PĻAVU UN LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMJU SUGU UN BIOTOPU MONITORINGS 2005. GADĀ

Latvijas Dabas fonds

Līguma Nr. LVĢMA 2005/12

GALA ATSKAITE

DARBU NODEVA

Darba vadītājs: /Xxxxxx Xxxxxx/

DARBU PIEŅĒMA

Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūras Monitoringa programmu nodaļas vadītāja p.i.:

/Xxxx Xxxxxxx/

Monitoringa programmu nodaļas ekologs: /Xxxxxxx Xxxxxx/

Rīga 2005

ANOTĀCIJA

Pļavu un lauksaimniecības zemju sugu un biotopu monitoringa projekta ietvaros saskaņā ar „Rīcības plānu bioloģiskās daudzveidības monitoringa daļas ieviešanai un izpildei” 2004. gadā bija jāveic monitoringa darbi sekojošās sadaļās: lauku putnu un biotopu monitorings, pļavu veģetācijas monitorings, invazīvo augu sugu monitorings, baltā stārķa ligzdošanas sekmju monitorings, migrējošo dzērvju, zosu un gulbju monitorings, bezmugurkaulnieku monitorings, balto stārķu ligzdojošās populācijas lieluma noskaidrošana, kā arī lauksaimniecības zemju monitoringa ar satelītattēlu analīzes metodi aprobācijas 2. etaps. Sakarā ar to, ka tika piešķirta ¼ daļa no Rīcības plānā paredzētā finansējuma (5000 Ls paredzēto 19400 Ls vietā), monitorings tika veikts tikai tajās sadaļās, kurās bija vispilnīgākās metodes, ilgākās iestrādes un līdz ar to garākās datu laika rindas, kas deva lielāko nedublējošas informācijas apjomu, kā arī kur darbību veikšanu noteica starptautiskas saistības. Tādējādi monitoringa 2004. gadā monitoringa darbi tika veikti lauku putnu un biotopu monitoringa sadaļā, kur monitorings tiek veikts kopš 1995. gada un dod informāciju par vairāk kā 40 putnu sugām, balto stārķu populācijas ligzdojošās populācijas lieluma noskaidrošanai, kur šie darbi saistīti ar 6. starptautisko balto stārķu uzskaiti, kas notiek reizi 10 gados, un bezmugurkaulnieku monitoringa apputeksnētāju sadaļā, kas ir labākais indikators šajā organismu grupā.

Lauku putnu un biotopu monitoringa ietvaros veikta ligzdojošo putnu uzskaite 2 reizes sezonā 40 pastāvīgajos uzskaišu punktos katrā no 6 kompleksajām monitoringa stacijām (pavisam 240 punktos) saskaņā starptautiski pieņemto uzskaišu metodiku. Ap uzskaišu punktiem 200m rādiusā veikta biotopu un ainavas elementu aprakstīšana. Veikta iegūto datu ievadīšana datubāzē, to pārbaude un analīze. Identificētas sugas un biotopi, kuru populācijas vai platības pieaugušas vai samazinājušās salīdzinot ar iepriekšējo gadu vai 3 gadu periodā. Par 4 monitoringa stacijām, kurās dati tiek ievākti kopš 1995. gada veikta sugu un biotopu izmaiņu analīze par 11 gadu periodu, analizēti sugu populāciju izmaiņu cēloņi saistībā ar notikušajām izmaiņām biotopos.

Baltā stārķa ligzdojošās populācijas lieluma noskaidrošana Latvijā tiek veikta vienlaikus ar 6. starptautisko balto stārķu uzskaiti. Uzskaite tiek veikta ar anketēšanas palīdzību. Pagaidām saņemtas 7456 anketas par baltā stārķa ligzdām, bet dati vēl turpina pienākt un to ievadīšana turpinās. Kopā ar atskaiti tiek nodota baltā stārķa ligzdu datubāze ar 7592 ierakstiem. Kopējais baltā stārķa apdzīvotu ligzdu skaits valstī 2004. gadā tiek vērtēts kā 12 tūktoši.

Apputeksnētāju monitorings veikts četrās stacijās – pie Jelgavas, pie Barkavas, Vītiņu un Diļļu pļavās. Monitorings veikts, saskaņā ar monitoringa rokasgrāmatā apkopoto metodiku.

apputeksnētāju daudzveidība, neskatoties uz nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, bija augsta. Aizsargājamā teritorijā – Diļļu pļavas – populācijas blīvums bija ļoti zems. Teritorijās ar lauksaimniecības ietekmi no apputeksnētājiem dominē divspārņi, neapsaimniekotās teritorijās to īpatsvars ir ievērojami zemāks. Jelgavas stacijā 2005. gadā visas lamatas bija iznīcinātas.

ANNOTATION

According to the “Action plan for implementation and fulfilment of biodiversity monitoring section” the following monitoring works had to be performed in 2005: monitoring of farmland birds and habitats, monitoring of grassland vegetation, monitoring of alien plant species, monitoring of breeding success of the White Stork, monitoring of migrating cranes, geese and swans, monitoring of invertebrates, assessment of the breeding population of White Stork, as well as stage 2 of the approbation of methods for farmland monitoring through analysis of satellite imagery. Due to the assignment of funding that was ¼ of the funding planned in the Action plan (5000 Ls instead of 19400 Ls), monitoring was done in the sections having best methods, gaining most of non-redundant information, having longest time series and having international obligations. Thus in 2005 works were carried out in monitoring of farmland birds and habitats where time series exists from 1995 and that id providing information for more than 40 bird species, assessment of the breeding population of White Stork that has to be performed once in 10 years and where the work is connected with the 6th International Census of White Stork, as well as monitoring of invertebrates in the part of pollinators that yield best indicators within this group of organisms.

Within the frame of monitoring of farmland birds and habitats, bird counts were performed twice in the breeding season in 40 permanent count points in each of the 6 complex monitoring stations (240 points altogether) using internationally approved counting methods. Habitat and landscape element description were made for the circle with 200 m radius around each of the bird count points. Species and habitats are identified whose populations or areas have increased compared with the previous year or within the 3-year period. For the 4 monitoring stations having data since 1995 a trend analysis was performed to identify significant changes in species richness, species populations and habitat availability within the 11-year period linking changes in bird populations with changes in habitats and landscape elements.

Assessment of the breeding population of White Stork in Latvia is linked with the 6th International Census of the White Stork. The census is performed using questionnaires. Up to date 7456 questionaires have been received and are still continuing to come. A White Stork nest database is included with this report and it contains7592 records. Approximately 12 thousands of inhabited nests of White Stork are estimated to be in Latvia in 2004.

The monitoring has been implemented in four stations at Jelgava, Barkava and in the Vītiņu and Diļļu meadows in accordance with the manual.

The climatic conditions for pollinators were unfavourable in 2005. The population density was recorded significantly lower than in previous years. Nevertheless significant differences in distribution of pollinator taxa among monitoring station were stated. The pollinator diversity was rather high in Barkava station under condition of low-intensity agricultural impact. Relatively high density of parasitic insects (ichneumonids and tachinids) was recorded. This could be influenced by nearby growing fields of Giant Hogweed and oilseed rape. These plants provide insects with long-lasting food source and the larvae of parasitic insects, obviously, had enough food. In the protected Vītiņi

meadow diversity of pollinators were high regardless unfavourable climatic conditions. In the protected Diļļu meadows population density was low. Flies dominated in the agricultural lands and in the meadows with pasture management, but in the unmanaged meadows the relative proportion of flies was significantly lower. All traps in Jelgava station were destroyed in 2005.

Lauka darbi:

IZPILDĪTĀJU SARAKSTS

Lauku putnu un biotopu monitorings:

Xxxxxx Xxxxxx (putnu uzskaites parauglaukumos “Jelgava” un “Skulte”)

Xxxxx Xxxxxxxxxx (putnu uzskaites parauglaukumā “Blīdene”)

Xxxxxx Xxxxxxx (putnu uzskaites parauglaukumā “Ļaudona-Barkava”)

Xxxxxx Xxxxx (putnu uzskaites parauglaukumā “Durbe”)

Xxxxxx Xxxxxxx (putnu uzskaites parauglaukumā “Malta”)

Xxxxxxx Xxxxxx (biotopu aprakstīšana parauglaukumos “Skulte”, “Blīdene” un “Durbe”)

Xxxxx Xxxxxxx (biotopu aprakstīšana parauglaukumā “Jelgava”)

Xxxx Xxxxxxx (biotopu aprakstīšana parauglaukumā “Ļaudona – Barkava”)

Xxxxx Xxxxx (biotopu aprakstīšana parauglaukumā “Malta”)

Bezmugurkaulnieku monitorings

Xxxxx Xxxxxxxxxx (apputeksnētāju monitorings)

Xxxxxxxxx Xxxxxxx (apputeksnētāju monitorings)

Kamerālie darbi:

Lauku putnu un biotopu monitorings:

Xxxxxx Xxxxxx (darbu organizācija, kartogrāfiskā materiāla sagatavošana, datubāzes papildināšana, datu pārbaude, datu apstrāde un analīze, atskaites sagatavošana)

Xxxx Xxxxx (datu ievade datubāzē)

Baltā stārķa ligzdojošās populācijas lieluma noskaidrošana:

Xxxx Xxxxxx (darbu organizācija, datu ievadīšana un apkopošana, atskaites sagatavošana)

Bezmugurkaulnieku monitorings

Xxxxxxxxx Xxxxxxx (darbu organizācija, apputeksnētāju monitoringa materiāla kamerālā apstrāde, datu apstrāde un analīze, atskaites sagatavošana)

Xxxxxx Xxxxxx (datubāzes papildināšana, kartogrāfiskā materiāla sagatavošana)

SATURS

Anotācija 2

Annotation 4

Izpildītāju saraksts 6

Saturs 7

1. Lauku putnu un biotopu monitorings 9

1.1. Darba mērķi un uzdevumi 9

1.2. Metodika 9

1.3. Rezultāti un to analīze 12

1.4. Ieteikumi programmas pilnveidošanai 29

1.5. Starptautiskā sadarbība un dalība starptautiskos forumos 29

1.6. Secinājumi 30

1.7. Literatūra 31

2. Baltā stārķa ligzdojošās populācijas lieluma noskaidrošana 33

2.1. Darba mērķi un uzdevumi 33

2.2. Metodika un materiāls 33

2.3. Rezultāti 34

2.4 Diskusija 35

2.5. Secinājumi 35

2.6. Literatūra 35

3. Bezmugurkaulnieku monitorings 36

3.1. Darba mērķis un uzdevumi 36

3.2. Bezmugurkaulnieku monitoringa metodes 36

3.3. Rezultāti un to analīze 36

3.4. Ieteikumi programmas pilnveidošanai 41

3.5. Kopsavilkums 42

3.6. Izmantotās literatūras saraksts 42

Pielikumi 43

1. pielikums. Monitoringa staciju kartes 44

2. pielikums. Monitoringa staciju kodi, nosaukumi un koordinātas 57

3. pielikums. Putnu sugu populāciju lielumu izmaiņu virziens un to būtiskuma līmenis 2005. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu 58

4. pielikums. Ikgadējie populāciju indeksi, vidējais reģistrāciju skaits gadā un izmaiņu tendences biežāk reģistrētajām putnu sugām pļavu un lauksaimniecības zemju sugu un monitoringa programmas kompleksajās monitoringa stacijās (2003 – 2005). 62

5. pielikums. Ikgadējie populāciju indeksi (1995 – 2005) biežāk reģistrētajām putnu sugām, balstoties uz 4 parauglaukumu (Jelgava, Skulte, Blīdene, Ļaudona- Barkava) datiem 64

6. pielikums. Populāciju lieluma izmaiņu tendences (1995 – 2005) biežāk reģistrētajām putnu sugām, balstoties uz 4 ilggadīgo parauglaukumu (Jelgava, Skulte, Blīdene, Ļaudona-Barkava) datiem 65

7. pielikums. Putnu populāciju indeksu un to reprezentativitātes rādītāju izmaiņas 4 kompleksajā stacijās no 1995. līdz 2005. gadam 66

8. pielikums. Aptaujas anketa baltā stārķa ligzdojošās populācijas lieluma noskaidrošanai 75

9. pielikums. Aizpildītas apputeksnētāju monitoringa lauka datu veidlapas 77

1. LAUKU PUTNU UN BIOTOPU MONITORINGS

1.1. Darba mērķi un uzdevumi

Lauku putnu un biotopu monitoringa mērķis ir sekot līdzi Latvijas putnu populāciju teritoriālā izvietojuma un skaita izmaiņām saistībā ar vides rādītāju izmaiņām lauksaimniecības zemēs.

Šī mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:

• 2 reizes sezonā veikt ligzdojošo putnu uzskaites 6 kompleksajās monitoringa stacijās izvietotajos uzskaišu punktos

• veikt biotopu aprakstus 6 kompleksajās monitorionga stacijās izvietotajos apraksta laukumos

• veikt iegūto datu ievadīšanu datubāzē

• veikt iegūto datu analīzi

1.2. Metodika

1.2.1. Parauglaukumi un uzskaišu punkti

Lauku putnu un biotopu monitorings veikts 6 kompleksajās monitoringa stacijās kā paredzēts Bioloģiskās daudzveidības monitoringa nacionālās programmas Pļavu un lauksaimniecības zemju sugu un biotopu monitoringa apakšprogrammā. Četrās no šīm stacijām (Blīdene, Jelgava, Skulte un Ļaudona-Barkava) tiek veiktas putnu uzskaites un izdarīti biotopu apraksti kopš 1995. gada (Aunins, Xxxxxxxx 2001), bet divas (Durbe un Malta) izveidotas 2003. gadā, kad pirmoreiz šajās stacijās veiktas putnu uzskaites un izdarīti biotopu apraksti (Xxxxxx 2004a).

Visas kompleksās stacijas izvietotas lauksaimniecības zemēs, izvairoties no lielākiem mežu masīviem. Lielā mežu īpatsvara dēļ 2 no izvēlētajiem reģioniem nebija iespējams izvēlēties 10x10 km2 kvadrātu, tādēļ šie parauglaukumi kombinēti no 5x5 km2 kvadrātiem vai veidots sarežģītākas konfigurācijas laukums tā, lai parauglaukumā būtu pārstāvētas g.k. lauksaimniecības zemes.

Katrā kompleksajā stacijā izvietoti 40 putnu uzskaišu punkti, ap kuriem 200m zonā tiek veikti biotopu un ainavas elementu apraksti. Detalizēts uzskaišu punktu izvēles mehānisms gan ilggadīgajās 4, gan abās 2003. gadā izveidotajās kompleksajās stacijās dots iepriekšējo gadu monitoringa atskaitēs (Auniņš 2004a, Auniņš 2004b), zinātniskajās publikācijās par šo tēmu (Xxxxxxxxxx et al 1999, Aunins et al 2001, Aunins, Xxxxxxxxxx 2003, Aunins, Xxxxxxxxxx in press), kā arī “Pļavu un lauksaimniecības zemju sugu un biotopu monitoringa rokasgrāmatā” (Auniņš 2003).

Katram no parauglaukumiem ir atšķirīga ainavas struktūra, lauksaimniecības intensitāte un dominējošās saimniekošanas metodes.

1.2.2. Putnu uzskaites

Piecas minūtes ilgas putnu uzskaites katrā no uzskaišu punktiem veiktas katrā pētījuma gadā 2 reizes ligzdošanas sezonā. Pirmā uzskaite parasti veikta ap maija vidu, bet otrā uzskaite – jūnija pirmajā pusē. Līdz 1997. gadam uzskaites veiktas bez attāluma

limita, bet no 1998. gada uzskaitītie putni dalīti līdz 200 m attālumā no uzskaites punkta reģistrētajos un tālākos. No 2001. gada ieviesta vēl viena dalījuma līnija 50 m attālumā no punkta.

Uzskaitītie ligzdojošie putni tika interpretēti pāros, piem. divi dziedoši tēviņi tika reģistrēti kā 2 pāri, bet 1 dziedošs tēviņš un vēl viens novērots putns – 1 pāris (izņemot gadījumus, kad novērotais putns arī ir nepārprotams tēviņš). Neligzdotāji (migranti, augstu pārlidojoši vai tikai barojošies putni) tika reģistrēti atsevišķi.

Detalizēti putnu uzskaišu metodika aprakstīta “Pļavu un lauksaimniecības zemju sugu un biotopu monitoringa rokasgrāmatā” (Auniņš 2003). Putnu uzskaišu lauka datu anketas paraugs dots 1.1. attēlā.

1.1. attēls. Putnu uzskaišu lauka datu anketa, kas izmantota monitoringa datu vākšanā.

Katrai sugai kā pāru skaits uzskaišu punktā analīzēs izmantots maksimālais vienā uzkaitē attiecīgajā sezonā reģistrētais pāru skaits. Kā sugu daudzveidību punktā raksturojošais rādītājs izmantots kopējais abās uzskaitēs reģistrētais ligzdojošo sugu skaits. Kā sugu daudzveidību parauglaukumā raksturojošais rādītājs izmantots kopējais visos attiecīgā parauglaukuma punktos abās uzskaitēs reģistrētais sugu skaits.

1.2.3. Biotopu apraksti

Katram putnu uzskaišu punktam veikts biotopu un ainavas elementu apraksts 200 m rādiusā ap punktu (~12.56 ha), izmantojot hierarhisku biotopu klasifikācijas sistēmu (Auniņš 2003) saskaņā ar lauka datu anketu (1.2. attēls). Biotopi un ainavas elementi pēc

sava rakstura dalīti 3 pamatgrupās: laukumveida objekti, lineāri objekti un punktveida objekti. Biotopu grupas, biežāk sastopamie biotopi un ainavas elementi, kā arī to kodi, mērīšanas veidi un par tiem ievācamā papildus informācija doti lauka anketā. Anketā atstātas iespējas lauksaimniecības kultūru sarakstu papildināt.

1.2. attēls. Biotopu un ainavas elementu apraksta lapa, kas izmantota monitoringa datu vākšanā.

1.2.4. Datu analīze

Ikgadējo putnu sugu populāciju indeksu un to izmaiņu būtiskuma aprēķināšanai izmantota TRIM (TRends and Indices for Monitoring data) programmatūras versija 3.3 (Pannekoek, van Strien 2004). Izmaiņu tendences (S) raksturošanai tika izmatots multiplikatīvās slīpnes koeficients: ja S > 1, populācija palielinās, ja S < 1 – tad samazinās. Koeficients S uzskatīts par būtiski atšķirīgu no 1, ja pēdējais atradās ārpus tendences 95% varbūtības intervāla. Varbūtības intervāla (CI) augšējā un apakšējā robežas tika aprēķinātas pēc formulas

CI = S ± 1.96 SE, (1)

kur S – izmaiņu tendence, SE – izmaiņu tendences standartkļūda. Populāciju izmaiņu apjoms Δ vērtēts pēc sagaidāmajām izmaiņām (%) 20 gadu periodā, saglabājoties pašreizējajai tendencei

Δ20 = (S19 – 1) * 100, (2)

kur S – izmaiņu tendence. Kā robežšķirtne izvēlētas izmaiņas par 20%, tādējādi kritiskās izmaiņu tendences S bija attiecīgi 0,9889 un 1,0092. Izmaiņu apjoma būtiskums (ΔCI) šim periodam noteikts aizstājot S formulā (2) ar augšējo CI, ja izmaiņu tendence negatīva, vai apakšējo CI, ja izmaiņu tendence pozitīva. Tika uzskatīts, ka populācijas izmaiņas 20 gadu periodā statistiski būtiski pārsniedz 20%, ja attiecīgais ΔCI bija mazāks par 0,8 vai lielāks par 1,2. Populāciju izmaiņu vērtējumam izmantota van Strīna u.c. (van Strien et al. 2001) ieteiktā sistēma, kas nedaudz modificēta apkopota 1.1. tabulā.

1.1. tabula. Populāciju izmaiņu vērtējumu klasifikācija (pēc van Strien et al.

2001)

Vairāk kā 20% izmaiņas 20 gados

Mazāk kā 20% izmaiņas 20 gados

Būtiskas Nebūtiskas Nebūtiskas Būtiskas

Būtiski atšķiras no 1 Nebūtiski atšķiras no 1

Būtiskas izmaiņas (Nav iespējams)

Izmaiņas Izmaiņas Nebūtiskas

izmaiņas

Neskaidrs Neskaidrs Stabils

Putnu populāciju lieluma izmaiņu un to būtiskuma konstatēšanai starp diviem novērojumu gadiem izmantots Vilkoksona saistīto pāru tests (Wilcoxson Signed ranks test; Sokal, Rohlf 1995). Šis tests izmantots arī biotopu aizņemto platību un ainavas elementu skaita izmaiņu un to būtiskuma konstatēšanai starp diviem novērojumu gadiem.

1.3. Rezultāti un to analīze

1.3.1. Putnu sugu daudzveidība un tās izmaiņas

Visvairāk putnu sugu 2005. gada uzskaišu laikā reģistrētas Blīdenes kompleksajā monitoringa stacijā, kur konstatētas pavisam 78 putnu sugas Šajā stacijā kopējais uzskaitēs reģistrēto sugu skaits pēdējo 5 gadu laikā nav būtiski mainījies. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vismazāk sugu uzskaišu laikā reģistrēts Jelgavas kompleksajā monitoringa stacijā (64 sugas), tomēr tas ir ievērojami (par 9 sugām) vairāk kā iepriekšējā gadā un šis rādītājs ir atgriezies 2003. gada līmenī. Reģistrēto sugu skaits palielienājies arī Skultes monitoringa stacijā (no 63 uz 68), bet samazinājies – Maltas (no 70 uz 65) un Durbes (no 72 uz 68) kompleksajās stacijās. Abām šīm stacijām tas ir zemākais rādītājs, kopš novērojumu uzsākšanas 2003. gadā. Ļaudonas-Barkavas kompleksajā stacijā reģistrēto sugu skaits ir tāds pats kā gadu iepriekš (1.3. attēls).

Tāpat kā praktiski visā iepriekšējā uzskaišu periodā, augstākā ligzdojošo putnu sugu daudzveidība (1.4. attēls), rēķinot pēc vidējā vienā uzskaišu punktā reģistrēto putnu sugu skaita, arī konstatēta Ļaudonas-Barkavas kompleksajā stacijā (vidēji 19,4 sugas punktā), tomēr šajā stacijā jau otro gadu pēc kārtas vērojams samērā straujš šī rādītāja kritums, lai gan 1998. gada (t.i. pirms sākās šī rādītāja straujais pieaugums) līmenis (17,3 sugas) vēl nav sasniegts. Tāpat kā visā iepriekšējā uzskaišu periodā, zemākā ligzdojošo putnu sugu daudzveidība konstatēta Jelgavas kompleksajā stacijā (vidēji 11,6 sugas punktā). Vidējā vienā uzskaišu punktā reģistrēto putnu sugu skaita samazinājums, salīdzinot ar 2004. gadu, konstatēts vēl arī Durbes kompleksajā stacijā, kamēr pārējās stacijās izmaiņu nebija vai tās bija nenozīmīgas.

Reģistrēto sugu skaits

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Gads

Blīdene Jelgava Skulte

Ļaudona-Barkava Malta Durbe

1.3. attēls. Kopējā uzskaišu laikā reģistrēto putnu sugu skaita izmaiņas kompleksajos parauglaukumos 1995. – 2005. gadā. Maltas un Durbes parauglaukumiem dati ir tikai sākot ar 2003. gadu.

Vidējais sugu skaits

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Gads

Blīdene Jelgava Skulte

Ļaudona-Barkava Malta Durbe

1.4. attēls. Vidējā reģistrēto putnu sugu skaita izmaiņas uzskaišu punktos kompleksajos parauglaukumos 1995. – 2005. gadā. Maltas un Durbes parauglaukumiem dati ir tikai sākot ar 2003. gadu.

Sugu daudzveidības izmaiņu ilgtermiņa tendences 4 ilggadīgajās kompleksajās monitoringa stacijās, salīdzinot ar iepriekšējā atskaitē ziņoto (Auniņš 2004b), mainījušās minimāli (1.2. tabula). Jelgavas kompleksajā stacijā daudzveidības izmaiņas tendences

klasifikācija mainījusies no “samazinās” uz “neskaidra”, bet kopējā visu 4 staciju temdence no “būtiski palielinās” uz “palielinās”.

1.2. tabula. Ligzdojošo putnu sugu daudzveidības izmaiņu tendences 4 ilggadīgajās kompleksajās monitoringa stacijās no 1995. līdz 2005. gadam.

Monitoringa stacija

Tendence Standartkļūda Tendences

raksturojums

Iepriekšējā tendence

Jelgava	0,9946	0,0044	Neskaidra	Samazinās
Skulte	0,9983	0,0039	Stabila	Stabila
Ļaudona-Barkava	1,0359	0,0036	Būtiski palielinās	Būtiski palielinās
Blīdene	1,0105	0,0040	Palielinās	Palielinās
Kopā 4 stacijām	1,0121	0,0020	Palielinās	Būtiski palielinās

Kopš 1998. gada, kad tika uzsākta uzskaišu punktu apkārtnes dalīšana zonās, tiek rēķināts arī vidējais 200 m zonā ap uzskaišu punktu reģistrētais sugu skaits (1.5. attēls). Šis rādītājs labāk raksturo uzskaišu punkta sugu daudzveidību, jo neņem vērā tālu dzirdamās ar punktu nesaistītās sugas un ir tieši saistāms ar biotopu aprakstiem, kas veikti šajā pašā zonā ap punktu.

Vidējais sugu skaits

1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Gads

Blīdene Jelgava Skulte Teiči Malta Durbe

1.5. attēls. Vidējā 200 m zonā reģistrēto putnu sugu skaita izmaiņas uzskaišu punktos kompleksajos parauglaukumos 1998. – 2005. gadā. Maltas un Durbes parauglaukumiem dati ir tikai sākot ar 2003. gadu.

Šis rādītājs pieaudzis visās monitoringa stacijās, izņemot Durbes komplekso staciju, kurā vērojams samazinājums no 10,95 uz 9,93 sugām punktā. Pēc šī rādītāja augstākā sugu daudzveidība 2005. gadā konstatēta Ļaudonas-Barkavas kompleksajā monitoringa stacijā (11,27 sugas punktā), bet viszemākā daudzveidība konstatēta Jelgavas kompleksajā stacijā (8,48 sugas punktā). Šai monitoringa stacijai, kurā lauksaimniecības intensitāte ir salīdzinoši visaugstākā, zema sugu daudzveidība punktā raksturīga jau kopš monitoringa uzsākšanas.

210

127

293

305

250

261

253

A 1,00

Simpsona dominances indekss

0,80

0,60

0,40

0,20

0,00

Blīdene

Jelgava

Skulte

Xxxxxxx- Xxxxxxx

Malta

Durbe

123

131

179

165

B 3,00

Šenona-Xxxxxx daudzveidības indekss

2,50

2,00

1,50

1,00

0,50

0,00

Monitoringa stacija

Blīdene

Jelgava

Skulte

Xxxxxxx- Xxxxxxx

Malta

Durbe

Monitoringa stacija

1.6. attēls. Putnu sugu daudzveidību uzskaišu punktos raksturojošo indeksu atšķirības starp monitoringa stacijām 2005. gadā: A – Simpsona dominances indekss, B – Šenona-Xxxxxx indekss.

Papildus uzskaišu punktā reģistrēto sugu skaitam, daudzveidības raksturošanai papildus izmantoti Simpsona dominances indekss un Šenona-Xxxxxx daudzveidības indekss (McCune at al. 2002). Simpsona dominances indekss raksturo varbūtību, ka divi nejauši izvēlēti īpatņi pārstāvēs vienu un to pašu sugu. Visaugstākais šis rādītājs 2005. gadā tāpat kā visos iepriekšējos gados ir konstatēts Jelgavas kompleksajā monitoringa stacijā (1.6. attēls un 1.3. tabula). Dominējošā suga – lauku cīrulis. Viszemākā dominance konstatēta Maltas kompleksajā monitoringa stacijā un kopš novērojumu uzsākšanas 2003. gadā tā nav būtiski mainījusies. Šenona-Xxxxxx daudzveidības indekss (Shannon-Wiener diversity index) raksturo sugu daudzumu ar vienādu sastopamības biežumu. Būtiski zemāks nekā pārējās monitoringa stacijās šīs rādītājs visā novērojumu periodā bijis Jelgavas kompleksajā monitoringa stacijā, bet visus gadus augstākais bijis Maltas monitoringa stacijā. Pārējās stacijās šis rādītājs bijis nedaudz zemāks kā Maltā.

1.3. tabula. Putnu sugu daudzveidību raksturojošie indeksi kompleksajās monitoringa stacijās 2003. – 2005. gadā.

	2003	2004	2005	2003	2004	2005
Blīdene	0,162	0,190	0,194	2,134	2,009	2,041
Jelgava	0,265	0,281	0,261	1,778	1,697	1,755
Skulte	0,157	0,171	0,165	2,192	2,036	2,128
Barkava Malta	0,158 0,136	0,148 0,139	0,153 0,136	2,156 2,239	2,138 2,143	2,177 2,204
Durbe	0,204	0,137	0,160	1,881	2,167	2,104

Monitoringa stacija

Simpsona dominances indekss

Šenona-Xxxxxx (Shannon- Wiener) daudzveidības indekss

Ļaudona-

Putnu sugu daudzveidības atšķirības starp kompleksajām monitoringa stacijām rāda, ka noteicošo lomu spēlē to ainavas struktūra: meža un lauksaimniecības zemju īpatsvars parauglaukumā un to fragmentācijas pakāpe: visaugstākais lauksaimniecības zemju, īpaši aramzemes īpatsvars, viszemākais tās fragmentācijas indekss un vienlaikus zemākais mežu īpatsvars ar augstāko fragmentācijas indeksu, konstatēts Jelgavas kompleksajā stacijā, kurā ir viszemākā sugu daudzveidība un visaugstākā vienas sugas (lauku cīruļa) dominance. Šajā monitoringa stacijā (kopā ar Blīdenes komplekso staciju) ir arī visaugstākā lauksaimniecības intensitāte – par to liecina augstā ražība saskaņā ar Centrālā Statistikas biroja datiem (Anon. 1996, 1997, 1998, 1999, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2005). Līdzīga augsta intensitāte un tās pieaugums vērojams arī Blīdenes kompleksajā stacijā, tomēr daudzveidīgākas ainavas struktūras, lielāka mežu īpatsvara un lielākas biotopu dažādības uzskaišu punktos dēļ, daudzveidības samazināšanās novērota netiek, pat otrādi ir neliels daudzveidības pieaugums, salīdzinot ar 1995. gadu. Tomēr kopš 2002. gada, kad saskaņā ar CSB datiem (Anon. 1996, 1997, 1998, 1999, 2000,

2001, 2002, 2003, 2004) lauksaimnieciskā intensitāte šajā monitoringa stacijā ir pieaugusi, konstatēta arī sugu daudzveidības samazināšanās (1.4. un 1.5. attēls). Tomēr neliels daudzveidības pieaugums bija vērojams 2005. gadā, bet tāds tas bija arī visās citās stacijās, izņemot Durbi, tādēļ tas neraksturo lokālus procesus un nav uzskatāms par pozitīvu signālu, bet ir svarīgi kā daudzveidība mainīsies turpmāk.

Sugām, par kurām datu apjoms bija pietiekams šādas analīzes veikšanai, veikts uzskaitēs reģistrēto ligzdojošo pāru skaita uzskaišu punktos salīdzinājums starp 2004. un 2005. gadu (3. pielikums). Salīdzinājums veikts atsevišķi pāru skaitam 200m zonā un bez attāluma ierobežojuma. Sugām ar nelielām teritorijām un relatīvi nelielu konstatēšanas attālumu salīdzināšanai labāk izmantot pāru skaits 200m zonā, bet sugām ar lielām teritorijām vai lielu iespējamo konstatēšanas attālumu piemērotāks ir pāru skaits, kas konstatēts bez attāluma ierobežojuma. Atsevišķām sugām vērts izmantot abus šos rādītājus. Monitorionga stacijas 3. pielikumā izkārtotas virzienā no rietumiem uz austrumiem, lai atvieglotu ar to ģeogrāfisko novietojumu saistītu likumsakarību saskatīšanu sugu populāciju izmaiņās.

Statistiski būtisks ligzdojošo pāru skaita palielinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un vērtējot visas kompleksās monitoringa stacijas kopā, konstatēts lauku cīrulim, koku čipstei, vītītim un peļu klijānam. Lauka cīruļa un peļu klijāna skaita pieaugums seko ilgākam lejupslīdes periodam. Iespējama (statistiski nedroša) skaita palielināšanās konstatēta vēl dzeltenajai stērstei, dziedātājstrazdam un mazajam svilpim. Statistiski ticams skaita samazinājums konstatēts lukstu čakstītei un brūnspārnu ķauķim, bet iespējama skaita samazināšanās – ciglim. Neskaidras izmaiņas ir lakstīgalai, kurai 200m zonā novērots statistiski nedrošs pieaugums, bet, skaitot arī ārpus šīs zonas dzirdētos putnus, samazinājums ir statistiski būtisks. Arī lauku balodim konstatēta skaita samazināšanās, ņemot vērā visus uzskaitītos putnus, bet 200m zonā skaita izmaiņas nav konstatētas.

Daudzām sugām izmaiņu virziens un būtiskums atšķīrās starp monitoringa stacijām, tādejādi norādot uz šo izmaiņu reģionālo vai lokālo raksturu. Tā, piemēram, lauku cīruļa skaita pieaugums bija statistiski būtisks Skultes un Ļaudonas-Barkavas monitoringa stacijās, tuvu būtiskam – Blīdenes un Maltas stacijās, bet pieaugums netika konstatēts Jelgavas un Durbes monitoringa stacijās. Savikārt lukstu čakstītes skaita samazināšanās bijusi statistiski būtiska tikai Skultes un Ļaudonas-Barkavas monitoringa stacijās, kamēr pārējās stacijās izmaiņas nav konstatētas.

Visvairāk sugu, kuru populācijas pieauga 2005. gadā konstatēts Xxxxxxxx- Xxxxxxxx, bet vismazāk – Blīdenes un Jelgavas kompleksajās monitoringa stacijās (1.4. tabula). Pēdējās statistiski droši nepieauga bevievas sugas populācija 200m zonā. Durbes un Blīdenes monitoringa stacijās bija visvairāk sugu ar skaita samazināšanās tendenci. Vismazāk izmaiņu 2005. gadā konstatēts Jelgavas kompleksajā monitoringa stacijā.

1.4. tabula. Putnu sugu populāciju lielumu izmaiņu virziens 2005. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šī tabula ir 3. pielikuma kopsavilkums. Skaitļi ārpus iekavām apzīmē sugu skaitu, kam izmaiņas bijušas statistiski būtiskas (p<0,05), bet skaitļi iekāvās apzīmē sugu skaitu, kam izmaiņas bijušas būtiskas vai tuvu būtiskām (p<0,2).

Uzskaites zona

Izmaiņu virziens

Durbe Blīdene Jelgava Skulte Ļaudona-

Barkava

Malta Kopā

	-	2 (9)	2 (8)	1 (2)-	2 (3)	2 (4)	1 (3)	2 (3)
neierob.	+	2(3)	2 (5)	1 (4)	5 (8)	1 (2)	1 (5)	4 (6)
	-	4 (10)	3 (8)	0 (1)	2 (4)	3 (6)	2 (4)	4 (5)

200m

+ 1 (3) 0 (4) 0 (7) 3 (6) 4 (10) 2 (7) 4 (8)

2003. gads kā atskaites punkts izmantots tādēļ, ka šajā gadā uzsākts Pļavu un lauksaimniecības zemju sugu un biotopu monitorings un no šī gada ir putnu un biotopu monitoringa dati par visām 6 kompleksajām monitoringa stacijām. Tomēr 3 gadu periods ir ļoti īss laika sprīdis un izmaiņas tajā visbiežāk ir saistītas ar putnu populāciju ikgadējām skaita svārstībām un var būt atšķirīgas no sugu ilgtermiņa trenda. Tomēr statistiski būtisks skaita samazinājums ar izteiktu lineāru trendu arī šajā gadījumā liecina par sugas populācijai nelabvēlīgiem procesiem Latvijā vai tās ziemošanas vietās. Šīs izmaiņu tendences visām sugām, kam vidējais reģistrāciju skaits gadā bija vismaz 12, dotas 4. pielikumā. Tām sugām, kurām pēc EBCC ieteiktās klasifikācijas (van Strien et al. 2001) bija skaidra izmaiņu tendence, šie dati apkopoti 1.5. tabulā.

1.5. tabula. Populāciju lieluma izmaiņu tendences (2003 – 2005) un tās raksturojošie rādītāji putnu sugām, kam pēc EBCC ieteiktās klasifikācijas (van Strien et al. 2001) bija skaidra izmaiņu tendence. Šī tabula ir 4. pielikuma saīsināta versija.

Suga

Vidējais reģistrāciju skaits gadā

Tendence (S)

Standart- kļūda

Tendences raksturojums

Reģionālās atšķirības

Lauku cīrulis	940	0,9281	0,0125	Būtiski samazinās	***
Lakstīgala	346	0,9041	0,0253	Būtiski samazinās
Lukstu čakstīte	257	0,9279	0,0311	Samazinās	*
Dzeltenā stērste	231	1,0750	0,0379	Palielinās
Purva ķauķis	165	0,9215	0,0395	Samazinās	***
Vālodze	155	0,9054	0,0460	Samazinās	*
Lauku balodis	89	0,8600	0,0615	Būtiski samazinās	**
Vārna	86	1,1638	0,0798	Palielinās	*
Čurkste	39	0,7011	0,1174	Būtiski samazinās	n/a
Ciglis	29	0,6892	0,0891	Būtiski samazinās	n/a
Upes ķauķis Xxxxxxxxx Xxxxxxxx	20 18 17	0,7656 0,7385 0,6172	0,1079 0,1156 0,1318	Būtiski samazinās Būtiski samazinās Būtiski samazinās	n/a n/a n/a

Laika periodā no 2003. gada 8 sugām bijusi būtiska skaita samazināšanās (t.i. vairāk par 20% pārrēķinot uz 20 gadu periodu), bet skaita samazināšanās (par 5 – 20 % pārrēķinot uz 20 gadu periodu) konstatēta vēl 3 sugām. Piecām no šīm sugām bija izteiktas reģionālās atšķirības trendos, vēl piecām tās nebija iespējams izrēķināt datu struktūras dēļ, kas arī savā ziņā raksturo šādu atšķirību esamību. Reģionālās atšķirības liecina par lokālu vai reģionālu faktoru ietekmi uz šo sugu populācijām. Skaita samazināšanās konstatēta lukstu čakstītei, kas visciešāk ir saistīta ar aizlaistajiem tīrumiem un citām platībām to agrīnajās aizaugšanas stadijās. Šo platību krasā samazināšanās pēdējos gados (sk. 1.3.6. nodaļu), ko izraisījuši Lauku atbalsta dienesta (LAD) maksātie vienotie platību maksājumi, kas veicina lauksaimniecības platību uzturēšanu labā lauksaimnieciskā stāvoklī, ir galvenais iemesls šīs sugas samazinājumam. Samazinājuma atšķirības starp monitoringa stacijām ir saistītas ar atšķirīgo aizlaisto tīrumu biotopa samazinājuma apjomu. Tā kā lukstu čakstītes populācija līdz pat 2004. gadam palielinājās lauksaimniecības krīzes dēļ, tagad novērotais skaita samazinājums nav jāuztver kā bīstams. Sugas populācija vēl arvien ir lielāka kā 1995. gadā, monitoringu

uzsākot (sk. 7. pielikumu) Arī citas sugas, kam vērojama samazināšanās (piemēram, purva ķauķis un ciglis) raksturo minēto procesu. Tikai 1 sugai (lakstīgalai) reģionālās atšķirības bija nebūtiskas, tādēļ var uzskatīt, ka šīs sugas skaita samazināšanās cēloņi meklējami tās ziemošanas vietās.

Skaita palielināšanās (par 5 – 20 % pārrēķinot uz 20 gadu periodu) konstatēta tikai 2 sugām, no kurām vienas (vārnas) palielināšanās raksturo biotopu sinantropizāciju un tādēļ vērtējama negatīvi.

Putnu populāciju izmaiņu 11 gadu periodā analīze veikta tām četrām kompleksajām monitoringa stacijām, kuros putnu uzskaites pēc nemainīgas metodikas tiek veiktas kopš 1995. gada. Sugām, kuras ik gadu vidēji novērotas vismaz 18 punktos, ikgadējie populāciju indeksi doti 5. pielikumā., Šīm sugām novērtētas izmaiņu tendences un to būtiskums, kā arī tās klasificētas saskaņā ar 1.1. tabulā doto sistēmu (6. pielikums un šī pielikuma saīsināta versija 1.6. tabulā). Ikgadējo indeksu un to reprezentācijas intervālu izmaiņu grafiki doti 7. pielikumā.

1.6. tabula. Populāciju lieluma izmaiņu tendences (1995 – 2005) un tās raksturojošie rādītāji 4 ilggadīgajās monitoringa stacijās (Blīdene, Jelgava, Skulte un Ļaudona-Barkava) putnu sugām, kam pēc EBCC ieteiktās klasifikācijas (van Strien et al. 2001) bija skaidra samazinājuma tendence vai tendence mainījusies, salīdzinot ar iepriekšējā gadā ziņoto. Šī tabula ir 6. pielikuma saīsināta versija. 6. pielikumā šie parametri doti visām sugām, kam tie rēķināti.

Suga Tendence (S)

Standartkļūda Pašreizējā

tendence

Iepriekšējā tendence

Reģionālās atšķirības

Lauku cīrulis	0,9842	0,0021	Būtiski samazinās	Stabila	***
Pļavu čipste	0,9328	0,0082	Būtiski samazinās	Būtiski samazinās	***
Mazais svilpis	0,9717	0,0101	Samazinās	Samazinās	***
Lauku balodis	1,0036	0,0147	Neskaidra	Būtiski palielinās	n/a
Peļu klijāns	0,9051	0,0148	Būtiski samazinās	Būtiski samazinās
Baltā cielava	0,9573	0,0127	Būtiski samazinās	Būtiski samazinās
Pelēkais strazds	1,0501	0,0204	Būtiski palielinās	Neskaidra	n/a
Žagata	1,1438	0,0298	Būtiski palielinās	Neskaidra	n/a
Ciglis	0,9595	0,0199	Samazinās	Neskaidra	n/a
Upes ķauķis	0,9478	0,0200	Būtiski samazinās	Neskaidra	n/a
Niedru stērste	0,9767	0,0180	Neskaidra	Samazinās	n/a

Statistiski būtiska skaita palielināšanās tendence (t.i. vairāk par 20% 20 gadu periodā) 11 gadu periodā konstatēta 16 sugām, būtiska skaita samazināšanās tendence 5 sugām, samazināšanās tendence (5 – 20 % 20 gadu periodā) – 2 sugām, neskaidra tendence – 11 sugām (6. pielikums).

Salīdzinot ar iepriekšējā atskaitē (Auniņš 2004b) ziņoto, tendence mainījusies 7 sugām. Lauku cīrulim tā mainījusies no “stabila” uz ”būtiski samazinās”, arī upes ķauķa tendence mainījusies no “neskaidra” uz ”būtiski samazinās”. Divām sugām (žagatai un pelēkajam strazdam) tendence mainījusies no “neskaidra” uz “būtiski palielinās”.

Kopš 2001. gada, kad Eiropas Putnu Uzskaišu padome (EBCC) uzsāka Paneiropas putnu monitoringa projektu, aktuāls ir jautājums par viegli uztveramu indeksu veidošanu, kas raksturotu bioloģiskās daudzveidības izmaiņu tendences plašākā kontekstā. Tādēļ šī projekta ietvaros izstrādāta metodika komplekso indeksu veidošanai (Gregory et al. 2003, Xxxxxxx et al. 2005).

1.4

1.2

0.8

0.6

0.4

0.2

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Gads

1.7. attēls. Visu putnu sugu indekss. Tajā ietvertas 44 uzskaitēs visbiežāk reģistrētās putnu sugas, neatkarīgi no to saistības ar biotopiem.

Kompleksais indikators, kurā ietvertas visas putnu sugas, kas uzskaitēs reģistrētas pietiekamā skaitā, lai tai rēķinātu individuālo indeksu (1.7. attēls) rāda, ka kopš monitoringa uzsākšanas šis rādītājs ir būtiski palielinājies, tomēr kopš 2001. gada, kurš bija maksimuma gads, visu putnu sugu indeksam ir lejupslīdes tendence. Tā kā visu putnu sugu indekss ietver visdažādākās sugas, tā pieauguma vai samazināšanās tendences neraksturo pozitīvas vai negatīvas tendences ekosistēmā, jo izmaiņas indeksā var radīt sugas, kas attiecīgajai ekosistēmai nav raksturīgas. Tā piemēram krūmāju un mežu ģenerālistu sugu populāciju palielināšanās lauksaimniecības zemēs, kas būtībā raksturo nevēlamu tendenci, palielinās visu sugu indeksu, lai gan no lauksaimniecības zemēm tiešām atkarīgo sugu populācijām tendences tajā pašā laikā ir citas.

Lai padarītu kompleksos indikatorus izmantojamus vides stāvokļa novērtēšanai, tie jāveido atsevišķi dažādus biotopus pārstāvošu sugu grupām. Turpmāk izmantotais sugu dalījums veidots balstoties uz sugu-biotopu attiecību modeļiem, kas izveidoti, izmantojot monitoringa pirmo 5 gadu datus (Aunins et al. 2001), tomēr tie būtu jāpārskata un šeit izmantotie saraksti uzskatāmi tikai kā pirmā, speciālistiem izdiskutējamā versija.

Lai novērtētu ekoloģisko stāvokli lauksaimniecības zemēs, izveidots lauku putnu indekss (1.8. attēls). Šis indekss veidots izmantojot 2 atšķirīgus sugu sarakstus. Pirmajā gadījumā (A) indeksa veidošanai izmantotas sugas, kas ir Latvijas kontekstā nozīmīgas lauksaimniecības zemju sugas, bet otrajā – sugas, kas Eiropas kontekstā uzskatāmas par lauksaimniecības zemju sugām. Pēdējais saraksts izveidots Paneiropas putnu monitoringa

programmas ietvaros 2003. gadā, tomēr tas tiks pārskatīts tuvākajā laikā un 2005. gada Eiropas lauku putnu indekss tiks veidots izmantojot citu sugu sarakstu, kas būs tuvāks šeit izmantotajam Latvijas lauku putnu sarakstam. Šeit izmantotajā “vecajā” Eiropas lauku putnu sarakstā iztrūkst tādas Latvijas lauku ainavai raksturīgas un nozīmīgas sugas kā baltais stārķis un grieze. Galvenais iemesls tam bija fakts, ka lielākajā daļā Eiropas valstu šīs sugas vai nu nav sastopamas vai sastopamas pārāk mazā skaitā, lai iegūtu datus no parasto sugu monitoringa. Tajā pašā laikā šīs sugas ir vislabākie kvalitātes indikatori lauksaimniecības zemēs un Rietumeiropas zemēs agroainava ir tiktāl degradēta, ka šīs sugas tur ir izzudušas. Ņemot to vērā, nav pamata atteikties no tām Latvijas indeksā. Latvijas pārstāvji mēģina ietekmēt arī Eiropas lauku putnu saraksta jauno versiju un panākt šo sugu iekļaušanu un ir augsta varbūtība, ka nākošajā Eiropas indeksā šo sugu dati būs izveidoti. Eiropas lauku putnu saraksts ir garāks nekā šeit indeksa veidošanai izmantotais, bet šīs neizmantotās sugas ir tādas, kas vai nu Latvijā neligzdo vai lauku putnu monitorings nedod par tām pietiekami informācijas, lai tās varētu izmantot indeksa veidošanai.

Pēc abiem sugu sarakstiem veidotie indeksi ievērojami atšķiras. Pēc “vecā” Eiropas saraksta veidotajam raksturīgs indeksa straujš pieaugums līdz 2001. gadam, kad tas pārsniedz 1,4 atzīmi, un kam seko tikpat straujš kritums. Pēc Latvijas lauku putnu saraksta veidotais indekss ir vienmērīgāks un savos maksimuma brīžos minimāli pārsniedz 1,2 atzīmi un 2001. gads neizceļas uz pārējo gadu fona.

A B

1.4

1.2

0.8

0.6

0.4

0.2

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Gads

1.6

1.4

1.2

0.8

0.6

0.4

0.2

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Gads

1.8. attēls. Lauku putnu indekss. A – indeksā ietvertas Latvijā nozīmīgas ar lauksaimniecības biotopiem saistītas sugas (baltais stārķis, grieze, ķīvīte, kaņepītis, lauku cīrulis, pļavu čipste, kārklu ķauķis, purva ķauķis, lukstu čakstīte, ciglis, mazais svilpis, dzeltenā stērste), B – indeksā ietvertas sugas saskaņā ar EBCC Paneiropas putnu monitoringa programmas lauku putnu sarakta 2003. gada versiju (ķīvīte, lauku balodis, lauku cīrulis, brūnspārnu ķauķis, lukstu čakstīte, xxxxx xxxxxx, mājas strazds, ciglis, dzeltenā stērste).

Lai novērtētu ar citiem biotopiem saistītu sugu izmaiņas Latvijas agroainavā, izveidoti vēl 4 indeksi – meža, krūmāju, mitrāju un viensētu/apdzīvoto vietu indeksi (1.9. attēls). Redzams, ka uzskaišu periodā ir jūtami pieaugušas ar mežiem (B) un krūmājiem

(A) saistīto sugu populācijas. Tā galvenais iemesls bija lielais aizlaisto lauksaimniecības zemju daudzums, kas dabiskās sukcesijas rezultātā pakāpeniski aizauga ar krūmiem un veidojās par jaunu mežu. Tomēr pēdējos 2 gados vērojams abu šo indeksu kritums un tas

ir saistāms ar iepriekš aizlaisto platību atsākšanu izmantot kā lauksaimniecības zemes. Īpaši šo procesu stimulē vienoto platību, kā arī citi Latvijas lauku attīstības plānā paredzētie Eiropas Savienības subsīdiju maksājumi. Šo indeksu samazināšanās vērtējama pozitīvi.

A B

1.8

1.6

1.4

1.2

0.8

0.6

0.4

0.2

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Gads

1.8

1.6

1.4

1.2

0.8

0.6

0.4

0.2

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Gads

C D

1.6

1.4

1.2

0.8

0.6

0.4

0.2

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Gads

1.2

0.8

0.6

0.4

0.2

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Gad s

1.9. attēls. Ar citiem biotopiem saistīto sugu indeksi lauksaimniecības zemēs. A – krūmāju sugu indekss (xxxxx xxxxxx, upes ķauķis, lakstīgala, žagata dārza ķauķis, brūnspārnu ķauķis), B – meža sugu indekss (peļu klijāns, lauku balodis, dzeguze, dižraibais dzenis, koku čipste, iedzeltenais ķauķis, melngalvas ķauķis, čunčiņš, vītītis, svirlītis, pelēkais strazds, melnais mežastrazds, dziedātājstrazds, plukšķis, vālodze, lielā zīlīte, žubīte), C – mitrāju sugu indekss (niedru lija, niedru strazds, purva ķauķis, ceru ķauķis, niedru stērste), D – viensētu un apdzīvotu vietu sugu indekss (baltā cielava, mājas strazds, gaišais ķauķis, pelēkais strazds, lauku zvirbulis, zaļžubīte). N.B.! Šie indeksi atspoguļo tikai attiecīgo sugu grupu izmaiņas lauksaimniecības zemēs, tie neatspoguļo izmaiņas šo sugu populācijās valstī.

Mitrāju sugu indekss (1.9. attēls C) izteiktas tendences neuzrāda, tam raksturīgas svārstības plašās robežās. Viensētu un apdzīvoto vietu sugu indeksam līdz 2000. gadam bija raksturīga tendence samazināties sasniedzot minimumu zem 0,4 atzīmes, bet turpmāk tas atgriezās 0,8 līmenī un tajā arī ir turējies pēdējos gadus. Tā kā šo indeksu veido tikai 6 sugas, lielā mērā šo indeksu ir ietekmējušas baltās cielavas populācijas izmaiņas, tomēr mazie reprezentācijas intervāli rāda, ka vairumam iesaistīto sugu bijušas līdzīgas tendences.

Aprakstīto biotopu mērījumu vienības un relatīvais īpatsvars aprakstītajās uzskaišu punktu zonās katrā no parauglaukumiem dots 1.7. tabulā. Ņemot vērā, ka punkti izvietoti tikai lauksaimniecības zemēs, šie biotopi ir pārstāvētāki, un tādēļ šī tabula atspoguļo tikai lauksaimniecības biotopu savstarpējo īpatsvaru parauglaukumā, kamēr pārējo biotopu īpatsvars ir uzrādīts zemāks par patieso. Izmaiņas starp gadiem (1.8. tabula) rēķinātas procentos no visas aprakstītās platības, tādēļ tie ir mazāki nekā, ja būtu rēķināti tikai no attiecīgā biotopa aizņemtās platības. Lai iegūtu relatīvās izmaiņas, izmaiņas biotopa īpatsvarā jāattiecina pret kopējo tā īpatsvaru, t.i. 1.8. tabulas vērtības pret 1.7. tabulas attiecīgajām vērtībām.

Galveno laukumveida biotopu grupu procentuālais sadalījums pa kompleksajām stacijām dots 1.10. attēlā. Pārliecinoši augstākais aramzemes īpatsvars sastopams Jelgavas kompleksajā stacijā (71%), kas ir vairāk kā iepriekšējā gadā. Citās monitoringa stacijās tas ir ievērojami zemāks un ir robežās no 23 % (Maltā un Skultē) līdz 39% (Ļaudona-Barkava). Salīdzinot ar 2004. gadu, aramzemes platību īpatsvars būtiski pieaudzis visās monitoringa stacijās. Vislielākais pieaugums bijis Maltā – par 12%, rēķinot no visas aprakstītās platības (1.8. tabula). Raksturīgi, ka visās monitoringa stacijās konstatēts ziemāju platību samazinājums, bet visās, izņemot Blīdeni, pieauga vasarāju platības(1.8. tabula)

Vēl arvien augstākais papuvju un aizlaisto platību īpatsvars bija Maltas kompleksajā stacijā, kur tas aizņēma 40% (1.7. tabula) tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas bija būtiski samazinājies par 9%; 1.8. tabula). Arī Ļaudonas-Barkavas kompleksajā stacijā, kur aizlaistās platības kopumā sastādīja 16%, samazinājums bija ievērojams – par gandrīz 7%. Pārējās monitoringa stacijās izmaiņas bija mazākas un izmaiņu virziens papuvēm un aizlaistiem tīrumiem bieži vien bija pretējs (1.8. tabula). Tāpat kā iepriekšējos gados Jelgavas monitoringa stacijā aizlaisto platību bija vismazāk – tikai 5%, kas ir par 3% mazāk kā iepriekšējā gadā.

Saistībā ar aktīvās aramzemes platību pieaugumu visās, bet aizlaisto platību samazināšanos gandrīz visās monitoringa stacijās jāmin jau iepriekšējās nodaļās pieminētie Eiropas Savienības subsīdiju maksājumi saskaņā ar Latvijas lauku attīstības plānu, kas veicinājuši lauksaimniecisko darbību visā valsts teritorijā. Šāda biotopu sadalījuma izmaiņu tendence saglabājas jau otro gadu un paredzams, ka tā turpināsies arī turpmāk.

Sēto zālāju platības pieaugušas Skultes un nedaudz arī Blīdenes un Maltas monitoringa stacijās, kamēr samazinājums novērots Ļaudonas-Barkavas monitoringa stacijā un nedaudz arī Durbes un Jelgavas stacijās (1.8. tabula). Dabisko un kultivēto pļavu platības samazinājušās visās monitoringa stacijās, izņemot Ļaudonas-Barkavas monitoringa staciju, kur novērots šo platību pieaugums uz sēto zālāju rēķina.

Krūmāju platības pieaugušas Durbes, Blīdenes, Skultes, bet jo īpaši Maltas kompleksajās stacijās. Tas noticis uz aizlaisto tīrumu rēķina. Maltas monitoringa stacijā krūmāji aizņēma ievērojami vairāk platības kā citās stacijās – 11%. Krūmāju platību samazināšanās konstatēta Ļaudonas – Barkavas monitoringa stacijā, bet Jelgavas monitoringa stacijā izmaiņas nav konstatētas.

1.7. tabula. Biotopu relatīvā sastopamība kompleksajās monitoringa stacijās izvietotajos biotopu apraksta laukumos 2005. gadā.

Biotops Durbe Blīdene Jelgava Skulte Ļaudona-Barkava Malta

Laukumveida biotopi (mērīti procentos no biotopu apraksta laukuma, attēloti procentos no visas aprakstītās platības
Ziemāju kultūras	9.78	11.10	33.00	2.65	8.78	0.00
Vasarāju kultūras	21.95	13.85	32.03	16.78	28.41	20.03
Vagu kultūras	1.70	1.23	5.95	3.08	1.00	2.35
Citas kultūras	0.58	0.43	0.25	0.08	0.29	0.25
Papuves, rugaines	6.65	8.88	2.55	2.53	1.66	0.55
Aizlaisti tīrumi	12.43	12.40	2.85	18.03	14.44	40.03
Sētie zālāji	12.83	13.28	8.63	7.60	16.27	1.40
Kultivētas pļavas	15.10	12.65	1.73	21.43	1.22	0.63
Dabiskas pļavas	3.10	7.80	3.80	7.50	12.00	6.00
Dīķi un lāmas	3.13	3.65	0.45	1.43	1.66	0.50
Mežs	4.03	4.08	3.43	8.98	5.51	11.23
Krūmāji	4.90	8.00	0.15	5.25	3.68	11.10
Viensētas	2.53	1.10	3.38	3.83	3.68	5.85
Izolētas ēkas	0.03	0.03	1.08	0.13	0.32	0.05
Ruderālas vietas	1.30	1.55	0.75	0.75	1.07	0.05
Lineārie biotopi (mērīti metros, attēloti kā blīvums aprakstītajā platībā (m/ha))
Alejas	0.30	0.34	0.60	3.09	0.45	0.00
Krūmu joslas	3.38	3.27	0.32	3.44	1.79	0.09
Dzīvžogi	0.30	0.00	0.00	0.52	0.00	0.00
Grāvji un regulētas
upes bez krūmiem	4.34	11.03	12.34	7.85	13.81	2.70
Grāvji un regulētas
upes ar krūmiem	9.24	8.51	14.47	17.59	12.31	12.20
Dabiskas upes bez
krūmiem	0.00	0.00	1.19	0.40	0.00	0.00
Dabiskas upes ar
krūmiem	0.90	0.00	0.90	1.69	0.14	2.15
Asfaltēti ceļi	1.35	0.00	5.41	0.00	9.24	0.00
Grantēti ceļi	5.99	21.97	4.60	13.38	9.09	7.83
Zemesceļi	13.54	5.10	13.24	10.89	15.33	8.60
Iebrauktas sliedes	8.76	5.55	3.23	8.36	4.18	9.83
Dzelzsceļš	0.20	0.00	0.40	0.48	0.00	0.00
Elektrības un telegrāfa
līnijas	17.71	17.36	20.12	38.96	26.80	16.73
Aploki, žogi	0.40	2.49	0.00	2.09	12.68	0.65
Punktveida biotopi (mērīti absolūtos skaitļos, attēloti kā blīvums - skaits uz 100 ha aprakstītajā platībā)
Dīķi un lāmas	2.39	0.80	0.80	1.00	3.88	0.00
Atsevišķi koki	12.34	34.43	10.75	12.14	23.69	1.59
Atsevišķi krūmi	10.35	21.30	12.74	13.14	40.59	2.19
Akmeņu un krūmu
kaudzes	1.00	6.57	0.60	1.79	5.83	0.40

1.8. tabula. Biotopu relatīvās sastopamības izmaiņas kompleksajās monitoringa stacijās izvietotajos biotopu apraksta laukumos starp 2004. un 2005. g.

Biotops Durbe Blīdene Jelgava Skulte Ļaudona-Barkava Malta

Laukumveida biotopi (mērīti procentos no biotopu apraksta laukuma, izmaiņas attēlotas kā procentu no visas aprakstītās platības starpība starp 2003. un 2004. gadu)
Ziemāju kultūras	-3.13	-4.98	-3.65	-3.25	-2.48	-0.50
Vasarāju kultūras	4.28	-0.18	9.28	4.05	12.32	11.13
Vagu kultūras	0.15	0.18	-1.73	-0.48	-1.05	0.90
Citas kultūras	0.00	0.00	0.00	0.00	0.01	-0.03
Papuves, rugaines	3.85	5.25	-4.88	-0.48	-0.53	-0.30
Aizlaisti tīrumi	-2.90	-0.70	1.90	-0.60	-6.13	-8.33
Sētie zālāji	-0.93	0.30	-0.30	1.45	-3.59	0.10
Kultivētas pļavas	-1.10	0.18	-0.55	0.43	0.74	-1.35
Dabiskas pļavas	-0.63	-0.23	-0.13	-1.13	1.17	-2.00
Dīķi un lāmas	0.25	0.00	0.23	-0.13	0.09	0.13
Mežs	0.00	0.00	0.00	0.00	0.13	-0.38
Krūmāji	0.23	0.25	0.00	0.15	-0.15	0.80
Viensētas	-0.08	0.00	0.13	-0.10	0.09	-0.20
Izolētas ēkas	0.00	0.00	0.00	0.00	0.01	0.03
Ruderālas vietas	0.00	-0.08	-0.30	0.08	-0.62	0.00
Lineārie biotopi (mērīti metros, izmaiņas attēlota kā blīvumu aprakstītajā platībā (m/ha) starpība starp 2003. un 2004. gadu)
Alejas	0.00	0.00	0.00	-0.10	0.00	0.00
Krūmu joslas	0.30	0.16	0.00	0.00	0.00	0.00
Dzīvžogi	0.00	0.00	0.00	0.00	0.00	0.00
Grāvji un regulētas upes
bez krūmiem	0.58	0.42	-1.05	-0.04	0.00	1.30
Grāvji un regulētas upes ar
krūmiem	0.30	0.28	2.01	-0.34	0.00	0.12
Dabiskas upes bez
krūmiem	-0.80	0.00	0.00	0.10	0.00	0.00
Dabiskas upes ar krūmiem	0.80	0.00	0.00	0.00	0.00	0.00
Asfaltēti ceļi	0.00	0.00	0.00	0.00	0.00	0.00
Grantēti ceļi	0.00	0.00	-0.60	-0.25	0.00	0.00
Zemesceļi	1.20	1.69	0.00	-0.25	0.00	0.00
Iebrauktas sliedes	3.22	0.02	0.00	1.59	0.00	0.10
Dzelzsceļš	0.00	0.00	0.00	0.00	0.00	0.00
Elektrības un telegrāfa
līnijas	0.00	0.00	-1.63	-0.91	0.00	-0.05
Aploki, žogi	0.00	0.00	0.00	0.00	-0.58	0.59
Punktveida biotopi (mērīti absolūtos skaitļos, izmaiņas attēlotas kā blīvumu (skaita uz 100 ha aprakstītās platības) starpība starp 2003. un 2004. gadu)
Dīķi un lāmas	0.60	0.00	0.00	0.00	0.00	0.00
Atsevišķi koki	1.99	1.39	0.80	-0.20	-0.58	0.00
Atsevišķi krūmi	2.59	1.19	1.59	1.59	-5.24	0.00
Akmeņu un krūmu kaudzes	0.40	0.20	0.00	-0.20	-2.72	0.00

1.10. attēls. Galveno lauksaimniecisko biotopu grupu aizņemtās platības kompleksajos parauglaukumos 2005. gadā.

Lineāro biotopu un ainavas elementu raksturošanai izmantots to blīvums uz laukuma vienību (m/ha). To izmaiņu starp gadiem raksturošanai izmantota blīvumu starpība starp salīdzināmajiem gadiem.

Durbes un Blīdenes monitoringa stacijās pieaudzis lineāru krūmu joslu daudzums, bet pārējās stacijās tas nav mainījies.

Tomēr būtiskākās izmaiņas šajā biotopu un ainavas elementu grupā izraisīja aizaugušo grāvju tīrīšana Maltas, Blīdenesun Skultes monitoringa stacijās. Visaugstākais grāvju blīvums bija Jelgavas monitoringa stacijā (1.7. tabula), kur tas pieauga, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (1.8. tabula) Ļaudonas-Barkavas stacijā, grāvju blīvums un aizaugušo/neaizaugušo grāvju proporcija nemainījās (1.8. tabula).

Tāpat kā iepriekšējā gadā viszemākais ceļu blīvums joprojām ir Maltas kompleksajā stacijā, neliels blīvuma pieaugums bijis vienīgi iebraukto sliežu kategorijā, bet parējās kategorijas nav mainījušās (1.8. tabula). Jāatzīmē, ka asfaltēti ceļi šajā monitoringa stacijā nav sastopami vispār (1.7. tabula). Asfaltēto ceļu blīvums nevienā no monitoringa stacijām salīdzinot ar iepriekšējo gadu nav mainījies, bet grantētu ceļu blīvums Jelgavas un Skultes monitorionga stacijās ir samazinājies. Zemesceļu blīvums pieaudzis Durbes un Blīdenes monitoringa stacijās, bet Skultē to blīvums samazinājies.

Punktveida objektu sastopamības raksturošanai izmatots to skaits uz 100 ha, bet sastopamības izmaiņu starp gadiem raksturošanai – to blīvuma starpība starp salīdzināmajiem gadiem.

Atsevišķu koku un atsevišķu krūmu blīvums ievērojami pieauga Durbes, Blīdenes un Jelgavas monitoringa stacijās (1.8. tabula), arī Skultes monitoringa stacijā pieauga atsevišķu krūmu blīvums, bet samazinājās atsevišķu koku daudzums. Būtisks atsevišķu krūmu un mazākā mērā arī koku samazinājums konstatēts Ļaudonas-Barkavas monitoringa stacijā. Maltas monitoringa stacijās izmaiņu nebija. Joprojām visaugstākie atsevišķu koku un atsevišķu krūmu blīvumi ir Blīdenes un Ļaudonas-Barkavas monitoringa stacijās, bet zemākie – Maltas kompleksajā stacijā (1.7. tabula). Dīķu un lāmu daudzums pieauga visās monitoringa stacijās, izņemot Maltu, kur tas nemainījās.

Tā kā biotopu apraksti laukumos ap putnu uzskaišu punktiem Jelgavas, Blīdenes, Skultes un Ļaudonas-Barkavas kompleksajās stacijās tiek veikti kopš 1995. gada, tika veikta izmaiņu analīze 11 gadu periodam. Durbes un Maltas kompleksās monitoringa stacijas, kuras izveidotas 2003. gadā, šajā analīzē netika iekļautas.

Analizēto 11 gadu periodā aktīvās aramzemes (šajā kategorijā iekļautas ziemāju, vasarāju, vagu un citas kultūras, kā arī papuves un rugaines) platības ir būtiski pieaugušas, un būtiskākie platību pieauguma lēcieni bijuši starp 1997. un 1998., kā arī starp 2003. un 2004. gadiem, bet piaugums turpinājās arī 2005. gadā (1.7. attēls A).

Neapstrādāto tīrumu platības (šajā kategorijā ietilpst gan papuves un rugaines, gan 2 un vairāk gadus vecas atmatas) ievērojami pieauga periodā no 1995 līdz 1997. gadam. Šim pieaugumam sekoja neliela lejupslīde līdz 2000. gadam, kurai sekoja pieaugums līdz 2002. gadam, sasniedzot augstāko reģistrēto šo platību daudzumu. Kopš 2002. gada novērojama strauja aizlaisto platību lejupslīde un 2005. gadā šo platību daudzums bija tikai nedaudz lielāks kā 1995., bet mazāks kā 1996. gadā (1.7. attēls C). Lai gan starp monitoringa stacijām šīs izmaiņas detaļās atšķīrās, tomēr kopējā aina bija līdzīga (1.7. attēls D).

A B

C D

E F

G H

1.11. attēls. Galveno parauglaukuma biotopus raksturojošo rādītāju izmaiņas 6 parauglaukumos (Jelgavas, Blīdenes, Skultes un Ļaudonas-Barkavas kompleksajās stacijās) periodā no 1995. līdz 2005. gadam. A un B – aktīvā aramzeme, C un D – aizlaistās platības, E un F – sētie zālāji, G un H – kultivētas un dabiskas pļavas.

Sēto zālāju platībām novērotajā 11 gadu periodā bijusi raksturīga lejupslīdes tendence (1.7. attēls E), tomēr pēdējos 2 gados vērojams šī biotopa pieaugums. Sēto zālāju platībau izmaiņas starp monitoringa stacijām atšķīrās būtiski. Tā Jelgavas monitoringa stacijā būtiska sēto zālāju platību samazināšanās notika starp 1996 un 1998. gadu, kamēr Skultes monitoringa stacijā šāda samazināšanās novērota starp 2001. un 2003. gadu, turklāt izmaiņas starp 2002. un 2003. gadu veidojas no šī biotopa atšķirīgas interpretācijas botānikas eksperta nomaiņas dēļ (Auniņš 2004). Savukārt Blīdenes un Ļaudonas-Barkavas kompleksajās stacijās novērota šo platību samazināšanās tendence kopš 2000. gada (1.7. attēls F).

Dabisko un kultivēto pļavu platības ievērojami samazinājās periodā starp 1995. un 1998. gadu, kad tās stabilizējās un kopš 2001. gada vērojams to pieaugums (1.7. attēls G). Lai gan šīs izmaiņas detaļās starp monitoringa stacijām atšķīrās, kopējā shēma bija līdzīga (1.7. attēls H). Jau iepriekšējā gada pļavu un lauksaimniecības zemju sugu un biotopu monitoringa atskaitē (Auniņš 2004) atzīmēts, ka ievērojamo dabisko un kultivēto pļavu pieaugumu 2003. gadā rada pieaugums Skultes monitoringa stacijā un tā iemesls visdrīzāk ir nevis to reālais pieaugums, bet biotopu interpretācijas problēma jau iepriekš minētās eksperta maiņas dēļ. Tomēr dabisko un kultivēto pļavu nelielais pieaugums arī citās monitoringa stacijās liecina, ka daļa sēto ilggadīgo zālāju un atmatu pļaušanas un dabisko procesu rezultātā ir objektīvi kļuvuši piederīgi kultivēto pļavu biotopam, bet daļa kultivēto pļavu – dabiskajām pļavām.

1.4. Ieteikumi programmas pilnveidošanai

Tā kā ir izstrādāta jauna bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma, kurā lauku putnu un biotopu monitorings līdzšinējā formātā vairs nav paredzēts, ieteikumi šīs programmas pilnveidošanai nav nepieciešami. Tomēr būtu ļoti svarīgi veikt lauku putnu uzskaites vismaz 1 gadu paralēli jaunajā monitoringa programmā paredzētajām dienas putnu uzskaitēm. Tas nepieciešams, lai būtu iespējama līdzšinējo un jauno datu savietošana un populāciju indeksos neiestātos pārrāvums.

1.5. Starptautiskā sadarbība un dalība starptautiskos forumos

Kā iepriekš ziņots, kopš 2004. gada Eiropas lauku putnu indekss iekļauts Eiropas Savienības strukturālo indeksu sarakstā, kurā tas patlaban ir vienīgais(!) ar bioloģisko daudzveidību saistītais indikators. Tas pirmoreiz tiks publicēts Eiropas Komisijas 2005. gada Pavasara ziņojumā. Iepriekšējā atskaitē ziņoju arī, ka saistībā ar šo indeksu gan vēl turpinās dalībvalstu debates par galīgo šī indeksa veidošanā iekļauto sugu sarakstu, jo pašreizējais ir pārāk balstīts uz Rietumeiropai raksturīgajām sugām un tādēļ vāji atspoguļo lauku putnu populāciju stāvokli Austrumeiropā un Ziemeļeiropā.

Lai vienotos par vienotiem principiem indeksā iekļaujamo sugu izvēlē, 2005. gada

17. – 21. martā Lednicē, Čehijā notika darba grupas sanāksme, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāvis Xxxxxx Xxxxxx. Tika nolemts sugu izvēli veikt pa bioģeogrāfiskajiem reģioniem. Tas nozīmē, ka katram bioģeogrāfiskajam reģionam būs sava tipisko lauku, mežu un ģenerālistu sugu saraksts. Sarakstos tiks iekļautas sugas, kuru bioģeogrāfiskā reģiona populācijas ir lielākas par 50 tūkstošiem īpatņu un vienā atsevišķā valstī nav vairāk par 50% bioģeogrāfiskā reģiona populācijas. Latvija saskaņā ar šo projektu ietilpst boreālajā bioģeogrāfiskajā reģionā.

Jaunie sugu sarakstu izveides principi plašākam ornitorlogu lokam tika prezentēti 2005. gada 21. – 25. septembrī Čehijā, Prāgā, kur norisinājās Paneiropas putnu monitoringa seminārs, kurā piedalījās pārstāvji no gandrīz visām Eiropas valstīm. Latviju šajā forumā pārstāvēja 4 cilvēki: Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxxx Xxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxxx un Xxxxx Xxxxxxx. Semināra laikā tika izveidotas darba grupas katra bioģeogrāfiskā reģiona tipisko sugu sarakstu sastādīšanai. Atbildīgais par boreālā reģiona sugu sarakstiem ir Xxxxx Xxxxxxxx no Zviedrijas. Sarakstu melnraksts tika sagatavots jau semināra laikā, parlaban tas tiek apspriests reģiona ornitologu starpā, gala variants būs zināms 2006. gada sākumā.

1.6. Secinājumi

Lauku putnu un biotopu monitorings 2005. gadā veikts plānotajās 6 monitoringa stacijās pilnā apjomā.

2005. gadā salīdzinot ar iepriekšējo gadu statistiski būtiski populācijas lauksaimniecības zemēs samazinājušās 2 sugām (lukstu čakstītei un brūnspārnu ķauķim). Vēl 1 sugai (ciglim) konstatēta iespējama (statistiski nedroša) skaita samazināšanās. Statistiski būtiska populācijas palielināšanās konstatēta 4 sugām (peļu klijānam, lauku cīrulim, koku čipstei un vītītim, bet iespējama skaita palielināšanās konstatēta 3 sugām (dziedātājstrazdam, mazajam svilpim un dzeltenajai stērstei).

Kopš 2003. gada, kad monitoringa programma realizēta visās 6 kompleksajās stacijās, būtiska skaita samazināšanās lauksaimniecības zemēs konstatēta 8 putnu sugām (lauku balodim, lauku cīrulim, čurkstei, lakstīgalai, plukšķim, upes ķauķim, svirlītim un ciglim). Vēl 3 sugām (vālodzei, lukstu čakstītei un purva ķauķim) konstatēta skaita samazināšanās. Skaita palielināšanās konstatēta vārnai un dzeltenajai stērstei. Būtisks skaita palielinājums nevienai sugai nav konstatēts.

Ilgtermiņā (11 gadu periodā) būtiska skaita samazināšanās Sugas ar konstatēta 4 sugām: peļu klijānam, lauku cīrulim, pļavu čipstei un baltajai cielavai. Šīm sugām skaita samazinājums novērots visās 4 ilggadīgajās monitoringa stacijās. Vēl 2 sugām (mazajam svilpim un ciglim) konstatēta skaita samazināšanās.

Pļavu čipstes skaita samazināšanās cēlonis ir zālāju biotopu platību būtiskā samazināšanās, sevišķi dabisko un kultivēto pļavu, kas ir šīs sugas optimālais biotops, samazināšanās.

Peļu klijānu populācijas samazināšanās iemesls ir mežizstrādes darbi mežu puduros un mežu masīvu perifērijā, kas ir sugas raksturīgās sugas ligzdošanas vietas. Nav pamata uzskatīt, ka būtu vērojamas kādas sugai nelabvēlīgas tendences tās barošanās biotopos lauksaimniecības zemēs.

Baltās cielavas populācijai ir tendence atjaunoties.

Būtiska skaita palielināšanās lauksaimniecības zemēs konstatēta 16 putnu sugām. No tām lielākā daļa saistītas ar mežu un krūmāju biotopiem un raksturo notiekošo lauksaimniecības zemju aizaugšanas tendenci. Tomēr pēdējos 2 gados vērojama pretēja tendence.

Pirmoreiz atskaitē iekļauti kompleksie putnu indeksi: visu sugu indekss, lauku putnu indekss, meža sugu indekss, krūmāju sugu indekss, mitrāju sugu indekss un

viensētu/apdzīvoto vietu sugu indekss. Vēl nepieciešama speciālistu diskusija par katrā indeksā iekļaujamo sugu saraksta gala variantu.

Monitoringa 11 gadu periodā bijis izteikts aktīvās aramzemes platību pieaugums un izteikts sēto zālāju, kā arī dabisko un kultivēto pļavu platību samazinājums.

1.7. Literatūra

Anonīms 1996. Lauku saimniecības Latvijā 1995. gadā. Centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 72 lpp.

Anonīms 1997. Lauku saimniecības Latvijā 1996. gadā. Centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 70 lpp.

Anonīms 1998. Lauku saimniecības Latvijā 1997. gadā. Centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 74 lpp.

Anonīms 1999. Lauku saimniecības Latvijā 1998. gadā. Centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 77. lpp.

Anonīms 2000. Lauku saimniecības Latvijā 1999. gadā. Centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 83 lpp.

Anonīms 2001. Lauku saimniecības Latvijā 2000. gadā. Centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 80 lpp.

Anonīms 2002. Lauku saimniecības Latvijā 2001. gadā. Centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 82 lpp.

Anonīms 2003. Lauku saimniecības Latvijā 2002. gadā. Centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 78 lpp.

Anonīms 2004. Lauku saimniecības Latvijā 2003. gadā. Centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 40 lpp.

Anonīms 2005. Lauku saimniecības Latvijā 2004. gadā. Centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 40 lpp.

Xxxxxx X. (red.) 2003. Pļavu un lauksaimniecības zemju sugu un biotopu monitoringa rokasgrāmata. Latvijas Dabas fonds, Rīga, 153 lpp.

Xxxxxx X. (red.) 2004a. Pļavu un lauksaimniecības zemju sugu un biotopu monitorings. Atskaite par 2003. gadā paveiktajiem darbiem. Latvijas Dabas fonds, Rīga, 95 lpp.

Xxxxxx X. (red.) 2004b. Pļavu un lauksaimniecības zemju sugu un biotopu monitorings 2004. gadā. Latvijas Dabas fonds, Rīga, 66 lpp.

Aunins X., Xxxxxxxx B.S., Xxxxxxxxxx X., Prins X. 2001. Species – habitats relationships in Latvian farmland. Acta Ornithologica 36 vol. 1: 55 – 64.

Xxxxxx X., Xxxxxxxx B.S. 2001. Bird – habitat relationships and bird population changes in Latvian farmland (1995-2000). Technical report. Latvian Fund for Nature/Ornis Consult A/S, Riga.

Aunins A., Xxxxxxxxxx X. 2003. Bird population changes in Latvian farmland 1995

– 2000: responses to different scenarios of rural development. Ornis Hungarica 12-13: 41

- 50.

Aunins A., Xxxxxxxxxx X. (in press) Ten years of farmland bird monitoring in Latvia: population changes 1995 – 2004. In: Proceedings of the 16th International Conference of the European Bird Census Council: Bird Numbers 2004: Monitoring in a Changing Europe. Turkish Journal of Zoology.

Xxxxxxx X.X., Xxxxx D., Xxxxx R., Xxxxxxxx J., Xxxxx M. et Xxxxxxx D.W., 2003: Using birds as indicators of biodiversity.

Xxxxxxx X.X., xxx Xxxxxx A.J., Xxxxxxx P., Gmelig Meyling A.W., Xxxxx D.G., Xxxxxx R.P.B. et Xxxxxxx D.W., 2005: Developing indicators for European birds.

Xxxxxxxxx J., X. xxx Xxxxxx. (2002) TRIM 3 Manual (TRends and Indices for Monitoring data). Statistics Netherlands, Voorburg, 60 p.

Xxxxx R.R., Xxxxx F.J. 1995. Biometry. Third edition. New York, X.X.Xxxxxxx and Co, 887 pp.

Xxx Xxxxxx A., Xxxxxxxxx J., Xxxxxxx D.W. 2001. Indexing European bird population trends using results of national monitoring schemes: a trial of a new method. Bird Study 48: 200-213.

Vorišek P. 2004. Population trends of European common birds 2003. Pan- European Common Bird Monitoring. Internet publication: xxxx://xxx.xxxxxxxx.xx/xxxxxxxx/xxxxx/XXxxxxx(0)0000.xxx

2. BALTĀ STĀRĶA LIGZDOJOŠĀS POPULĀCIJAS LIELUMA NOSKAIDROŠANA

2.1. Darba mērķi un uzdevumi

Saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas Pļavu un lauksaimniecības zemju sugu un biotopu apakšprogrammu, reizi 10 gados tiek veikta pilna ligzdojošās balto stārķu populācijas uzskaite. Populācijas lieluma noskaidrošana tiek veikta 1 ligzdošanas sezonu (šajā dekādē 2004. gadā) un tā sakrīt ar starptautiskajām balto stārķu uzskaitēm, kad ligzdojošās populācijas apzināšana notiek arī citās Eiropas valstīs. Nākošajā gadā notiks datu apkopošana un analīze.

Lai izsekotu baltā stārķa ligzdojošās populācijas izmaiņām, starptautiskā organizācija regulāri, ik pēc 10 gadiem, organizē šo putnu ligzdu uzskaiti visā tā ligzdošanas areālā. Līdz šim arī Latvija ir piedalījusies visās augstāk minētajās uzskaitēs (1934., 1958., 1974., 1984., 1994/95. gados). Kārtējā, 6. uzskaite, tika veikta 2004./2005. gados. Arī tajā Latvija ir ņēmusi aktīvu dalību. Šī darba mērķis ir ievadīt datu bāzē un apkopot 2004. gadā ievāktos datus, kā arī veikt balto stārķu ligzdu uzskaiti atsevišķās teritorijās 2005. gadā. Šī darba veikšanai 2005. gadā līguma ietvaros bija paredzēti sekojoši uzdevumi:

▪ Ligzdu uzskaite: jūnijs – jūlijs.

▪ 2004. gadā ievākto materiālu datorizācija un apkopošana: septembris – novembris.

▪ Atskaites sagatavošana un iesniegšana: decembris.

2.2. Metodika un materiāls

Balto stārķu ligzdu uzskaite visā Latvijas teritorijā 2004. gadā tika organizēta līdzīgi kā visas iepriekšējās – kā galvenie uzskaites veicēji bija paredzēti gk. Latvijas lauku skolu skolēni. Šim nolūkam visas skolas saņēma uzaicinājumu piedalīties uzskaitē, ko atbalstīja arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī nepieciešamos materiālus

– instrukciju, kartes, uzskaites anketas. Bez tam piedalīties uzskaitē tika aicināti visi Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedri, un ar masu mēdiju starpniecību – jebkurš interesents.

Līdz 2005.g. 1. septembrim par uzskaites rezultātiem 2004. gadā saņemti ziņojumi no 105 individuālajiem uzskaites dalībniekiem un 343 skolām (52% no visām, ko aicinājām piedalīties). Tas ir ievērojami vairāk, kā pirms 10 gadiem (ziņojumi no 32% skolu abos uzskaites gados kopā). Visi saņemtie materiāli ievadīti datu bāzē (XLS), bez tam visu ligzdu atrašanās vieta iezīmēta datorā ArcGIS kartē, kas ievērojami atvieglo dubulto ziņojumu par vienu un to pašu ligzdu konstatēšanu.

Kopā saņemti ziņojumi par 7456 balto stārķu ligzdām 2004.gadā. Tajos sniegtas ziņas par ligzdas atrašanās vietu, novietojumu, cilvēku palīdzību ligzdas ierīkošanā, apdzīvotību, izaugušo mazuļu skaitu (8. pielikums). Diemžēl par labi apsekotiem var uzskatīt tikai 49% no visas Latvijas teritorijas (2.1. tab.).

Saskaņā ar darba uzdevumu 2005. gadā tika turpināta jau 2004.g. iesāktā balto stārķu ligzdu uzskaite, īpašu vērību veltot teritorijām, kuras palika neapsekotas 2004. gadā (skat. 1. tabulu). Šim nolūkam martā – aprīlī sazinājāmies ar skolām, kuras 2004.g.

uzskaitē nepiedalījās, un atgādinājām, ka uzskaite turpināsies arī 2005.g., kā arī vajadzības gadījumā atkārtoti nosūtījām uzskaites instrukcijas, anketas un kartes. Informācija par neapsekotajām teritorijām tika izplatīta arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedru vidū. Atskaites sastādīšanas laikā uzskaites materiāli vēl turpina pienākt, tāpēc 2005.g. datu apkopošanu pagaidām nav iespējams veikt.

2.3. Rezultāti

Kā jau augstāk minēts, ir saņemti 7456 ziņojumi ar balto stārķu ligzdu aprakstiem, kas attiecas uz 2004. gadu. Tā kā daļa ziņojumu dublējas (par vienu ligzdu ziņots divas vai vairāk reizes), reālais 2004. gadā konstatētais ligzdu skaits varētu būt ap 6300 (dubultziņojumi par vienu un to pašu ligzdu vēl tiek apstrādāti). Savukārt, ņemot vērā to, ka 2004. gadā labi apsekoti tikai ap 49% no visas Latvijas teritorijas, kopējais apdzīvotu ligzdu skaits varētu būt ap 12000. Tas nozīmē, ka patlaban Latvijā ligzdo vairāk balto stārķu, nekā jebkad agrāk, bet 10 gadu laikā kopš pēdējās uzskaites (1994./95. gados - ap 10600 apdzīvotu ligzdu) to skaits šeit palielinājies apmēram par 12%.

2.1. Latvijas teritorijas apsekotība balto stārķu ligzdu uzskaitē 2004. gadā

Rajons	Pagasti (skaits)			Teritorija (%)
Rajons	neapsekoti	daļēji apsekoti	labi apsekoti	neapsekota	daļēji apsekota	labi apsekota
Dobeles	0	0	19	0	0	100
Gulbenes	6	0	8	29	0	71
Madonas	7	3	13	24	8	67
Rēzeknes	10	1	17	32	3	65
Preiļu	5	3	15	15	22	63
Liepājas	12	1	15	36	5	58
Balvu	6	3	11	27	16	57
Ludzas	13	0	14	45	0	55
Bauskas	7	1	9	42	5	53
Daugavpils	14	0	14	47	0	53
Talsu	14	0	7	47	0	53
Cēsu	9	1	15	39	4	57
Ogres	7	1	10	42	6	52
Krāslavas	12	1	12	44	5	51
Rīgas	11	1	12	42	2	56
Tukuma	12	0	10	51	0	49
Alūksnes	11	2	8	40	15	45
Jēkabpils	12	0	11	55	0	45
Aizkraukles	10	4	7	38	23	39
Kuldīgas	7	3	9	45	17	38
Valkas	11	1	7	62	7	31
Jelgavas	8	4	5	45	25	30
Limbažu	9	2	5	62	8	30
Saldus	14	0	5	80	0	20
Ventspils	10	1	2	78	9	13
Valmieras	20	1	2	81	8	12
Kopā	257	34	262	44	7	49

2005. gadā ievāktie dati vēl turpina pienākt, tāpēc izdarīt secinājumus gan par 2005. gada ligzdošanas sekmēm, gan par iespējami precīzu patreizējo kopējo balto stārķu ligzdu skaitu Latvijā pagaidām vēl nav iespējams.

2.4 Diskusija

Straujās izmaiņas apkārtējā vidē, ko izsauc visdažādākās cilvēku saimnieciskās darbības globālā mērogā, lielākoties negatīvi ietekmē dabas vidi un tās sastāvdaļas. Šai sakarā nepieciešams kļūst dažādu vides komponentu monitorings. Tā kā praktiski nav iespējams monitorēt absolūti visus dabas objektus, vides stāvokļa raksturošanai jāizvēlas atsevišķus, vispiemērotākos. Kā viens no piemērotākajiem objektiem, kas raksturo vides apstākļus un stāvokli agroainavās, ir izrādījies baltais stārķis . Šis putns atrodas barības ķēdes augšgalā, tā dzīves teritorija aptver Eiropu, Āfriku un daļu Āzijas, un, kas nav mazsvarīgi, veikt šo putnu uzskaites ir salīdzinoši vienkārši un viegli (liels, viegli pamanāms, cilvēku tuvumā mītošs putns).

Var rasties jautājums par to, kādā mērā ekstrapolācijas rezultātā iegūtais skaits – ap 12000 apdzīvotu baltā stārķa ligzdu – atbilst patiesajam daudzumam. Patlaban veikta ekstrapolācija, kas attiecināma tikai uz visu Latvijas teritoriju kopumā. Turpmāk paredzēts veikt detalizētāku ekstrapolāciju: pirmkārt, veikt to katram rajonam atsevišķi (vadoties no vidējā ligzdu daudzuma labi apsekotajos pagastos šajā rajonā), otrkārt – aprēķinos ņemt vērā nevis pagasta kopējo platību, bet tikai tā lauksaimniecisko zemju platību. Jāatzīmē, ka arī iepriekšējās uzskaitēs, kurās tāpat daļa no Latvijas teritorijas netika apsekota, kopējais apdzīvoto ligzdu daudzums tika aprēķināts līdzīgi. Tāpēc uzskatām, ka aprēķinos iegūtais lielums (ligzdu skaits) ir tuvs patiesajam, kā arī to var izmantot salīdzinājumiem ar iepriekšējās uzskaitēs iegūto.

2.5. Secinājumi

1. Latvijā 2004./05. gados ir veikta 6.starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite.

2. Ir iegūts pietiekami liels datu materiāls, lai ar ekstrapolācijas palīdzību izdarītu secinājumus par kopējo ligzdu skaitu, ligzdu novietojumu, ligzdošanas sekmēm 2004. gadā.

3. 2004. gadā Latvijā ligzdoja ap 12000 balto stārķu pāri.

4. Kopš pēdējās uzskaites pirms 10 gadiem balto stārķu ligzdu skaits Latvijā pieaudzis aptuveni par 12%.

2.6. Literatūra

Xxxxxx X., Xxxxxxxxx X. 1989. 50 year (1934-1984) population trends of the White Stork in Latvia. – White Stork. Status and Conservation: 145-152.

Xxxxxx X., Xxxxxxxxx X. 2000. Balto stārķu uzskaites rezultāti Latvijā 1994. – 1995. g. – Putni dabā 10.2: 2-13.

3. BEZMUGURKAULNIEKU MONITORINGS

3.1. Darba mērķis un uzdevumi

Darba mērķis ir veikt pļavu un lauksaimniecības zemju apputeksnētāju monitoringu, saskaņā ar monitoringa apakšprogrammas rīcības plānu.

Darba uzdevumi:

1. veikt apputeksnētāju monitoringu dabiskajās pļavās (Diļļu un Vītiņu stacijas) un lauksaimniecības zemēs (Jelgavas un Barkavas stacijas), izmantojot krāsu lamatas;

2. interpretēt 2005. gada datus un salīdzināt ar iepriekšējo gadu datiem;

3. sagatavot darba atskaiti.

3.2. Bezmugurkaulnieku monitoringa metodes

Parauglaukumi stacijās izvietoti reprezentatīvās vietās, kas raksturo apkārtējās ainavas aizsardzību vai zemes izmantošanu un ir piemērotas apputeksnētājiem – pēc iespējas vairāk ziedošu augu sugu, pēc iespējas zemāka veģetācija, lai kukaiņi varētu redzēt lamatas.

Apputeksnētāju monitoringam izmantotas modificētas kumulatīvas (uzkrājošas) dzeltenas krāsas lamatas (From, Soderman 1997). Stacijās lamatas eksponētas no 25.06. (no 26.06. Barkavas stacijā) līdz 24.07.2005. (līdz 23.06. Barkavas stacijā) t.i. 29 (vai 27 Barkavas stacijā) dienas.

Izmantoti indikatori, kuri tika noteikti metodikas aprobācijā 2003. gadā.

3.3. Rezultāti un to analīze

Lai novērtētu apputeksnētāju sugu kompleksus sniegts monitoringa staciju salīdzinošs raksturojums (1. tab.). Detalizēts apraksts sniegts lauka novērojumu veidlapās (1-4. pielik.). 2005. gadā tika iznīcinātas visas Jelgavas stacijas lamatas. Lamatu eksponēšanas periods bija ar zemāku nokrišņu summu un augstāku temperatūru. Tas veicināja fiksatora iztvaikošanu. Tā koncentrācija samazinājās un daudzas lamatas izēda putni (vārnas, kraukļi). Lamatas pie tam parasti tika apgāztas.

3.1. tabula. Pļavu biotopu raksturojums monitoringa stacijās 2005. gadā

Stacija Biotops Aizsardzības Ietekmes

statuss

Diļļu pļavas

Vītiņu pļavas

zilganās seslērijas

pļavas

zemās raudupes

pļavas

aizsargājamas aizaugšana ar krūmiem

aizsargājamas aizaugšana ar krūmiem, ko

kompensē ekstensīva ganīšana kopš 2003. gada

Barkavas pļavas

Atmatu pļavas nav augu sabiedrību nomaiņa, lēna

aizaugšana ar krūmiem

Jelgavas pļavas

Timotiņa–āboliņa lauks

nav zālāja pļaušana, mēslošana ar kūtsmēsliem, ecēšana

Kopumā uzskaitīti ap 2475 kukaiņu, kuri ir izdalīti kā apputeksnētāji-indikatori (2003. gada monitoringa atskaite). Uzskaitītas divspārņu, plēvspārņu, tauriņu un vaboļu kārtas atsevišķas dzimtas. Citas apputeksnētāju grupas, kurām ir mazāka loma, netika uzskaitītas. Analizētas arī atsevišķas sugas. Baltoties uz iegūtajiem datiem, iespējams analizēt 2005. gada datus starp parauglaukumiem salīdzinoši, bet apputeksnētāju populāciju trendu noskaidrošanai novērojumu rinda vēl ir nepietiekama.

Apputeksnētāju sugu sastāvu būtiski nosaka augu sugu sastāvs un pļavu apsaimniekošana. Pļavās izteikti dominē divspārņi (1. att.). Citas kukaiņu kārtas, atkarībā no pļavas biotopa veida, ir subdominantas vai recedentas. Izejot no dominantes struktūras, var secināt, ka Diļļu pļavās apputeksnētāju sabiedrība ir visstabilākā, lai gan 2005. gadā divspārņu dominante pieauga līdz eudominantei. Eudominantas grupas parādīšanās saistīta ar tādu apstākļu izveidošanos, kas rada priekšrocības noteiktai organismu grupai.

2005. gadā tika ievākti 3-4 reizes mazāks apputeksnētāju īpatņu skaits kā citos gados. Tāpēc var tikt salīdzināti relatīvie rādītāji – taksonu dominante (2. att.).

Katras kukaiņu kārtas un dzimtas īpatņu blīvumu nosaka atšķirīgi limitējošie faktori, galvenokārt kāpuru barošanās apstākļi un veids, kas noteikti, analizējot taksonu bioloģiju. Kā jau agrāk konstatēts, divspārņu Diptera dominante ievērojami augstāka ir lauksaimniecības zemēs, nekā dabiskajās pļavās. Dabisko pļavu ganīšana vai neganīšana maina apputeksnētāju grupu proporcijas. Jo intensīvāka ir pļavu ganīšana, jo lielāks ir mušu īpatsvars apputeksnētāju sabiedrībās.

Vītiņu un Diļļu pļavās trīs gadu laikā nav notikušas būtiskas dominantes struktūras izmaiņas, kas liecina par šo biotopu stabilitāti. Tomēr Vītiņu pļavās, sakarā ar ganīšanu, konstanti pieaug divspārņu (Muscidae) populācijas blīvums (1. tab.) un relatīvais ieguldījums apputeksnētāju sabiedrībā (2. att.). No divspārņiem uzskaitīti mēslus apdzīvojošās sugas. Šai ziņā aizsargājamā teritorija, pateicoties ganīšanai, kļūst līdzīgāka apsaimniekotai lauksaimniecības zemei. Ganīšanai ir arī cita ietekme Vītiņu pļavās. Tiek traucēta augu sega un atsedzas kaila augsne vai arī zālājs vietām tiek nograuzts ļoti īss. Veģetācija kļūst izteikti plankumveidīga, ciņi mijas ar īsa augāja laukumiem. Brūnvālītes,

kuras ir nozīmīgas brūnvālīšu zilenīša pastāvēšanai, tika novērotas bagāti ziedošas. Šis aspekts speciāli netika mērīts. Atklātas augsnes klātbūtne veicina racējkukaiņu, it īpaši racējlapseņu Sphecidae un smilšlapseņu Pompiliidae, skaita pieaugumu. Novērots arī taisnspārņu skaita pieaugums, bet ar apputeksnētāju lamatām netika iegūti ticami rezultāti. Ganītās teritorijās tādējādi var veidoties labvēlīgāki apstākļi aizsargājamām sugām, kas apdzīvo augsni.

100%

80%

60%

40%

20%

Barkavas

Vītiņu

Pļavu stacijas

Di ļu

Lepidoptera Coleoptera Hymenoptera

Diptera

3.1. attēls. Kukaiņu kārtu dominantes struktūra Diļļu, Vītiņu, Jelgavas un Barkavas pļavās 2005. gadā

Vītiņu pļavas

100%

80%

60%

40%

20%

2003 2004 2005

Lepidoptera Hymenoptera Coleoptera

Diptera

Diļļu pļavas

100%

80%

60%

40%

20%

2003

2004

2005

Lepidoptera Hymenoptera Coleoptera

Diptera

3.2. attēls. Apputeksnētāju dominantes struktūras izmaiņas Vītiņu un diļļu pļavās 2003. - 2005. gados.

3.2. tabula. Dominējošo kukaiņu dzimtu īpatņu relatīvais blīvums (īp./lamatudiena) Diļļu pļavu un Vītiņu pļavu monitoringa stacijās 2003.-2005. gados.

Dzimta

Diļļu pļavas Vītiņu pļavas

2003 2004 2005 2003 2004 2005

Elateridae	0.00	0.08	0.02	0.05	0.06	0.04
Mordellidae	0.07	0.18	0.03	0.08	0.05	0.05
Oedemeridae	0.01	0.01	0.00	0.01	0.01	0.01
Calliphoridae	0.01	0.01	0.00	0.05	0.18	0.02
Muscidae 0.09 0.08 0.07 0.34 0.43 0.61
Sarcophagidae	0.17	0.15	0.03	0.08	0.03	0.02
Syrphidae	0.00	0.04	0.01	0.00	0.16	0.06
Tachinidae	0.06	0.05	0.02	0.07	0.08	0.07
Apoidea	0.00	0.01	0.01	0.00	0.02	0.05

Ichneumonidae 0.22 0.12 0.08 0.09 0.11 0.09

Diļļu pļavās, kur nenotiek ganīšana, divspārņu īpatsvars apputeksnētāju sabiedrībā ir viszemākais, lai gan novērojams divspārņu relatīvā skaita pieaugums. Mušu dzimtas relatīvais blīvums trīs gadu periodā pastāvīgi pieaug. Tomēr noteiktu izmaiņu tendenci trīs gadu periodā nevar droši konstatēt. 2005. gadā apputeksnētāju populācijas blīvums bija ievērojami zemāks, kā iepriekšējos gadus, jo bija nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Ilgstoši sausā un karstā laikā kukaiņi strauji zaudē ūdeni, pieaug to mirstība, samazinās dzīves ilgums.

Izvēlētās divspārņu dzimtas – gaļasmušas Sarcophagidae, līķmušas Calliphoridae un mušas Muscidae (ietverot radniecīgās dzimtas) ir zoosaprofāgi un saprofāgi un to blīvumu (2. tab.) nosaka galvenokārt lauksaimniecības dzīvnieku atstāto ekskrementu klātbūtne ainavā kopumā. Vītiņu pļavās ir paaugstināts mušu (Muscidae) blīvums, kas var būt saistīts ar lopu ganīšanos tieši parauglaukumā, kas nav novērojams citās stacijās. Tātad minēto dzimtu divspārņi var būt atbilstoši pļavu un lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas intensitātes indikatori noteiktā lauksaimniecības ainavā. To parāda arī divspārņu īpatņu relatīvais populācijas blīvums stacijās (2. att.).

Barkavas pļavās ir paaugstināts ne tikai divspārņu blīvums, kas raksturīgs lauksaimniecības ainavai, bet arī jātnieciņu Ichneumonidae un kāpurmušu Tachinidae brīvums. Pēdējo varētu izskaidrot ar tuvākās apkārtnes augāja īpatnībām. Barkavas apkārtne ir bagāta ar Sosnovska latvāņa audzēs, kā arī tuvumā intensificējas rapša audzēšana. Abi augi ir labi nektāra ražotāji un nodrošina šiem apputeksnētājiem labus barošanās apstākļus. Citu dzimtu īpatņu skaita sadalījumu šobrīd nevar viennozīmīgi izskaidrot.

3.3. tabula. Kukaiņu dzimtu īpatņu relatīvais blīvums (īp./lamatudiena) monitoringa stacijās 2005. gadā

Kārta	Dzimta	Barkavas	Diļļu pļavas	Vītiņu pļavas
Coleoptera	Elateridae	0.08	0.02	0.04
Coleoptera	Mordellidae	0.05	0.03	0.05
Coleoptera	Oedemeridae	0.02	0.01	0.01
Diptera	Calliphoridae	0.06	0.01	0.02
Diptera	Muscidae	0.74	0.07	0.61
Diptera	Sarcophagidae	0.40	0.03	0.02
Diptera	Syrphidae	0.07	0.01	0.06
Diptera	Tachinidae	0.65	0.02	0.07
Hymenoptera	Apoidea	0.05	0.01	0.05
Hymenoptera	Ichneumonidae	0.24	0.08	0.09

Plēvspārņu Hymenoptera populāciju blīvums ir kopumā ir zems (3.3. tab.). Savvaļas bišu Apoidea blīvumu lielā mērā nosaka piemērotu ligzdvietu– augsnes laukumu bez veģetācijas vai ar zemu veģetāciju klātbūtne. Apsaimniekotās pļavās (Barkava) un ganītās pļavās (Vītiņu pļavas) bišu lielāks blīvums būtu izskaidrojams ar piemērotu ligzdu vietu esamību, bet ne ziedaugu sastāva īpatnībām. Tikai Barkavas pļavās ir konstatētas lapsenes ( ģints). Lauksaimniecības zemes un pļavas monitoringa stacijās ir vāji piemērotas kameņu dzīvei, jo tajās ir maz tauriņziežu. Kamenes, izmantojot esošo metodi, kā indikators nevar tikt izmantots. Kameņu uzskaitei nepieciešamas īpašas smaržas-krāsu lamatas. Kaņemu egfektivit’;ati ainavas bioloģiskās vērtības indikācijā ir pierādīta tītas (Xxxxxxxx et al 1997, Söderman 1999).

Tauriņu Lepidoptera blīvums, sugu skaits un daudzveidības rādītāji parauglaukumos 2005. gadā ir ievērojami atšķirīgi (3. tab.). Apputeksnētājiem uzskaites periods bija nelabvēlīgs un tikai Vītiņu pļavās populācijas bija ievērojamas. Sugu daudzveidības indekss saglabājās augsts, lai gan sugu kopskaits bija zemāks kā iepriekšējos gados. Vītiņu pļavas ir pietiekoši mitras, lai 2005. gada klimatiskie apstākļi krasi neietekmētu tauriņu populācijas.

Tauriņu sugu analīze parādīja, ka pa gadiem ievērojami nomainās sugu komplekss, lai gan dominējošās sugas (2-3 katrā stacijā) bija sastopamas katru gadu.

Vītiņu pļavās lamatās konstatēti skabiozu pļavraibeņa īpatņi un dominējoša suga meža sīksamtenis . Vītiņu pļavās novēroti arī vairāki brūnvālīšu zilenīši. , Barkavas pļavās lamatās - zirgskābeņu zilenītis

. Tās visas ir Eiropā īpaši aizsargājamas sugas un norāda uz pļavu bioloģisko vērtību.

3.4. tabula. Dienastauriņu sugu skaits, sugu daudzveidība (Šenona-Xxxxxx indekss), izlīdzinātība un populācijas vidējais relatīvais blīvums (īp./lamatudiena) monitoringa stacijās 2005. gadā un rādītāju salīdzinājums pa gadiem Barkavas, Diļļu un Vītiņu stacijās.

Stacija

					blīvums
Barkavas pļavas	2004.	10	1.67	0.50	0.21
	2005.	7	2.42	0.86	0.61
Diļļu pļavas	2003.	17	2.13	0.60	0.29
	2004.	12	2.16	0.60	0.18
	2005.	4	1.06	0.53	1.12

Gads

Sugu skaits

Šenona-Xxxxxx indekss

Izlīdzinātība Populācijas

relatīvais

Vītiņu pļavas	2003.	6	1.90	0.62	0.10
	2004.	14	2.35	0.62	0.21
	2005.	12	2.19	0.61	2.92

Atsevišķas sugas kā vides pārmaiņu indikatorus var izmantot ierobežoti, jo gadi savā starpā atšķiras un sugām ir atšķirīgs populācijas blīvums. Konstatēts, ka skaita izmaiņas ir periodiskas (Speight 1999). Tauriņiem, ieskaitot dienas tauriņus, šādas periodiskas populāciju blīvuma svārstības ir raksturīgas. Latvijā pētījumu par šo parādību nav un tāpēc nevar pašlaik prognozēt populāciju attīstību pat labi pazīstamām sugām. Šī iemesla dēļ monitoringā par indikatoriem tiek izmantoti relatīvie sugu daudzveidības rādītāji. Visu sugu noteikšana ir pārāk darbietilpīga, bet dienas tauriņu sugu noteikšana ir relatīvi vienkārša, sugu sabiedrības var analizēt no dažādiem viedokļiem un meklēt indikatorus pļavu un apputeksnētāju populāciju stāvokļa raksturošanai. Tauriņi tiek uzskatīti arī par “lietussarga sugām”, kas raksturo bioloģiski vērtīgas pļavas un kuras aizsargājot, tiks aizsargāts viss sugu komplekss. Vītiņu un Diļļu pļavās tādas ir jau minētās ES Biotopu un sugu direktīvas sugas.

Latvijā analoģisks esošajam apputeksnētāju monitoringam nav veikts un līdz ar to trūkst salīdzinošo datu, arī kompleksi apputeksnētāju pētījumi ir fragmentāri (Malceniece 2003, 2005). Apputeksnētāji, it īpaši dienas tauriņi, būtu labi monitoringa objekti, lai novērtētu lauksaimniecības, zemes transformācijas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

3.4. Ieteikumi programmas pilnveidošanai

Apputeksnētāju monitoringa metode, pēc mūsu vērtējuma, ir atbilstoša mērķim un sniedz adekvātus rezultātus par apputeksnētāju populāciju stāvokli. Vienmēr jāievēro lamatu eksponēšanas nosacījumi – izlīdzināts reljefs, nogriezta zāle ap lamatu. Lai nodrošinātu garantētu paraugu iegūšanu un augstas kvalitātes datus, nepieciešams izmantot standartizētas lamatas (From, Soderman 1997) un kuras galvenokārt paredzētas kameņu monitoringam, mūsu izvēlētajās stacijās varētu izrādīties maz efektīvas.

3.5. Kopsavilkums

2005. gadā bija nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi apputeksnētāju sabiedrībām. Konstatētas ievērojami zemāks populāciju blīvums nekā iepriekšējos gados. Tomēr konstatētas būtiskas atšķirības dominējošo apputeksnētāju grupu sadalījumā monitoringa stacijās. Barkavas stacijā ekstensīvas zemes izmantošanas apstākļos bija samērā augsta apputeksnētāju daudzveidība. Konstatēts relatīvi augsts parazītisko kukaiņu – kāpurmušu, jātnieciņu – blīvums. To, iespējams, ietekmēja tuvumā esošie nektāraugi (Sibīrijas latvānis, rapsis), kas nodrošina barību ilgstoša vasaras periodā, kā arī pietiekoša barības bāze to parazītiskajiem kāpuriem. Aizsargājamā teritorijā – Vītiņu pļavās apputeksnētāju daudzveidība, neskatoties uz nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, bija augsta. Aizsargājamā teritorijā – Diļļu pļavas – populācijas blīvums bija ļoti zems. Teritorijās ar lauksaimniecības ietekmi no apputeksnētājiem dominē divspārņi, neapsaimniekotās teritorijās to īpatsvars ir ievērojami zemāks. Jelgavas stacijā 2005. gadā visas lamatas bija iznīcinātas.

3.6. Izmantotās literatūras saraksts

From S., Xxxxxxxx X. 1997. Nature monitoring scheeme. Guidelines to monitor terrestrial biodiversity in the Nordic countries. – Nord, 16: 73 x.

Xxxxxxxxxx G. 2003. Kameņu (Hymenoptera, Apidae) faunas un ekoloģijas pētījumi pļavu biotopos. Bakalaura darbs. Rīga, LU, 44 lpp. un pielikumi.

Xxxxxxxxxx X. 2005. Apputeksnētāju sabiedrības sezonālā dinamika un izmaiņas pļavu apsaimniekošanas ietekmē. Maģistra darbs. Rīga, LU, 52 lpp. un pielikumi.

Xxxxxxxx X. 1999. Diversity of pollinator communities in Eastern Fennoscandia and Eastern Baltics: results from pilot monitoring with yellow traps in 1997-1998. Helsinki: Finnish Environment institute.

Xxxxxxxx X., Xxxxxxxx X., Xxxxxxxx K.E. 1997. Monitoring bumblebees and other pollinator insects. Finnish Environment Institute, Helsinki. 43 x.

Xxxxxxx M.R., Xxxxxx M.D., Xxxx A.D., 1999. Ecology of Insects. London, Oxford, 350 p.

PIELIKUMI

1. pielikums. Kartes.

2. pielikums. Monitoringa staciju kodi, nosaukumi un koordinātas.

3. pielikums. Putnu sugu populāciju lielumu izmaiņu virziens un to būtiskuma līmenis 2005. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

5. pielikums. Ikgadējie populāciju indeksi (1995 – 2005) biežāk reģistrētajām putnu sugām, balstoties uz 4 parauglaukumu (Jelgava, Skulte, Blīdene, Ļaudona- Barkava) datiem.

7. pielikums. Putnu populāciju indeksu un to reprezentativitātes rādītāju izmaiņas 4 kompleksajos parauglaukumos 1995 – 2005. gadā.

8. pielikums. Aptaujas anketa baltā stārķa ligzdojošās populācijas lieluma noskaidrošanai.

9. pielikums. Aizpildītas apputeksnētāju monitoringa lauka datu veidlapas

1. pielikums. Monitoringa staciju kartes.

1. karte. Pļavu un lauksaimniecības zemju sugu un biotopu parauglaukumi.

2. karte. Putnu uzskaišu punkti un biotopu apraksta laukumu centri Jelgavas kompleksajā stacijā.

3. karte. Putnu uzskaišu punkti un biotopu apraksta laukumu centri Skultes kompleksajā stacijā.

4. karte. Putnu uzskaišu punkti un biotopu apraksta laukumu centri Ļaudonas

- Barkavas kompleksajā stacijā (Ļaudonas daļa).

5. karte. Putnu uzskaišu punkti un biotopu apraksta laukumu centri Ļaudonas

- Barkavas kompleksajā stacijā (Barkavas daļa).

6. karte. Putnu uzskaišu punkti un biotopu apraksta laukumu centri Blīdenes kompleksajā stacijā.

7. karte. Putnu uzskaišu punkti un biotopu apraksta laukumu centri Maltas kompleksajā stacijā.

8. karte. Putnu uzskaišu punkti un biotopu apraksta laukumu centri Durbes kompleksajā stacijā.

9. karte. Bezmugurkaulnieku monitoringa parauglaukumi pļavu stacijā “Diļļu pļavas”.

10. karte. Bezmugurkaulnieku monitoringa parauglaukumi pļavu stacijā “Vītiņu pļavas”.

11. karte. Bezmugurkaulnieku monitoringa parauglaukumi Jelgavas kompleksajā stacijā.

12. karte. Bezmugurkaulnieku monitoringa parauglaukumi Ļaudonas- Barkavas kompleksajā stacijā.

2. pielikums. Monitoringa staciju kodi, nosaukumi un koordinātas

Nr.	Kods	Nosaukums	Stacijas veids	X koordināta	Y koordināta
1	KOM01	Jelgava	Kompleksais	472000	6270000
2	KOM02	Skulte	Kompleksais	530000	6360000
3	KOM03	Ļaudona-Barkava	Kompleksais	425000	6272000
4	KOM04	Blīdene	Kompleksais	000000	0000000
5	KOM05	Durbe	Kompleksais	345000	6267000
6	KOM06	Malta	Kompleksais	000000	0000000
7	PĻA01	Daugavas loki	Pļavu	681200	6200800
		Sausās Gaujas palieņu
8	PĻA02	pļavas	Pļavu	623400	6397700
		Pededzes palieņu
9	PĻA03	pļavas	Pļavu	680500	6337000
10	PĻA04	Diļļu pļavas	Pļavu	000000	0000000
11	PĻA05	Vītiņu pļavas	Pļavu	000000	0000000
		Daugavas ieleja pie
12	PĻA06	Skrīveriem	Pļavu	568500	6276000
13	PĻA07	Sesavas augštece	Pļavu	489000	6248950
14	PĻA08	Abavas ielejas pļavas	Pļavu	414000	6322600
15	PĻA09	Randu pļavas	Pļavu	520000	6409500
16	PĻA10	Lielupes grīvas pļavas	Pļavu	494800	6315800
		Lielupes pļavas pie
17	PĻA11	Jelgavas	Pļavu	483100	6280800
		Odiņu - Kalnciema
18	PĻA12	pļavas	Pļavu	473800	6298500
19	PĻA13	Vecdaugava	Pļavu	505800	6323400
20	PĻA14	GNP pļavas	Pļavu	570000	6350000
21	PUT01	Snēpele	Putnu	000000	0000000
22	PUT02	Smārde	Putnu	458000	6306000
23	PUT03	Kombuļi	Putnu	700000	6208000
24	PUT04	Salnava	Putnu	718000	6305000
25	PUT05	Lubāna	Putnu	665000	6311000
26	PUT06	Medze	Putnu	325000	6275000
27	PUT07	Jaunlaicene	Putnu	673000	6382000
28	PUT08	Zentene	Putnu	444000	6330000
29	PUT09	Griškāni	Putnu	574000	6325000
30	PUT10	Bukaiši	Putnu	450000	6252000
31	PUT11	Ozolu tīreļa apkārtne	Putnu	387000	6321000
32	PUT12	Svētes lejtece	Putnu	480000	6285000
33	PUT13	Sudas purva apkārtne	Putnu	560000	6333000
34	PUT14	Dvietes paliene	Putnu	642000	6214000

3. pielikums. Putnu sugu populāciju lielumu izmaiņu virziens un to būtiskuma līmenis 2005. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Lietotie apzīmējumi: 0 – bez izmaiņām vai izmaiņas ir nebūtiskas (p>0,2), +? un -? iespējams, notikušas attiecīgi pozitīvas vai negatīvas izmaiņas, bet tās nav statistiski drošas (0,2 > p > 0,05), + un -

, ++ un --, +++ un --- notikušas statistiski drošas pozitīvas vai negatīvas izmaiņas (būtiskuma līmeņi attiecīgi p<0,05, p<0,01 un p<0,001). Būtiskuma līmenis noteikts ar Vilkoksona saistīto pāru testu ( ; Sokal, Rohlf 1995), tabulā dota šī testa Z vērtība un tās būtiskuma līmenis

p. Apzīmējums n/a lietots, ja attiecīgajā monitoringa stacijā suga konstatēta ne vairāk kā vienā uzskaišu punktā abos salīdzinātajos gados kopā un tādēļ salīdzināšana nav bijusi iespējama.

Suga Uzskaites zona

Durbe Blīdene Jelgava Skulte Ļaudona-

Barkava

Malta Kopā

Lauku cīrulis

Brūnspārnu ķauķis

200m

neierob.

200m

neierob.

Z=-0,842, p=0,400 0

Z=-0,167, p=0,867

Z=-1,616, p=0,106

Z=-1,764, p=0,081

Z=-1,304, p=0,192

Z=-2,129, p=0,033

Z=-3,434, p=0,001

---

Z=-3,702, p=0,000

Z=-0,334, p=0,738 0

Z=-0,530, p=0,596 0

Z=-1,184, p=0,236 0

Z=-0,746, p=0,455

Z=-3,449, p=0,001

Z=-2,932, p=0,003 0

Z=-0,988, p=0,323

Z=-1,548, p=0,122

Z=-3,013, p=0,003

Z=-1,591, p=0,112 0

Z=-1,118, p=0,263 0

Z=-0,522, p=0,602

Z=-1,941, p=0,052

Z=-1,941, p=0,052 0

Z=-0,626, p=0,532 0

Z=-0,626, p=0,532

+++ Z=-4,403, p=0,000

+++ Z=-3,747, p=0,000

Z=-2,347, p=0,019

Z=-3,009, p=0,003

Lakstīgala

200m 0

Z=0, p=1

Z=-0,333, p=0,739

Z=-1,890, p=0,059 0

Z=-0,277, p=0,782

Z=-1,355, p=0,176

Z=-2,456, p=0,014

Z=-1,673, p=0,094

Dzeltenā stērste

Žubīte

Lukstu čakstīte

Purva ķauķis

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

Z=-1,095, p=0,273 0

Z=-0,500, p=0,617 0

Z=-0,500, p=0,617

Z=-2,236, p=0,025

Z=-2,134, p=0,033 0

Z=-1,084, p=0,278 0

Z=-1,084, p=0,278

Z=-1,633, p=0,102

Z=-2,748, p=0,006 0

Z=-0,546, p=0,585 0

Z=-1,095, p=0,273 0

Z=-0,514, p=0,607 0

Z=-0,347, p=0,728 0

Z=-0,997, p=0,319 0

Z=-0,872, p=0,383

Z=-1,342, p=0,180

Z=-0,769, p=0,442

Z=-1,387, p=0,166 0

Z=-0,277, p=0,782 0

Z=-0,264, p=0,792 0

Z=-0,237, p=0,813 0

Z=-0,728, p=0,467 0

Z=-0,728, p=0,467

Z=-1,954, p=0,051

Z=-2,081, p=0,037

Z=-1,732, p=0,083 0

Z=-1,107, p=0,268 0

Z=-0,440, p=0,660 0

Z=-0,982, p=0,326

Z=-1,539, p=0,124

Z=-3,045, p=0,002

Z=-2,956, p=0,003

Z=-2,747, p=0,006

Z=-2,873, p=0,004

Z=-1,468, p=0,142 0

Z=-0,881, p=0,378 0

Z=-0,353, p=0,724

Z=-1,615, p=0,106 0

Z=-0,372, p=0,710

---

Z=-3,954, p=0,000

---

Z=-4,308, p=0,000 0

Z=-0,328, p=0,743 0

Z=-0,328, p=0,743

Z=-1,632, p=0,103 0

Z=-0,410, p=0,682 0

Z=-0,368, p=0,713 0

Z=-0,116, p=0,907 0

Z=-0,646, p=0,518 0

Z=-0,646, p=0,518

Z=-3,000, p=0,003

Z=-2,508, p=0,012

Z=-1,501, p=0,133 0

Z=-0,362, p=0,718 0

Z=-0,679, p=0,497 0

Z=-0,280, p=0,780

---

Z=-3,749, p=0,000

---

Z=-3.935, p=0,000 0

Z=-0,720, p=0,471 0

Z=-0,717, p=0,473

Suga Uzskaites zona

Durbe Blīdene Jelgava Skulte Ļaudona-

Barkava

Malta Kopā

Mājas strazds

Pļavu čipste

Dzeguze

Vālodze

Ķīvīte

Koku čipste

Baltais stārķis

Melnais mežastrazds

Mazais svilpis

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

Z=-2,887, p=0,004

Z=-2,887, p=0,004 0

Z=-0,768, p=0,432 0

Z=-0,786, p=0,432 0

Z=-1,000, p=0,317 0

Z=-0,189, p=0,850

Z=-1,342, p=0,180

Z=-2,000, p=0,046 0

Z=-1,265, p=0,206

Z=-2,486, p=0,013

Z=-1,633, p=0,102

Z=-1,633, p=0,102 0

Z=-0,577, p=0,564 0

Z=-0,447, p=0,655 0

Z=-0,816, p=0,414

Z=0, p=1

Z=-0,905, p=0,366 0

Z=-0,277, p=0,782

Z=-0,155, p=0,876 0

Z=-0,273, p=0,785 0

Z=-0,707, p=0,480 0

Z=-0,577, p=0,564 0

Z=-0,172, p=0,864

Z=-1,414, p=0,157

Z=-1,897, p=0,058 0

Z=-1,089, p=0,276 0

Z=-1,089, p=0,276

Z=0, p=1

Z=-0,277, p=0,782

Z=0, p=1

Z=-1,500, p=0,134

Z=-1,414, p=0,157

Z=-1,895, p=0,058

Z=-1,732, p=0,083 0

Z=-1,000, p=0,317

Z=-0,208, p=0,832 0

Z=-0,353, p=0,724 0

Z=-0,221, p=0,825 0

Z=-0,221, p=0,825

n/a 0

Z=-1,000, p=0,317

Z=-1,414, p=0,157 0

Z=-1,265, p=0,206 0

Z=-0,949, p=0,343 0

Z=-0,289, p=0,772 0

Z=-0,378, p=0,705 0

Z=-0,816, p=0,414 0

Z=-0,707, p=0,480 0

Z=-0,258, p=0,796

Z=0, p=1

Z=-0,577, p=0,564 0

Z=-0,577, p=0,564

Z=-0,772, p=0,440 0

Z=-0,951, p=0,342 0

Z=-0,164, p=0,870 0

Z=-1,000, p=0,317 0

Z=-0,246, p=0,806 0

Z=-0,447, p=0,655 0

Z=-1,091, p=0,275 0

Z=-0,908, p=0,364

Z=-2,213, p=0,027

Z=-1,414, p=0,157

Z=-2,236, p=0,025 0

Z=-0,676, p=0,499 0

Z=-1,046, p=0,296 0

Z=-1,100, p=0,271 0

Z=-0,138, p=0,890 0

Z=-1,265, p=0,206 0

Z=-0,302, p=0,763

=-2,111, p=0,035

Z=-2,943, p=0,003 0

=-0,832, p=0,405 0

Z=-0,832, p=0,405

=-2,000, p=0,046 0

Z=-0,814, p=0,416 0

=-0,157, p=0,875 0

Z=-0,028, p=0,977 0

=-1,053, p=0,292 0

Z=-0,089, p=0,929 0

=-0,996, p=0,319 0

Z=-0,174, p=0,862

-1,414, p=0,157 0

Z=-1,134, p=0,257

-1,513, p=0,130 0

Z=-1,110, p=0,267

=-2,392, p=0,017 0

Z=-0,966, p=0,334

Z=-1,929, p=0,054

Z=-1,416, p=0,157 0

Z=-0,816, p=0,414 0

Z=-0,816, p=0,414

Z=0, p=1

Z=-1,505, p=0,132 0

Z=-0,277, p=0,782 0

Z=-0,736, p=0,462 0

Z=-0,707, p=0,480 0

Z=-1,069, p=0,285

Z=-2,439, p=0,015

Z=-1,414, p=0,157 0

Z=-0,302, p=0,763 0

Z=-0,775, p=0,439 0

Z=-1,177, p=0,239 0

Z=-0,632, p=0,527 0

Z=-0,632, p=0,527

Z=-0,434, p=0,664 0

Z=-0,050, p=0,960 0

Z=-0,961, p=0,337 0

Z=-0,626, p=0,532 0

Z=-0,010, p=0,992 0

Z=-0,232, p=0,816 0

Z=-0,648, p=0,517 0

Z=-0,706, p=0,480 0

Z=-0,538, p=0,591

Z=-2,323, p=0,020

Z=-2,125, p=0,034 0

Z=-0,315, p=0,753 0

Z=-0,580, p=0,562 0

Z=-0,906, p=0,365 0

Z=-0,111, p=0,912

Z=-1,568, p=0,117 0

Z=-0,238, p=0,812

Suga Uzskaites zona

Durbe Blīdene Jelgava Skulte Ļaudona-

Barkava

Malta Kopā

Dziedātājstrazds

Dārza ķauķis

Grieze

Lauku balodis

Vītītis

Peļu klijāns

Baltā cielava

Kārklu ķauķis

Ceru ķauķis

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

200m

neierob.

Z=-0,447, p=0,655 0

Z=-0,302, p=0,763 0

Z=-0,302, p=0,763

Z=0, p=1

Z=-1,000, p=0,317

Z=-1,633, p=0,102

Z=-2,970, p=0,003 0

Z=-0,333, p=0,739 0

Z=-0,577, p=0,564 0

Z=-0,378, p=0,705 0

Z=-0,447, p=0,655 0

Z=-0447, p=0,655

Z=-1,807, p=0,071

Z=-1,732, p=0,083

Z=0, p=1

Z=-0,808, p=0,419

Z=0, p=1

Z=-0,500, p=0,617

Z=-1,414, p=0,157

Z=-1,732, p=0,083 0

Z=-0,966, p=0,334

Z=-1,721, p=0,085

Z=-2,106, p=0,035 0

Z=-1,000, p=0,317

Z=-1,698, p=0,090 0

Z=-0,832, p=0,405 0

Z=-0,632, p=0,527 0

Z=-0,535, p=0,593 0

Z=-0,775, p=0,439

Z=-1,667, p=0,096

Z=-2,000, p=0,046

Z=-1,342, p=0,180 0

Z=-0,632, p=0,527 0

Z=-1,000, p=0,317 0

Z=-0,707, p=0,480 0

Z=-0,632, p=0,527 0

Z=-0,447, p=0,655 0

Z=-1,155, p=0,248

Z=-1,414, p=0,157

Z=-1,667, p=0,096 0

Z=-1,000, p=0,317 0

Z=-0,577, p=0,564 0

Z=-0,832, p=0,405 0

Z=-0,632, p=0,527 0

Z=-0,632, p=0,527

Z=-1,342, p=0,180

Z=-0,707, p=-,480

Z=-1,213, p=0,225 0

Z=-0,722, p=0,470 0

Z=-1,015, p=0,310

Z=-1,508, p=0,132 0

Z=-0,546, p=0,585 0

Z=-1,134, p=0,257 0

Z=-0,707, p=0,480

Z=-2,862, p=0,004

Z=-2,822, p=0,005

Z=-2,000, p=0,046

Z=-1,414, p=0,157 0

Z=-0,632, p=0,527 0

Z=-0,277, p=0,782

Z=0, p=1

Z=-0,378, p=0,705 0

Z=-0,378, p=0,705

-2,714, p=0,007

Z=-2,695, p=0,007 0

=-0,500, p=0,617 0

Z=-0,471, p=0,637 0

Z=-1,000, p=0,317 0

Z=-1,034, p=0,301

Z=0, p=1

Z=-2,834, p=0,005

Z=-1,355, p=0,176 0

Z=-1,279, p=0,201

n/a 0

Z=-1,069,

p=0,285 0

Z=-0,632, p=0,527 0

Z=-0,632, p=0,527

Z=-1,334, p=0,182 0

Z=-0,471, p=0,637

Z=-1,342, p=0,180

Z=-1,342, p=0,180 0

Z=-0,816, p=0,414 0

Z=-0,577, p=0,564 0

Z=-0,577, p=0,564

Z=-1,311, p=0,190 0

Z=-0,966, p=0,334 0

Z=-0,632, p=0,527

Z=-3,047, p=0,002 0

Z=-0,714, p=0,475 0

Z=-1,000, p=0,317 0

Z=-0,577, p=0,564 0

Z=-0,707, p=0,480 0

Z=-0,258, p=0,796 0

Z=-0,535, p=0,593

Z=-1,342, p=0,180

Z=-1,859, p=0,063

Z=-1,298, p=0,194 0

Z=-0,961, p=0,337

Z=-1,419, p=0,156 0

Z=-0,765, p=0,444

Z=0, p=1

Z=-1,219, p=0,223

Z=-2,534, p=0,019

Z=-2,888, p=0,004

Z=-3,198, p=0,001

Z=-2,530, p=0,011

Z=-2,226, p=0,026 0

Z=-0,383, p=0,701 0

Z=-0,261, p=0,794 0

Z=-0,211, p=0,833 0

Z=-0,870, p=0,384 0

Z=-1,078, p=0,281 0

Z=-1,078, p=0,281

Suga Uzskaites zona

Durbe Blīdene Jelgava Skulte Ļaudona-

Barkava

Malta Kopā

Ciglis

200m

neierob.

200m

Z=-1,667, p=0,096

Z=-2,000,

Z=-2,000, p=0,046

Z=-1,414,

Z=-0,812, p=0,417 0

Z=-0,812, p=0,417

Z=-1,414,

Z=0, p=1

Z=-1,414,

Z=-1,414, p=0,157

Upes ķauķis	p=0,046	p=0,157	p=0,157	p=0,157		p=0,564	p=0,251
	+	-?	0	+?	0	0	0
neierob.	Z=-2,000,	Z=-1,414,	Z=-0,577,	Z=-1,414,	Z=-0,535,	Z=-0,577,	Z=-0,378,
	p=0,046	p=0,157	p=0,564	p=0,157	p=0,593	p=0,564	p=0,705

Z=0, p=1

Z=-1,414, p=0,157

Z=-1,414, p=0,157 0

Z=-0,577,

Z=-1,567, p=0,117

Z=-1,567, p=0,117 0

Z=-1,147,

Niedru stērste

200m

neierob.

Z=-1,000, p=0,317 0

Z=-1,000, p=0,317

Z=-0,378, p=0,705 0

Z=-0,707, p=0,480

Z=-1,809, p=0,070

Z=-0,447, p=0,655 0

Z=-0,447, p=0,655

0 n/a

Z=0, p=1

0 n/a

Z=0, p=1

Z=-1,057, p=0,290 0

Z=-1,208, p=0,227

Xxxxx xxxxxx

200m

neierob.

Z=-1,414, p=0,157

Z=0, p=1

Z=-1,000, p=0,317 0

Z=-1,000, p=0,317

Z=-1,414, p=0,157

Z=-1,265, p=0,206 0

Z=-1,265, p=0,206

Z=-0,378, p=0,705 0

Z=-0,378, p=0,705

Z=-0,686, p=0,493 0

Z=-0,686, p=0,493

Sugas kopā

200m 1(3)+/2(9)- 0(4)+/2(8)- 0(7)+/1(2)- 3(6)+/2(3)- 4(10)+/2(4)- 2(7)+/1(3)- 4(8)+/2(3)-

neierob. 2(3)+/4(10)- 2(5)+/3(8)- 1(4)+/0(1)- 5(8)+/2(4)- 1(2)+/3(6)- 1(5)+/2(4)- 4(6)+/4(5)-

Sugas sakārtotas pēc to reģistrācijas biežuma.

Suga 2003 2004 2005

Vidējais reģistrāciju skaits gadā

Reģionālās atšķirības

Tendence (S)

Standart- kļūda

Tendences raksturojums

Lauku cīrulis	1	0,78	0,86	940	P=0,0006	0,9281	0,0125	Būtiski samazinās
Brūnspārnu ķauķis	1	1,08	0,93	350	P=0,2249	0,9635	0,0261	Neskaidra
Lakstīgala	1	0,93	0,82	346	P=0,1562	0,9041	0,0253	Būtiski samazinās
Žubīte	1	0,93	0,91	267	P=0,1236	0,9546	0,0303	Neskaidra
Lukstu čakstīte	1	1,12	0,86	257	P=0,0195	0,9279	0,0311	Samazinās
Dzeguze	1	1,00	1,01	239	P=0,9576	1,0042	0,0356	Neskaidra
Dzeltenā stērste	1	1,12	1,16	231	P=0,9815	1,0750	0,0379	Palielinās
Mājas strazds	1	1,19	1,31	167	P=0,0059	1,1435	0,0737	Neskaidra
Purva ķauķis	1	0,91	0,85	165	P=0,0000	0,9215	0,0395	Samazinās
Koku čipste	1	0,78	0,92	161	P=0,0910	0,9601	0,0416	Neskaidra
Vālodze	1	0,88	0,82	155	P=0,0157	0,9054	0,0460	Samazinās
Melnais mežastrazds	1	0,85	0,87	135	P=0,6400	0,9305	0,0441	Neskaidra
Ķīvīte	1	1,01	1,13	116	P=0,2103	1,0612	0,0750	Neskaidra
Pļavu čipste	1	1,02	1,12	99	P=0,2015	1,0563	0,0651	Neskaidra
Baltais stārķis	1	1,08	1,14	94	P=0,4045	1,0660	0,0564	Neskaidra
Dziedātājstrazds	1	0,87	1,17	91	P=0,3810	1,0835	0,1156	Neskaidra
Lauku balodis	1	1,05	0,74	89	P=0,0084	0,8600	0,0615	Būtiski samazinās
Vārna	1	0,92	1,35	86	P=0,0107	1,1638	0,0798	Palielinās
Bezdelīga	1	0,85	1,15	84	P=0,0295	1,0746	0,0948	Neskaidra
Mazais svilpis	1	0,84	0,88	82	P=0,0720	0,9376	0,0659	Neskaidra
Vītītis	1	0,86	1,29	82	P=0,2943	1,1379	0,0754	Neskaidra
Kārklu ķauķis	1	1,14	1,01	75	P=0,1030	1,0070	0,0731	Neskaidra
Grieze	1	0,8	0,8	71	n/a	0,8971	0,0713	Neskaidra
Dārza ķauķis	1	0,62	0,78	71	P=0,4513	0,8805	0,0610	Neskaidra
Xxxxxxx	1	0,93	0,98	59	P=0,1444	0,9918	0,0708	Neskaidra
Lielā zīlīte	1	0,91	0,90	54	P=0,6859	0,9469	0,0830	Neskaidra
Dzērve	1	1,50	1,32	48	n/a	1,1471	0,1205	Neskaidra
Pelēkais strazds	1	0,87	1,17	47	n/a	1,0835	0,1156	Neskaidra
Baltā cielava	1	0,88	0,88	45	P=0,7641	0,9368	0,0866	Neskaidra
Melngalvas ķauķis	1	1,26	0,88	45	n/a	0,9401	0,0891	Neskaidra
Ceru ķauķis	1	1,07	0,91	45	n/a	0,9545	0,0845	Neskaidra
Žagata	1	1,02	1,02	42	P=0,8998	1,0121	0,1033	Neskaidra
Čurkste	1	0,51	0,49	39	n/a	0,7011	0,1174	Būtiski samazinās
Peļu klijāns	1	0,65	1,12	31	P=0,3785	1,0572	0,1183	Neskaidra
Ciglis	1	0,72	0,47	29	n/a	0,6892	0,0891	Būtiski samazinās
Niedru stērste	1	0,77	1,03	29	n/a	1,0160	0,1151	Neskaidra
Lauku zvirbulis	1	0,64	1,64	27	n/a	1,2806	0,1497	Neskaidra

Suga 2003 2004 2005

Vidējais reģistrāciju skaits gadā

Reģionālās atšķirības

Tendence (S)

Standart- kļūda

Tendences raksturojums

Iedzeltenais ķauķis	1	0,87	0,65	26	n/a	0,8032	0,1024	Neskaidra
Krauklis	1	0,40	1,56	25	n/a	1,2490	0,1415	Neskaidra
Xxxxx xxxxxx	1	0,85	0,69	22	n/a	0,8321	0,1213	Neskaidra
Rubenis	1	0,56	1,00	21	n/a	1,0000	0,1717	Neskaidra
Upes ķauķis	1	0,52	0,59	20	n/a	0,7656	0,1079	Būtiski samazinās
Svirlītis	1	0,86	0,55	18	n/a	0,7385	0,1156	Būtiski samazinās
Zaļžubīte	1	1,00	0,94	18	n/a	0,9718	0,1499	Neskaidra
Xxxxxxxxx	1	0,71	0,67	18	n/a	0,8165	0,1320	Neskaidra
Tītiņš	1	0,78	1,00	17	n/a	1,0000	0,1697	Neskaidra
Plukšķis	1	0,90	0,38	17	n/a	0,6172	0,1318	Būtiski samazinās
Dižraibais dzenis	1	3,63	1,38	16	n/a	1,1726	0,2473	Neskaidra
Gaišais ķauķis	1	2,30	1,20	16	n/a	1,0954	0,2205	Neskaidra
Meža pīle	1	0,69	1,46	15	n/a	1,2089	0,2190	Neskaidra
Krastu čurkste	1	0,46	0,25	14	n/a	0,5000	0,2766	Neskaidra
Niedru strazds	1	0,81	0,75	14	n/a	0,8660	0,1248	Neskaidra
Xxxxxxxxx	1	0,47	0,65	14	n/a	0,8044	0,1415	Neskaidra
Paipala	1	0,58	1,25	12	n/a	1,1180	0,2610	Neskaidra

5. pielikums. Ikgadējie populāciju indeksi (1995 – 2005) biežāk reģistrētajām putnu sugām, balstoties uz 4 parauglaukumu (Jelgava, Skulte, Blīdene, Ļaudona-Barkava) datiem.

Sugas sakārtotas pēc to reģistrācijas biežuma.

Suga 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Lauku cīrulis	1	1,14	1,26	1,35	1,34	1,11	1,22	1,22	1,14	0,88	0,98
Brūnspārnu ķauķis	1	1,49	1,53	1,69	1,86	2,11	2,26	2,29	2,27	2,44	2,07
Lakstīgala	1	1,01	1,56	1,41	1,71	1,83	1,61	2,00	2,06	2,01	1,58
Dzeltenā stērste	1	0,81	0,75	0,81	0,85	0,78	0,90	0,81	0,82	0,91	0,94
Žubīte	1	1,48	1,56	1,56	1,58	1,45	1,25	1,58	1,75	1,64	1,69
Lukstu čakstīte	1	1,23	1,13	1,30	1,28	1,37	1,27	1,51	1.54	1,88	1,40
Purva ķauķis	1	1.41	1,02	1,66	1,18	1,43	1,51	1,60	1,61	1,39	1,29
Mājas strazds	1	1,65	1,47	1,29	1,21	1,22	1,33	1,38	1,07	1,30	1,18
Pļavu čipste	1	1,12	0,92	0,94	0,71	0,81	0,66	0,63	0,53	0,58	0,60
Dzeguze	1	1,90	1,39	2,07	2,83	3,12	3,27	3,93	3,37	3,02	3,24
Vālodze	1	2,89	2,89	3,78	3,22	4,70	4,00	4,19	5,67	4,37	4,15
Ķīvīte	1	0,51	1,21	1,26	1,80	1,43	1,53	1,34	1,21	1,20	1,59
Koku čipste	1	1,02	1,66	1,53	1,63	1,68	1,47	1,85	2,24	1,66	1,86
Baltais stārķis	1	1,16	1,18	1,09	1,08	1,16	1,22	0,96	1,04	1,12	1,19
Melnais mežastrazds	1	0,69	0,70	0,90	0,57	0,77	1,02	0,70	1,05	0,89	0,85
Mazais svilpis	1	1,59	0,86	1,23	1,16	1,10	1,16	0,87	1,01	0,84	0,91
Dziedātājstrazds	1	0,58	1,13	1,38	1,25	1,79	1,44	1,50	1,50	1,37	1,58
Dārza ķauķis	1	1,97	1,08	1,54	2,10	1,72	1,87	2,08	1,59	1,03	1,36
Grieze	1	1,97	1,42	1,90	2,42	1,29	1,35	1,90	1,61	1,61	1,39
Lauku balodis	1	0,90	0,74	1,07	1,12	1,33	1,71	1,81	1,29	1,48	0,79
Vītītis	1	0,75	0,73	0,71	0,95	0,68	0,57	0,89	0,79	0,70	1,30
Peļu klijāns	1	1,45	0,84	0,86	0,70	0,57	0,70	0,34	0,50	0,34	0,70
Baltā cielava	1	1,06	1,00	0,52	0,40	0,46	0,48	0,54	0,72	0,62	0,68
Kārklu ķauķis	1	1,92	2,92	1,75	2,50	2,33	2,58	3,92	4,50	4,00	3,67
Pelēkais strazds	1	1,06	0,58	0,48	0,97	0,90	1,32	0,94	1,39	0,97	1,35
Ceru ķauķis	1	1,03	0,88	0,70	0,70	0,79	0,76	0,79	0,94	0,88	0,76
Lielā zīlīte	1	1,93	2,29	1,43	1,43	2,21	2,50	2,29	3,00	2,21	2,29
Čunčiņš	1	0,56	1,22	0,94	1,33	2,00	1,89	1,72	2,22	2,00	2,06
Žagata	1	0,52	0,06	0,16	0,94	1,00	1,39	0,97	0,97	0,97	1,03
Ciglis	1	0,77	0,65	1,08	0,96	1,04	1,12	0,54	1,15	0,58	0,46
Upes ķauķis	1	1,82	1,18	1,82	1,47	1,12	1,18	1,18	1,35	0,76	0,71
Niedru stērste	1	1,45	1,36	0,95	0,91	0,95	0,86	0,77	1,05	0,77	1,27
Melngalvas ķauķis	1	1,42	1,33	1,58	0,92	1,83	3,00	3,08	2,75	3,08	2,00
Xxxxx xxxxxx	1	2,58	2,08	1,67	0,75	2,25	2,08	1,50	1,83	1,08	1,00

Sugas sakārtotas pēc to reģistrācijas biežuma.

Suga Tendence (S)

Standartkļūda Izmaiņu

tendence

Reģiona būtiskums

Lauku cīrulis	0,9842	0,0021	Būtiski samazinās	P=0,0000
Brūnspārnu ķauķis	1,0714	0,0053	Būtiski palielinās	P=0,0000
Lakstīgala	1,0615	0,0066	Būtiski palielinās	P=0,0000
Dzeltenā stērste	1,0050	0,0054	Neskaidra	P=0,0000
Žubīte	1,0294	0,0062	Būtiski palielinās	P=0,0000
Lukstu čakstīte	1,0426	0,0070	Būtiski palielinās	P=0,0005
Purva ķauķis	1,0256	0,0071	Būtiski palielinās	P=0,0000
Mājas strazds	0,9931	0,0105	Neskaidra	P=0,0000
Pļavu čipste	0,9328	0,0082	Būtiski samazinās	P=0,0004
Dzeguze	1,1134	0,0105	Būtiski palielinās	P=0,0000
Xxxxxxx	1,1075	0,0113	Būtiski palielinās	P=0,0000
Ķīvīte	1,0528	0,0151	Būtiski palielinās	P=0,0033
Koku čipste	1,0589	0,0098	Būtiski palielinās	P=0,0002
Baltais stārķis	1,0022	0,0090	Neskaidra	P=0,0161
Melnais mežastrazds	1,0139	0,0084	Neskaidra	P=0,0000
Mazais svilpis	0,9717	0,0101	Samazinās	P=0,0000
Dziedātājstrazds	1,0653	0,0105	Būtiski palielinās	P=0,0000
Dārza ķauķis	1,0052	0,0115	Neskaidra	P=0,3166
Grieze	1,0059	0,0146	Neskaidra	n/a
Lauku balodis	1,0036	0,0147	Neskaidra	n/a
Vītītis	1.0117	0,0111	Neskaidra	n/a
Peļu klijāns	0,9051	0,0148	Būtiski samazinās	P=0,6930
Baltā cielava	0,9573	0,0127	Būtiski samazinās	P=0,3441
Kārklu ķauķis	1,1192	0,0208	Būtiski palielinās	n/a
Pelēkais strazds	1,0501	0,0204	Būtiski palielinās	n/a
Ceru ķauķis	0,9865	0,0162	Neskaidra	n/a
Lielā zīlīte	1,0657	0,0192	Būtiski palielinās	P=0,0374
Xxxxxxx	1,1160	0,0197	Būtiski palielinās	n/a
Žagata	1,1438	0,0298	Būtiski palielinās	n/a
Ciglis	0,9595	0,0199	Samazinās	n/a
Upes ķauķis	0,9478	0,0200	Būtiski samazinās	n/a
Niedru stērste	0,9767	0,0180	Neskaidra	n/a
Melngalvas ķauķis	1,1079	0,0203	Būtiski palielinās	n/a
Xxxxx xxxxxx	0,9727	0,0217	Neskaidra	n/a

7. pielikums. Putnu populāciju indeksu un to reprezentativitātes rādītāju izmaiņas 4 kompleksajā stacijās no 1995. līdz 2005. gadam.

Kaņepītis S = 0.9595 ± 0.0212

Purva ķauķis S = 1.0256 ± 0.0071

Ceru ķauķis S = 0.9865 ± 0.0162

Lauka cīrulis S = 0.9842 ± 0.0021

Pļavu čipste S = 0.9328 ± 0.0082

Koku čipste S = 1.0589 ± 0.0098

Peļu klijāns S = 0.9051 ± 0.0148

Ciglis S = 0.9595 ± 0.0199

Mazais svilpis S = 0.9717 ± 0.0101

Baltais stārķis S = 1.0022 ± 0.0090

Lauka balodis S = 1.0036 ± 0.0147

Grieze S = 1.0059 ± 0.0146

Dzeguze S = 1.1134 ± 0.0105

Dzeltenā stērste S = 1.0050 ± 0.0054

Niedru stērste S = 0.9767 ± 0.0180

Žubīte S = 1.0294 ± 0.0062

Iedzeltenais ķauķis S = 0.9793 ± 0.0223

Xxxxx xxxxxx S = 0.9727 ± 0.0217

Upes ķauķis S = 0.9478 ± 0.0200

Kārklu ķauķis S = 1.1192 ± 0.0208

Lakstīgala S = 1.0615 ± 0.0066

Baltā cielava S = 0.9573 ± 0.0127

Vālodze S = 1.1075 ± 0.0113

Lielā zīlīte S = 1.0657 ± 0.0192

Xxxxxxx S = 1.1160 ± 0.0197

Vītītis S = 1.0117 ± 0.0111

Lukstu čakstīte S = 1.0426 ± 0.0070

Mājas strazds S = 0.9931 ± 0.0105

Melngalvas ķauķis S = 1.1079 ± 0.0203

Dārza ķauķis S = 1.0052 ± 0.0115

Brūnspārnu ķauķis S = 1.0714 ± 0.0053

Plukšķis S = 1.0128 ± 0.0318

Melnais mežastrazds S = 1.0139 ± 0.0084

Dziedātājstrazds S = 1.0653 ± 0.0105

Pelēkais strazds S = 1.0501 ± 0.0204

Ķīvīte S = 1.0528 ± 0.0151

8. pielikums. Aptaujas anketa baltā stārķa ligzdojošās populācijas lieluma noskaidrošanai.

9. pielikums. Aizpildītas apputeksnētāju monitoringa lauka datu veidlapas

Apputeksnētāju monitorings pļavās Lauka novērojumu veidlapa

Stacijas nosaukums* Stacijas kods*

fona

Stacijas mērķis

Transektes Nr*

y 6264563

x 0320379

Vītiņu pļavas

Trans. sākuma koordinātes*

Sākums Z galā

y 6264505

x 0320338

Trans. beigu koordinātes*

X.Xxxxxxx

Sākums D galā

25.06.-24.07.2005.

Novērojumu periods

E.3.3.4. Zemās raudupes Schorzonera humilis pļavas. Dominē Molinia caerulea 40%, Scorconera humilis 20%, Filipendula grandifrora 20%, Trifolium montata 1%, Potentilla sp. 5, Galium sp. 1%, Leontodon sp?. 1% , Vicia cracca 1%, Orchis spp. 1%, Centaurea sp. 1% , Rumex acetosella 1%, Sanguisorba oficinalis 5%, Carex spp. 1%, Inula salicina 5%, Polyrogum bistorta, Ranunculus sp. 1% , Iris sibirica 1%, Poaceae spp. 1%, Sesleria caerulea 1%.

Biotopu apraksts parauglaukumā*

izmanto Palearktikas biotopu klasifikāciju, veģetāciju apraksta pēc Xxxxxx-Blankē skalas

Dienu skaits

Eksperts

vidējā gaisa temperatūra

virs normas

nokrišņu summa

zem

normas

Klimatiskie apstākļi novērojumu periodā

* pirmajā gadā anketā šos datus ievada jau pirms uzskaites, sekojošajos gados – pārbauda.

Lamatu stāvoklis, noņemot paraugus (normāls (N), salauztas, izlijušas, izžuvušas, pārplūdušas, izceltas utml.)

Lam. Nr.	Stāvoklis	Lam. Nr.	Stāvoklis	Lam. Nr.	Stāvoklis
1	N	11	N	21	N
2	N	12	N	22	N
3	N	13	daļēji izlijusi, nederīga	23	N
4	N	14	N	24	N
5	N	15	N	25	N
6	sabradāta, nederīga	16	N	26	N
7	N	17	N	27	N
8	N	18	N	28	N
9	N	19	N	29	apgāzta, nederīga
10	N	20	N	30	apgāzta, nederīga

Piezīmes (citi faktori, kas ietekmē datu kvalitāti, parauglaukums nofotografēts, cita informācija)

Lamatas ir bijušas daļēji izkaltušas sausajā periodā, tad pielijušas, formalīns iztvaikojis, kukaiņi palikuši bez fiksatora un sākuši bojāties. Pēdējās dienās pielijis lietus ūdens. Tomēr paraugi ir derīgi sugu noteikšanai.

Apputeksnētāju monitorings pļavās Lauka novērojumu veidlapa

Stacijas nosaukums* Stacijas kods*

fona

Stacijas mērķis

Transektes Nr*

y 6324324

x 0353993

Diļļu pļavas

Trans. sākuma koordinātes*

Sākums D galā

y 6324405

x 0353991

Trans. beigu koordinātes*

X.Xxxxxxx

Sākums Z galā

25.06.-24.07.2005.

Novērojumu periods

E.3.3.2. Zilganās seslērijas Sesleria caerulea pļavas. Klaja pļava, uz transektes daži vāji krūkļi, sausa. Dominē graudzāle Sesleria caerulea, Deshampsia caespitosa, planauzīte, madaras daudz, bitenes, izklaidus dadži, skābenes, retēji, zalkšu sūrene, vidējā ceļteka, Nardus stricta, Achillea millefolium, sudraba platkāje, citas Poaceae 40% visas kopā, Ranucculus. Molinia caerulea, xxxxxxx, atsevišķas priedītes, citi augi (Compositae), sūnas 30%.

Biotopu apraksts parauglaukumā*

izmanto Palearktikas biotopu klasifikāciju

Dienu skaits

Eksperts

vidējā gaisa temperatūra

virs normas

nokrišņu summa

zem normas

Klimatiskie apstākļi novērojumu periodā

* pirmajā gadā anketā šos datus ievada jau pirms uzskaites, sekojošajos gados – pārbauda.

Lamatu stāvoklis, noņemot paraugus (normāls (N), salauztas, izlijušas, izžuvušas, pārplūdušas, izceltas utml.)

Lam. Nr.	Stāvoklis	Lam. Nr.	Stāvoklis	Lam. Nr.	Stāvoklis
1	N	11	N	21	apgāzta, izlijusi, nederīga
2	slīpa,	12	apgāzta, nederīga	22	N
3	N	13	N	23	apgāzta, nederīga
4	apgāzta, nederīga	14	N	24	uz kurmja rakuma, nederīga
5	N	15	apgāzta, nederīga	25	saplēsta, nederīga
6	N	16	N	26	N
7	N	17	N	27	N
8	samīta, nederīga	18	N	28	apgāzta, nederīga
9	apgāzta, nederīga	19	slīpa, izlijusi, derīga	29	pazudusi
10	N	20	apgāzta, nederīga	30	pazudusi

Piezīmes (citi faktori, kas ietekmē datu kvalitāti, parauglaukums nofotografēts, cita informācija)

Lamatas ir bijušas daļēji izkaltušas sausajā periodā, tad pielijušas, formalīns iztvaikojis, kukaiņi palikuši bez fiksatora un sākuši bojāties. Dažas lamatas saknābājuši un izēduši kukaiņus. Pēdējās dienās bijuši spēcīgi nokrišņi un lamatas pielijušas ar lietus ūdens. Tomēr paraugi ir derīgi sugu noteikšanai. Visās pļavās bijuši spēcīgi nokrišņi un vējš. Zāle piespiesta zemai visa vienā virzienā, augstākie lakstaugi salauzti. Daļa lakstaugu pārklāj arī lamatas.

Apputeksnētāju monitorings pļavās Lauka novērojumu veidlapa

Jelgava

Stacijas nosaukums* Stacijas kods*

Transektes Nr* Trans. sākuma koordinātes*

y 6269676

x 0468770

ietekmes

Z galā

Stacijas mērķis

Trans. beigu koordinātes*

y 6269616

x 0468776

X.Xxxxxxx

D galā

25.06.-24.07.2005.

Novērojumu periods

Xxxxxxxx–āboļiņa lauks. Xxxxxxx xxxxxxxxx xxxxxxx. Blakus esošajā grāvī aug pastinaki, burkāni, madaras, blaktenes, suņkumelītes, cemeres, kazrozes.

Biotopu apraksts parauglaukumā*

izmanto Palearktikas biotopu klasifikāciju

Dienu skaits

Eksperts

vidējā gaisa temperatūra

virs normas

nokrišņu summa

zem

normas

Klimatiskie apstākļi novērojumu periodā

* pirmajā gadā anketā šos datus ievada jau pirms uzskaites, sekojošajos gados – pārbauda.

Lamatu stāvoklis, noņemot paraugus (normāls (N), salauztas, izlijušas, izžuvušas, pārplūdušas, izceltas utml.)

Lam. Nr.	Stāvoklis	Lam. Nr.	Stāvoklis	Lam. Nr.	Stāvoklis
1	nederīgs	11	nederīgs	21	nederīgs
2	nederīgs	12	nederīgs	22	nederīgs
3	nederīgs	13	nederīgs	23	nederīgs
4	nederīgs	14	nederīgs	24	nederīgs
5	nederīgs	15	nederīgs	25	nederīgs
6	nederīgs	16	nederīgs	26	nederīgs
7	nederīgs	17	nederīgs	27	nederīgs
8	nederīgs	18	nederīgs	28	nederīgs
9	nederīgs	19	nederīgs	29	nederīgs
10	nederīgs	20	nederīgs	30	nederīgs

Piezīmes (citi faktori, kas ietekmē datu kvalitāti, parauglaukums nofotografēts, cita informācija)

Visas lamatas ir gājušas bojā un paraugi ir nederīgi, jo lauks ir nokaisīts ar kūtsmēsliem un noecēts. Lamatas tika izvietotas gar lauka malu, labi redzamā vietā un netraucēja lauka apstrādi, tomēr iznīcinātas, lai gan bija mutiska vienošanās ar lauka īpašnieku, ka viņa laukā tiks veikti novērojumi.

Apputeksnētāju monitorings pļavās Lauka novērojumu veidlapa

Barkava

Stacijas nosaukums* Stacijas kods*

Transektes Nr* Trans. sākuma koordinātes*

y 6291145

x 0652705

ietekmes

ZA galā

Stacijas mērķis

Trans. beigu koordinātes*

y 6291128

x 0652649

X.Xxxxxxx

DR xxxx

26.06.-23.07.2005.

Novērojumu periods

E.2.2. Atmatu pļavas. Poaceae 80% (dominē

? u.c.), sp. 10, 50,

20, 5, 10,

sp. 10, kā arī citi augi (+) -

sp. mazi,

Biotopu apraksts parauglaukumā*

izmanto Palearktikas biotopu klasifikāciju

Dienu skaits

Eksperts

vidējā gaisa temperatūra

virs normas

nokrišņu summa

zem

normas

Klimatiskie apstākļi novērojumu periodā

* pirmajā gadā anketā šos datus ievada jau pirms uzskaites, sekojošajos gados – pārbauda.

Lamatu stāvoklis, noņemot paraugus (normāls (N), salauztas, izlijušas, izžuvušas, pārplūdušas, izceltas utml.)

Lam. Nr.	Stāvoklis	Lam. Nr.	Stāvoklis	Lam. Nr.	Stāvoklis
1	N	11	N	21	N
2	N	12	patukša, izēsta, nederīga	22	N
3	patukša, izēsta, nederīga	13	apgāzta, nederīga	23	N
4	slīpa	14	izēsta, nederīga	24	N
5	N	15	izēsta, nederīga	25	N
6	N	16	N	26	N
7	N	17	N	27	N
8	N	18	N	28	apgāzta, nederīga
9	skudru pūznī, tukša, nederīga	19	N	29	N
10	N	20	N	30	N

Piezīmes (citi faktori, kas ietekmē datu kvalitāti, parauglaukums nofotografēts, cita informācija)

Lamatas ir bijušas daļēji izkaltušas sausajā periodā. Parauglaukumā zāle daļēji izkaltusi. Nesen lamatas pielijušas, formalīns iztvaikojis, kukaiņi palikuši bez fiksatora un sākuši bojāties. Pēdējās dienās bijuši nokrišņi un lamatas pielijušas ar lietus ūdens. Paraugi ir derīgi sugu noteikšanai. Tuvākajā apkārtnē ir intensificējusies zemes apsaimniekošana, tuvumā ir iesēti ziemas kvieši un ziemas rapsis, bet atmatu platības ir būtiski samazinājušās.

Document Metadata

Table of Contents

PĻAVU UN LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMJU SUGU UN BIOTOPU MONITORINGS 2005. GADĀ

Document Metadata