagad.

2. PIELIKUMS

Sarakste ar pašvaldību un citām iestādēm sakarā ar B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanu: norādes par datumiem, tai skaitā iesniegumu un to precizējumu vai papildinājumu iesniegšanas datumi

Saņemšanas/nosūtīšanas datums	Vēstules vai iesnieguma Nr.	Ziņas par vēstulē vai iesniegumā sniegto informāciju
29.05.2023.	SIA “CBS “IGATE”” iesniegums Nr.AB#427326 VVD IS TULPE (1.redakcija)	VVD IS TULPE iesniegts iesniegums B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai
26.06.2023.	Dienesta 26.06.2023. atzinums VVD IS TULPE (iesniegums pieņemts)	Iesniegums pieņemts. Dienesta 26.06.2023. Atzinums par iesnieguma izskatīšanu (nomainīts statuss uz „Gaida papildu informāciju.Pieņemts”) – pieprasīta papildu informācija iesniegšanai līdz 24.07.2023.
26.06.2023.	Valsts vides Dienesta vēstule Nr. 14.4/AP/7396/2023	Informācijas nosūtīšana Veselības inspekcijai un Jelgavas novada pašvaldībai par SIA “CBS “IGATE”” iesniegumu B kategorijas atļaujas saņemšanai
06.07.2023.	Veselības inspekcijas 06.07.2023. atzinums Nr. 2.4.9.-25./195	Par nosacījumiem B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas izsniegšanai (atzinumu skat. Atļaujas 8. pielikumā)
31.07.2023.	Jelgavas novada pašvaldības 31.07.2023. atzinums Nr. JNPIP/3-18/23/651	Par priekšlikumiem atļaujas nosacījumiem (atzinumu skat. Atļaujas 10. pielikumā)
18.07.2023.	SIA “CBS “IGATE”” iesniegums Nr.AB#427326 VVD IS TULPE (2.redakcija)	VVD IS TULPE iesniegts precizēts iesniegums B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai (x.xx. precizēta kvalitātes kontroles procedūra atkritumu beigu statusa piemērošanai, pievienots pielikums “Ēku un ražotņu izvietojuma shēma”, “Laukuma tehnoloģiskā shēma”).
31.07.2023.	Valsts vides Dienesta 31.07.2023. vēstule Nr.14.4/AP/8580/2023	Operatoram nosūtīta vēstule skaidrojumu sniegšanai atbilstoši MK noteikumu Nr.1082 47.punkta prasībām, attiecībā uz Dienestā saņemtiem institūciju priekšlikumiem
04.08.2023.	SIA “AMECO vide” (SIA “CBS “IGATE”” pilnvarotā firma-vides konsultants) 04.07.2023. vēstule Nr. 217/2023	Operatora vēstule-skaidrojumi (atzinumu skat. Atļaujas 11. pielikumā)
16.08.2023.	Izsniegta SIA “CBS “IGATE”” B kategorijas atļauja Nr.AP23IB0063 bruģakments ražošanai un būvniecības atkritumu apsaimniekošanas laukuma darbībai “Dimantos”, Vilces pagastā, Jelgavas novadā.

3. PIELIKUMS

SIA “CBS “IGATE”” objekta “Dimantos”, Vilces pagastā, Jelgavas novadā, izvietojums kartē

Vilces pagasta plānotā (atļautā) izmantošana (izmantots materiāls no Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2011. – 2023. gadam)

4. PIELIKUMS

Ēku un ražotņu izvietojums teritorijā.

5. PIELIKUMS

Būvniecības atkritumu apsaimniekošanas laukuma tehnoloģiskā shēma. Atkritumu izvietojuma shēma.

Document Metadata

Table of Contents

A/B iesniegums Nr.AB#ID427326

Document Metadata

A/B iesniegums Nr.AB#ID427326

1. PIELIKUMS

B-1. Tabula. Pieņemt plānotās atkritumu klases (ienākošā plūsma)

B-2. Tabula. Piesārņojošo vielu aprēķinātās koncentrācijas ārtelpu gaisā

18.Tabula. Notekūdeņu izplūde uz cita operatora attīrīšanas iekārtu

B-3.Tabula. Trokšņa rādītāji tuvējo viensētu tuvumā.

B-4.Tabula. Apkopojums par trokšņa avotu radīto skaņas jaudas līmeni

B-5.Tabula. Avotu skaņas jaudas līmenis

2. PIELIKUMS

Sarakste ar pašvaldību un citām iestādēm sakarā ar B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanu: norādes par datumiem, tai skaitā iesniegumu un to precizējumu vai papildinājumu iesniegšanas datumi

3. PIELIKUMS

SIA “CBS “IGATE”” objekta “Dimantos”, Vilces pagastā, Jelgavas novadā, izvietojums kartē

Vilces pagasta plānotā (atļautā) izmantošana (izmantots materiāls no Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2011. – 2023. gadam)

4. PIELIKUMS

Ēku un ražotņu izvietojums teritorijā.

5. PIELIKUMS

Būvniecības atkritumu apsaimniekošanas laukuma tehnoloģiskā shēma. Atkritumu izvietojuma shēma.

6. PIELIKUMS

Atkritumu plūsmas shēma.

7. PIELIKUMS

Ūdens lietošanas bilances shēma

8. PIELIKUMS

9. PIELIKUMS

10. PIELIKUMS

11. PIELIKUMS

Document Metadata