Contract
I VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. Apdrošināšanas līgumā lietotie termini
1.1. Apdrošinātājs – apdrošināšanas akciju sabiedrība “BALTA”.
1.2. Apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā vai fiziskā persona, kas noslēgusi apdrošināšanas līgumu apdrošinātā labā.
1.3. Apdrošinātais – apdrošināšanas polisē norādītā fiziskā persona, kurai pieder īpašuma tiesības uz apdrošināšanas objektu, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums un kurai ir apdrošināmā interese.
1.4. Apdrošinājuma summa – naudas summa, par kādu ir apdrošināts apdrošināšanas objekts.
1.5. Apdrošināmā interese – interese neciest zaudējumus, iestājoties apdrošinātajam riskam.
1.6. Apdrošināšanas atlīdzība – par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā naudas summa vai nodrošināmo pakalpojumu izmaksas atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.7. Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts pēkšņs un neparedzēts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.8. Apdrošināšanas līgums – ir šis apdrošināšanas līgums, kura noslēgšanas apliecinājums ir apdrošināšanas polise, kas ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šī apdrošināšanas līguma grozījumus.
1.9. Apdrošināšanas polise / polise – dokuments vai elektroniskā izdruka, kas apliecina šī apdrošināšanas līguma noslēgšanu. Viena apdrošināšanas līguma darbības izbeigšana vai tā atzīšana par spēkā neesošu neietekmē apdrošināšanas polises spēkā esamību attiecībā uz citiem spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem, kuru noslēgšanas apliecinājums ir apdrošināšanas polise.
1.10. Apdrošināšanas pieteikums – apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai to informētu par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdro- šinātā riska novērtēšanai. Apdrošināšanas pieteikums ir apdrošināšanas līguma neatņemama sastāvdaļa.
1.11. Apdrošināšanas prēmija – apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
1.12. Apdrošināšanas objekts – apdrošināšanas polisē un tās pielikumos norādītais apdrošinātais nekustamais (izņemot zemi) īpašums un/vai kustamās lietas, ievērojot šī apdrošināšanas līguma 3.1.–3.8. punktu noteikumus.
1.13. Apdrošināšanas vieta – apdrošināšanas līgumā norādītā ēka, būve, telpa un/vai teritorija, kur atrodas apdrošināšanas objekts pēc polisē norādītās adreses.
1.14. Apdrošinātais risks – apdrošināšanas polisē norādītais no apdroši- nātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
1.15. Atjaunošanas vērtība – nepieciešamo mazāko atjaunošanas izdevumu apmērs naudas izteiksmē, lai veiktu apdrošināšanas objekta atjaunošanu iepriekšējā kvalitātē un apjomā, ieskaitot visas būvniecības un ar to saistītās izmantojamo materiālu un projektēšanas izmaksas.
1.16. Aizvietošanas vērtība – apdrošināšanas objekta cena, kas noteikta saskaņā ar Latvijas Īpašuma vērtētāju asociācijas apstiprinātajiem standartiem nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai pie apdrošināšanas objekta līdzšinējā izmantošanas veida, neiekļaujot tajā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un iegādi saistītos izdevumus un jebkādus nodokļus, ar kādiem tiek aplikts atsavināšanas darījums, atsavinātājs vai ieguvējs.
1.17. Distances apdrošināšanas līgums – apdrošināšanas līgums, ja apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs to noslēdza, pamatojoties uz apdrošinātāja rakstveida piedāvājumu un rēķinu vai ar kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību. Distan- ces apdrošināšanas līguma noslēgšanas apliecinājums ir apdrošināša- nas polise elektroniskās izdrukas veidā. Ja šis apdrošināšanas līgums ir distances apdrošināšanas līgums, tad šī apdrošināšanas līguma 8.5., 8.6,
8.7. un 8.8. punktu noteikumi piemērojami nevien jauniem apdrošināša- nas līgumiem, bet arī šim apdrošināšanas līgumam.
1.18. Dzīvoklis – dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā kā atsevišķs īpašums Latvijas Republikas likuma “Par dzīvokļa īpašumu” izpratnē vai daudzdzīvokļu mājā esoša no pārējās mājas daļas nošķirta telpa vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā, kas saskaņā ar zemesgrāmatas ierakstiem ir piešķirts daudzdzīvokļu mājas kopīpašnieka ekskluzīvajā lietošanā un kam ir piederīgas tā sienas, iekšē- jās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi, durvis, caurules, dūmvadi, vadu (komunikāciju) daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās. Dzīvoklim būvnieciski jābūt nodalītam no pārējām telpām mājā.
1.19. Faktiskā vērtība – atjaunošanas vērtība, atņemot no tās objekta nolietojumu.
1.20. Paša risks – apdrošināšanas polisē un apdrošināšanas noteikumos norādītā, naudas izteiksmē vai procentos izteiktā apdrošinājuma summas vai nodarīto zaudējumu daļa, ko atskaita no atlīdzināmiem zaudējumiem, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību par katru apdrošināšanas gadījumu.
1.21. Saistītā persona – apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja ģimenes locekļi vai personas, ar kurām apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam ir kopēja saimniecība, vai personas, kurām ar apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju ir noslēgts apdrošinātā īpašuma vai tā daļas nomas, īres, patapinājuma, aizdevuma, cita veida līgums, kas piešķir apdrošinātā īpašuma lietošanas tiesības, vai glabājuma līgums. Par apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja ģimenes locekļiem ir uzskatāmi: laulātais, radinieki un svaiņi, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, audžuģimenes locekļi, aizbildņi un aizbilstāmie.
1.22. Trešā persona – jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot personas, kuras noslēgušas šo apdrošināšanas līgumu, saistītās personas vai personas, kurām ir saistības šī apdrošināšanas līguma noteikumu izpildē.
2. Apdrošinātie riski
Saskaņā ar šī apdrošināšanas līguma noteikumiem apdrošinātājs apdro- šina apdrošināšanas objektu apdrošināšanas polisē noteiktajiem apdroši- nātiem riskiem.
2.1. Uguns risks šī apdrošināšanas līguma izpratnē ir:
2.1.1. ugunsgrēks – neparedzēta un nekontrolējama degšana ar atklātu, postošu un iznīcinošu liesmu, kura izcēlusies no ugunij neparedzētas vai paredzētas vietas, tai turpinot patstāvīgi izplatīties tālāk;
2.1.2. zibens spēriens – tieša zibens iedarbība uz apdrošināšanas objektu;
2.1.3. eksplozija – momentāna (eksplozīva) vielas vai maisījuma ķīmiska pārvērtība, kas rada paaugstinātu spiedienu (triecienvilni). Ar tvertnes (katla, cauruļvada utt.) eksploziju saprot pēkšņu ārdošu spiediena spēka izpausmi, kad tvertnes sienas tiek sagrautas tādā mērā, ka izlīdzinās spiediens tvertnes iekšpusē un ārpusē. Par eksploziju netiek uzskatīts pēkšņs spiediena izlīdzinājums (implozija) zema spiediena dēļ;
2.1.4. vadāma lidaparāta, tā daļu vai ar lidaparātu pārvadājamās kravas uzkrišana apdrošināšanas objektam, neatkarīgi no tā vai šis notikums ir vai nav izraisījis ugunsgrēku.
2.2. Par uguns risku šī apdrošināšanas līguma izpratnē nav uzskatāmi
2.1. punkta noteikumiem atbilstoši notikumi, ja tie ir iestājušies:
2.2.1. apdrošināšanas objektā vai apdrošināšanas vietā veicot griešanas, metināšanas, lodēšanas vai citus darbus ar atklātu uguns liesmu tiem neparedzētā vai neatbilstoši ugunsdrošības noteikumiem aprīkotā vietā un/vai tos veic persona(s), kurai(ām) nav speciāla apmācība vai atbilstoša kvalifikācija šo darbu veikšanai, un/vai no priekšmetiem, kas tikuši metināti, lodēti vai apstrādāti ar atklātu liesmu;
2.2.2. gruzdēšanas, pārkaršanas vai sakušanas rezultātā, ja vien nav izplatījies ugunsgrēks;
2.2.3. jebkura veida elektrisko vai elektronisko iekārtu un vadu īssavieno- juma vai citas elektriskas parādības (pārspriegums, zemspriegums, izolācijas nepilnības, īssavienojums tinumos vai caur korpusu, īsslēgums mērierīču vai drošības ierīču nefunkcionēšana utml.) dēļ, ja vien nav izplatījies ugunsgrēks;
2.2.4. apdrošināšanas objektā, kurā konstatēti drošinātāji, kas ir patvaļīgi izmainīti vai pielāgoti, neievērojot to lietošanas un ugunsdrošības noteikumus;
2.2.5. apdrošināšanas objektā vai apdrošināšanas vietā eksplozijas rezultātā šaujamieročos un citās iekārtās, kurās tiek izmantota eksplozijas enerģija, kā arī zaudējumus vai bojājumus sprādziena rezultātā, darbojoties ar vielām un iekārtām, kuru mērķis ir izmantot eksplozijas enerģiju.
2.3. Dabas stihisko postu risks šī apdrošināšanas līguma izpratnē ir:
2.3.1. vētra – stiprs postošs vējš ar ātrumu virs 21 m/sek.;
2.3.2. plūdi – zemes gabala, uz kura atrodas apdrošināšanas objekts, applūšana ar ūdeni, kas pārgājis pāri ūdens tilpņu vai dabīgo ūdens baseinu robežām, izņemot notikumus, kas atbilst šī apdrošināšanas līguma 2.5. un
2.6. punktam;
2.3.3. krusa – nokrišņu ledus graudu veidā tieša iedarbība uz apdrošinā- šanas objektu;
2.3.4. zemestrīce – zemes garozas svārstības, kas pēc Rihtera skalas ir vismaz 4 balles stipras vai pēc starptautiskās satricinājumu mērījumu skalas MSK-64 ir vismaz 5 balles stipras;
2.3.5. nepārtraukta snigšana – pēkšņa sniega slāņa palielināšanās vismaz par 100 mm 12 stundu laikā.
2.4. Par dabas stihisko postu risku šī apdrošināšanas līguma izpratnē nav uzskatāmi 2.3. punkta noteikumiem atbilstoši notikumi, ja tie ir iestājušies:
2.4.1. plūdu rezultātā vietās, kur tiem ir sezonāls raksturs, tas ir – plūdi notiek biežāk kā vienu reizi piecos gados;
2.4.2. saistībā ar to, ka apdrošināšanas objekts netiek pietiekami aizsargāts (neaizvērti logi, durvis, lūkas utt.);
2.4.3. situācijā, kad ārpus telpas tika atstāts apdrošinātais kustamais īpašums, ja vien to neparedz apdrošinātā īpašuma izmantošanas specifika un par to ir atsevišķi norādīts apdrošināšanas polisē.
2.5. Šķidruma vai tvaika noplūdes risks šī apdrošināšanas līguma izpratnē ir:
2.5.1. cauruļvadu, to ierīču un aprīkojuma avārija – pēkšņs un neparedzēts to pārrāvums vai plīsums ūdens, kanalizācijas, apkures, kondicionēšanas vai ugunsdzēsības sistēmās, kā arī tvertnēs, rezervuāros, vai darbojošās ierīcēs, kas patstāvīgi savienotas ar minētajām sistēmām;
2.5.2. trešo personu darbība vai bezdarbība, kuras dēļ notikusi šķidruma vai tvaika noplūde.
2.6. Par šķidruma vai tvaika noplūdes risku šī apdrošināšanas līguma izpratnē nav uzskatāmi 2.5. punkta noteikumiem atbilstoši notikumi, ja tie ir iestājušies:
2.6.1. sakarā ar gruntsūdeņu un notekūdeņu līmeņa celšanos, kā arī pārplūstot ūdens savākšanas sistēmām;
2.6.2. lietus ūdens vai sniega kušanas rezultātā no ēkas jumtiem, logiem, durvīm, nojumēm, notekcaurulēm un citām konstrukcijām ēkas ārpusē un blakus pieguļošām ielām, ietvēm, laukumiem un iekšējiem pagalmiem;
2.6.3. sakarā ar ūdens vai cita šķidruma iedarbības rezultātā izveidojušajām sūcēm apdrošināšanas objekta cauruļvadu sistēmās;
2.6.4. apdrošināšanas objekta cauruļvadu, to ierīču un/vai aprīkojuma nevērīgas uzturēšanas, neievērojot to ekspluatācijas noteikumus, rezultātā (mitrums, korozija un cita ilglaicīga un pakāpeniska procesa iedarbība), vai sala vai kanalizācijas aizsērēšanas rezultātā.
2.7. Trešo personu ļaunprātīgu rīcību risks šī apdrošināšanas līguma izpratnē ir:
2.7.1. zādzība ar ielaušanos – tīša, prettiesiska svešas mantas paņemšana, nelikumīgi iekļūstot apdrošinātajā nekustamajā īpašumā vai nekustamajā īpašumā, kurā atrodas apdrošinātais kustamais īpašums. Nelikumīga iekļūšana ir notikusi, ja persona izmantojusi pielāgotas atslēgas, mūķīzerus vai citas palīgierīces slēdzeņu vai norobežojumu likvidēšanai vai nelikumīgi iekļuvusi noslēgtajā nekustamajā īpašumā – ēkā, telpās vai teritorijā, – caur logiem, durvīm, sienām, jumtu utml. Par zādzību netiek uzskatīta apdrošinātā īpašuma izkrāpšana, piesavināšanās, izspiešana, glabājumā vai ar uzņēmuma līgumu nodota īpašuma izmantošana pretēji līguma noteikumiem utml.;
2.7.2. laupīšana – uzbrukums apdrošinātajam vai to saistītām personām, kas saistīts ar vardarbību vai ar vardarbības piedraudējumu un ir bīstams dzīvībai vai veselībai, nolūkā iegūt apdrošināto īpašumu;
2.7.3. vandālisms – apdrošinātā īpašuma tīša fiziska iznīcināšana vai bojāšana.
2.8. Par trešo personu ļaunprātīgu rīcību risku šī apdrošināšanas līguma izpratnē nav uzskatāmi 2.7. punkta noteikumiem atbilstoši notikumi, ja tie ir iestājušies:
2.8.1. apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja un saistīto personu darbības vai bezdarbības rezultātā;
2.8.2. īpašuma pazaudēšanas vai pazušanas rezultātā;
2.8.3. apdrošinātajam kustamajam īpašumam – mantai, glabājoties ārpus ēkas, būves, celtnes neiežogotā teritorijā vai šai mantai neparedzētā vietā;
2.8.4. saistībā ar to, ka apdrošināšanas objekts netiek pietiekami aizsar- gāts, tajā skaitā, bet neaprobežojoties ar: ir atstātas neaizslēgtas durvis, vārti, logi, lūkas utt. vai tajā nedarbojās paredzētās signalizācijas vai apsardzes sistēmas.
2.9. Sadursmes risks šī apdrošināšanas līguma izpratnē ir jebkura veida motorizēta sauszemes transporta līdzekļa, iekraušanas vai izkraušanas mehānisma tiešs trieciens apdrošinātajam nekustamajam īpašumam, kā arī tajā esošajam apdrošinātajam kustamajam īpašumam personas darbības vai bezdarbības rezultātā.
3. Apdrošināšanas objekts
Saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, par apdrošināšanas objektu var būt apdrošināšanas polisē norādītais nekustamais īpašums (izņemot zemi) un/vai kustamās lietas atbilstoši apdrošināšanas līguma 3.1.–3.8. punktu noteikumiem.
3.1. Ar šo apdrošināšanas līgumu var tikt apdrošināts sekojošs nekusta- mais īpašums:
3.1.1. ēka, palīgbūve, celtne. Šajā gadījumā ir apdrošinātas atsevišķi stāvošas ēkas, palīgbūves vai celtnes konstruktīvie pamatelementi, iekšējā un ārējā apdare (ievērojot 3.1.4. punkta noteikumus), inženierkomunikācijas (apkures, gāzes, ūdensvada, kanalizācijas, elektroinstalācijas un iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas), santehnika, krāsnis, kamīni, ugunsdrošības, pretielaušanās signalizācijas un apsardzes sistēmas;
3.1.2. telpu iekšējā apdare. Šajā gadījumā ir apdrošināti dzīvoklī un telpās veiktā remonta izdevumi un materiāli, ieskaitot griestu, sienu, grīdas apdari līdz nesošajām konstrukcijām, logus un durvis (ievērojot 3.1.4. punkta noteikumus), inženierkomunikācijas (apkures, gāzes, ūdensvada, kanalizācijas, elektroinstalācijas un iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, sākot no dzīvokļa pievienojuma vai ievada, ko ierobežo siena, grīda, griesti), santehniku, krāsnis, kamīnus, ugunsdrošības, pretielaušanās signalizācijas un apsardzes sistēmas;
3.1.3. dzīvoklis. Šajā gadījumā ir apdrošināts dzīvoklis ar tā konstruk- tīvajiem elementiem, kas ir dzīvokļa neatņemama sastāvdaļa (griesti, sienas, starpsienas, grīda), dzīvokļa logi, durvis, iekšējā un ārējā apdare (ārējā apdare tikai dzīvokļa balkoniem, lodžijām vai terasēm), inženierkomunikācijas (apkures, gāzes, ūdensvada, kanalizācijas, elek- troinstalācijas un iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, sākot no dzīvokļa pievienojuma vai ievada, ko ierobežo siena, grīda, griesti), santehnika, krāsnis, kamīni, ugunsdrošības, pretielaušanās signalizācijas un apsardzes sistēmas. Ar dzīvokli saistīta saimniecības telpa, garāža vai pazemes autostāvvieta ir apdrošināta tikai tad, ja par to ir īpašs noteikums apdrošināšanas polisē;
3.1.4. papildus apdrošināts stiklojums. Šajā gadījumā ir apdrošināts logu, durvju, sienu stiklojums ar vienlaidus virsmas laukumu > 5,0 m2, ieskaitot rāmjus, ailes apdrošināšanas polisē noteikto apdrošināto risku iestāšanās gadījumam. Ja ir stiklojums ar vienlaidus virsmas laukumu > 5,0 m2, bet tas apdrošināšanas polisē nav īpaši noteikts, tad tas ir apdrošināts tikai uz uguns vai dabas stihisko postu riskiem, ja šādi apdrošinātie riski ir noteikti apdrošināšanas polisē. Ja atsevišķa stiklojuma laukums ir < 5,0 m2, tad tas ir apdrošināts kopā ar ēku vai dzīvokli visu apdrošināšanas polisē noteikto apdrošināto risku iestāšanās gadījumam un ir iekļauts ēkas vai dzīvokļa apdrošinājuma summā, bez īpašiem noteikumiem apdrošināšanas polisē.
3.2. Ar šo apdrošināšanas līgumu nav apdrošināts šāds nekustamais īpašums, ja vien polisē nav norādīts citādi:
3.2.1. būves – baseini, nožogojumi, pagalmu un teritoriju segumi, nojumes, aizsargsienas, kas nav ēku vai būvju sastāvdaļas, hidrobūves, piestātnes, moli u. c.;
3.2.2. uz ēkas (izņemot daudzdzīvokļu ēku) vai dzīvokļa uzstādītas iekārtas un ietaises (antenas, satelītuztvērējiekārtas, izkārtnes, reklāmas iekārtas, gaismas paneļi utml.);
3.2.3. ārējie cauruļvadi, elektrolīnijas, kabeļi un citas komunikācijas, kas atzarojas no apdrošinātā nekustamā īpašuma līdz maģistrālajam un publiskajam pieslēgumam;
3.2.4. stiklojuma noformējums (zīmējumi, gravējumi, mozaīka, aizsargplēves utml.);
3.2.5. siltumnīcas;
3.2.6. ēkas, palīgbūves, celtnes, telpas, kas viena gada laikā pirms šī apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienas nav bijušas apdzīvotas vismaz 9 (deviņus) mēnešus pēc kārtas;
3.2.7. nekustamais īpašums, kurā notiek iekšējie telpu remonta, renovā- cijas, pārbūvešanas darbi, inženiertehnisko komunikāciju vai apkures sistēmu izveidošana vai pieslēgšana, testēšana vai pārbaude.
Ja saskaņā ar apdrošināšanas polisi ir apdrošināts nekustamais īpašums, kurā tiek veikti 3.2.7. punktā noteiktie darbi, tad paša risks ir 300 LVL. Gadījumā, ja bojājumi vai zaudējumi ir radušies atklātas liesmas izmantošanas gadījumā (piem. metināšana, jumta ieklāšanas darbi), tad paša risks tiek noteikts 30% no zaudējuma, bet minimāli 300 LVL apmērā par katru gadījumu.
3.3. Ar šo apdrošināšanas līgumu nav apdrošināti:
3.3.1. neatbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktu prasībām uzbūvētas un/ vai būvniecības, rekonstrukcijas, pārbūves stadijā esošās ēkas, būves vai celtnes;
3.3.2. daudzdzīvokļu ēkas, kā arī komercdarbībā izmantojamās ēkas, dzīvokļi un citas telpas;
3.3.3. avārijas stāvoklī esošas ēkas, būves, celtnes vai dzīvokļi un tajos esošā manta, kā arī ēkas, kuru nolietojums ir lielāks par 70 %;
3.3.4. pagaidu būves, siltumnīcas ar plēves pārsegumu, dārza mājas ar kopējo platību līdz 6 m2;
3.3.5. mežs, atsevišķi augoši koki, augi, dzīvžogi, zeme, sējumi;
3.3.6. iebūvētās mēbeles, pārvietojamās plītis, gaisa nosūcēji, saldētavas, veļas mazgājamās mašīnas kā arī cita sadzīves tehnika un kustamais īpašums, ja šajā punktā minētās lietas nav apdrošinātas kā kustamais īpašums atbilstoši apdrošināšanas līguma 3.5.–3.6. punktiem.
3.4. Ja rodas pretrunas starp šī apdrošināšanas līguma 3.3. punkta noteikumiem un apdrošināšanas polises noteikumiem, tad spēkā ir šī apdrošināšanas līguma 3.3. punkta noteikumi.
3.5. Ar šo apdrošināšanas līgumu var tikt apdrošinātas šādas kustamās lietas:
3.5.1. mājas manta, kas atrodas apdrošināšanas objektā: ēkā, dzīvoklī un/ vai iežogotā teritorijā, pieder apdrošinātajam vai saistītajām personām vai atrodas šo personu likumīgā valdījumā un ir paredzētas ikdienas lietošanai. Katra lieta, kuras vērtība pārsniedz 500 LVL ir jāuzrāda apdrošināšanas polisē, bet, ja šāda lieta nav uzrādīta apdrošināšanas polisē, tad vienas lietas maksimālā apdrošinājuma summa ir 500 LVL;
3.5.2. mājas manta, kas atrodas ārpus polisē norādītās adreses Latvijas Republikas teritorijā, ja tā ir apdrošināta un iekļauta mantas apdrošinājuma summā un ja šī manta ir:
mobīlais telefons, fotoaparāts, videokamera, pārnēsājamais dators, soma, velosipēds vai cits transportlīdzeklis (izņemot ūdens transporta līdzekļi), ja tas ir norādīts polisē, bērnu ratiņi, apģērbs, apavi, tūrisma un sporta inventārs. Zaudējumi, kas ir radušies sakarā ar šajā punktā norādītās mantas bojājumiem vai zudumiem tiek atlīdzināti, ievērojot šādus noteikumus:
3.5.2.1. kopējais maksimālais zaudējuma atlīdzības limits ir 10% no polisē uzrādītās mantas apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā 150 LVL par vienu lietu;
3.5.2.2. papildus apdrošināšanas līguma 2.7. punktā noteiktajiem ap- drošinātajiem riskiem ir apdrošināts risks – zādzība, kas ir tīša, pret- tiesiska svešas mantas paņemšana. Par zādzību netiek uzskatīta apdrošinātā īpašuma izkrāpšana, piesavināšanās, izspiešana, glabājumā vai ar uzņēmuma līgumu nodotā īpašuma izmantošana pretēji līguma noteikumiem u.tml.
3.6. Ar šo apdrošināšanas līgumu nav apdrošinātas šādas kustamās lietas, ja vien polisē nav norādīts citādi:
3.6.1. juvelierizstrādājumi, dārgmetālu izstrādājumi, dārgakmeņi, gleznas, unikālas, īpaši vērtīgas vai arī vienīgās savā veidā lietas, antīkas lietas (līdz 1940. gadam izgatavotās grāmatas, mūzikas instrumenti, mēbeles, porcelāna izstrādājumi utml.), kuriem ir liela mākslinieciska vērtība, dabīgās kažokādas un to izstrādājumi;
3.6.2. paraugi, izstāžu eksemplāri, kolekcijas, vienāda veida lietu krājumi (pastmarku, monētu, mākslas priekšmetu, utt.), kuriem ir zinātniska,
vēsturiska vai mākslinieciska nozīme;
3.6.3. reģistrēti medību ieroči;
3.6.4. transportlīdzekļi: velosipēdi, mopēdi (motora tilpums līdz 50 cm3), sniega motocikli;
3.6.5. ūdens transportlīdzekļi, kas ir reģistrēti Ceļu Satiksmes drošības direkcijā: ūdens motocikli, motorlaivas, laivas.
Ja saskaņā ar apdrošināšanas polisi ir apdrošinātas 3.6. punktā noteiktās lietas, tad vienas šādas lietas maksimālā apdrošinājuma summa ir 300 LVL. Apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs var vienoties par lielāku apdrošinājuma summu, ja apdrošināšanas polisei ir pievienots iegādes apliecinošs dokuments ar lietas atšifrējumu vai sertificēta eksperta atzinums par lietas faktisko vērtību.
3.7. Ar šo apdrošināšanas līgumu nav apdrošinātas šādas lietas:
3.7.1. jebkādas lietas, kas atrodas ēkās, palīgbūvēs, celtnēs vai telpās, kas viena gada laikā pirms šī apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienas nav bijušas apdzīvotas vismaz 9 (deviņus) mēnešus pēc kārtas;
3.7.2. dienesta ieroči, atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktu prasībām nereģistrēti ieroči, munīcija un citi bīstami un ugunsnedroši priekšmeti un vielas;
3.7.3. skaidra nauda, ordeņi, medaļas, tehniskie dimanti;
3.7.4. vērtspapīri, dokumenti, akti, plāni, rasējumi, modeļi, arhīvu krājumi, diapozitīvi, fotogrāfijas;
3.7.5. datoru programmas, dati, datu bāzes un informācijas nesēji;
3.7.6. lietas, kas iegūtas kontrabandas rezultātā vai citā Latvijas Republikas tiesību aktu prasībām neatbilstošā veidā vai uz kuru apdrošinātajam vai saistītai personai nav īpašuma tiesību;
3.7.7. medikamenti, psihotropās vielas;
3.7.8. telpu augi, dzīvnieki;
3.7.9. uz daudzdzīvokļu māju jumtiem uzstādītas antenas un satelītuztvē- rējiekārtas;
3.7.10. Ceļu Satiksmes drošības direkcijā obligātajai reģistrācijai pakļau- tie transportlīdzekļi ar motora tilpumu 50 cm3 un vairāk.
3.8. Ja rodas pretrunas starp šī apdrošināšanas līguma 3.7. punkta noteikumiem un apdrošināšanas polises noteikumiem, tad spēkā ir šī apdrošināšanas līguma 3.7. punkta noteikumi.
4. Apdrošinājuma summa un vērtība
4.1. Apdrošinājuma summu nosaka apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinā- juma ņēmējs uzņemas pilnu atbildību par apdrošinājuma summas atbilstību apdrošināšanas objekta vērtībai.
4.2. Apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas objekta vērtību.
4.3. Ja apdrošinājuma summa neatbilst apdrošināšanas objekta (atjaunošanas, faktiskajai, aizvietošanas) vērtībai, tad, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tiek piemēroti noteikumi par zemapdroši- nāšanu vai virsapdrošināšanu.
4.3.1. Zemapdrošināšana – ja polisē norādītā apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un šo vērtību.
4.3.2. Virsapdrošināšana – ja polisē norādītā apdrošinājuma summa ir lielāka par apdrošināšanas objekta vērtību, aprēķinot zaudējuma atlīdzību, tiek ņemts vērā, ka apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt faktiskos zaudējumus un apdrošināšanas objekta vērtību.
4.4. Apdrošinājuma summas noteikšana.
4.4.1. Nekustamais īpašums
4.4.1.1. Ēkas, palīgbūves, celtnes apdrošinājuma summu nosaka pēc: atjaunošanas vērtības, kas ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma remontu (bojājumu gadījumā) vai atjaunošanu (bojāejas gadījumā) tādā kvalitātē un apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi, ja nekustāmā īpašuma nolietojums nepārsniedz 40 %;
faktiskās vērtības, kas ir atjaunošanas vērtība, atņemot no tās objekta nolietojumu. Faktisko vērtību pielieto, ja īpašuma nolietojums uz līguma noslēgšanas brīdi ir 41%–70%.
4.4.1.2. Telpu iekšējās apdares apdrošinājuma summu nosaka pēc: atjaunošanas vērtības, kas ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai bojājumu gadījumā veiktu telpu atjaunošanu tādā kvalitātē
un apjomā, kādā tās bija tieši uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi. Atjaunošanas vērtību pielieto, ja telpu iekšējas apdares nolietojums nepārsniedz 40 %. Ja telpu iekšējas apdares nolietojums pārsniedz 40 %, tad telpu iekšējās apdares darbi tiek atlīdzināti, atskaitot nolietojumu.
4.4.1.3. Dzīvokļa apdrošinājuma summu nosaka pēc:
aizvietošanas vērtības, kas ir apdrošināšanas objekta cena, kas noteikta saskaņā ar Latvijas Īpašuma vērtētāju asociācijas apstiprinātajiem standartiem nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai pie apdrošināšanas objekta līdzšinējā izmantošanas veida, neiekļaujot tajā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un iegādi saistītos izdevumus un jeb- kādus nodokļus, ar kādiem tiek aplikts atsavināšanas darījums, atsavinā- tājs vai ieguvējs. Aizvietošanas vērtību pielieto, ja dzīvokļa aizvietošanas vērtība ir lielāka par tā atjaunošanas vērtību;
atjaunošanas vērtības, kas ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma remontu (bojājumu gadījumā) vai atjaunošanu (bojāejas gadījumā) tādā kvalitātē un apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi. Ja dzīvokļa telpu iekšējas apdares nolietojums pārsniedz 40 %, tad telpu iekšējās apdares darbi tiek atlīdzināti, atskaitot nolietojumu. Atjaunošanas vērtību pielieto, ja dzīvokļa aizvietošanas vērtība ir mazāka par tā atjaunošanas vērtību.
4.4.2. Kustamais īpašums Kustamā īpašuma – mājas mantas apdrošinājuma summu nosaka pēc: iegādes vai atjaunošanas vērtības. Iegādes vērtība ir tāda paša veida un līdzvērtīgas kvalitātes kustamā īpašuma iegādes mazākie izdevumi. Atjaunošanas vērtība ir mazākie nepieciešamie izdevumi, lai atjaunotu apdrošināto kustamo īpašumu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi;
faktiskās vērtības, kas ir mantas iegādes vērtība, atņemot no tās nolietojumu.
5. Apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanas kārtība
5.1. Apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšana.
5.1.1. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts pēc atjaunošanas vērtības, tad apdrošināšanas objekta bojājumu vai zaudējumu gadījumā apdrošinātājs nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru balstoties uz objekta atjaunošanas vērtību tieši pirms apdrošināšanas riska iestāšanās brīža, ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas noteikumus.
5.1.2. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts pēc faktiskās vērtības, tad apdrošināšanas objekta bojājumu vai zaudējumu gadījumā apdro- šinātājs nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru balstoties uz objekta atjaunošanas vērtību tieši pirms apdrošināšanas riska iestāšanās brīža, atskaitot īpašuma nolietojumu un ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas noteikumus.
5.1.3. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts pēc aizvietošanas vērtības, tad:
5.1.3.1. apdrošināšanas objekta bojājumu gadījumā vai pilnīga zuduma gadījumā, kad objektu ir iespējams atjaunot, apdrošinātājs nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru balstoties uz objekta atjaunošanas vērtību tieši pirms apdrošināšanas riska iestāšanās brīža, ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas noteikumus;
5.1.3.2. apdrošināšanas objekta pilnīga zuduma gadījumā, kad objektu nav iespējams atjaunot, apdrošinātājs nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru balstoties uz līdzvērtīgā objekta aizvietošanas vērtību tieši pirms apdrošināšanas riska iestāšanās brīža, ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas noteikumus.
5.2. Apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veidi saskaņā ar šo apdrošināšanas līgumu ir šādi:
5.2.1. apdrošināšanas objekta atjaunošana vai remonts, ievērojot, ka gadījumā, ja apdrošinātais neiesniedz apdrošinātājam rakstveida pierādījumus par to, ka īpašuma remontu vai atjaunošanu veic attiecīgo pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu, tad no aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības daļas, ar kuru tiek atlīdzinātas remonta vai atjaunošanas darbu izmaksas, tiek atskaitīta nodokļu, ar kuriem tiek aplikti remonta vai atjaunošanas darbu veikšana, summa;
5.2.2. apdrošināšanas objekta aizstāšana ar līdzvērtīgu;
5.2.3. naudas izteiksmē, ievērojot, ka izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nekustamā īpašuma bojājumiem vai zudumu naudā,
apdrošināšanas atlīdzībā netiek ietverti nodokļi, ar kuriem aplikta materiālu iegāde un remonta vai atjaunošanas darbu veikšana, izņemot 5.5. punktā noteikto gadījumu.
5.3. Apdrošinātajam ir tiesības izteikt apdrošinātājam lūgumu par vēlamo apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veidu.
5.4. Apdrošinātājam ir tiesības apmierināt apdrošinātā 5.3. punktā norādīto lūgumu vai noraidīt šo lūgumu un vienpusēji noteikt apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veidu.
5.5. Gadījumā, ja apdrošinātā vēlamais apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veids ir šī apdrošināšanas līguma 5.2.1. vai 5.2.2. noteiktais apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veids, kuru apdrošinātājs ir noraidījis, nosakot 5.2.3. punktā noteikto apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veidu, t. i., naudas izteiksmē, tad apdrošināšanas atlīdzības apmērā tiek ietverta nodokļu, ar kuriem tiek aplikta attiecīgo materiālu iegāde un remonta vai atjaunošanas darbu veikšana, summa.
5.6. Papildus noteikumi apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai ēkas, būves vai celtnes bojājuma vai bojā ejas gadījumā:
5.6.1. Ja apdrošināšanas objekts, kura apdrošinājuma summa noteikta pēc atjaunošanas vērtības, ir gājis bojā, t. i., remontdarbu izdevumu apmērs pārsniedz 70% no apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtības tieši pirms apdrošinātā riska iestāšanās brīža, tad, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību no nepieciešamo un mazāko apdrošinātā īpašuma atjaunošanas izdevumu summas, atņem apdrošinātā īpašuma derīgo atlieku faktisko vērtību, ja vien apdrošinātājs un apdrošinātais pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās nevienojas citādi.
5.6.2. Ja apdrošināšanas objekts, kura apdrošinājuma summa noteikta pēc faktiskās vērtības, ir gājis bojā, t. i., remontdarbu izdevumu apmērs pārsniedz 70% no apdrošināšanas objekta faktiskās vērtības tieši pirms apdrošinātā riska iestāšanās, tad, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību no nepieciešamo un mazāko apdrošinātā īpašuma atjaunošanas izdevumu summas, atņem apdrošinātā īpašuma nolietojumu un derīgo atlieku faktisko vērtību, ja vien apdrošinātājs un apdrošinātais pēc apdrošināša- nas gadījuma iestāšanās nevienojas citādi.
5.6.3. Ja apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta naudā, tad apdrošināšanas objekta pilnīgas bojāejas gadījumā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošināšanas objekta aizvietošanas vērtību, izņemot gadījumu, kad apdrošinātā vēlamais apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veids ir šī apdrošināšanas līguma 5.2.1. vai 5.2.2. noteiktais apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veids, kuru apdrošinātājs ir noraidījis, nosakot
5.2.3. punktā noteikto apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veidu, t. i., naudas izteiksmē.
5.7. Papildus noteikumi apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai dzīvokļa bojājuma vai bojā ejas gadījumā:
5.7.1. Ja dzīvoklis ir apdrošināts atjaunošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma remontu (bojājumu gadījumā) vai atjaunošanu (bojāejas gadījumā) tādā kvalitātē un apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.
5.7.2. Ja dzīvoklis ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma remontu (bojājumu gadījumā) vai atjaunošanu (bojāejas gadījumā), ja tas ir iespējams, tādā kvalitātē un apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža vai, ja to nav iespējams atjaunot, aizvietojot ar līdzvērtīgu dzīvokli.
5.7.3. Ja dzīvokļa telpu iekšējās apdares nolietojums tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža bija lielāks par 40%, tad telpu iekšējās apdares darbi tiek atlīdzināti, atskaitot nolietojumu.
5.8. Papildus noteikumi apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai kustamā īpašuma–mājas mantas bojājuma, bojā ejas vai pilnīgā zuduma gadījumā:
5.8.1. apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta ievērojot līdzvērtīgas mantas iegādes vērtību, ja mantas iegādes laiks tieši pirms apdrošinā- šanas gadījuma iestāšanās brīža nav lielāks par 2 gadiem;
5.8.2. apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta mantas faktiskajā vērtībā, ja mantas iegādes laiks tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža ir lielāks par 2 gadiem. Nolietojums tiek noteikts ar apdrošinātāja
noteiktu metodiku.
6. Glābšanas izdevumi
Apdrošinātājs sedz pieteiktos un pierādāmos apdrošinātā saprātīgos izdevumus (turpmāk – glābšanas izdevumi), kas radušies sakarā ar neatliekamiem bojājumu novēršanas un samazināšanas pasākumiem pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās ne vairāk par 10% no apdrošinājuma summas un nepārsniedzot apdrošināšanas atlīdzības apmēru. Par glābšanas izdevumiem šī apdrošināšanas līguma izpratnē tiek uzskatīti:
6.1. ugunsdzēsības izdevumi, kas pamatoti radušies un nepieciešami, lai novērstu apdrošinātā īpašuma bojāeju vai samazinātu zaudējumus, izņe- mot darba samaksu un darba samaksai pielīdzināmos maksājumus;
6.2. izmaksas par drupu novākšanu un attīrīšanas darbiem, kā arī bojātā apdrošinātā īpašuma aizvākšanu un iznīcināšanu, par iekārtu demontēšanu, ēku daļu izlaušanu, nojaukšanu vai atvērumu paplašināšanu.
7. Apdrošināšanas līguma noslēgšana un spēkā esamība
7.1. Apdrošināšanas līgums ir spēkā apdrošināšanas polisē norādītajā apdrošināšanas līguma darbības periodā un ir noslēgts, pamatojoties uz apdrošinājuma ņēmēja sniegto informāciju.
7.2. Apdrošināšanas līgums stājās spēkā apdrošināšanas prēmijas vai apdrošināšanas prēmijas pirmās daļas samaksas dienā, ja apdrošināšanas polisē nav noteikts citādi.
7.3. Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums samaksāt apdrošināšanas prēmiju apdrošinātājam apdrošināšanas polisē noteiktajos termiņos.
7.4. Ja apdrošinātājs nav saņēmis apdrošināšanas prēmijas pirmo maksājumu apdrošināšanas polisē norādītajā termiņā, apdrošināšanas līgums nestājas spēkā.
7.5. Ja apdrošinātājs nav saņēmis kādu no apdrošināšanas prēmijas maksājumiem, izņemot pirmo maksājumu, apdrošināšanas polisē noteiktajā termiņā, apdrošinātājam ir tiesības apturēt apdrošināšanas līguma darbību, nosūtot apdrošinājuma ņēmējam rakstveida paziņojumu par apdrošināšanas līguma darbības apturēšanu sakarā ar apdrošināšanas prēmijas maksājuma samaksas termiņa nokavējumu, kurā norāda nokavētā maksājuma jaunu samaksas termiņu un nesamaksas iespējamās sekas–apdrošināšanas līguma darbības izbeigšanu. Apdrošināšanas līguma darbība tiek apturēta nākamajā dienā pēc rakstveida paziņojuma nosūtīšanas dienas.
7.6. Šī apdrošināšanas līguma darbība tiek atjaunota, ja apdrošinājuma ņēmējs samaksā apdrošinātājam nokavēto apdrošināšanas prēmijas maksājumu šī apdrošināšanas līguma 7.5. punktā norādītajā paziņojumā noteiktajā termiņā.
7.7. Ja apdrošinājuma ņēmējs šī apdrošināšanas līguma 7.5. punktā norādītajā paziņojumā noteiktajā termiņā nesamaksā apdrošināšanas prēmiju, apdrošinātājam ir tiesības izbeigt šī apdrošināšanas līguma darbību un neatmaksāt jau saņemto apdrošināšanas prēmijas daļu.
7.8. Apdrošinātājam ir tiesības piedāvāt apdrošinājuma ņēmējam noslēgt jaunu apdrošināšanas līgumu par apdrošināšanas objekta apdrošināšanu, nosūtot apdrošinājuma ņēmējam rakstveida apdrošināšanas piedāvājumu kopā ar rēķinu par apdrošināšanas prēmijas vai tās daļas samaksu un, ja apdrošinātājs piedāvā noslēgt jauno apdrošināšanas līgumu uz noteikumiem, kas atšķiras no attiecīgā apdrošināšanas objekta spēkā esošā apdrošināšanas līguma noteikumiem, pievienojot arī apdrošināšanas līguma noteikumus.
7.9. Gadījumā, ja apdrošinājuma ņēmējs apmaksā šī apdrošināšanas līguma 7.8. punktā norādīto rēķinu tajā noteiktajā termiņā, tad:
7.9.1. ar apdrošinātāja piestādītā rēķina apmaksu līdz tajā noteiktajam datumam apdrošinājuma ņēmējs apliecina, ka apdrošinājuma ņēmējs ir parakstījis apdrošināšanas polisi un apdrošinātāja piestādītā rēķina apmaksa ir apdrošinājuma ņēmēja piekrišana bez jebkādiem nosacījumiem jaunā apdrošināšanas līguma noslēgšanai saskaņā ar apdrošinātāja piedāvājumu;
7.9.2. apdrošinātāja apdrošinājuma ņēmējam iesniegtais rakstveida apdrošināšanas piedāvājums atzīstams par apdrošināšanas polisi un apdrošināšanas objekta polisi/-ēm, kas ir jaunā apdrošināšanas līguma noslēgšanas apliecinājums;
7.9.3. jaunais apdrošināšanas līgums stājas spēkā dienā, kas noteikta rakstveida apdrošināšanas piedāvājumā;
7.9.4. papildus jaunajā apdrošināšanas polisē noteiktajām neatņemamajām
sastāvdaļām, par jaunā apdrošināšanas līguma neatņemamo sastāvdaļu kļūst arī apdrošinājuma ņēmēja rakstveida apdrošināšanas pieteikums iepriekšējam rakstveida apdrošināšanas līgumam. Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums rakstveidā ziņot apdrošinātājam par jebkurām izmaiņām apdrošināšanas pieteikumā, kas ir apdrošināšanas līguma neatņemama sastāvdaļa, sniegtajā informācijā.
7.10. Šī apdrošināšanas līguma 7.8. punktā noteiktais rēķins tiek uzskatīts par apmaksātu dienā, kad apdrošinātājs ir saņēmis rēķinā norādīto summu rēķinā norādītajā kontā vai skaidrā naudā.
7.11. Ja apdrošinājuma ņēmējs nav apmaksājis šī apdrošināšanas līguma
7.8. punktā norādīto rēķinu līdz tajā noteiktajam datumam, tad apdrošinātāja izteiktais piedāvājums zaudē spēku dienā, kas seko dienai, kad iestājas šī apdrošināšanas līguma 7.8. punktā noteiktā rēķina apmaksas termiņš.
7.12. Apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs var noslēgt apdrošināšanas līgumu arī ar apdrošinātāja kataloga, presē publicētas apdrošinātāja reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.
8. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā vispārīgie pienākumi
8.1. Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums šī apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienā informēt apdrošināto, ka viņš tiek apdrošināts saskaņā ar šī apdrošināšanas līguma noteikumiem, informēt apdrošināto par šī apdrošināšanas līguma noteikumiem, nodrošināt šajā apdrošināšanas līgumā noteikto apdrošinātā saistību izpildi, tādējādi, apdrošinājuma ņēmējs ar šo uzņemas atbildību par apdrošinātā pienākumu izpildi saskaņā ar šī apdrošināšanas līguma noteikumiem.
8.2. Apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātais ir atbildīgi par apdrošinātājam sniegtās informācijas patiesumu un to apliecina ar saviem parakstiem, aizpildot pieteikumu un/vai parakstot apdrošināšanas līgumu.
8.3. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums ziņot apdrošinātājam par tiem zināmiem citiem spēkā esošiem apdrošināšanas līgumiem, kas šī apdrošināšanas līguma darbības laikā noslēgti attiecībā uz to pašu apdrošināšanas objektu ne vēlāk kā 3 (trīs) kalendāro dienu laikā no dienas, kad, attiecīgi, apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais ir uzzinājis par cita apdrošināšanas līguma noslēgšanu.
8.4. Apdrošinātājs piekrīt pieņemt apdrošinātā pienākuma iesniegt apdro- šinātājam šajā apdrošināšanas līgumā noteiktos dokumentus izpildījumu no apdrošinājuma ņēmēja, ja apdrošinājuma ņēmējs apdrošinātā vietā tos iesniedz apdrošinātājam šajā apdrošināšanas līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
8.5. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums rakstveidā paziņot apdrošinātājam par apdrošinātās intereses neesamību ne vēlāk kā 1 (viena) kalendārā mēneša laikā pēc apdrošināmās intereses pastāvē- šanas izbeigšanās.
8.6. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums rakstveidā paziņot apdrošinātājam par izmaiņām īpašuma tiesībās uz apdrošināšanas objektu ne vēlāk kā 1 (viena) kalendārā mēneša laikā pēc apdrošināšanas objekta īpašnieka maiņas.
8.7. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums veikt visus drošības un piesardzības pasākumus, lai uzturētu un sargātu apdrošināšanas objektu un nepieļautu zaudējumus vai postījumus (piem. neatstāt ilgstoši bez uzraudzības ieslēgtas elektriskās sildierīces, degošas sveces un nenodzēstas cigaretes).
8.8. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums pildīt notei- kumus, rīkojumus, instrukcijas vai citas prasības, kuras nosaka valsts pārvaldes institūcijas vai amatpersonas, saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošajiem tiesību aktiem (piem. ievērot Latvijas Republikas Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumus nr. 82 “Ugunsdrošības noteikumi”).
8.9. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums, iestājoties apdrošinātajam riskam, nodrošināt apdrošinātājam vai tā pārstāvim brīvu piekļuvi apdrošināšanas objektam.
8.10. Nekavējoties veikt iespējamos apdrošināšanas objekta aizsardzības vai glābšanas pasākumus, gadījumos, kad apdrošinātā riska iestāšanās ir iepriekš paredzama.
8.11. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums nekavējoties rakstveida informēt apdrošinātāju par savu adresi korespondences saņemšanai gadījumā, ja apdrošināšanas līguma darbības
laikā šī adrese ir mainījusies. Korespondence, kas ir nosūtīta ar parasto pasta sūtījumu vai vēstuli apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam uz polisē vai vēlāk rakstiski norādīto adresi, tiek uzskatīta par saņemtu no apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā puses.
II INFORMĀCIJA PAR APDROŠINĀTO RISKU, APDROŠINĀTĀ RISKA IESTĀŠANĀS UN APDROŠINĀŠANAS GADĪJUMS
9. Informācija par apdrošināto risku
Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniegt apdrošinātājam visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju, kas nepieciešama riska izvērtēšanai, kā arī nodrošināt apdrošinātājam vai tā noteiktajam pārstāvim vai ekspertam iespēju veikt apdrošināšanas objekta apskati riska izvērtēšanai pirms šī apdrošināšanas līguma noslēgšanas un visā apdrošināšanas līguma darbības laikā. Nepieciešamības gadījumā apdrošinātājs izstrādā norādījumus apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības samazināšanai, kuru izpilde apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir obligāta.
10. Izmaiņas sākotnējā informācijā par apdrošināto risku
10.1. Apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātais apņemas neveikt nekādus pasākumus, kas palielina apdrošināto risku laika posmā no apdrošināšanas pieteikuma iesniegšanas apdrošinātājam līdz šī apdrošināšanas līguma noslēgšanai, kā arī apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātais apņemas bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas pēc šī apdrošināšanas līguma noslēgšanas neveikt pasākumus, kas palielina apdrošināto risku.
10.2. Apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas līguma darbības laikā ir pienākums rakstveidā ziņot apdrošinātājam par visiem tiem zināmajiem apstākļiem, kas var palielināt apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai iespējamo zaudējumu apjomu, tai skaitā, bet neaprobežoties ar turpmāko uzskaitījumu, par:
10.2.1. izmaiņām apdrošināšanas objekta drošības sistēmās;
10.2.2. jebkādām izmaiņām apdrošināšanas objekta lietošanā vai apdrošināšanas objekta īpašībās pirms šādu izmaiņu iestāšanās, tajā skaitā, bet neaprobežoties ar šo uzskaitījumu, par lietošanas apturēšanu uz laiku vai izbeigšanu, rekonstrukcijām, pārbūvēm, remontiem – pirms to uzsākšanas;
10.2.3. par apdrošināšanas objekta izīrēšanu, iznomāšanu, ieķīlāšanu, citādu apgrūtināšanu ar lietu un/vai saistību tiesībām un/vai parādiem, apdrošināšanas objekta valdījuma zaudēšanu, apdrošinātajam īpašumam uzliktajiem atsavināšanas un citiem aizliegumiem, par apdrošināšanas objekta padarīšanu par jebkādu saistību tiesību priekšmetu, kā arī īpašu- ma un/vai lietošanas tiesību uz apdrošināšanas objektu aprobežojumiem.
10.3. Apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja vai saistīto personu šī apdrošināšanas līguma 10. punktā minēto noteikumu un pienākumu neizpilde, ja tā ir pieļauta bez ļauna nolūka, ir pielīdzināma rupjai neuzmanībai, Apdrošinātājam ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu un neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātais, apdrošinājuma ņēmējs vai saistītā persona nav izpildījusi šī apdrošināšanas līguma 10. punkta noteikumus.
11. Apdrošinātā riska palielināšanās
Ja apdrošinātā riska iestāšanās iespējamība ir palielinājusies apdro- šināšanas līguma darbības laikā, apdrošinātājam ir tiesības atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktu prasībām piedāvāt grozīt šī apdrošināšanas līguma noteikumus, rakstveidā paziņojot par to apdrošinājuma ņēmējam un norādot grozījumu spēkā stāšanās dienu vai vienpusēji, bez tiesas starpniecības, izbeigt apdrošināšanas līguma darbību.
12. Apdrošinātā un apdrošinājuma ņēmēja pienākumi pēc apdrošinātā riska iestāšanās
12.1. Ja iestājas apdrošinātais risks, apdrošinātajam un/vai apdrošinājuma ņēmējam par to nekavējoties jāziņo:
12.1.1. ugunsgrēka gadījumā – valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;
12.1.2. trešo personu ļaunprātīgas rīcības gadījumā – valsts policijai;
12.1.3. sauszemes transportlīdzekļa sadursmes gadījumā ar apdrošināšanas objektu – ēku vai ar ēku, kurā atrodas apdrošināšanas
objekts – dzīvoklis vai neapdzīvojamā telpa– valsts policijai;
12.1.4. eksplozijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam vai valsts policijai;
12.1.5. inženierkomunikāciju avārijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam un/vai ēkas apsaimniekotājam (īpašniekam) vai pašvaldības policijai.
12.2. Apdrošinātajam un/vai apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, tiklīdz tas kļūst iespējams, par apdrošinātā riska iestāšanos jāziņo apdrošinātājam un jāveic visi iespējamie un saprātīgie pasākumi, lai mazinātu zaudējumus.
12.3. Apdrošinātajam un/vai apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, ir jāpaziņo apdrošinātājam par apdrošinātā riska vai jebkura notikuma, kas var tikt uzskatīts par apdrošināto risku, iestāšanos un personīgi iesniegt rakstisku atlīdzības pieteikumu apdrošinātājam uz apdrošinātā speciāla parauga veidlapas. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi iesniegt rakstisku atlīdzības pieteikumu, tad to veic apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā ģimenes locekļi vai pilnvarota persona.
12.4. Apdrošinātājam ir tiesības atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja 12.1.1.– 12.1.5. punktos minētās iestādes neapstiprina attiecīgo apdrošināto risku iestāšanās faktu.
13. Zaudējuma pierādījums
13.1. Pēc apdrošinātā riska iestāšanās, kamēr apdrošinātājs nav veicis bojātā vai iznīcinātā apdrošinātā īpašuma apskati, nav pieļaujama nekāda bojājumu novēršana vai apdrošinātā īpašuma un tā daļu pārvietošana, novākšana vai atjaunošana, bez apdrošinātāja rakstveida piekrišanas. Atļauts veikt tikai neatliekamus pasākumus, lai novērstu tālākus zaudējumus un nepieļautu nelaimes gadījumus.
13.2. Apdrošinātajam un apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums nodrošināt apdrošinātāja pārstāvim vai tā noteiktajam ekspertam iespēju veikt apdrošinātā riska iestāšanās vietas un bojātā apdrošināšanas objekta apskati, kā arī dot apdrošinātājam iespēju veikt izmeklēšanu jebkuru zaudējumu rašanās cēloņu un apjoma noteikšanai.
13.3. Pēc apdrošinātā riska iestāšanās vietas apskates apdrošinātāja pārstāvis sastāda apdrošinātāja noteiktās formas apskates protokolu, kā arī dod norādījumus saistībā ar apdrošinātā riska iestāšanos, kuru izpilde apdrošinātajam un apdrošinājuma ņēmējam ir obligāta.
13.4. Apskates protokols nav pamats apdrošināšanas atlīdzības izmaksai.
13.5. Ja apdrošinātājs neveic apskati 3 (trīs) darba dienu laikā pēc apdrošinātā atlīdzības pieteikuma saņemšanas dienas un nepaziņo apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam par apskates aizkavēšanās iemesliem un ilgumu vai nevienojas ar apdrošināto par citu īpašuma apskates laiku, apdrošinātajam ir tiesības uzsākt apdrošināšanas objekta sakārtošanas darbus.
13.6. Apdrošinātā pienākums ir pierādīt zaudējuma iestāšanās faktu un apmēru, kā arī iesniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju un dokumentus, kas to apstiprina.
13.7. Pēc apdrošinātāja pieprasījuma apdrošinātajam un apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums iesniegt apdrošinātājam bojātā, nozagtā vai iznī- cinātā apdrošinātā īpašuma sarakstu un īpašuma tiesības apliecinošos dokumentus. Sarakstā ir jānorāda apdrošinātā īpašuma vērtība un stāvoklis, kādā tas bija tieši pirms apdrošinātā riska iestāšanās.
III APDROŠINĀTĀJA LĒMUMS UN APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBA
14. Apdrošinātāja lēmums
14.1. Apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību viena mēneša laikā no visu nepieciešamo, tai skaitā apdrošinātāja pieprasīto, dokumentu saņemšanas dienas.
14.2. Ja par apdrošinātā īpašuma bojāšanu vai iznīcināšanu pret apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto ir ierosināta administratīvā lieta vai krimināllieta, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu tikai pēc izmeklēšanas pabeigšanas vai tiesas sprieduma vai lēmuma par krimināllietas izbeigšanu spēkā stāšanās un iesniegšanas apdrošinātājam.
14.3. Pēc pušu vienošanās apdrošinātājs, pirms veikta pilnīga zaudējumu
aprēķināšana, var izmaksāt daļu atlīdzības tādā apmērā, kādu neapstrīd neviena no pusēm.
14.4. Apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas gadījuma rezultātā faktiski nodarītos zaudējumus, kā arī apdrošināšanas polisē minēto apdrošinājuma summu.
14.5. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta no apdrošināšanas līguma
5. punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātā apdrošināšanas atlīdzības apmēra atņemot apdrošināšanas līgumā noteiktā paša riska summu.
14.6. No izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apdrošinātājs ir tiesīgs ieturēt nesamaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu par visu apdrošinā- šanas līguma darbības periodu.
15. Atteikums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību un apdrošināšanas atlīdzības apmēra samazināšana
15.1. Apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs:
15.1.1. ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šajā apdrošināšanas līgumā noteiktajiem pienākumiem;
15.1.2. slēdzot apdrošināšanas līgumu, tā darbības laikā vai pēc apdrošinātā riska iestāšanas ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ ir sniedzis apdrošinātājam nepatiesu informāciju vai atsakās iesniegt apdrošinātāja pieprasīto informāciju;
15.1.3. ja apdrošinātais un/vai apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ ir veicis darbību vai pieļāvis bezdarbību, kas palielina apdrošināto risku vai ir izraisījusi apdrošinātā riska iestāšanos;
15.1.4. pēc apdrošinātāja pirmā pieprasījuma nav uzrādījis apdrošinātājam bojātā apdrošināšanas objekta atliekas, izņemot gadījumus, kad apdrošināšanas objekts ir pilnībā iznīcināts;
15.1.5. nav iesniedzis policijai konkrētu nozagto vai nolaupīto lietu sa- rakstu, vai arī policija neapstiprina atsevišķu lietu zādzības vai laupīšanas faktu.
15.2. Apdrošinātājam ir tiesības samazināt apdrošināšanas atlīdzību līdz 50%, ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs:
15.2.1. vieglas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šajā apdrošināšanas līgumā noteiktajiem pienākumiem;
15.2.2. ja apdrošināšanas pieteikumā norādītā signalizācijas sistēma nav bijusi darba kārtībā vai bijusi izslēgta šādu apdrošināto risku: uguns vai trešo personu ļaunprātīgas rīcības riska iestāšanās brīdī.
16. Izņēmumi
Šis apdrošināšanas līgums nenodrošina apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies:
16.1. kara, invāzijas, ārvalstu ienaidnieku darbības (ar vai bez kara pieteikšanas), dumpja, revolūcijas, sacelšanās, militāras vai uzurpētas varas, terorisma un jebkura Latvijas Republikas valsts, pašvaldības vai tiesu varas institūcijas noteiktā apdrošinātā īpašuma atsavināšanas aizlieguma (lieguma, aresta), administratīvo un publisko tiesību aktu grozījumu dēļ;
16.2. kodolsprādziena, radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma dēļ;
16.3. jebkāda veida mikroprocesoru aparatūras (datoru, tehnoloģisko iekārtu, vadības sistēmu utml.) un tās programmatūras izraisīto kļūdu, bojājumu utml. dēļ;
16.4. apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja vai saistīto personu ļauna nolūka, rupjas neuzmanības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā;
16.5. ja ir pārkāptas Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošo tiesību aktu, būvnormatīvu, ekspluatācijas, ugunsdrošības noteikumu vai administratīvo aktu prasības;
16.6. ēku, palīgbūvju, celtņu vai telpu, kas nav bijušas apdzīvotas vismaz 9 (deviņus) mēnešus pēc kārtas viena gada laikā pirms apdrošināšanas riska iestāšanās brīža, kā arī tajos atrodošās īpašuma bojājumu vai zudumu gadījumā;
16.7. apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja vai saistīto personu nolīgtu personu nekvalitatīvi veiktu darbu un/vai sniegto pakalpojumu dēļ;
16.8. valsts vai pašvaldības institūciju, apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā vai saistīto personu veikto spridzināšanas darbu dēļ;
16.9. konstrukciju sabrukšanas, iebrukšanas vai plaisāšanas rezultātā, ja tās cēlonis ir celtniecības vai remonta darbi apdrošināšanas objektā vai tā tuvumā;
16.10. pamatu, grunts sēšanās rezultātā;
16.11. nolietojuma, korozijas, sausās un mitrās puves, pelējuma, sēnīšu vai baktēriju, insektu, tārpu, grauzēju vai citu dzīvnieku iedarbības dēļ;
16.12. vides piesārņošanas, piegružošanas vai saindēšanas dēļ.
IV APDROŠINĀJUMA SUMMA PĒC APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS IZMAKSAS UN APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA DARBĪBAS IZBEIGŠANAS KĀRTĪBA
17. Apdrošinājuma summa pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas
17.1. Ja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nepārsniedz 10% no kopējās apdrošinājuma summas, sākotnējās apdrošinājuma summas apmērs paliek negrozīts.
17.2. Ja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība pārsniedz 10% no kopējās apdrošinājuma summas, apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums samaksāt apdrošinātājam apdrošinātāja aprēķināto papildus apdrošināšanas prēmiju apdrošinātāja noteiktajā termiņā. Papildus apdrošināšanas prēmijas nesamaksas gadījumā apdrošinātāja noteiktajā termiņā apdrošināšanas līgums paliek spēkā līdz apdrošināšanas polisē norādītā termiņa beigām, pie tam apdrošinājuma summa sastāda starpību starp apdrošināšanas līgumā noteikto apdrošinājuma summu un izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību.
17.3. Ja par kādu apdrošināšanas objektu, kas ir atsevišķi norādīts apdrošināšanas polisē vai tās pielikumā, apdrošināšanas atlīdzība ir izmaksāta apdrošināšanas polisē norādītās apdrošinājuma summas, kas apdrošināšanas polisē noteikta šim apdrošināšanas objektam, pilnā apmērā, tad attiecībā uz šo apdrošināšanas objektu apdrošināšanas līguma darbība ir automātiski izbeigta.
18. Apdrošināšanas līguma darbības pirmstermiņa izbeigšana
18.1. Apdrošinātājam ir tiesības vienpusēji, bez tiesas starpniecības, izbeigt apdrošināšanas līguma darbību šādos gadījumos:
18.1.1. apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais, slēdzot apdrošināšanas līgumu un/vai apdrošināšanas līguma darbības laikā un/vai iesniedzot apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ ir sniedzis nepatiesu informāciju un/vai nav sniedzis apdrošinātāja pieprasīto informāciju un/vai apdrošinātais risks iestājas apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ. Šajā gadījumā apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību;
18.1.2. ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais nav izpildījis kādu no 8.,
9. vai 10. punktā noteiktajiem pienākumiem;
18.1.3. pēc apdrošināšanas gadījuma izraisīto zaudējumu noteikšanas vai apdrošināšanas atlīdzības izmaksas;
18.1.4. citos Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošajos publiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos;
18.1.5. šī apdrošināšanas līguma 11. punktā noteiktajos gadījumos.
18.2. Šī apdrošināšanas līguma 18.1.2.–18.1.4. punktos noteiktajos gadī- jumos apdrošināšanas līguma darbība ir izbeigta 16. (sešpadsmitajā) dienā pēc dienas, kad apdrošinātājs ir nosūtījis apdrošinājuma ņēmējam rakstisku paziņojumu uz apdrošināšanas polisē norādīto adresi, ja Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošajos publiskajos tiesību aktos nav noteikta cita apdrošināšanas līguma izbeigšanas kārtība. Šī apdrošināšanas līguma 18.1.1. punktā noteiktajā gadījumā apdrošināšanas līguma darbība uzskatāma par izbeigtu no kāda no tajā noteiktajiem faktiem konstatācijas dienas. Šī apdrošināšanas līguma 18.1.5. punktā noteiktajā gadījumā apdrošināšanas līguma darbība uzskatāma par izbeigtu 7. (septītajā) dienā pēc dienas, kad apdrošinātājs ir nosūtījis apdrošinājuma ņēmējam rakstisku paziņojumu uz apdrošināšanas polisē norādīto adresi, ja Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošajos publiskajos tiesību aktos nav noteikta cita apdrošināšanas līguma izbeigšanas kārtība.
18.3. Pēc apdrošināšanas gadījuma izraisīto zaudējumu noteikšanas vai
apdrošināšanas atlīdzības izmaksas apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līguma darbību. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts
16. (sešpadsmitajā) dienā no dienas, kad apdrošinājuma ņēmējs ir nosūtījis apdrošinātājam paziņojumu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigšanu.
18.4. Ja mainās apdrošinātā nekustamā īpašuma īpašnieks, apdrošinā- šanas līgums ir spēkā par labu jaunajam īpašniekam vienu mēnesi pēc
tam, kad ir notikusi īpašuma tiesību uz apdrošināto nekustamo īpašu- mu pāreja no apdrošinātā nekustamā īpašuma īpašnieka apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī uz citu personu. Ja mainās īpašuma tiesības uz apdrošināto kustamo īpašumu – mājas mantu un nav spēkā cita vienošanās ar apdrošinātāju, apdrošināšanas līgums ir spēkā līdz brīdim, kad iestā- jas agrākais no šiem notikumiem: jaunais īpašnieks iegūst īpašuma tiesības uz šādu apdrošināto īpašumu vai kustamais īpašums tiek nodots tā jaunajam īpašniekam.
18.5. Šī apdrošināšanas līguma 18.4. punkta noteikumi netiek piemēroti gadījumos, kad apdrošināšanas līguma darbības periods izbeidzas ātrāk, nekā notikusi īpašuma tiesību uz apdrošināto īpašumu pāreja no apdrošinātā īpašuma īpašnieka apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī uz citu personu.
18.6. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas par apdrošināšanas objekta bojāeju apdrošināšanas līguma darbība ir izbeigta brīdī, kad apdrošinātājs ir veicis apdrošināšanas atlīdzības izmaksu no sava konta.
18.7. Apdrošināšanas līgums var tikt izbeigts pirms termiņa arī apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātājam vienojoties.
18.8. Ja apdrošināšanas līguma darbība tiek izbeigta saskaņā ar
18.1.3. punktu, tad apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam to apdrošināšanas prēmijas daļu, kas tiek aprēķināta, no apdrošināšanas polisē norādītās apdrošināšanas prēmijas kopējās summas atskaitot apdrošināšanas prēmijas daļu, kas proporcionāli atbilst apdrošināšanas līguma faktiskajam darbības laikam attiecībā pret apdrošināšanas polisē noteikto apdrošināšanas līguma darbības periodu.
18.9. Ja apdrošināšanas līguma darbība tiek izbeigta saskaņā ar kādu no 18.3., 18.4. vai 18.7. punktiem, tad apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam to apdrošināšanas prēmijas daļu, kas tiek aprēķināta, no apdrošināšanas polisē norādītās apdrošināšanas prēmijas kopējās summas atskaitot: (1) apdrošināšanas prēmijas daļu, kas proporcionāli atbilst apdrošināšanas līguma faktiskajam darbības laikam attiecībā pret apdrošināšanas polisē noteikto apdrošināšanas līguma darbības periodu;
(2) ar apdrošināšanas polises noslēgšanu saistītos izdevumus 25% apmērā no apdrošināšanas prēmijas; un (3) izmaksātās/-o apdrošināšanas atlīdzī- bas/-u summu. Apdrošinātājam un apdrošinājuma ņēmējam vienojoties, apdrošināšanas prēmijas daļa var tikt ieskaitīta kā apdrošināšanas prēmija (vai tās daļa) saskaņā ar citu apdrošināšanas līgumu un šādā gadījumā, ja šī apdrošināšanas līguma darbības laikā netika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība/-as, aprēķinot apdrošināšanas prēmijas daļu saskaņā ar šī punkta noteikumiem netiek atskaitīti ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītie izdevumi.
18.10. Ja apdrošināšanas līguma darbība tiek izbeigta saskaņā ar 18.1.1., 18.1.2., 18.1.5. vai 18.6. punktiem, tad apdrošināšanas prēmijas daļa netiek atmaksāta.
18.11. Ja šis apdrošināšanas līgums ir sākotnējais līgums par finanšu pakalpojumu sniegšanu starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju un ir distances apdrošināšanas līgums, tad apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības izmantot atteikuma tiesības un 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc šī apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienas vienpusēji atkāpties no šī apdrošināšanas līguma, rakstveidā paziņojot par to apdrošinātājam, ievērojot, ka šajā punktā noteiktais termiņš atteikuma tiesību izmantošanai ir atzīstams par neievērotu un apdrošināšanas līgums paliek spēkā, ja apdrošinātājs nesaņem apdrošinājuma ņēmēja rakstveida atteikumu
14. (četrpadsmitajā) kalendārajā dienā pēc šī apdrošināšanas līguma no- slēgšanas dienas.
18.12. Ja apdrošinājuma ņēmējs atbilstoši šī apdrošināšanas līguma 18.11. punkta noteikumiem izmanto savas tiesības vienpusēji atkāpties no šī apdrošināšanas līguma, tad:
18.12.1. viss apdrošināšanas līgums zaudē spēku apdrošinājuma ņēmēja atteikuma paziņojuma nosūtīšanas dienā;
18.12.2. apdrošinātājs samaksā apdrošinājuma ņēmējam visu saskaņā ar apdrošināšanas līgumu darbības laikā saņemto apdrošināšanas prēmiju;
18.12.3. apdrošinājuma ņēmējs samaksā apdrošinātājam visas no tā saņemtās apdrošināšanas atlīdzības, kas tika izmaksātas par ap- drošināšanas gadījumiem apdrošināšanas līguma izpratnē;
18.12.4. apdrošinājuma ņēmējs zaudē tiesības uz jebkādu apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem, kas tika nodarīti apdrošinājuma ņēmējam saskaņā ar apdrošināšanas līgumu apdrošināto risku iestāšanās rezultātā apdrošināšanas līguma darbības laikā.
18.13. Apdrošinājuma ņēmējs nevar izmantot 18.11. punktā noteiktās atteikuma tiesības, ja apdrošināšanas līguma izpildījums ir pilnībā pabeigts pēc apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā nepārprotama pieprasījuma, pirms apdrošinājuma ņēmējs izmanto savas atteikuma tiesības.
V REGRESA PRASĪBA, APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS ATMAKSA, PIEMĒROJAMIE PUBLISKIE TIESĪBU AKTI, STRĪDU IZŠĶIRŠANAS KĀRTĪBA UN CITI NOTEIKUMI
19. Regresa prasība Apdrošinātājs, izmaksājot atlīdzību, pārņem apdrošinātā prasījuma tiesības pret personu, kura ir atbildīga par nodarītajiem zaudējumiem izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā. Apdrošinātājs nevar vērsties ar regresa prasību pret apdrošinātā bērniem, vecākiem vai laulāto, ja vien zaudējumi nodarīti ar šādas personas ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ.
20. Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības atmaksa
20.1. Ja apdrošinātais ir atguvis nozagto vai nolaupīto apdrošināto īpašumu, tam ir pienākums nekavējoši paziņot par to apdrošinātājam un ne vēlāk kā mēneša laikā no īpašuma atgūšanas brīža atmaksāt apdrošinātājam saņemto apdrošināšanas atlīdzību.
20.2. Gadījumā, ja apdrošinātais nav izpildījis šī apdrošināšanas līguma
20.1. punktā noteiktās saistības, tad apdrošinātajam ne vēlāk kā 1 (viena) kalendārā mēneša laikā pēc šī apdrošināšanas līguma 20.1.punktā noteiktā termiņa iestāšanās ir pienākums nodot īpašuma tiesības uz atgūto apdrošināto īpašumu (tai skaitā valdījumu) apdrošinātājam.
21. Piemērojamie publiskie tiesību akti, strīdu izšķiršanas kārtība un citi noteikumi
21.1. No šī apdrošināšanas līguma izrietošo attiecību regulēšanai tiek piemēroti Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošie tiesību akti, tai skaitā Latvijas Republikas likums “Par apdrošināšanas līgumu”, Latvijas Civillikums un citi tiesību akti.
21.2. Apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā sūdzības vai pretenzijas, kas iesniegtas rakstiski, Apdrošinātājs izskata un sniedz rakstisku atbildi 30 dienu laikā no sūdzības vai pretenzijas saņemšanas dienas.
21.3. Apdrošinājuma ņēmējs piekrīt, ka apdrošinātājs kā sistēmas pārzinis un personas datu operators apstrādā apdrošinājuma ņēmēja personas datus (tai skaitā sensitīvus datus un personas identifikācijas (klasifikācijas) kodus) ar mērķi nodrošināt apdrošināšanas līguma izpildi vai ar mērķi sniegt apdrošinājuma ņēmējam informāciju par apdrošinātāja un tā sadarbības partneru sniedzamiem pakalpojumiem un/vai nodod tos apstrādei trešajai personai ar mērķi nodrošināt apdrošināšanas līguma izpildi vai ar mērķi sniegt apdrošinājuma ņēmējam apdrošinātāja noteikto informāciju par apdrošinātāja sniedzamiem pakalpojumiem.
21.4. Apdrošinātāja darbības uzraudzību veic Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisija, Xxxxx xxxx 0, Xxxx, XX-0000, Xxxxxxx.
21.5. Apdrošinātājs apņemas apdrošināšanas līguma darbības laikā sazināties ar apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto latviešu valodā, kā arī apņemas atbildēt uz to pieprasījumiem, kas izteikti latviešu valodā.
21.6. Apdrošinātājs ir Latvijas Bankas Parādnieku reģistra dalībnieks, kas var pieprasīt no reģistra informāciju par personu, kura iesniegusi apdrošinātājam apdrošināšanas pieteikumu.
21.7. Apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldē Rīgā, Xxxxxxxxx xxxx 0, saņemt reģistrā par sevi iekļauto informāciju, kā arī informāciju par veiktajiem pieprasījumiem par šo personu.
21.8. Visi strīdi apdrošināšanas līguma sakarā tiek risināti sarunu ceļā. Ja vienošanas netiek panākta, strīdus izskata Latvijas Republikas tiesa Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.