SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJĀ KRASTA KĀPU AIZSARGJOSLĀ (DDZK)
3.DAĻA. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOSACĪJUM
IIII
1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI.
1. Šie teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi (turpmāk tekstā – apbūves nosacījumi) darbojas kā Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu detalizācija detālplānojuma teritorijai – zemesgabalam Jūrmalā, Xxxx xxxx 000, detalizējot Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma sadaļā „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” noteiktās prasības detālplānojuma teritorijai.
2. Visai detālplānojuma teritorijai ievērojami ar 11.10.2012. Saistošajiem noteikumiem Nr.42 apstiprinātie Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, izņemot šī detālplānojuma apbūves nosacījumos precizētos un detalizētos atsevišķos izmantošanu nosacījumus.
3. Vietējā pašvaldība detālplānojumu apstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu, attiecinot to uz zemes vienību, un tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad paziņojums par detālplānojuma apstiprināšanu publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
4. Detālplānojumu var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt administratīvajā tiesā mēneša laikā pēc tam, kad ir publicēts paziņojums par detālplānojuma apstiprināšanu, un neatkarīgi no tā, vai detālplānojumā norādīta tā pārsūdzēšanas kārtība un termiņš.
5. Līdz pārsūdzēšanas termiņa beigām, kā arī detālplānojuma darbības apturēšanas gadījumā vietējā pašvaldība nav tiesīga pieņemt ar detālplānojuma īstenošanu saistītus lēmumus.
6. Detālplānojums ir spēkā visu īpašuma izmantošanas un būvniecības laiku, neatkarīgi no īpašnieku maiņas, līdz to atceļ vai atzīst par spēku zaudējušu. Detālplānojums zaudē spēku arī tad, ja ir beidzies termiņš, kurā bija jāuzsāk tā īstenošana, un gada laikā pēc šā termiņa izbeigšanās tas nav pagarināts.
2. LIETOTIE TERMINI.
7. Apbūves blīvums – zemes vienības vai tās daļas visu virszemes būvju apbūves laukumu attiecība pret zemes vienības vai tās daļas platību, kurā konkrētā apbūve atļauta, izteikta procentos.
8. Apbūves intensitāte - būves virszemes stāvu kopplatības summas attiecība pret zemes vienības platību, izteikta procentos.
9. Apbūves laukums - virszemes būves visa ārējā perimetra projekcija uz zemes. Tajā ietilpst būves ārsienu ārējās virsmas projekcija, ietverot arī uz kolonnām izvietotas būves daļas, laukumu zem caurbrauktuvēm, laukumu zem lieveņiem, nojumēm, terasēm, ārējām kāpnēm, kā arī jebkuras par 1.3 m lielākas virszemes būves pārkares projekcijas laukumu uz zemes.
10. Atļautā izmantošana – detālplānojumā noteiktā saimnieciskā darbība un ar to saistītā apbūve. Atļauto izmantošanu raksturo ekonomiskās darbības veidi, būvju klasifikācija, zemes lietošanas veidi.
11. Apbūves līnija – līnija, kas nosaka ēkas minimālo attālumu no zemesgabala robežas, sākot no kuras tās drīkst izvietot.
12. Brīvā zaļā teritorija - zemes vienības neapbūvētā platība, kurā neietilpst platības, ko aizņem gan virszemes, gan pazemes būves, ka arī autostāvvietu un piebraucamo ceļu platības. To raksturo brīvās zaļās teritorijas attiecība pret zemes vienības kopējo platību, izteikta procentos.
13. Būves augstums – vertikālais attālums pie būves sienas vai konstrukcijas pamata no vidējā zemes līmeņa būves ielas pusē līdz tās augstākajam punktam.
14. Būvlaide - līnija, kas nosaka minimālo attālumu no ielas sarkanās līnijas vai citas šajos noteikumos minētas atskaites vietas, piemēram, Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā ievēro kāpu būvlaidi.
15. Cokola stāvs – ēkas puspagraba stāvs (vai tā daļa), kura pārseguma augšējā atzīme atrodas vismaz 1m virs zemes līmeņa, bet grīda atrodas zem zemes līmeņa.
16. Jumta stāvs - savietotā (plakanā) jumta līmenī izbūvētas telpas, kurām ir izeja uz jumta terasi vai staigājumu jumtu, un kuru platība nepārsniedz 66% no zem tā esošā stāva platības.
17. Jumta izbūve - telpas, kas izbūvētas ēkā ar slīpo jumtu virs tās augšējā stāva. Kā jumta izbūvi klasificē telpas, kuru platība nepārsniedz 66% no iepriekšējā stāva platības. Telpas platībā ieskaita to daļu, kurā griestu augstums ir vismaz 1,6 m.
18. Pagrabstāvs – zem ēkas vai būves pirmā stāva izbūvēta telpa (vai tās daļa), kuras pārseguma augšējā atzīme atrodas mazāk kā 1m virs zemes līmeņa.
19. Pazemes būve – būve, kurai nav virszemes stāvu un kuras jumta augstākais punkts atrodas mazāk kā 1m virs zemes līmeņa
20. Palīgizmantošana – izmantošana (tostarp, būve), kas nepieciešama atļautās izmantošanas veikšanai, apkalpošanai un uzturēšanai.
21. Stāva augstums - attālums starp divu savstarpēji tuvāko ēkas starpstāvu pārsegumu augšējām virsmām.
22. Stāva platība - ēkas viena stāva grīdas laukuma, ko ierobežo ēkas ārsienas vai nesošo konstrukciju ārējas virsmas, platība, izņemot jumta stāvu. Jumta stāva un jumta izbūves stāva platību aprēķina telpas laukumam, kurā griestu augstums ir vismaz 1.6m.
23. Stāvu kopplatība (apbūves parametru aprēķinam) - būves visu virszemes stāvu, ieskaitot cokola stāvu, jumta stāvu vai jumta izbūvi, platību summa.
24. Stāvu skaits - ēkas visu virszemes stāvu skaits, ietverot cokola stāvu un jumta stāvu vai jumta izbūvi. Jumta izbūvi stāvu skaita aprēķinā definē kā pusstāvu (0,5 stāvi). Ja ēkas daļām ir dažāds stāvu skaits vai ēka izvietota mainīga reljefa zemes vienībā, ēkas augstumu un stāvu skaitu nosaka atbilstoši lielākajam augstumam un stāvu skaitam.
3. TERITORIJAS ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA
SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJĀ KRASTA KĀPU AIZSARGJOSLĀ (DDZK)
25. Savrupmāju apbūves teritorija krasta kāpu aizsargjoslā noteikta pašreiz jau apbūvētājā krasta kāpas daļā. Prasībās šo teritoriju izmantošanai īpaša uzmanība vērsta uz saudzīgu attieksmi pret pilsētas saglabātajām dabas vērtībām un kultūras mantojumu: reljefu, zemsedzi, kāpu priedēm, tradicionālo apbūvi un vēsturisko plānojuma struktūru.
2d. Atļautā izmantošana:
26.1. Savrupmāja.
26.2. Palīgizmantošana:
26.2.1. Dzīvojamo māju palīgēkas:
26.2.1.1. pirts;
26.2.1.2. garāža;
26.2.1.3. nojume;
26.2.1.4. siltumnīca, ziemas dārzs;
26.2.1.5. šķūnis (ēka dārza inventāra, sadzīves priekšmetu, u.c. materiālu mājsaimniecības vajadzībām glabāšanai);
26.2.1.6. stāvvieta;
26.2.1.7. sarga ēka.
27. Apbūves rādītāji:
27.1. Maksimālais apbūves blīvums – 12%;
27.2. Maksimālā apbūves intensitāte – 31%;
27.3. Minimālā brīvā (zaļā) teritorija – 63%.
27.4. Maksimālais ēkas augstums 12m, 2,5 stāvi.
28. Būvju izvietojums zemes vienībā:
28.1. Ievērot detālplānojumā noteikto būvlaidi no Kāpu ielas un Tālivalža ielas sarkanās līnijas;
28.2. Ievērot detālplānojumā noteikto Rīgas jūras līča piekrastes būvlaidi;
28.3. Ievērot detālplānojumā noteikto apbūves līniju;
28.4. Attālumi starp ēkām:
28.4.1. Attālumi starp ēkām jānosaka saskaņā ar insolācijas, apgaismojuma un ugunsdrošības prasībām. Nosakot ugunsdrošības attālumus no būvēm līdz blakus esošo zemesgabalu robežām, jāievēro LBN 201- 10 „Būvju ugunsdrošība” prasības;
28.4.2. Attālumus starp būvēm vienā zemesgabalā nosaka saskaņā ar LBN 201- 10 „Būvju ugunsdrošība” prasībām, ņemot vērā būvju apbūves laukumu un izmantošanas veidu.
29. Autostāvvietas.
29.1. Savrupmāju apbūvē katrai mājsaimniecībai pastāvīgo autostāvvietu skaits – 2.
30. Žogi:
30.1. Žoga līnija pa zemesgabalu juridiskām robežām.
30.2. Kāpu ielas posmā starp Tālivalža ielu un Rūsiņa ielu pa vēsturiski iedibināto žoga līniju - pa zemesgabala robežu.
30.3. Žogu izbūvē tā, lai žogu vārtu atvērums netraucētu gājēju un transporta kustību, ja nepieciešams žogā veidojot „kabatu” priekšlaukuma izbūvei.
30.4. Žogu augstums un caurredzamība:
30.4.1. žoga maksimālais augstums uz zemes vienības robežas ar publisko ārtelpu ir 1,6 m, bet žoga minimālā caurredzamība - 40% (starp stabiem), skatā perpendikulāri pret žoga plakni. Ja žoga caurredzamība pārsniedz 90%, pieļaujama žoga paaugstināšana līdz 1,8 m;
30.4.2. uz zemes vienības robežas ar citu privātu zemes vienību atļauts būvēt līdz 1.8m augstu žogu. Žogs drīkst būt arī blīvs (necaurredzams);
30.4.3. žoga augstums nosakāms pieņemot par 0.00 līmeni esošo vai plānoto ietves (zemes) līmeni ielas pusē. Žogu "sadures" vietās gruntsgabalu robežpunktos iekškvartālā žoga
0.00 atzīme jānosaka kaimiņiem savstarpēji vienojoties;
30.4.4. žoga cokola augstums nedrīkst pārsniegt 50 cm.
30.5. Žogam jābūt stilistiski saskaņotam ar ēkas arhitektūru.
30.6. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā žogu dizainu veido attiecīgajā rajonā (pilsētas daļā) raksturīgajā vēsturiskajā stilā;
31. Citi noteikumi.
31.1. Piekļūšana zemes vienībai no Tālivalža ielas.
31.2. Būves augstuma aprēķinā neietver arhitektoniskus akcentus – torņus, kupolus, laternas, skulpturālus dekorus vai citus būves arhitektoniskajam veidolam nozīmīgus kompozicionālos elementus, kas izvirzās virs jumta pamatapjoma un eksponējas būves siluetā.
31.3. Būves maksimālā augstuma ierobežojumi neattiecas uz tehniskām iekārtām, skursteņiem, skatu torņiem, glābšanas torņiem un līdzīgiem objektiem. To augstumu nosaka būvprojekta sastāvā.
31.4. Ja ēkas daļām ir dažāds stāvu skaits vai ēka izvietota mainīga reljefa zemes vienībā, ēkas augstumu un stāvu skaitu nosaka atbilstoši lielākajam augstumam un stāvu skaitam.
31.5. Būves augstumu nosaka atbilstoši būves augstākajam punktam no zemes, to mērot ielai tuvākajā pusē.
31.6. Būvprojektā jārisina nepieciešamie labiekārtošanas jautājumi. Mazo arhitektūras formu risinājumam jābūt saskaņotam ar ēku apjomu un stilistiku. Ceļu un celiņu iesegumā pielietot akmens bruģa un dabīga akmens materiāla iesegumus.
31.7. Mazo arhitektūras formu un citu labiekārtošanas elementu izvietojumu nosaka teritorijas labiekārtošanas projektā, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veidojot harmoniski iekļaujoties apkārtēja vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku un būvju arhitektonisko stilu un noformējumu.
31.8. Teritorijas labiekārtojuma projektā paredzēt vietu atkritumu konteineru novietošanai.
31.9. Detālplānojuma teritorijā neparedzēt pazemes būves.
32. Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība.
32.1. Veicot būvniecību vai citu saimniecisko darbību zemes vienībā, maksimāli saglabā augsnes virskārtu un reljefu. Augsnes virskārtu pēc būvniecības pabeigšanas atjauno.
32.2. Zemes līmeņa paaugstināšanu vairāk par 30 cm saskaņo ar Jūrmalas pilsētas domi.
32.3. Meža zemes teritorijā:
32.3.1. saglabāt dabisko reljefu;
32.3.2. neplānot zemes uzbēršanu vairāk par 10 cm priežu sakņu rajonā;
32.3.3. saglabāt esošo meža zemsedzi;
32.3.4. neparedzēt kultivēta mauriņa veidošanu meža zemē ap priedēm.
32.3.5. neplānot būves un bruģētus celiņus meža zemē.
32.4. Īpaši aizsargājama biotopa "Mežainas piejūras kāpas" (kods 2180) aizsardzības pasākumi būvniecības laikā:
32.4.1. biotopa teritorijā neierīkot būvlaukumu, to norobežojot ar pagaidu žogu būvniecības laikā;
32.4.2. nepieļaut būvtehnikas pārvietošanos biotopa teritorijā;
32.4.3. neveidot būvmateriālu novietnes, atbērtnes un neizvietot citus ar būvniecību saistītus objektus (piemēram, konteinerus, sarga māju, pagaidu tualetes u.tml.) biotopa teritorijā;
32.4.4. nepieļaut nogruvumu veidošanos būvniecības procesa laikā, nepieciešamības gadījumā stiprinot būvbedri ar pagaidu atbalstsienām.
32.4.5. aizsardzības pasākumus paredzēt un plānot darbu organizācijas plānā, izstrādājot būvprojektu.
5. AIZSARGJOSLAS UN APGRŪTINĀJUMI.
Aizsargjoslas noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu un aizsargjoslu noteikšanas metodikām (esošās aizsargjoslas parādītas grafiski, bet plānotās – grafiski nosakāmas izstrādājot inženierapgādes tehniskos projektus un izpildshēmas). Detālplānojumā aizsargjoslas noteiktas ar mēroga precizitāti 1:500.
33. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas:
33.1. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla:
33.1.1. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības josla - visa detālplānojuma teritorija;
33.1.2. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija – visa detālplānojuma teritorija;
33.1.3. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Vaivaru – Asaru – Mellužu – Pumpuru
- Jaundubultu vasarnīcu rajoni” (valsts aizsardzības numurs 6092) teritorija - visa detālplānojuma teritorija;
33.1.4. Rīgas jūras līča piekrastes būvlaide – būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā.
34. Ekspluatācijas aizsargjoslas.
34.1. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem:
34.1.1. Kāpu ielas un Tālivalža ielas sarkanās līnijas noteiktas saskaņā ar detālplānojuma grafisko daļu.
34.2. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem:
34.2.1. gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeļu kanalizācijas caurules ārējās malas;
34.2.2. gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkano līniju robežās un tuvāk par 1 metru no sarkanās līnijas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanajai līnijai;
34.2.3. gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ēkas vai būves pamatiem;
34.2.4. gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanās līnijas robežās un tuvāk par 1 metru gan no sarkanās līnijas, gan no ēkas vai būves pamatiem, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz sarkanajai līnijai vai ēkas vai būves pamatiem (atkarībā no tā, kas atrodas tuvāk);
34.2.5. gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass;
34.3. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem:
34.3.1. gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 2,5 metru attālumā no līnijas ass;
34.3.2. gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass;
34.3.3. ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem, transformatoru apakšstacijām - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.
34.4. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem:
34.4.1. gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam – 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;
34.4.2. gar pašteces kanalizācijas vadiem – 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas.
34.5. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzes apgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm:
34.5.1. gar gāzesvadiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass, gāzesvadam ar spiedienu līdz 0.4 megapaskāliem
– 1 metra attālumā;
34.5.2. ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem – 1 metra attālumā.
35. Aprobežojumi aizsargjoslās.
35.1. Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka normatīvie akti, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.
35.2. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus aizsargjoslās nosaka Aizsargjoslu likums. Īpašuma tiesību aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala, ierakstāmi zemesgrāmatā likumā noteiktajā kārtībā.
35.3. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole veicama Aizsargjoslu likumā noteiktajā kārtībā.
3d. Aizsargjoslu pārklāšanās.
36.1. Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo ieinteresētajām institūcijām.
d. ZEMESGABALA LIETOŠANAS MĒRĶIS.
37. Zemesgabala Jūrmalā, Xxxx xxxx 000 lietošanas mērķis ir 0601 - individuālo dzīvojamo māju apbūve.
7. DETĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA.
38. Detālplānojums stājas spēkā ar dienu, kad paziņojums par detālplānojuma apstiprināšanu publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
39. Detālplānojumu īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp vietējo pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju.