NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA PRIEKŠLĪGUMI UN PIRKUMA LĪGUMI (BŪVNIECĪBAS
NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA PRIEKŠLĪGUMI UN PIRKUMA LĪGUMI (BŪVNIECĪBAS
LĪGUMI) / Līguma noteikumi, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu
Publicēts: 23.11.2020.
„Ja Priekšlīgums tiek izbeigts tā 6.1.2. vai 6.1.3. punktos paredzētajos gadījumos, Pircējs zaudēs tiesības uz visiem ieguldījumiem, ko tas veicis Dzīvokļa iekšējās apdares darbos, x.xx. apmaksās Pārdevējam visus vēl neapmaksātos faktiski izpildītos Dzīvokļa iekšējās apdares darbus".
[SIA "Baltijas Remonta Grupa" – 2005.gada 19.jūlija lēmums Nr.166-4599]
Saskaņā ar PTAL 5.panta pirmo daļu, otrās daļas 3.punktu, 5.punktu, 6.panta pirmo daļu šāds līguma noteikums uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu.
„Pārdevējs tomēr būs atbrīvots no iepriekšējā punkta paredzētā pienākuma, ja Pārdevēja pienākumu izpildi būs kavējusi nepamatota vai nelikumīga darbība vai bezdarbība no valsts vai pašvaldību iestāžu puses”.
[SIA "Baltijas Remonta Grupa" – 2005.gada 19.jūlija lēmums Nr.166-4599]
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantu, kurā noteikti valsts pārvaldes pamatprincipi, šāds līguma punkts saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 1.punktu un 5.punktu, 6.panta pirmo daļu uzskatāms par tādu, kas samazina ar likumu noteikto pušu atbildību, kā arī nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.
„Ja pēc inventarizācijas lietas sastādīšanas Nekustamā īpašuma, t.i., dzīvokļa Nr. (..) platība atšķirsies no tehniskajā projektā minētās Nekustamā īpašuma, t.i., dzīvokļa Nr. (..) platības, Nekustamā īpašuma pirkuma maksa nemainīsies”.
[SIA „Fazenda” – 2005.gada 19.augusta lēmums Nr.108-5269]
„2.1.punktā norādītā DZĪVOKĻA platība var atšķirties no pēc būvniecības sagatavotajā DZĪVOKĻA inventarizācijas lietā norādītās DZĪVOKĻA platības. Tomēr PĀRDEVĒJS apņemas nodrošināt, ka DZĪVOKĻA platība, kas norādīta 2.1. punktā, no DZĪVOKĻA inventarizācijas lietā norādītās DZĪVOKĻA platības neatšķirsies vairāk kā par +/- 7% (plus vai mīnus septiņi procenti)”.
„ĪPAŠUMA pirkuma cena nemainās, ja DZĪVOKLIM inventarizācijas lietā ir norādīta atšķirīga platība no šajā līgumā minētās”.
[SIA „Savibalts” – 2005.gada 29.decembra lēmums Nr.14-lg]
No līguma punktiem izriet, ka nekustamā īpašuma pirkuma maksa pēc inventarizācijas nemainītos arī tādā gadījumā, ja inventarizācijas lietas ietvaros konstatētā platība būtu mazāka par tehniskajā projektā vai līgumā paredzēto. Saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu šādi līguma punkti ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Tādejādi saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu ir vērtējami kā netaisnīgi līguma noteikumi, jo nostāda patērētājus neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.
„Pircējam ir tiesības lauzt šo Līgumu, par to rakstveidā informējot Pārdevēju 1 (vienu) mēnesi iepriekš. Šādā gadījumā Pircējs zaudē tiesības atprasīt no Pārdevēja pēdējam saskaņā ar šī Līguma 5.3.1. punktu samaksāto Pirkuma maksas daļu, kas sastāda LVL(..)”.
[SIA „Fazenda” – 2005.gada 19.augusta lēmums Nr.108-5269]
Šādu līguma noteikumu nav pieļaujams attiecināt uz gadījumiem, ja pircējs lauž Priekšlīgumu pakalpojuma sniedzēja uzņemto saistību nepienācīgas pildīšanas dēļ. Tādejādi saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu kontekstā ar PTAL 5.panta otras daļas 5.punktu šāds līguma noteikums vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.
Līguma 5.3. apakšpunkts: „PIRCĒJS, parakstot šo līgumu, ar savu parakstu apliecina, ka piekrīt dzīvojamās mājas Artilērijas ielā (..), Jūrmalā, nedzīvojamo telpu, t.i., bēniņu un pagraba, vai to daļu atsavināšanai jebkuras citas personas labā. PIRCĒJS, parakstot šo līgumu, šajā sakarā atsakās celt jebkāda veida (tai skaitā finansiāla, materiāla utt.) iebildumus un pretenzijas, kā arī atsakās pretendēt uz jebkāda veida ienākumiem no šīm nedzīvojamajām telpām vai to daļas”.
Līguma 5.4. apakšpunkts: „Atsavinot sev piederošo NEKUSTAMO ĪPAŠUMU vai tā daļu, PIRCĒJAM ir pienākums attiecīgajā atsavinājuma līgumā noteikt, ka visiem NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA turpmākajiem īpašniekiem ir saistoša šī līguma 5.3. punktā noteiktā PIRCĒJA saistība”.
[SIA „Fazenda” – 2005.gada 19.augusta lēmums Nr.108-5269]
Atbilstoši likuma Par dzīvokļa īpašumu 1.panta pirmajai daļai: „Dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu”. Savukārt minētā likuma 3.panta pirmā daļa nosaka, ka „Pie dzīvokļa īpašumiem piederošā kopīpašumā esošā daļa ir daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokli, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kā arī zemes gabals, ja tas nav citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā”. Tādejādi līguma punkti, kurā paredzēts, ka persona atsakās no tai likumīgi pienākošās neapdzīvojamo telpu platības, uzskatāmi ne tikai par līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principam neatbilstošiem saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 3., 4. un 5.punktu, bet arī saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu atzīstami par netaisnīgiem līguma noteikumiem.
„PIRCĒJS apņemas ne vēlāk kā līdz (..) noslēgt dzīvojamās mājas Xxxxxxxxxxx xxxx 0, Xxxxxxx, Apsaimniekošanas līgumu ar Pārdevēja norādīto apsaimniekošanas uzņēmumu pie nosacījuma, ka kopējās platības apsaimniekošanas maksa tiek noteikta ne vairāk kā LVL (..) par 1 (vienu) kvadrātmetru”.
[SIA „Fazenda” – 2005.gada 19.augusta lēmums Nr.108-5269]
Punkts paredz nekustamā īpašuma apsaimniekošanas līguma noslēgšanu ar pakalpojuma sniedzēja piedāvātu apsaimniekošanas uzņēmumu, tādejādi ierobežojot nekustamā īpašuma pircēja izvēli, piemēram, izvēties kādu citu nekustamā īpašuma apsaimniekotāju, kura sniegto pakalpojumu kvalitāte vai cena varētu būt vairāk atbilstoša konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieku interesēm. Līdz ar to šādi līguma noteikumi saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 2., 4. un 5.punktu vērtējami kā netaisnīgi līguma noteikumi, kas ierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības slēgt līgumus ar trešajām personām par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, tādejādi nonākot pretrunā ar Civillikuma 1.pantā noteikto labas ticības principu.
Tomēr izvirzītais nosacījums pirkuma līgumu slēdzot parakstīt arī apsaimniekošanas līgumu ar jau iepriekš noteiktu apsaimniekotāju ir pamatots gadījumos, kamēr dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē atbilstoši likumam „Par dzīvokļa īpašumu” nav izvēlējušies citu apsaimniekotāju, jo nekustamajam īpašumam ir jābūt apsaimniekotam.
„Garantijas laiks ir divi gadi. Darbuzņēmēja pienākums ir pabeigt garantijas remontdarbus viena mēneša laikā pēc garantijas termiņa beigām”.
[SIA „SRV Terbelat” – 2006.gada 23.maija lēmums Nr.15-lg]
Līgumslēdzējpusēm līgumā ir jāparedz vienlīdzīgas tiesības, kas izriet no pušu tiesiskās vienlīdzības principa. Šis princips ietver arī nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs nedrīkst ierobežot patērētāja normatīvajos aktos noteiktās tiesības (PTAL 5.panta otrās daļas 4. un 5.punkts). No līguma punkta izriet, ka remontdarbi var tikt pabeigti viena mēneša laikā pēc garantijas (t.i., šā līguma izpratnē – divu gadu) termiņa beigām. Tādējādi šādā veidā tiek ierobežotas patērētāja likumīgās tiesības, kas noteiktas 2004.gada 23.marta MK noteikumu Nr.154 „Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze” 12.punktā un līdz ar to saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem šāds līguma noteikums ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.
„Nekustamajā īpašumā veiktajiem visiem būvdarbiem un apdares darbiem tiek nodrošināta divu kalendāro gadu garantija ar SIA „Constructus” (iepriekšējais nosaukums SIA „Skanska konstrukcija”) garantijas apliecinājumu, kas stājas spēkā ar pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas brīdi. Pretenzijas par būvdarbu un apdares kvalitāti garantijas periodā tiek izskatītas saskaņā ar izsniegto Procedūru defektu novēršanai garantijas termiņā. Minētie dokumenti Pircējam ir nodoti parakstot pieņemšanas – nodošanas aktu”.
[SIA „CG Investīcijas” – 2007.gada 27.februāra lēmums Nr.12-lg]
Līguma otrā teikumā noteiktā kārtība kavē patērētāja tiesību izmantošanu, jo kā priekšnoteikumu paredz minētās procedūras ievērošanu, kas būtiski atšķiras no MK 2006.gada 1.augusta noteikumiem Nr. 631 „Kārtība, kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu” noteikumos paredzētās. Saskaņā ar PTAL 6.panta pirmo daļu pārdevējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Līdz ar to saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 4.punktu šāds līguma noteikums ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, jo nosaka, ka patērētājs atsakās no savām likumīgajām tiesībām un atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktam ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.
„Līguma 7.2.punktā noteiktajos gadījumos, Pircējs zaudē Priekšapmaksu un Papildus Priekšapmaksas maksājumu apmērā, kas nav lielāks par 15% no kopējās Pirkuma cenas, un to kā līgumsodu patur Pārdevējs.”
[SIA „Yit Celtniecība” – 2007.gada 8.marta lēmums Nr.17-lg]
PTAL 5.pantā ir noteikts pušu tiesiskās vienlīdzības princips, kas nosaka, ka pusēm ir jābūt vienlīdzīgām tiesībām. No iepriekš minētā Priekšlīguma punkta izriet, ka Patērētāji gadījumā, kad Priekšlīguma 7.2.apakšpunktā noteiktajos gadījumos Pārdevējs vienpusēji atkāpjas no līguma, zaudē priekšapmaksu un papildus priekšapmaksas maksājumu apmērā, kas nav lielāks par 15% no kopējās pirkuma cenas, ko kā līgumsodu patur Pārdevējs. Savukārt Patērētājiem, ja tie atkāpjas no Priekšlīguma Pārdevēja nepienācīgas līgumsaistību izpildes dēļ, Pārdevējam ir jāmaksā Patērētājiem kavējuma nauda 0,03% apmērā no priekšapmaksas summas par katru nokavējuma dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no priekšapmaksas summas. Tādējādi Patērētājiem sakarā ar nepienācīgu līgumsaistību izpildi ir uzlikts lielāks līgumsods kā Pārdevējam, kuram līgumsaistību neizpildes gadījumā (ja attiecīgais objekts netiek nodots ekspluatācijā noteiktā termiņā) ir jāmaksā Patērētājiem līgumsods 0,03% apmērā no priekšapmaksas summas par katru nokavējuma dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no priekšapmaksas summas. Līdz ar to šāds noteikums ir uzskatāms par neatbilstošu pušu tiesiskās vienlīdzības principam, jo nostāda patērētāju neizdevīgākā stāvoklī kā Pārdevēju un ir pretrunā ar labticīguma prasībām (PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkts) un saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.
„Ar šā Līguma noslēgšanas brīdi Pircēji pārņem saistības 10 (desmit) gadus pirkt no a/s „Rīgas Siltums” centralizēti piegādāto siltumenerģiju Pirkuma priekšmeta siltumapgādei neizmantot alternatīvu siltuma avotu (sistēmu)”.
[SIA „Yit Celtniecība” – 2007.gada 8.marta lēmums Nr.17-lg]
PTAL 4.panta otrajā daļā ir noteikta patērētāja izvēles un gribas brīvība saņemt tādu preci vai pakalpojumu, kādu patērētājs vēlas, ja patērētājs vēlas izmantot alternatīvu siltuma avotu (sistēmu), kā arī, ja atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” noteikumiem dzīvokļu īpašnieku kopsapulce vienojas par alternatīvu siltuma avotu attiecībā uz kopīpašumā esošo daļu, tad Pārdevējam nav pamata ierobežot patērētāju likumīgās tiesības. Līdz ar to šāds noteikums Patērētājus nostāda nelabvēlīgākā stāvoklī un nonāk pretrunā ar labticīguma prasībām un saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkta un 6.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem ir uzskatāms par netaisnīgu.
Līguma 9.2.apakšpunktā noteikts, ka Pārdevējs ir tiesīgs atkāpties no līguma arī gadījumā, ja Patērētāji neveic ne tikai cenas, bet arī „citu maksājumu samaksu” līgumā noteiktajā termiņā.
[SIA „Yit Celtniecība” – 2007.gada 8.marta lēmums Nr.17-lg]
Civillikuma 1587. un 1589.panta noteikumi pieļauj līgumslēdzējpušu tiesības atkāpties no attiecīgā līguma tikai stingri noteiktos gadījumos. No līguma izriet, ka papildus maksājumi ir izdevumi, kas saistīti ar pirkuma līguma un nostiprinājuma lūguma notariālu apliecināšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā, garantijas vēstule (tās reģistrēšana zemesgrāmatā un citās institūcijās), kas saistīti ar pirkuma priekšmeta lietošanu (nodokļu maksājumi, maksājumi par pakalpojumiem un citi maksājumi). Tādejādi no minētā punkta izriet, ka Pārdevējs ir tiesīgs atkāpties jebkura no šiem maksājumiem nokavējuma gadījumā. Līdz ar to šāds noteikums dod tiesības Pārdevējam izmantot savas tiesības pretēji labas ticības principam, jo paredz Pārdevēja iespēju atkāpties no līguma, kad Patērētāji nav veikuši jebkura no „citu maksājumu samaksu”. Līdz ar to šāds līguma daļā, kas paredz Pārdevēja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja patērētāji neveic „citu maksājumu samaksu” saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkta un 6.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.
Priekšlīguma 10.3.apakšpunktā noteikts, ka „Ar šā Līguma parakstīšanu spēku zaudē Priekšlīgums”. Savukārt Priekšlīguma 7.1.apakšpuntā noteikts, ka Priekšlīgums ir spēkā „..līdz tajā noteikto saistību pilnīgai izpildei”.
[SIA „Yit Celtniecība” – 2007.gada 8.marta lēmums Nr.17-lg]
Priekšlīgums var zaudēt spēku tikai tad, ja Xxxxxxxxx ir visas savas ar Priekšlīgumu uzņemtās saistības izpildījis pienācīgi atbilstoši Civillikuma 1587.pantam. Līdz ar to Pārdevējs nepamatoti ir ierobežojis savas ar Priekšlīgumu uzņemtās saistības, ņemot vērā, ka Priekšlīgumā puses ir vienojušās ne tikai par Pirkuma līguma slēgšanu nākotnē, bet arī par līguma būtiskajām sastāvdaļām – dzīvokļa īpašuma nozīmīgām sastāvdaļām un īpašībām. Tādējādi nedrīkst ierobežot patērētāju tiesības celt pretenzijas sakarā ar Pārdevēja pieļautajiem līgumsaistību pārkāpumiem. Līdz ar to līguma 10.3.apakšpunkts neatbilst pušu tiesiskās vienlīdzības principam un saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, 6.panta trešās daļas 1.punktu vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums gadījumos, kad Pārdevējs savas ar priekšlīgumu uzņemtās saistības nav izpildījis pienācīgi.
„Ja Pārdevējs pārkāpj savu saistību izpildes termiņus, saskaņā ar šī Līguma 3.1.p. un 3.2.p vairāk nekā 60 dienas (izņemot gadījumu, ja termiņa neievērošana notika būvdarbu uzņēmēja dēļ, vai valsts vai pašvaldību iestāžu nepamatotu darbību vai bezdarbību dēļ), vai Pārdevēja piestādītās garantijas neatbilst patiesībai, Pircējam ir tiesības vienpusējā kārtā lauzt šo Līgumu, bet pārdevējam ir jāatmaksā Pircējam Xxxxxxxxxx summas pilnā apmērā”.
[SIA „Slars” – 2007.gada 5.decembra lēmums Nr.62-lg]
Atsauce uz tiesībām pārkāpt termiņu būvdarbu uzņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ, nav pamatota, jo Sabiedrība savu saistību izpildi nav tiesīga saistīt kontekstā ar trešās personas (proti, personas, kas nav līguma puse) rīcību, ņemot vērā, ka Līgums ir noslēgts starp Sabiedrību un Patērētāju. Turklāt Sabiedrībai šādā gadījumā ir tiesības vērst regresa prasību pret būvuzņēmēju. Līdz ar to saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 3.punktu kontekstā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu, ievērojot PTAL 30. un 33.panta noteikumus, ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.
Priekšlīguma 7.5.apakšpunkts nosaka: „Izmantojot savas vienpusējās atkāpšanās tiesības, Pircējam ir pienākums iesniegt Pārdevējam rakstisku Līguma uzteikumu 25 dienas iepriekš. Gadījumā, ja līdz uzteikumā minētajam termiņam Pārdevējs nenovērš pieļauto Līguma pārkāpumu, Pārdevējs apņemas 25 darba dienu laikā pēc Pircēja uzteikuma saņemšanas atmaksāt Pircējam samaksāto Pirkuma maksas daļu un šis Līgums būs uzskatāms par spēku zaudējušu. Tomēr Xxxxxxxxx nenes nekādu atbildību par savu no Līguma izrietošo saistību izpildes nokavējumu, ja Xxxxxxx neizmanto savas tiesības vienpusēji atkāpties no šī Līguma.”
Priekšlīguma 7.8.apakšpunkts nosaka: „Gadījumā, ja Xxxxxxxxx izmanto savas šajā Līgumā noteiktās tiesības vienpusēji atkāpties no šī Līguma, Pircējam nav tiesību atprasīt no Pārdevēja samaksāto avansu un šis Līgums būs uzskatāms par spēku zaudējušu.”
[SIA „Ķīšzeme” – 2008.gada 18.janvāra lēmums Nr.5-lg]
No Priekšlīguma 7.5.apakšpunkta izriet, ka pircējs, izmantojot vienpusējās atkāpšanās tiesības, saņem atpakaļ samaksāto pirkuma maksas daļu. Tai pat laikā saskaņā ar Priekšlīguma 7.8.apakšpunktu pārdevējs, izmantojot vienpusējās atkāpšanās tiesības, ir tiesīgs paturēt pircēja samaksāto avansu (kas pēc būtības uzskatāms par līgumsodu). No tā secināms, ka pārdevējam, vienpusēji atkāpjoties no līguma tajā paredzēto attaisnoto iemeslu dēļ, ir tiesības uz līgumsoda samaksas pieprasīšanu no pircēja, bet
patērētājam tādā pašā situācijā nav līdzvērtīgu tiesību, proti, prasīt līgumsoda samaksu no pārdevēja. Līdz ar to patērētājs tiek nostādīts neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar pārdevēju un tas ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Līdz ar to Priekšlīguma 7.8.apakšpunkts saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu (kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu) ir netaisnīgs līguma noteikums.
Turklāt saskaņā ar Priekšlīguma 7.5.apakšpunkta trešā teikuma noteikumu pārdevējs atsakās uzņemties jebkādu atbildību par no līguma izrietošo saistību izpildes nokavējumu, ja pircējs neizmanto savas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. No tā izriet, ka pārdevēja saistību izpildes kavējuma gadījumā pircējs nevar celt nekādas prasības pret pārdevēju, tajā skaitā, par zaudējumu piedziņu, neievērojot Civillikuma noteikumus. Līdz ar to Priekšlīguma 7.5.apakšpunkta trešā teikuma noteikumā pārdevējs ir samazinājis ar likumu noteikto atbildību, kas saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 1.punktu un atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktam ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.
„Gadījumā, ja pircējs neievēro šī līguma 3.2. un 5.2.1.punktos noteiktos maksājumu termiņus, tad Pircējs maksā soda naudu 5 (piecu) procentu apmērā no 3.2.punktā minētās līguma summas, soda naudas maksājumus veicot vienlaicīgi ar 3.2.punktā minētās pamatsummas samaksu.”
[SIA „GRB Investīcijas” – 2008.gada 14.marta lēmums Nr.8-lg]
PTAC norāda, ka šādi Līguma noteikumi nostāda Patērētāju neizdevīgā stāvoklī, jo dod iespēju pakalpojuma sniedzējam saņemt līgumsodu, ja Patērētājs nepilda savas ar Līgumu uzņemtās saistības, bet neparedz Patērētājam tādu pašu iespēju, ja pakalpojuma sniedzējs atkāpjas no Līguma vai neizpilda savas saistības. Tādējādi pakalpojuma sniedzējam nav jārēķinās ar negatīvām sekām atšķirībā no Patērētāja, kuram Līguma 3.2. un 5.2.1.apakšpunkta noteikumu neievērošanas gadījumā jāmaksā līgumsods 5 (piecu) procentu apmērā no mājas pirkuma cenas. Līdz ar to saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu kontekstā ar PTAL 6.panta trešās daļas pirmo punktu, Līguma 7.2.apkšpunkts ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.
„Gadījumā, ja Pircējs neievēro šā līguma 3.2. un 5.2.1.punktos noteiktos maksājumu termiņus ilgāk par 15 (piecpadsmit) dienām, tad Pārdevējs ir tiesīgs lauzt šo līgumu, atceļot mājas reģistrāciju zemesgrāmatās, kā arī pieprasīt Pircējam segt visas izmaksas un tiešos zaudējumus, izņemot negūto peļņu, kas radušies šo darbību rezultātā”.
[SIA „GRB Investīcijas” – 2008.gada 14.marta lēmums Nr.8-lg]
Punktā ir norādīti gadījumi, kuros pārdevējam ir tiesības atkāpties no Līguma, ja Patērētājs neievēro maksājumu kārtību, taču Līgums nenosaka, kādas ir Patērētāja tiesības atkāpties no Līguma, ja pārdevējs nepilda savas ar Līgumu uzņemtās saistības, piemēram, nepilda Līguma 4.2.1.apakšpunta vai 4.2.2.apakšpunkta noteikumus. PTAC norāda, ka šādi noteikumi nostāda Patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ierobežotas Patērētāja tiesības. Līdz ar to šāds līguma noteikums saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, 6.panta trešās daļas 1.punktu un 8.punktu ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.
„(..) Iespējamo galīgās Dzīvokļa īpašuma platības un attiecīgi pirkuma cenas atšķirību, kas norādīta šajā Līgumā un tiks norādīta Līgumā par Dzīvokļa īpašuma pirkumu un Līgumā par nekustamā īpašuma (Dzīvokļa īpašuma) pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, Puses neuzskatīs par būtisku nosacījumu grozīšanu”.
[SIA „Baložu nami” – 2008.gada 12.maija lēmums Nr.15 - lg]
Atbilstoši Civillikuma 2004.pantam vienošanās par pirkuma maksu ir būtiska pirkuma priekšlīguma, tāpat kā pirkuma līguma, sastāvdaļa. Šāda noteikuma rezultātā patērētājs ir nostādīts savu tiesību aizsardzībai neizdevīgā stāvoklī un tas ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Līdz ar to atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktam kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu šāds līguma noteikums ir netaisnīgs līguma noteikums.\
Priekšlīgumu 7.4.apakšpunkts nosaka, ka „Pārdevēja ilglaicīga nokavējuma gadījumā (Līguma 7.2.2.p.) Pircējam ir tiesības, par to paziņojot Pārdevējam ar ierakstītu vēstuli, lauzt šo līgumu. Pārdevējam 10 dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas jāatgriež pircējam samaksātā Pirkuma cena vai tās daļa daļējas apmaksas gadījumā un papildus jāsamaksā soda nauda 1% apmērā par katru mēnesi no Pārdevēja saņemtās Pirkuma cenas vai tās daļas par laika periodu no Pirkuma cenas vai tās daļas par laika periodu no Pirkuma cenas vai tās daļas saņemšanas līdz Pircēja paziņojuma saņemšanai par Līguma
laušanu”. Savukārt saskaņā ar Priekšlīgumu 7.6.apakšpunktu: „Pircējam ir tiesības vienpusēji lauzt šo Līgumu, negriežoties tiesā, par to ar ierakstītu vēstuli informējot Pārdevēju, taču tādā gadījumā Pārdevējs ietur līgumsodu par līguma laušanu samaksātās Pirkuma cenas vai tās daļas apmērā”.
[SIA „Baložu nami” – 2008.gada 12.maija lēmums Nr.15 - lg]
No minēto punktu noteikumiem izriet, ka gadījumā, kad patērētājs lauž priekšlīgumu pārdevēja vainas dēļ patērētājs saņem atpakaļ samaksāto daļu no pirkuma summas un soda naudu 1% apmērā par katru mēnesi no pārdevēja saņemtās pirkuma cenas vai tās daļas. Savukārt gadījumā, ja patērētājs priekšlīgumu lauž savas vainas dēļ, tad pārdevējs saņem līgumsodu par līguma laušanu samaksātās pirkuma cenas vai tās daļas apmērā, radot neatbilstību līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principam. Līdz ar to noteikums daļā, kas nosaka, ka „tādā gadījumā Pārdevējs ietur līgumsodu par Līguma laušanu samaksātās Pirkuma cenas vai tās daļas apmērā”, kontekstā ar Priekšlīgumu 7.4.apakšpunktu saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu un 5.panta otrās daļas 5.punktu ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.
„Dzīvokļa īpašums tiks nodots Pircējam tādā stāvoklī, kādā tas atrodas šī Līguma parakstīšanas brīdī, Pircējs ir pārbaudījis un viņam ir zināms Dzīvokļa īpašuma stāvoklis, viņš piekrīt to iegādāties, neizvirzot pretenzijas Pārdevējam pārmērīgu zaudējumu dēļ, tai skaitā prasību atcelt līgumu”.
[SIA „Baložu nami” – 2008.gada 12.maija lēmums Nr.15 - lg]
Atbilstoši PTAL 27.panta pirmās daļas noteikumiem patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu pārdevējam par preces neatbilstību līguma noteikumiem divu gadu laikā no preces iegādes dienas. Saskaņā ar PTAL 28.panta sestās daļas noteikumiem patērētāja tiesību izmantošana, izvirzot likumā noteiktās prasības par līguma noteikumiem neatbilstošu preci, neizslēdz patērētāja tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību. Turklāt saskaņā ar Civillikumā nostiprināto „zaudējumu” institūtu zaudējumu atlīdzības apmērs nevar būt pakārtots kādam nosacījumam vai kā citādi ierobežots. Līdz ar to šāds līguma noteikums atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktam kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 4.punktu ir nevienlīdzīgs un netaisnīgs līguma noteikums.
Līguma 7.1.apakšpunkts paredz: „Gadījumā, ja Pircējs līdz XX.XX.XX. neuzrāda Pārdevējam 4.1.punktā minētos dokumentus, Pārdevējs ir tiesīgs lauzt šo Līgumu vienpusējā kārtā, par to paziņojot rakstiski ar ierakstītu vēstuli Pircējam, negriežoties tiesā. Līgums tiks uzskatīts par lauztu pēc piecām dienām no ierakstītas vēstules nosūtīšanas brīža Pircējam par Līguma laušanu”.
Savukārt Līguma 7.2.apakšpunkts paredz, ka, „iestājoties p.7.1.nosacījumiem, Pārdevējs ietur soda naudu p.2.3.minētās summas apmērā”.
[SIA „Baložu nami” – 2008.gada 12.maija lēmums Nr.15 - lg]
Saskaņā ar šiem noteikumiem pārdevējam ir piešķirtas tiesības vienpusēji atkāpties no pirkuma līguma, ja pircējs neizpilda savas saistības, piemērojot līgumsodu iemaksātās priekšapmaksas apmērā. Vienlaikus līgumā nav paredzētas tādas pašas tiesības vienpusēji atkāpties no konkrētā līguma pircējam, ja savas saistības nav izpildījis pārdevējs, un šādā gadījumā nav arī paredzēts piemērot tāda paša apmēra līgumsodu, kāds paredzēts līguma 7.2.apakšpunktā. Tādējādi 7.2.apakšpunkta noteikums nostāda patērētāju neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar pārdevēju, kas saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu un atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktam.
„Puses ar šo apliecina, ka pilnībā piekrīt šī Pirkuma līguma projekta redakcijai un ir informēti, ka šī līguma teksts netiks pakļauts nekādām izmaiņām.”
[SIA „Baložu nami” – 2008.gada 12.maija lēmums Nr.15 - lg]
„Parakstot šo Līgumu puses apliecina, ka tās ir saskaņojušas šim Līgumam pievienoto Dzīvokļa īpašuma pirkuma līguma projekta un Apsaimniekošanas līguma tekstus, iebildumu nav un netiks celti nākotnē”.
[SIA „Vest Mark” – 2008.gada 1.jūlija lēmums Nr.26-lg]
Tas, ka patērētājs ir parakstījis vai iepazinies ar Līguma projektu, neapliecina to, ka patērētājs bija iepazinies ar minētā līguma noteikumiem un apspriedis līguma tekstu. Saskaņā ar PTAL 6.panta sestās daļas noteikumiem, ja ir apspriesti līguma atsevišķi noteikumi vai atsevišķu noteikumu attiecīgi aspekti, tad nevar uzskatīt, ka savstarpēji apspriesti ir arī pārējie līguma noteikumi. Tādējādi par pierādījumu Līguma projektu apspriešanas faktam nevar kalpot patērētāja paraksts uz līguma. Līdz ar to augstāk minētie līguma punkti ir pretrunā ar PTAL noteikto un ir izslēdzami no patērētājiem piedāvātajiem līgumu projektiem.
„Apmaksājamā platība apzīmē Dzīvokļa platību, uz kuras pamata tiek aprēķināta galīgā Dzīvokļa īpašuma pirkuma maksas summa; Apmaksājamā platība tiek noteikta Pārdevējam un Pircējam veicot Dzīvokļa mērījumus pirms pirkuma līguma parakstīšanas. Pārdevējs rakstiski, bet ne vēlāk kā 10 dienas iepriekš aicina Pircēju veikt Apmaksājamās platības mērījumus. Apmaksājamā platība tiek mērīta pa dzīvojamo telpu perimetra sienu asīm”.
[SIA „EKO FORUMS” – 2008.gada 21.jūlija lēmums Nr.29-lg]
Saskaņā ar PTAL 6.panta pirmo daļu „Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem”. Savukārt PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkts paredz, ka līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja
tie “patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām”. Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka sabiedrība dzīvokļa mērīšanu ir veikusi neatbilstoši 1998.gada 20.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.409 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 „Daudzstāvu un daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”” 14. un 15.punktā noteiktajam, kā arī to, ka priekšlīgumā sabiedrība un patērētāji vienojās par dzīvokļu platību un pirkuma cenu, šāds punkts saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.
Līguma 5.2.punkta noteikums paredz: „Gadījumā, ja Pircējs pēc mājas nodošanas ekspluatācijā un tās ierakstīšanas Zemesgrāmatā atsakās noslēgt ar Pārdevēju Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu un/vai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, vai šie līgumi netiks parakstīti 30 dienu laikā no Pārdevēja saistību, minēto šī Priekšlīguma 2.2.punktā, izpildīšanas brīža Pircēja vainas vai nolaidības dēļ, Pārdevējs ir tiesīgs vienpusēji lauzt šo priekšlīgumu, bet Pircējs līgumsoda kārtā zaudē samaksāto avansa summu”.
Līguma 5.4.punkta noteikums paredz: „Gadījumā, ja Pārdevējs nav izpildījis šī līguma 2.2.punktā minētās saistības, un aizkavēšanās pārsniedz 60 dienas vai nenoslēdz ar Pircēju Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, Pircējs ir tiesīgs vienpusēji lauzt šo Priekšlīgumu, bet Pārdevējs apņemas atgriezt Pircējam saņemto avansa summu piecu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas”.
[SIA „Saules dzīve” – 2008.gada 12.jūnija lēmums Nr.24-lg]
No Līguma 5.2.punkta noteikumiem izriet, ka Patērētājam ir jāmaksā līgumsods avansa maksas apmērā, ja viņa pēc mājas nodošanas ekspluatācijā un tās ierakstīšanas Zemesgrāmatā atsakās noslēgt ar Sabiedrību nekustamā īpašuma pirkuma līgumu un/vai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, vai šie līgumi netiks parakstīti 30 dienu laikā no Sabiedrības saistību, minētu šī Līguma 2.2.punktā, izpildīšanas brīža Patērētāja vainas vai nolaidības dēļ. Savukārt no Līguma 5.4.punkta noteikuma izriet, ka, ja Sabiedrība nav izpildījusi šī līguma 2.2.punktā minētās saistības, un aizkavēšanās pārsniedz 60 dienas vai nenoslēdz ar Patērētāju nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, Patērētājs ir tiesīgs vienpusēji lauzt priekšlīgumu, bet Sabiedrība apņemas atgriezt Patērētājai saņemto avansa summu piecu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Tādējādi Patērētājai nav paredzēta iespēja saņemt līgumsodu avansa maksas apmērā, ja Sabiedrība nenoslēdz ar Patērētāju nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, tādējādi nostādot Patērētāju savu interešu aizsardzībai būtiski neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar Sabiedrību. Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar PTAL 5.panta trešās daļas 5.punktu, 6.panta trešās daļas 1.punktu Līguma 5.2.punkts daļā, kas paredz, ka „Pircējs līgumsoda kārtā zaudē samaksāto avansa summu” ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.
„Gadījumā, ja šis priekšlīgums netiks lauzts mājas nodošanas ekspluatācijā dienā, sākot ar 15 (piecpadsmito) dienu pēc mājas nodošanas ekspluatācijā Pircējs apmaksā rēķinus par sniegtiem komunālajiem pakalpojumiem un Nekustamā īpašuma kopīpašumā esošas daļas apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, vai pirkuma līgumi tika parakstīti, vai nē”.
[SIA „Saules dzīve” – 2008.gada 12.jūnija lēmums Nr.24-lg]
Līguma noteikums var radīt situāciju, ka patērētājam var būt jāmaksā rēķini par nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumiem, ja patērētājs, piemēram, nav noslēdzis vēl pirkuma līgumu un līdz ar to vēl nekustamajā īpašumā nedzīvo, kas ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Minētais noteikums paredz, ka – „neatkarīgi no tā, vai pirkuma līgumi tika parakstīti, vai nē”. Saskaņā ar PTAL 4.panta trešās daļas noteikumiem „Patērētājam nav pienākums pieņemt preci vai pakalpojumu un samaksāt cenu par preci vai pakalpojumu, ja prece ir piegādāta vai pakalpojums sniegts, patērētājam neizdarot pasūtījumu” Punktā nav ietverta atruna, ka patērētājam (pircējam) ir jāmaksā par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem un nekustamā īpašuma kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanas pakalpojumiem, ja patērētājs (pircējs) dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, tādējādi patērētājs tiek nostādīts savu interešu aizsardzībai būtiski neizdevīgākā stāvoklī nekā Sabiedrība. Balstoties uz iepriekš minēto un pamatojoties uz PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, 6.panta trešās daļas 1.punktu, līguma noteikums ir vērtējams kā netaisnīgs.
Priekšlīguma 4.8.apakšpunktā noteikts: „Attiecībā uz Vispārīgo noteikumu 4.7.punkta (2) apakšpunktā norādīto starpsienu izbūves cenu Pārdevējs nekļūst par tās īpašnieku un rīkojas vienīgi kā starpnieks starp Pircēju un uzņēmumu, kas veiks starpsienu izbūvi. Šo cenu Pircējs pārskaitīs uz Pārdevēja norādītu kontu.”
Priekšlīguma 4.9.apakšpunktā paredzēts: „Pircējs pilnvaro Pārdevēju izvēlēties uzņēmumu, kas veiks starpsienu izbūvi, Pircēja vārdā noslēgt attiecīgu līgumu un pārstāvēt Pircēju visos jautājumos, kas saistīti ar šādu līgumu.”
[SIA „Alija M” – 2008.gada 26.augusta lēmums Nr.37-lg]
Augstāk minētie līguma noteikumi ierobežo patērētāja izvēles brīvību (attiecībā uz uzņēmumu, kas veiks starpsienu izbūvi), kā arī ierobežo pārdevēja atbildību pret pircēju (jo pārdevējs darbojas tikai kā starpnieks un patērētājam nav radīta iespēja izvirzīt pretenzijas par starpsienas izbūves trūkumiem). Līdz ar to secināms, ka Priekšlīguma 4.8. un 4.9.apakšpunktu noteikumi nostāda patērētāju savu tiesību aizsardzībai neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām, pārkāpjot līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu atbilstoši PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktam un līdz ar to atzīstami par netaisnīgiem līguma noteikumiem atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktam.
Priekšlīguma 7.7.apakšpunkts nosaka, ka „par drošības naudas vai pirkuma cenas samaksas nokavējumu Pircējs maksās Pārdevējam līgumsodu 0,3% (nulle komats trīs procentu) apmērā no nokavētās summas par katru nokavēto dienu (..)”.
Priekšlīguma 8.10.apakšpunkts paredz, ka „par Vispārīgo noteikumu 8.7.punktā norādītā apdares pabeigšanas termiņa nokavējumu un/vai nokavējumu uzrādīt Telpas Apsaimniekotājam Vispārīgo noteikumu 8.9.punktā norādītajā termiņā Pircējs maksā līgumsodu 1% (viena procenta) apmērā no Sevišķo noteikumu D2 punktā norādītās Atsevišķā īpašuma kopējās cenas par katru nokavēto nedēļu, tomēr ne vairāk kā kopumā 15% (piecpadsmit procentus) no Sevišķo noteikumu D2 punktā norādītās Atsevišķā īpašuma kopējās cenas”.
Priekšlīguma 9.6.apakšpunktā noteikts: „Ja Priekšlīgums tiek izbeigts uz jebkura no Vispārīgo noteikumu 9.1.punktā vai 9.2.punktā norādītajiem pamatiem, Pircējs kā līgumsodu zaudēs par labu Pārdevējam visu iemaksāto drošības naudu.”
[SIA „Alija M” – 2008.gada 26.augusta lēmums Nr.37-lg]
No minētajiem Priekšlīguma noteikumiem izriet, ka gadījumos, kad pircējs savlaicīgi nepilda savas saistības vai kad Priekšlīgums automātiski izbeidzas, vai pārdevējs izmanto savas vienpusējās atkāpšanās tiesības, pircējam tiek piemērots attiecīgs līgumsods, tai skaitā, iemaksātās drošības naudas apmērā. Vienlaikus Priekšlīgumā nav paredzētas tādas pašas tiesības pieprasīt no pārdevēja tādu pašu līgumsodu, ja pārdevējs savlaicīgi nepilda savas saistības vai pircējs, izmantojot savas vienpusējās atkāpšanās tiesības, lauž Priekšlīgumu. Tādējādi Priekšlīguma 7.7., 8.10., 9.6.apakšpunkta noteikumi ir pretrunā ar labticīguma prasībām un saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu, kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu ir atzīstami par netaisnīgiem līguma noteikumiem.
Līguma 3.10.punkts nosaka: „Par ierakstīta pasta sūtījuma saņemšanu tiks uzskatīts pircēja šajā līgumā norādītajā adresē atrodošos personu parakstīts ierakstītas vēstules pasaknis ar paziņojumu par izsniegšanu un satura norādījumu. Gadījumā, ja Pārdevējiem, veicot pirmreizēju uzaicinājuma sūtījumu, adresāts nav sasniedzams (pircēja šajā līgumā norādītajā adresē atrodošās personas nav parakstījušas pasakni par augšminētā sūtījuma saņemšanu), pārdevēji 4 (četru) dienu laikā pēc augšminētā pasakņa saņemšanas veic atkārtotu uzaicinājuma nosūtījumu. Ja arī šoreiz adresāts nav sasniedzams, šis līgums zaudē spēku un pircējs zaudē iemaksāto drošības naudu pilnā apmērā”.
Līguma 3.15.punkts nosaka: „Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgums, Zemes pirkuma līgums un Apsaimniekošanas līgums netiks noslēgti pircēja vainas dēļ, tad viņš zaudē tiesības prasīt atpakaļ iemaksāto drošības naudu un šis līgums uzskatāms par izbeigtu.”
Līguma 3.15.1.punkts nosaka: „Gadījumā, ja pircējs ir veicis pilnu pirkuma maksas samaksu, pārdevēji nekavējoties atmaksā pircējam atlikušo pirkuma maksu, kas paliek pēc drošības naudas ieturēšanas”.
[SIA „Apūzes nami” un SIA „Šampētera ciemats” – 2008.gada 26.septembra lēmums Nr.50-lg]
Sabiedrība ir tiesīga paturēt patērētāja iemaksātās naudas summas, ja patērētājs atkāpjas no Priekšlīguma (nenoslēdz pirkuma līgumu). Vienlaikus Priekšlīgumā nav iekļauts noteikums par to, ka, ja Priekšlīgumus lauž pārdevējs, pircējam (patērētājam) būtu tiesības saņemt samaksātajam avansam ekvivalentu summu. Ievērojot augstāk minēto, priekšlīguma 3.10.punkts daļā: „un pircējs zaudē iemaksāto drošības naudu pilnā apmērā”, priekšlīguma 3.15.punkts daļā: „viņš zaudē tiesības prasīt atpakaļ iemaksāto drošības naudu un”, kā arī priekšlīguma 3.15.1.punkts daļā: „kas paliek pēc drošības naudas ieturēšanas” ir vērtējami kā netaisnīgi līguma noteikumi saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 10.punktu.
„Jebkurā Priekšlīguma izbeigšanas gadījumā Pārdevējs atgriež no Pircēja saņemto drošības naudu, ieturot no tās jebkādus līgumsodus vai cita veida Pircēja parādus Pārdevējam, kas cēlušies sakarā ar šo Priekšlīgumu, kā arī ieturot no Pircēja tā parādus Pārdevēja norādītajam uzņēmumam par Telpu apdari, kas veikta papildus Vispārīgo noteikumu 8.1.punktā norādītajai, ja šie parādi cedēti Pārdevējam.”
[SIA „Alija M” – 2008.gada 26.augusta lēmums Nr.37-lg]
No noteikuma secināms, ka no patērētāja tiek ieturēti parādi, kas radušies pārdevēja norādītajam uzņēmumam sakarā ar papildu telpu apdari, arī tādā gadījumā, ja viņš nav vainojams Priekšlīguma izbeigšanā. Šādā situācijā patērētājam tiek uzliktas nepamatotas saistības un šāds noteikums nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī pretēji labticīguma prasībām, pārkāpjot līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu. Līdz ar to noteikums attiecībā uz gadījumu, kad Priekšlīguma izbeigšana notiek no patērētāja neatkarīgu iemeslu dēļ, ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu atbilstoši PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktam un 6.panta trešās daļas 1.punktam.
„Jebkurā Priekšlīguma izbeigšanās gadījumā Pircējs būs tiesīgs izņemt no Telpām atdalāmos ieguldījumus, kuri veikti papildus Vispārīgo noteikumu 8.1.punktā norādītajam. Šādu atdalāmo ieguldījumu izņemšanu var veikt vienīgi uz Pircēja rēķina ar Pārdevēja norādītā uzņēmuma starpniecību, kas veic Telpu iekšējo apdari, nodrošinot, ka tiek novērsti visi ieguldījumu atdalīšanas rezultātā telpām nodarītie bojājumi un Telpas tiek atstātas tādā stāvoklī, kas nav sliktāks par Tehniskajā aprakstā norādīto.”
[SIA „Alija M” – 2008.gada 26.augusta lēmums Nr.37-lg]
Attiecīgo ieguldījumu izņemšana ir paredzēta uz pircēja rēķina jebkurā Priekšlīguma izbeigšanās gadījumā. No tā secināms, ka minētās darbības var tikt veiktas uz patērētāja rēķina arī tad, ja viņš nav vainojams Priekšlīguma izbeigšanā. Ja Priekšlīguma laušanā ir vainojams pārdevējs, minētie izdevumi būtu jāsedz pārdevējam. Pretējā gadījumā patērētājam tiek uzliktas nepamatotas saistības un tas tiek nostādīts neizdevīgā stāvoklī, pārkāpjot līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principa prasības. Tādējādi punkts attiecībā uz gadījumu, kad Priekšlīguma izbeigšana notiek no patērētāja neatkarīgu iemeslu dēļ, saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu un 6.panta trešās daļas 1.punktu ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.
„Pārdevējs un Pircējs vienojas, ja Pircējs savlaicīgi nepilda savas šī līguma 2.3.punktā uzņemtās saistības, tad Pircējam jāmaksā
Pārdevējam līgumsods par izpildījuma nokavējumu LVL 50,- (piecdesmit latu) apmērā par katru nokavēto dienu no nesamaksātās priekšapmaksas summas.” Savukārt Līguma 5.5.apakšpunkts nosaka: „Ja Pārdevējs savlaicīgi nepilda savas šī līguma 3.2. punktā uzņemtās saistības, viņš maksā Pircējam līgumsodu 0,2% (nulle komats divi procenti) apmērā par vienu kalendāra nedēļas nokavējumu no šī līguma 2.3.punktā norādītās naudas summas.”
[SIA „Tokarev būve” – 2008.gada 27.augusta lēmums Nr.38-lg]
Līgumsaistību nepildīšanas gadījumā attiecīgajai otrai līgumslēdzējai pusei ir jānosaka vienlīdzīgas tiesības, tai skaitā, attiecībā uz līgumsodu piemērošanu. Līgumos, ko patērētāji slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, līgumslēdzējām pusēm ir jāparedz vienlīdzīgas tiesības, kā to nosaka PTAL 5.panta pirmās daļas noteikumi. Līdz ar to minētais līguma noteikums, kas nosaka pienākumu maksāt līgumsodu patērētājam, ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums atbilstoši PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktam kontekstā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu.
"Pircējam ir pienākums 6 (sešu) darba dienu laikā no uzaicinājuma saņemšanas, noorganizēt, lai starp pusēm, ja nepieciešams, pircēju kreditējošo kredītiestādi, un AS „Hansabanka”, kurai par labu nodrošināta hipotēka uz nekustamo īpašumu, būtu noslēgta attiecīga vienošanās un AS „Hansabanka” tiktu atvērts darījuma konts.”
[SIA „Apūzes nami” un SIA „Šampētera ciemats” – 2008.gada 26.septembra lēmums Nr.50-lg]
Patērētājs nevar būt atbildīgs par kredītiestādes, kurai par labu nodrošināta hipotēka uz nekustamo īpašumu, lēmumiem gadījumā, ja tā nepiekritīs patērētāja kredītiestādes noteikumiem uz darījuma konta slēgšanu. Tādejādi punkts nostāda patērētāju neizdevīgākā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām atbilstoši PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktā noteiktajam, pārkāpjot līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu. Ņemot vērā iepriekš minēto, līguma punkts saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.
Vienlaikus PTAC ieskatā Sabiedrība var izstrādāt un piedāvāt, un puses var vienoties par tādu PTAL normām atbilstošu līguma noteikuma iekļaušanu līgumā, kas paredzētu sekas gadījumam, ja patērētāja kredītiestāde un Sabiedrību finansējošā kredītiestāde nespētu vienoties par darījuma konta atvēršanu, neuzliekot par pienākumu Patērētājam atbildēt par kredītiestāžu spēju vienoties par darījuma konta atvēršanu.
Priekšlīguma 7.5.punkts nosaka: „Izmantojot savas vienpusējās atkāpšanās tiesības, Pircējam ir pienākums iesniegt Pārdevējam 1 rakstisku Līguma uzteikumu 30(trīsdesmit) darba dienas iepriekš. Gadījumā, ja līdz uzteikumā minētajam termiņam Pārdevējs 1 nenovērš pieļauto Līguma pārkāpumu, tas apņemas 30(trīsdesmit) darba dienu laikā pēc Pircēja uzteikuma saņemšanas atmaksāt Pircējam samaksāto Pirkuma maksas daļu un šis Līgums būs uzskatāms par spēku zaudējušu. Tomēr Xxxxxxxxx 1 nenes nekādu atbildību par savu no Līguma izrietošo saistību izpildes nokavējumu, ja Pircējs neizmanto savas tiesības vienpusēji atkāpties no šī Līguma.”
Vienlaikus Priekšlīguma 7.7.punkts paredz, ka, „izmantojot savas vienpusējās atkāpšanās tiesības, Pārdevējam 1 un Pārdevējam 2 ir pienākums iesniegt Pircējam rakstisku Līguma uzteikumu 10(desmit) darba dienas iepriekš”.
Priekšlīguma 7.8.punkts nosaka, ka „gadījumā, ja Pārdevējs 1 un Pārdevējs 2 izmanto savas šajā Līgumā noteiktās tiesības vienpusējā kārtā atkāpties no šī Līguma, Pircējam ir pienākums maksāt Pārdevējam 1 līgumsodu nolīgtā Pirkuma maksas avansa apmērā. Gadījumā, ja Xxxxxxx nolīgto Pirkuma maksas avansu Pārdevējam 1 saskaņā ar šī Līguma noteikumiem ir samaksājis, Pārdevējs 1 ir tiesīgs Pircēja maksājamā līgumsoda dzēšanai paturēt Pircēja samaksāto Pirkuma maksas avansu.”
[SIA „X.Xxxxxxx” – 2009.gada 12.janvāra lēmums Nr.3-lg]
Saskaņā ar Priekšlīguma 7.5.punktu pircējam (patērētājam), vienpusēji atkāpjoties no Priekšlīguma, ir pienākums iesniegt rakstisku uzteikumu 30 darba dienas iepriekš, savukārt, saskaņā ar Priekšlīguma 7.7.punktu pārdevējam, vienpusēji atkāpjoties no Priekšlīguma, ir pienākums iesniegt uzteikumu 10 darba dienas iepriekš. Tādējādi minētajos Priekšlīguma noteikumos pārdevējam ir noteiktas lielākas priekšrocības nekā patērētājam, kas saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 3.punktu ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu.
No Priekšlīguma 7.8.punkta izriet, ka pārdevējs, izmantojot vienpusējās atkāpšanās tiesības, ir tiesīgs prasīt no pircēja līgumsodu pirkuma maksas avansa apmērā vai paturēt patērētāja samaksāto avansu. No tā secināms, ka pārdevējam, vienpusēji atkāpjoties no līguma līgumā paredzēto iemeslu dēļ, ir tiesības uz līgumsoda samaksas pieprasīšanu no patērētāja, bet patērētājam tādā pašā situācijā nav līdzvērtīgu tiesību, proti, prasīt līgumsoda samaksu no pārdevēja, ja, piemēram, pārdevējs saskaņā ar Priekšlīguma 7.4.2.punktu nenoslēdz ar patērētāju dzīvokļa un zemes gabala pirkuma līgumus. Līdz ar to tiek pārkāpts PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkts un tādejādi Priekšlīguma 7.8.punkts saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.
„Pārdevējs uzaicina pircēju noslēgt pirkuma līgumus pie zvērināta notāra Rīgā, paziņojot par noslēgšanas precīzu laiku un vietu vismaz 3 (trīs) nedēļas iepriekš, tomēr dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu noslēgšanas laiks nevar būt agrāks kā 2007.gada 1.novembris un vēlāks kā 2008.gada 1.aprīlis.”
Līguma 4.3.punkts nosaka: „Pārdevējs ir tiesīgs, paziņojot pirms šī Līguma 4.1.punktā norādītā pirkuma līgumu noslēgšanas termiņa beigām, pagarināt Līguma 4.1.punktā noteikto pirkuma līgumu noslēgšanas beigu termiņu, tomēr ne vairāk kā par 90 (deviņdesmit) dienām.”
[SIA „Raiņa bulvāra nams” – 2009.gada 23.janvāra lēmums Nr.4-lg]
Šāda noteikuma iekļaušana Līgumā kā Līguma 4.3.punkts ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu atbilstoši PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktam. PTAC paskaidro, ka Patērētājs, slēdzot Līgumu 2007.gada 18.jūnijā, rēķinājās, ka uzaicinājums pirkuma līguma noslēgšanai no Sabiedrības varētu sekot četru līdz deviņu mēnešu laikā pēc Līguma noslēgšanas (Līguma 4.1.punkts). Savukārt Līguma 4.3.punkts pēc būtības paredz termiņa pagarinājumu vēl par trim mēnešiem, neskatoties uz Līguma 4.1.punktā minēto termiņa aprobežojumu. Tādejādi PTAC ieskatā Līguma 4.3.punktā minētais termiņš kontekstā ar Līguma noslēgšanas dienu un sagaidāmo uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu atbilstoši Līguma 4.1.punktā minētajam termiņam, nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā labticīguma prasībām. Ievērojot augstāk minēto, PTAC ieskatā Līguma 4.3.punkts atbilstoši PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktam ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu un saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.
Līguma 2.1.4.punktā noteikts: „Pircējs apzinās, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecība ir sarežģīts un ilgstošs process, kurš nav atkarīgs tikai no pārdevēja, tāpēc termiņu mājas nodošanai ekspluatācijā ir iespējams noteikt tikai aptuveni”.
Savukārt Līguma 4.2.punkts nosaka, ka „Plānotais termiņš mājas nodošanai ekspluatācijā ir – līdz 2007.gada 1.novembrim”.
Līguma 6.1.punkts nosaka, ka „Pārdevējs apņemas pielikt visas pūles, lai plānotais mājas nodošanas ekspluatācijā termiņš netiktu pagarināts vairāk par 2 (diviem) mēnešiem”.
Līguma 7.2.1.punkts nosaka: „Plānotais mājas nodošanas ekspluatācijā termiņš ir pagarināts vairāk kā par 2 (diviem) mēnešiem un šajā pagarinājumā ir vainīgs pārdevējs”.
[SIA „Eiro House” – 2009.gada 5.maija lēmums Nr.15-lg]
Līguma 7.2.punkts nosaka gadījumus, kuros pircējam ir tiesības, iepriekš rakstiski informējot par to pārdevēju, vienpusēji atkāpties no Priekšlīguma. Līdz ar to 7.2.1.punkts nosaka: „Plānotais mājas nodošanas ekspluatācijā termiņš ir pagarināts vairāk kā par 2 (diviem) mēnešiem un šajā pagarinājumā ir vainīgs pārdevējs”. PTAC atzīmē, ka, nosakot PTAL 30.panta piemērošanai kritēriju, kas paredz nokavējumam konstatēt Sabiedrības vainu, tiek ierobežota ar likumu noteiktā pušu atbildība. Ievērojot augstāk minēto, saistībā ar PTAL 5.panta otrās daļas 1. un 5.punktu un atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktam Līguma 7.2.1.punkts ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.
Vienlaikus, ievērojot augstāk minēto, arī Līguma 2.1.4., 4.2. un 6.1.punkts vai jebkurš cits punkts nevar tikt izmantots patērētāja likumīgo tiesību ierobežošanai.
„Pārdevējam ir tiesības atkāpties no četrpusējā līguma gadījumos, kad pircējs un/vai pircēja kredīta devējs (aizdevējs) nepilda līguma noteikumus un tas apdraud pārdevējam pirkuma maksas saņemšanu”.
[SIA „Eiro House” – 2009.gada 5.maija lēmums Nr.15-lg]
Šāda noteikuma iekļaušana Līgumā ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 3. un 5.punktu, jo paredz priekšrocības pārdevējam atkāpties no līguma jebkura pircēja un pircēja kredīta devēja līguma noteikuma pārkāpuma gadījumā, nostādot patērētāju neizdevīgākā stāvoklī un nonākot pretrunā ar labticīguma prasībām. PTAC atzīmē PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu, kā arī norāda, ka atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 8.punktam šāds līguma noteikums atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.
„Pircējs uzņemas visus riskus un atbildību sakarā ar kredīta (aizdevuma) naudas līdzekļu piesaistīšanu pirkuma maksas apmaksai pārdevējam, ieskaitot atbildību par sava kredīta devēja (aizdevēja) gan darbību, gan bezdarbību”.
[SIA „Eiro House” – 2009.gada 5.maija lēmums Nr.15-lg]
Saistībā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu šāds līguma noteikums ir pretrunā ar labticīguma prasībām, jo nepamatoti uzliek par pienākumu pircējam atbildēt par pircēja kredīta devēja līguma noteikumu pārkāpumiem vai bezdarbību. Patērētājs nevar būt atbildīgs par sava kredīta devēja darbību un bezdarbību, kā arī kredīta devēja pieņemtajiem lēmumiem, kurus patērētājs nav spējīgs ietekmēt un kuru izpilde vai neizpilde nav tieši atkarīga no paša patērētāja. Līdz ar to minētais Līguma noteikums daļā:
„ieskaitot atbildību par xxxx kredīta devēja (aizdevēja) gan darbību, gan bezdarbību”, ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu un tādējādi arī par spēkā neesošu, pamatojoties uz PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu, kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu.
„Ja pircējs nokavē termiņu, kas noteikts dzīvokļa īpašuma pirkuma līguma noslēgšanai, vai arī nokavē termiņu, kas noteikts jebkura avansa samaksai, pircējs pēc pārdevēja pieprasījuma apņemas samaksāt pārdevējam nokavējuma līgumsodu 0,3% no nesamaksātas līguma summas daļas apmērā par katru nokavēto dienu”.
[SIA „Eiro House” – 2009.gada 5.maija lēmums Nr.15-lg]
Līguma 6.12.punkts daļā: „Ja pircējs nokavē termiņu, kas noteikts dzīvokļa īpašuma pirkuma līguma noslēgšanai”, ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 3. un 5.punktu, jo paredz pircēja pienākumu maksāt līgumsodu par termiņa nokavējumu, kas noteikts dzīvokļa īpašuma pirkuma līguma noslēgšanai, bet neparedz pārdevēja pienākumu maksāt līgumsodu par tādu pašu pārkāpumu. Līdz ar to attiecīgais Līguma noteikums minētajā daļā atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktam ir atzīstams par nevienlīdzīgu un līdz ar to par netaisnīgu līguma noteikumu un tādējādi arī par spēkā neesošu.
Līguma 7.4.punktu nosaka: "Pārdevējs atmaksā pircējam no pircēja saņemtos pirkuma maksas avansus zemāk noteiktajos gadījumos un termiņos”. Līguma 7.4.1.punkts kontekstā ar Līguma 7.4.punktu nosaka: „Ja pircējs izmanto savas tiesības atkāpties no priekšlīguma, tad pārdevējs atmaksā pircējam no pircēja saņemtos pirkuma maksas avansus termiņā, kas noteikts līdzējiem vienojoties, izņemot gadījumu, kad pārdevējs pretēji priekšlīgumam un likumam atsakās noslēgt dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu.”
[SIA „Eiro House” – 2009.gada 5.maija lēmums Nr.15-lg]
Strīda izskatīšana tiesā par termiņa noteikšanu iemaksātā avansa atmaksai, par kuru puses nespēj vienoties, pēc būtības ir tas pats, kas nesamērīgi gara termiņa noteikšana patērētāja iemaksātā avansa atgriešanai, jo strīda izskatīšana tiesā ir ilgstošs process, kura laikā naudas līdzekļus pārvaldīs Sabiedrība, tādejādi vienlaikus arī iegūstot sev vēlamu rezultātu, atliekot iemaksātā avansa atmaksu patērētājam. Ievērojot augstāk minēto, Līguma 7.4.1.punkts atbilstoši PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktam nonāk pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu un norādītajā daļā atzīstams atzīts par netaisnīgu līguma noteikumu atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktam.
„Ja pārdevējs, ievērojot priekšlīguma 7.5.punktā noteiktā pārdošanas kārtību (noteikumus), pārdod dzīvokļa īpašumu trešajai personai par xxxxx, kas ir mazāka par pirkuma maksu, pircējam ir pienākums atlīdzināt pārdevējam izveidojušos starpību. Minētā starpība nav jāatlīdzina, ja pārdošanas pamatojums ir pircēja šim priekšlīgumam atbilstošas atkāpšanās no priekšlīguma.”
[SIA „Eiro House” – 2009.gada 5.maija lēmums Nr.15-lg]
Līguma punkts ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu saistībā ar PTAL 5.panta otrās daļas 3. un 5.punktu, jo uzliek par pienākumu patērētājam atlīdzināt pārdevējam izveidojušos starpību starp pirkuma maksu un maksu, par kādu Sabiedrība pārdod dzīvokļa īpašumu trešajai personai. Šāda noteikuma iekļaušana līgumā nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī, rada būtiskas priekšrocības pārdevējam un ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Sabiedrībai, pārdodot dzīvokļa īpašumu trešajai personai par brīvi izvēlētu cenu, var rasties situācija, ka Patērētājam ir pienākums maksāt Sabiedrībai neproporcionāli lielu līgumsodu par savu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, tādejādi nonākot pretrunā arī ar PTAL 6.panta trešās daļas 4.punktu. Ievērojot augstāk minēto, Līguma punkts atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu un nav piemērojams ar patērētājiem noslēgtajos līgumos, pamatojoties uz PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu (kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 3. un 5.punktu).
„Ja pēc Pircēja iebildumu izvērtēšanas Pārdevējs neatzīst iekšējās apdares neatbilstību šim līgumam pievienotajam aprakstam (Pielikumā Nr.3) un specifikācijai, tādā gadījumā Pusēm kopīgi jāpieaicina neatkarīgs eksperts kā šķīrējtiesnesis. (..)”.
[SIA „Titurgas mājas” – 2009.gada 6.maija lēmums Nr.16-lg]
Patērētāja prasījuma noformēšanas, iesniegšanas un atbildēšanas kārtību uz to regulē Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta
noteikumi Nr.631 „Kārtība, kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu”. Patērētājam tiek liegta iespēja ar preces kvalitāti saistītos jautājumus risināt PTAL un MK Noteikumos noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā minēto, līguma punkts ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu atbilstoši PTAL 6.panta 1.punktam (kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 4.punktu), jo noteic, ka patērētājs atsakās no savām PTAL noteiktajām tiesībām – atbilstoši PTAL 27.panta pirmajai daļai pieteikt prasījumu pārdevējam par preces neatbilstību līguma noteikumiem.
Vienlaikus attiecībā uz terminu „šķīrējtiesnesis” PTAC norāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 497.panta pirmo daļu šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šā likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai starp līgumslēdzējpusēm. Saskaņā ar CPL noteikumiem „šķīrējtiesa ir nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas” (Juridiskjo terminu vārdnīca, Rīga, 1998. 250 lpp.). Līdz ar to termina „šķīrējtiesnesis” lietošana, ar to apzīmējot neatkarīgu ekspertu, Līguma 3.13.apakšpunktā ir nepamatota un šis termins no Līgumu projektiem ir izslēdzams.
„Pircēja pienākums ir nodrošināt, ka atsavinot vai kā citādi nododot īpašuma vai lietošanas tiesības uz Dzīvokļa īpašumu trešajām personām, šajā Līguma sadaļā noteiktie Slēgtās autostāvvietas lietošanas noteikumi un ierobežojumi pāriet arī uz jauno Dzīvokļa īpašuma ieguvējam vai lietotājam”.
[SIA „Titurgas mājas” – 2009.gada 6.maija lēmums Nr.16-lg]
No Civillikuma 1519.panta izriet, ka divas puses ar savstarpēju vienošanos nevar uzlikt pienākumus trešajām personām. Līdz ar to starp Sabiedrību un Patērētāju noslēgtais Līgums nevar paredzēt nākamajam Patērētāja nekustamā īpašuma ieguvējam atbildību par saistībām, kas izriet no Līguma. Līguma punkts, kas uzliek patērētājam nepamatotas saistības nostāda patērētāju savu interešu aizsardzībai neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām un līdz ar to saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu (kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu) ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.
xxxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxx-xxxxxxx-xxxxxxxxxxxx-xx-xxxxxxx-xxxxxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxx-xxxxxx-xxxxxxxxx-xxx- ir-pretruna-ar-ligumsledzeju-pusu-tiesiskas-vienlidzibas-principu