BRĪVPRĀTĪGS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS
BRĪVPRĀTĪGS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS
starp Eiropas Kopienu un Ganas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un importētu koksnes izstrādājumu tirdzniecību Kopienā
EIROPAS KOPIENA,
turpmāk “Kopiena”, un
GANAS Republika,
turpmāk “Gana”,
xxxx kopā turpmāk sauktas “Puses”,
ŅEMOT VĒRĀ ciešās darba attiecības starp Kopienu un Ganu, jo īpaši saistībā ar Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts Kotonū (Beninā) 2000. gada 23. jūnijā (1), turpmāk “Kotonū nolīgums”;
IEVĒROJOT Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) kā pirmo soli, lai risinātu aktuālus nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības jautājumus;
ŅEMOT VĒRĀ 1992. gada juridiski nesaistošo Paziņojumu par visa veida mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības principiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas nesen pieņemto Juridiski nesaistošo dokumentu par visiem meža tipiem (2);
APZINOTIES, cik liela nozīme ir principiem, kas izklāstīti 1992. gada Rio deklarācijā saistībā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas nodrošināšanu, un jo īpaši 10. principam, kas attiecas uz sabiedrības informētību par vides jautājumiem un iesaistīšanos to risināšanā, un 22. principam, kas attiecas uz pamatiedzīvotāju un citu vietējo kopienu būtisko nozīmi vides pārvaldībā un attīstībā;
ŅEMOT VĒRĀ Ganas 1994. gada meža un savvaļas dzīvnieku politiku, kuras mērķis ir valsts mežu un savvaļas dzīvnieku resursu saglabāšana un ilgtspējīga attīstība, lai saglabātu vides kvalitāti un nemitīgi nodrošinātu optimālu labumu visām sabiedrības grupām (3);
PATUROT PRĀTĀ ministru parakstīto 2003. gada 16. oktobra Jaundē Deklarāciju par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību;
ŅEMOT VĒRĀ Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Cites) un jo īpaši prasību, ka eksporta atļaujas, ko Cites līgumslēdzējas puses izdod attiecībā uz I, II vai III pielikumā iekļauto sugu īpatņiem, drīkst piešķirt tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un ka šādi īpatņi nedrīkst būt iegūti, pārkāpjot attiecīgās valsts tiesību aktus par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību;
APŅEMOTIES censties pēc iespējas mazināt jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz pamatiedzīvotājiem, vietējo sabiedrību un trūcīgiem cilvēkiem, kura var rasties kā šā Nolīguma īstenošanas tiešas sekas;
(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(2) A/RES 62/98, 2008. gada 31. janvāris.
(3) Ganas meža un savvaļas dzīvnieku politika, 1994. gads.
IEVĒROJOT, cik lielu nozīmi tās piešķir starptautiskā mērogā saskaņotiem attīstības mērķiem un apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķiem;
IEVĒROJOT, cik lielu nozīmi tās piešķir principiem un noteikumiem, kas reglamentē daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, jo īpaši tiesības un pienākumus, kas noteikti GATT 1994 un citos daudzpusējos nolīgumos, ar kuriem izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), kā arī vajadzībai tos piemērot pārredzami un nediskriminējoši;
ŅEMOT VĒRĀ Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (1);
aTZĪSTOT, ka Ganas izstrādātās likumības nodrošināšanas sistēmas mērķis ir nodrošināt visu veidu koksnes eksporta likumību,
IR VIENOJUŠĀS PaR TURPMĀKO.
1. pants
Mērķis
Šā Nolīguma mērķis, kas ir saderīgs ar Pušu kopējo apņemšanos nodrošināt visu tipu meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ir izveidot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu to, ka visi koksnes izstrādājumi, uz kuriem attiecas šis Nolīgums un kurus Kopienā importē no Ganas, ir iegūti likumīgi, un tādējādi veicinātu koksnes izstrādājumu tirdzniecību. Turklāt šis Nolīgums nodro šina pamatu dialogam un sadarbībai starp Pusēm, lai atvieglotu un sekmētu šā Nolīguma pilnīgu īstenošanu un uzlabotu meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību.
2. pants
Definīcijas
Šajā Nolīgumā izmanto šādas definīcijas:
a) “imports Kopienā” ir tādu koksnes izstrādājumu laišana brīvā apgrozībā Kopienā Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2) 79. panta nozīmē, kurus nevar klasificēt kā “neko merciālas preces” saskaņā ar definīciju 1. panta 6. punktā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3);
b) “eksports” ir koksnes izstrādājumu fiziska izvešana no jebkuras Ganas ģeogrāfiskās teritorijas daļas;
c) “koksnes izstrādājumi” ir I pielikumā minētie izstrādājumi;
d) “HS kods” ir sešciparu kods, kas noteikts Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, kura izveidota ar
(1) OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.
(2) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
(3) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.
Pasaules Muitas organizācijas Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;
e) “FLEGT licence” ir licence, kas apliecina, ka krava ir iegūta likumīgi. FLEGT licence var būt sagatavota papīra vai elektro niskā formātā;
f) “licences izdevēja iestāde” ir Ganas norīkota iestāde, kas izdod un apstiprina FLEGT licences;
g) “kompetentās iestādes” ir iestādes, ko ES dalībvalstis norīko jušas FLEGT licenču saņemšanai, pieņemšanai un pārbaudī šanai;
h) “krava” ir koksnes izstrādājumu daudzums, uz kuru attiecas FLEGT licence un kuru nosūtītājs sūta no Ganas, un kuru Kopienas muitas iestādē uzrāda laišanai brīvā apgrozībā;
i) “likumīgi iegūta koksne” ir koksnes izstrādājumi, kas iegūti vai importēti un ražoti saskaņā ar II pielikumā minētajiem tiesību aktiem.
FLEGT LICENCĒŠANAS SISTĒMA
3. pants
FLEGT licencēšanas sistēma
1. ar šo starp šā Nolīguma Pusēm tiek izveidota Meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības licencēšanas sistēma (turpmāk “FLEGT licencēšanas sistēma”). Tā nosaka procedūru un prasību kopumu, kura mērķis ir, izmantojot FLEGT licences, pārbaudīt un apliecināt, ka uz Kopienu nosūtītie koksnes izstrā dājumi ir iegūti likumīgi. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 šādas kravas importam Kopienā no Ganas Kopiena pieņem tikai tad, ja par tām ir izdotas FLEGT licences.
2. FLEGT licencēšanas sistēmu piemēro Ia pielikumā minē tajiem koksnes izstrādājumiem. IB pielikumā minētos koksnes izstrādājums nedrīkst eksportēt no Ganas.
3. Puses vienojas veikt visus FLEGT licencēšanas sistēmas
īstenošanai vajadzīgos pasākumus saskaņā ar šā Nolīguma
12. panta noteikumiem.
4. pants
Licences izdevēja iestāde
1. Gana norīko licences izdevēju iestādi. Gana dara Eiropas Komisijai zināmu licences izdevējas iestādes kontaktinformāciju. abas Puses šo informāciju dara zināmu atklātībai.
2. Licences izdevēja iestāde pārbauda, vai saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem tiesību aktiem koksnes izstrādājumi ir iegūti likumīgi. Licences izdevēja iestāde izdos FLEGT licences par likumīgi iegūtu koksnes izstrādājumu kravām, kuras pare dzētas eksportam uz Kopienu.
3. Licences izdevēja iestāde neizdod FLEGT licences par koksnes izstrādājumiem, kuri izgatavoti no koksnes vai kuros ir koksne, kas importēta Ganā no trešās valsts tādā veidā, kādā to aizliegts eksportēt saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem, vai par ko ir pierādījumi, ka tā iegūta pretrunā tās valsts tiesību aktiem, kurā veikta mežizstrāde.
4. Licences izdevēja iestāde uzturēs un darīs publiski pieejamas FLEGT licenču izdošanas procedūras. Turklāt licences izdevēja iestāde reģistrēs visas kravas, par kurām izdotas FLEGT licences, un atbilstīgi valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību, tā nodrošinās šādu reģistru pieejamību neatkarīgas uzraudzības vajadzībām, vienlaikus ievērojot ar īpašumtiesībām aizsargātas eksportētāju informācijas konfidencialitāti.
5. pants
ES kompetentās iestādes
1. Eiropas Komisija dara Ganai zināmu ES dalībvalstu kompetento iestāžu kontaktinformāciju.
2. Kompetentās iestādes pirms kravas laišanas brīvā apgro zībā Kopienā pārbauda, vai par katru kravu ir izdota derīga FLEGT licence. Ja ir šaubas par FLEGT licences derīgumu, var apturēt kravas laišanu brīvā apgrozībā un aizturēt kravu. Proce dūras, kas reglamentē tādu kravu laišanu brīvā apgrozībā
3. Kompetentās iestādes neļauj laist brīvā apgrozībā IB pielikumā minētos koksnes izstrādājumus.
4. Kompetentās iestādes uztur un reizi gadā publicē saņemto
FLEGT licenču reģistru.
5. Personām vai struktūrām, ko Gana iecēlusi par neatkarī giem uzraudzītājiem, kompetentās iestādes nodrošina piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem un datiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību.
6. Kopienas kompetentās iestādes neveiks 2. punktā minēto darbību attiecībā uz tādu koksnes izstrādājumu kravām, kuri iegūti no sugām, kas iekļautas Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Cites) pielikumos, jo uz tām attiecas pārbaudes notei kumi, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (1). Tomēr FLEGT licencēšanas sistēma nodrošina pārliecību par to, ka šie izstrādājumi ir iegūti likumīgi.
6. pants
FLEGT licences
1. Licences izdevēja iestāde izdod FLEGT licences, tādējādi apliecinot, ka koksnes izstrādājumi ir iegūti likumīgi.
2. FLEGT licenci sagatavo un aizpilda angļu valodā.
3. Puses pēc vienošanās var izveidot elektroniskas sistēmas
FLEGT licenču izdošanai, nosūtīšanai un saņemšanai.
4. FLEGT licenču izdošanas procedūra un tehniskās specifi kācijas ir izklāstītas IV pielikumā.
7. pants
Likumīgi iegūtas koksnes definīcija
Likumīgi iegūtas koksnes definīcija šā Nolīguma īstenošanas vajadzībām ir sniegta II pielikumā. Definīcijā ir norādīti Ganas valsts un reģionālie tiesību akti, kas jāievēro, lai par koksnes izstrādājumiem varētu izdot FLEGT licences. Turklāt tajā minēta dokumentācija, arī kritēriji un rādītāji, ko var izmantot kā pierā dījumus par šādu tiesību aktu ievērošanu.
Kopienā, par kurām ir izdota FLEGT licence, ir aprakstītas
III pielikumā.
(1) OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.
8. pants
Likumīgi iegūtas koksnes pārbaude
1. Gana izveido sistēmu vai sistēmas, lai pārbaudītu, vai kravā esošie koksnes izstrādājumi ir iegūti likumīgi, un nodro šinātu to, ka uz Kopienu eksportē tikai šādi pārbaudītas kravas. Pārbaudes sistēmā jāiekļauj atbilstības pārbaudes, lai pārlieci nātos, vai koksnes izstrādājumi, kas paredzēti eksportam uz Kopienu, ir iegūti likumīgi un vai FLEGT licences netiek izdotas par tādu koksnes izstrādājumu kravām, kas nav iegūti likumīgi vai ir iegūti no nezināmiem avotiem. Turklāt sistēmā ietver procedūras, lai nodrošinātu to, ka nelikumīgas vai nezināmas izcelsmes koksne netiek iekļauta piegādes ķēdē.
2. Sistēma, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai kravā esošie koksnes izstrādājumi ir iegūti likumīgi, ir izklāstīta V pielikumā.
9. pants
Apspriešanās par licenču derīgumu
1. Ja rodas šaubas par kādas licences derīgumu, kompetentā iestāde var pieprasīt no licences izdevējas iestādes papildinfor māciju un sīkāku skaidrojumu. Ja kompetentā iestāde nesaņem atbildi 21 kalendārās dienas laikā, tā rīkojas saskaņā ar spēkā esošiem valsts tiesību aktiem un licenci nepieņem. Ja pēc papil dinformācijas sniegšanas un papildu izmeklēšanas konstatē, ka licencē norādītā informācija neatbilst kravai, kompetentā iestāde rīkojas saskaņā ar spēkā esošiem valsts tiesību aktiem un licenci nepieņem.
2. Ja, apspriežoties par FLEGT licencēm, rodas pastāvīgas nesaskaņas vai problēmas, jautājumu var nodot izskatīšanai Kopīgajam uzraudzības un izvērtēšanas mehānismam.
10. pants
Neatkarīga uzraudzība
1. Gana, apspriežoties ar Kopienu, noorganizē neatkarīga uzraudzītāja pakalpojumus VI pielikumā minēto funkciju veik šanai.
definēta ISO 17021 (prasības atbilstības novērtēšanas iestādēm) un ISO 19011 (pamatnostādnes attiecībā uz revīzijas proce dūrām), vai līdzvērtīgiem standartiem.
4. Neatkarīgais uzraudzītājs no tā darbības izrietošās sūdzības nodod izskatīšanai Kopīgajam uzraudzības un izvērtēšanas me hānismam.
5. Neatkarīgais uzraudzītājs regulāri sagatavo pilnu ziņojumu un kopsavilkuma ziņojumu, kā izklāstīts VI pielikumā.
6. Puses atvieglo neatkarīgā uzraudzītāja darbību, tostarp nodrošinot to, ka uzraudzītājam vajadzības gadījumā ir pieejama informācija abu Pušu teritorijā, lai tas varētu veikt savas funk cijas. Tomēr Xxxxx atbilstīgi to tiesību aktiem par datu aizsar dzību var neizpaust jebkuru informāciju, ko tām nav atļauts paziņot.
11. pants
Pārkāpumi
Puses informē viena otru, ja tām ir aizdomas vai pierādījumi par jebkādu FLEGT licencēšanas sistēmas apiešanu vai pārkāpumiem, tostarp saistībā ar šādiem gadījumiem:
a) tirdzniecības apiešana, kas ietver arī tirdzniecības pārvirzī šanu no Ganas uz Kopienu caur trešo valsti, ja ir iemesls uzskatīt, ka tas darīts ar nolūku izvairīties no licencēšanas;
b) FLEGT licenču izdošana par koksnes izstrādājumiem, kuru vidū ir no aizdomīgiem trešo valstu avotiem importēti izstrā dājumi; vai
c) krāpnieciskas darbības FLEGT licenču iegūšanā vai izmanto šanā.
12. pants
FLEGT licencēšanas sistēmas darbības uzsākšanas diena
1. abas Puses ar Kopīgā uzraudzības un izvērtēšanas mehā
2. Neatkarīgais uzraudzītājs ir tiesību subjekts, kam nav inte rešu konflikta, kurš izriet no jebkādām organizatoriskām vai komerciālām attiecībām ar Kopienu vai Ganas meža nozares regulatīvajām iestādām, Ganas licences izdevēju iestādi, jebkuru struktūru, ko Ganas licences izdevēja iestāde nolīgusi koksnes ieguves likumības pārbaudīšanai, vai uzņēmējiem, kas darbojas Ganas meža nozarē.
3. Neatkarīgais uzraudzītājs darbojas saskaņā ar dokumentētu vadības struktūru un publicētām politikas nostādnēm un proce dūrām, kas atbilst starptautiski pieņemtai labākajai praksei, kura
nisma starpniecību informē viena otru, ja tās uzskata, ka ir veikušas sagatavošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai FLEGT licencēšanas sistēma varētu sākt pilnībā darboties.
2. Puses ar Kopīgā uzraudzības un izvērtēšanas mehānisma starpniecību uzdod veikt neatkarīgu sistēmas novērtējumu, kurā izmanto VII pielikumā izklāstītos kritērijus. Novērtējumā nosaka, vai pienācīgi darbojas FLEGT licencēšanas sistēmas pamatā esošā likumības nodrošināšanas sistēma, kas aprakstīta V pielikumā, un vai Kopienā faktiski darbojas izveidotās FLEGT licenču saņemšanas, pārbaudīšanas un pieņemšanas sistēmas, kas aprakstītas 5. pantā un III pielikumā.
3. Pamatojoties uz Kopīgā uzraudzības un izvērtēšanas mehānisma ieteikumiem, abas Puses vienojas par dienu, kurā FLEGT licencēšanas sistēmai jāsāk pilnībā darboties.
4. Puses nodrošina to, ka atbilstīgi šim Nolīgumam veiktās darbības tiek saskaņotas ar attiecīgām pašreizējām un turp mākām attīstības programmām un iniciatīvām.
4. abas Puses izvērtē ieteikumu un rakstiski informē viena otru par savu piekrišanu ieteikumam.
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
13. pants
FLEGT licencēšanas sistēmas piemērošana koksnes izstrādājumiem, ko neeksportē uz Kopienu
1. Gana cenšas pārbaudīt iekšzemes tirgos pārdotās un importētās koksnes likumību, vajadzības gadījumā izmantojot sistēmas, kas izstrādātas šā Nolīguma īstenošanai.
2. Šādu centienu atbalstam Kopiena, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar ieinteresētajām personām, veicina šā Nolīguma īstenošanai izstrādāto sistēmu izmantošanu.
14. pants
Nolīguma īstenošanas grafiks
1. Puses piekrīt VIII pielikumā izklāstītajam īstenošanas grafikam.
2. Puses ar Kopīgā uzraudzības un izvērtēšanas mehānisma starpniecību novērtēs īstenošanas gaitu, salīdzinot to ar VIII pielikumā ietverto grafiku.
15. pants
Atbalsta pasākumi
1. Puses vienojas, ka nelikumīgas mežizstrādes galveno iemeslu un veicinošo apstākļu novēršanai ir jāveic papildu pasā kumi, lai nostiprinātu pārvaldību un tiesisko regulējumu šajā nozarē. Gana cenšas veikt IX un II pielikumā izklāstītos pasā kumus, jo īpaši to grūtību pārvarēšanai, kuras rada pieaugošais iekšzemes pieprasījums un vajadzība pārstrukturēt nozari konkurētspējas saglabāšanas nolūkos.
2. Jomas, kas minētas IX pielikumā, Puses ir noteikušas par jomām, kurās šā Nolīguma īstenošanai ir vajadzīgi tehniski un finanšu resursi.
3. Šādu resursu nodrošināšanai piemēro procedūras, kas reglamentē Kopienas palīdzību saskaņā ar Kotonū nolīgumu un tādiem nolīgumiem, kas reglamentē ES dalībvalstu divpusējo palīdzību Ganai.
16. pants
Ieinteresēto personu iesaistīšanās Nolīguma īstenošanā
1. Kad vien iespējams, Gana cenšas veicināt ieinteresēto personu apspriešanos šā Nolīguma īstenošanas procesā.
2. Saskaņā ar meža un savvaļas dzīvnieku resursu līdzdalīgas pārvaldības un aizsardzības principu Gana veicinās piemērotas stratēģijas, metodes un programmas, šā Nolīguma īstenošanas procesā apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.
3. Kopiena regulāri apspriedīsies ar ieinteresētajām personām par šā Nolīguma īstenošanu, ņemot vērā tās pienākumus, ko nosaka 1998. gada Orhūsas Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.
17. pants
Sociālā aizsardzība
1. Lai pēc iespējas mazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, Puses vienojas vairot izpratni par potenciāli ietekmēto pamatie dzīvotāju un vietējo kopienu, kā arī kokrūpniecības nozares, arī nelikumīgā mežizstrādē iesaistīto personu, iztikas avotiem.
2. Puses uzraudzīs šā Nolīguma ietekmi uz minētajiem iedzī votājiem un citiem dalībniekiem, kas norādīti 1. punktā, vien laikus veicot pamatotus pasākumus, lai mazinātu jebkādu nelab vēlīgu ietekmi. Puses var vienoties par papildu pasākumiem nelabvēlīgas ietekmes novēršanai.
18. pants
Tirgus stimuli
Kopiena, ņemot vērā starptautiskās saistības, cenšas veicināt labvēlīgus tirgus piekļuves apstākļus koksnes izstrādājumiem, uz kuriem attiecas šis Nolīgums. Šādi centieni ietvers:
a) tādas publiskā un privātā iepirkuma politikas veicināšanu, kura atzīst centienus nodrošināt likumīgi iegūtu meža produktu piedāvājumu, un
b) FLEGT licencētu izstrādājumu popularizēšanu Eiropas koksnes tirgū.
19. pants
Kopīgais uzraudzības un izvērtēšanas mehānisms
1. Puses izveido kopīgu mehānismu šā Nolīguma uzrau dzības un izvērtēšanas veicināšanai (turpmāk šajā Nolīgumā “Kopīgais uzraudzības un izvērtēšanas mehānisms” (Joint Moni toring and Review Mechanism, JMRM)). JMRM veido abu Pušu kopīgas periodiskas misijas.
2. Xxxxx Xxxx ieceļ savus pārstāvjus. Izraugoties JMRM
sastāva locekļus, ievēro vienlīdzības un paritātes principus.
3. JMRM izskata ikvienu jautājumu, kas attiecas uz Nolīguma efektīvu īstenošanu, risinot dialogu un veicot informācijas apmaiņu ar Pusēm. JMRM jo īpaši:
a) iesaka dienu, kurā FLEGT licencēšanas sistēmai jāsāk pilnībā darboties;
b) izvērtē neatkarīgā uzraudzītāja sagatavotos ziņojumus un visas sūdzības par FLEGT licencēšanas sistēmas darbību jebkuras Puses teritorijā;
c) attiecīgā gadījumā uzrauga pasākumus, ko veic, lai risinātu neatkarīgā uzraudzītāja konstatētās problēmas;
d) novērtē šā Nolīguma ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un vidi saskaņā ar attiecīgu labu praksi un kritērijiem, par kuriem Pusēm jāvienojas, un izskata visus jautājumus, kas radušies saistībā ar novērtēšanu;
e) izvērtē jautājumus, ko izvirza kāda no Pusēm, un pēc iespējas cenšas atrisināt visas iespējamās domstarpības;
f) sniedz piemērotus ieteikumus par vajadzīgo spēju veidošanu Nolīguma veiksmīgai īstenošanai;
g) izvērtē pārmaiņas publiskā iepirkuma politikā;
h) regulāri veic uzraudzību un sniedz ziņojumus par tirgus stāvokli, vajadzības gadījumā uzdod veikt pētījumus un iesaka darbības, kas jāveic saskaņā ar tirgus izpētes ziņoju miem;
i) izvērtē un apstiprina gada ziņojumus par īstenošanas gaitu;
j) regulāri izdod publiskus kopsavilkuma ziņojumus, pamato joties uz neatkarīgā uzraudzītāja konstatējumiem, kā izklā stīts VI pielikumā.
4. JMRM locekļi:
a) tiekas vismaz reizi gadā, dienā, par kuru vienojas Puses;
b) kopīgi izstrādā darba kārtību un darba uzdevumus kopīgu darbību veikšanai;
c) izstrādā savu reglamentu;
d) rīko sanāksmes, kuras pārmaiņus vai kopīgi kā līdzpriekšsē dētāji vada abu Pušu pārstāvji; un
e) vajadzības gadījumā izveido darba grupas vai citas palīgstruk tūras darbības jomām, kurās vajadzīgas īpašas zināšanas.
20. pants
Ziņošana un nodošana atklātībai
1. Puses nodrošinās to, ka JMRM darbība ir pēc iespējas pārredzamāka un ka misiju ziņojumus un memorandus kopīgi sagatavo un izplata Pusēm, un dara zināmus atklātībai.
2. JMRM regulāri organizē kopīgas misijas, lai, pamatojoties uz pieejamo informāciju, izvērtētu Nolīguma efektivitāti un tā ietekmi. Tas reģistrē pasākumus, ko Gana veikusi, lai nodroši nātu savas darbības pārredzamību, inter alia darot zināmu atklā tībai informāciju par mežizstrādes tiesībām, platībām, kas pare dzētas mežizstrādei, mežizstrādes grafikiem, nodevām par koksnes ieguves tiesībām un ar mežizstrādi saistītiem maksāju miem, kā arī informāciju, kas saistīta ar vienošanos par sociālo atbildību un par kultūraugu postījumiem izmaksātajām kompensācijām.
3. Pamatojoties uz Pušu sniegto informāciju, JMRM publicē gada ziņojumu. Ziņojumā inter alia ietver šādu informāciju:
a) koksnes izstrādājumu apjoms, kas eksportēts uz Kopienu saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu, norādot attiecīgo HS pozīciju;
b) Ganā izdoto FLEGT licenču skaits;
c) panākumi Nolīgumā izvirzīto mērķu un noteiktā termiņā veicamo pasākumu īstenošanā un to jautājumu risināšanā, kuri saistīti ar Nolīguma īstenošanu;
d) darbības, kas veiktas, lai novērstu nelikumīgi iegūtu koksnes izstrādājumu eksportu uz ārpuskopienas tirgiem vai tirdznie cību iekšzemes tirgū;
e) darbības, kas veiktas, lai novērstu nelikumīgi iegūtu koksnes izstrādājumu importu un saglabātu FLEGT licencēšanas sistēmas integritāti;
f) koksnes izstrādājumu apjoms, kas importēts Kopienā saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu, norādot attiecīgo HS pozīciju un ES dalībvalsti, kurā izstrādājumi importēti Kopienā;
g) Kopienas saņemto FLEGT licenču skaits;
h) to gadījumu skaits, kuros piemērots 9. panta 1. punkts, un attiecīgo koksnes izstrādājumu apjoms.
21. pants
Saziņa par Xxxxxxxx xxxxxxxxxx
1. Pušu pārstāvji, kas atbild par oficiālo saziņu šā Nolīguma
īstenošanas jautājumos, ir šādi:
Ganas vārdā – Xxxxxxxx vārdā –
2. Ievērojot 1. punktu, par konfidenciālu neuzskata šādu informāciju:
a) Ganā izdoto un Kopienā saņemto FLEGT licenču skaitu un veidu un no Ganas eksportēto un saskaņā ar šādām licencēm Kopienā saņemto koksnes izstrādājumu apjomu;
b) licences turētāja un importētāja nosaukumu un adresi.
23. pants
Teritoriālā piemērošana
Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijā, kurā piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar minētā Līguma noteikumiem, un, no otras puses, Ganas teritorijā.
24. pants
Strīdu izšķiršana
1. Visus strīdus saistībā ar šā Nolīguma piemērošanu vai interpretāciju Puses cenšas izšķirt, nekavējoties apspriežoties.
2. Ja strīds netiek izšķirts apspriešanās procesā divu mēnešu laikā no sākotnējā apspriešanās pieprasījuma saņemšanas, jebkura Puse var nodot strīdīgo jautājumu JMRM, kurš cenšas strīdu izšķirt. JMRM tiek sniegta visa attiecīgā informācija, kas vajadzīga padziļinātai situācijas izvērtēšanai, lai rastu pieņe mamu risinājumu. Tālab JMRM izskata visas iespējas saglabāt šā Nolīguma pienācīgu darbību.
3. Ja JMRM nespēj izšķirt strīdu divu mēnešu laikā, Puses var kopīgi prasīt trešās personas palīdzību vai starpniecību.
4. Ja strīdu nav iespējams atrisināt saskaņā ar 3. punktu,
zemkopības, mežsaimniecības un ieguves rūpniecības ministrs
EK delegācijas Ganā vadītājs
jebkura Puse var paziņot otrai par šķīrējtiesneša iecelšanu; otrai Pusei 30 kalendāro dienu laikā pēc pirmā šķīrējtiesneša iecelšanas jāieceļ otrs šķīrējtiesnesis. Divu mēnešu laikā pēc
2. Puses laikus dara viena otrai zināmu informāciju, kas vaja dzīga šā Nolīguma īstenošanai.
22. pants
Konfidenciāla informācija
1. Katra Puse, ciktāl tas vajadzīgs atbilstīgi tās tiesību aktiem, piekrīt ievērot tās informācijas konfidencialitāti, ar kuru apmainās saskaņā ar šo Nolīgumu. Neviena Puse nenodod atklā tībai un neļauj savām iestādēm nodot atklātībai informāciju, ar kuru apmainās saskaņā ar šo Nolīgumu un kura uzskatāma par komercnoslēpumu vai konfidenciālu komercinformāciju.
otrā šķīrējtiesneša iecelšanas Puses kopīgi ieceļ trešo šķīrējties nesi.
5. Šķīrējtiesneši lēmumus pieņem ar balsu vairākumu sešu mēnešu laikā pēc trešā šķīrējtiesneša iecelšanas.
6. Pieņemtais lēmums ir saistošs Pusēm un nav apstrīdams.
7. JMRM nosaka šķīrējtiesas darba kārtību.
25. pants
Apturēšana
1. Jebkura Puse var apturēt šā Nolīguma piemērošanu. Lēmumu apturēt piemērošanu un šāda lēmuma iemeslus rakstiski paziņo otrai Pusei.
2. Šā Nolīguma nosacījumus beigs piemērot 30 dienas pēc šāda paziņojuma iesniegšanas.
3. Šo Nolīgumu atsāk piemērot 30 kalendārās dienas pēc tam, kad Puse, kas apturējusi tā piemērošanu, informē otru Pusi, ka apturēšanas iemesli vairs nepastāv.
26. pants
Grozījumi
1. Jebkura Puse, kas vēlas grozīt šo Nolīgumu, izvirza priekš- likumu vismaz trīs mēnešus pirms JMRM nākamās sanāksmes. JMRM apspriedīs priekšlikumu un, ja tiek panākta vienošanās, sniedz ieteikumu. Xxxxx Xxxx izvērtē ieteikumu un apstiprina to saskaņā ar savām procedūrām, ja tā ieteikumam piekrīt.
2. Jebkurš abu Pušu apstiprināts grozījums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas ir nākamais pēc mēneša, kurā Puses paziņo viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.
3. JMRM var pieņemt šā Nolīguma pielikumu grozījumus.
4. Paziņojumu par ikvienu grozījumu nosūta šā Nolīguma kopīgajiem depozitāriem.
27. pants
Darbības termiņš un pagarināšana
Šis Nolīgums ir spēkā 10 gadus, un tā termiņu pagarina par secīgiem 5 gadu periodiem, ja vien kāda no Pusēm neatsakās no
šādas pagarināšanas, par to rakstiski informējot otru Pusi vismaz vienu gadu pirms Nolīguma darbības termiņa beigām.
28. pants
Laušana
Neatkarīgi no 27. panta jebkura Puse var lauzt šo Nolīgumu, par to informējot otru Pusi. Nolīgumu beidz piemērot 12 mēnešus pēc šāda paziņojuma iesniegšanas dienas.
29. pants
Pielikumi
Šā Nolīguma pielikumi ir tā neatņemama daļa.
30. pants
Autentiskie teksti
Šis Nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Pretrunīgas interpretācijas gadījumā teksts angļu valodā ir noteicošais attiecībā pret tekstiem citās valodās.
31. pants
Stāšanās spēkā
1. Šis Nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas ir nākamais pēc mēneša, kurā Puses rakstiski paziņo viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.
2. Paziņojumu nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālse kretāram un Ganas Ārlietu ministrijai, kas ir šā Nolīguma kopīgie depozitāri.
Съставено в Брюксел на двадесети ноември две хиляди и девета година
Hecho en Bruselas, el veinte de noviembre de dos mil nueve. V Bruselu dne dvacátého listopadu dva tisíce devět.
Udfærdiget i Bruxelles den tyvende november to tusind og ni.
Geschehen zu Brüssel am zwanzigsten November zweitausendneun.
Kahe tuhande üheksanda aasta novembrikuu kahekümnendal päeval Brüsselis. 'Εγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι Νοεμβρίου δύο χιλιάδες εννιά.
Done at Brussels on the twentieth day of November in the year two thousand and nine.
Fait à Bruxelles, le vingt novembre deux mille neuf. Fatto a Bruxelles, addì venti novembre duemilanove. Briselē, divi tūkstoši devītā gada divdesmitajā novembrī.
Priimta du tūkstančiai devintų metų lapkričio dvidešimtą dieną Briuselyje
Xxxx Xxxxxxxxxxx, a kétezer-kilencedik év november havának huszadik napján. Magħmul fi Brussell, fl-għoxrin jum ta’ Novembru tas-sena elfejn u disgħa.
Gedaan te Brussel, de twintigste november tweeduizend negen.
Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego listopada roku dwa tysiące dziewiątego. Feito em Bruxelas, em vinte de Novembro de dois mil e nove.
Încheiat la Bruxelles, la douăzeci noiembrie două mii nouă. V Bruseli dňa dvadsiateho novembra dvetisícdeväť.
V Bruslju, dne dvajsetega novembra leta dva tisoč devet.
Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenä päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattayh deksän.
Som skedde i Bryssel den tjugonde november tjugohundranio.
За Европейската общност Por la Comunidad Europea Za Evropské společenství
For Det Europæiske Fællesskab Für die Europäische Gemeinschaft Euroopa Ühenduse nimel
Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community Pour la Communauté européenne Per la Comunità europea
Eiropas Kopienas vārdā Europos bendrijos vardu
az Európai Közösség részéről Għall-Komunità Ewropea
Voor de Europese Gemeenschap
W imieniu Wspólnoty Europejskiej Pela Comunidade Europeia
Pentru Comunitatea Europeană Za Európske spoločenstvo
Za Evropsko skupnost Euroopan yhteisön puolesta För Europeiska gemenskapen
За Република Гана
Por la República de Ghana Za Ghanskou republiku For Republikken Ghana Für die Republik Ghana Ghana Vabariigi nimel
Για τη Δημοκρατίας της Γκάνας For the Republic of Ghana Pour la République du Ghana Per la Repubblica del Ghana Ganas Republikas vārdā Ganos Respublikos vardu
a Ghánai Köztársaság részéről Għar-Repubblika tal-Gana Voor de Republiek Ghana
W imieniu Republiki Ghany Pela República do Gana Pentru Republica Ghana
Za Ghanskú republiku Za Republiko Gano
Ghanaa tasavallan puolesta
För Republiken Ghanas vägnar
PIELIKUMU SARAKSTS
I pielikums
Ia Izstrādājumi, uz kuriem attiecas FLEGT licencēšanas sistēma IB Izstrādājumi, uz kuriem FLEGT licencēšanas sistēma neattiecas
II pielikums Tiesību akti, kas jāņem vērā, nosakot koksnes kravas likumību, dokumentācija, kas izmantojama kā pierādījums par atbilstību, un meža politikas un tiesību aktu reformas pasākumi
III pielikums Procedūras saistībā ar importēšanu Kopienā, tostarp licenču pārbaudīšana
IV pielikums FLEGT licenču specifikācijas
V pielikums Likumības nodrošināšanas sistēma, kā arī FLEGT licenču izdošanas procedūra (koksnes izsekošanas sistēma, pārbaudīšana, licencēšana un neatkarīga uzraudzība)
VI pielikums Darba uzdevumi neatkarīgai uzraudzībai
VII pielikums Kritēriji likumības nodrošināšanas sistēmas novērtēšanai
VIII pielikums Nolīguma īstenošanas grafiks
IX pielikums atbalsta pasākumi BPN īstenošanai
I PIELIKUMS IA PIELIKUMS
HARMONIZĒTIE PREČU KODI KOKSNEI UN KOKSNES IZSTRĀDĀJUMIEM, UZ KURIEM ATTIECAS BPN
HS KODS | aPRaKSTS |
440349 | Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai brusoti kokmateriāli (neapstrādāts tīkkoks) |
440610 440690 | Dzelzceļa sliežu gulšņi no koka |
440710 440725 440726 440727 440728 440729 440799 | Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar ķīļtapām |
440810 440831 440839 440890 | Finiera loksnes un loksnes saplāksnim (arī drāztais finieris) |
440921 440929 | Kokmateriāli (ieskaitot nesamontētus parketa dēlīšus un joslas), ar nepārtrauktu profilu (ar ierievjiem, gropēm, izciļņiem, ierobēm, fāzēm, noapaļojumu) kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā |
441210 441231 441232 441239 441294 441299 | Saplāksnis, finierētas plātnes un līdzīgi laminēti koksnes materiāli |
441810 441820 441850 441860 441871 441872 441879 441900 | Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas |
442010 | Koka intarsijas un inkrustācijas; lādītes un kārbiņas juvelierizstrādājumiem vai galda piederu miem un līdzīgi koka izstrādājumi; koka statuetes un citi dekoratīvi izstrādājumi; koka mēbeles, kas nav minētas 94. nodaļā |
940151 940159 | Sēdekļi, izņemot pozīcijā 9402 minētos |
IB PIELIKUMS
HARMONIZĒTIE PREČU KODI KOKSNEI, KO NAV ATĻAUTS EKSPORTĒT
HS KODS | aPRaKSTS |
440349 | Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai brusoti kokmateriāli (nav atļauts eksportēt apaļos kokmateriālus, izņemot tīkkoka apaļos kokmateriālus) |
II PIELIKUMS
LIKUMĪBAS DEFINĪCIJA FLEGT EKSPORTA LICENČU IZDOŠANAI UN TIESĪBU AKTU REFORMAS PROCESS
1. Preambula
Saskaņā ar brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma prasībām Gana, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, ir izstrā dājusi tiesību normas šā Nolīguma īstenošanas atbalstam. Tiesību normas ir saistītas ar likumības nodrošināšanas sistēmu ar likumības matricas palīdzību. Šajā dokumentā sniegta juridiskā definīcija, likumības matrica, attiecīgo meža nozari reglamentējošo likumu un noteikumu kopsavilkums, kā arī aprakstīti procesi, ar kuru palīdzību Gana veiks meža nozares tiesību aktu reformu un konsolidēšanu.
2. Anotētā juridiskā definīcija
Izstrādājumu, kura sastāvā ir Ganas izcelsmes koksne, var licencēt pārdošanai Ganā vai eksportēšanai no Ganas:
a) gadījumos, kad īpašumtiesības uz koksni nodrošina ciršanas atļauja:
i) koksne iegūta no iepriekš paredzētiem izcelsmes avotiem (1), un attiecīgā persona, grupa un īpašnieki ir devuši piekrišanu meža resursu izmantošanai (2);
ii) mežizstrādātājam ciršanas brīdī bija spēkā esošs koksnes izmantošanas līgums (Timber Utilization Contract, TUC), ko izdevis zemkopības, mežsaimniecības un ieguves rūpniecības ministrs un ko ratificējis Parlaments, ievērojot paredzēto izsoles kārtību (3);
iii) mežizstrādātājam ciršanas brīdī bija derīga Mežsaimniecības komisijas izdota koksnes savākšanas atļauja (Salva
ging Permit, SP); (4) vai
iv) mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus (5);
v) mežizstrādātājam ciršanas brīdī bija piešķirts koksnes ieguves tiesību aizstājējdokuments (6);
b) gadījumos, kad īpašumtiesības uz koksni nodrošina iegādes apliecinājums (Certificate of Purchase, COP):
i) COP ir izdots atbilstīgi tiesas rīkojumam, ar kuru konfiscē koksni (7);
ii) koksne bija pamesta, un Mežsaimniecības komisija to ir pārdevusi saskaņā ar likumā noteiktajām procedūrām (8);
c) koksne vienmēr transportēta saskaņā ar likumā noteiktajiem standartiem (9);
d) koksne ir apstrādāta saskaņā ar likumā noteiktajiem standartiem (10); un
e) visiem pārdevējiem/eksportētājiem ir derīga licence vai atļauja koksnes tirdzniecībai (11);
f) pārdošanas vai eksportēšanas laikā nebija likumā paredzētu nodevu, nomas maksu vai nodokļu parāda valstij (12); un
g) pārdošanas vai eksportēšanas laikā mežizstrādātājs bija pilnībā izpildījis pienākumus, ko paredz vienošanās par sociālo atbildību (13).
3. Likumības matrica
Nosakot, vai Ganas izcelsmes koksne atbilst iepriekš izklāstītajā “likumīgi iegūtas koksnes” definīcijā noteiktajam standartam, piemēro 1. tabulā noteiktos principus un kritērijus.
(1) 547. likuma 4. xxxxxx, un LI 1649 1. un 2. noteikums.
(2) LI 1649 2.–8. noteikums.
(3) 547. likuma 1., 7., 8., 9. xxxxxx, LI 1721 9.–13. noteikums.
(4) LI 164938. iedaļa.
(5) 547. likuma 18. iedaļas d) punkts, LI 1649 16.–20. noteikums.
(6) 547. likuma 15. iedaļas 1. punkta c), d), e) apakšpunkts.
(7) 547. likuma 17. iedaļas 3. punkts un LI 164937. iedaļa.
(8) LI 164937. iedaļa.
(9) LI 164918. noteikums.
(10) Rūpnīcu, biroju un veikalu likums (328. likums) un Darba likums (651. likums).
(11) 571. likuma 2. iedaļas i) un ii) punkts.
(12) 547. likuma 8. iedaļas e) un f) punkts, un LI 164921. un 27. iedaļa.
(13) LI 172114. iedaļa.
1. tabula. Tiesību normās iestrādātie principi un kritēriji
1. PRINCIPS | Koksnes izcelsme: koksne iegūta no iepriekš paredzētiem izcelsmes avotiem, un attiecīgā persona, grupa un īpašnieki ir devuši rakstisku piekrišanu tam, ka tiek piešķirtas koksnes ieguves tiesības attiecīgajā teritorijā |
1.1. KRITĒRIJS | attiecībā uz koksnes izmantošanas līgumiem (TUC) rezervātos – meža apsaimnieko šanas plāna sagatavošanā ir ietverta stratēģiskā plāna izstrāde; noteiktas TUC teritorijas robežas; veikta inventarizācija pirms mežizstrādes (rezervātos, ārpusrezervātu teritorijās un plan tācijās); saņemta attiecīgās personas, grupas vai īpašnieku rakstiska piekrišana. |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | Koksnes ieguves tiesību piešķiršanas procedūra (LI 1649 1. DaĻa); Koksnes ieguves tiesību piešķiršanai piemērotu platību noteikšana (1. apakšiedaļa) MoP a iedaļa “Stratēģiskā plānošana” (meža rezervāti); MoP B iedaļa “Darbības plānošana” (meža rezervāti); B2 instrukcija “Darbības plānošanas metodika” (robežu noteikšana rezervātos); MoP C iedaļa “Ilgtspējīga koksnes ieguve meža rezervātos”; MoP F iedaļa “Kontrolēta koksnes ieguve ārpus rezervātiem”; 2.1.ii) punkts (TUC teritoriju noteikšana) un 3.7.c) punkts (robežu noteikšana ārpus rezervātiem) F3.2. “apspriešanās process” (rakstiska piekrišana); “Procedūru rokasgrāmata” (Manual of Procedures, MoP) (1); “Ilgtspējīga koksnes ieguve meža rezervātos” (C iedaļa); “audzes novērtēšana un izcērtamās krājas izsniegumi” (D iedaļa) un “Kontrolēta koksnes ieguve ārpus rezervātiem” (F iedaļa). |
1. PRINCIPS | Koksnes izcelsme: koksne iegūta no iepriekš paredzētiem izcelsmes avotiem, un attiecīgā persona, grupa un īpašnieki ir devuši rakstisku piekrišanu tam, ka tiek piešķirtas koksnes ieguves tiesības attiecīgajā teritorijā |
1.2. KRITĒRIJS | Zemes īpašnieka, personas vai grupas rakstiska piekrišana |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | Koksnes resursu pārvaldības likums (547. likuma 4. iedaļas 2. punkta d) apakšpunkts); Koksnes ieguves tiesību piešķiršanas procedūra (LI 1649 1. daļa) Pārbaude uz vietas (1. apakšiedaļas 2. punkta d) apakšpunkts); Procedūra saistībā ar zemi, kas nav valsts īpašumā esoša zeme un meža rezervāts (II apakšiedaļa); MoP F iedaļa “Kontrolēta koksnes ieguve ārpus rezervātiem”; F3.2. “apspriešanās process”; MoP F iedaļa, F5.0. “Procedūru pabeigšana” (vizēšana). |
2. PRINCIPS | Koksnes ieguves tiesību piešķiršana Mežizstrādātājam bija TUC, ko izdevis ministrs un ratificējis Parlaments, ievērojot pare dzēto izsoles kārtību, vai mežizstrādātājam bija Mežsaimniecības komisijas izdota koksnes savākšanas atļauja |
2.1. KRITĒRIJS | Dabiskā meža un plantāciju TUC TREC veikta mežizstrādātāju kvalificēšana TUC piešķiršanai |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/citas norādes | Izsoles kārtība koksnes ieguves tiesību piešķiršanai (LI 1721 II daļa); TUC noteikumi (LI 164914. iedaļa); Ratifikācija, ko veic Parlaments (547. likuma 9. iedaļa) |
2. PRINCIPS | Koksnes ieguves tiesību piešķiršana Mežizstrādātājam bija TUC, ko izdevis ministrs un ratificējis Parlaments, ievērojot pare dzēto izsoles kārtību, vai mežizstrādātājam bija Mežsaimniecības komisijas izdota koksnes savākšanas atļauja |
2.2. KRITĒRIJS | Xxxxxxx savākšanas atļauja (2) Koksnes savākšanas atļaujas izdošana |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | Noteikumi par koksnes savākšanas kārtību (547. likuma 18. iedaļas g) punkts); koksnes izstrādājumu savākšana (LI 164938. iedaļa) |
2. PRINCIPS | Koksnes ieguves tiesību piešķiršana Mežizstrādātājam bija TUC, ko izdevis ministrs un ratificējis Parlaments, ievērojot pare dzēto izsoles kārtību, vai mežizstrādātājam bija Mežsaimniecības komisijas izdota koksnes savākšanas atļauja |
2.3. KRITĒRIJS | Konfiscēta koksne Izdota atļauja attiecībā uz pienācīgi izsolītu konfiscētu koksni |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | Pārkāpumi (547. likuma 17. iedaļas 3. punkts); Pamestu koksnes izstrādājumu savāk šana un utilizēšana (LI 164937. iedaļa) |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus |
3.1. KRITĒRIJS | audzes novērtēšana (tostarp kontrole pirms mežizstrādes ārpusrezervātu teritorijās) ir veikta saskaņā ar “Mežizstrādes rokasgrāmatu”. Mežizstrādes plāns |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | “Mežizstrādes rokasgrāmata” (547. likuma 10. iedaļa). “Mežizstrādes rokasgrāmata” ir noteikumu kopums, kas izstrādāts kā norādījumi personām, kuras mežā veic koksnes ieguvi atbilstīgi interpretācijai 547. likuma 20. iedaļā. MoP D iedaļa “audzes novērtēšana un izcērtamās krājas izsniegumi” |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus (LI 1649) |
3.2. KRITĒRIJS | Mežizstrāde veikta saskaņā ar mežizstrādes prasībām teritorijās, kas paredzētas koksnes ieguvei |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | Procedūra attiecībā uz koksnes ieguves darbībām (t. i., mežizstrādes plāns) – LI 164917. iedaļa; MoP E iedaļa “Koksnes ieguves grafiku sagatavošana meža rezervātiem”; MoP F iedaļa “Kontrolēta koksnes ieguve ārpus rezervātiem” (Instrukcija F4.3. “Gada ciršanas plāns”); citi koksnes ieguves avoti (piemēram, plantācijas, koksnes ieguve zem ūdens), kas noteikti līguma noteikumos; “Mežizstrādes rokasgrāmatas” 3. iedaļa (Mežiz strādes standarti un specifikācijas) |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus |
3.3. KRITĒRIJS | apaļie kokmateriāli ir pareizi uzmērīti un reģistrēti |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | MoP C sadaļa “Uzskaite, ziņošana un revīzijas procedūras” (C5.0.) MoP F sadaļa “Uzskaite un ziņošanas procedūras” (F5.0.) |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus |
3.4. KRITĒRIJS | Iegūtā koksne atbilst TUC vai koksnes savākšanas atļaujā norādītajām sugām un tilpumam vai koku skaitam |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | LI 164923. iedaļa “Koksnes uzmērīšana”; Marķēšana – “Mežizstrādes rokasgrāmatas” 5. pielikums “Mežizstrādes kontroles veidlapas” (TIF un LIF) |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus |
3.5. KRITĒRIJS | Xxxxx un apaļie kokmateriāli ir marķēti un numurēti saskaņā ar “Mežizstrādes rokasgrāmatu” |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | LI 164920. iedaļa “Koku, apaļo kokmateriālu un koksnes izstrādājumu marķēšana un numurēšana”; “Mežizstrādes rokasgrāmatas” 3. iedaļa “Mežizstrādes standarti un speci fikācijas” (apaļo kokmateriālu marķēšana) |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus |
3.6. KRITĒRIJS | Mežizstrādātājs ir izpildījis un ievērojis attiecīgo vienošanos par sociālo atbildību |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | LI 172114. iedaļa; “Mežizstrādes rokasgrāmatas” 3. iedaļa – rīcības kodekss (rezervātos), kurā atzītas citu lietotāju tiesības un respektētas kultūras normas, piemēram, tabu dienas utt., rīcības kodekss (ārpus rezervātiem), kurā atzītas citu lietotāju tiesības un respektētas lauksaimniecības darbības utt. 4.1. iedaļa “Mežizstrādes darbību uzraudzība” (sociālās atbildības novērtēšana); 4.2. iedaļa “Naudas sodi” |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus |
3.7. KRITĒRIJS | attiecīgajiem lauksaimniekiem ir izmaksāta kompensācija par kultūraugu postījumiem (ja tādi ir) |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem | “Mežizstrādes rokasgrāmatas” 4.2. iedaļa (Naudas sodi) |
4. PRINCIPS | Transportēšana Koksne vienmēr transportēta saskaņā ar likumā noteiktajiem standartiem |
4.1. KRITĒRIJS | Transportējot koksni, kravai vienmēr ir pievienoti oficiāli dokumenti, kuros precīzi norādīta koksnes izcelsme un kuri atbilst kokmateriālu fiziskajai identitātei |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem | “Mežizstrādes rokasgrāmatas” 3. iedaļa “Koksnes ieguves standarti un specifikācijas” un 5. pielikums “Mežizstrādes kontroles veidlapas” |
4. PRINCIPS | Transportēšana Koksne vienmēr transportēta saskaņā ar likumā noteiktajiem standartiem |
4.2. KRITĒRIJS | Koksne transportēta likumā atļautajos laikposmos |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem | Procedūra saistībā ar koksnes ieguves darbiem (apstiprinātie koksnes ieguves un meža produktu transportēšanas periodi) LI 164918. iedaļa |
5. PRINCIPS | apstrāde |
5.1. KRITĒRIJS | Kokapstrādes uzņēmumiem ir derīgas licences, tie ir reģistrēti Mežsaimniecības komisijā (MK) un izpildījuši visas tiesību aktos noteiktās prasības |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | 571. likuma 2. iedaļa |
5. PRINCIPS | apstrāde |
5.2. KRITĒRIJS | Darba attiecības atbilst tiesību normām |
Norādījumi par atbilstošajiem tiesību aktiem | arodveselība, darba drošība un vide (651. likuma jeb Darba likuma 118.-124. iedaļa); Veselība un nodarbinātība (LI 1833 18.-20. iedaļa) un Biroju un rūpnīcu likums |
6. PRINCIPS | Tirdzniecība Visiem pārdevējiem/eksportētājiem ir derīga licence vai atļauja koksnes tirdzniecībai |
6.1. KRITĒRIJS | Eksportētāji ir ieguvuši MK atļauju |
PĀRBaUDĪŠaNa | Derīga eksporta licence |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem | 571. likuma 2. iedaļas i) punkts – līgumu pārbaude un reģistrācija koksnes izstrādājumu un tādu meža un savvaļas dzīvnieku produktu tirdzniecībai, kādus var noteikt Mežsaim niecības komisija |
6. PRINCIPS | Tirdzniecība Visiem pārdevējiem/eksportētājiem ir derīga licence vai atļauja koksnes tirdzniecībai |
6.2. KRITĒRIJS | Vietējiem pārdevējiem ir MK reģistrācijas apliecība |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | 571. likuma 2. iedaļas ii) punkts – procedūru izstrāde koka, koksnes izstrādājumu un savvaļas dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanas izsekošanai. TVD revīzijas ziņojumi par koksnes izstrādājumu piedāvājumu iekšzemes tirgū |
7. PRINCIPS | Fiskālās saistības Ne mežizstrādātājam, ne pārdevējam pārdošanas vai eksportēšanas laikā nebija likumā paredzētu nodevu, nomas maksu vai nodokļu parāda |
7.1. KRITĒRIJS | Mežizstrādātājam nav celma naudas vai jebkādu citu tādu nodevu parāda, kuras mežiz strādātājiem jāmaksā Ganā |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | Procedūra attiecībā uz koksnes ieguves darbībām (celma naudas samaksa), LI 164925. iedaļa. TVD revīzijas ziņojumi par finanšu plūsmas salīdzināšanu |
7. PRINCIPS | Fiskālās saistības Ne mežizstrādātājam, ne pārdevējam pārdošanas vai eksportēšanas laikā nebija likumā paredzētu nodevu, nomas maksu vai nodokļu parāda |
7.2. KRITĒRIJS | Mežizstrādātājam nav zemes nomas parāda |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | Celma nauda un nomas maksa par līguma aptverto platību (LI 1649 V DaĻaS 27. iedaļa) |
7. PRINCIPS | Fiskālās saistības Ne mežizstrādātājam, ne pārdevējam pārdošanas vai eksportēšanas laikā nebija likumā paredzētu nodevu, nomas maksu vai nodokļu parāda |
7.3. KRITĒRIJS | Eksportētājam nav izvedmuitas parāda |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | Izvedmuita – grozītā likuma par kokiem un koksni jeb 493. likuma 4. iedaļa |
7. PRINCIPS | Fiskālās saistības Ne mežizstrādātājam, ne pārdevējam pārdošanas vai eksportēšanas laikā nebija likumā paredzētu nodevu, nomas maksu vai nodokļu parāda |
7.4. KRITĒRIJS | Ne mežizstrādātājam, ne eksportētājam nav uzņēmumu ienākuma nodokļa parāda |
Norādījumi par attiecīgajiem tiesību aktiem/noteikumiem | aplikšana ar ienākuma nodokli (ienākumi no uzņēmējdarbības), 592. likuma 7. iedaļa |
(1) MoP juridiskais statuss: MoP ir izstrādāta, izpildot prasības, kas noteiktas Koksnes resursu apsaimniekošanas likuma (547. likuma)
18. iedaļā un tam pievienoto Koksnes resursu apsaimniekošanas noteikumu LI 164914. iedaļā, kas atcelta ar (grozošo) Koksnes resursu apsaimniekošanas noteikumu LI 172114. iedaļu, kurā paredzēti TUC noteikumi.
(2) Mežsaimniecības komisija izdod atļauju, ievērojot noteikumus un nosacījumus, kas paredzēti šādā atļaujā, attiecībā uz koku savākšanu teritorijā, kurā notiek attīstība, piemēram, ceļu būve, apdzīvotu vietu vai lauksaimniecībā izmantojamo zemju paplašināšana.
4. Ganā spēkā esošie tiesību akti
“Likumīgi iegūtas koksnes” definīcija pamatojas uz to tiesību aktu kopumu, kuri veido Ganas koksnes ieguves, apstrādes un eksporta tiesisko regulējumu. apspriežoties ar daudzām ieinteresētajām aprindām, ir panākta vienošanās par to, ka FLEGT licences izdošanai būs vajadzīga šo tiesību aktu ievērošanas pārbaude. Turpmāk minēti Ganā spēkā esošie tiesību akti, no kuriem atvasināta šī definīcija.
1992. GaDa KONSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI
1. ar 258. pantu izveido Zemes komisiju un nosaka šīs komisijas funkcijas.
2. ar 267. panta 1. punktu kopienu zemes (stool lands) nodod attiecīgo kopienu pārvaldībā saskaņā ar paražu tiesībām un tradicionālo izmantojumu.
3. ar 266. pantu ierobežo tiesības un pretenzijas uz zemi, kuras varētu piešķirt Ganas nepilsonim.
4. ar 267. panta 2. punktu izveido Kopienu zemju pārvaldnieka biroju (Office of the Administrator of Stool Lands) un nosaka tā funkcijas.
5. ar 267. panta 6. punktu paredz no kopienu zemēm gūto ieņēmumu izmaksas shēmu.
6. ar 268. pantu nosaka prasību, ka Parlamentam jāratificē nolīgumi, kas saistīti ar jebkuru dabas resursu izmanto šanas tiesību vai koncesijas piešķiršanu.
7. ar 269. pantu izveido Dabas resursu komisijas [Mežsaimniecības komisiju], kas “atbild par attiecīgo dabas resursu apsaimniekošanu un izmantošanu un ar tiem saistīto politikas nostādņu koordinēšanu”.
8. ar 295. pantu nosaka kopienu zemju (stool lands) definīciju.
PRIMĀRIE TIESĪBU aKTI
9. Dekrēts par meža aizsardzību (Forest Protection Decree), 1974. gads (N.R.C.D. 234) – šajā tiesību aktā ir definēti meža pārkāpumi un attiecīgās sankcijas un/vai naudas sodi par šādiem pārkāpumiem.
10. Likums par meža aizsardzību (grozījumi) (Forest Protection (Amendment) Law), 1986. gads (P.N.D.C.L. 142) – ar šo likumu tika paaugstinātas sankcijas/naudas sodi par mežā izdarītiem pārkāpumiem.
11. Meža dekrēta (Forests Ordinance) 157. nodaļa – šajā tiesību aktā paredzētas pamatnostādnes meža rezervātu izveidei un meža aizsardzībai, kā arī citiem jautājumiem.
12. Dekrēts par kokiem un kokmateriāliem (Trees and Timber Decree), 1974. gads (N.R.C.D. 273) – šajā tiesību aktā paredzētas pamatnostādnes dalībai mežizstrādes/kokrūpniecības nozarē un noteiktas maksājamās nodevas, kā arī sankcijas par dalības pamatnostādņu neievērošanu, arī nodevas par neapstrādātas koksnes eksportu.
13. Likums par kokiem un kokmateriāliem (grozījumi) (Trees and Timber (Amendment) Act), 1994. gads (493. likums) – ar šo likumu tika paaugstinātas nodevas un naudas sodi un ieviesta izvedmuita par dabiski žāvētiem zāģētajiem un apaļajiem kokmateriāliem.
14. Koksnes resursu apsaimniekošanas likums (Timber Resources Management Act), 1997. gads (547. likums) – ar šo likumu tika atcelts 1962. gada Koncesiju likums (124. likums) un paredzēts piešķirt koksnes ieguves tiesības tā, lai nodrošinātu koksnes resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu.
15. Likums par Mežsaimniecības komisiju (Forestry Commission Act), 1999. gads (571. likums) – ar šo likumu tika atcelts 453. likums un atkārtoti izveidota Mežsaimniecības komisija kā daļēji autonoma juridiska persona, un minētās komisijas pārraudzībā nodotas meža nozares aģentūras, kuras īsteno meža un savvaļas dzīvnieku resursu aizsardzības, attīstības, apsaimniekošanas un regulēšanas funkcijas.
16. Likums par meža plantāciju attīstības fondu (Forest Plantation Development Fund Act), 2000. gads (583. likums) – ar šo likumu fondu konsolidēja ar Meža uzlabošanas fondu (Forest Improvement Fund) un paredzēja izveidot fondu finanšu palīdzības sniegšanai. Turklāt fonda līdzekļus paredzēja izmantot privātu komerciālu meža plantāciju attīstībai valstī.
17. Likums par meža aizsardzību (grozījumi) (Forest Protection (Amendment) Act), 2002. gads (624. likums) – ar šo likumu tika atcelts 1986. gada Meža aizsardzības (grozītais) likums (P.N.D.C.L. 142), paaugstināti naudas sodi par mežā izdarītiem pārkāpumiem un noteikta kopīga atbildība par mežā izdarītiem pārkāpumiem un saukšana pie atbildības par tiem.
18. Likums par meža plantāciju attīstības fondu (grozījumi) (Forest Plantation Development Fund (Amendment) Act), 2002. gads (623. likums) – ar šo likumu tika grozīts 583. likums, lai nodrošinātu plantāciju audzētājiem publiskajā un privātajā sektorā iespēju iesaistīties meža plantāciju attīstībā.
19. Likums par koksnes resursu apsaimniekošanu (grozījumi) (Timber Resources Management (Amendment) Act), 2002. gads (617. likums) – ar šo likumu tika grozīts 547. likums, lai izslēgtu no tā piemērošanas jomas zemi, uz kuras ir privātas meža plantācijas, paredzētu maksimālo termiņu un maksimālo platību, uz ko var attiekties koksnes ieguves tiesības, un noteiktu stimulus un priekšrocības investoriem meža un savvaļas dzīvnieku nozarē.
20. Rūpnīcu, biroju un veikalu likums (Factories, Offices and Shops Act), 1970. gads (238. likums) – šajā likumā ir paredzēta rūpnīcu reģistrācija un reglamentēta darbinieku labklājība un darba drošība rūpnīcās un citās darba vietās.
21. Likums par sociālo nodrošināšanu (Social Security Law), 1991. gads (P.N.D.C.L. 247) – ar šo likumu tika izveidots ieguldījumu fonds darba ņēmēju sociālās aizsardzības nodrošināšanai.
22. Likums par valsts ieņēmumiem (Internal Revenue Act), 2000. gads (592. likums) – ar šo likumu paredz privātper sonu un citu tiesību subjektu aplikšanu ar nodokli, kā arī reglamentē citus jautājumus.
23. Likums par pievienotās vērtības nodokli (Value Added Tax Act), 1998. gads (546. likums) – ar šo likumu paredz konkrētu darījumu un darbību aplikšanu ar PVN.
24. Dekrēts par tautsaimniecībā derīgo augu aizsardzību (Economic Plants Protection Decree), 1979. gads (AFRCD. 47) – ar šo tiesību aktu aizliedz piešķirt mežizstrādes tiesības kakao audzēšanas saimniecībās.
SEKUNDĀRIE TIESĪBU aKTI
25. LI 1649 – Koksnes resursu apsaimniekošanas noteikumi (Timber Resources Management Regulations), 1988. gads. Šie noteikumi paredz pamatnostādnes koksnes resursu izsniegšanai un apsaimniekošanai.
26. LI 1721 – Koksnes resursu apsaimniekošanas noteikumi (grozījumi) (Timber Resources Management (Amendment) Regulations), 2003. gads. ar šiem noteikumiem ir izveidots pamats izsoles kārtībai koksnes resursu sadales vajadzībām.
5. Meža politikas un tiesību aktu reformas pasākumi
Gana atzīst, ka spēkā esošo tiesību aktu noteikumi, kas ir iepriekšminētās juridiskās definīcijas pamatā, ir radikāli jāreformē, lai būtu iespējams novērst pašreizējās neatbilstības un risināt jautājumus, kas kļūst aktuāli nozarē un ietekmē labas pārvaldības principus. Tāpēc Gana vēlas norādīt, ka tā ir iecerējusi veikt tiesību aktu un politikas reformas, tiecoties panākt labu meža pārvaldību. Paredzams, ka šādas tiesību aktu reformas varētu pabeigt nākamo piecu gadu laikā.
Xxxxx, kurās jāveic politikas un tiesību aktu reformas, ir šādas:
— procesa uzsākšana, lai grozītu 547. likuma drošības klauzulas un pārejas noteikumus, kas attiecas uz esošo nomas attiecību/koncesiju pārveidošanu Koksnes izmantošanas līgumos un ar to saistīto koksnes ieguves tiesību nodevu maksāšanu,
— plantāciju attīstība un mežizstrāde,
— kokapstrāde un standartu noteikšana kokrūpniecībai,
— izejvielas (koksnes) imports,
— iekšzemes tirgus attīstība:
a) (mazie un vidējie uzņēmumi);
b) resursu izsniegšana;
c) standartu izstrāde būvniecībā izmantotajiem kokmateriāliem;
d) publiskā iepirkuma politikas ieviešana,
— institucionālā kārtība un meža kontroles procesi:
a) koksnes validācijas struktūrvienība;
b) administratīvā padome;
c) neatkarīga uzraudzība;
d) svītrkodi,
— applūdušo mežu koksnes resursu izsniegumi (Voltas ūdenskrātuve),
— darba ņēmēju veselības un darba drošības prasības meža darbos,
— skaidri definēti resursu apsaimniekošanas mērķi – sabiedrības ieinteresētība bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, lauku iedzīvotāju iztika, ilgtspējīga industrializācija un kultūras attīstība, neatbilstību noteikšana un novēršana spēkā esošajos meža tiesību aktos, kas attiecas uz likumīgi iegūtas koksnes definīciju (piemēram, koksnes savākšanas atļauju izdošana attiecībā uz platībām, par kurām noslēgts koksnes izmantošanas līgums),
— vietējo meža valdījumu un dažādu ieinteresēto personu tiesību nostiprināšana, jo īpaši attiecībā uz lauksaimnie kiem, kas apsaimnieko dažādus mežus, un meža apsaimniekošanā iesaistīto vietējo (tostarp tradicionālo) un valsts iestāžu attiecīgās darbības jomas precizēšana:
a) lai saglabātu mežus;
b) lai attīstītu un izmantotu mežus (koksnes un nekoksnes produktus),
— ieguldījumi:
a) stimuli, regulējums, fiskālie noteikumi un labumu sadales kārtība attiecībā uz meža nekoksnes produktiem (ieskaitot tūrismu un vides pakalpojumus);
b) stimuli, regulējums, fiskālie noteikumi un labumu sadales kārtība attiecībā uz ieguldījumiem izejvielu ieguvē;
c) stimuli, regulējums, fiskālie noteikumi un labumu sadales kārtība attiecībā uz meža atjaunošanu;
d) stimuli, regulējums, fiskālie noteikumi un labumu sadales kārtība attiecībā uz plantācijām;
e) stimuli, regulējums, fiskālie noteikumi un labumu sadales kārtība attiecībā uz kokapstrādi.
6. Īstenošana
Lai spēkā esošās tiesību normas aizstātu ar jaunām, Gana ir iecerējusi īstenot divpakāpju reformu, lai pārskatītu novecojušos, sadrumstalotos un nekonsekventos tiesību aktus un ieviestu jaunus tiesību aktus jaunu politikas virzienu īstenošanai:
— izmaiņas jomās, kurās nav jāveic plašas tiesību aktu reformas, tiks īstenotas, viena gada laikā pēc vienošanās par brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu pieņemot sekundāros tiesību aktus,
— paredzams, ka izmaiņas, kuru ieviešanai būs nepieciešamas plašas apspriešanās, ekspertu piesaistīšana un ievērojami politiski pasākumi, un kuras attiecas, piemēram, uz labas pārvaldības jautājumiem, ieinteresēto personu līdzdalību, labumu sadali utt., tiks realizētas apmēram 3–5 gadu laikā.
III PIELIKUMS
NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ TĀDU KOKSNES IZSTRĀDĀJUMU LAIŠANU BRĪVĀ APGROZĪBĀ KOPIENĀ, KURI EKSPORTĒTI NO PARTNERVALSTS UN PAR KURIEM IZDOTA FLEGT LICENCE
1. pants
1. FLEGT licenci (turpmāk “licence”) iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā laišanai brīvā apgrozībā deklarē kravu, par kuru izdota licence.
2. Kompetentā iestāde, kas minēta 1. punktā, saskaņā ar piemērojamām valsts procedūrām informē muitas iestādes par licences pieņemšanu.
3. Licenci uzskata par spēkā neesošu, ja diena, kurā tā iesniegta, ir vēlāk par licencē norādītā derīguma termiņa pēdējo dienu.
4. Licenci, ko iesniedz, pirms tiek saņemta krava, par kuru izdota licence, var pieņemt tad, ja tā atbilst visām šā Nolīguma IV pielikumā izklāstītajām prasībām un ja tiek uzskatīts, ka nav vajadzīga sīkāka pārbaude saskaņā ar 3. panta
1. punktu.
5. Ja saskaņā ar 3. un 4. pantu ir vajadzīga papildinformācija par licenci vai kravu, licenci pieņem tikai pēc tam, kad ir sniegta informācija par licences derīgumu.
6. Izmaksas, kas rodas līdz pārbaudes pabeigšanai, sedz importētājs, izņemot gadījumus, kad attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzēts citādi.
2. pants
1. Dzēsumi vai labojumi licencē nav pieļaujami, ja vien šādus dzēsumus vai labojumus nav validējusi licences izdevēja iestāde.
2. Licences derīguma termiņa pagarinājums nav pieļaujams, ja vien šādu pagarinājumu nav validējusi licences izdevēja iestāde.
3. Licences dublikāts vai aizstājējdokuments netiek pieņemts, ja vien to nav izdevusi un validējusi licences izdevēja iestāde.
4. Licenci nepieņem, ja pēc tam, kad vajadzības gadījumā ir sniegta papildinformācija saskaņā ar 3. pantu vai veikta papildu izmeklēšana saskaņā ar 4. pantu, konstatē, ka licence neatbilst kravai.
3. pants
1. Ja rodas šaubas par licences, tās dublikāta vai aizstājējdokumenta derīgumu, kompetentās iestādes var pieprasīt papildinformāciju partnervalsts licences izdevējai iestādei.
2. Kopā ar šādu pieprasījumu var nosūtīt attiecīgās licences kopiju, dublikātu vai aizstājējdokumentu.
4. pants
1. Ja kompetentās iestādes uzskata par vajadzīgu veikt kravas turpmāku pārbaudi, pirms tās var nolemt, vai licenci var pieņemt, tās var veikt pārbaudes, lai konstatētu, vai attiecīgā krava atbilst licencē sniegtajai informācijai un, ja vajadzīgs, licences izdevējas iestādes veiktajiem ierakstiem par attiecīgo licenci.
2. Ja to koksnes izstrādājumu tilpums vai svars, kas veido laišanai brīvā apgrozībā uzrādīto kravu, no attiecīgajā licencē norādītā tilpuma vai svara atšķiras ne vairāk kā par 10 %, uzskata, ka krava tilpuma vai svara ziņā atbilst licencē sniegtajai informācijai.
5. pants
1. Tās licences numuru, kas izdota koksnes izstrādājumiem, par kuriem sagatavo muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, norāda deklarēšanai izmantotā Vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē.
Ja muitas deklarāciju sagatavo elektroniski, atsauci norāda attiecīgajā ailē.
2. Koksnes izstrādājumus laiž brīvā apgrozībā tikai tad, kad ir pabeigta 1. panta 2. punktā izklāstītā procedūra.
IV PIELIKUMS
NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ FLEGT LICENČU IZDOŠANU UN SPECIFIKĀCIJAS
Prasības attiecībā uz FLEGT licencēm
1. pants
1. FLEGT licence var būt sagatavota papīra vai elektroniskā formātā.
2. Gan papīra, gan elektroniskajās licencēs sniedz 1. papildinājumā minēto informāciju saskaņā ar 2. papildinājumā izklāstītajiem norādījumiem.
2. pants
1. FLEGT licence stājas spēkā tās faktiskajā izdošanas dienā.
2. FLEGT licences derīguma termiņš nepārsniedz trīs mēnešus. Derīguma termiņu norāda licencē.
3. Pēc licences derīguma termiņa beigām to uzskata par spēkā neesošu. Licences izdevēja iestāde var nolemt pagarināt derīguma termiņu par vienu mēnesi. Tālab licences izdevēja iestāde veic labojumu un validē jauno derīguma termiņu.
4. FLEGT licence zaudē spēku un tiek nodota atpakaļ tās izdevējai iestādei, ja koksnes izstrādājumi, par kuriem tā izdota, ir iznīcināti.
Prasības attiecībā uz papīra FLEGT licencēm
3. pants
Papīra licences atbilst 1. papildinājumā noteiktajam formātam.
4. pants
1. Licences sagatavo standarta a4 papīra formātā. Papīrā ir ūdenszīmes, kurās attēlots Mežsaimniecības komisijas logotips, kura reljefs iespiedums papīrā papildina zīmogu.
2. Veidlapas papīra krāsa ir šāda:
a) balta veidlapai Nr. 1 “Oriģināls”;
b) dzeltena veidlapai Nr. 2 “ES muitas dienesta eksemplārs”;
c) zaļa veidlapai Nr. 3 “Kokrūpniecības nozares attīstības nodaļas eksemplārs”;
d) rozā veidlapai Nr. 4 “Ganas muitas dienesta (CEPS) eksemplārs”;
e) zila veidlapai Nr. 5 “Eiropas Kopienas kompetentās iestādes eksemplārs”.
5. pants
1. Licences aizpilda mašīnrakstā vai datorrakstā. Vajadzības gadījumā tās var aizpildīt ar roku.
2. Licences izdevējas iestādes zīmogu uzliek, izmantojot metāla spiedogu, vēlams, izgatavotu no tērauda. Tomēr licences izdevējas iestādes zīmogu var aizstāt ar reljefu iespiedumu kopā ar perforējot iegūtiem burtiem vai skaitļiem. Licences izdevēja iestāde izmanto jebkuru pret viltojumiem drošu metodi, lai izsniegto daudzumu reģistrētu tā, ka nav iespējama skaitļu vai atsauču iestarpināšana.
3. Veidlapā nedrīkst būt dzēsumi vai labojumi, ja vien šādi dzēsumi vai labojumi nav autentificēti ar licences izdevējas iestādes zīmogu un parakstu.
4. Licences izdrukā un aizpilda angļu valodā.
6. pants
1. Licenci sagatavo 5 eksemplāros un izdod pieteikuma iesniedzējam.
2. Pirmo eksemplāru, uz kura ir norāde “Oriģināls”, licences izdevēja iestāde pēc aizpildīšanas, parakstīšanas un apzīmogošanas nodod pieteikuma iesniedzējam iesniegšanai tās ES dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā laišanai brīvā apgrozībā deklarē kravu, par kuru izdota licence.
3. Otro eksemplāru, uz kura ir norāde “Muitas dienesta eksemplārs”, licences izdevēja iestāde pēc aizpildīšanas, parakstīšanas un apzīmogošanas nodod pieteikuma iesniedzējam iesniegšanai tās dalībvalsts muitas dienestam, kurā laišanai brīvā apgrozībā deklarē kravu, par kuru izdota licence.
4. Trešo eksemplāru, uz kura ir norāde “Kokrūpniecības nozares attīstības nodaļas eksemplārs”, licences izdevēja iestāde pēc aizpildīšanas, parakstīšanas un apzīmogošanas patur uzskaitei un izdoto licenču turpmākām pārbaudēm.
5. Ceturto eksemplāru, uz kura ir norāde “Ganas CEPS eksemplārs”, licences izdevēja iestāde pēc aizpildīšanas, parak stīšanas un apzīmogošanas nodod pieteikuma iesniedzējam iesniegšanai Ganas muitas dienestiem, kuriem deklarē iekrau šanai kuģī kravu, par kuru izdota licence.
6. Piekto eksemplāru, uz kura ir norāde “ES kompetentās iestādes eksemplārs”, licences izdevēja iestāde pēc aizpildī šanas, parakstīšanas un apzīmogošanas nodod pieteikuma iesniedzējam iesniegšanai tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā laišanai brīvā apgrozībā deklarē kravu, par kuru izdota licence (šis eksemplārs vajadzīgs, ja dalībvalsts kompetentā iestāde nav muitas dienests).
FLEGT licences nozaudēšana, nozagšana vai iznīcināšana
7. pants
1. Ja ir nozaudēts, nozagts vai iznīcināts “Oriģināls” vai “Muitas dienesta eksemplārs”, importētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, pamatojoties uz tā rīcībā esošo dokumentu, var iesniegt licences izdevējai iestādei pieteikumu aizstājējdoku menta izdošanai.
2. Ja ir nozaudēts, nozagts vai iznīcināts gan “Oriģināls”, gan “Muitas dienesta eksemplārs”, importētājs vai tā pilnvarots pārstāvis var iesniegt licences izdevējai iestādei pieteikumu abu dokumentu aizstājējdokumentu izdošanai.
3. Licences izdevēja iestāde izdod aizstājējdokumentu(-us) viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no impor tētāja.
4. aizstājējdokumentos norāda informāciju un ierakstus, kas iekļauti licencē, kuru aizstāj šie dokumenti, tostarp arī
licences numuru.
Uz aizstājējlicences izdara atzīmi “aizstājējlicence”.
5. Ja aizstājējlicence ir nozaudēta, nozagta vai iznīcināta vai ja ir beidzies tās derīguma termiņš, papildu aizstājējlicenci vairs neizdod.
6. Ja nozaudētā vai nozagtā licence tiek atgūta, atgūto licenci neizmanto un nodod licences izdevējai iestādei.
Rīcība gadījumā, ja rodas šaubas par licences derīgumu
8. pants
1. Ja rodas šaubas par licences vai aizstājējdokumenta derīgumu, kompetentajām iestādēm jāpieprasa papildinformācija no licences izdevējas iestādes.
2. Vajadzības gadījumā licences izdevēja iestāde var lūgt, lai kompetentās iestādes nosūta attiecīgās licences vai aizstā jējdokumenta kopiju.
3. Ja licences izdevēja iestāde uzskata par vajadzīgu, tā atsauc licenci un izdod koriģētu kopiju, uz kuras izdara ar zīmogu autentificētu atzīmi “Dublikāts”, un nosūta to kompetentajai iestādei.
4. Ja licences derīgums tiek apstiprināts, licences izdevēja iestāde nekavējoties informē kompetento iestādi, vēlams elektroniski.
Uz atpakaļ nosūtītajiem eksemplāriem izdara validētu/ar zīmogu autentificētu atzīmi “Validēts [datums]”.
5. Ja attiecīgā licence nav derīga, licences izdevēja iestāde nekavējoties informē kompetento iestādi, vēlams elektroniski.
Tehniskās specifikācijas attiecībā uz elektronisku FLEGT licenci
9. pants
1. FLEGT licenci var izdot un apstrādāt elektroniski.
2. ES dalībvalstīs, kas nav pievienojušās datorizētajai sistēmai, nodrošina licences pieejamību papīra formātā.
PaPILDINĀJUMI
1. Licences veidlapa
2. Norādījumi
1. papildinājums
FLEGT licences formāts Ganas ģerbonis
Ganas ģerbonis
2. papildinājums
Norādījumi
Vispārīgi norādījumi
— Licenci aizpilda drukātiem burtiem.
— Ja prasīts ISO kods, norāda valstij piešķirto starptautisko standarta divburtu kodu.
1. aile | Izdevēja iestāde | Norāda licences izdevējas iestādes nosaukumu un adresi |
2. aile | Importētājs | Norāda importētāja nosaukumu un adresi |
3. aile | FLEGT licences numurs | Norāda izdotās licences numuru |
4. aile | Derīguma termiņš | Norāda licences derīguma termiņu |
5. aile | Eksportētāja valsts | Norāda partnervalsti, no kuras koksnes izstrādājumi eksportēti uz ES |
6. aile | ISO kods | Norāda 5. ailē minētās partnervalsts divburtu kodu |
7. aile | Transporta veids | Norāda veidu, kādā preces transportētas no eksporta vietas |
8. aile | Licences saņēmējs | Norāda eksportētāja nosaukumu un adresi |
9. aile | Komercapzīmējums | Norāda koksnes izstrādājuma(-u) komercapzīmējumu |
10. aile | HS pozīcija un apraksts | Norāda preču sešciparu kodu, kas noteikts atbilstīgi Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajai sistēmai |
11. aile | Vispārpieņemtie vai zinātni skie nosaukumi | Norāda izstrādājuma ražošanā izmantotās koku sugas vispārpieņemto vai zinātnisko nosaukumu. Ja kompozītmateriālu izstrādājuma ražošanā izman tota vairāku sugu koksne, katru sugu norāda atsevišķā rindā. Var nenorādīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai komponents satur vairāku sugu koksni, kuras identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, šķiedru plātne). |
12. aile | Ieguves valstis | Norāda valstis, kurās iegūta 10. ailē minēto sugu koksne. attiecībā uz kompozītmateriālu izstrādājumiem norāda visas izmantotās koksnes izcelsmes valstis. Var nenorādīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai komponents satur vairāku sugu koksni, kuras identifikācija vairs nav iespē jama (piemēram, šķiedru plātne). |
13. aile | ISO kods | Norāda 12. ailē minēto valstu ISO kodu. Var nenorādīt, ja kompozītmate riālu izstrādājums vai komponents satur vairāku sugu koksni, kuras identi fikācija vairs nav iespējama (piemēram, šķiedru plātne). |
14. aile | Tilpums (m3) | Norāda kopējo tilpumu kubikmetros. Var nenorādīt, ja ir norādīta 15. ailē minētā informācija. |
15. aile | Tīrais svars | Norāda kopējo svaru kilogramos. Kopējais svars ir koksnes izstrādājumu tīrsvars, kurā nav iekļauts konteinera vai iepakojuma svars (izņemot balstus, starplikas, uzlīmes u. c.). Var neaizpildīt, ja ir norādīta 15. ailē minētā informācija. |
16. aile | Vienību skaits | Norāda vienību skaitu, ja tas ir optimālākais veids izstrādājuma daudzuma norādīšanai. Var nenorādīt. |
17. aile | atšķirības zīmes | attiecīgā gadījumā norāda atšķirības zīmes, piemēram, sērijas numuru, pavadzīmes numuru. Var nenorādīt. |
18. aile | Izdevējas iestādes paraksts un zīmogs | ailē ir pilnvarotas amatpersonas paraksts un licences izdevējas iestādes oficiālais zīmogs. Norāda arī vietu un datumu. |
V PIELIKUMS
LIKUMĪBAS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA (LAS)
1. Ievads
Saskaņā ar Nolīgumu Gana īsteno likumības nodrošināšanas sistēmu (LAS), kuras pamatā ir likumības definīcijas ievērošana (Nolīguma II pielikums). Likumības definīcijā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem izstrādājumus, kas izgatavoti no Ganas izcelsmes un/vai Ganā apstrādātas koksnes, var licencēt pārdošanai Ganā vai eksportam no Ganas. Šā Nolīguma īstenošanas vajadzībām licences tiks izdotas par visiem izstrādājumiem, kas eksportēti uz ES. attiecīgie izstrādājumi ir norādīti Nolīguma I pielikumā. Koksnes izsekošanas sistēma (WTS) nodrošinās iespēju izveidot atbildības ķēdes sistēmu, kā arī likumības definīcijas ievērošanas uzraudzību un ziņošanu par tās ievērošanu. Koksnes izsekošanas sistēmas apraksts ir sniegts 1.–10. papildinājumā. Lai novērtētu tiesību normu ievērošanu, iedaļā “Pārbaudes procedūras” ir sniegta tabula, kurā ir izklāstīts process likumības principu un kritēriju piemērošanai.
Saskaņā ar LAS ir jāizveido pārbaudes struktūrvienība. Šo struktūrvienību sauc par Koksnes validācijas departamentu (TVD). TVD veic pārbaudes funkcijas. Tās ietver to datu salīdzināšanu, kas iegūti visā eksportam un iekšzemes tirgum paredzēto koksnes izstrādājumu piegādes un apstrādes ķēdē. TVD arī novērtē koksnes kravu atbilstību tiesību normām. Pārbaudes un atbilstības uzraudzības mērķis ir ļaut TVD pārbaudīt, vai ir izpildītas tiesību normās paredzētās proce dūras. Lai īstenotu pārbaudes funkciju, TVD savā darbā izmanto datus, kuru pamatā ir Mežsaimniecības komisijas atbildīgās regulatīvās nodaļas/struktūrvienības iesniegtā informācija un apstiprinājumi. TVD lielā mērā veic procesu pārbaudes un validēšanas funkciju kritiskajos kontrolpunktos (mežizstrāde, transportēšana, apstrāde un eksports). TVD arī pārbauda un validē procedūras un darba rezultātus atsevišķās nodaļās. Šajā dokumentā ir sniegts TVD apraksts. Nākamajā attēlā ir shematiski parādīta TVD dalībnieku savstarpējā saikne.
Saskaņā ar jauno sistēmu Meža dienesta nodaļa turpinās reglamentēt un pārvaldīt piegādes ķēdes kontroles pasākumus, sākot no audzes novērtēšanas un mežizstrādes līdz apaļo kokmateriālu transportēšanas uzsākšanai. LAS vajadzībām norīkotā licences izdevēja iestāde būs Mežsaimniecības komisijas Kokrūpniecības attīstības nodaļa (TIDD). TIDD izdos FLEGT licences kopā ar eksporta atļaujām pēc tam, kad tā eksportētāju iesniegtos eksporta atļauju pieteikumus būs salīdzinājusi ar TVD datu kopām. FLEGT licences tiks izdotas eksportam uz ES tirgu, un eksporta atļaujas – eksportam uz ārpuskopienas tirgiem. Tā kā abus dokumentus izsniegs ar LAS starpniecību, tie pēc definīcijas tiks uzskatīti par likumīgi iegūtas koksnes apliecinājumiem.
Sīkākas procedūras un pārvaldības sistēmas tiks izstrādātas LAS projektēšanas un izmēģināšanas procesā. Jaunā LAS tiks izveidota, izmantojot pašreizējās struktūras un sistēmas, un tās mērķis būs novērst identificētos trūkumus papīra licenču izdošanas sistēmā. Šajā dokumentā ir izklāstīti mērķi un principi, uz kuru pamata tiks izstrādātas jaunās struktūras un sistēmas. (1)
(1) Šā priekšlikuma novērtēšanai 2008. gada augustā tika veikta neatkarīga izvērtēšana. Tajā tika identificētas dažas problemātiskas jomas, par kurām abas Puses vienojās, ka tām ir lietderīgāk pievērsties, novērtējot sistēmu, tiklīdz tā sāks darboties. Šīs problēmas tiks izvērtētas arī LAS projektēšanas un izmēģināšanas posmā.
Neatkarīga uzraudzība un ziųošana saskaųā ar LAS
Visa LAS būs pieejama neatkarīga uzraudzītāja (Independent Monitor, IM) īstenotai ārējai uzraudzībai. Neatkarīgas uzraudzības mērķis būs identificēt trūkumus un ieteikt sistēmiskas LAS reformas (neatkarīgā uzraudzītāja darba uzdevumi ir norādīti šā Nolīguma VI pielikumā).
2. Koksnes izsekošanas sistēma
Saskaņā ar Nolīgumu tiks nodrošināta koksnes izstrādājumu izsekojamība no eksporta līdz mežam. attiecībā uz izstrādājumiem, kas izgatavoti no ārvalstīs iegūtas koksnes, sistēma varēs nodrošināt izsekojamību no ievešanas vietas līdz apstrādei, pēc kuras tiks piemēroti tādi paši protokoli, kādus piemēro Ganā iegūtai koksnei.
Lai varētu veikt koksnes plūsmas uzraudzību, ir jāidentificē kritiskie punkti dažādos piegādes ķēdes posmos, kā arī jāveic to posmu un procesu uzraudzība, kas ietekmē koksnes stāvokli visā ķēdē. Pirmais kontrolpunkts ir pirms mežizstrādes veiktās inventarizācijas datu apkopošana. Būtībā šis process ietver augošo koku kartēšanu, izmantojot GPS tehnoloģiju, un konkrētu datu, piemēram, sugu, apkopošanu, kā arī izcērtamo koku lāzermērījumu veikšanu, lai precīzi noteiktu augošu koku tilpumu. Jābūt iespējai nodrošināt meža inventarizācijā savāktās informācijas pieejamību tiešsaistē, un šādu informāciju var izmantot, lai veiktu sagatavošanās darbus gada ciršanas atļauju izdošanai. Šī informācija ir pirmais kontrolpunkts atbildības ķēdē koksnes plūsmas uzraudzībai.
Nākamais kontrolpunkts (t. i., ja norisinās notikums, kas ietekmē koksnes stāvokli) būs koka gāšana. Šajā posmā atkal tiks reģistrēti dati. Datu reģistrācija tiks veikta visā mežizstrādes un kokapstrādes procesā, tādējādi nodrošinot koksnes uzraudzību, tai mainoties un virzoties piegādes ķēdē, un katrā atsevišķā kontrolpunktā savākto datu salīdzināšanu. WTS apkopos informāciju visos piegādes ķēdes kontrolpunktos, apstrādās savāktos datus un automātiski salīdzinās tos ar iepriekšējos kontrolpunktos savāktajiem datiem, lai identificētu jebkādas datu kļūdas vai neatbilstības.
Kritiskie kontrolpunkti
Koksnes plūsmas izsekošanas un kontroles nolūkos piegādes ķēdē ir noteikti un raksturoti šādi kritiskie kontrolpunkti.
i) Koksnes izcelsme
ii) Koksnes ieguves tiesību piešķiršana
iii) audzes taksācija
iv) Koku gāšana un apaļo kokmateriālu sagatavošana
v) Revīzija pēc koksnes ieguves
vi) apaļo kokmateriālu transportēšana un inspekcija
vii) Konfiscēta koksne
viii) Koksnes imports
ix) apaļo kokmateriālu nogādāšana apstrādes uzņēmumā
x) Kokmateriālu apstrāde
xi) apstrādāti kokmateriāli
xii) apstrādātu kokmateriālu eksports
1. Koksnes izcelsme un koksnes ieguves tiesību piešķiršana
Koksnes izstrādājumi no Ganas tiks iegūti likumīgi izraudzītās teritorijās, un koksnes ieguves tiesības tiks piešķirtas saskaņā ar likumu. Šādi izstrādājumi tiks iegūti izraudzītās teritorijās meža rezervātos, plantācijās, ārpusrezervātu teritorijās vai applūdušos mežos. Koksnes ieguves tiesības attiecīgi tiks iegūtas Koksnes izmantošanas līgumu (TUC), koksnes savākšanas atļauju un plantāciju ciršanas atļauju veidā saskaņā ar tiesību normām, jo īpaši 1. un 2. principu. Tāpēc kontrole sāksies no numurētā koka šajās izraudzītajās teritorijās. Koksnes izmantošanas tiesību (TUC) piešķiršanu reglamentē procedūras, un solīšana notiek atklāti. Izsoles uzvarētāju saraksts ir publiski pieejams. Informācija par procedūrām TUC piešķiršanai ir pieejama Mežsaimniecības komisijas tīmekļa vietnē. Lai uzlabotu pārredzamību, pārbaudes procesā tiks sagatavoti publiski kopsavilkuma ziņojumi par visu citu izmantošanas tiesību (koksnes savākšanas atļauju, applūdušo mežu izmantošanas tiesību) turētājiem.
Koksnes plūsmas kontroles pasākumus vada Kokrūpniecības attīstības nodaļa (TIDD) un Meža dienesta nodaļa (FSD), savukārt Mežsaimniecības komisijas Resursu pārvaldības atbalsta centrs (RMSC) nodrošina noteikta līmeņa kvalitātes kontroli izcērtamās krājas apstiprināšanas un pēc mežizstrādes veiktas revīzijas jomā. Lai nodrošinātu izsekojamību, TVD katrā kontrolpunktā iegūtos datus salīdzinās ar iepriekšējo datu kopu.
Kritiskie punkti attiecas uz šā Nolīguma II pielikumā izklāstītās likumības definīcijas noteikumiem. Tāpēc tie ir saistīti ar principiem un kritērijiem (kas norādīti iekavās). Gadījumos, kad elektroniskā sistēma nebūs pieejama, kā rezerves variants tiks izmantota papīra licenču sistēma.
2. Audzes taksācija (3. princips, 3.1. kritērijs)
audzes taksāciju galvenokārt vada Meža dienesta nodaļa. Izcērtamās krājas apstiprināšanu veic Resursu pārvaldības atbalsta centrs. Pirmais audzes taksācijas rezultāts ir audzes karte. Pamatojoties uz audzes karti, tiek sagatavots izcērtamās krājas saraksts/karte. apstiprinātā izcērtamā krāja ir galīgais rezultāts, ko izmanto mežizstrādes veikšanai. Visu sagatavoto dokumentāciju saistībā ar šo procesu nosūta Koksnes validācijas departamentam (TVD) pārbaudei. Datu vākšanai uz vietas izmanto rokas ierīces datu reģistrēšanai. Dienas beigās datus lejupielādē FSD mežniecības datoros. No mežniecības datus tad nosūta uz centrālo datubāzi. TVD centrālajā datubāzē reģistrē apstiprināto izcērtamo krāju, ko salīdzina ar informāciju par kokiem (nocirsto koku datiem) un informāciju par apaļajiem sortimentiem (sagarumoto stumbru datiem). Sīki izstrādāta taksācijas procesa shēma ir sniegta 1. papildinājumā.
atļauju koksnes ieguvei piešķir, izdodot mežizstrādes atļaujas kā Mežsaimniecības komisijas (FSD) administratīvu rīkojumu, ko pievieno dokumentam par apstiprināto izcērtamo krāju. Izcērtamās krājas apstiprinājumā iekļauj visu izcērtamo koku sarakstu un atrašanās vietu. Tāpēc mežizstrādes atļauju reģistrā ietver izcērtamās krājas apstip rinājumu un saistītos FSD administratīvos rīkojumus.
3. Koku gāšana un apaļo kokmateriālu sagatavošana (3. princips, 3.3. kritērijs)
Meža dienesta nodaļa (FSD) lielāko daļu kontroles pasākumu veic koku gāšanas un apaļo kokmateriālu sagatavo šanas posmā. Pamatojoties uz datubāzē apkopotajiem inventarizācijas un izcērtamās krājas datiem, FSD piešķir ražotājam marķējuma zīmes, kas jāpiestiprina pie celmiem un kokmateriāliem. Šīs marķējuma zīmes ražotājs piestiprina pie nocirsto koku celmiem, kā arī pie sagatavotajiem sortimentiem. FSD datus par nocirstajiem kokiem apkopo stumbru informācijas veidlapā (TIF), izmantojot rokas ierīces. atļauju transportēt apaļos kokmateriālus no krautuves piešķir pēc tam, kad FSD par katru kravu ir izdevis apaļo kokmateriālu uzmērīšanas un pārvadāšanas sertifikātu (log measurement S conveyance certificate, LMCC). LMCC izdod, pamatojoties uz ražotāja reģistrētās apaļo kokmateriālu informācijas veidlapas (LIF) salīdzinājumu un pārbaudi. Datus par stumbriem, apaļajiem kokmateriā liem un transportēšanu nosūta TVD salīdzināšanas vajadzībām. Sīki izstrādāta procesa shēma ir sniegta 2. papildi nājumā.
FSD izdod plantācijās iegūto apaļo kokmateriālu uzmērīšanas un pārvadāšanas sertifikātus (Plantation log measure ment S conveyance certificates, PLMCC). attiecībā uz applūdušiem mežiem kokmateriāli papildus krāsas marķējumam ir jāmarķē ar atšķirīgas krāsas svītrkodu uzlīmēm, lai norādītu līgumslēdzēja piešķirto secīgo kokmateriāla numuru. Krautuvē FSD personāls aizpilda apaļo kokmateriālu informācijas veidlapas, norādot izcelsmes vietu vai kvartāla numuru, kopienu (stool), mežniecību un īpašuma zīmi.
4. Revīzija pēc mežizstrādes (3. princips, 3.2. kritērijs)
Lai pārliecinātos, vai mežizstrāde attiecīgajā nogabalā ir pabeigta, RMSC saskaņā ar mežizstrādes plānu veic revīziju pēc mežizstrādes. Nogabala atvēršanas un slēgšanas oficiālo dienu ievada centrālajā datubāzē salīdzināšanas vaja dzībām. Revīziju pēc mežizstrādes veic, lai nodrošinātu to, ka operators ir ievērojis mežizstrādes plānu un atstājis nogabalu labā darba stāvoklī. Tas arī nodrošina iespēju pārbaudīt audzes novērtēšanas kvalitāti. Konkrēti veic šādas pārbaudes:
— vai bija veikta pilnīga taksācija un vai koku caurmērs bija uzmērīts pareizi,
— vai ražotājs ir izstrādājis tikai izcērtamās krājas sarakstā iekļautos kokus,
— vai veidlapās norādītais apaļo kokmateriālu skaits, suga un izmērs atbilst nogāztajiem kokiem,
— vai mežizstrādes rezultātā mežam nav nodarīts pārmērīgs kaitējums.
Pēc mežizstrādes veiktās revīzijas ziņojums būs pieejams FSD mežniecībai, virsmežniecībai, FSD galvenajai pārvaldei un MK galvenajai pārvaldei. Vienu eksemplāru salīdzināšanas vajadzībām saņems arī TVD. TVD veiks izlases veida inspekcijas pēc mežizstrādes. Pēc mežizstrādes veicamās inspekcijas procesa shēma ir sniegta III papildinājumā.
5. Apaļo kokmateriālu transportēšana un inspekcija (4. princips, 4.1. kritērijs)
Kokrūpniecības attīstības nodaļa (TIDD) transportēšanas laikā veic nepieteiktas kravu pārbaudes uz ceļa. Nepie teiktās pārbaudes papildina kontroles pasākumus norādītajos pārbaudes punktos. apaļo kokmateriālu trans portēšana un inspekcija ietver LMCC salīdzināšanu ar kravu. Īpašajās pārbaudēs pārliecinās par to, vai visiem kokmateriāliem ir piestiprinātas marķējuma zīmes, vai veidlapas netiek izmantotas atkārtoti, vai kokmateriālu izcelsme atbilst kravas automobiļa maršrutam un pārbauda kravas automobiļa ID un kravas/kravas automobiļa galamērķi. TIDD kārtējo pārbaužu ziņojumus sagatavo portatīvajos datoros un nosūta uz TVD datubāzi salī
dzināšanas vajadzībām. IV papildinājumā.
apaļo kokmateriālu transportēšanas un inspekcijas procesa shēma ir sniegta
6. Konfiscēta koksne (2. princips, 2.3. kritērijs)
MK konfiscēto koksni pārdod tikai saskaņā ar tiesas rīkojumu atklātā izsolē. Pēc izsoles tās uzvarētājs no FSD saņem Iegādes apliecinājumu. apliecinājumu reģistrē centrālajā datubāzē. Visus izsolē pārdotos koksnes izstrā dājumus marķē. Visus izsoles rezultātus un veicamos maksājumus dokumentē MK Pārdošanas ziņojumā, kā arī ievada centrālajā datubāzē. attiecīgā procesa shēma ir sniegta V papildinājumā.
7. Importēta koksne (4. princips, 4.1. kritērijs)
apaļos kokmateriālus un citu koksni, ko importē apstrādei, CEPS deklarē TIDD, izmantojot GCNet platformu. Par jebkuru ienākošo kravu attiecīgi paziņo TIDD, kā arī TVD. Lai pārbaudītu apaļos kokmateriālus, kuru izcelsme ir ārpus attiecīgās valsts, izmanto eksporta dokumentāciju. TIDD uzmēra apaļos kokmateriālus un katram kokmateriālam ostā piestiprina marķējuma zīmi. Līdzīgi marķē citus produktus, piemēram, tālākap strādei paredzētus zāģētos kokmateriālus. TIDD izdod arī importa LMCC (ILMCC) kokmateriāliem, ja tie pare dzēti vietējiem apstrādes uzņēmumiem. Tad kokmateriālus iekrauj kravas automobiļos un ar pievienotu ILMCC transportē uz vietējiem apstrādes uzņēmumiem. Deklarētie dati ir līdzīgi tiem, kas deklarēti par mežā sagata votajiem kokmateriāliem un nosūtīti TVD. attiecībā uz katru importēto apaļo sortimentu vai koksnes izstrā dājumu reģistrē marķējuma zīmes numuru, sugu, garumu un tievgaļa un resgaļa diametru. attiecībā uz katru kravu reģistrē LMCC, importētāja ID, izcelsmes valsti, galamērķi, apstrādes uzņēmuma ID, kravas automobiļa ID un tās vadītāju un īpašnieku. Tad koksnei piemēro līdzīgu piegādes ķēdes pārvaldības procesu kā Ganā iegūtai koksnei. attiecīgā procesa shēma ir sniegta VI papildinājumā.
8. Apaļo kokmateriālu ievešana apstrādes uzųēmumā (5. princips)
Ražotājam katru dienu jādeklarē apstrādes uzņēmumā ievestie apaļie kokmateriāli. Šādās deklarācijās par katru kravu norāda vietu, datumu/laiku, LMCC veidlapas numuru un kravas automobiļa ID. Lieliem uzņēmumiem, kam ir ievērojama apjoma kokmateriālu krautuve, ir pienākums norādīt katra kokmateriālu sortimenta atrašanās vietu krautuvē pēc nokraušanas. Šos uzskaites datus koriģē ikreiz, kad atrašanās vieta mainās. TIDD pārbaudēs pārliecinās, vai uz visiem apaļajiem kokmateriāliem ir piestiprinātas marķējuma zīmes un vai marķējumā norādītā informācija atbilst deklarētajiem datiem. Turklāt ir jāreģistrē un jādeklarē dati par apstrādātajiem kokmateriāliem. Dati, kas reģistrēti laikā, kad apaļie kokmateriāli atvesti uz apstrādes uzņēmumu, ir pieejami TVD. Šos datus par atvestajiem kokmateriāliem salīdzina ar LIF un LMCC norādītajiem datiem. Procesa shēma apaļo kokmateriālu ievešanai apstrādes uzņēmumā ir sniegta VII papildinājumā.
9. Apaļo kokmateriālu apstrādes maiųas uzskaites dati (5. princips)
Maiņas beigās kokzāģētava/apstrādes uzņēmums sagatavo deklarāciju par maiņas laikā apstrādāto stumbru un stumbra nogriežņu sarakstu. Norāda šādu informāciju: datums, apstrādes uzņēmuma ID, apaļo kokmateriālu marķējumu numuri, apstrādāto kokmateriālu daudzums un attiecīgā apstrādes līguma ID. Sistēmai jābūt tādai, lai no katra stumbra vai stumbra nogriežņa iegūtos materiālus varētu marķēt tā, lai būtu iespējams identificēt apaļos kokmateriālus, no kuriem izgatavoti konkrētajā pakā ietvertie apstrādātie kokmateriāli. Pārrēķina koefi cienti ir atkarīgi no izmantoto kokmateriālu diametra, sugas, kvalitātes u. c. parametriem, un šo WTS kritisko aspektu, kas ļaus veikt faktisku salīdzināšanu, ir jāturpina izstrādāt izmēģinājuma posmā. TIDD inspektori pārrauga datu vākšanas procesu, lai nodrošinātu to, ka uzskaite tiek veikta pareizi un precīzi. Tiek reģistrētas izlases veida inspekcijas un inspekcijas dienas/maiņas, lai rezultātus varētu salīdzināt ar dienām, kad inspektori nestrādā uzņēmumā. Ražotāja sniegtie dati par maiņas saražoto produkciju ir pieejami centrālajā datubāzē salīdzināšanas vajadzībām. Tajos ietver ikmēneša datus par apstrādāto kokmateriālu un apstrādāto koksnes izstrādājumu krājumiem. Kokmateriālu apstrādes procesa shēma ir sniegta VIII papildinājumā.
10. Apstrādāti kokmateriāli (5. princips)
apstrādātu kokmateriālu pakas pēc to nokomplektēšanas marķē ar apstrādātu kokmateriālu marķējuma zīmi.
TIDD inspektori veic pārbaudes pirms kravu iekraušanas konteineros/kravas automobiļos. attiecībā uz katru
kravas automobili sagatavo numurētu pavadzīmi. Par katru apstrādāto kokmateriālu paku norāda marķējuma zīmes numuru, tipu, sugu, tilpumu, gabalu skaitu, līguma numuru, galamērķi un pavadzīmes numuru, un izmantoto apaļo kokmateriālu sarakstu. TIDD veiktajās pārbaudēs pārliecinās par to, vai sniegtie dati atbilst fiziskajai kravai kravas automobilī. Uzskaites dati ir pieejami TVD, lai apstrādātu kokmateriālu pārbaudēs iegūto informāciju varētu salīdzināt ar deklarācijās norādītajiem datiem. Tādējādi var noteikt, vai ražotāji savu produk ciju deklarējuši pareizi. Mēneša ziņojumus dara pieejamus MK un TIDD galvenajai pārvaldei. attiecīgā procesa shēma ir sniegta IX papildinājumā.
11. Apstrādātu kokmateriālu paku eksports (5. princips)
Lai varētu eksportēt apstrādātu kokmateriālu pakas, eksportētāji iesniedz pieprasījumu (izmantojot tiešsaistē pieejamu veidlapu) par apstrādātu kokmateriālu eksportu, uz kuru attiecas konkrēts līgums, norādot pircēja ID, galamērķa ID, nosūtīšanas datumu, kuģa vārdu. Paredz noteikumus arī manuālai datu iesniegšanai gadījumos, ja elektroniskā sistēma nedarbojas. Šādi dati ietver apstrādātu kokmateriālu paku marķējuma numuru sarakstu, kurā norādīts izstrādājuma veids, tilpums, koku suga, šķira utt., kā arī informācija par pārdošanas līgumu, pircēju utt. Centrālā datubāze saņem paku marķējuma numuru sarakstu un sagatavo ziņojumu, kurā norāda attiecīgo paku sagatavošanai izmantoto stumbru izcelsmi, apstrādes laiku un vietu, apaļo kokmateriālu ID numurus un izmantoto stumbru ID un ieguves vietas, attiecīgo koku gāšanas laiku un vietu (tīmeklī jābūt pieejamai digitālai attiecīgo koku kartei), kā arī MK/TVD izlases veida inspekciju rezultātus (tilpuma un sugu neatbilstības). Izlases veida inspekcijas šajā gadījumā ir TVD veiktās inspekcijas attiecībā uz revīziju pēc mežizstrādes. Ja netiek konstatētas neatbilstības, kas pārsniedz iepriekš noteiktu robežvērtību, TIDD tiek atļauts izdot FLEGT licences.
Sīku informāciju par izdotajiem eksporta sertifikātiem uzglabā datubāzē (atļaujas izdevēja nosaukums, sertifi kāta numurs, tilpums, suga, izstrādājuma veids, izdošanas datums, eksportētājs, pircējs utt.). Kad līgums ir apstiprināts, TIDD ievada sistēmā attiecīgo informāciju: līguma numuru, pircēja ID (ārvalstīs), apstrādes uzņē muma ID, piegādājamās produkcijas tilpumu/izmērus (sadalījumā pa sugām un izstrādājuma ID). Sīki izstrādāta procesa shēma kokmateriālu paku eksportam ir sniegta X papildinājumā.
Nākamajā lappusē sniegtajā 1. tabulā ir attēlots darbību kopsavilkums koksnes izsekošanai no audzes taksācijas līdz mežizstrādei, stumbru sagarumošanai, pirmapstrādei un tālākapstrādei, un eksportam.
1. tabula. Datu salīdzināšana procesu ķēdē
Darbība | Rezultāts | Datu avots | Salīdzināšana | Pamatdati |
Taksācija | augošo koku saraksts/audzes karte | MK/privāti | audzes Nr., suga, izcelsmes zīme, īpašuma zīme |
↓
Izcērtamās krājas no- teikšana | Izcērtamo koku saraksts/karte | MK | audzes Nr., suga, izcelsmes zīme, īpašuma zīme |
↓
Izcērtamās krājas ap stiprināšana | Izcērtamo koku saraksts/karte | RMSC | Salīdzina augošo koku sarakstu un izcērtamo koku sarakstu | audzes Nr., suga, izcelsmes zīme, īpašuma zīme |
↓
Inspekcija pēc mež- izstrādes | Nocirsto koku saraksts (TIF) | RMSC/TVD | Salīdzina izcērtamo koku sarakstu un TIF | audzes Nr., koku marķējuma zīmes Nr. |
apaļo kokmateriālu sagatavošana un transportēšana | Dati par apaļa jiem kokmate riāliem (LIF) (deklarācija), LMCC | FSD/kokmate riālu ražotājs | Salīdzina TIF, LIF, LMCC | apaļo kokmateriālu marķē juma zīmes Nr., LMCC |
↓
Darbība | Rezultāts | Datu avots | Salīdzināšana | Pamatdati |
apaļo kokmateriālu inspekcija uz ceļa | Dati par apaļa jiem kokmate xxxxxxx (inspekcija) | TIDD (HHC) | Salīdzina LMCC un smago automobiļu kravas | apaļo kokmateriālu marķē juma zīmes Nr., LMCC Nr., kravas automobiļa ID |
↓
Kokmateriālu | apaļo kokmate | Uzņēmums, | Salīdzina ar apaļo | apaļo kokmateriālu marķē |
krautuve | riālu ievešana | kas veic | kokmateriālu | juma zīmes Nr., LMCC, kravas |
pirmapstrādi TIDD | deklarāciju, LMCC, kravas automobiļa ID | automobiļa ID |
↓
Kokmateriālu apstrāde | apstrādātie kokmateriāli | Uzņēmums, kas veic pirmapstrādi | apstrādātie kokma teriāli, saražotās produkcijas apjoms/sugas | apaļo kokmateriālu marķē juma zīmes Nr. Līguma Nr. |
↓
apstrādātu kokmate | Xxxx par apstrā | Uzņēmums, | Salīdzina ar datiem | apaļo kokmateriālu marķē |
riālu transportēšana | dātajiem | kas veic | par apaļajiem | juma zīmes Nr., |
(pēc pirmapstrādes) | kokmateriāliem (deklarācija) | pirmapstrādi | kokmateriāliem | apstrādātu kokmateriālu mar- ķējuma zīmes Nr. (pirmap strāde), līguma Nr. |
↓
apstrādātu kokmate riālu inspicēšana (pēc pirmapstrādes) | Dati par apstrā dātajiem kokmateriāliem (inspekcija) | TIDD (HHC) | Salīdzina ar dekla rāciju par kokmateriāliem, kam veikta pirmapstrāde | apstrādātu kokmateriālu mar- ķējuma zīmes Nr. (pirm- apstrāde) |
↓
apstrādātu kokmate riālu eksports (pēc pirmapstrādes) | apstrādāto kokmateriālu ievešana (ostā) | Eksportētājs | Salīdzina ar dekla rētās pavadzīmes Nr. | apstrādātu kokmateriālu mar- ķējuma zīmes Nr. (pirmap strāde) Eksporta dokumenta Nr. |
Vai ievešana tālākap | apstrādāti | Uzņēmums, | Salīdzina ar dekla | apstrādātu kokmateriālu mar- |
strādes uzņēmumā | kokmateriāli | kas veic | rāciju par kokmate | ķējuma zīmes Nr. (pirmap |
Ievešana uzņēmumā | tālākapstrādi | riāliem, kam veikta pirmapstrāde | strāde) Līguma Nr. |
↓
apstrādātu kokmate | Dati par apstrā | Uzņēmums, | Salīdzina ar datiem | apstrādātu kokmateriālu mar- |
riālu eksports (pēc | dātajiem | kas veic | par kokmateriā | ķējuma zīmes Nr. (tālāk- |
tālākapstrādes) | kokmateriāliem (deklarācija) | tālākapstrādi | liem, kam veikta pirmapstrāde | apstrāde) |
↓
apstrādātu kokmate | Dati par apstrā | TIDD (HHC) | Salīdzina ar dekla | apstrādātu kokmateriālu mar- |
riālu inspicēšana (pēc | dātajiem | rāciju par kokmate | ķējuma zīmes Nr. (tālāk- | |
tālākapstrādes) | kokmateriāliem (inspekcija) | riāliem, kam veikta tālākapstrāde | apstrāde) |
↓
apstrādātu kokmate | apstrādātu | Eksportētājs | Salīdzina datus par | apstrādātu kokmateriālu mar- |
riālu eksports (pēc tālākapstrādes) | kokmateriālu ievešana (ostā) | TIDD/TVD | visu ražošanas procesu | ķējuma zīmes Nr. (tālākap strāde) Eksporta dokumenta Nr. |
3. Pārbaudes procedūra
Šajā iedaļā ir izklāstīti likumības definīcijas pamatā esošie principi un kritēriji. Tajā ir izklāstītas procedūras, ko veiks attiecīgās aģentūras. Tāpēc 2. tabulā ir norādītas attiecīgo MK nodaļu veiktās kontroles procedūras. Kontroles proce dūru rezultāti tiks pārbaudīti saskaņā ar protokoliem, kas jāizstrādā LAS izmēģinājuma posmā. Izmēģinājuma posmā tiks izstrādāti mehānismi pārbaudes darbībās identificēto neatbilstību novēršanai, pamatojoties uz pašreizējām tiesību aktu īstenošanas procedūrām un regulējumu.
Pārbaudes metodika, kurā būs paredzēts periodiskums, paraugu ņemšanas metodes, lauka darbi un objektīvu pierādī jumu vākšana, tiks aprakstīta TVD procedūru rokasgrāmatā. Šīs tabulas pamatā ir likumīgi iegūtas koksnes definīcija, kas sniegta šā Nolīguma II pielikumā.
2. tabula. Kontroles procedūras un to pamatā esošie principi un kritēriji
1. PRINCIPS | Koksnes izcelsme: koksne iegūta no iepriekš paredzētiem izcelsmes avotiem, un attiecīgā persona, grupa un īpašnieki ir devuši rakstisku piekrišanu tam, ka tiek piešķirtas koksnes ieguves tiesības attiecīgajā teritorijā |
1.1. KRITĒRIJS | attiecībā uz koksnes izmantošanas līgumiem (TUC) rezervātos – meža apsaimniekošanas plāna sagatavošanā ir ietverta stratēģiskā plāna izstrāde; noteiktas TUC teritorijas robežas; FSD veikta inventarizācija pirms mežizstrādes (rezervātos, ārpus rezervātiem un plantā cijās); saņemta attiecīgās personas, grupas vai īpašnieku rakstiska piekrišana. |
aTBILDĪBa | — FSD atbild par stratēģisko un darbības plānošanu saistībā ar TUC rezervātos; RMSC atbild par taksācijas kvalitātes kontroli, izcērtamās krājas apstiprināšanu; — TIDD atbild par importētu koksnes izstrādājumu dokumentācijas pārbaudi un ziņo jumu sagatavošanu. |
PROCEDŪRa | Rezervāti Stratēģiskie apsaimniekošanas plāni — plānošanas grupas izveide; — pašreizējās situācijas izvērtēšana, pamatojoties uz pieejamo informāciju; — pagaidu zonēšana; — apsekojumi uz vietas; — provizoriska apsaimniekošanas plānošana katrai zonai; — pirmā apsaimniekošanas plāna projekta izstrāde; — darba projekta oficiāla izvērtēšana, ko veic resursu īpašnieki; — darba projekta pārskatīšana; — plāna projekta vietēja apstiprināšana; — plāna projekta nosūtīšana izvērtēšanai un apstiprināšanai valsts līmenī; — galīgā plāna publicēšana un kopiju izplatīšana; — plāna kopsavilkuma brošūras sagatavošana. TUC teritorijas robežu noteikšana — Robežmietu nospraušana, ko veic FSD; — robežu tīrīšana, ko veic FSD. Rakstiska piekrišana Paziņojumu izlikšana uz 21 dienu Rajona asamblejas (District Assembly), Tradicionālās padomes (Traditional Council) un teritoriālās vienības (Unit area) birojā, kuru pilnvaru teritorijā atrodas attiecīgās platības. attiecīgā persona, grupa vai īpašnieks rakstiski informē MK par savām interesēm un dod piekrišanu koksnes ieguves tiesību piešķiršanai attiecīgajā teritorijā. |
Inventarizācija — audzes taksācija, ko MVU vajadzībām veic MK. Lielie uzņēmumi veic taksāciju savās TUC teritorijās; — par taksācijas kvalitātes pārbaudi un rezultātu apstiprināšanu atbild MK (RMSC); — sagatavo digitalizētu izcērtamo koku sarakstu un karti; par to kopīgi atbild MK/uzņē mums; — izcērtamās krājas pamatīga pārbaude un apstiprināšana, ko veic MK (RMSC); |
— RMSC iesniedz izcērtamās krājas apstiprinājuma kopijas FSD, TIDD un TVD. attiecībā uz uzņēmumu izcērtamās krājas apstiprinājuma kopiju nosūta ar FSD starpniecību, pievienojot pavadvēstuli, kurā norāda svarīgākos MK mežizstrādes noteikumus; — RMSC apstiprina izcērtamo krāju (WTS pamatelements) un ievada to centrālajā datu bāzē; — FSD apstiprina izcērtamo krāju un ievada to datubāzē. | |
Teritorijas ārpus rezervātiem Darbības plāns un inventarizācija — TUC darbības plāna projekta apstiprināšana un vajadzības gadījumā grozīšana (MK- FSD); — sākotnējā izcērtamo koku izvēle, ko veic līgumslēdzējs (uzņēmums); — inspicēšana pirms mežizstrādes, ar GPS nosakot koordinātas visiem ārpusrezervātu teritorijās izcērtamajiem kokiem (MK-FSD); — parametru reģistrēšana (MK-FSD); — izcērtamo koku izvēle un apstiprināšana (MK-FSD); — mežizstrādes gada plāna sagatavošana; — FSD izsniedz uzņēmumam un TVD izcērtamās krājas apstiprinājuma kopiju; — FSD apstiprināto izcērtamo krāju ievada centrālajā datubāzē. Robežu noteikšana — Neiedalīto platību pārbaudes uz vietas, ko veic FSD; — ja iespējams, robežas nosprauž, ievērojot neapstrīdamas zemes īpašuma robežas un dabiskas robežšķirtnes (upes, ceļus utt.); — no mežizstrādes izslēdzamo teritoriju identificēšana un robežu noteikšana, ko veic FSD; — iezīmēšana kartē un robežu apraksta sagatavošana, ko veic FSD. Rakstiska piekrišana — apspriešanās ar sabiedrības grupām, rajona izpildvaras vadītāju (District Chief Executive, DCE) vai to akreditēto pārstāvi; — potenciālās cirsmas pārbaude uz vietas ar zemes īpašnieku piekrišanu. | |
Plantācijas — Visu izcērtamo koku taksācija (MK-FSD); — novērtētais augošo koku tilpums (MK-FSD); — avansa maksājums uz līguma pamata (UZŅĒMUMS); — piekļuves atļaujas izdošana (MK-FSD); — FSD izsniedz piekļuves atļaujas kopiju uzņēmumam un TVD; — FSD ievada datus par piekļuves atļauju savā centrālajā datubāzē, norādot novērtēto augošo koku tilpumu. Robežu noteikšana MK iezīmē kartē visu meža rezervātos esošo plantāciju nogabalu robežas; Par plantācijām atbildīgā FSD nodaļa iezīmē robežas (piemēram, veicot robežu tīrīšanu, marķējot ar eļļas krāsu). applūdušas teritorijas Iepriekš noteikts applūduša meža kvartāla numurs (MK-FSD/UZŅĒMUMS) Importēti kokmateriāli — Uzņēmums nodrošina to, ka importētus kokmateriālus deklarē TIDD, izmantojot CEPS GCNet platformu; — par ikvienu ienākošo kravu jāziņo TIDD; — MK-TIDD nodrošina to, ka visi importētie kokmateriāli izcelsmes valstī ir iegūti likumīgi un tiem ir pievienota atbilstīga dokumentācija. To īsteno, pārbaudot importa dokumentāciju. | |
REZULTĀTS | Rezervāti — Meža apsaimniekošanas dokumenti; — mežaudžu kartes; — meža inventarizācijas ziņojumi, audzes taksācija un dati par izcērtamo krāju; — meža tipu kartes (biotopi, kritiskās zonas, no ģenētiskā viedokļa “karstie punkti”, pasaules nozīmes bioloģiskās daudzveidības teritorijas, aizsargājamās teritorijas); — rezervātu apsaimniekošanas plāns. |
Teritorijas ārpus rezervātiem — Darbības plāns; — TUC karte; — ārpusrezervātu teritoriju inventarizācijas ziņojums; — ciršanas inspekcijas veidlapa CO2; — ciršanas atļaujas veidlapa CO3/apstiprinājuma vēstule. Plantācijas — Plantācijas karte; — taksācijas ziņojums; — maksājuma kvīts; — piekļuves atļauja. applūdušās teritorijas — Ziņojums par sadalījumu kvartālos Importēti kokmateriāli Importēto kokmateriālu deklarēšana muitas iestādē (GCNet ziņojums); importētāja ID, izcelsmes valsts utt. |
1. PRINCIPS | Koksnes izcelsme: koksne iegūta no iepriekš paredzētiem izcelsmes avotiem, un attiecīgā persona, grupa un īpašnieki ir devuši rakstisku piekrišanu tam, ka tiek piešķirtas koksnes ieguves tiesības attiecīgajā teritorijā |
1.2. KRITĒRIJS | Zemes īpašnieku/personas/grupas piekrišana |
aTBILDĪBa | — MK-FSD pārbauda publisko paziņojumu, izmantojot rajonu ceturkšņa ziņojumus |
PROCEDŪRa | Rezervāti — Piekrišana ietverta rezervāta apsaimniekošanas plānā (MK-FSD) Teritorijas ārpus rezervātiem — apspriešanās procesā ar Rajona asamblejas (District Assembly), Tradicionālās padomes (Traditional Council), teritoriālās vienības (Unit Area), mežniecības starpniecību nosaka zemes īpašnieku un ietekmēto(-s) lauksaimnieku(-s); — izveido lauka inspekcijas darba grupu, kā paredzēts tiesību aktos (MK-FSD); — visus strīdus saistībā ar īpašumtiesībām izšķir šķīrējtiesā (MK-FSD); — vietējās ieinteresētās personas (piemēram, zemes īpašnieki, ietekmētie lauksaimnieki) sniedz rakstisku piekrišanu koksnes ieguvei. |
REZULTĀTS | — Rajona paziņojumi; — rakstiska piekrišana; — apspriešanās protokols; — šķīrējtiesas sēdes protokols. |
2. PRINCIPS | Koksnes ieguves tiesību piešķiršana Mežizstrādātājam bija TUC, ko izdevis ministrs un ratificējis Parlaments, ievērojot pare dzēto izsoles kārtību, vai mežizstrādātājam bija Mežsaimniecības komisijas izdota koksnes savākšanas atļauja |
2.1. KRITĒRIJS | Dabiskā meža un plantācijas TUC TREC veikta mežizstrādātāju kvalificēšana TUC piešķiršanai |
aTBILDĪBa | MLFM, TREC un MK |
PROCEDŪRa | — Mežizstrādātājs piedalās solīšanas procesā; — Mežsaimniecības komisija rekomendē MLFM piešķirt mežizstrādātājam tiesības slēgt TUC; — mežizstrādātājs ievēro visus nosacījumus, kas norādīti ministrijas paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu saskaņā ar likumu. Tas nozīmē, ka ir obligāti jāsaņem attiecīgās personas, grupas vai zemes īpašnieka piekrišana; |
— ministrija sagatavo TUC noteiktajā formātā; — Parlaments ratificē TUC (izņemot plantāciju TUC). | |
REZULTĀTS | — TREC ziņojums pirms mežizstrādātāju kvalificēšanas; — piekrišanas vēstule; — TREC ziņojums par izsoli; — MK ziņojums MLFM par atbilstību; — TUC; — TUC un Parlamenta sēžu protokols (izņemot plantāciju TUC). |
2. PRINCIPS | Koksnes ieguves tiesību piešķiršana Mežizstrādātājam bija TUC, ko izdevis ministrs un ratificējis Parlaments, ievērojot pare dzēto izsoles kārtību, vai mežizstrādātājam bija Mežsaimniecības komisijas izdota koksnes savākšanas atļauja |
2.2. KRITĒRIJS | Xxxxxxx savākšanas atļauja (1) Koksnes savākšanas atļaujas izdošana |
aTBILDĪBa | MK galvenā pārvalde |
PROCEDŪRa | — Uzņēmums iesniedz pieteikumu MK; — FSD veic inspekciju un iesniedz MK galvenajai izpildpersonai ziņojumu par pamato jumu koksnes savākšanai konkrētā vietā; — MK izdod koksnes savākšanas atļauju; — FSD ievada datus par koksnes savākšanas atļauju centrālajā datubāzē. |
REZULTĀTS | — Pretendenta pieteikums; — FSD inspekcijas ziņojums; — koksnes savākšanas atļauja. |
(1) Mežsaimniecības komisija izdod atļauju, ievērojot noteikumus un nosacījumus, kas paredzēti šādā atļaujā, attiecībā uz koku savākšanu teritorijā, kurā notiek attīstība, piemēram, ceļu būve, apdzīvotu vietu vai lauksaimniecībā izmantojamo zemju paplašināšana.
2. PRINCIPS | Koksnes ieguves tiesību piešķiršana Mežizstrādātājam bija TUC, ko izdevis ministrs un ratificējis Parlaments, ievērojot pare dzēto izsoles kārtību, vai mežizstrādātājam bija Mežsaimniecības komisijas izdota koksnes savākšanas atļauja |
2.3. KRITĒRIJS | Konfiscēta koksne |
aTBILDĪBa | MK-FSD |
PROCEDŪRa | — MK nosaka pārkāpumu, un tiesa atļauj konfiscēto koksnes izstrādājumu pārdošanu; — pircējam saskaņā ar likumu tiek izdots COP; tiek ievērotas attiecīgās procedūras konfiscētās koksnes izsolei. |
REZULTĀTS | — Tiesas rīkojums; — iegādes apliecinājums; — MK pārdošanas ziņojums. |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus |
3.1. KRITĒRIJS | audzes novērtēšana (tostarp kontrole pirms mežizstrādes ārpusrezervātu teritorijās) ir veikta saskaņā ar “Mežizstrādes rokasgrāmatu”. Mežizstrādes plāna sagatavošana |
aTBILDĪBa | — MK-FSD (validē uzņēmuma iesniegto mežizstrādes plānu); — RMSC (pārbauda, vai izcērtamās krājas izsniegums atbilst MoP prasībām). |
PROCEDŪRa | audzes novērtēšana Sk. procedūru attiecībā uz 1.1. kritēriju Mežizstrādes plāns (meža rezervāts) aizpilda apstiprināto nogabala mežizstrādes plānu, kurā norādīta šāda informācija: — nogabala vispārīgs raksturojums; — ierosinātā mežizstrādes sākuma un beigu diena; — ceļu/stigu ierīkošana; — vajadzīgo treilēšanas ceļu kopgarums; — karte (mērogs ≥ 1:10 000), kurā norāda: — aizsargājamās teritorijas, kurās nedrīkst veikt koksnes ieguvi, — visas ūdensteces, — esošo un ierīkojamo ceļu novietojumu, — krautuves vietas. |
Mežizstrādes plāns (ārpus rezervātiem) — Cirsmas sīks apraksts, norādot nospraustās teritorijas robežas; — kopējais izcērtamo koku skaits, norāda pirms mežizstrādes veicamās inspekcijas veid lapā CO2; — ceļu/stigu ierīkošana; — vajadzīgo treilēšanas ceļu kopgarums; — karte (mērogs ≥ 1:25 000), kurā norāda: — aizsargājamās teritorijas, kurās nedrīkst veikt koksnes ieguvi, — visas ūdensteces, — esošo un ierīkojamo ceļu novietojumu; — plānotās vienošanās ar lauksaimniekiem/kopienām, kuras ietekmē ceļu ierīkošana. | |
Mežizstrāde — Mežzinis reģistrē koku parametrus meža rezervātā; — operators reģistrē koku parametrus ārpusrezervātu teritorijās; — koku datus reģistrē TIF; — skenē marķējuma zīmes (svītrkodu) numuru; — koka celmus marķē ar krāsu/piestiprina marķējuma zīmi; — sagarumo stumbru sortimentos. | |
REZULTĀTS | — Mežizstrādes grafiks; — audzes novērtēšanas ziņojums; — ziņojums par inspekciju pirms mežizstrādes; — audžu kartes; — izcērtamo koku saraksti; — izcērtamās krājas kartes. |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus (LI 1649) |
3.2. KRITĒRIJS | Mežizstrāde veikta saskaņā ar mežizstrādes prasībām teritorijās, kas paredzētas koksnes ieguvei |
aTBILDĪBa | — MK-FSD (pārbauda uzņēmumu veikto mežizstrādi; pārbauda celmu numurējumu un marķējuma zīmes; pārbauda ietekmi uz vidi saskaņā ar “Mežizstrādes rokasgrāmatu” (t. i., buferzonas utt.); — RMSC (veic audzes novērtēšanas pārbaudes). |
PROCEDŪRa | Mežizstrādātājs informē mežniecību par mežizstrādes pabeigšanu nogabalā. FSD veic sīku 100 % inspekciju nogabalā, kurā notikusi mežizstrāde. FSD pārbauda, vai uzņēmums ir ievērojis “Mežizstrādes rokasgrāmatā” noteiktos mežiz strādes standartus/specifikācijas. |
Ja uzņēmums ir veicis audzes novērtēšanu, RMSC pārbauda audzes novērtēšanas preci zitāti. Mežizstrādātājs (uzņēmums) pārbauda, vai visiem koku celmiem ir numurētas marķējuma zīmes. Gan FSD, gan uzņēmums nodrošina to, ka ir izvesti visi koki, kas minēti apstiprinātajā izcērtamo koku sarakstā un ka ir samaksātas visas nodevas, maksājumi un kompensācijas. — Uzņēmums nodrošina to, ka augšgala krautuvēs ir uzirdināta sablīvētā augsne; — nodrošina to, ka no cirsmas ir aizvākti visi atkritumi/atliekas; — nodrošina to, ka strautos un citās ūdenstecēs nav koksnes atlieku; — nodrošina to, ka visu piebraucamo ceļu un treilēšanas ceļu novietojums ir saskaņā ar panākto vienošanos un ka ir ierīkota piemērota drenāža; — nodrošina to, ka ir ievērota laba mežizstrādes prakse; — FSD nodrošina visu attiecīgo datu reģistrēšanu, izmantojot portatīvos datorus, lai šādus datus pārsūtītu TVD. | |
Vides standarti Uzņēmums nodrošina to, ka: — ir novērsta sanesu veidošanās ūdenstecēs, lai nepieļautu ūdens piesārņošanu; — mežizstrāde nav atļauta buferzonā, 25 metrus no abiem strauta krastiem vai 50 metrus no abiem upes krastiem; — augstas ugunsbīstamības periodos nav atļauts smēķēt, izņemot uz ceļiem, kas attīrīti no viegli uzliesmojoša materiāla; — aizsargājamās teritorijās nav atļauts veikt mežizstrādes darbības, tostarp, koku gāšanu, treilēšanu, ceļu un augšgala krautuvju ierīkošanu; — kokus, kam piešķirts Black Star statuss (svarīga starptautiskas nozīmes un īpaši aizsar gājama suga), nedrīkst cirst nekādos apstākļos; attiecībā uz sugām, kam piemērojama īpaša atļauja, vajadzīgs RMSC apstiprinājums. | |
REZULTĀTS | — RMSC ziņojums par revīziju pēc mežizstrādes; — nogabala slēgšanas apliecība. |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus |
3.3. KRITĒRIJS | apaļie kokmateriāli ir pareizi uzmērīti un reģistrēti |
aTBILDĪBa | — MK-FSD (pārbauda LIF datus un marķējuma zīmes uz apaļajiem kokmateriāliem un celmiem); — TIDD (izlases kārtā uzmēra apaļos kokmateriālus pārbaudes punktos). |
PROCEDŪRa | — FSD mežzinis veic visu nogāzto koku uzmērīšanu; — koku parametrus reģistrē stumbru informācijas veidlapā (TIF); — mežizstrādātājs (uzņēmums) reģistrē apaļo kokmateriālu informācijas veidlapā (LIF) apaļo kokmateriālu parametrus, tostarp apaļo kokmateriālu marķējuma numurus; — MK-TVD izsniedz MK-FSD un uzņēmumam marķējuma zīmes atbilstīgi izcērtamās krājas apstiprinājumam; — FSD salīdzina TIF datus ar uzņēmuma iesniegto LIF; — FSD pārbauda apaļo kokmateriālu datus un marķējuma zīmes numuru. |
REZULTĀTS | aizpildīta TIF un LIF |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus |
3.4. KRITĒRIJS | Iegūtā koksne atbilst TUC vai koksnes savākšanas atļaujā norādītajām sugām un tilpumam vai koku skaitam |
aTBILDĪBa | — MK-FSD (pārbauda sugas un tilpumu, kas deklarēts TIF un LIF; salīdzina iegūto koksni ar izcērtamo krāju) |
PROCEDŪRa | — Ražotājs reģistrē LIF veidlapā apaļo kokmateriālu datus, tostarp apaļo kokmateriālu marķējuma zīmes numuru, no stumbra iegūto sortimentu skaitu, izmērus (garumu un tievgaļa un resgaļa caurmēru), sugu, stumbra (celma) marķējuma zīmes numuru, audzes numuru; — MK un uzņēmums pārbauda, vai visi celmi ir marķēti un numurēti, vai uz tiem ir attiecīgās krāsas marķējums; — FSD salīdzina TIF datus ar uzņēmuma iesniegto LIF; — FSD pārbauda apaļo kokmateriālu datus un marķējuma zīmes numurus. |
REZULTĀTS | — Iegūtie kokmateriāli; — aizpildīta TIF un LIF. |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus |
3.5. KRITĒRIJS | Celmi un apaļie kokmateriāli ir marķēti un numurēti saskaņā ar “Mežizstrādes rokasgrāmatu” |
aTBILDĪBa | — MK-FSD (pārbauda marķējumu ar krāsu un marķējuma zīmes); — TIDD (pārbaudes punktos pārbauda apaļo kokmateriālu marķējumu). |
PROCEDŪRa | MK un uzņēmums nodrošina to, ka: — visi koku celmi ir marķēti un numurēti; — katra apaļā kokmateriāla marķējumā ir norādīti šādi dati: — sugas kods, izcelsmes zīme, koka numurs, ko secīgi piešķīris līgumslēdzējs, sākot no 1 (t. i., to koku skaits, kas nocirsti kopš uzņēmuma īpašuma zīmes reģistrā cijas), — apaļā sortimenta numurs, kas ir no stumbra iegūto apaļo sortimentu numurs; Nr. 1 ir resgaļa baļķis, — uzņēmuma īpašuma zīme; — meža rezervātos iegūto apaļo kokmateriālu marķējumā ir norādīti šādi dati: — rezervāta kods, nogabals un audzes novērtēšanas numurs; — ārpus rezervātiem iegūtie apaļie kokmateriāli ir marķēti ar kodu “OFR”; — koku celmiem/apaļajiem kokmateriāliem ir piestiprināta attiecīgas krāsas marķējuma zīme. |
REZULTĀTS | ar krāsu un marķējuma zīmēm marķēti celmi un apaļie kokmateriāli |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus |
3.6. KRITĒRIJS | Mežizstrādātājs ir izpildījis un ievērojis attiecīgo vienošanos par sociālo atbildību |
aTBILDĪBa | MK-FSD pārbauda, vai ir ievērota vienošanās par sociālo atbildību |
PROCEDŪRa | — MK-FSD nodrošina to, ka mežizstrādātājs noslēdz vienošanos par sociālo atbildību ar kopienām, kam pieder zeme, un ka šāda vienošanās ir TUC neatņemama sastāvdaļa, un ka vienošanās nosacījumi kļūst saistoši abām pusēm; — uzņēmums deponē vienošanās dokumentu MK; — MK-FSD ziņo par vienošanās ievērošanu; — kopienas, kam pieder zeme, respektē mežizstrādātāja tiesības darboties TUC teritorijā. |
REZULTĀTS | Vienošanās dokuments; FSD ziņojumi par tā ievērošanu |
3. PRINCIPS | Mežizstrādes darbības Mežizstrādātājs ir ievērojis likumā noteiktās meža darbu procedūras un standartus |
3.7. KRITĒRIJS | attiecīgajiem lauksaimniekiem ir izmaksāta kompensācija par kultūraugu postījumiem (ja tādi ir) |
aTBILDĪBa | MK-FSD pārbauda kompensācijas apjomu un izmaksu |
PROCEDŪRa | — FSD veic postījumu novērtēšanu saskaņā ar “Mežizstrādes rokasgrāmatu”; — FSD nodrošina to, ka mežizstrādātājs (uzņēmums) samaksā attiecīgo kompensāciju par kultūraugu postījumiem. |
REZULTĀTS | Postījumu novērtējums, kompensācijas ziņojums un maksājuma kvīts |
4. PRINCIPS | Transportēšana Koksne vienmēr transportēta saskaņā ar likumā noteiktajiem standartiem |
4.1. KRITĒRIJS | Transportējot koksni, kravai vienmēr ir pievienoti oficiāli dokumenti, kuros precīzi xxxxx xxxx koksnes izcelsme un kuri atbilst kokmateriālu fiziskajai identitātei |
aTBILDĪBa | TIDD (pārbauda LMCC/PLMCC/ILMCC un nosūta datus TVD) |
PROCEDŪRa | — Uzņēmums iesniedz MK-FSD pieteikumu LMCC/PLMCC saņemšanai; — MK-FSD salīdzina TIF datus ar apaļo kokmateriālu deklarācijām (LIF un apaļo kokma teriālu marķējuma zīmes Nr.); — MK-FSD izdod LMCC/PLMCC kravas transportēšanai līdz galamērķim (kokzāģētavai); — MK-TIDD veic pārbaudes uz ceļa norādītajos kontrolpunktos, un TIDD inspektori veic nepieteiktas izlases veida kravas pārbaudes, t. i., LMCC/PLMCC salīdzina ar datiem par kravā esošajiem apaļajiem kokmateriāliem (pārbauda īpašuma zīmi, izcelsmes zīmi, audzes novērtēšanas numuru, kravas automobiļa ID, galamērķi utt.); — MK-TIDD pārbauda un reģistrē LMCC/PLMCC datus norādītajos kontrolpunktos, izmantojot portatīvos datorus, un nosūta datus uz TVD centrālo datubāzi; — pēc kravas ierašanās kokzāģētavā, datus par kokmateriāliem ievada Kokzāģētavas uzskaites žurnālā. Transportēšana (importēti kokmateriāli) — TIDD ostā uzmēra kokmateriālus un piestiprina katram apaļajam sortimentam/pakai marķējuma zīmi; — vietējiem apstrādes uzņēmumiem paredzētos apaļos kokmateriālus iekrauj kravas automobiļos, un TIDD izdod ILMCC; — deklarētie dati ir līdzīgi tiem, kas deklarēti par mežā sagatavotajiem apaļajiem kokma teriāliem un nosūtīti TVD. Tie ietver marķējuma zīmes numuru, sugu, garumu un tievgaļa un resgaļa diametru. attiecībā uz katru kravu reģistrē LIF numuru, importē tāja ID, izcelsmes valsti, galamērķi, apstrādes uzņēmuma ID, kravas automobiļa ID un tās vadītāju un īpašnieku. |
REZULTĀTS | LMCC/PLMCC, ILMCC, pavadzīme, dati par apaļajiem kokmateriāliem reģistrēti Kokzāģē tavas uzskaites žurnālā |
4. PRINCIPS | Transportēšana Koksne vienmēr transportēta saskaņā ar likumā noteiktajiem standartiem |
4.2. KRITĒRIJS | Koksne transportēta likumā atļautajos laikposmos |
aTBILDĪBa | MK-TIDD (pārbauda kravas kustību) |
PROCEDŪRa | MK-TIDD un MK-FSD nodrošina to, ka kokmateriālus transportē darbdienās no plkst. 6.00 līdz 18.00, ja vien galvenā izpildpersona, saņemot tai adresētu atbilstošu pieteikumu, nav atļāvusi citādi |
REZULTĀTS | LMCC/PLMCC/ILMCC |
5. PRINCIPS | apstrāde |
5.1. KRITĒRIJS | Kokapstrādes uzņēmumiem ir derīgas licences, tie ir reģistrēti Mežsaimniecības komisijā (MK) un izpildījuši visas tiesību aktos noteiktās prasības |
aTBILDĪBa | MK-TIDD (pārbauda uzņēmuma iesniegtos dokumentus; pārbauda uzņēmuma izejvielu izcelsmi) |
PROCEDŪRa | Jauni uzņēmumi — Uzņēmums iesniedz pieteikumu MK, izklāstot savu nodomu uzsākt koksnes apstrādi; — MK-TIDD pārbauda vajadzīgos dokumentus (uzņēmējdarbības plānu un priekšizpētes ziņojumu, tostarp izejvielu izcelsmi); — ja visas prasības ir izpildītas, MK-TIDD reģistrē uzņēmumu un izdod apliecību. Esošie uzņēmumi — Uzņēmums katru gadu iesniedz MK pieteikumu licences atjaunošanai; — MK-TIDD pārbauda vajadzīgos dokumentus (uzņēmuma kodu un apliecību par uzņē mējdarbības uzsākšanu, ko var saņemt ģenerālsekretāra birojā; nodokļu samaksas apliecinājumu, ko var saņemt Valsts ieņēmumu dienestā; apliecību par īpašuma zīmes atjaunošanu, ko var saņemt MK-FSD); — ja ir izpildītas visas prasības, MK-TIDD atjauno apliecību. |
REZULTĀTS | Derīga apliecība/licence |
5. PRINCIPS | apstrāde |
5.2. KRITĒRIJS | Darba attiecības atbilst tiesību normām |
aTBILDĪBa | — TIDD (pārbauda darba, veselības un drošības prasības); — Rūpnīcu inspekcija (Nodarbinātības nodaļa). |
PROCEDŪRa | Uzņēmums nodrošina to, ka: — katrs darbinieks strādā pietiekami drošos un veselībai nekaitīgos apstākļos; — darbiniekiem tiek sniegta vajadzīgā informācija, instrukcijas un apmācība par veselību un drošību viņu darba vietā; — tiek veikti atbilstīgi piesardzības pasākumi, lai garantētu darbinieku drošību uguns grēka gadījumā; — tiek novērsti nelaimes gadījumi un kaitējums veselībai, kas izriet no darba, ir saistīts ar darbu vai rodas darba gaitā, pēc iespējas mazinot darba vidē iespējamos apdraudē jumus; — visiem darbiniekiem ir noslēgta apdrošināšana pret negadījumiem darbavietā; — Nodarbinātības nodaļa veic pārbaudes un/vai dod darba devējam rīkojumu ieviest vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu veselības aizsardzību un drošību darba vietā. |
REZULTĀTS | Darba instrukcijas, apmācība, apdrošināšana un nelaimes gadījumu uzskaite |
6. PRINCIPS | Tirdzniecība Visiem pārdevējiem/eksportētājiem ir derīga licence vai atļauja koksnes tirdzniecībai |
6.1. KRITĒRIJS | Eksportētāji ir ieguvuši MK atļauju |
aTBILDĪBa | MK-TIDD |
PROCEDŪRa | — Pircējs iesniedz pieteikumu par inspekcijas veikšanu; — eksportētājs iesniedz nodokļu samaksas apliecinājumu; — TIDD izdod inspekcijas ziņojumu; — TIDD veic datu salīdzināšanu; — MK-TIDD salīdzina izmantotās izejvielas un saražoto produkciju; — lai varētu veikt eksportu, eksportētājs, izmantojot tīmeklī pieejamu veidlapu vai perso nīgi, iesniedz pieprasījumu par apstrādātu kokmateriālu eksportu, uz kuriem attiecas konkrēts līgums. Līguma apstiprināšana notiek šādi: — eksportēšanas brīdī TIDD ievada TVD datubāzes sistēmā tādus datus kā apstrādes uzņēmuma ID, līguma numurs, pircēja ID, piegādājamo kokmateriālu tilpums un izmēri sadalījumā pa sugām, izstrādājuma ID utt.; — TIDD izdod ziņojumus par mēneša laikā eksportētajiem apstrādātas koksnes izstrā dājumiem attiecībā uz katru ražotāju vai eksportētāju; — TVD centrālā datubāze saņem paku marķējuma zīmju numuru sarakstu un sagatavo ziņojumu, kurā norāda dažu izlases veidā izvēlētu paku sagatavošanai izmantoto stumbru izcelsmi; norāda apstrādes laiku un vietu, apaļo kokmateriālu ID numurus un izmantoto stumbru ID un ieguves vietu, koku gāšanas laiku un vietu utt.; — pēc pieņemamo datu kopu veiksmīgas salīdzināšanas TVD izdod TIDD pārbaudes protokolu; TIDD izdod eksporta/FLEGT licenci; — TIDD nosūta datus CEPS, lai dotu atļauju kravu iekraut kuģī; — CEPS dod atļauju veikt eksportu. |
REZULTĀTS | — Pircēja reģistrācijas apliecība; — MK apliecības/licences darbības atļaušanai; — MK-TIDD apstiprināts pārdošanas līgums; — CLC; — nodokļu samaksas apliecinājums, koksnes izstrādājumu inspekcijas ziņojums, CLC un nokārtotas muitas formalitātes. |
6. PRINCIPS | Tirdzniecība Visiem pārdevējiem/eksportētājiem ir derīga licence vai atļauja koksnes tirdzniecībai |
6.2. KRITĒRIJS | Vietējiem pārdevējiem ir MK reģistrācijas apliecība |
aTBILDĪBa | MK-TIDD (pārbauda vietējo pārdevēju iesniegtos reģistrācijas pieteikumus; pārbauda tirdz niecības vietas; pārbauda pārdevēja iepirkumus no kokzāģētavas) |
PROCEDŪRa | — Pārdevējs iesniedz pieteikumu par inspekcijas veikšanu; — pārdevējs iesniedz nodokļu samaksas apliecinājumu; — MK-TIDD izdod inspekcijas ziņojumu; — MK-TIDD veic datu salīdzināšanu; — MK-TIDD salīdzina izmantotās izejvielas un saražoto produkciju; — TIDD turpmāk izdod mēneša ziņojumus par katra ražotāja piegādātajiem apstrādātas koksnes izstrādājumiem iekšzemes tirgū. |
REZULTĀTS | — Spēkā esoša MK izdota pārdevēja reģistrācijas licence; — MK apliecības/licences darbības atļaušanai; — koksnes izstrādājumu inspekcijas ziņojums; — PVN maksātāja reģistrācijas apliecība; — ienākuma nodokļa samaksas apliecinājums. |
7. PRINCIPS | Fiskālās saistības Ne mežizstrādātājam, ne pārdevējam pārdošanas vai eksportēšanas laikā nebija likumā paredzētu nodevu, nomas maksu vai nodokļu parāda |
7.1. KRITĒRIJS | Mežizstrādātājam nav celma naudas vai jebkādu citu tādu nodevu parāda, kuras mežiz strādātājiem jāmaksā Ganā |
aTBILDĪBa | — TIDD (pārbauda celma naudas un citu nodevu samaksu pirms FLEGT licences izdo šanas); — MK-FSD (pārbauda celma naudas samaksu pirms īpašuma zīmes atjaunošanas); |
— TREC (pārbauda celma naudas samaksu pirms solītāju kvalificēšanās izsolei). | |
PROCEDŪRa | Mežziņi, pamatojoties uz TIF, sagatavo nedēļas rēķinu pārskatus. Mežniecības grāmatvedis sagatavo līgumslēdzēja rēķinu. Katru nedēļu iesniedz ar līgumu saistīto rēķinu/konta izrakstu. MK-FSD sagatavo analītiskus pārskatus par rēķiniem, pamatojoties uz datiem par katra ražotāja koksnes produkciju. TIDD veic finanšu plūsmu salīdzināšanu. attiecībā uz eksportētājiem iepriekšminētais ietver: — celma naudu; — Ganas Bankas apstiprinātu valūtas maiņas kontroles veidlapu a2; — pierādījumus par akreditīvu samaksu. |
REZULTĀTS | Līgumslēdzēja rēķins, maksājumu kvītis, valūtas maiņas kontroles veidlapa a2, akreditīvi |
7. PRINCIPS | Fiskālās saistības Ne mežizstrādātājam, ne pārdevējam pārdošanas vai eksportēšanas laikā nebija likumā paredzētu nodevu, nomas maksu vai nodokļu parāda |
7.2. KRITĒRIJS | Mežizstrādātājam nav zemes nomas parāda |
aTBILDĪBa | MK-FSD (pārbauda zemes nomas samaksu) |
PROCEDŪRa | MK-FSD nosūta līgumslēdzējiem mēneša paziņojumus |
REZULTĀTS | FSD mēneša paziņojums līgumslēdzējiem, maksājumu kvītis |
7. PRINCIPS | Fiskālās saistības Ne mežizstrādātājam, ne pārdevējam pārdošanas vai eksportēšanas laikā nebija likumā paredzētu nodevu, nomas maksu vai nodokļu parāda |
7.3. KRITĒRIJS | Eksportētājam nav izvedmuitas parāda |
aTBILDĪBa | TIDD (pārbauda izvedmuitas samaksu pirms reģistrācijas un FLEGT licenču izdošanas) |
PROCEDŪRa | — Eksportētājs uzrāda eksporta dokumentāciju; — TIDD nosaka, par kurām sugām jāmaksā nodeva; — eksportētājs veic maksājumu; — MK-TIDD izsniedz atļauju; — MK-TIDD iesniedz ceturkšņa pārskatus MLFM, MFEP un galvenajam grāmatvedim. |
REZULTĀTS | Maksājumu kvītis un MK-TIDD mēneša/ceturkšņa pārskati |
7. PRINCIPS | Fiskālās saistības Ne mežizstrādātājam, ne pārdevējam pārdošanas vai eksportēšanas laikā nebija likumā paredzētu nodevu, nomas maksu vai nodokļu parāda |
7.4. KRITĒRIJS | Ne mežizstrādātājam, ne eksportētājam nav uzņēmumu ienākuma nodokļa parāda |
aTBILDĪBa | — FSD (pirms īpašuma zīmes reģistrācijas un koksnes izsniegšanas pārbauda ienākuma nodokļa nomaksu); — TIDD (pārbauda ienākuma nodokļa nomaksu pirms koksnes izstrādājumu eksportē tāju/vietējo pārdevēju reģistrācijas). |
PROCEDŪRa | Eksportētājs vai pārdevējs iesniedz ienākuma nodokļa samaksas apliecinājumus laikā, kad notiek īpašuma zīmes reģistrācija vai atjaunošana un apliecības reģistrācija TIDD vai atjaunošana. |
REZULTĀTS | Nodokļa samaksas apliecinājums, maksājumu kvītis |
4. Licencēšanas procedūra
TIDD kā norīkotā licences izdevēja iestāde ir atbildīga par licenču izdošanu attiecībā uz visām kravām. TIDD pama tojas uz informāciju no TVD, kas apliecina attiecīgās kravas atbilstību juridiskajām prasībām. Sīkas pārvaldības un licenču izdošanas procedūras tiks izstrādātas izmēģinājuma posmā, pamatojoties uz jau spēkā esošajām TIDD atļauju izsniegšanas procedūrām. Tādējādi sistēma nodrošinās TIDD iespēju, pamatojoties uz likumības definīciju, izdot kravu licences, kas jāizdod eksportam paredzētiem koksnes izstrādājumiem. Dati, kas jāsalīdzina procesa ķēdē, ir izklāstīti
1. tabulā, bet pārbaudes procedūras – 2. tabulā.
Darbības līmenī TIDD salīdzina šādu informāciju: dokumentācijas pārbaude, ieskaitot ražošanas deklarācijas un atļaujas; pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par atbilstību dokumentētajiem datiem; apaļo kokmateriālu un koksnes izstrādājumu izsekošana no to ieguves vietas līdz eksportēšanas vietai; atlīdzības un citu maksājumu pārbaude un cirsmu, kravu un apstrādes uzņēmumu izlases veida pārbaudes. Pamatojoties uz šīm pārbaudēm, TVD dod atļauju FLEGT licences izdošanai. Šo procesu turpinās izstrādāt izmēģinājuma posmā.
FLEGT licences izdevējai iestādei ir piekļuve salīdzinātajiem datiem dažādos kontrolpunktos, lai tā varētu izdot licences. Iestādes izdotās licences izlases veidā pārbauda TVD, lai nodrošinātu to, ka licences tiek izdotas tikai par tām eksporta kravām, kuras atbilst tiesiskajām prasībām par koksnes ieguvi, transportēšanu, apstrādi, tirdzniecību un attiecībā uz kurām ir izpildītas finanšu/nodokļu saistības.
5. Koksnes validācijas departaments (TVD)
1. Ievads
Īstenojot LAS, ir svarīgi ievērot neatkarības, pārredzamības un uzticamības principus. Šajā sakarībā tiks izveidots Koksnes validācijas departaments (TVD) šādu funkciju veikšanai:
i) meža nozares uzņēmēju darbības revīzija. Šajā sakarībā tas pārbaudīs attiecīgo tiesību aktu un likumības definīcijas pamatā esošo principu ievērošanu. TVD savu pārbaudes funkciju izpildē vadīsies pēc 2. tabulā izklāstītajām pārbaudes procedūrām;
ii) pārbaudēs uz vietas iegūto datu kopu salīdzināšana, lai būtu iespējama uz sistēmu balstīta licenču izdošana.
Tiks lūgta tehniskā palīdzība, lai izveidotu TVD pārvaldības sistēmas un pārbaudes protokolus, kā arī nodrošinātu pamatu LAS uzticamībai. Palīdzība tiks izmantota arī resursu palielināšanai.
2. Institucionālā kārtība un personāla komplektēšana
TVD tiks izveidots kā MK departaments, kurš atradīsies galvenajā pārvaldē. Jaunā TVD “kodolu” veidos BPN Sekretariāts, un to vadīs direktors, kuru iecels, rīkojot personāla atlases konkursa procedūru. Lai veicinātu jaunas darba kultūras iedibināšanu, TVD lielā mērā veiks personāla atlasi vakanču aizpildīšanai izmēģinājuma posmā. Līdzīgu pieeju izmantos pēc izmēģinājuma posma, kad sistēma pilnībā darbosies. TVD galvenajiem darbiniekiem būs jābūt augstskolu absolventiem ar plašām pamatzināšanām IKT, mežsaimniecības, koksnes tehnoloģijas un piegādes ķēdes pārvaldības jomā. TVD pamatfunkcijas būs šādas: ziņot par tiesībpārkāpumiem un sagatavot ietei kumus LAS un reglamentējošo noteikumu uzlabošanai, kas ar galvenās izpildpersonas starpniecību iesniedzami Zemkopības, mežsaimniecības un ieguves rūpniecības ministrijai. Lai nodrošinātu pilnvaru piešķiršanu TVD, MLFM reformas pirmajā posmā, veicot tiesību aktu pārskatīšanu, ieviesīs likumdošanas instrumentu.
Lai ilgtermiņā nodrošinātu augstu personāla kvalifikāciju, direktoram tiks noteikts uzdevums izstrādāt programmu TVD personāla apmācībai. Tādējādi TVD personāla kvalifikācija tiks nepārtraukti uzlabota, lai būtu iespējams darboties atbilstīgi sistēmas vajadzībām.
Lai nodrošinātu neatkarību un uzticamību, tiks izveidota Koksnes validācijas padome (TVC), kas uzraudzīs TVD darbību. Padome nodrošinās to, ka TVD darbojas pārredzami un neatkarīgi. Padomes sastāvā var būt šādu ieinte resēto aprindu pārstāvji (uzskaitījums nav pilnīgs):
i) tiesu iestādes;
ii) Zemkopības, mežsaimniecības un ieguves rūpniecības ministrija;
iii) muitas iestādes;
iv) policijas iestādes;
v) pilsoniskā sabiedrība;
vi) MK galvenā izpildpersona;
vii) nozare;
viii) TVD direktors kā ex officio loceklis.
Padomes priekšsēdētājs būs MK galvenā izpildpersona. Uz sanāksmēm varēs pieaicināt MK aģentūru vadītājus, ja izskatāmais jautājums būs to kompetencē.
3. Attiecības ar esošajām iestādēm
TVD kā revidenta sadarbība ar esošajām MK nodaļām/struktūrvienībām ir sīki attēlota procesa shēmās 1.–10. papildinājumā. Esošās nodaļas un struktūrvienības turpinās veikt tām uzticētās funkcijas, savukārt TVD darbosies kā viegli pieejama verificēšanas struktūrvienība. TVD un TVC ar Mežsaimniecības komisijas starpniecību sniegs ziņojumus MLFM.
4. Finansējums
Ganas valdība lūgs ārēju palīdzību TVD izveidei, lai palīdzētu tehniskajā projektēšanā un to ieguldījumu izmaksu segšanā, kuras rodas saistībā ar TVD izveidi un tā pamatfunkcijām. Ganas valdība paredz, ka ilgtermiņā nodevas/ nomas maksa, kas iekasēta kokrūpniecības nozarē, segs izmaksas, kas radīsies saistībā ar TVD darbību un koksnes ieguvi reglamentējošu kontroli.
No kopējā TVD īstenošanas budžeta tiks finansētas šādas jomas:
— koksnes izsekošanas sistēmas izveides izmaksas,
— izmaksas saistībā ar tehniskās palīdzības saņemšanu ar akreditēta verificētāja starpniecību,
— izveidotā TVD loģistika un “aprīkošana”, kā arī citu nodaļu vajadzības saistībā ar LAS īstenošanu,
— izmaksas saistībā ar TVD personāla un to MK darbinieku apmācību, kuru pakalpojumiem ir izšķiroša nozīme sistēmas īstenošanā,
— sākotnējās izmaksas saistībā ar palīdzības sniegšanu nozarei, lai nodrošinātu tehnoloģisko gatavību (IT) sistēmas darbībai.
5. Sūdzību izskatīšanas kārtība
Sūdzības par TVD darbību pārbaudes datu kopu izdošanā (t. i., salīdzināšanas un pārbaudes procesa pabeigšanas apstiprināšana, lai varētu izdot FLEGT licences) saņem TVC. Sūdzību izskatīšanas kārtības mērķis ir nodrošināt cietušajām pusēm iespēju pieprasīt kompensāciju, kā arī veicināt sabiedrības uzticēšanos pārbaudes sistēmas darbībai. Tāpēc TVC iecels šķīrējtiesnešu grupu, ko vadīs praktizējošs jurists, kuram ir augstās tiesas tiesneša kvalifikācija.
LV
L 70/52
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
19.3.2010.
1.–10. papildinājums. WTS shēmas Appendix I: Stock Enumeration — On-Reserve
Appendix II: Tree Felling S Log Production
Appendix III: Post Harvest Audit
Appendix IV: Log Transport S Inspections
Appendix V: Confiscated Timber
Appendix VI: Log Imports
Appendix VII: Log Arrival at Processing Plant
Appendix VIII: Log Processing
Appendix IX: Processed Wood
Appendix X: Export of Processed Wood Bundles
AKRONĪMI
CEO | Galvenā izpildpersona |
CEPS | Muitas, akcīzes un profilakses dienests |
CLC | Sertifikāts par atbilstību tiesību aktiem |
CoC | atbildības ķēde |
CoP | Iegādes apliecinājums |
DCE | Rajona izpildvaras vadītājs |
DfID | Starptautiskās attīstības departaments |
DFO | Mežniecība |
ES | Eiropas Savienība |
MK | Mežsaimniecības komisija |
FLEGT | Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība |
FMP | Meža apsaimniekošanas plāns |
FMU | Meža apsaimniekošanas vienība |
Veidlapa CO2 | |
Veidlapa CO3 | |
FR | Meža rezervāts |
FSC | Mežu uzraudzības padome |
FSD | Meža dienesta nodaļa |
GCNet | Ghana Community Network Services Ltd. |
GFTN | Vispārējais mežu un tirdzniecības tīkls |
GIS | Ģeogrāfiskās informācijas sistēma |
GPS | Globālā pozicionēšanas sistēma |
GSBA | Pasaules nozīmes bioloģiskās daudzveidības teritorija |
HHC | Portatīvais dators |
HQ | Galvenā pārvalde |
IKT | Informācijas un komunikācijas tehnoloģija |
ID | Identifikācija/identitāte (izmanto informācijas sistēmās) |
ILMCC | Importēto apaļo kokmateriālu uzmērīšanas un pārvadāšanas sertifikāts |
IM | Neatkarīgs uzraudzītājs |
LAS | Likumības nodrošināšanas sistēma |
LI | Likumdošanas instruments |
LIC | Zāģēto kokmateriālu inspekcijas sertifikāts |
LIF | apaļo kokmateriālu informācijas veidlapa |
LMCC | apaļo kokmateriālu uzmērīšanas un pārvadāšanas sertifikāts |
LSE | Liels uzņēmums |
MoFEP | Finanšu un ekonomikas plānošanas ministrija |
MLFM | Zemkopības, mežsaimniecības un ieguves rūpniecības ministrija |
NVO | Nevalstiska organizācija |
NTFP | Meža nekoksnes produkts |
OASL | Kopienu zemes administratora birojs |
OFR | Mežs ārpus rezervātiem |
PC | Personālais dators |
PEFC | Meža sertifikācijas apstiprināšanas programma |
PLMCC | Plantācijās iegūto apaļo kokmateriālu uzmērīšanas un pārvadāšanas sertifikāts |
PPC | Plantācijās iegūtas produkcijas sertifikāts |
PW | apstrādāti kokmateriāli |
RFID | Radiofrekvenču identifikācijas ierīce |
RFO | Virsmežniecība |
RMSC | Resursu apsaimniekošanas atbalsta centrs |
RS | Mežzinis |
MVU | Mazie un vidējie uzņēmumi |
SP | Koksnes savākšanas atļauja |
SRA | Sistēmprasību analīze |
TIDD | Kokrūpniecības attīstības nodaļa |
TIF | Stumbru informācijas veidlapa |
TO | Tehniskais darbinieks |
TREC | Koksnes ieguves tiesību novērtēšanas komiteja |
TSP | Pagaidu parauglaukums |
TUC | Koksnes izmantošanas līgums |
TUP | Koksnes izmantošanas atļauja |
TVD | Koksnes validācijas departaments |
PVN | Pievienotās vērtības nodoklis |
VIC | Finiera inspekcijas sertifikāts |
VLC | Pārbaude attiecībā uz atbilstību tiesību aktiem |
VLTP | Likumīgi iegūtas koksnes validācijas sistēma |
BPN | Brīvprātīgs partnerattiecību nolīgums |
WTS | Koksnes izsekošanas sistēma |
VI PIELIKUMS
DARBA UZDEVUMI NEATKARĪGAI UZRAUDZĪBAI
Īstenojot Ganas un ES partnerattiecību nolīgumu, Gana, apspriežoties ar ES, ieceļ neatkarīgu uzraudzītāju (Independent Monitor, IM), kurš uzrauga attiecīgo procedūru un kontroles pasākumu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar likumības nodro šināšanas sistēmu (LAS). Neatkarīgās uzraudzības mērķis ir sniegt pārliecību visām ieinteresētajām aprindām, tostarp JMRM, ka LAS darbojas efektīvi un tāpēc nodrošina saskaņā ar šo Nolīgumu izdoto licenču ticamību.
1. Neatkarīgā uzraudzītāja galvenie uzdevumi
Neatkarīgā uzraudzītāja galvenie uzdevumi ir šādi:
— novērtēt LAS īstenošanu un efektivitāti,
— veikt pārbaudes uz vietas attiecībā uz meža nozares regulatīvo aģentūru darbu visos mežsaimniecības, kokrūpnie cības un piegādes ķēdes posmos, kā arī veikt ES kompetento iestāžu rīcībā esošās informācijas kontrolpārbaudes,
— konstatēt un dokumentēt sistēmas kļūdas un novērtēt, vai ir ieteiktas korektīvas darbības un vai regulatīvās aģentūras tās ir veikušas, lai novērstu neatbilstības un sistēmas kļūdas,
— novērtēt veikto korektīvo darbību efektivitāti,
— novērtēt LAS darbības nodrošināšanai un FLEGT licenču izdošanai paredzēto datu pārvaldības sistēmu atbilstību,
— novērtēt publicēto ar FLEGT saistīto ražošanas un tirdzniecības statistikas datu pilnīgumu un pareizību; novērtēt to licenču pārbaudīšanas procedūru efektivitāti, kuras veic, ievedot izstrādājumus ES,
— ziņot par konstatējumiem.
2. Metodika
Neatkarīgajam uzraudzītājam ir publiski pieejamas dokumentētas procedūras uzraudzības veikšanai, uzraudzības novē rojumu novērtēšanai un ziņojumu sagatavošanai:
— uzraudzības procedūras atbilst starptautiski atzītai labai praksei, piemēram, tai, kas izklāstīta ISO 17021 un ISO 19011 vai līdzvērtīgos standartos,
— neatkarīgais uzraudzītājs sagatavo uzraudzības grafiku par līguma periodu, ieskaitot dienas, kad tiks iesniegti ziņojumu projekti,
— neatkarīgās uzraudzības metodika ir balstīta uz pierādījumiem,
— pirmajā gadā revīziju veic ar aptuveni 6 mēnešu intervālu, vēlāk to veic ik pēc gada,
— dokumentētajās procedūrās izklāsta pamatnostādnes par dokumentu, uzskaites datu un darbību izlases veida pārbaudi, par ko vienojas ar līgumslēdzēju iestādi,
— dokumentētajās procedūrās iekļauj noteikumu par to, kā izmantot informāciju, ko saņem no ieinteresētajām aprindām, kuras ne vienmēr ir iesaistītas LAS īstenošanā,
— visus uzraudzības novērojumus dokumentē,
— uzraudzības gaitā pārliecinās, vai visi LAS aspekti funkcionē, kā iecerēts, un jo īpaši konstatē visas sistēmiskas kļūdas, par kurām liecina novērotās neatbilstības (neatbilstība?), kā arī novērtē regulatīvo aģentūru pieprasījumus veikt korektīvas darbības un to izpildi,
— uzraudzības ziņojumos ietver visu attiecīgo informāciju par uzraudzības programmu un konstatējumiem. Doku mentētajās procedūrās ir paredzēti arī noteikumi uzraudzības ziņojumu un kopsavilkuma ziņojumu sagatavošanai,
— Puses nodrošina to, ka neatkarīgajam uzraudzītājam ir brīva piekļuve attiecīgajai informācijai, ja vien tā nav klasificēta kā konfidenciāla, kā arī personālam, kas iesaistīts LAS īstenošanā, pārbaudes darbībām, attiecīgajām darbībām mežā, koksnes piegādes ķēdēs, apstrādes uzņēmumiem un koksnes eksporta un importa vietām.
3. Kvalifikācija
Neatkarīgais uzraudzītājs ir objektīva un neatkarīga organizācija, kam ir pierādītas zināšanas revidēšanas praksē un meža nozarē. Pieredze meža nozarē Ganā vai citās tropu koksnes ieguves valstīs tiks uzskatīta par priekšrocību:
— neatkarīgais uzraudzītājs nav tieši iesaistīts meža apsaimniekošanā, kokapstrādē, koksnes tirdzniecībā vai meža nozares kontrolē Ganā vai ES,
— uz šo amatu nevar pretendēt komercpakalpojumu sniedzēji, ko nolīgusi Ganas valdība, lai sniegtu citus pakalpo jumus meža nozares apsaimniekošanas un reglamentēšanas atbalstam,
— neatkarīgajam uzraudzītājam ir izveidota iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas atbilst ISO 17021 vai līdzvērtīga standarta prasībām,
— neatkarīgajam uzraudzītājam un tā darbiniekiem, kas norīkoti uzraudzības uzdevumu veikšanai, ir ilggadīga pieredze meža apsaimniekošanas un kokapstrādes nozares revīzijā un saistītās piegādes ķēdes kontrolē,
— ja neatkarīgais uzraudzītājs nav Ganā reģistrēta organizācija, tai ir jānolīgst šāda organizācija vietējā partnera statusā, un
— tam jāveido šādas organizācijas spējas veikt neatkarīgu uzraudzību iepriekš noteiktā laikposmā, kas jānorāda tās līgumā.
4. Neatkarīga uzraudzītāja ziņojumi
Neatkarīgais uzraudzītājs sagatavo: i) pilnu ziņojumu Pusēm, kurā ietverta visa attiecīgā informācija par uzraudzības programmu un LAS efektīvu darbību, kā arī FLEGT licencēm, un ii) publisku kopsavilkuma ziņojumu, kurš izstrādāts, pamatojoties uz pilno ziņojumu, un kurā apkopoti galvenie konstatējumi un noteiktās sistēmas kļūdas.
Neatkarīgais uzraudzītājs vispirms nosūta ziņojumu līgumslēdzējai iestādei (Zemkopības, mežsaimniecības un ieguves rūpniecības ministrijai) un pēc 30 dienām, kuras atvēl, lai līgumslēdzēja iestāde varētu izteikt komentārus par parei zību, ar JMRM starpniecību nosūta ziņojuma kopijas abām Pusēm.
Neatkarīgajam uzraudzītājam ir pienākums sniegt informāciju, ja JMRM pieprasa sīkākus skaidrojumus.
Neatkarīgais uzraudzītājs sagatavo nobeiguma ziņojumus, lai ņemtu vērā abu Pušu sniegtos skaidrojumus par ziņo jumu projektiem un informētu par tiem.
5. Institucionālā kārtība
Gana nolīgst neatkarīgo uzraudzītāju, apspriežoties ar ES un pamatojoties uz dokumentētām un pārredzamām atlases procedūrām.
Neatkarīgā uzraudzītāja ziņojumus un jebkuras vajadzīgās korektīvās darbības apspriež Kopīgais uzraudzības un izvērtēšanas mehānisms (JMRM).
JMRM sagatavo un publicē publiskus kopsavilkuma ziņojumus par neatkarīgā uzraudzītāja konstatējumiem.
Neatkarīgais uzraudzītājs sniedz ziņojumus Ganas valdībai, kuras pienākumi ir šādi:
— izvērtēt ziņojumu projektus un sniegt visus vajadzīgos komentārus, lai nodrošinātu to pareizību un skaidrību, un ar
JMRM starpniecību lūgt ES, lai tā izskata ziņojumu projektus un sniedz visus vajadzīgos komentārus,
— pamatojoties uz uzraudzības ziņojumos konstatētajiem faktiem, lemt par veicamajām darbībām, jo īpaši tām, kas jāveic, lai novērstu LAS sistēmiskās problēmas un grūtības dažādu regulatīvo aģentūru pieprasīto korektīvo darbību īstenošanā,
— informēt neatkarīgo uzraudzītāju un ieinteresētās aprindas par visām korektīvajām darbībām, kas uzsāktas, pama tojoties uz uzraudzības ziņojumiem.
VII PIELIKUMS
KRITĒRIJI GANAS LIKUMĪBAS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMAS DARBĪBAS NOVĒRTĒŠANAI
ES un Ganas FLEGT partnerattiecību nolīgums (FLEGT-PA) paredz izveidot un īstenot likumības nodrošināšanas sistēmu (LAS), lai nodrošinātu to, ka visi koksnes izstrādājumi, kas norādīti Nolīgumā un ko eksportē no Ganas uz ES, ir iegūti likumīgi. LAS jāiekļauj šādi aspekti: likumīgi iegūtas koksnes definīcija, kurā norādīti tiesību akti, kas jāievēro, lai varētu izdot licenci; piegādes ķēdes kontrole, lai izsekotu koksnes plūsmu no meža darbu vietas līdz eksporta vietai; pārbaudes procedūras, lai nodrošinātu un dokumentētu visu likumības definīcijas un piegādes ķēdes kontroles elementu ievērošanu; licencēšanas procedūras un FLEGT licenču izdošana, un neatkarīga uzraudzība, lai nodrošinātu pārliecību, ka sistēma darbojas, kā iecerēts.
Kopienas ieceres attiecībā uz LAS ir izklāstītas vairākās informatīvās piezīmēs, ko sagatavojusi Eiropas Komisijas (EK) sasaukta ekspertu grupa. (1)
Novērtēšanas kritēriji
Pirms licencēšanas sistēma sāks darboties pilnībā, tiks veikts LAS neatkarīgs tehnisks novērtējums, un saistītie darba uzdevumi tiks kopīgi saskaņoti starp Pusēm un Kopīgo uzraudzības un izvērtēšanas mehānismu. Šajos novērtēšanas kritērijos ir izklāstīts, ko ir iecerēts sasniegt ar LAS sistēmu, un tie veido pamatu novērtēšanas darba uzdevumiem. Novērtēšanas mērķi būs šādi:
i) izvērtēt sistēmas aprakstu, īpašu izmanību pievēršot jebkurai pārskatīšanai, kas veikta pēc FLEGT-PA parakstīšanas, un
ii) pārbaudīt sistēmas darbību praksē.
1. iedaļa. Likumības definīcija
Likumīgi iegūtas koksnes definīcijas pamatā jābūt spēkā esošajiem Ganas tiesību aktiem. Izmantotajai definīcijai jābūt nepārprotamai, objektīvi pārbaudāmai un praktiski piemērojamai, un tai jāaptver vismaz tie tiesību akti, kas reglamentē šādas jomas:
Mežizstrādes tiesības – likumīgu tiesību piešķiršana koksnes ieguvei oficiāli izsludinātās platībās;
Meža darbi – tiesisko prasību ievērošana attiecībā uz meža apsaimniekošanu, kā arī attiecīgo ar vidi un nodarbinātību saistīto tiesību aktu ievērošana;
Nodevas un nodokļi – tiesisko prasību ievērošana attiecībā uz nodokļiem, importu, atlīdzību un nodevām, kas ir tieši saistītas ar koksnes ieguvi un mežizstrādes tiesībām;
Citi lietotāji – vajadzības gadījumā tiek ievērotas citu personu īpašumtiesības vai lietošanas tiesības attiecībā uz zemi vai citiem resursiem, ko var ietekmēt koksnes ieguves tiesības;
Tirdzniecība un muita – tiesisko prasību ievērošana attiecībā uz tirdzniecību un muitas procedūrām.
Vai ir skaidrs, kāds tiesību akts ir katra definīcijas elementa pamatā?
Vai ir norādīti kritēriji un rādītāji, ko var izmantot, lai pārbaudītu katra definīcijas elementa ievērošanu?
Vai kritēriji/rādītāji ir skaidri, objektīvi un praktiski piemērojami?
Vai rādītāji un kritēriji skaidri nosaka dažādo dalībnieku pienākumus un atbildību un vai pārbaudē novērtē visu attiecīgo dalībnieku darbību?
(1) xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxxxxxxx/xxxxxxxx/0xxxxxxxxxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxx/xxxxxx/xxxxx_xxxxxxxx_xxxxx_xx.xxx
Vai likumības definīcija ietver iepriekš izklāstītās galvenās spēkā esošo tiesību aktu jomas? Ja ne, kāpēc atsevišķas tiesību aktu jomas nav iekļautas definīcijā?
Vai, iesaistot ieinteresētās personas definīcijas izstrādē, tika ņemtas vērā visas galvenās piemērojamo tiesību aktu jomas?
Vai likumības pārbaudes sistēma ietver galvenās tiesību normas, kas noteiktas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām?
Vai likumības definīcija un likumības matrica ir grozītas kopš FLEGT-PA noslēgšanas? Vai ir izstrādāti rādītāji un kritēriji šo izmaiņu pārbaudei?
2. iedaļa. Piegādes ķēdes kontrole
Piegādes ķēdes kontroles sistēmām jārada ticama pārliecība par to, ka koksnes izstrādājumu pārvietošanu var izsekot visā piegādes ķēdē, sākot no mežizstrādes vietas vai likumīgas importēšanas vietas līdz eksportēšanas vietai. Ne vienmēr būs nepieciešams nodrošināt apaļkoka, apaļo kokmateriālu kravas vai koksnes izstrādājuma fizisku izsekojamību retrospektīvi no eksportēšanas vietas līdz izcelsmes mežam, tomēr vienmēr būs vajadzīga to izsekojamība no meža līdz pirmajai vietai, kurā sajaucas dažādas izcelsmes koksne, (piemēram, koksnes terminālim vai apstrādes uzņēmumam) un otrādi.
2.1. Izmantošanas tiesības. Platības, attiecībā uz kurām piešķirtas meža resursu ieguves tiesības, ir skaidri norobežotas, un šādu tiesību īpašnieki ir skaidri identificēti.
Vai kontroles sistēma nodrošina to, ka piegādes ķēdē iekļūst tikai tāda koksne, kuras izcelsme ir meža apgabals, uz ko attiecas spēkā esošas un atzītas izmantošanas tiesības?
Vai kontroles sistēma nodrošina to, ka uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mežizstrādi, ir piešķirtas atbilstīgas attiecīgo meža platību izmantošanas tiesības?
Vai izmantošanas tiesību piešķiršanas procedūras un informācija par izdotajām izmantošanas tiesībām un to
īpašniekiem ir publiski pieejama?
2.2. Piegādes ķēdes kontroles sistēmas. Ir izveidoti faktiski mehānismi koksnes izsekošanai visā piegādes ķēdē, sākot no mežizstrādes vietas līdz eksporta vietai.
Koksnes identificēšanai izmantotā pieeja var atšķirties, un to var īstenot dažādi, sākot no marķējuma izmantošanas atsevišķām pozīcijām līdz pat paļaušanās uz kravas vai partijas pavaddokumentiem. Izvēloties metodi, jāņem vērā koksnes izstrādājuma veids un vērtība, kā arī risks, ka tā sastāvā varētu būt nelikumīgi iegūta vai nepārbaudīta koksne.
Vai kontroles sistēmā ir noteiktas un aprakstītas visas piegādes ķēdes alternatīvas?
Vai kontroles sistēmā ir noteikti un aprakstīti visi piegādes ķēdes posmi?
Vai ir noteiktas un dokumentētas metodes, ko izmanto, a) lai noteiktu izstrādājuma izcelsmi un b) novērstu sajaukšanos ar nezināmas izcelsmes koksni nākamajos piegādes ķēdes posmos?
— Koksnes ieguve mežā
— Transportēšana
— Pagaidu uzglabāšana
— Ievešana pirmapstrādes uzņēmumos
— apstrādes uzņēmumi
— Pagaidu uzglabāšana
— Transportēšana
— atvešana uz eksportēšanas vietu
Kuras organizācijas ir atbildīgas par koksnes plūsmu kontroli? Vai tām ir piemēroti cilvēkresursi un citi resursi kontroles veikšanai?
2.3. Daudzums. Ir izstrādāti stabili un efektīvi mehānismi koksnes vai koksnes izstrādājumu daudzuma noteikšanai un reģistrēšanai katrā piegādes ķēdes posmā, tostarp uzticamu aprēķinu veikšanai pirms mežizstrādes, kas ļauj pietie kami precīzi noteikt augošo koku tilpumu katrā koksnes ieguves vietā.
Vai kontroles sistēma nodrošina kvantitatīvus datus par izejvielām un iegūto produkciju šādos piegādes ķēdes posmos?
— augoši koki
— apaļie kokmateriāli mežā
— Transportētie un uzglabātie kokmateriāli
— Kokmateriāli, ko ieved pirmapstrādes uzņēmumā
— Kokmateriāli apstrādes uzņēmumos
— Kokmateriāli, ko atved uz eksportēšanas vietu
Kuras organizācijas ir atbildīgas par kvantitatīvo datu ievadi kontroles sistēmā? Kā tiek kontrolēta datu kvalitāte?
2.4. Salīdzināšana. Visus datus reģistrē tā, lai būtu iespējams tos laikus salīdzināt ar datiem, kas iegūti iepriekšējos un nākamajos piegādes ķēdes posmos. Veic uzticamu salīdzināšanu attiecībā uz visu piegādes ķēdi.
Vai visus kvantitatīvos datus reģistrē tā, lai tos būtu iespējams laikus salīdzināt ar datiem, kas iegūti iepriekšējos un nākamajos piegādes ķēdes posmos?
Vai ir izstrādātas metodes, lai novērtētu attiecību starp izmantotajām izejvielām un iegūto apstrādāto produkciju kokzāģētavās un citās ražotnēs?
Vai ir iespējama atsevišķu koksnes izstrādājumu pozīciju vai partiju uzticama salīdzināšana visā piegādes ķēdē?
Kādas informācijas sistēmas un tehnoloģijas izmanto datu glabāšanai un salīdzināšanai, kā arī ziņošanai? Vai ir izveidotas stabilas datu aizsardzības sistēmas?
Kura organizācija ir atbildīga par datu salīdzināšanu? Vai tai ir piemēroti cilvēkresursi un citi resursi datu pārval dības īstenošanai?
Kāda informācija par piegādes ķēdes kontroli ir pieejama publiski? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šādai informācijai?
2.5. Likumīgi pārbaudītas koksnes kombinēšana ar citu apstiprinātu koksni. Ja apaļos kokmateriālus vai koksnes izstrādājumus no pārbaudītiem likumīgiem avotiem ir atļauts kombinēt ar apaļajiem kokmateriāliem vai koksnes izstrādājumiem no citiem avotiem, ir paredzēti pietiekami kontroles pasākumi, lai novērstu iespēju, ka tiek izman tota koksne no nezināmiem avotiem vai bez likumīgām mežizstrādes tiesībām iegūta koksne.
Vai kontroles sistēma ļauj kombinēt pārbaudītu koksni ar citu apstiprinātu koksni (piemēram, ar importētu koksni vai koksni, kas iegūta meža platībā, attiecībā uz kuru piešķirtas likumīgas mežizstrādes tiesības, bet kam vēl nepiemēro pilnu pārbaudes procesu)?
Kādus kontroles pasākumus piemēro šādos gadījumos? Piemēram, vai kontrole nodrošina to, ka pārbaudītais deklarētais produkcijas apjoms nevienā posmā nepārsniedz pārbaudīto izmantoto izejvielu apjomu?
2.6. Importēti koksnes izstrādājumi. Ir ieviesti piemēroti kontroles pasākumi, lai nodrošinātu to, ka koksnes izstrādā jumus importē likumīgi.
Kā tiek pierādīta koksnes un koksnes izstrādājumu importēšanas likumība?
Kādi pierādījumi vajadzīgi, lai apliecinātu, ka importētie izstrādājumi ir izgatavoti no trešā valstī likumīgi nocirstiem kokiem?
Vai LAS ļauj identificēt importēto koksni un koksnes izstrādājumus visā piegādes ķēdē?
Ja izmanto importētu koksni, vai pēc FLEGT licences var identificēt sākotnējās ieguves valsti, kā arī kompozītma teriālu izstrādājumu komponentu izcelsmes valsti?
3. iedaļa. Pārbaude
Pārbaude ietver piemērotus kontroles pasākumus, lai pārliecinātos par koksnes likumību. Pārbaudei jābūt pietiekami detalizētai un efektīvai, lai nodrošinātu to, ka jebkura neatbilstība prasībām – gan mežā, gan piegādes ķēdē – tiek identificēta un tiek laicīgi veikti pasākumi tās novēršanai.
3.1. Organizācija. Pārbaudi veic valdība, trešās personas organizācija vai gan valdība, gan šāda organizācija, kam ir piemēroti resursi, pārvaldības sistēmas un prasmīgs un apmācīts personāls, kā arī stabili un efektīvi mehānismi interešu konfliktu novēršanai.
Vai valdība ir iecēlusi iestādi(-es) pārbaudes uzdevumu veikšanai? Vai pilnvaras un saistītie pienākumi ir skaidri un darīti zināmi atklātībai?
Vai pārbaudes iestādei ir piemēroti resursi, lai pārbaudītu likumības definīcijas piemērošanu un koksnes piegādes
ķēdes kontroles sistēmu darbību?
Vai pārbaudes iestādei ir dokumentēta vadības sistēma, kas:
— nodrošina pārbaudes iestādes personālam vajadzīgo kompetenci/pieredzi?
— piemēro iekšējo kontroli/uzraudzību?
— ietver interešu konfliktu novēršanas mehānismus?
— nodrošina sistēmas pārredzamību?
— definē un piemēro pārbaudes metodiku?
3.2. Pārbaude, izmantojot likumības definīciju. Ir izstrādāta skaidra definīcija, kura nosaka, kas ir jāpārbauda. Pārbaudes metodika ir dokumentēta un nodrošina to, ka process ir sistemātisks, pārredzams, uz pierādījumiem balstīts, tiek īstenots regulāri un attiecas uz visām definīcijā ietvertajām jomām.
Vai pārbaudes metodika attiecas uz visiem likumības definīcijas elementiem un ietver visu noteikto rādītāju ievērošanas pārbaudi?
Vai pārbaude paredz:
— dokumentācijas, darba uzskaites datu un uz vietas veikto darbību pārbaudes (arī nepieteiktas)?
— informācijas ievākšanu no ārējām ieinteresētajām personām?
— pārbaudes uzskaites kārtošanu, kas ļauj iekšējiem revidentiem un neatkarīgajam uzraudzītājam veikt pārbaudes? Vai iestāžu uzdevumi un atbildība ir skaidri definēti un tiek piemēroti?
Vai sabiedrībai ir pieejami pārbaudes rezultāti attiecībā pret likumības definīciju? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šādai informācijai?
3.3. Piegādes ķēdes kontroles sistēmu pārbaude. Ir skaidri noteikta darbības joma, kas ir jāpārbauda un kas aptver visu piegādes ķēdi, sākot no mežizstrādes līdz eksportam. Pārbaudes metodika ir dokumentēta un nodrošina to, ka process ir sistemātisks, uz pierādījumiem balstīts, tiek veikts regulāri un attiecas uz visiem darbības jomas elemen tiem, kā arī ietver datu regulāru un laicīgu salīdzināšanu visos ķēdes posmos.
Vai pārbaudes metodika pilnībā aptver piegādes ķēdes kontroles pasākumu pārbaudes? Vai tas ir skaidri noteikts pārbaudes metodikā?
Kādi ir pierādījumi, lai apliecinātu piegādes ķēdes kontroles pasākumu pārbaudes piemērošanu? Vai iestāžu uzdevumi un atbildība ir skaidri definēti un tiek piemēroti?
Vai sabiedrībai ir pieejami pārbaudes rezultāti saistībā ar piegādes ķēdes kontroli? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šādai informācijai?
3.4. Neatbilstība. Vai ir izveidots efektīvs un funkcionējošs mehānisms piemērotu korektīvu darbību pieprasīšanai un
īstenošanai, ja tiek konstatēta neatbilstība?
Vai pārbaudes sistēmā ir definēta iepriekšminētā prasība?
Vai ir izstrādāti mehānismi neatbilstību novēršanai un vai tie tiek piemēroti praksē?
Vai ir pieejama identificēto neatbilstību un veikto korektīvo darbību atbilstīga uzskaite? Vai ir novērtēta korektīvo darbību efektivitāte?
Kāda informācija par konstatētajām neatbilstībām ir pieejama sabiedrībai?
4. iedaļa. Licencēšana
Gana ir iecēlusi licences izdevēju iestādi, kas uzņemas pilnu atbildību par FLEGT licenču izdošanu. FLEGT licences izdod atsevišķām kravām vai apstiprinātiem tirgus dalībniekiem.
4.1. Organizācija
Kura iestāde ir atbildīga par FLEGT licenču izdošanu?
Vai licences izdevējas iestādes un tās personāla uzdevumi attiecībā uz FLEGT licenču izdošanu ir skaidri definēti un publiski pieejami?
Vai ir noteiktas prasības, kādai jābūt licences izdevējas iestādes personāla kompetencei, un paredzēti iekšējās kontroles pasākumi?
Vai licences izdevējai iestādei ir piemēroti resursi tās uzdevumu veikšanai?
4.2. Licenču izdošana
Vai licences izdevējai iestādei ir dokumentētas procedūras licenču izdošanai? Vai tās ir publiski pieejamas, ieskaitot visas maksājamās nodevas?
Kādi ir pierādījumi, kas apliecina, ka procedūras tiek pienācīgi izmantotas praksē?
Vai ir pieejama atbilstīga uzskaite par izdoto un noraidīto licenču skaitu? Vai šāda uzskaite skaidri atspoguļo pierādījumus, pamatojoties uz kuriem izdotas licences?
4.3. Kravām izdotas licences
Vai licencēšanas pamatā ir atsevišķas kravas (sūtījumi)?
Vai eksportējamās kravas likumība tiek pierādīta, izmantojot valdības noteiktās pārbaudes un izsekošanas sistēmas?
Vai prasības licenču izdošanai ir formulētas skaidri un pieejamas eksportētājam?
Kāda informācija par izdotajām licencēm ir pieejama sabiedrībai?
5. iedaļa. Principi un neatkarīgās uzraudzības procedūras
Neatkarīgā uzraudzība (Independent Monitoring, IM) ir funkcija, kas nav atkarīga no Ganas meža nozares regulatīvajām iestādēm. Tās mērķis ir radīt uzticamību FLEGT licencēšanas sistēmai, pārbaudot, vai visi Ganas LaS sistēmas aspekti darbojas, kā iecerēts.
5.1. I n s t i t u c i o n ā l ā k ā r t ī b a
5.1.1. Iestādes norīkošana. Gana ir oficiāli piešķīrusi pilnvaras neatkarīgās uzraudzības funkcijas veikšanai, un šī funkcija tiek veikta efektīvi un pārredzami.
5.1.2. Neatkarība no citiem LAS elementiem. Organizācijas un personas, kas iesaistītas meža resursu apsaimniekošanā vai reglamentēšanā, ir skaidri nošķirtas no neatkarīgajā uzraudzībā iesaistītajām organizācijām un personām.
Vai valdība ir dokumentējusi prasības uzraudzītāja neatkarīgai darbībai? Vai ir noteikta prasība, ka organizācijas vai personas, kam ir komerciālas intereses vai institucionāla nozīme Ganas meža nozarē, nedrīkst darboties kā neatkarīgi uzraudzītāji?
5.1.3. Neatkarīga uzraudzītāja iecelšana. Neatkarīgais uzraudzītājs ir izraudzīts pārredzamā procedūrā, un ir skaidri definēti noteikumi par tā darbību, kas ir publiski pieejami.
Vai valdība ir nodrošinājusi to, ka neatkarīgā uzraudzītāja darba uzdevumi ir publiski pieejami?
Vai valdība ir dokumentējusi procedūras neatkarīgā uzraudzītāja iecelšanai, un vai tās ir publiski pieejamas?
5.1.4. Sūdzību izskatīšanas mehānisma izveide. Vai ir izveidots mehānisms to sūdzību un strīdu izskatīšanai, kuras izriet no neatkarīgās uzraudzības? Šim mehānismam jābūt piemērotam, lai varētu izskatīt visas sūdzības par licencēšanas sistēmas darbību.
Vai ir izstrādāts dokumentēts sūdzību izskatīšanas mehānisms, kas ir pieejams visām ieinteresētajām personām?
Vai ir skaidrs, kā sūdzības tiks saņemtas, dokumentētas, nodotas augstākām instancēm (vajadzības gadījumā) un izskatītas?
5.2. N e a t k a r ī g s u z r a u d z ī t ā j s
5.2.1. Organizatoriskās un tehniskās prasības. Neatkarīgais uzraudzītājs nav atkarīgs no citiem likumības nodrošināšanas sistēmas elementiem un darbojas saskaņā ar dokumentētu vadības struktūru, politikas nostādnēm un procedūrām, kas atbilst starptautiski atzītai labai praksei.
Vai neatkarīgais uzraudzītājs darbojas saskaņā ar dokumentētu vadības sistēmu, kas atbilst ISO norādījumiem Nr. 62, Nr. 65 vai līdzīgu standartu prasībām?
5.2.2. Uzraudzības metodika. Neatkarīgas uzraudzības metodikas pamatā ir pierādījumi, un to īsteno ar noteiktajiem minimālajiem intervāliem.
Vai neatkarīgās uzraudzības metodikā ir noteikts, ka visi secinājumi jāpamato ar objektīviem pierādījumiem par
LAS darbību?
Vai neatkarīgās uzraudzības metodikā ir noteikti maksimālie intervāli, kādos pārbauda katru LAS elementu?
5.2.3. Uzraudzības tvērums. Neatkarīgais uzraudzītājs darbojas saskaņā ar darba uzdevumiem, kuros ir skaidri noteiktas uzraudzības jomas un kuri attiecas uz visām prasībām FLEGT licenču izdošanai.
Vai neatkarīgās uzraudzības metodika aptver visus LAS elementus un nosaka galvenās efektivitātes pārbaudes?
5.2.4. Prasības par ziņojumu sniegšanu. Neatkarīgais uzraudzītājs regulāri ziņo Kopīgajam uzraudzības un izvērtēšanas mehānismam par likumības nodrošināšanas sistēmas integritāti un neatbilstībām, kā arī par šādu neatbilstību novēršanai veikto korektīvo darbību novērtējumu.
Vai neatkarīgā uzraudzītāja darba uzdevumos ir norādītas prasības par ziņojumu sniegšanu un ziņošanas intervāli?
VIII PIELIKUMS
NOLĪGUMA ĪSTENOŠANAS GRAFIKS
1.gads (1) | 2.gads | 3.gads | |||||||||||
Nr. | Galvenie notikumi | 1.cet. | 2.cet. | 3.cet. | 4.cet. | 5.cet. | 6.cet. | 7.cet. | 0.xx. | 0.xxx. | 00.xxx. | 00.xxx. | 00.xxx. |
1. | Resursu palielināšana | ||||||||||||
2. | Kampaņa, lai veicinātu izpratni par BPN | ||||||||||||
3. | WTS nodrošinātāja izraudzīšana | ||||||||||||
4. | Sekundāro tiesību aktu ieviešana | ||||||||||||
5. | TVD izveide | ||||||||||||
6. | LAS izmēģinājuma posma uzsākšana | ||||||||||||
7. | LAS izmēģinājuma posma izvērtēšana | ||||||||||||
8. | LAS īstenošana valsts līmenī | ||||||||||||
9. | FLEGT izstrādājumu popularizēšanas uzsākšana | ||||||||||||
10. | FLEGT licencēto izstrādājumu eksports | ||||||||||||
11. | ES gatavība importēt FLEGT izstrādājumus | ||||||||||||
12. | Neatkarīgā uzraudzītāja iecelšana | ||||||||||||
13. | Iepirkuma politikas ieviešana | ||||||||||||
14. | Pārbaudītu likumīgi iegūtu izstrādā jumu popularizēšana iekšzemes tirgū | ||||||||||||
15. | Meža tiesību aktu pārskatīšana un konsolidēšana | 48.mē nesis | |||||||||||
(1) 1. gads sākas Nolīguma parakstīšanas dienā.
IX PIELIKUMS
ATBALSTA PASĀKUMI BPN ĪSTENOŠANAI
Nozares pārstrukturēšanai un plantāciju palielināšanai būs svarīga nozīme Ganas izvirzītā mērķa – ilgtspējīgas meža nozares – sasniegšanā. Nozares pārstrukturēšanai būs vajadzīga arodapvienību un kokrūpniecības apmācību centra resursu palielināšana, kokapstrādes nozares rekapitalizācija un reorganizēšana, lai atbalstītu tālāku apstrādi. Plantāciju attīstīšanai, kas papildus vietējās koksnes piedāvājuma palielināšanai radīs iespējas īstenot ar Tīras attīstības mehānismu (CDM) saistītas darbības, būs vajadzīgas zemes reformas, ieguvumu sadales kārtība un ievērojama apjoma ieguldījumi.
Lai varētu īstenot BPN, kas radīs šiem ieguldījumiem labvēlīgu vidi, būs vajadzīgi atbalsta pasākumi likumības nodroši nāšanas sistēmas attīstīšanai, tiesību aktu reformas, tirdzniecības veicināšana un saistīto resursu palielināšana, kā arī uz iekšzemes tirgu vērsti pasākumi. Turpinājumā ir apkopoti BPN īstenošanai vajadzīgie atbalsta pasākumi.
1. LAS attīstīšana
1.1. Resursu palielināšana
1.1.1. Meža dienesta nodaļa
1.1.2. Kokrūpniecības attīstības nodaļa
1.1.3. Meža resursu apsaimniekošanas centrs
1.1.4. IKT infrastruktūra, lai atbalstītu kokrūpniecības nozares saikni ar WTS
1.2. Neatkarīga uzraudzība
1.3. TVD/TVCizveide
1.4. MLFM (JMRM)
2. Citas resursu palielināšanas prasības
2.1. Citas ar BPN saistītas aģentūras (CEPS, galvenā prokuratūra, MoFEP)
2.2. Pilsoniskā sabiedrība
2.3. arodapvienības
3. Tiesību aktu reformas
3.1. Sekundāro tiesību aktu ieviešana
3.2. Meža tiesību aktu pārskatīšana un konsolidācija
4. Tirdzniecības veicināšana
4.1. FLEGT licenču popularizēšana
4.2. Pārbaudītu likumīgu izstrādājumu popularizēšana
4.3. Iepirkuma politikas veicināšana Ganā
5. Iekšzemes tirgus
5.1. Iekšzemes tirgus regulējuma veicināšana
5.2. alternatīvu iztikas līdzekļu veicināšana
5.3. Gumijkoka un bambusa apstrādes veicināšana
5.4. Mazāk izmantoto sugu apstrādes un izmantošanas veicināšana