Contract

Projekta

RĪGAS PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS VĒRTĒŠANAS INDIKATORU UN REZULTATĪVO RĀDĪTĀJU NOTEIKŠANA SASKAŅĀ AR REĢIONA PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM

ziņojuma PIELIKUMI

RPRADUS izstrādes teorētiskais pamatojums

Vācijas reģionālās attīstības uzraudzības sistēma

Rīgas reģiona attīstības stratēģijā noteiktie mērķi un uzdevumi

Rīgas reģiona attīstības programmā noteiktie mērķi, rīcības un uzraudzības rādītāji

Rīgas reģiona teritorijas plānojumā noteiktie mērķi un iespējamās uzraudzības rīcības

Apdzīvojuma attīstības vēlamās telpiskās struktūras uzraudzības rīcības

Infrastruktūras un sasniedzamības attīstības vēlamās telpiskās struktūras uzraudzības rīcības

Lauku telpas attīstības vēlamās telpiskās struktūras uzraudzības rīcības

Vispārējo vadlīniju attīstības plānošanai prasības un uzraudzības rīcības

Vadlīniju apdzīvojuma plānošanai prasības un uzraudzības rīcības

Vadlīniju infrastruktūras plānošanai prasības un uzraudzības rīcības

Vadlīniju lauku telpu plānošanai prasības un uzraudzības rīcības

Rīgas reģiona teritorijas plānojuma Vadlīnijās pausto prasību/ieteikumu telpiskā diferenciācija

Rīgas plānošanas reģiona attīstības uzraudzības sistēmas ieviešana

Dati un to izmantošana Rīgas plānošanas reģiona attīstības uzraudzībā

Rīgas plānošanas reģiona attīstības uzraudzības soļi

Teritoriālā griezumā pieejamā Valsts statistikā informācija

Indikatori attīstības procesu apzināšanai, vadībai un plānošanai

Contract

Document Metadata

Table of Contents

Document Metadata

RAUNIS mērķi/uzdevumi

SATURS

Uzraudzības metodes

RPRADUS saikne ar Rīgas pilsētas un Valsts līmeņa uzraudzības sistēmu

Paskaidrojumi - Indikatoru sarakstam

Indikatoru sarakstā izmantotie saīsinājumi

Pasūtītājs: ”Nodibinājums ”Rīgas reģiona attīstības aģentūra”” Izpildītājs: SIA ”Reģionālo pētījumu un plānošanas centrs” Līgums Nr. ULj/39-07; 2007 . gada 26. aprīlis

……………………………. /P.Šķiņķis/ SIA ”Reģionālo pētījumu un plānošanas centrs” direktors

19.12.2007.

1 RPRADUS izstrādes teorētiskais pamatojums 2

2 Vācijas reģionālās attīstības uzraudzības sistēma (Saksijas – Anhaltes piemērs) 9

3 Rīgas reģiona attīstības stratēģijā noteiktie mērķi un uzdevumi 11

4 Rīgas reģiona attīstības programmā noteiktie mērķi, rīcības un uzraudzības rādītāji 21

5 Rīgas reģiona teritorijas plānojuma saturs un iespējamās uzraudzības rīcības 37

5.1. Rīgas reģiona teritorijas plānojumā noteiktie mērķi un iespējamās uzraudzības rīcības 37

5.2. Reģiona vēlamās telpiskās struktūras uzraudzības rīcības 39

5.2.1. Apdzīvojuma attīstības vēlamās telpiskās struktūras uzraudzības rīcības 39

5.2.2. Infrastruktūras un sasniedzamības attīstības vēlamās telpiskās struktūras

uzraudzības rīcības 41

5.2.3. Lauku telpas attīstības vēlamās telpiskās struktūras uzraudzības rīcības 48

5.3. Vadlīniju attīstības plānošanai prasības un uzraudzības rīcības 56

5.3.1. Vispārējo vadlīniju attīstības plānošanai prasības un uzraudzības rīcības 56

5.3.2. Vadlīniju apdzīvojuma plānošanai prasības un uzraudzības rīcības 59

5.3.3. Vadlīniju infrastruktūras plānošanai prasības un uzraudzības rīcības 67

5.3.4. Vadlīniju lauku telpu plānošanai prasības un uzraudzības rīcības 69

5.3.5. Rīgas reģiona teritorijas plānojuma Vadlīnijās pausto prasību/ieteikumu

telpiskā diferenciācija 76

6 Rīgas reģiona attīstības un plānošanas uzraudzības sistēmas struktūra 91

6.1. Rīgas plānošanas reģiona attīstības uzraudzības sistēmas ieviešana 91

6.2. Dati un to izmantošana Rīgas plānošanas reģiona attīstības uzraudzībā 92

6.3. Rīgas plānošanas reģiona attīstības uzraudzības soļi 93

7 Teritoriālā griezumā pieejamā Valsts statistiskā informācija 94

8 Indikatori attīstības procesu apzināšanai, vadībai un plānošanai 99

PIELIKUMS N1

Saistībā ar uzraudzības sistēmas izstrādi svarīgi ir noteikt kāda ir paša monitorējamā/ izvērtējumā dokumenta loma attīstības veicināšanā un tā izstrādes mērķis. Plānošanas uzraudzības literatūrā tiek nodalīti stratēģiskie plāni un projektu plāni, kas Rīgas plānošanas reģiona kontekstā ir Telpiskais plānojums un attīstības programma. Katram no tiem ir atšķirīgi uzdevumi, darbības laiks, ietekmju raksturs un citi parametri.

Skat. Zemāk salīdzinošu raksturojumu1.

	Projektu plāns	Stratēģiskais plāns
Objekts	Materiāls	Lēmumi
Mijiedarbība	Līdz apstiprināšanai	Nepārtraukti
Nākotne	Slēgta	Atvērta
Laika elements	Ierobežots ar posmiem	Centrēts uz problēmām
Forma	Apstiprināta izdruka	Pēdējās sanāksmes protokols
Ietekme	Noteikta	Satvars

Katram no šiem diviem plāniem ir atšķirīgi mērķi. Projektu plāna gadījumā – mērķis ir izstrādāt noteiktas rīcības, kas realizē plānā noteiktās vīzijas/pamatmērķus. Šajā gadījumā uzraudzības uzdevums ir pārbaudīt kā paredzēto rīcību ieviešanas rezultāti atbilst vīzijām un noteiktajiem mērķiem.

Stratēģiskā plāna uzdevums ir sniegt vadlīnijas lēmējorgānam tādās telpas attīstības situācijās, kas ir nenoteiktas, neskaidras, konfliktējošas. Plāns pilda mācīšanās lomu.

Rezultātā pirmajā gadījumā ir iespējams noteikt konkrētus kvalitatīvus un kvantitatīvus indikatorus, kas ir būtiskākais, lai raksturotu plāna efektivitāti. Otrajā gadījumā – efektivitāte ir daudz nenoteiktāka. Stratēģiskā plāna gadījumā nepietiek ar konkrētiem indikatoriem un bieži tie nav svarīgākie. Par būtiskāko kļūst tas, kā, zinot esošās un paredzamās problēmas, plāns palīdz pieņemt pareizus lēmumus tagad.

Analizējot Rīgas plānošanas reģiona attīstības dokumentus, varam konstatēt, ka gan Attīstības programmai gan teritorijas plānojumam piemīt abu augstāk minēto plānu īpašības tomēr atšķirīgā apjomā. Teritorijas plānojums vairāk ir stratēģisks, kam piemīt šīs „netveramās” komponentes, kur galvenais ir domāšanas process un tā atainojums telpiskos ieteikumu risinājumos. Attīstības programma ir drīzāk projektu plāns, kas rezultējas ar konkrētām rīcībām un tām ir piemērojami noteikti kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji.

Abos Rīgas reģiona dokumentos ir bijis būtisks pats izstrādes process, kura laikā tika veidotas darba grupas, iesaistīti dažādi sociālie partneri un notika „mācīšanās caur plānošanu”. Šeit vislielākie ieguvēji ir procesā iesaistītie dalībnieki. Ir svarīgi saglabāt un tālāk attīstīt šo sasiti starp dažādiem plānošanas dalībniekiem kā nepārtrauktu plānošanas/domāšanas/mācīšanās procesu.

Uzraudzības sistēmā ir vairāki jautājumi, kas var tikt aktualizēti: plāna ieviešanas uzraudzība, plāna efektivitāte, plāna ietekmju izvērtēšana, plāna vadības uzraudzība. Daudzās valstīs tiek veikti plānošanas auditi, kur izpētes objekts ir plānošanas pakalpojuma kvalitāte, organizācijas kvalitāte un plānošanas produktu kvalitāte.2 Šāda pieeja uzraudzības sistēmai tiek veidota arī Latvijā saistot vienotā sistēmā stratēģisko plānošanu ar budžeta plānošanu un iestāžu iekšējo darbības plānošanu.

1 Xxxxxxx Xxxxxx „The Performance of Spatial Planning” Planning Practice & Research, Vol. 15, No. 4, pp. 299–318, 2000

2 Xxxxxxx Xxxxxxx & Xxxxx Xxxx „Performance Measurement Innovation in English Planning Authorities”

Planning Theory & Practice, Vol. 6, No. 3, 303-333, September 2005

Uzraudzības sistēmai tiek izvirzītas noteiktas prasības. Kā galvenās var minēt3: vienkāršība, darboties spēja noteiktu resursu limitos;

politiski, organizatoriski, institucionāli kontekstuālam;

jābūt saiknei starp mērķiem, resursiem un rezultātiem, ietekmēm; universāls raksturs tomēr atbilstoši plānu specifikai;

atbilstoši uzraudzības mērķiem pakārtotu indikatoru sistēma;

jānodala plānojuma ieviešanas indikatori no uzraudzības un izvērtēšanas indikatoriem; uzraudzība un izvērtēšana ir jāpārdod un lēmumi par to ir politiski.

Uzraudzības līmeņi ir atkarīgi no tā kādi ir uzraudzības uzdevumi. Jautājums būtu nosakāms vienojoties pirms izstrādā RPRADUS. Zemāk ir piemērs, kas parāda izvērtēšanu dažādos plānošanas un ieviešanas posmos. Šajā gadījumā daļa no izvērtēšanas būtu jāveic dokumenta izstrādes procesā kā audits, kam mērķis būtu veidot plānu atbilstoši noteiktām metodoloģijām. Cita pieeja var būt uzraudzības sistēma, kur ir integrēti dažādi līmeņi un uzdevumi.

Līmenis	Apakšlīmenis	Apskatāmie jautājumi
Plānošanas dokuments	Metode	Vai ir metodoloģija plāna izvērtēšanai
	Plāna struktūra	Vai ir definēti nepieciešamie resursi, problēmas
	Plāna struktūra	Vai ir noteiktas rīcības un paredzētais finansējums
	Rādītāju sistēma	Vai ir noteikti sasniedzamie rādītāji
Plānošanas dokumenta ieviešana	Instrumenti	Vai un kādi ir ieviešanas instrumenti
	Kārtība	Kāda ir ieviešanas kārtība, atbildība, finansējums
	Kārtība	Kāda ir atskaitīšanās kārtība
Dokumenta ieviešanas rezultāti	Rādītāju sistēma	Vai ir apstiprināti uzraudzības rādītāji
	Teritorijas attīstības rādītāji	Kādi ir teritorijas attīstības rādītāji atbilstoši apstiprinātajiem
	Plānošanas dokumenta ietekmes rādītāji	Cik plānošanas dokuments ir veicinājis teritorijas attīstību
Izvērtēšana	Plānošanas dokumenta efektivitāte	Atkarībā no mērķa vai atbilstošie rādītāji ir tas, ko sagaidīja
	Plānošanas dokumenta efektivitāte	Vai atmaksājās ieguldītie resursi un cik liels un kāds ir ieguvums /pievienotā vērtība/
	Ieviešanas efektivitāte	Vai mērīšanas un indikatoru sistēma ir atbilstoša uzdevumiem un mērķiem

Uzraudzības metodēm jāatbilst pētāmajam objektam. Lielākajā vairumā gadījumu tiek lietotas kvantitatīvās metodes, kas balstās uz valsts statistikas datiem, pašvaldību izvērtējumiem, apskatiem un

3 Mark Seasons „Monitoring and Evaluation IN Municipal Planning. Considering the Realities” APA Journal Autumn 2003, Vol.69, No.4

pētījumiem. Mazāk tiek lietotas kvalitatīvās metodes, kas atklāj respondenta izpratni, sajūtas, vērtējumus par pašvaldības realizētās plānošanas politiku, mērķiem, projektiem.

Šajā gadījumā tā ir plānotāju un plāna ieviešanas rakstiska atskaite ietverot ziņas, kas saņemtas rīkojot tematiskas grupu apspriedes, konsultācijas, atgriezeniskos mehānismus (piemēram, infolapas, WEB lapas). Tiek lietotas tiešas intervijas, mērķu un rezultātu atbilstības salīdzinājumi, resursu analīze, izglītības un apmācības metodes, organizācijas kultūras pētījumi. Šāds vērtējums bieži ir bez konkrētiem kvantitatīviem rādītājiem un parāda patieso situāciju gadījumos, kad tādi dati nav pieejami. Viena no metodēm ir datu pretnostatīšana un salīdzināšana starp dažādiem datu avotiem un pašvaldībām tālāk to apvienojot ar izvērtēšanu (benchmarking). Būtiska ir sadarbības koordinācija starp datu avotiem, pašvaldībām, citiem iesaistītajiem partneriem.4

Ir nepieciešams veikt nepārtrauktu uzraudzību, lai pēc noteikta laika varētu būt spējīgiem sagatavot pārskatu par situācijas izmaiņām. Tai skaitā veidojot pētījumu rezultātu apskatus un ņemot vērā izvērtējumu teoriju un praksi un plānošanas dokumentu un politiku analīzi.

Konkrētas metodes tiks piedāvātas RPRADUS tālākā izstrādes posmā.

Lai veidotu saikni starp dažādām uzraudzības sistēmām, nepieciešams apzināties šos sistēmu veidošanas mērķus un uzdevumus. Zemāk parādīts Rīgas pilsētas stratēģijas uzraudzības sistēmas (SUS) un Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas informācijas sistēmas (RAUNIS) mērķi.

Rīgas pilsētas SUS mērķi/uzdevumi un to analīze

mērķis/uzdevums	uzraudzības specifikācija	kvalitātes specifikācija
Identificēt pārmaiņas pilsētas sociālajā un ekonomiskajā situācijā	teritorijas attīstības uzraudzība	produkta kvalitāte
Identificēt, vai Stratēģija tiek ieviesta, kā plānots	stratēģijas ieviešanas uzraudzība	organizācijas kvalitāte
Demonstrēt pašvaldības darbības progresu un sasniegumus	stratēģijas vadības uzraudzība	organizācijas kvalitāte
Nodrošināt ar informāciju sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētās puses	stratēģijas vadības uzraudzība	organizācijas kvalitāte
Identificēt jaunas problēmas un iespējas, kam veltīt tālāku izpēti un darbības	stratēģijas ietekmju izvērtēšana	produkta kvalitāte
Pamatot Stratēģijas aktualizācijas nepieciešamību un sniegt priekšlikumus un virzīt tos apstiprināšanai RD	stratēģijas vadības uzraudzība	organizācijas kvalitāte
Sekmēt pilsētas pašvaldības struktūrvienību koordinētu darbību	stratēģijas vadības uzraudzība	organizācijas kvalitāte
Nodrošināt pilsētas attīstības novērtēšanas iespējas	teritorijas attīstības uzraudzība	produkta kvalitāte

4 Mark Seasons „Monitoring and Evaluation IN Municipal Planning. Considering the Realities” APA Journal Autumn 2003, Vol.69, No.4

mērķis/uzdevums	uzraudzības specifikācija	kvalitātes specifikācija
nodrošināt regulāru, vispusīgu pārskatu par reģionālo attīstību valstī	teritorijas attīstības uzraudzība	produkta kvalitāte
nodrošināt regulāru, vispusīgu pārskatu par reģionālās politikas īstenošanu Latvijā, x.xx. nozaru un jomu attīstību valsts teritorijās	teritorijas attīstības uzraudzība	produkta kvalitāte
nodrošināt regulāru, vispusīgu pārskatu par NAP īstenošanu	plāna ieviešanas uzraudzība	produkta kvalitāte
novērtēt RAAI efektivitāti	plāna ieviešanas uzraudzība	pakalpojumu kvalitāte
pamatot RAAI pilnveidošanas nepieciešamību	plāna vadības uzraudzība	pakalpojumu kvalitāte
pamatot jaunu RAAI ieviešanas nepieciešamību	plāna vadības uzraudzība	pakalpojumu kvalitāte
sekmēt nozaru politiku sasaisti ar reģionālo politiku, x.xx. dažādu plānošanas dokumentu saskaņotību (piem., pašvaldību attīstības programmu saskaņotību ar vietējiem nodarbinātības plāniem, nozaru programmu prioritāšu saskaņotību ar plānošanas reģionu attīstības programmās noteiktajām prioritātēm utml.);	plāna efektivitātes uzraudzība	pakalpojumu kvalitāte
sekmēt teritoriju (plānošanas reģionu, pašvaldību) attīstības dokumentu pilnveidošanu	plāna efektivitātes uzraudzība	pakalpojumu kvalitāte
sekmēt vienotu un vispusīgu valsts pārvaldes, pašvaldību institūciju un sabiedrības izpratni par reģionālās attīstības jautājumiem un reģionālo politiku	plāna vadības uzraudzība	organizācijas kvalitāte

Katrā no plānošanas līmeņiem pastāv dažādi uzraudzības mērķi, organizatoriskā struktūra, kas nosaka ar pašas uzraudzības sistēmas īpatnības. No augstāk minētā redzams, ka Rīgas pilsētas stratēģijas uzraudzības sistēma ir vērsta vairāk uz stratēģijas vadības uzraudzību vai uz stratēģijas organizācijas kvalitātes vērtējumu, jo dokuments, kas regulē SUS, ir iekšējs Rīgas domes dokuments.5 Šajā izpratnē tas ir drīzāk Rīgas domes departamentu koordinācijas instruments, kas vērsts uz plānošanas dokumentu ieviešanas un ietekmju izvērtēšanu /plānošanas produkta kvalitātes izvērtēšanu.

RAUNIS orientēts uz vairākiem mērķiem, kas aptver gan plāna ieviešanas uzraudzību, gan plāna vadības uzraudzību, gan plāna efektivitātes uzraudzību, gan teritorijas attīstības uzraudzību, jeb vērsts vairāk uz plānošanas pakalpojumu kvalitāti un plānošanas produkta kvalitāti. To nosaka atbilstošie tiesību akti, kas deleģē uzdevumus veikt atbilstošās darbības attiecībā uz NAP un RAAI ieviešanu, kas ir RAPLM atbildības sfēra.6

5 Reglaments „Rīgas domes attīstības stratēģijas uzraudzības sistēmas īstenošanas kārtība” Rīgas pilsētas dome

/2007. Projekts .

6 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nolikums 2003.02.04 Noteikumi nr. 56;

Valsts reģionālās attīstības aģentūras nolikums 2004.gada 8.martā Noteikumi Nr.130

Abās uzraudzības sistēmās (RAUNIS un SUS) ir paredzēta teritorijas attīstības uzraudzība, kas ir pamats tālākajam plānošanas ciklam, ieteikumiem lēmumu pieņēmējiem un noteiktā mērā ir plānošanas produkta kvalitātes rādītājs.

Zemāk apkopoti RPRADUS mērķi un uzdevumi, kas izstrādes stadijā var būt diskusiju objekts.

mērķis/uzdevums	uzraudzības specifikācija	kvalitātes specifikācija
nodrošināt regulāru, vispusīgu pārskatu par reģiona attīstību	teritorijas attīstības uzraudzība	produkta kvalitāte
nodrošināt regulāru, vispusīgu pārskatu par teritoriju un vietu attīstību reģionā	teritorijas attīstības uzraudzība	produkta kvalitāte
nodrošināt regulāru, vispusīgu pārskatu par reģiona attīstības politikas īstenošanu, tsk. attīstības dokumentu īstenošanu	plāna ieviešanas uzraudzība	produkta kvalitāte
nodrošināt regulāru, vispusīgu pārskatu par reģionālās politikas ietekmi un sektoru attīstību reģiona teritorijās	plāna ietekmes izvērtējums	pakalpojumu kvalitāte
Novērtēt programmas un plānojuma ieviešanas efektivitāti	plāna efektivitātes vērtējums	pakalpojumu kvalitāte
Pamatot programmas un plānojuma pilnveidošanas nepieciešamību	plāna vadības uzraudzība	pakalpojumu kvalitāte
Sekmēt nozaru politiku sasaiti ar reģiona politiku, tsk. dažādu politikas plānošanas dokumentu saskaņotību	plāna efektivitātes uzraudzība	pakalpojumu kvalitāte
Sekmēt teritoriju attīstības dokumentu pilnveidošanu	plāna efektivitātes uzraudzība	pakalpojumu kvalitāte
Sekmēt vienotu un vispusīgu reģiona pārvaldes, pašvaldību institūciju un sabiedrības izpratni par reģiona attīstības politiku, par stratēģiskajiem reģiona attīstības jautājumiem/risinājumiem	plāna vadības uzraudzība	organizācijas kvalitāte

Būtībā RPRADUS mērķi ir vairāk vai mazāk ir identiski RAUNIS. Abos gadījumos ir 2 galvenās uzraudzības asis – RAUNIS gadījumā – reģionālās attīstības uzraudzība un reģionālās politikas uzraudzība, kur RPRADUS gadījumā ir reģiona attīstības uzraudzība un reģiona dokumentu ieviešanas/rezultātu uzraudzība.

Atbilstoši RAUNIS, SUS, RPRADUS uzdevumiem tiek veidota arī Uzraudzības ieviešanas sistēma katrā institūcijā. Galvenā atšķirība – RPRADUS neveic reģionālās politikas uzraudzību tādā mērā, kā tas ir RAUNIS sistēmā.

RAUNIS uzdevums ir reģionālās politikas novērtēšana, bet RPRADUS gadījumā ir reģiona attīstības novērtēšana izmantojot datus par politikas ietekmi uz teritoriju. Tas ir, analīzes virzieni ir atšķirīgi. Valsts mērķis ir noteikt politikas ietekmi uz teritorijām, lai mainītu un uzlabotu politiku, reģionam – sekot reģiona attīstībai un reģiona dokumentu ieviešanai, lai mainītu reģiona dokumentus un uzlabotu situāciju ar plānošanas līdzekļiem.

Abās sistēmās strādā ar līdzīgiem rīkiem (piemēram – reģiona attīstības programmām vai teritorijas plānojumiem), tomēr, ja reģions šos dokumentus lieto, lai vērtētu to ieviešanas efektivitāti, rezultātus, tad RAUNIS – lai izmantotu kā datus reģionālās politikas analīzei.

Xxxxxxxx saikni starp abām sistēmām reģiona analīzes ziņojumi var kļūt par pamatu turpmākiem reģionālās politikas vispārinājumiem nacionālā līmenī. Reģiona interesēs būtu saņemt valsts apkopotus datus un analīzi par valsts reģionālo politiku un tās ietekmi uz teritorijām. No otras puses – reģions būtu ieinteresēts saņemt datus, kas skar tieši Rīgas reģionu, lai veiktu savu analīzi saistībā ar reģiona attīstības dokumentu ieviešanas rezultātu izvērtējumu.

Attēls 1. Reģionālās politikas novērtēšanas procesuālā struktūra 7

Reģionālās politikas novērtēšana

Reģionālās attīstības uzraudzība

Reģionālās politikas uzraudzība

Reģionālās attīstības plānošanas dokumenti

Sociālekonomiskā situācijas analīze

Teritoriju attīstības analīze

Plānošanas reģioni

Finanšu resursu rādītāji

RAAI analīze

Rajoni

Pilsētas

Lauku teritorijas

Darbības rezultātu rādītāji

Teritorijas attīstības prognozēšana

Attēls 2. Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas institucionālā struktūra 8

2. pielikums

Nozaru ministrijas

Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmā iesaistītās institūcijas

Pēc RAPLM pieprasījuma sniedz informāciju par attīstības

programmām

1. Deleģē sistēmas uzturēšanu un saņemtās informācijas

analīzi;

2. Sniedz datus par ministrijas pārziņā esošo programmu

realizāciju.

RAPLM

Pašvaldības

Plānošanas reģioni

Informācijas sniegšana

Saskaņā ar noslēgto līgumu ar RAPLM, nozaru ministrijas sagatavo

izvēlētos nozaru programmu rādītājus teritoriālā iedalījumā

Datu sniegšana teritoriālā griezumā

Nozaru ministriju padotībā esošās

institūcijas

Saistībā Rīgas pilsētas

Apstrāde

SUS

Aktuālā sistēmas informācija

VRAA

Informācijas apkopošana Situācijas analīze valsts teritorijās Kvalitatīvie pētījumi

Ikgadējais pārskats par reģionālo attīstību

Nozaru ministriju padotībā esošās institūcijas

Nozaru ministrijas

Reģionālās politikas novērtējums Pētījumi

Pārskats Secinājumi un priekšlikumi

RAPLM

Informācijas nodošana

Aktuālā sistēmas informācija

Plānošanas reģioni

Pašvaldības

RPRADUS pilda pastarpinātu lomu. Reģiona intereses ir iegūt datus, kas varētu palīdzēt raksturot ne tikai pašu Rīgas pilsētu kā reģiona virzītājspēku, bet arī skatīt to kontekstā ar reģionālajām ietekmēm, nosakot tālākos plānošanas mērķus gan reģionam kopumā, gan teritorijām ārpus Rīgas.

Jebkurā gadījumā, saikne starp dažādiem plānošanas līmeņiem vienmēr būs atkarīga no reģiona lomas valstī, tiem deleģētajiem uzdevumiem, resursiem un atbildībām un kā tāda būs pēc kāda laika jāpārskata.

7 Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas informācijas sistēmas apraksts. VRAA, 2007., Projekts

8 Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas informācijas sistēmas apraksts. VRAA, 2007., Projekts

Attēls 3. Rīgas pilsētas SUS organizācija 9

1.pielikums Rīgas domes priekšsēdētāja reglamentam Nr.??

“Rīgas domes attīstības stratēģijas uzraudzības sistēmas īstenošanas kārtība”

Domes priekšsēdētājs X.Xxxxxxxx

Xxxxxxx 9999999999

Stratēģijas uzraudzības sistēmas īstenošana

Balstoti es uz RPRAD

RD PAD

Analītiskās plānošanas nodaļa

Sagatavo un izsūta

Pārskatam nepieciešamās informācijas pieprasījuma Veidlapas

Akceptē un izskata

aizpildītas un apstiprinātas Pārskatam nepieciešamās informācijas Veidlapas

Jā

Veic analīzi un Veic korekcijas sagatavo Pārskata Pārskata starpposma starpposma atskaiti atskaitei

Veic analīzi un sagatavo Pārskata gala atskaiti

Veic korekcijas Pārskata gala atskaitei

Nē

struktūrvienība

Aizpilda Pārskatam nepieciešamās

informācijas

pieprasījumu Veidlapas Nē

Veic korekcijas Pārskatam nepieciešamās

informācijas pieprasījuma Veidlapās

Saņem Pārskata starpposma atskaiti

informācijai

SPN

projektu rādītāji

Budžeta komisija

Jā

Sagatavo pārskatu par Atzinumiem

Nē Jā

Nē

RD nozaru komiteja

Apstiprina aizpildītās Pārskatam nepieciešamās informācijas pieprasījumu Veidlapas

RD PAD

Direktors

Apstiprina Pārskata starpposma atskaiti

Apstiprina Pārskata gala atskaiti

Ārējās institūcijas

/ Eksperti

Eksperti aizpilda apkaimju/pakalpojumu Matricas

Aizpilda Pārskatam nepieciešamās informācijas pieprasījumu Veidlapas

Jā

Nē

RD Attīstības un Finanšu komiteja

Apstiprina Pārskata gala

Jā atskaiti

Nē

Rīgas dome

Apstiprina Pārskata gala atskaiti

mērķie m/uzde vumiem

augstāk izklāstīt

ajām pieejām zemāk

ir piedāvāt

s modelis sasaistei ar SUS

un RAUNIS, kas izstrādes stadijā ir diskutējams. Ņemot vērā katras uzraudzības sistēmas īpatnības un galvenos produktus – pārskatus, analīzes, prognozes ziņojumus, modelis veidots balstoties uz datiem un gala produktiem.

RPRADUS izstrādes gaitā būtu konkretizējamas sasaistes procedūras, tai skaitā datu un gala atskaišu pieprasīšanas un saņemšanas kārtība; datu bāžu uzturēšanas un pieejas/ atjaunošanas tiesības; atskaišu sagatavošanas koordinācijas jautājumi – laiks, resursi, atbildība, apstiprināšanas procedūras jautājumi. Ņemot vērā RAUNIS un RPRADUS mērķu atbilstību, ir diskutējami jautājumi par pieejamo un nododamo informāciju no valsts sistēmas uz reģionālo. Pašlaik VRAA projektā (2. attēls) kā informācijas nodošana ir minēta tikai aktuālā informācija. Reģions būtu ieinteresēts saņemt arī aktuālo/periodisko analīzi un prognozi, pētījumus un ieteikumus paredzot atbilstošu kārtību informācijas pieejamībai.

PIELIKUMS N2

(Saksijas – Anhaltes piemērs)

Reģionālo attīstību Vācijā uzrauga, izmantojot šādus attīstību raksturojošus pamatrādītājus: Rūpnieciskais blīvums (pārstrādes nozarēs nodarbinātie uz 1000 iedzīvotājiem);

Eksporta kvota (eksporta apgrozījuma daļa procentos no kopējā apstrādes nozaru apgrozījuma); Pakalpojumu blīvums (pakalpojumu nozarēs nodarbinātie uz 1000 iedzīvotājiem);

Iedzīvotāju blīvums (iedzīvotāju skaits uz 1 km2);

Migrācijas bilance (migrācijas bilances saldo uz 1000 iedzīvotājiem);

Jaundzimušo skaits (dzīvi jaundzimušo skaits uz 1000 sievietēm vecuma grupā no 15 līdz 45 gadiem);

Bezdarba līmenis (bezdarbnieku skaits uz 1000 iedzīvotājiem);

Kvalificētā darbaspēka līmenis (augsti kvalificētu darbinieku skaits uz 100 nodarbinātajiem);

9 Reglaments „Rīgas domes attīstības stratēģijas uzraudzības sistēmas īstenošanas kārtība” Rīgas pilsētas dome

/2007. Projekts

Tehnoloģiskā orientācija (tehnoloģiski ietilpīgās pārstrādes rūpniecībasnozarēs nodarbināto skaits pret kopējo nodarbināto skaitu);

Sociālās labklājības kvota (sociālās palīdzības saņēmēju skaits gadā uz 1000 iedzīvotājiem); Atalgojums rūpniecībā (vidējā darba samaksa pārstrādes rūpniecībā strādājošajiem);

Nodokļu maksājumi (faktiskie nodokļu maksājumi uz vienu iedzīvotāju gadā); Parādu līmenis (vidējais parāda apjoms vienam iedzīvotājam);

Reģionālās attīstības uzraudzība balstās uz snieguma (performance) novērtējumu, kuram izmanto minētos indikatorus. Kompleksās reģionālās salīdzināšanas kvalitāte ir tieši atkarīga no izvēlēto rādītāju mērījumiem.

Galvenais uzdevums, lai veiktu nepieciešamos reģionālās attīstības rādītāju izpildes mērījumus, ir noteikt bāzes vērtības attiecīgo indikatoru aprēķiniem (piemēram, iedzīvotāju skaits; reģiona sauszemes platība - km2).

Attiecīgos salīdzināmos indikatorus aprēķina un dokumentē izmantojot bāzes vērtības (piemēram – iedzīvotāju blīvums – iedzīvotāji uz km2). Attiecībā uz katru konkrēto rādītāju var tikt izveidota rangu sistēma.

Lai veiktu salīdzināšanu, tiek izmantota modificēta PATTERN procedūra. Šīs matemātiski statistiskās darbības ir nepieciešamas rādītāju salīdzināšanai, kā arī integratīvai un ar vērtībām saistītai reģionālo vienību ranžēšanai.

PATTERN procedūra - Planning Assistance Through Technical Evaluation of Relevance Numbers - ekspertmetode, ar kuras palīdzību nosaka stratēģiskos un taktiskos mērķus, pasākumus to realizēšanai un veic mērķu prioritātes, nepieciešamo finansu, materiālo un darba resursu apjomu novērtēšanu.

Šī metode ir izstrādāta stratēģisko attīstības lēmumu pieņemšanas procesu efektivitātes paaugstināšanai lielos uzņēmumos. Tā ir hibrīdmetode, kas saistīta ar Delfu un mērķu koku metodēm. Metodes būtība ir šāda. Izejot no stratēģiskajiem mērķiem prognozējamam laika posmam uzkonstruē mērķu koku. Katram mērķu līmenim (kokā) nosaka vairākus kritērijus. Eksperti nosaka kritēriju svarus un nozīmības koeficientus, kuri raksturo mērķu sasniegšanas svarīgumu izvirzīto kritēriju nodrošināšanai. Katra mērķa nozīmību nosaka saites koeficients, ko iegūst summējot visu kritēriju un to nozīmības koeficientu reizinājumus. Kopējo kāda mērķa (saistībā ar augstāka ranga mērķa sasniegšanu) saites koeficientu iegūst reizinot visus atbilstošos saišu koeficientus koka virsotnes virzienā.

Lai izmantotu šo salīdzināšanas metodoloģiju, indikatoru faktiskās vērtības tiek pārvērstas summējamos koeficientos.

Visu indikatoru integrāciju visu teritoriju kopumā attēlo salīdzinošas matricas formātā.

Salīdzinājums tiek veikts pret references vērtību (piemēram optimālo, vidējo), kur attiecīgā indikatora optimālā vērtība tiek pielīdzināta „1”, bet vidējā ir piemēram Saksijas – Anhaltes vidējais rādītājs.

Izmantojot PATTERN procedūru reģionu indikatoru salīdzināšanai, specifiskā griezumā var tikt noteikti reģionālo vienību rangi, kā arī var tikt izmantoti kvalitatīvi atšķirīgi indikatoru komplekti.

Benchmarking testu metode pamatā izmanto optimālo vērtību standartizācijas pieeju, savukārt dažādu teritoriju salīdzināšanai tiek standartizētas vidējās vērtības.

PIELIKUMS N3

Intereses

Attīstības virzieni

Tendences

Vīzija

Ilgtermiņa

prioritātes

Mērķi un uzdevumi

Veicināt reģiona kā kopuma

ekonomiskā, sociālā, vides un kultūras potenciāla

attīstību, tādējādi palielinot tā konkurētspēju

un pievilcību investoriem.

Rīgas

reģions – Latvijas integrētas attīstības virzītājs,

konkurētspē jīgs Baltijas jūras telpas, Eiropas un pasaules

reģions

Rīgas reģionam jākļūst par aktīvas, Latvijā un starptautiskā telpā integrētas attīstības politikas veidotāju un virzītāju.

- Rīgas reģions kļūst par ātri augošu, uz tirgus ekonomiku pārkārtojošos metropoles reģionu.

- Notiek ekonomisko

aktivitāšu koncentrācija Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē.

- Reģions veidojas par ievērojamu Baltijas jūras

valstu finansu, starptautiskā biznesa, kultūras un politisko centru.

- Reģionā ienāk investīcijas no ārvalstīm, galvenokārt no Skandināvijas valstīm, Somijas, Vācijas, u.c.

- Rīgas reģiona iedzīvotāju dabīgais pieaugums ir

negatīvs.

- Rīgas rajonā un īpaši Rīgai tuvumā esošajās pašvaldībās iedzīvotāju skaits pieaug tikai

Ilgtspējīgs Latvijas un Eiropas metropoles reģions

Uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstības veicināšana,

informācijas

tehnoloģiju (IT) izplatījuma radīšana un inovatīvu tehnoloģiju piesaiste, atbalstot funkcionāli un telpiski tīkloto, savstarpēji papildinošo ekonomisko

struktūru - klāsteru rašanos.

Priekšnoteikumi šīs prioritātes īstenošanā ir kultūras potenciāla,

jaunas vispārējās izglītības, intelektuāli radošas

uzņēmējdarbības veicināšanu,

specializētas izglītības,

1. Rīgas reģiona starptautiskās lomas un ietekmes pieaugums Eiropā, Baltijas jūras baseina reģionā

1.uzdevums. Līdzdalības paaugstināšana Baltijas jūras reģiona un Eiropas politikas veidošanā.

2. uzdevums. Starptautiskā sadarbības tīkla veidošana un pieredzes apmaiņa.

3. uzdevums. Investīciju un citu finansu resursu piesaiste reģionam.

4. uzdevums. Reģiona tēla un atpazīstamības veidošana starptautiskajā telpā.

2. Efektīva sadarbība starp reģiona pašvaldībām, ar pārējiem Latvijas reģioniem un valsts pārvaldes institūcijām,

Būt par intelektuālo centru, kas

pielāgo Eiropas reģionu zināšanas,

tehnoloģijas un pārvaldes pieredzi reģiona vajadzībām un palīdz tās apgūt citiem Latvijas reģioniem.

pateicoties ārējai migrācijai.

- Reģionā ir tendence palielināties veco cilvēku īpatsvaram.

- Rīgas reģiona iedzīvotāju ienākumi lēni, bet nepārtraukti palielinās.

- Reģionā saasinās sociālie jautājumi – palielinās sociālā atstumtība un noslāņošanās, strauji pieaug atsevišķu iedzīvotāju grupu ienākumi un vienlaicīgi, relatīvi

samazinās ienākumi citām atsevišķām iedzīvotāju

grupām. - Pieaug sociālie izdevumi.

pētījumu un

uzņēmējdarbības

sasaisti, un arī tīklotas sadarbības – komunikāciju attīstība.

nevalstiskajām

organizācijām un

uzņēmējiem Latvijas kopīgās attīstības un izaugsmes interesēs

1. uzdevums. Reģiona pašvaldību sadarbības koordinācija vienotas politikas veidošanā.

2. uzdevums. Dialoga uzsākšana un uzturēšana ar citiem Latvijas reģioniem, privāto sektoru un nevalstiskajām organizācijām.

3. uzdevums. Rīgas reģiona un valsts attīstības interešu saskaņošana.

3. Rīgas reģiona cilvēku

Veicināt

reģionāla līmeņa dialogu ar valsts pārvaldes

institūcijām, aizsargājot un pārstāvot

reģiona kopējās intereses,

tādējādi radot priekšnosacījum us vienotai

reģiona attīstībai.

Rīgas reģionam jāpilda uz jaunām idejām un zināšanām balstītas

visaptverošas un

efektīvas ekonomiskās attīstības virzītāja funkcijas - integrējot Latvijas potenciālu un integrējoties

starptautiskajā telpā ar

augstu izglītības, zināšanu un pētniecības lomu

tautsaimniecības attīstībā.

“Vārti” un plūsmu krustpunkts no Rietumiem uz Austrumiem, no Ziemeļiem uz Dienvidiem.

“sasniedzamības” infrastruktūras

attīstība satiksmes, komunikāciju un informācijas sasniedzamības

ātrumam un izplatībai reģionā (iekšējā

sasniedzamība), un reģiona ātru un biznesam ērtu sasaisti ar Baltijas jūras reģiona,

Eiropas un globālajiem

Veicināt sadarbību ar kaimiņu

reģioniem, īpaši funkcionālā

reģiona ietvaros, risinot

ilgtspējīgas attīstības, sabiedriskā

transporta, vides aizsardzības u.c. jautājumus,

īstenojot

kopīgus vietējos projektus un līdzdarbojoties starptautiskajos pārrobežu

projektos.

- Ir augsta kriminogēnā situācija un tā turpina pieaugt jauniešu vidū.

- Notiek ievērojamas izmaiņas darba tirgū. Bezdarbnieku struktūrā pieaug sieviešu un

mazkvalificēta darba strādnieku īpatsvars.

- Bezdarbs pakāpeniski samazinās starp jauniem cilvēkiem un iedzīvotājiem augstāko izglītību.

- Samazinoties sabiedriskajā sektorā strādājošo

īpatsvaram, palielinās

privātajā sektorā strādājošo

satiksmes,

komunikāciju un informācijas tīkliem (ārējā

sasniedzamība).

Priekšnoteikumi šīs prioritātes īstenošanā ir kultūras, sociālo pakalpojumu un izglītības pieejamības attīstība no vienas puses un tehniskās

infrastrukturas attīstību no otras puses, kas ir priekšnoteikumi šīs prioritātes īstenošanai. Prioritātes īstenošanas būtība

potenciāla – spēju un sociālās aktivitātes paaugstināšana

1. uzdevums. Nodarbinātībai labvēlīgu priekšnosacījumu radīšana.

2. uzdevums. Izglītības

kvalitātes paaugstināšana un pieejamības nodrošināšana.

3. uzdevums. Pieaugušo pārapmācības un

tālākizglītības atbalstīšana.

4. uzdevums. Veselības aprūpes un sociālo

pakalpojumu kvalitātes

paaugstināšana un pieejamības nodrošināšana.

5. uzdevums. Atpūtas iespēju paplašināšana un kultūras

skaits.

- Reģionā ļoti strauji attīstās informācijas sabiedrībai nepieciešamā psiholoģiskā atvērtība, zināšanas un pieejamība informācijas

tehnoloģiju izmantošanai, paplašinās informācijas un komunikāciju tīklu

izmantošanas spektrs, ātrums un apjoms.

sakņojas satiksmes, komunikāciju un informācijas mērķtiecīgā organizācijā,

koordinācijā un vadībā “sasniedzamībai”.

pasākumu pieejamības nodrošināšana

4. Konkurētspējīga tautsaimniecība un

labvēlīga uzņēmējdarbības vide

1. uzdevums. Uzņēmējdarbības aktivitātes paaugstināšana un jaunu konkurētspējīgu

produktu ražošanas atbalstīšana.

Kļūt par 21. gadsimta modelim

atbilstošu pilsētu

– lauku sadarbības paraugreģionu

Rīgas reģionam

jāraksturojas ar aktīvu, dinamisku un

daudzveidīgu

uzņēmējdarbību,

atvērtību un drošību investīcijām - veidojot starptautisku ietekmi citu partneru/konkurentu jau agrāk apgūtajā tirgus

telpā gan sadarbojoties, gan sacenšoties ar tiem.

- Jaunu cilvēku vidū pieaug interese iegūt zināšanas.

- Palielinās universitātēs studējošo skaits.

- Tajā pašā laikā nepieaug izglītības programmu izpildi nodrošinošie resursi,

pazeminās izglītības kvalitāte un kavējas uz zināšanām balstīto un inovatīvo

tautsaimniecības struktūru attīstība.

- Reģionā attīstās industriālai sabiedrībai tradicionālās

rūpniecības nozares –

kokapstrādes un pārtikas rūpniecība un reizē notiek reindustralizācija, kur noteicošā loma ir ārvalstu investīcijām un

Latvijas saimnieciskā sirds, atvērta investīcijām un

apmeklētājie m no visas pasaules

Ilgtspējīgas un līdzsvarotas

telpiskās struktūras attīstība, radot

veselīgus mājokļus daudzcentriska apdzīvojuma

struktūrā,

priekšnoteikumus jauna veida ekonomikas

attīstībai piekrastē un laukos - sadarbībā ar vidējām un mazajām

pilsētām, kā arī videi labvēlīga tūrisma

attīstības potenciāla izmantošanai.

Priekšnoteikumi šīs prioritātes īstenošanā, pirmkārt, ir integrētas

2. uzdevums. Uz zināšanām un pētniecību balstīto inovāciju, moderno tehnoloģiju un klastera tīkla attīstība.

3. uzdevums. Izglītības, zinātnes, inovatīvā un

pētniecības tīkla attīstība. 4.uzdevums. Reģiona kā starptautiski atzīta

pakalpojumu centra attīstības veicināšana.

5. uzdevums. Aktīva investīciju politika un pievilcīgas, drošas un atvērtas uzņēmējdarbības vides veidošana

5. Attīstību rosinošas

reģiona satiksmes, sakaru, informācijas, enerģijas, un vides infrastruktūras izveide

1. uzdevums. Aktīvas

informācijas telpas veidošana

Izveidot sadarbību ar citiem – Eiropas partneru

reģioniem, vispirms, Baltijas jūras un Baltijas Paletes sadarbības

reģiona telpā, sevišķi stiprinot sadarbību ar citām Baltijas jūras

metropolēm tādās perspektīvās

attīstības sfērās, kā zināšanas, inovācijas un IT, kultūra, tūrisms un ilgtspējīga vides resursu saglabāšana un attīstība.

transnacionālo kompāniju praksei – pārvietot masveida ražošanas procesus uz

attīstības valstīm ar postsociālisma industriālā tipa ekonomiku, kur pietiekamā līmenī vēl ir saglabājies izglītots darbaspēks.

- Lēni palielinās uzņēmumu skaits, kas izmanto jaunākās tehnoloģijas. Inovāciju

veicinošu struktūru – industriālo parku un

tehnoloģisko centru darbības apjoms ir šaurs.

- Lēni veidojas sadarbība starp uzņēmējiem, zinātnes un augstākās izglītības centriem.

- Pastāvīgi samazinās

pētnieciskie resursi, līdz ar to zūd inovatīvu

tautsaimniecības jomu un

uzņēmumu rašanās iespējas.

- Pakāpeniski pieaug tūrisma pakalpojumu skaits un to daudzveidība. - Attīstās

lauku tūrisms, neskatoties uz

pilsētu ekonomiskas dažādošanas stratēģijas, veicinot uzņēmumu

sadarbības tīklus starp moderniem maziem un vidējiem uzņēmumiem pilsētās un laukos, tiecoties uz sociālo un

funkcionālo daudzveidību pilsētu

grupējumos (klāsteros), kas ietver integrētu lauku teritoriju un vidēju, mazo pilsētu pamatpakalpojumu un sabiedriskā transporta tīklu. Otrkārt,

prioritātes īstenošanai ir nepieciešama integrēta un efektīvi koordinēta telpiskās attīstības

politika un kopīga

zemes izmantošanas un transporta plānošana, kā arī ekoloģiski jūtīgo

teritoriju un teritoriju ar augstu bioloģisko daudzveidību

apsaimniekošanas plānošana.

reģionā, balstoties uz zināšanu ieguves un informācijas

tehnoloģiju pieejamību.

2. uzdevums. Reģiona attīstību veicinošas transporta

infrastruktūras izveide.

3. uzdevums. Enerģijas taupīšana un efektīva energoresursu izmantošana.

4. uzdevums. Vides

infrastruktūras sakārtošana un attīstība

6. Droša, ērta, videi

draudzīgas un koordinētas reģiona starptautiskā un

vietējā sasniedzamība

1. uzdevums. Kopīgas

transporta attīstības politikas izveide un darbības koordinācija reģiona līmenī.

2. uzdevums. Reģiona

konkurētspējas paaugstināšana Eiropas transporta

pakalpojumu tirgū.

3. uzdevums. Ātra un ērta reģiona starptautiskā

sasniedzamība, atbalstot visus transporta veidus.

4.uzdevums. Ātra un ērta reģiona vietējā sasniedzamība reģiona teritorijā, balstoties uz

Rīgas reģionam jākļūst

par ērti, droši un ātri

Kultūras

centrs ar

sasniedzamu Eiropas transporta mezglu,

starptautiski atzītu pakalpojumu centru un izdevīgu sadarbības partneri Latvijā, Baltijas jūras telpā un Eiropā.

to, ka trūkst pakalpojumu kvalitāte Eiropas tūristu izpratnē.

- Galvenās pievienotās vērtības devējs ir ar

Austrumu - Rietumu tranzīta koridoru Maskava - Centrālā Krievija – Rietumeiropa saistītie tranzīta pakalpojumi.

- Pakāpeniski pieaug sadarbība Via Baltica

attīstības zonas ietvaros, sevišķi gar autoceļu Via Baltica.

- Notiek nevēlamas izmaiņas satiksmes struktūrā. Reģionā samazinās sabiedriskā pasažieru transporta pārvadājumi un

- pazeminās vairuma iedzīvotāju mobilitāte, reģiona iekšējā sasniedzamība un

nepietiekami ātri aug reģiona starptautiskā sasniedzamība.

- Reģiona teritorijā iezīmējas eksurbanizācijas procesi. Tajos galvenā loma ir

bagātu

kultūrvēsturis ko mantojumu un pievilcīgu dabu un jūru

vienotu un efektīvu sabiedriskās satiksmes sistēmu

5. uzdevums. Videi draudzīga transporta attīstības

veicināšana.

7. Vietējā un starptautiskā tūrisma attīstība balstoties uz daudzveidīgās vides, savdabīgās kultūras un

kultūrvēsturiskajām vērtībām

1. uzdevums. Tūrisma attīstības politikas veidošana un plānošana.

2. uzdevums. Tūrisma infrastruktūra, produkta

kvalitātes un daudzveidības pilnveidošana.

3. uzdevums. Pievilcīga reģiona tūrisma tēla veidošana,

mārketings un informācijas attīstība.

4. uzdevums. Sadarbība un koordinācija investīciju piesaistei tūrismam.

5. uzdevums. Kultūrvēsturiskā mantojuma un kultūrainavu

saglabāšana un attīstība.

6. uzdevums. Kūrortu attīstības resursu saglabāšana un atjaunošana

Aktīvi iekļauties Baltijas jūras

reģiona telpiskās attīstības politikas

veidošanā –

Vīzija un

stratēģijas apkārt Baltijas jūrai (VASAB) un VASAB 2010

Plus, Telpiskās attīstības rīcības programma, Ziemeļu dimensija, Baltic21 u.c., kuru ietvaros izstrādātā politika, noteiks Baltijas jūras

valstu reģionu turpmākās sadarbības ievirzes.

īgas reģions

– iekšēji spēcīgs ilgtspējīgas attīstības reģions

Iekšēji spēcīga Rīgas reģiona attīstība ir iespējama, ja ir nodrošināta efektīva

reģiona attīstības vadība, savstarpēji koordinēti sadarbojoties visām

reģiona vietējām pašvaldībām un ir sakārtota publiskās

pārvaldes sistēma.

Starptautiski konkurētspējī gs izglītības, pētniecības

un darījumu reģions

Rīgas reģiona attīstības sekmes ir būtiski

atkarīgas no ieguldījumiem

infrastruktūrās, kas virzīti uz to, lai paaugstinātu

visu iedzīvotāju darboties spēju un radītu labvēlīgu vidi efektīvai

uzņēmējdarbībai, īpaši veicinot inovatīvu

uzņēmējdarbību.

Sociāli stabila, pievilcīga dzīves un darba vieta zināšanu un informācijas sabiedrībai

Stokholmas lēni un Stokholmas pilsētu, tā radot pozitīvu pretsvaru

augošajai, ciešajai sadarbības asij starp Ūsimā (Helsinku)

reģionu un Tallinas reģionu, kā arī

St.Pēterburgu.

uz-no darba.

- Pierīgā notiek apdzīvoto vietu saplūšana, īpaši gar

galvenajiem autoceļiem, un izkaisītu apbūves rajonu veidošanās pie ūdeņiem un mežu areālos ārpus esošo apdzīvoto vietu robežām.

- Reģionā kritiski zemā līmenī turpinās izcilo dabas dotumu – mazskartās dabas, kūrortu resursu, jūras

piekrastes, ūdeņu,

galvenokārt jūras resursu izmantošana tūrisma un rekreācijas u.c. attīstībai.

- Reģiona lauku apvidos notiek kultūrainavas degradācija, samazinās

lauksaimnieciski apstrādātās platības, notiek to dabiska aizaugšana

Austrumu – Rietumu plūsmu nodrošināšana, rodot sadarbības partnerus Vācijā (Berlīne, Hamburga, u.c.), Dānijā, Itālijā u.c..

Rīgas

reģions – augstas dzīves

kvalitātes reģions

Reģiona attīstībai nepieciešams būtiski uzlabot lauku pagastu, mazo pilsētu un Rīgas sasniedzamību,

pamatojoties uz efektīvu, savstarpēji saskaņotu, iedzīvotājiem ērtu un drošu, un videi draudzīgu sabiedriskā transporta

sistēmu.

Ziemeļu – Dienvidu satiksmes,

tūrisma un citu ekonomisko aktivitāšu

attīstība,

stiprinot

Reģiona attīstībai nepieciešams izkopt un saglabāt reģiona unikālās lauku un urbānās ainavas un savdabīgo un

kultūrvēsturiski bagāto

kultūrvidi, lai pārliecinoši

ieņemtu savam

sadarbību Via Baltica telpiskās attīstības zonā no Somijas līdz Vācijai.

potenciālam atbilstošu vietu Eiropas un Baltijas

jūras kultūrtelpā.

Reģionā nepieciešams radīt atpūtai un tūrismam pievilcīgu vidi, kas veidota, izkopjot esošās tradīcijas un

saglabājot dabas un kultūras vērtības.

Reģionā nepieciešams

nodrošināt uz attīstību vērstu izglītības un modernās

infrastruktūras pieejamību, veidojot aktīvu informācijas un zināšanu sabiedrību, lai jaunās ekonomikas apstākļos tā spētu saimnieciski

pašnodrošināties, atbilstoši pastāvīgi augošajām dzīves

kvalitātes prasībām.

PIELIKUMS N4

Mērķis

Rīcība

Uzdevums

Pasākumi

Rezultatīvie rādītāji

1. Augsta cilvēkresursu kvalitāte un attīstība

1.1 Demogrāfiskās situācijas

uzlabošana

1.1.1 Motivēt iedzīvotāju dabiskā pieauguma palielināšanos reģionā

Jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu izveidošana un esošo paplašināšana

reģionā

- Iedzīvotāju skaita palielināšanās

- Dzimstības līmeņa paaugstināšanās

- Iedzīvotāju līdz darbaspējas vecumam īpatsvara palielināšanās

- Migrācijas līmeņa paaugstināšanās

- Emigrācijas līmeņa pazemināšanās

- Pirmsskolas izglītības iestāžu vietu pieprasījuma nodrošinājums ar piedāvājumu

Bērnu rotaļlaukumu ierīkošana

apdzīvotās vietās

Atbalsts valsts politikas izstrādei un

īstenošanai dzimstības paaugstināšanai

Atbalsts pašvaldību pasākumiem

dzimstības paaugstināšanai

1.2 Veselības, sociālās, izglītības un kultūras infrastruktūras un pakalpojumu

attīstība

1.2.1 Sekmēt veselības aprūpes kvalitātes paaugstināšanu un pieejamību

Atbalsts PVA institūciju pieejamības

un kvalitātes uzlabošanai

- Iedzīvotāju veselības stāvokļa pašnovērtējuma rādītāju uzlabošanās

- Iedzīvotāju veselības stāvokļa rādītāju uzlabošanās

- Iedzīvotājiem ērti pieejams kvalitatīvu PVA pakalpojumu tīkls

- Modernas, kvalitatīvas sekundārās un terciārās veselības aprūpes iestādes

Atbalsts reģiona pārklājumam ar NMP

tīklu un to modernizācijai

Atbalsts modernu specializēto terciārās veselības aprūpes iestāžu izveidošanai

reģiona centrālajā daļā (Rīgā, Jūrmalā)

Atbalsts valsts politikai medicīniskā

personāla motivācijas uzlabošanai

1.2.2 Sekmēt sporta un atpūtas infrastruktūras pieejamību

Skolu sporta zāļu celtniecība un

rekonstrukcija

- Visās reģiona pamatskolās, vidusskolās sporta zāles

- Katrā reģiona nozīmes centrā publiski pieejams peldbaseins, sporta laukums un citas sporta nodarbību iespējas

Peldbaseinu un citu sporta iespēju

(skriešanas trases, slēpošanas trases, stadioni, peldvietas u.c.) radīšana un nodrošināšana reģiona nozīmes

centros

Publicēt reģiona mājas lapā informāciju par iedzīvotāju sporta

iespējām reģionā

1.2.3 Sekmēt sociālo pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu,

daudzveidības paplašināšanu un pieejamību

Pastāvīgas Rīgas reģiona sociālo

pakalpojumu darba grupas darbība

- Visām sociālā riska grupām atbilstoši sociālie pakalpojumi

- Sociālo darbinieku ar augstāko izglītību īpatsvara palielināšanās

- Sociālo darbinieku specializācija

- Publiskās iestādes pieejamas personām ar kustības traucējumiem

Sagatavot un uzturēt datu bāzi par reģionā piedāvātajiem sociālajiem

pakalpojumiem

Jaunu sociālo pakalpojumu koordinēta ieviešana un esošo paplašināšana

reģionā atbilstoši vajadzībām

Pētījumi par sociālo pakalpojumu

vajadzībām reģionā

Reģiona sociālo pakalpojumu

nodrošināšanas modeļa izstrāde

Sagatavot pārskatu par reģiona vietējo pašvaldību sociālās palīdzības

politikām

Pašvaldību sociālo darbinieku specializētas apmācības un pieredzes

apmaiņas pasākumi

Atbalsts sociālo darbinieku asociācijas

darbībai

Organizēt publisku diskusiju par

aktuālajām sociālajām problēmām

Veicināt publisko iestāžu (skolu, bibliotēku, kultūras namu, pasta nodaļu u.c.) ēku pielāgošanu personām

ar kustības traucējumiem

1.2.4 Sekmēt izglītības kvalitātes

paaugstināšanu

Atbalsts vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu

pedagogu apmācībām par aktualitātēm valstī un ES, pieredzes apmaiņa ar citu

ES valstu pedagogiem

- Darba tirgus pieprasījumam atbilstoša kvalitatīva iedzīvotāju izglītība

- Pedagogu profesionalitātes paaugstināšanās

- Visās reģiona pamatskolās moderna materiāli tehniskā bāze

Izglītības iestāžu materiāli tehniskās

bāzes uzlabošana

Reģiona profesionālās izglītības programmu izvērtējums saistībā ar

darbaspēka pieprasījumu

Atbalsts profesionālo programmu

izstrādei un ieviešanai, kas atbilst darba tirgus pieprasījumam un attīstības

tendencēm

Atbalsts augstskolu programmu

izstrādei un ieviešanai, kas atbilst darba tirgus pieprasījumam un attīstības

tendencēm

1.2.5 Sekmēt kultūras un kultūrziglītības infrastruktūras attīstību un pasākumu

pieejamību

Regulāri apkopot un reģiona mājas lapā publicēt reģionā plānoto kultūras

pasākumu kalendāru

- Vienkopus pieejama informācija par kultūras pasākumiem reģionā

- Visās bibliotēkās datorizētas informācijas sistēmas, pieejams internets

Noteikt atsevišķiem kultūras pasākumiem reģiona nozīmes

pasākumu statusu

Atbalsts reģiona nozīmes kultūras

pasākumiem

Bibliotēku informatizācija un

iekļaušana vienotā informācijas tīklā

Muzeju modernizācija

Atbalsts kultūrizglītības iestāžu un

pasākumu popularizēšanai

1.3 Mājokļu nodrošinātības uzlabošana

1.3.1 Veidot dažādām vajadzībām atbilstošu mājokļu politiku

Atbalsts valsts politikai, kas paredz kredītgarantijas mājokļiem jaunām

ģimenēm

- Dažādu iedzīvotāju grupu iespējām atbilstošs mājokļu piedāvājums

- Izdevumu par mājokļu uzturēšanu īpatsvara samazināšanās mājsaimniecību izdevumos mazāk nodrošinātām iedzīvotāju grupām

- Saskaņota, videi draudzīga drošu jaunu mājokļu celtniecība

Pašvaldību sociālā dzīvojamā fonda

veidošana

Reģiona mājokļu politikas veidošana (Programmas izstrāde)

1.4 Nodarbinātībai labvēlīgu

priekšnosacījumu radīšana

1.4.1 Nodrošināt

aktīvas nodarbinātības politikas veidošanu reģionā

Atbalsts valsts politikai nodokļu un sociālo maksājumu apmēru

samazināšanā

- Nodarbinātības līmeņa paaugstināšana reģionā kopumā un tā atsevišķās teritorijās

- Bezdarbnieku skaita samazināšanās atsevišķās reģiona teritorijās

- Bezdarba līmenis tuvs dabiskam bezdarbam reģionā kopumā un tā atsevišķās teritorijās

Atbalsts projektiem, kas paredz jaunu darba vietu izveidošanu vai esošo

saglabāšanu teritorijās, kur bezdarba

līmenis augstāks kā 5%

Atbalsts projektiem darba aizsardzības

un drošas darba vides uzlabošanā

Atbalsts subsidētām (atbilstoši

ekonomiskajai situācijai reģionā) darba

vietām jauniešiem

Atbalsts invalīdu integrācijai darba

tirgū

1.4.2 Sekmēt

mūžizglītības kvalitātes un pieejamības

paaugstināšanu

Atbalstīt mūžizglītības pasākumus, projektus, programmas, kas vērstas uz darba tirgus prasībām atbilstošu

izglītības organizāciju un pieejamību

- Pieaugušo apmācību programmās piedalījušos dalībnieku īpatsvars reģionā

Regulāri apkopot un izvietot reģiona mājas lapā informāciju par pieejamiem

pieaugušo apmācību kursiem reģionā

1.5 Informācijas sabiedrības

veidošana

1.5.1 Sekmēt

informācijas sabiedrības attīstību reģionā

Datorlietošanas apmācības atsevišķām grupām (gados vecākiem cilvēkiem, no pilsētām attālāku teritoriju iedzīvotājiem un uzņēmumu

darbiniekiem, iedzīvotājiem ar

zemākiem ienākumiem)

- Ātrāk, lētāk, ērtāk pieejama informācija

- Datoru lietotāju īpatsvara palielināšanās publiskās iestādēs, privātos uzņēmumos, mājsaimniecībās

- Interneta lietotāju skaita palielināšanās

- Katrai pašvaldībai mājas lapa vai portāls internetā

Interneta lietošanas apmācību programmas, vērstas uz konkrētām

mērķa grupām

Apkopot, uzturēt un izvietot reģiona mājas lapā informāciju par reģiona

pašvaldību mājas lapām

Organizēt regulāru (ik pēc 2 gadiem)

konkursu par labāko pašvaldības mājas

lapu reģionā

E-pārvaldes ieviešana pašvaldībās

Organizēt reģiona un ārvalstu pašvaldību pieredzes apmaiņu

e-pārvaldē

Elektroniskās dokumentu aprites

ieviešanu pašvaldībās

1.6 Pilsoniskas sabiedrības

veidošanās

1.6.1 Sekmēt iedzīvotāju sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām

Reģiona pašvaldību mājas lapu

izveidošana un pilnveidošana

- Pozitīvs iedzīvotāju vērtējums par pašvaldību darbu (aptauju dati)

- Pašvaldībās sagatavoti uzskatāmi informācijas materiāli iedzīvotājiem

Izveidot saiti no katras reģiona pašvaldības mājas lapas uz reģiona

mājas lapu un otrādi

Atbalsts pašvaldību informatīvo

materiālu izdošanai

Vienas pieturas aģentūras izveidošana

pašvaldībās

1.6.2 Sekmēt

nevalstisko organizāciju darbību reģionā

Organizēt nevalstisko organizāciju un

pašvaldību sadarbību

- Nevalstisko organizāciju skaita palielināšanās

- Organizācijās iesaistījušos personu skaita palielināšanās

- Vienkopus pieejama informācija par nevalstiskajām organizācijām reģionā

Sniegt konsultāciju pakalpojumus nevalstiskām organizācijām dažādu

projektu izstrādē

Iekļaut reģiona mājas lapā sadaļu par

nevalstiskajām organizācijām reģionā

2. Ērta reģiona

starptautiskā un vietējā sasniedzamīb a

2.1 Transporta un transporta

infrastruktūras attīstība

2.1.1 Veicināt

daudzveidīgas, drošas un kvalitatīvas transporta

infrastruktūras attīstību reģionā

Reģiona transporta koridoru un

transporta mezglu attīstība

- Droša, ērta, daudzveidīga transporta infrastruktūra reģionā

- Satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazināšanās

Sliežu transporta savienojuma

izveidošana ar Rīgas lidostu

Park&ride infrastruktūras izveide Rīgā un pie Rīgas robežas

	Valsts II šķiras ceļu uzlabošana reģionā
	Pašvaldību ielu un ceļu uzlabošana un attīstība
	Piepilsētas dzelzceļa infrastruktūras attīstība, dzelzceļa Rīga – Sigulda elektrifikācija
	Atbalsts un līdzdarbība ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica izveides projektu sagatavošanā
	Rīgas pasažieru ostas attīstība
	Rīgas ostas sauszemes pievadceļu attīstība
	Reģiona mazo ostu attīstība
	Reģiona jahtu ostu, piestātņu un kuģošanas kanālu infrastruktūras izbūve un padziļināšana
	Lidlauku attīstība
	Veloceliņu tīkla izveide
	Rīgas reģiona kustības vadības centra izveide
	Dzelzceļa apvedceļa izveidošana Rīgas dienvidu daļā vai Rīgas rajona teritorijā
2.1.2 Sekmēt vienotas, videi draudzīgas reģiona transporta sistēmas izveidi	Organizēt un koordinēt savstarpēji saistītu sabiedriskā transporta sistēmas un maršrutu tīkla izveidi	- Vienota reģiona transporta sistēma
	Atbalsts piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitātes uzlabošanai
	Atbalsts transporta radītā piesārņojuma samazināšanai
	Uzlabot lidostas Rīga sasaisti ar Rīgu un citiem reģiona centriem

2.1.3 Veidot vienotu reģiona transporta un transporta

infrastruktūras attīstības politiku

Izveidot un uzturēt datu bāzi

(informāciju) par transporta un

transporta infrastruktūras attīstības

projektiem reģiona teritorijā

- Pieņemta vienota reģiona transporta politika

Koordinēt valsts, reģiona pašvaldību, citu reģionu pašvaldību institūciju un transporta pakalpojumu sniedzēju

sadarbību transporta plānošanā

Veikt priekšizpēti par satiksmes dalībnieku šķērsojumu vajadzībām

reģionā

Izstrādāt reģiona transporta un

transporta infrastruktūras attīstības

koncepciju

Izstrādāt reģiona vienota veloceliņu

tīkla attīstības koncepciju

Koordinēt reģionam nozīmīgāko transporta infrastruktūras objektu

plānošanas un būvniecības procesu

2.2 Sakaru infrastruktūras attīstība

2.2.1 Sekmēt modernu un pieejamu elektronisko sakaru nodrošinājuma pārklājumu visa reģiona teritorijā

Publiskā telefonu tīkla ciparizācija visā reģionā

- 100% publiskā fiksētā telefonu tīkla ciparizācija visā reģionā

- Vienots un ES vidējam līmenim atbilstošs vietējo sarunu tarifs

- Elektronisko sakaru tehnoloģiskās bāzes esamība visā reģiona teritorijā

- Publisko interneta piekļuves punktu

Atbalsts vienota vietējo un iekšzemes

telefona tarifa ieviešanai

Atbalsts elektronisko sakaru

tehnoloģiskās bāzes izveidošanu visā

reģiona teritorijā

Sekmēt valsts TV sasniedzamību

reģiona teritorijās, kur tā nav (Ainaži,

Staicele, Aloja)

Publisko interneta pieejas punktu izveide katrā apdzīvotā vietā, kur

iedzīvotāju skaits lielāks par 300

3.Konkurēts pējīga

tautsaimniecī ba,

daudzveidīga un aktīva

uzņēmējdarbī ba

3.1 Inovāciju paplašināšana

uzņēmējdarbībā

3.1.1 Īstenot Rīgas reģiona inovatīvās attīstības politiku

Apstiprināt Rīgas reģiona inovatīvās

attīstības programmu 2005-2010

- Inovatīvo uzņēmumu īpatsvara palielināšanās

- Pievienotā vērtības palielināšanas

Īstenot Rīgas reģiona inovatīvās

attīstības programmu 2005-2010

Veikt programmas īstenošanas

uzraudzību un aktualizāciju

3.1.2 Sekmēt sadarbību starp pašvaldībām,

uzņēmējiem un augstskolām un

pētniecības institūcijām reģionā

Organizēt inovācijās ieinteresēto pušu tikšanās

- Regulāras uzņēmēju, pašvaldību un zinātnieku tikšanās

- Uzņēmēju pasūtīto lietišķo pētījumu skaita palielināšanās

Atbalsts lietišķo pētījumu izstrādei

Atbalsts profesionālo studiju

programmu izstrādei un realizācijai

3.2 Produktivitātes paaugstināšana

3.2.1 Sekmēt produktivitātes paaugstināšanu

teritoriju tradicionālās nozarēs un perspektīvās nozarēs

Atbalsts modernas tehnikas un jaunu, modernu tehnoloģiju ieviešanas

projektiem tradicionālajās nozarēs

- IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugums

- IKP pieauguma tempa palielināšanās

- Pievienotās vērtības palielināšanās

- Produktivitātes paaugstināšanās

Atbalsts perspektīvajām moderno

tehnoloģiju nozarēm

Atbalsts kvalificētu pakalpojumu

nozaru attīstībai

3.3

Uzņēmējdarbības aktivitātes

paaugstināšana

3.3.1 Sekmēt

uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, sevišķi attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem

Atbalsts uzņēmējdarbības atbalsta

institūciju attīstībai

- Uzņēmumu skaita palielināšanās reģionā un atsevišķās teritorijās (absolūtā izteiksmē un 1000 iedzīvotājiem)

- Darbību pārtraukušo uzņēmumu skaita un īpatsvara samazināšanās reģionā un atsevišķās teritorijās

- MVU radītās pievienotās vērtības

Atbalsts publiskās privātās partnerības

veidošanai reģionā

Apzināt un popularizēt labo praksi

PPP īstenošanā reģionā

Sniegt konsultācijas par uzņēmumu attīstības projektu atbilstību reģiona

attīstības mērķiem un projektu izstrādē

(arī biznesa plānu sagatavošana)

Atbalsts uzņēmēju asociāciju un citu

sadarbības organizāciju darbībai

Apkopot un uzturēt informācijas bāzi par dažādiem saimnieciskai darbībai izmantojamiem objektiem reģionā

(zeme, ēkas, būves)

3.3.2 Sekmēt

konkurētspējīgu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu

Atbalsts uzņēmumu dalībai

starptautiskās izstādēs, gadatirgos un

tirdzniecības misijās

- MVU radītās pievienotās vērtības palielināšanās reģionā

- Eksporta produkcijas apjoma un īpatsvara palielināšanās

Atbalsts kvalitātes sistēmu ieviešanai

uzņēmumos

Atbalsts produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas pašizmaksas

samazināšanas pasākumiem

Norādīt reģiona mājas lapā pie nozaru informācijas saiti uz nozaru

uzņēmumiem

3.4 Tūrisma attīstība

3.4.1 Sekmēt tūrisma infrastruktūras

uzlabošanu

Atbalsts lielu pasākumu rīkošanas infrastruktūras veidošanai un

pilnveidošanai

- Ārvalstu tūristu skaita un apmeklējuma laika palielināšanās

- Lauku viesu namu (lauku māju) apmeklējuma palielināšanās

- Ārvalstu tūristu iztērēto līdzekļu palielināšanās

- Tūrisma industrijas apgrozījuma palielināšanās

Atbalsts kultūras objektu apsaimniekošanai, kultūrvides

sakopšanai un pilnveidošanai

Atbalsts aktīvas atpūtas iespēju pilnveidošanai

Atbalsts tūrisma pakalpojumu

infrastruktūras attīstībai

Sekmēt Rīgas reģiona tūrisma

informācijas centru sadarbību un tīkla

paplašināšanu

Sekmēt lielu pasākumu rīkošanu

reģionā

3.4.2 Īstenot aktīvu

tūrisma mārketingu

Definēt dažādām mērķa grupām

atbilstošus reģiona tūrisma produktus

- Ārvalstu tūristu skaita un apmeklējuma laika

palielināšanās

Popularizēt Rīgas reģionu Latvijas

tūrisma portālā

- Lauku viesu namu (lauku māju) apmeklējuma palielināšanās

- Ārvalstu tūristu iztērēto līdzekļu palielināšanās

- Tūrisma industrijas apgrozījuma palielināšanās

Izvietot un regulāri aktualizēt reģiona mājas lapā informāciju par tūrisma

iespējām reģionā

Sagatavot informatīvu bukletu par

reģionu

Sagatavot un publicēt informāciju par reģionu atsevišķos informatīvos

izdevumos

Regulāri (vismaz reizi gadā) piedalīties

starptautiskās tūrisma izstādēs

4. Augstas kvalitātes dzīves vide

4.1 Efektīvas enerģijas un vides infrastruktūras

attīstība

4.1.1 Atbalstīt efektīvas videi draudzīgas

enerģijas infrastruktūras attīstību

Atbalsts valsts politikai, kas nodrošina elektroenerģijas piegādes stabilitāti,

kvalitāti un drošību atbilstoši

visaugstākajām prasībām par cenām

zemākām par ES vidējām

- Droša un efektīva elektroapgādes sistēma reģionā

- Centralizēta gāzes apgāde visos reģiona nozīmes centros

Organizēt pētījuma izstrādi par jaunas elektrostacijas (atomelektrostacijas)

būvniecības iespējām Rīgas reģionā

Atbalsts maģistrālā gāzes cauruļvada

izbūvei uz Tukumu un Limbažiem

Atbalsts centralizētas gāzes apgādes

paplašināšanai reģionā

4.1.2 Sekmēt efektīvas ūdenssaimniecības sistēmas attīstību

reģionā

Atbalsts ūdenssaimniecības infrastruktūras būvniecības un rekonstrukcijas projektiem, lai

nodrošinātu ES kritēriju izpildi pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 10 tūkst. (līdz

2011)

- Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanās atbilstoši kvalitātes prasībām

- Novadīto neattīrīto ūdeņu īpatsvara samazināšanās

Atbalsts ūdenssaimniecības infrastruktūras būvniecības un

rekonstrukcijas projektiem, lai

nodrošinātu ES kritēriju izpildi reģiona centros ar iedzīvotāju skaitu virs 2

tūkst. (līdz 2015)

Organizēt vienotu pašvaldību projektu pieteikumu izstrādi

4.1.3 Sekmēt modernas atkritumu saimniecības izveidošanu

Izstrādāt un īstenot reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānu

- Savākto sadzīves atkritumu uz vienu iedzīvotāju apjoma palielināšanās

- Sadzīves atkritumu šķirošana

- Pārstrādāto atkritumu īpatsvara palielināšanās

Atbalsts atkritumu šķirošanas

pasākumiem un projektiem

4.1.4 Sekmēt energoefektīvas un videi draudzīgas siltumapgādes

infrastruktūras attīstību

Energoefektivitātes pasākumi (ēku

siltināšana, siltumtrašu optimizācija)

- Energoefektīvu (siltinātu) ēku īpatsvara palielināšanās

- Efektīvas siltuma sistāmas reģiona apdzīvotajās vietās

Atbalsts funkcionāli mērķtiecīgu siltumtīklu attīstības projektiem

4.2 Pilsētvides kvalitātes

uzlabošana

4.2.1 Atbalstīt

mūsdienīgas publiskās telpas veidošanos

Pilsētu funkcionālā zonēšana

Katrā reģiona pilsētā ir:

- pulcēšanās vietas un vietas publiskiem pasākumiem

- daudzveidīgas, sociāli pievilcīgas satikšanās vietas

Publisko telpu dizaina pilotprojekti, detālplānojumi

Reģiona mēroga speciālu sabiedrisko pasākumu organizēšana pilsētu

laukumos un citās publiskās vietās

Atbalsts vērtīgo un funkcionāli

pievilcīgu ainavu veidošanai

4.2.2 Atbalstīt dzīvojamo teritoriju infrastruktūras

uzlabošanu

Atbalsts pilsētu dzīvojamo teritoriju sabiedrisko pagalmu un pievadceļu uzlabošanu (“mazās infrastruktūras”

projekti)

- Kvalitatīvu sabiedrisko pagalmu infrastruktūra

- Kvalitatīva iekškvartāla ceļu infrastruktūra

Dzīvojamās telpas dizaina pilotprojekti, detālplānojumi

4.2.3 Atbalstīt drošu un efektīvu ielu

infrastruktūras veidošanu

Ielu infrastruktūras uzlabošana

- Gājējs ir galvenais satiksmes dalībnieks pilsētā

- Velosipēdisti ir neapdraudēti satiksmes dalībnieki

Funkcionāli diferencētu ielu tīklu

attīstība pilsētās, atbilstoši dažādiem satiksmes dalībniekiem.

4.3 Daudzveidīgu lauku teritoriju

attīstība

4.3.1 Sekmēt saimnieciski un bioloģiski daudzveidīgas zemes lietošanas struktūras attīstību

Atbalsts lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības projektu īstenošanai

teritorijās, kur salīdzinoši zems iedzīvotāju blīvums, mazāks

infrastruktūras nodrošinājums

- Nenotiek esošo zemes lietojumu veidu maiņa aizaugšanas vai nesaskaņotas apbūves procesā

- Katra patreiz esošās zemes lietojumu veida

transformācija citā veidā reģionā vidēji nepārsniedz 10% no atbilstošā lietojuma platības

- Netradicionālās un bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvara pieaugums

Atbalsts netradicionālās un bioloģiskās lauksaimniecības attīstības projektiem

reģiona rajonos

Atbalsts polderu un meliorācijas

sistēmas sakārtošanai

Atbalsts mežu, kā rekreācijas resursu,

apsaimniekošanai

4.3.2 Sekmēt

daudzveidīgas lauku uzņēmējdarbības, apdzīvojuma un

kvalitatīvas dzīves vides attīstību

Atbalsts lauku uzņēmējdarbības

attīstības projektu īstenošanai Rīgas,

Tukuma, Limbažu un Ogres rajonos

- Uzņēmumu absolūtā skaita palielināšanās lauku teritorijās

- Uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem palielināšanās lauku teritorijās

- Bezdarbnieku skaita samazināšanās laukos

- Lauku iedzīvotāju ienākumu palielināšanās

Piešķirt īpaši atbalstāmā reģiona

statusu lauku teritorijām ar reģionā

zemāko attīstības indeksu

Atbalsts infrastruktūras attīstības projektiem uzņēmējdarbībai,

mazajiem apdzīvojuma centriem un

mājokļiem lauku teritorijās

Atbalsts zivsaimniecības attīstības

projektiem reģionā

4.4 Piekrastes integrēta attīstība

4.4.1 Sekmēt piekrastes vērtību saglabāšanu un attīstību

Atbalsts krasta kāpu aizsardzības

pasākumiem

- Nesamazinās smilšaino pludmaļu platība un kvalitāte

- Saglabāta bioloģiski daudzveidīgā kāpu struktūra

- Saglabāta tradicionālā zvejnieku ciemu vide

Atbalsts veco zvejniekciemu

tradicionālās un kultūrvēsturiskās vides

saglabāšanai un attīstībai

- Iespēja piekļūt pie jūras ik pēc 200-300m apdzīvotās vietās, ik pēc 1 km retāk apdzīvotās vietās

Atbalsts erozijas procesu novēršanai

jūra piekrastē

Iesaistīties Baltijas jūras piekrastes pašvaldību pārrobežu sadarbības

projektos

Sabiedrībai pieejamu piekrastes peldvietu (rekreācijas zonu)

izveidošana

Atbalsts zivsaimniecības attīstības projektiem

4.4.2 Sekmēt daudzveidīgas

saimnieciskas darbības attīstību piekrastē

Atbalsts zvejniecības projektiem

piekrastē

- Uzņēmumu absolūtā skaita palielināšanās piekrastes pašvaldību teritorijās

- Uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem palielināšanās piekrastes pašvaldību teritorijās

Atbalsts tūrisma attīstības projektu

īstenošanai piekrastē

Piedalīties Piekrastes integrētās

pārvaldes stratēģijas izstrādē

Pētījums par piekrastes ūdenssatiksmes

iespējām

Atbalsts nodarbinātības dažādošanai piekrastē

5. Rīgas reģiona lomas un ietekmes pieaugums

nacionālā un starptautiskā līmenī

5.1 Reģiona pārvaldes efektivitātes

paaugstināšana

5.1.1 Koordinēt reģionā ietilpstošo pašvaldību sadarbību vienotas politikas veidošanā

Izveidot efektīvu plānošanas reģiona

organizatorisko struktūru

- Saskaņota plānošanas reģiona institūciju darbība

- Plaša informācijas bāze reģiona pašvaldību griezumā

- Aptuveni 20 projektu pieteikumu izstrāde ik gadu

Nodrošināt saskaņotu plānošanas reģiona institūciju un sadarbības struktūrvienību (darba grupu,

konsultatīvo padomju u.t.t.) darbību

Izveidot reģiona informācijas sistēmu - datu bāzes (nozaru, jomu) reģiona

pašvaldību griezumā

Uzturēt un aktualizēt reģiona datu

bāzes

Sagatavot reģiona nozīmes projektu

pieteikumus (≈ 20 gadā)

Iesaistīties reģiona nozīmes projektu

sagatavošanā un īstenošanā

Sniegt konsultāciju pakalpojumus

pašvaldībām projektu izstrādē

5.1.2 Aktīvi iesaistīties un pārstāvēt reģiona intereses sadarbībā ar valsts institūcijām

Sekot un aktīvi iesaistīties nacionālo

politikas dokumentu veidošanā

- Saskaņota plānošanas reģiona institūciju darbība

- Plaša informācijas bāze par reģiona pašvaldībām

Aktīvi iesaistīties NAP 2007-2013.

izstrādē

Izveidot efektīvu komunikācijas

sistēmu ar valsts institūcijām

Sniegt valsts institūcijām nepieciešamo

informāciju par reģionu

Regulāri sniegt reģiona pašvaldībām informāciju par nacionālā un reģionālā

līmeņa aktualitātēm

5.1.3 Sekmēt reģiona un reģiona pašvaldību darbības efektivitātes paaugstināšanu

Nodrošināt reģiona aģentūras

darbinieku profesionalitāti

- Profesionāli reģiona aģentūras darbinieki

- Ikgadu tiek iztrādāti reģiona mēroga projekti un piesaistīts tiem finansējums

- Pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu virs pieciem tūkstošiem

- Decentralizēta Rīgas pilsētas pārvalde

Organizēt pašvaldību pieredzes apmaiņu par jaunās publiskās pārvaldes un moderno vadības metožu

ieviešanu pārvaldē

Atbalsts novadu veidošanai reģionā

Atbalsts Rīgas pilsētas pārvaldes

decentralizācijai

5.2 Sadarbības paplašināšana valsts un

starptautiskā

5.2.1 Sekmēt administratīva reģiona statusa noteikšanu

Atbalsts valsts politikai, kas paredz tieši vēlētu reģionālo pašvaldību izveidošanu

- Administratīva reģiona statuss ar tieši vēlētu lēmējinstitūciju (reģionālā pašvaldība) vai ieceltu pārvaldi (valsts reģions)

līmenī

5.2.2 Aktīvi sadarboties ar citiem Latvijas

reģioniem

Ierosināt Latvijas plānošanas reģionu attīstības aģentūru apvienības

izveidošanu

- Reģionu attīstības aģentūru sadarbība

- Vairāku reģionu attīstības projektu izstrāde un īstenošana

Sagatavot un īstenot attīstības projektus sadarbībā ar citiem

plānošanas reģioniem

5.2.3 Noteikt galvenos starptautiskās sadarbības virzienus un īstenot tos

Īstenot sadarbību Baltijas jūras reģiona

ietvaros

- Rīgas reģions dalība dažādos starptautiskos projektos

- Rīgas reģions pārstāvēts dažādās starptautiskās organizācijās

Īstenot sadarbību ar ES un citu valstu

reģioniem

Reģiona pārstāvniecības Briselē

darbības nodrošināšana

Iekļauties starptautiskajās reģionālajās

organizācijās

5.3 Vienota reģiona tēla virzīšana

5.3.1 Izveidot vienota reģiona tēlu

Xxxxxx vienotu izpratni par Rīgas

reģionu valsts institūcijās un sabiedrībā

- Viennozīmīga valsts institūciju un sabiedrības izpratne par Rīgas plānošanas reģionu

- Atpazīstama vienota Rīgas reģiona simbolika

Izstrādāt, noteikt un konsekventi lietot

vienotu Rīgas reģiona simboliku (logo)

Konkurss par RR simboliku

Iesaistīt uzņēmējus, nevalstiskas organizācijas un interešu grupas

reģiona attīstībai nozīmīgu jautājumu

apspriešanā

5.3.2 Popularizēt reģiona iespējas

dažādām mērķa grupām

Sagatavot daudzveidīgu informatīvo materiālu (dažādās valodās) dažādām

interešu grupām par reģionu

- Reģiona mājas lapā dažādās valodās pieejama aktuāla informācija par iespējām reģionā

- Sagatavoti un dažādām grupām pieejami informācijas materiāli par reģionu

- Rīgas reģiona pārstāvji piedalās un prezentē

reģiona iespējas dažādos pasākumos (konferencēs, gadatirgos, izstādēs u.c.)

Nodrošināt pastāvīgu informācijas pieejamību par reģionu LR

vēstniecībās, LIAA, citās valsts

institūcijās

Izvietot informāciju par reģionu plašsaziņas līdzekļos, kā arī tematiskos

izdevumos

Pilnveidot, papildināt un aktualizēt

reģiona mājas lapu

Piedalīties pasākumos (konferences, semināri, forumi, gadatirgi, izstādes

u.c.), kas saistīti ar reģionālās attīstības jautājumiem, prezentējot Rīgas reģionu

un tā attīstības iespējas

PIELIKUMS N5.1

attīstības virziens

mērķis

Skaidrojums/apakšmērķi

Rezultāts

Piedāvātās

uzraudzības rīcības

Saliedēta, policentriska apdzīvojuma izveide

Paaugstināt reģiona spēju konkurēt ar citiem Baltijas jūras valstu un Eiropas reģioniem

starptautiskas nozīmes MEGA centra un vārtu lomā,

Veicināt Latvijas

teritorijas līdzsvarotu

attīstību un citu reģionu izaugsmi

Spēcīga telpiski un funkcionāli saliedēta Rīgas reģiona izveidošana;

Attīstības centru spaciālizācija;

Elementu savstarpējo saikņu attīstīšanās,

Hierarhisku tīklu izveide.

Aktīvāka Rīgas resursu iesaistīšana citu reģiona pilsētu un lauku attīstībā kā papildus pievienotās vērtības ģenerētājus;

Priekšnosacījumu izveide Rīgas un Pierīgas apdzīvoto vietu ilgtspējīgai attīstībai, nodrošinot zemes platību rezervāciju publiskām vajadzībām (dzeramā ūdens gūtnes, transporta, pārvadu tīklu u.c. tehniskas vajadzības, rekreācija u.c.), vienlaikus iegūstot iespēju regulēt urbanizācijas spiedienu uz apkārtējo vidi.

Rīgas reģiona funkcionālais audits;

Attīstības centru funkcionālais audits;

Pierīgas forums kā mērķis un forma; Pierīgas teritoriju plānojumu audits;

Telpiski sakārtots un funkcionāli vienots Pierīgas areāls;

Līdzsvarot galvaspilsētas un apkārtējo vietējo pašvaldību, privātā un publiskā sektora intereses, dažādu nozaru prasības, izmantojot teritoriju atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principiem;

Racionāla dažāda hierarhiskā līmeņa infrastruktūras organizācija

Augstas kvalitātes infrastruktūra un satiksme

Paaugstināt cilvēku, preču, enerģijas, informācijas plūsmas nodrošinošo tīklu un

objektu darboties spēju, lai samazinātu attālumu pārvarēšanai vajadzīgo laiku un izmaksas.

Saiknes nodrošinošā infrastruktūra;

Augsta apdzīvoto vietu sasniedzamība starptautiskā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī;

Iespēja cilvēkiem, kravām, enerģijai utt. pārvietoties starp apdzīvotām vietām/sadales punktiem minimālā laikā un par sabiedrības maksātspējai atbilstošu samaksu;

Riska minimizācija;

Prioritāri paaugstināma galvaspilsētas un reģiona nozīmes centru starptautiskā, nacionālā, reģionālā un vietējā sasniedzamība.

Uzņēmējdarbības aktivizēšanās ražošanas un darījumu jomās,

investīciju palielināšanās, darba vietu skaita pieaugums un dažādošanās

reģiona apdzīvotajās vietās, gala produktam piemītošās pievienotās vērtības pieaugums.

Apdzīvoto vietu un teritoriju sasniedzamības analīze;

Attīstības centru funkcionālais audits;

Risku vadības plāns;

Dinamiski lauku areāli un kvalitatīva vide

veicināt izlīdzinātību lauku un urbāno

teritoriju sociālajā un ekonomiskajā attīstībā,

lai saglabātu lauku, īpaši attālāko teritoriju, saimniecisko aktivitāti un apdzīvotību.

Saglabāt tradicionālās nozares, orientējot tās uz specializāciju;

Jaunu apakšnozaru, piemēram, piepilsētas industriālās dārzeņ-, sakņ- un puķkopības, attīstīšana;

Veicināma ražojumu pārstrāde, lai pievienotu

lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem papildus pievienoto vērtību; paplašināt un dažādot darba vietu piedāvājumu un stimulēt uzņēmējdarbības attīstību.

Jaunu nozaru attīstība, vispirms tūrisma un lauku

ainavas izkopšana un uzturēšana.

Dzīves vides kvalitātes

paaugstināšanās reģiona laukos un lauku – pilsētu attīstības izlīdzināšanās.

Reģiona teritoriju ekonomisko rādītāju analīze;

Reģiona vēlamā telpiskā struktūra skatīta 3.2. sadaļā, kuras mērķi tiek balstīti uz reģiona dokumentiem - Rīgas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu.

Ir noteikti 3 galvenie virzieni: apdzīvojums; infrastruktūra un sasniedzamība; lauku telpa. Katrai no tām ir dota vīzija, mērķi un rīcības.

PIELIKUMS N5.2. Reģiona vēlamās telpiskās struktūras uzraudzības rīcības

PIELIKUMS N5.2.1.

Apdzīvojuma attīstības mērķi

Telpiskais satvars /mērķi

Telpiskais satvars /skaidrojums/rīcības

Apdzīvojuma attīstības rīcības

Piedāvātās

uzraudzības rīcības

- Veidot/attīstīt telpisku struktūru, kas, balstoties uz/maksimāli izmantojot apdzīvojuma potenciālu, saistītu dažādos reģiona areālus un telpiskos

elementus vienotā sistēmā;

- Attīstīt esošos apdzīvojuma centrus, bagātinot to funkcijas atbilstoši šo centru un apkārtējo teritoriju resursiem un teritoriālā izvietojuma noteiktiem priekšnosacījumiem;

- Lauku teritorijās attīstīt priekšnosacījumus

tradicionālā dispersā apdzīvojuma veida –

viensētu un viensētu grupu

– pastāvēšanai kā teritorijas relatīvi vienmērīgas

apdzīvotības garantam;

Apdzīvojuma atbalsta karkass un apdzīvojuma centru līmeņi

Policentriskā karkasa telpu noteikšana:

- Pierīga, kas ietver arī Rīgas piepilsētas areālu;

- Reģiona nozīmes pilsētu loks;

- Reģiona lauku nomalēs izveidojušās ziemeļu, austrumu un rietumu lokālās atbalsta struktūras. Apdzīvojuma saliedēšanās:

- centriem diferencējoties pēc to nozīmes reģiona/nacionālajā apdzīvojuma sistēmā,

saglabājot dominējošam centram tā potenciālam atbilstošu lomu;

- centriem specializējoties noteiktu (izvēlētu) ražošanas nozaru piesaistei un apkalpošanai;

- attīstot centru savstarpējās saiknes un to saiknes ar lauku apvidiem.

-Atbalsta karkasa centru attīstība jāvirza, piesaistot šo centru stratēģiski nozīmīgiem objektiem gan iekšējos (cilvēkkapitāls un cilvēkresursi, arī finansējums), gan ārējos (ES struktūrfondu finansējums u.c. avotu investīcijas) resursus.

-Stratēģisko objektu izvēle konkrētām vietām notiek ar pašvaldību un reģiona Attīstības aģentūras līdzdalību, ņemot vērā atbilstību reģiona plānojumam, salīdzinot objekta mērogu un darbības ievirzi gan ar iecerētās atrašanās vietas potenciālu, gan reģiona saliedētā apdzīvojuma kopīgās darboties spējas veicināšanas interesēm. Vienlaikus mazo uzņēmumu attīstīšanā, sociālo un cita veida pakalpojumu piedāvājuma paplašināšanā un dažādošanā tiek veicināta neierobežota brīvā sacensība.

-Veicināma galvaspilsētā izvietoto

izglītības un pētniecības iestāžu

Ieviešanas instrumentu noteikšana un analīze /zemāka līmeņa teritorijas plānojumi, RAAI ES struktūrfondu teritoriālā analīze/

;

Strateģisko objektu izvietojuma analīze;

Rīgas pilsētas SUS dati par izglītības un pētniecības institūcijām; Rīgas pilsētas attīstības plāns;

Atbalsta karkasa centru teritoriju plānojumu analīze

/plānotās telpas struktūras

izmaiņas/

Pierīgas īpašā loma

Teritoriju noteikšana:

- piekrastes josla;

- joslas abpus radiālajiem ceļiem;

- Rīgas apbūvei tieši piegulošas teritorijas.

Funkciju noteikšana nodrošinot metropolei, reģionam vitāli nozīmīgas funkcijas ar tām nepieciešamajām teritorijām:

- transporta un enerģijas pārvades koridoru izbūvei;

- platības metropolei vitāli nepieciešamu

- Pierīgas areālā

veicināt/panākt jaunas apbūves

izvietošanu/koncentrēšanos pastāvošajos apdzīvojuma centros – pilsētās un lauku ciemos, lai areālā saglabātu neapbūvētas teritorijas

ekoloģiskā līdzsvara

uzturēšanai un rekreācijai, kā arī iespējamai nacionālas nozīmes infrastruktūras

attīstībai;

ūdensgūtņu aizsargāšanai no piesārņošanas;

- atkritumu utilizēšanai;

- mežu, lauku, ūdeņu pastāvēšana kompaktās, savstarpēji saistītās un pietiekami lielās platībās, lai spētu neitralizēt urbanizētas vides nevēlamo ietekmi uz dabu un cilvēku un nodrošināt iedzīvotājiem iespēju atpūsties dabas vidē;

- pietiekami lielas un vienlaidus neapbūvētas platības, kas nodrošina “locus standi” patlaban neprognozējamiem, bet nākotnē, iespējams, nepieciešamiem objektiem.

decentralizācija.

-Atbalsta karkasa centru fiziskās struktūras veidošanā priekšroka tiek dota jau apgūto teritoriju atjaunināšanai šī jēdziena plašākajā izpratnē, pēc iespējas ierobežojot līdz šim neapbūvētu teritoriju apgūšanu.

Attīstības centru funkcionālais audits;

Pierīgas teritoriju plānojumu audits;

Apdzīvoto vietu attīstība

Nosakot centru līmeņus un lomas

PIELIKUMS N5.2.2.

Infrastruktūras un

sasniedzamības attīstības mērķi

Telpiskais satvars

/mērķi

Telpiskais satvars

/skaidrojums/rīcības

Piedāvātās uzraudzības rīcības

Infrastruktūras un sasniedzamības attīstības rīcības

Piedāvātās uzraudzības rīcības

Attīstīt vienotu ilgtspējīgu reģiona transporta sistēmu

Stiprināt dzelzceļa tīkla kapacitāti un

infrastruktūras kvalitāti, uzlabot autoceļu

infrastruktūru;

Ceļi

Nodrošināt visu reģiona nozīmes attīstības centru (Limbažu, Tukuma, Ogres, Siguldas) labu sasniedzamību un izaugsmi. prioritāri vislielākais atbalsts jāsniedz Limbažu sasniedzamības uzlabošanai;

Jāveido kvalitatīvas reģiona centru lokveida saiknes;

Jauns starpreģionālas nozīmes lokveida autoceļš no Engures līdz Saulkrastiem;

Risinājumi, kas mazinātu sastrēgumus Rīgas pilsētā, tai skaitā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma un tā pievedceļu izveide.

Jauns Kurzemes autoceļš no Liepājas un Ventspils caur Kuldīgu uz Rīgu; Attīstīt jaunu spēcīgu starptautiskas nozīmes Austrumu – Rietumu automaģistrāli (koridoru);

Policentrisma veicināšana – saiknes starp Rīgas reģiona centriem un citu reģionu centriem, tai skaitā Daugavas kreisā krasta /Sēlijas/ ceļš.

Ainavu ceļu attīstība;

Vietējas nozīmes attīstības centru sasniedzamība reģiona perifērijā (Staicele, Aloja, Madliena, Jaunpils u.c.);

Reģiona nozīmes centru sasniedzamības vērtējums

Izbūvēto/remontēto lokveida ceļu analīze

Rīgas plānojuma,

Rīgas

rajona/pašvaldību plānojumu analīze Rīgas reģiona pašvaldību plānojumu analīze

Rīgas reģiona pašvaldību plānojumu analīze

centru sasniedzamības vērtējums

• Saskaņā ar Eiropas Savienības Pilsētvides Tematiskās stratēģijas norādījumiem, izstrādāt

ilgtspējīga transporta plānu Pierīgai, tajā kā prioritāru daļu ietverot sabiedriskā

transporta struktūras

shēmas izstrādi. Transporta plāna izstrāde notiek

visciešākā sasaistē ar apdzīvojuma plānošanu un attīstību.

• Sadarbībā ar valsts

institūcijām un Zemgales plānošanas reģionu, veikt plānojumā paredzēto jauno autoceļu izveides izpētes.

• Sadarbībā ar Satiksmes ministriju izstrādāt

pētījumu par krustojumiem un pārvadu nepieciešamību un noteikt prioritātes.

• Sadarbībā ar pārējiem Latvijas plānošanas

reģioniem veicināt Latvijas dzelzceļa struktūras

atjaunināšanas iespēju izskatīšanu un tā ātrāku iesaisti Baltijas jūras valstu un Eiropas dzelzceļa tīklā.

• Noteikt reģiona

Plānošanas dokumenti -

Plāni, plānojumi, programmas

Plānošanas aktivitātes – dalība sanāksmēs, plānošanas procesā, atzinumu sniegšana

Dzelzceļi

Reģiona starptautiskajai sasniedzamībai prioritārs ir Baltica Rail projekts (kravas, pasažieri) no Berlīnes līdz Tallinai;

Baltica Rail dzelzceļa apeju ap Rīgu un ieeja Rīgā;

Saglabāt no Rīgas izejošo sazaroto radiālo dzelzceļa tīklu gan kravu, gan pasažieru transportam;

Līnijas Rīga - Ērgļi saglabāšana un rekonstrukcija;

Rīgas dzelzceļa apvedceļa izveidi, izslēdzot bīstamo kravu transportu caur Rīgu;

Dzelzceļš - Rīgas reģiona reģionālā transporta sistēmas mugurkauls, dzelzceļš kā Rīgas iekšējais transports; Dzelzceļa līnijas Rīga - Tukums izmantošana tikai pasažieru pārvadājumiem;

Rīgas plānošanas reģiona attīstības programmas analīze, plānojumu analīze

Valsts satiksmes attīstības

dokumentu analīze

/ziņojums/

Rīgas pilsētas attīstības

dokumentu analīze

prioritātes valsts 2.šķiras (lauku) autoceļu

sakārtošanai. Veikt lobija darbu pastāvīga, progresīvi pieaugoša finansējuma nodrošināšanai valsts

2.šķiras (lauku) autoceļiem saskaņā ar reģiona

prioritātēm.

• Reģiona pašvaldībām

kopīgi vienojoties, izveidot Rīgas plānošanas reģiona sabiedriskā transporta

maršrutu tīkla aģentūru.

• Veikt lobija darbu ilglaicīga valsts pasūtījuma (ar atbilstošu budžetu) pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu nodrošināšanai.

• Piedalīties Latvijas lielo

ostu kopīgās attīstības

Uzlabot starptautisko sasniedzamību, lai Rīgas reģions kļūtu par vienu no galvenajiem Eiropas pasažieru un kravu transporta mezgliem

Integrēt Rīgas reģiona transporta infrastruktūru TEN;

Attīstīt saiknes Austrumu virzienā;

veidojot pievadus starptautiskajām automaģistrālēm;

uzlabot satiksmi ar Baltijas jūras valstīm un reģiona kaimiņvalstīm; Veicināt pieeju ES starpkontinentālajam pasažieru transportam;

Palielināt tiešos un

tranzītlidojumus, attīstīt mazo aviāciju;

Paaugstināt

infrastruktūras kvalitāti un pakalpojumu līmeni ostās, veicinot kravu apgrozījuma, prāmju satiksmes un jahtu

tūrisma attīstību.

Ostas

Rīgas osta attīstās kā multifunkcionāla kravu un pasažieru pārvadājumu, loģistikas centru reģionā, sasaiste ar nacionālo ceļu un dzelzceļa tīklu.

Mazo kravas ostu attīstība - Salacgrīva, Skulte - infrastruktūras attīstība;

Atjaunota un paplašināta mazo kuģīšu satiksme iekšējos Pierīgas ūdeņos un Rīgas līcī, jaunu prāmju līniju izveide starp Rīgu, Jūrmalu, Baltijas jūras piekrastes tūrisma centriem.

Jahtu tūrisma attīstībai visās reģiona mazajās ostās (Ainažu, Salacgrīvas, Skultes, Engures, Lielupes ostas) jahtu pārvietošanās iespējas pa iekšējiem ūdensceļiem.

Lidostas

Starptautiskā lidosta „Rīga“ attīsta starptautiskos pārvadājumus;

Lidosta iekļaujas reģionālajā un lokālajā sabiedriskā transporta sistēmā;

Tukuma transporta mezgla attīstība izmantojot Tukuma lidostas kā kravu lidostas attīstību Austrumu - Rietumu autoceļa tuvumā. Jārezervē iespējas nākotnē attīstīties arī kā pasažieru lidostai;

Mazās aviācijas infrastruktūras izveide;

Eiropas Savienības EiroVelo EV10

Valsts satiksmes attīstības

dokumentu analīze

/ziņojums/

Pašvaldību plānojumu analīze

stratēģijas izstrādē.

• Atbalstīt jahtu ostu, piestātņu infrastruktūras uzlabošanu un vienota jahtu ostu tīkla izveidi.

• Iniciēt pasākumus, lai novērstu Lielupes deltas aizsērēšanu.

• Izstrādāt savstarpēji saskaņotu starptautiskā, nacionālā un reģionālā līmeņa velomaršrutu tīkla plānojumu.

• Sadarbībā ar attiecīgajām ministrijām veikt pētījumu par tendencēm un

vajadzībām saistībā ar hidroelektroenerģijas ražošanu un patēriņu reģionā.

• Sadarbībā ar attiecīgajām ministrijām veikt pētījumu par riskiem un attīstības iespējām izmantojot Rīgas HES ūdenskrātuvi kā Rīgas dzeramā ūdens

ūdensapgādes objektu.

• Sadarbībā ar Rīgas domi steidzīgi risināt jautājumu par atkritumu utilizāciju (viena vai divu jaunu atkritumu poligonu izveidi

un/vai atkritumu

Attīstīt telpiski līdzsvarotu un vienlīdzīgi

pieejamu satiksmes un informācijas

komunikāciju tīklu visā reģionā, palielinot lauku teritoriju sasniedzamību

Izveidot modernu, ar konkurētspējīgām cenām, savstarpēji labi saistītu, vienotu reģiona sabiedriskās satiksmes sistēmu, kuras mugurkauls ir dzelzceļš; Stiprināt saiknes starp Rīgu un reģiona nozīmes attīstības centriem (Limbaži, Ogre, Tukums, Sigulda) un vietējiem centriem, palielinot sliežu un auto ceļu kapacitāti, Veidot jaunus autoceļu lokus, lai stiprinātu savstarpējās saiknes starp reģiona nozīmes centriem un mazo centru sasniedzamību, veicinātu

ekonomisko izaugsmi vājāk attīstītajās teritorijās un mazinātu transporta izraisītās problēmas Rīgā; Nodrošināt ātru vietējas nozīmes attīstības centru sasniedzamību, veidojot atbilstoši kvalitatīvus ceļu pievadus reģionālajam un

un EV11 velo maršruti un savstarpēji saistīts nacionāla un reģionāla līmeņa velo maršrutu tīkls ar atbalsta infrastruktūru.

sadedzināšanas

rūpnīcas/kompleksa celtniecību). Rīcība jāiekļauj Rīgas reģiona attīstības programmas vistuvākajā laikā veicamo darbu klāstā ar norādi prioritāri veikt

attiecīgus pētījumus.

nacionālajam transporta tīklam;

Nodrošināt informācijas komunikāciju pieejamību un augstu kvalitāti visiem iedzīvotājiem visā reģiona teritorijā

Sabiedriskais transports

Ar personisko autotransportu konkurētspējīgas sabiedriskās satiksmes izveide, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu un ātru reģiona iekšējo sasniedzamību un ir reāla alternatīva personiskajai automašīnai;

Rīgas reģionā sabiedriskā transporta sistēma jāveido vienlaikus ar apdzīvojuma attīstību, sabiedriskajam transportam veicinot vēlamās telpiskās struktūras attīstīšanos; Veidot Rīgas reģiona sabiedriskā transporta maršrutu tīkla aģentūru;

Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tiek noteikti kā prioritāte maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu. Savukārt saskaņots autobusu transports kalpo kā pasažieru pievedējs dzelzceļa stacijām/mezgliem;

Rīgas pilsētā satiksmes sastrēgumu novēršanai nekavējoši ieviešot park&ride sistēmu, ātrgaitas tramvaju; Jānodrošina elektronisko sakaru pakalpojumu (kvalitatīvi telefonu

sakari, mobilo sakaru pārklājums, radio un TV, internets) kvalitāte un to pieejamība visā reģiona teritorijā un

visiem iedzīvotāju slāņiem, īpašu

uzmanību veltot reģiona perifērijas teritorijām.

Valsts satiksmes attīstības

dokumentu analīze

/ziņojums/

Pašvaldību teritorijas plānojumu un attīstības

programmu analīze

Rīgas plānošanas reģiona attīstības programmas

izvērtējums

Valsts politikas dokumentu analīze

Savstarpējā sadarbībā ar citiem

plānošanas

Saskaņoti attīstot autotransporta un

dzelzceļa saiknes starp

reģioniem,

stiprināt Rīgas

reģiona transporta sistēmas

savstarpējo sasaisti ar citu reģionu

sistēmām

Rīgas reģiona centriem un citu plānošanas

reģionu centriem;

Saglabāt pastāvošo dzelzceļa sistēmu, attīstīt jaunas dzelzceļa līnijas

“kritiskās masas”

saglabāšanai laukos

Kopējas sadarbības un rīcības panākšana ar citiem plānošanas reģioniem

Plānošanas reģionu attīstības dokumentu analīze

Valsts politikas analīze

Rīgas plānošanas reģiona attīstības programmas analīze

Veicināt enerģijas infrastruktūras

attīstību, nodrošinot elektroenerģijas

patēriņa pieaugošo pieprasījumu un

attīstot alternatīvos enerģijas

izmantošanas

veidus.

---

Paskaidrojums

Atšķirībā no apdzīvojuma sadaļas Infrastruktūras un sasniedzamības sadaļā minētie mērķi un rīcības ir skatāmi atsevišķi, jo tie aptver dažādus uzraudzības pasākumus. Daļā no rīcībām, kas minētas tabulas 3. kolonnā attiecas uz citiem plānošanas līmeņiem un to uzraudzība no reģiona puses var tikt veikta tikai pastarpināti analizējot politikas ieviešanu citos plānošanas līmeņos. Turpretim, 5. kolonnā minētās rīcības ir paša reģiona uzdevumi, tas ir plānošanas darbs, ko uzrauga balstoties uz izstrādāto dokumentu pamata /dokumentu izstrādes, ieviešanas uzraudzība/

Enerģētikas sadaļa kā mērķis nav tālāk detalizēta rīcībās.

PIELIKUMS N5.2.3.

Lauku telpas attīstības mērķi	Telpiskais satvars /mērķi	Telpiskais satvars /skaidrojums/rīcības	Lauku telpas attīstības rīcības	Piedāvātās uzraudzības rīcības
Saglabāt laukos	Lauksaimniecības zemju		Teritorija
cilvēkresursus:	areāli		-Tukuma rajona dienvidaustrumu daļa, ietverot teritorijas
daudzveidojot			no Tukuma līdz Zantei, Xxxxxxxxx un Slampei;
lauku ekonomiku			-Ogres rajona dienvidaustrumu daļa no Mālpils (ietverot
un nodarbinātības			Lēdmani, Krapi, Madlienu) līdz Daugavai.
iespējas;			Prioritāte – lauksaimniecība;
attīstot lauku			Jāsaglabā un jāveicina specializētas, augsti produktīvas un	Teritorijas
iedzīvotājiem			konkurētspējīgas lauksaimniecības attīstība. Jāsekmē lielu	plānojumu
personiskās karjeras			un vidēji lielu lauku saimniecību un lauksaimniecības	izvērtēšana
veidošanās iespējas			uzņēmumu darbība, kas izmanto visjaunākās tehnoloģijas,	/saistošās daļas
			kā arī jāsniedz atbalsts nelielām lauku saimniecībām to	Valsts atbalsta
			darbības daudzveidošanai;	instrumentu
			Jānodrošina lauku iedzīvotājiem arī citas daudzveidīgas	izvērtējums,
			nodarbinātības iespējas;	Rīgas
			Lielu dinamisku saimniecisku darbību attīstība, kas nav	plānošanas
			saistīta ar lauksaimniecību, nav pieļaujama;	reģiona
			Jāstiprina lauku vietējas nozīmes attīstības centri (Jaunpils,	attīstības
			Mālpils, Suntaži, u.c.) jāattīsta ar lauksaimniecības sektoru	programmas
			saistītas darbības (pārtikas pārstrāde), lauksaimniecības sektoru atbalstošas darbības, kvalitatīvi pakalpojumi un	analīze
			ražošana ar augstu pievienoto vērtību;
			Jāsaglabā esošās viensētas, mazajās pilsētās, ciemos;
			Jānodrošina infrastruktūras uzlabošana;
			Jāattīsta/jāatbalsta pakalpojumi laukos;
			Jāuzlabo vietējas nozīmes attīstības centru un tālāku lauku
			teritoriju sasniedzamība ar sabiedrisko transportu;

		Sakaru, informācijas un IT pieejamība.
Nodrošināt lauku	Lauku telpas ar jauktu	galvenie areāli:	Teritorijas
apdzīvotību un	mozaīkveida zemes	-Reģiona ziemeļu daļā Limbažu rajona teritorija līdz Alojai;	plānojumu
dzīves vides	lietojumu un dažādu	-Reģiona vidusdaļā Ogres rajona ziemeļrietumu daļa un	izvērtēšana
kvalitāti stiprinot	saimniecisko darbību	Rīgas rajona teritorijas daļa;	/saistošās daļas
lauku pašvaldības		-Reģiona rietumu daļā Tukuma rajona ziemeļrietumu daļa.	Valsts atbalsta
un to daudzveidību,		Prioritāte - aktivitāšu daudzveidošana visās nozarēs,	instrumentu
lai saglabājot savu		nodarbinātības dažādošana, ainavas sakopšana un zemju	izvērtējums,
teritoriju		racionāla apsaimniekošana, samazinot neizmantotās LIZ	Rīgas
specifisko identitāti		platības un saglabājot kultūrvēsturiskās vides un ainavu	plānošanas
un kvalitāti,		vērtības;	reģiona
palīdzētu mīkstināt		Jāatbalsta bioloģiskā, netradicionālā lauksaimniecība un	attīstības
migrāciju uz		mazo/vidējo uzņēmumu izveide, multifunkcionālu	programmas
pilsētām;		lauksaimniecību: lauku – tūrisms, agro tūrisms, rekreācijas	analīze
stiprinot kultūras		iespēju attīstība, ainavas veidošana, stādaudzētavas/dārzu	Vietējo
dzīvi, saglabājot		centri, teledarba iespējas;	pašvaldības
vietējo savdabību;		Jāatbalsta nelielās (pašnodrošinošās) lauku saimniecības kā	attīstības
uzturot un attīstot		tradicionālās lauku ainavas uzturētājas;	programmu
pakalpojumus		Blakus lauksaimniecībai - ilgtspējīga mežsaimniecība,	analīze
vietējas nozīmes		tūrisms, vietējie pakalpojumi, un citi darbības veidi lauku
attīstības centros		saimniecībās;
		Jāveido inovāciju atbalsta centri, ekselences centri, piem.
		vietējā lauku pārtika, raksturīga virtuve, kas savukārt
		veicina tūristu piesaisti;
		Jāveicina kopīgas aktivitātes;
		Vietējos nozīmes attīstības centros jāpiesaista liela un
		vidēja mēroga aktivitātes un investīcijas, panākot attīstību;
		Jāaptur lauksaimniecības zemju zaudēšanas process;
		Mazāk vērtīgās LIZ ieteicams izmantot zivsaimniecībai,
		medniecībai un aktīvā tūrisma vajadzībām;

			Jāveic pasākumi kultūrainavas aizsardzībai, lai saglabātu tās mozaīkveida raksturu; Nav veicināma lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošana; Jānovērš pasīvā attieksme pret dzīvi.
Attīstīt un racionāli	Rekreācijas/tūrisma un	Tūrisma un dabas	areāli:	Teritorijas
izmantot esošo	dabas vides aizsardzības	aizsardzības teritorijas	-Ziemeļvidzeme abpus Salacai līdz Igaunijas pierobežai;	plānojumu
infrastruktūru	areāli ar		-Reģionā ietilpstošā Gaujas Nacionālā parka teritorijas	izvērtēšana
jaunu attīstību	apakštelpām/areāliem		daļa;	/saistošās daļas
plānojot vietās ar			-Reģionā ietilpstošā Ķemeru Nacionālā parka teritorijas
esošu			daļa;
infrastruktūru			-Abavas ieleja un tās apkaime;
			-Daugavas ieleja un tās apkaime.
			Prioritāte - ilgtspējīga tūrisma attīstība saskaņā ar īpaši
			aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas nosacījumiem;
			Citas dinamiskas saimnieciskās darbības, kas var radīt
			kaitējumu tūrisma attīstībai un videi, liela apjoma tūrisma
			aktivitātes, nav pieļaujamas
Racionāli izmantot		Rīgas zaļā loka vides	Prioritāte - Nodrošināt vides kvalitāti Rīgā un Pierīgā, kā	Teritorijas
dabas resursus un		aizsardzības un rekreācijas	arī iespēju šī loka telpu izmantot kā atbilstoši labiekārtotas	plānojumu
kultūras		telpa	rekreācijas teritorijas;	izvērtēšana
mantojumu (x.xx.			Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas teritorijā	/saistošās daļas
īpaši aizsargājamās			nav paredzamas tādas dinamiskas darbības, kas rada
dabas teritorijas)			kaitējumu videi un mazina rekreācijas iespēju attīstību, nav
rekreācijai, kultūras			pieļaujama meža zemju transformācija dzīvojamai un
tūrisma un			ražošanas apbūvei, lauksaimniecības zemju transformācija
ilgtspējīga tūrisma			dzīvojamai un ražošanas apbūvei bez īpaši pamatotas
attīstībai;			vajadzības;
rekultivējot			Nav pieļaujama jaunu izkaisītu „atlūzu”dzīvojamo ciemu
degradēto			(„pļavu ciemu”, „mežu ciemu”) veidošana, atsevišķi
kultūrainavu			izvietotu ražošanas ēku attīstība;
			Atbalsts lielāko jaunbūvēto dzīvojamo ciemu
			pārveidošanai par ilgtspējīgām apdzīvotām vietām;

		Nav pieļaujama apdzīvoto vietu saplūšanu, īpaši jāsaglabā
		atvērtā telpa un zaļie starpposmi galvenajos attīstības
		virzienos (Rīga – Jūrmala, Rīga – Ogre - Lielvārde, Rīga –
		Jelgava);	RPR plānojuma
		Rīgas pilsētai kopā ar vietējām pašvaldībām nepieciešams	koordinācija
		izstrādāt un pieņemt attiecīgu Pierīgas teritoriju
		izmantošanas un attīstības politiku, izstrādāt Pierīgas
		ekoloģiskā tīkla plānu un saskaņā ar Aizsargjoslu likumu
		un attiecīgo metodiku (MK noteikumi Nr.63 „Meža
		aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika”) tā ietvaros
		noteikt meža aizsargjoslu ap Rīgas pilsētu, sekojoši to
		ietverot vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos.
Saglabāt un uzlabot	Rīgas jūras līča piekraste –	Nacionāla vērtība, kura jāizmanto visas sabiedrības
vides kvalitāti	piejūra, kurā ietilpst piejūras	interesēs; Prioritāte - Piejūras teritorijas, jāattīsta kā
izmantojot dabas	tūrisma un vides aizsardzības	rekreācijas un tūrisma teritorijas ar nelieliem, ainavas
vides kvalitāti kā	josla un piejūras urbānā,	mērogam atbilstošiem (nepārsniedzot priežu galotnes)
vērtīgu resursu,	rekreācijas un vides	objektiem un infrastruktūru, ievērojot vides aizsardzības
kurš jāpārvalda un	aizsardzības josla	prasības un ņemot vērā vides riskus;
jāizmanto		Piekrastes tūrisma, vides aizsardzības un rekreācijas
ilgtspējīgā veidā.		josla
		teritorija
		-no Skultes līdz Ainažiem;
		-no Ragaciema līdz Mērsragam
		Prioritāte - tūrisms un saimnieciskā darbība, kas ir
		draudzīga videi un atbalsta tūrisma attīstību: piekrastes	Teritorijas
		zvejniecība, amatniecība, pakalpojumi un teledarbs;	plānojumu
		Prioritāte - apbūves attīstība tūrisma un rekreācijas	izvērtēšana
		vajadzībām – nelieli atpūtas kompleksi, kempingi,	/saistošās daļas
		labiekārtotas peldvietas ar tām nepieciešamo
		infrastruktūru, autostāvvietas, ņemot vērā vides
		aizsardzības prasības.
		Jaunu vasarnīcu un dzīvojamo ēku būvniecība paredzama
		esošajos ciemos, ievērojot Aizsargjoslu likuma prasības.

Jaunu ciemu/parcelāciju veidošana ārpus pilsētām un ciemiem nav pieļaujama;

Dinamiskas saimnieciskās darbības, kas var radīt kaitējumu videi un liela apjoma rekreācijas un tūrisma aktivitātes, kas nav atbilstošas ainavas mērogam, nav atļautas;

Pārvietošanās ar privāto autotransportu jāierobežo, izmantojot videi draudzīgākus transportlīdzekļus.

Piekrastes urbānā, rekreācijas un vides aizsardzības josla

teritorija

-no Ragaciema līdz Skultei, tai skaitā Rīgas, Jūrmalas un Saulkrastu pilsētu piejūras teritorijas

Prioritāte - rekreācijas iespējas Rīgas iedzīvotājiem;

tūrisms, sabalansējot vides aizsardzības, rekreācijas un

tūrisma attīstības intereses ar citu saimniecisko darbību; Jāsaglabā pilsētu, ciemu un dabas teritoriju mija, piekrastes joslas dabas teritorijas labiekārtojot atpūtas vajadzībām, nodrošinot tajās nepieciešamo infrastruktūru

nav pieļaujama apdzīvojuma blīvuma ievērojama paaugstināšanās;

Nav atbalstāma piekrastes sezonālo apdzīvoto vietu

(dārziņu, vasarnīcu ciemu) transformācija par pastāvīgi apdzīvotiem ciemiem/Rīgas guļamistabām;

Rīgas pilsētas robežās, ievērojot vides aizsardzības prasības un ņemot vērā riskus, prioritāri jāattīsta rekreācijas iespējas Rīgas iedzīvotājiem – jāveido labiekārtota jaunā Rīgas jūrmala Šajā teritorijā, te nav atbalstāma jaunas dzīvojamās apbūves attīstība;

Veicināma tāda saimnieciskā darbība, kas ir draudzīga videi, nodrošina rekreācijas vajadzības un atbalsta

starptautiskā un vietējā tūrisma attīstību.

Teritorijas plānojumu izvērtēšana

/saistošās daļas

Rīgas/Pierīgas vienotā ūdens sistēma

ietver:

-trīs lielās upes (Daugavu, Gauju, Lielupi) un to piekrastes;

-Rīgas/Pierīgas lielos lagūnezerus (Ķīšezers, Juglas ezers, Mazais un Lielais Baltezers, Babītes ezers, u.c.) un

-to piekrastes;

-lielās upes un ezerus saistošos kanālus (Rīgas kanāls, Baltezera kanāls, Varkaļu kanāls u.c.);

Nepieciešams sasaistīt šīs ūdens sistēmas uz un pie ūdens piedāvātās rekreācijas iespējas ar Rīgas jūras līča piekrasti (pasažieru kuģīšu satiksme, jahtas, laivas u.c)

Rīgas plānošanas reģiona

attīstības programmas analīze; Satiksmes ministrijas nozaru politikas

analīze;

Upju ielejas.

Prioritāte - rekreācijas funkcija – tām jākalpo sabiedrības rekreācijai un tūrisma iespēju attīstībai;

Reģionā prioritāri jārisina jautājums kā „atvērt” Daugavu Rīgā visā tās plūdumā cauri Rīgas pilsētai, nodrošināt ērtu piekļuvi Doles salai un tās izmantošanu atpūtai, nepieļaut ar apbūvi „iežogot” Daugavu virs Rīgas līdz Lielvārdei.

Perspektīvā risināms jautājums par Rīgas HES

ūdenskrātuves izmantošanu rekreācijas vajadzībām;

Nav pieļaujama vienlaidus apbūves attīstīšana. Sabiedrībai ir jābūt piekļuvei upju krastiem un jānodrošina

nepārtrauktas pārvietošanās iespējas gar tiem (atpūtas takas, tūrisma maršruti, veloceliņi, u.c.);

Upju ielejās ārpus ciemiem nav pieļaujama jauna parcelācija, lielāku privāto teritoriju gar upēm nožogošana

un būvniecība upju palienēs.

Rīgas pilsētas plānojuma un attīstības

stratēģijas analīze;

Rīgas rajona un vietējā līmeņa plānojumu ,

attīstības programmu analīze; Teritorijas plānojumu izvērtēšana

/saistošās daļas

Atsevišķās rīcības:

Pēc Rīgas plānošanas reģionā ietilpstošo rajonu plānojumu pieņemšanas, veikt grozījumus reģiona plānojumā, tajā atbilstoši mērogam parādot nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas.

Izstrādāt stratēģiju agro – industrijas centru un inovatīvo

centru izveidei.

Plānošanas procesa

uzraudzība un ieviešanas

uzraudzība

Prioritāri izstrādāt Pierīgas ekoloģiskā tīkla plānu un tā ietvaros noteikt Rīgas zaļo joslu saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.

Izstrādāt visa Rīgas reģiona ekoloģisko tīklojumu. Izstrādāt Rīgas reģiona ainavu aizsardzības plānu.

Izstrādāt Rīgas reģiona tūrisma attīstības stratēģiju un programmu.

Izstrādāt vadlīnijas tūrisma sezonalitātes negatīvo faktoru mazināšanai.

Paredzēt teritorijas un atbalstu labas kvalitātes ** un *** viesnīcu un viesu māju un jaunatnes tūrisma mītņu, moteļu, kempingu, treileru novietņu izbūvei.

Izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju un programmu jūras erozijas apdraudēto pilsētu un ciemu piekrastes teritoriju aizsardzībai, piesaistot ES fondu finanšu resursus.

Izstrādāt reģiona ieteikumus Latvijas piekrastes integrētās

attīstības pārvaldes stratēģijai. Piedalīties tās izstrādē.

Paskaidrojums

Liela daļa no minētajām rīcībām ir vadlīnijas reģiona attīstības programmai un citiem attīstības veicinošiem mehānismiem, jo pati teritorijas plānošana šajā nozīmē nedod iespējas ietekmēt vēlamo rezultātu. Bieži vien rīcības ir adresējamas citiem plānošanas līmeņiem. Šajā gadījumā liela daļa no minētajām politikām ir uzraugāma kā „procesu novērošana”, lai vēlāk varētu koriģēt reģiona rīcību politikas izmaiņai.

Jebkurā gadījumā piedāvātās rīcības ir mazliet „ideālas”, jo reāli to pilna uzraudzība prasa ievērojamus resursus. Šajā gadījumā ir jāvērtē ieguldīto resursu samērojamība ar reālu nepieciešamību veikt šo uzraudzību, panākamajiem rezultātiem, to lietderību nākotnē. Šajā gadījumā ir jautājums par politisku izvēli – ieviest minēto pasākumu ieguldot tur līdzekļus un tātad nodrošinot to ar datiem, izvērtējumu vai arī pārskatīt rīcības, koncentrējoties uz citām svarīgākajām. Tas attiecas uz visu uzraudzību kopumā.

Pēdējā kolonnā sniegti priekšlikumi iespējamo plānoto rezultātu pārbaudei /uzraudzībai. Šajā gadījumā iztrūkstošais posms ir paši plānotie rezultāti, kas būtībā ir politisks lēmums un šajā vērtējumā nav atspoguļojami. Turpmākās rīcības ir norādītas zemāk, bet šajā gadījumā ir nepieciešami grozījumi plānojumā, kur ir paredzami konkrēti izmērāmi rādītāji.

Nākošajā RPRADUS izstrādes posmā būtu konkretizējams un detalizējamas piedāvātās uzraudzības rīcības, paredzot nepieciešamās rīcības, datu ieguves veidu, regularitāti un izmaksas.

Bez perspektīvas daļas nozīmīgs plānojuma ieviešanas instruments ir vadlīnijas, kas izvirza konkrētas prasības rajona un vietējo pašvaldību plānojumu izstrādātājiem. Šajā gadījumā plānojuma ieviešana notiek caur zemāka līmeņa plānojumu un plānojuma atbilstību reģiona plānojumam izvērtējumu.

Vadlīniju prasības šajā gadījumā ir uztveramas kā rīcības perspektīvā paustās politikas sasniegšanai. Turpretim rezultatīvie rādītāji būtu iegūstāmi vietējo un rajona plānojumu analīzes procesā, kas ir pētījums un nav iegūstams citādi, kā analizējot plānojumus.

Ņemot vērā šādu neviendabīgu reģiona plānojuma mērķu un rīcību struktūru, ir apgrūtināta zemāka līmeņa plānojumu atbilstības izvērtēšana un arī reģiona plānojuma ieviešanas rādītāju noteikšana.

PIELIKUMS N5.3. Vadlīniju attīstības plānošanai prasības un uzraudzības rīcības

PIELIKUMS N5.3.1.

Vadlīnijas		Piedāvātās uzraudzības rīcības
Vispārējas vadlīnijas attīstības plānošanai
(1) Nodrošināt nepārtrauktu plānošanas procesu, attīstības programmu un teritorijas plānojumu īstenošanas uzraudzību.		Uzraudzības ikgadējais pārskats
(2) Veidot ilgtspējīgu telpiskās plānošanas politiku, spējīgu līdzsvarot pašvaldības izvirzītos ekonomiskās attīstības mērķus/uzdevumus ar tās teritorijas ekoloģisko nestspēju, ievērojot dabas resursu taupīgas izmantošanas principu, veicinot kultūvēsturiskās vides saglabāšanu un nodrošinot sociālo attīstību.		Plānošanas dokumentu ieviešanas uzraudzība, rezultātu izvērtēšana, Pārskati
(3) Savstarpēji koordinējoši veikt attīstības programmu un teritorijas plānojumu izstrādi. Izstrādājot šos dokumentus, ievērot vispārējos plānošanas mērķus:	Sociālās, ekonomiskās un vides attīstības līdzsvarošana.	Reģiona plānošanas dokumentu izvērtējums	Reģiona rīcības plāni, budžeta plāni
	Dzīves kvalitātes uzlabošana.	Reģiona plānošanas dokumentu izvērtējums
	Racionāla zemes un citu dabas resursu izmantošana.	Reģiona plānošanas dokumentu izvērtējums
(4) Plānošanas procesā noteikt rajonu un vietējo pašvaldību vērtības un perspektīvās attīstības teritorijas.		Pašvaldību plānojumu un attīstības programmu audits
(5) Plānot ģimenei draudzīgu vidi:	- plānot zaļo teritoriju saglabāšanu, atkārtotu ierīkošanu un uzturēšanu sporta, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī veicināt bērnu rotaļlaukumu iekārtošanu un uzturēšanu publiskajos parkos un dzīvojamos kvartālos;	Teritorijas plānojumu audits /skaits, platības/	Teritorijas plānojumu saistoša daļa
(5) Plānot ģimenei draudzīgu vidi:	- plānojot veicināt ģimenēm un bērniem pieejamību kultūras, sporta un atpūtas pasākumiem;	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits

	- paredzēt vietas/teritorijas un rīcības ģimenei draudzīgas infrastruktūras un vides iekārtošanai (ieskaitot sabiedrisko transportu, iepirkšanās vietas, veselības aprūpes iestādes, sabiedrisko pakalpojumu institūcijas u.c.).	Teritorijas plānojumu audits /skaits, platības/
(6) Teritorijas plānojumos noteikt iespējamās plūdu līnijas. Neparedzēt jaunu būvniecību iespējami applūstošās teritorijās bez priekšizpētes un speciālu projektu izstrādes, kas nepieciešamības gadījumā paredz drošu inženiertehnisko aizsargbūvju izveidi.		Teritorijas plānojumu audits
(7) Teritorijas plānojumos izvērtēt jaunas apbūves iespējamību polderos, veicot izpēti, izvērtējot vai polderu hidrotehniskais stāvoklis ir piemērots apbūvei un ņemot vērā iespējamo vides risku. Nepieciešamības gadījumā paredzēt drošu inženiertehnisko gruntsūdens līmeņa uzturēšanas sistēmu uzturēšanu vai izbūvi. Neplānot jaunu apbūvi upju un ezeru palienēs, ūdenskrātuvju aizsargjoslās un tauvas joslās.		Teritorijas plānojumu audits
(8) Veidot sadarbību ar upju baseinu pārvaldēm, ūdens aizsardzības nosacījumu iekļaušanai attīstības plānošanas dokumentos.		Teritorijas plānojumu audits	Upju baseinu pārvaldes
(9) Plānot mežu/meža teritoriju, x.xx. pašvaldību mežu, attīstību un apsaimniekošanu.		Teritorijas plānojumu audits
(10) Plānot pasākumus kultūras mantojuma pienācīgai saglabāšanai, atjaunošanai un izmantošanai, veicinot kultūras mantojuma ekonomiskā potenciāla pieaugumu un tā izmantošanu, un kvalitatīvu kultūras pakalpojumu pieejamību reģiona iedzīvotājiem.		Teritorijas plānojumu audits
(11) Plānot energoefektīvu un arhitektoniski kvalitatīvu jauno būvniecību.		Būvju energoaudits, Plānojumu izvērtējums	Ekspertu vērtējums
(12) Plānojot jaunas siltumapgādes sistēmas un/vai veco sistēmu to uzlabošanu, prioritāri paredzēt izmantot vietējos atjaunojamos energoresursus.		Teritorijas plānojumu audits

(13) Plānojumos paredzēt ugunsdzēsības depo atrašanās vietas (zemes gabala platība 1.6 – 2.0 ha), lai nodrošinātu VUGD ierašanos ugunsgrēka, avārijas un glābšanas darbu vietā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Plānojot jaunas ielas un ceļus, paredzēt nepieciešamās piebrauktuves un caurbrauktuves ugunsdzēsības tehnikai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.		Teritorijas plānojumu audits
(14) Mazināt trokšņa nepatīkamo ietekmi un ietekmi uz veselību ar atbilstošu zemes izmantošanas plānošanu un paredzot citus aizsargpasākumus. Jaunas dzīvojamās teritorijas vai citas trokšņu jūtīgas funkcijas neizvietot trokšņu zonās bez atbilstošiem trokšņa samazināšanas pasākumiem.		Teritorijas plānojumu audits
(15) Uzmanību pievērst Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijas, maģistrālo gāzesvadu un gāzesvadu sakaru kabeļu, gāzes regulēšanas staciju un sadales gāzesvadu novietņu un to aizsargjoslu precīzai attēlošanai un aprakstam pašvaldību teritoriju plānojumos.		Teritorijas plānojumu audits
(16) Papildus esošajai plānošanas praksei, attīstības programmās un teritorijas plānojumos integrēt/iekļaut arī nodarbinātības un iedzīvotāju veselīga dzīves veida nodrošināšanas jautājumus.		Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits
(17) Papildus esošajai plānošanas praksei, attīstības programmās un teritorijas plānojumos plānot/paredzēt meliorācijas sistēmu attīstību un iestrādāt vietējā līmeņa rīcības stratēģijas iespējamu dabas katastrofu gadījumiem.		Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits
(18) Vēlams izstrādāt integrētas pilsētu/citu apdzīvotu vietu un robežteritoriju telpiskās attīstības stratēģijas ietverot tajās vietējo pašvaldību, arī reģiona un Latvijas pārrobežu teritorijas.		Apdzīvoto vietu attīstības dokumentu izvērtējums

PIELIKUMS N5.3.2.

Vadlīnijas		Piedāvātās uzraudzības rīcības
Vispārējas vadlīnijas apdzīvojuma plānošanai
(1) Veicināt reģionā hierarhiski strukturētas apdzīvojuma sistēmas, kuras mugurkaulu veido policentrisks atbalsta pilsētu/ciemu karkass, veidošanos, prioritāri attīstot šo pilsētu/ciemu infrastruktūru, ierosinot daudzveidīgus projektus un piesaistot cilvēku un finanšu resursus projektu īstenošanai.		Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums
(2) Ievērot pēctecības principu – prioritāri apdzīvojumu pilnveidot, attīstot un restrukturizējot esošās apdzīvotās vietas, kas noteiktas spēkā esošajos vietējo pašvaldību plānojumos.		Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums
(3) Īstenot ilgtspējīgas attīstības principus, plānojot:	taupīgu resursu izmantošanu: zemes - veidojot līdzsvarotu apdzīvoto vietu telpisko struktūru, racionālus infrastruktūras un komunālos tīklus un objektus, enerģijas - rosinot pāreju uz inovatīviem, energoefektīviem apdzīvoto vietu nodrošināšanas un ražošanas uzņēmumu funkcionēšanas veidiem;	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums
(3) Īstenot ilgtspējīgas attīstības principus, plānojot:	vides piesārņošanas iespēju samazināšanu: inovatīvu risinājumu un tehnoloģiju izmantošanu apbūvē, komunālajā saimniecībā un ražošanā, priekšroku dodot nepiesārņojošiem vai mazpiesārņojošiem transporta veidiem (kājām iešana, velosipēdi, sabiedriskais transports, īpaši dzelzceļš).	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums

(4) Apdzīvotu vietu attīstībā priekšroku dot iedzīvotāju skaita un apbūves blīvuma paaugstināšanai esošajās pilsētās un ciemos. Jaunu mājokļu, sociālo un citu pakalpojumu objektu, darba vietu attīstīšanu pēc iespējas plānot esošajās apdzīvotajās vietās, izmantojot esošo infrastruktūru un nepilnvērtīgi izmantotas vai pamestas apbūves teritorijas, ierobežojot neapbūvēto “zaļo” teritoriju apgūšanu un neparedzot meža zemes transformāciju jaunai mājokļu un ražošanas objektu apbūvei.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(5) Attīstot esošās un plānojot jaunas apdzīvotās vietas, izmantot plānošanas paņēmienus, kas nepieļauj/kavē vienlaidus apbūves zonu izveidi gar ceļiem, ūdenstilpju un ūdensteču krastiem un citur reģiona teritorijā.	Teritorijas plānojumu audits Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(6) Attīstot esošās un plānojot jaunas apdzīvotās vietas starp apdzīvotajām vietām plānot/saglabāt atdalošās joslas - atklātas mežu, pļavu, lauku u.c. telpas.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(7) Ražošanas un noliktavu apbūves teritorijas izvietojamas atsevišķi no dzīvojamām teritorijām atdalot tās ar zaļo joslu. Dzīvojamā un sabiedrisko objektu apbūve no „A” kategorijas uzņēmumu teritorijas ārējās robežas izvietojama normatīvo aktu noteiktajos attālumos. Rekreāciju tai skaitā vasarnīcu un dārzkopību teritorijas nedrīkst tieši piekļauties rūpniecisko objektu teritorijām.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(8) Apdzīvojuma sistēmā saglabāt līdzsvaru starp teritorijā izvietoto mājokļu, darba vietu un pieejamo pakalpojumu daudzumu un daudzveidību, regulāri izvērtējot pilsētu/ciemu ietekmes zonās esošo mājokļu, darba vietu un pieejamo pakalpojumu kopumu (t.i., īstenojot šo faktoru attīstības monitoringu).	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(9) Apdzīvojuma attīstīšanu (esošo apdzīvoto vietu augšanu, jaunu izveidi) plānot, ievērojot esošo valsts I un II šķiras ceļu un dzelzceļa līniju izvietojumu, lai radītu priekšnosacījumus intensīvai sabiedriskā transporta izmantošanai un līdz ar to arī tā attīstīšanai. Jaunu dzīvojamo apbūvi īpaši ieteicams izvietot dzelzceļa staciju tuvumā/dzelzceļa sasniedzamības	Teritorijas plānojumu audits

joslā.
Vadlīnijas pilsētu un citu apdzīvotu vietu plānošanai
(1) Katras apdzīvotas vietas plānojumam jāveicina dzīves vides kvalitātes paaugstināšanās (uzlabošanās) ne tikai dotajā pašvaldībā, bet visā reģiona teritorijā, sabalansējot vietējās un reģiona attīstības intereses, ekonomikas izaugsmes un dabas un kultūrvides aizsardzības/saglabāšanas prasības.		Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu audits
(2) Katras apdzīvotas vietas un teritorijas apdzīvojuma attīstība jāplāno vienlaicīgi ar tehniskās, vides (x.xx. vienotu notekūdeņu attīrīšanas sistēmu izbūvi jaunajai apbūvei) un sociālās infrastruktūras attīstību.		Teritorijas plānojumu audits Pašvaldību publiskie pārskati
(3) Apdzīvoto vietu plānojumos dažāda veida dabas un kultūras objekti, tostarp dabas aizsardzības objekti un kultūras pieminekļi, jāvērtē kā apdzīvotās vietas attīstības resursi, kuru sakopšanā ieguldītie līdzekļi dod ne tikai tiešu, bet arī netiešu atdevi.		Teritorijas plānojumu audits
(4) Galvaspilsētas Rīgas teritorijas plānojumā jāizskata jautājumi, kas saistīti ar teritoriju rezervēšanu ārpus pilsētas administratīvajām robežām Rīgai vitāli svarīgu funkciju nodrošināšanai. Jāsniedz:	- iedzīvotāju kustības prognoze; - darba vietu attīstības prognoze; - priekšlikumi Rīgas administratīvo robežu mainīšanai; - ūdens ņemšanas vietu platības un izvietojums, ūdens piegādes objektu un pievadu izvietojums, atkritumu utilizācijas vietu platības un izvietojums; - iespējamās kanalizācijas būvju un tīklu izvietojuma vietas; prognozētais reģionā izvietojamo mājokļu skaits un to sadalījums pa veidiem (vienģimenes, rindu, daudzdzīvokļu) un dažāda veida mājokļu būvniecībai rezervējamās platības; - apsvērumi par otro mājokļu attīstību un vietām/platībām to	Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma analīze

	izvietošanai; teritorijas rīdzinieku atpūtai un rekreācijai (vajadzība pēc atpūtas objektiem – sporta, fizkultūras, izpriecu, atrakciju būvēm, laukumiem, parkiem, peldvietām un pludmalēm, tūristu takām, mežiem sēņošanai un ogošanai, piknikiem; - iespējamās prasības teritoriju rezervācijai enerģijas (elektrības, gāzes, siltuma) pārvadiem, transformēšanas/ražo šanas/ uzglabāšanas vietām.
(5) Republikas pilsētas Jūrmalas plānojumā ieteicams izvērtēt iespēju kā prioritāras attīstīt Rīgas reģiona plānojumā paredzētās funkcijas – starptautiskas un nacionālas nozīmes SPA kūrorts, EKO tūrisms, konferenču, semināru u.tml. organizēšana valstī un reģionā izvietotām un starptautiskām institūcijām/organizācijām/ uzņēmumiem.		Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izvērtēšana
(6) Jūrmalas plānojumā ieteicams izskatīt Eiropas un pasaules kūrortu attīstības tendences un, izvērtējot Jūrmalas kūrorta iespējas, atrast tās īpašo “nišu” citu Eiropas ziemeļu daļas kūrortu vidū, izstrādāt atbilstošu pilsētas tēla vīziju un noteikt pilsētas prioritātes.		Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izvērtēšana
(7) Jūrmalas plānojumā īpaši jāizvērtē kūrorta pamatresursi – svaigs gaiss, pludmale, kāpu josla, meži – un to ilgtspējīgas pastāvēšanas un publiskas piekļuves nodrošināšana. Šie resursi uzskatāmi par nacionālu vērtību, kuru attīstīšanā/saglabāšanā nākošajām paaudzēm ieinteresēta visa sabiedrība. Nav pieļaujama publiskās teritorijas – pludmales joslas – publiskas izmantošanas ierobežošana, kāpu joslas apbūve, mežu iznīcināšana un publiski pieejamu meža platību pārvēršana privātās.		Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izvērtēšana
(8) Reģiona nozīmes centru – Limbažu, Siguldas, Ogres, Tukuma pilsētu plānojumos ieteicams īpaši		Limbažu, Siguldas, Ogres, Tukuma pilsētu plānojumu

izvērtēt pilsētu ražošanas specializācijas iespējas/ virzienus, iespējas attīstīt inovatīvas ražotnes/nozares, iespējas sadarbībai ar kaimiņu pilsētām un lauku ciemiem, kā arī ar galvaspilsētas uzņēmumiem.	izvērtējums
(9) Reģiona nozīmes centru – Limbažu, Siguldas, Ogres, Tukuma pilsētu infrastruktūras (komunikācijas, sabiedriskais transports, darba vietas u.c.) attīstība ir virzāma saikņu starp šīm pilsētu un apkārtējiem lauku apvidiem stiprināšanai, tādējādi palielinot atbalsta pilsētu “kritisko masu”, nemainot iedzīvotāju dzīves vietas.	Limbažu, Siguldas, Ogres, Tukuma pilsētu plānojumu izvērtējums	Ekspertu vērtējums
(10) Ieteicams rezervēt teritorijas tehnoloģisko un biznesa parku izvietošanai, lai to darbība vietējiem uzņēmumiem atvieglotu inovatīvu ražošanas metožu apgūšanu un noieta atrašanu nacionālajā/starptautiskajā tirgū.	Teritorijas plānojumu audits /platības/
(11) Ieteicams rezervēt teritorijas izglītības iestāžu attīstībai, paredzot vietas apmācības centru, dažāda veida specializēto mācību iestāžu profesionālās izglītības iestāžu vai augstskolu filiāļu izvietošanai.	Teritorijas plānojumu audits /platības/
(12) Veicināma publiskās un kultūras dzīves aktivitāte, paredzot mājvietas nevalstiskām organizācijām, publiskām un privātām kultūras institūcijām, kā arī iespējas tās paplašināt un uzlabot. Pielāgot atklātas telpas (laukumus, skvērus, parkus, bulvārus, gājēju ielas) sabiedriskām norisēm un pielāgot tās personām ar īpašām vajadzībām.	Teritorijas plānojumu audits /platības/	Teritorijas plānojuma saistošā daļa
(13) Pilsētu – Saulkrastu, Vangažu, Salaspils, Olaines – plānojumos ieteicams izvērtēt esošo profilējošo funkciju (ražošana – Olainē, Vangažos, pētniecība – Salaspilī, atpūta – Saulkrastos), kā arī rīdzinieku “guļamistabas” funkcijas attīstības iespējas.	Saulkrastu, Vangažu, Salaspils, Olaines plānojumu analīze
(14) Prognozējama pilsētu un citu apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaita iespējamā izaugsme.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits
(15) Izvērtējams pastāvošais un potenciālais pieprasījums pēc jauniem mājokļiem un atbilstoši rezervējamas teritorijas mājokļu attīstīšanai.	Teritorijas plānojumu audits /platības/

(16) Izvērtējamas pilsētu teritoriālās attīstības iespējas un, atbilstoši analīzes rezultātiem, paredzamas teritorijas pilsētu funkciju tālākai attīstībai, vienlaikus paredzot nepieciešamo infrastruktūras tīklu attīstīšanu/rekonstrukciju/paplašināša nu.	Teritorijas plānojumu audits /kvantitatīvie rādītāji/
(17) Paredzamas teritorijas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes iedzīvotāju skaitam atbilstoša pakalpojumu un darījumu iestāžu/uzņēmumu (pirmsskolas iestādes, skolas, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un kultūras iestādes, tirdzniecības centri) izvietošanai.	Teritorijas plānojumu audits /platības/	Teritorijas plānojuma saistošā daļa
(18) Izstrādājot teritorijas plānojumu, ņemt vērā attiecīgās teritorijas kultūras mantojuma vērtības.	Teritorijas plānojumu audits
(19) Izstrādājot reģiona apdzīvoto vietu attīstību, ievērot Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās definēto minimālo kultūras pakalpojumu grozu.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu viedoklis
(20) Teritorijas plānojumos īpaša vērība veltāma pilsētu savstarpējās sasniedzamības un to sasniedzamības no apkārtnes apdzīvotajām vietām uzlabošanai, par prioritāti uzskatot sabiedriskā transporta attīstīšanu.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu viedoklis
(21) Lokālās atbalsta struktūrās ietilpstošo mazo pilsētu un lauku ciemu teritoriju plānojumos īpaša vērība veltāma funkciju savstarpējā sadalījuma un pilsētu/ciemu sadarbības izveidei, īpaši nodarbinātības, pakalpojumu, savstarpējās un citu centru sasniedzamības nodrošināšanas jautājumiem atbilstošās lokālās atbalsta struktūras ietekmes telpā.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits
(22) Ieteicams pirms atsevišķo lokālajā atbalsta struktūrā ietilpstošo centru plānojumu izstrādāšanas izstrādāt lokālās atbalsta struktūras vienotās funkcionēšanas modeli – attīstības programmu – un panākt atbilstošo pašvaldību vienošanos par sadarbību šīs programmas izpildē.	Vietējo pašvaldību attīstības dokumentu analīze, publiskie pārskati
(23) Teritoriju rezervēšana katra atbalsta centra plānojumā konkrētu funkciju vajadzībām veicama atbilstoši attīstības programmā veiktajam funkciju sadalījumam.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu salīdzinošā analīze
Ieteicams saskaņot vienas atbalsta struktūras centru plānojumu	Teritorijas plānojumu audits

izstrādāšanas laiku, panākot pēc iespējas vienlaicīgu procesa norisi.
(24) Pilsētu un lauku ciemu teritoriju plānošana veicama saskaņā ar spēkā esošo tiesību un normatīvo aktu prasībām un nenonākot pretrunā ar reģiona plānojuma priekšlikumiem.		Plānojuma tiesiskuma analīze /no 2007.g. veic reģions/
Vadlīnijas apdzīvoto vietu plānošanai Pierīgas areālā1
(1) Pierīgas areālā esošo pašvaldību plānojumos par prioritāti uzskatāma teritoriju rezervācija valsts, reģiona un Rīgas attīstībai/nepieciešamo norišu darboties spējas nodrošināšanai un zaļo teritoriju saglabāšanai.	tehniskajai infrastruktūrai (dzelzceļi, ceļi, enerģijas pārvadi, krātuves, transformēšanas punkti); - vides infrastruktūrai (ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu saimniecība u.c.); - rekreācijai, kūrortsaimniecībai un vides kvalitāti Rīgā un Pierīgā nodrošinošām dabas teritorijām (no Rīgas izejošiem radiāliem zaļajiem, atklātas neapbūvētas telpas stariem, kas veido ekoloģisko karkasu, saistot Rīgu ar Pierīgas meža joslu).	Pierīgas pašvaldību teritorijas plānojumu izvērtēšana	Ekspertu viedoklis
(2) Plānot darījumu iestāžu, ražošanas uzņēmumu izvietošanu un jaunu mājokļu būvniecību pastāvošu apdzīvoto vietu, īpaši policentriskā atbalsta karkasa pilsētu, vai vismaz citu jau agrāk apgūtu teritoriju robežās/tām piegulošās teritorijās, pēc iespējas izmantojot esošos tehniskās un vides infrastruktūras tīklus un objektus.		Pierīgas pašvaldību teritorijas plānojumu izvērtēšana	Ekspertu viedoklis
(3) Teritoriju plānojumos paredzēt pasākumus, kas:	- novērš jaunas pilsētu atlūzu apbūves – mājokļu ciematu/ciemu un atsevišķi izvietotu ražošanas ēku attīstīšanu;	Pierīgas pašvaldību teritorijas plānojumu izvērtēšana	Teritorijas plānojuma saistošā daļa
(3) Teritoriju plānojumos paredzēt pasākumus, kas:	- veicina mājokļu ciemu izpēti un tās rezultātiem atbilstošu nodrošināšanu ar tehnisko un vides infrastruktūru, pakalpojumiem un	Pierīgas pašvaldību teritorijas plānojumu izvērtēšana	Ekspertu viedoklis

	darba vietām, rekreācijas iespējām.
(4) Paredzēt pasākumus, kas nepieļauj vairāku apdzīvoto vietu apbūves saplūšanu. Īpaša uzmanība veltāma, lai novērstu vienlaidus lineāras apbūves joslu izveidošanos gar valsts galvenajiem autoceļiem.		Pierīgas pašvaldību teritorijas plānojumu izvērtēšana	Teritorijas plānojuma saistošā daļa
(5) Sezonas apdzīvoto vietu – vasarnīcu un dārzkopju ciemu – iespējas pārtapt par pastāvīgi apdzīvotām vietām izvērtēt plānošanas procesā izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Neatbalstīt šo pārtapšanu, ja detālplānojuma izstrādes rezultātā nav iespējams paredzēt un sekojoši nodrošināt vidi nepiesārņojošas, centralizētas infrastruktūras – ūdensvada, kanalizācijas, kā arī normatīviem atbilstoša platuma ielu tīkla attīstības iespējas un sociālās infrastruktūras attīstību.		Pierīgas pašvaldību teritorijas plānojumu izvērtēšana	Teritorijas plānojuma saistošā daļa
(6) Rīgas rajona pašvaldību teritorijās, īpaši tajās, kas robežojas ar Rīgas pilsētu ierobežot jaunu viensētu tipa apdzīvoto vietu veidošanos, nosakot, ka minimālā vienas viensētas platība ir 1 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes un ka mežsaimniecības zemēs jaunas viensētas nav veidojamas.		Pierīgas pašvaldību teritorijas plānojumu izvērtēšana, Teritorijas plānojuma tiesiskuma/atbilstība s/ izvērtēšana

PIELIKUMS N5.3.3.

Vadlīnijas	Piedāvātās uzraudzības rīcības
Vadlīnijas infrastruktūras plānošanai
(1) Paredzēt pasākumus, lai uzlabotu reģiona nozīmes pilsētu sasniedzamību no lauku teritorijām un lauku teritoriju sasniedzamību no Rīgas un reģiona nozīmes pilsētām, īpaši mazo pilsētu un vietējo attīstības centru sasniedzamību perifērijā.	Attīstības programmu audits
(2) Stratēģiski jauno attīstību plānot teritorijās, kas pieejamas ar sabiedrisko transportu, prioritāri tajās vietās, kas pieejamas pa dzelzceļu.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(3) Pilsētās paredzēt visefektīvāko zemes izmantošanu, nosakot atbilstošu apbūves blīvumu, intensitāti un daudzveidīgas izmantošanas iespējas, lai mazinātu pārvietošanās ar transportu nepieciešamību. Plānot labāku pilsētas teritoriju sasniedzamību, paredzot pasākumus piespiedu pārvietošanās samazināšanai un transporta līdzekļu izmantošanas vajadzību samazināšanai. Prioritāti paredzēt kājāmgājējiem un ekoloģiski tīriem satiksmes līdzekļiem – velosipēdiem un sabiedriskajam elektrotransportam.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(4) Paredzēt pasākumus un iespējas palielināt videi draudzīgu transporta un pārvietošanās veidu: sabiedriskā transporta, dzelzceļa, ūdens un velotransporta un kājāmgājēju īpatsvaru no kopējā transporta apjoma. Īpaši veicināt un nodrošināt šo videi labvēlīgo transporta veidu un kājāmgājēju attīstības iespējas transporta negatīvās ietekmes samazināšanai teritorijās, kas pakļautas augstai satiksmes intensitātei.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(5) Plānojumos paredzēt perspektīvo transporta un infrastruktūras maģistrālo trašu rezervēšanu, teritoriju rezervēšanu pārvadu un apļveida krustojumu izbūvei.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(6) Plānojumos, pēc iespējas, samazināt un savstarpēji attālināt esošos pieslēgumus, atturēties no jaunu pievadceļu pieslēgšanas tieši galvenajiem ceļiem, bet ceļu pieslēgšanā ievērot hierarhiju	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa

pievadceļš – II šķiras ceļš – I šķiras ceļš – galvenais ceļš.
(7) Plānojumos paredzēt divlīmeņa krustojumu vai apvadceļu izveidi esošo apdzīvoto vietu pieslēgšanai galvenajiem ceļiem. Prioritāri risināms Olaines un Vangažu pieslēgums atbilstoši Jelgavas un Vidzemes šosejām.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(8) Plānojumos paredzēt gājēju, velosipēdu un lauksaimniecības tehnikas pāreju izbūvi pār autoceļiem ar intensīvu satiksmes noslodzi.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(9) Plānojot perspektīvo infrastruktūru (īpaši Krimuldas, Sējas un Inčukalna pagasta teritorijā), izvērtēt perspektīvo vietējās un starptautiskās nozīmes transporta (autoceļu, dzelzceļa) novietnes, atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajām maģistrālo gāzesvadu (P>1,6MPa) un Inčukalna pazemes gāzes krātuves un tās urbumu ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(10) Apbūves attīstību plānot tādā attālumā no ceļa vai dzelzceļa, kas neprasa tehniskus risinājumus tās aizsardzībai pret auto transporta vai dzelzceļa transporta radīto troksni un izplūdes gāzēm. Paredzēt pasākumus esošās apbūves aizsardzībai no trokšņa.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(11) Plānot tranzīta kravu transporta kustības samazināšanos cauri pilsētu centriem un piejūras teritorijās.	Teritorijas plānojumu audits Valsts transporta attīstības dokumentu analīze	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(12) Paredzēt teritorijas kājāmgājējiem, pastaigu un tūrisma taku, un veloceliņu tīklu izveidi, kā arī rezervēt pietiekošas teritorijas kājāmgājējiem un veloceliņu tīklu izveidei perspektīvā.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(13) Plānojot paredzēt vietas, objektus un infrastruktūru cilvēkiem ar kustību traucējumiem, indivīdiem ratiņkrēslos un personām ar bērnu ratiņiem.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(14) Plānojot paredzēt pārejas meža dzīvniekiem un ganāmpulkiem.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa

PIELIKUMS N5.3.4.

Vadlīnijas	Piedāvātās uzraudzības rīcības
Vispārējās vadlīnijas lauku telpām un areāliem
(1) Plānot jauno attīstību laukos respektējot atbilstošās lauku teritorijas/telpas ietilpību un mērogu un saskaņā ar reģiona telpiskā plānojuma paredzēto prioritāro darbību attiecīgajā lauku telpā/areālā vai plānot tādu attīstību, kas atbalsta paredzēto darbību.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(2) Plānot jauna apdzīvojuma, ražošanas, tūrisma un atpūtas aktivitāšu attīstību pēc iespējas izmantojot esošo infrastruktūru.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(3) Plānojot viensētu pastāvēšanu zemnieku vai piemājas saimniecību statusā, kā arī to izmantošanu par pilsētu iedzīvotāju otro mājokli, noteikt, ka minimālā viensētas platība ir 1 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes un, ka mežsaimniecības zemēs jaunas viensētas nav veidojamas.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(4) Sezonas apdzīvoto vietu – vasarnīcu un dārzkopju ciemu – iespējas pārtapt par pastāvīgi apdzīvotām vietām izvērtēt plānošanas procesā izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Neatbalstīt šo pārtapšanu, ja detālplānojuma izstrādes rezultātā nav iespējams paredzēt un sekojoši nodrošināt vidi nepiesārņojošas, centralizētas infrastruktūras – ūdensvada, kanalizācijas, kā arī normatīviem atbilstoša platuma ielu tīkla attīstības iespējas un sociālās infrastruktūras attīstību.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(5) Paredzot plānošanas dokumentos attiecīgu politiku, pasākumus un nosacījumus, veicināt dabas bagātību saglabāšanu un pieaugumu un samazināt neatjaunojamo dabas resursu izmantošanu.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums
(6) Integrēt kultūrainavu plānošanā, paredzot aizsargāt un radoši attīstīt kultūrainavas. Teritorijas plānojuma ietvaros izstrādāt kultūrainavu aizsardzības un attīstības plānu, nosakot ainavas, kurām ir īpaša vēsturiskā, estētiskā un ekoloģiskā nozīme. Attīstības programmā ietvert cilvēka darbības un lauku	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums

neapsaimniekošanas rezultātā degradēto, bojāto ainavu, kurām ir īpaša vēsturiskā, estētiskā un ekoloģiskā nozīme rekultivācijas pasākumus.
(7) Lai aizsargātu ūdeni, paredzēt pasākumus virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzībai. Paredzēt pasākumus meliorācijas sistēmu uzturēšanai gan meža zemēs, gan lauksaimniecības zemēs.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa Ekspertu vērtējums
(8) Lai aizsargātu augsni, paredzēt pasākumus augsnes erozijas novēršanai un piesārņotās augsnes attīrīšanai.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa Ekspertu vērtējums
Vadlīnijas lauksaimniecības zemju areāliem
(1) Lauksaimniecības zemju areālos esošo pašvaldību plānojumos par prioritāti uzskatāma teritoriju izmantošana lauksaimniecībai, sniedzot atbalstu šai darbībai.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(2) Neplānot, bez pamatotas vajadzības, lauksaimniecības zemju transformēšanu citos zemes izmantošanas veidos.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(3) Noteikt lauksaimniecības zemes ar augstu dabisko augsnes auglību.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(4) Neapsaimniekotām, ar nezālēm, krūmāju vai mežu aizaugušām nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām un citām lauksaimniecības zemēm ar augstu dabisko augsnes auglību, paredzēt rekultivācijas pasākumus	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
Vadlīnijas lauku teritorijām ar jauktu (daudzveidīgu) mozaīkveida zemes izmantošanu un dažādu saimniecisko darbību
(1) Lauku teritorijās ar jauktu (daudzveidīgu) mozaīkveida zemes izmantošanu un dažādu saimniecisko darbību atbalstāma daudzveidīga saimnieciskā darbība. Veicināma lauku teritoriju izmantošana rekreācijai, lauku, eko, kultūras un aktīvajam tūrismam.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(2) Noteikt lauksaimniecības zemes ar augstu dabisko augsnes auglību. Neapsaimniekotām, ar nezālēm, krūmāju vai mežu aizaugušām lauksaimniecības zemēm ar augstu dabisko augsnes auglību, ja	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums

nepieciešams, paredzēt rekultivācijas pasākumus.
(3) Neparedzēt, bez pamatotas vajadzības, meža zemju transformāciju citos zemes izmantošanas veidos.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(4) Paredzēt lauku identitātes un raksturīgo īpatnību saglabāšanas nosacījumus apbūvei (ēku veidolam, jumtiem, būvniecības materiāliem, ēku krāsai u.c.,) un ieteikumus tradicionālai lauku būvniecībai un vietējo būvmateriālu izmantošanai.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
Vadlīnijas tūrisma/rekreācijas un dabas vides aizsardzības areāliem
(1) Tūrisma/rekreācijas un dabas vides areālos ietilpstošo pašvaldību teritorijas plānojumos par prioritāti uzskatāma teritoriju izmantošana tūrisma un rekreācijas iespēju attīstībai, paredzot atbalstu šai darbībai.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums
(2) Plānot ilgtspējīga tūrisma un rekreācijas un to nodrošinošas infrastruktūras attīstību, ņemot vērā vides aizsardzības prasības un aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānus.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(3) Neparedzēt tūrisma un rekreācijas attīstīšanas iespēju nodrošinošo dabas resursu samazināšanu uz dzīvojamās un ražošanas objektu apbūves rēķina.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(4) Neparedzēt, bez īpaši pamatotas vajadzības, mežu zemju transformāciju citos zemes izmantošanas veidos.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(5) Paredzēt ūdensmalu izmantošanu sabiedrības vajadzībām, saglabāt sabiedrībai piekļuvi ūdensmalām un pārvietošanās iespējas gar tām. Plānot labiekārtotu peldvietu izvietošanu un autostāvvietu izveidošanu pie tām.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(6) Paredzēt izstrādāt vietējās lauku identitātes un raksturīgo īpatnību saglabāšanas nosacījumus jaunbūvējamām vai atjaunojamām ēkām (ēku veidolam, jumtiem, būvniecības materiāliem, krāsai u.c.,), ainavai un teritoriju apsaimniekošanai, ieteikumus tradicionālai lauku būvniecībai un vietējo būvmateriālu izmantošanai.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
Vadlīnijas tūrisma un dabas aizsardzības teritorijām
(1) Plānot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, izmantošanu ilgtspējīga tūrisma attīstībai, atbilstoši izvēlētajam tūrisma profilam un šo teritoriju dabas	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums

aizsardzības noteikumiem un dabas aizsardzības plāniem.
(2) Neatbalstīt un plānos neparedzēt tādas dinamiskas darbības, kas var radīt kaitējumu videi un tūrisma attīstībai.		Teritorijas plānojumu audits
(3) Neparedzēt, bez īpaši pamatotas vajadzības, meža zemju transformāciju citos zemes izmantošanas veidos.		Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
Vadlīnijas Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas teritorijai
(1) Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas teritorijā esošo pašvaldību plānojumos par prioritāti uzskatāma Rīgas zaļā loka viengabalainības, tā ekoloģisko funkciju un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un teritoriju saglabāšana valsts, reģiona un Rīgas attīstībai nepieciešamo norišu darboties spējas nodrošināšanai tagad un nākotnē.		Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
Tostarp:	-prioritāri dabas teritoriju saglabāšanai, kas nodrošina ekoloģisko līdzsvaru un vides kvalitāti Rīgā un Pierīgā un veido reģiona ekoloģiskā karkasa pamatu; -rekreācijai, kūrortsaimniecībai nepieciešamām teritorijām; -tehniskajai infrastruktūrai (dzelzceļi, ceļi, enerģijas pārvadi, krātuves, transformēšanas punkti) nepieciešamām teritorijām; - vides infrastruktūrai (ūdensapgāde, kanalizācija u.c.) nepieciešamām teritorijām;	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(2) Plānot rekreācijas un tūrisma iespēju attīstību Rīgas iedzīvotājiem, viesiem un tuvākās apkaimes iedzīvotājiem, ņemot vērā loka ekoloģiskās funkcijas un vides		Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums

aizsardzības intereses.
(3) Neatbalstīt tādas dinamiskas un plašas darbības, kas var radīt kaitējumu videi un rekreācijas iespēju attīstībai.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums
(4) Neparedzēt meža zemju transformāciju dzīvojamai, darījumu un ražošanas apbūvei.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(5) Neparedzēt, bez pamatotas vajadzības, lauksaimniecības zemju transformēšanu citos zemes izmantošanas veidos. Tikai balstoties uz argumentētu nepieciešamību pieļaujama lauksaimniecības zemju transformācija jaunai būvniecībai.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
Vadlīnijas Rīgas jūras līča piekrastei
(1) Par prioritāti uzskatot publiskās vajadzības, paredzēt ilgtspējīga tūrisma un rekreācijas iespēju attīstību, tūrisma un rekreācijas infrastruktūras un ar tūrismu saistītas saimnieciskās darbības attīstību.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums
(2) Ņemot vērā paredzamās klimata izmaiņas, jūras līmeņa celšanos, jūras erozijas procesu attīstību un piekrastes joslas ekoloģiskās funkcijas, ja nepieciešama pilsētu un ciemu teritoriju paplašināšana, tā jāplāno virzienā uz sauszemi. Pilsētu un ciemu teritoriju paplašināšanās/izstiepšanās gar piekrasti nav pieļaujama.	Teritorijas plānojumu audits
(3) Ierobežojama izkliedētas attīstības veidošanās gar piekrasti. Jaunas būvniecības, infrastruktūras objektu u.c. un atpūtas centru plānošana piekrastes joslā ārpus esošajām apdzīvotām pieļaujama tikai tad, ja tā cieši saistīta ar esošo apbūvi un infrastruktūru vai tās funkcijas nosaka nepieciešamību atrasties piekrastē.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums
(4) Teritorijas plānojumos jāparāda jūras krasta erozijas, applūšanas un iespējamās vēja erozijas riska joslas.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(5) Ņemot vērā paredzamo jūras erozijas procesu attīstību, teritorijas plānojumos jānosaka paaugstinātā pamatkrasta erozijas riska robeža turpmākajiem 50 gadiem un perspektīvā Rīgas jūras līča krasta kāpas aizsargjoslu. Paaugstināta krasta erozijas riska joslā neparedzēt apbūves paplašināšanu un kapitālu infrastruktūras objektu ierīkošanu.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(6) Lai nodrošinātu sabiedrībai nozīmīgas infrastruktūras (ceļu,	Teritorijas plānojumu un attīstības

inženiertīklu u.c.) saglabāšanu, plānot piekrastes aizsardzības pasākumus un nozīmīgāko infrastruktūras (ceļu, inženiertīklu u.c.) objektu pārcelšanu no nenovēršamās pamatkrasta erozijas riska joslām uz iekšzemi.	programmu audits
(7) Jaunu attīstību piekrastē plānot tā, lai tā saudzīgi attiektos pret ainavu, neveidotu vizuālas barjeras.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(8) Jāparedz saglabāt un attīstīt zaļās joslas, nodrošinot, ka jaunā apbūve „nepārgriež” vienlaidus zaļās panorāmas skatu no jūras puses un ēku augstums nepārsniedz priežu galotnes.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(9) Pirms jebkura lielāka mēroga attīstības projekta vai citām izmaiņām piekrastes dabā un ainavā, izstrādāt ainavu plānojumu, ietverot sagaidāmās vizuālās ietekmes uz vidi novērtējumu.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(10) Paredzēt pārvietošanos ar privāto autotransportu atvirzīt cik vien tālu iespējams no piekrastes. Plānojot videi draudzīgāka transporta (sabiedriskais transports, velo) attīstību, ierobežot pārvietošanos ar personisko autotransportu gar piekrasti.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums
Vadlīnijas Piejūras tūrisma, rekreācijas un vides aizsardzības joslas telpai
(1) Vēja ģeneratoru attīstību plānot ar saudzīgu attieksmi pret ainavu, nepieļaujot to būvniecību tūrisma attīstībai, kā arī migrējošiem putniem svarīgās teritorijās.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(2) Paredzēt vietējās identitātes un raksturīgo īpatnību saglabāšanai nosacījumus ēku veidolam, jumtiem, būvniecības materiāliem, ēku krāsai u.c., ainavai, teritorijas izmantošanai, ieteikumus būvniecībai saskaņā ar tradicionālo vasarnīcu un piekrastes zvejniekciemu apbūvi un vietējo būvmateriālu izmantošanai.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
Vadlīnijas Piejūras urbānajai, rekreācijas un vides aizsardzības joslas telpai
(1) Saglabāt Piejūrā pilsētu, ciemu un dabas teritoriju miju un ainavu. Šajā joslā ietilpstošo pilsētu daļās un ciemos saglabāt un attīstīt „dārzu (mežu) pilsētu” raksturu.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums
(2) Lai saglabātu rekreācijas un tūrisma attīstības iespējas un dabisko ainavu, neplānot vēja ģeneratoru attīstību.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa

Speciālās vadlīnijas Rīgas/Pierīgas vienotajai rekreācijas ūdeņu sistēmas telpai
(1) Plānot sabiedrībai pieejamu, rekreācijas un tūrisma attīstībai izmantojamu Rīgas/Pierīgas vienoto ūdens sistēmu un paredzēt pasākumus rekreācijas vietu pie iekšzemes ūdeņiem sasaistei ar atpūtas vietām Rīgas jūras līča piekrastē.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums
(2) Pilsētu teritorijās paredzēt ne mazāk kā 20 m platu ūdensmalu izmantošanai publiskām vajadzībām. Paredzēt pārvietošanās iespējas gar ūdensmalām (pastaigu takas, celiņi skriešanai, skrituļošanai, velo celiņi u.c. ), kā arī pieeju tām. Nepieciešamības gadījumā risināt jautājumus par zemes īpašumu atsavināšanu vai atpirkšanu sabiedrības vajadzībām.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(3) Plānos paredzēt atpūtas uz ūdens attīstības iespējas. Plānot labiekārtotu peldvietu attīstību.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits
Speciālās vadlīnijas upju ieleju telpām
(1) Nodrošināt upju ainavekoloģisko funkciju saglabāšanu, neparedzot darbības, kas varētu tās apdraudēt. Paredzēt upju ieleju prioritāru izmantošanu rekreācijai un ilgtspējīga tūrisma attīstībai.	Teritorijas plānojumu un attīstības programmu audits	Ekspertu vērtējums
(2) Nodrošināt upju krastu pieejamību un pārvietošanās iespējas gar tiem. Aizliegt lielāku teritoriju vienlaidus nožogošanu gar upēm. Izņēmumi pieļaujami tikai valsts nozīmes infrastruktūras objektu teritorijām.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(3) Gar upēm nepieļaut vienlaidus apdzīvojuma attīstību. Neparedzēt atsevišķu jaunu dzīvojamās apbūves parcelāciju izveidi upju ielejās ārpus esošajiem ciemiem vai pilsētu robežām.	Teritorijas plānojumu audits	Teritorijas plānojumu saistošā daļa
(4) Jauno attīstību upju ielejās plānot saudzējot ainavu, lai jaunā apbūve nedegradētu ainavu ne fiziski, ne vizuāli (nebojātu skatus, neveidotu vizuālas barjeras). Kultūrainavu aizsardzības un attīstības plānos īpašu vērību veltīt ainavu renovācijas/rekonstrukcijas pasākumiem.	Teritorijas plānojumu audits	Ekspertu vērtējums

PIELIKUMS N5.3.5.

Telpas	Apdzīvoto vietu plānošana		Infrastruktūras plānošana		Atklātās telpas plānošana
	teritoriāli noteiktās	vispārīgās	teritoriāli noteiktās	vispārīgās	teritoriāli noteiktās	vispārīgās
Atsevišķas	Galvaspilsētas Rīgas teritorijas plānojumā jāizskata	Katras apdzīvotas vietas		Paredzēt pasākumus,		Sezonas apdzīvoto
pilsētas un apdzīvotas vietas	jautājumi, kas saistīti ar teritoriju rezervēšanu ārpus pilsētas administratīvajām robežām Rīgai vitāli svarīgu funkciju nodrošināšanai. Jāsniedz: - iedzīvotāju kustības prognoze;	plānojumam jāveicina dzīves vides kvalitātes paaugstināšanās (uzlabošanās) ne tikai dotajā pašvaldībā, bet visā reģiona		lai uzlabotu reģiona nozīmes pilsētu sasniedzamību no lauku teritorijām un		vietu – vasarnīcu un dārzkopju ciemu – iespējas pārtapt par pastāvīgi apdzīvotām
	- darba vietu attīstības prognoze;	teritorijā, sabalansējot vietējās un		lauku teritoriju		vietām izvērtēt
	- priekšlikumi Rīgas administratīvo robežu	reģiona attīstības intereses,		sasniedzamību no		plānošanas procesā
	mainīšanai;	ekonomikas izaugsmes un dabas		Rīgas un reģiona		izvērtējot katru
	- ūdens ņemšanas vietu platības un izvietojums,	un kultūrvides		nozīmes pilsētām,		gadījumu atsevišķi.
	ūdens piegādes objektu un pievadu izvietojums,	aizsardzības/saglabāšanas		īpaši mazo pilsētu un		Neatbalstīt šo
	atkritumu utilizācijas vietu platības un izvietojums;	prasības.		vietējo attīstības		pārtapšanu, ja
	- iespējamās kanalizācijas būvju un tīklu	Katras apdzīvotas vietas un		centru		detālplānojuma
	izvietojuma vietas;	teritorijas apdzīvojuma attīstība		sasniedzamību		izstrādes rezultātā
	prognozētais reģionā izvietojamo mājokļu skaits un	jāplāno vienlaicīgi ar tehniskās,		perifērijā.		nav iespējams
	to sadalījums pa veidiem (vienģimenes, rindu,	vides (x.xx. vienotu notekūdeņu		Stratēģiski jauno		paredzēt un sekojoši
	daudzdzīvokļu) un dažāda veida mājokļu	attīrīšanas sistēmu izbūvi jaunajai		attīstību plānot		nodrošināt vidi
	būvniecībai rezervējamās platības;	apbūvei) un sociālās		teritorijās, kas		nepiesārņojošas,
	- apsvērumi par otro mājokļu attīstību un	infrastruktūras attīstību.		pieejamas ar		centralizētas
	vietām/platībām to izvietošanai; teritorijas	Apdzīvoto vietu plānojumos		sabiedrisko		infrastruktūras –
	rīdzinieku atpūtai un rekreācijai (vajadzība pēc	dažāda veida dabas un kultūras		transportu, prioritāri		ūdensvada,
	atpūtas objektiem – sporta, fizkultūras, izpriecu,	objekti, tostarp dabas aizsardzības		tajās vietās, kas		kanalizācijas, kā arī
	atrakciju būvēm, laukumiem, parkiem, peldvietām	objekti un kultūras pieminekļi,		pieejamas pa		normatīviem
	un pludmalēm, tūristu takām, mežiem sēņošanai un	jāvērtē kā apdzīvotās vietas		dzelzceļu.		atbilstoša platuma
	ogošanai, piknikiem;	attīstības resursi, kuru sakopšanā		Pilsētās paredzēt		ielu tīkla attīstības
	- iespējamās prasības teritoriju rezervācijai	ieguldītie līdzekļi dod ne tikai		visefektīvāko zemes		iespējas un sociālās
	enerģijas (elektrības, gāzes, siltuma) pārvadiem,	tiešu, bet arī netiešu atdevi.		izmantošanu,		infrastruktūras
	transformēšanas/ražošanas/ uzglabāšanas vietām	Prognozējama pilsētu un citu		nosakot atbilstošu		attīstību.
	Republikas pilsētas Jūrmalas plānojumā ieteicams	apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaita		apbūves blīvumu,		Plānot jauno attīstību
	izvērtēt iespēju kā prioritāras attīstīt Rīgas reģiona	iespējamā izaugsme.		intensitāti un		laukos respektējot
	plānojumā paredzētās funkcijas – starptautiskas un	Ieteicams rezervēt teritorijas		daudzveidīgas		atbilstošās lauku

nacionālas nozīmes SPA kūrorts, EKO tūrisms, konferenču, semināru u.tml. organizēšana valstī un reģionā izvietotām un starptautiskām

institūcijām/organizācijām/ uzņēmumiem.

Republikas pilsētas Jūrmalas plānojumā ieteicams izvērtēt iespēju kā prioritāras attīstīt Rīgas reģiona plānojumā paredzētās funkcijas – starptautiskas un nacionālas nozīmes SPA kūrorts, EKO tūrisms, konferenču, semināru u.tml. organizēšana valstī un reģionā izvietotām un starptautiskām

institūcijām/organizācijām/ uzņēmumiem.

Jūrmalas plānojumā īpaši jāizvērtē kūrorta pamatresursi – svaigs gaiss, pludmale, kāpu josla, meži – un to ilgtspējīgas pastāvēšanas un publiskas piekļuves nodrošināšana. Šie resursi uzskatāmi par nacionālu vērtību, kuru attīstīšanā/saglabāšanā nākošajām paaudzēm ieinteresēta visa sabiedrība. Nav pieļaujama publiskās teritorijas – pludmales joslas – publiskas izmantošanas ierobežošana, kāpu joslas apbūve, mežu iznīcināšana un publiski

pieejamu meža platību pārvēršana privātās.

Reģiona nozīmes centru – Limbažu, Siguldas, Ogres, Tukuma pilsētu plānojumos ieteicams īpaši izvērtēt pilsētu ražošanas specializācijas iespējas/ virzienus, iespējas attīstīt inovatīvas

ražotnes/nozares, iespējas sadarbībai ar kaimiņu

pilsētām un lauku ciemiem, kā arī ar galvaspilsētas uzņēmumiem.

Reģiona nozīmes centru – Limbažu, Siguldas, Ogres, Tukuma pilsētu infrastruktūras (komunikācijas, sabiedriskais transports, darba

vietas u.c.) attīstība ir virzāma saikņu starp šīm pilsētu un apkārtējiem lauku apvidiem stiprināšanai, tādējādi palielinot atbalsta pilsētu “kritisko masu”, nemainot iedzīvotāju dzīves vietas.

Ieteicams rezervēt teritorijas tehnoloģisko un

biznesa parku izvietošanai, lai to darbība vietējiem uzņēmumiem atvieglotu inovatīvu ražošanas

metožu apgūšanu un noieta atrašanu

tehnoloģisko un biznesa parku izvietošanai, lai to darbība

vietējiem uzņēmumiem atvieglotu inovatīvu ražošanas metožu apgūšanu un noieta atrašanu

nacionālajā/starptautiskajā tirgū.

Ieteicams rezervēt teritorijas izglītības iestāžu attīstībai,

paredzot vietas apmācības centru, dažāda veida specializēto mācību iestāžu profesionālās izglītības

iestāžu vai augstskolu filiāļu izvietošanai.

Veicināma publiskās un kultūras dzīves aktivitāte, paredzot

mājvietas nevalstiskām organizācijām, publiskām un

privātām kultūras institūcijām, kā arī iespējas tās paplašināt un

uzlabot. Pielāgot atklātas telpas (laukumus, skvērus, parkus, bulvārus, gājēju ielas)

sabiedriskām norisēm un pielāgot tās personām ar īpašām

vajadzībām.

Izvērtējams pastāvošais un potenciālais pieprasījums pēc

jauniem mājokļiem un atbilstoši rezervējamas teritorijas mājokļu attīstīšanai.

Izvērtējamas pilsētu teritoriālās attīstības iespējas un, atbilstoši analīzes rezultātiem, paredzamas teritorijas pilsētu funkciju tālākai attīstībai, vienlaikus paredzot

nepieciešamo infrastruktūras tīklu attīstīšanu/rekonstrukciju/paplašin āšanu.

Paredzamas teritorijas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes iedzīvotāju

izmantošanas iespējas, lai mazinātu

pārvietošanās ar transportu

nepieciešamību.

Plānot labāku

pilsētas teritoriju sasniedzamību, paredzot pasākumus piespiedu

pārvietošanās samazināšanai un transporta līdzekļu izmantošanas vajadzību

samazināšanai. Prioritāti paredzēt kājāmgājējiem un ekoloģiski tīriem

satiksmes līdzekļiem

– velosipēdiem un sabiedriskajam elektrotransportam. Paredzēt pasākumus un iespējas palielināt videi draudzīgu transporta un

pārvietošanās veidu: sabiedriskā transporta, dzelzceļa, ūdens un velotransporta un

kājāmgājēju

īpatsvaru no kopējā transporta apjoma. Īpaši veicināt un nodrošināt šo videi

labvēlīgo transporta veidu un

teritorijas/telpas

ietilpību un mērogu un saskaņā ar reģiona telpiskā plānojuma paredzēto prioritāro darbību attiecīgajā lauku telpā/areālā vai plānot tādu attīstību, kas atbalsta

paredzēto darbību

Plānot jauna apdzīvojuma,

ražošanas, tūrisma un atpūtas aktivitāšu

attīstību pēc iespējas izmantojot esošo

infrastruktūru.

Plānojot viensētu pastāvēšanu zemnieku vai

piemājas saimniecību statusā, kā arī to

izmantošanu par pilsētu iedzīvotāju

otro mājokli, noteikt, ka minimālā

viensētas platība ir 1 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes un, ka

mežsaimniecības zemēs jaunas

viensētas nav veidojamas.

Paredzot plānošanas dokumentos attiecīgu politiku, pasākumus un nosacījumus,

veicināt dabas

nacionālajā/starptautiskajā tirgū.

Pilsētu – Saulkrastu, Vangažu, Salaspils, Olaines – plānojumos ieteicams izvērtēt esošo profilējošo funkciju (ražošana – Olainē, Vangažos, pētniecība

– Salaspilī, atpūta – Saulkrastos), kā arī rīdzinieku “guļamistabas” funkcijas attīstības iespējas.

Lokālās atbalsta struktūrās ietilpstošo mazo pilsētu un lauku ciemu teritoriju plānojumos īpaša vērība veltāma funkciju savstarpējā sadalījuma un

pilsētu/ciemu sadarbības izveidei, īpaši

nodarbinātības, pakalpojumu, savstarpējās un citu centru sasniedzamības nodrošināšanas jautājumiem atbilstošās lokālās atbalsta struktūras ietekmes

telpā.

Ieteicams pirms atsevišķo lokālajā atbalsta

struktūrā ietilpstošo centru plānojumu izstrādāšanas izstrādāt lokālās atbalsta struktūras vienotās

funkcionēšanas modeli – attīstības programmu – un panākt atbilstošo pašvaldību vienošanos par sadarbību šīs programmas izpildē.

Teritoriju rezervēšana katra atbalsta centra

plānojumā konkrētu funkciju vajadzībām veicama atbilstoši attīstības programmā veiktajam funkciju sadalījumam.

Ieteicams saskaņot vienas atbalsta struktūras centru plānojumu izstrādāšanas laiku, panākot pēc iespējas vienlaicīgu procesa norisi.

skaitam atbilstoša pakalpojumu un darījumu iestāžu/uzņēmumu (pirmsskolas iestādes, skolas, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un kultūras iestādes,

tirdzniecības centri) izvietošanai. Izstrādājot teritorijas plānojumu, ņemt vērā attiecīgās teritorijas kultūras mantojuma vērtības.

Izstrādājot reģiona apdzīvoto vietu attīstību, ievērot Valsts

kultūrpolitikas vadlīnijās definēto minimālo kultūras pakalpojumu grozu.

Teritorijas plānojumos īpaša vērība veltāma pilsētu

savstarpējās sasniedzamības un to sasniedzamības no apkārtnes apdzīvotajām vietām uzlabošanai, par prioritāti uzskatot sabiedriskā transporta attīstīšanu.

Pilsētu un lauku ciemu teritoriju plānošana veicama saskaņā ar spēkā esošo tiesību un normatīvo aktu prasībām un nenonākot

pretrunā ar reģiona plānojuma priekšlikumiem.

- plānot zaļo teritoriju

saglabāšanu, atkārtotu ierīkošanu un uzturēšanu sporta, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī

veicināt bērnu rotaļlaukumu iekārtošanu un uzturēšanu

publiskajos parkos un dzīvojamos kvartālos;

- plānojot veicināt ģimenēm un bērniem pieejamību kultūras, sporta un atpūtas pasākumiem;

- paredzēt vietas/teritorijas un rīcības ģimenei draudzīgas

kājāmgājēju

attīstības iespējas

transporta negatīvās ietekmes

samazināšanai teritorijās, kas

pakļautas augstai satiksmes

intensitātei.

Plānojumos paredzēt divlīmeņa krustojumu vai apvadceļu izveidi esošo apdzīvoto

vietu pieslēgšanai galvenajiem ceļiem. Prioritāri risināms Olaines un Vangažu pieslēgums atbilstoši Jelgavas un

Vidzemes šosejām. Plānojot perspektīvo infrastruktūru (īpaši Krimuldas, Sējas un Inčukalna pagasta

teritorijā), izvērtēt perspektīvo vietējās un starptautiskās nozīmes transporta (autoceļu, dzelzceļa) novietnes, atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajām

maģistrālo gāzesvadu (P>1,6MPa) un

Inčukalna pazemes gāzes krātuves un tās urbumu

ekspluatācijas un

bagātību saglabāšanu un pieaugumu un samazināt neatjaunojamo dabas resursu izmantošanu. Integrēt kultūrainavu plānošanā, paredzot aizsargāt un radoši

attīstīt kultūrainavas. Teritorijas plānojuma ietvaros izstrādāt

kultūrainavu

aizsardzības un attīstības plānu, nosakot ainavas, kurām ir īpaša

vēsturiskā, estētiskā un ekoloģiskā

nozīme. Attīstības programmā ietvert cilvēka darbības un lauku

neapsaimniekošanas rezultātā degradēto, bojāto ainavu, kurām ir īpaša vēsturiskā, estētiskā un

ekoloģiskā nozīme rekultivācijas pasākumus.

Lai aizsargātu ūdeni, paredzēt pasākumus virszemes un pazemes ūdeņu

aizsardzībai. Paredzēt pasākumus

meliorācijas sistēmu uzturēšanai gan meža zemēs, gan

lauksaimniecības

Pierīga

Pierīgas areālā esošo pašvaldību plānojumos par prioritāti uzskatāma teritoriju rezervācija valsts, reģiona un Rīgas attīstībai/nepieciešamo norišu darboties spējas nodrošināšanai un zaļo teritoriju saglabāšanai tehniskajai infrastruktūrai (dzelzceļi, ceļi, enerģijas pārvadi, krātuves, transformēšanas punkti);

- vides infrastruktūrai (ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu saimniecība u.c.);

- rekreācijai, kūrortsaimniecībai un vides kvalitāti Rīgā un Pierīgā nodrošinošām dabas teritorijām (no Rīgas izejošiem radiāliem zaļajiem, atklātas

neapbūvētas telpas stariem, kas veido ekoloģisko

karkasu, saistot Rīgu ar Pierīgas meža joslu).

Plānot darījumu iestāžu, ražošanas uzņēmumu

izvietošanu un jaunu mājokļu būvniecību pastāvošu apdzīvoto vietu, īpaši policentriskā atbalsta karkasa pilsētu, vai vismaz citu jau agrāk apgūtu teritoriju robežās/tām piegulošās teritorijās, pēc iespējas

izmantojot esošos tehniskās un vides infrastruktūras tīklus un objektus.

Teritoriju plānojumos paredzēt pasākumus, kas:

- novērš jaunas pilsētu atlūzu apbūves – mājokļu

ciematu/ciemu un atsevišķi izvietotu ražošanas ēku attīstīšanu;

- veicina mājokļu ciemu izpēti un tās rezultātiem atbilstošu nodrošināšanu ar tehnisko un vides

infrastruktūru, pakalpojumiem un darba vietām, rekreācijas iespējām.

Paredzēt pasākumus, kas nepieļauj vairāku

apdzīvoto vietu apbūves saplūšanu. Īpaša uzmanība veltāma, lai novērstu vienlaidus lineāras apbūves

joslu izveidošanos gar valsts galvenajiem autoceļiem.

Sezonas apdzīvoto vietu – vasarnīcu un dārzkopju ciemu – iespējas pārtapt par pastāvīgi apdzīvotām vietām izvērtēt plānošanas procesā izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Neatbalstīt šo pārtapšanu, ja detālplānojuma izstrādes rezultātā nav iespējams paredzēt un sekojoši nodrošināt vidi

nepiesārņojošas, centralizētas infrastruktūras – ūdensvada, kanalizācijas, kā arī normatīviem

atbilstoša platuma ielu tīkla attīstības iespējas un sociālās infrastruktūras attīstību.

Rīgas rajona pašvaldību teritorijās, īpaši tajās, kas robežojas ar Rīgas pilsētu ierobežot jaunu viensētu tipa apdzīvoto vietu veidošanos, nosakot, ka

minimālā vienas viensētas platība ir 1 ha

lauksaimniecībā izmantojamas zemes un ka

mežsaimniecības zemēs jaunas viensētas nav veidojamas.

infrastruktūras un vides

iekārtošanai (ieskaitot sabiedrisko transportu, iepirkšanās vietas, veselības aprūpes iestādes, sabiedrisko pakalpojumu

institūcijas u.c.).

Teritorijas plānojumos noteikt iespējamās plūdu līnijas.

Neparedzēt jaunu būvniecību

iespējami applūstošās teritorijās bez priekšizpētes un speciālu projektu izstrādes, kas

nepieciešamības gadījumā paredz drošu inženiertehnisko

aizsargbūvju izveidi.

Teritorijas plānojumos izvērtēt jaunas apbūves iespējamību polderos, veicot izpēti, izvērtējot vai polderu hidrotehniskais stāvoklis ir piemērots apbūvei un ņemot vērā iespējamo vides risku. Nepieciešamības gadījumā paredzēt drošu inženiertehnisko gruntsūdens līmeņa uzturēšanas sistēmu uzturēšanu vai izbūvi.

Neplānot jaunu apbūvi upju un ezeru palienēs, ūdenskrātuvju aizsargjoslās un tauvas joslās. Plānot pasākumus kultūras mantojuma pienācīgai

saglabāšanai, atjaunošanai un

izmantošanai, veicinot kultūras mantojuma ekonomiskā

potenciāla pieaugumu un tā izmantošanu, un kvalitatīvu

kultūras pakalpojumu pieejamību reģiona iedzīvotājiem

Plānot energoefektīvu un

arhitektoniski kvalitatīvu jauno būvniecību.

drošības

aizsargjoslām.

Plānot tranzīta kravu transporta kustības samazināšanos cauri pilsētu centriem un piejūras teritorijās. Plānojumos paredzēt perspektīvo transporta un infrastruktūras

maģistrālo trašu rezervēšanu,

teritoriju rezervēšanu pārvadu un apļveida krustojumu izbūvei.

Plānojumos, pēc

iespējas, samazināt un savstarpēji

attālināt esošos pieslēgumus,

atturēties no jaunu pievadceļu

pieslēgšanas tieši galvenajiem ceļiem, bet ceļu pieslēgšanā ievērot hierarhiju

pievadceļš – II šķiras ceļš – I šķiras ceļš – galvenais ceļš.

Plānojumos paredzēt gājēju, velosipēdu un lauksaimniecības

tehnikas pāreju izbūvi pār

autoceļiem ar

intensīvu satiksmes noslodzi.

Apbūves attīstību

plānot tādā attālumā

zemēs.

Lai aizsargātu augsni, paredzēt pasākumus augsnes erozijas novēršanai un piesārņotās augsnes attīrīšanai.

Plānot mežu/meža teritoriju, x.xx. pašvaldību mežu, attīstību un

apsaimniekošanu Plānot pasākumus kultūras mantojuma pienācīgai

saglabāšanai,

atjaunošanai un izmantošanai, veicinot kultūras mantojuma ekonomiskā

potenciāla

pieaugumu un tā izmantošanu, un

kvalitatīvu kultūras pakalpojumu

pieejamību reģiona iedzīvotājiem

Papildus esošajai plānošanas praksei, attīstības programmās un teritorijas

plānojumos

plānot/paredzēt

meliorācijas sistēmu attīstību un iestrādāt vietējā līmeņa rīcības stratēģijas iespējamu

Lauksaimniec

Lauksaimniecības zemju

areālos esošo pašvaldību

ības zemju areāli

Plānojot jaunas siltumapgādes sistēmas un/vai veco sistēmu to uzlabošanu, prioritāri paredzēt izmantot vietējos atjaunojamos energoresursus

Papildus esošajai plānošanas praksei, attīstības programmās un teritorijas plānojumos

integrēt/iekļaut arī nodarbinātības un iedzīvotāju veselīga dzīves

veida nodrošināšanas jautājumus Vēlams izstrādāt integrētas

pilsētu/citu apdzīvotu vietu un robežteritoriju telpiskās attīstības stratēģijas ietverot tajās vietējo pašvaldību, arī reģiona un

Latvijas pārrobežu teritorijas Veicināt reģionā hierarhiski strukturētas apdzīvojuma

sistēmas, kuras mugurkaulu veido policentrisks atbalsta

pilsētu/ciemu karkass, veidošanos, prioritāri attīstot šo pilsētu/ciemu infrastruktūru,

ierosinot daudzveidīgus projektus un piesaistot cilvēku un finanšu resursus projektu īstenošanai.

Ievērot pēctecības principu – prioritāri apdzīvojumu pilnveidot, attīstot un restrukturizējot esošās apdzīvotās vietas, kas noteiktas spēkā esošajos vietējo pašvaldību plānojumos

Īstenot ilgtspējīgas attīstības principus, plānojot:

taupīgu resursu izmantošanu: zemes - veidojot līdzsvarotu apdzīvoto vietu telpisko struktūru,

racionālus infrastruktūras un komunālos tīklus un objektus,

no ceļa vai dzelzceļa, kas neprasa tehniskus

risinājumus tās aizsardzībai pret

auto transporta vai dzelzceļa transporta radīto troksni un

izplūdes gāzēm. Paredzēt pasākumus esošās apbūves

aizsardzībai no trokšņa.

Paredzēt teritorijas kājāmgājējiem, pastaigu un tūrisma taku, un veloceliņu tīklu izveidi, kā arī rezervēt pietiekošas teritorijas

kājāmgājējiem un veloceliņu tīklu

izveidei perspektīvā. Plānojot paredzēt vietas, objektus un

infrastruktūru

cilvēkiem ar kustību traucējumiem,

indivīdiem

ratiņkrēslos un personām ar bērnu ratiņiem.

Plānojot paredzēt pārejas meža

dzīvniekiem un ganāmpulkiem.

Plānojumos paredzēt ugunsdzēsības depo

plānojumos par prioritāti uzskatāma teritoriju

izmantošana

lauksaimniecībai, sniedzot atbalstu šai darbībai

Neplānot, bez pamatotas vajadzības,

lauksaimniecības zemju transformēšanu citos zemes izmantošanas veidos

Noteikt lauksaimniecības zemes ar augstu dabisko augsnes auglību.

Neapsaimniekotām, ar nezālēm, krūmāju vai mežu aizaugušām nacionālas nozīmes

lauksaimniecības

teritorijām un citām

lauksaimniecības zemēm ar augstu dabisko augsnes auglību, paredzēt

rekultivācijas pasākumus

dabas katastrofu gadījumiem

Jaukta

mozaīkveida zemes lietojuma telpa

Lauku teritorijās ar jauktu (daudzveidīgu) mozaīkveida zemes

izmantošanu un dažādu saimniecisko darbību

atbalstāma daudzveidīga saimnieciskā darbība.

Veicināma lauku teritoriju izmantošana rekreācijai,

lauku, eko, kultūras un aktīvajam tūrismam

Noteikt lauksaimniecības zemes ar augstu dabisko augsnes auglību.

Neapsaimniekotām, ar

nezālēm, krūmāju vai

enerģijas - rosinot pāreju uz

inovatīviem, energoefektīviem apdzīvoto vietu nodrošināšanas un ražošanas uzņēmumu funkcionēšanas veidiem;

vides piesārņošanas iespēju samazināšanu: inovatīvu risinājumu un tehnoloģiju izmantošanu apbūvē, komunālajā saimniecībā un ražošanā, priekšroku dodot

nepiesārņojošiem vai

mazpiesārņojošiem transporta veidiem (kājām iešana, velosipēdi, sabiedriskais transports, īpaši

dzelzceļš).

Apdzīvotu vietu attīstībā priekšroku dot iedzīvotāju skaita un apbūves blīvuma paaugstināšanai esošajās pilsētās un ciemos. Jaunu mājokļu,

sociālo un citu pakalpojumu objektu, darba vietu attīstīšanu pēc iespējas plānot esošajās apdzīvotajās vietās, izmantojot esošo infrastruktūru un

nepilnvērtīgi izmantotas vai pamestas apbūves teritorijas,

ierobežojot neapbūvēto “zaļo”

teritoriju apgūšanu un neparedzot meža zemes transformāciju jaunai mājokļu un ražošanas objektu apbūvei.

Attīstot esošās un plānojot jaunas apdzīvotās vietas, izmantot

plānošanas paņēmienus, kas

nepieļauj/kavē vienlaidus apbūves zonu izveidi gar ceļiem, ūdenstilpju un ūdensteču krastiem un citur reģiona teritorijā.

atrašanās vietas (zemes gabala

platība 1.6 – 2.0 ha), lai nodrošinātu VUGD ierašanos ugunsgrēka, avārijas un glābšanas darbu vietā saskaņā ar normatīvajiem

aktiem. Plānojot

jaunas ielas un ceļus, paredzēt

nepieciešamās piebrauktuves un caurbrauktuves ugunsdzēsības

tehnikai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām

Plānojot jaunas siltumapgādes sistēmas un/vai veco sistēmu to

uzlabošanu, prioritāri paredzēt izmantot vietējos atjaunojamos energoresursus Mazināt trokšņa

nepatīkamo ietekmi un ietekmi uz

veselību ar atbilstošu zemes izmantošanas plānošanu un paredzot citus

aizsargpasākumus. Jaunas dzīvojamās teritorijas vai citas

trokšņu jūtīgas funkcijas neizvietot

mežu aizaugušām

lauksaimniecības zemēm ar augstu dabisko augsnes auglību, ja nepieciešams, paredzēt rekultivācijas pasākumus.

Neparedzēt, bez pamatotas vajadzības, meža zemju

transformāciju citos zemes izmantošanas veidos.

Paredzēt lauku identitātes un raksturīgo īpatnību saglabāšanas nosacījumus apbūvei (ēku veidolam,

jumtiem, būvniecības materiāliem, ēku krāsai u.c.,) un ieteikumus

tradicionālai lauku būvniecībai un vietējo būvmateriālu

izmantošanai.

Tūrisma un dabas

aizsardzības teritorijas

Tūrisma/rekreācijas un dabas vides areālos

ietilpstošo pašvaldību

teritorijas plānojumos par prioritāti uzskatāma

teritoriju izmantošana tūrisma un rekreācijas

iespēju attīstībai, paredzot atbalstu šai darbībai.

Plānot ilgtspējīga tūrisma un rekreācijas un to nodrošinošas

infrastruktūras attīstību, ņemot vērā vides

aizsardzības prasības un aizsargājamo teritoriju

dabas aizsardzības plānus.

Attīstot esošās un plānojot jaunas apdzīvotās vietas starp

apdzīvotajām vietām

plānot/saglabāt atdalošās joslas - atklātas mežu, pļavu, lauku u.c. telpas.

Ražošanas un noliktavu apbūves teritorijas izvietojamas atsevišķi

no dzīvojamām teritorijām atdalot tās ar zaļo joslu. Dzīvojamā un sabiedrisko objektu apbūve no

„A” kategorijas uzņēmumu teritorijas ārējās robežas

izvietojama normatīvo aktu

noteiktajos attālumos. Rekreāciju tai skaitā vasarnīcu un dārzkopību teritorijas nedrīkst tieši

piekļauties rūpniecisko objektu teritorijām.

Apdzīvojuma sistēmā saglabāt

līdzsvaru starp teritorijā izvietoto mājokļu, darba vietu un pieejamo pakalpojumu daudzumu un daudzveidību, regulāri izvērtējot pilsētu/ciemu ietekmes zonās esošo mājokļu, darba vietu un pieejamo pakalpojumu kopumu (t.i., īstenojot šo faktoru attīstības monitoringu).

Apdzīvojuma attīstīšanu (esošo apdzīvoto vietu augšanu, jaunu izveidi) plānot, ievērojot esošo valsts I un II šķiras ceļu un dzelzceļa līniju izvietojumu, lai radītu priekšnosacījumus intensīvai sabiedriskā transporta izmantošanai un līdz ar to arī tā attīstīšanai.

Jaunu dzīvojamo apbūvi īpaši ieteicams izvietot dzelzceļa

trokšņu zonās bez atbilstošiem trokšņa samazināšanas pasākumiem Uzmanību pievērst Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijas,

maģistrālo gāzesvadu un gāzesvadu sakaru kabeļu, gāzes regulēšanas staciju un sadales

gāzesvadu novietņu un to aizsargjoslu precīzai attēlošanai un aprakstam pašvaldību teritoriju plānojumos

Neparedzēt tūrisma un rekreācijas attīstīšanas

iespēju nodrošinošo dabas resursu samazināšanu uz dzīvojamās un ražošanas objektu apbūves rēķina. Neparedzēt, bez īpaši pamatotas vajadzības, mežu zemju

transformāciju citos zemes izmantošanas veidos.

Paredzēt ūdensmalu

izmantošanu sabiedrības vajadzībām, saglabāt sabiedrībai piekļuvi ūdensmalām un

pārvietošanās iespējas gar tām. Plānot labiekārtotu peldvietu izvietošanu un autostāvvietu izveidošanu pie tām.

Paredzēt izstrādāt vietējās lauku identitātes un raksturīgo īpatnību

saglabāšanas nosacījumus jaunbūvējamām vai

atjaunojamām ēkām (ēku veidolam, jumtiem, būvniecības materiāliem, krāsai u.c.,), ainavai un teritoriju

apsaimniekošanai,

ieteikumus tradicionālai lauku būvniecībai un

vietējo būvmateriālu izmantošanai.

Plānot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju,

izmantošanu ilgtspējīga

staciju tuvumā/dzelzceļa sasniedzamības joslā.

tūrisma attīstībai, atbilstoši izvēlētajam

tūrisma profilam un šo teritoriju dabas

aizsardzības noteikumiem un dabas aizsardzības

plāniem.

Neatbalstīt un plānos neparedzēt tādas

dinamiskas darbības, kas var radīt kaitējumu videi un tūrisma attīstībai.

Neparedzēt, bez īpaši pamatotas vajadzības, meža zemju

transformāciju citos zemes izmantošanas veidos.

Rīgas zaļā loka vides

aizsardzības un rekreācijas telpa

Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un

rekreācijas teritorijā esošo pašvaldību plānojumos par prioritāti uzskatāma

Rīgas zaļā loka

viengabalainības, tā ekoloģisko funkciju un

bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un teritoriju saglabāšana valsts,

reģiona un Rīgas attīstībai nepieciešamo norišu darboties spējas nodrošināšanai tagad un nākotnē.

-prioritāri dabas teritoriju saglabāšanai, kas nodrošina ekoloģisko

līdzsvaru un vides

kvalitāti Rīgā un Pierīgā un veido reģiona

ekoloģiskā karkasa pamatu;

-rekreācijai, kūrortsaimniecībai nepieciešamām

teritorijām;

-tehniskajai

infrastruktūrai (dzelzceļi, ceļi, enerģijas pārvadi, krātuves, transformēšanas punkti) nepieciešamām

teritorijām;

- vides infrastruktūrai (ūdensapgāde,

kanalizācija u.c.) nepieciešamām

teritorijām;

Plānot rekreācijas un

tūrisma iespēju attīstību Rīgas iedzīvotājiem,

viesiem un tuvākās apkaimes iedzīvotājiem, ņemot vērā loka

ekoloģiskās funkcijas un vides aizsardzības intereses.

Neatbalstīt tādas

dinamiskas un plašas darbības, kas var radīt kaitējumu videi un rekreācijas iespēju

attīstībai.

Neparedzēt meža zemju transformāciju

dzīvojamai, darījumu un ražošanas apbūvei.

Neparedzēt, bez pamatotas vajadzības,

lauksaimniecības zemju transformēšanu citos

zemes izmantošanas veidos. Tikai balstoties uz argumentētu

nepieciešamību pieļaujama

lauksaimniecības zemju transformācija jaunai

būvniecībai.

Piejūras urbānā,

rekreācijas un vides

aizsardzības josla

Par prioritāti uzskatot publiskās vajadzības, paredzēt ilgtspējīga

tūrisma un rekreācijas

iespēju attīstību, tūrisma un rekreācijas

infrastruktūras un ar tūrismu saistītas

saimnieciskās darbības attīstību.

Ņemot vērā paredzamās klimata izmaiņas, jūras līmeņa celšanos, jūras

erozijas procesu attīstību un piekrastes joslas

ekoloģiskās funkcijas, ja nepieciešama pilsētu un ciemu teritoriju

paplašināšana, tā jāplāno virzienā uz sauszemi.

Pilsētu un ciemu teritoriju paplašināšanās/izstiepšanā s gar piekrasti nav

pieļaujama.

Ierobežojama izkliedētas attīstības veidošanās gar piekrasti. Jaunas

būvniecības,

infrastruktūras objektu

u.c. un atpūtas centru

plānošana piekrastes joslā ārpus esošajām

apdzīvotām pieļaujama tikai tad, ja tā cieši saistīta ar esošo apbūvi un

infrastruktūru vai tās funkcijas nosaka

nepieciešamību atrasties piekrastē.

Teritorijas plānojumos jāparāda jūras krasta erozijas, applūšanas un

iespējamās vēja erozijas riska joslas.

Ņemot vērā paredzamo jūras erozijas procesu attīstību, teritorijas

plānojumos jānosaka paaugstinātā pamatkrasta erozijas riska robeža

turpmākajiem 50 gadiem un perspektīvā Rīgas jūras līča krasta kāpas

aizsargjoslu. Paaugstināta krasta erozijas riska joslā neparedzēt apbūves

paplašināšanu un kapitālu infrastruktūras objektu

ierīkošanu.

Lai nodrošinātu

sabiedrībai nozīmīgas infrastruktūras (ceļu, inženiertīklu u.c.) saglabāšanu, plānot

piekrastes aizsardzības pasākumus un

nozīmīgāko

infrastruktūras (ceļu,

inženiertīklu u.c.) objektu pārcelšanu no nenovēršamās pamatkrasta erozijas riska

joslām uz iekšzemi. Jaunu attīstību piekrastē plānot tā, lai tā saudzīgi attiektos pret ainavu, neveidotu vizuālas barjeras.

Jāparedz saglabāt un attīstīt zaļās joslas, nodrošinot, ka jaunā apbūve „nepārgriež” vienlaidus zaļās

panorāmas skatu no jūras puses un ēku augstums nepārsniedz priežu galotnes.

Pirms jebkura lielāka mēroga attīstības projekta vai citām izmaiņām

piekrastes dabā un ainavā, izstrādāt ainavu

plānojumu, ietverot sagaidāmās vizuālās ietekmes uz vidi novērtējumu.

Paredzēt pārvietošanos ar privāto autotransportu

atvirzīt cik vien tālu

iespējams no piekrastes.

Plānojot videi

draudzīgāka transporta (sabiedriskais transports, velo) attīstību, ierobežot pārvietošanos ar personisko autotransportu gar piekrasti.

Plānot tranzīta kravu transporta kustības samazināšanos cauri pilsētu centriem un

piejūras teritorijās.

Piejūras

tūrisma un vides

aizsardzības josla

Vēja ģeneratoru attīstību plānot ar saudzīgu attieksmi pret ainavu, nepieļaujot to būvniecību tūrisma attīstībai, kā arī migrējošiem putniem svarīgās teritorijās.

Paredzēt vietējās

identitātes un raksturīgo īpatnību saglabāšanai nosacījumus ēku veidolam, jumtiem, būvniecības materiāliem, ēku krāsai u.c., ainavai,

teritorijas izmantošanai, ieteikumus būvniecībai saskaņā ar tradicionālo vasarnīcu un piekrastes zvejniekciemu apbūvi un vietējo būvmateriālu

izmantošanai.

Saglabāt Piejūrā pilsētu, ciemu un dabas teritoriju miju un ainavu. Šajā joslā ietilpstošo pilsētu daļās un ciemos saglabāt un attīstīt

„dārzu (mežu) pilsētu” raksturu.

Lai saglabātu rekreācijas un tūrisma attīstības

iespējas un dabisko ainavu, neplānot vēja ģeneratoru attīstību.

Rīgas/ Pierīgas

vienotā ūdens sistēma

Plānot sabiedrībai

pieejamu, rekreācijas un tūrisma attīstībai izmantojamu

Rīgas/Pierīgas vienoto ūdens sistēmu un paredzēt pasākumus rekreācijas

vietu pie iekšzemes ūdeņiem sasaistei ar

atpūtas vietām Rīgas jūras līča piekrastē.

Pilsētu teritorijās paredzēt ne mazāk kā 20 m platu ūdensmalu izmantošanai publiskām vajadzībām.

Paredzēt pārvietošanās

iespējas gar ūdensmalām (pastaigu takas, celiņi skriešanai, skrituļošanai, velo celiņi u.c. ), kā arī pieeju tām.

Nepieciešamības gadījumā risināt

jautājumus par zemes

īpašumu atsavināšanu vai atpirkšanu sabiedrības vajadzībām.

Plānos paredzēt atpūtas uz ūdens attīstības iespējas.

Plānot labiekārtotu peldvietu attīstību.

Nodrošināt upju

ainavekoloģisko funkciju saglabāšanu, neparedzot darbības, kas varētu tās apdraudēt. Paredzēt upju ieleju prioritāru

izmantošanu rekreācijai un ilgtspējīga tūrisma attīstībai.

Nodrošināt upju krastu pieejamību un

pārvietošanās iespējas gar tiem. Aizliegt lielāku

teritoriju vienlaidus nožogošanu gar upēm. Izņēmumi pieļaujami tikai valsts nozīmes

infrastruktūras objektu teritorijām.

Gar upēm nepieļaut

vienlaidus apdzīvojuma attīstību. Neparedzēt

atsevišķu jaunu

dzīvojamās apbūves parcelāciju izveidi upju ielejās ārpus esošajiem ciemiem vai pilsētu robežām.

Jauno attīstību upju

ielejās plānot saudzējot ainavu, lai jaunā apbūve nedegradētu ainavu ne fiziski, ne vizuāli (nebojātu skatus,

neveidotu vizuālas barjeras). Kultūrainavu aizsardzības un attīstības plānos īpašu vērību veltīt ainavu

renovācijas/rekonstrukcija s pasākumiem.

PIELIKUMS N6 Rīgas reģiona attīstības un plānošanas uzraudzības sistēmas struktūra

PIELIKUMS N6.1.

ZIŅOJUMI

TABULAS, TEKSTS, ATTĒLI, GRAFIKI,

...................

DATI

IKGADĒJIE

ATTĪSTĪBAS INDIKATORU, TP UN AP IEVIEŠANAS, TEMATISKIE,

PĒTĪJUMU ATSKAITES, ANALĪTISKIE,

......................

DATU PIEDĀVĀŠANA

VALSTS INSTITŪCIJĀM, PAŠVALDĪBĀM, UZŅĒMĒJIEM,

SABIEDRĪBAI KOPUMĀ, MEDIJIEM,

...................................................

INTERNETA PORTĀLA DATU BĀZE, PUBLIKĀCIJAS,

..............................................

DATU UZKRĀŠANA

CSP, VALSTS INSTITŪCIJU DATI

/RAUNS/, PAŠVALDĪBU DATI,

PĒTĪJUMI,

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS, PLĀNI, TERITORIJU PLĀNOJUMI, PROJEKTI,

.................................................

AUTOMĀTISKI

- IZVEIDOJOT UN PIESLĒDZOTIES NOTEIKTAI SISTĒMAI,

VEICOT SPECIĀLUS PASĀKUMUS

– PĒTĪJUMUS, APTAUJAS, PĒRKOT, VEICOT APRĒĶINUS ...

PIELIKUMS N6.2.

Datu ieguve

Datu apstrāde

Apkopotie dati

Izmantošanas mērķi

Mērķgrupas

Rīcības/funkcijas

Valsts datu reģistri Pētījumi, aptaujas Pašvaldību dati

Aprēķini

Sistematizācija Unifikācija

GIS, RAUNS, pašvaldību savietojami dati

Ziņojumi, analīzes, Pārskati, ieteikumi,

Reģiona pašvaldības, RAPLM,

Valsts institūcijas, uzņēmēji

Reģionālās politikas veidošana

Projektu izstrāde Informatīva,

Izglītojoša, ....

PIELIKUMS N 6.3.

APTIPRINA DARBA UZDEVUMU, ATBILDĪGO /RPR/, FINANSĒJUMU, LAIKA GRAFIKU, NOSAKA REĢIONA

PAŠVALDĪBU IESASITI UN ATBILDĪBU

RPR AP SĒDES LĒMUMS PAR RPRAUS IZVEIDI UN IEVIEŠANU

SISTĒMAS IZSTRĀDES PASĀKUMI

ATSKAITES RPR AP PAR SASNIEGTAJIEM

REZULTĀTIEM SASKAŅĀ AR DARBA UZDEVUMU UN LAIKA GRAFIKU

DARBA PROCESS

DATI, PĀRSKATI,

ZIŅOJUMI, IETEIKUMI

...

PREZENTĒTI UN/VAI APSTIPRINĀTI RPR AP

REZULTĀTI

RPR AP LĒMUMI PAR REĢIONA ATTĪSTĪBAS VADĪŠANAS PASĀKUMIEM, X.XX., ATTĪSTĪOBAS DOKUMENTU UN TERITORIJAS PLĀNOJUMU IZSTRĀDI UN KORIĢĒŠANU

TĀLĀKĀS RĪCĪBAS

DOKUMENTUS, ZIŅOJUMUS, LĒMUMU PROJEKTUS SAGATAVO RPR ADMINISTRĀCIJA

PIELIKUMS N7

Informācijas saturs	statistikas reģioni	rajoni un republikas pilsētas	visas administratīvās teritorijas
Nacionālo kontu sistēma
IKP un kopējā pievienotā vērtība faktiskajās cenās	X	X
Teritorijas attīstības indekss		X	X
Valsts finanses, bankas un citas finanšu iestādes un naudas apgrozība
Pašvaldību pamatbudžeta izpilde pa ieņēmumu un izdevumu veidiem			X
Pašvaldību speciālā budžeta izpilde pa ieņēmumu un izdevumu veidiem			X
Samaksātie nodokļi pa veidiem		X
Aktuālie nodokļu parādi pa to veidiem		X
Demogrāfiskā statistika
Pastāvīgo iedzīvotāju skaits			X
Iedzīvotāju dabiskā kustība		X
Dabiskās kustības rādītāji grupējumos pēc dažādām sociālekonomiskajām un demogrāfiskajām pazīmēm			X
Noslēgto un šķirto laulību skaits			X
Dzīvesvietā reģistrēto un no valsts izbraukušo personu skaits			Rīga
Migrācijas rādītāji pēc dažādām sociālekonomiskajām un demogrāfiskajām pazīmēm		X
Iedzīvotāju dzimuma struktūras un vecuma struktūras aprēķini		X
Iedzīvotāju nacionālā sastāva aprēķini		X
Iedzīvotāju mirstības cēloņi		X
Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā			X
Valstī notiekošo administratīvi teritoriālo izmaiņu uzskaite un ar tām saistītie iedzīvotāju skaita izmaiņu aprēķini			X
Informācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķiniem			X
Izglītības un zinātnes statistika
Vispārizglītojošo dienas skolu darbības rādītāji	X		X
Vakarskolu darbības rādītāji	X		X
Pirmsskolas bērnu iestāžu darbības rādītāji	X		X
Augstskolu darbības rādītāji	X		X
Profesionālo izglītības iestāžu darbības rādītāji	X		X
Interešu izglītības iestāžu darbības rādītāji	X	X
Bērnu mūzikas skolu un mākslas skolu darbības rādītāji			X
Pieaugušo apmācības iestāžu darbības rādītāji			X
Zinātnisko iestāžu darbības rādītāji	X		X
Kultūras statistika
Bibliotēku darbības rādītāji	X		X
Muzeju darbības rādītāji	X		X
Teātru darbības rādītāji		X

Kino iestāžu darbības rādītāji	X		X
Kultūras namu un tautas namu darbība rādītāji	X		X
Ar tautas namiem nesaistīto māksliniecisko kolektīvu un pulciņu darbības rādītāji		X
Grāmatu, žurnālu, avīžu un citu periodisko izdevumu izdošana		X
Veselības aprūpes statistika
Veselības aprūpes iestāžu tīkls	X		X
Saslimstība ar dažādām slimībām		X
Slimnīcu darbība		X
Grūtnieču un jaundzimušo veselības aprūpe		X
Bērnu un jauniešu veselības aprūpe		X
Potēšana pret infekcijas slimībām		X
Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbs		X
Invaliditātes piešķiršana		X
Sociālās aizsardzības statistika
Valsts pensijas saņēmušo pensionāru kopskaits un sadalījums pēc saņemtās pensijas veida	X		X
Piešķirtās valsts pensijas vidējais apmērs un izmaksātās valsts pensijas vidējais apmērs, kopējie izdevumi pensijām, pensionāru sadalījums pa vecuma grupām		X
Valsts sociālie pabalsti		X
Pašvaldību sociālo pabalstu saņēmēju skaits attiecīgā mērķa grupā, izlietotā summa, pabalstu saņēmušo ģimeņu skaits	X		X
Bērnu bāreņu aprūpes centru un pašvaldību bērnu namu patversmju skaits, vietu skaits, bērnu skaits u.c.	X		X
Veco ļaužu, invalīdu un personu ar garīga rakstura traucējumiem pansionātu skaits, vietu skaits, iemītnieku skaits u.c.			X
Specializēto bērnu sociālās aprūpes centru skaits, vietu skaits, bērnu skaits			X
Profesionālās rehabilitācijas centri: vietu skaits, dalībnieku skaits u.c.		X
Mājas aprūpe	X		X
Adopcija		X
Aizbildnībā esošo bērnu skaits		X
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji		X
Sociāli apdrošināto personu skaits, x.xx. pašnodarbinātie		X
Bērnu skaits, par kuriem piešķirta piemaksa par bērnu-invalīdu pie ģimenes valsts pabalsta		X
Likumpārkāpumu un sabiedrībai nevēlamu, tiesu statistika
Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits un to atklāšana		X
Pie kriminālatbildības saukto personu skaits		X
Ugunsgrēku skaits, nodarītie materiālie zaudējumi, bojāgājušo skaits, iemesli		X
Likumpārkāpumi mežu izmantošanas un aizsardzības jomā		rajoni
Likumpārkāpumi vides un dabas aizsardzības jomā		rajoni

Ceļu satiksmes negadījumu skaits, bojā gājušo cilvēku skaits, ievainoto cilvēku skaits		X
Konstatētie un novērstie bērnu tiesību pārkāpumi		X
Reģistrēto administratīvo pārkāpumu skaits		rajoni
Uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību) reģistri
Ekonomiski aktīvo uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību) skaits			X
Jaunizveidoto un likvidēto uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību) skaits			X
Uzņēmējsabiedrību sadalījums pēc strādājošo skaita			X
Pārtikas uzņēmumu reģistrs			X
Īstermiņa statistika
Izdoto būvatļauju skaits			X
Darba statistika
Ekonomiski aktīvo, nodarbināto un nestrādājošo iedzīvotāju skaits		X
Bezdarbnieku pabalstu izmaksa – pabalstu saņēmēju skaits un pabalstu summa		X
Bezdarbnieku skaits, sastāvs un reģistrēto brīvo darba vietu skaits		X
Bezdarbnieku skaits un dzimuma sastāvs			X
Lauksaimniecības statistika
Lauksaimniecības kultūru sējumu platības, kopraža un ražība		rajoni
Lopu, putnu, kažokzvēru skaits		rajoni
Dažādu l/s produktu iepirkums		rajoni
Puķkopība (realizācija)		rajoni
Lauksaimniecības produkcijas realizācija naturālā un vērtības izteiksmē		rajoni
Lauksaimniecības tehnikas daudzums		rajoni
Minerālmēslu un organiskā mēslojuma iestrādāšana un augu aizsardzības līdzekļu lietošana		rajoni
Informācija par valsts subsīdiju saņēmušajiem	X
Valsts subsīdiju izmaksas	X
Lauku saimniecības struktūras apsekojums		rajoni
Lauksaimniecības kultūru sējumu platību prognoze	X
Lauksaimniecības kultūru kopražu prognoze	X
SUDAT kopsavilkuma dati	X
Informācija par netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm	X
Nokauto dzīvnieku skaits veterinārajā uzraudzībā esošajās kautuvēs	X
Deklarāciju par gada ražu kopsavilkums	X
Kopsavilkums un informācija par aprēķinātiem un samaksātiem nodokļiem lauksaimniecības statūtsabiedrībās	X
Xxxxx saimniecību reģistrs			X
Mežsaimniecības statistika
Meža zemju sadalījums pa koku sugām un vecuma klasēm		rajoni

Koku izciršana galvenajā cirtē u.c. cirtēs		rajoni
Meža ugunsgrēkos izdegusī platība u.c.		rajoni
Meža atjaunošana valsts mežos u.c. mežos		rajoni
Meža aizsardzības pasākumi		rajoni
Lietkoksnes iegūšana lauku saimniecībās		rajoni
Medījamo savvaļas dzīvnieku uzskaite, nomedīto dzīvnieku skaits		rajoni
Materiālo resursu un enerģētikas statistika
Siltumenerģijas ražošana un sadale, kurināmā patēriņš tās ražošanai			X
Sašķidrinātās gāzes piegāde patērētājiem		X
Kurināmā atlikums pēc stāvokļa uz 1.oktobri		X
Investīciju un būvniecības statistika
Pamatlīdzekļu iegāde un citas nefinanšu investīcijas		X
Izdoto būvatļauju skaits			X
Tirdzniecības statistika
Mazumtirdzniecības veikalu, stendu un kiosku skaits			X
Transporta statistika
Autotransporta līdzekļu skaits, to skaitā privātpersonu transportlīdzekļi		rajoni
Valsts autoceļu garums		rajoni
Pagastu autoceļu garums		rajoni
Pilsētu ielu garums		pilsētas
Mežu autoceļu garums		rajoni
Tramvaju un trolejbusu līniju garums		pilsētas
Dzelzceļa pasažieru staciju un pieturas punktu skaits		X
Kravu pārvadājumi autotransportā	X
Pasažieru pārvadājumi, pasažieru apgrozība pilsētu elektrotransportā, pilsētu elektrotransporta vagonu nobraukums		pilsētas
Nosūtītās un saņemtās kravas			ostas
Ar pasažieru kuģiem un prāmjiem iebraukušie un izbraukušie pasažieri			ostas
Kuģu satiksme ostās			ostas
V A/S “Latvijas pasts” pasta iestāžu un pastnieku skaits		rajoni
Investīcijas ostas infrastruktūrā			ostas
Tūrisma statistika
Tūrisma firmu darbība		Rīga
Viesnīcu, moteļu, viesu māju, kūrortviesnīcu, kempingu u.c. tūristu mītņu skaits u.c.	X		X
Lauku tūrisms	X
Nekustamā īpašuma statistika
Nekustamajā īpašumā esošo zemju, ēku un būvju, dzīvokļu īpašumu skaits un platības, īpašnieks vai vadītājs, lietošanas mērķis, kadastrālā vērtība			X
Dzīvojamā fonda apsaimniekošana			X
Dzīvojamā fonda atjaunošana un apsaimniekošana		X
Dienesta viesnīcu darbība			X

Pašvaldību palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā			pilsētas, pagasti, novadi
Zemes sadalījums pēc zemes lietošanas veidiem un īpašniekiem			pilsētas, pagasti, novadi
Pilsētu zemju platības			pilsētas
Darījumi ar nekustamo īpašumu			pilsētas
Nekustamo īpašumu privatizācijas gaita Latvijā		X
Vides aizsardzības statistika
Gaisa piesārņojums no stacionāriem izmešu avotiem		X
Ūdens lietošanas rādītāji		X
Kanalizācijas saimniecība			X
Izdevumi vides aizsardzībai		X
Radioaktīvās vielas, kodolmateriāli un citi jonizējošā strāvojuma avoti		X
Bīstamie atkritumi		X
Sadzīves atkritumi		X
Vides veselības novērojumu rādītāji		X
Informācijas sabiedrības procesu statistika
Izglītības iestāžu nodrošinātība ar datortehniku, interneta pieslēgumu		X
Mājsaimniecību nodrošinātība ar informācijas un sakaru līdzekļiem	X	pilsētas un lauki
Publiskā telekomunikāciju tīkla kopējais telefona abonentu līniju skaits	pilsētas un lauki	X
Mobilā telefona bāzes staciju skaits		rajoni
Televīzijas staciju un raidītāju skaits		rajoni
Sauszemes fiksētā dienesta radiostacijas		X
Mobilās un pārnēsājamās radiostacijas		X
Stacionārās radiostacijas		X
Gaisakuģu stacijas		X
Kuģu stacijas radio atļaujas		X
Satelītu zemes stacijas		X
Televīzijas un radio studiju darbība		X

PIELIKUMS N8

Rādītāji sadalīti 3 veidu informācijas grupās:

Tiešā – bez papildus aprēķināšanas, Sintezētā – aritmētiski aprēķināta,

Sintezētā – aprēķināta izmantojot kādu no speciālajām metodēm.

Savukārt aile "Avots" norāda uz informācijas pirmavotu. Gadījumos, kad tā nav aizpildīta, tas norāda uz šāda veida informācijas nepieejamību tiešā ceļā, bet no plānošanas viedokļa tā ir nepieciešama. Tā ir Centrālās Statistikas pārvaldes informācija. Šādu rādītāju lielā daudzuma dēļ nav tehniski iespējams precīzi norādīt katra rādītāja pirmavotu, tāpēc darbā pēc iespējas tika izmantotas atsauces uz "neordināriem" rādītājiem. Šādu rādītāju grupas gadījumā atsauce norādīta nodaļas jeb apakšnodaļas sākumā. Sadaļā "Nepieciešamie plānošanas līmeņi" tiek norādīti vēlamie plānošanas līmeņi, kur var izmantot doto rādītāju. Gadījumos, kad rādītājs ir nepieciešams, bet nav pieejams attiecīgajā pakāpē, tas tiek izdalīts ar Italic stila burtiem Sadaļā "Raksturojums" tiek doti nepieciešamie paskaidrojumi par dotā indikatora izmantošanu. Viena gada rādītāji ilustrē situāciju dotajā laika sprīdī. Tāpēc, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par tendencēm, nepieciešams apskatīt rādītājus dinamikā. Jo garāks laika intervāls, jo objektīvāka teritorijas attīstības aina. Šobrīd kā optimālo laika intervālu var pieņemt 5 gadus. Tas ļaus pietiekoši objektīvi novērtēt situāciju. Kā minimālais intervāls atbilst 3 gadiem , kas sakrīt ar jebkuras darbības vispārpieņemto attīstības ciklu. Tāpēc tabulā nav visiem rādītājiem norādīts laika intervāls. Jo lielāka teritorija, jo mazāk objektīvi rādītāja vidējā vērtība norāda patieso situāciju. Tāpēc, lai novērtētu teritorijas situācijas jeb notiekošo procesu neviennozīmīgu, apkopotas rādītāju triju lielumu klastergrupas: minimālās, vidējās un maksimālās. Šādi var novērtēt neviendabīguma pakāpi un objektīvi novērtēt konkrēto teritoriju jeb teritoriālo grupu.

#	Saīsinājumi	Atšifrējums

1.	CSP	Latvijas Republikas Centrāla Statistikas Pārvalde
2.	VZD	Valsts Zemes Dienests
3.	NVD	Nodarbinātības valsts dienests
4.	UR	LR Uzņēmumu reģistrs
5.	LZKC	Latvijas zemes kadastra centrs
6.	ES	Eiropas Savienība
7.	EM	Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija
8.	D	Direkcija
9.	SM	LR Satiksmes ministrija
10.	XXX	Xxxxxxxxxxxxxxx izmantojama zeme
11.	ID	Valsts Ieņēmumu dienests
12.	ICI	Iepirkumu cenu indekss
13.	NKP	Iekšzemes kopprodukts

Rīgas reģiona attīstība ir iedomājama tikai dabas vides, sociālās vides, un tautsaimniecības
ilgtspējīgas attīstības apstākļos.

iedzīvotājiem ar ļoti zemu vai arī ļoti augstu ienākumu līmeni.

- Apbūve sāk izplesties aiz Rīgas pilsētas robežām.
Pierīgā, īpaši lidostas apkaimē un gar
automaģistrālēm, pieaug būvniecības apjomi un
veidojas jaunas ražošanas un privātmāju apbūves teritorijas.

- Rīgas pilsēta savai attīstībai izmanto arvien vairāk lauku pamatresursu, vispirms zemi un cilvēkus.

- Aug atšķirīgu izaugsmes priekšnosacījumu radītā plaisa starp pilsētu un lauku,
Rīgas un mazpilsētu, Rīgai tuvo un attālināto pagastu ekonomiskās un sociālās attīstības tempiem.

- Darba vietas koncentrējas Rīgā, tās tuvumā esošās pilsētas un citas apdzīvotas
vietas arvien vairāk pārvēršas par Rīgas “guļamistabām,” radot izteiktu svārstmigrāciju

7. uzdevums. Saglabāt un aizsargāt vērtīgās dabas teritorijas

8. Augstas kvalitātes veselīga dzīves vide
1. uzdevums. Reģiona ilgtspējīga attīstības politikas veidošana un plānošana.
2. uzdevums. Daudzcentru apdzīvojuma struktūras attīstīšana reģionā.
3. uzdevums. Vērtīgu pilsētu un lauku kultūrainavu un dabas resursu saglabāšana, aizsardzība un attīstīšana.
4. uzdevums. Pievilcīgas dzīvojamās vides un mājokļu attīstība.
5. uzdevums. Veselīgas dzīves vides veidošana.
6.uzdevums. Vērtīgu pilsētu un lauku kultūrainavu un dabas resursu un vērtīgo dabas teritoriju saglabāšana,
aizsardzība un attīstīšana

Sadarbība un
attīstība Baltijas jūras reģionā –
vienā no Eiropas potenciālajiem
visstraujākās attīstības areāliem
21.gs.sākumā.

Rīgas reģiona ilgtspējīga attīstība ir būtiski atkarīga no telpiski līdzsvarota – policentriski augoša apdzīvojuma attīstības un spēcīga mazo pilsētu
tīkla, lai nodrošinātu dzīves vides pilnveidošanu,
ekonomikas dažādošanu gan pilsētās, gan laukos un darba vietas iedzīvotājiem visā reģiona
iekšējā telpā.

Sadarbība un
attīstība Baltijas Paletes reģiona ietvaros – ar Stokholmas, Helsinku, St.Pēterburgas, Tallinas pilsētām un to reģioniem, palielinot tajā savu lomu un
ietekmi, bet īpaši stiprinot sadarbību ar Stokholmas-
Xxxxxx reģionu,

Rīgas reģiona ilgtspējīga attīstība ir virzāma
tādējādi, lai
tautsaimniecības pieaugums, dabas un
kultūrvēsturisko vērtību izmantošana notiek respektējot nākamo paaudžu intereses.