Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Buļļu salā, Ilmeņa ielā, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 109 0002 8005),
Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Buļļu salā, Ilmeņa ielā, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 109 0002 8005),
apbūves tiesības izsoles noteikumi
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Buļļu salā, Ilmeņa ielā, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 109 0002) daļas, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta ar kadastra apzīmējumu 0100 109 0002 8005, 21 m2 platībā (turpmāk – Zemesgabals) apbūves tiesība (turpmāk – arī izsolāmā manta) tiek izsolīta mutiskā izsolē ar augšupejošu soli (turpmāk – izsole).
1.2. Apbūves tiesības izmantošanas mērķis: inženierbūves – mobilo sakaru bāzes stacijas (turpmāk arī - Būve) būvniecība, uzturēšana un apsaimniekošana.
1.3. Izsolāmās mantas nosolītājs (turpmāk – Apbūves tiesīgais vai Nosolītājs) iegūst tiesības slēgt līgumu par apbūves tiesības piešķiršanu uz Zemesgabalu (turpmāk
– Līgums) (pielikums Nr.1) un pirmās kārtas hipotēkas līgumu (pielikums Nr.2) ar Rīgas pilsētas pašvaldību (turpmāk – Zemesgabala īpašnieks), kuru pārstāv Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors. Līgumā tiek iekļauta nosolītā apbūves tiesības maksa, bet 1.11. un/vai 1.12.punktā noteiktajā gadījumā – normatīvajos aktos paredzētā apbūves tiesības maksa.
1.4. Līguma termiņš – 30 (trīsdesmit) gadi.
1.5. Zemesgabals atrodas sporta un rekreācijas apbūves teritorijā ar apstādījumiem. Zemesgabals ir nepieciešams pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (x.xx. parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana) – veikšanai, kā arī, lai veicinātu iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu.
1.6. Zemesgabals atrodas dabas parka “Piejūra” (Natura 2000) neitrālajā zonā un tā izmantošanas ierobežojumi noteikti Ministru kabineta 14.03.2006. noteikumos Nr.204 “Dabas parka “Piejūra” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
1.7. Izsolāmo mantu iegūst izsoles dalībnieks, kurš nosola visaugstāko apbūves tiesības maksu. Solīšana sākas no EUR 2314,00 (divi tūkstoši trīs simti četrpadsmit euro, 00 centi) (bez PVN) gadā (turpmāk – apbūves tiesības sākotnējās maksas apmērs).
1.8. Apbūves tiesības maksu jāsāk maksāt no Līguma spēkā stāšanās dienas.
1.9. Visus izdevumus par notāra pakalpojumiem, kā arī zemesgrāmatas izdevumus sedz Apbūves tiesīgais.
1.10. Papildus apbūves tiesības maksai Apbūves tiesīgajam jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis un citi nodokļi un nodevas, kas paredzēti vai tiks noteikti Latvijas Republikas normatīvajos aktos un attiecas uz Zemesgabalu un Būvi.
1.11. Zemesgabala īpašnieks vienpusēji maina apbūves tiesības maksu bez grozījumu izdarīšanas Līgumā, ja normatīvie akti paredz citu apbūves tiesības maksas aprēķināšanas kārtību un tā ir augstāka par Līgumā noteikto. Šādas Zemesgabala
īpašnieka noteiktās izmaiņas ir saistošas Apbūves tiesīgajam ar dienu, kāda noteikta attiecīgajos normatīvajos aktos.
1.12. Zemesgabala īpašnieks ik pēc 6 (sešiem) gadiem vienpusēji pārskata apbūves tiesības maksu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši sertificēta vērtētāja noteiktajai tirgus apbūves tiesības maksai un maina to, ja pārskatītā apbūves tiesības maksa ir augstāka par Līgumā noteikto. Apbūves tiesīgais papildus apbūves tiesības maksai 30 (trīsdesmit) kalendāro dienu laikā no paziņojuma par apbūves tiesības maksas paaugstinājumu vai saglabāšanu Līgumā noteiktajā apmērā nosūtīšanas kompensē Zemesgabala īpašniekam sertificēta vērtētāja atlīdzības summu. Pārskatītā un mainītā apbūves tiesības maksa stājas spēkā 30 (trīsdesmitajā) dienā pēc attiecīgā paziņojuma nosūtīšanas Apbūves tiesīgajam.
1.13. Apbūves tiesīgais ir tiesīgs uz Zemesgabala būvēt un lietot Būvi kā īpašnieks Līguma darbības laikā. Apbūves tiesīgais piekrīt, ka apbūves tiesības izmantošanas mērķis ir inženierbūves – mobilo sakaru bāzes stacijas būvniecība, uzturēšana un apsaimniekošana.
1.14. Apbūves tiesīgais ņem vērā, ka no apbūves tiesības izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.
1.15. Apbūves tiesīgais ņem vērā, ka uz apbūves tiesības pamata uzceltā Būve ir uzskatāma par apbūves tiesības būtisku daļu, Būve nav patstāvīgs īpašuma objekts.
1.16. Apbūves tiesīgais veic Būves būvniecību un Zemesgabala labiekārtošanu pēc noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta.
1.17. Apbūves tiesīgais ir atbildīgs par Būves būvniecības un ekspluatācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām.
1.18. Apbūves tiesīgajam ir pienākums nodrošināt Būves atbilstošu un drošu lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par bīstamajām iekārtām, kā arī atbilstošu Būves lietošanas dokumentāciju.
1.19. Apbūves tiesīgajam ir pienākums 2 (divu) mēnešu laikā pēc Būves nodošanas ekspluatācijā ierakstīt to zemesgrāmatā, ja ierakstīšanu zemesgrāmatā pieļauj normatīvie akti, un 1 (viena) mēneša laikā pēc ieraksta izdarīšanas iesniegt Rīgas domes Īpašuma departamentā izrakstu no Būves kadastrālās uzmērīšanas lietas un zemesgrāmatas akta kopiju.
1.20. Apbūves tiesīgais uzņemas risku par visiem iespējamiem zaudējumiem, ja Apbūves tiesīgais nevarēs izpildīt Līgumā noteiktās saistības, tostarp nevarēs Zemesgabalu izmantot Būves būvniecībai un/vai nevarēs ierakstīt apbūves tiesību un/vai uzbūvēto Būvi zemesgrāmatā. Zemesgabala īpašnieks neatlīdzina Apbūves tiesīgajam nekādus zaudējumus un izdevumus (ne nepieciešamos, ne derīgos, ne greznuma izdevumus), ja pēc Līguma noslēgšanas Apbūves tiesīgais nevarēs izpildīt Līgumā noteiktās saistības, tostarp nevarēs izmantot Zemesgabalu Būves būvniecībai un/vai nevarēs ierakstīt uzbūvēto Būvi zemesgrāmatā.
1.21. Apbūves tiesīgais nesaņem nekādu atlīdzību no Zemesgabala īpašnieka par Zemesgabalā veiktajiem ieguldījumiem un izdevumiem, kas saistīti ar Būvi (tostarp nepieciešamajiem, derīgajiem un greznuma izdevumiem), kā arī nesaņem nekādu atlīdzību par visiem izdevumiem, kas radušies, sagatavojot Zemesgabalu lietošanai, veicot Zemesgabalā būvniecības sagatavošanas, būvniecības u.tml. darbus, uzturot Zemesgabalu un Būvi, kā arī atbrīvojot Zemesgabalu un Būvi no kustamām lietām.
1.22. Līgumam un apbūves tiesībai beidzoties, Apbūves tiesīgais atbrīvo par saviem līdzekļiem Zemesgabalu un Būvi no kustamām lietām. Būve, kas atradīsies uz Zemesgabala, nākamajā dienā pēc Līguma izbeigšanās kļūst par Zemesgabala būtisku daļu un pāriet īpašumā bez atlīdzības Zemesgabala īpašniekam, kurš tiesīgs izmantot Būvi pēc saviem ieskatiem, turklāt Apbūves tiesīgais piekrīt, ka visa Apbūves tiesīgā atstātā kustamā manta, kas atradīsies uz Zemesgabala pēc Līguma izbeigšanās, tiks atzīta par atmestu mantu, un Zemesgabala īpašnieks būs tiesīgs rīkoties ar to pēc saviem ieskatiem. Ja šīs mantas sastāvā uz Līguma izbeigšanās brīdi atradīsies arī trešo personu kustamā manta, Apbūves tiesīgais uzņemas visu atbildību par visiem zaudējumiem, kas var rasties trešajām personām sakarā ar mantas atzīšanu par atmestu.
1.23. Zemesgabala īpašnieks ir tiesīgs prasīt apbūves tiesības izbeigšanu, neatlīdzinot Apbūves tiesīgajam zaudējumus, kas saistīti ar Līguma pirmstermiņa izbeigšanu, un neatlīdzinot Apbūves tiesīgajam 1.20. un 1.21.punktā minētos ieguldījumus un izdevumus, ja Būves būvniecība nav īstenojama atbilstoši normatīvajiem aktiem, būvnormatīviem vai citiem būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī, ja Zemesgabals nepieciešams sabiedrības vajadzību nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai.
1.24. Papildus 1.1. – 1.23.punktā minētajiem noteikumiem Līgumā un pirmās kārtas hipotēkas līgumā, kas ir apbūves tiesības piešķiršanas izsoles noteikumu neatņemama sastāvdaļa, norādīti citi Apbūves tiesīgā pienākumi un Apbūves tiesīgā un Zemesgabala īpašnieka tiesības.
1.25. Izsolāmās mantas izsoli rīko ar Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora 21.01.2014. rīkojumu Nr.18-rs apstiprinātā Rīgas domes Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisija (turpmāk – komisija).
1.26. Līgums (pielikums Nr.1) un pirmās kārtas hipotēkas līgums (pielikums Nr.2) ir šo izsoles noteikumu neatņemama sastāvdaļa, izsoles pretendenta vai dalībnieka jebkuras prasības mainīt šos noteikumus, kā arī atteikšanās parakstīt Līgumu (pielikums Nr.1) un/vai pirmās kārtas hipotēkas līgumu (pielikums Nr.2) tiek uzskatītas par atteikumu atbilstoši šiem izsoles noteikumiem.
1.27. Izsole notiek izsoles sludinājumā noteiktajā datumā, vietā un laikā un izsoles pretendentu pieteikumu pieņemšana notiek atbilstoši izsoles sludinājumā noteiktajam. Komisijas kontaktpersona (jautājumos par izsoles norisi) ir Xxxx Xxxxxx (tālrunis 67012662).
1.28. Komisija Covid-19 infekcijas izplatības laikā var pagarināt izsoles pretendentu pieteikumu iesniegšanas termiņu un mainīt izsoles norises datumu, laiku un vietu. Iesniedzot pieteikumu dalībai izsolē, izsoles pretendents uzņemas risku par visiem iespējamiem zaudējumiem, ja komisija Covid-19 infekcijas izplatības laikā pagarina izsoles pretendentu pieteikumu iesniegšanas termiņu un maina izsoles norises datumu, laiku un vietu.
1.29. Zemesgabalu var apskatīt dabā bez Zemesgabala īpašnieka piedalīšanās jebkurā laikā.
2. Izsoles dalībnieki
2.1. Par izsoles dalībnieku var kļūt juridiska persona, personālsabiedrība, komersants (individuālais komersants vai komercsabiedrība)(turpmāk kopā – komersants), vai fiziska persona, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem var iegūt izsolāmo mantu.
2.2. Līdz pieteikuma par piedalīšanos izsolē iesniegšanai fiziska persona vai komersants iemaksā Rīgas pilsētas pašvaldības (nodokļa maksātāja reģ. Nr.LV90011524360) kontā Nr. XX00XXXX0000000000000 Luminor Bank AS, Latvijas filiāle, kods RIKOLV2X, iemaksas mērķis: iestādes kods 214 Rīgas domes Īpašuma departaments, drošības naudu, kas ir puse no sākotnējās apbūves tiesības maksas apmēra; drošības nauda ir EUR 1157,00 (viens tūkstotis viens simts piecdesmit septiņi euro, 00 centi). Ja drošības nauda nav saņemta Zemesgabala īpašnieka kontā 2 (divas) darba dienas pirms izsoles, komisija izsoles pretendentu neiekļauj izsoles dalībnieku sarakstā.
3. Izsoles pretendentu pieteikumu pieņemšana un izsoles dalībnieku saraksta
apstiprināšana
3.1. Komisija veic izsoles pretendentu pieteikumu pieņemšanu.
3.2. Fiziska persona dalībai izsolē iesniedz šādus dokumentus:
3.2.1. Komisijai adresētu pieteikumu (saskaņā ar formu, sk. pielikums Nr.3), kas satur apliecinājumu, ka izsoles pretendentam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav neizpildītu maksājumu saistību par Rīgas domes Īpašuma departamenta administrējamiem līgumiem (turpmāk – administrējamie līgumi), tai skaitā, izsoles pretendents apliecina, ka viņš nav atzīstams par nelabticīgu apbūves tiesīgo, ievērojot 3.4.punktā noteikto, apliecinājumu, ka izsoles pretendents uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav pasludināts par maksātnespējīgu, nav apturēta saimnieciskā darbība, nav nekustamā īpašuma nodokļa parāda Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei, un kurā norādīts personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija un bankas konts, uz kuru pārskaitāma šajos noteikumos noteiktajos gadījumos atmaksājamā drošības nauda. Pieteikuma elektroniskā versija ir pieejama portālā mājaslapā: xxxxx://xx.xxxx.xx/xxxxxxxxxxxxxxxxxxx/
un mājaslapā: xxxxx://xxx.xxxx.xx/xx/xxxxxxx.
3.2.2. drošības naudas iemaksu apliecinošu dokumentu.
3.3. Komersants dalībai izsolē iesniedz šādus dokumentus:
3.3.1. Komisijai adresētu pieteikumu (saskaņā ar formu, sk. pielikums Nr.3), kas satur apliecinājumu, ka izsoles pretendentam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav neizpildītu maksājumu saistību par administrējamiem līgumiem, tai skaitā, izsoles pretendents apliecina, ka viņš nav atzīstams par nelabticīgu apbūves tiesīgo, ievērojot 3.4.punktā noteikto, apliecinājumu, ka izsoles pretendents uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav pasludināts par maksātnespējīgu, nav uzsākts likvidācijas process, nav apturēta saimnieciskā darbība, nav nekustamā īpašuma nodokļa parāda Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei, un kurā norādīts komersanta nosaukums, vienotais reģistrācijas numurs, juridiskā adrese,
kontaktinformācija un bankas konts, uz kuru pārskaitāma šajos noteikumos noteiktajos gadījumos atmaksājamā drošības nauda. Pieteikuma elektroniskā versija ir pieejama portālā mājaslapā: xxxxx://xx.xxxx.xx/xxxxxxxxxxxxxxxxxxx/
un mājaslapā: xxxxx://xxx.xxxx.xx/xx/xxxxxxx.
3.3.2. drošības naudas iemaksu apliecinošu dokumentu;
3.3.3. pilnvaru pārstāvēt komersantu izsolē un/vai parakstīt Līgumu, ja komersantu pārstāv persona, kuras pārstāvības tiesības nav norādītas Uzņēmumu reģistrā.
3.4. Par nelabticīgu apbūves tiesīgo atzīstams:
3.4.1. izsoles pretendents, kuram pieteikuma iesniegšanas brīdī par administrējamiem līgumiem ir neizpildītas maksājumu saistības, kurām ir iestājies samaksas termiņš vai ir nodarīti citi zaudējumi;
3.4.2. izsoles pretendents, ar kuru pēdējā gada laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas Rīgas domes Īpašuma departaments ir vienpusēji izbeidzis citu administrējamo līgumu par nekustamā īpašuma lietošanu, tāpēc ka izsoles pretendents nav pildījis administrējamā līgumā noteiktos pienākumus, vai stājies spēkā tiesas nolēmums, uz kura pamata tiek izbeigts cits ar Rīgas domes Īpašuma departamentu noslēgts administrējamais līgums par nekustamā īpašuma lietošanu izsoles pretendenta rīcības dēļ.
3.5. Visi dokumenti iesniedzami latviešu valodā. Ja dokuments ir citā valodā, tam pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.
3.6. Visiem iesniegtajiem dokumentiem, lai tiem būtu juridisks spēks, jābūt noformētiem atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam, Ministru kabineta 2018.gada 4.septembra noteikumiem Nr.558 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, kā arī saskaņā ar šī nolikuma noteikumiem. Iesniegtie dokumenti iesniedzējam netiek atdoti.
3.7. Ar pieteikuma iesniegšanu ir uzskatāms, ka izsoles pretendents:
3.7.1. piekrīt izsoles noteikumiem;
3.7.2. ir informēts par personas datu apstrādi saskaņā ar pieteikuma veidlapai pievienoto Informatīvo paziņojumu par personas datu apstrādi.
3.8. Komisija sastāda izsoles dalībnieku sarakstu, iekļaujot tajā izsoles pretendentus, kuri ir izpildījuši izsoles priekšnoteikumus (šo noteikumu 2.2.punkts, 3.2.– 3.6.punkts). Izsoles dalībnieku sarakstā norāda šādas ziņas:
3.8.1. dalībnieka kārtas numuru;
3.8.2. komersanta pilnu nosaukumu vai fiziskas personas vārdu un uzvārdu;
3.8.3. reģistrācijas numuru vai personas kodu.
3.9. Ja izsoles pretendents nav izpildījis izsoles priekšnoteikumus (šo noteikumu 2.2.punkts, 3.2.–3.6.punkts), viņu neiekļauj izsoles dalībnieku sarakstā un viņam tiek atmaksāta drošības nauda, izņemot 3.10.punktā noteiktajos gadījumos.
3.10. Komisija ir tiesīga jebkurā laikā pārbaudīt izsoles pretendentu vai dalībnieku sniegtās ziņas. Ja tiek atklāts, ka izsoles pretendents vai dalībnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas, pretendents netiek iekļauts izsoles dalībnieku sarakstā vai dalībnieks tiek no tā izslēgts, zaudējot tiesības piedalīties izsolē. Šajā gadījumā netiek atmaksāta izsoles pretendenta vai dalībnieka iemaksātā drošības nauda.
3.11. Komisija paziņo izsoles pretendentam par tā neiekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā vai izsoles dalībniekam – par tā izslēgšanu no izsoles dalībnieku saraksta.
3.12. Ziņas par saņemtajiem izsoles pretendentu pieteikumiem, kā arī par izsoles dalībnieku sarakstā reģistrētajiem izsoles dalībniekiem neizpauž līdz izsoles sākumam, izpaužams ir tikai to skaits.
4. Izsoles norise
4.1. Izsole notiek sludinājumā norādītajā vietā un laikā.
4.2. Izsoli vada izsoles vadītājs, kas ievēlēts saskaņā ar komisijas lēmumu.
4.3. Izsoles dalībnieki vai to pilnvarotās personas izsoles telpā uzrāda pasi vai personas apliecību un viņiem izsniedz dalībnieka numuru, kas atbilst izsoles dalībnieku sarakstā norādītajam kārtas numuram.
4.4. Ja izsoles dalībnieks vai viņa pilnvarotā persona izsoles telpā nevar uzrādīt pasi vai personas apliecību, tiek uzskatīts, ka izsoles dalībnieks nav ieradies uz izsoli.
4.5. Izsoles vadītājs pārliecinās par izsoles dalībnieku sarakstā iekļauto personu ierašanos. Ja izsoles vadītājs konstatē, ka kāds no izsoles dalībniekiem nav ieradies, tas tiek ierakstīts izsoles protokolā, un par to izdara attiecīgu atzīmi izsoles dalībnieku sarakstā. Attiecīgajam izsoles dalībniekam netiek atmaksāta drošības nauda.
4.6. Pilnvaroto personu darbības izsolē ir saistošas izsoles dalībniekiem. Pilnvaroto personu atsaukšana vai aizstāšana ar citu izsoles pilnvaroto personu stājas spēkā ar brīdi, kad tiek iesniegts attiecīgs atsaukšanas vai aizstāšanas dokuments.
4.7. Izsoles vadītājs atklāj izsoli, raksturo izsolāmo mantu, paziņo apbūves tiesības sākotnējās maksas apmēru, soli, par kādu apbūves tiesības maksu var pārsolīt un izsoles kārtību.
4.8. Viens izsoles solis ir – EUR 232,00 (divi simti trīsdesmit divi euro, 00 centi).
4.9. Ja uz izsoli ir ieradies tikai viens izsoles dalībnieks, solīšana nenotiek un par Nosolītāju ir atzīstams vienīgais izsoles dalībnieks, kurš izsolāmo mantu iegūst par tādu apbūves tiesības maksu, ko veido apbūves tiesības sākotnējās maksas apmērs, kas paaugstināts par vienu soli.
4.10. Solītāji solīšanas procesā paceļ savu dalībnieka numuru. Solīšana notiek tikai pa vienam izsoles solim.
4.11. Izsoles vadītājs atkārto solītāja dalībnieka numuru un piedāvāto apbūves tiesības maksu. Ja neviens no solītājiem augstāku apbūves tiesības maksu nepiedāvā, izsoles vadītājs trīs reizes atkārto pēdējo piedāvāto augstāko apbūves tiesības maksu un fiksē to ar āmura piesitienu. Šis āmura piesitiens noslēdz apbūves tiesības iegūšanu.
4.12. Ja vairāki solītāji reizē sola vienādu apbūves tiesības maksu un neviens to nepārsola, tad priekšroka dodama solītājam, kas izsoles dalībnieku sarakstā reģistrēts ar mazāku kārtas numuru.
4.13. Izsoles dalībnieku sarakstā ieraksta solītāja vārdu un uzvārdu, solītāja pēdējo nosolīto apbūves tiesības maksu.
4.14. Katrs solītājs ar parakstu izsoles dalībnieku sarakstā apstiprina savu pēdējo solīto apbūves tiesības maksu. Ja solītājs atsakās parakstīties, par to tiek izdarīta atzīme izsoles dalībnieku sarakstā, un viņam neatmaksā drošības naudu.
4.15. Komisijas sekretārs protokolē izsoles gaitu. Izsoles protokolam kā pielikumu pievieno izsoles dalībnieku sarakstu.
4.16. Komisija izsoles protokolu nodod Zemesgabala īpašniekam izsoles rezultātu apstiprināšanai un Līguma un pirmās kārtas hipotēkas līguma parakstīšanai.
5. Izsoles rezultātu apstiprināšana un apbūves tiesības līguma spēkā stāšanās
kārtība
5.1. Zemesgabala īpašnieks izsoles dienā apstiprina izsoles rezultātus.
5.2. Izsoles rezultāti tiek publicēti portālā xxxxx://xxx.xxxx.xx/xx un xxxxx://xx.xxxx.xx/ normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
5.3. Nosolītāja iemaksātā drošības nauda tiek ieskaitīta Nodrošinājuma depozītā, kas ir puse no nosolītās gada apbūves tiesības maksas (bez PVN) (turpmāk - Nodrošinājuma depozīts).
5.4. Nosolītājs 7 (septiņu) darba dienu laikā no izsoles dienas veic maksājumu EUR 193,60 (viens simts deviņdesmit trīs euro, 60 centi) (x.xx. PVN) par sertificēta vērtētāja apbūves tiesības maksas vērtējuma noteikšanas izdevumiem. Ja Nosolītāja iemaksātais drošības naudas apmērs ir nepietiekams, lai segtu Nodrošinājuma depozītu - pusi no nosolītās apbūves tiesības gada maksas (bez PVN), Nosolītājs 7 (septiņu) darba dienu laikā no izsoles dienas Zemesgabala īpašnieka kontā iemaksā starpību starp Nodrošinājuma depozītu un iemaksāto drošības naudu. Maksājumi tiek uzskatīti par veiktiem dienā, kad nauda tiek saņemta Zemesgabala īpašnieka kontā.
5.5. Līgumu un pirmās kārtas hipotēkas līgumu Apbūves tiesīgais un Zemesgabala īpašnieks slēdz 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā pēc 5.4.punktā noteikto maksājumu saņemšanas noteiktajā termiņā Zemesgabala īpašnieka norādītajā vietā un laikā. Visus izdevumus par notāra pakalpojumiem, kā arī zemesgrāmatas izdevumus sedz Apbūves tiesīgais. Līgums un pirmās kārtas hipotēkas līgums netiek slēgts, ja Nosolītājs neiemaksā 5.4.punktā noteiktos maksājumus noteiktajā termiņā.
5.6. Vienlaikus ar Līguma un pirmās kārtas hipotēkas līguma noslēgšanu Apbūves tiesīgais:
5.6.1. iesniedz Zemesgabala īpašniekam kvītis, kas apliecina zemesgrāmatas valsts nodevas un kancelejas nodevas samaksu par apbūves tiesības ierakstīšanu zemesgrāmatā, pirmās kārtas hipotēkas, tajā skaitā aizliegumu un apgrūtinājumu, nostiprināšanu uz apbūves tiesību zemesgrāmatā par labu Zemesgabala īpašniekam;
5.6.2. paraksta nostiprinājuma lūgumu apbūves tiesības ierakstīšanai zemesgrāmatā, pirmās kārtas hipotēkas, tajā skaitā aizliegumu un apgrūtinājumu, nostiprināšanu uz apbūves tiesību zemesgrāmatā par labu Zemesgabala īpašniekam un pilnvaro Zemesgabala īpašnieku to iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
5.7. Ja Nosolītājs neizpilda šo noteikumu 5.4. - 5.6.punktos noteiktos pienākumus noteiktajā termiņā, viņš zaudē iemaksāto drošības naudu un izsolāmo mantu saskaņā ar šiem noteikumiem.
5.8. 5.7.punktā minētajā gadījumā pārsolītais izsoles dalībnieks stājas Nosolītāja vietā, par ko Zemesgabala īpašnieks rakstveidā paziņo pārsolītajam izsoles dalībniekam, un viņam 10 (desmit) darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas jāslēdz Līgums par paša nosolīto augstāko apbūves tiesības maksu un pirmās kārtas hipotēkas līgums, ievērojot 5.5. un 5.6. punktā minēto, un 7
(septiņu) darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas jāiemaksā Zemesgabala īpašnieka kontā 5.4.punktā noteiktos maksājumus. Visus izdevumus par notāra pakalpojumiem, kā arī zemesgrāmatas izdevumus sedz Apbūves tiesīgais. Paziņojums uzskatāms par saņemtu 7 (septītajā) dienā no nosūtīšanas dienas.
5.9. Ja Nosolītājs, kas par tādu kļuvis saskaņā ar 5.8.punktu, noteiktajā termiņā neslēdz Līgumu un pirmās kārtas hipotēkas līgumu, ievērojot 5.5. un 5.6.punktā minēto, un/vai neizpilda 5.4.punktā noteiktos maksājumus, viņš zaudē iemaksāto drošības naudu un izsolāmo mantu saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī Līgums un pirmās kārtas hipotēkas līgums netiek slēgts.
5.10. Līgums un pirmās kārtas hipotēkas līgums netiek slēgts, ja izsole tiek atzīta par spēkā neesošu.
5.11. Pēc Līguma un pirmās kārtas hipotēkas līguma noslēgšanas tiek atmaksāta drošības nauda pārējiem izsoles dalībniekiem, izņemot 5.12.punktā noteiktos gadījumus.
5.12. Drošības nauda attiecīgajam izsoles pretendentam vai dalībniekam netiek atmaksāta, ja:
5.12.1.izsoles pretendents vai dalībnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas un tādēļ netiek iekļauts izsoles dalībnieku sarakstā vai tiek no tā izslēgts;
5.12.2.izsoles dalībnieks vai tā pilnvarotā persona nav ieradusies uz izsoli un/vai atteikusies no dalības izsolē;
5.12.3.izsoles dalībnieks izsoles laikā nepiedalās solīšanā.
5.12.4.izsoles dalībnieks neparakstās par savu pēdējo nosolīto apbūves tiesības maksu; 5.12.5.izsoles dalībnieks, kuram ir tiesības saņemt atpakaļ iemaksāto drošības naudu,
iesniedz Zemesgabala īpašniekam adresētu pieteikumu par vēlēšanos iegūt izsolāmo mantu atkārtotā izsolē;
5.12.6.Nosolītājs neslēdz Līgumu vai pirmās kārtas hipotēkas līgumu, vai neiemaksā 5.4.punktā noteiktos maksājumus noteiktajā termiņā, vai neizpilda 5.5. un/vai 5.6.punktā noteiktos pienākumus noteiktajā termiņā;
5.12.7.Nosolītājs, kas par tādu kļuvis saskaņā ar 5.8.punktu, noteiktajā termiņā neslēdz Līgumu un pirmās kārtas hipotēkas līgumu, ievērojot 5.5. un 5.6.punktā minēto, un/vai neizpilda 5.4.punktā noteiktos maksājumus;
5.12.8.izsoles dalībnieks ir veicis darbības, kas bijušas par pamatu atzīt izsoli par spēkā neesošu.
5.13. Neatmaksātā drošības nauda tiek ieskaitīta Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā.
6. Nenotikusi izsole, spēkā neesoša izsole un atkārtota izsole
6.1. Izsole atzīstama par nenotikušu:
6.1.1. ja dalībnieku sarakstā nav iekļauts vai uz izsoli nav ieradies neviens izsoles dalībnieks;
6.1.2. ja neviens izsoles dalībnieks nav pārsolījis apbūves tiesības sākotnējās maksas apmēru;
6.1.3. ja izsoles dalībnieks, kurš ieguvis tiesības slēgt Līgumu, neslēdz Līgumu un pirmās kārtas hipotēkas līgumu, vai neiemaksā 5.4.punktā noteiktos maksājumus
noteiktajā termiņā, vai neizpilda 5.5. un/vai 5.6.punktā noteiktos pienākumus noteiktajā termiņā.
6.2. Izsole tiek atzīta par spēkā neesošu un tiek rīkota atkārtota izsole:
6.2.1. ja izsole tikusi izziņota, pārkāpjot šos noteikumus;
6.2.2. ja tiek noskaidrots, ka nepamatoti noraidīta kāda dalībnieka piedalīšanās izsolē vai nepareizi noraidīts kāds pārsolījums;
6.2.3. ja izsolē starp dalībniekiem konstatēta vienošanās, kas ietekmējusi izsoles rezultātus vai gaitu;
6.2.4. ja izsolāmo mantu iegūst persona, kurai nav bijušas tiesības piedalīties izsolē;
6.2.5. ja izsole notikusi citā vietā un laikā, nekā norādīts sludinājumā.
6.3. Pretenzijas ar attiecīgiem pierādījumiem par 6.2.punktā minētajiem pārkāpumiem var pieteikt komisijai ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā pēc izsoles norises dienas. Komisija 3 (trīs) darba dienu laikā pieņem lēmumu par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu vai pretenzijas noraidīšanu.
6.4. Ja tiek rīkota atkārtota izsole un iepriekšējās izsoles dalībnieks iesniedz Zemesgabala īpašniekam adresētu pieteikumu par vēlēšanos iegūt izsolāmo mantu atkārtotā izsolē saskaņā ar šiem noteikumiem, viņu iekļauj atkārtotās izsoles dalībnieku sarakstā bez šo noteikumu 3.2. un 3.3.punktā minēto dokumentu (izņemot dokumentus ar aprobežotu termiņu) atkārtotas iesniegšanas.
6.5. Atkārtota izsole rīkojama šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
7. Sūdzību iesniegšana
7.1. Personas var iesniegt sūdzību Rīgas domes Īpašuma departamenta direktoram par komisijas darbībām 5 (piecu) darba dienu laikā no šo darbību veikšanas brīža.
8. Pielikumi
8.1. Visi šo noteikumu pielikumi ir noteikumu neatņemama sastāvdaļa.
Pielikumā:
1) apbūves tiesības līguma projekts kopā uz 10 lp.;
2) hipotēkas līguma projekts kopā uz 3 lp.;
3) pieteikums dalībai izsolē uz 4 lp.
Rīgas domes Īpašuma departamenta Nekustamā
īpašuma iznomāšanas komisijas priekšsēdētājs X.Xxxxxxx Rīgā, 2020.gada _