BALTIJAS JŪRAS BIOTOPU UN SUGU MONITORINGS
Latvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūts
BALTIJAS JŪRAS BIOTOPU UN SUGU MONITORINGS
Līgums Nr. LVĢMA 2005/14
GALA ATSKAITE
DARBU NODEVA
Darba vadītājs:
/ Xxxxx Aigars /
Rīga 2006
Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Līgums Nr
DARBU NODEVA
Darba vadītājs:
/Xxxxx Xxxxxxxxx/
DARBU PIEŅĒMA
Rīga 2006
2006. gada 14./15. janvārī veikta starptautiskā ziemojošo ūdensputnu uzskaite. Kājām apsekoti 42 maršruti jūrmalā un 170 iekšzemē. Pavisam novēroti 56408 putni no 35 sugām.
Lai arī pēc diennakts vidējo negatīvo temperatūru summas 2005./2006 gada ziema līdz uzskaites dienai nebija sevišķi barga, novērota lielo gauru pulcēšanās starptautiski nozīmīgās koncentrācjās iekšzemē (Ķengarags-Dole) un piekrastē (Liepāja-Nida).
Salīdzinoši lielā skaitā pēc ilgāka pārtraukuma novērotas mazās gauras. Otro reizi janvāra uzskaišu vēsturē novērota jūrmalas dižpīle.
International Waterfowl Count was carried out on January 14/15 2006. In total 42 coastal and inland 170 sites were checked. Total of 56408birds of 35 species were counted
Although according to sun of daily negative temperatures winter 2005/2006 classifies as comparatively mild, concentrations of Goosanders in internationally important numbers (>1% criterion) was observed bith inland (Kengarags-Dole) and in coastal waters (Liepāja –Nida).
After a prolonged decrease comparatively high number of Smew were observed. One specimen of Common Shelduck was observed – the second time since beginning of the mid-winter counts in Latvia.
Ziemojošo ūdensputnu uzskaitē piedalījās Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedri un korespondenti:
Xxxxx Xxxx, Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxxxxx Xxxx, Xxxx Xxxxxx, Xxxx Xxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxx Xxxxxx, Xxxxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxx, Xxxx Xxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxxx Xxxxx, Xxxxx Xxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxxxxxx Xxxxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxxx, Xxxx Xxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxx Xxxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxx, Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxxxx Xxxxx, Xxxxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxxxxxx Xxxxx, Xxxxx Xxxx, Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxxxxxxx Xxxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxx, Xxxxx Xxxxx, Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxx Xxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxx, Xxxx Xxxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxxxxx Xxxx, Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxxx Xxxxxx, Xxxx Xxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxxx, Xxxxxx Xxxxx, Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxxxxxx Xxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxxxx Xxxx, Xxxx Xxxx, Xxxxxx Xxxxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxx, Xxxx Xxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxx, Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxxxxxx Xxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxx Xxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxxx Xxxxx, Xxxxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxx, Xxxx Xxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxxxx Xxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxxxx.
Datu apstrāde un atskaites sagatavošana : Xxxxx Xxxxxxxxx
Ziemojošo putnu uzskaite janvāra vidū, nosakot putnu skaitu piekrastē līdz 1 km no krasta un
>100 novērojumu vietās iekšzemē
Ziemojošo ūdensputnu uzskaite tiek veikta atbilstoši Wetlands International ieteiktajai metodikai (xxxx://xxx.xxxxxxxx.xxx/XXX/Xxxxxxx.xxx). Dalībvalstis veic uzskaiti iespējami vienlaicīgi, lai izvairītos no putnu atkārtotas saskaitīšanas. Wetlands International noteiktie uzskaites centrālie datumi 2006. gadā bija 14./15. janvāris.
Pēc diennakts vidējo negatīvo temperatūru summas līdz uzskaites dienai (-92,3) 2005./2006. gada ziema vērtējama kā ne parāk barga – līdzīga 1984. gada ziemai. Gaisa temperatūra pazeminājās novembra otrajā pusē un līdz uzskaites centrālajiem datumiem diennakts vidējā temperatūra negatīva bijusi 38 dienas (VĢMA dati par Rīgu, xxx.xxxxx.xx). Sali nebija stipri (diennaksts vidējā temperatūra zem -10o C noslīdēja tikai vienreiz decembra beigās), tomēr regulāri (visu decembra otro pusi), kas noteica daudzu iekšzemes ziemošanas vietu pieejamību putniem.
Uzskaites dienā laika apstākļi bija vidēji labi. un uzskaites rezultātus neietekmēja. Iekšzemes maršrutos vērtēts, ka tie uzskaites rezultātu neietekmēja. Rīgas līča ziemeļaustrumu maršrutos un Baltijas jūras piekrastē neliela dūmaka un vējš vidēji stipri samazināja novērojumu precizitāti.
2006. gada 14./15. janvārī veikta ūdensputnu uzskaite 42 maršrutos jūrmalā un saņemtas ziņas par 170 vietām iekšzemē (1. attēls). Pavisam uzskaitīti 56408 putni no 35 sugām (1. tabula).
Uzskaites dienās novērotas 657 gārgales (2. attēls). Lielākā daļa no līdz sugai noteiktajām ir brūnkakla gārgales, 13 noteiktas kā melnkakla gārgales. Parasti gārgaļu koncentrācijas sastopamas Užavas grīvas rajonā, pie Jūrkalnes un Ovišiem. Pretēji gaidītajam, 2006. gada centrālajos datumos šajās vietās gārgaļu skaits bija neliels. Lielākais skaits – 11 brūnkakla un 411 līdz sugai nenoteikti purni tika sastapts Akmeņraga tuvumā
Mazais dūkuris uzskaites centrālajos datumos novērots 3 vietās – Liepājas ezerā (1), Dubnā pie Luknas ezera (1) un Mūsā Bauskā (11 putni). Bauskā 5-10 xxxxx xxxxxx ziemo katru gadu.
Cekuldūkuris (3. attēls) Pavisam saskaitīti 170 putni 13 novērojumu vietās. Lielākais skaits reģistrēts piekrastes maršrutos (Pape-Jūrmalciems, Pape-Nida un Jaunupe-Oviši), kas ir parasta parādība. Daudz retāk cekuldūkuri ziemā sastopami iekšzemē. Uzskaites dienās cekuldūkuri iekšzemē novēroti 2 vietās – Buļlupē un Ventā Briežu krācēs.
Jūraskrauklis (4. attēls). Pavisam novēroti 129 putni, no tiem 85 Liepājas ostā. Tas ir lielākais janvāra uzskaitēs līdz šim reģistrētais kopskaits – 120 jūraskraukļi tika uzskaitīti 2001. gadā, kad ziema bija ļoti silta.
Zivju gārnis. Novērots 61 putns 15 vietās (5. attēls). Skaits ir tuvs 2005. gadā novērotajam. Lielākā grupa – 25 īpatņi, uzturējās Liepājas ezerā.
Rīgā novērotas ziemojam 2 baltpieres zosis (pieaudzis putns Uzvaras parkā, jaunais putns apstādījumos pie Operas), 1 sējas zoss (A. fabalis rossicus vecais putns Dārziņu attekā) un 1 baltvaigu zoss (Ķīšezera līcis pie TEC).
Kaltenes apkārtņē novētota 1 jūrmalas dižpīle, kas pie mums ir samērā reta ziemotāja.
Pavisam saskaitīti 2101 xxxxxxxxxxxx xxxxxx (6. attēls) un 3 līdz sugai nenoteikti gulbji. Liepājas ezerā novēroti tikai 1800 putni (ezers jau ap 95% aizsalis). Vairāk par 10 putniem vēl novērots vienīgi ziemošanas vietā Dārziņu-Doles rajonā, Engures ezerā, un Bērzciema-Ragaciema piekrastē. Ziemeļu gulbji (pavisam novēroti 15 putni) novēroti tikai 2 vietās - Dārziņu-Doles rajonā un Ventā Raņķu pagastā (7. attēls).
Meža pīle (8. attēls) sastopama visā Latvijas teritorijā. Vairāk kā 100 putnu vienuviet parasti novērojami apdzīvotās vietās, kur tās piebaro vai ir ievērojams siltu notekūdeņu piesārņojums Tā Rīgā kanālā saskaitītas 928, Mārupītē 884, Daugavpilī 518, Saldū 324 meža pīles. Tomēr lielākā pīļu barotava šoziem bijusi Liepājas ostā, kur graudu termināla tuvumā uzturējās 1970 meža pīles.
No citām peldpīļu sugām ziņoti krīklis (1 xxxxxx Xxxx, 1 tēviņš Rīgā Sarkandaugavā, 2 mātītes Šlokenbekā) un baltvēderi (2 veci tēviņi Dārziņos).
Ziemojošie ūdeņu putni Latvijā 2006. gada janvārī.
1. tabula
Suga | Jūrā | Rīgā | Citur iekšzemē | Kopā | ||||
putni | vietas | putni | vietas | putni | vietas | putni | vietas | |
Putnu nav | 0 | 0 | 0 | 3 | 0 | 38 | 0 | 41 |
Melnkakla gārgale Gavia arctica | 13 | 4 | 0 | 0 | 0 | 0 | 13 | 4 |
Brūnkakla gārgale Gavia stellata | 151 | 13 | 0 | 0 | 0 | 0 | 151 | 13 |
Gārgales Gavia spp. | 493 | 10 | 0 | 0 | 0 | 0 | 493 | 10 |
Mazais dūkuris Tachybaptus ruficollis | 0 | 0 | 0 | 0 | 13 | 3 | 13 | 3 |
Cekuldūkuris Podiceps cristatus | 167 | 13 | 1 | 1 | 2 | 1 | 170 | 15 |
Jūraskrauklis Phalacrocorax carbo | 129 | 9 | 0 | 0 | 0 | 0 | 129 | 9 |
Zivju gārnis Ardea cinerea | 18 | 4 | 9 | 2 | 34 | 9 | 61 | 15 |
Baltpieres zoss Anser albifrons | 0 | 0 | 2 | 2 | 0 | 0 | 2 | 2 |
Sējas zoss Anser fabalis | 0 | 0 | 1 | 1 | 0 | 0 | 1 | 1 |
Baltvaigu zoss Branta leucopsis | 0 | 0 | 1 | 1 | 0 | 0 | 1 | 1 |
Xxxxxxxxxxxx xxxxxx Cygnus olor | 145 | 12 | 58 | 7 | 1908 | 18 | 2101 | 37 |
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus | 0 | 0 | 11 | 3 | 4 | 2 | 15 | 5 |
Gulbji Cygnus spp. | 0 | 0 | 3 | 2 | 0 | 0 | 3 | 2 |
Jūrmalas dižpīle Tadorna tadorna | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 1 |
Baltvēderis Anas penelope | 0 | 0 | 2 | 1 | 0 | 0 | 2 | 1 |
Krīklis Anas crecca | 0 | 0 | 1 | 1 | 3 | 2 | 4 | 3 |
Meža pīle Anas platyrhynchos | 2181 | 14 | 2768 | 16 | 5193 | 105 | 9142 | 135 |
Brūnkaklis Aythya ferina | 5 | 1 | 0 | 0 | 2 | 1 | 7 | 2 |
Cekulpīle Aythya fuligula | 475 | 7 | 30 | 1 | 0 | 0 | 505 | 8 |
Xxxxx Xxxxxx xxxxxx | 32 | 3 | 1 | 1 | 0 | 0 | 33 | 4 |
Aythya ģints nirpīles | 2 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2 | 1 |
Mazā gaura Mergus albellus | 31 | 5 | 0 | 0 | 130 | 1 | 161 | 6 |
Lielā gaura Mergus merganser | 7506 | 35 | 3214 | 11 | 665 | 16 | 11385 | 62 |
Garknābja gaura Mergus serrator | 166 | 19 | 0 | 0 | 0 | 0 | 166 | 19 |
Nenoteiktas gauras Mergus spp. | 295 | 5 | 0 | 0 | 0 | 0 | 295 | 5 |
Gaigala Bucephala clangula | 5528 | 36 | 67 | 8 | 000 | 00 | 0000 | 61 |
Kākaulis Clangula hyemalis | 5001 | 36 | 0 | 0 | 1 | 1 | 5002 | 37 |
Melnā pīle Melanitta nigra | 1271 | 12 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1271 | 12 |
Tumšā pīle Melanitta fusca | 1143 | 15 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1143 | 15 |
Tumšpīles Melanitta spp. | 1741 | 10 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1741 | 10 |
Stellera pūkpīle Polysticta stelleri | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 1 |
Nenoteiktas pīles Anatidae | 316 | 7 | 61 | 3 | 88 | 7 | 465 | 17 |
Jūrasērglis Haliaeetus albicilla | 26 | 15 | 0 | 0 | 7 | 1 | 33 | 16 |
Laucis Fulica atra | 74 | 4 | 14 | 3 | 46 | 7 | 134 | 14 |
Ūdensvistiņa Gallinula chloropus | 0 | 0 | 1 | 1 | 0 | 0 | 1 | 1 |
Lielais alks Alca torda | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 1 |
Reņģu kaija Larus fuscus | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 1 |
Sudrabkaija Larus argentatus | 5306 | 37 | 5273 | 12 | 564 | 7 | 11143 | 56 |
Melnspārnu kaija Larus marinus | 281 | 34 | 209 | 8 | 110 | 2 | 600 | 44 |
Xxxxxx Xxxxx canus | 1165 | 28 | 310 | 5 | 185 | 5 | 1660 | 38 |
Lielais ķīris Larus ridibundus | 162 | 11 | 11 | 2 | 183 | 4 | 356 | 17 |
Nenoteiktas kaijas Larus spp. | 1355 | 16 | 386 | 6 | 235 | 2 | 1976 | 24 |
No Aythya ģints nirpīlēm vislielākā skaitā novērotas cekulpīles un no tām vairums – Liepājas ostā (9. attēls). Visi 7 novērotie brūnkakļi sastapti Liepājas rajonā (5 Liepājas ostā un 2 Kazdangā). No sastaptajām ķerrām 1 mātīte novērota iekšzemē (Dārziņi), pārējās - mazās grupiņās Liepājas ostā un piekrastē (10. attēls).
Mazās gauras tik lielā skaitā ziemas uzskaišu centrālajos datumos nav novērotas pēdējos 16 gadus. Kopš 90-to gadu sākuma to kopskaits nebija pārsniedzis 100 īpatņu. Vislielākā grupa (130 putnu) uzturējās Liepājas ezerā (11. attēls).
Garknābja gaura nelielā skaitā sastapta tikai piekrastē, gan Rīgas līcī, gan Kurzemes jūrmalā (12. attēls).
Lielās gauras novērotas daudzviet piekrastē un iekšzemē. Tomēr daudzas iekšzemes ziemošanas vietas acīmredzot jau bija aizsalušas – lielās gauras lielākā skaitā novērotas piekrastes posmā Nida-Liepāja. Iekšzemē lielākā (starptautiski nozīmīga) koncentrācija (vairāk kā 3000 putnu) novērota pie Rīgas HES (13. attēls).
Gaigalu izplatība līdzīga kā lielajai gaurai, tikai tai vairāk vidēji lielu baru Rīgas līča piekrastē (14. attēls). Lielākie gaigalu bari sastapti Jūrmalciema-Papes rajonā (1244 putni) un Liepājas ostā (751 putni).
Kākauļi sastapti nelielā skaitā visā piekrastē. Kākauļu galvenās ziemošanas vietas atrodas ārpus krastā stāvoša novērotāja redzamības robežas un to skaita monitoringam nepieciešamas uzskaites no kuģa (Durinck et al 1994). Lielākais no krasta redzētais skaits bijis posmā Jaunupe-Oviši – 940 putni.
Arī Melanitta ģints pīles pie mums parasti uzturas ārpus piekrastes joslas un pilnīgai to skaita novērtēšanai nepieciešamas citas uzskaites metodes. Uzskaites centrālajos datumos visvairāk tumšpīļu bijis Irbes šaurumā (no līdz sugām noteiktajām vairums tumšās pīles) un Rīgas līča rietumu daļā (no līdz sugai noteiktajām vairums melnās pīles) (15. attēls). Dienvidos no Ventspils tumšpīles sastaptas retāk, tās izdevies noteikt līdz sugai un tās bijušas pārsvarā melnās pīles.
Liepājas ostā novērota viena veca Stellera pūkpīles mātīte. Diemžēl šīs aizsargājamās sugas skaits Baltijas jūrā arvien samazinās (Zydelis et al , in press) un ziemotāju skaita palielināšanās mūsu ūdeņos nav gaidāma.
Novēroti 33 jūrasērgļi, lielākā daļa no tiem jūras piekrastē (16. attēls). Parasti maršrutā novēroti 1-2 ērgļi. Lielākās grupas redzētas Liepājas ezerā, Irbes šaurumā un kādā kautuves izgāztuvē iekšzemē.
Novēroti 134 lauči , no kuriem 69 uzturējās Liepājas ostā (17. attēls). Rīgā Sarkandaugavā novērota 1 ūdensvistiņa.
Jau otro gadu lietojot jaunā parauga anketas, saņemts tikai viens ziņojums, kurā kaijas nav reģistrētas. Pavisam uzskaites datumos reģistrētas 5 sugu kaijas.
Vislielākajā skaitā pie mums ziemo sudrabkaija. Lielākie bari (pat līdz 3000 putnu) novēroti Daugavā pie Katlakalna un Ķengaraga. Tālākais punkts iekšzemē sudrabkaijai šoziem bijis Aizkraukles HES (18. attēls).
1.attēls. Ūdensputnu ziemošanas vietu apsekotība 2006. gada janvārī
2. attēls. Gārgales Gavia spp.
3. attēls. Cekuldūkuris Podiceps cristatus 4. attēls. Jūraskrauklis Phalacrocorax carbo
5. attēls Zivju gārnis Ardea cinerea 6. attēls. Xxxxxxxxxxxx xxxxxx Cygnus olor
7. attēls. Ziemeļu gulbis Cygnus Cygnus 8. attēls. Meža pīle Anas platyrhynchos
9. attēls. Cekulpīle Aythya fuligula 10. attēls. Xxxxx Xxxxxx xxxxxx
11. attēls. Mazā gaura Mergus albellus 12. attēls. Garknābja gaura Mergus serrator
13. attēls. Lielā gaura Mergus merganser 14. attēls. Gaigala Bucephala clangula
15. attēls . Tumšpīles Melanitta spp. 16. attēls. Jūrasērglis Haliaeetus albicilla
17. attēls. Laucis Fulica atra 18. attēls. Sudrabkaija Larus argentatus
60000
50000
40000
30000
20000
10000
0
19. attēls. Xxxxxx Xxxxx canus 20. attēls. Melnspārnu kaija Larus marinus
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
21. attēls. Lielais ķīris Larus ridibundus
22. attēls. Janvāra uzskaitēs Latvijā reģistrēto ūdensputnu (izņemot kaijas) kopskaits 1993. – 2006.g.g.
Otra parastākā kaiju suga ziemā – kajaks ir ar līdzīgu izplatību, bet daudz mazāku skaitu (19. attēls). Lielākajos novērotajos xxxxx Xxxxx un Mērsraga ostās bija 300-350 putnu.
Parasti, bet vēl mazākā skaitā sastopami ziemotāji ir melnspārnu kaija (20. attēls) un lielais ķīris (21. attēls). Zvejniekciema apkārtnē novērota arī viena pieaugusi reņģu kaija.
Kaiju reģistrācijas uzlabojumi veikti vēl neilgu laiku, tāpēc skaita salīdzinājumam ar iepriekšējiem gadiem šī sugu grupa nav iekļauta (22. attēls). Putniem bagātākās (vairāk kā 3000 putnu maršrutā) bijušas vietas Daugava pie Ķengaraga, Liepājas osta un jūrmalas maršruti uz dienvidiem no Liepājas. Vairumā šo vietu novērotas lielās gauras starptautiski nozīmīgā skaitā (>2500 putnu, 1% kritērijs, Wetlands International 2002) Pārējo starptautiski nozīmīgā skaitā Latvijas ūdeņos sastopamo sugu skaita kontrolei (tumšās pīles, gārgales) nepieciešamas uzskaites no kuģa vai lidaparāta.
Xxxxxxx, X., Xxxx, X., Xxxxxx, F.P., Xxxx, S. 1994. Important marine areas for wintering birds in the Baltic. Sea. - EU DG XI research contract no. 2242/90–09–01, Ornis Consult report 110.pp
Xxxxxxx X., Xxxxxxxxx X. Xxx A.D., Xxxxxxx X., Xxxxxxx X. Xxxxxxx X. Bustnes J.O., Xxxxx X., Nilsson L., Xxxxxxxxx X. (in press) Recent changes in the status of Steller’s Eider Polysticta stelleri wintering in Europe: a decline or redistribution?
Wetlands International. 2002. Waterfowl Population Estimates -- Third Edition. Wetlands International Global Series No.12, Wageningen, The Netherlands
xxx.xxxxxxxx.xxx/XXX/Xxxxxxx.xxx
Latvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūts
ROŅU MONITORINGS
GALA ATSKAITE
DARBU NODEVA
Darba vadītājs:
/ Xxxxx Aigars /
Rīga 2006
Anotācija
2005. gada roņu monitorings ietvēra sevī tikai beigto roņu uzskaiti krastā, kā arī atrasto beigto roņu izmēru, sugu, vecuma sastāva noteikšanu. Apsekotajos piekrastes posmos reģistrēti 3 krastā izskaloti beigti roņi. Pēc ievāktā roņu zobu materiāla konstatēts, ka bojā gājuši jaunie dzīvnieki.
Abstract
The monitoring of seals in 2005 included enumeration of dead seals at the shore together with the determination of size, species and age. In the surveyed coastal areas 3 dead seals were found at the shore, only young animals according to the age estimations using tooth.
2
SATURS
Anotācija latviski un angliski 2.lpp.
Ievads 4.lpp.
Izpildītāji 5.lpp.
1. Darba uzdevumi 6.lpp.
2. Metodika 6.lpp.
3. Rezultāti 7.lpp.
4. Rezultātu analīze 7.lpp.
Secinājumi 8.lpp.
Izmantotā literatūra 8.lpp.
3
Ievads
Roņu monitoringa programmas mērķis ir iegūt informāciju par roņu populāciju stāvokli, tai skaitā sugu sastāva un populāciju vecuma sastāvs dinamiku, kā arī slimību un patoloģiju sastopamību kā atbildes reakciju uz jūras vides piesārņojumu. Roņi ir labi vides stāvokļa indikatori, jo kā barības ķēdes noslēdzošais posms sevī akumulē vidē sastopamās toksiskās vielas, un salīdzinoši ātri to populācijas sniedz atbildes reakciju uz izmaiņām dabā. Tādēļ roņu monitorings uzskatāms par būtisku jūras monitoringa sastāvdaļu. 2005. gadā ārkārtīgi ierobežotā finansējuma dēļ veiktas tikai divas krasta uzskaites, kas nesniedz pietiekošu informāciju par roņu daudzuma un veselības izmaiņām Latvijas jūras ūdeņos.
Baltijas jūrā ir sastopamas trīs roņu sugas. Divas no roņu sugām - pelēkais un pogainais ronis iekļauti Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksta otrajā grupā. Roņiem praktiski nav dabisko ienaidnieku dabā, un tāpēc lielākoties tie mirst divu iemeslu dēļ – jūras vides piesārņojuma un tiešas/netiešas cilvēka darbības rezultātā (piezveja vai medības).
4
Izpildītāji
Xxxx Xxxxxxxxx – koordinācija,
Xxxxx Xxxxxxx – atskaites noformēšana, Xxxxxxxx Xxxxxxx – roņu vecuma noteikšana,
Xxxxxx Xxxxxxxxxx – roņu uzskaites krasta parauglaukumos.
5
1. DARBA UZDEVUMI
1. Jūras izskaloto roņu uzskaite divas reizes gadā 2 Rīgas līča posmos - HELCOM Baltijas jūras aizsargājamās teritorijās:
• Mazirbe - Kolka,
• Salacgrīva- Dzeņi.
2. Atrasto beigto roņu sugu, izmēru, vecuma un dzimuma noteikšana.
3. Iegūto datu analīze un datu bāzes papildināšana.
2. METODIKA
2.1. Krastā atrasto roņu uzskaite.
- apsekotie piekrastes posmi:
Mazirbe – Kolkas rags (20 km), 5.jūnijs (pavasara uzskaite), 19.augusts (vasaras uzskaite);
Salacgrīva - Dzeņi (14 km), 4.jūnijs (pavasara uzskaite), 20.augusts (vasaras uzskaite).
-uzskaites metode piekrastes posmos
Uzskaites veica viens cilvēks noteiktajos maršrutos, ejot ar kājām pa liedagu izskalojumu joslā. Nereti līķi jau ir ieskaloti kāpās vai smiltīs un tos palīdz atrast spēcīgā līķa smaka. Reizēm jau ieskaloti smiltīs līķi ir izrakti barības nolūkos (kraukļi, kaijas).
Uzskaites laikā fiksēti sekojoši parametri:
1. Datums.
2. Uzskaites posms/vieta.
3. Atrastā roņa garums (ar lineālu, cm).
Visi šie parametri fiksēti uz vietas. Roņu vecuma noteikšanai ievākti apakšžokļi ar zobiem, kurus apstrādāja laboratorijā.
2. 2. Vecuma noteikšana.
Kā vecumu reģistrējošā struktūra tika izpētīti bojāto dzīvnieku zobu cementa un dentīna slāņi. Pelēko roņu zobi pieder zobu grupai ar ierobežotu garumu. Atšķirībā no ausainajiem roņiem (Otariidae Gill, 1866), īstajiem roņiem (Phocidae Brooks, 1828), pie kuriem pieder beigtie roņi, zobu augšana garumā beidzas pēc trim gadiem (Клевезаль et al.,1988). Pēc tam pulpas kanāls pilnīgi aizaug un turpinās tikai zobu sienu biezuma palielināšanās ar dentīna un cementa slāni. Pēc kāda laika zoba dobums aizpildās ar dentīnu, tādēļ īsto roņu zobus pirms vecuma noteikšanas nepieciešams pārgriezt gareniski vai šķērsām.
Beigtam dzīvniekam tika izcirsts apakšžoklis un pēc divdesmit minūšu ilgas vārīšanas ūdenī tika izvilkti ilkņi. Pēc tam izvilktie ilkņi desmit minūtes tika vārīti ūdenī, kuram pievienota dzeramā soda, tad attīrīti no saistaudiem un žāvēti. Vecuma noteikšanai
6
izgatavoti slīpēto zobu paraugi. Lai noteiktu cementa slāni zobu paraugos, katram ronim no ilkņu saknes vidus izgriezta šķērsu plāksne un pēc tam ar smilšpapīru P 2500 noslīpēta abās pusēs līdz 0,4-0,3 mm biezumam. Zobu slīpes izpētei izmantota binokulārā lupa MBC–10 ar palielinājumu 14x4 reizes.
Labi rezultāti iegūti arī pēc paraugu fotogrāfēšanas un tālākas attēla apstrādāšanas ar krāsaino fotofiltru. Fotogrāfēšana veikta ar digitālo kameru “Canon G6”. Zobu dentīnu slāņu kontrasta palielināšanai izmantota datorprogramma “Photoshop CS”. Filtru izmantošana atvieglo vecuma noteikšanu zobu paraugiem. Šajā gadījumā ievērojami pastiprinās gadu slāņu robežas.
3. REZULTĀTI
3.1. Latvijas piekrastē reģistrēto roņu skaits
Noteikto posmu apsekošanas uzskaišu laikā atrasti 3 izskaloti roņi. Pavasara uzskaitē posmā Mazirbe-Kolka roņi nav atrasti. Vasaras uzskaitē roņi nav atrasti abos posmos. Roņu sugu, izmēru un vecuma sastāvs apkopots 3.1. tabulā.
3.1. tabula.
Jūras piekrastes posmu uzskaitēs atrastie izskalotie roņi 2005.x. xxxxxxxx
Datums | Apsekotais posms | Roņa suga | Garums (m ) | Vecums (gadi) |
4.06.05. | Salacgrīva- Dzeņi | Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) | Nav noteikts, ronis pārcirsts | 0+ |
4.06.04. | Salacgrīva- Dzeņi | Pelēkais ronis | 1,22 | 0+ |
4.06.04. | Salacgrīva- Dzeņi | Pelēkais ronis | 0,95 | 0+ |
Tātad izskaloti krastā atrasti tikai pelēkie roņi, visi jaunāki par 1 gadu.
4. REZULTĀTU ANALĪZE
Uzskaites krasta parauglaukumos
2005. gadā krasta parauglaukumos atrasts vismazāk izskaloto roņu kopš novērojumu uzsākšanas 1999. gadā (4.1. att.). Tas norāda, ka aprobežošanās ar krasta parauglaukumu uzskaiti nevar sniegt pilnīgu informāciju kaut vai par roņu vecuma sadalījumu, jo iepriekšējos gados vienmēr pārstāvētas vairākas vecuma grupas. Tāpat arī niecīgais novērojumu apjoms un papildu ziņu no iedzīvotājiem un zvejniekiem nesaņemšana neļauj noskaidrot sugu struktūras patieso ainu – vai turpinās pogainā roņa skaita samazināšanās, kas novērota iepriekšējos gados. Tā kā Latvijas teritorijā nav roņu vairošanās vietu, tad precīzu roņu skaita novērtējumu nav iespējams iegūt, jo dzīvnieki klejo barības iegūšanas nolūkos. Tāpēc vērtīgākā iegūstamā informācija Latvijas roņu monitoringā būtu sugu un vecuma struktūras noskaidrošana, kā arī veselības stāvokļa
7
analīze, veicot patoloģiski-anatomiskās izmeklēšanas.
14
12
10
8
6
4
2
0
1999.g. 2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g.
4.1. att. Latvijas piekrastē atrasto izskaloto roņu skaits 1999. – 2005.g.
Roņu veselības stāvokļa novērtējuma nozīmība uzsvērta arī 2005. gada septembrī notikušajā HELCOM/ICES/ES roņu ekspertu seminārā (HELCOM, 2005). Seminārā atkartoti norādīts uz nepieciešamību Baltijas valstīs radīt un ieviest roņu populāciju apsaimniekošanas plānus. Pēdējo divu gadu tendence Latvijas par monitoringu atbildīgo institūciju attieksmē vedina domāt par roņu monitoringa degradēšanu un iznīcināšanu, aizmirstot, ka roņu sugas ietilpst EK Biotopu direktīvas (92/43/EEC) aizsargājamo sugu sarakstā.
SECINĀJUMI
2005. gadā Latvijas piekrastē atrasti jaunie pelēkie roņi, kuri nebija sasnieguši dzimumgatavību un kuru vecums bija mazāks par 1 gadu.
LITERATŪRA
Клевезаль X.X. 1988. Регистрирующие структуры млекопитающих в зоологических исследованиях. М., «Наука», 284 стр.
8