Ar 2021. gada 1. janvāri tirdzniecība ar Apvienoto Karalisti tiks balstīta uz labvēlīgu tirdzniecības režīmu
Ar 2021. gada 1. janvāri tirdzniecība ar Apvienoto Karalisti tiks balstīta uz labvēlīgu tirdzniecības režīmu
Publicēts: 28.12.2020.
2020. gada 24. decembrī Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (AK) panāca vienošanos par ES-AK nākotnes attiecībām. Līgums līdz pušu iekšējo procedūru pabeigšanai tiks piemērots pagaidu kārtā jau no 2021. gada 1. janvāra.
Panāktais ES un AK līgums[1] paredz padziļinātus tirdzniecības nosacījumus salīdzinājumā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgumu noteikumiem.
“ES un AK noslēgtais līgums ir labvēlīgs preču tirdzniecībai, nosakot nulles tarifus visām Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes ražotām precēm, kā arī neparedzot tirdzniecības kvotas. Pozitīvi, ka līgums paredz arī savstarpēju “atzīto uzņēmēju” programmu atzīšanu, kas ļaus šiem uzņēmējiem izmantot normatīvajos aktos paredzētos vienkāršojumus un atvieglojumus, kārtojot muitas operācijas ar valsts muitas dienestiem,” uzsver ekonomikas ministrs Xxxxx Xxxxxxxxxx, norādot, ka Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Apvienoto Karalisti ik gadu pārsniedz 1,5 miljardus EUR.
Neskatoties uz panāktajiem nulles tarifiem visām ES un AK ražotām precēm un tirdzniecības kvotu neesamību, imports no AK un eksports uz AK, kā ar jebkuru trešo valsti, būs pakļauts muitas procedūrām, proti, būs jāveic pārbaudes uz robežas. Tāpat no nākamā gada 1. janvāra tiks piemēroti izcelsmes noteikumi, kas ļaus eksportētājiem apliecināt preču izcelsmi, lai pušu ražotie produkti kvalificētos preferenciālajiem divpusējā līguma nosacījumiem.
“Lai arī šķiršanās starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti notiks savstarpējā cieņā un ar noregulētām attiecībām, tā tomēr
tik un tā būs šķiršanās, jo Apvienotā Karaliste pamet ES vienoto tirgu. Tā vietā stāsies brīvās tirdzniecības līgums, kas, no vienas puses, ir vislabvēlīgākais savstarpējai preču tirdzniecībai, jo neparedz nekādas ieved un izvedmuitas, bet, no otras puses, nespēj novērst nenovēršamo – ne tikai muitas procedūru atgriešanos, bet arī papildu pavaddokumentu sagatavošanu izcelsmes, fitosanitāro un dažādu standartu jautājumos. Tomēr jāsecina, ka no visiem Brexit iznākumu scenārijiem šāda līguma esamība Latvijas tautsaimniecībai ir visizdevīgākā,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Xxxxxxxx Xxxxxx.
Visi uzņēmumi (ekonomiskie operatori), kas līdz šim veica produktu izplatīšanu starp ES un AK, sākot ar 2021. gada 1. janvāri kļūst par eksportētājiem vai importētājiem. Uz importētājiem ES attiecas daudz stingrāki pienākumi attiecībā uz produktu atbilstības pārbaužu veikšanu, kā arī tiem ir pienākums norādīt kontaktinformāciju uz ražojuma vai tā etiķetes.
Attiecībā uz preču atbilstības novērtēšanu puses ir vienojušās saglabāt ražotāju pašsertifikāciju, kas konkrētām precēm arī turpmāk nodrošinās vienkāršotu piekļuvi otras puses tirgum. Tomēr visām AK ražotām precēm, kas tiks ievestas ES, joprojām būs jāatbilst augstajām ES normatīvajām prasībām un standartiem, tostarp attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu (piemēram, sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem) un produktu drošību.
Attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, AK pakalpojumu sniedzēji vairs negūs labumu no tā saucamās “izcelsmes valsts” pieejas, kas nodrošina automātisku piekļuvi ES pakalpojumu tirgum. Pakalpojumu tirgus pieejamība turpmāk tiks balstītas uz PTO Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un pušu uzņemtajām padziļinātām saistībām, kas atrunātas līgumā. Jāatzīmē, ka līgums neparedz savstarpēju profesionālās kvalifikāciju atzīšanu. Tādējādi, piemēram, Latvijas arhitekti, inženieri u.c. profesiju speciālisti, kam līdz šim tika piemērota savstarpējas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūra, būs spiesti veikt kvalifikācijas atzīšanu AK.
Tāpat abas puses ir vienojušās nodrošināt stabilus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Puses ir tiesīgas ieviest vienpusējus pretpasākumus, lai aizsargātu savu tirgu, ja tiek konstatēta otras puses negodīga konkurence, piemēram, dempings, neatļauts valsts atbalsts vai imports pieaugošos apjomos. Līgumā ietvertie principi vienlīdzīgai konkurencei atzīst visu triju ilgtspējīgas attīstības dimensiju (ekonomiskā attīstība, sociālā attīstība un vides aizsardzība) savstarpējo saikni, un tādēļ puses apņemas īstenot tirdzniecību un investīcijas tādā veidā, lai palīdzētu sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķi.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas datiem, Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar AK ik gadu pārsniedz 1,5 miljardus EUR. Tas nozīmē, ka ieguvumi līdz ar līguma noslēgšanu sastāda vismaz 81 tūkst. EUR gadā, ņemot vērā, ka pušu vidējais lielākās labvēlības režīma (MFN) tarifs saskaņā a PTO datiem[2] ir 5,1%. Neskatoties uz to, sākot ar 2021. gadu uzņēmējiem ir jārēķinās ar netarifu barjerām un administratīvo slogu, kas izriet no AK izstāšanās no ES.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa xxxxx@xx.xxx.xx
[1] xxxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxx/xxxxx/xx-xx-xxxxx-xxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxxxxx_xx
[2] xxxxx://xxx.xxx.xxx/xxxxxxx/xxx_x/xxxxxx_x/xxxxx_xxxxxx_x/xxxxxx_xxxxxxxx/X00_x.xxx
tirdzniecibas-rezimu