LOKĀLPLĀNOJUMS,
LOKĀLPLĀNOJUMS,
ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamajā īpašumā “Lamberti-1”
(kadastra Nr. 8076 003 0440) un Zeltiņu ielā
112 (kadastra Nr. 8076 003 0604) Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā
I sējums
(PASKAIDORJUMA RAKSTS, GRAFISKĀ DAĻA,
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI)
Adrese: | zemes vienība Xxxxxxx xxxx 000 (xxxxxxxx xxxxxxxxxx 8076 003 0604) un zemes vienība (kadastra apzīmējums 8076 003 0440) Mārupe, Mārupes pagasts, Mārupes novads |
Pasūtītājs: | AS “XXXXXX Xxxxxxxxx” |
Projekta izstrādātājs: | SIA “NP TOPO” |
Rīga 2021
SATURS
IEVADS 3
1. LOKĀLPLĀNOJUMA IZSTRĀDES MĒRĶIS UN PAMATOJUMS 6
2. TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀ IZMANTOŠANA UN ATTĪSTĪBAS NOSACĪJUMI 6
2.1. Novietojums, platība un robežas 6
2.2. Vietas dabiskie apstākļi un vides stāvoklis 7
2.3. Lokālplānojuma teritorijas un tai blakus esošo teritoriju izmantošana 9
2.4. Transporta infrastruktūra un piekļuve 13
2.5. Meliorācijas sistēma 28
2.6. Inženiertehniskā infrastruktūra 29
2.7. Aizsargjoslas u.c. teritorijas izmantošanas aprobežojumi 32
3. LOKĀLPLĀNOJUMA RISINĀJUMU APRAKSTS UN PAMATOJUMS 33
3.1. Mārupes novada teritorijas plānojuma grozījumu nepieciešamības pamatojums 33
3.2. Plānotā lokālplānojuma teritorijas izmantošana 36
3.3. Lokālplānojuma funkcionālā zonējuma un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu priekšlikums 38
3.4. Lokālplānojuma risinājumu atbilstība Mārupes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 41
3.5. Funkcionālā zonējuma grozījumu pamatojums 42
3.6. Satiksmes organizācijas risinājumi 43
3.7. Inženiertīklu apgādes risinājumi 46
3.8. Meliorācijas sistēmas 49
3.9. Pasākumi iespējamās negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai 49
3.10. Priekšlikumi iespējamo konfliktu novēršanai 51
3.11. Aizsargjoslas un apgrūtinājumi 52
4. LOKĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA 53
IEVADS
Lokālplānojuma izstrāde nekustamajam īpašumam “Lamberti-1”, Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra Nr. 8076 003 0440) un Xxxxxxx xxxx 000, Xxxxxx, Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra Nr. 8076 003 0604) (turpmāk tekstā – Lokālplānojums) uzsākta pamatojoties uz to īpašnieku (lēmuma pieņemšanas brīdī) attiecīgi AS “XXXXXX Xxxxxxxxx” (reģ. Nr. 40003844254) un SIA “EHRLE” (reģ. Nr. 40103796232; 09.11.2020. mainīts nosaukums uz SIA “HERO Properties”) ierosinājumu un Mārupes novada domes 04.08.2020. sēdes (protokols Nr. 15) lēmumu Nr. 15 „Par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu teritorijas plānojuma grozījumu veikšanai nekustamo īpašumu “Lamberti-1” (kadastra Nr. 8076 003 0440) un Xxxxxxx xxxx 000 (kadastra Nr. 8076 003 0604) Mārupē, Mārupes novadā, teritorijai” (turpmāk tekstā – Lēmums). Saskaņā ar Lēmumu Lokālplānojuma teritorija noteikta augstāk minētajiem nekustamajiem īpašumiem 2,127 ha platībā, pa nekustamo īpašumu kadastra robežām. Lokālplānojuma izstrādes gaitā veikts darījums un tā teritorijas daļai jeb zemes vienībai Xxxxxxx xxxx 000, Xxxxxx, Mārupes pagastā, Mārupes novadā ir mainījies īpašnieks – saskaņā ar Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000009164 II. daļas 1. iedaļas ierakstiem Nr. 5.2., 6.1., 6.2. īpašnieks mainīts no SIA “EHRLE” uz AS “XXXXXX Xxxxxxxxx” (turpmāk tekstā – Attīstītājs).
Lokālplānojuma izstrādes vadītāja pašvaldībā – Mārupes novada Attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Xxxx Xxxxxx.
Saskaņā ar noslēgto līgumu Lokālplānojuma izstrādi veica SIA “NP TOPO” – projekta vadītājs Xxxxxx Xxxxxxxxxx, teritorijas plānotāja/kartogrāfe Xxxxx Xxxxxxx un teritorijas plānotāja Līga Beila.
Lokālplānojuma izstrāde veikta saskaņā ar darba uzdevumu Nr. 1/3-6/10/2020, kas apstiprināts ar Lēmumu, kā arī atbilstoši LR Ministru kabineta 14.10.2014. noteikumiem Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 628), LR Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumiem Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – MK noteikumi Nr.240) un citiem uz teritorijas plānošanu attiecināmiem LR normatīvajiem aktiem.
Mārupes novadā ir spēkā Mārupes novada teritorijas plānojums 2014.-2026. gadam (turpmāk – Mārupes novada teritorijas plānojums), kas apstiprināts ar Mārupes novada domes 18.06.2013. sēdes lēmumu (sēdes protokols Nr.11, pielikums Nr.7) un Mārupes novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.11 „Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa”. Mārupes novada teritorijas plānojuma grozījumu, kuriem savulaik tika izstrādātas un publiski apspriestas 3 redakcijas, izstrāde izbeigta ar Mārupes novada domes 02.09.2020. sēdes lēmumu (sēdes protokols Nr.18, pielikums Nr.8). Spēkā esošajā lokālplānojumā “Lokālplānojums Mārupes un Tīraines ciemu ielu tīkla un sarkano līniju precizēšanai, ietverot priekšlikumus atsevišķu zemes vienību funkcionālā zonējuma grozīšanai”, kas apstiprināts ar Mārupes novada domes 30.08.2017. sēdes lēmumu Nr.8 un izdoti saistošie noteikumi Nr.24/2017 (turpmāk – SLP), noteiktas ielu kategorijas, x.xx. sarkanās līnijas, Mārupes ciemā.
Lokālplānojuma sastāvs
Lokālplānojuma sastāvā ietilpst:
• PASKAIDROJUMA RAKSTS, kurā ietverts teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts un attīstības nosacījumi, Lokālplānojuma izstrādes pamatojums un mērķis, risinājuma apraksts, kurā pamatota
Mārupes novada teritorijas plānojuma grozījumu nepieciešamība un atbilstība Mārupes novada pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai;
• TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI, kuros noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametri funkcionālajās zonās, kā arī citas prasības, aprobežojumi un nosacījumi;
• GRAFISKĀ DAĻA M 1:500, kurā noteikts Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums, satiksmes infrastruktūras risinājums, galvenie inženiertīklu apgādes būvju risinājumi, apgrūtinātās teritorijas un objekti, kuriem aizsargjoslas nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām. Grafiskā daļa sagatavota uz Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS-92 TM un Latvijas normālo augstumu sistēmā LAS-2000,5 topogrāfiskās kartes ar mēroga noteiktību 1: 500 (izstrādātājs SIA „NP TOPO”, 11.03.2021.) un iekļautu nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informāciju;
• KOPSAVILKUMS PAR LOKĀLPLĀNOJUMA IZSTRĀDI, kurā apkopoti dokumenti par Lokālplānojuma izstrādes procesu – pašvaldības lēmumi, darba uzdevums, institūciju nosacījumi un atzinumi par Lokālplānojuma redakciju, eksperta atzinums, publiskās apspriešanas dokumenti – paziņojumi, publikācijas, sabiedriskās apspriešanas materiāli u.c.
Lokālplānojuma Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – TIAN) sagatavoti vienotajā valsts informācijas sistēmā – Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS).
Grafiskā daļa un TIAN tiek apstiprināti ar Mārupes novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
LOKĀLPLĀNOJUMA IZSTRĀDEI SAŅEMTI INSTITŪCIJU NOSACĪJUMI UN INFORMĀCIJA
1) Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, 13.10.2020., Nr.11.2/8430/RI/2020; 2) Veselības inspekcija, 20.09.2020., Nr.4.5.-4./21811/;
3) Dabas aizsardzības pārvalde Pierīgas reģionālā administrācija, 29.09.2020., Nr.4.8/4945/2020-N; 4) AS “Sadales tīkls”, 15.09.2020. Nr.30AT00-05/TN-13609;
5) AS “Augstsprieguma tīkls”, 29.09.2020. Nr. 2.5/2020/3496; 6) SIA “Tet”, 30.09.2020. Nr. PN-107996;
7) AS “Gaso”, 24.09.2020., Nr.15.1-2/3345;
8) AS “Mārupes komunālie pakalpojumi”, 13.10.2020. Nr. 2-6/783;
9) VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Zemgales reģiona meliorācijas nodaļa, 16.09.2020. Nr.Z-1-12/1211;
10) Mārupes novada Pašvaldības īpašumu pārvalde 15.09.2020. Nr.5/3/114;
11) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 16.09.2020. Nr. 671/7/1-14;
12) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvalde 25.09.2020. Nr.22/8-1.6.1/1969;
13) Rīgas plānošanas reģions 05.10.2020. Nr.7.9/275/20.
LĒMUMS PAR STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA PROCEDŪRAS NEPIEMĒROŠANU
Izstrādes procesā notikušas rakstiskas konsultācijas par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru ar Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi (13.10.2020., Nr.11.2/8430/RI/2020), Dabas
aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālo administrāciju (29.09.2020., Nr.4.8/4945/2020-N) un Veselības inspekciju (20.09.2020., Nr.4.5.-4./21811/).
Vides pārraudzības valsts birojs 03.12.2020 pieņēma lēmumu 4-02/81 “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu.”
TRANSPORTA IZPĒTE
Lokālplānojuma izstrādes ietveros tika veikta transporta izpēte (turpmāk – Transporta izpēte, kas ietverta Lokālplānojuma kopsavilkumā) paredzētajai attīstības iecerei Lokālplānojuma teritorijā, par ko transportbūvju inženieris Xxxxxxx Xxxxxxxxx (LBS BSSI Nr. 3-01546) sagatavojis attiecīgu ziņojumu.
ĢEOTEHNISKĀ PRIEKŠIZPĒTE
SIA “BRAJORD” (reģ. Nr. 40103986414) Lokālplānojuma izstrādes ietvaros 2021.gada septembrī veica Lokālplānojuma teritorijas ģeotehnisko priekšizpēti (darbi veikti sertificēta ģeotehniķa X. Rozīša (būvprakses sertifikāta Nr. 2-00022) vadībā; turpmāk – Ģeotehniskā priekšizpēte), kuras ietvaros ierīkoti izpētes urbumi un, veicot grunts lauka (in-situ) pārbaudes, iegūta ģeotehniskā informācija par pamatnes gruntīm un noteiktas to ģeotehnisko parametru skaitliskās vērtības.
MELIORĀCIJAS SISTĒMAS IZPĒTE
Lai novērtētu Lokālplānojuma teritorijas melioratīvo stāvokli, Lokālplānojuma izstrādes ietvaros tika veikta teritorijā esošo meliorācijas sistēmu inventarizācija, kā rezultātā būvspeciālists X.Xxxxxxxx (sertifikāta Nr. 3-02158) sagatavojis novērtējumu par esošo meliorācijas sistēmu tehnisko stāvokli un turpmāko funkciju.
1. LOKĀLPLĀNOJUMA IZSTRĀDES MĒRĶIS UN PAMATOJUMS
Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma (01.12.2011.) 1. panta 9. punktā noteikto definīciju lokālplānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru izstrādā valstspilsētas daļai, novada pilsētai vai tās daļai, ciemam vai tā daļai vai lauku teritorijas daļai kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai teritorijas plānojuma detalizēšanai vai grozīšanai.
Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24. panta otrajā daļā noteiktajam lokālplānojumā var detalizēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Pēc vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas spēkā stāšanās lokālplānojumā var grozīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, ciktāl lokālplānojums nav pretrunā ar vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, izņemot gadījumu, kad lokālplānojums izstrādāts tikai valsts aizsardzības vajadzībām.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 628 33. punktu lokālplānojumu izstrādā teritoriāli vienotai teritorijai, pamatojoties uz pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, pašvaldības teritorijas plānojumu un ņemot vērā normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības, kā arī blakus esošo pašvaldību plānošanas dokumentus.
Saskaņā ar Mārupes novada domes 04.08.2020. lēmumu Nr.15 (sēdes protokols Nr.15) “Par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu teritorijas plānojuma grozījumu veikšanai nekustamo īpašumu “Lamberti- 1” (kadastra Nr. 8076 003 0440) un Xxxxxxx xxxx 000 (kadastra Nr. 8076 003 0604) Mārupē, Mārupes novadā, teritorijai” un apstiprināto darba uzdevumu Nr.1/3-6/10-2020 Lokālplānojuma izstrādei, Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt Mārupes novada teritorijas plānojumā noteikto Lokālplānojuma teritorijas funkcionālo zonējumu un mainīt to no Jauktas centra apbūves teritorijas (JC1), kas veidojama izstrādātā Bieriņu purva teritorijā, un kas šobrīd neparedz vieglās ražošanas objektu apbūvi, uz tādu funkcionālo zonējumu, kas pieļautu darījumu un ražošanas objektu apbūvi, kā arī radītu priekšnoteikumus teritorijā jau esošu uzņēmumu darbības paplašināšanai un Eiropas Savienības finanšu instrumentu piesaistei to uzņēmējdarbības attīstībai.
2. TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀ IZMANTOŠANA UN ATTĪSTĪBAS NOSACĪJUMI
2.1. Novietojums, platība un robežas
Lokālplānojuma teritorija atrodas Mārupes ciema teritorijas robežās un to veido divas atsevišķas zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 8076 003 0440 (1,6 ha) un 8076 003 0604 (0,527 ha) ar kopējo platību 2,127 ha, un kur katra ir atsevišķas juridiskās personas īpašums. Lokālplānojuma teritorijas daļa robežojas ar Zeltiņu ielu, kā arī tiešā tuvumā atrodas izstrādātā Bieriņu purva teritorija. Piekļūšanu Lokālplānojuma teritorijai iespējams nodrošināt no Zeltiņu ielas sarkanajām līnijām, kā arī esoša ceļa servitūta teritorijas.
Lokālplānojuma teritorija
Attēls Nr. 1 Lokālplānojuma teritorijas novietojums apkārtnē (kartes avots: LĢIA karšu pārlūks)
Lokālplānojuma teritorija tās rietumu daļā robežojas ar nekustamo īpašumu Xxxxxxx xxxx 000, Xxxxxx, Mārupes pag., Mārupes nov. (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 003 1676), dienvidu daļā robežojas ar nekustamo īpašumu “Kabiles”, Mārupē, Mārupes pag., Mārupes nov. (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 003 0011) un nekustamo īpašumu “Ganiņi”, Mārupē, Mārupes pag., Mārupes nov. (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 003 0250), austrumu daļā robežojas ar nekustamo īpašumu Xxxxxxx xxxx 000, Xxxxxx, Mārupes pag., Mārupes nov. (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 003 0603) un Xxxxxxx xxxx 000, Xxxxxx, Mārupes pag., Mārupes nov. (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 003 0149), savukārt ziemeļu daļā robežojas ar Zeltiņu ielu.
Attēls Nr. 2 Lokālplānojuma teritorijas novietojums (kartes avots: xxx.xxxxxxxx.xx)
Uzsākot Lokālplānojuma izstrādi, visiem to nekustamo īpašumu, kas robežojas ar Lokālplānojuma teritoriju, īpasniekiem, tika nosūtītas informatīvas vēstules par Lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu (informāciju par nosūtīšanu skatīt Lokālplānojuma kopsavilkumā). Iebildes vai priekšlikumi līdz Lokālplānojuma 1.redakcijas sagatavošanai netika saņemti. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem Lokālplānojuma teritorijā nav esošas apbūves.
2.2. Vietas dabiskie apstākļi un vides stāvoklis
Lokālplānojuma teritorijas reljefs ir līdzens un viendabīgs, robežās no 11–12 m vjl. saskaņā ar
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras interneta vietnē pieejamajiem datiem par reljefa virsmas modeli konkrētajā teritorijā, kas iegūts ar aerolāzerskenēšanas (LIDAR) metodi (skat. 3. attēlu).
Attēls Nr.3 Izkadrējums no reljefa virsmas modeļa (LIDAR) (avots: xxxxx://xxxxxx.xxxx.xxx.xx/xxxxx/
Lokālplānojuma teritorija ir līdzena, kā arī nav blīva koku apauguma – teritorija raksturojama kā pļava ar atsevišķi augošiem kokiem un krūmiem pie Zeltiņu ielas un teritorijas dienvidu daļā, gar esošajiem grāvjiem. Lokālpālplānojuma teritorijas pašreizējā izmantošana atspoguļota kartē „Teritorijas pašreizējās situācijas plāns”, kas ietverta Lokālplānojuma projekta grafiskajā daļā.
Attēls Nr.4 Lokālplānojuma teritorijas fotofiksācija skatā no Zeltiņu ielas
Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas (turpmāk – DAP administrācija) 29.09.2020. vēstulē Nr. 4.8/4945/2020-N “Par lokālplānojuma izstrādi īpašumiem “Lamberti-1” un Xxxxxxx xxxx 000, Mārupes novadā” (skatīt Lokālplānojuma kopsavilkumā) minētajam Lokālplānojuma teritorija saskaņā ar Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” iekļauto informāciju neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, kā arī tajā nav reģistrētas īpaši aizsargājamas sugas vai biotopi. Vienlaikus DAP administrācija norāda, ka tās ieskatā Lokālplānojumam nav nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.
Lokālplānojuma izstrādes ietvaros izstrādātājs ar 04.11.2020. iesniegumu par Lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu vērsies Vides pārraudzības valsts birojā, kas, savukārt, 03.12.2020. pieņēmis lēmumu Nr. 4-02/81
“Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu” Lokālplānojumā ietvertajiem nekustamajiem īpašumiem “Lamberti–1” (kadastra Nr. 8076 003 0440) un Xxxxxxx xxxx 000 (kadastra Nr. 8076 003 0604), Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā.
2021.gada septembrī SIA “BRAJORD” (reģ. Nr. 40103986414) veica Lokālplānojuma teritorijas Ģeotehnisko priekšizpēti sertificēta ģeotehniķa J. Rozīša (būvprakses sertifikāta Nr. 2-00022) vadībā, kuras ietvaros ierīkoti izpētes urbumi un, veicot grunts lauka (in-situ) pārbaudes, iegūta ģeotehniskā informācija par pamatnes gruntīm un noteiktas to ģeotehnisko parametru skaitliskās vērtības. Ņemot vērā darbu gaitā iegūto informāciju par gruntīm un hidroģeoloģisko situāciju, Ģeotehniskās priekšizpētes rezultātā secināts, ka teritorijas ģeotehniskie apstākļi uzskatāmi par samērā vienkāršiem, t.i., teritorijas ģeoloģisko griezumu līdz ~3 m dziļumam veido irdenas līdz vidēji blīvas smiltis, savukārt dziļāk konstatētas vidēji blīvas līdz ļoti blīvas smiltis. Lauka darbu gaitā gruntsūdens konstatēts 0,9...1,2 m dziļumā no zemes virsmas, t.i., atbilstoši 10,0...10,2 m atzīmei LAS. Gruntsūdens horizonts litoloģiski saistīts ar smilšaino slāņkopu. Papildus tam jāatzīmē, ka atsevišķos gada periodos (piem. intensīvu lietusgāžu un sniega kušanas laikā) izpētes teritorijā iespējama gruntsūdens līmeņa nostāšanās apt. 0,5...0,8 m augstāk par izpētes laikā novēroto. Ja pamatu izbūves līmenis tiks projektēts zem gruntsūdens virsmas vai prognozētā pacelšanās līmeņa atzīmes, būvdarbu gaitā jārēķinās ar ievērojamu pazemes ūdens pieplūdi būvbedrē un nepieciešamību veikt gruntsūdens atsūknēšanas/līmeņa pazemināšanas pasākumus. Savukārt grunts sasalšanas dziļums apskatāmajā teritorijā, atbilstoši LBN 003-15 „Būvklimatoloģija” datiem smilšainām gruntīm ar iespējamību reizi 10 gados ir ~1,4 m, savukārt ar iespējamību reizi 100 gados – ~1,6 m. Ģeotehniskā priekšizpēte pilnā apjomā ietverta Lokālplānojuma kopsavilkumā.
Tāpat Lokālplānojuma izstrādes ietvaros netika konstatēts, ka Lokālplānojuma teritorijas tuvumā esošā augstsprieguma transformatora apakšstacija (Xxxxxxx xxxx 000, Mārupē, Mārupes pag., Mārupes nov.) rada troksni vai cita veida piesārņojumu, kas pārsniedz normatīvi pieļaujamos robežlielumus. Drīzāk jāatzīmē, ka sadzīves trokšņi un/vai transporta radītais troksnis ir pamanāmāks.
2.3. Lokālplānojuma teritorijas un tai blakus esošo teritoriju izmantošana
Lokālplānojuma teritorijai (zemes vienība “Lamberti-1” un Zeltiņu iela 112) esošā izmantošana (zemes lietošanas veidi) un nekustamā īpašuma lietošanas mērķis (NĪLM) galvenokārt ir – “lauksaimniecībā izmantojama zeme”, x.xx. “aramzeme” un “zeme zem ūdeņiem”.
Lokālplānojuma teritorija atrodas Mārupes ciema teritorijā un tā šobrīd nav apbūvēta. Lokālplānojuma teritorijas tiešā tuvumā gar Zeltiņu ielu, posmā no valsts autoceļa V-15 (Stīpnieku ceļš) līdz īpašumam Xxxxxxx xxxx 000 (ieskaitot) jau atrodas atsevišķi darījumu, loģistikas un apkalpes, kā arī ražošanas objekti. Zeltiņu ielas pretējā pusē atrodas atsevišķas apbūvētas zemes vienības ar savrupmāju apbūves raksturu, izņemot zemes vienību Xxxxxxx xxxx 000, Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā, tieši pretī Lokālplānojuma teritorijai, kurā atrodas Attīstītājam piederoša kosmētikas ražotne.
Lokālplānojuma teritorijas tiešā tuvumā esošie uzņēmumi:
• SIA “S.B.C.” (viens no lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā, specializējies metāla būvkonstrukciju veidošanā) – nekustamais īpašums Xxxxxxx xxxx 000, Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā, autoceļa V-15 (Stīpnieku ceļš) un Zeltiņu ielas krustojumā. Mārupes novada
teritorijas plānojumā noteikts funkcionālais zonējums Darījumu un vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (RD).
Attēls Nr.5 SIA “S.B.C.” teritorija skatā no Zeltiņu ielas-autoceļa V-15 (Stīpnieku ceļš) krustojuma
• AS “XXXXXX Xxxxxxxxx” (Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar kosmētikas biznesu. Uzņēmums izstrādā, ražo un pārdod kosmētikas līdzekļus) – nekustamais īpašums Xxxxxxx xxxx 000, Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā. Saskaņā ar Mārupes novada teritorijas plānojumu šī īpašuma teritorijai arī noteikts funkcionālais zonējums Darījumu un vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (RD).
Attēls Nr.6 AS “XXXXXX Xxxxxxxxx” teritorija skatā no Zeltiņu ielas (fotofiskācija)
• Uzņēmuma “EHRLE” darbības nozare ir augstspiediena mazgāšanas iekārtu ražošana un tirdzniecība, pašapkalpošanās automazgātavu ražošana un tirdzniecība. Uzņēmums EHRLE savu darbību ir attīstījis trīs galvenajos virzienos: SIA “EHRLE EU” – pašapkalpošanās auto mazgātavu ražošana, tirdzniecība, serviss un apkalpošana; SIA “EHRLE Car Rent” – auto tirdzniecība un īre; SIA “EHRLE” un SIA “EHRLE EU” – ražošanas noliktavu telpu un biroja telpu īre. Nekustamais īpašums Xxxxxxx xxxx 000, Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā. Saskaņā ar Mārupes novada teritorijas plānojumu šī īpašuma teritorijai noteikts funkcionālais zonējums Jauktas centra apbūves teritorija (JC1).
Attēls Nr.7 SIA “EHRLE” teritorija skatā no Zeltiņu ielas
• Augstsprieguma transformatora apakšstacija (kadastra apzīmējums 8076 003 1676 001) – nekustamais īpašums atrodas zemes vienībā Xxxxxxx xxxx 000, Xxxxxx, Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra apzīmējums 8076 003 1676), Mārupes novada teritorijas plānojumā īpašumam noteikts funkcionālais zonējums Tehniskās apbūves objekti (TA).
Attēls Nr.8 Transformatora apakšstacijas ēka Xxxxxxx xxxx 000, Mārupē (skats no Zeltiņu ielas)
• teritorija Xxxxxxx xxxx 000, Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra apzīmējums 8076 003 1677) ir bez esošas apbūves, Mārupes novada teritorijas plānojumā īpašumam noteikts funkcionālais zonējums Tehniskās apbūves objekti (TA).
• Lokālplānojuma teritorijas tiešā tuvumā esošā zemes vienība Xxxxxxx xxxx 000, Xxxxxx, Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra apzīmējums 8076 003 0603) un vēl divas zemes vienības, t.i., Xxxxxxx xxxx 000X, Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra apzīmējums 8076 003 1290) un Xxxxxxx xxxx 000, Xxxxxx, Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra apzīmējums 8076 003 1291) nav apbūvētas un ir iekļautas teritorijā, kurai ar Mārupes novada domes 26.02.2020. lēmumu Nr. 10 “Par nekustamo īpašumu Xxxxxxx xxxx 000X (kadastra Nr.80760031290), Xxxxxxx xxxx 000 (kadastra Nr.80760030603) un Xxxxxxx xxxx 000 (kadastra Nr.80760031291), Mārupē, Mārupes novadā, detālplānojuma izstrādes uzsākšanu” ir uzsākta detālplānojuma (turpmāk – Detālplānojums) izstrāde ar mērķi precizēt teritorijas atļauto izmantošanu un paredzēt Detālplānojuma teritorijā veikt rindu māju apbūvi (katrā no īpašumiem izveidojot ne vairāk kā četru sekciju rindu māju). Detālplānojuma izstrādes ietvaros plānots veikt arī Detālplānojuma teritorijā esošo zemes vienību
robežu pārkārtošanu. Detālplānojuma redakcijai veikta publiskā apspriešana, kas norisinājās laikā no 26.10.2020.–30.04.2021. Iepazīstoties ar publiski pieejamajiem Detālplānojuma risinājumiem interneta vietnē xxxxxxxxxx.xx (xxxxx://xxxxxxxxxx.xx/xxx/xxxxx#xxxxxxxx_00000, skatīts 07.10.2021.) secināms, ka Detālplānojuma teritorijā plānots izvietot rindu mājas (četras sekcijas katrā zemes vienībā), piekļūšanu tām nodrošinot secīgi no pašvaldības ielas – Zeltiņu ielas, tālāk attiecīgi pa projektēto Bieriņu ielu, C32 (perspektīvā pašvaldības iela, kuras sarkanās līnijas noteiktas ar SLP), kas vienlaikus ved caur nekustamajiem īpašumiem Xxxxxxx xxxx 000, Xxxxxxx xxxx 000 un Zeltiņu ielā
112. Šobrīd notiek visu īpašnieku vienošanās par ceļa servitūta nodibināšanu un ielas izbūvi. Tāpat Detālplānojuma risinājumi paredz veikt esošo zemes vienību robežu pārkārtošanu un tās Detālplānojuma teritorijas daļas, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās, nodalīt atsevišķās zemes vienībās.
Attēls Nr.9 un Nr.10 Detālplānojuma teritorijas konceptuālais labiekārtojuma plāns un atļautās izmantošanas plāns (avots: Detālplānojums)
Lai gan Lokālplānojuma teritorijas tuvumā esošā teritorija jeb nekustamais īpašums Stīpnieku ceļš 11, Mārupe, Mārupes pagasts, Mārupes novads (kadastra apzīmējums 8076 003 0147) spēkā esošajā Mārupes novada teritorijas plānojumā ir noteikta kā Darījumu un apkalpes objektu teritorija, taču faktiski tajā atrodas savrupmāja (skat. 12.attēlu).
Attēls Nr.11 Īpašuma “Stīpnieku ceļš 11, Mārupe” teritorijas fotofiksācija skatā no valsts vietējā autoceļa V-15 (Stīpnieku ceļš) puses
Attēls Nr.12 Faktiskās apbūves fotofiksācija nekustamajā īpašumā “Stīpnieku ceļš 11, Mārupe”
Kopumā ņemot, Zeltiņu ielas pāra numuru pusē, posmā no valsts vietējā autoceļa V-15 “Stīpnieku ceļš” (turpmāk – Stīpnieku ceļš) tuvākajā apkārtnē līdz Lokālplānojuma teritorijai šobrīd vēl nav izveidojusies dzīvojama rakstura apbūve. Taču plānošanas procesā, kā minēts iepriekš, ir iecere attīstīt rindu māju apbūvi Detālplānojuma teritorijā.
2.4. Transporta infrastruktūra un piekļuve
SLP ir noteiktas esošo un plānoto ielu kategorijas atbilstoši Mārupes novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajai ielu hierarhijai – maģistrālās, novada, vietējas nozīmes ielas un piebrauktuves, un MK noteikumos Nr.240 noteiktajai ielu klasifikācijai (saskaņā ar noteikumu 2.pielikumu, kur noteiktas gan ielu un ceļu kategorijas, gan to nozīme un funkcijas). SLP piemērotajām ielu kategorijām ir noteikta šāda nozīme un funkcijas:
● BII kategorijas iela – apdzīvotas vietas ceļš (iela) starpreģionālo un reģionālo autoceļu tranzītsatiksmei un iekšējo centru savienošanai;
● CIII kategorijas iela – iekšējos vidējos centrus savienojošā iela;
● CIV kategorijas iela – iekšējos mazos centrus savienojošā iela;
● DIV kategorijas iela – savienojoša piekļūšanas iela;
● EV kategorijas iela – piekļūšanas un uzturēšanās iela;
● EVI kategorijas iela – uzturēšanās iela.
Saskaņā ar Mārupes novada teritorijas plānojuma prasībām novada maģistrālajām ielām platums starp ielas sarkanajām līnijām jānosaka ne mazāks kā 20 m, brauktuves minimālais platums – 6 m; novada ielu sarkanās līnijas jānosaka ne mazāk kā 18 m platumā ar brauktuves minimālo platumu 5,5 m, vietējas nozīmes ielām platums starp ielas sarkanajām līnijām jānosaka ne mazāks kā 12 m, bet piebrauktuves platums ne mazāks kā 4,5 m.
Līdz ar to SLP risinājumi paredz, ka Zeltiņu iela (posmā no Lielās ielas līdz Stīpnieku ceļam) noteikta kā CIII kategorijas maģistrālā iela, kurai sarkano līniju platums 21–27 m (ņemta vērā projektētā 110 kV elektrolīnija). Savukārt attiecībā uz projektētās Bieriņu ielas sarkanajām līnijām, SLP norādīts, tā kā Bieriņu purva teritorijas attīstībai SLP izstrādes laikā nebija izstrādāti konkrēti teritorijas attīstības priekšlikumi, SLP netiek noteiktas plānoto ielu sarkanās līnijas, bet tikai plānoti iespējamie ceļu savienojumi, ņemot vērā jau iepriekš teritorijas plānojumā plānotās ielu un ceļu trases. Līdz ar to projektētās Bieriņu ielas posmam no Zeltiņu ielas līdz Dzērveņu ielai SLP risinājumi paredz noteikt DIV kategorijas ielas statusu.
Kā skaidrots SLP, tad DIV kategorijas ielas ir vietējas nozīmes ielas, kuru galvenā funkcija ir savienojoša – vietējo ielu tīkla savienojumi ar novada un maģistrālo ielu tīklu (C kategorijas ielām). Ielu sarkanās līnijas DIV kategorijas ielām jānosaka ne mazāk kā 12 metru platumā ar brauktuves minimālo platumu 5,5 metri, nodrošinot divvirziena autotransporta kustību. Plānojot jaunas DIV kategorijas ielas, to platums ielas sarkanajās līnijās nedrīkst būt mazāks par 15 m.
Attēls Nr.13 Fragments no ielu kategoriju shēmas (avots: SLP grafiskā daļa)
Lai pamatotu plānotās apbūves ieceres īstenošanu Lokālplānojuma teritorijā ilgtermiņā, Lokālplānojuma izstrādes ietvaros tika veikta Transporta izpēte atbilstoši Lokālplānojuma izstrādes darba uzdevumā noteiktajam – veikta transporta plūsmu analīze ceļiem, pa kuriem plānots piekļūt Lokālplānojuma teritorijai, novērtēts ceļu tīkls (tostarp, ceļu kategorija, piederība, izbūves statuss un tehniskais stāvoklis), kā arī vērtēta plānotās satiksmes iespējamā ietekme uz apkārtējām teritorijām. Transporta izpētes rezultātā sagatavoti secinājumi, x.xx., ieteikumi kopējās situācijas transporta un satiksmes uzlabošanai.
Lokālplānojuma teritorija
Attēls Nr.14 Fragments no Transporta infrastruktūras shēmas Lokālplānojuma teritorijas apkārtnē
(shēmas pilnskats pieejams Lokālplānojuma grafiskajā daļā)
Atbilstoši Transporta izpētē minētajam, Lokālplānojuma teritorija atrodas izstrādātā Bieriņu purva teritorijas tiešā tuvumā un tai ir nodrošināta tieša piekļuves iespēja no Mārupes novada pašvaldības ielas – Zeltiņu ielas, kas tālāk pieslēdzas Stīpnieku ceļam.
Tā kā zemes vienībā “Lamberti-1”, Mārupē (kadastra apzīmējums 8076 003 0440) plānotās apbūves ieceres īstenošana faktiski tiek paredzēta kā esošā uzņēmuma A/S “XXXXXX Xxxxxxxxx”, kuram jau ir nodrošināta visa piekļuves un inženiertehnisko komunikāciju infrastruktūra, paplašināšana. Pēc Attīstītāja aplēsēm, īstenojot ieceri, teritorijai kopumā piesaistīs papildus aptuveni 65 automašīnas dienā, no kurām 50 varētu būt vieglās automašīnas un 15 – piegādes transports/kravas transportlīdzekļi, kas būtiski NEPALIELINĀS (uz Stīpnieku ceļu par 1,17%; uz Zeltiņu ielu par 12%) kopējo autotransporta intensitāti objektam piegulošajās ielās un piekļuves ceļos.
Auto stāvlaukums ir projektēts ar lielāku automašīnu ietilpību (98 stāvvietas), nekā plānotā piesaistītā intensitāte (65 automašīnas), jo plānots, ka daļa uzņēmumu darbinieki, kuri strādā esošajā uzņēmuma ēkā ielas pretējā pusē, brauks un izmantos šo jauno stāvlaukumu, kā rezultātā stāvvietas ir paredzētas vairāk nekā papildus piesaistītais automašīnu skaits.
Lokālplānojuma darba uzdevumā tika noteikts veikt transporta izpēti posmā no Xxxxx Xxxxxx gatves (Plieņciema iela, Stīpnieku ceļš) līdz Valsts reģionālajam autoceļam A/c P132, kas šobrīd galvenokārt ir galvenā piekļuves artērija plānotajam objektam kravas transportlīdzekļiem.
Izpētes procesā tika izvērtētas satiksmes režīma izmaiņas, kas radīsies jaunā ražošanas objekta izbūves rezultātā, tā ietekme uz Stīpnieku ceļa un Zeltiņu ielas krustojumu un visu kopējo piekļuves ceļu šim objektam un satiksmes negadījuma risku pieaugums iepriekš minētajā krustojumā, salīdzinot ar Ministru kabineta 07.07.2008. noteikumu Nr.505 “Noteikumi par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem” 13. punktā minētajiem risinājumiem.
Ilustrācija Nr. 1 (Teritorijas novietojums) un Nr. 2 (Informatīva rakstura sākotnējā attšitības iecere) (avots: Transporta izpēte)
Ilustrācija Nr. 3 (avots: Transporta izpēte)
<.. image(Attēls, kurā ir galds Apraksts ģenerēts automātiski) removed ..>
Ilustrācija Nr. 4 (avots: Transporta izpēte)
<.. image(Attēls, kurā ir teksts, čeks Apraksts ģenerēts automātiski) removed ..>
Ilustrācija Nr. 5 (avots: Transporta izpēte)
Transporta izpētes ietvaros izvērtēti galvenie piekļūšanas ceļi, to tehniskais stāvoklis, kā arī nepieciešamie uzlabojumi. Tāpat Transporta izpētē vērtēta Lokālplānojuma teritorijas tuvumā esošā satiksmes intensitāte, kā arī modelēts plānotais satiksmes intensitātes pieaugums.
Satiksmes intensitāte
Lai noskaidrotu, kādu ietekmi plānotā objekta būvniecība radīs uz Stīpnieku ceļa un Zeltiņu ielas krustojumu, Transporta izpētē tika veikta autotransporta un gājēju intensitāšu skaitīšana šajā krustojumā (“pīķa stundās”, 2020.gda 4.novembrī, trešdienā, posmā no 07:30 līdz 09:30), kā arī tika analizēti VAS “Latvijas valsts ceļi” (turpmāk – LVC) intensitāšu dati uz Stīpnieku ceļu.
Ilustrācija Nr. 6 (avots: Transporta izpēte)
Ilustrācija Nr. 7 (avots: Transporta izpēte)
Ilustrācija Nr. 8 (avots: Transporta izpēte)
Ilustrācija Nr. 9 (avots: Transporta izpēte)
Ilustrācija Nr. 10 (avots: Transporta izpēte)
Salīdzinot LVC un projektētāja satiksmes intensitātes skaitīšanas datus, var konstatēt, ka tie ir ļoti līdzīgi un projektētāja satiksmes skaitīšanas datus var izmantot plūsmu modelēšanai un satiksmes intensitāšu pieauguma aprēķinam. Perspektīvais satiksmes intensitātes pieaugums rēķināts uz 20 gadiem sākot 2021.gadu.
Ilustrācija Nr. 11 (avots: Transporta izpēte)
Atbilstoši Attīstītāja sniegtajiem datiem plānotā objekta būvniecība varētu piesaistīt papildus aptuveni 65 automašīnas dienā, no kurām 50 varētu būt vieglās automašīnas un 15 piegādes transports/ kravas transportlīdzekļi.
Ilustrācija Nr. 12 (avots: Transporta izpēte)
Ilustrācija Nr. 13 (avots: Transporta izpēte)
Vienlaikus, lai noteiktu, kādu ietekmi plānotā apbūves iecere radīs uz Stīpnieku ceļa un Zeltiņu ielas krustojumu, tika veikta minētā krustojuma bīstamības noteikšana atbilstoši konfliktpunktu metodei.
Ilustrācija Nr.14 (avots: Transporta izpēte)
Ilustrācija Nr. 15 (avots: Transporta izpēte)
Ilustrācija Nr. 16 (avots: Transporta izpēte)
Sākumā krustojuma bīstamība, atbilstoši intensitāšu datiem, tiek pārbaudīta bez iespējamiem uzlabojumiem (kreisā nogriešanās josla, palielināti pieslēguma rādiusi, rādiusi ar groza līknēm, u.c.), pēc kā tiek konstatēts, ka šis krustojums šobrīd – uz 2021.gadu (gan pirms objekta būvniecības, gan pēc objekta būvniecības) ir mazbīstams (atbilstoši Transporta izpētes 16. attēlam), un tam uz šo brīdi nav nepieciešami uzlabojumi.
Ilustrācija Nr. 17 (avots: Transporta izpēte)
Lai saprastu, vai krustojumā nākotnē būs nepieciešams veikt kādus pārbūves/ uzlabošanas darbus, tā drošība tiek pārbaudīta arī uz perspektīvo satiksmes intensitāti jeb 2041.gadā.
Ilustrācija Nr. 18 (avots: Transporta izpēte)
No kā tiek secināts, ka gan bez objekta izbūves, gan ar objekta izbūvi, nākotnē šajā krustojumā būs nepieciešami uzlabošanas darbi.
Tālāk krustojuma satiksmes drošības līmenis tiek noteikts ar dažāda veida satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem.
Ilustrācija Nr. 19 (avots: Transporta izpēte)
Ņemot vērā aprēķinātos satiksmes intensitāšu datus, Transporta izpētes rezultātā secināts, ka nākotnē Stīpnieku ceļa un Zeltiņu ielas krustojums būtu pārbūvējams, tostarp no Stīpnieku ceļa būs nepieciešama kreisā nogriešanās josla un balstoties uz Latvijas valsts standartā LVS 190-3 “Ceļu projektēšanas noteikumi. Vienlīmeņa ceļa mezgli” noteikto, perspektīvās kreisās nobrauktuves tips tiek pieņemts kā slēgta kreisās nobrauktuves josla (kreisās nobrauktuves tipu piemēri un detalizācija Transporta izpētē).
Sabiedriskais transports un velotransports
Atbilstoši Transporta izpētē konstatētajam nosacīti pie plānotās apbūves objekta (Zeltiņu ielā) uz Stīpnieku ceļa atrodas viens “Rīgas satiksme’’ autobusu pieturvietu pāris “Noras” (skatīt 15. attēlu un grafiskās daļas pielikumu “Transporta infrastruktūras plāns”), kas nodrošina gan pasažieru kustību no Rīgas uz Jaunmārupi un Zeltiņu ielā esošajiem uzņēmumiem, ko arī var secināt pēc satiksmes intensitāšu skaitīšanas datiem – galvenā gājēju kustība uz Zeltiņu ielu no Stīpnieku ceļa ir virzienā no Rīgas (ņemot vērā pieturvietu novietojumu) - grupās pēc autobusu piestāšanās pieturvietās.
Gājēju ietves ir izbūvētas gan uz Stīpnieku ceļa, gan Zeltiņu ielā (daļēji – nepilnā garumā) un tās nodrošina drošu un ērtu gājēju pārvietošanos.
Lai vēl vairāk uzlabotu gājēju pārvietošanās drošību, būtu lietderīgi izbūvēt ietvi atlikušajā Zeltiņu ielas L~141m posmā, kur tā šobrīd nav izbūvēta, paredzot tai vismaz minimāli nepieciešamo platumu 1.2 m (skatīt 16.attēlu), kas gan tieši neskar plānotā objekta novietni un risinājumu.
Autobusu pieturvietas un sabiedriskā transporta kustība nepasliktina pieslēguma drošību. Abās pieturvietās ir izbūvēti to paplašinājumi un gājēju platformas un iespēja šķērsot Stīpnieku ceļa brauktuvi.
Lokālplānojuma teritorija
Attēls Nr.15 Sabiedriskā transporta pieturvietu shēma (avots: Transporta izpēte)
Attēls Nr.16 Vēlamās ietves izbūves shēma Zeltiņu ielā (avots: Transporta izpēte)
Mārupē, līdzīgi kā visā Rīgas reģionā, trūkst vienota un droša veloceliņu tīkla, joslas riteņbraucējiem nav nodalītas. Līdz ar ko secināms, ka atdalītu veloceliņu trūkuma dēļ braukšana ar velosipēdiem nav drošs pārvietošanās veids nevienam no satiksmes dalībniekiem – ne gājējiem, ne velobraucējiem, ne autovadītājiem.
Arī Lokālplānojuma teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē nav izveidots veloceliņu tīkls. Ņemot vērā Mārupes novada plānošanas attīstības dokumentus un perspektīvos velo maršrutus (skat. 17. attēlu – fragmentu no Mārupes novada labiekārtošanas plāna. Rīcības plāns. Veloceliņu tīkla shēma), kur atbilstoši veloceliņu tīklu shēmai, veloceliņš ir plānots pa Stīpnieku ceļu un perspektīvo ielu paralēli A/c P132, veloceliņa izbūve Lokālplānojuma ietvaros pa Zeltiņu ielu netiek plānota. Šāds risinājums būtu skatāms kopsakarā ar pašvaldības attīstības plānu, vērtējot visu situāciju kopumā, ņemot vērā Mārupes novada infrastruktūras attīstības iespējas un prioritātes, tai skaitā, vērtējot apvienoto gājēju ietvju un veloceliņu izbūves iespējas no tehniskā aspekta un ielu sarkano līniju platumiem, nepieciešamības gadījumā izskatot
iespēju pašvaldībai atsavināt veloceliņu izbūvei nepieciešamās platības. Teorētiskie griezumi, tostarp CIII kategorijas 25 m platām ielām (atbilst Zeltiņu ielai), atspoguļoti SLP grafiskās daļas pielikumā “Ielu šķērsprofili”.
Lokālplānojuma teritorija
Attēls Nr.17 Fragments no Mārupes novada labekārtošanas plāna, veloceliņu tīkla shēmas (avots: xxx.xxxxxx.xx)
Transporta izpētes kopējie secinājumi:
- Plānotā objekta būvniecība, ņemot vērā salīdzinoši zemo plānoto piesaistīto satiksmes intensitāti (65 automašīnas), ņemot vērā esošā uzņēmuma ražošanas daļas paplašināšanas specifiku, neradīs būtisku ietekmi uz esošo transporta infrastruktūru.
- Ņemot vērā esošo satiksmes intensitāti, un plānoto jaunā objekta piesaistīto intensitāti, kura ir salīdzinoši neliela (uz Stīpnieku ceļu par 1,17%; uz Zeltiņu ielu par 12%), Stīpnieku ceļa un Zeltiņu ielas krustojumā uz doto brīdi uzlabošanas/pārbūves pasākumi nav nepieciešami, jo ceļa mezgla bīstamība palielinās no 5.24 uz 5.71 un krustojums ir maz bīstams.
- Atbilstoši satiksmes intensitāšu pieauguma prognozei uz 2041.gadu (ja tā piepildīsies), tad iepriekš minētā krustojuma pārbūves un satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi būs nepieciešami tālākā nākotnē, gan pie apstākļa, ja plānotais objekts nebūs uzbūvēts, gan ja plānotais objekts būs uzbūvēts (ceļa mezgla bīstamība 9,011 pret 9,813 (bīstams), un šī krustojuma pārbūves darbi ir
jāplāno aptuveni pēc 15 gadiem. Krustojuma pārbūvē nepieciešams veikt kreisās nogriešanās joslas izveidi no Stīpnieku ceļa uz Zeltiņu ielu.
- Nepieciešams veikt piekļuves izveidi zemes gabalam Zeltiņu iela 112, izveidojot tiešu pieslēgumu projektētajai Bieriņu ielai, kas daļēji ir kā esošs piebraucamais ceļš, detalizētu risinājumu izstrādājot būvniecības ieceres dokumentācijas stadijā.
- Nepieciešams veikt projektējamajā teritorijā paredzēto iebrauktuvju risinājumu uzlabošanu, palielinot noapaļojuma rādiusus, pārceļot gājēju ietvju Zeltiņu ielai pieslēgšanās vietas un izbūvējot pie ietvju pieslēgumiem apgaismojumu.
- Nepieciešams veikt gājēju ietves izbūvi Zeltiņu ielā ~141m garā posmā no Stīpnieku ceļa virzienā uz plānoto objektu.
2.5. Meliorācijas sistēma
Atbilstoši VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas 16.09.2020. nosacījumos Nr.Z-1-12/1211 sniegtajai informācijai Lokālplānojuma teritorija atrodas valsts nozīmes ūdensnotekas Daugava (ŪSIK kods 4:01) sateces baseinā un robežojas ar pašvaldības nozīmes ūdensnoteku (ŪSIK kods 3812223:26). Par vēlāk veiktiem meliorācijas sistēmu pārkārtošanas darbiem un meliorācijas sistēmu kvalitatīvo stāvokli meliorācijas kadastra materiālos datu nav.
Kā norādīts būvspeciālista M.Cēsnieka (sertifikāta Nr. 3-02158) sagatavotajā novērtējuma par esošo meliorācijas sistēmu tehnisko stāvokli un funkciju skaidrojošajā aprakstā, tad saskaņā ar meliorācijas kadastra informācijas sistēmas datiem Lokālplānojuma teritorija D daļā robežojas ar pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnoteku, meliorācijas kadastra Nr. 3812223:26. Ūdensnotekas gultne ir piesērējusi, ir biežas šķērsprofila deformācijas, tās nogāzes stipri aizaugušas ar kokiem. Ūdensnotekas uzturēšanas darbi nav veikti regulāri. Savukārt teritorija Z daļā robežojas ar koplietošanas novadgrāvi (Zeltiņu ielas ceļa grāvis), kas nav reģistrēts meliorācijas kadastra informācijas sistēmā. Novadgrāvja nogāzēs atsevišķi augoši bērzi, kas netraucē ūdens novadi un grāvja uzturēšanas darbu veikšanu. Gultne atsevišķos posmos aizaugusi ar zālaugiem un krūmiem, kas veicina tās piesērēšanu. Novadgrāvja uzturēšanas darbi nav veikti regulāri, taču tā tehniskais stāvoklis vērtējams kā apmierinošs.
Virzienā uz Lielo ielu
Virzienā uz Stīpnieku ceļu
Attēli Nr.18a un Nr.18b Grāvja fotofiksācijas skatā no Zeltiņu ielas uz Lokālplānojuma teritoriju (avots: izstrādātāju privātais arhīvs)
APZĪMĒJUMI:
Lokālplānojuma teritorija Nereģistrēts grāvis Pašvaldības
nozīmes koplietošanas ūdensnoteka
Susinātājgrāvji
Attēls Nr.19 Meliorācijas būves Lokālplānojuma teritorijas tuvumā (kartes avots: xxx.xxxxxxxxxxx.xx)
Novadgrāvi gar Zeltiņu ielu rekomendēts inventarizēt un reģistrēt meliorācijas kadastra informācijas sistēmā saskaņā ar Ministru kabineta 26.032019. noteikumos Nr. 128 “Meliorācijas kadastra noteikumi” noteikto kārtību. Inventarizācijas darbi veicami neatkarīgi no Lokālplānojuma realizācijas.
Abi Lokālplānojuma teritorijai pieguļošie grāvji ir obligāti saglabājami, un tiem veicami uzturēšanas darbi Ministru kabineta 03.08.2010 noteikumos Nr. 714 "Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi" noteiktajā kārtībā.
Zeltiņu ielas grāvim aizsargjosla būtu jāpiemēro 10 m, jo tas uzskatāms par koplietošanas grāvi. Bieriņu ielas būve pašreiz ir definējama kā ievalka, kas ir pakārtota ielai pieguļoša būve un meliorācijas aizsargjosla tādai netiek paredzēta. Taču perspektīvā Lokālplānojuma izstrādātāju ieskatā Bieriņu ielas grāvis veidojams kā susinātājgrāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai (arī Detālplānojuma risinājumi paredz teritorijas lietusūdeņus novadīt Bieriņu ielas grāvī), kam nosakāma aizsargjosla 5 m.
Lokālplānojuma īstenošanas rezultātā nav pieļaujama melioratīvā stāvokļa pasliktināšanās pieguļošajās teritorijās, jāparedz virszemes noteces uztveršanas, savākšanas un novadīšanas no būvobjektiem tehniskais risinājums, kā arī, plānojot būvniecību, jāizņem VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
2.6. Inženiertehniskā infrastruktūra
Esošo komunikāciju izvietojums mēroga noteiktībā Lokālplānojuma teritorijā un tās apkārtnē atspoguļots Lokālplānojuma grafiskās daļas kartē „Inženierkomunikāciju plāns” (M 1:500). Lokālplānojuma teritorijas plānoto apbūvi iespējams nodrošināt ar visiem nepieciešamajiem inženiertīkliem – Zeltiņu ielas sarkanajās līnijās ir izbūvēts vidēja spiediena ūdensvads ø100 – 200 mm (pieslēgums Lokālplānojuma teritorijai iespējams pie Zeltiņu ielā esošā ūdensvada un/vai Bieriņu ielā esošā ūdensvada atzara, kas izbūvēts par privātpersonu, t.i., SIA “MC Properties”, reģ. Nr. 40103872324, un SIA “EHRLE”, reģ. Nr. 40103796232, finanšu līdzekļiem un nav nodots AS “Mārupes komunālie pakalpojumi” bilancē), vidēja spiediena gāzesvads (pieslēgums iespējams pie Lokālplānojuma teritorijas no Zeltiņu ielā esošā gāzesvada
un/vai Bieriņu ielā esošā gāzesvada), kanalizācija (pieslēgums iespējams pie Lokālplānojuma teritorijas no Zeltiņu ielā esošā kanalizācijas tīkla un/vai Bieriņu ielā esošā kanalizācijas tīkla atzara, kas izbūvēts par privātpersonu, t.i., SIA “MC Properties”, reģ. Nr. 40103872324, un SIA “EHRLE”, reģ. Nr. 40103796232, finanšu līdzekļiem un nav nodots AS “Mārupes komunālie pakalpojumi” bilancē). Tāpat Xxxxxxx xxxx xxxxxxx 00 kW elektrības kabeļu līnija, kā arī SIA “Tet” elektronisko sakaru kabeļi. Lokālplānojuma teritorijas daļai (Xxxxxxx xxxx 000) iespējams veidot pieslēgumus izbūvēto komunikāciju tīklu izvadiem arī no projektētās Bieriņu ielas puses.
Inženiertehniskos apgādes tīklus Lokālplānojuma teritorijā tiek plānots izbūvēt no jauna, nodrošinot attīstības ieceres īstenošanai atbilstošus mūsdienīgus risinājumus (principiālais risinājums attēlots grafiskās daļas kartē „Inženierkomunikāciju plāns”) atbilstoši institūciju izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. Detalizēti risinājumi izstrādājami būvniecības ieceres dokumentācijā.
ELEKTROAPGĀDE
Saskaņā ar AS “Sadales tīkls” 15.09.2020. vēstulē Nr.30AT00-05/TN-13609 “Nosacījumi lokālplānojuma izstrādei” sniegto informāciju Lokālplānojuma aptverošajā teritorijā atrodas esošās AS “Sadales tīkls” piederošie elektroapgādes objekti (0,23 – 20) kV elektropārvades līnijas, a./st., TP u.c. elektroietaises.
Lokālplānojumā jāattēlo esošie un plānotie elektroapgādes objekti ((6-20)/0,4 kV apakšstacijas, 0,23 kV līdz 20 kV elektropārvades līnijas u.c. objekti), inženierkomunikāciju koridorus, kā arī atbilstošas aizsargjoslas, ja iespējams tās attēlot noteiktajā kartes mērogā (pielikumā obligāti jāpievieno grafisko attēlu (*.pdf, *.dwg, *.dgn u.c.) ar esošajiem un plānotajiem energoapgādes objektiem noteiktā kartes mērogā).
Attēls Nr.20 AS “Sadales tīkls” shēma pie nosacījumiem
Savukārt AS “Augstsprieguma tīkls” 29.09.2020. vēstulē Nr. 2.5/2020/3496 “Par lokālplānojumu “Lamberti-1” un Xxxxxxx xxxx 000, Mārupe” informē, ka Lokālplānojuma teritorijai blakus esošajā Zeltiņu ielā un gar piebraucamo ceļu pārvades tīkla apakšstacijai "Stīpnieki", Xxxxxxx xxxx 000, (8076 003 1676), ierīkotas divas pārvades tīkla 110kV pazemes kabeļu elektrolīnijas (katra no elektrolīnijām ierīkota 3 aizsargcaurulēs ar diametru 250 mm), blakus tām ierīkota AS "Latvenergo" optisko sakaru kabeļu līnija aizsargcaurulē ar diametru 40 mm. Līdz ar to Lokālplānojumā jāparedz risinājumi cilvēku drošībai, elektrolīniju sakaru līnijas aizsardzībai, ievērojot normatīvo aktu prasības.
ŪDENSAPGĀDE, SADZĪVES NOTEKŪDEŅU KANALIZĀCIJA UN LIETUS ŪDEŅU KANALIZĀCIJA
Lokālplānojuma teritorijā nav izbūvētu ūdensapgādes, sadzīves notekūdeņu kanalizācijas un lietus ūdeņu kanalizācijas tīklu.
Atbilstoši AS “Mārupes komunālie pakalpojumi” 13.10.2020. nosacījumos Nr. 2-6/783 norādītajam tuvākais uzņēmuma ūdensvads (Ø160) atrodas Zeltiņu ielā, pretī īpašumam “Lamberti-1”, Mārupē. Savukārt tuvākais uzņēmuma maģistrālais sadzīves kanalizācijas vads arī atrodas pretī īpašumam “Lamberti-1”, Mārupē. Centrālā kanalizācijas teknes atzīme ir t9.69m Latvijas augstuma sistēmā.
Lokālplānojuma izstrādei izvirzīti vairāki nosacījumi:
- maģistrālo ūdensvadu teritorijā projektēt Ø110. Ūdensvada ievadus ēkā/-ās projektēt ar ūdensvada cauruli PN16Ø32/63, nodrošinot iespēju pievienoties teritorijā izbūvētajai ūdensvada maģistrālei;
- atzarā no ūdensvada maģistrāles projektēt pazemes servisa aizbīdni pirms katra privātīpašuma/dzīvokļa/ēkas sarkano līniju robežā; īpašumā (īpašnieka teritorijā) ūdensvada ievadā līdz 1,5m no žoga uzstādīt komercuzskaites mēraparāta mezglu (siltinātā aka/šahta), kur uzstādīt komercuzskaites mēraparātu (ūdens caurteces mērītāju) atbilstoši Ministru kabineta 22.03.2016. noteikumiem Nr.174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu”;
- ūdensvadu ieguldīt ar dziļumu 1,7m zem virszemes slāņa. Šķērsojot ceļu, ar dziļumu 1,8m. Ūdensvada maģistrālē nodrošināt spiedienu līdz 5,0 bar.
GĀZAPGĀDE
AS „Gaso” savā 24.09.2020. vēstulē Nr. 15.1-2/3345 „Par nosacījumiem lokālplānojuma izstrādei īpašumiem “Lamberti-1” un Xxxxxxx xxxx 000, Mārupes novadā” informē, ka patērētājiem Lokālplānojuma teritorijā gāzes apgāde iespējama no esošiem sadales gāzesvadiem ar spiedienu līdz 0,4 Mpa, kas izbūvēti Zeltiņu ielā un zemes vienībā Xxxxxxx xxxx 000 (xxxxxxxx apzīmējumu 8076 003 0603). Tāpat tiek norādīts, ka, izstrādājot Lokālplānojumu, nepieciešams:
- uzrādīt esošo gāzesvadu un gāzes spiediena regulēšanas iekārtas novietnes;
- paredzēt perspektīvā gāzesvada ar spiedienu 0,4 MPa novietni projektējamo ielu sarkanajās līnijās vai inženierkomunikāciju koridoros atbilstoši Latvijas standartu (LVS), Aizsargjoslu likuma, Latvijas būvnormatīva LBN 008-14 “Inženiertīklu izvietojums” un citu spēkā esošo normatīvo dokumentu prasībām;
- paredzēt iespējas gāzes pievadu ar spiedienu 0,4 MPa izbūvei katram patērētajam atsevišķi;
- Lokālplānojuma grafisko daļu (zemesgabalu sadalījums, inženiertehnisko komunikāciju izvietojuma shēma, ielu šķērsprofili) digitālā veidā (*.dwg formātā) iesniegt AS “Gaso” Gāzapgādes attīstības departamenta Perspektīvās attīstības daļā.
ELEKTRONISKIE SAKARU TĪKLI
SIA “Tet” 30.09.2020. sniegusi nosacījumus Nr. PN-107996, kur informē, ka Lokālplānojuma teritorijai pieguļošajā teritorijā Zeltiņu ielā, Mārupē atrodas SIA “Tet” elektronisko sakaru kabeļu kanalizācija ar kabeļu kanalizācijas pievadiem ēkās un teritorijās, kā arī vienlaikus norāda:
- saglabāt esošās SIA Tet komunikācijas Lokālplānojuma izstrādes piegulošajā teritorijā, nodrošinot to aizsardzību, nepārtrauktu darbību un piekļuvi uzturēšanas un remonta darbu veikšanai;
- Lokālplānojuma projektu izstrādāt uz aktuāla topogrāfiskā materiāla, atbilstoši MK noteikumiem Nr.281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi”, LR Aizsargjoslu likumam un LR Elektronisko sakaru likuma prasībām, ievērot ievērojot Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumus Nr. 574 par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 „Inženiertīklu izvietojums”;
- paredzēt vietu perspektīvā iespējamam elektronisko sakaru tīklu izvietojumam Lokālplānojuma teritorijā pa projektējamajām ielām un pievadceļiem ar iespēju pievienoties esošajām SIA “Tet” komunikācijām Zeltiņu ielā un/vai zemes īpašumā ar kadastra apzīmējumu 8076 003 0605;
- projekta risinājumos paredzēt, lai esošais sakaru tīkls un projektējamās kabeļu kanalizācijas trases/akas/pievadi atrastos ārpus ielu un piebraucamo ceļu braucamās daļas, zaļajā zonā vai zem gājēju ietves, uzrādot apakšzemes komunikāciju trašu izvietojumu ielu, pievedceļu šķērsgriezumos;
- projektēt un būvēt elektronisko sakaru tīklu atļauts tikai elektronisko sakaru jomā sertificētajiem speciālistiem, kas saņēmuši sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- inženierkomunikāciju trases projektēt ārpus elektronisko sakaru komunikāciju aizsardzības joslas;
- pirms tehniskā projekta izstrādes uzsākšanas pieprasīt tehniskos noteikumus.
2.7. Aizsargjoslas u.c. teritorijas izmantošanas aprobežojumi
Saskaņā ar Mārupes novada teritorijas plānojumu Lokālplānojuma teritoriju neskar teritorijas izmantošanas aprobežojumi, kas būtiski ierobežotu teritorijas attīstību apbūves attīstībai. Šajā sadaļā minētie esošie aprobežojumi ir saistīti galvenokārt ar inženierkomunikāciju tīklu ekspluatācijas aizsargjoslām (skat. grafiskās daļas karti „Topogrāfiskais plāns” un „Inženierkomunikāciju plāns”).
Saskaņā ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000436679 reģistrētajiem datiem īpašumam “Lamberti-1”, Mārupē noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjosla 5m gar ierīkotu ūdensnoteku – 0,065 ha;
- ekspluatācijas aizsargjosla 5m gar ierīkotu ūdensnoteku – 0,0634 ha.
Saskaņā ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000009164 reģistrētajiem datiem īpašumam Xxxxxxx xxxx 000, Xxxxxx noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjosla 10m gar valsts un koplietošanas ūdensnoteku – 0,064 km; 0,064 ha;
- ceļa servitūta teritorija – 0,06 km; 0,018 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu 3 m – sarkanā līnija – 0,06 km; 0,018 ha.
Atbilstoši Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras 16.09.2020. nosacījumos Nr. 671/7/1-14 norādītajam un aktuālajai informācijai Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē (xxxx://xxxxxxxxx.xxxx.xxx.xx, skatīts 07.07.2021.) Lokālplānojuma teritorijā neatrodas neviens no valsts ģeodēziskā tīkla punktiem.
3. LOKĀLPLĀNOJUMA RISINĀJUMU APRAKSTS UN PAMATOJUMS
3.1. Mārupes novada teritorijas plānojuma grozījumu nepieciešamības pamatojums
Saskaņā ar spēkā esošo Mārupes novada teritorijas plānojumu Lokālplānojuma teritorijas daļa (zemes vienība “Lamberti–1”, Mārupe, Mārupes pag., Mārupes nov.) atrodas jauktas centru apbūves teritorijā (JC1) un daļēji autotransporta infrastruktūras objektu (TR) teritorijā, savukārt otra Lokālplānojuma teritorijas daļa (zemes vienība Xxxxxxx xxxx 000, Xxxxxx, Mārupes pag., Mārupes nov.) atrodas jauktas centru apbūves teritorijā (JC1) un daļēji autotransporta infrastruktūras objektu (TR) teritorijā.
APZĪMĒJUMI:
Lokālplānojuma teritorija
Jauktas centru apbūves teritorija (JC1) Darījumu un vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve(RD)
Darījumu un apkalpes objektu apbūves teritorija (PD)
Savrupmāju apbūves teritorija (DZS) Mežaparku apbūves teritorija (DZS2) Tehniskās apbūves objekti (TA) Autotransporta infrastruktūras objekti (TR) Sarkanā līnija
Attēls Nr.21 Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums Mārupes novada teritorijas plānojumā
Zemes vienībām, kas robežojas ar Lokālplānojuma teritoriju plānotā (atļautā) izmantošana ir noteikta kā Jauktas centru apbūves teritorija (JC1), Tehniskās apbūves objektu teritorija (TA), Mežaparku apbūves teritorija (DZS2) un Autotransporta infrastruktūras objektu teritorija (TR) (skatīt 21.attēlu).
Priekšstata gūšanai turpinājumā sniegts Lokālplānojuma teritorijā esošo funkcionālo zonu un tajās atļauto izmantošanu un apbūves parametru raksturojums.
Jauktas centra apbūves teritorijas (JC) atļautā izmantošana un apbūves rādītāji
Jauktas centra apbūves teritorijas JC ir daudzfunkcionālas teritorijas blīvi apdzīvotās vietās, kas kalpo kā novada vai ciema centrs, kā arī apbūves teritorijās, kuras nākotnē plānots attīstīt par šādiem centriem. Jauktas centra apbūves teritorijas ir izvietojamas Mārupes novada centrā, Lielās ielas un Xxxxx Xxxxxx gatves krustojuma tuvumā un izstrādātā Bieriņu purva teritorijā.
ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA – daudzdzīvokļu dzīvojamie nami, vienas vai divu ģimeņu mājas, rindu mājas, tirdzniecības un apkalpes objekti, biroju ēku apbūve, kultūras un izglītības iestādes, pārvaldes iestādes, daudzfunkcionālu kompleksu apbūve, sporta ēkas un būves, tūrisma un atpūtas iestādes, ārstniecības un veselības aprūpes iestādes, sociālās aprūpes iestādes, reliģiskās iestādes.
PAPILDIZMANTOŠANA – publiskas ārtelpas, autostāvvietas, garāžas, aizsardzības un drošības iestāžu apbūve, lauksaimnieciskā izmantošana.
PALĪGIZMANTOŠANA – inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti, objekti, kas nepieciešami teritorijas apkalpei, ja šo objektu ekspluatācija nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus.
ZEMES VIENĪBAS MINIMĀLĀ PLATĪBA - 1000 m² savrupmāju apbūvei, 2000 m² publisku objektu apbūvei, 10 000 m² darījumu objektu apbūvei, savukārt daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām aprēķinot 200 m² uz vienu dzīvokli, bet ne mazāka par 5000 m².
Zemes vienības maksimālais apbūves blīvums – 50%. Minimālā brīvā teritorija – 30%.
Maksimālais apbūves stāvu skaits 5 stāvi. Vispārīgi apbūves nosacījumi:
- zemes vienībās, kur izvietojami Publiski un Darījumu objekti, jāveido publiski pieejama ārtelpa (apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi u.c.) vismaz 30 % no teritorijas kopējās platības.
- katrā zemes vienībā ir jāizvieto tā funkcionēšanai nepieciešamais autostāvvietu daudzums.
- pēc jauktās centru apbūves teritorijas apbūves precizēšanas ar lokālplānojumu vai detālplānojumu norādītajai atļautajai izmantošanai ir piemērojami attiecīgās atļautās izmantošanas apbūves parametri saskaņā ar Mārupes teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.
- teritorijās, kur piekļaujas savrupmāju dzīvojamā apbūve, jāsaglabā tradicionālo ēku augstumu un stāvu skaitu, nepārsniedzot trīs stāvus.
Īpaši apbūves nosacījumi jauktai centru apbūves teritorijai JC1, kas veidojama izstrādātā Bieriņu purva teritorijā:
- teritorijā obligāti veicama Mārupes teritorijas plānojuma detalizācija, izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu. Jauktas centru apbūves teritorijas atļautā izmantošana stājas spēkā tikai pēc tās precizēšanas ar lokālplānojumu vai detālplānojumu.
- lokālplānojumā vai detālplānojumā bez normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ir jāizstrādā teritorijas apbūves arhitektoniski telpiskā kompozīcija.
- apbūve teritorijā ir jāveido kompozicionāli vienota. Apbūvē jāpielieto dažāda augstuma ēkas, kā arī pielietojot arhitektoniskus akcentus ēku būvapjomos teritorijas piekļuves un galveno publisko objektu akcentēšanai.
- pirms teritorijas apbūves uzsākšanas ir veicami pasākumi zemsedzes izveidošanai. Pirms teritorijas apbūves uzsākšanas ir pieļaujama kūdras un smilšu ieguve, reljefa izveidošana, mākslīgu ūdenskrātuvju veidošana.
- pirms apbūves uzsākšanas ir jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana, ielu un pieejamo inženierkomunikāciju izbūve.
Autotransporta infrastruktūras objektu teritorijas (TR) atļautā izmantošana un apbūves rādītāji
Autotransporta infrastruktūras objektu teritorijas (TR) ir paredzētas valsts ceļu, pašvaldības ielu un ceļu tīkla elementu un inženierkomunikāciju izvietošanai.
Atbilstoši SLP zemi ielu sarkano līniju koridoru robežās atbilstoši attiecīgajā teritorijā plānotajai (atļautajai) izmantošanai un normatīvajiem aktiem atļauts izmantot – apzaļumotu teritoriju ierīkošanai un kopšanai, teritoriju labiekārtošanai, apstādījumu ierīkošanai, inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, transportlīdzekļu stāvvietu izbūvei, ielu, ceļu, ietvju, laukumu un piebrauktuvju izbūvei, meliorācijas un lietus notekūdeņu kanalizācijas būvju izbūvei un ierīkošanai, gājēju un velosipēdu ceļu ierīkošanai.
Kā jau minēts iepriekš šī Lokālplānojuma paskaidrojuma raksta 2.4. sadaļā (Transporta infrastruktūra un piekļuve), tad saskaņā ar SLP Zeltiņu iela (CIII kategorijas iela) ir iekšējos vidējos centrus savienojošā iela, savukārt projektētā Bieriņu iela (posmā no Zeltiņu ielas līdz Dzērveņu ielai, DIV kategorijas iela) ir savienojoša piekļūšanas iela.
APBŪVES NOSACĪJUMI –
Plānojot jaunas ielas, atbilstoši noteiktajai ielas klasifikācijai jāparedz šādi ielas parametri:
- CIII kategorijas ielas platums starp ielu sarkanajām līnijām ne mazāks kā 25 metri, brauktuves minimālais platums 7 metri;
- DIV kategorijas ielas platums starp ielu sarkanajām līnijām ne mazāks kā 15 metri, brauktuves minimālais platums 5,5 metri;
- pieslēgumu veidošana pie CIII kategorijas ielu brauktuvēm pieļaujama ne tuvāk par 50 metriem no krustojuma (no ielas ass līnijas);
- pieslēgumu veidošana pie DIV kategorijas ielu brauktuvēm pieļaujama ne tuvāk par 20 metriem no krustojuma (no ielas ass līnijas);
- ielām un piebrauktuvēm, kā arī laukumu brauktuvēm, transportlīdzekļu stāvvietām un ietvēm jābūt ar cietu segumu, kas izbūvējami pēc visu nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūves.
- plānojot jaunas DIV vai EV kategorijas ielas, nav pieļaujams tās veidot kā strupceļus, izņemot gadījumus, kad tehniski vai juridiski nav iespējami citi risinājumi. Strupceļa ielas izveides gadījumā jāievēro, ka: 1) strupceļa ielas garums nedrīkst pārsniegt 60 metrus; 2) strupceļa ielas galā jāierīko pagaidu vai patstāvīgs autotransporta apgriešanās laukums minimāli 12 x 12 metri vai loku ar minimālo diametru 16 metri;
- ielu un ceļu krustojumos un pieslēgumos brauktuvju noapaļojuma rādiusus jāpieņem ne mazākus par
8 metriem, bet transportlīdzekļu stāvlaukumos - ne mazākus par 12 metriem. Projektējot piebrauktuves dzīvojamām ēkām, kur paredzēta tikai vieglo automašīnu satiksme, brauktuvju noapaļojumu rādiusu minimālos lielumus var samazināt attiecīgi līdz 3 metriem, savukārt projektējot brauktuvju noapaļojuma rādiusus ielās ar sabiedrisko transportu un kravas transportu, jāņem vērā šo transporta līdzekļu gabarītus.
- vispārīgā gadījumā apbūves teritorijās, izvietojot jaunu apbūvi jāievēro būvlaide 6 metru attālumā no ielas sarkanās līnijas, izņemot SLP noteiktos citus būvlaižu veidus un attālumus, kas nav attiecināmi uz konkrēto situāciju.
Šobrīd spēkā esošajā Mārupes novada teritorijas plānojumā atļautā izmantošana un apbūves nosacījumi (Lokālplānojuma teritorija galvenokārt atrodas Jauktas centru apbūves teritorijā) neļauj īstenot teritorijas attīstības ieceri – darījumu un vieglās ražošanas objektu apbūvi, kas radītu priekšnoteikumus teritorijā jau esošu uzņēmumu darbības paplašināšanai un Eiropas Savienības finanšu instrumentu piesaistei to uzņēmējdarbības attīstībai.
Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma definīcijā ietverto skaidrojumu, lokālplānojumu var izstrādāt teritorijas plānojuma grozīšanai. Teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zonējuma vai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas izstrādā kā lokālplānojumu.
Līdz ar to šajā plānošanas procesā Lokālplānojuma teritorijā ietvertajām zemes vienībām “Lamberti-1”, Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā, un Xxxxxxx xxxx 000, Xxxxxx, Mārupes pagastā, Mārupes novadā, tiek izstrādāts Lokālplānojums, lai grozītu spēkā esošajā teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu uz atbilstošu paredzētajai plānotajai darbībai – darījumu, vieglās ražošanas un loģistikas objekta attīstībai, lai radītu priekšnoteikumus teritorijā jau esošu uzņēmumu darbības nodrošināšanai un paplašināšanai, kā arī Eiropas Savienības finanšu instrumentu piesaistei to uzņēmējdarbības attīstībai.
3.2. Plānotā Lokālplānojuma teritorijas izmantošana
Šajā sadaļā turpmāk aprakstītajai iecerei ir informatīvas raksturs, tā tiks precizēta atbilstoši Lokālplānojuma risinājumiem u.c. noramtīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Attīstības iecere paredz Lokālplānojuma teritorijas zemes vienībā “Lamberti-1”, Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā paplašināt uzņēmuma AS “XXXXXX Xxxxxxxxx” esošās ražotnes Xxxxxxx xxxx 000, Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā, darbību un izbūvēt zemesgabalā biroju ēku ar vieglās rūpniecības funkciju un palīgēku – palešu noliktavu. Saskaņā ar izstrādes stadijā esošo būvniecības ieceres dokumentāciju, ko izstrādā SIA “MARK arhitekti”, plānots, ka galvenā ēka sastāvēs no trim funkcionālajām zonām (aptuveni līdzīgās daļās), kuras savienojas vienā apjomā: biroju daļa, ražošanas daļa un noliktavas daļa. Ēka biroju daļā paredzēta 3 (trīs) stāvu augstumā (12m), pārējās daļās 2 (divu) stāvu augstumā. Apbūves arhitektoniskais tēls veidots, ņemot vērā funkcionālās prasības katrai ēkas funkcionālajai daļai.
Attēls Nr.22 Plānotās ēkas vizualizācija (avots: SIA “MARK arhitekti”)
Ēkā būs viena galvenā ieeja un vairākas evakuācijas izejas. Prognozētais ēkas apbūves laukums 7060 m2, autostāvvietu skaits 95, apbūves blīvums ~33%, brīvās teritorijas rādītājs – ~ 40%.
Ēkas novietojums zemesgabalā sadala teritoriju trīs funkcionālajās ārtelpas zonās:
• reprezentatīvā zona;
• zaļā zona;
• ražošanas, noliktavas saimnieciskā zona.
Iebraukšana Lokālplānojuma teritorijā plānota no diviem pieslēgumiem, t.i., viens pieslēgums no Zeltiņu ielas, otrs pieslēgums no Bieriņu ielas. Uzsākot Lokālplānojuma izstrādi, Lokālplānojuma teritorijā katra zemes vienība piederēja citam nekustamā īpašuma īpašniekiem. Lokālplānojuma izstrādes laikā ir noticis darījums, kā rezultātā zemes vienības „Lamberti-1” īpašnieks ir kļuvis arī par zemes vienības Xxxxxxx xxxx 000 īpašnieku. Abu nekustamo īpašumu īpašnieks plāno esošās zemes vienības apvienot vienā zemes vienībā. Satiksme teritorijā veidojama tādējādi, lai nodrošinātu ērtu piekļūšanu katram plānotajam objektam atbilstoši tā funkcijai, piemēram ēkas reprezentatīvajai zonai ar galveno ieeju vai ražošanas un noliktavas saimnieciskajai zonai, kā arī attiecīgajai autostāvvietai. Abas funkcionālās zonas savstarpēji savieno plaša zaļā zona, kura no vienas puses ir vērsta pret zemesgabalam pieguļošo mežu, no otras ir pavērsta pret ēkas biroju daļu.
Attēls Nr.23 Informatīvs sākotnējās plānotās apbūves ieceres zemes vienībā “Lamberti-1” ģenerālplāns (avots: SIA “MARK arhitekti”)
Attēlā Nr. 23 informatīvos nolūkos attēlota sākotnējā apbūves iecere, kas tiks precizēta atbilstoši Lokālplānojuma risinājumiem, paredzot ražošanas ēkas autostāvietas zemes vienībā Zeltiņu iela 112, vienlaikus precizējot transporta organizāciju Lokālplānojuma teritorijā.
Esošajā situācijā zemes vienībā “Lamberti-1” neatrodas vērā ņemami koki, esošie ir ar no 5 līdz 10 cm stumbru diametrā. Plānots veidot intensīva blīvuma koku apstādījumu zonu gar zemesgabala dienvidrietumu puses robežu tādējādi telpiski norobežojoties no blakus zemesgabalam esošās tehniskās apbūves teritorijas, kā arī veidot divpakāpju stādījumus gar Lokālplānojuma teritorijas dienvidu un austrumu puses robežu, tādējādi mazinot iespējamo ietekmi uz esošo vai plānoto dzīvojamo apbūvi.
Ēkā plānots veikt kosmētikas ražošanu pēc līdzīgiem principiem kā esošajā ražotnē Xxxxxxx xxxx 000, Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā. Vienīgais izņēmums – jaunajā ēkā netiks veikta ziepju ražošana (tā tiks saglabāta un veikta tikai esošajā ražotnē Xxxxxxx xxxx 000). Minētais izņēmums ir būtisks elements arī attiecībā uz vides novērtējumu, jo ziepju ražošanai tiek izvirzītas augstākas prasības, un pašreizējā ražotnē ziepju dēļ jau bija nepieciešams saņemt B kategorijas piesārņojuma atļauju. Plānotā ražotne (un arī ēka kopumā) būs ar zemu vides piesārņojumu (emisijām). Produktu kategorijas, ko plānots ražot jaunajā ražotnē zemes vienībā “Lamberti-1” ir krēmi, losjoni, šampūni, balzāmi, dekoratīvā kosmētika, lūpu balzāmi, kosmētiskās eļļas u.c.
Tā kā pašreizējā ražotne telpu platības ziņā ir ļoti noslogota, uz jauno ražotni plānots pārcelt daļu darbību, kas tiek veiktas pašreizējā ražotnē, līdz ar ko attiecīgi transporta slodze palielināsies tikai daļēji. Pamatā materiālu un izejvielu piegādes un gatavās produkcijas aizvešana tiek veikta ar kravas mikroautobusiem, kam
ir mazāka noslodze uz transporta infrastruktūru. Kopumā jaunā ražotne neradīs pamanāmu slodzi uz Mārupes novada transporta infrastruktūru, papildus jau esošajām transporta plūsmām, dienā uz ražotni varētu doties 10 kravas mikroautobusi, 5 kravas mašīnas ar masu līdz 7,5 t un 3 autofurgoni.
Tā kā Lokālplānojuma izstrādes gaitā tā teritorijas daļai jeb zemes vienībai Xxxxxxx xxxx 000, Mārupē ir mainījies īpašnieks no SIA “EHRLE” uz AS “XXXXXX Xxxxxxxxx”, tad tiek prognozēts, ka šī zemes vienība tiks attīstīta kopsakarā ar plānoto apbūves ieceri zemes vienībā “Lamberti-1” (zemes vienības plānots apvienot), Mārupē un AS “XXXXXX Xxxxxxxxx” darbības virzieniem, tā piemēram attīstot nelielas noliktavas apbūvi, kur iespējams kādā no tās daļām tiks veiktas atsevišķas komplektēšanas darbības, kas būtu definējamas kā vieglā ražošana ar zemu piesārņojuma līmeni un nelielu transporta plūsmu.
Lokālplānojuma teritorijā nav plānots izvietot tādus uzņēmumus, kuru rezultātā rodas būtisks piesārņojums, tostarp vides troksnis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus.
Tā kā Lokālplānojuma teritorija tieši nerobežojas ar esošu dzīvojamo ēku apbūvi (tuvākā esošā savrupmāja Xxxxxxxxxx xxxx 0, Mārupē, Mārupes pag., Mārupes nov., kadastra apzīmējums 80760031026001, atrodas ~130 m attālumā no Lokālplānojuma teritorijas zemes vienības “Lamberti-1” un
~110 m attālumā no zemes vienības Xxxxxxx xxxx 000 Zeltiņu ielas nepāra numuru pusē), taču perspektīvā šādu apbūvi arī pieļauj veidot Mārupes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Jauktas centru apbūves teritorijā (JC1) un Mežaparku apbūves teritorijā (DZS2), tad plānoto ēku izvietojumā tiks palielināti normatīvi noteiktie attālumi līdz perspektīvajai dzīvojamai (attiecīgi rindu māju un savrupmāju) apbūvei Lokālplānojuma teritorijas austrumu daļai piegulošajā Detālplānojuma teritorijā un dienvidu daļai pieguļošajā zemes vienībā “Kabiles”, Mārupē (kadastra apzīmējums 8076 006 0011). Tā piemēram, zemes vienībā Xxxxxxx xxxx 000 paredzēts noteikt apbūves līniju 9 m attālumā no projektētās Bieriņu ielas sarkanās līnijas, savukārt Lokālplānojuma teritorijas dienvidu daļā paredzēts atļaut apbūvi izvietot ar 4 m atkāpi no pašvaldības nozīmes ūdensnotekas aizsargjoslas (10 m), tādējādi papildus nodrošinot iespēju šajā joslā veidot divpakāpju stādījumus iespējamā kaitējuma novēršanai un apkārtnes dzīvojamo zonu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Lai mazinātu risku par iespējamā trokšņu līmeņa pārsniegšanu, plānotā apbūve tiks veidota mūsdienīgi un ilgtspējīgi, izmantojot tādas tehnoloģijas un tādus būvniecības materiālus, kas slāpē troksni, nerada vides piesārņojumu un ir vizuāli pievilcīgi. Papildus trokšņa līmeņa mazināšanai (ja nepieciešams) riska zonās veidojami, piemēram, divpakāpju stādījumi.
3.3. Lokālplānojuma funkcionālā zonējuma un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu priekšlikums
Lokālplānojuma izstrādes pamatojums ir spēkā esošā Mārupes novada teritorijas plānojuma grozījumu nepieciešamība, lai radītu priekšnoteikumus turpmākajai daudzfunkcionāla darījumu, ražošanas objekta un ar to funkcionāli saistītas tehniskās un labiekārtojuma infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, kā arī satiksmes organizācijai. Tādejādi Lokālplānojuma priekšlikums ietver funkcionālā zonējuma grozīšanu Lokālplānojuma teritorijā, piemērojot teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (turpmāk – TIAN) inovatīvas un videi draudzīgas apbūves būvniecībai, kur tiks izvietoti darījumu un vieglās ražošanas objekti. Lokālplānojuma risinājumi groza spēkā esošajā Mārupes novada teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu Lokālplānojuma teritorijā no Jauktas centra apbūves teritorijas (JC1) uz Jauktas centra apbūves teritoriju (JC3). Teritorijas plānojumā noteikto ielu sarkano līniju novietojums netiek grozīts, līdz ar ko
iepriekšējās robežās tiek saglabāts Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) novietojums Zeltiņu ielā un projektētajā Bieriņu ielā. Atbilstoši SLP noteiktajam regulējumam un atbilstoši ielu kategorijai abām ielām noteikta būvlaide 6 m. Pašvaldības pieprasījums palielināt projektētās Bieriņu ielas būvlaidi no 6 m uz 9 m (vienas zemes vienības Xxxxxxx xxxx 000 ietvaros) eošajā situācijā nav pamatots. Arī publiskai apspriešanai nodotā Detālplānojuma risinājumi neparedz mainīt Projektētās Bieriņu ielas sarkanās līnijas, vienlaikus nemainot arī būvlaidi 6 m. Taču, ņemot vērā Lokālplānojuma teritorijā plānoto attīstāmo funkciju, kas varētu radīt nelielu ietekmi uz apkārtnes esošo un perspektīvo dzīvojamās apbūves zonas dzīves kvalitāti, Lokālplānojuma risinājumi paredz noteikt apbūves līniju 9 m attālumā no projektētās Bieriņu ielas sarkanās līnijas, t.i., veidot jaunu apbūvi zemes vienībā Zeltiņu ielā 112 būs iespējams ar papildu 3 m atkāpi no būvlaides (6 m) (gadījumam, ja ar citu plānošanas dokumentu projektētajai Bieriņu ielai tiek paplašinātas ielas sarkanās līnijas).
Funkcionālā zonējuma priekšlikums Lokālplānojuma teritorijā atspoguļots attēlā Nr.24.
Attēls Nr.24 Funkcionālā zonējuma priekšlikums Lokālplānojuma teritorijā (autors: X.Xxxxxxx)
Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumos Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.240) noteikto funkcionālo zonu klasifikāciju, paredzot atbilstošus teritorijas izmantošanas veidus.
Savulaik izstrādātajā Mārupes novada teritorijas plānojuma grozījumu projektā (tostarp publiski apspriestajā 3.0 redakcijā) tā risinājumi paredzēja Lokālplānojuma teritoriju noteikt kā Jauktas centra apbūves teritorijas apakšzonu JC4, kas pamatā ietvēra darījumu un pakalpojumu apbūvi, un kā papildizmantošanu pieļāva vieglās ražošanas uzņēmumu attīstību, galvenokārt pie galvenajiem autoceļiem, teritorijās, kurās ir trokšņa robežvērtību pārsniegumi, teritorijās, kur jau šobrīd ir šāds izmantošanas veids (piemēram, Zeltiņu iela) un plašās teritorijās pie Starptautiskās lidostas “Rīga”.
Tādējādi secināms, ka tā laika plānojuma risinājumi pēc būtības atbilst Attīstītāja šī brīža attīstības iecerei Lokālplānojuma teritorijā un būtu pieņemami. Ņemot vērā, ka 10.06.2020. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz Mārupes novada teritoriju un turpmākajām rīcībām attiecībā uz teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi (līdz 31.12.2025. jaunizveidotajām novadu domēm ir jāpieņem saistošie noteikumi par apvienotā novada teritorijas plānojumu), ar Mārupes novada domes 02.09.2020. sēdes lēmumu Nr.8 Teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde tika izbeigta. Līdz ar to šobrīd nav prognozējams, kad tiks uzsākta jauna Mārupes novada teritorijas plānojuma izstrāde.
Lokālplānojuma attīstības iecere (plānotie teritorijas izmantošanas veidi) pēc būtības atbilst izbeigtā Teritorijas plānojuma grozījumos paredzētajam risinājumam, kā arī Mārupes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2013.-2026. gadam noteiktajam. (skatīt Lokālplānojuma 3.4. apakšnodaļu)
Jauktas centra apbūves teritorijā (JC) šobrīd plānotā (atļautā) izmantošana atļauj daudzfunkcionāla rakstura apbūvi blīvi apdzīvotās vietās – gan dzīvojama, tirdzniecības un pakalpojumu, publiska rakstura objektus, publiskās ārtelpas, autostāvvietas, garāžas, lauksaimniecisko izmantošanu, inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu būvniecību u.tml., taču izņemot vieglās ražošanas objektu izbūvi. Saskaņā ar spēkā esošo Mārupes novada teritorijas plānojumu Jauktas centra apbūves teritorijā (JC) ir pieļaujami šādi apbūves rādītāji: zemes vienības maksimālais apbūves blīvums 50%, zemes vienības minimālā brīvā teritorija 30%, maksimālais apbūves stāvu skaits 5 stāvi.
Lokālplānojuma risinājumi paredz grozīt teritorijai galvenās izmantošanas, papildizmantošanas veidus, kā arī noteikt jaunus apbūves rādītājus Jauktas centra apbūves teritorijā (JC3).
Jauktas centra apbūves teritorijas galvenie izmantošanas veidi ir:
- biroju ēku apbūve (12001);
- tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002);
- labiekārtota publiskā ārtelpa (24001), kas ietver sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejamas teritorijas un telpu, ko veido ceļi, ielas, laukumi, publisku ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.
Papildizmantošanas veidi ir:
- vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra (13001).
Palīgizmantošana:
- inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti (14001);
- objekti, kas nepieciešami teritorijas apkalpei, ja šo objektu ekspluatācija nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus.
Apbūves rādītāji:
- maksimālais apbūves blīvums - 60%, savukārt ar vieglo ražošanu saistīto noliktavu apbūvei maksimālais blīvums līdz 25%;
- minimālā brīvā teritorija - 40%;
- maksimālais stāvu skaits – 3 stāvi.
3.4. Lokālplānojuma risinājumu atbilstība Mārupes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai
Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24.panta otro daļu pēc vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas spēkā stāšanās, lokālplānojumā var grozīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, ciktāl lokālplānojums nav pretrunā ar vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.
Saskaņā ar Mārupes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2013.-2026. gadam (turpmāk – Mārupes IAS) minēto, ekonomiskā attīstība ir viens no Mārupes novada attīstības stūrakmeņiem.
Kā viens no novada apbūves elementiem Mārupes IAS norādīts – pievilcīgas un viegli sasniedzamas ar inženierinfrastruktūru aprīkotas darījumu un ražošanas teritorijas. Jauni darījumu un ražošanas objekti ir koncentrējami šim mērķim atbilstošās teritorijās, tuvināti transporta infrastruktūras elementiem – pie valsts autoceļiem, esošās un jaunveidojamās dzelzceļa trases un starptautiskās lidostas „Rīga” tuvumā, jo vienkārša pieejamība ir viens no veiksmīgas funkcionēšanas pamatnosacījumiem. Savukārt viena no pamatnostādnēm darījumu jomā ir – darījumu vidi strikti nodalīt no dzīvojamās vides, darījumu objektus izvietojot pie tranzīta transporta ceļiem un mezgliem.
Saskaņā ar Mārupes IAS iekļauto novada telpisko perspektīvu, Lokālplānojuma teritorija atrodas intensīvas publiskās apbūves teritorijā un robežojas ar darījumu un ražošanas teritorijām, kuru apkārtnē plānotas reprezentatīvām darījumu teritorijām (tirdzniecības un apkalpes teritorijas) un loģistikas pakalpojumiem paredzētās teritorijas. Mārupes ekonomisko pamatu un darbavietu nodrošinājumu veido augsti attīstītas ražotnes un darījumu objekti.
Attēls Nr.25 Mārupes novada telpiskā perspektīva Mārupes IAS
Darījumu teritoriju pievilcīguma nodrošināšanai Mārupes novadā ir atbalstāmi augstvērtīgi ēku arhitektoniskie risinājumi, kas veido ražošanas un darījumu teritoriju individuālās iezīmes un ļauj veiksmīgi orientēties kopējā novada kompozicionālajā telpā.
Tā kā Lokālplānojuma teritorija atrodas tieši pie Zeltiņu ielas un salīdzinoši nelielā attālumā (220 m) no Stīpnieku ceļa (valsts autoceļš V-15) un attīstības iecere paredz izbūvēt teritorijā daudzfunkcionālu objektu (kas ietver gan darījumu, gan pakalpojumu, gan arī vieglās ražošanas rakstura apbūvi), kā arī ņemot vērā, ka posmā no Lokālplānojuma teritorijas līdz Stīpnieku ceļam abpus Zeltiņu ielai ir jau vēsturiski izveidojušies dažādi darījumu, tostarp arī vieglas ražošanas, rakstura objekti, tad Lokālplānojuma teritorijas attīstības iecere nav pretrunā Mārupes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2013.-2026. ietvertajiem principiem un pamatnostādnēm.
3.5. Funkcionālā zonējuma grozījumu pamatojums
1) Spēkā esošajā Mārupes novada teritorijas plānojumā noteiktā atļautā izmantošana un apbūves nosacījumi Lokālplānojuma teritorijā (lielākā daļa teritorijas atrodas Jauktas centra apbūves teritorijā JC1) neļauj īstenot attīstības ieceri – daudzfunkcionāla darījumu, vieglās ražošanas un loģistikas objekta būvniecību.
2) Saskaņā ar Lēmumu, kā arī Lokālplānojuma darba uzdevumu, tā izstrādē jāievēro Mārupes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2026.gadam, paredzot teritorijas izmantošanu saskaņā ar Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam grozījumu projektā paredzētajiem risinājumiem atļautajai izmantošanai un apbūves nosacījumiem pēc būtības.
3) Lokālplānojuma teritorijas attīstības iecere – daudzfunkcionāla darījumu, vieglās ražošanas uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamās apbūves un infrastruktūras objekta būvniecība atbilst Mārupes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2013.-2026.gadam paredzētai teritorijas telpiskajai perspektīvai un atbalsta pašvaldības attīstības ilgtermiņa redzējumu un stratēģiskos mērķus. Pēc būtības iecere arī atbilda savulaik izstrādātajam un publiski apspriestajam Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam grozījumu projektam (3.0 redakcijai). Lokālplānojuma teritorijā un tās apkārtnē bija noteikta Jaukta centra apbūves teritorijas apakšzona JC4, kas ietvēra darījumu un pakalpojumu apbūvi, un kā papildizmantošanu pieļāva vieglās ražošanas uzņēmumu attīstību.
4) Nav plānotas darbības, kas noteiktas likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. un 2.pielikumā, tajā skaitā netiek plānotas rūpnieciskās teritorijas. Lokālplānojuma teritorijā nav plānots izvietot uzņēmumus, kuru darbības rezultātā rodas būtisks piesārņojums, tajā skaitā vides troksnis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus. Būvju telpu grupas plānots veidot aptuveni līdzīgās daļās – birojiem un komerciāla raksturu telpām pakalpojumu un darījumu sniegšanai, vieglajai ražošanai un noliktavām.
5) Lokālplānojuma risinājumos iekļauti pasākumi apkārtnē esošās dzīvojamās apbūves teritoriju aizsardzībai un iespējamo ietekmju mazināšanai – aizsargstādījumu buferzonu veidošana, minimālo attālumu starp būvēm palielināšana, plānoto būvju izvietošana teritorijā, ievērojot insolācijas prasības, kā arī mazinātu tehnoloģisko trokšņu ietekmi.
6) Vides pārraudzības valsts birojs 03.12.2020 pieņēma lēmumu 4-02/81 “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu” Lokālplānojumam. Funkcionālā zonējuma grozīšana un Lokālplānojuma īstenošana neatstās būtisku, nelabvēlīgu ietekmi uz teritoriju, kā arī neapdraudēs apkārtējo
iedzīvotāju dzīves apstākļus trokšņa un gaisa piesārņojuma dēļ, neradīs risku cilvēka veselībai un videi kopumā.
3.6. Satiksmes organizācijas risinājumi
Lai novērtētu Lokālplānojuma teritorijā plānotā objekta transporta noslodzi nākotnē, tika veikta Transporta izpēte, kas pilnā apjomā pievienota Lokālplānojuma sadaļai Kopsavilkums.
Atbilstoši Attīstītāja sniegtajai informācijai saistībā ar esošajiem un plānotajiem transporta plūsmu virzieniem (piemēram, izejošo kravu plūsma ar AS “XXXXXX Xxxxxxxxx” gatavo produkciju), tad galamērķi ir transporta kompāniju un kurjerpasta uzņēmumu noliktavas/šķirošanas bāzes, kur kravas tiek sadalītas tālākajiem mērķiem. Sadarbība ir ar tādām kompānijām kā DHL, DPD, TNT, FEDEX, Latvijas Pasts. No visiem minētajiem, izņemot DPD, šķirošanas centri ir Mārupē, vien dažu kilometru attālumā. Savukārt DPD šķirošanas centrs atrodas Rīgā, Ganību dambī. Izejošās kravu plūsmas parasti tiek organizētas ar kravas mikroautubusiem un mazajām smagajām mašīnām līdz 7,5 t.
Lokālplānojuma teritorijai piekļūšanu paredzēts nodrošināt no Zeltiņu ielas un projektētās Bieriņu ielas sarkanajām līnijām – zemes vienībai ‘Lamberti-1” izveidojot tiešu pieslēgumu Zeltiņu ielai, savukārt zemes vienībai Xxxxxxx xxxx 000 izveidojot tiešu pieslēgumu projektētajai Bieriņu ielai, kas daļēji ir kā esošs piebraucamais ceļš. Tā kā projektētās Bieriņu ielas dabā esošais posms no Zeltiņu ielas sarkanajām līnijām līdz Lokālplānojuma teritorijai šķērso vairākus nekustamos īpašumus, t.i., Xxxxxxx xxxx 000, Zeltiņu ielā 110 un Zeltiņu ielā 114, uz kuriem īpašuma tiesības ir nostiprinātas trešajām personām, līdz ar ko piekļūšanas nodrošināšanai nepieciešams minēto īpašnieku saskaņojums. Šobrīd norit darbs pie vienošanās noslēgšanas ar visu iesaistīto nekustamo īpašumu īpašniekiem par ceļa servitūta nodibināšanu. Savukārt par projektētās ielas posma izbūvi atbilstoši normatīvo aktu prasībām ar iesaistīto īpašumu īpašniekiem slēdzama atsevišķa vienošanās.
Attēls Nr.26 Projektētās Bieriņu ielas posma no Lokālplānojuma teritorijas līdz Zeltiņu ielai fotofiksācija (avots: LBeilas privātais arhīvs)
Brīdī, kad atbilstoši Mārupes novada teritorijas plānojumam un detalizētajai transporta attīstības shēmai būs izbūvēta perspektīvā Bieriņu iela, tad piekļuvi zemes vienībai Xxxxxxx xxxx 000 būs iespējams nodrošināt no šīs jaunās izbūvētās ielas, tā kā zemes vienība piekļaujas perspektīvajai Bieriņu ielai.
Bieriņu ielas sarkano līniju maiņa (paplašināšana) Lokālplānojuma izstrādes ietvaros netiek plānota. Izstrādātāju ieskatā, paredzot tikai vienai zemes vienībai (Xxxxxxx xxxx 000) platākas sarkanās līnijas, kopējais mērķis netiks sasniegts. Tāpēc visā Lokālplānojuma teritorijā tiek noteikta būvlaide 6 m, taču projektētajā Bieriņu ielā, ņemot vērā pašvaldības pieprasījumu, x.xx. blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku ierosinājumus kopsakarā ar plānoto ieceri Lokālplānojuma teritorijā un perspektīvo dzīvojamo apbūvi apkārtnē, Lokālplānojuma risinājumi paredz noteikt apbūves līniju 9 m attālumā projektētās Bieriņu ielas sarkanajām līnijām. Tas nozīmē, ka veidot jaunu apbūvi zemes vienībā Xxxxxxx xxxx 000 būs iespējams ar papildu 3 m atkāpi no būvlaides (6m), tātad 9 m attālumā no sarkanās līnijas. Pamatotas nepieciešamības gadījumā sarkano līniju palielināšana veicama ar citu plānošanas dokumentu.
Iebrauktuvju novietojums (orientējošs) | ||
Attēls Nr.27 Plānotās pieslēgumu vietas Lokālplānojuma teritorijai, kas precizējamas Būvniecības ieceres dokumentācijā (fragments no Lokālplānojuma grafiskās daļas pielikuma ”Transporta infrastruktūras plāns)
Kā viens no Transporta izpētes secinājumiem transporta plūsmu organizācijai, tās uzlabošanai un drošībai, ņemot vērā ar Lokālplānojuma teritorijas attīstību saistīto paredzamā autotransporta pieaugumu, tika norādīts, ka perspektīvā būtu nepieciešama Stīpnieku ceļa un Zeltiņu ielas krustojuma pārbūve, izveidojot kreisās nogriešanās joslu no Stīpnieku ceļa uz Zeltiņu ielu, kuras īstenošanai izstrādājams atsevišķs būvprojekts (priekšlikuma pilnskats skatāms Transporta izpētē).
Attēls Nr.28 Stīpnieku ceļa un Zeltiņu ielas krustojuma pārbūves shēma (avots: Transporta izpēte)
Tāpat Transporta izpētē secināts, ka nepieciešams veikt projektējamajā teritorijā paredzēto iebrauktuvju risinājumu uzlabošanu, palielinot noapaļojuma rādiusus, pārceļot gājēju ietvju Zeltiņu ielai pieslēgšanās vietas un izbūvējot pie ietvju pieslēgumiem apgaismojumu.
Lai uzlabotu piekļūšanas iespējas projektējamai teritorijai autotransportam un nodrošinātu gājēju drošāku pārvietošanos, nepieciešams paplašināt iebrauktuvei uz teritorijas paredzēto auto stāvlaukumu un piegādes zonu noapaļojuma rādiusus līdz R=7m (šobrīd projektā piedāvāts 3m), tā, lai nobrauktuve būtu ērti izmantojama vienlaicīgi respektējot arī apstākli, lai iebraukšana teritorijā nenotiek ar pārāk lielu ātrumu. Vienlaikus ieteikts pārvietot projektējamās ietves pieslēgumus Zeltiņu ielai tā, lai tās pieslēgtos brauktuvei tieši pret ielas pretējā pusē esošiem pieslēgumiem, nevis pret stāvlaukumu (attēlā Nr.29 sniegtais risinājums norādīts orientējoši un tiks precizēts būvniecības ieceres dokumentācijā).
Pie nobrauktuves, vietā, kur tiek veidota gājēju pāriešanas iespēja brauktuvei, ieteicams izbūvēt apgaismojumu, nodrošinot gājēju redzamību.
Attēls Nr. 29 Plānotā iebrauktuve “Lamberti-1” stāvlaukumā, novietojums orientējošs (avots: Transporta izpēte)
3.7. Inženiertīklu apgādes risinājumi
Plānoto daudzfunkcionālo darījumu un vieglās ražošanas uzņēmuma (ja tas nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamās apbūves un infrastruktūras objektu plānots nodrošināt ar visa veida nepieciešamajiem inženiertīkliem – centralizēto ūdensapgādi un sadzīves notekūdeņu kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, elektroapgādi, gāzes apgādi, siltumapgādi un elektroniskajiem sakariem (pēc nepieciešamības), veidojot pieslēgumus tuvumā esošajiem inženiertīkliem, detalizētus risinājumus izstrādājot būvniecības ieceres dokumentācijā.
Inženiertīklus Lokālplānojuma teritorijā plānots būvēt no jauna, ņemot vērā plānotās apbūves izvietojumu un attīstības secību, kas tiks precizēta būvprojektēšanas posmā.
Visu nepieciešamo inženiertīklu un to konkrētas pieslēguma vietas pie daudzfunkcionālā darījumu un vieglās ražošanas objekta ēkām projektēšana un būvniecība tiks veikta atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumiem.
Inženiertīklu projektēšana, būvniecība un pārkārtošana veicama saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Plānoto inženierkomunikāciju izvietojumam jāatbilst 30.09.2014. MK noteikumiem Nr.574 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums".
ŪDENSAPGĀDE, SADZĪVES NOTEKŪDEŅU KANALIZĀCIJA UN LIETUS ŪDENS KANALIZĀCIJA
Teritorijas ūdensapgādes, sadzīves notekūdeņu kanalizācijas un lietus ūdens kanalizācijas risinājumi izstrādāti saskaņā ar Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 13.10.2020. nosacījumiem Nr.11.2/8430/RI/2020, Veselības inspekcijas 24.09.2020. nosacījumiem Nr.4.5.-4./21811/ un SIA „Mārupes komunālie pakalpojumi” 13.10.2020. nosacījumiem Nr. 2-6/783, kā arī ņemot vērā esošo inženiertīklu pieejamību teritorijā vai tās tuvumā.
Lokālplānojuma teritorijā plānotā daudzfunkcionālā darījumu un ražošanas objekta ēkas paredzēts pieslēgt centralizētajiem ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīkliem, kas izbūvēti Zeltiņu ielas sarkanajās līnijās iepretī plānojamās teritorijas zemes vienībai “Lamberti-1”, un/vai centralizēto ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīklu atzariem, kas izbūvēti proj. Bieriņu ielā par xxxxxxxxxxxxx (SIA “MC Properties”, reģ. Nr. 40103872324, un SIA “EHRLE”, reģ. Nr. 40103796232) finanšu līdzekļiem un nav nodoti AS “Mārupes komunālie pakalpojumi” bilancē, iepretī zemes vienībai Xxxxxxx xxxx 000.
Uz Lokālpānojuma izstrādes posmu nav zināmas precīzas objektam nepieciešamās jaudas. Konceptuālais risinājums un inženiertīklu novietojums atspoguļots Lokālplānojuma grafiskās daļas kartē “Inženierkomunikāciju plāns”, konkrētas pieslēgumu vietas plānotajiem un detalizēti risinājumi objektiem jānosaka būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes gaitā, ievērojot Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumu Nr.326 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves"” un Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumu Nr.327 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 “Kanalizācijas būves”” prasības.
Būvniecības ieceres dokumentācijā jāizstrādā lietusūdeņu novadīšanas konkrēts un detalizēts risinājums, tostarp iekļaujot lietusūdeņu uzkrājošos risinājumus (detalizēti risinās projektētājs, vērtējot konkrētā objekta kapacitāti, uzkrājošā rezervuāra nepieciešamību u.tml.).
UGUNSDROŠĪBA
Lokālplānojumā jāparedz ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi, ugunsdrošības atstarpes starp būvēm, kā arī ugunsdzēsības piebrauktuves pie būvēm atbilstoši spēkā esošajiem būvniecību reglamentējošiem normatīviem aktiem un ugunsdrošības prasībām. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi jānodrošina saskaņā ar Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumiem Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"”, Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumiem Nr.326 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves"” un citu normatīvo aktu prasībām.
Būvniecības ieceres dokumentācijā uz ūdensvada jāparedz ugunsdzēsības hidrantu izvietojums vai citi risinājumi, piemēram ugunsdzēsības dīķi, atbilstoši plānotajam apbūves blīvumam un objekta ugunsdrošības prasībām. Īstenojot Lokālplānojuma teritorijas attīstības ieceri, ugunsdrošības prasības tiks ievērotas, tajā skaitā nodrošinot divas piebrauktuves pie industriālā objekta.
SILTUMAPGĀDE
Ēku siltumapgāde tiks precizēta būvprojektēšanas posmā. Kā iespējamais siltumapgādes avots ir gāzes apgādes infrastruktūras izbūve atbilstoši konkrētā tīklu uzturētāja tehniskajiem noteikumiem, kas tiks pieprasīti projektēšanas gaitā.
ELEKTROAPGĀDE
Plānotā daudzfunkcionālā darījumu un ražošanas objekta ēku elektroapgāde iespējama no AS "Sadales tīkls" esošajiem tīkliem atbilstoši uzņēmuma tehniskajiem noteikumiem Nr. 101538196 vai Nr. 101537197, kas tiks aktualizēti būvprojektēšanas laikā.
Elektroapgādes projektēšana un būvniecība ir īpaša būvniecība, kura jāveic saskaņā ar 30.09.2014. MK noteikumiem Nr. 573 “Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi”. Plānoto inženiertīklu izvietojumam jāatbilst LBN 008-14 “Inženiertīklu izvietojums”. Pie esošajiem un plānotajiem energoapgādes objektiem jānodrošina ērta piekļūšana AS “Sadales tīkls” personālam, autotransportam u.c. to tehnikai.
Pie turpmākās projektēšanas un būvniecības, jāievēro prasības par elektrotīklu ekspluatāciju un drošību, kā arī prasības vides un cilvēku aizsardzībai, ko nosaka 05.12.2006. MK noteikumi Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 3., 8.–11. punkts, kā arī prasības par elektrotīklu, ko nosaka Enerģētikas likuma 19., 191, 23. un 24. pants.
Nosakot aprobežojumus, ievērot Aizsargjoslu likuma 35. un 45. pantā noteikto, kā arī Ministru kabineta 05.12.2006. noteikumu Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 1.–3., 8.–11. punktā noteikto. Ja nepieciešama esošo elektroietaišu pārvietošana, tad paredzēt to pārnešanu atbilstoši spēkā esošajiem likumiem, noteikumiem u.c. normatīvajiem aktiem. Esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par viņa līdzekļiem saskaņā ar Enerģētikas likuma 23. pantu. Ievērot Enerģētikas likuma 19., 19.1 pantā noteiktās prasības saistībā ar nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem sakarā ar energoapgādes komersanta objektu atrašanos tajā. Savukārt Enerģētikas likuma 23. panta pirmajā daļā
noteikais paredz, ka Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst bojāt vai pārveidot energoapgādes komersanta objektus, kas izvietoti viņa nekustamajā īpašumā, vai veikt darbības, kas kavētu citu enerģijas lietotāju apgādi. Šī paša panta otrajā un trešajā daļā noteikts, ka esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem. Savukārt nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes komersanta personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem energoapgādes komersanta objektiem, lai veiktu šo objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību īpašnieku brīdina vismaz trīs dienas pirms šo darbu uzsākšanas, bet avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez īpašnieka iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt. Savukārt 24. pantā noteikts, ka esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.
GĀZES APGĀDE
Saskaņā ar AS „Gaso” 24.09.2020. izdotajiem nosacījumiem Lokālplānojuma izstrādei Nr. 15.1- 2/3345, plānotā daudzfunkcionālā darījumu un ražošanas objekta gāzapgāde iespējama no esošajiem sadales gāzesvadiem ar spiedienu līdz 0.4 MPa, kas izbūvēti Zeltiņu ielā un īpašumā kadastra apzīmējumu 8076 003 0603.
Perspektīvā sadales gāzesvada ar spiedienu 0.4 MPa novietni projektējamo ielu sarkanajās līnijās vai inženierkomunikāciju koridoros atbilstoši Latvijas standartu (LVS), Aizsargjoslu likuma, Latvijas būvnormatīva LBN 008-14 “Inženiertīklu izvietojums” un citu spēkā esošo normatīvo dokumentu prasībām; Būvniecības ieceres dokumentācijā jāparedz perspektīvā sadales gāzesvada ar spiedienu 0.4 MPa novietni projektējamā inženierkomunikāciju koridorā atbilstoši Latvijas standartu (LVS), Aizsargjoslu likuma, Latvijas būvnormatīva LBN 008-14 “Inženiertīklu izvietojums” un citu spēkā esošo normatīvo dokumentu prasībām, kā arī iespējas gāzes pievada ar spiedienu līdz 0.4 MPa izbūvei katram patērētājam atsevišķi. Tehniskos noteikumus konkrētā objekta gāzes apgādei patērētājam jāpieprasa AS “Gaso” Gāzapgādes attīstības departamenta Jauno pieslēgumu daļā, pēc Lokālplānojuma saskaņošanas pašvaldībā.
ELEKTRONISKIE SAKARI
Saskaņā ar SIA „TET” 30.09.2020. izdotajiem nosacījumiem Lokālplānojuma izstrādei Nr.PN-107996, Lokālplānojuma risinājumi saglabā esošo sakaru kabeļu kanalizāciju.
Detalizētus sakaru komunikāciju risinājums paredz būvniecības ieceres dokumentācijā. Izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, projektējamās sakaru komunikāciju trases jāparedz zaļajā zonā vai zem trotuāra, kā arī jāparedz komunikāciju ievadus uz visām projektējamajām ēkām no projektējamajām komunikāciju trasēm. Jāparedz vietu(-as) sakaru sadales punktu ierīkošanai pie projektējamajām sakaru trasēm ekspluatācijai piemērotā vietā.
Projektēšanas un izbūves darbi veicami saskaņā ar SIA “Tet” tehniskajiem standartiem.
3.8. Meliorācijas sistēmas
Atbilstoši VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” 16.09.2020. izsniegtajiem nosacījumiem Nr. Z-1-12/1211 pie būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes jāparedz virszemes noteces uztveršanas, savākšanas un novadīšanas no būvobjekta tehniskais risinājums.
Plānoto ceļu, laukumu un ēku projektēšanas stadijā jāveic esošās meliorācijas sistēmas tehnisko izpēti lai noteiktu, vai nepieciešams veikt esošās meliorācijas sistēmas pārbūvi vai pārkātošanu, savukārt projektēšanā jāpiesaista meliorācijas sistēmu projektēšanas jomā sertificēts būvspeciālists, kas izstrādā teritorijas lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas risinājumu, kā arī pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas atjaunošanas risinājumu, ja tas nepieciešams lietus ūdeņu noteces novadīšanai. Šķērsojot drenāžas sistēmas ar inženiertehniskās apgādes tīkliem, ceļiem, laukumiem plānotām ēkām vai citām būvēm, paredz esošās drenāžas sistēmas aizsardzību vai veic tās pārbūvi.
Projektējot jaunu iebrauktuvi un caurteku pār Zeltiņu ielas novadgrāvi jāpiesaista atbilstošā projektēšanas jomā sertificēts būvspeciālists.
Meliorācijas sistēmas pārbūves būvniecības ieceres dokumentācijas tehniskie risinājumi nedrīkst pasliktināt hidromelioratīvo stāvokli blakus esošajās zemes vienībās.
Pie turpmākās projektēšanas un būvniecības jāievēro Meliorācijas likums (14.01.2010.), 16.09.2014. MK noteikumi Nr.550 “Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi”, 30.06.2015. MK noteikumi Nr.329 “Par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves””.
Plānojot būvniecību, jāizņem VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” tehniskie noteikumi un meliorāciju sistēmu būvniecības tehniskos risinājumus jāsaskaņo Zemgales reģiona meliorācijas nodaļā. Lokālplānojuma īstenošanas rezultātā nav pieļaujama melioratīvā un hidroloģiskā stāvokļa pasliktināšana tai piegulošās platībās.
3.9. Pasākumi iespējamās negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai
DABAS VIDE
Lokālplānojuma teritorija atrodas izstrādātā Bieriņu purva teritorijas tiešā tuvumā. Pēc dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols" esošās informācijas teritorijā neatrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kā arī tā nerobežojas ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
GRUNTS UN GRUNTSŪDEŅU PIESĀRŅOJUMA RISKS
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā nav datu par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām Lokālplānojuma teritorijā. Nav informācijas, ka Lokālplānojuma teritorijā vēsturiski nav atradušies ražošanas objekti, degvielas uzpildes stacijas vai veikta saimnieciskā darbība, kas varētu ietekmēt grunts un gruntsūdens kvalitāti.
Lokālplānojuma teritorija
Attēls Nr.30 Izkadrējums no Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu kartes (avots:
xxxx://xxxxxxxx.xxxxx.xx/#xxxxXxxxxxxxxXxxXxxxXxxx&xxxxxxxxxXxxxxxxx0)
Lai novērstu potenciālo augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu veicot saimniecisko darbību Lokālplānojuma teritorijā, jāievēro Ministru kabineta noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem.
GAISA KVALITĀTE
Lokālplānojuma teritorijā neatrodas objekti, kas varētu ietekmēt gaisa kvalitāti. Veicot Lokālplānojuma teritorijas apbūvi, jāparedz pasākumi gaisa kvalitātes nepasliktināšanai saskaņā ar 03.11.2009. MK noteikumiem Nr.1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”.
VIDES TROKSNIS
Lokālplānojuma teritorijā nav atļauti tādi izmantošanas veidi, kuru rezultātā rodas būtisks piesārņojums, tajā skaitā vides troksnis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus uz zemes vienības robežas un blakus esošajās zemes vienībās. Realizējot plānoto Lokālplānojuma teritorijas apbūvi, 07.01.2014. MK noteikumos Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.16) noteikto trokšņa robežlielumu (skatīt 2.1.tabulā) pārsniegšana apkārtējām dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijām netiek prognozēta.
Kā paredzamie trokšņa avoti iespējama autotransporta kustība. Iespējamais trokšņa līmenis kravas autotransporta tiešā tuvumā varētu sasniegt 60 dB(A), savukārt pie zemes vienības robežām trokšņa līmenis nepārsniegs 55 dB(A).
Ietekmi uz apkārtnē esošo dzīvojamo apbūvi papildus vides troksnim no esošā autoceļa V-15 (Stīpnieku ceļš) (būtiskākais trokšņa avots), radīs arī plānotā piebrauktuve pie Lokālplānojuma teritorijas, kā arī piegādes transporta manevri plānotā daudzfunkcionālā darījumu un ražošanas objekta teritorijā un autostāvvietās. Tomēr ņemot vērā, ka Lokālplānojuma teritorijā nav plānota lielgabarīta kravu pārvadāšana un uzglabāšana, u.tml. izmantošana, piegādes tiks risinātas ar standarta kravas transportlīdzekļiem. Līdz ar to iekšējā satiksmes plūsma neradīs būtisku vides trokšņa pieaugumu un ietekmi uz apkārtnē esošo dzīvojamo apbūvi.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir iekļauts nosacījums, ka kravas transporta stāvēšana nav atļauta pašvaldības ceļa vai piebrauktuvju malās vai tiešā dzīvojamo māju tuvumā.
Tabula 1. Vides trokšņa robežlielumi atbilstoši MK noteikumiem Nr.16
Gadījumā, ja, veicot objekta ekspluatāciju, radītais vides troksnis blakus esošajās zemes vienībās šķietami pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, veic trokšņa līmeņa izpēti. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti, izstrādā prettrokšņa risinājumus, kas var ietvert teritorijas labiekārtojuma elementus, apstādījumu joslu, troksni slāpējošu barjeru, grunts valni, ēku arhitektūru vai citus risinājumus. Nepieciešamo prettrokšņa risinājumu (žogs kā prettrokšņa siena, divpakāpju apstādījumi u.tml.), tā apjomu un veidu iekļauj būvniecības ieceres dokumentācijā.
SMAKAS
Lokālplānojuma teritorijā smaku emisijas paredzētās saimnieciskās darbības rezultātā neveidosies. Plānojot teritorijas apbūvi, izvērtē 25.11.2014. MK noteikumu Nr.724 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” prasības.
3.10. Priekšlikumi iespējamo konfliktu novēršanai
Lokālplānojuma teritorija tieši nerobežojas un tās tiešā tuvumā šobrīd arī neatrodas dzīvojamā apbūve. Lai mazinātu risku par iespējamā trokšņu līmeņa pārsniegšanu, Lokālplānojuma risnājumi paredz noteikt zemes vienībā Xxxxxxx xxxx 000 apbūves līniju 9 m attālumā no projektētās Bieriņu ielas sarkanās līnijas nolūkā veidot aizsargstādījumus un radīt iespējami mazāku ietekmi uz esošo un plānoto dzīvojamās apbūves zonu. Savukārt Lokālplānojuma teritorijas dienvidu daļā paredzēts atļaut apbūvi izvietot ar 4 m atkāpi no pašvaldības nozīmes ūdensnotekas aizsargjoslas (10 m), tādējādi papildus nodrošinot iespēju šajā joslā veidot divpakāpju stādījumus iespējamā kaitējuma novēršanai un apkārtnes dzīvojamo zonu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Lai mazinātu risku par iespējamā trokšņu līmeņa pārsniegšanu, plānotā apbūve tiks veidota mūsdienīgi un ilgtspējīgi, izmantojot tādas tehnoloģijas un tādus būvniecības materiālus, kas slāpē troksni, nerada vides piesārņojumu un ir vizuāli pievilcīgi.
Lai mazinātu iespējamo ietekmi uz apkārtnē esošajām vai perspektīvajām dzīvojamās apbūves teritorijām, būvniecības ieceres dokumentācijā var paredzēt norobežot teritoriju ar papildus aizsargstādījumu
buferzonām. Uz perspektīvās dzīvojamās teritorijas pusi (Lokālplānojuma teritorijas dienvidu un dienvidaustrumu daļā) rekomendējams paredzēt intensīvāku divpakāpju apstādījumu (koku un krūmu stādījumu) joslu, kuras platums nav mazāks par 1,5 m un paredzamais augstums nav mazāks par 2 m (kopējo buferzonas platumu precizēt projektēšanas gaitā). Detalizētus risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.
Realizējot plānoto Lokālplānojuma teritorijas apbūvi, iedzīvotāju sadzīves apstākļu pasliktināšanās netiek prognozēta.
TRANSPORTA IETEKME
Piekļūšana Lokālplānojuma teritorijai plānota no Zeltiņu ielas un perspektīvās Bieriņu ielas (pēc tās izbūves). Iespējamā transporta ietekme uz apkārtnē esošo dzīvojamās apbūves teritoriju vērtējama kā nebūtiska.
Lokālplānojuma teritorija radīs nebūtiskas izmaiņas satiksmes intensitātes plūsmā uz Valsts vietējās nozīmes autoceļu V-15 “Stīpnieku ceļš”. Intensitāte palielināsies vidēji par ~65 automašīnas diennaktī, x.xx.,
50 vieglās automašīnas un 15 piegādes/kravas transports. Satiksmes plūsmu labākai un drošākai organizācijai saskaņā ar Transporta izpēti perspektīvā ieteicams veikt krustojuma Stīpnieku ceļš un Zeltiņu iela pārbūvi, izbūvējot kreiso pagriezienu virzienā uz Zeltiņu ielu, papildus izbūvējot gājēju ietves Zeltiņu ielā (posmā no Lokālplānojuma teritorijas līdz krustojumam ar Stīpnieku ceļš), kā arī Lokālplānojuma teritorijā veikt organizatoriskus pasākumus – transporta plūsmu organizēt galvenokārt darba dienās no 8:00 līdz 17:00, lai mazinātu trokšņu līmeni vakara un nakts stundās.
Kopumā Lokālplānojuma teritorijas attīstība neradīs būtisku satiksmes plūsmas pieaugumu, bet iekļausies kopējā transporta plūsmā.
Papildus TIAN iekļauts, ka kravas transporta stāvēšana nav atļauta pašvaldības ceļa vai iebrauktuvju malās vai tiešā dzīvojamo māju tuvumā.
GAISA KVALITĀTE UN SKATU BARJERA
Aizsargstādījumu buferzona gar plānotā daudzfunkcionālā darījumu un ražošanas objektu darbības robežu papildus samazinās iespējamo putekļu un trokšņa izplatīšanos aiz objekta teritorijas. Aizsargstādījumi pildīs arī skatu barjeras funkciju.
3.11. Aizsargjoslas un apgrūtinājumi
Aizsargjoslu veidus un saimnieciskās darbības aprobežojumus tajās nosaka Aizsargjoslu likums. Turpmākās projektēšanas, būvniecības un būvju ekspluatācijas gaitā jāievēro aprobežojumi, kas noteikti saskaņā ar Aizsargjoslu likumu (35.panta “Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās”, 42.panta “Aprobežojumi aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem”, 45.panta “Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem”, 48.panta “Aprobežojumi aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem”, 56.panta “Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm” prasības).
Lokālplānojuma grafiskās daļas kartē noteiktas un/vai attēlotas Lokālplānojuma teritorijā esošās aizsargjoslas, atbilstoši izstrādes mēroga noteiktībai 1: 500.
Apgrūtināto teritoriju platības precizē zemes vienību apgrūtinājumu plānu izstrādes gaitā.
Zeltiņu ielas grāvim aizsargjosla piemērojama 10 m, jo tas uzskatāms par pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnoteku, savukārt Bieriņu ielas grāvis (būve pašreiz ir definējama kā ievalka, kas ir pakārtota ielai pieguļoša būve un meliorācijas aizsargjosla tādai netiek paredzēta) veidojams kā susinātājgrāvis, kam nosakāma aizsargjosla 5 m.
4. LOKĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA
Lokālplānojuma īstenošanu veiks Lokālplānojuma teritorijā ietverto zemes vienību “Lamberti-1” un Xxxxxxx xxxx 000 īpašnieki saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju/as, veicot zemes lietošanas veida maiņu, zemes ierīcības darbus (nepieciešamības gadījumā), projektēšanu, būvniecību un teritorijas labiekārtošanu.
Lokālplānojuma teritorijā nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu teritoriju detālplānojumus, ja tiek ievēroti Lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.
Zemes vienību sadalīšana netiek paredzēta.
Pirms apbūves uzsākšanas ir jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana, ielu un pieejamo inženierkomunikāciju projektēšana un izbūve (tostarp piebraucamā ceļa), secīgi veic ēku projektēšanu un būvniecību, teritorijas labiekārtošanas darbus.
Piebraucamos ceļus un laukumus veido ar cietu segumu. Uz ēku būvniecības laiku, līdz pirmās ēkas nodošanai ekspluatācijā var paredzēt brauktuvi ar grants vai šķembu segumu.
Projektētās Bieriņu ielas posmu izbūvē atbilstoši savstarpēji noslēgtam līgumam starp nekustamo īpašumu, kurus ceļš šķērso, īpašniekiem par ielas zemesgabala īpašnieka/īpašnieku līdzekļiem.
Lokālplānojuma izstrādes īstenotājam Lokālplānojuma teritorijā esošo zemesgabalu īpašumtiesību maiņas gadījumā ir pienākums informēt jauno tiesību pārņēmēju par Lokālplānojumu, tā īstenošanas kārtību un nosacījumiem, lai uzsāktu būvniecību savā īpašumā.
Lokālplānojuma īstenošana var tikt veikta pa kārtām, būvniecības ieceres dokumentācijā noteiktā secībā. Lokālplānojuma teritorijā ēku, inženierbūvju un inženiertīklu izbūves secība tiks precizēta pie būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādes saskaņā ar katra konkrētā inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.
Lokālplānojuma teritorijas apsaimniekošanu veic Lokālplānojuma teritorijas īpašnieks.