Kurzemes plānošanas reģiona specializācijas iespējas


Kurzemes plānošanas reģiona specializācijas iespējas


Pētījums


Iepirkuma identifikācijas nr: KPR 2014/11/ NFI-002 Līguma nr: 7-5/NFI-002/02 19.06.2014



Pasūtītājs

Kurzemes plānošanas reģions Xxxxx xxxx 00, Xxxxxx, XX0000

Reģ. nr. 90002183562

Izpildītājs

Personu apvienība SIA „Xxxxxx Xxxxxx konsultācijas“ un SIA „Civitta Latvija“

Pētījuma izstrādes vadītājs

Xxxxxxx Xxxxxx

Autoru grupa

Xxxxx Xxxxxxxx

Xxxxx Xxxxxxx

Pētījums izstrādāts Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gadam finansētā projekta Nr. 4.3- 24/NFI/INP-002/002 „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana“ ietvaros


Rīga, 2014


Satura radītājs

Izmantotie saīsinājumi 3

Ievads 4

Secinājumi un ieteikumi 5

1. Secinājumi 5

2. Ieteikumi specializācijai nozaru un teritoriju griezumā 6

3. Ieteikumi rīcībām reģiona griezumā 10

4. Ieteikumi Kurzemes plānošanas reģiona uzdevumiem 11

5. Ieteikumi KPR ekonomikas un inovāciju vides indikatoriem 12

Metodoloģija 13

6. Pētnieciskā daļa 13

7. Ieteikumu izstrāde 16

Kvantitatīvo datu analīze 17

8. Ekonomiskās situācijas novērtējums - nozaru salīdzinošās priekšrocības 17

9. Resursu priekšrocības 27

10. Inovācijas infrastruktūras priekšrocības 37

11. Pašvaldību noteiktās specializācijas 42

Kvalitatīvo datu analīze 46

12. Pirmās idejuTalkas rezultāti 46

13. Otrās idejuTalkas rezultāti 48

Izmantoto avotu saraksts 52

Pielikumi 53

Izmantotie saīsinājumi


CSP

Centrālā statistikas pārvalde

DAP

Dabas aizsardzības pārvalde

IZM

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

KPR

Kurzemes plānošanas reģions

LIAA

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

RCA

Revealed Comparative Advantage – salīdzinošo priekšrocību indekss

nRCA

Salīdzinošo priekšrocību rādītājs nodarbinātības jomā

pvRCA

Salīdzinošo priekšrocību rādītājs pievienotās vērtības radīšanas jomā

uRCA

Salīdzinošo priekšrocību rādītājs uzņēmējdarbības jomā


Ievads

Pētījums „Kurzemes plānošanas reģiona specializācijas iespējas” izstrādāts 2014. gada augustā EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” (Nr.4.3-24/NFI/INP-002) ietvaros. Tā mērķis ir veikt ieguldījumu plānoto Kurzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un attīstības programmas 2015.-2020. gadam dokumentu izstrādē, izstrādājot ieteikumus reģiona ilgtermiņa specializācijas virzieniem.

Pētījums sastāv no pētnieciskās daļas, kurā nosauktas šī brīža konkurētspējīgākās nozares reģionā un analizēti reģionā esošie resursi. Ieteikumu sadaļā iekļauti septiņi reģiona ilgtermiņa specializācijas virzieni, kas izvēlēti, pamatojoties uz pētnieciskajā daļā iegūtajiem rezultātiem par nozaru pašreizējām salīdzinošajām priekšrocībām, reģiona resursu un inovācijas infrastruktūras priekšrocībām, reģiona pašvaldību noteiktajām specializācijām un koprades semināru Ideju Talku rezultātiem, kā arī izmantojot viedās specializācijas vadlīnijas.

Viedās specializācijas pieeja paredz, ka pirmkārt, specializācijai ir jānotiek jomās, kurās reģionam ir gan konkurētspējas priekšrocības, gan zināšanu potenciāls, otrkārt, ekonomiskā attīstība tiek stimulēta ar mērķtiecīgu atbalsta sniegšanu inovācijām. Prioritārās jomas veido pamatu reģionālo inovācijas sistēmu izveidei, kas visveiksmīgāk darbojas tieši reģionu, nevis nacionālā līmenī. Eiropas Savienības pieredze liecina, ka reģionālais līmenis ir vispiemērotākais inovāciju pārvaldības īstenošanai. Līdz ar to šis pētījums un tajā noteiktās specializācijas var tikt izmantotas par bāzi Kurzemes reģiona inovācijas sistēmu izstrādei. Šī pētījuma ieteikumi var tik izmantoti arī kā praktisks instruments, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijai plānojot ar uzņēmējdarbības veicināšanu saistītās aktivitātes un rīcības.

Pētījuma analīzes daļā, izmantojot salīdzinošo priekšrocību indeksu, kas atspoguļo reģiona konkurētspēju salīdzinot ar nozaru vidējiem rādītājiem Latvijā, tika noteiktas reģiona konkurētspējīgākās nozares šādās jomās: uzņēmējdarbībā, nodarbinātībā un pievienotās vērtības radīšanā. Papildus tam tika aplūkota nozaru eksportspēja Latvijas mērogā, kā arī, izmantojot EU Cluster Observatory datus, aprēķināts Baltijas jūras reģionu nozaru konkurētspējas reitings, lai iezīmētu nozaru priekšrocību aprises Baltijas jūras reģionā.

Tāpat pētījuma analītiskajā daļā iekļauts pārskats un analīze par Kurzemes plānošanas reģionā pieejamajiem zinātniski tehnoloģiskajiem un ekonomiskajiem resursiem - cilvēkresursiem, zināšanu resursiem, dabas resursiem -, kā arī uzņēmējdarbības un inovāciju vidi (zinātniski pētnieciskajiem centriem, inovāciju, zināšanu pārneses un kompetenču centriem, augstākās un profesionālās izglītības iestādēm, uzņēmējdarbības atbalsta centriem). Pētījumā iekļauta arī reģiona pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu analīze, kurā uzsvars vērsts uz pašvaldību noteikto ekonomisko specializāciju izpēti un apkopošanu.


Secinājumi un ieteikumi

1. Secinājumi

Zivsaimniecības nozarei - labākie rādītāji pēc uzņēmumu koncentrācijas un reģionā nodarbināto īpatsvara

Uzņēmējdarbības rādītājos šobrīd izteiktākās salīdzinošās priekšrocības ir šādām nozarēm: zivsaimniecībai, apģērbu ražošanai, tūrismam (izmitināšanai). Šajās nozarēs Kurzemes plānošanas reģionā ir ne tikai nozīmīgāka uzņēmumu koncentrācija nekā vidēji Latvijā, bet arī lielākais uzņēmumu īpatsvars kopējā uzņēmumu skaitā, salīdzinot ar citiem plānošanas reģioniem. Līdz ar to zivsaimniecības, apģērbu ražošanas un tūrisma nozarēs Kurzemes plānošanas reģionam pašlaik ir visizteiktākās priekšrocības.

Nodarbinātības jomā Kurzemes plānošanas reģionam ir izteiktas priekšrocības zivsaimniecībā, apģērbu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kā arī mežsaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā. Tajās Kurzemes plānošanas reģionā nodarbināts salīdzinoši lielāks iedzīvotāju īpatsvars nekā pārējos plānošanas reģionos.

Pēc radītās pievienotās vērtības vislielākās priekšrocības Kurzemes plānošanas reģionam ir zivsaimniecības, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību un gatavo metālizstrādājumu ražošanas jomās. Kurzemes plānošanas reģionā šīs nozares rada salīdzinoši lielāku pievienotās vērtības īpatsvaru nekā citos Latvijas plānošanas reģionos.

Savukārt Latvijā kopumā eksportspējīgākās nozares ir vairumtirdzniecība, koka izstrādājumu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana un pārtikas rūpniecība, kurās ir vislielākais eksporta apjoms uz vienu nozarē nodarbināto.

Zivsaimniecības un apģērbu ražošanas nozares ir Latvijas konkurētspējīgākās nozares Baltijas jūras reģionā, līdz ar to var secināt, ka šajās nozarēs Kurzemes plānošanas reģions ir ar lielākām salīdzinošajām priekšrocībām ne tikai Latvijas mērogā, bet Baltijas jūras reģionā.


Kurzemes plānošanas reģionam ir izteiktas priekšrocības dabas resursu ietilpīgās nozarēs

Analizējot Kurzemes plānošanas reģiona cilvēkresursus, zināšanu resursus un dabas resursus, tika secināts, ka reģionam nav būtisku priekšrocību cilvēkresursu vai zināšanu resursu ietilpīgās nozarēs.

Kurzemes plānošanas reģionā ir augsta demogrāfiskā slodze, salīdzinoši mazs darba meklētāju īpatsvars un salīdzinoši augsta nodarbināto darba samaksa. Līdz ar to nozarēm, kurām nepieciešama liela cilvēkresursu intensitāte, Kurzemes plānošanas reģionā ir salīdzinoši mazākas attīstības iespējas, ja tās saglabās esošo ražošanas intensitāti, neuzlabojot produktivitāti un nepalielinot radīto pievienotās vērtības apjomu.

Tāpat arī zināšanu resursu – zinātnes un pētniecības, augsti kvalificētu speciālistu u.tml. – ietilpīgās nozarēs Kurzemes plānošanas reģionam nav priekšrocību pār pārējiem plānošanas reģioniem. Reģionā ir salīdzinoši zemākais iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars, tāpat arī iesniegto un reģistrēto patentu skaits ir maznozīmīgs, kas norāda uz to, ka reģionam ir mazs potenciāls radīts augstvērtīgas patentējamas zināšanas.

Turpretim būtiskas priekšrocības Kurzemes plānošanas reģionam ir dabas resursu un infrastruktūras jomā. Kurzemes plānošanas reģionam ir garākā jūras piekraste, kas dod reģionam


iespējas attīstīt zivsaimniecības, akvakultūras, tūrisma, transporta un citas nozares. Reģionā ir arī otrs lielākais mežu īpatsvars un lielākais skuju koku mežu īpatsvars Latvijas plānošanas reģionu vidū, kas ir priekšrocība mežizstrādes, kokapstrādes un saistīto nozaru attīstībai. Savukārt reģionā esošās ostas un dzelzceļa infrastruktūra veido transporta, loģistikas un to palīgdarbību, piemēram, uzglabāšanas darbības atbalstošu tīklu.

Reģiona inovācijas infrastruktūra neveicina konkurētspējīgāko nozaru attīstību

Kurzemes plānošanas reģionā esošā inovācijas infrastruktūra – zinātniskās pētniecības institūti, inovāciju, zināšanu pārneses un kompetences centri, augstākās izglītības iestādes un uzņēmējdarbības atbalsta centri - šobrīd nav sasaistē ar nozarēm, kurām šobrīd reģionā ir salīdzinošas priekšrocības. Inovācijas infrastruktūra rada priekšrocības, piemēram, IKT nozarei, kas šobrīd reģiona ekonomiskajā profilā ir ar maznozīmīgu lomu. Līdzīgi arī piedāvātās augstākās izglītības nozares ir pamatā humanitārajā, sociālo zinātņu un pakalpojumu jomā, kuras arī ir maznozīmīgas un pieprasījums pēc to speciālistiem ir salīdzinoši mazāks. Vislielākā saskaņotība ar pašreizējo speciālistu pieprasījumu ir profesionālās izglītības nozarē, kur tiek veikta darba tirgus pieprasījuma izpēte un attiecīgi pielāgotas mācību programmas, nodrošinot samērā atbilstošu izglītības un darba tirgus atbilstību.


2. Ieteikumi specializācijai nozaru un teritoriju griezumā

Balstoties uz veikto pētniecisko darbu – kvantitatīvo un kvalitatīvo datu analīzi – , kā ieteicamās Kurzemes plānošanas reģiona specializācijas jomas tiek izvirzītas 7 nozares: zivsaimniecība, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, apģērbu ražošana, metālapstrāde, tūrisms un transports un loģistika. Ieteicamās specializācijas jomas noteiktas gan lauku teritorijām, gan reģiona nozīmes centriem. Izvirzītās nozares nav sagatavotas prioritārā secībā, ņemot vērā, ka katrai no tām ir atšķirīgas priekšrocības un iespējamie attīstības riski.

Visām izvirzītajām jomām ieteicams fokusēties uz augstas pievienotās vērtības radīšanu caur inovācijām, jaunu tehnoloģiju ieviešanu un/vai produktu dizaina un preču zīmju attīstīšanu, modernu biznesa prasmju apgūšanu un veicināšanu uzņēmēju vidū.


Kokapstrāde

Kokapstrādes rūpniecības attīstībai izteiktas priekšrocības ir reģionā esošie meža un koksnes resursi, kuriem būtiski radīt pievienoto vērtību caur apstrādi un koka produkcijas ražošanu, nevis resursu realizāciju neapstrādātā veidā. Nozares attīstībai priekšrocības ir lauku teritoriju un reģionālas nozīmes centru pašvaldībām ar lielāku mežu īpatsvaru un tradīcijām mežizstrādes un kokapstrādes jomās. Atbalsts kokrūpniecībai kā mežsaimniecības blakusnozarei paredzēts arī NAP2020 rīcībās, paredzot tam ES, valsts un pašvaldības finansējumu.

Riski nozares attīstībai ir:

▪ mežu neilgtspējīga nekvalitatīva apsaimniekošana,

▪ mežu resursu daudzuma samazināšanās,

▪ nespēja izveidot nozares atbalsta infrastruktūru – pētniecības centrus, izglītības programmas,

▪ nespēja sagatavot un piesaistīt speciālistus ar augstāko izglītību,


▪ nespēja sadarboties ar radošajām nozarēm un radīt tirgū pieprasītus produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Kokapstrādes nozares attīstībai ieteicams sekmēt pievienotās vērtības pievienošanu nozarei caur atbalstu mežizstrādes un apstrādes tehnoloģiju attīstībai un sadarbību ar radošajām industrijām jaunu, pieprasītu produktu dizainu un preču zīmju radīšanā, palielinot jaunu tirgu apgūšanu caur eksportu, un veicinot sadarbību ar izglītības, zinātnes un pētniecības jomām.


Tabula nr. 1. Specializācijas nozares un teritorijas


Nozare

Priekšrocības

Rīcības

Teritorijas

Kokapstrāde

Mežu resursi

Tehnoloģijas, dizains, preču zīmes, pētniecība, eksports

Attīstības centri, lauku teritorijas

Apģērbu ražošana

Tradīcijas

Tehnoloģijas, dizains, preču zīmes, ekports

Attīstības centri, lauku teritorijas

Zivsaimniecība

Jūra, tradīcijas, ostas

Akvakultūra, tehnoloģijas, lobēšana

Attīstības centri, lauku teritorijas

Tūrisms

Piekraste, daba

Kompetences, infrastruktūra un integrēti maršuti

Attīstības centri, lauku teritorijas

Pārtikas ražošana

Tradīcijas, zināšanas, pētniecība

Tehnoloģijas, pētniecība, preču zīmes, eksports

Attīstības centri, lauku teritorijas

Metālapstrāde

Tradīcijas, infrastruktūra

Tehnoloģijas, pētniecība, infrastruktūra

Attīstības centri, lauku teritorijas

Transports un loģistika

Novietojums, infrastruktūra

Tehnoloģijas, infrstruktūra, kompetences

Attīstības centri


Apģērbu ražošana

Apģērbu ražošanas nozarē Kurzemes plānošanas reģions jau ir starp konkurētspējīgākajiem Latvijā – reģionā ir tradīcijas un pieredze šajā rūpniecības nozarē. Apģērbu ražošana ir arī to nozaru vidū, kas Latvijā ir ar lielākajām priekšrocībām Baltijas jūras reģionā, kas ir labs pamats nozares tālākai attīstībai. Nozares attīstībai priekšrocības ir reģiona nozīmes centriem, kuros ir lielāka cilvēkresursu koncentrācija.

Riski nozares attīstībai ir:

▪ potenciālais cilvēkresursu trūkums gan darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās, gan mazā darba meklētāju īpatsvara dēļ,

▪ salīdzinoši lielā darba samaksa nozarē Kurzemes plānošanas reģionā, kādēļ reģionā varētu būt grūti piesaistīt nepieciešamo darbaspēku,

▪ nespēja palielināt produktivitāti,

▪ nespēja radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Nozares attīstībai būtiski veicināt sadarbību ar radošajām industrijām modernu produkcijas dizainu un preču zīmju attīstīšanai, veicināt inovatīvu tehnoloģiju attīstību, sadarboties ar profesionālās un augstākās izglītības iestādēm un pētniecības centriem augsti sagatavotu


speciālistu sagatavošanā un piesaistē, kā arī palielināt nozares eksportspēju, apgūstot jaunus tirgus. Inovācijas kapacitātes paaugstināšana un tautsaimniecības nozarēm atbalstošas izglītības piedāvājums ir vienas no Latvijas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm.


Zivsaimniecība

Zivsaimniecības nozarei Kurzemes plānošanas reģionā ir izteiktas priekšrocības ekonomiskajos rādītājos pēc nodarbinātības, uzņēmējdarbības un pievienotās vērtības radīšanas. Nozarei atbalstoši ir arī dabas resursi (Baltijas jūras piekraste un ūdeņi ar zivju resursiem), infrastruktūra – ostas, kā arī reģionā ir ilgas nozares tradīcijas un pieredze. Zivsaimniecības nozari attīstīt ieteicams piekrastes pašvaldībās - gan lauku teritorijās, gan reģionālas nozīmes attīstības centros.

Riski nozares attīstībai ir:

▪ nozvejas samazināšanās kvotu dēļ,

▪ Baltijas jūras zivju sugu salīdzinoši mazais pieprasījums salīdzinājumā ar citu jūru zivju sugām,

▪ Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis,

▪ infrastruktūras – zvejas kuģu, pārstrādes iekārtu – novecošanās,

▪ pieejamā darbaspēka resursu samazināšanās novecošanās un kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ.

Nozares attīstībai ieteicams izpētīt iespējas pārorientēties uz akvakultūru un izmantot jūras resursus ne tikai zivju ieguvei, bet arī citu kultūru attīstībai, caur inovācijām veicināt izmantoto tehnoloģiju attīstību zivju pārstrādes uzņēmumos, īstenot zivsaimniecībai atbalstošu politiku un pārstāvēt nozares intereses nacionālā un Eiropas Savienības līmenī, kā arī veicināt nozares sadarbību ar izglītības, zinātnes un pētniecības nozari. Pasākumi zivsaimniecības nozares attīstībai un ilgtspējas veicināšanai paredzēti arī NAP2020, to īstenošanai paredzot gan ES, gan valsts un pašvaldību finansējumu. Zvejas un akvakultūras mūsdienīga un ilgtspējīga attīstība, veicinot nozares uzņēmējdarbību, inovāciju attīstību un zinātniskās informācijas pieejamības veicināšanu, iekļauta arī Rīcības programmā zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam. Zivsaimniecības un akvakultūras nozares konkurētspējas palielināšana ir arī viena no ES investīciju fondu ieguldījumu prioritātēm 2014.-2020. gada periodam. Ieguldījumi zivsaimniecības un akvakultūras nozares attīstībai paredzēti arī ES investīciju fondu prioritātēs 2014.-2020. gada periodam, galvenokārt fokusējoties uz nozares konkurētspējas palielināšanu.


Pārtikas ražošana

Kurzemes plānošanas reģions pārtikas produktu ražošanas nozarē ir starp nozarēm ar lielākajām priekšrocībām Latvijas mērogā, nozarē nodarbinot vislielāko darbaspēka īpatsvaru. Tāpat arī pārtikas rūpniecībā Kurzemes plānošanas reģionam ir viens no lielākajiem atbalstiem izglītības, zinātnes un pētniecības jomās – ir gan atbilstošas mācību programmas, gan vislielākais skaits nozarē iesniegto patentu. Attīstīta pārtikas rūpniecība veicina arī tādu saistīto nozaru kā lopkopības un lauksaimniecības attīstību, veidojot to produktiem pievienoto vērtību. Pārtikas rūpniecību ieteicams veicināt gan novada, gan reģiona un nacionālās nozīmes centros. Riski pārtikas rūpniecības attīstībai ir:


▪ potenciālais darbaspēka resursu trūkums iedzīvotāju novecošanās un skaita samazināšanās dēļ,

▪ salīdzinoši augstais nodarbināto atalgojuma līmenis, kā rezultātā nozarei darboties Kurzemes plānošanas reģionā kļūtu mazāk izdevīgi nekā citos reģionos,

▪ iespējamā pārtikas produktu patēriņa samazināšanās iedzīvotāju skaita sarukuma dēļ,

▪ klimatiskie apstākļi un to ietekme uz ražīgumu un pārtikas kvalitāti,

▪ nespēja apgūt parējos tirgus.

Nozares izaugsmei ieteicams veicināt pārtikas apstrādes tehnoloģiju attīstību un pielāgošanu jaunākajām tendencēm caur inovācijām, sekmēt nozares sadarbību ar zinātnes un pētniecības iestādēm, atbalstīt nozares uzņēmējus jaunu tirgu, īpaši ārējo, apgūšanā, jaunu produktu zīmolu un dizainu izstrāde, sadarbojoties ar radošajām industrijām. Pārtikas ražošanas, īpaši eksporta produkciju aizstājošas produkcijas ražošanas atbalstam paredzētas rīcības arī NAP2020, savukārt kopējā lauksaimniecības politika līdz 2020. gadam paredz mērķi „Dzīvotspējīga pārtikas ražošana” ar domu paaugstināt lauksaimniecības radīto vērtības daļu pārtikas ražošanas ķēdē.


Tūrisms

Kurzemes plānošanas reģiona izteikta priekšrocība tūrisma nozarē ir Baltijas jūras piekraste, kā arī ekoloģiskā vide un dabas teritorijas, kas dod iespējas gan dabas un ekotūrisma, gan rekreācijas un aktīvās atpūtas jomu attīstībai, tostarp arī lauku tūrisma jomā, kurā Kurzemes plānošanas reģions jau ir līderis starp plānošanas reģioniem.

Riski nozares izaugsmei ir:

▪ Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa pasliktināšanās, kas to padarītu par mazāk pievilcīgu tūrisma objektu,

▪ neefektīva dabas resursu apsaimniekošana, kā rezultātā pasliktinātos to kvalitāte un būtu apdraudēta dabas un ekoloģiskā tūrisma attīstība,

▪ nozares darbinieku zemais kompetenču līmenis.

Nozares attīstībai ieteicams palielināt tūrisma darbinieku kompetences, īpaši valodu zināšanas, tāpat arī ieguldīt nozares infrastruktūras uzlabošanā, lai uzlabotu atpūtas teritoriju sasniedzamību gan Kurzemes reģiona un Latvijas, gan citu valstu tūristiem. Nepieciešams arī izstrādāt vienotu reģiona tūrisma attīstības stratēģiju un veidot integrētus tūrisma maršrutus visām sezonām, pēc iespējas samazinot tūristu plūsmas samazinājumu ārpus vasaras sezonas. Uz līdzīgām pamatnostādnēm balstās arī Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010.-2015. gadam, papildus paredzot arī tādus mērķus kā visu tūrismā iesaistīto pušu sadarbību un koordināciju labāka produkta radīšanai un sadarbību ar Baltijas reģiona valstīm kopīga tūrisma piedāvājuma veidošanā.


Metālapstrāde

Metālapstrādes nozare, īpaši gatavo metālizstrādājumu ražošana, ir nozare, kurā Kurzemes plānošanas reģionā ir gan tradīcijas, gan nepieciešamā infrastruktūra un reģionā tā ir ar lielākajām priekšrocībām Latvijas mērogā.


Riski nozares attīstībai ir:

▪ izejmateriālu trūkums politiskās vides maiņas vai citu iemeslu dēļ

▪ elektroenerģijas cenu kāpums,

▪ nespēja veicināt inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanu,

▪ nespēja realizēt produkciju ierastajos tirgos politiskās vides izmaiņu dēļ,

▪ nespēja konkurēt jaunos ārējos tirgos.


Līdz ar to nozares attīstībai būtiski veicināt tehnoloģiju pastāvīgu atjaunināšanu, īpaši caur inovācijām, lai nodrošinātu efektīvu ražošanas procesu. Tāpat arī jāsekmē sadarbība ar izglītības iestādēm un zinātniskās pētniecības centriem, veicinot jaunrades attīstību nozarē. Metālapstrādes nozarei būtiska ir arī kvalitatīva infrastruktūra un pieejamība transporta tīkliem, kas ir priekšnoteikums nozares eksportspējas uzlabošanai.


Transports un loģistika

Ņemot vērā Kurzemes plānošanas reģiona izvietojumu gar Baltijas jūras piekrasti, būtiska nozare reģionā ir transports un loģistika, īpaši ostas un dzelzceļš kravu pārvadājumiem, kā arī ar tiem saistītajai uzglabāšanas nozarei. Nozarē īpaši specializēties ieteicams pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas lielas ostas vai transporta mezgli.

Riski nozares attīstībai ir:

▪ infrastruktūras novecošanās un tās kvalitātes pasliktināšanās,

▪ kvalificētu speciālistu trūkums,

▪ politiskie riski, kuru dēļ var mainīties un samazināties infrastruktūras patērētāju skaits.

Nozares attīstībai nozīmīgi ir turpināt infrastruktūras attīstību un modernizāciju, tostarp sadarbībā ar IKT nozari, sekmēt transporta tīklu integrāciju starptautiskajos transporta tīklos, kā arī nozares politikas veidošanai un īstenošanai piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus. Būtiski ir arī efektīvi izmantot ES investīciju fondu līdzekļus, kas 2014.-2020. gada periodā paredz ieguldījumus ilgtspējīgos transporta tīklos un infrastruktūras uzlabošanā.


3. Ieteikumi rīcībām reģiona griezumā

Kurzemes plānošanas reģiona attīstības veicināšanai kopumā ieteicams koncentrēties uz vairāku plašam nozaru lokam būtisku sektoru attīstīšanu, palielinot reģiona ekonomikā radīto pievienoto vērtību. Par Kurzemes plānošanas reģiona stratēģisko mērķi būtu ieteicams izvirzīt ”gudrs, radošs un konkurētspējīgs reģions”. Šīm mērķim būt jāpakārto pieci rīcības virzieni: (1) ieguldījumi tehnoloģisko kompetenču attīstībā; (2) radošo resursu attīstība pievienotās vērtības palielināšanai;

(3) sadarbība starp pārvaldi, uzņēmējiem, zinātnes un pētniecības institūcijām; (4) infrastruktūras attīstīšana; (5) jūras resursu izmantošana.


Rīcība 1: Ieguldījumi tehnoloģisko kompetenču attīstībā


Kurzemes plānošanas reģionā darbojošies zināšanu pārneses un kompetenču centri ir laba platforma tehnoloģisko kompetenču uzlabošanai ražošanas un apstrādes nozarēs caur pārtikas tehnoloģijām un biotehnoloģijām, kā arī loģistikā un ražošanas modernizācijā caur IT kompetencēm. Tehnoloģiju attīstība ir būtiska arī produkcijas un nozares kopumā pievienotās vērtības palielināšanai, kas Kurzemes plānošanas reģionā ir īpaši nozīmīgi darbaspēka ietilpīgām nozarēm, piemēram, apģērbu ražošanai un pārtikas rūpniecībai. Inovāciju un tehnoloģisko kompetenču attīstība paredzēta arī kā ieguldījumu prioritāte ES investīciju fondiem periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

Rīcība 2: Radošo resursu attīstība pievienotās vērtības palielināšanai

Būtiski ir veicināt sadarbību starp tradicionālajām un radošajām nozarēm, kā rezultātā tiek radīti inovatīvi, unikāli produkti, tiek attīstīts produktu dizains, preču zīmes un uzlabots mārketing un tā rezultātā palielināta nozarē un reģionā radītā pievienotā vērtība. Līdz ar to būtiski ieguldīt radošo industriju un radošo resursu attīstībā, kā arī mudināt radošo un tradicionālo nozaru pārstāvjus aktīvi sadarboties un izmantot vienam otra zināšanas un prasmes, veidojot modernus, pieprasītus produktus, kas kļūtu atpazīstami ne tikai reģiona, bet arī Latvijas mērogā un ārpus tās robežām.

Rīcība 3: Sadarbība starp pārvaldi, uzņēmējiem, zinātnes un pētniecības institūcijām

Trīskāršās spirāles jeb triple helix modelis, kurā izaugsmes veicināšana notiek, sadarbojoties pārvaldībai, uzņēmējdarbībai un izglītībai un zinātnei ir viens no izmantotajiem attīstības modeļiem reģionālā līmenī. Trīspusēja sadarbība ir būtiska veiksmīgai zemu un augstu tehnoloģiju attīstībai un daudzveidīgu inovāciju radīšanai dažādās nozarēs, kuras reģiona ekonomikā rada lielāko pievienoto vērtību.

Rīcība 4: Infrastruktūras attīstīšana

Sakārtota un kvalitatīva transporta un sakaru infrastruktūra ir būtisks priekšnoteikums daudzu nozaru attīstībai, īpaši uz eksportu orientētām un ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām saistītām jomām. Infrastruktūras uzlabošana, sadarbojoties valsts un pašvaldību un privātajam sektoram, veicinās iekšējo mobilitāti un efektīvāku transporta sistēmu, uzlabojot uzņēmēju iespējas piesaistīt darbaspēku no dažādām reģiona vietām, kā arī veicinās iespējas apgūt jaunus tirgus un paplašināt savu darbību.

Rīcība 5: Jūras resursu izmantošana

Jūra un tās piekraste ir būtiska Kurzemes plānošanas reģiona priekšrocība, ko iespējams izmantot daudzveidīgai un integrētai reģiona attīstībai. Jūras zivju resursi ir priekšnoteikums zvejniecības attīstībai, taču ieteicams apzināt iespējas tos izmantot arī citu akvakultūras jomu attīstībai. Tāpat jūras resursi var tikt izmantoti atjaunojamās, dabai draudzīgas elektroenerģijas ražošanā, transporta nozares attīstībai un aktīvā un pasīvā tūrisma sekmēšanai. Efektīva jūras resursu izmantošana un apsaimniekošana ir viena no Kurzemes plānošanas reģiona galvenajām ieteicamajām prioritātēm, kurai būs iespējams iegūt atbalstu arī no ES investīciju fondu līdzekļiem 2014.-2020. gada periodā.


4. Ieteikumi Kurzemes plānošanas reģiona uzdevumiem

Prioritārais uzdevums 1: Reģionālās inovāciju pārvaldības funkciju īstenošana

Izaugsmes veicināšanai ieteicams ieviest un attīstīt reģionālās inovāciju sistēmas modeli, kura centrā ir sadarbības stiprināšana starp uzņēmējiem, izglītības, zinātnes un pētniecības sektoru, pārvaldību un kultūras iestādēm, un NVO. Eiropas pieredze liecina, ka tieši reģionālais līmenis ir


vispiemērotākais inovāciju pārvaldībai un sekmēšanai, izmantojot teritoriju radošo, kultūras, cilvēkresursu un zināšanu potenciālu.

Prioritārais uzdevums 2: Tūrisma mārketings

Tūrisma industrijas attīstībai Kurzemes plānošanas reģionam ieteicams stiprināt reģiona pozīcijas, veidojot vienotu identitāti, ar kuru tiktu asociēts Kurzemes plānošanas reģions, veicinot savstarpēji integrētu tūrisma maršrutu tīklu, izstrādājot vizuālus un informatīvus materiālus par tūrisma iespējām reģionā. Tāpat ieteicams atbalstīt tūrisma nozares darbinieku kompetenču attīstību, piedāvājot kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas – apmācības, seminārus, pieredzes apmaiņas konferences u.tml.

Prioritārais uzdevums 3: Investīciju piesaiste reģionam

Reģiona attīstībai nepieciešams veicināt investīciju piesaisti gan reģiona mērogā, gan atsevišķām pašvaldībām. Kurzemes plānošanas reģionam ieteicams sadarbībā ar reģiona pašvaldībām īstenot pasākumus, kas sekmētu reģiona atpazīstamību un uzlabotu potenciālo investoru informētību par iespējām ieguldīt reģionā –piemēram, prezentācijas, uzņēmēju konferences u.tml. Tāpat ieteicams veicināt sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, aktīvi iesaistoties tās piedāvāto iespēju apgūšanā un izmantošanā. Kurzemes plānošanas reģions var darboties kā reģionāla mēroga attīstības atbalsta iestāde, nedublējot, bet papildinot LIAA piedāvātos pakalpojumus.

Prioritārais uzdevums 4: Uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšana

Kurzemes plānošanas reģionam ieteicams darboties kā uzņēmējdarbības atbalsta iestādei, ieguldot uzņēmējdarbības vides attīstīšanā. Reģionam ieteicams īstenot atbalsta pasākumus un pakalpojumus gan jau esošajiem, gan potenciālajiem un jaunajiem uzņēmējiem, piedāvājot pasākumus kompetenču attīstīšanai, pieredzes apmaiņai un sniedzot atbalstu jaunu tirgu apguvei un darbības paplašināšanai, kā arī konsultējot uzņēmējus par iespējām iegūt ES un citu finanšu instrumentu finansējumu darbības uzsākšanai un attīstīšanai un palīdzot sagatavot projektus. Plānošanas reģionam ir iespēja izveidot pakļautībā esošu servisa aģentūru uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai – piemēram, kā Latgales uzņēmējdarbības centrs, kas darbojas Latgales plānošanas reģiona paspārnē kā vienas pieturas aģentūra uzņēmēju atbalstam, īstenojot dažādus konsultatīva rakstura pakalpojumus, rīkojot pasākumus iedzīvotāju uzņēmējdarbības iniciatīvas un motivācijas paaugstināšanai u.tml.


5. Ieteikumi KPR ekonomikas un inovāciju vides indikatoriem

Pētījuma autori iesaka izvēlēties par ekonomikas vides indikatoriem izvēlēties nodarbinātības salīdzinošas priekšrocības indikatorus kokapstrādes, apģērbu ražošanas, tūrisma, pārtikas ražošanas, metālapstrādes, transporta un loģistikas nozarēm, bet par inovācijas vides – patentu skaitu un iedzīvotāju īpatsvaru ar augstāko izglītību.


Tabula nr. 2. Ieteikumi indikatoru izvēlei


Indikātors

Nozares/joma

Aprēķins

Datu ieguve

Ekonomikas

Nozares salīdzinošās konkurētspējas priekšrocības

Kokapstrāde, Apģērbu ražošana,

nRCA = (Nij / Nit) / (Nnj / Nnt)

Centrālās statistikas pārvalde



nodarbinātībā

Zivsaimniecība, Tūrisms,

Pārtikas ražošanas, Metālapstrāde,

Tranports un loģistika

Nij – vidēji gadā aizņemto darbavietu reģionā skaits nozarē reģionā

Nit – vidēji gadā aizņemto darbavietu skaits reģionā kopumā

Nnj – vidēji gadā aizņemto darbavietu skaits nozarē Latvijā Nnt – vidēji gadā aizņemto darbavietu skaits Latvijā kopumā


Inovācijas vides

Patenti

Spējās radīt aizsargājamas jeb patentējamas zināšanas

Pieteikto patentu skaits, kuru iesniedzēji darbojas Kurzemes plānošanas reģionā

Eurostat

Zināšanas

Zināšanu potenciāls

Iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars plānošanas reģionos

Centrālās statistikas pārvalde


Metodoloģija

Pētījuma izstrāde sastāv no diviem galvenajiem blokiem:

1) pētnieciskās daļas - pašreizējās situācijas analīzes;


2) ieteikumu specializācijai izstrādes.


6. Pētnieciskā daļa


Pētnieciskās daļas ietvaros veikta:

▪ nozaru konkurētspējas analīze, salīdzinot Kurzemes plānošanas reģionu ar Latviju un Latviju ar Baltijas jūras reģionu;

▪ reģiona resursu - pieejamo zinātniski tehnoloģisko un ekonomisko, cilvēkresursu, zināšanu resursu un dabas resursu - analīze;

▪ reģionā esošās inovācijas infrastruktūras – zinātniski pētniecisko institūtu, inovācijas, zināšanu pārneses un kompetenču centru, augstākās izglītības iestāžu un uzņēmējdarbības atbalsta centru - analīze;

▪ iesaistīto pušu plānošanas dokumentu – reģiona pašvaldību attīstības dokumentu, Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam, ES investīciju fondu partnerības līguma 2014.-2020. gadam un „Eiropa 2020” stratēģijas – analīze.

Analīzei nepieciešamie dati iegūti no Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat, Dabas aizsardzības pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas publiski pieejamajām datubāzēm, kā arī no interneta resursos pieejamās informācijas.


Kurzemes reģiona nozaru konkurētspējas analīze

Kurzemes plānošanas reģiona nozaru konkurētspēja tika noteikta ar matemātisku aprēķinu palīdzību. Pirms aprēķinu veikšanas tika identificētas trīs pamata jomas, kas liecina par reģiona priekšrocībām konkrētajā nozarē un to pamata indikatori:

▪ uzņēmējdarbība – uzņēmumu skaits reģionā,

▪ nodarbinātība – aizņemto darbavietu skaits reģionā,

▪ pievienotā vērtība – nozares radītā pievienotā vērtība.

Aprēķins balstās uz atklātās salīdzinošās priekšrocības – Revealed Comparative Advantage (RCA)

– indeksu. Šī indeksa pamata formula ir


RCA = (Eij / Eit) / (Enj / Ent),

kur Eij - vienības E daudzums Kurzemes reģionā nozarē j, Eit - vienības E daudzums Kurzemes reģionā kopumā, Enj – vienības E daudzums Latvijā nozarē j, Eit – vienības E daudzums Latvijā kopumā, kur vienība E ir uzņēmumu skaits, vai aizņemto darbavietu skaits, vai pievienotā vērtība.


Līdzīga pieeja ir izmantota, lai noteiktu Rīgas pilsētas konkurētspējīgās nozares, kā arī lai identificētu ES reģionu specializācijas iespējas (ES klasteru observatorija).

RCA indekss skaitliski atspoguļo kādas nozares salīdzinošās priekšrocības konkrētā reģionā, salīdzinot to ar citu teritoriju. Priekšrocības pastāv, ja RCA rādītājs ir lielāks nekā 1, un, jo lielāks rādītājs, jo lielākas salīdzinošās priekšrocības nozarei pastāv.

RCA bāzes formula tika pielāgota katrai no augstākminētajām jomām, iegūstot trīs formulas nozaru priekšrocību aprēķināšanai:


Uzņēmējdarbība

Nodarbinātība

Pievienotā vērtība

uRCA = (Uij / Uit) / (Unj / Unt)

nRCA = (Nij / Nit) / (Nnj / Nnt)

pvRCA = (Pij / Pit) / (Pnj / Pnt)

Uij – nozares uzņēmumu skaits Kurzemes plānošanas reģionā

Uit - visu uzņēmumu skaits Kurzemes plānošanas reģionā

Unj – nozares uzņēmumu skaits Latvijā

Unt – visu uzņēmumu skaits Latvijā.

Nij – vidēji gadā aizņemto darbavietu reģionā skaits nozarē reģionā

Nit – vidēji gadā aizņemto darbavietu skaits reģionā kopumā

Nnj – vidēji gadā aizņemto darbavietu skaits nozarē Latvijā Nnt – vidēji gadā aizņemto darbavietu skaits Latvijā kopumā

Pij –gadā radītais pievienotās vērtības apjoms nozarē Kurzemes plānošanas reģionā

Pit – gadā radītais pievienotās vērtības apjoms Kurzemes reģionā pavisam

Pnj –gadā radītais pievienotās vērtības apjoms nozarē Latvijā

Pnt – gadā radītais pievienotās vērtības apjoms Latvijā pavisam

Aprēķina, cik liela salīdzinājumā ar Latviju ir konkrētās nozares uzņēmumu koncentrācija Kurzemes

reģionā

Aprēķina, cik lielā mērā konkrētajā nozarē Kurzemes reģionā ir koncentrējies lielāks darbaspēka

īpatsvars nekā konkrētajā nozarē

Aprēķina, kādu daļu no visas reģiona kopējās pievienotās vērtības rada konkrētā nozare un cik liels ir šīs

nozares svars visu reģiona nozaru




Latvijā kopumā

radītajā pievienotajā vērtībā,

salīdzinot ar nozares svaru Latvijā kopumā


Aizņemto darbavietu proporcionālā attiecība nozarē tika izmantota pievienotās vērtības aprēķinam, ja šī informācija nebija pieejama NACE 2.0 klasifikācijas 2 zīmju līmenī.

Atbilstoši aprēķinātajam koeficientam, nozares tika secīgi sarindotas pēc tām piemītošajām priekšrocībām, kur vislielākā koeficienta vērtība atspoguļo vislielākās priekšrocības konkrētajā no trim pozīcijām.

Nozares priekšrocības reģionā kopumā tika iegūtas, no trim augstākminētajām pozīcijām un nozares vietas eksporta rādītājos uz 1 nodarbināto valstī aprēķinot vidējo vērtību.

Lai nodrošinātu, ka identificētās nozares ir pietiekami lielas un tādējādi būtiskas visa reģiona, nevis konkrētas teritorijas attīstībai, analīzē tika iekļautas tikai nozares, kurās aizņemto darbavietu skaits Kurzemes plānošanas reģionā pārsniedz 500 darbavietu un uzņēmumu skaits Kurzemes plānošanas reģionā – 100. Papildus tam no kopvērtējuma tika izņemtas NACE 2 pozīcijas, kas apvieno „citas”, „pārējās” vai citur neklasificētas darbības:

▪ Cita veida ražošana,

▪ Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana,

▪ Citu transportlīdzekļu ražošana,

▪ Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi,

▪ Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana,

▪ Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde.

Tā rezultātā kritērijiem atbilda pavisam 24 nozares, kuras iekļautas pētnieciskās daļas analīzē:


Zivsaimniecība

Izmitināšana

Apģērbu ražošana

Ēku būvniecība

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

Mežsaimniecība un mežizstrāde

Veselības aizsardzība

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

Sauszemes transports un cauruļvadu transports

Pārtikas produktu ražošana

Ēdināšanas pakalpojumi

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana

Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

Izglītība

Operācijas ar nekustamo īpašumu



Specializētie būvdarbi

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus


Nozares konkurētspējas noteikšanai pārrobežu reģionālajā līmenī tika veikts nozaru priekšrocību salīdzinājums starp Baltijas jūras reģioniem. Šim nolūkam tika izmantoti EU Cluster Observatory apkopotie dati par Baltijas jūras reģionu priekšrocības dažādās nozarēs.1 Aprēķiniem tika izmantota standarta RCA formula, salīdzinot nodarbinātību reģionā ar nodarbinātību ES kopumā.

Kurzemes plānošanas reģiona resursu, inovācijas infrastruktūras un iesaistīto pušu analīze

Zinātniski tehnoloģisko un ekonomisko resursu - cilvēkresursu, zināšanu resursu, inovācijas infrastruktūras, uzņēmējdarbības un inovāciju vides (zinātniski pētniecisko centru, inovāciju, zināšanu pārneses un kompetenču centru, augstākās un profesionālās izglītības iestāžu, uzņēmējdarbības atbalsta centru) - un iesaistīto pušu analīze tika veikta, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat, Dabas aizsardzības pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas publiski pieejamās datubāzes, kā arī no interneta resursos pieejamo informāciju.

Tika veikta datu apkopošana un analītiska apstrāde, un izdarīti secinājumi par Kurzemes plānošanas reģiona resursu un iesaistīto pušu izvirzīto prioritāšu atbilstību un saskaņotību ar reģiona pašreiz konkurētspējīgākajām nozarēm.


7. Ieteikumu izstrāde


Ieteikumu izstrādes bloka posmi:

▪ ieteikumu izstrāde, izvērtējot pētnieciskās daļas rezultātus;

▪ darba grupa pētījuma verifikācija (26. augusts);

▪ darba grupas jeb divas idejuTalkas ieteikumu rīcību izstrādei (22. un 29. augusts).

Ieteikumi reģiona ilgtermiņa specializācijai tikai izstrādāti, izvērtējot pētnieciskajā daļā iegūto informāciju un rezultātus par Kurzemes plānošanas reģiona pašreizējo nozaru konkurētspēju un reģionā esošajiem resursiem, kā arī balstoties uz viedās specializācijas pamatnostādnēm, kā tās norādītas dokumentā „Pētniecības un inovāciju stratēģijas vadlīnijas gudrai specializācijai“. Tās nosaka, ka specializācija jāveido jomās, kurās reģionam ir konkurētspējas priekšrocības un zināšanu potenciāls.

Lai verificētu pētījuma autoru izstrādātos priekšlikumus tika rīkota darba grupa 26. augustā. Priekšlikumu un rīcību izstrādei 22. augustā un 29. augustā tika rīkotas idejuTalkas, kurās piedalījās Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas un pašvaldību, uzņēmējdarbības un tās nozaru asociāciju, biznesa atbalsta institūciju un ministriju pārstāvji. idejuTalka ir 2009. gadā Latvijā radīta un vairāk nekā 170 pasākumos pārbaudīta koprades semināru metode, kura ļauj


1 xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxx.xxxx#!xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx;xxxx/xxxxx-xxxxxxxxxxx/ methodology/indicators/


pilnībā izmantot dalībnieku zināšanas, idejas un intuīciju kāda svarīga jautājuma risināšanā. Apkopojot Ideju Talkās izteiktās idejas, izstrādāti gala ieteikumi reģiona specializācijai.


Kvantitatīvo datu analīze

8. Ekonomiskās situācijas novērtējums - nozaru salīdzinošās priekšrocības

Kurzemes plānošanas reģiona nozares ar izteiktākajām priekšrocībām pēc ekonomiskajiem rādītājiem – zivsaimniecība, apģērbu ražošana, lauksaimniecība un mežsaimniecība

Veicot statistikas datos balstītus aprēķinus, kā nozares ar Kurzemes plānošanas reģionā Latvijas kontekstā salīdzinoši lielākajām priekšrocībām tika identificētas zivsaimniecība, apģērbu ražošana, lauksaimniecība un mežsaimniecība.

Nozaru salīdzinošās priekšrocības tika aprēķinātas, izmantojot salīdzinošo priekšrocību aprēķina formulu (sk. nodaļu „Metodoloģija”). Pēc NACE 2.0 kategorizētajām nozarēm tika kalkulēts nozaru salīdzinošo priekšrocību koeficients šādās pamata jomās: uzņēmējdarbībā, nodarbinātībā un pievienotās vērtības radīšanā. Nozaru rādītājs eksportspējā pievienots Latvijas mērogā atbilstoši CSP pieejamajai informācijai. Iegūtais gala koeficients ar skaitlisku vērtību atspoguļo Kurzemes plānošanas reģiona nozaru konkurētspēju un konkrētajā jomā pastāvošās priekšrocības. Ja koeficienta vērtība pārsniedz 1, nozare Kurzemes plānošanas reģionā ir ar vērā ņemamām konkurētspējas priekšrocībām, salīdzinot ar Latviju kopumā, savukārt, ja koeficients ir mazāks nekā 1, tad nozarei ir salīdzinoši mazāk priekšrocību Kurzemes reģionā nekā citos valsts reģionos.

Atbilstoši aprēķinātajam koeficientam, nozares tika secīgi sarindotas pēc tām piemītošajām priekšrocībām, kur vislielākā koeficienta vērtība atspoguļo vislielākās priekšrocības konkrētajā no trim pozīcijām. Nozares priekšrocības reģionā kopumā tika iegūtas, no trim pozīcijām aprēķinot vidējo vērtību. Gala sarakstā tika iekļautas tikai nozares, kurās Kurzemes plānošanas reģionā ir vairāk nekā 500 darbavietu un vairāk nekā 100 uzņēmumu, tādējādi nodrošinot to, ka nozares ir būtiskas visa reģiona, nevis konkrētas teritorijas vai pašvaldības attīstībai. Pilns nozaru salīdzinošo priekšrocību koeficientu apkopojums ir pieejams pielikumos nr. 1-4.


Tabula nr. 3. Kurzemes plānošanas reģiona saimnieciskās darbības nozares pēc to priekšrocībām līdernozaru kopvērtējums. Avots: CSP, autora aprēķins



Vieta


NACE 2.0


Nozares nosaukums

Vieta uzņēmējdarbības TOP*

Vieta nodarbinātības TOP*

Vieta pievienotās vērtības

TOP*

Vieta eksportspējas TOP**

1

3

Zivsaimniecība

1

1

1

8

2

14

Apģērbu ražošana

3

2

4

5

3

1

Augkopība un lopkopība, medniecība un

saistītas palīgdarbības

4

4

3

10

4

2

Mežsaimniecība un mežizstrāde

2

5

6

9

5

25

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot

mašīnas un iekārtas

13

3

5

3

6

10

Pārtikas produktu ražošana

9

6

11

4


7


16

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu

ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana


7


14


8


2

8

52

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

18

7

2

7

9

33

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

8

9

16

11



10

43

Specializētie būvdarbi

15

10

7

17

11

85

Izglītība

10

11

9

24

11

41

Ēku būvniecība

16

13

12

13

13

49

Sauszemes transports un cauruļvadu

transports

12

16

14

14

14

55

Izmitināšana

5

8

21

22

15

93

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas

darbība

17

12

10

19

16

47

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

14

19

19

12


17


45

Automobiļu un motociklu

vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts


19


21


22


6

17

56

Ēdināšanas pakalpojumi

20

15

17

16

19

86

Veselības aizsardzība

11

17

18

23

19

46

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un

motociklus

24

24

20

1

19

81

Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

6

18

24

21

22

68

Operācijas ar nekustamo īpašumu

21

20

13

18

23

71

Arhitektūras un inženiertehniskie

pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

23

22

15

15

24

69

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

22

23

23

20

* Aprēķins veikts, summējot rādītājus kolonnās „Vieta uzņēmējdarbības TOP”, „Vieta nodarbinātības TOP”, „Vieta pievienotās vērtības TOP”, „Vieta eksportspējas TOP” un izdalot ar rādītāju skaitu (4).

** Aprēķins veikts, eksporta apjoma kopsummu 2013. gadā dalot ar vidēji 2013. gadā nozarē aizņemot darbavietu skaitu.


Aprēķinu rezultātos izteiktas priekšrocības ir zivsaimniecības nozarei, kam ir vislielākais salīdzinošo priekšrocību koeficients un tā atrodas pirmajā vietā Kurzemes plānošanas reģionā trijās pozīcijās - uzņēmējdarbībā, nodarbinātībā un pievienotās vērtības radīšanā. Tai seko apģērbu ražošana, kas ir otra konkurētspējīgākā nozare Kurzemes plānošanas reģionā nodarbinātības jomā un ieguva attiecīgi trešo un ceturto labāko rezultātu uzņēmējdarbības un pievienotās vērtības kritērijos. Trešās, ceturtās un piektās izteiktākās priekšrocības kopumā reģionā ir attiecīgi lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un gatavo metālizstrādājumu ražošanai.

Ņemot vērā, ka kopējam nozaru konkurētspējas atainojumam būtisks kritērijs ir arī eksportspēja, ilustratīviem nolūkiem gala nozaru TOP sarakstā atspoguļoti arī dati par nozares eksporta apjomu pavisam un uz 1 nozares darbavietu Latvijā kopumā. Precīzi statistikas dati par nozares eksportu reģionu dalījumā netiek apkopoti.


KPR priekšrocības uzņēmējdarbības jomā – zivsaimniecībā, mežsaimniecībā, apģērbu ražošanā

Uzņēmējdarbības jomā izteikta Kurzemes plānošanas reģiona salīdzinošā priekšrocība ir zivsaimniecības nozarei. Uz to norāda nozares salīdzinošo priekšrocību koeficients uzņēmējdarbības jomā uRCA. Koeficients tika aprēķināts, nozares uzņēmumu skaita īpatsvaru Kurzemes reģionā dalot ar nozares uzņēmumu skaita īpatsvaru Latvijā kopumā (sk. nodaļu

„Metodoloģija”). uRCA parāda, cik liela salīdzinājumā ar Latviju ir konkrētās nozares uzņēmumu koncentrācija Kurzemes reģionā. Koncentrācija ir ievērojami nozīmīgāka par vidējo valsts līmeni, ja uRCA koeficients pārsniedz 1. Jo lielāka koeficienta vērtība, jo lielāka nozares uzņēmumu koncentrācija reģionā, salīdzinot ar Latviju kopumā.


Zivsaimniecības nozares uRCA ir 3,40, kas ir vairāk nekā robežkoeficients 1 un norāda uz krietni lielāku zivsaimniecības uzņēmumu īpatsvaru kopējā uzņēmumu skaitā nekā vidēji Latvijā. Par to liecina arī dati par nozares uzņēmumu īpatsvaru reģionos 2012. gadā, kur Kurzemes reģions ir līderis zivsaimniecības uzņēmumu īpatsvarā – tas ir 0,7% no kopējā uzņēmumu skaita. Otrajā vietā esošajos Vidzemes un Latgales plānošanas reģionos zivsaimniecības uzņēmumu īpatsvars ir tikai 0,2%. Līdz ar to var secināt, ka, lai arī zivsaimniecības nozarē Kurzemes plānošanas reģionā darbojas tikai 118 uzņēmumi, kas ir daudz mazāk par, piemēram, lauksaimniecības uzņēmumu skaitu (5157), Kurzemes reģions uzņēmējdarbības jomā ir ar izteiktām priekšrocībām zivsaimniecībā, jo tajā atrodas vislielākais īpatsvars no Latvijas šīs nozares uzņēmumiem.

Kurzemes plānošanas reģiona otra izteiktākā priekšrocība ir apģērbu ražošanas nozarē. Kaut gan uRCA koeficients ir mazāks nekā zivsaimniecībai (1,78), Kurzemes plānošanas reģionā ir vislielākais apģērbu ražošanas nozares īpatsvars Latvijas reģionu vidū (1,2% no kopējā uzņēmumu skaita reģionā). Tādēļ var apgalvot, ka arī apģērbu ražošanas uzņēmumi visvairāk koncentrējušies Kurzemes plānošanas reģionā, lai arī šīs priekšrocības ir mazāk izteikta nekā zivsaimniecības nozarē.

Otrs lielākais uRCA koeficients Kurzemes reģionā ir mežsaimniecības nozarei, tomēr, izvērtējot nozares uzņēmumu skaitu īpatsvaru reģionā, var secināt, ka izteiktākas priekšrocības šajā nozarē ir Vidzemes plānošanas reģionam, kurā atrodas lielāks īpatsvars šīs nozares uzņēmumu kopumā.


Tabula nr. 4. Kurzemes plānošanas reģiona saimnieciskās darbības nozaru salīdzinājums uzņēmējdarbības jomā. Avots: CSP, autora aprēķins



Vieta uzņēmēj- darbības TOP


Nozare


uRCA

pret Latviju*


Uzņēmumu skaits KPR, 2012


Uzņēmumu sk. dinamika KPR,

2009-2012**

Nozares īpatsvars plānošanas reģionā, 2012***

Rī ga

Vi dz e

m e

K

ur ze

m e

Ze m ga le

La tg al e

1

Zivsaimniecība

3,40

118

4,2

0,1

0,2

0,7

0,0

0,2

2

Mežsaimniecība un mežizstrāde

1,82

629

11,9

0,8

4,4

3,6

3,0

2,8

3

Apģērbu ražošana

1,78

215

-0,9

0,6

0,4

1,2

0,6

0,7

4

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas

palīgdarbības (lauksaimniecība)

1,65

5157

-0,9

4,4

36,6

29,1

32,9

39,5

5

Izmitināšana (tūrisma mītnes)

1,62

146

8,2

0,4

0,8

0,8

0,3

0,5

6

Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

1,25

195

38,5

1,1

0,6

1,1

0,6

0,3

7

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto

izstrādājumu ražošana

1,22

261

14,2

0,8

2,3

1,5

1,5

1,6

8

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

1,19

106

33,0

0,6

0,3

0,6

0,3

0,2

9

Pārtikas produktu ražošana

1,17

114

7,9

0,5

0,6

0,6

0,6

0,4

10

Izglītība

1,16

322

26,4

1,6

1,3

1,8

1,6

1,3

11

Veselības aizsardzība

1,14

598

5,5

2,9

2,7

3,4

3,2

2,7

12

Sauszemes transports un cauruļvadu transports

1,05

502

9,8

2,8

2,5

2,8

3,1

2,1

13

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un

iekārtas

1,00

104

14,4

0,7

0,4

0,6

0,4

0,4

14

Mazumtirdzniecība, izņemot

0,92

1529

-4,3

9,5

7,0

8,6

9,1

12,1




automobiļus un motociklus









15

Specializētie būvdarbi

0,89

473

0,0

3,5

2,6

2,7

2,3

1,6

16

Ēku būvniecība

0,89

293

5,8

2,3

1,1

1,7

1,6

0,8

17

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

0,84

135

11,9

1,1

0,9

0,8

0,6

0,5

18

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

0,84

180

16,1

1,7

0,2

1,0

0,5

0,6

19

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība,

mazumtirdzniecība un remonts

0,83

386

-1,3

3,0

2,0

2,2

2,4

1,9

20

Ēdināšanas pakalpojumi

0,80

246

5,3

2,2

1,1

1,4

1,4

0,9

21

Operācijas ar nekustamo īpašumu

0,73

1013

-2,4

10,3

4,4

5,7

4,3

4,2

22

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

0,70

553

28,4

5,8

3,0

3,1

3,0

1,6

23

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude

un analīze

0,64

144

20,8

1,7

0,7

0,8

1,1

0,4

24

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

0,38

372

5,1

8,3

1,8

2,1

2,5

2,1

* Aprēķināts pēc formulas uRCA = (Uij / Uit) / (Unj / Unt), kur Uij – nozares uzņēmumu skaits Kurzemes plānošanas reģionā, Uit - visu uzņēmumu skaits Kurzemes plānošanas reģionā, Unj – nozares uzņēmumu skaits Latvijā, Unt – visu uzņēmumu skaits Latvijā.

** Uzņēmumu skaita samazināšanās vai pieaugums %.

*** Nozares uzņēmumu īpatsvars kopējā uzņēmumu skaitā.


Nodarbinātības nozarē izteiktas priekšrocības – zivsaimniecībai

Zivsaimniecības nozare ir Kurzemes plānošanas reģiona līderis arī nodarbinātības jomā, kur tās nodarbinātības jomas salīdzinošo priekšrocību koeficients nRCA ir 6,38. Līdzīgi kā uzņēmējdarbības jomā, arī nodarbinātībā nRCA koeficients parāda to, cik lielā mērā konkrētajā nozarē Kurzemes reģionā ir koncentrējies lielāks darbaspēka īpatsvars nekā konkrētajā nozarē Latvijā kopumā. Arī šajā jomā robežkoeficients ir 1. To pārsniedzot, var identificēt reģiona salīdzinošas priekšrocības nozarē nodarbinātības jomā, respektīvi, tajā tiek nodarbināts salīdzinoši lielāks īpatsvars strādājošo nekā šajā nozarē vidēji Latvijā. Lielāks nRCA koeficients norāda uz lielāku darbaspēka koncentrāciju konkrētajā nozarē Kurzemes reģionā nekā vidēji valstī.

Zivsaimniecības nRCA koeficients 6,38 ievērojami pārsniedz robežkoeficientu 1, līdz ar to atspoguļojot Kurzemes reģiona nodarbinātības jomas izteiktās priekšrocības. Lai arī kopumā Kurzemē zivsaimniecības nozarē nodarbināti tikai 0,8% strādājošo, tas ir teju astoņas reizes lielāks īpatsvars nekā citiem plānošanas reģioniem. Darbavietu īpatsvara rādītājs un augstais RCA koeficients norāda uz Kurzemes plānošanas reģiona lielo nozīmi zivsaimniecības nozares nodarbinātības jomā Latvijā kopumā.

Zivsaimniecībai sekojošās nozares ir ar daudz mazāk izteiktām salīdzinošajām priekšrocībām – apģērbu ražošanai un gatavo metālizstrādājumu ražošanai RCA koeficienti ir attiecīgi 2,67 un 2,19. Tajā pašā laikā abās nozarēs Kurzemes plānošanas reģionā ir vislielākais darbavietu īpatsvars, salīdzinot ar pārējiem plānošanas reģioniem – apģērbu ražošanā 3,1%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – 2,6%. Tāpat arī abās minētajās nozarēs 2009.-2013. gadā vērojams straujš darbavietu skaita pieaugums – attiecīgi par 30,7% un 52,0%. Līdz ar to var secināt, ka arī apģērbu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā Kurzemes plānošanas reģiona priekšrocības ir Latvijas mērogā samērā izteiktas.

Nodarbinātības jomā Kurzemes plānošanas reģionam ir salīdzinošās priekšrocības pavisam 15 nozarēs. No tām arī Latvijā kopumā, lai arī mazākā mērā nekā saraksta augšgalā esošajām


nozarēm, izteiktākās priekšrocības Kurzemes reģionam ir pārtikas produktu ražošanā, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē, izmitināšanas (tūrisma) jomā un iekārtu uzstādīšanas un remonta nozarē – tajās Kurzemes reģionā nodarbināts salīdzinoši lielākais strādājošo īpatsvars Latvijā.


Tabula nr. 5. Kurzemes plānošanas reģiona saimnieciskās darbības nozaru salīdzinājums nodarbinātības jomā. Avots: CSP, autora aprēķins



Vieta nodar- binātības TOP


Nozare


nRCA

pret Latviju*


Aizņemto darbavietu sk. KPR, 2013


Aizņemto darbavietu dinamika KPR,

2009-2013**

Nozares īpatsvars plānošanas reģionā, %***


Rī ga


Vi dz em e

K

u rz e m

e


Ze mga le


La tga le

1

Zivsaimniecība

6,38

614

-12,5

0,1

0,1

0,8

0,0

0,1

2

Apģērbu ražošana

2,67

2473

30,7

0,8

0,4

3,1

2,2

1,6

3

Gatavo metālizstrādājumu

ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

2,19

2064

52,0

1,0

0,4

2,6

2,0

1,4

4

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas

palīgdarbības (lauksaimniecība)

2,13

2034

5,6

0,5

2,4

2,6

4,5

1,8

5

Mežsaimniecība un mežizstrāde

1,88

1672

17,0

0,7

3,0

2,1

1,9

1,5

6

Pārtikas produktu ražošana

1,83

3860

0,1

2,0

3,1

4,9

3,1

4,6

7

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

1,61

3971

14,3

3,7

0,2

5,0

0,3

1,0

8

Izmitināšana

1,38

730

34,9

0,7

0,5

0,9

0,5

0,4

9

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

1,38

769

6,0

0,8

0,1

1,0

0,4

0,1

10

Specializētie būvdarbi

1,29

2904

9,2

2,7

2,4

3,7

2,0

3,8

11

Izglītība

1,23

10970

-2,6

8,8

17,4

13,9

17,2

18,5

12

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

1,20

554

-16,6

0,6

0,7

0,7

0,7

0,3

13

Ēku būvniecība

1,17

2316

-50,6

2,2

3,6

2,9

3,2

2,7

14

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un

pīto izstrādājumu ražošana

1,10

2305

-3,0

1,5

8,8

2,9

5,8

4,4

15

Ēdināšanas pakalpojumi

1,02

2139

1,9

3,0

2,0

2,7

1,9

1,1

16

Sauszemes transports un cauruļvadu transports

0,88

3260

8,7

4,7

4,4

4,1

3,5

6,1

17

Veselības aizsardzība

0,86

3309

4,9

4,8

4,6

4,2

5,0

5,6

18

Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

0,83

721

53,3

1,3

0,8

0,9

0,6

0,5

19

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

0,79

6209

-10,9

10,3

9,8

7,8

9,1

10,8

20

Operācijas ar nekustamo īpašumu

0,75

1789

-35,3

3,4

2,4

2,3

1,9

2,5

21

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība,

mazumtirdzniecība un remonts

0,72

1078

14,9

1,9

1,9

1,4

2,5

1,8

22

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā

pārbaude un analīze

0,65

506

-24,9

1,2

0,7

0,6

0,7

0,3

23

Juridiskie un grāmatvedības

0,57

538

0,6

1,4

0,7

0,7

0,8

0,4




Vieta nodar- binātības TOP


Nozare


nRCA

pret Latviju*


Aizņemto darbavietu sk. KPR, 2013


Aizņemto darbavietu dinamika KPR,

2009-2013**

Nozares īpatsvars plānošanas reģionā, %***


Rī ga


Vi dz em e

K

u rz e

m e


Ze mga le


La tga le


pakalpojumi









24

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

0,49

1889

15,1

6,1

2,0

2,4

2,6

2,5

* Aprēķināts pēc formulas nRCA = (Nij / Nit) / (Nnj / Nnt), kur Nij – vidēji gadā aizņemto darbavietu reģionā skaits nozarē reģionā, Nit – vidēji gadā aizņemto darbavietu skaits reģionā kopumā, Nnj – vidēji gadā aizņemto darbavietu skaits nozarē Latvijā, Nnt – vidēji gadā aizņemto darbavietu skaits Latvijā kopumā.

** Aizņemto darbavietu skaita pieaugums vai samazinājums %

*** Nozarē aizņemto darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā reģionā.


Pievienotās vērtības jomā izteiktas priekšrocības – zivsaimniecībai

Tāpat kā uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomās, arī pievienotās vērtības radīšanas kritērijā izteiktas Kurzemes plānošanas reģiona salīdzinošās priekšrocības ir zivsaimniecībai. Šīs nozares salīdzinošo priekšrocību rādītājs pvRCA ir 6,5. Tāpat kā nodarbinātības sektorā, tas krietni pārsniedz robežkoeficientu 1, no kura tiek uzskatīts, ka nozarei pastāv priekšrocības, salīdzinot ar Latviju kopumā. Pievienotās vērtības radīšanas kritērijs raksturo to, kādu daļu no visas reģiona kopējās pievienotās vērtības rada konkrētā nozare un cik liels ir šīs nozares svars visu reģiona nozaru radītajā pievienotajā vērtībā, salīdzinot ar nozares svaru Latvijā kopumā. Jo lielāks pvRCA skaitliskais rādītājs, jo nozarei reģionā rada lielāku pievienotās vērtības īpatsvaru nekā caurmērā Latvijā.

Ņemot vērā, ka zivsaimniecības nozares pvRCA rādītājs ir 6,5 un ka tās īpatsvars kopējā pievienotās vērtības apjomā Kurzemes plānošanas reģionā ir vislielākais starp visiem plānošanas reģioniem (2,7%), šo nozari var identificēt kā vienu no nozīmīgākajiem pievienotās vērtības veidotājiem reģionā. Savukārt Latvijas mērogā Kurzemes plānošanas reģions veido vislielāko pievienoto vērtību zivsaimniecības nozarē kopumā.


Tabula nr. 6. Kurzemes plānošanas reģiona saimnieciskās darbības nozaru salīdzinājums pievienotās vērtības radīšanas jomā. Avots: CSP, autora aprēķins


Vieta pievienotās vērtības TOP


Nozare


pvRCA pret Latviju*


Pievienotā vērtība kopā, tūkst. EUR

Nozares īpatsvars plānošanas reģionā**

Rī ga

Vi dz em e

Ku rze me

Ze mg ale

Lat gal e

1

Zivsaimniecība

6,5

47 945

0,1

0,3

2,7

0,1

0,4

2

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

2,0

662 255

6,5

0,1

11,4

0,4

0,3

3

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

1,9

490 316

1,3

13,1

8,0

17,6

4,8

4

Apģērbu ražošana

1,8

65 867

0,4

0,2

1,1

1,1

1,0

5

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

1,8

126 499

0,9

0,2

2,0

2,3

1,3

6

Mežsaimniecība un mežizstrāde

1,6

390 884

1,8

12,9

5,3

6,6

3,7

7

Specializētie būvdarbi

1,5

174 815

1,4

1,2

2,3

1,5

1,4

8

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto

1,2

399 417

2,5

8,7

4,2

6,1

3,5




izstrādājumu ražošana








9

Izglītība

1,2

763 573

5,3

9,8

7,8

10,1

11,2

10

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

1,0

65 076

0,6

0,3

0,6

0,4

0,5

11

Pārtikas produktu ražošana

1,0

251 928

1,8

2,7

2,2

3,3

4,0

12

Ēku būvniecība

0,9

202 413

1,8

2,0

1,7

1,8

1,2

13

Operācijas ar nekustamo īpašumu

0,9

533 375

5,5

1,6

4,3

1,7

2,8

14

Sauszemes transports un cauruļvadu transports

0,9

616 461

5,5

3,5

4,6

2,9

9,0

15

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

0,8

100 639

1,1

0,3

0,7

0,2

0,2

16

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

0,8

75 767

0,9

0,2

0,5

0,1

0,0

17

Ēdināšanas pakalpojumi

0,7

111 976

1,2

0,4

0,7

0,4

0,5

18

Veselības aizsardzība

0,7

384 810

3,3

3,3

2,3

3,0

5,1

19

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

0,6

698 104

6,8

4,8

3,5

4,9

4,9

20

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

0,6

931 536

10,0

3,1

4,5

4,2

2,7

21

Izmitināšana

0,5

65 020

0,7

0,3

0,3

0,2

0,4

22

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts

0,5

172 663

1,8

1,5

0,7

0,7

0,6

23

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

0,5

109 083

1,2

0,7

0,4

0,5

0,2

24

Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

0,3

72 314

0,8

0,3

0,2

0,2

0,4

* Aprēķināts pēc formulas pvRCA = (Pij / Pit) / (Pnj / Pnt), kur Pij –gadā radītais pievienotās vērtības apjoms nozarē Kurzemes plānošanas reģionā, Pit – gadā radītais pievienotās vērtības apjoms Kurzemes reģionā pavisam, Pnj –gadā radītais pievienotās vērtības apjoms nozarē Latvijā, Pnt – gadā radītais pievienotās vērtības apjoms Latvijā pavisam.

** Nozares radītās pievienotās vērtības īpatsvars kopējā pievienotās vērtības apjomā reģionā.

Pievienotās vērtības jomā Kurzemes plānošanas reģionam salīdzinošās priekšrocības ir vairs tikai 9 nozarēs, kas norāda uz to, ka reģiona ekonomiskās aktivitātes kopumā ir ar salīdzinoši mazāku pievienoto vērtību. Izteiktas priekšrocības ir augstākminētajai zivsaimniecības nozarei, taču pārējās 8 nozaru priekšrocības koeficients izkliedēts 1 punkta robežās – no 1 līdz 2. No šīm nozarēm vislielāko pievienotās vērtības īpatsvaru Kurzemes reģionā veido uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozare (11,4%), lauksaimniecība (8,0%) un izglītība (7,8%). Uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē Kurzemes plānošanas reģionā ir pārliecinoši lielākais radītās pievienotās vērtības īpatsvars kopējā pievienotās vērtības apjomā, kas norāda uz to, ka arī šajā nozarē Kurzemes reģionā tiek radīta nozares pievienotās vērtības lielākā daļa.


Eksportspējīgākās nozares Latvijā– vairumtirdzniecība un koka izstrādājumu ražošana, zivsaimniecība – tikai 17. vietā

Kā redzams tabulā zemāk, gan absolūtajā apjomā, gan eksporta apjomā uz 1 nozarē nodarbināto vislielākās priekšrocības Latvijā ir vairumtirdzniecības nozarei, turklāt tās eksporta apjomam uz 1 nozarē nodarbināto ir arī būtisks pieaugums – par 58,3% pēdējo 5 gadu laikā. To var skaidrot ar samērā lielo reeksporta apjomu Latvijā Otra Latvijas eksportspējīgākā nozare ir koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kas uz 1 nodarbināto rada teju 2 reizes mazāku eksporta apjomu nekā vairumtirdzniecība.


Tabula nr. 7. Latvijas saimnieciskās darbības nozaru salīdzinājums eksportspējas jomā. Avots: CSP, autora aprēķins

Vieta eksportspējas TOP


Nozares nosaukums

Eksporta apjoms tūkst. EUR, 2013

Eksporta apjoms uz 1 nozarē nodarbināto, tūkst.

EUR, 2013

Eksporta apjoma uz 1 nozarē nodarbināto izmaiņas, 2009-2013

1

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un

motociklus

3 650 501

85,87

58,3%

2

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot

mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana

1 040 261

45,62

33,3%

3

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas

un iekārtas

263 017

25,59

32,7%

4

Pārtikas produktu ražošana

499 043

21,68

51,3%

5

Apģērbu ražošana

158 875

15,71

15,0%

6

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība,

mazumtirdzniecība un remonts

221 554

13,52

9,2%

7

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

360 352

13,39

78,1%

8

Zivsaimniecība

11 403

10,84

28,6%

9

Mežsaimniecība un mežizstrāde

103 860

10,70

14,0%

10

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas

palīgdarbības

77 571

7,45

28,9%

11

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

20 659

3,40

21,7%

12

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

293 088

3,39

41,8%

13

Ēku būvniecība

51 085

2,37

33,8%

14

Sauszemes transports un cauruļvadu transports

50 361

1,24

64,2%

15

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā

pārbaude un analīze

6 141

0,73

54,5%

16

Ēdināšanas pakalpojumi

16 323

0,71

55,7%

17

Specializētie būvdarbi

15 423

0,63

20,2%

18

Operācijas ar nekustamo īpašumu

12 628

0,48

-50,1%

19

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

2 214

0,44

89,8%

20

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

3 961

0,39

-30,5%

21

Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

2 245

0,24

100,0%

22

Izmitināšana

167

0,03

-52,8%

23

Veselības aizsardzība

69

<0,01

100,0%

24

Izglītība

28

<0,01

100,0%


Konkurētspējīgākās KPR nozares Baltijas jūras reģiona mērogā – apģērba ražošana un zivsaimniecība

Nozares konkurētspējas noteikšanai ne tikai Latvijas mērogā, bet arī pārrobežu reģionālajā līmenī, tika veikts nozaru priekšrocību salīdzinājums starp Baltijas jūras reģioniem. Šim nolūkam tika izmantots EU Cluster Observatory apkopotie dati par Baltijas jūras reģionu priekšrocībām dažādās nozarēs. Tajā salīdzināti 38 Baltijas jūras apkārtnē esošie reģioni no 11 valstīm – Islandes, Krievijas (Baltijas reģions), Norvēģija, Polija (Baltijas reģions), Lietuva, Vācija (Baltijas reģions), Igaunija, Somija, Latvija, Zviedrija, Dānija. Apkopojot rezultātus, tiek salīdzināts, kādi ir nozaru priekšrocību rādītāji konkrētajos reģionos (nodarbinātības īpatsvars pret nodarbinātības īpatsvaru reģionā un ES kopumā). 2

Tā kā nozaru sadalījums šajā pētījumā precīzi neatbilst NACE 2.0 kategorijām, šis salīdzinājums kalpo ilustratīviem nolūkiem un iezīmē Kurzemes plānošanas reģiona konkurētspējīgāko nozaru aprises, nevis precīzus rezultātus. Salīdzinājuma dati ir pieejami par Latviju kopumā, tomēr iepriekšējā pētījuma nodaļa par Kurzemes plānošanas reģiona īpatsvaru konkrētās ekonomikas nozarēs nodrošina, ka Baltijas jūras reģiona līmenī aplūkotās salīdzinošās Latvijas priekšrocības saskan ar Kurzemes plānošanas reģiona nozarēm ar izteiktajām priekšrocībām.


2 xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxx.xxxx#!xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx;xxxx/xxxxx-xxxxxxxxxxx/ methodology/indicators/


Tāpat kā nozaru priekšrocību analīzē Latvijas mērogā, arī Baltijas jūras reģiona analīzē nozaru salīdzinošās priekšrocības izteiktas ar RCA indeksu – teritorijai ir priekšrocības konkrētajā nozarē visa aplūkojamā reģiona (11 Baltijas jūras reģiona valstu 38 teritorijas) mērogā, ja indeksa vērtība pārsniedz 1. Lielāka indeksa vērtība norāda uz lielākām salīdzinošajām priekšrocībām konkrētajā nozarē.

Latvijai vislielākās salīdzinošās priekšrocības ir izklaides un tekstilpreču nozarēs, kur Latvija pēc augstākminētajiem nodarbinātības rādītājiem ir 4. vietā starp 38 Baltijas jūras reģioniem. Tiem seko apģērba ražošana un zvejniecība (zivsaimniecība) – Latvija šajās nozarēs ir attiecīgi 5. un 9. konkurētspējīgākā Baltijas jūras reģionā. Gan apģērba ražošanā, gan zivsaimniecības nozarē Kurzemes plānošanas reģionam ir izteiktas priekšrocības Latvijā, tādēļ var droši apgalvot, ka šajās nozarēs Kurzemes plānošanas reģions ir starp konkurētspējīgākajiem arī Baltijas jūras reģiona mērogā.


Tabula nr. 8. Baltijas jūras reģionu priekšrocību salīdzinājums. Avots: EU Cluster Observatory



Xxxxxx


Xxxxxx reģions #1


RCA*


Reģions #2


RCA*


Reģions #3


RCA*

LV

vieta BJR

Nozares vieta KPR 2012

Izklaide

Vidus-norlande (SE)

2,05

Stokholma (SE)

1,81

Ziemeļu Vidus-

zviedrija (SE)

1,7

4

-

Tekstilpreces

Lietuva

3,02

Igaunija

2,79

Rietumsomija (FI)

1,19

4

-

Apģērbs

Lietuva

3,42

Igaunija

2,65

Varmija-Mazūrija

(PL)

2,48

5

2

Jūra (zvejniecība)

Islande

25,28

Ziemeļ-norvēģija (NO)

13,09

Rietumpomože (PL)

8,76

9

1

Mēbeles

Varmija-Mazūrija (PL)

11,01

Lietuva

4,93

Novgorodas apgabals (RU)

4,74

10

-

Distribūcija

Oslo un Akershūsa

(NO)

2,32

Stokholma (SE)

2,16

Hamburga (DE)

2,02

12

7

Transports un loģistika

Vestlande (NO)

4,04

Ziemeļ-norvēģija (NO)

3,18

Agdera un

Rogalande (NO)

2,77

12

15

Ādas izstrādājumi

Rietum-pomože (PL)

2,77

Varmija-Mazūrija (PL)

2,59

Igaunija

1,36

15

-

Enerģijas ražošana un transmisija

Pleskavas apgabals (RU)

4,89

Novgorodas apgabals (RU)

4,24

Igaunija

3,79

15

-

Lauksaimniecība un lopkopība

Austrum-somija (FI)

7,73

Ļeņingradas apgabals (RU)

6,41

Rietumsomija (FI)

5,08

17

3

Celtniecības aprīkojums, iekārtas

un pakalpojumi

Ļeņingradas apgabals (RU)

3,7

Novgorodas apgabals (RU)

3,38

Pleskavas apgabals (RU)

2,96

18

14

Pārstrādāta pārtika

Varmija-Mazūrija

(PL)

3,51

Lietuva

2,2

Hedmarka un

Oplande (NO)

1,95

20

6

Lauksaimniecības produkti

Vidusjitlande (DK)

1,76

Šlēsviga- Holšteina (DE)

1,6

Meklenburga-

Priekš-pomerānija (DE)

1,52

21

3

Tūrisms un viesmīlība

Ziemeļ-norvēģija (NO)

2,53

Hedmarka un Oplande (NO)

2,46

Meklenburga-

Priekš-pomerānija (DE)

2,39

25

12

Ķīmiskie produkti

Novgorodas apgabals (RU)

4,74

Ļeņingradas apgabals (RU)

3,2

Dienvid-austrumu Norvēģija (NO)

2,25

28

-

Būvniecība

Hedmarka un Oplande (NO)

2,41

Ziemeļnorvēģija (NO)

2,26

Dienvid-austrumu Norvēģija (NO)

2,12

28

14

Automobiļi

Rietum-zviedrija (SE)

4,77

Augšnorlande (SE)

2,69

Smolande ar salām (SE)

2,45

32

-

Metālu ražošana

Ziemeļu Vidus- zviedrija (SE)

5,02

Smolande ar salām (SE)

3,29

Austrumu Vidus- zviedrija (SE)

3,05

32

5


* Aprēķināts pēc formulas RCA = (Eij / Eit) / (Enj / Ent), kur Eij –nodarbināto skaits konkrētajā reģionā konkrētajā nozarē, Eit – gadā nodarbināto skaits pavisam konkrētajā reģionā, Enj –gadā nodarbināto skaits ES konkrētajā nozarē, Ent – gadā nodarbināto.


Latvijā ir salīdzinoši attīstīta mākslas un tūrisma nozare, vājākas – dzīvības zinātnes

Latvija kopumā uzrāda vislabākos rādītājus radošajās un kultūras nozarēs, īpaši mākslinieciskajā un literārajā jaunradē (RCA 1,6), kur Latvija ir trešajā vietā starp 38 analīzē iekļautajiem reģioniem, un muzeju un vēsturisku vietu un ēku saglabāšanā (RCA 3,27, 6. vieta). Īpaši mākslinieciskās jaunrades jomā Latvija var tiekties uz līderpozīciju, jo atšķirība starp pirmajā vietā esošo Sanktpēterburgas reģionu un Latviju ir tikai 0,27 punkti, kamēr, piemēram, muzeju saglabāšanā Latvija no līdera Novgorodas apgabala atpaliek par vairāk nekā 9 punktiem.

Tā kā Kurzemes reģions veido nozīmīgu daļu no Latvijas kā Baltijas jūras reģiona rādītāju īpatsvariem, var secināt, ka šajās nozarēs arī Kurzemes plānošanas reģions ir salīdzinoši konkurētspējīgs visā Baltijas jūras reģionā.

Savukārt vienus no zemākajiem rezultātiem Latvija uzrāda IT un biznesa pakalpojumu jomā, attiecīgi 28. un 31. vieta starp 38 reģioniem, kā arī dzīvības zinātnēs, īpaši medicīnas ierīču ražošanā. Tajā nozares RCA ir tikai 0,24 punkti un Latvijas konkurētspēja - tikai 35. vietā.

Ņemot vērā augstākminēto nozaru rādītājus Latvijas mērogā, var secināt, ka Kurzemes reģiona loma Baltijas reģionā kopumā šajās nozarēs ir vēl maznozīmīgāka un tām ir zema konkurētspēja.


Tabula nr. 9. Baltijas jūras reģionu valstu priekšrocību salīdzinājums. Avots: EU Cluster Observatory


Nozare

Latvijas RCA*

LV

vieta


Līderu valsts #1


RCA*


Valsts #2


RCA*


Valsts #3


RCA*

Radošās un kultūras nozares

Mākslinieciskā jaunrade un literārā

jaunrade

1,6

3

Sanktpēterburga (RU)

1,87

Oslo un Akershusa (NO)

1,63

Latvija

1,6

Muzeju un

vēsturisku vietu un ēku saglabāšana

3,27

6

Novgorodas apgabals (RU)

12,35

Pleskavas (RU)

apgabals

11,66

Ļeņingradas (RU)

apgabals

8,94

Reklāma

1,17

12

Stokholma (SE)

3,59

Hamburga (DE)

3,21

Oslo un (NO)

Akershusa

2,09

Mazumtirdzniecība

un izplatīšana

1,09

12

Hamburga (DE)

1,75

Oslo un Akershusa

(NO)

1,51

Igaunija

1,5

Radio un televīzija

0,79

17

Oslo un Akershusa (NO)

3,91

Stokholma (SE)

3,03

Hamburga (DE)

2,4

Programmatūra

0,96

23

Stokholma (SE)

5,1

Oslo un Akershusa

(NO)

3,32

Dienvidsomija/Ālandu

salas

3,04

Druka publicēšana

un

0,94

26

Oslo un Akershusa (NO)

2,58

Islande

2,24

Dienvidsomija/Ālandu salas

2,01

Zināšanu ietilpīgi uzņēmējdarbības pakalpojumi

Izglītība un

zināšanu radīšana

1,8

7

Sanktpēterburga

(RU)

6,82

Novgorodas

apgabals (RU)

2,69

Pleskavas apgabals

(RU)

2,16

Finanšu

pakalpojumi

0,82

14

Hamburga (DE)

2,1

Centrālais reģions

(DK)

1,8

Stokholma (SE)

1,74

IT

0,73

28

Stokholma (SE)

3,73

Ziemeļsomija (FI)

3

Oslo un Akershusa

(NO)

2,41



Biznesa

pakalpojumi

0,27

31

Stokholma (SE)

2,29

Oslo un Akershusa

(NO)

2,27

Hamburga (DE)

1,7

Dzīvības zinātnes

Farmācija

0,73

14

Centrālais reģions

(DK)

4,43

Rietumpomože (PL)

2,12

Šlēsviga-Holšteina

(DE)

1,86

Biotehnoloģijas

0,74

18

Sanktpēterburga

(RU)

27,07

Ļeņingradas

apgabals (RU)

9,89

Islande

4,73

Medicīnas ierīces

0,24

35

Šlēsviga-Holšteina

(DE)

3,09

Dienvidzviedrija

(SE)

2,92

Rietumzviedrija (SE)

2,6

* Aprēķināts pēc formulas RCA = (Eij / Eit) / (Enj / Ent), kur Eij –nodarbināto skaits konkrētajā reģionā konkrētajā nozarē, Eit – gadā nodarbināto skaits pavisam konkrētajā reģionā, Enj –gadā nodarbināto skaits ES konkrētajā nozarē, Ent – gadā nodarbināto.


9. Resursu priekšrocības

Veicot Kurzemes plānošanas reģiona cilvēkresursu, zināšanu resursu un atbalsta infrastruktūras, un dabas resursu un tehniskās infrastruktūras analīzi, tika secināts, ka nevienai no nozarēm ar izteiktām priekšrocībām ekonomiskajos radītājos nav būtisku priekšrocību nedz cilvēkresursu, nedz zināšanu vai atbalsta infrastruktūras jomā.


Tabula nr. 10. Kurzemes plānošanas reģiona nozaru atbalstošo resursu analīze*


Nozare

Cilvēkresursi

Zināšanas un atbalsta infrastruktūra

Dabas resursi un tehniskā infrastruktūra

Zivsaimniecība

Dārgs darbaspēks, mazs darba meklētāju īpatsvars

Trūkst izglītības programmu

Baltijas jūras piekraste, samazinās nozveja

Apģērbu ražošana

Lēts darbaspēks, mazs darba meklētāju īpatsvars

Trūkst augstākās izglītības programmu

-

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

Lēts darbaspēks, mazs darba meklētāju īpatsvars

Trūkst izglītības programmu un atbalsta sistēmu; ir zinātniskās pētniecības centri

Nav līderi ražīgumā uz 1 ha

Mežsaimniecība un mežizstrāde

Lēts darbaspēks, mazs darba meklētāju īpatsvars

Trūkst izglītības programmu

Lielas mežu platības

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un

iekārtas-

Dārgs darbaspēks

Ir atbilstošas izglītības programmas

-

Pārtikas produktu ražošana

Lēts darbaspēks, mazs darba meklētāju īpatsvars

Ir atbilstošas izglītības programmas

-

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

Dārgs darbaspēks, mazs darba meklētāju īpatsvars

Ir atbilstošas izglītības programmas

Ostas un dzelzceļš

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un

pīto izstrādājumu ražošana

Dārgs darbaspēks, mazs darba meklētāju īpatsvars

Trūkst izglītības programmu

Lielas mežu platības, ostas un dzelzceļš eksportam

Izglītība

-

Ir atbilstošas izglītības

programmas, zinātniskās pētniecības centri

-

Specializētie būvdarbi

Dārgs darbaspēks, mazs darba meklētāju īpatsvars

Ir atbilstošas izglītības programmas

-

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

Lēts darbaspēks

Ir atbilstošas augstākās izglītības programmas, tehniskie centri

-

Izmitināšana

Dārgs darbaspēks, pieaug apkalpojamo personu skaits

Ir atbilstošas izglītības programmas

Dabas un kultūrvēsturiskie resursi tūrisma attīstībai

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

Dārgs darbaspēks

Ir atbilstošas izglītības programmas

-

Ēku būvniecība

Dārgs darbaspēks, mazs darba meklētāju īpatsvars

Ir atbilstošas izglītības programmas

-

Sauszemes transports un

Dārgs darbaspēks

Ir atbilstošas izglītības

Ostas un dzelzceļš, naftas



Nozare

Cilvēkresursi

Zināšanas un atbalsta infrastruktūra

Dabas resursi un tehniskā infrastruktūra

cauruļvadu transports


programmas

produktu cauruļvads

Veselības aizsardzība

Dārgs darbaspēks

-

-

Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

Lēts darbaspēks

Ir atbilstošas izglītības programmas

-

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

Lēts darbaspēks

Ir atbilstošas izglītības programmas

-

Ēdināšanas pakalpojumi

Dārgs darbaspēks

Ir atbilstošas izglītības programmas

-

Operācijas ar nekustamo īpašumu

-

-

-

Arhitektūras un

inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

Dārgs darbaspēks

Ir daļēji atbilstošas izglītības programmas

-

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība,

mazumtirdzniecība un remonts

Lēts darbaspēks

Ir atbilstošas izglītības programmas

-

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

-

Ir atbilstošas izglītības programmas

-

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

-

Ir atbilstošas izglītības programmas

-

* „-” norāda uz nozarei būtisku priekšrocību neesamību konkrētajā jomā.

** tabula tika izveidota ekspertiem apkopojot galvenos pētījuma rezultātus sadaļās “Resursu prieškrocības” un “Inovācijas infrastruktūras priekšrocības”

Kā raksturīgu Kurzemes plānošanas reģiona iezīmi var minēt ar pārējiem plānošanas reģioniem salīdzinoši dārgu darbaspēku vairākās nozarēs. Kā draudu cilvēkresursu ietilpīgu nozaru konkurētspējai var uzlūkot salīdzinoši mazo darba meklētāju īpatsvaru reģionā. Zināšanu jomā nozarei atbilstošas augstākās izglītības programmas ir galvenokārt salīdzinoši mazāk konkurētspējīgām nozarēm, savukārt specializētas atbalsta infrastruktūras nav tikpat kā nevienai no sarakstā iekļautajām jomām.

Skaidras priekšrocības atsevišķām nozarēm var identificēt vien dabas resursu un tehniskās infrastruktūras jomā, kur zivsaimniecības jomai un mežsaimniecībai kā veicinošs faktors ir attiecīgi jūras piekraste un ūdens resursi un mežaudzes. Transporta un uzglabāšanas jomai būtiska priekšrocība ir jau esošā infrastruktūra – ostas un dzelzceļš. Savukārt dabas resursu – ainavu, dabas pieminekļu un aizsargājamu teritoriju esamība – ir priekšrocība tūrisma nozares attīstībai.


Cilvēkresursi


Kurzemes plānošanas reģionā ir Latvijā augstākā demogrāfiskā slodze

Kurzemes plānošanas reģionā 2014. gadā ir visaugstākā demogrāfiskā slodze Latvijas plānošanas reģionu vidū – 625 apgādājami (līdz un virs darbspējas vecuma) iedzīvotāji uz 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem jeb 1,6 apgādājami iedzīvotāji uz 1 darbspējīgu iedzīvotāju. Lielāko daļu no tiem veido iedzīvotāji virs darbspējas vecuma, tomēr tajā pašā laikā Kurzemes reģionā ir lielākā demogrāfiskā slodze no iedzīvotājiem zem darbspējas vecuma – reģionā ir vislielākais bērnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem.

Augstas demogrāfiskās slodzes saglabāšanās nākotnē var radīt šķēršļus cilvēkresursu ietilpīgu ekonomikas nozaru attīstībai – piemēram, apģērbu un tekstila ražošanai, zivsaimniecībai.


Attēls nr. 1. Demogrāfiskā slodze plānošanas reģionos 2014. gada sākumā( uz 1000 iedz). Avots: CSP



Attēls nr. 2. Demogrāfiskās slodzes palielināšanās 2011.-2014. gadā (uz 1000 iedz.). Avots: CSP



Kurzemes plānošanas reģionā ir mazs darba meklētāju īpatsvars

2013. gadā Kurzemes reģionā bija otrs zemākais darba meklētāju īpatsvars Latvijas plānošanas reģionu vidū (7,50%), arī zemāks nekā vidēji valstī. 2008.-2013. gadā darba meklētāju īpatsvars samazinājās salīdzinoši vidēji strauji – par 2,6%.

Darba meklētāju skaitam turpinot sarukt un palielinoties darbinieku atalgojumam, mazināsies reģiona konkurētspējas priekšrocības cilvēkresursu ietilpīgās un darba intensīvās nozarēs – tekstila un apģērbu rūpniecībā, zivsaimniecībā, būvniecībā. Tāpat palielināsies arī darba devēju savstarpējā konkurence par darbiniekiem.


Attēls nr. 3. Darba meklētāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā 2013. gadā. Avots: CSP



Attēls nr. 4. Darba meklētāju skaita samazināšanās 2008.-2013. gadā. Avots: CSP


Viszemākais atalgojums KPR ir mežsaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, visaugstākais – uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē

Kurzemes plānošanas reģions vidējā atalgojuma jomā ir līderis Latvijas plānošanas reģionu vidū šādās nozarēs: uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, ēku būvniecība. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozares darbinieku vidējais atalgojums Kurzemes reģionā ir augstākais arī Latvijā visu pētījumā aplūkoto nozaru griezumā.

Otrajā pozīcijā ir vairākas jomas, kurām pētījumā tika identificētas izteiktas priekšrocības ekonomiskajos rādītājos – zivsaimniecība, gatavo metālizstrādājumu ražošana un koksnes un koka izstrādājumu ražošana. Savukārt apģērbu ražošana un lauksaimniecība ir tikai 4. vietā Latvijas plānošanas reģionu vidū. Apģērbu ražošanas nozarē 2009.-2013. gadā bijis arī viens no lēnākajiem darba samaksas pieaugumiem Kurzemes reģionā – tikai 9,7%.

Viszemākais darba samaksas līmenis visu plānošanas reģionu vidū 2013. gadā Kurzemes plānošanas reģionā ir bijis mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm. Mežsaimniecības nozarē bijis arī vislēnākais darba samaksas pieaugums – 2009.-2013. gadā tā palielinājusies tikai par 4,4%.


Tabula nr. 11. Kurzemes plānošanas reģiona nozares pēc darba samaksas dārdzības. Avots: CSP


KPR

vieta

Xxxxxx

Xxxxx samaksa

KPR attiecībā

Vidējā darba samaksa bruto plānošanas reģionos

2013. g. , EUR



LV


pret LV vidējo,

%


Rīga


Vidze me


Kurze me


Zemga le


Latgal e

1

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

157%

991

415

1067

411

508

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā

pārbaude un analīze

131%

886

574

941

621

580

Ēku būvniecība

124%

699

503

735

607

409

2

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

114%

700

517

770

905

478

Veselības aizsardzība

104%

749

683

720

670

625

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot

mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana

119%

000

000

000

606

421

Sauszemes transports un cauruļvadu transports

108%

636

519

597

515

486

Zivsaimniecība

111%

577

464

557

437

471

Specializētie būvdarbi

105%

588

521

548

498

463

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

100%

000

000

000

508

433

Ēdināšanas pakalpojumi

100%

440

350

370

363

331

Izmitināšana

94%

639

366

382

317

334

3

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

100%

909

535

708

964

426

Izglītība

98%

658

545

557

559

522

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

90%

816

558

548

633

486

Operācijas ar nekustamo īpašumu

99%

641

577

526

477

444

4

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

97%

866

538

616

670

489

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas

palīgdarbības

97%

616

566

544

670

416

Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

95%

642

500

539

550

610

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

94%

538

402

396

409

353

Apģērbu ražošana

90%

472

386

370

473

360

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība,

mazumtirdzniecība un remonts

77%

705

507

368

437

358

5

Mežsaimniecība un mežizstrāde

79%

982

627

548

738

567

Pārtikas produktu ražošana

79%

632

000

000

000

000


Zināšanu resursi

Kurzemes plānošanas reģionā ir viszemākais iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars

Neskatoties uz to, ka Kurzemes plānošanas reģionā atrodas vairākas augstākās izglītības iestādes (sk. nodaļu „Inovācijas infrastruktūra“), tajā, salīdzinot ar pārējiem plānošanas reģioniem, ir viszemākais iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars – tikai 17,4%. Turklāt 2009.-2013. gadā Kurzemes reģionā bijis arī vislēnākais iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvara pieaugums – tas palielinājies tikai par 3,3%. Šādai tendencei saglabājoties, Kurzemes plānošanas reģions saglabās savu pozīciju un tādējādi potenciāli būs mazāk pievilcīgs zināšanu ietilpīgai uzņēmējdarbībai, kurā nepieciešami augsti kvalificēti un labi sagatavoti speciālisti.


Attēls nr. 5. Iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars plānošanas reģionos 2013. gadā. Avots: CSP



Attēls nr. 6. Iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvara pieaugums 2009.-2013. gadā plānošanas reģionos. Avots: CSP



Kurzemes plānošanas reģiona iedzīvotāju pieteikto patentu skaits – starp mazākajiem Latvijā

Kurzemes plānošanas reģiona iedzīvotāju pieteiktais patentu skaits ir otrs mazākais Latvijā – 2004.-2010. gadā no Kurzemes reģiona reģistrēti tikai 1,40 pilni patentu pieteikumi. Vēl mazāk patentu pieteikts tikai Vidzemes reģionā, bet Rīgas un Pierīgas reģionu pieteiktais patentu skaits ievērojami pārsniedz pārējo reģionu rādītājus, kopā veidojot vairāk nekā 92% no Latvijas iedzīvotāju iesniegto patentu kopskaita.

Latvijas iedzīvotāji piedalījušies šādu nozaru patentu pieteikšanā: pārtikas produkti vai to apstrādes veids, cepšana, rīki mīklas veidošanai vai mīkla, iepakošana vai uzglabāšana, neorganiskā ķīmija, organiskā ķīmija, dzelzs metalurģija. Vairums minēto nozaru, izņemot ķīmiju, ir arī starp nozarēm ar ekonomikas rādītājos izteiktākām priekšrocībām Kurzemes plānošanas reģionā.


Tabula nr. 12. Latvijas iedzīvotāju iesniegto patentu pieteikumu skaits. Avots: Eurostat


Patentu skaits*

Reģions


2004


2005


2006


2007


2008


2009


2010


Pavisam 2004-2010

Latvija

9,82

18,82

16,92

16,33

21,87

18,54

10,2

112,50

Rīga

5,6

14,4

9,58

13,47

17,38

14,23

8,85

83,51

Pierīga

4,01

3,28

5,16

2,87

2,19

2,59

0,85

20,95

Zemgale

0,2

-

1

-

1

1,73

0,25

4,18

Latgale

-

1

1

-

-

-

-

2,00

Kurzeme

-

-

0,18

-

0,97

-

0,25

1,40

Vidzeme

-

0,14

-

-

0,33

-

-

0,47

* Tā kā patentu iesnieguma reģistrācijā vienu patentu var iesniegt vairāki iesniedzēji, tad statistikā par iesnieguma teritoriālo piederību tiek norādīts skaitlis, kas proporcionāli atbilst patenta iesniedzēju skaitam. Līdz ar to statistikā var tikt norādīts skaitlis, kas ir mazāk nekā 1.


Kurzemes plānošanas reģionā samazinās radošajās industrijās nodarbināto skaits

2013. gadā Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā „Latvijas radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares mērķtiecīgai attīstībai“ tika apkopota informācija par radošo industriju attīstību Latvijā. Tajā aprēķināts, ka radošajās industrijās – nozarēs, kas saistītas ar indivīdu radošo darbību un kultūras aktivitātēm – nodarbināto skaits 2008.-2011. gadā ir samazinājies. Kurzemes reģionā šajā periodā ir trešais lielākais radošajās industrijās nodarbināto skaita sarukums – par 29,7%. Vismazāk radošajās industrijās nodarbināto skaits samazinājies Zemgalē – par 20,2%, bet visvairāk – Rīgas reģionā, par 34,6%.


Attēls nr. 7. Radošajās industrijās nodarbināto skaits plānošanas reģionos 2011. gadā. Avots: CSP



Attēls nr. 8. Radošajās industrijās nodarbināto skaita samazinājums 2008.-2011. gadā. Avots: CSP




Dabas resursi


Kurzemes reģionam ir Latvijā garākā jūras robeža

Kurzemes plānošanas reģions atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, un tam Latvijā garākā jūras robeža. Kopējais Baltijas jūras robežas garums Latvijā ir 498 km, un 350 km no tiem atrodas Kurzemes plānošanas reģiona teritorijā. Jūras piekraste sniedz reģionam vairākas priekšrocības: pludmales, stāvkrastus, kāpas, dabas daudzveidību, iespējas zvejniecības un zivsaimniecības, akvakultūras, rekreācijas, vēja enerģijas ieguves, tūrisma u.c. nozaru attīstībai.

Kurzemes plānošanas reģionā ir plašas dabas tūrisma iespējas

Kurzemes plānošanas reģionam raksturīgs plašs vērtīgu un aizsargājamu dabas teritoriju tīkls. Reģionā atrodas 3 no 8 Latvijas nacionālajiem parkiem un dabas rezervātiem – Slīteres Nacionālais parks, Moricsalas dabas rezervāts un Grīņu dabas rezervāts. Nacionālie parki un dabas rezervāti ir valsts aizsargātas teritorijas ar izcilām dabas ainavām, cilvēku darbības mazpārveidotām teritorijām un nozīmīgiem dabas pieminekļiem, kuros tiek uzturēta un īpaši aizsargāta dabas daudzveidība. Aizsargājamās dabas, tostarp jūras teritorijas un estētiskās reģiona dabas ainavas varētu būt priekšnoteikumi sekmīgai dabas tūrisma, rekreatīvā tūrisma un aktīvās un pasīvās atpūtas iespēju attīstībai.


Tabula nr. 13. Latvijas nacionālo parku un dabas rezervātu salīdzinājums. Avots: DAP



Slīteres NP (1921)

Moricsalas DR (1912)

Grīņu DR (1936)

Gaujas NP

(1973)

Ķemeru NP(1997)

Rāznas NP

(2007)

Krustkalnu DR (1977)

Teiču DR

(1982)

Kopējā aizsargājamā platība,

ha

16 361

818

1 491

92 260

38 167

59 615

2 979

19 779

Augu sugu skaits

1 252

565

440

...

1 250

...

974

953

no tiem aizsargājamie augi

152

12

15

129

129

42

68

71

Zīdītāju sugu skaits

42

20

15

51

47

...

40

47

no tiem aizsargājamie zīdītāji

12

2

1

20

14

15

12

15

Putnu sugu skaits

213

48

50

165

237

99

153

211

no tiem aizsargājamie putni

66

2

2

51

67

44

42

74

Zivju sugu skaits

18

10

7

37

32

24

16

12


Kurzemes plānošanas reģionā - lielākais skuju koku mežu īpatsvars un otrs lielākais mežaudžu īpatsvars

Kurzemes plānošanas reģionā ir pēc platības otra lielākā mežaudžu platība Latvijas plānošanas reģionu vidū – 730,5 tūkstoši hektāru. Lielākas mežaudžu platības ir tikai Vidzemes plānošanas reģionā, kur tās ir 850,5 tūkstoši hektāru. Taču Kurzemes plānošanas reģionā ir vislielākais skuju koku mežu īpatsvars – 52 %. Ievērojamie meža resursi ir priekšrocība mežsaimniecības un mežrūpniecības, kā arī koksnes un koka apstrādes rūpniecības attīstībai.


Attēls nr. 9. Mežaudžu platības plānošanas reģionos (izņemot Rīgas pilsētu) 2014. gadā, tūkst. ha. Avots: CSP




Attēls nr. 10. Skuju koku mežu īpatsvars kopējā mežaudžu platībā 2014. gadā, %. Avots: CSP



Zivju nozvejas apjoms Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī arvien samazinās

Kurzemes plānošanas reģions kā piekrastes reģionam ir tieša pieeja Baltijas jūras un Rīgas jūras līča zivju resursiem. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozvejoto zivju apjoms sastāda aptuveni pusi no visa Latvijas zivju nozvejas apjoma, tomēr gan zivju skaita samazināšanās, gan ES noteikto kvotu dēļ nozvejas apjomi Baltijas jūrā 2004.-2013. gadā arvien samazinās. Tendencei turpinoties, pastāv iespēja, ka zivsaimniecības nozarei būs nepieciešams turpināt optimizēt savu darbību vai arī pievērsties akvakultūrai, vai arī meklēt citus zvejas ūdeņus.


Attēls nr. 11. Zivju nozveja pavisam un Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, tūkst. tonnu. Avots: CSP




Kurzemes plānošanas reģions ir līderis lauku tūrisma jomā

Kurzemes plānošanas reģionam ir vidēji rādītāji tūrisma nozarē kopumā – tas ir trešajā vietā gan pēc tūrisma komersantu apkalpoto personu skaita 2013. gadā starp plānošanas reģionos (izņemot Rīgas pilsētu, kuras komersanti kopumā apkalpo lielāko daļu tūristu Latvijā, tādēļ tās rādītāji nav salīdzināmi ar reģionu rādītājiem). Lai arī 2010.-2013. gadā apkalpoto personu skaits pieaudzis par 43%, Kurzemes reģiona izaugsme nav visstraujākā – to ievērojami pārspēj Latgales reģions (74%) un arī Vidzemes reģions (61%).


Attēls nr. 12. Tūrisma komersantu apkalpoto personu skaits 2013. gadā plānošanas reģionos (izņemot Rīgas pilsētu). Avots: CSP



Attēls nr. 13. Tūrisma komersantu apkalpoto personu skaita dinamika 2010.-2013. gadā. Avots: CSP



Tūrisma nozarē Kurzemes reģions ir izteikts līderis lauku tūrisma jomā. 2013. gadā Kurzemes reģiona lauku tūrisma mītnes apkalpojušas ievērojami vairāk cilvēku nekā mītnes citos plānošanas reģionos - 19 444 personas, kam seko Vidzemes reģions ar 13 260 lauku tūrisma mītnēs apkalpotām personām. Ievērojams ir arī Kurzemes plānošanas reģiona lauku tūrisma mītnēs apkalpoto personu skaita pieaugums – 2010.-2013. gadā tas palielinājies par ceturtdaļu (25%), kas ir otrs labākais rādītājs Latvijas plānošanas reģionu vidū.


Attēls nr. 14. Lauku tūrisma mītnēs apkalpoto personu skaits plānošanas reģionos 2013. gadā. Avots: CSP



Attēls nr. 15. Lauku tūrisma mītnēs apkalpoto personu skaita dinamika plānošanas reģionos 2010.-2013. gadā. Avots: CSP



10. Inovācijas infrastruktūras priekšrocības

Kurzemes plānošanas reģionā esošā inovācijas infrastruktūra nav saskaņā ar nozarēm ar izteiktākajām ekonomiskajām priekšrocībām

Kurzemes plānošanas reģionā esošā inovācijas infrastruktūra – zinātniskās pētniecības institūti, inovāciju, zināšanu pārneses un kompetences centri, augstākās izglītības iestādes un uzņēmējdarbības atbalsta centri šobrīd nav saskaņā ar ar nozarēm ar izteiktākajām ekonomiskajām priekšrocībām..

Salīdzinoši vislabāko atbalstu līdernozaru attīstībai var saņemt reģiona inovāciju, zināšanu pārneses un kompetences centros. To darbība saskan ar vislielāko skaitu no reģiona jomām ar vislielākajām priekšrocībām, turklāt tie darbojas vairākās reģiona pilsētās, nodrošinot salīdzinoši labu pieejamību piedāvātajiem pakalpojumiem.


Augstākās izglītības iestādes piedāvā mācību programmas, kuras tikai daļēji atbilst nozarēm, kurās reģionam ir salīdzinošas priekšrocības, jo saskan ar nozarēm, kas priekšrocību sarakstā atrodas zemu. Turklāt netiek piedāvāta neviena izglītības programma nozarēs, kas atrodas reģiona nozaru līderpozīcijās – zivsaimniecībai, mežsaimniecībai, lauksaimniecībai, kokrūpniecībai.

Zinātniskās pētniecības institūti darbojas tikai divās no TOP nozarēm – lauksaimniecībā (selekcija) un izglītībā. Citās nozarēs zinātniskā pētniecība Kurzemes plānošanas reģionā pastāvīgi netiek veikta.

Tāpat arī uzņēmējdarbības atbalsta iestāžu darbība nav pielāgota šī brīža līdernozaru atbalstam. Abi reģionā esošie biznesa inkubatori ir specializējušies šobrīd salīdzinoši mazkonkurētspējīgu nozaru atbalstīšanai.


Tabula nr. 14. Kurzemes plānošanas reģiona inovācijas infrastruktūru saskaņotība ar reģiona līdernozarēm



Nozares nosaukums

Zinātniskās pētniecības institūtu skaits

Inovāciju, zināšanu pārneses un kompetences centru

skaits

Augstākās izglītības iestāžu skaits

Uzņēmējdarbības atbalsta centru skaits

Apģērbu ražošana





Kurzemes plānošanas reģionā atrodas 2 biznesa inkubatori Liepājā un Ventspilī. Lai arī atbalstu tie piedāvā dažādu nozaru jaunajiem uzņēmējiem, biznesa inkubatori specializējušies zaļo tehnoloģiju uzņēmējdarbības atbalstīšanā (Liepāja) un augsto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju atbalstam (Ventspils).

Mežsaimniecība un mežizstrāde




Zivsaimniecība




Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (lauksaimniecība)

2



Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas


1

2

Pārtikas produktu ražošana


1


Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības



1

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu

ražošana


1


Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana


1

3

Specializētie būvdarbi



1

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus


1

8

Ēku būvniecība


1

1

Sauszemes transports un cauruļvadu transports


1

1

Izmitināšana


2

1

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts


1

8

Izglītība

1


3

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība



3

Ēdināšanas pakalpojumi


2

2

Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi


1

2

Operācijas ar nekustamo īpašumu




Veselības aizsardzība




Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus


1

8

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze


1

3

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi


2

8


Reģiona zinātniskās pētniecības centri nav līdernozarēm atbalstoši

Kurzemes reģionā atrodas pavisam 15 dažādās jomās specializējušies zinātniskās pētniecības centri. 14 no tiem ir valsts zinātniskās institūcijas, 1 - privātpersonu dibināta zinātniskā institūcija. Pastāv samērā liela pētniecības iestāžu specializāciju dažādība, ko nodrošina reģionā esošās


augstākās izglītības iestādes. Tomēr pētniecības jomu daudzveidība nav reģiona pašreizējās līdernozares atbalstoša. Vienīgā no reģiona 5 šobrīd vislabāk konkurētspējīgākajām nozarēm, kurā notiek pastāvīga pētnieciskā darbība, ir lauksaimniecība – ar augu selekciju nodarbojas Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts un z/s „Vīnkoki”. Izglītības nozares pētniecībā darbojas Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūts. Savukārt pārējās šībrīža līdernozarēs patstāvīga pētniecība reģionā netiek veikta.


Tabula nr. 15. Kurzemes plānošanas reģionā izvietotie zinātniskās pētniecības centri. Avots: IZM, iestāžu interneta vietnes


Zinātniskās pētniecības centrs

Atrašanās vieta

Specializācija

Valsts zinātniskās institūcijas


Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts

Lībagu pag., Talsu novads

Graudu selekcija, laukkopība un citas konvencionālās un bioloģiskās lauksaimniecības jomas

Liepājas Universitāte

Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūts

Liepāja

Izglītības zinātnes

Liepājas Universitātes

Kurzemes Humanitārais institūts

Liepāja

Latviešu literatūras vēsture, Latviešu diahroniskā un sinhronā valodniecība, latviešu folkloristika,

teātra vēsture un teorija, humantārās zinātnes

Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju

institūts

Liepāja

Fizika, matemātiskā fizika, lietišķā matemātika, matemātiskā modelēšana, analītisko un skaitlisko metožu izstrāde tiešo un inverso

problēmu risināšanai.

Liepājas Universitātes Vadībzinātņu institūts

Liepāja

Vadības zinātne

Mākslas pētījumu laboratorija

Liepāja

Jauno mediju māksla

Socioloģisko pētījumu centrs

Liepāja

Sociālā labklājība, tautas attīstība un dzīves kvalitāte, ataudzes dzīves kvalitātes perspektīvas, sabiedriskās domes izpēte, izglītības kvalitāte,

kultūras socioloģija

Vides pētījumu centrs

Liepāja

Vides vērtību monetārās vērtēšanas metožu apzināšana un aprobēšana, oglekļa finanses un reālā oglekļa daudzuma noteikšanas problēmas

Mūzikas terapijas centrs

Liepāja

Mūzikas terapija

Logopēdijas centrs

Liepāja

Logopēdija

Psiholoģiskais atbalsta centrs

Liepāja

Psiholoģijas zinātne

Ventspils Augstskola

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs

Ventspils

Fundamentālie pētījumi astronomijā un astrofizikā; lietišķie pētījumi kosmosa tehnoloģiju jomā; augstas veiktspējas skaitļošana;

pielietojamās inženierelektronikas pētījumi.

Lietišķās valodniecības centrs

Ventspils

Valoda, tulkošana, tehnoloģijas

Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centrs

Ventspils

Konkurētspējas uzlabošana uzņēmējdarbības, inovāciju jomā, iekļaušanās starptautiskajā zinātniskajā apritē uzņēmējdarbības,

inovāciju un reģionālās attīstības jomās

Privātpersonu dibinātās zinātniskās institūcijas


«Vīnkoki»

Cīravas pag., Aizputes novads

Vīnogu selekcija


Reģionā darbojas pieci zināšanu pārneses un kompetences centri

Kurzemes plānošanas reģionā darbojas pieci zināšanu pārneses un kompetences centri. Visprecīzāk šai funkcijai atbilst Kurzemes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts, kas darbojas Ventspils Augstskolas paspārnē ar mērķi veicināt sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un uzņēmējiem. Tomēr tas, tāpat kā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka biznesa inkubators, fokusējas uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, kuras šobrīd nav starp Kurzemes reģionā attīstītākajām un konkurētspējīgākajām nozarēm. Lielāka saskaņa ar Kurzemes reģiona līdernozarēm ir reģionā esošajiem tehnikumiem – profesionālās izglītības kompetences centriem Liepājā, Venstpilī un Kuldīgā. Tie piedāvā gan apgūt, gan papildināt zināšanas un iemaņas


nozarēs, kuru konkurētspēja reģionā ir salīdzinoši daudz vairāk izteikta (metālapstrāde, kokapstrāde u.c.).

Reģionā nedarbojas neviens zināšanu pārneses un kompetences centrs, kas specializētos tādu pašlaik konkurētspējīgāko nozaru kā zivsaimniecības, lauksaimniecības un apģērbu ražošanas atbalstīšanā.


Tabula nr. 16. Kurzemes plānošanas reģionā esošie zināšanu pārneses un kompetenču centri. Avots: IZM, centru interneta vietnes


Inovācijas un zināšanu pārneses centrs

Atrašanās vieta

Specializācija

Kurzemes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts

Ventspils

Veicināt sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un uzņēmējiem Veicināt zinātnisko institūtu pētniecības rezultātu ieviešanu rezultātā

Nodrošināt zinātnieku un pētnieku intelektuālo īpašumu aizsardzību

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks

Ventspils

Nodrošināt infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumu attīstībai Ventspils pilsētā un reģionā. Prioritārās jomas: IT, telekomunikācijas, elektronika, mašīnbūve, rūpnieciskā

automatizācija, datordizains un kosmosa tehnoloģijas

Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas

Valsts tehnikums

Liepāja

Būvniecība, tūrisms, tekstila nozare, tehniskās specialitātes, komercspecialitātes

Profesionālās izglītības kompetences centrs Ventspils

tehnikums

Ventspils

Metālapstrāde un mašīnbūve, autotransports, enerģētika, elektronika, inženierkomunikācijas, datorsistēmas, ēdināšanas serviss, viesmīlība, viesnīcu

komercdarbība un grāmatvedība

Profesionālās izglītības kompetences centrs Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma

tehnikums

Kuldīga

Kokizstrādājumu izgatavošana un dizains, ēdināšanas pakalpojumi, tūrisma pakalpojumi, autotransports, restorānu pakalpojumi, skaistumkopšanas pakalpojumi, restaurācija, telemehānika un loģistika


KPR ir pieejama visu līmeņu augstākā izglītība vairāk nekā 30 dažādās specialitātēs

Kurzemes reģionā darbojas 9 augstākās izglītības iestādes vai to filiāles, kurās iespējams iegūt bakalaura līmeņa vai augstāku kvalifikāciju pilnā apjomā Kurzemes plānošanas reģiona teritorijā. Vairums mācību programmu tiek īstenotas sociālo, humanitāro un izglītības zinātņu jomās, kuras reģiona konkurētspējīgāko nozaru sarakstā pamatā atrodas vien līdernozaru otrajā un trešajā desmitā vai arī tajā nav iekļuvušas. Specializētu augstāko izglītību reģionā nav iespējams iegūt tādās TOP nozarēs kā zivsaimniecība, lauksaimniecība, apģērbu ražošanas tehnoloģijas. Līdz ar to arī augstākās izglītības jomā šobrīd nav vērojama saskaņotība starp reģiona ekonomikai nozīmīgākajām nozarēm un augstākās izglītības programmu piedāvājumu.


Tabula nr. 17. Kurzemes plānošanas reģionā esošās augstākās izglītības iestādes. Avots: IZM


Iestādes nosaukums

Īstenotās studiju programmas

Liepājas Universitāte

Baltu filoloģija un kultūra, biznesa un organizāciju vadība, matemātika, fizika un datorzinātnes, dizains, fizika, fotomāksla, informācijas tehnoloģija, jauno mediju māksla, komunikācijas vadība, kultūras vadība, logopēdija, mehatronika, Eiropas valodu un kultūru studijas, skolotājs, sociālais darbinieks, tūrisma vadība un rekreācija, vides un atjaunojamo energoresursu pārvaldība

Ventspils Augstskola

Datorzinātnes, elektronika, biznesa vadība, tulkošana, valodas un starpkultūru studijas

Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskolas Liepājas filiāle

Psiholoģija

Baltijas Starptautiskās akadēmijas Liepājas filiāle

Tiesību zinātne, uzņēmējdarbība, finanšu vadība, sabiedriskās attiecības

Baltijas Starptautiskās akadēmijas

Tiesību zinātne, uzņēmējdarbība



Iestādes nosaukums

Īstenotās studiju programmas

Ventspils filiāle


Latvijas Lauksaimniecības universitātes Laidzes filiāle

Komerczinības, komercdarbība un uzņēmuma vadība

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Kuldīgas filiāle

Biroja administrēšana, komercdarbības organizācija, pirmsskolas izglītības skolotājs, sabiedriskās attiecības, komercdarbība un uzņēmuma vadība, sākumskolas skolotājs, organizācijas vadība

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Ventspils filiāle

Komercdarbība un uzņēmuma vadība, skolotājs

Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāle

Uzņēmējdarbība, cilvēkresursu vadīšana, elektrotehnoloģiju datorvadība, siltumenerģētika un siltumtehnika, inženiertehnika un mehānika, enerģētika, telekomunikācijas, datorsistēmas, būvdarbu vadīšana, mašīnu un aparātu būvniecība ar metālu un metālu spiedapstrādes specializāciju, visaptverošā kvalitātes vadība, ražošanas tehnoloģijas, siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija


KPR profesionālās izglītības iestāžu programmas ir salīdzinoši saskanīgas ar šī brīža līdernozarēm

2014. gadā īstenots pētījums par Kurzemes plānošanas reģionā pieejamās profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām. Tajā secināts, ka pamatā profesionālo izglītības iestāžu piedāvātās programmas ir atbilstošas darba tirgus vajadzībām. Vislielākais speciālistu pieprasījums un arī sagatavošana paredzama apstrādes rūpniecībā, komercpakalpojumos un tirdzniecībā. Tāpat plānots palielināt izglītojamo skaitu mācību programmās, kuras ir saskanīgas ar reģiona šī brīža līdernozarēm: metālapstrāde, mašīnbūve, iekārtu ražošana, tūrisma pakalpojumi, lauksaimniecība. 3

Tabula nr. 18. Kurzemes plānošanas reģiona profesionālās izglītības uz 1. līmeņa augstākās izglītības iestādes.


Iestādes nosaukums

Īstenotās studiju programmas

Cīravas Profesionālā vidusskola

Ēdināšanas pakalpojumi, administratīvie un sekretāra pakalpojumi, autotransports, lauksaimniecības

tehnika, kokizstrādājumu izgatavošana

Xxxxx Xxxxxxxxx Liepājas Mūzikas vidusskola

Taustiņinstrumentu spēle, stīgu instrumentu spēle, pūšaminstrumentu spēle, vokālā mūzika, diriģēšana, populārā un džeza mūzika

Juridiskā koledža

Tiesību zinātne

Laidzes Profesionālā vidusskola

Komerczinības, būvdarbi, ēdināšanas pakalpojumi

Liepājas Jūrniecības koledža

Jūras transports, kuģu mehāniķis, kuģu vadītājs, starptautisko pārvadājumu organizācija

Liepājas Mākslas vidusskola

Māksla

PIKC Kuldīgas Valsts tehnikums

Kokizstrādājumu izgatavošana un dizains, ēdināšanas pakalpojumi, tūrisma pakalpojumi, autotransports, restorānu pakalpojumi, skaistumkopšanas pakalpojumi, restaurācija, telemehānika un loģistika

PIKC Liepājas Valsts tehnikums

Būvniecība, tūrisms, tekstila nozare, tehniskās specialitātes, komercspecialitātes

PIKC Ventspils Valsts tehnikums

Metālapstrāde un mašīnbūve, autotransports, enerģētika, elektronika, inženierkomunikācijas, datorsistēmas, ēdināšanas serviss, viesmīlība, viesnīcu komercdarbība un grāmatvedība

Rīgas Stradiņa universitātes Liepājas filiāle

Māsa, ārsta palīgs, vecmāte, fitnesa treneris

Saldus Profesionālā vidusskola

Būvtehniķis, viesmīlības pakalpojumu speciālists, vizuālā tēla stilists, pavārs, bruģētājs, sausās būves

montētājs, galdnieks, ceļu būvtehniķis,būvizstrādājumu galdnieks, namdaris, viesmīlības pakalpojumu speciālists, datorsistēmu tehniķis, programmēšanas tehniķis, ugunsdzēsējs-glābējs

Skrundas Profesionālā vidusskola

Ēdināšanas pakalpojumi, kokizstrādājumu izgatavošana, enerģētika, būvdarbi

Ventspils Mūzikas vidusskola

Taustiņinstrumentu spēle, stīgu instrumentu spēle, pūšaminstrumentu spēle, vokālā mūzika, diriģēšana,


3




džeza mūzika, mūzikas tehnoloģijas, mūzikas teorija un vēsture


Reģiona biznesa inkubatori specializējušies salīdzinoši mazas konkurētspējas jomu atbalstam

Kurzemes plānošanas reģionā darbojas divi biznesa inkubatori, kuri izveidoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenotā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Biznesa inkubatoru attīstība Latvijā" ietvaros. To mērķis ir nodrošināt infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus jaunajiem uzņēmējiem. Lai arī atbalstam var pieteikties visu nozaru topošie un jaunie uzņēmēji, abi biznesa inkubatori ir specializējušies konkrētu nozaru atbalstam. Biznesa inkubators Ventspilī īpaši atbalsta augsto tehnoloģiju nozares, savukārt biznesa inkubatorā Liepājā darbojas zaļo tehnoloģiju uzņēmumu klasteris. Tomēr nedz IKT, nedz zaļo tehnoloģiju joma Kurzemes reģionā nav konkurētspējīgāko nozaru vidū.


Tabula nr. 19. Kurzemes plānošanas reģionā darbojošies biznesa inkubatori. Avots: LIAA


Biznesa inkubators

Apkalpotā teritorija

Mērķis

Specializācija

Nodibinājums "Ventspils Augsto tehnoloģiju parks"

Talsi, Ventspils

Nodrošināt infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumu attīstībai

Augsto tehnoloģiju nozares

SIA "Kurzemes Biznesa inkubators"

Liepāja, Kuldīga, Saldus

Piedāvāt jaunajiem uzņēmējiem infrastruktūru un biroja pakalpojumus, konsultācijas un sadarbības tīklu ideju noietam

Nav / Darbojas Zaļo tehnoloģiju klasteris


11. Pašvaldību noteiktās specializācijas

Analizējot pašvaldību attīstības dokumentus (attīstības programmas, ilgtspējīgas attīstības stratēģijas), kā arī Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam un ES investīciju fonda partnerības līgumu 2014.-2020. gadam, var identificēt jomas, kurās izvēlas specializēties vairums reģiona pašvaldību un kurām ir paredzēts finansiāls un institucionāls atbalsts gan no valsts, gan no ES investīciju fondu līdzekļiem. Tās primāri ir lauksaimniecība un zivsaimniecība, arī mežsaimniecība, tāpat arī transporta nozare un būvniecības darbi.

Tabula nr. 20. Kurzemes novada līdernozaru atbilstība pašvaldību, valsts un ES līmeņa attīstības un investīciju plānošanas dokumentiem


Nozares nosaukums

Pašvaldību specializācijas*


NAP 2020

ES investīciju fondu partnerības līgums 2014-

2020

Pavisam

Nac. un reģ. nozīmes

centri

Novadu nozīmes centri

Apģērbu ražošana

1

1




Mežsaimniecība un mežizstrāde


4


x

x

Zivsaimniecība

7

3

4

x

x

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (lauksaimniecība)

13

3

10

x

x

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

4

2

2



Pārtikas produktu ražošana

11

4

7

x


Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

2

2


x


Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana

8

4

4

x


Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

1

1




Specializētie būvdarbi

1

2


x

x

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

1

1




Ēku būvniecība

1

1


x

x



Sauszemes transports un cauruļvadu transports

7

3

4

x

x

Izmitināšana

13

3

10

x


Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts






Izglītība




x

x

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

1

1


x


Ēdināšanas pakalpojumi






Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

2

2


x


Operācijas ar nekustamo īpašumu






Veselības aizsardzība

1

1


x

x

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

1

1




Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze






Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

1


1



* Alsungas novadam uz pētījuma izstrādes brīdi nav pieejami attīstības plānošanas dokumenti. Pilnu analizēto dokumentu sarakstu skatīt pielikumā nr. 5.

** Skaitu veido pašvaldības, kuras ir minējušas kādu no 24 pētījumā atlasītām nozarēm ka prioritāru (jeb specializāciju) savos plānošanas dokumentos


Kurzemes plānošanas reģiona novada nozīmes centri visvairāk specializējas lauksaimniecībā un tūrismā, reģionāla līmeņa attīstības centri – kokapstrādē, transporta jomā, tūrismā

Kurzemes plānošanas reģionā ir 20 pašvaldības – 18 novadi un 2 lielās pilsētas. Vairums no tām attīstības plānošanas dokumentos – ilgtspējīgas attīstības stratēģijās, attīstības programmās – noteikušas pašvaldības specializācijas virzienus. Apkopojot informāciju no pieejamajiem attīstības plānošanas dokumentiem (pilnu izmantoto dokumentu sarakstu skatīt pielikumā nr. 5), tika izdarīti secinājumi par pašvaldību izvirzītajām vidēja un ilgtermiņa specializācijām.

Vairāk nekā puse Kurzemes novada pašvaldību specializējušās lauksaimniecībā – 10 no tām lauku pašvaldības, 3 – reģionāla mēroga attīstības centri. 13 pašvaldības kā specializācijas jomu norādījušas tūrismu (izmitināšanu), no tām 3 ir nacionāla un reģionāla mēroga centri, 10 – novadu nozīmes centri. Zivsaimniecībā specializējušās 7 pašvaldības, pamatā tās, kuras atrodas piekrastes teritorijā, to skaitā arī nacionāla mēroga attīstības centri Liepāja, Talsu un Saldus novadi.

Visplašākā specializācija ir Liepājas pilsētai, kura kā nacionālas nozīmes attīstības centrs specializējas plašā jomu klāstā – pavisam 19 nozarēs, visplašāk aptverot reģiona līdernozares.


Tabula nr. 21. Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību specializācija reģiona līdernozarēs. Avots: pašvaldību attīstības plānošanas dokumenti*



Xxxxxx

Xxxxxxx nozarē

specializējušās pašvaldības

Nacionālas un reģionālas nozīmes centri


Novadu nozīmes centri

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

13

Kuldīgas, Saldus, Talsu novads

Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Skrundas, Ventspils,

Durbes novads

Izmitināšana

13

Kuldīgas novads, Liepāja, Talsu novads

Brocēnu, Mērsraga, Nīcas, Priekules, Rojas, Rucavas, Skrundas, Vaiņodes, Ventspils,

Durbes novads

Pārtikas produktu ražošana

11

Kuldīgas novads, Liepāja, Saldus novads, Talsu

novads

Brocēnu, Dundagas, Pāvilostas, Priekules, Skrundas, Durbes, Ventspils novads

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto

izstrādājumu ražošana

8

Kuldīgas novads, Liepāja, Saldus novads, Talsu

novads

Dundagas, Grobiņas, Priekules, Ventspils novads

Sauszemes transports un cauruļvadu transports

7

Liepāja, Talsu novads, Ventspils

Aizputes, Dundagas, Pāvilostas, Skrundas novads




Nozare

Pavisam nozarē specializējušās

pašvaldības

Nacionālas un reģionālas nozīmes centri


Novadu nozīmes centri

Zivsaimniecība

7

Liepāja, Saldus novads, Talsu novads

Dundagas, Nīcas, Skrundas, Durbes novads

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

4

Liepāja, Saldus novads

Brocēnu, Grobiņas novads

Mežsaimniecība un mežizstrāde

4

Kuldīgas novads, Liepāja, Saldus novads, Talsu

novads


Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

4

Liepāja

Mērsraga, Pāvilostas, Rojas novads

Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

2

Liepāja, Talsu novads


Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

2

Liepāja

Brocēnu novads

Specializētie būvdarbi

2

Liepāja, Talsu novads


Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

2

Liepāja, Ventspils


Apģērbu ražošana

1

Liepāja


Ēku būvniecība

1

Liepāja


Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

1

Liepāja


Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

1

Liepāja


Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

1

Liepāja


Veselības aizsardzība

1

Liepāja


* Alsungas novadam uz pētījuma izstrādes brīdi nav pieejami attīstības plānošanas dokumenti.

15 no 24 Kurzemes plānošanas reģiona līdernozarēm ir minētas nacionāla un ES līmeņa plānošanas dokumentos

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tajā iekļautas vidēja termiņa rīcības valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. NAP2020 iezīmē nozares, kurām līdz 2020. gadam būs pieejams valsts un pašvaldību atbalsts. Savukārt Partnerības līgums ES investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam ir vadlīniju dokuments jomām, kurās pieejams ES struktūrfondu finansējums līdz 2020. gadam.

ES investīciju fondu Partnerības līgums ir tematiski saistīts ar „Eiropa 2020” stratēģiju. “Eiropa 2020” ir Eiropas Savienības desmit gadu izaugsmes un nodarbinātības stratēģija, ko sāka īstenot 2010. gadā. Partnerības līgumā noteiktās atbalsta prioritātes noteiktas saskaņā ar „Eiropa 2020” prioritātēm, kas paredz izaugsmes veicināšanu caur investīcijām izglītībā, pētniecībā un inovācijā, virzību uz mazoglekļa ekonomiku un iekļaušanu, sevišķu uzmanību pievēršot darbavietu izveidei un nabadzības mazināšanai.

Plašāku skaitu jomu skar NAP2020, kurā ir iekļautas rīcības pavisam 15 no 24 Kurzemes plānošanas reģiona specializācijas nozaru attīstībai un kur paredzēts piešķirt valsts un pašvaldības finansējumu vai arī piesaistīt privātās investīcijas. ES partnerības līguma ietvaros atbalstu būtu iespējams saņemt.7 Kurzemes plānošanas reģiona līdernozarēm – mežsaimniecībai, zivsaimniecībai, lauksaimniecībai, transporta nozarei, būvniecībai, izglītības un veselības aizsardzības nozarei.

Tabula nr. 22. Kurzemes plānošanas reģiona līdernozaru saskaņotība ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam un ES investīciju fondu partnerības līgumam 2014.-2020. gadam.


Nozares nosaukums


Atbilstība NAP2020 rīcības virzienu uzdevumiem

Atbilstība ES partnerības līguma 2014-2020 ieguldījumu

prioritātēm

Mežsaimniecība un mežizstrāde

Atbalsts lauksaimniecības, zivsaimniecības un

Saglabāt un aizsargāt vidi un




Nozares nosaukums


Atbilstība NAP2020 rīcības virzienu uzdevumiem

Atbilstība ES partnerības līguma 2014-2020 ieguldījumu

prioritātēm

         Zivsaimniecība         

mežsaimniecības produktu ražošanas, to tālākas apstrādes un pakalpojumu attīstībai


Atbalsts un pasākumi mazo un vidējo uzņēmumu – lauksaimniecības, zivsaimniecības un meža produkcijas ražotāju pieejai preču izplatīšanas tīkliem un piegādes ķēžu

saīsināšanai

uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (lauksaimniecība)

   Pārtikas produktu ražošana      

Atbalsts lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas, to tālākas apstrādes un pakalpojumu attīstībai


Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto

izstrādājumu ražošana

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

Nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras nodrošināšana un attīstība

Sauszemes transports un cauruļvadu transports

Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu

Specializētie būvdarbi

Valsts un pašvaldību infrastruktūras (industriālās infrastruktūras pieslēgumi) sakārtošanas programma privāto

lielo investīciju piesaistei

Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, atdzīvinātu pilsētas

Ēku būvniecība

Izmitināšana

Uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana,

izmantojot reģionu dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, izveidoto infrastruktūru


Izglītība

Baltijas valstu augstākās izglītības, zinātnes un privātā sektora sadarbības platformas izveide un attīstība šādās jomās: (a) biofarmācija un organiskā ķīmija,

(b) nanostrukturētie materiāli un augstas enerģijas starojums, (c) viedās tehnoloģijas un inženierija

Formālas, neformālas un ikdienas izglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana, darbaspēka zināšanu prasmju un kompetenču uzlabošana

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

Veselīga un aktīva dzīvesveida paraduma nostiprināšana sabiedrībā kopumā


Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

Valsts un pašvaldību infrastruktūras (industriālās

infrastruktūras pieslēgumi) sakārtošanas programma privāto lielo investīciju piesaistei

Veselības aizsardzība

Veselības aprūpes

pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, plānošana un koordinēšana

Piekļuves uzlabošana cenas zinā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem


Investīcijas veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

Valsts un pašvaldību infrastruktūras (industriālās infrastruktūras pieslēgumi) sakārtošanas programma privāto

lielo investīciju piesaistei



Latvijas viedās specializācijas stratēģijas perspektīvākās nozares: kokrūpniecība, mežsaimniecība

Pētījuma veikšanas brīdī vēl tiek izstrādāta Latvijas viedās specializācijas stratēģija, kurā plānots iekļaut konkrētus Latvijas viedās specializācijas virzienus. Pieejamajā RIS3 Viedās specializācijas stratēģijas projekta dokumentā ir nosauktas nozares, kuras ir ar vislielāko eksporta vērtības pieauguma potenciālu Latvijā un kuras visdrīzāk veidos Latvijas viedās specializācijas pamatu:

kokrūpniecība un mežsaimniecība, metālapstrāde un mašīnbūve, pārtikas rūpniecība un lauksaimniecība, ķīmijas rūpniecība un arī veselības pakalpojumu nozare. 4

Septiņas no šīm nozarēm ir Kurzemes plānošanas reģiona līdernozaru vidū, kas norāda uz to, ka viedās specializācijas stratēģijas valsts mērogā virziens ir saskanīgs ar Kurzemes plānošanas reģiona konkurētspējīgākajām nozarēm.


4 xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxxx_xxxx/Xxxxxxxxxx/0000/XXX0_XX_000000.xxx


Viedās specializācijas stratēģijas projekta laikā tika arī aprēķināts, kuras no Latvijas nozarēm ir ar vislielāko eksporta vienības vērtības palielināšanās potenciālu, piesaistot nozarei ārvalstu tiešās investīcijas. Pārliecinošs līderis šajā aprēķinā ir kokrūpniecība, kam ir potenciāls savu eksporta apjomu palielināt teju divas reizes. Otrajā vietā ir pārtikas ražošana, bet nozare ar trešo lielāko potenciālu ir metālu ražošana.


Tabula nr. 23. Nozaru eksporta vienības vērtības palielināšanas potenciāls, milj. LVL. Avots: Tautsaimniecības nozaru eksporta potenciāla novērtējums, 2. pielikums informatīvajam ziņojumam “Viedās specializācijas stratēģija“


Nozare

Eksports, 2012, mlj. LVL

Ārvalstu tiešās investīcijas, I 2013, mlj.

LVL

Eksporta potenciāls , mlj. LVL

Kokrūpniecība

785,4

210,9

741,2

Pārtikas ražošana

559,7

97

400,06

Metālu ražošana

660,7

3,6

241,82

Mašīnbūve

375,7

14,5

186,57

Ķīmiskā rūpniecība

317

14,7

169,38

Metāla izstrādājumi

242,9

43,3

106,02

Elektriskās iekārtas

289,1

19,5

96,8

Tekstila ražošana

111,8

7,3

96,26

Mežsaimniecība

144,9

128

91,02

Lauksaimniecība

527,4

85,9

80,31

Izdevējdarbība

60,1

0,1

75,47

Farmācija

191,1

6,3

73,19

Datori, elektronika un optika

525,9

2,4

71,55

Gumijas un plastmasas

ražošana

174

15,1

66,91

Pārējā apstrādes rūpniecība

99,6

7,7

65,33

Transportlīdzekļi

308,1

41,6

54,88

Dzērienu ražošana

435,6

37,7

52,44

Nemetāliskie minerāli

162,9

318,4

50,97

Mēbeles

114,8

3,5

50,36

Papīra ražošana

85,2

20,5

35,02

Zivsaimniecība

27,3

1,1

17,43

Ādas izstrādājumi

46,1

0

15,87

Apģērbu ražošana

248,6

19,4

12,12

Radošā industrija

2

0

2,23

Ieguves rūpniecība

76,9

40,4

0,15

Kopā



2853,36


Kvalitatīvo datu analīze

12. Pirmās idejuTalkas rezultāti

2014. gada 22. augustā Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas pārstāvji, reģiona pašvaldību darbinieki, uzņēmējdarbības un uzņēmējdarbības nozaru asociāciju, radošo industriju pārstāvji, biznesa atbalsta institūciju un ministriju pārstāvji piedalījās koprades seminārā idejuTalka. Dalībnieki darbojās piecās grupās, katrai no tām nākot klajā ar ieteikumiem reģiona nozaru specializācijai, rekomendācijām ieguldījumu prioritātēm specializācijas jomu attīstībai un vēlamajām Kurzemes plānošanas reģiona funkcijām attīstības nodrošināšanai (sk. pielikumu 6).

Specializēties rekomendē mežsaimniecībā un kokapstrādē, zivsaimniecībā, pārtikas ražošanā un tūrismā


Piecas dalībnieku grupas tika aicinātas vienoties par piecām prioritārajām nozarēm, kurās Kurzemes plānošanas reģionam specializēties, kā arī katrai izvirzītajai nozarei minēt tās esošās priekšrocības un riskus un trūkumus.

Visbiežāk kā nozare, kurā reģionam ir augstākās specializācijas iespējas, tika minēta mežizstrāde un kokapstrāde, un kokrūpniecība, radot koka resursiem augstu pievienoto vērtību. Šo nozari izvirzīja visas piecas grupas, kā tās priekšrocības minot reģionā esošos mežu resursus un iespējas tos palielināt salīdzinoši mazā iedzīvotāju blīvuma dēļ un esošās nozares tradīcijas. Kā draudi nozares attīstībai tika minēta iespējamā meža resursu samazināšanās, augsti kvalificēta darbaspēka trūkums un nozares nevēlēšanās radīt resursiem pievienoto vērtību, eksportējot tos kā neapstrādātu kokmateriālu, nevis gūstot lielākus ieņēmumus, resursus apstrādājot.


Tabula nr. 24. Izvirzītās nozares, to priekšrocības un trūkumi


Nozare

Priekšrocības

Trūkumi

Mežistrāde un kokapstrāde, un kokrūpniecība

Esošie meža resursi, mazs iedzīvotāju blīvums, nozares tradīcijas

Meža resursu samazināšanās, augsi kvalificēta darba spēka trūkums, maza pievienotā vērtība

Tūrisms

Dabas resursi, kultūrvēsturiskais mantojums, esošā infrastruktūra

Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, zems svešvalodu zināšanu līmenis, infrastruktūras nesakārtotība

Pārtikas ražošana

Nozares tradīcijas, pieprasījuma palielināšanās, pētniecības un attīstības potenciāls, priekšrocības ekoloģiskās pārtikas ražošanai

Zems zemes ražīgums

Zivsaimniecība un akvakultūra

Jūras resursi, nozares tradīcijas

Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis, nozvejas kvotas, mazāk pieprasīti zivju resursi, sezonalitāte


Četras no piecām grupām izvirzīja tūrisma, pārtikas ražošanas un zivsaimniecības un akvakultūras nozares. Tūrisma nozarē tika ieteikts specializēties uz ekotūrismu, lauku tūrismu, rekreāciju un veselības tūrismu, izmantojot reģionā esošos dabas resursus, īpaši jūras robežu, kā arī kultūrvēsturisko mantojumu un esošo infrastruktūru. Riski nozares attīstībai ir augsti kvalificētu speciālistu trūkums un arī nozarē strādājošā apkalpojošā personāla salīdzinoši sliktais svešvalodu zināšanu līmenis, kā arī infrastruktūras nesakārtotība.

Kā pārtikas ražošanas nozares priekšrocības tika minētas reģionā esošās nozares tradīcijas, potenciālā pieprasījuma palielināšanās, pieaugot pārtikas patēriņam, iespējas apgūt jaunus tirgus un salīdzinoši izteiktāks pētniecības un jaunu produktu attīstības potenciāls, kā arī iespējas ekoloģiskās pārtikas ražošanas attīstībai. Kā trūkumi tiek minēti ne pārāk lielais zemes ražīgums

Zivsaimniecības un akvakultūras nozari izvirzījušās grupas kā to priekšrocības min tradīciju esamību un jūras resursu pieejamību. Tomēr šai nozarei tika minēts vislielākais risku skaits – Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis un tā kvalitātes pasliktināšanās, nozvejas kvotas, salīdzinoši


mazāk pieprasīti zivju resursi nekā citās jūrās, kā arī sezonalitāte, kas var ietekmēt jūras resursu pilnvērtīgu izmantošanu visa gada garumā.

Starp prioritārām nozarēm tika minēta arī metālapstrāde, apģērba un tekstila ražošana, alternatīvās enerģijas ieguve un izglītība un zinātne.


Ieguldījumu prioritātes – izglītība, infrastruktūra, dabas resursi

Otrajā idejuTalkas posmā dalībnieku grupas izvirzīja trīs vēlamas Kurzemes plānošanas reģiona rīcības iepriekš noteikto specializācijas nozaru attīstīšanai.

Visas grupas ieteica rīcības, kuras skar izglītības kvalitātes uzlabošanai. Tās ir prakšu īpatsvara palielināšana un izglītības programmu pielāgošana darba tirgum, materiāltehniskās bāzes attīstīšana, pedagoģiskā personāla kvalifikācijas uzlabošana, kā arī profesionālās un mūžizglītības atbalstīšana. Tāpat tiek minēta nepieciešamība attīstīt inovācijas un veicināt pētniecības potenciālu ar mērķi kāpināt saražotās produkcijas pievienoto vērtību.

Kā rīcība uzņēmējdarbības un rūpniecības atbalstam tika minēta infrastruktūras uzlabošana un attīstīšana, tostarp reģiona lauku apvidos, kā arī starpnozaru sadarbības veicināšana, tai skaitā pašvaldību un izglītības nozares. Tāpat arī būtu nepieciešams atbalsts transporta un loģistikas nozarei, veicinot tās iekļaušanos globālajos tīklos.

Tā kā daudzu grupu izvirzītās prioritārās nozares ir atkarīgas no dabas resursiem, kā nepieciešama rīcība tika izvirzīta arī esošo dabas resursu saglabāšana un ilgtspējīga apsaimniekošana.

Savukārt, lai veicinātu investīciju piesaisti reģionam, nepieciešams izstrādāt reģiona mārketinga stratēģiju ar mērķi sniegt atbalstu uzņēmējiem jaunu tirgu apgūšanā.


KPR funkcijas – starpnozaru sadarbības veicināšana, finansējuma un investoru piesaiste

Noslēdzošajā idejuTalkas daļā grupas ieteica trīs funkcijas, kuras būtu jānodrošina Kurzemes plānošanas reģionam, lai īstenotu atbalstu prioritārajām nozarēm un veicinātu reģiona attīstību kopumā.

Dalībnieki ieteica, ka Kurzemes plānošanas reģionam ir jāfunkcionē kā pašvaldību sadarbības moderatoram un koordinatoram, kā arī jābūt reģiona interešu pārstāvim valsts un starptautiskā mērogā. Tāpat arī reģionam jāveicina finansējuma piesaiste reģionam ar dažādu projektu palīdzību un būtu jāsniedz īpašs atbalsts mazāk nodrošinātajām pašvaldībām investoru meklēšanā. Plānošanas reģiona uzdevumam būtu jābūt arī vienotas reģiona identitātes izstrādei investoru piesaistei un iekšējās sadarbības veicināšanai.


13. Otrās idejuTalkas rezultāti

29. augustā notika otrā pētījuma izstrādes ietvaros paredzētā idejuTalka, kurā arī piedalījās reģiona pašvaldību darbinieki, uzņēmējdarbības un uzņēmējdarbības nozaru asociāciju, biznesa atbalsta institūciju un ministriju pārstāvji (sk. pielikumu 8.). Šīs idejuTalkas mērķi bija izvirzīt reģiona attīstības vīziju un stratēģiskos mērķus un rīcības, piedāvājot vēlamās ilgtermiņa attīstības jomas un ieguldījumu prioritātes.

idejuTalka norisinājās trīs posmos. Pirmajā no tiem dalībnieki izvērtēja jau sagatavotos reģiona attīstības scenārijus, katram no tiem izvirzot priekšrocības un trūkumus, pēc tam dalībnieki


individuāli piedāvāja savus redzējumus par reģiona vīziju 2030. gadam, un visbeidzot, balstoties uz visvairāk atbalstītajiem vīzijas variantiem, grupās tika izstrādāti stratēģiskie mērķi un tiem atbilstošas rīcības, kas palīdzētu īstenot izvirzīto vīziju.

Vēlamie reģiona attīstības scenāriji – augstas pievienotās vērtības ražošana un pakalpojumi un augsto tehnoloģiju izmantošana

Pirmajā posmā dalībnieki četrās grupās izvērtēja piedāvātos reģiona attīstības scenārijus, un katram no tiem tika noteiktas šādas priekšrocības un trūkumi:


Tabula nr. 25. idejuTalkas dalībnieku vērtējums par piedāvātajiem reģiona attīstības scenārijiem


Attīstības scenārijs

Augstas pievienotās vērtības ražošana un pakalpojumi

Masu

jaunrade/radošums

Efektīva resursu apsaimniekošana

Augstās tehnoloģijas


Priekšrocības

▪ Esošie resursi (meži, lauki, cilvēkresursi)

▪ Esošās tradīcijas un pieredze

▪ Loģistikas infrastruktūra

▪ Pozitīva ekonomiska ietekme

▪ Daudzveidīgas ieguldījumu iespējas

▪ Labas integrācijas iespējas

▪ Zināšanu ietilpīgums

▪ Rezultāts – ekoloģisks

▪ Efektīva ierobežoto resursu apsaimniekošana

▪ Viegli un ātri īstenojama rīcība

▪ Zems resursu izmantojums

▪ Augsts pieprasījums pēc produkcijas

▪ Augsta pielietojamība


Trūkumi

▪ Mazkvalificēts darbaspēks

▪ Sarežģīta uzņēmumu pārkvalifikācija vai produktivitātes palielināšana

▪ Klimata ietekme

▪ Nepietiekama tirgus izpēte

▪ Lēnā atdeve – nepieciešami ilgstoši ieguldījumi

▪ Nozaru sadrumstalotība, grūtības sagatavot speciālistus vai veidot atbalsta infrastruktūru

▪ Ierobežotie cilvēkresursi

▪ Sociālā integrācija imigrācijas rezultātā

▪ Zema pievienotā vērtība

▪ Iekšējā un ārējā migrācija

▪ Mazi ieguldījumi zinātnes attīstībā

▪ Izglītotu speciālistu trūkums

▪ Trūkst sasaistes ar citām nozarēm

Pēc argumentu izvirzīšanas par visiem scenārijiem tika balsots, tādējādi iezīmējot semināra dalībnieku uzskatus par vēlamajiem Kurzemes plānošanas reģiona attīstības scenārijiem un jomām, uz ko jāfokusējas. Visvairāk balsu ieguva augstas pievienotās vērtības radīšanas un augsto tehnoloģiju attīstīšanas scenāriji.

Kurzeme 2030. gadā – gudrs, zaļš, konkurētspējīgs, globāli saistīts un dzīvei un darbam pievilcīgs reģions

Balstoties uz scenāriju posma rezultātiem, kurā par galvenajiem attīstības scenārijiem izvirzīti augstas pievienotās vērtības radīšana un augsto tehnoloģiju attīstība, idejuTalkas otrajā posmā dalībnieki individuāli izvirzīja Kurzemes reģiona vīziju 2030.gadam. Pavisam tika izvirzīti 15 dažādi piedāvājumi reģiona vīzijai, kas reģionu iezīmēja gan kā augsti tehnoloģiski attīstītu un konkurētspējīgu teritoriju, gan kā ekonomiskās izaugsmes flagmani Baltijas jūras reģionā, gan kā


radošu un cilvēkiem draudzīgu reģionu. Pēc visu vīziju prezentēšanas. Lielāko balsu skaitu ieguva vīzija „Kurzeme 2030. gadā ir gudrs un globāli saistīts reģions”, no kura tikai par vienu balsi atpalika divi redzējumi – „Kurzeme 2030. gadā ir labākais reģions dzīvošanai, strādāšanai un atpūtai” un „Kurzeme 2030. gadā – latvisks, zaļš un starptautiski konkurētspējīgs reģions Baltijā”.

Piedāvātie reģiona mērķi un rīcības – izglītības, uzņēmējdarbības konkurētspējas un dzīves un darba vides attīstībai

Semināra noslēdzošajā posmā dalībnieki grupās izvirzīja stratēģiskos mērķus un katram no tiem - trīs rīcības, kas Kurzemes plānošanas reģionam būtu jāīsteno saskaņā ar iepriekšējā posmā izvirzītajiem populārākajiem redzējumiem par reģiona attīstību – Kurzeme 2030. gadā kā gudrs, radošs, zaļš, starptautiski konkurētspējīgs un darbam un dzīvošanai pievilcīgs reģions. Stratēģiskie mērķi un rīcības skāra tādas jomas kā reģiona globālā sasaiste un sasniedzamība, izglītības un radošo industriju attīstība, ilgtspējīga resursu un dabas vides apsaimniekošana, augsto tehnoloģiju attīstīšana, cilvēkresursu kompetenču paaugstināšana u.c., savukārt rīcības tika vērstas uz sadarbības starp pārvaldi, izglītību un uzņēmējiem veicināšanu, izglītības specializāciju atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, infrastruktūras un sasniedzamības uzlabošanu, reģiona atpazīstamības veicināšanu tūrisma attīstībai un investoru piesaistei, pilnvērtīgu pakalpojumu nodrošināšanu reģionā, reģiona kultūrtelpas apzināšanu un attīstīšanu u.tml.


Tabula nr. 26. idejuTalkas dalībnieku piedāvātie ilgtermiņa stratēģiskie mērķi un rīcības virzieni


Vīzija

Grupa

Stratēģiskais mērķis

Rīcības virzieni


Kurzeme 2030. gadā ir gudrs un globāli saistīts reģions

Kurzeme 2030. gadā ir labākais reģions dzīvošanai, strādāšanai un atpūtai

Kurzeme 2030. gadā ir latvisks, zaļš un starptautiski konkurētspējīgs reģions Baltijā

1

Gudrs, radošs, konkurētspējīgs reģions

▪ Izglītības un kultūras paradigmu maiņa ar uzsvaru uz radošumu un elastību

▪ Ieguldīšana izglītībā un pētniecībā

Pievilcīga darba un dzīves vide

▪ Augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības jomu atbalstīšana

▪ Ilgtspējīga un efektīva resursu izmantošana

▪ Sociālās un tehniskās infrastruktūras attīstīšana

Globāli saistīts un atvērts reģions

▪ Vietējās un starptautiskās sadarbības veicināšana

▪ Atpazīstamības veicināšana

▪ Ekonomikas konkurētspējas sekmēšana

2

Gudrs un radošs reģions

▪ Dzīves telpai un darba tirgum atbilstošas izglītības nodrošināšana

▪ Tradicionālo un inovatīvo nozaru attīstība caur augstajām tehnoloģijām

▪ Kultūrtelpas apzināšana un radoša izmantošana

Uz iekšējo un ārējo sadarbību vērsts reģions

▪ Investīcijas tehnoloģiskajās prasmēs

▪ Tirgus izpēte uzņēmēju atbalstam

▪ Optimāla un reģionam izdevīga sadarbības tīkla veidošana

Pievilcīga, daudzpusīga un videi draudzīga dzīves telpa

▪ Resursus saudzējošu un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana

▪ Esošo vērtību apzināšana un tradīciju kopšana

▪ Gudrai sabiedrībai atvērta un pieejama vide

3

Kvalificēti cilvēkresursi

▪ Efektīva esošo cilvēkresursu izglītošana

▪ Mērķtiecīga ārējo cilvēkresursu piesaiste

Ekonomiskā

izaugsme,

▪ Mērķtiecīga augstas pievienotās vērtības

nozaru un augsto tehnoloģiju attīstība





nodarbinātība

▪ Effektīva nodarbinātība

Kvalitatīva dzīves vide

▪ Pilnvērtīga pakalpojumu nodrošināšana

▪ Mērķtiecīgi ieguldījumi infrastruktūrā

▪ Patriotiskuma un radošuma veicināšana

4

Globālā sasaiste

▪ Ekonomisko kontaktu attīstība

▪ Sasniedzamības uzlabošana

▪ Izglītības sadarbības tīkla izveide

Gudra sabiedrība

▪ Augstākās un profesioālās izglītības specializācija

▪ Izglītības piemērošana mūsdienu prasībām

▪ Mūžizglītības veicināšana

Zaļā Kurzeme

▪ Vides saudzējošo tehnoloģiju izstrāde un pielietošana

▪ Ekonomiski pamatotas energo neatkarības sasniegšana

▪ Sakārtota infrastruktūra dabas bagātību publiskai pieejamībai


Balstoties uz idejuTalkas rezultātiem, var ieteikt trīs mērķus: (1) Gudrs, radošs un konkurētspējīgs reģions, (2) Globāli saistīts, uz iekšējo un ārējo sadarbību vērsts reģions, (3) Pievilcīga, daudzpusīga un videi draudzīga dzīves telpa.


Pirmajām mērķim “Gudrs, radošs un konkurētspējīgs reģions“ var izvirzīt četrus rīcības virzienus:

(1) radoša un elastīga izglītība (2) pētniecība un inovācija; (3) specializācija un (4) tehnoloģijas. Otrajām mērķim “Globāli saistīts, uz iekšējo un ārējo sadarbību vērsts reģions“ - (1) sasniedzamība; (2) kontakti; (3) sadarbība; (4) infrastuktūra. Trešajām mērķim “Pievilcīga, daudzpusīga un videi draudzīga dzīves telpa“ - (1) pakalpojumi; (2) dabas bagātības; (3) energo neatkarība; (4) kultūras telpa.


Izmantoto avotu saraksts

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra mājas lapa. Pieejama xxxx://xxx.xxxxx.xx/xx/xxx_xxxx.xxx

Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze. Pieejama: xxxx://xxx.xxx.xxx.xx

Eiropas Komisijas datu bāze Eurostat. Pieejama: xxxx://xxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxxxxx/xxxx/xxxxxx/xxxxxxxx/xxxx/

EU Cluster Observatory datubāze. Pieejama xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxx.xxxx#!xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx;xxxx/xxxxx- observatory/methodology/indicators/

Guide to Research and Innovation Strategies for Smart Specialisations (RIS 3). Pieejams: xxxx://x0xxxxxxxx.xxx.xx.xxxxxx.xx/x/xxxxxxxx_xxxxxxx/xxx_xxxx?xxxxxx00xx00x-0xxx-000x-xx0x- b51d03450946&groupId=10157

Informācija par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Kurzemes novados. Pieejama: xxxx://xxxx.xxx.xx/xxxxxx/xxx/xxxx/xxxxxxxx_xxxxxxx/

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājas lapa. Pieejama: xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xx

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam. Pieejams: xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxxx/XXX0000%00xxxxxxxxx/00000000_XXX0000_Xxxxx%X0%00_x pstiprin%C4%81ts.pdf

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapa. Pieejama: xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxxxx.xxxx

Liepājas Universtitātes mājas lapa. Pieejama xxxx://xxx.xxxxx.xx/

Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam. Pieejams: xxxx://xxx.xxxxxxx.xx/xxxxxx/00-00_xxxx/XX/XXXxxxx_000000_Xxxxx_xxx_0.xxx

RIS3 Viedās specializācijas stratēģijas projekts. Pieejams: xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxxx_xxxx/Xxxxxxxxxx/0000/XXX0_XX_000000.xxx

Tautsaimniecības nozaru eksporta potenciāla novērtējums. 2. pielikums informatīvajam ziņojumam: „Viedās Specializācijas stratēģija”. Pieejams: xxxx://xx.xxx.xx/xxx/0000/XX_XXXXXXXXX_Xxxxxx_xxx.0000.xxxx

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta mājas lapa. Pieejama: xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxxxx.xx/ Ventspils Augstskolas mājas lapa. Pieejama xxxx://xxx.xxxxx.xx


Pielikumi

Pielikums nr. 1. Visu NACE 2.0 nozaru kopējās salīdzinošās priekšrocības. Avots: CSP, autora aprēķins



Vieta


Nozares nosaukums


NACE2

kods

Specializācijas kritērijs (vieta reitingā)


Vidējais vērtējums


Uzņēmējdarbība


Nodarbinātība

Pievienotā vērtība

1

Zivsaimniecība

03

1

2

1

1,3

2

Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana

19

2

< 1000 d.v.

N/A

2,0

3

Apģērbu ražošana

14

4

5

5

4,7

4

Metālu ražošana

24

10

1

N/A

5,5

5

Tekstilizstrādājumu ražošana

13

8

3

N/A

5,5

6

Augkopība un lopkopība,

medniecība un saistītas palīgdarbības

01

6

9

4

6,3

7

Mežsaimniecība un mežizstrāde

02

3

10

8

7,0

8

Cita veida ražošana

32

12

4

N/A

8,0

9

Veterinārie pakalpojumi

75

13

< 1000 d.v.

3

8,0

10

Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana

29

16

6

N/A

11,0

11

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un

iekārtas

25

26

7

6

13,0

12

Pārtikas produktu ražošana

10

20

11

20

17,0

13

Sociālā aprūpe bez izmitināšanas

88

28

15

10

17,7

14

Xxxxxxx, mākslinieciskas un izklaides darbības

90

29

13

12

18,0

15

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

52

40

14

2

18,7

16

Izmitināšana

55

7

17

33

19,0

17

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto

izstrādājumu ražošana

16

17

28

15

20,0

18

Izglītība

85

21

23

17

20,3

19

Sociālā aprūpe ar izmitināšanu

87

27

20

16

21,0

20

Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde

38

30

12

N/A

21,0

21

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

33

19

18

27

21,3

22

Citur neklasificētu iekārtu,

mehānismu un darba mašīnu ražošana

28

36

16

13

21,7

23

Specializētie būvdarbi

43

34

22

9

21,7

24

Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

08

14

32

N/A

23,0

25

Inženierbūvniecība

42

39

26

7

24,0

26

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

23

24

19

36

26,3

27

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

93

38

24

19

27,0

28

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa

kondicionēšana

35

5

38

39

27,3

29

Ēku būvniecība

41

35

25

22

27,3

30

Sauszemes transports un cauruļvadu transports

49

23

34

25

27,3

31

Veselības aizsardzība

86

22

36

30

29,3




Vieta


Nozares nosaukums


NACE2

kods

Specializācijas kritērijs (vieta reitingā)


Vidējais vērtējums


Uzņēmējdarbība


Nodarbinātība

Pievienotā vērtība

32

Notekūdeņu savākšana un attīrīšana

37

53

8

N/A

30,5

33

Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

81

15

37

40

30,7

34

Datoru, individuālās lietošanas

priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts

95

44

40

11

31,7

35

Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde

36

11

55

N/A

33,0

36

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

47

31

39

31

33,7

37

Ēdināšanas pakalpojumi

56

43

30

29

34,0

38

Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība

91

51

27

24

34,0

39

Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana

22

60

29

14

34,3

40

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

17

48

21

N/A

34,5

41

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana

20

32

31

42

35,0

42

Operācijas ar nekustamo īpašumu

68

47

41

23

37,0

43

Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana

96

25

49

N/A

37,0

44

Ūdens transports

50

37

< 1000 d.v.

N/A

37,0

45

Citu transportlīdzekļu ražošana

30

9

67

N/A

38,0

46

Mēbeļu ražošana

31

57

33

28

39,3

47

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība,

mazumtirdzniecība un remonts

45

41

44

34

39,7

48

Finanšu pakalpojumu un

apdrošināšanas darbības papildinošas darbības

66

33

65

21

39,7

49

Arhitektūras un inženiertehniskie

pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

71

54

46

26

42,0

50

Pasta un kurjeru darbība

53

18

70

N/A

44,0

51

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

69

50

50

35

45,0

52

Iznomāšana un ekspluatācijas līzings

77

56

43

38

45,7

53

Radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide

60

42

53

45

46,7

54

Apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana

80

45

56

44

48,3

55

Izdevējdarbība

58

74

35

37

48,7

56

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

84

80

52

18

50,0

57

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

46

68

54

32

51,3

58

Elektrisko iekārtu ražošana

27

58

45

N/A

51,5

59

Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

74

52

62

41

51,7

60

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

26

55

51

N/A

53,0

61

Metāla rūdu ieguve

07

N/A

N/A

53

53,0

62

Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti

pasākumi

79

59

48

N/A

53,5




Vieta


Nozares nosaukums


NACE2

kods

Specializācijas kritērijs (vieta reitingā)


Vidējais vērtējums


Uzņēmējdarbība


Nodarbinātība

Pievienotā vērtība

63

Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība

94

65

42

N/A

53,5

64

Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu

78

49

61

N/A

55,0

65

Telekomunikācija

61

63

59

47

56,3

66

Dzērienu ražošana

11

46

68

N/A

57,0

67

Informācijas pakalpojumi

63

67

47

N/A

57,0

68

Finanšu pakalpojumu darbības,

izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

64

62

69

43

58,0

69

Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības

62

66

66

46

59,3

70

Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi

73

69

64

48

60,3

71

Biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības

82

61

60

N/A

60,5

72

Centrālo biroju darbība;

konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās

70

71

57

N/A

64,0

73

Ādas un ādas izstrādājumu ražošana

15

64

< 1000 d.v.

N/A

64,0

74

Poligrāfija un ierakstu reproducēšana

18

72

58

N/A

65,0

75

Apdrošināšana, pārapdrošināšana

un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu

65

75

72

49

65,3

76

Azartspēles un derības

92

78

71

50

66,3

77

Zinātniskās pētniecības darbs

72

70

63

N/A

66,5

78

Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības

09

81

< 1000 d.v.

54

67,5

79

Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve

06

83

< 1000 d.v.

52

67,5

80

Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve

05

84

N/A

51

67,5

81

Sanitārija un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi

39

79

< 1000 d.v.

57

68,0

82

Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana

21

76

73

56

68,3

83

Tabakas izstrādājumu ražošana

12

82

< 1000 d.v.

55

68,5

84

Gaisa transports

51

77

74

58

69,7

85

Kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu

ierakstu producēšana

59

73

< 1000 d.v.

N/A

73,0

86

Mājsaimniecību kā darba devēju

darbība ar algotā darbā nodarbinātām personām

97

85

N/A

N/A

85,0

87

Pašpatēriņa preču ražošana un

pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās

98

86

N/A

N/A

86,0

88

Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība

99

87

N/A

N/A

87,0


Pielikums nr. 2. Visu NACE 2.0 nozaru salīdzinošās priekšrocības uzņēmējdarbības jomā Kurzemes plānošanas reģionā salīdzinājumā ar Latviju. Avots: CSP, autora aprēķini



Vieta


Nozares nosaukums

KPR uRCA pret Latviju




Vieta


Nozares nosaukums

KPR uRCA pret Latviju

1

(03) Zivsaimniecība

3,40

2

(19) Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana

2,57

3

(02) Mežsaimniecība un mežizstrāde

1,82

4

(14) Apģērbu ražošana

1,78

5

(35) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

1,72

6

(01) Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

1,65

7

(55) Izmitināšana

1,62

8

(13) Tekstilizstrādājumu ražošana

1,61

9

(30) Citu transportlīdzekļu ražošana

1,58

10

(24) Metālu ražošana

1,39

11

(36) Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde

1,34

12

(32) Cita veida ražošana

1,30

13

(75) Veterinārie pakalpojumi

1,29

14

(08) Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

1,27

15

(81) Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

1,25

16

(29) Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana

1,22

17

(16) Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana

1,22

18

(53) Pasta un kurjeru darbība

1,19

19

(33) Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

1,19

20

(10) Pārtikas produktu ražošana

1,17

21

(85) Izglītība

1,16

22

(86) Veselības aizsardzība

1,14

23

(49) Sauszemes transports un cauruļvadu transports

1,05

24

(23) Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

1,01

25

(96) Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana

1,01

26

(25) Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

1,00

27

(87) Sociālā aprūpe ar izmitināšanu

0,98

28

(88) Sociālā aprūpe bez izmitināšanas

0,98

29

(90) Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības

0,95

30

(38) Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde

0,93

31

(47) Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

0,92

32

(20) Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana

0,91

33

(66) Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības

0,90

34

(43) Specializētie būvdarbi

0,89

35

(41) Ēku būvniecība

0,89

36

(28) Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana

0,88

37

(50) Ūdens transports

0,86

38

(93) Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

0,84

39

(42) Inženierbūvniecība

0,84

40

(52) Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

0,84

41

(45) Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts

0,83

42

(60) Radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide

0,81

43

(56) Ēdināšanas pakalpojumi

0,80

44

(95) Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts

0,80

45

(80) Apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana

0,77

46

(11) Dzērienu ražošana

0,77

47

(68) Operācijas ar nekustamo īpašumu

0,73

48

(17) Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

0,73

49

(78) Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu

0,72

50

(69) Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

0,70

51

(91) Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība

0,69

52

(74) Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

0,69

53

(37) Notekūdeņu savākšana un attīrīšana

0,67

54

(71) Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

0,64

55

(26) Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

0,63

56

(77) Iznomāšana un ekspluatācijas līzings

0,61

57

(31) Mēbeļu ražošana

0,60

58

(27) Elektrisko iekārtu ražošana

0,52

59

(79) Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi

0,51

60

(22) Gumijas un plastmasa izstrādājumu ražošana

0,50

61

(82) Biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības

0,50

62

(64) Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

0,42

63

(61) Telekomunikācija

0,40

64

(15) Ādas un ādas izstrādājumu ražošana

0,39

65

(94) Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība

0,39




Vieta


Nozares nosaukums

KPR uRCA pret Latviju

66

(62) Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības

0,38

67

(63) Informācijas pakalpojumi

0,38

68

(46) Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

0,38

69

(73) Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi

0,35

70

(72) Zinātniskās pētniecības darbs

0,34

71

(70) Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās

0,29

72

(18) Poligrāfija un ierakstu reproducēšana

0,26

73

(59) Kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana

0,23

74

(58) Izdevējdarbība

0,23

-

(65) Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu

-

-

(21) Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana

-

-

(51) Gaisa transports

-

-

(92) Azartspēles un derības

-

-

(39) Sanitārija un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi

-

-

(84) Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

-

-

(09) Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības

-

-

(12) Tabakas izstrādājumu ražošana

-

-

(06) Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve

-

-

(05) Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve

-

-

(97) Mājsaimniecību kā darba devēju darbība ar algotā darbā nodarbinātām personām

-

-

(98) Pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās

-

-

(99) Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība

-


Pielikums nr. 3. Visu NACE 2.0 nozaru salīdzinošās priekšrocības nodarbinātības jomā Kurzemes plānošanas reģionā salīdzinājumā ar Latviju. Avots: CSP, autora aprēķini


Vieta

Nozares nosaukums

KPR nRCA pret Latviju

1

(24) Metālu ražošana

7,22

2

(03) Zivsaimniecība

6,38

3

(19) Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana

3,97

4

(13) Tekstilizstrādājumu ražošana

2,81

5

(32) Cita veida ražošana

2,73

6

(14) Apģērbu ražošana

2,67

7

(29) Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana

2,44

8

(25) Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

2,19

9

(37) Notekūdeņu savākšana un attīrīšana

2,18

10

(01) Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

2,13

11

(02)Mežsaimniecība un mežizstrāde

1,88

12

(10) Pārtikas produktu ražošana

1,83

13

(38) Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde

1,79

14

(75) Veterinārie pakalpojumi

1,71

15

(90) Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības

1,66

16

(52) Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

1,61

17

(88) Sociālā aprūpe bez izmitināšanas

1,58

18

(28) Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana

1,39

19

(55) Izmitināšana

1,38

20

(33) Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

1,38

21

(23) Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

1,34

22

(87) Sociālā aprūpe ar izmitināšanu

1,34

23

(17) Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

1,31

24

(43) Specializētie būvdarbi

1,29

25

(85) Izglītība

1,23

26

(93) Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

1,20

27

(41) Ēku būvniecība

1,17

28

(42) Inženierbūvniecība

1,15

29

(91) Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība

1,11

30

(16) Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana

1,10



Vieta

Nozares nosaukums

KPR nRCA pret Latviju

31

(22) Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana

1,10

32

(56) Ēdināšanas pakalpojumi

1,02

33

(20) Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana

1,01

34

(08) Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

0,97

35

(31) Mēbeļu ražošana

0,90

36

(49) Sauszemes transports un cauruļvadu transports

0,88

37

(58) Izdevējdarbība

0,88

38

(86) Veselības aizsardzība

0,86

39

(81) Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

0,83

40

(35) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

0,80

41

(47) Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

0,79

42

(95) Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts

0,78

43

(68) Operācijas ar nekustamo īpašumu

0,75

44

(94) Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība

0,73

45

(77) Iznomāšana un ekspluatācijas līzings

0,73

46

(45) Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts

0,72

47

(27) Elektrisko iekārtu ražošana

0,70

48

(71) Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

0,65

49

(63) Informācijas pakalpojumi

0,64

50

(79) Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi

0,60

51

(96) Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana

0,60

52

(69) Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

0,57

53

(26) Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

0,57

54

(84) Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

0,57

55

(60) Radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide

0,56

56

(46) Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

0,49

57

(36) Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde

0,46

58

(80) Apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana

0,44

59

(70) Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās

0,44

60

(18) Poligrāfija un ierakstu reproducēšana

0,40

61

(61) Telekomunikācija

0,36

62

(82) Biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības

0,35

63

(50) Ūdens transports

0,35

64

(78) Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu

0,33

65

(74) Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

0,33

66

(72) Zinātniskās pētniecības darbs

0,32

67

(73) Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi

0,31

68

(59) Kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana

0,30

69

(66) Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības

0,18

70

(62) Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības

0,17

71

(30) Citu transportlīdzekļu ražošana

0,16

72

(11) Dzērienu ražošana

0,14

73

(64) Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

0,04

74

(53) Pasta un kurjeru darbība

0,02

-

(92) Azartspēles un derības

-

-

(65) Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu

-

-

(21) Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana

-

-

(51) Gaisa transports

-

-

(15) Ādas un ādas izstrādājumu ražošana

-

-

(39) Sanitārija un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi

-

-

(09) Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības

-

-

(12) Tabakas izstrādājumu ražošana

-

-

(06) Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve

-


Pielikums nr. 4. Visu NACE 2.0 nozaru salīdzinošās priekšrocības pievienotās vērtības radīšanas jomā Kurzemes plānošanas reģionā salīdzinājumā ar Latviju. Avots: CSP, autora aprēķini


Vieta

Nozares nosaukums

KPR pvRCA pret Latviju

1

(03) Zivsaimniecība

6,46

2

(H52) Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

1,99

3

(M75) Veterinārie pakalpojumi

1,93

4

(01) Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

1,90

5

(C14) Apģērbu ražošana

1,85

6

(C25) Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

1,84

7

(F42) Inženierbūvniecība

1,57

8

(02)Mežsaimniecība un mežizstrāde

1,57

9

(F43) Specializētie būvdarbi

1,53

10

(88) Sociālā aprūpe bez izmitināšanas

1,51

11

(S95) Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts

1,38

12

(90) Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības

1,37

13

(C28) Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana

1,27

14

(C22) Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana

1,24

15

(C16) Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana

1,22

16

(87) Sociālā aprūpe ar izmitināšanu

1,20

17

(P85) Izglītība

1,18

18

(O84) Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

1,12

19

(93) Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

1,02

20

(C10) Pārtikas produktu ražošana

1,01

21

(66) Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības

0,95

22

(F41) Ēku būvniecība

0,94

23

(L68) Operācijas ar nekustamo īpašumu

0,94

24

(91) Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība

0,91

25

(H49) Sauszemes transports un cauruļvadu transports

0,87

26

(M71) Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

0,76

27

(C33) Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

0,76

28

(C31) Mēbeļu ražošana

0,73

29

(I56) Ēdināšanas pakalpojumi

0,73

30

(86) Veselības aizsardzība

0,69

31

(G47) Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

0,58

32

(G46) Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

0,56

33

(I55) Izmitināšana

0,50

34

(G45) Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts

0,48

35

(M69) Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

0,45

36

(C23) Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

0,38

37

(J58) Izdevējdarbība

0,37

38

(N77) Iznomāšana un ekspluatācijas līzings

0,35

39

(D35) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

0,27

40

(N81) Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

0,27

41

(M74) Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

0,21

42

(C20) Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana

0,17

43

(64) Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

0,17

44

(N80) Apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana

0,15

45

(J60) Radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide

0,14

46

(J62) Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības

0,06

47

(J61) Telekomunikācija

0,05

48

(M73) Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi

0,04

-

(E37) Notekūdeņu savākšana un attīrīšana

N/A

-

(C17) Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

N/A

-

(N82) Biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības

N/A



Vieta

Nozares nosaukums

KPR pvRCA pret Latviju

-

(C19) Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana

N/A

-

(E36) Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde

N/A

-

(C30) Citu transportlīdzekļu ražošana

N/A

-

(E38) Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde

N/A

-

(B08) Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

N/A

-

(N78) Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu

N/A

-

(N79) Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi

N/A

-

(H50) Ūdens transports

N/A

-

(C24) Metālu ražošana

N/A

-

(C18) Poligrāfija un ierakstu reproducēšana

N/A

-

(M72) Zinātniskās pētniecības darbs

N/A

-

(M70) Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās

N/A

-

(C26) Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

N/A

-

(C27) Elektrisko iekārtu ražošana

N/A

-

(J63) Informācijas pakalpojumi

N/A

-

(C11) Dzērienu ražošana

N/A

-

(C13) Tekstilizstrādājumu ražošana

N/A

-

(J59) Kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana

N/A

-

(C32) Cita veida ražošana

N/A

-

(C29) Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana

N/A

-

(C15) Ādas un ādas izstrādājumu ražošana

N/A

-

(H53) Pasta un kurjeru darbība

N/A

-

(65) Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu

-

-

(92) Azartspēles un derības

-

-

(B05) Ogļu un brūnogļu(lignīta) ieguve

-

-

(B06) Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve

-

-

(B07) Metāla rūdu ieguve

-

-

(B09) Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības

-

-

(C12) Tabakas izstrādājumu ražošana

-

-

(C21) Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana

-

-

(E39) Sanitārija un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi

-

-

(H51) Gaisa transports

-


Pielikums nr. 5. Pētījumā analizētie pašvaldību attīstības plānošanas dokumenti


Pašvaldība

Dokuments

Aizputes novads

Attīstības programma 2012.-2018. gadam

Alsungas novads

-

Brocēnu novads

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.-2030. gadam, projekts

Dundagas novads

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.-2030. gadam, projekts

Durbes novads

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.-2039. gadam, projekts

Grobiņas novads

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.-2030. gadam

Kuldīgas novads

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.-2030. gadam

Liepāja

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam

Mērsraga novads

Attīstības programma

Nīcas novads

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.-2030. gadam

Pavilstostas novads

Attīstības programma 2012.-2018. gadam

Priekules novads

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam



Xxxxx novads

Attīstības programma 2012.-2018. gadam

Rucavas novads

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013-2038

Saldus novads

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013-2038

Skrundas novads

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.-2030. gadam

Talsu novads

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.-2030. gadam

Vaiņodes novads

Attīstības programma 2013.-2019. gadam

Ventspils

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam

Ventspils novads

Attšitības programma 2011.-2017. gadam


Pielikums nr. 6. Pirmās darba grupas dalībnieki


Nr.p.k.

Dalībnieka vārds, uzvārds

Institūcija

Amats

1.

Xxxx Xxxxxx-Xxxxxx

Alsungas novada dome

Attīstības nodaļas vadītāja

2.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx

Aizputes novada pašvaldība

Projektu vadītājs

3.

Xxxxxxx Xxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

IAS un AP izstrādes eksperts

4.

Xxxxxxx Xxxxxx

Aizputes novada pašvaldība

Izpilddirektore

5.

Xxxx Xxxxxx-Xxxxxxx

Liepājas Kultūras pārvalde

Projektu vadītājs

6.

Xxxx Xxxxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Plānošanas nodaļas vadītāja

7.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx

Grobiņas novada dome

Attīstības un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja

8.

Xxxx Xxxxx

Grobiņas novada dome

Projektu vadītāja

9.

Xxxx Xxxxxxx

Ventspils pilsētas dome

Attīstības pārvaldes Projektu ieviešanas nodaļas vadītāja

10.

Xxxxx Xxxxxx

Kurzemes NVO atbalsta centrs

Direktore

11.

Xxxxx Xxxxx

Rucavas novada dome

Domes priekšsēdētāja

12.

Xxxxx Xxxxx

Kurzemes radošās industrijas attīstības centrs NVO

Valdes priekšsēdētāja

13.

Xxxxx Xxxx

VARAM TPD

Eksperts

14.

Xxxxx Xxxxxxx

Liepājas Kultūras pārvalde

Vadītājs

15.

Xxxxxxx Xxxx

KNPA Kuldīgas attīstības aģentūra

Direktors

16.

Xxxxxxxxx Xxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Administrācijas vadītājs

17.

Xxxxx Xxxx

Kurzemes Biznesa inkubators

Projektu vadītājs

18.

Xxxxx Xxxxxx-Skapste

Saldus novada pašvaldība

Teritorijas plānotāja

19.

Xxxxx Xxxxxx

Kurzemes Biznesa inkubators

Projektu vadītājs

20.

Xxxxxxxx Vīrs

Privātpersona


21.

Xxxxxxx Xxxxxx

SIA „Xxxxxx Xxxxxx konsultācijas”


22.

Xxxxxx Xxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Plānotāja

23.

Xxxxxx Xxxxxxxx

Ventspils pilsētas dome

Attīstības pārvaldes Investīciju nodaļas eksperte investīciju jautājumos



24.

Xxxxx Xxxxxx

Grobiņas novada dome

Projektu vadītājs

25.

Xxxxxxx Xxxxxxxxx

Venstpils pilsētas dome

Ekonomists

26.

Xxxxx Xxxxxxx

Saldus novada pašvaldība

Sabiedrisko attiecību speciāliste

27.

Xxx Xxxxxxxxx

Xxxxxx novada pašvaldība

Projektu vadītāja

28.

Xxxxx Xxxxxx

Saldus novada pašvaldība

Galvenā projektu vadītāja

29.

Xxxx Xxxxxxxxx

Kurzmes plānošanas reģions

Projektu vadītāja

30.

Xxxxxxxx Xxxxxx

SIA “AC Konsultācijas“

Projektu vadītāja

31.

Xxxxxx Xxxxx

SIA “AC Konsultācijas“

Valdes loceklis

32.

Xxxxxx Xxxxxxx

Saldus novada pašvaldība

Projektu vadītāja


Pielikums nr. 7. Otrās darba grupas dalībnieki


Nr.p.k.

Dalībnieka vārds, uzvārds

Institūcija

Amats

1.


Xxxx Xxxxxxxxx


Kurzemes plānošanas reģions


Pārrobežu sadarbības programmu projektu speciāliste/Projektu nodaļas vadītāja

2.

Xxxxxxx Xxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

IAS un AP izstrādes eksperts

3.

Xxxxx Xxxx

Kurzemes plānošanas reģions

KR SIC vadītāja

4.

Xxxx Xxxxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Plānošanas nodaļas vadītāja

5.

Xxxxxx Xxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Projektu vadītājs

6.

Xxxxx Xxxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Administrācijas vadītāja vietniece

7.

Xxxxx Xxxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Grāmatvede

8.

Xxxxxxx Xxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Sabiedriskā transporta maršrutu tīkla plānotājs

nodaļas

9.

Xxxx Xxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Projektu speciāliste

10.

Xxxx Xxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Sociālo pakalpojumu eksperte

attīstības

11.

Xxxx Xxxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Galvenā grāmatvede

12.

Xxxxx Xxxxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions


13.

Xxxxxxxxx Xxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Administrācijas vadītājs

14.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Projektu vadītāja

15.

Xxxxxxx Xxxxxx

SIA „Xxxxxx konsultācijas”

Mūriņa


16.

Xxxxxx Xxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Plānotāja

17.

Xxxxx Xxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Sabiedriskā transporta vadītāja

nodaļas

18.

Xxxxx Xxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Projektu vadītāja


Pielikums nr. 8. Trešās darba grupas dalībnieki


Nr.

Dalībnieka vārds, uzvārds

Institūcija

Amats

1.

Xxxx Xxxxxxx

Talsu novada pašvaldība

Projektu vadītāja

2.

Xxxx Xxxxx

Talsu novada pašvaldība

Teritorijas plānotāja

3.

Xxxxx Xxxxxxxx

SIA „AC Konsultācijas”

Projektu vadītāja

4.

Xxxxxxx Xxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

IAS un AP izstrādes eksperts

5.

Xxxxxxx Xxxxxxxxx

Ventspils pilsētas dome

Ekonomists

6.

Xxxx Xxxxxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Plānošanas nodaļas vadītāja

7.

Xxxx Xxxxxxx

Ventspils pilsētas dome

Attīstības pārvaldes Projektu ieviešanas nodaļas vadītāja

8.

Xxxxx Xxxxxxx

SIA „Smilšu pilis”

Valdes locekle

9.

Xxxxxx Xxxxxxx

Liepājas pilsētas dome

Ekonomikas nodaļas pārvaldes eksperte

10.

Xxxxx Xxxxx

Durbes novada dome

Domes pr-js

11.

Xxxxxxx Xxxxxxxxxx

Talsu novada pašvaldība

Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja vietniece

12.

Xxxxxxx Xxxx

KNPA Kuldīgas attīstības aģentūra

Direktors

13.

Xxxxxxxxx Xxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Administrācijas vadītājs

14.

Xxxxx Xxxx

Xxxxx novada pašvaldība

Projektu vadītāja

15.

Xxxxxx Xxxxx

Xxxxx novada Dome

Teritorijas plānotāja

16.

Xxxxxxxx Xxxxxxx

Talsu novada pašvaldība

Priekšsēdētāja 1.vietnieks

17.

Xxxxxx Xxxxxxxxx

Talsu novada pašvaldība

Domes priekšsēdētāja vietniece

18.

Xxxxxxx Xxxxxx

SIA „Xxxxxx Xxxxxx

konsultācijas”


19.

Xxxxxx Xxxxxx

Kurzemes plānošanas reģions

Plānotāja

20.

Xxxxxx Xxxxxxxx

Ventspils pilsētas dome

Attstības pārvaldes Investīciju nodaļas eksperte investīciju jautājumos

21.

Xxxxx Xxxxxx

Pāvilostas novada pašvaldība

Projektu speciāliste

22.

Xxxxx Xxxxx

Saldus novada pašvaldība

Attīstības nodaļas vadītājs



23.

Xxxxx Xxxxxx

Kuldīgas novada pašvaldība

Projektu speciālists

24.

Xxxxxx Xxxxxxx

Talsu novada pašvaldība

Priekšsēdētājs

25.

Xxxxxx Xxxxx

Talsu novada pašvaldība

Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja

Document Metadata

Filed: October 1st, 2014