Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu
Pielikums Nr.1e pie Līguma par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu Nr. LP 8/2004.
Līgums noslēgts 04.08.2004. Līguma darbības termiņš 31.12.2032.
Līgums saskaņots ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju 22.07.2004.
Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu
Ieguldījumu plāna “INVL Maksimālais 16+” PROSPEKTS
Līdzekļu pārvaldītājs: IPAS „INVL Asset Management”
Turētājbanka: ”SEB banka” AS
Ieguldījumu plāna prospekts ir apstiprināts Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības “INVL Asset Management” valdes sēdē 2018. gada 11. septembrī.
Plāna Prospekta grozījumi apstiprināti IPAS „INVL Asset Management” valdes sēdē 2019.gada 23.janvārī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2019.gada 18.februārī.
Plāna Prospekta grozījumi apstiprināti IPAS „INVL Asset Management” valdes sēdē 2020.gada 30.aprīlī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2020.gada 11.maijā.
Plāna Prospekta grozījumi apstiprināti IPAS „INVL Asset Management” valdes sēdē 2021.gada 02.februārī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2021.gada 17.februārī.
Plāna Prospekta grozījumi apstiprināti IPAS „INVL Asset Management” valdes sēdē 2022.gada 27.decembrī un reģistrēti Latvijas Bankā 2023.gada 17.janvārī.
Šis ieguldījumu plāna prospekts ir pielikums līgumam Nr. LP-8/2004 par Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, kas noslēgts starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un AS “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Astra Krājfondi”” 2004. gada 4. augustā. Līguma darbības termiņš ir līdz 2022. gada 31. decembrim. Līgums ir saskaņots ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju 2004. gada 22. jūlijā.
Ieguldījumu plāna prospektu, kā arī citu informāciju par Ieguldījumu plānu un Līdzekļu pārvaldītāju var saņemt IPAS „INVL Asset Management” birojā (adrese: Xxxxxxxxxx xxxx 00X-0, Xxxx, XX-0000, Xxxxxxx; telefons: 67092988) darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.30, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļās.
Pirms lēmuma pieņemšanas par šī Ieguldījumu plāna izvēli, ieteicams iepazīties ar Ieguldījumu plāna prospektā sniegto informāciju. Lūdzu, rūpīgi izlasiet šo Ieguldījumu plāna prospektu un saglabājiet to kā galveno informācijas avotu.
Ieguldījumu plāna prospekts var tikt izplatīts arī citās valodās, bet tekstam latviešu valodā ir noteicošais juridiskais spēks. Ieguldījumu plāna prospekts ir reģistrēts Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2018.gada 9.oktobrī.
Satura rādītājs
Lietoto terminu un saīsinājumu skaidrojums
1. Darījumu ar Ieguldījumu plāna līdzekļiem un Ieguldījumu plāna pārvaldes izmaksu un atlīdzību kopsavilkums
1.1. Maksimālie maksājumi par Ieguldījumu plāna pārvaldi
1.2. Citi maksājumi
2. Ieguldījumu politika un ieguldījumu ierobežojumi
2.1. Ieguldīšanas mērķis
2.2. Ieguldījumu politika
2.2.1 Finanšu instrumentos Latvijā veicamo ieguldījumu politika
2.3. Ieguldījumu objekti un veidi
2.4. Ieguldījumu ierobežojumi
2.4.1. Ieguldījumi valsts, pašvaldību un starptautisko finanšu institūciju vērtspapīros
2.4.2. Ieguldījumi komercsabiedrību kapitāla vai parāda vērtspapīros
2.4.3. Noguldījumi kredītiestādēs
2.4.4. Ieguldījumi ieguldījumu fondos
2.4.5. Ieguldījumi atvasinātajos finanšu instrumentos
2.4.6. Uz Ieguldījumu plāna līdzekļu rēķina izdarāmo aizņēmumu principi un kārtība
2.4.7. Citi Ieguldījumu plāna līdzekļu ieguldījumu ierobežojumi un nosacījumi
3. Ieguldījumu riski
4. Ieguldījumu plāna dalībnieka tiesības
4.1. Tiesības nodot fondētās pensijas kapitālu citam līdzekļu pārvaldītājam vai citam Ieguldījumu plānam
4.2. Tiesības saņemt informāciju
5. Ieguldījuma plāna pārvalde
5.1. Līdzekļu pārvaldītājs
5.1.1. Sabiedrības nosaukums
5.1.2. Juridiskā adrese un izpildinstitūcijas atrašanās vieta
5.1.3. Reģistrācijas datums Komercreģistrā
5.1.4. Vienotais reģistrācijas numurs
5.1.5. Dibināšanas / Reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls
5.2. Informācija par Sabiedrības padomes un valdes locekļiem
5.2.1. Padome
5.2.2. Valde
5.3. Ieguldījumu plāna pārvaldnieks
5.4. Informācija par Līdzekļu pārvaldītāja akcionāriem
5.5. Informācija par citiem Līdzekļu pārvaldītāja pārvaldīšanā esošiem Ieguldījumu plāniem
5.6. Līdzekļu pārvaldītājam maksājamās atlīdzības apjoms, šīs atlīdzības noteikšanas un maksāšanas kārtība
5.7. Turētājbanka
5.7.1. Turētājbankas nosaukums
5.7.2. Juridiskā adrese
5.7.3. Izpildinstitūcijas atrašanās vieta
5.7.4. Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā
5.7.5. Reģistrācijas numurs
5.8. Turētājbankas tiesības un pienākumi veicot turētājbankas funkcijas
5.9. Turētājbankai maksājamās atlīdzības apjoms, šīs atlīdzības noteikšanas un maksāšanas kārtība
5.10. Ieguldījumu plāna zvērināts revidents
6. Ieguldījumu plāna līdzekļu un Ieguldījumu plāna daļas vērtības noteikšanas metodes un kārtība
6.1. Ieguldījumu plāna līdzekļu novērtēšanas vispārīgie principi
6.2. Ieguldījumu plāna līdzekļu novērtēšanas metodes
6.2.1. Pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā novērtēto kapitāla un parāda vērtspapīru novērtēšana
6.2.2. Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēto parāda vērtspapīru novērtēšana
6.2.3. Ieguldījumu fondu apliecību novērtēšana
6.2.4. Termiņnoguldījumu novērtēšana
6.2.5. Atvasināto finanšu instrumentu novērtēšana
6.2.6. Ieguldījumu plāna saistību vērtības aprēķināšana
6.2.7. Aktīvu un saistību ārvalstu valūtā pārvērtēšana
6.2.8. Ienākumu un izdevumu uzskaite
6.2.9. Ieguldījumu plāna aktīvu un saistību novērtēšanas kārtība
6.2.10. Iespējkapitāla tirgus instrumentu novērtēšanas kārtība
6.3. Informācijas sniegšana par Ieguldījumu plāna līdzekļu un Ieguldījumu plāna daļu vērtību
6.4. Ieguldījumu plāna ienākumu atkārtotas ieguldīšanas kārtība
7. Informācija par nodokļiem un nodevām
7.1 Ar ilgtspēju saistītā pirmslīguma atruna
8. Līdzekļu pārvaldītāja valdes paziņojums par Ieguldījumu plāna prospektā iekļautās informācijas patiesumu
LIETOTO TERMINU UN SAĪSINĀJUMU SKAIDROJUMS
Aģentūra un/vai VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;
EEZ Eiropas ekonomiskā zona;
Finanšu instruments vienošanās, kas vienlaicīgi vienai personai rada finanšu aktīvu, bet citai personai –
finanšu saistības vai kapitāla instrumentu;
Ieguldījumu plāns sistematizētu noteikumu kopums, kas izklāstīts Ieguldījumu plāna Prospektā un
saskaņā ar kuru notiek Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšana; šajā Prospektā – Ieguldījumu plāns “INVL Maksimālais 16+”;
Ieguldījumu plāna dalībnieks persona, kas ir reģistrēta VSAA par Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku un
kuras iemaksas VSAA ir nodevusi pārvaldīšanai dalībnieka izvēlētajam līdzekļu pārvaldītājam, ieskaitot tās Ieguldījumu plāna kontā Turētājbankā;
Ieguldījumu plāna daļa uzskaites vienība, kas tiek izmantota Ieguldījumu plāna līdzekļu uzskaitei un
darījumos ar šiem līdzekļiem. Ieguldījumu plāna daļa nav vērtspapīrs;
Ieguldījumu plāna līdzekļu vērtība Ieguldījumu plāna aktīvu un saistību vērtības starpība;
Ieguldījumu plāna līdzekļi Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu daļa, kas tiek pārvaldīta saskaņā ar attiecīgo
ieguldījumu plānu;
Ieguldījumu plāna prospekts Ieguldījumu plāns “INVL Maksimālais 16+” prospekts. Ieguldījumu plāna prospekts ir
sistematizēts noteikumu kopums, saskaņā ar kuru notiek Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšana;
Komisija un/vai FKTK Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas
atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību;
Likums Latvijas Republikas Valsts fondēto pensiju likums;
Līdzekļu pārvaldītājs un/vai
Sabiedrība IPAS „INVL Asset Management”;
ESAO Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija;
Patiesā vērtība summa, par kādu aktīvu iespējams apmainīt vai saistības iespējams izpildīt darījumā
starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām;
Pārvaldīšanas līgums līgums starp Aģentūru un Līdzekļu pārvaldītāju, kas nosaka Valsts fondēto pensiju
shēmas līdzekļu pārvaldīšanas kārtību;
Riska samazināšanas princips finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot Ieguldījumu plāna līdzekļus
ieguldījumu objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus;
Turētājbanka “SEB banka” AS;
Valsts fondēto pensiju shēma valsts organizēts iemaksu veikšanas, iemaksāto līdzekļu administrēšanas un pensiju
izmaksas pasākumu kopums, kas, nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dod iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu, daļu no vecuma pensiju iemaksām ieguldot vērtspapīros un citos aktīvos Likumā noteiktajā kārtībā;
Iespējkapitāla tirgus tirgus, kas piedāvā kapitālu komercsabiedrību finansēšanai to attīstības stadijā.
Normatīvie akti Likums, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums, Komisijas noteikumi un citi Latvijas
Republikas normatīvie akti, kas reglamentē Valsts fondēto pensiju shēmas darbību.
1. DARĪJUMU AR IEGULDĪJUMU PLĀNA LĪDZEKĻIEM UN IEGULDĪJUMU PLĀNA PĀRVALDES IZMAKSU UN ATLĪDZĪBU KOPSAVILKUMS
1.1. Maksimālie maksājumi par Ieguldījumu plāna pārvaldi
Maksimālais apmērs maksājumam par Ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot maksājuma pastāvīgo un mainīgo daļu, rēķinot par pēdējo 12 mēnešu periodu, nepārsniedz 1,1% no Ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības.
Kopējie maksimālie maksājumi par Ieguldījumu plāna pārvaldi (procentos no Ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības) ir šādi:
Maksājuma veids | Maksājuma apjoms (% gadā no aktīvu vidējās vērtības) |
Maksājuma pastāvīgā daļa: | 0,60% |
- x.xx. maksājumi Sabiedrībai | 0,50% |
- x.xx. maksājumi Turētājbankai: | 0,10% |
Maksājuma mainīgā daļa: | 0,50% |
Kopā: | 1,10% |
Līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par Ieguldījumu plāna pārvaldi veido:
1) maksājuma pastāvīgā daļa, kas ir 0,60% no Ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā un ietver maksājumus Līdzekļu pārvaldītājam, Turētājbankai, kā arī maksājumus trešajām personām, kurus veic no Ieguldījumu plāna līdzekļiem, izņemot izdevumus, kas radušies, veicot darījumus ar Ieguldījumu plāna aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu;
2) maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība Līdzekļu pārvaldītājam par Ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no Ieguldījumu plāna ienesīguma. Maksājuma mainīgā daļa nepārsniedz 0,50% no Ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā.
1.2. Citi maksājumi
Darījumu izmaksas, kas tieši saistītas ar darījumu ar Ieguldījumu plāna līdzekļiem veikšanu (maksa par pārskaitījumu veikšanu, darījumu komisijas maksas un citas līdzīgas izmaksas), ja tās pamatotas ar ārējiem attaisnojuma dokumentiem, tiek attiecinātas uz katru konkrēto darījumu.
No Ieguldījumu plāna līdzekļiem var veikt maksājumus trešajām personām un citus maksājumus, kas saistīti ar Ieguldījumu plāna darbību un kas nav darījumu izmaksas, kas tiek attiecinātas uz katru konkrēto darījumu, šādā gadījumā samazinot maksājuma Līdzekļu pārvaldītājam un/vai Turētājbankai par Ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgo daļu, tā lai pārskata gada ietvaros netiktu pārsniegts kopējais šai prospektā noteiktais maksimālais maksājuma par Ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgās daļas apmērs.
Detalizēta informācija par Ieguldījumu plāna pārvaldīšanas izmaksām un atlīdzību sniegta šī Ieguldījumu plāna prospekta sadaļā “Ieguldījumu plāna pārvalde”.
Šīs informācijas mērķis ir sniegt esošajiem un potenciālajiem Valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem vispārēju ieskatu par kopējām izmaksām, kas viņam jāsedz tieši vai netieši, piedaloties šajā Ieguldījumu plānā. Detalizēta informācija par Ieguldījumu plāna pārvaldīšanas izmaksām un atlīdzību sniegta šī Ieguldījumu plāna prospekta sadaļā “Ieguldījumu plāna pārvalde”.
2. IEGULDĪJUMU POLITIKA UN IEGULDĪJUMU IEROBEŽOJUMI
2.1. Ieguldīšanas mērķis
Ieguldījumu plāna “INVL Maksimālais 16+” mērķis ir panākt Ieguldījumu plānā veikto iemaksu vērtības saglabāšanu un pastāvīgu pieaugumu, kas ļautu uzkrāt papildus pensijas kapitālu, lai nodrošinātu Ieguldījumu plāna dalībniekiem lielāku vecuma pensiju.
2.2. Ieguldījumu politika
Ieguldījumu plānam ir izvēlēta aktīva ieguldījumu politika, kas paredz, ka līdz 100% no plāna aktīviem tiks ieguldīti kapitāla vērtspapīros, alternatīvo ieguldījumu fondos vai tādos ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos. Tādējādi Ieguldījumu plāna dalībniekiem tiks dota iespēja ilgtermiņā sasniegt lielāku peļņas potenciālu. Ieguldījumu plāna līdzekļi var tikt ieguldīti arī valstu, pašvaldību un starptautisko finanšu institūciju emitētos vai garantētos parāda vērtspapīros, komercsabiedrību parāda vērtspapīros un noguldījumos kredītiestādēs. Ieguldot līdzekļus ieguldījumu fondos ir iespējams izmantot pasaules vadošo līdzekļu pārvaldnieku zināšanas un uzkrāto pieredzi finanšu tirgus jomā. Investīcijas ieguldījumu fondos dod iespēju panākt papildus riska samazināšanu, jo fondu portfeļi, atšķirībā no atsevišķiem vērtspapīriem, parasti ir labāk pasargāti pret vērtību svārstībām. Iespējkapitāla tirgū var ieguldīt līdz 10% no plāna aktīviem. Savukārt līdz 25% no plāna aktīviem var tikt ieguldīti alternatīvo ieguldījumu fondos.
Ārvalstu valūtas riska un procentu likmju svārstību riska ierobežošanai Līdzekļu pārvaldītājs var izmantot atvasinātos līgumus.
Ieguldījumi tiks veikti gan īstermiņa, gan ilgtermiņa finanšu instrumentos. Ieguldījumu mērķi ir atkarīgi no finanšu instrumentu veida, un paredz gan saņemt likumiskās naudas plūsmas, gan realizēt finanšu instrumentus atbilstoši tirgus apstākļiem un portfelim noteiktajai ieguldīšanas politikai.
Ieguldījumu politika neparedz Ieguldījumu plāna līdzekļu koncentrāciju kādā konkrētā tautsaimniecības nozarē.
Līdzekļu pārvaldītājs daļu no Ieguldījumu plāna līdzekļiem var turēt naudas līdzekļu veidā, lai nodrošinātu Ieguldījumu plāna atbilstošu likviditāti, kā arī gadījumos, kad nav iespējams veikt piemērotus ieguldījumus Ieguldījumu plāna mērķa sasniegšanai.
Veicot ieguldījumus, Līdzekļu pārvaldītājs iegūst pietiekami plašu informāciju, kā arī uzrauga tos Ieguldījumu plāna ieguldījumus, kuros tiks vai ir tikuši ieguldīti Ieguldījumu plāna līdzekļi. Pirms jebkura ieguldījuma veikšanas Līdzekļu pārvaldnieks veic analīzi, lai noteiktu, vai plānotais ieguldījums veicinās Ieguldījumu plāna mērķu sasniegšanu.
2.2.1 Finanšu instrumentos Latvijā veicamo ieguldījumu politika
Visi ieguldījumi, tai skaitā – ieguldījumi Latvijā reģistrēto emitentu vērtspapīros tiek veikti ar mērķi sniegt iespējami lielāku labumu Ieguldījumu plāna ieguldītājiem. Novērtējot iespējamo labumu, kuru sniedz ieguldītājiem attiecīgā investīcija, tiek ņemta vērā produkta sagaidāmās atdeves un riska attiecība, kā arī citi vērā ņemamie faktori, tādi kā likviditāte, ieguldījumu atmaksas termiņš, nodokļu apsvērumi utml.
Veicot ieguldījumus Latvijā reģistrēto emitentu vērtspapīros, Sabiedrība ievēro sekojošo:
a. ieguldījumi tiek veikti, ņemot vērā attiecīgā portfeļa pārvaldīšanas mandatu un ieguldījumu ierobežojumus, tajā skaitā, bet ne aprobežojoties – ieguldījumu mērķa struktūru un ierobežojumus, kas noteikti Ieguldījumu plāna pamatdokumentos;
b. veicot ieguldījumus, tiek izvērtēta instrumenta piemērotība Ieguldījumu plānam, ņemot vērā instrumenta atbilstību Ieguldījumu plāna mērķa ieguldīšanas struktūrai, Ieguldījumu plāna riska/ienesīguma mērķa līmeni, likviditātes ierobežojumus u.c.;
Ieguldījumu plāna līdzekļi var tikt ieguldīti Latvijā reģistrēto emitentu vērtspapīros, ja to riska/ienesīguma attiecība ir vienāda vai labāka ar citu līdzīgu pirkšanai pieejamo finanšu instrumentu riska/ienesīguma attiecību, un tiek ievēroti visi Ieguldījumu plāna noteikumi un ierobežojumi, tai skaitā tie, kas attiecas uz likviditāti, pozīcijas maksimālo lielumu, emitenta un vērtspapīra tiesisko stausu, ilgtspējas apsvērumus, un dotais ieguldījums ir atbilstošs Ieguldījumu plāna ieguldījumu profilam.
Ieguldījumu plāna mērķis ir nodrošināt dalībniekiem ilgtermiņa kapitāla pieaugumu, tajā skaitā aktīvi izvērtējot ieguldījumu iespējas Latvijā.
Ieguldījumu plāna ietvaros ir iespējami ieguldījumi sekojošos Latvijas emitentu vērtspapīros:
a. Latvijas valsts un pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos (bez ieguldījumu kopsummas ierobežojuma);
b. Latvijā reģistrētu komercsabiedrību kapitāla vai parāda vērtspapīros;
c. noguldījumos kredītiestādēs, kas ir saņēmušas licenci kredītiestādes darbībai un kam ir atļauts sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā;
d. Latvijā reģistrētos ieguldījumu fondos, kas iegulda parāda vērtspapīros, akcijās un citos kapitāla vērtspapīros;
e. Latvijā reģistrētu komercsabiedrību privātā kapitālā vai alternatīvo ieguldījumu fondos.
2.3. Ieguldījumu objekti un veidi
Ieguldījumu plāna līdzekļi tiks ieguldīti sekojošos finanšu instrumentos:
1) valsts, pašvaldību vai starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros;
2) noguldījumos kredītiestādēs;
3) komercsabiedrību parāda vērtspapīros;
4) komercsabiedrību akcijās un citos kapitāla vērtspapīros;
5) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās;
6) atvasinātajos finanšu instrumentos;
7) iespējkapitālā;
8) alternatīvo ieguldījumu fondos.
2.4. Ieguldījumu ierobežojumi
Ieguldījumu plāna līdzekļus aizliegts:
1) ieguldīt nekustamajā īpašumā, izņemot ieguldījumus alternatīvo ieguldījumu fondos, kuri drīkst veikt ieguldījumus nekustamajā īpašumā;
2) piešķirt aizdevumos;
3) ieguldīt paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja emitētajos finanšu instrumentos, izņemot tā pārvaldīšanā esošos ieguldījumu fondus, par kuru apliecību pirkšanu vai pārdošanu līdzekļu pārvaldītājs nesaņem komisijas maksu no ieguldījumu plāna līdzekļiem.
4) ieguldīt virtuālajās valūtās un tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru darbības noteikumi paredz vairāk nekā 10 procentus no fonda neto aktīviem ieguldīt virtuālajās valūtās.
2.4.1. Ieguldījumi valsts, pašvaldību un starptautisko finanšu institūciju vērtspapīros
Ieguldījumu plāna līdzekļus drīkst ieguldīt valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja šos vērtspapīrus vai naudas tirgus instrumentus ir emitējusi vai garantējusi:
1) Latvija, cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai EEZ valsts;
2) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, kuras ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma datiem atbilst investīciju kategorijai (turpmāk – ESAO investīciju kategorijas valsts);
3) Starptautiska finanšu institūcija, kuras locekle ir viena vai vairākas Eiropas Savienības vai EEZ valstis.
Ieguldījumu plāna līdzekļus drīkst ieguldīt valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuri neatbilst šā punkta prasībām, bet tiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē (turpmāk – tirdzniecības vieta) vai kuri netiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā, bet kuru ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma datiem atbilst investīciju kategorijai un kuru emisijas prospektā ir noteikts, ka tie tiks tajā iekļauti gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās attiecīgo instrumentu saņemšanai.
Ieguldījumu plāna līdzekļus drīkst ieguldīt pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja:
1) vērtspapīrus ir emitējusi vai garantējusi Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai EEZ valsts vai ESAO investīciju kategorijas valsts pašvaldība;
2) vērtspapīri atbilst šā Prospekta prasībām par iekļaušanu fondu biržu oficiālajos sarakstos, kas izvirzītas komercsabiedrību finanšu instrumentiem un kas aprakstītas tālāk šajā sadaļā.
Ieguldījumu kopsumma vienas valsts vai starptautiskas finanšu institūcijas emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 35 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem. Minēto ierobežojumu drīkst pārsniegt, veicot ieguldījumus Latvijas valsts emitētajos parāda vērtspapīros, kā arī, ja Ieguldījumu plāna aktīvos ir vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti no sešām vai vairāk viena emitenta emisijām un katras atsevišķās emisijas vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu vērtība nepārsniedz 20 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem, kā arī sešus mēnešus pēc pirmās veiktās iemaksas Ieguldījumu plānā, ja Ieguldījumu plāna aktīvu vērtība ir mazāka par 150,000 euro.
Ieguldījumu kopsumma valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuri neatbilst šā punkta prasībām, bet ir iekļauti Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā regulētajā tirgū nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.
Ieguldījumu kopsumma vienas pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 5 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz ieguldījumiem Latvijas pašvaldību emitētajos parāda vērtspapīros.
2.4.2. Ieguldījumi komercsabiedrību kapitāla vai parāda vērtspapīros
2.4.2.1. Ieguldījumu plāna līdzekļus drīkst ieguldīt komercsabiedrību kapitāla vai parāda vērtspapīros, ja šie vērtspapīri:
1) ir iekļauti Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai EEZ valstī reģistrētā regulētajā tirgū vai tiek tirgoti citā dalībvalsts tirdzniecības vietā;
2) ir iekļauti ESAO investīciju kategorijas valstī reģistrētas tādas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (turpmāk tekstā – oficiālais saraksts), kura ir arī Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle;
3) nav iekļauti šī punkta “1” un “2” apakšpunktā minētajā tirdzniecības vietā, bet vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri tajā tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās uz
šiem vērtspapīriem. Ieguldījumu kopsumma šādos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 20 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem.
2.4.2.2. Ieguldījumi viena emitenta kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem un vienlaikus 5 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.
2.4.2.3. Ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem un vienlaikus 10 procentus no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem. Ieguldījums viena emitenta emitētajos parāda vērtspapīros var veidot līdz 30 procentiem no emitētajiem parāda vērtspapīriem, ja emitents nav reģistrēts vai tā patiesā labuma guvēja valstspiederība vērtspapīru iegādes brīdī un ieguldījuma periodā nav paaugstināta riska jurisdikcija (līdzekļu pārvaldītājam to pārbaudot vismaz reizi gadā), ko nosaka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajiem risku paaugstinošiem faktoriem, kā arī vienlaikus ir ievēroti vismaz trīs no šādiem nosacījumiem:
a) emitents parāda vērtspapīru iegādes brīdī ir iekļauts padziļinātās sadarbības programmā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”;
b) emitents katru gadu pēc gada pārskata publiskošanas apliecina fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam, ka savā darbībā ņem vērā regulētā tirgus organizētāja, citas dalībvalstī reģistrētas tirdzniecības vietas organizētāja vai fondu biržas, kurā šie parāda vērstpapīri tiek tirgoti, ieteikumus labas korporatīvās pārvaldības īstenošanai;
c) emitents ir nodrošinājis, ka tam ir spēkā ar darbiniekiem noslēgts darba koplīgums, ja ieguldījuma veikšanas brīdī emitenta gada pārskats par iepriekšējo finanšu gadu apliecina, ka darbinieku skaits pārsniedz 50;
d) emisija paredzēta kādam no mērķiem, kas atbilst ilgtspējīgam ieguldījumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 27.novembra regulas (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (turpmāk — Regula Nr. 2019/2088) 2.panta 17.punktu, un šis mērķis ir noteikts emisijas prospektā vai publiskā piedāvājuma dokumentā.
2.4.2.4. Ieguldījumu plāna līdzekļus drīkt ieguldīt Latvijā reģistrēta maza vai vidēja komersanta Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.11 panta 1.1 daļas izpratnē saistībā ar Covid-19 seku pārvarēšanu laikā līdz 2020.gada 31.decembrim emitētos parāda vērtspapīros ar emisijas apjomu līdz 2 mlj. eur (diviem miljoniem eiro) un ar parāda vērtspapīru dzēšanas termiņu, kas nav ilgāks par trim gadiem, līdz 100 procentiem no attiecīgās emisijas.
2.4.2.5. Attiecībā uz ieguldījumiem šā prospekta 2.4.2.4.punktā minētajos vērtspapīros nepiemēro šā prospekta 2.4.2.1.punktā minētos ierobežojumus un 2.4.2.3.punktā minēto prasību, ka ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem.
2.4.2.6. Ieguldījumu plāna ieguldījumu kopsumma šā prospekta 2.4.2.4.punktā minētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 1 procentu no Ieguldījumu plāna aktīviem.
2.4.3. Noguldījumi kredītiestādēs
Ieguldījumu plāna līdzekļus drīkst noguldīt noguldījumos kredītiestādē, kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai un kurai ir atļauts sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā, citā Eiropas Savienības vai EEZ dalībvalstī.
Noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz prasībām pēc pieprasījuma pret Turētājbanku.
2.4.4. Ieguldījumi ieguldījumu fondos un alternatīvo ieguldījumu fondos
2.4.4.1. Ieguldījumu plāna līdzekļus drīkst ieguldīt ieguldījumu fondos, ja ieguldījumu fonds reģistrēts Latvijā, citā Eiropas Savienības vai EEZ dalībvalstī.
2.4.4.2. Ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem un 30 procentus no šī ieguldījumu fonda neto aktīviem. Ieguldījumu vienā ieguldījumu fondā drīkst palielināt līdz 25 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem, ja tā ieguldījumu politika paredz kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu.
2.4.4.3. Ieguldījumu kopsumma ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienā grupā esošu komercsabiedrību pārvaldītajos ieguldījumu fondos un alternatīvo ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.
2.4.4.4. Ieguldījumu kopsumma paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pārvaldīšanā esošajos ieguldījumu fondos un alternatīvo ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.
2.4.4.5. Ieguldījumi vienā alternatīvo ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 30 procentus no šā alternatīvo ieguldījumu fonda neto aktīviem. Visu ieguldījumu kopsumma alternatīvo ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.
2.4.4.6. Ieguldījumi alternatīvo ieguldījumu fondos tiek veikti, ievērojot diversifikācijas principu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012. gada 19. decembra deleģētājā regula (ES) Nr. 231/2013 noradītu klasifikāciju pēc dominējošiem fondu veidiem. Maksimālais ieguldījums katrā no dominējošiem fondu veidiem ir sekojošs:
Dominējošais alternatīvo ieguldījumu fonda veids | Ieguldījumu ierobežojums (ieguldījums atsevišķā fondu veidā var būt mazāks par maksimālo, ieguldījumu kopsumma nedrikst pārsniegt 15%) |
Riska ieguldījumu fonds | 5% |
Privātā kapitāla fonds | 5% |
Nekustamā īpašuma fonds | 5% |
Fondu fonds | 2% |
Cits | 2% |
2.4.4.7. Šā prospekta 2.4.4.5. un 2.4.4.6.punktos minēto visu ieguldījumu kopsummu alternatīvo ieguldījumu fondos drīkst palielināt līdz 25 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem, vienlaikus ievērojot šā prospekta 2.4.4.6.punktā noteiktās prasības, ja šo palielinājumu paredzēts ieguldīt tādā alternatīvo ieguldījumu fondā, kura ieguldījumu apjoms ilgtspējīgos ieguldījumos (Regulas 2019/2088 2.panta 17.punkta izpratnē) atbilstoši ieguldījumu politikai ir vairāk nekā 70 procenti, un ieguldījumu politika tiek pildīta atbilstoši fonda darbības noteikumos paredzētajam, un vienlaikus attiecībā uz alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldījumu objektiem tiek nodrošināta atbilstība vēl vismaz diviem no šādiem nosacījumiem:
a) komercsabiedrība vai citā valstī reģistrēta komercsabiedrības filiāle Latvijā ieguldījuma veikšanas brīdī ir iekļauta padziļinātās sadarbības programmā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām,
b) alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks apliecina fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam, ka komercsabiedrība nav reģistrēta vai tās noskaidrota patiesā labuma guvēja valstspiederība ieguldījuma veikšanas brīdī un ieguldījuma periodā nav paaugstināta riska jurisdikcija (alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam to pārbaudot vismaz reizi gadā), ko nosaka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajiem risku paaugstinošiem faktoriem,
c) no nākamā gada pēc ieguldījuma veikšanas alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam apliecina, ka komercsabiedrība ievēro tās reģistrācijas valsts regulētajā tirgū izstrādātus korporatīvās pārvaldības ieteikumus, un apliecinājumam pievieno komercsabiedrības sagatavotu ziņojumu par komercsabiedrības korporatīvo pārvaldību un nefinanšu mērķiem, kurā ietverta vismaz informācija par galvenajiem nefinanšu mērķiem un rādītājiem, kā arī tas, kādus no dalībvalsts regulētā tirgū izstrādātiem korporatīvās pārvaldības ieteikumiem komercsabiedrība piemēro, un aprakstu par politikām, kuras tā īsteno attiecībā uz korporatīvās sociālās atbildības jomām un to īstenošanas rezultātiem,
d) komercsabiedrība ir nodrošinājusi, ka tai ir spēkā ar darbiniekiem noslēgts darba koplīgums, ja ieguldījuma veikšanas brīdī komercsabiedrības gada pārskats par iepriekšējo finanšu gadu apliecina, ka darbinieku skaits pārsniedz 50.
2.4.4.8. Viena ieguldījuma summa iespējkapitāla tirgū nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, bet visu ieguldījumu kopsumma iespējkapitāla tirgū nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Ieguldījumi tādas kapitālsabiedrības kapitālā, kura ir attīstības stadijā, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, bet ieguldījumu (kapitāla) daļas apjoms komercsabiedrībā, kura dibināta ar mērķi finansēt attīstības stadijā esošas komercsabiedrības, vai ieguldījumi tādas komercsabiedrības kapitālā, kura dibināta ar mērķi finansēt attīstības stadijā esošas komercsabiedrības, nedrīkst pārsniegt 30 procentus no ieguldījumu (kapitāla) kopsummas vai attiecīgās komercsabiedrības kapitāla.
2.4.4.9. Ieguldījumu kopsumma alternatīvo ieguldījumu fondos un iespējkapitāla tirgū nedrīkst pārsniegt 25 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, ievērojot šā prospekta 2.4.4.5. un 2.4.4.6.punktā noteiktos ierobežojumus ieguldījumiem alternatīvo ieguldījumu fondos un šā prospekta 2.4.4.8.punktā noteiktos ierobežojumus ieguldījumiem iespējkapitāla tirgū.
2.4.4.10. Ieguldījuma plāna līdzekļu nedrīkst būt investēti tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru darbības noteikumi paredz izmantot sviras finansējumu, kura apmērs saskaņā ar regulā Nr. 231/2013 noteikto aprēķinu (izņemot ieguldījumus alternatīvo ieguldījumu fondos, kas veikti līdz 2017. gada 31. decembrim, un noslēgtos vienošanos veikt ieguldījumus nākotnē, ja vienošanās noslēgta līdz 2017. gada 31. decembrim):
a) vairāk nekā divas reizes pārsniedz alternatīvo ieguldījumu fonda neto aktīvu vērtību, ja tas paredz izsniegt aizdevumus vai iesaistīties kreditēšanas darījumos,
b) vairāk nekā trīs reizes pārsniedz alternatīvo ieguldījumu fonda neto aktīvu vērtību, ja tas neparedz izsniegt aizdevumus vai iesaistīties kreditēšanas darījumos.
2.4.4.11. Ieguldījuma plāna līdzekļu nedrīkst būt investēti tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru darbības noteikumi paredz vairāk nekā 10 procentus no fonda neto aktīviem ieguldīt virtuālajās valūtās.
2.4.4.12. Attiecībā uz alternatīvo ieguldījumu fondu, kura pārvaldnieks ir akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” nepiemēro šā prospekta 2.4.4.5.punkta otrajā teikumā, 2.4.4.6. un 2.4.4.9.punktā noteiktos limitus.
2.4.5. Ieguldījumi atvasinātajos finanšu instrumentos
Ieguldījumu plāna līdzekļus drīkst ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos tikai tāpēc, lai nodrošinātos pret noteiktu ieguldījumu plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam, ja :
1) šie atvasinātie finanšu instrumenti tiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle;
2) atvasinātajā finanšu instrumentā ietvertās saistības ir uzņēmusies kredītiestāde, kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai un kurai ir atļauts sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā, citā Eiropas Savienības vai EEZ dalībvalstī.
2.4.6. Uz Ieguldījumu plāna līdzekļu rēķina izdarāmo aizņēmumu principi un kārtība
Līdzekļu pārvaldītājs var ņemt aizņēmumus uz Ieguldījumu plāna līdzekļu rēķina, ja šie aizņēmumi tiek ņemti īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem un to kopsumma nepārsniedz 50 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem.
2.4.7. Citi Ieguldījumu plāna līdzekļu ieguldījumu ierobežojumi un nosacījumi
Ar Līdzekļu pārvaldītāju vienā grupā esošo komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos ieguldījumus drīkst veikt tikai ar fondu biržas (regulēta tirgus) starpniecību, un ieguldījumi šādos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 5 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem.
Ieguldījumi ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienā grupā esošu komercsabiedrību pārvaldītajos ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.
Ieguldījumu kopsumma vienas komercsabiedrības vai vienā grupā ietilpstošu komercsabiedrību emitētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem.
Noguldījumi vienā kredītiestādē vai vienā grupā ietilpstošās kredītiestādēs un ieguldījumi šīs pašas kredītiestādes emitētajos finanšu instrumentos kopsummā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz prasībām pēc pieprasījuma pret Turētājbanku.
Ieguldījumi kapitāla vērtspapīros un ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos, kopā drīkst sasniegt 100 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem.
Ieguldījumu plāna ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:
1) atsevišķā ārvalstu valūtā — 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;
2) kopumā visās ārvalstu valūtās — 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.
Lai nodrošinātu Ieguldījumu plāna īslaicīgo likviditāti, uz laiku līdz trīs mēnešiem, Līdzekļu pārvaldītājs var veikt aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu jeb repo darījumus. Saistības, kas izriet no darījumiem ar aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, nedrīkst pārsniegt 50 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem.
Ieguldījumu plāna ieguldījumu portfeļa atbilstība ieguldījumu ierobežojumiem tiek noteikta izmantojot Ieguldījumu plāna aktīvu vērtību, kuru nosaka saskaņā ar šā Ieguldījumu plāna prospekta sadaļu “Ieguldījumu plāna līdzekļu un Ieguldījumu plāna daļas vērtības noteikšanas metodes un kārtība”.
2.4.8. Ieguldījumi iespējkapitāla tirgū
Ieguldījumu plāna līdzekļus drīkst ieguldīt iespējkapitāla tirgū:
1) ieguldot komercsabiedrībās pašu kapitālā, ar mērķi veicināt šo komercsabiedrību straujāku izaugsmi un attīstību;
2) ieguldot tādās komercsabiedrībās vai alternatīvo ieguldījumu fondos ar iespējkapitāla ieguldījumu fondu stratēģiju, kuri ir nodibināti ar mērķi savus līdzekļus ieguldīt, galvenokārt, komercsabiedrībās pašu kapitālā, ar mērķi veicināt šo komercsabiedrību straujāku izaugsmi un attīstību;
3) Ieguldījumi tādas kapitālsabiedrības kapitālā, kura ir attīstības stadijā, nedrīkst pārsniegt 5 procentus no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju vai daļu skaitu, bet ieguldījumu (kapitāla) daļas apjoms komercsabiedrībā, kura dibināta ar mērķi finansēt attīstības stadijā esošas komercsabiedrības, vai ieguldījumi tādas komercsabiedrības kapitālā, kura dibināta ar mērķi finansēt attīstības stadijā esošas komercsabiedrības, nedrīkst pārsniegt 30 procentus no ieguldījumu (kapitāla) kopsummas vai attiecīgās komercsabiedrības kapitāla.
2.4.9. Ieguldījumi finanšu instrumentos, kas netiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētā fondu biržā, bet citā dalībvalsts tirdzniecības vietā, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.
2.4.10. Ja Līdzekļu pārvaldītājam ieguldīšanas noteikumu pārkāpšanas novēršanai ir nepieciešams realizēt ieguldījumu plāna ieguldījumu, bet šāda ieguldījumu (aktīvu) realizācija finanšu tirgos nav iespējama, Līdzekļu pārvaldītājam ir pienākums atpirkt minētos ieguldījumus par to patieso vērtību. Ieguldījumu patiesā vērtība nosakāma saskaņā ar Komisijas noteikumiem, kas regulē fondēto pensiju shēmu ieguldījumu plānu gada pārskata sagatavošanu. Līdzekļu pārvaldītājs šo prasību nepiemēro:
1) ieguldījumiem šā prospekta 2.4.4.12.punktā minētajā alternatīvo ieguldījumu fondā, kura pārvaldnieks ir akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum” laikposmā no šī fonda darbības sākuma līdz tā likvidācijai;
2) ieguldījumiem šā prospekta 2.4.2.4.punktā minētajos parāda vērtspapīros līdz minēto parāda vērtspapīru dzēšanas termiņam.
2.4.11. Šā prospekta 2.4.10.punktā minētais pienākums attiecībā uz ieguldījumu atpirkšanu īstenojams šādā termiņā:
1) ieguldījumam, kas tiek tirgots tirdzniecības vietā vai ESAO dalībvalstī reģistrētā fondu biržā, — ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no ieguldīšanas noteikumu pārkāpuma rašanās dienas, ja pārkāpums netiek novērsts;
2) ieguldījumam, kas netiek tirgots tirdzniecības vietā vai ESAO dalībvalstī reģistrētā fondu biržā, — ne vēlāk kā triju gadu laikā no ieguldīšanas noteikumu pārkāpuma rašanās dienas, ja pārkāpums netiek novērsts.
3. IEGULDĪJUMU RISKI
Riski un iespējamo pasākumu apraksts riska samazināšanai
Risks | Pasākumi riska samazināšanai |
Likviditātes risks – nespēja noteiktā laika periodā realizēt kādu no Ieguldījumu plāna aktīviem par pieņemamu cenu, vai arī nepietiekošas naudas plūsmas rezultātā nespēja maksāt trešajām personām par pakalpojumiem. | Likviditātes risks tiks samazināts, pirms ieguldījumu veikšanas veicot atbilstošu tirgus analīzi, nodrošinot ieguldījumu diversifikāciju, kā arī daļu Ieguldījumu plāna aktīvu turot naudas līdzekļu veidā. |
Atklāto valūtas pozīciju risks – Ieguldījumu plāna aktīvi var tikt ieguldīti ārvalstu valūtās nominētos finanšu instrumentos. Mainoties ārvalstu valūtu kursiem attiecībā pret latu, Ieguldījumu plāna aktīvu vērtība var vai nu samazināties, vai palielināties. | Atklāto valūtas pozīciju risks tiek ierobežots, nosakot, ka ar fondētā pensijas kapitāla izmaksas valūtu nesaistītās valūtās nominētos finanšu instrumentos var izvietot tikai līdz 30 procentu no Ieguldījumu plāna aktīviem. Ieguldījumu plāna aktīvu izvietojums ar saistībām nesaskaņotā vienā valūtā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem. Nepieciešamības gadījumā Līdzekļu pārvaldītājs izmantos atbilstošus finanšu instrumentus valūtas riska samazināšanai. |
Darījuma partnera kredītrisks – risks, kas rodas, ja darījumu partneris, ar kuru Līdzekļu pārvaldītājs uz Ieguldījumu plāna rēķina ir noslēdzis darījumu, nevar izpildīt savas saistības pret Ieguldījumu plānu. | Pirms darījumu veikšanas Līdzekļu pārvaldītājs veic darījumu partneru kredītriska novērtēšanu. |
Emitenta kredītrisks – risks, kas rodas, ja emitents, kura vērtspapīros ir ieguldīti Ieguldījumu plāna aktīvi, nevar izpildīt savas saistības. | Emitenta kredītrisks tiek samazināts, pirms ieguldījumu veikšanas veicot atbilstošu emitenta analīzi, kā arī sekojot emitentu finansiālajai situācijai ieguldījuma laikā. |
Procentu likmju svārstību risks – mainoties tirgus procentu likmēm var mainīties Ieguldījumu plāna aktīvu vērtība, kas var negatīvi ietekmēt Ieguldījumu plāna darbības rezultātus. | Risks tiek ierobežots, veicot ieguldījumus finanšu instrumentos ar dažādu termiņu līdz dzēšanai. Nepieciešamības gadījumā Līdzekļu pārvaldītājs izmantos atbilstošus finanšu instrumentus procentu likmju svārstību riska samazināšanai. |
Citi riski – nepārvarama vara (dabas katastrofas un stihijas, kara darbība, streiki, traucējumi saziņas līdzekļos, informācijas sistēmās), biznesa risks, juridiskais, informācijas, valsts regulācijas riski, un tamlīdzīgi. | Līdzekļu pārvaldītāja valde, veicot Ieguldījumu plāna pārvaldi, nodrošina atbilstošas risku pārvaldes kontroles sistēmas esamību, tādējādi iespēju robežās minimizējot šos riskus. |
Līdzekļu pārvaldītājs, veicot Ieguldījumu plāna pārvaldīšanu rīkojas Ieguldījumu plāna dalībnieku interesēs un iespēju robežās darīs visu, lai izvairītos, vai minimizētu šajā sadaļā minētos riskus, taču Līdzekļu pārvaldītājs negarantē to, ka nākotnē būs iespēja pilnībā izvairīties no šiem riskiem. | |
4. IEGULDĪJUMU PLĀNA DALĪBNIEKA TIESĪBAS
4.1. Tiesības nodot fondētās pensijas kapitālu citam līdzekļu pārvaldītājam vai citam Ieguldījumu plānam
Ieguldījumu plāna dalībnieks ir tiesīgs, iesniedzot Aģentūrā attiecīgu iesniegumu, pieprasīt fondētās pensijas kapitālu nodot citam līdzekļu pārvaldītājam vai citam ieguldījumu plānam.
Līdzekļu pārvaldītāja maiņu var veikt ne biežāk kā reizi gadā, viena un tā paša Valsts fondēto pensiju shēmas Līdzekļu pārvaldītāja Ieguldījumu plānu maiņa pieļaujama ne biežāk kā divas reizes gadā, kā arī atsevišķos Likumā paredzētos gadījumos (piemēram, līdzekļu pārvaldītāja licences Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai anulēšanas gadījumā).
4.2. Tiesības saņemt informāciju
Ieguldījumu plāna dalībniekam ir tiesības Likumā noteiktajā kārtībā saņemt no Līdzekļu pārvaldītāja, Aģentūras vai tās pilnvarotām personām informāciju par Ieguldījumu plānu, Līdzekļu pārvaldītāju un Turētājbanku.
5. IEGULDĪJUMU PLĀNA PĀRVALDE
5.1. Līdzekļu pārvaldītājs
5.1.1. Sabiedrības nosaukums: IPAS „INVL Asset Management”
5.1.2. Juridiskā adrese un izpildinstitūcijas atrašanās vieta: Xxxxxxxxxx xxxx 00X-0, Xxxx, XX-0000
5.1.3. Reģistrācijas datums Komercreģistrā: 2002. gada 2. oktobris
5.1.4. Vienotais reģistrācijas numurs: 40003605043
5.1.5. Dibināšanas / Reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls: LVL 120,000 / EUR 3,000,000
5.2. Informācija par Sabiedrības padomes un valdes locekļiem
5.2.1. Padome:
Sabiedrības padome tieši nepiedalās Ieguldījumu plāna pārvaldē. Padome pārstāv akcionāru intereses pilnsapulču starplaikā un Statūtos noteiktajos ietvaros kontrolē valdes darbību. Sabiedrības padome sastāv no 3 personām.
Xxxxxx Xxxx | padomes priekšsēdētājs, Lietuvas Republikas pilsonis |
Akadēmiskā izglītība | Viļņas Universitāte, Bakalaura grāds biznesa vadībā un administrēšanā. |
Profesionālā biogrāfija | No 2016.07 – UAB “INVL Asset Management” biznesa attīstības direktors; No 2016.07 – Brokeru sabiedrības “INVL Finasta” valdes priekšsēdētājs; No 2012. – AS „ INVL atklātais pensiju fonds” padomes loceklis; 2009. – 2015. UAB “Finasta Asset Management” valdes loceklis; 2008.-2009. UAB ,,Invalda turto valdymas“ Direktors; 2008.-2009. UAB „Invalda nekilnojamojo turto valdymas” valdes loceklis; No 2008.04. AB „Vilkyškių pieninė“ valdes loceklis; 2007.-2009. UAB ,,Invalda turto valdymas” valdes loceklis; 2007.- 2008. AS IPS ,,Finasta Asset Management” padomes loceklis; 2007.-2008. UAB ,,Finasta investicijų valdymas“ fondu pārvaldes daļas vadītājs; 2006.-2007. UAB ,,Finasta investicijų valdymas“ fondu pārvaldnieks; 2005.-2006. AB FMĮ ,,Finasta” finanšu analītiķis. |
Līdzdalība (virs 10 %) citās uzņēmējsabiedrībās Ar Ieguldījuma plāna pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi: | UAB “Piola, UAB “GP1”, UAB “GP2”, UAB “Propuff” visas Latvijas Republikas normatīvajos aktos un Sabiedrības statūtos paredzētās padomes priekšsēdētāja tiesības un pienākumi. |
Xxxxx Xxxxxxxxxxxxxx | padomes locekle, Lietuvas Republikas pilsone |
Akadēmiskā izglītība | Vilniaus Gedimino tehniskā universitāte, maģistra xxxxx vadībā un uzņēmējdarbības administrēšanā |
Profesionālā biogrāfija | No 2005.10.-2007.11. AB FMI „Finasta”, fondu menedžeris; no 2007.04.-2007.09. UAB „Finasta investiciju valdymas”, fondu menedžere; no 2007.11.-2009.01. AB FMI „Finasta”, Finanšu brokeru departamenta direktore; no 2008.03.-2010.10. AB bankas „Finasta”, Finanšu brokeru departamenta direktore; no 2009.11.-2012.08. AB FMI „Finasta”, valdes locekle; no 2010.10.-2012.08. AB bankas „Finasta”, Kapitāla tirgus departamenta vadītāja; no 2012.08.-2016.05. UAB „Baltpool”, valdes priekšsēdētāja; no 2012.08.-2016.10. UAB „Baltpool”, valdes locekle; no 2016.05.-2017.09. AS „Danske Bank”, globālās funkcijas vadītāja, Lielo biznesa klientu AML departaments. |
Līdzdalība (virs 10 %) citās uzņēmējsabiedrībās Ar Ieguldījuma plāna pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi: | Nav visas Latvijas Republikas normatīvajos aktos un Sabiedrības statūtos paredzētās padomes locekles tiesības un pienākumi. |
Xxxx Xxxxxxxxxx | padomes locekle, Lietuvas Republikas pilsone |
Akadēmiskā izglītība | ISM University of Management and Economics, maģistra grāds projektu vadībā un uzņēmējdarbības administrēšanā |
Profesionālā biogrāfija | No 2009.12.-2010.12. Omnitel, Attīstības procesu nodaļas vadītāja; no 2011.01.-2013.01. Omnitel, kvalitātes un plānošanas nodaļas vadītāja; no 2013.02.-2014.01. Omnitel, kvalitātes un kompetences nodaļas vadītāja; no 2014.02.-2015.06. Omnitel, business-to-business klientu pakalpojumu un operāciju vadītāja; no 2015.02.-2015.10. „Lietuvas Enerģijas” grupa (LE Group), atbalsta pakalpojumu vadītāja; no 2017.01.-2017.06. Affecto LT, Klientu pieredzes un kvalitātes vadītāja; no 2017.07. Affecto LT, uzņēmējdarbības atbalsta risinājumu vadītāja. |
Līdzdalība (virs 10 %) citās uzņēmējsabiedrībās Ar Ieguldījuma plāna pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi: | Nav visas Latvijas Republikas normatīvajos aktos un Sabiedrības statūtos paredzētās padomes locekļa tiesības un pienākumi. |
5.2.2. Valde:
Sabiedrības valde tieši nepiedalās Ieguldījumu plāna pārvaldē. Attiecībā uz Ieguldījumu plānu valde apstiprina Ieguldījumu plāna gada un pusgada pārskatus, apliecina Prospektā ietvertās informācijas patiesumu un ieceļ Ieguldījumu plāna pārvaldnieku.
Xxxxxxx Xxxxxxxxx | valdes priekšsēdētājs, Latvijas Republikas pilsonis |
Akadēmiskā izglītība | 2006.gads Baltijas Krievu institūts, Juridiskā fakultāte, Bakalaura grāds Jurisprudencē un jurista kvalifikācija 2001.gads Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, Maģistra grāds ekonomikā |
Profesionālā biogrāfija | No 2015.gada IPAS „INVL Asset Management” valdes priekšsēdētājs, 2011.-2015 gads IPAS „Finasta Asset Management” valdes loceklis , 2010. – 2011. gads IPAS „Finasta Asset Management Latvia” valdes priekšsēdētājs, 2009. – 2010. gads IPAS „Finasta Asset Management” valdes priekšsēdētājs, 2008. – 2009. gads IPAS „Xxxxxxx Xxxxx Management Latvia” valdes priekšsēdētājs, 2006. – 2008. gads AS IPS „Finasta Asset Management” valdes priekšsēdētājs, 2006. – 2008. gads „Finasta” AB FMI Latvijas nodaļas vadītājs, 2003. – 2005. gads AS „Latvijas Krājbanka” Resursu pārvaldes Vērtspapīru daļas vadītājs |
Līdzdalība (virs 10 %) citās uzņēmējsabiedrībās | SIA „Sakartvelo” – 100% |
Xxxx Xxxxxx | valdes locekle, Latvijas Republikas pilsone |
Akadēmiskā izglītība | 2007.gads Banku Augstskola, Profesionālā maģistra grāds finansēs |
Profesionālā biogrāfija | No 2015.gada IPAS „INVL Asset Management” valdes locekle, 2012. – 2015. gads IPAS „Finasta Asset Management” valdes locekle, 2015.gada IPAS „INVL Asset Management” galvenā grāmatvede, 2005. – 2015. gads IPAS „Finasta Asset Management” galvenā grāmatvede , no 2006. gada AS „F Capital” galvenā grāmatvede |
Līdzdalība (virs 10 %) citās uzņēmējsabiedrībās | Nav |
Xxxx Xxxx | valdes locekle, Latvijas Republikas pilsone |
Akadēmiskā izglītība | 2013.gads Banku Augstskola, Profesionālā maģistra grāds finansēs un finansista kvalifikācija (5.profesionālās kvalifikācijas līmenis); 2013.gads Šveices Biznesa skola, Maģistra grāds uzņēmējdarbības vadīšanā (MBA); 2005.gads Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Sociālo zinātņu Bakalaura grāds psiholoģijā. |
Profesionālā biogrāfija | No 2022.gada oktobra IPAS „INVL Asset Management” valdes locekle, no 2022.gada jūlija INVL Life Operacionālā direktore, 2018. – 2022.gads Mandatum Life Insurance Company Limited Latvijas filiāles vadītāja, Latvijas Pārdošanas nodaļas vadītāja, Baltijas pārdošanas atskaišu un atbalsta nodaļas vadītāja, Baltijas vadības komandas locekle, 2017. – 2018.gads Mandatum Life Somija Baltijas pārdošanas atskaišu nodaļas vadītāja, Klientu serviss, CRM un pārdošanas atbalsts “Life” segmentam, 2016.-2017.gads Mandatum Life Insurance Baltic SE Latvijas filiāle Baltijas pārdošanas atskaišu nodaļas un klientu servisa nodaļas vadītāja, CRM un pārdošanas atbalsts “Life” segmentam, 2015.-2016.gads Mandatum Life Insurance Baltic SE Latvijas filiāle privāto ieguldījumu pārvaldes konsultants, 2013.-2015.gads Mandatum Life Insurance Baltic SE Latvijas filiāle Latvijas Biznesa attīstības vadītāja, Baltijas CRM vadītāja, 2008.-2012.gads Mandatum Life Insurance Baltic SE Latvijas filiāle Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja, 2005.-2007.gads Sampo Life Klientu konsultants. |
Līdzdalība (virs 10 %) citās uzņēmējsabiedrībās | Nav |
5.3. Ieguldījumu plāna pārvaldnieks
Ieguldījumu plāna pārvaldnieks ir Sabiedrības portfeļu pārvaldnieks Xxxxxxxx Xxxxxxxx, kurš ir līdzekļu pārvaldnieks arī valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem: Ieguldījumu plāns “INVL Ekstra 16+”, Ieguldījumu plāns “INVL Komforts 47+”, Ieguldījumu plāns „INVL Konservatīvais 58+”.
Pārvaldnieks ir persona, kas veic darījumus ar Ieguldījumu plāna līdzekļiem. Pārvaldniekam ir jāievēro Ieguldījumu plāna ieguldījumu politika un ieguldījumu ierobežojumi. Veicot ieguldījumus, Ieguldījumu plāna pārvaldniekam ir pienākums iegūt pietiekamu informāciju par ieguldījumu objektiem, kā arī uzraudzīt to personu finansiālo stāvokli, kuru emitētajos vērtspapīros tiks vai ir tikuši ieguldīti Ieguldījumu plāna aktīvi. Pārvaldniekam ir tiesības brīvi rīkoties ar Ieguldījuma plāna līdzekļiem tiktāl, cik tiek ievērotas Likumā un Ieguldījumu plāna prospektā noteiktās prasības.
Ieguldījuma plāna pārvaldnieks drīkst strādāt tikai vienā ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā.
Ieguldījumu plāna pārvaldnieka prombūtnes laikā pārvaldnieka funkcijas, kas nepieciešamas Ieguldījumu plāna līdzekļu pārvaldīšanai, veic Sabiedrības valdes tam speciāli pilnvarota persona.
5.4. Informācija par Līdzekļu pārvaldītāja akcionāriem
Akcionārs | Reģistrācijas numurs, personas kods | Akciju skaits | Īpatsvars pamatkapitālā (%) |
AB „Invalda INVL” | 121304349 | 1’500’000 | 100.00 % |
1’500’000 | 100.00 % |
5.5. Informācija par citiem Līdzekļu pārvaldītāja pārvaldīšanā esošiem Ieguldījumu plāniem
Ieguldījumu plāns „INVL Ekstra 47+”: izvēlēta aktīva ieguldījumu politika. Ieguldījumu plāna līdzekļi tiks galvenokārt ieguldīti valstu, pašvaldību vai starptautisko finanšu institūciju emitētās vai garantētās parādzīmēs un obligācijās, komercsabiedrību parāda vērtspapīros un noguldījumos kredītiestādēs. Līdz 50% no Ieguldījumu plāna līdzekļiem var tikt ieguldīti kapitāla vērtspapīros un ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, tādējādi dodot iespēju Ieguldījumu plāna dalībniekiem sasniegt lielāku peļņas potenciālu ilgākā laika posmā. Ieguldot līdzekļus ieguldījumu fondos ir iespējams izmantot pasaules vadošo līdzekļu pārvaldnieku zināšanas un uzkrāto pieredzi finanšu tirgus jomā. Investīcijas ieguldījumu fondos dod iespēju panākt papildus riska samazināšanu, jo fondu portfeļi, atšķirībā no atsevišķiem vērtspapīriem, parasti ir labāk pasargāti pret vērtību svārstībām.
Ieguldījumu plāns “INVL Komforts 53+ ir sabalansētais ieguldījumu plāns, kas veic investīcijas valsts, pašvaldību un komercsabiedrību emitētos parāda vērtspapīros, noguldījumos kredītiestādēs, kā arī komercsabiedrību kapitāla vērtspapīros un ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās. Ieguldījumu plāna ieguldījumu politika paredz ieguldījumus kapitāla vērtspapīros līdz 25 procentiem no Ieguldījumu plāna aktīviem.
Ieguldījumu plāns “INVL Konservatīvais 58+” ir plāns ar konservatīvu ieguldījumu politiku. Ieguldījumu plāna līdzekļi tiek ieguldīti valstu ar augstu kredītreitingu un starptautisku finansu institūciju emitētos parāda vērtspapīros, kā arī banku termiņnoguldījumos, kas nodrošinās šī ieguldījumu plāna investīciju stabilitāti un zemu riska pakāpi.
5.6. Līdzekļu pārvaldītājam maksājamās atlīdzības apjoms, šīs atlīdzības noteikšanas un maksāšanas kārtība
Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, par Ieguldījumu plāna līdzekļu pārvaldīšanu un apkalpošu Līdzekļu pārvaldītājs saņem šā prospekta 1.1. punktā noteikto maksājumu par Ieguldījumu plāna pārvaldi.
Maksājuma par Ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgo un mainīgo daļu aprēķina, uzskaita un ietur Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Līdzekļu pārvaldītājam maksājamo atlīdzību veido:
1) maksājuma pastāvīgā daļa, kas ietver maksājumus Līdzekļu pārvaldītājam, Turētājbankai, kā arī maksājumus trešajām personām, kurus veic no Ieguldījumu plāna līdzekļiem, izņemot izdevumus, kas radušies, veicot darījumus ar Ieguldījumu plāna aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu.
Līdzekļu pārvaldītājam maksājamās pastāvīgās atlīdzības daļas apjoms tiek aprēķināts katru dienu (aprēķina diena).
Līdzekļu pārvaldītājam maksājamās atlīdzības pastāvīgā daļa aprēķina dienā tiek noteikta, Ieguldījumu plāna aktīvu vērtību aprēķinu dienas beigās (uz plkst. 17:00).
2) maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība Līdzekļu pārvaldītājam par Ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no Ieguldījumu plāna ienesīguma. Maksājuma mainīgā daļa tiek aprēķināta saskaņā ar Normatīvajos aktos noteikto kārtību.
5.7. Turētājbanka
5.7.1. Turētājbankas nosaukums: “SEB banka” AS
5.7.2. Juridiskā adrese: Xxxxxxxx xxxx 0, Valdlauči, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-1076
5.7.3. Izpildinstitūcijas atrašanās vieta: Xxxxxxxx xxxx 0, Valdlauči, Ķekavas pagasts, Ķekavas
novads, LV-1076
5.7.4. Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā: 1993. gada 29. septembris
5.7.5. Reģistrācijas numurs: 40003151743
5.8. Turētājbankas tiesības un pienākumi veicot turētājbankas funkcijas
Līdzekļu pārvaldītājs noslēdz līgumu ar Turētājbanku par Ieguldījumu plāna līdzekļu glabāšanu un Ieguldījumu plāna kontu apkalpošanu.
Turētājbankas pienākums ir glabāt Ieguldījumu plāna līdzekļus saskaņā ar Likumu un Turētājbankas līgumu; sekot, lai iemaksas Ieguldījumu plānā un izmaksas no tā notiktu saskaņā ar Likumu un Ieguldījumu plāna prospektu; sekot, lai Ieguldījumu plāna daļas vērtība tiktu aprēķināta saskaņā ar Likumu, Komisijas noteikumiem un Ieguldījumu plāna prospektu; izpildīt Līdzekļu pārvaldītāja rīkojumus, ja tie nav pretrunā ar Likumu, Komisijas noteikumiem, Ieguldījumu plāna prospektu un Turētājbankas līgumu; sekot, lai pienācīgi tiktu veikti darījumos ar Ieguldījumu plāna līdzekļiem noteiktie maksājumi.
Turētājbanka, veicot savus pienākumus, darbojas neatkarīgi no Līdzekļu pārvaldītāja un vienīgi Ieguldījumu plāna dalībnieku interesēs.
Turētājbankai ir pienākums sadarboties ar Aģentūru un tās ieceltiem zvērinātiem revidentiem, pēc Aģentūras pieprasījuma sniegt izrakstus no Līdzekļu pārvaldītāja kontiem saistībā ar Ieguldījumu plāna līdzekļu pārvaldīšanu, bet Aģentūras ieceltiem zvērinātiem revidentiem (Līdzekļu pārvaldītāja pārbaudēm) padarīt pieejamus visus dokumentus par Ieguldījumu plāna līdzekļu pārvaldīšanu, kas ir Turētājbankas rīcībā; iespējami ātri, taču ne vēlāk kā nākamajā darba dienā rakstiski ziņot Aģentūrai par jebkuru Līdzekļu pārvaldītāja rīcību, ar ko pārkāptas Likuma prasības Shēmas līdzekļu pārvaldīšanas jomā, vai kas ir pretrunā ar noslēgtā Turētājbankas līguma nosacījumiem.
5.9. Turētājbankai maksājamās atlīdzības apjoms, šīs atlīdzības noteikšanas un maksāšanas kārtība
Turētājbanka par Turētājbankas līgumā noteikto pakalpojumu sniegšanu reizi mēnesī saņem atlīdzību, kas noteikta šā prospekta 1.1. punktā un kas tiek iekļauta Līdzekļu pārvaldītājam maksājamās atlīdzības pastāvīgajā daļā.
5.10. Ieguldījumu plāna zvērināts revidents
Ieguldījumu plāna revidents ir auditorkompānija „KPMG Baltics” AS.
6. IEGULDĪJUMU PLĀNA LĪDZEKĻU UN IEGULDĪJUMU PLĀNA DAĻAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAS METODES UN KĀRTĪBA
6.1. Ieguldījumu plāna līdzekļu novērtēšanas vispārīgie principi
Nosakot Ieguldījumu plāna līdzekļu vērtību tiek ievēroti sekojoši vispārīgie grāmatvedības principi:
1) uzņēmuma darbības turpināšanas princips - pieņemot, ka Ieguldījumu plāns tiks pārvaldīts (darbosies) arī turpmāk;
2) uzkrāšanas princips - darījumu un citu notikumu ietekmi atzīst pārskata periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma;
3) konsekvences princips – nemainot Ieguldījumu plāna vērtības noteikšanas un grāmatvedības metodes;
4) piesardzības princips - novērtēšanu visos gadījumos veicot ar pienācīgu piesardzību;
5) būtiskuma princips - atspoguļojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem Ieguldījumu plāna vērtības noteikšanas brīdī;
6) darījumi un citi notikumi jāatspoguļo pēc būtības, t.i. jāuzskaita un jāuzrāda atbilstoši to ekonomiskajam saturam un finansiālajai būtībai, nevis tikai to juridiskajai formai.
Izņēmuma gadījumos var atkāpties no minētajiem vispārīgajiem grāmatvedības principiem. Jebkuru šādu gadījumu ir jāpaskaidro Ieguldījumu plāna pārskatos, norādot, kā tas ietekmē Ieguldījumu plāna aktīvus un saistības, finansiālo stāvokli un darbības rezultātus.
Ieguldījumu plāna grāmatvedības uzskaiti veic saskaņā ar likumu “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums”, likumu “Par grāmatvedību”, FKTK izdotajiem “Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas normatīvajiem noteikumiem”, FKTK izdotajiem “Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu gada pārskata sagatavošanas normatīvajiem noteikumiem”, Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā arī citiem LR normatīvajiem aktiem.
6.2. Ieguldījumu plāna līdzekļu novērtēšanas metodes
Visi Ieguldījumu plānā iekļautie finanšu aktīvi un saistības tiek sadalīti sekojošās kategorijās:
1) pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā novērtētie aktīvi;
2) pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos novērtētie aktīvi;
3) amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti aktīvi.
Klasifikācija tiek veikta pamatojoties uz komercdarbības modeli finanšu aktīvu pārvaldības jomā un finanšu aktīva līgumiskajām naudas plūsmu iezīmēm. Līdzekļu pārvaldītājs veic finanšu aktīvu klasificēšanu aktīvu un saistību iegādes brīdī.
Novērtējot finanšu aktīvus un saistības, Līdzekļu pārvaldītājs izmanto sekojošus principus:
1) pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā novērtētie finanšu aktīvi un saistības tiek novērtēti to patiesajā vērtībā. Patiesa vērtība ir naudas summa, pret kuru aktīvs var tikt apmainīts, veicot darījumu starp zinošām un neatkarīgām pusēm uz abpusējas vēlēšanās pamata;
2) pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos novērtētie aktīvi , tiek novērtēti to patiesajā vērtībā. Patiesā vērtība ir naudas summa, pret kuru aktīvs var tikt apmainīts, veicot darījumu starp zinošām un neatkarīgām pusēm uz abpusējas vēlēšanās pamata, un piemērojot vērtības samazināšanas prasības, atzīstot paredzamos kredītzaudējumus;
3) amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti aktīvi, tiek novērtēti to amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot efektīvās procentu likmes metodi, piemērojot vērtības samazināšanas prasības, atzīstot paredzamos kredītzaudējumus;
4) darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz katru konkrētu darījumu, piemēram, finanšu aktīvu iegādi vai finanšu saistību izpildi, tiek uzskatītas par darījuma neatņemamu sastāvdaļu un tiek iekļautas Ieguldījumu plāna līdzekļu vērtības aprēķinā.
Sākotnēji atzīstot finanšu aktīvus un saistības, tie tiek novērtēti pēc patiesās vērtības, kurai pieskaita vai no kuras atņem darījuma izmaksas, kuras tieši attiecināmas un attiecīgā finanšu aktīva vai finanšu saistību iegādi vai emisiju.
6.2.1. Pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā novērtēto kapitāla un parāda vērtspapīru novērtēšana
Pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā novērtēto kapitāla un parāda vērtspapīru patiesā vērtība tiek noteikta saskaņā ar sekojošām metodēm:
1) gadījumā, ja aprēķina dienā pie tirdzniecības organizētāja ir reģistrēti darījumi ar attiecīgo vērtspapīru – pēc pēdējā darījuma cenas (LAST) tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī;
2) gadījumā, ja aprēķina dienā pie tirdzniecības organizētāja nav reģistrēti darījumi ar attiecīgo vērtspapīru – pēc pirkšanas cenas (BID) tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī;
3) gadījumā ja, parāda vērtspapīru, kuru ienākums tiek izmaksāts kupona veidā, tirdzniecības organizētāja cena neiekļauj uzkrātos procentus jeb kupona daļu, tā tiek uzkrāta un pieskaitīta tādā apmērā, kas atbilst laika periodam no kupona aprēķina sākuma datuma līdz aprēķinu dienai.
6.2.2. Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēto parāda vērtspapīru novērtēšana
Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēto parada vērtspapīru vērtība tiek aprēķināta, pielietojot efektīvās procentu likmes metodi, saskaņā ar kuru vērtspapīri tiek uzskaitīti to iegādes un amortizētā diskonta (vai prēmijas) vērtību kopsummā, ienākumu atzīšanai un uzskaites vērtības noteikšanai pielietojot likmi, kas precīzi diskontē līdz finanšu aktīva termiņa beigām vai nākamajam procentu likmes maiņas datumam paredzamo nākotnes naudas maksājumu plūsmu.
Ja finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, šā finanšu instrumenta zaudējuma atskaitījumu novērtē kā summu, kas vienāda ar 12 mēnešu paredzamajiem kredītzaudējumiem. Ja finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies, šā finanšu instrumenta zaudējuma atskaitījumu novērtē kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem.
6.2.3. Ieguldījumu fondu apliecību novērtēšana
Ieguldījumu fondu apliecības tiek klasificētas kā pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā novērtētie finanšu aktīvi un to patiesā vērtība tiek noteikta saskaņā ar sekojošām metodēm:
1) gadījumā, ja aprēķina dienā pie tirdzniecības organizētāja ir reģistrēti darījumi ar attiecīgo vērtspapīru – pēc pēdējā darījuma cenas (LAST) tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī;
2) gadījumā, ja aprēķina dienā pie tirdzniecības organizētāja nav reģistrēti darījumi ar attiecīgo vērtspapīru – pēc pirkšanas cenas (BID) tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī.
6.2.4. Termiņnoguldījumu novērtēšana
Termiņnoguldījumi tiek klasificēti kā amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti aktīvi un tos novērtē, pielietojot efektīvās procentu likmes metodi, saskaņā ar kuru paredzamās naudas plūsmas tiek diskontētas līdz aprēķina datumam
6.2.5. .Atvasināto finanšu instrumentu novērtēšana
Atvasinātie finanšu instrumenti tiek klasificētas kā pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā novērtētie finanšu aktīvi vai saistības. Biržās kotētās opcijas un vērtspapīru nākotnes (future) darījumi tiek novērtēti pēc pēdējās pirkšanas cenas biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī. Pārējās opcijas un vērtspapīru nākotnes (future) darījumi tiek novērtēti pēc to atpirkšanas cenas, kuru rakstiski apstiprina darījuma partneris aprēķinu dienā.
Valūtas nākotnes (forward) darījumi tiek novērtēti, pielietojot pozīcijas slēgšanas izmaksu metodi. Valūtas nākotnes (forward) darījuma patiesā vērtība ir starpība starp iegādājamās valūtas vērtību un pārdodamās valūtas vērtību, kas pārvērtēta pēc kompensējošā nākotnes (forward) darījuma kursa, Ieguldījumu plāna līdzekļu vērtības aprēķināšanas dienā. Kompensējošais nākotnes (forward) darījums ir darījums, kura rezultātā būs noslēgta attiecīgā valūtas forward pozīcija.
6.2.6. Ieguldījumu plāna saistību vērtības aprēķināšana
Saistību vērtība tiek aprēķināta summējot visus uz Ieguldījumu plāna rēķina piekritīgos maksājumus, x.xx. Līdzekļu pārvaldītājam, Turētājbankai, revidentam un trešajām personām no Ieguldījumu plāna līdzekļiem izmaksājamās atlīdzības, no Ieguldījumu plāna aizņēmumiem izrietošas saistības un pārējās saistības. Ieguldījumu plāna saistības tiek novērtētas pēc to patiesās vērtības. Patiesā vērtība ir naudas summa, ar kuru var norēķināties par saistību, veicot darījumu starp zinošām un neatkarīgām pusēm uz abpusējas vēlēšanās pamata.
6.2.7. Aktīvu un saistību ārvalstu valūtā pārvērtēšana
Aktīvi un saistības ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti euro pēc Eiropas Centrālās bankas noteiktā valūtas kursa aprēķinu dienā.
6.2.8. Ienākumu un izdevumu uzskaite
Ienākumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata periodu, tiek atspoguļoti Ieguldījumu plāna ienākumu un izdevumu pārskatā neatkarīgi no to saņemšanas vai maksājuma datuma. Uzkrātie ieņēmumi tiek iekļauti Ieguldījumu plāna ienākumu un izdevumu pārskatā tikai tad, ja nepastāv nekādas šaubas par to saņemšanu.
6.2.9. Ieguldījumu plāna aktīvu un saistību novērtēšanas kārtība
Līdzekļu pārvaldītājs veic Ieguldījumu plāna līdzekļu novērtēšanu pamatojoties uz Turētājbankas sniegto informāciju par Ieguldījumu plāna līdzekļu (naudas kontu, vērtspapīru portfeļa, un citas mantas) stāvokli, un kārtībā, kādā to paredz šis Ieguldījumu plāna prospekts. Finanšu ieguldījumu patiesās vērtības noteikšanai tiek izmantota informācija no ticamiem informācijas avotiem (piemēram, Bloomberg, Reuters, tirgus dalībnieku mājaslapām un citiem ticamiem informācijas avotiem). Uzkrāto ienākumu aprēķina, pamatojoties uz katra parāda vērtspapīra emisijas prospektā noteikto procentu uzkrāšanas konvenciju.
Turētājbanka kontrolē Ieguldījumu plāna līdzekļu vērtības un Ieguldījumu plāna daļas vērtības noteikšanas atbilstību LR tiesību aktiem, FKTK noteikumiem un Ieguldījumu plāna prospektam. Līdzekļu pārvaldītājs pilnībā atbild par Ieguldījumu plāna līdzekļu vērtības un Ieguldījumu plāna daļas vērtības aprēķināšanas atbilstību Ieguldījumu plāna prospekta noteikumiem.
6.2.10. Iespējkapitāla tirgus instrumentu novērtēšanas kartība
Ieguldījumi komercsabiedrībās pašu kapitālā tiek novērtēti to patiesajā vērtībā. Patiesā vērtība ir Ieguldījumu plānam piederošā ieguldījuma komercsabiedrībā vērtība, kas noteikta, pamatojoties uz jaunāko pieejamo šās komercsabiedrības finanšu pārskatu vai citā komercsabiedrības pārvaldes institūcijas izplatītā ziņojumā norādīto informāciju.
Ieguldījumi iespējkapitāla ieguldījumu fondos tiek novērtēti atbilstoši punktam 6.2.3.
6.3. Informācijas sniegšana par Ieguldījumu plāna līdzekļu un Ieguldījumu plāna daļu vērtību
Ieguldījumu plāna līdzekļu vērtība ir Ieguldījumu plāna aktīvu vērtības un saistību vērtības starpība. Ieguldījumu plāna līdzekļu vērtību un Ieguldījumu plāna daļas vērtību nosaka uz pulksten 17.00 katras darba dienas beigās.
Ieguldījumu plāna daļas vērtību nosaka dalot Ieguldījumu plāna līdzekļu vērtību ar Ieguldījumu plāna daļu skaitu. Ieguldījumu plāna daļas vērtība tiek noteikta ar precizitāti ar septiņām zīmēm aiz komata. Ieguldījumu plāna daļas vērtība Ieguldījumu plāna darbības uzsākšanas brīdī ir viens lats.
Līdzekļu pārvaldītājs līdz nākamās darba dienas pulksten 10.00 informē Aģentūru par aprēķināto Ieguldījumu plāna daļas vērtību. Informācija par Ieguldījumu plāna vērtību un Ieguldījumu plāna daļas vērtību ir pieejama Aģentūrā. Šāda informācija ir pieejama arī Līdzekļu pārvaldītāja birojā tā darba laikā, kā arī ar Turētājbankas starpniecību.
6.4. Ieguldījumu plāna ienākumu atkārtotas ieguldīšanas kārtība
No Ieguldījumu plāna gūtie ienākumi tiek fiksēti Ieguldījumu plāna daļas vērtības pieaugumā un tiek ieguldīti kopā ar pārējiem Ieguldījumu plāna līdzekļiem atbilstoši Ieguldījumu plāna prospekta noteikumiem.
7. INFORMĀCIJA PAR NODOKĻIEM UN NODEVĀM
Saskaņā ar Likumu Ieguldījumu plāns nav juridiska persona un nodokļus nemaksā. Ja likumdošanā tiek paredzēta nodokļu piemērošana ieguldījumu objektiem, kā arī darījumiem ar Ieguldījumu plāna līdzekļiem, tādā gadījumā Līdzekļu pārvaldītājs šos nodokļu maksājumus sedz no Ieguldījumu plāna līdzekļiem.
Mainot līdzekļu pārvaldītāju, Shēmas dalībniekiem nodokļi netiek piemēroti.
Pensijas, kas tiks aprēķinātas, ņemot vērā Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka pensijas kapitālu, tiks apliktas ar nodokļiem vispārējā kārtībā.
7.1 AR ILGTSPĒJU SAISTĪTĀ PIRMSLĪGUMA ATRUNA
Ieguldījumu plānā netiek veicinātas īpašas vides, sociālās un korporatīvās pārvaldes (ESG) īpašības, kā arī ilgtspējīgi ieguldījumi nav tā pamatnosacījums. Izvērtējot ieguldījumu riskus un iespējas, Sabiedrība ņem vērā ilgtspējas riskus, analizējot ESG kritērijus, bet var ieguldīt arī emitentos ar zemu ESG profilu.
Tomēr Sabiedrība var ieguldīt uzņēmumos, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, tostarp ESG rādītājiem, un/vai ir saistīti ar noteiktām ar ilgtspēju saistītām tēmām un ievēro vides, sociālās un korporatīvās pārvaldes aspektus savā praksē. Šādi ieguldījumi var veidot nelielu kopējo aktīvu daļu salīdzinājumā ar citiem ieguldījumiem, kas neatbilst konkrētiem ilgtspējas kritērijiem. Ilgtspējīgi ieguldījumi akcijās (i) situācijās, kad šāda veida ieguldījumi atpaliek no tirgus, var sniegt sliktākus rezultātus nekā tirgus kopumā un/vai (ii) var sniegt sliktākus rezultātus kā citi ieguldījumi, kuros netiek ņemti vērā ar ESG saistīti kritēriji. Ieguldījumu portfeļa nodrošinātājs - līdzekļu pārvaldītājs var pārdot ieguldījumus ESG apsvērumu dēļ pat, ja ieguldījumi sniedz labus rezultātus.
Sabiedrības ietvaros, pieņemot investīciju lēmumus, šobrīd netiek izvērtēta to iespējami negatīvā ietekme ilgtspējas faktoriem. Galvenais iemesls ir pieejas trūkums konsekventiem un precīziem datiem par ieguldījuma plānā esošajiem ieguldījumiem, kā arī tas, ka nozarē nav savstarpēji saskaņotas sistēmas pārskatu iesniegšanai. Ieguldījumu plāna ietvaros netiek ņemti vērā Taksonomijas regulā noteiktie ES ESG kritēriji. Tomēr nav izslēdzams, ka atsevišķi ieguldījumi ir saskaņā ar Taksonomijas regulas ESG kritērijiem.
8. LĪDZEKĻU PĀRVALDĪTĀJA VALDES PAZIŅOJUMS PAR IEGULDĪJUMU PLĀNA PROSPEKTĀ IETVERTĀS INFORMĀCIJAS PATIESUMU
“Mēs apliecinām, ka informācija, kas sniegta šajā Ieguldījumu plāna prospektā atbilst patiesībai un ka netiek slēpti fakti, kas varētu kaitēt Valsts fondēto pensiju shēmas esošo un potenciālo dalībnieku interesēm.”
Amata nosaukums | Paraksts | Paraksta atšifrējums |
IPAS „INVL Asset Management” Valdes priekšsēdētājs | Xxxxxxx Xxxxxxxxx |