STATŪTI

Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS

STATŪTI

Statūti pieņemti Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS

VIII kongresā 2014.gada 22.oktobrī.

Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS, turpmāk tekstā – Arodbiedrība, ir neatkarīga un brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un sociālās un ekonomiskās tiesības un citas intereses saskaņā ar Latvijas Republikas Arodbiedrību likumu, citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šiem Statūtiem, kā arī, ievērojot principus un normas, kas noteiktas Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās un citos starptautiskajos dokumentos paredzētos principus un normas.

Arodbiedrības darbības principi ir pašpārvalde, demokrātija un atklātums.

Attiecības ar darba devējiem, to organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm, to kapitālsabiedrībām, sabiedriskajām organizācijām, biedrībām, kustībām un politiskajām partijām, kā arī citu valstu sabiedrībām tiek veidotas uz savstarpējās cieņas, līdztiesīgas partnerības pamatiem, savstarpējiem līgumiem un vienošanās.

1. Vispārējie noteikumi.

1.1. Šie Statūti nosaka Arodbiedrības mērķus, uzdevumus, funkcijas, struktūru, pārvaldes un citu institūciju, revīzijas komisijas ievēlēšanas kārtību un to kompetenci, kā arī Arodbiedrības biedru tiesības un pienākumus.

1.2. Arodbiedrība ir juridiska persona, tai ir savs zīmogs, norēķinu konti bankās un sava simbolika.

1.3. Arodbiedrības nosaukums ir: „Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS”.

1.4. Arodbiedrība savā darbībā ir neatkarīga no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām.

1.5. Arodbiedrība uz brīvprātības principiem var iestāties arodbiedrību apvienībā, tai skaitā starptautiskā arodbiedrību apvienībā, sadarboties ar citām arodbiedrībām vai apvienībām, vai dibināt tās.

1.6. Arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses sabiedriskajā un privātajā sektorā.

1.7. Arodbiedrībai ir tiesības veikt ar tās īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu saistītu saimniecisko darbību, kā arī citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu šajos Statūtos noteikto mērķi.

2. Arodbiedrības mērķi, uzdevumi un darbība.

2.1. Arodbiedrības pamatmērķis ir apvienot savas darbības nozaru uzņēmumos nodarbinātos darbiniekus kopīgai rīcībai, vienoti darbojoties, lai īstenotu katra un visu biedru pamatotas vajadzības un prasības. Darīt zināmas, paust, pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru darba, ekonomiskās, aroda un citas sociālās likumīgās tiesības un intereses, tai skaitā:

2.1.1. strādājošo brīvas apvienošanās tiesību aizstāvēšana;

2.1.2. Arodbiedrības tiesību uz informāciju un konsultācijām ar darba devējiem aizsargāšana;

2.1.3. strādājošo darba tiesību, x.xx. uz taisnīgu darba samaksu, aizsargāšana;

2.1.4. darba apstākļu uzlabošana un darba vides riska novēršana vai samazināšana;

2.1.5. Arodbiedrības biedru dzīves līmeņa, x.xx. darba samaksas un sociālo garantiju paaugstināšana;

2.1.6. Arodbiedrības biedru nodarbinātības veicināšana;

2.1.7. sadarbība ar vietējām un ārvalstu arodbiedrībām un arodbiedrību savienībām.

2.2. Arodbiedrība savā darbībā pastāvīgi risina uzdevumus, kuri nodrošina mērķu sasniegšanu un izmanto tādas darbības formas un metodes, kuras apmierina Arodbiedrības biedru intereses. Svarīgākie uzdevumi ir:

2.2.1. nodarboties ar savu biedru interešu pārstāvēšanu darba tirgū slēdzot ģenerālvienošanās, darba koplīgumus un citas vienošanās ar darba devējiem, to apvienībām vai uzņēmuma kapitāldaļas turētājiem;

2.2.2. veikt Arodbiedrības biedru izglītošanu;

2.2.3. informēt Arodbiedrības biedrus un sabiedrību par Xxxxxxxxxxxxx darbību;

2.2.4. veidot sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības, streika fondu un citus fondus, veicināt kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības „LAKRS KS” attīstību;

2.2.5. piedalīties veselības aizsardzības uzdevumu īstenošanā un darba aizsardzības uzlabošanā;

2.2.6. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu arodbiedrībām, citām organizācijām un institūcijām, kuru mērķi un darbība nav pretrunā ar Arodbiedrības mērķiem un uzdevumiem, piedalīties starptautiskās arodbiedrību kustību aktivitātēs;

2.2.7. piedalīties ekonomiskās un sociālās attīstības programmu, likumu uz citu normatīvo aktu izstrādāšanā, kuri skar darba apstākļus un samaksu, nodarbinātību un sociālos jautājumus;

2.2.8. iesniegt priekšlikumus par darba devēju lēmumu grozīšanu, apturēšanu vai atcelšanu, ja tie ir pretrunā ar likumdošanu, ignorē darba ņēmēju ekonomiskās vai citas likumīgās intereses un tiesības;

2.2.9. organizēt masu akcijas – mītiņus, demonstrācijas, piketus, arī streikus – kā galēju savu biedru sociāli ekonomisko interešu aizstāvēšanas līdzekli, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, atbilstoši Arodbiedrības Valdes (turpmāk tekstā – Valde) noteiktajai kārtībai;

2.2.10. veicināt jaunu biedru iesaistīšanu Arodbiedrībā, kā arī iesaistīt Arodbiedrības darbā jauniešus un veicināt to izaugsmi;

2.2.11. īstenot citas darbības formas, kas veicina Arodbiedrības mērķu un uzdevumu realizāciju.

2.3. Mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei Arodbiedrība:

2.3.1. rīko sarunas un konsultācijas ar darba devēju ģenerālvienošanās, darba koplīgumu, tarifu vienošanos un citu vienošanos noslēgšanai;

2.3.2. kontrolē noslēgto ģenerālvienošanos, darba koplīgumu un citu vienošanos izpildi un sagatavo priekšlikumus to uzlabošanai;

2.3.3. risina jautājumus par Xxxxxxxxxxxxx biedru darba taisnīgu darba samaksu un piedalās darba samaksas sistēmas pilnveidošanā;

2.3.4. realizē Arodbiedrības biedru apdrošināšanas programmas un veic pasākumus, lai izveidotu un pilnveidotu atsevišķu profesiju darbinieku priekšlaicīgas pensionēšanās un apdrošināšanas sistēmu;

2.3.5. xxxx, lai darba devējs ievēro darba aizsardzības noteikumus un normatīvus un uzlabo darba apstākļus;

2.3.6. risina darba strīdus atbilstoši Darba likuma, Darba strīdu likuma un Streiku likuma prasībām;

2.3.7. organizē Arodbiedrības biedru juridiskās konsultācijas un viņu tiesisko aizstāvību;

2.3.8. popularizē un veicina veselīgu un aktīvu dzīvesveidu atbilstoši Arodbiedrības biedru interesēm;

2.3.9. nodrošina informācijas pieejamību Arodbiedrības biedriem.

3. Biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšana no Arodbiedrības.

3.1. Arodbiedrībā var iestāties jebkura rīcībspējīga fiziska persona, iesniedzot noteiktas formas rakstisku pieteikumu, ja atzīst šos Statūtus, Arodbiedrības darbības programmu, mērķus un uzdevumus. Parakstot pieteikumu, Arodbiedrības biedrs atzīst šos Statūtus sev par saistošiem. Pieteikuma formu un tam klāt pievienojamo dokumentu sarakstu nosaka Valde.

3.2. Lēmumu par uzņemšanu Arodbiedrībā pieņem arodorganizācijas vēlēta institūcija – komiteja vai Valde, ja darba vietā nav nodibināta arodorganizācija. Pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne ilgāk kā viena mēneša laikā no visu nepieciešamo dokumenta saņemšanas brīža.

3.3. Arodbiedrības biedra pretendentam Xxxxxxxxxxxxxxxx vai Xxxxx var atteikt uzņemšanu Arodbiedrībā, ja viņš ir citas arodbiedrības organizācijas biedrs, neatzīst Arodbiedrības Statūtus un programmu vai ir veicis darbības, kas tieši vai netieši var vai varētu kaitēt Arodbiedrības interesēm vai prestižam. Arodorganizācijas lēmumu par atteikumu uzņemt Arodbiedrībā var rakstveidā pārsūdzēt Valdei 5 (piecu) darba dienu laikā no attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā 10 (desmit) darba dienas pēc lēmuma pieņemšanas dienas. Valde biedra pretendenta sūdzību izskata 30 (trīsdesmit) kalendāro dienu laikā un rakstveidā informē biedra pretendentu par pieņemto lēmumu un šā lēmuma motivāciju (pamatojumu). Šāds Valdes lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Valdes lēmumu par atteikumu uzņemt Arodbiedrībā var rakstveidā pārsūdzēt Padomei 5 (piecu) darba dienu laikā no attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā 10 (desmit) darba dienas pēc lēmuma pieņemšanas dienas. Padome biedra pretendenta sūdzību izskata 6 (sešu) mēnešu laikā un rakstveidā informē biedra pretendentu par pieņemto lēmumu un šā lēmuma motivāciju (pamatojumu). Šāds Padomes lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

3.4. Biedrs var jebkurā laikā izstāties no Arodbiedrības, iesniedzot rakstveida paziņojumu arodorganizācijas komiteja vai Valdei, ja darba vietā nav nodibināta arodorganizācija. Līdz ar piederības pie Arodbiedrības izbeigšanos biedrs zaudē Statūtos noteiktās tiesības un vēlētos amatus.

3.5. Arodbiedrības biedru, kurš kaitē Arodbiedrības interesēm, pārkāpj Statūtus, 3 (trīs) mēnešus nemaksā biedru naudu (bez attaisnojoša iemesla), nepilda Arodbiedrības institūciju vai savas arodorganizācijas lēmumus vai norādījumus, ar Valdes lēmumu var izslēgt no Arodbiedrības. Līdz ar izslēgšanu biedrs zaudē Statūtos noteiktās tiesības un vēlētos amatus. Arodbiedrības biedru – Valdes locekli, kurš kaitē Arodbiedrības interesēm, pārkāpj Statūtus, 3 (trīs) mēnešus nemaksā biedru naudu (bez attaisnojoša iemesla), nepilda Arodbiedrības institūciju lēmumus vai norādījumus, ar Padomes lēmumu var atsaukt no Valdes un izslēgt no Arodbiedrības. Līdz ar izslēgšanu biedrs zaudē Statūtos noteiktās tiesības un vēlētos amatus

3.6. Jautājumu par Xxxxxxxxxxxxx biedra izslēgšanu Valde izskata tuvākās sēdes laikā, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra

neierašanās nav šķērslis Valdes lēmuma pieņemšanai. Valdei lēmums par biedra izslēgšanu no Arodbiedrības un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram 5 (piecu) dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.

3.7. No Arodbiedrības izslēgtajam biedram ir tiesības 2 (divu) nedēļu laikā lēmumu par izslēgšanu pārsūdzēt Arodbiedrības pārstāvju padomē (turpmāk tekstā – Padome). Padomes lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

4. Biedru tiesības un pienākumi.

4.1. Arodbiedrības biedram ir tiesības:

4.1.1. saņemt Arodbiedrības aizstāvību un atbalstu savu ekonomisko, profesionālo, sociālo tiesību un interešu aizsardzībā, juridisko palīdzību darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos, to izskatīšanā valsts institūcijās un sarunās ar darba devēju;

4.1.2. vērsties jebkurā Arodbiedrības institūcijā pēc padoma un palīdzības, kā arī iesniegt priekšlikumus un saņemt atbildes;

4.1.3. saņemt jebkuru informāciju par Arodbiedrības darbību, piedalīties Arodbiedrības apmācībās;

4.1.4. piedalīties Arodbiedrības rīkotajos vai atbalstītajos streikos, sapulcēs, gājienos, piketos, kas organizēti saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un starptautiskajām tiesību normām;

4.1.5. būt par krājaizdevu sabiedrības „LAKRS KS” vai citu ar Arodbiedrības līdzdalību izveidotu sabiedrību biedriem;

4.1.6. piedalīties savas Arodbiedrības institūciju vēlēšanās, brīvi apspriest un izvirzīt kandidatūras Arodbiedrības institūciju darbam, kā arī tikt ievēlētam tajās;

4.1.7. piedalīties darba koplīguma sagatavošanā un noslēgšanā;

4.1.8. piedalīties jautājumu izskatīšanā, kas skar viņa darba tiesības un intereses;

4.1.9. brīvi paust un aizstāvēt savu viedokli un priekšlikumus, uzņemties iniciatīvu un atbildību izteikto priekšlikumu realizēšanā.

4.2. Arodbiedrības biedru pienākumi:

4.2.1. ievērot un pildīt Statūtus un Arodbiedrības biedru sapulces/kopsapulces un Valdes lēmumus;

4.2.2. pildīt darba koplīgumu un Arodbiedrības noslēgtās vienošanās ar darba devēju;

4.2.3. maksāt biedru naudu Arodbiedrības noteiktajā kārtībā un apmērā;

4.2.4. piedalīties savas arodorganizācijas darbā, Arodbiedrības rīkotajos pasākumos, pildīt uzticētos uzdevumus, veicināt arodbiedrības biedru vienotību;

4.2.5. veicināt Arodbiedrības vienotības nostiprināšanu un tās izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanu;

4.2.6. nekaitēt Arodbiedrības interesēm, tiesībām un prestižam.

5. Arodbiedrības biedru nauda.

5.1. Biedru nauda ir priekšnoteikums Arodbiedrības darbības nodrošināšanai, lai garantētu savu biedru tiesību aizsardzību atbilstoši Statūtiem, sniegtu pabalstus, kā arī veiktu citu darbību savu biedru interesēs un izpildītu viņu likumīgās prasības un vajadzības.

5.2. Biedru nauda ir Arodbiedrības biedru kopīpašums, un tas veido daļu no Arodbiedrības finansiālajiem līdzekļiem.

5.3. Biedru naudas apmērs tiek noteikts 1% apmērā no Arodbiedrības biedra mēneša ienākumiem, ja Valde nav lēmusi savādāk saskaņā ar Statūtu 10.4.punktu.

5.4. Arodbiedrības biedram, kurš izstājies vai izslēgts no Arodbiedrības, statūtos paredzētā un iemaksātā biedra nauda netiek atmaksāta.

6. Arodbiedrības organizatoriskā uzbūve un institūciju darbības vispārējie principi.

6.1. Arodbiedrības pārvaldes institūcijas ir lēmējinstitūcijas un izpildinstitūcijas.

6.2. Arodbiedrības lēmējinstitūcijas ir:

6.2.1. Arodbiedrības biedru kopsapulce, turpmāk tekstā – Kongress;

6.2.2. Padomes sapulces;

6.2.3. arodorganizācijas, reģionālās un citas arodorganizāciju apvienību biedru sapulces;

6.2.4. Arodbiedrības patstāvīgās vienības biedru sapulces.

6.3. Arodbiedrības lēmējinstitūcijas lēmumus pieņem:

6.3.1. atklātā vai aizklātā balsošanā ar tās klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu;

6.3.2. Kongress lēmumu par Statūtu grozījumiem un par Arodbiedrības reorganizāciju, darbības izbeigšanu pieņem, ja par to ir nobalsojis vairāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem delegātiem.

6.4. Izpildinstitūcijas ir:

6.4.1. Arodbiedrībai – Valde;

6.4.2. arodorganizācijai, to apvienībai – komiteja;

6.4.3. Arodbiedrības patstāvīgai vienībai – pārstāvēt tiesīgā persona.

6.5. Arodbiedrības izpildinstitūcijas darbībā jāievēro, ka:

6.5.1. Arodbiedrības izpildinstitūciju sēdes sasauc pēc nepieciešamības;

6.5.2. Arodbiedrības izpildinstitūcija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no tās locekļu skaita;

6.5.3. Arodbiedrības izpildinstitūcija pieņem lēmumus ar tās klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

6.6. Arodbiedrības struktūrvienības ir arodorganizācija, to apvienības, Arodbiedrības patstāvīgā vienība.

6.7. Arodbiedrības struktūrvienības izveido pēc vajadzības, lai, ņemot vērā Arodbiedrības biedru skaitu un to nodarbinātības īpatnības, nodrošinātu efektīvu Arodbiedrības darba organizāciju.

6.8. Arodbiedrības struktūrvienību darba koordinācijai ar Valdes lēmumu pēc ražošanas, nozares vai reģionālā principa var izveidot Arodbiedrības darba koordinācijas vai reģionālos centrus, tajos apvienojot attiecīgās arodorganizācijas, arodorganizāciju apvienības un Arodbiedrības patstāvīgās vienības.

6.9. Arodorganizācijas, reģionālās un citas arodorganizāciju apvienības (sektora, nodaļas) veidošanas principus nosaka Valde. Tās darbojas atbilstoši Valdes apstiprinātiem nolikumiem un Arodbiedrību Statūtiem.

6.10. Arodbiedrības struktūrvienības un Arodbiedrības darba koordinācijas vai reģionālie centri (izņemot normatīvajos aktos dibinātas Arodbiedrības patstāvīgās vienības) nav juridiskas personas.

6.11. Arodbiedrības biedru, arodorganizāciju un to apvienību reģistru kārto Valdes noteiktajā kārtībā.

7. Arodorganizācija un Arodbiedrības patstāvīgā vienība.

7.1. Arodbiedrības uzbūves pamatstruktūrvienība ir darbinieku arodorganizācija, kas darbojas saskaņā ar Arodbiedrības Statūtiem un atbilstoši Valdes apstiprinātam tipveida nolikumam.

7.2. Arodorganizāciju var izveidot ne mazāk kā 2 (divi) biedri.

7.3. Arodorganizācijas augstākā institūcija ir biedru sapulce, kuras galvenie uzdevumi ir:

7.3.1. ievēlēt arodorganizācijas vadītāju (priekšsēdētāju), tās vadības institūcijas (arodorganizācijas komiteju), revīzijas komisiju;

7.3.2. ik gadu iepazīties ar arodorganizācijas vadības un revīzijas komisijas atskaiti un apstiprināt to.

7.4. Arodorganizācijas biedru sapulces sasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā. Tās sasauc arodorganizācijas priekšsēdētājs vai vēlētās institūcijas, kā arī, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/10 (viena desmitā daļa) arodorganizācijas biedru.

7.5. Arodorganizācijas sapulces sasaukšanas vietu, laiku un galvenos izskatāmos jautājumus nosaka arodorganizācijas komiteja, paziņojot biedriem par to ne vēlāk kā 7 (septiņas) dienas iepriekš. Sapulces rīkošana darba laikā notiek, par to vienojoties ar darba devēju.

7.6. Arodorganizācijas sapulce tiesīga izlemt visus jautājumus ar balsu vairākumu no sapulcē piedalījušos biedru skaita.

7.7. Sapulču lēmumi nedrīkst būt pretrunā ar Statūtu noteikumiem, Arodbiedrības lēmējinstitūciju lēmumiem, un tie ir saistoši arodorganizācijas biedriem.

7.8. Arodorganizācijas darbu pastāvīgi vada un tās darbību koordinē sapulcē izveidotā institūcija (arodorganizācijas komiteja un/vai arodorganizācijas priekšsēdētājs).

7.9. Arodorganizācija savus naudas līdzekļus izlieto atbilstoši lēmējinstitūciju lēmumiem, Arodbiedrības mērķiem un uzdevumiem, ievērojot savu biedru intereses. Atskaites par naudas līdzekļu izlietojumu arodorganizācija iesniedz Arodbiedrības Valdes noteiktā kārtībā Arodbiedrības birojam, pievienojot kontroles institūcijas slēdzienu.

7.10. Arodorganizācijas kontroles institūcijas – Revīzijas komisijas (revidenta) pienākums ir vismaz reizi gadā pārbaudīt grāmatvedības un kases norēķinus, pievēršot sevišķu uzmanību ienākumu un izdevumu atbilstībai saskaņā ar izpildinstitūciju pieņemtajiem lēmumiem un

Statūtiem. Revīzijas komisija (revidents) dod rakstisku slēdzienu par gada finanšu atskaiti un bilanci.

7.11. Arodorganizācijas vadītāja maiņas gadījumā viss arodorganizācijas īpašums, t. sk. naudas līdzekļi, dokumenti un zīmogs jānodod ar aktu jaunievēlētam vadītājam vai arodorganizācijas vēlētās institūcijas pilnvarotai personai. Aktam jāpievieno Revīzijas komisijas (revidenta) slēdziens.

7.12. Arodorganizācijas reorganizācijas vai likvidēšanas gadījumā, tās vadītājam arodorganizācijas īpašums, x.xx. kases un grāmatvedības dokumenti, zīmogs un naudas līdzekļi jānodod saskaņā ar Arodbiedrības Valdes lēmumu.

7.13. Lēmumu par arodorganizācijas dibināšanu, izslēgšanu vai likvidēšanu pieņem Valde.

7.14. Arodorganizācijas, kuru lēmumi kaitē Arodbiedrības interesēm, pārkāpj statūtus, x.xx. 3 (trīs) mēnešus bez attaisnojoša iemesla nemaksā biedru naudu, nepilda Arodbiedrības lēmējinstitūciju lēmumus un darbības programmu biedru interesēs var izslēgt no Arodbiedrības ar Valdes lēmumu.

7.15. Arodorganizācijas vēlētai institūcijai ir tiesības slēgt darba koplīgumu un tā var sniegt atbildi darba devējam Darba likumā noteiktajā kārtībā par piekrišanas došanu pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar Arodbiedrības biedru tikai ar Arodbiedrības Valdes rakstveida pilnvarojumu.

7.16. Jautājumos, kas saistīti ar Arodbiedrības patstāvīgās vienības organizatorisko uzbūvi, kompetenci, dibināšanas, darbības, lēmumu pieņemšanas kārtību piemēro šo Statūtu noteikumus attiecībā uz Arodorganizāciju, ciktāl Arodbiedrību likuma noteikumi par biedrībām un šie statūti nenosaka citādi.

7.17. Arodbiedrības patstāvīgā vienība iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā ir reģistrēta Biedrību un nodibinājumu reģistrā.

7.18. Arodbiedrības patstāvīgajai vienībai var būt sava manta. Arodbiedrības patstāvīgā vienība pati atbild par savām saistībām. Ja Arodbiedrības patstāvīgajai vienībai mantas un finanšu līdzekļu nepietiek tās saistību izpildei, par Arodbiedrības patstāvīgās vienības saistībām atbild Arodbiedrība.

7.19. Arodbiedrības patstāvīga vienība nav tiesīga uzņemties saistības, kas pārsniedz tai pieejamos finanšu līdzekļus, tai skaitā nav tiesīga ņemt aizņēmumus vai izsniegt galvojumus bez Arodbiedrības Valdes saskaņojuma. Ja arodbiedrības patstāvīgajai vienībai mantas un finanšu līdzekļu nepietiek tās saistību izpildei, tad Arodbiedrības patstāvīgo vienību pārstāvēt tiesīgās personas, par saviem lēmumiem, kas radījuši zaudējumus Arodbiedrības patstāvīgajai vienībai un/vai Arodbiedrībai atbild normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

8. Kongress.

8.1. Arodbiedrības augstākā lēmējinstitūcija ir Kongress, kas ir Arodbiedrības biedru pārstāvju sapulce. Tas tiek sasaukts katru piekto gadu, bet ne vēlāk kā līdz 5 (piecu) gadu termiņa beigām.

8.2. Kongresu sasauc Padome, kura ne vēlāk kā 8 (astoņas) nedēļas pirms Kongresa ar arodorganizāciju starpniecību paziņo Arodbiedrības biedriem Kongresa laiku, vietu, plānoto dienas kārtību. Delegātu pārstāvniecības normu izstrādā Valde un to apstiprina Padome.

8.3. Kongresā delegātus ievēl arodorganizācijas, reģionālās un citas arodorganizāciju apvienības, Arodbiedrības patstāvīgās vienības biedru vai to pārstāvju sapulcēs.

8.4. Kongresa delegāti ir arī Arodbiedrības Valdes locekļi, priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks.

8.5. Ne vēlāk kā 3 (trīs) nedēļas pirms Kongresa Valde nosūta katram izvirzītajam delegātam rakstisku uzaicinājumu.

8.6. Kongresu atklāj un vada Valdes priekšsēdētājs, līdz ievēl Kongresa darba institūcijas.

8.7. Kongress ir tiesīgs izlemt visus jautājumus, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no ievēlēto delegātu skaita. Lēmumus Kongress pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

8.8. Kongresa lēmumi ir saistoši visiem biedriem un visām struktūrvienībām.

8.9. Kongress pieņem savu darba kārtību, x.xx. balsošanas formu.

8.10. Kongresa kompetencē ir visi Arodbiedrības darbības jautājumi, un tā galvenie uzdevumi ir:

8.10.1. apstiprināt Padomes ziņojumu par tās darbību;

8.10.2. apstiprināt Arodbiedrības Revīzijas komisijas atskaiti;

8.10.3. ievēlēt Arodbiedrības Revīzijas komisiju 5 (piecu) locekļu sastāvā;

8.10.4. ievēlēt Arodbiedrības Valdes priekšsēdētāju un viņa vietnieku;

8.10.5. ievēlēt Valdi 7 (septiņu) locekļu sastāvā, iekļaujot tajā Arodbiedrības Valdes priekšsēdētāju un viņa vietnieku;

8.10.6. izvirzīt un ievēlēt Arodbiedrības Padomi 21 (divdesmit viena) locekļu sastāvā, iekļaujot tajā Valdes priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Kongress izvirza un ievēl 10 (desmit) locekļus Padomes darbam gadījumā, ja kongresa starplaikā atbrīvosies vakantas vietas Padomē;

8.10.7. apstiprināt Arodbiedrības Statūtus un tās darbības programmu nākamajam periodam;

8.10.8. tikai Kongress var pieņemt lēmumus par Arodbiedrības nosaukumu, par Arodbiedrības reorganizēšanu un/vai darbības izbeigšanu;

8.10.9. apstiprināt Arodbiedrības simboliku;

8.10.10. lemt par apvienošanos ar citu arodbiedrību;

8.10.11. apspriest un izlemt citus svarīgus Arodbiedrības darbības jautājumus.

8.11. Priekšlikumus Kongresam iesniedz Padome, Valde un arodorganizācijas ne vēlāk kā 3 (trīs) nedēļas pirms Kongresa.

8.12. Kongresa lēmumus paraksta sapulces vadītājs un sapulces protokolists.

8.13. Ja Kongress nav lemttiesīgs kvoruma trūkuma dēļ, 5 (piecu) nedēļu laikā tiek sasaukts atkārtots Kongress, kas ir tiesīgs pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo delegātu skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās vismaz 2 (divi) delegāti.

8.14. Pēc Padomes iniciatīvas var tikt sasaukts ārkārtas Kongress, kā arī, ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa Arodbiedrības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.

8.15. Par ārkārtas Kongresa laiku, vietu un dienas kārtību Padome paziņo ne vēlāk kā 4 (četras) nedēļas pirms ārkārtas Kongresa.

8.16. Ārkārtas Kongresā izskata tikai Padomes apstiprināto darba kārtību vai 8.14.punktā vienas desmitās daļas Arodbiedrības biedru rakstveidā norādīto sasaukšanas iemeslu, un tās ietvaros tam ir tādas pašas pilnvaras kā kārtējam Kongresam.

9. Padome.

9.1. Kongresa starplaikā augstākā lēmējinstitūcija ir Padome.

9.2. Padomes locekļus un 10 (desmit) locekļus Padomes darbam gadījumā, ja kongresa starplaikā atbrīvosies vakantas vietas Padomē, ievēl Kongress;

9.3. Padomes kompetencē ir:

9.3.1. lemt par Arodbiedrības darbības programmas un Kongresa lēmumu izpildi;

9.3.2. sasaukt Arodbiedrības Kongresu, x.xx. ārkārtas Kongresu, un apstiprināt delegātu pārstāvniecības kārtību un normu;

9.3.3. ievēlēt Valdes locekļus un/vai Valdes priekšsēdētāja un vietnieka amatu izpildītājus, ja šie amati Kongresu starplaikā ir kļuvuši vakanti;

9.3.4. ievēlēt Revīzijas komisijas locekļus, ja to vietas Kongresu starplaikā ir kļuvušas vakantas;

9.3.5. pieņemt lēmumu par Xxxxxx locekļa atsaukšanu no amata;

9.3.6. pieņemt lēmumu par Revīzijas komisijas locekļa atsaukšanu no amata;

9.3.7. iepazīsties ar Valdes pārskatiem un ziņojumiem par ikgadējā gada budžeta plānu, kā arī Revīzijas komisijas ziņojumu par Arodbiedrības gada pārskatu;

9.3.8. apstiprināt Arodbiedrības darbības plānu un budžetu (ieņēmumu un izdevumu tāmi), kontrolēt to izpildi;

9.3.9. ar Padomes lēmumu noteikt Valdes priekšsēdētāja un viņa vietnieka atlīdzības apmēru, izmaksas kārtību un nodarbinātības pamatprincipus;

9.3.10. lemt par Arodbiedrības iestāšanos Latvijas un citu valstu arodbiedrību apvienībās, ievēlēt delegātus un pārstāvjus šajās organizācijās.

9.4. Padomes loceklis, kurš bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies divās sēdēs pēc kārtas vai arī vairs nav Arodbiedrības biedrs, ar Padomes lēmumu tiek izslēgts no Padomes sastāva.

9.5. Padomes sapulces tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā pēc Valdes, priekšsēdētāja vai viņa vietnieka, Revīzijas komisijas ierosinājuma. Jautājumus sēdes dienas kārtībai var iesniegt institūcijas vai amatpersonas, kuras minētas šajā punktā, vai ¼ (viena ceturtā) daļa Padomes locekļu, apstiprinot tos ar parakstiem.

9.6. Padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sapulcē piedalās vismaz puse Padomes locekļu. Tās lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, un tie ir saistoši visiem Arodbiedrības biedriem

10. Valde.

10.1. Arodbiedrības Valde ir izpildinstitūcija, kas pieņem lēmumus un vada Arodbiedrības darbību Padomes starplaikā.

10.2. Valdes skaitlisko sastāvu nosaka un Valdi ievēl Kongress.

10.3. Par Valdes locekļiem nevar būt Revīzijas komisijas locekļi.

10.4. Valde ir tiesīga izlemt visus jautājumus, izņemot Kongresa un Padomes kompetencē esošos. Valde ir tiesīga noteikt citu biedru naudas apmēru Kongresa starplaikā.

10.5. Valdes sēdes sasauc Xxxxxx priekšsēdētājs vai viņa prombūtnē viņa vietnieks pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī. Jautājumus Valdes sēžu dienas kārtībai iesniedz priekšsēdētājs, viņa vietnieks, Valdes locekļi, Revīzijas komisija, arodorganizācijas, reģionālās un citas arodorganizāciju apvienības un Arodbiedrības patstāvīgās vienības priekšsēdētāji.

10.6. Valde lēmumus tiesīga pieņemt, ja tajā piedalās vismaz puse tās locekļu, un tie ir saistoši visiem biedriem un struktūrvienībām. Valde strādā pēc savas darba kārtības.

10.7. Valdes lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, un tos paraksta Valdes priekšsēdētājs.

10.8. Ja Valde pieņem lēmumu bez sēdes sasaukšanas, tad lēmumu paraksta visi Valdes locekļi.

10.9. Valdes priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir tiesīgi pārstāvēt Arodbiedrību katrs atsevišķi. Xxxxxxxx Xxxxxx locekļiem ir tiesības pārstāvēt Arodbiedrību kopā ar Valdes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku.

10.10. Viena un tā pati persona nevar būt par Priekšsēdētāju ilgāk kā 2 (divus) vēlēšanu termiņus.

10.11. Arodbiedrības darba organizēšanai tiek izveidots birojs, kuru vada Valdes priekšsēdētājs.

10.12. Valdes priekšsēdētājs nav tiesīgs ieņemt citus amatus arodbiedrībās, biedrībās, sabiedrībās, komercsabiedrībās un to apvienībās, kā arī veikt blakus darbu bez saskaņošanas ar Padomi.

10.13. Arodbiedrības biroja darbinieku amatu sarakstu apstiprina Arodbiedrības valde.

11. Arodbiedrības Revīzijas komisija.

11.1. Arodbiedrības kontroles institūcija ir Arodbiedrības Revīzijas komisija.

11.2. Revīzijas komisija ir patstāvīga institūcija, kuru ievēl Kongresā tā noteiktā skaitliskā sastāvā. Revīzijas komisijas pilnvaru termiņš tiek noteikts līdz nākamā Kongresa sasaukšanai,

bet ne vēlāk kā 5 (pieci) gadi. Ievēlētā Revīzijas komisija pienākumus veic saskaņā ar nolikumu, ko apstiprina Padome. Par Revīzijas komisijas locekļiem nevar tikt ievēlēti Padomes un Valdes locekļi, kā arī Arodbiedrības biroja pastāvīgie darbinieki. Jautājumu par Revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu darbības izbeigšanu vai jaunu locekļu ievēlēšanu komisijas sastāvā Kongresu starplaikā izlemj Padome.

11.3. Revīzijas komisija savā darbībā ir neatkarīga un atskaitās tikai Kongresam, bet ik gadu sniedz pārskatu Padomei par Xxxxxxxxxxxxx saimniecisko un finansiālo darbību.

11.4. Revīzijas komisija:

11.4.1. patstāvīgi izstrādā veicamo revīziju plānu, bet ne retāk kā reizi gadā veic revīziju;

11.4.2. veic Arodbiedrības un to struktūrvienību mantas un finanšu līdzekļu revīziju;

11.4.3. dot atzinumu par Arodbiedrības budžetu un gada pārskatu;

11.4.4. sniedz ieteikumus par Arodbiedrības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu;

11.4.5. var piedalīties Arodbiedrības izpildinstitūciju darbā ar padomdevēju tiesībām;

11.4.6. ir lemttiesīga, ja piedalās vismaz puse komisijas locekļu;

11.4.7. pieņem lēmumus ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu.

12. Arodbiedrības īpašums, finansiālā un saimnieciskā darbība.

12.1. Arodbiedrībai ir sava manta un naudas līdzekļi, kas sastāda Arodbiedrības vienotu un nedalāmu īpašumu. Arodbiedrības īpašums ir visu struktūrvienību un institūciju rīcībā esošās, likumīgi iegūtās materiālās un finansiālās vērtības un līdzekļi.

12.2. Arodbiedrības īpašumu veido:

12.2.1. Arodbiedrības biedru nauda;

12.2.2. ienākumi no finansiālās un saimnieciskās darbības;

12.2.3. uzņēmumu, asociāciju, organizāciju, iestāžu, privātpersonu u.c. iemaksas Arodbiedrības fondos;

12.2.4. ziedojumi un dāvinājumi;

12.2.5. kustamās un nekustamās īpašums, kas ņemtas Arodbiedrības uzskaitē;

12.2.6. citi ienākumi.

12.3. Savu mērķu un uzdevumu īstenošanas nolūkā Arodbiedrība var veikt saimniecisku darbību.

12.4. Arodbiedrība un tās struktūrvienības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veic grāmatvedības uzskaiti un sastāda bilanci.

12.5. Arodbiedrības finansiālās darbības pamatprincipus nosaka Padome un Valde, un tie ir saistoši visām struktūrvienībām.

12.6. Arodbiedrība saskaņā ar nolikumiem par fondiem, kurus apstiprina Padome, saviem biedriem maksā pabalstus.

12.7. Arodbiedrības naudas līdzekļus un pārējā īpašuma izmantošanas pareizību kontrolē Revīzijas komisija.

13. Arodbiedrības darbības izbeigšana.

13.1. Arodbiedrība savu darbību izbeidz, pamatojoties uz Kongresa lēmumu.

13.2. Arodbiedrības darbības izbeigšanas gadījumā tās īpašuma un līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka atbilstoši Kongresa lēmumam.

Statūti apstiprināti 2014.gada 22.oktobrī Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS VIII Kongresā, Brxxxxxxxx xxxx 00/00, Xxxx, Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības namā 2. stāva lielajā zālē. Tie stājas spēkā 2014.gada 1.novembrī.

Valdes priekšsēdētājs Xxxxx Xxxxxxx

Valdes priekšsēdētāja vietniece Xxxxx Xxxxxxxx