ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI Nr. 02.02
Apdrošināšamas akciju sabiedrība “BALTIJAS APDROŠINĀŠANAS NAMS” Antonijas 23, Rīga, Latvija, LV – 1010, reģ. Nr.: 000349497
tālr. x000 0 000 000, fakss x000 0 000 000
ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI Nr. 02.02
NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI
1. Apdrošinātājs
Apdrošinātājs ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētā un attiecīgas licences saņēmusī apdrošināšanas akciju sabiedrība “Baltijas Apdrošināšanas nams”.
2. Apdrošinājuma ņēmējs
2.1 Apdrošinājuma ņēmējs ir fiziska vai juridiska persona, kura ir noslēgusi apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā, un kurai saskaņā ar apdrošināšanas līgumu ir pienākums samaksāt apdrošināšanas prēmiju.
2.2 Par apdrošinājuma ņēmēju var būt apdrošināšanas objekta īpašnieks, nomnieks, apakšnomnieks vai cita persona, kurai ir tiesības uz apdrošināšanas objektu saskaņā ar civillikumu, un kura ir ieinteresēta apdrošināšanas objekta saglabāšanā (interese neciest zaudējumus, iestājoties apdrošinātajam riskam).
3. Apdrošināšanas objekts
3.1 Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas līgumā norādītās kustamās vai nekustamās lietas.
3.1.1 Ar nekustāmo īpašumu saprot ēkas, celtnes un būves ar visām to sastāvdaļām, t.i. – konstruktīviem elementiem, ārējo apdari un tīkliem, un papildus norādot apdrošināšanas līgumā, - iekšējo apdari, stiklotās virsmas, kuras atsevišķi pārsniedz 3 (trīs) m2. un ārējās vai iekšējās izkārtnes, reklāmas būves un citas atsevišķai demontāžai iespējamās konstrukcijas.
3.1.2 ar kustāmo īpašumu saprot jebkuru likumīgi iegūtu kustāmu mantu, kura minēta apdrošināšanas līgumā.
3.2 Bez īpašas vienošanās, par apdrošināšanas objektu nav uzskatāmas:
3.2.1 bezķermeniskas lietas (piem.: dati un informācija);
3.2.2 xxxxx, vērtspapīri;
3.2.3 dokumenti, akti, plāni, rasējumi;
3.2.4 datu bāzes, kartotēkas;
3.2.5 paraugi, izstāžu eksemplāri;
3.2.6 antikvāras lietas, juvelierizstrādājumi, dārgmetāli;
3.2.7 spēļu automāti, naudas maiņas automāti;
3.2.8 dzīvnieki, augi;
3.2.9 transportlīdzekļi, traktortehnika;
3.2.10 ieroči, munīcija;
3.2.11 priekšmetu glabāšanas tilpnes;
3.2.12 būves, kā arī šādās būvēs esošas lietas, kuras nav pieņemtas ekspluatācijā.
4. Apdrošināšanas vieta
Par “apdrošināšanas vietu” uzskatāmas ēkas, būves, telpas vai teritorija, kurā atrodas apdrošināšanas objekts un tā ir norādīta apdrošināšanas polisē. Apdrošināšanas līguma darbība ir spēkā tikai apdrošināšanas vietā.
5. Apdrošināšanas risks
Apdrošināšanas risks ir apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama apdrošināšanas līguma darbības laikā.
6. Apdrošināšanas līgums un tā sastāvdaļas
6.1 Apdrošināšanas polise ir dokuments, kas apliecina, ka starp apdrošinājuma ņēmēju un apdrošinātāju ir noslēgts apdrošināšanas līgums.
6.2 Apdrošināšanas līguma sastāvdaļas ir:
6.2.1 apdrošināšanas pieteikums;
6.2.2 titullapa;
6.2.3 šie Īpašuma apdrošināšanas noteikumi;
6.2.4 citi apdrošināšanas polisē minētie nosacījumi un pielikumi.
7. Apdrošināšanas pieteikums
Apdrošināšanas pieteikums ir apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošināmā riska novērtēšanai.
8. Apdrošināšanas polise
Apdrošināšanas polise ir dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju, un ietver šos noteikumus, nosacījumus un pielikumus, kā arī visus apdrošināšanas līguma
grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā.
9. Apdrošinājuma summa
Apdrošinājuma summa ir apdrošināšanas līgumā noteiktā naudas summa, par kuru ir apdrošināts apdrošināšanas objekts. Tā ir maksimālā summa, kuru var izmaksāt par apdrošināšanas līguma darbības laikā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem, ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi. Apdrošinājuma summa tiek ierakstīta apdrošināšanas polisē un tā nevar būt augstāka par apdrošināšanas vērtību.
10. Apdrošināšanas vērtība
10.1 “Apdrošināšanas vērtība” ir apdrošināšanas objekta vērtība tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.
10.2 Apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs par uzrādīto apdrošināšanas vērtību. Ja šī vērtība ir nepareiza, tad, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ir jāievēro zemapdrošināšanas vai virsapdrošināšanas nosacījumi.
10.3 Apdrošināšanas vērtības noteikšanas metode var būt:
10.3.1 atjaunošanas vērtība, kas ir ēkas vai celtnes atjaunošanas mazākie izdevumi;
10.3.2 iegādes vērtība, kas ir tāda paša veida un kvalitātes inventāra, iekārtu, pusfabrikātu, izejvielu, preču, lietu vai priekšmetu, pašreizējās iegādes mazākie izdevumi;
10.3.3 faktiskā vērtība, kas ir atjaunošanas vērtība vai iegādes vērtība, atņemot no tās nolietojumu. Faktisko vērtību izmanto, ja fiziskais nolietojums ir lielāks par 30% vai, ja apdrošinājuma ņēmējs vēlas apdrošināt apdrošināšanas objektu tā faktiskajā vērtībā;
10.3.4 īpašā saskaņotā vērtībā, ja apdrošina īpašu neatvietojamu apdrošināšanas objektu.
11. Zemapdrošināšana
11.1 Zemapdrošināšana ir gadījums, ja apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas vērtību.
11.2 Zemapdrošināšanas gadījumu nosaka katram apdrošināšanas objektam atsevišķi.
11.3 Apdrošināšanas līgums nav uzskatāms par tādu, kas noslēgts kā zemapdrošināšana, ja noslēdzot apdrošināšanas līgumu, panākta vienošanās par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu kā pirmo zaudējumu (“pirmais risks”), un tas ir īpaši atzīmēts polisē. Pirmais zaudējums ir zaudējuma daļa līdz noteiktajai maksimālajai atlīdzības summai.
11.4 Lai likvidētu zemapdrošināšanu, apdrošinājuma ņēmējs var apdrošināšanas līguma darbības laikā pieprasīt apdrošinājuma summas palielināšanu. Šajā gadījumā papildus apdrošināšanas prēmija jāsamaksā proporcionāli apdrošināšanas periodam, kas atlicis līdz apdrošināšanas līguma darbības laika beigām.
12. Virsapdrošināšana
12.1 Virsapdrošināšana ir gadījums, ja apdrošinājuma summa pārsniedz apdrošināšanas vērtību.
12.2 Lai likvidētu virsapdrošināšanu, gan apdrošinātājs, gan apdrošinājuma ņēmējs var apdrošināšanas līguma darbības laikā pieprasīt apdrošinājuma summas samazināšanu. Šajā gadījumā apdrošinājuma ņēmējam atmaksā pārmaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušajiem pilnajiem kalendāra mēnešiem.
12.3 Ja apdrošināšanas gadījums ir noticis pirms apdrošinājuma summas samazināšanas, tad apdrošinātājs izmaksā atlīdzību tādā apmērā, kādā būtu jāizmaksā, ja apdrošinājuma summa būtu vienāda ar apdrošināšanas vērtību. Šajā gadījumā apdrošinājuma ņēmējam atmaksā pārmaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušajiem pilnajiem mēnešiem, kas atlicis līdz apdrošināšanas līguma darbības laika beigām.
13. Paša risks
Paša risks ir apdrošināšanas polisē uzrādītā naudas summa vai procentos izteikta daļa no paredzētās apdrošināšanas atlīdzības, kuru iestājoties katram apdrošināšanas gadījumam sedz apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs.
14. Apdrošināšanas līguma darbības laiks
14.1 Apdrošināšanas līguma darbības laiks ir apdrošināšanas polisē uzrādītais laika periods. Tikai par šī perioda laikā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību.
14.2 Apdrošināšanas līguma darbības laiks sākas un beidzas datumos (sākuma un beigu datumus ieskaitot), saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kādi norādīti apdrošināšanas polisē.
15. Apdrošināšanas prēmija
15.1 Apdrošināšanas prēmija ir maksājums par apdrošināšanu.
15.2 Apdrošināšanas prēmijas vai saskaņoto prēmijas daļu samaksa ir jāveic polisē norādītajos termiņos.
15.3 Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas nosacījums ir pilnas paredzētās prēmijas nomaksa, neņemot vērā polisē norādītos termiņus.
16. Apdrošināšanas gadījums
Apdrošināšanas gadījums ir jebkāds pēkšņs un neparedzēts no apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā gribas neatkarīgs apdrošināšanas objekta fizisks bojājums vai zudums, kuru nav radijis izņēmumos norādītie cēloņi.
17. Apdrošināšanas atlīdzība
17.1 Apdrošināšanas atlīdzība ir apdrošinājuma summa, tās daļa vai punktā 17.2 sniegtais pakalpojums, ko apdrošinātājs izmaksā vai sniedz, par apdrošināšanas objekta zudumu vai tam nodarīto bojājumu, kas radies, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.
17.2 Apdrošinātājam ir tiesības atjaunot sabojāto apdrošināšanas objektu vai nomainīt to ar līdzvērtīgu, nemaksājot atlīdzību naudā. Apdrošinātāja materiālā atbildība nepārsniedz summu, kas tam būtu jāmaksā , ja atlīdzības veids būtu izmaksa.
17.3 Iestājoties apdrošināšanas gadījumam apdrošinātājs atlīdzina apdrošinātajam nepieciešamos un pamatotos izdevumus (arī tādus, kas nav sasnieguši gaidāmo rezultātu), kas saistīti ar tālāku zaudējumu novēršanu vai to apmēru samazināšanu, kā arī par apdrošināšanas vietas sakopšanu, priekšmetu pārvietošanu un to drošību. Atlīdzības summa par šiem izdevumiem nevar pārsniegt 10% no apdrošinājuma summas, ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi.
18. Apdrošinātais.
Apdrošinātais ir apdrošināšanas polisē minētā persona, kurai ir apdrošināmā interese neciest zaudējumus un kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzība. Saistības un pienākumi, kas izriet no apdrošināšanas līguma ir vienlīdz saistoši, kā apdrošinājuma ņēmējam tā apdrošinātajam. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt apdrošināto par to ka viņš ir apdrošināts, un apdrošinātajam ir tiesības saņemt informāciju par apdrošināšanas līguma noteikumiem.
19. Apdrošinājuma ņēmēja darbinieki un ģimenes locekļi
19.1 Par apdrošinājuma ņēmēja darbiniekiem uzskatāmas visas fiziskas personas, kas ir darba attiecībās ar apdrošinājuma ņēmēju.
19.2 Ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziska persona, tā ģimenes locekļi ir: vecāki, laulātais(tā), bērni, māsas, brāļi un adoptētie, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā.
19.3 Saistības un pienākumi, izņemot apdrošināšanas prēmijas apmaksas pienākumu, kas izriet no apdrošināšanas līguma ir vienlīdz saistoši, kā apdrošinājuma ņēmējam tā viņa darbiniekiem un ģimenes locekļiem
IZŅĒMUMI
20. Apdrošinātājs nav atbildīgs un apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta par zaudējumiem:
20.1 ja apdrošināšanas gadījums iestājies apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja, to ģimenes locekļu vai darbinieku tīšas darbības rezultātā;
20.2 kas tieši vai netieši saistīts ar šādiem notikumiem: atomenerģijas iedarbību, sakarā ar valsts vai militārās varas rīkojumu, terorismu, masu nemieriem, karastāvokli vai ārkārtas stāvokli;
20.3 kas radušies nodiluma, nolietojuma vai citu ilgstošu procesu rezultātā;
20.4 daļā, kuru atlīdzina saskaņā ar citiem apdrošināšanas līgumiem;
20.5 kas radušies, kā sekas apdrošināšanas gadījumam (piemēram, negūtā peļņa, soda naudas, civiltiesiskā atbildība u.c.);
20.6 kurus radījusi vides piesārņošana, ja vien tās cēlonis nav:
20.6.1 ugunsgrēks, zibens spēriens, eksplozija, lidaparāta vai citas lidojošas ierīces vai tās daļu uzkrišana;
20.6.2 vētra, plūdi vai zemestrīce;
20.6.3 ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzkrāšanas tvertņu un cauruļu plīšana, pārplūšanas vai sūces.
20.7 kuri radušies zemestrīces rezultātā, izņemot tās rezultātā izcēlušos ugunsgrēku vai eksploziju, kas ir bojājumu vai zudumu tiešs cēlonis;
20.8 kas radušies ūdens noteku aizsērēšanas vai apakšzemes piesārņošanas rezultātā;
20.9 kas radušies precēm vai produktiem tiem piemītošo dabisko, iekšējo trūkumu, apslēptu defektu, nodiluma vai pakāpeniskas nolietošanās, piesārņojuma, rūsas, sausās vai mitrās puves, pelējuma, dažādu kukaiņu un kaitēkļu iedarbības, atmosfēras mitruma, miglas vai strauju temperatūras svārstību iedarbības rezultātā;
20.10 kurus radījuši vai kuriem bijuši par iemeslu jebkāda veida dzīvu būtņu vai dzīvības formu darbība, izņemot cilvēka prettiesisku darbību;
20.11 kas radušies mašīnu vai iekārtu salūšanas rezultātā vai no darbības traucējumiem, izņemot ja tā rezultātā ir izcēlies ugunsgrēks vai eksplozija, kas ir bojājumu vai zudumu tiešs cēlonis;
20.12 elektroiekārtām, ierīcēm, armatūrai vai vadiem, ko radījusi elektriskā strāva, izņemot gadījumu, ja izceļas ugunsgrēks vai eksplozija, kas ir bojājumu vai zudumu tiešs cēlonis;
20.13 kas radušies ēkas vai konstrukcijas sabrukšanas, kļūdainas plānošanas vai materiālu defektu dēļ;
20.14 kas izpaužas kā lietošanas vērtības zudums, aizkavēšanās, peļņas, tirgus daļas izmaiņas vai jebkurš citu netiešs zaudējums;
20.15 kas radušies apdrošinātā vai tā darbinieku vai jebkuras personas, kurai īpašums varētu tikt nogādāts vai uzticēts neuzticības vai negodīgas rīcības rezultātā, mantas iztrūkuma vai mīklainas pazušanas rezultātā;
20.16 kas radušies apdrošinātā vai tā darbiniekam pieļaujot rupju neuzmanību vai izdarot tīšu noziegumu;
20.17 kas radušies apstrādes, atjaunošanas, remontēšanas vai nepareizas lietošanas rezultātā, izņemot gadījumu, ja tiek izraisīts ugunsgrēks vai eksplozija, kas ir bojājumu vai zudumu tiešs cēlonis;
20.18 kas radušies saraušanās, iztvaikošanas, svara zuduma, sūces, sabojāšanās, ieskrambājuma, gaismas iedarbības, krāsas, struktūras vai garšas izmaiņas, (izņemot gadījumu, ja šāda veida zudumu vai bojājumu ir radījis ugunsgrēks vai sadegšana) rezultātā;
20.19 kas radušies, kamēr apdrošinātā ēka paliek neapdzīvota vai tajā esošais apdrošinātais īpašums tiek atstāts bez uzraudzības, vai arī ražotne tiek apturēta;
20.20 kas radušies ja palielinās atjaunošanas vai aizvietošanas izmaksas pēc jebkādas izpildvaras noteiktas piespiedu darbības vai jebkādu noteikumu vai likumu pieņemšanas attiecībā uz apdrošinātā īpašuma rekonstrukciju, remontu vai nojaukšanu;
20.21 ko nodara uguns, veicot apdrošinātā objekta apstrādi ar uguni vai tā uzsildi, kā arī attiecībā uz priekšmetiem, caur kuriem vai kuros rodas, izplatās, tiek vadīta lietderīgā uguns vai siltums;
20.22 ko nodara sprādziens, kas noticis degšanas kamerā iekšdedzes dzinējā;
20.23 kas rodas no elektriskās strāvas iedarbības elektriskajās iekārtās (tikai attiecībā uz iekārtu, kurā ir notikusi strāvas iedarbība);
20.24 ko izraisījuši kompetentu valsts institūciju vai pašvaldību sankcionēti spridzināšanas darbi;
20.25 kurus nodarījis ūdens sakarā ar apdrošināšanas vietas tīrīšanu vai uzkopšanu;
20.26 kuri radušies pūšanas, korozijas vai kāda cita ilga sadalīšanās procesa rezultātā;
20.27 kurus radījis kondensāts;
20.28 kuri radušies kustamām lietām, kas, atrodoties telpās zem zemes līmeņa, stāv zemāk kā 12 cm no grīdas līmeņa;
20.29 ko radījis caur jumtu iekļuvis ūdens, izņemot gadījumu, kad jumtu ir sabojājis vējš kura stiprums ir lielāks par 17,2 m.s.;
20.30 ko radījuši nokrišņi, dubļi, netīrumi, kas iekļuvuši apdrošināšanas objekta iekšpusē nekārtīgi aizvērtu logu vai citu spraugu dēļ, izņemot, ja tas kļuvis iespējams vēja kura stiprums ir lielāks par 17,2 m.s. dēļ;
20.31 ko nodarījuši plūdi, kas ir regulāra sezonas rakstura parādība apdrošināšanas vietā;
20.32 ja persona, kas veikusi zādzību vai laupīšanu, ir apdrošinājuma ņēmēja ģimenes loceklis vai darbinieks, izņemot gadījumu, ja darbinieks veicis iepriekšminētās darbības ārpus darba pienākumu pildīšanas un laikā, kad apdrošināšanas vieta ir bijusi pienācīgi aizslēgta;
20.33 ja ar speciālu aizsardzības sistēmu apgādāta apdrošināšanas vieta nav bijusi pienācīgi aizslēgta;
20.34 ja zaudējums apdrošinātajam objektam nodarīts, izdarot krāpšanu;
20.35 kuri konstatēti tikai inventarizācijas rezultātā;
20.36 kurus tieši vai netieši ir izraisījuši, satur vai cēlonis ir datu apstrādes sistēmas vai tīkla, datoriekārtu, datorprogrammu nodrošinājuma, mikroshēmas, integrētā tīkla kļūda, kļūdaina darbība, neadekvāta rīcība:
20.36.1 pareizi uzrādot jebkuru datumu, citādi nekā tam jābūt pēc pareizā kalendāra;
20.36.2 ievadot, saglabājot, paturot un (vai) manipulējot, izmantojot vai apstrādājot jebkurus datus, informāciju, komandas vai norādījumus, izmantojot datu apstrādes programmu citādi, nekā vajadzētu to ar pareizo kalendāra datumu;
20.36.3 ievadot, saglabājot, paturot vai pareizi apstrādājot jebkurus datus jebkuras komandas darbības rezultātā, kas ieprogrammēta jebkura veida datorprogramma un kas izraisa datu zudumu vai nespēju ievadīt, saglabāt, paturēt vai pareizi apstrādāt datus jebkura kalendāra datuma dēļ.
20.37 Punkts Nr. 20.36 attiecas arī uz jebkurām citām iekārtām (neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav apdrošinājuma
ņēmēja īpašums), pakalpojumiem un to izraisītajiem zaudējumiem.
PROCEDŪRAS, SAISTĪBAS, TIESĪBAS UN PIENĀKUMI
21. Apdrošināšanas līguma slēgšana
21.1 Juridiska persona apdrošināšanas līgumu slēdz ar sava pārstāvja starpniecību.
21.2 Fiziska persona slēdz apdrošināšanas līgumu personīgi vai ar pārstāvja starpniecību.
21.3 Apdrošinājuma ņēmējam pēc apdrošinātāja pieprasījuma līdz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir jāuzrāda apdrošinātājam: īpašumtiesību vai citu tiesību uz apdrošināšanas objektu apliecinošs dokuments, kā arī personas identifikāciju apliecinošs dokuments.
21.4 Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz apdrošināšanas pieteikumu, kas ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa. Aizpildot pieteikumu, apdrošinātājs vadās no apdrošinājuma ņēmēja sniegtajiem datiem un informācijas, kas saņemta tieši apdrošināšanas objekta un apdrošināšanas vietas apskatē.
21.5 Apdrošinājuma ņēmējs pieteikumu apstiprina ar parakstiem un atzīmē noformēšanas datumu.
21.6 Apdrošinātājs, saņemot apdrošināšanas pieteikumu, var atteikties noslēgt apdrošināšanas līgumu, nepaskaidrojot atteikuma iemeslu.
22. Apdrošinājuma ņēmēja un/ vai apdrošinātā pienākumi:
22.1 Slēdzot apdrošināšanas līgumu:
22.1.1 iesniegt šo noteikumu 21.3 un 21.4 punktos prasītos dokumentus;
22.1.2 nodrošināt apdrošinātāja pārstāvim iespēju apskatīt apdrošināšanas objektu;
22.1.3 paziņot apdrošinātājam visus viņam zināmos būtiskos faktus, kas tieši, kā arī netieši saistīti ar apdrošināto objektu. (Par būtisku uzskatāms tāds fakts, kurš var ietekmēt apdrošināšanas līguma noslēgšanu vai riska pakāpes novērtēšanu. Ja apdrošinājuma ņēmējam rodas šaubas par fakta būtiskumu vai nebūtiskumu, viņam jākonsultējas ar apdrošinātāju.);
22.1.4 iesniegt pilnīgus un patiesus datus par apdrošināšanas vērtību, objektu un tā sastāvu;
22.1.5 samaksāt apdrošināšanas prēmiju, polisē norādītajā termiņā un apmērā.
22.2 Apdrošināšanas līguma darbības laikā:
22.2.1 ar savu darbību vai bezdarbību nepalielināt riska pakāpi bez apdrošinātāja piekrišanas;
22.2.2 ievērot visus Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktos drošības noteikumus;
22.2.3 nekavējoties ziņot apdrošinātājam par būtiskām izmaiņām apdrošināšanas vietā vai riska palielināšanos;
22.2.4 likvidēt faktorus, kas palielina riska pakāpi, nepieciešamības gadījumā attiecīgos pasākumus saskaņojot ar apdrošinātāju;
22.2.5 nekavējoties informēt apdrošinātāju, ja apdrošināšanas objektam šī apdrošināšanas līguma darbības laikā tie paši riski ir apdrošināti arī pie cita apdrošinātāja;
22.2.6 nodrošināt pareizu ūdensvada, kanalizācijas un apkures sistēmu ekspluatāciju;
22.2.7 noslēgt, iztukšot un turēt tukšus neizmantojamās vai neapkurināmās ēkās, vai to atsevišķās daļās esošos
ūdensvada tīklus un apkures sistēmas.
22.3. Konstatējot apdrošināšanas gadījumu:
22.3.1 nekavējoties, tiklīdz tas iespējams par to paziņot apdrošinātājam;
22.3.2 tiklīdz tas ir iespējams, iesniegt rakstisku pieteikumu apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai, iekļaujot varbūtēja zaudējuma apmēra lielumu;
22.3.3 nekavējoties par to paziņot Ugunsdzēsības un Glābšanas dienestam, ja zaudējums ir radies apdrošinātā riska sakarā, kura izpausme ir uguns;
22.3.4 ja ir pamatotas aizdomas, ka apdrošināšanas gadījumu izraisījusi trešo personu rīcība, nekavējoties par to paziņot policijai;
22.3.5 veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus, pēc iespējas konsultējoties ar apdrošinātāju;
22.3.6 nodrošināt apdrošinātāja pārstāvim iespēju apskatīt apdrošināšanas gadījuma vietu un veikt pārbaudes, lai noteiktu zaudējumu rašanās iemeslus un apmēru;
22.3.7 ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiska persona, apdrošinātajam objektam veikt inventarizāciju, pieaicinot apdrošinātāja pārstāvi;
22.3.8 pēc apdrošinātāja pieprasījuma iesniegt nozagto, iznīcināto vai sabojāto lietu sarakstu ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā, skaitot no dienas, kopš apdrošināšanas gadījuma cēloņa novēršanas (Sarakstā ir jānorāda priekšmetu vērtība un stāvoklis brīdī tieši pirms apdrošināšanas gadījuma. Sarakstā ir jānorāda arī priekšmetu bojājuma pakāpe pēc apdrošināšanas gadījuma.);
22.3.9 iesniegt apdrošinātājam informāciju, pieprasītos dokumentus un pierādījumu materiālus, kas nepieciešami, lai noteiktu zaudējumu rašanās iemeslus un apmēru, turklāt paskaidrojumi un lūgumi jāiesniedz rakstveidā;
22.3.10 ja iespējams, notikuma vietu saglabāt neskartu līdz apdrošinātāja pārstāvja ierašanās brīdim un apskates akta sastādīšanai, bet ne ilgāk par 5 dienām.
23. Apdrošinātāja pienākumi:
23.1 Slēdzot apdrošināšanas līgumu:
23.1.1 iepazīties ar apdrošinājuma ņēmēja iesniegtajiem datiem un, ja nepieciešams, izteikt papildus priekšlikumus;
23.1.2 sniegt apdrošinājuma ņēmējam palīdzību apdrošināšanas vērtības noteikšanā;
23.1.3 iepazīstināt un izskaidrot apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas noteikumus, pamatojoties uz kuriem tiek noslēgts apdrošināšanas līgums.
23.2 Saņemot ziņojumu par apdrošināšanas gadījumu:
23.2.1 saņemto ziņojumu par apdrošināšanas gadījumu reģistrēt un pēc apdrošinājuma ņēmēja un/ vai apdrošinātā pieprasījuma dot rakstisku apstiprinājumu;
23.2.2 iepazīstināt apdrošinājuma ņēmēju ar apdrošināšanas atlīdzības noteikšanas un izmaksāšanas kārtību;
23.2.3 tiklīdz rodas iespēja, bet ne vēlāk, kā 5 darba dienu laikā apskatīt apdrošināšanas vietu, fiksēt stāvokli un dot apdrošinājuma ņēmējam norādījumus par zaudējumu palielināšanās novēršanu.
24. Ekspertīze
24.1 Apdrošināšanas līgumslēdzēju puses, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, var vienoties, ka zaudējumu iemeslu, apmēru un apdrošināšanas vērtību (apdrošināšanas vērtība tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža) nosaka apdrošinātāja eksperts vai ekspertu komisija 3(trīs) ekspertu sastāvā.
24.2 Ja darbojas ekspertu komisija, tad katra līgumslēdzēju puse rakstveidā ieceļ vienu ekspertu. Pirms darbības uzsākšanas abi eksperti ievēl trešo ekspertu par priekšsēdētāju.
24.3 Savus vērtējumus eksperti nodod apdrošinātājam un apdrošinājuma ņēmējam vienlaikus. Ja šie vērtējumi atšķiras viens no otra, tad apdrošinātājs tos nekavējoties nodod priekšsēdētājam. Izšķirot atšķirīgos vērtējumus, priekšsēdētājs vadās no ekspertu iesniegtajiem novērtējumiem un nodod savu lēmumu vienlaikus abām apdrošināšanas līgumslēdzēju pusēm.
24.4 Ekspertu priekšsēdētāja lēmums abām apdrošināšanas līgumslēdzēju pusēm ir obligāts.
24.5 Katra puse sedz izdevumus par savu ekspertu darbu. Izdevumus par priekšsēdētāja darbu abas puses sedz vienādās daļās.
25. Apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšana
25.1 Apdrošinātājs veicot apdrošināšanas atlīdzības aprēķinu nosaka:
25.1.1 apdrošināšanas vērtību;
25.1.2 vai nav zemapdrošināšanas vai virsapdrošināšanas gadījums;
25.1.3 mazākos apdrošināšanas objekta atjaunošanas vai iegādes izdevumus.
25.2 Ja apdrošinājuma summa atbilst atjaunošanas vai iegādes vērtībai, tad apdrošināšanas atlīdzība ir:
25.2.1 ēkas vai celtnes atjaunošanas mazākie izdevumi;
25.2.2 tāda paša veida un kvalitātes inventāra, iekārtu, pusfabrikātu, izejvielu, preču, lietu vai priekšmetu, pašreizējās iegādes mazākie izdevumi.
25.3 Ja apdrošināšanas vērtība atbilst faktiskajai vērtībai, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas vai iegādes vērtība, atņemot no tās nolietojumu.
25.4 Zemapdrošināšanas gadījumā apdrošināšanas atlīdzību nosaka tādā proporcijā no zaudējuma, kādu sastāda apdrošinājuma summa pret apdrošināšanas vērtību. Tāda pati proporcija ir spēkā, atlīdzinot izmaksas sakarā ar glābšanas darbiem un notikuma vietas savešanu kārtībā (šo noteikumu 17.3. punkts).
25.5 Virsapdrošināšanas gadījumā, apdrošināšanas atlīdzību nosaka pēc apdrošināšanas vērtības.
25.6 Apdrošinātājam ir tiesības norādīt uzņēmumu, kurš veiks īpašuma atjaunošanu un/vai atjaunošanas izdevumu noteikšanu vai kurā uzņēmumā veikt atjaunošanai nepieciešamo materiālu iegādi.
25.7 Paša risku (ekscesu) atņem no apdrošināšanas atlīdzības pēc zemapdrošināšanas vai virsapdrošināšanas apdrošināšanas atlīdzības aprēķina.
25.8 Ja apdrošinājuma summa atbilst atjaunošanas vai iegādes vērtībai, tad apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības arī uz to atlīdzības daļu, kura pārsniedz faktisko vērtību, ja apdrošinājuma ņēmējs atlīdzību tieši izmanto, lai:
25.8.1 atjaunotu ēku līdzvērtīgā vietā, tādā pašā veidā un ar tādu pašu funkcionālo uzdevumu;
25.8.2 iegādātos no jauna tāda paša veida un kvalitātes kustamu lietu.
25.9 Ja zaudējums radies, nepildot šo noteikumu 22. punktā minētās saistības, tad apdrošinātājam ir tiesības atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pilnībā vai daļēji - atbilstoši tam, kādā mērā saistību nepildīšana ietekmēja zaudējuma rašanos.
25.10 Atbilstoši apdrošināšanas līgumam nesaņemto apdrošināšanas prēmijas daļu atskaita no apdrošināšanas atlīdzības (punkta 15.3 nosacījumu izpilde).
25.11 Ja atlīdzības apmēru regulē LR tiesību akti, tiks pielietota likumdošanā paredzētā kārtība.
26. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu / atteikumu un apdrošināšanas atlīdzības izmaksa 26.1Lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu tiek pieņemts mēneša laikā no dienas, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, lai noteiktu zaudējumu izcelšanās iemeslu un apmēru.
26.2Pamatota apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta divu nedēļu laikā pēc lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņemšanas.
26.3Ja apdrošināšanas atlīdzību izmaksā saskaņā ar šo noteikumu 25.8. punktu vairākās daļās, tad apdrošinājuma ņēmēja un/ vai apdrošinātā pienākums ir pierādīt apdrošinātājam, ka viņš ir izpildījis nepieciešamos priekšnosacījumus, lai saņemtu to apdrošināšanas atlīdzības daļu, kas pārsniedz faktisko vērtību.
27. Apdrošinātājam ir tiesības samazināt vai atteikt apdrošināšanas atlīdzību, ja:
27.1 apdrošināšanas gadījums iestājies apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā ģimenes locekļu vai darbinieku tīšas darbības vai rupjas neuzmanības rezultātā;
27.2 apdrošinājuma ņēmējs un/ vai apdrošinātais sniedzis apdrošināšanas pieteikumā nepilnīgus vai nepatiesus datus par riska apstākļiem;
27.3 apdrošinājuma ņēmējs un/ vai apdrošinātais bez apdrošinātāja piekrišanas palielinājis riska pakāpi vai nekavējoties nav paziņojis apdrošinātājam par riska palielināšanos apdrošināšanas līguma darbības laikā. (Apdrošinātāja atbildība saglabājas, ja riska pakāpes palielināšanās nav ietekmējusi apdrošināšanas gadījuma iestāšanos un zaudējumu apmēru.);
27.4 apdrošinājuma ņēmējs un/ vai apdrošinātais ir pārkāpis kādu šo noteikumu nosacījumu vai kādu apdrošināšanas līguma saistību (apdrošinātāja atbildība saglabājas, ja fakts, ka apdrošinājuma ņēmējs nav ievērojis iepriekšminēto, tomēr nav ietekmējis apdrošinājuma gadījuma iestāšanos, zaudējumu apmēru vai šo apstākļu izmeklēšanu);
27.5 apdrošinājuma ņēmējs un/ vai apdrošinātais novilcina ziņojumu par apdrošināšanas gadījumu un tā rezultātā nav iespējams konstatēt un noteikt apdrošināšanas gadījuma faktu, iemeslu, zaudējuma apmēru;
27.6 apdrošinājuma ņēmējs un/ vai apdrošinātais nav nekavējoties paziņojis policijai par apdrošināšanas gadījumu, ja zaudējumus nodarījušas trešās personas;
27.7 apdrošinājuma ņēmējs un/ vai apdrošinātais nenodrošina apdrošinātājam iespēju apskatīt apdrošināšanas vietu pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās;
27.8 apdrošinājuma ņēmējs un/ vai apdrošinātais maldina apdrošinātāju par apstākļiem, kuri ir būtiski, izlemjot jautājumu par apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanu un atlīdzības izmaksu;
27.9 zaudējums ir radies, pārkāpjot Latvijas Republikas likumu “Par ugunsdrošību”, tad paredzētā apdrošināšanas atlīdzība tiek samazināta ne mazāk kā par 20%. Apdrošināšanas atlīdzība netiek samazināta, ja zaudējums būtu nodarīts arī tādā gadījumā, ja tiktu ievērots iepriekš minētais likums;
27.10 apdrošināšanas pieteikumā atzīmētā signalizācijas sistēma nav bijusi darba kārtībā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī, tad apdrošināšanas atlīdzība tiek samazināta ne mazāk, kā par 20%.
27.11 LR tiesību aktos paredzētajos gadījumos;
27.12 nesniedz apdrošinātāja jebkuru pieprasīto informāciju, kas saistīta ar apdrošināšanas gadījumu.
28. Apdrošināšanas gadījuma sekas
No apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas un līdz apdrošināšanas līguma darbības laika beigām tiek samazināta apdrošinājuma summa par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēru. Apdrošinājuma ņēmējs var iesniegt pieteikumu par apdrošinājuma summas palielināšanu, piemaksājot attiecīgu apdrošināšanas prēmijas daļu. Šis nosacījums attiecas uz katru Apdrošināšanas objektu atsevišķi.
29. Apdrošināšanas līguma darbības apturēšana un izbeigšana
29.1. Apdrošināšanas līgums izbeidzas:
29.1.1 ar apdrošināšanas līguma darbības laika beigām;
29.1.2 ja apdrošinātājs ir izmaksājis visu apdrošinājuma summu;
29.1.3 a apdrošinājuma ņēmējs - juridiska persona ir likvidēta, un tai nav tiesību pārņēmēja;
29.1.4 ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais - fiziska persona ir mirusi, un viņiem nav mantinieku;
29.1.5 ar apdrošināšanas objekta atsavināšanu;
29.1.6 likumdošanā paredzētajā kārtībā.
29.2 Apdrošinātājam ir tiesības apturēt apdrošināšanas līguma darbību, ja apdrošinājuma ņēmējs nemaksā paaugstinātu apdrošināšanas prēmiju pēc apdrošināšanas riska apstākļu palielināšanās.
29.3 Apdrošināšanas līguma darbība tiek apturēta, ja apdrošināšanas prēmija vai kārtējais prēmijas daļas maksājums nav nokārtots apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā. Apdrošināšanas līguma darbība tiks atjaunota ar nākamo dienu pēc attiecīgās prēmijas daļas iemaksas.
29.4 Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās abas līgumslēdzēju puses var vienoties par starp tām noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības pirmstermiņa izbeigšanu. Apdrošinātājam pēc apdrošināšanas līguma darbības izbeigšanas saglabājas pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par iepriekš notikušo apdrošināšanas gadījumu.
29.5 Apdrošinātājam ir tiesības apturēt apdrošināšanas līgumu, brīdinot par to apdrošinājuma ņēmēju 15 darba dienas iepriekš, ja apdrošināšanas risks ir palielinājies apdrošināšanas līguma darbības laikā apdrošinājuma ņēmēja tīšas darbības rezultātā un apdrošinājuma ņēmējs nekavējoties nav par to brīdinājis apdrošinātāju.
29.6 Apdrošināšanas līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā, ja ir izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, tad apdrošināšanas prēmija, ja tā ir mazāka par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēru, netiek atmaksāta.
29.7 Apdrošināšanas līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā apdrošinājuma ņēmējam tiek atmaksāta apdrošināšanas prēmijas daļa par pilniem mēnešiem, kas palikuši līdz apdrošināšanas līguma darbības laika beigām, ieturot pierādāmos, ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos, izdevumus līdz 25% apmēram no apdrošināšanas prēmijas.
30. Īpaši nosacījumi.
30.1 Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanas regresa prasības tiesības no apdrošinājuma ņēmēja pāriet uz apdrošinātāju pret to personu, kura ir vainojama zaudējuma nodarīšanā izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā. Regresa prasība realizējama likumdošanas paredzētajā kārtībā.
30.2 Apdrošināšanas polises nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības pieprasīt, lai viņam izsniedz dublikātu.
30.3 Ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais apstrīd apdrošinātāja saistību izpildi, kas izriet no Līguma, sūdzības apdrošinātājam ir iesniedzamas rakstiskā formā.
30.4 Apdrošinātājs 1 (viena) mēneša laikā kopš apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā rakstveida sūdzības saņemšanas dienas rakstveidā nosūta viņam atbildi.
30.5 Jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, kas izriet no Līguma, kas skar to vai tā pārkāpšaanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību tiks galīgi izšķirta Tirdzniecības Rūpniecības un Būvniecības šķīrējtiesā (Xxxxxxxx xxxx 00x-0,Xxxx,XX- 1010) saskaņā ar tās reglamentu un, piemērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktus, ja vien speciālajos noteikumos nav noteikta citāda kārtība.
30.6 Visus šķīrējtiesas izdevumus (ieskaitot šķīrējtiesneša honorāru, tulku, sekretāru, ekspertu un citu lietpratēju pakalpojumus) sedz puse, kurai spriedums ir nelabvēlīgs.
30.7 Visas apdrošināšanas tiesiskās attiecības, kas izriet no Līguma un kas nav regulētas šajos Noteikumos, apspriežamas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem,tai skaitā pamatojoties uz Civillikumu un likumu ‘’Par apdrošināšanas līgumu’’.