Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna
Saskaņots Finanšu un kapitāla tirgus komisijā Saskaņošanas datums: 22.04.2014.
Vienošanās pielikuma Nr. 6 grozījumi apstiprināti ar
IP AS "SEB Wealth Management" Valdes 24.03.2014 lēmumu Nr. V-06/2014
Pielikums Nr.1f pie Līguma par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu
Nr. LP-2/2002.
Līgums noslēgts 30.09.2002.
Līguma darbības termiņš 31.12.2022.
Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna
“Safari”
prospekts
Jaunā redakcija
Līdzekļu pārvaldītājs – Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “SEB Wealth Management”
Līdzekļu turētājbanka – Akciju sabiedrība “SEB banka”
Lēmums par Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna IP AS „SEB Wealth Management” (turpmāk – “Sabiedrība” un “Līdzekļu pārvaldītājs”) ieguldījumu plāns “Safari”” (turpmāk – “Plāns”) dibināšanu pieņemts AS “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi”” (turpmāk – “Sabiedrība” un “Līdzekļu pārvaldītājs”) akcionāru pilnsapulcē 2003. gada 17. martā, protokols Nr.03-02. Prospekts ir apstiprināts AS “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi”” valdes sēdē 2003. gada 25. martā.
Prospektu, Plāna gada un ceturkšņa pārskatus, kā arī citu informāciju par Plānu un Sabiedrību var saņemt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālēs, “SEB Wealth Management” birojā (adrese: Xxxxxxxxx xxxx 0-00, Xxxx, XX-0000, Xxxxxxx, xxxxxxxx: 67215460, internetā: xxx.xxx.xx), kā arī AS “SEB banka” (adrese: “SEB finanšu centrs”, Xxxxxxxx xxxx 0, Valdlauči, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-1076, Latvija, tālrunis: 8777) darba dienās no pulksten 9:00 līdz 17:00.Pirms lēmuma pieņemšanas par šī ieguldījumu plāna izvēli, iepazīstieties ar šajā Prospektā sniegto informāciju. Lūdzu, rūpīgi izlasiet šo Prospektu un saglabājiet to kā galveno informācijas avotu par Plānu.
Prospekts var tikt izplatīts arī citās valodās, bet tekstam latviešu valodā ir noteicošais juridiskais spēks.
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2003. gada 11. novembrī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2003. gada 9. decembrī;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2006. gada 09. martā un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2006. gada 5. aprīlī;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2006. gada 27. jūnijā un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2006. gada 07. augustā;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2007. gada 24. septembrī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2007. gada 6. decembrī;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2008. gada 14. aprīlī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2008. gada 08. maijā;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2008. gada 09. maijā un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2008. gada 02. jūnijā;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2008. gada 30. jūnijā un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2008. gada 30. jūlijā;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2008. gada 17. oktobrī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2008. gada 28. novembrī;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2009. gada 11. maijā un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2009. gada 01. jūnijā;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2009. gada 15. septembrī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2009. gada 20. oktobrī;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2009. gada 03. novembrī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2009. gada 20. novembrī;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2010. gada 03. augustā un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2010. gada 23. augustā;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2010. gada 13. septembrī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2010. gada 06. oktobrī;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2010. gada 06. decembrī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2010. gada 30. decembrī;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2011. gada 02. februārī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2011. gada 10. februārī;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2011. gada 28. jūnijā un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2011. gada 21. jūlijā;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2011. gada 07. septembrī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2011. gada 27. septembrī;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2011. gada 29. septembrī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2011. gada 10. oktobrī;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē 2012. gada 16. maijā un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2012. gada 31. maijā;
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti IP AS ”SEB Wealth Management” valdes sēdē 2012. gada 10. jūlijā un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2012. gada 19. jūlijā
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti IP AS ”SEB Wealth Management” valdes sēdē 2013. gada 15. februārī un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2013. gada 8. martā.
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti IP AS ”SEB Wealth Management” valdes sēdē 2013. gada 29. augustā un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2013. gada 6. septembrī.
Plāna prospekta grozījumi apstiprināti IP AS ”SEB Wealth Management” valdes sēdē 2014. gada 24. martā un reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2014. gada 22. aprīlī.
SATURS
1. Prospektā izmantotie saīsinājumi un lietotie termini 4
2. Darījumu ar plāna līdzekļiem un plāna pārvaldīšanas izmaksu un atlīdzību kopsavilkums 6
3. Plāna ieguldījumu politika un ieguldījumu ierobežojumi 6
3.3. Ieguldījumu objekti un veidi 7
3.4. Ieguldījumu ierobežojumi 7
5. Plāna dalībnieka tiesības 12
5.1. Tiesības nodot fondētās pensijas kapitālu citam līdzekļu pārvaldītājam 12
5.2. Tiesības saņemt informāciju 12
5.3. Dalībnieka tiesības saņemt uzkrāto fondētās pensijas kapitālu 12
6.3. Plāna zvērinātais revidents 19
7. Plāna līdzekļu un plāna daļas vērtības noteikšanas metodes un kārtība 19
7.1. Plāna līdzekļu novērtēšanas vispārīgie principi 19
7.2. Noguldījumi kredītiestādēs 20
7.3. Ieguldījumi vērtspapīros 20
7.4. Ieguldījumi atvasinātajos finanšu instrumentos 21
7.5. Ieguldījumi riska kapitāla tirgū 21
7.6. Aktīvu pārdošana ar atpirkšanu 21
7.7. Darījumi ārvalstu valūtā 22
8. Informācija par nodokļiem un nodevām 22
9. Sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu (amatpersonu) apstiprinājums par prospektā
iekļautās informācijas patiesumu 22
1. Prospektā izmantotie saīsinājumi un lietotie termini
Aģentūra – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Attīstīta valsts – valsts, kuras ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma ir investīciju kategorijā.
Atvērtais ieguldījumu fonds – fonds, kura mērķis ir publiski iegūta kapitāla kolektīva ieguldīšana pārvedamos vērtspapīros un citos likvīdos finanšu instrumentos, ievērojot riska samazināšanas principu un ieguldījumu ierobežojumus, un kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums, ja fonda ieguldītāji to prasa, ne vēlāk kā mēneša laikā veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu.
Baltijas valsts - Latvijas Republika, Lietuvas Republika vai Igaunijas Republika.
Centrāleiropas un Austrumeiropas valsts – Austrijas Republika, Čehijas Republika, Ungārijas Republika, Polijas Republika, Slovākijas Republika, Turcijas Republika, Slovēnijas Republika.
ESAOD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, kuras ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma ir investīciju kategorijā.
EEZ valsts - Eiropas ekonomiskās zonas valstis.
ES – Eiropas Savienība.
ETF (exchange traded fund) – ETF jeb biržā tirgots fonds ir ieguldījumu veids, kas apvieno kapitāla vērtspapīru, atvērto ieguldījumu fondu un slēgto ieguldījumu fondu īpašības. Biržā tirgota fonda daļas tiek tirgotas regulētā tirgū, kur autorizētas institūcijas tam nodrošina likviditāti. Biržā tirgotam fondam, tāpat kā atvērtajiem ieguldījumu fondiem, pieder aktīvi, kuru īpašnieki ir fonda daļu turētāji.
Ieguldījuma objekts – vērtspapīri un citi finanšu instrumenti, kurus, saskaņā ar Likumu, Noteikumiem un Prospektu Sabiedrība ir tiesīga iegādāties par Plāna līdzekļiem.
Komisija – Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Likums – Latvijas Republikas Valsts fondēto pensiju likums un citi valsts fondēto pensiju shēmas un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbību regulējošie normatīvie akti.
Līgums – starp Aģentūru un Sabiedrību savstarpēji noslēgtais līgums par Shēmas līdzekļu pārvaldīšanu.
LR – Latvijas Republika.
Noteikumi – normatīvie akti, kas nosaka Shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumus.
Patiesā vērtība – naudas summa, pret kuru aktīvu objekts var tikt apmainīts vai ar kuru var norēķināties par saistību, veicot darījumu starp zinošām un neatkarīgām pusēm uz abpusējas vēlēšanās pamata.
Plāna dalībnieks – persona, kura ir Shēmas dalībnieks un kura ir izvēlējusies šo Plānu.
Plāna daļa – Plāna līdzekļu uzskaites vienība, kas tiek izmantota Plāna līdzekļu uzskaitei un darījumos ar šiem līdzekļiem. Plāna daļa nav vērtspapīrs.
Plāna līdzekļi – Shēmas līdzekļu daļa, kas tiek pārvaldīta saskaņā ar Plānu šķirti no Sabiedrības citiem aktīviem, pārējo ieguldījumu plānu līdzekļiem un citiem Sabiedrības pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem.
Plāns – sistematizētu noteikumu kopums, kas izklāstīts ieguldījumu plāna prospektā un saskaņā ar kuru notiek Shēmas līdzekļu ieguldīšana, šajā Prospektā ieguldījumu plāns “Safari”..
Prospekts – šī Plāna prospekts.
Riska kapitāla tirgus – tirgus, kas piedāvā kapitālu Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrēto komercsabiedrību finansēšanai to attīstības stadijā.
Sabiedrība, Līdzekļu pārvaldītājs – ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība, kuras vienīgie darbības veidi ir Shēmas līdzekļu pārvaldīšana, ieguldījumu fondu pārvaldīšana un šo fondu ieguldījumu apliecību emisija un ar to tieši saistītās darbības, individuālo ieguldījumu portfeļu un privāto pensiju fondu līdzekļu pārvaldīšana, šajā Prospektā –“SEB Wealth Management” Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība,
Sabiedrības amatpersonas - sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu un plānu pārvaldnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz Plāna līdzekļiem vai rīkoties ar tiem Sabiedrības vārdā.
Sabiedrības ieinteresētās personas – Sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu Sabiedrības balsstiesīgo akciju, kā arī visu šeit nosaukto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
Shēma – Valsts fondēto pensiju shēma.
Turētājbanka – banka, kura glabā Plāna līdzekļus, veic to uzskaiti, darījumus ar Plāna līdzekļiem un citus Turētājbankas līgumā, LR normatīvajos aktos un Prospektā noteiktos pienākumus, šajā Prospektā
– AS “SEB banka”.
2. Darījumu ar plāna līdzekļiem un plāna pārvaldīšanas izmaksu un atlīdzību kopsavilkums
Maksimālie ikgadējie maksājumi par plāna pārvaldi (gada procentos no plāna aktīvu vidējās vērtības) = 1.83%*
Atlīdzības veids | Maksimālais atlīdzības apjoms (gada procentos no Plāna aktīvu vidējās vērtības gadā) |
Maksimālais atlīdzības apmērs par plāna pārvaldi | 1.83 % |
Tai skaitā Atlīdzība Sabiedrībai | 1.65% |
Tai skaitā Atlīdzība Turētājbankai | 0.18% |
Darījumu izmaksas, kas ietver valsts un pašvaldību nodevas, komisijas maksas notāriem, finanšu kontrolieriem, bankām, brokeriem, dīleriem, vērtspapīru biržām un depozitārijam un citas līdzīgas izmaksas, tiek attiecinātas uz katru konkrētu darījumu.
Šīs informācijas mērķis ir sniegt esošajiem un potenciālajiem Shēmas dalībniekiem vispārēju ieskatu par kopējām izmaksām, kas viņam jāsedz, piedaloties šajā Plānā. Sīkāka informācija par šo izmaksu noteikšanas un maksāšanas kārtību ir norādīta Prospekta 6.sadaļā “Plāna pārvalde”, kā arī 7.sadaļā “Plāna līdzekļu un plāna daļas vērtības noteikšanas metodes un kārtība.
3. Plāna ieguldījumu politika un ieguldījumu ierobežojumi
3.1. Darbības mērķis
3.2. Ieguldījumu politika
Šim Plānam ir izvēlēta aktīva un dinamiska ieguldīšanas stratēģija, kas dod Plānam lielāku peļņas potenciālu ilgākā laika posmā.
Plānā saņemtās Shēmas iemaksas tiks izvietotas fiksētā ienākuma instrumentos (obligācijās), noguldījumos kredītiestādēs, ieguldījumu apliecībās, kapitāla vērtspapīros. Plāna līdzekļi var tikt ieguldīti arī riska kapitāla tirgū. Šāda ieguldījumu politika ilgtermiņā nodrošina ienesīguma līmeni, kas ir augstāks par konservatīvo ieguldījumu politiku, un ir vairāk piemērota jaunākiem cilvēkiem, kuru galvenais mērķis ir lielāks pensiju līdzekļu pieaugums un kuri ir gatavi uzņemties lielākus ieguldījumu riskus.
Ieguldījumi tādu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, kas veic ieguldījumus tikai parāda vērtspapīros, banku noguldījumos un atvasinātos līgumos, tiks pielīdzināti ieguldījumiem parāda vērtspapīros. Savukārt ieguldījumi tādu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, kas veic ieguldījumus kapitāla vērtspapīros, tiks pielīdzināti ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros.
Līdz 50% no Plāna aktīviem var tikt ieguldīti kapitāla vērtspapīros, riska kapitāla tirgus ieguldījumos, kā arī ieguldījumus fondos, kas veic ieguldījumus kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos. Pārējie Plāna līdzekļi tiks izvietoti valsts, pašvaldību un komercsabiedrību parāda vērtspapīros un banku termiņnoguldījumos, kā arī ieguldījumu fondu, kas veic ieguldījumus tādos instrumentos, ieguldījumu apliecībās, tādejādi aizsargājot Plānu no straujām īstermiņa vērtības svārstībām.
Plāna līdzekļi tiks ieguldīti gan ilgtermiņa, gan īstermiņa parāda vērtspapīros un noguldījumos kredītiestādes.
Ieguldījumu politika neparedz ieguldījumu koncentrāciju kādā konkrētajā tautsaimniecības nozarē.
Līdzekļu pārvaldītājs var izmantot atvasinātos finanšu instrumentus, lai nodrošinātos pret noteiktu Plāna aktīvu vērtības svārstību risku.
3.3. Ieguldījumu objekti un veidi
Plāna līdzekļi tiks ieguldīti šādos finanšu instrumentos:
1) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, ieskaitot biržā tirgotu fondu daļās (ETF);
2) valsts, pašvaldību vai starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros;
3) komercsabiedrību parāda vērtspapīros;
4) komercsabiedrību akcijās un citos kapitāla vērtspapīros (tālāk tekstā – kapitāla vērtspapīri);
5) noguldījumos kredītiestādēs;
6) atvasinātos finanšu instrumentos;
7) riska kapitāla tirgū.
Izvēloties Plāna ieguldījumu portfeļa struktūru, Līdzekļu pārvaldītājs arī ņems vērā situāciju Latvijas un ārvalstu finanšu tirgos un dažādu aktīvu veidu salīdzinošās vērtības un šo vērtību izmaiņu prognozes.
3.4. Ieguldījumu ierobežojumi
Xxxxxxxxx Xxxxx līdzekļus Līdzekļu pārvaldītājs ievēro šādus vispārējus ieguldījumu ierobežojumus:
Instruments | Īpatsvars kopējos Plāna līdzekļu aktīvos |
Termiņnoguldījumi | 0 - 50% |
Valsts, pašvaldību un starptautisko finanšu institūciju emitētie vai garantētie parāda vērtspapīri, kā arī tādu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, kas investē līdzekļus tikai minētajos vērtspapīros | 0 - 80% |
Komercsabiedrību emitētie parāda vērtspapīri, kā arī tādu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības vai tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kas investē līdzekļus minētajos vērtspapīros | 0 – 80% |
Kapitāla vērtspapīri un tādu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības vai tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kas investē līdzekļus kapitāla vērtspapīros, ieskaitot riska kapitāla tirgus ieguldījumus | 0 – 50% |
3.4.1. Ieguldījumi valsts, pašvaldību un starptautisko finanšu institūciju vērtspapīros
Plāna līdzekļus drīkst ieguldīt valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja šos vērtspapīrus vai naudas tirgus instrumentus ir emitējusi vai garantējusi:
1) Latvija vai cita dalībvalsts;
2) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, kuras ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma ir investīciju kategorijā (turpmāk — ESAOD investīciju kategorijas valsts);
3) Starptautiska finanšu institūcija, kuras locekle ir viena vai vairākas dalībvalstis.
Ieguldījumu kopsumma vienas valsts vai starptautiskas finanšu institūcijas emitētajos vai garantētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 35% no Plāna aktīviem. Minēto ierobežojumu drīkst pārsniegt sešus mēnešus pēc pirmās veiktās iemaksas Plānā, ja Plāna aktīvu vērtība ir mazāka par 142 287.18 eiro. Minēto ierobežojumu drīkst arī pārsniegt, veicot ieguldījumus Latvijas valsts emitētajos parāda vērtspapīros, kā arī, ja Plāna aktīvos ir vērtspapīri no sešām vai vairākām viena emitenta emisijām un katras emisijas vērtspapīru vērtība atsevišķi nepārsniedz 20% no Plāna aktīviem.
Plāna līdzekļus ir atļauts ieguldīt valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuri neatbilst šā panta pirmās rindkopas 1.-3.apakšpunktu kritērijiem, bet ir iekļauti Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū. Ieguldījumu kopsumma šādos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 % no Plāna aktīviem.
Plāna līdzekļus drīkst ieguldīt pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja:
1) Vērtspapīrus vai naudas tirgus instrumentus ir emitējusi vai garantējusi Latvijas, citas dalībvalsts vai XXXXX xxxxxxxxxx;
2) vērtspapīri atbilst šā Prospekta prasībām par iekļaušanu fondu biržu oficiālajos sarakstos, kas ir izvirzītas komercsabiedrību finanšu instrumentiem un kas ir aprakstītas šī sadaļas 3.4.2.punktā.
Ieguldījumu kopsumma vienas pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 5% no Plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz ieguldījumiem Latvijas pašvaldību emitētajos parāda vērtspapīros.
3.4.2. Ieguldījumi komercsabiedrību vērtspapīros
Plāna līdzekļus drīkst ieguldīt komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja šie vērtspapīri:
1) ir iekļauti Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū;
2) ir iekļauti ESAOD reģistrētas fondu biržas (regulētā tirgū) oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā, kura ir arī Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle;
3) nav iekļauti 1. un 2. apakšpunktā minētajā regulētajā tirgū, bet vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri tajā tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās šo vērtspapīru saņemšanai. Ieguldījumu kopsumma šādos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 20% no Plāna aktīviem. Ja minētie vērtspapīri gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās to saņemšanai, netiek iekļauti 1. un 2. apakšpunktā minētajā regulētajā tirgū, fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pienākums ir atpirkt šos vērtspapīrus par cenu, kas atbilst to iegādes vērtībai.
Ieguldījumi kapitāla vērtspapīros un ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos, kopā nedrīkst pārsniegt 50% no Plāna aktīviem.
Ieguldījumi viena emitenta kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5% no Plāna aktīviem un vienlaicīgi 5% no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.
Ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10% no Plāna aktīviem un vienlaicīgi 10% no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem.
3.4.3. Noguldījumi kredītiestādēs
Plāna līdzekļus drīkst noguldīt kredītiestādē, kas ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai un kurai ir atļauts sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā vai citā dalībvalstī.
Noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 10% no Plāna aktīviem. Noguldījumu kopējais apjoms kredītiestādēs nedrīkst pārsniegt 50% no Plāna aktīviem. Šie ierobežojumi neattiecas uz prasībām uz pieprasījumu pret Turētājbanku.
3.4.4. Ieguldījumi ieguldījumu fondos un tiem pielīdzināmos vērtspapīros
Plāna līdzekļus drīkst ieguldīt ieguldījumu fondos un tiem pielīdzināmos vērtspapīros, ja ieguldījumu fonds ir reģistrēts Latvijā vai citā dalībvalstī.
Ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā, kā arī ieguldījumi vienā biržā tirgotā fondā (ETF), nepārsniegs 5% no Plāna aktīviem un 10% no šī ieguldījumu fonda neto aktīviem.
Ieguldījumi ar Sabiedrību vienā grupā esošu komercsabiedrību pārvaldītajos ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 15 % no Plāna aktīviem.
Ieguldījumu kopsumma Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētos ieguldījumu fondos, kas nav atvērtie ieguldījumu fondi vai tiem pielīdzināmi kopējo ieguldījumu uzņēmumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, nedrīkst pārsniegt 10 % no Plāna aktīviem.
3.4.5. Ieguldījumi atvasinātajos finanšu instrumentos
Plāna līdzekļus drīkst ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos, ievērojot šādus nosacījumus:
1) šie atvasinātie finanšu instrumenti ir iekļauti Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū vai arī iekļauti ESAOD reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā, un minētā fondu birža ir Starptautiskās fondu biržas federācijas pilntiesīga locekle;
2) atvasinātajā finanšu instrumentā ietvertās saistības ir uzņēmusies kredītiestāde, kas ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai un kurai ir atļauts sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā vai citā dalībvalstī.
Ieguldījumus atvasinātajos finanšu instrumentos drīkst veikt tikai tāpēc, lai nodrošinātos pret noteiktu Plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam.
3.4.6. Ieguldījumi riska kapitāla tirgū
Plāna līdzekļus drīkst ieguldīt riska kapitāla tirgū – tirgū, kas piedāvā kapitālu Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrēto komercsabiedrību finansēšanai to attīstības stadijā.
Ieguldījumu kopsumma riska kapitāla tirgū nedrīkst pārsniegt 5% no Plāna aktīviem. Ieguldījumi tādas kapitālsabiedrības kapitālā, kura ir attīstības stadijā, nedrīkst pārsniegt 5% no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, bet ieguldījumu (kapitāla) daļas apjoms komercsabiedrībā, kura dibināta ar mērķi finansēt attīstības stadijā esošas komercsabiedrības, nedrīkst pārsniegt 30% no ieguldījumu (kapitāla) kopsummas vai attiecīgās komercsabiedrības kapitāla.
3.4.7. Noteikumi ieguldījumiem ārvalstu valūtās nominētos vērtspapīros
Līdzekļu pārvaldītājs var ieguldīt līdz 30% no Plāna aktīviem ar fondētā pensijas kapitāla izmaksas valūtu nesaskaņotās valūtās. Plāna līdzekļu ieguldījumi vienā ar saistībām nesaskaņotā valūtā nedrīkst pārsniegt 10% no Plāna aktīviem.
Ieguldījumi eirās netiek uzskatīti par ieguldījumiem ar fondētā pensijas kapitāla izmaksas valūtu nesaskaņotās valūtās.
3.4.8. Uz Plāna rēķina izdarāmo aizņēmumu principi un kārtība
Līdzekļu pārvaldītājs var ņemt aizņēmumus uz Plāna līdzekļu rēķina ar nolūku nodrošināt Plāna dalībnieku interešu aizsardzību. Piemēram, ja Aģentūra iesniedz rīkojumu par ievērojama daudzuma Plāna daļu dzēšanu, kā rezultātā varētu būt jāveic ieguldījumu pirmstermiņa pārdošana un varētu samazināties Plāna darbības efektivitāte.
Lēmumu par aizņēmumu uz Plāna līdzekļu rēķina veikšanu pieņem Plāna pārvaldnieks saskaņā ar Prospektu un Līdzekļu pārvaldītāja valdes lēmumiem.
Aizņēmumi var tikt ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem, un to kopsumma nedrīkst pārsniegt 50% no Plāna aktīvu vērtības.
3.4.9. Citi Shēmas līdzekļu ieguldījumu ierobežojumi un nosacījumi
Ar Sabiedrības koncernā esošo komercsabiedrību emitētajos vērtspapīros ieguldījumus drīkst veikt tikai ar fondu biržas starpniecību un ieguldījumi šādos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5% no Plāna aktīviem.
Ieguldījumi ar Līdzekļu pārvaldītāju koncernā esošu komercsabiedrību pārvaldītajos ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 15% no Plāna aktīviem.
Ieguldījumu kopsumma vienas komercsabiedrības vai viena koncerna komercsabiedrību emitētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10% no Plāna aktīviem.
Noguldījumi vienā kredītiestādē un ieguldījumi šīs pašas kredītiestādes parāda un kapitāla vērtspapīros un atvasinātajos līgumos kopsummā nedrīkst pārsniegt 15% no Plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz prasībām uz pieprasījumu pret Turētājbanku.
Plāna pārvaldnieks daļu no Plāna līdzekļiem var turēt Plāna norēķinu kontā Turētājbankā, lai nodrošinātu Plāna līdzekļu likviditāti.
Ārkārtēju tirgus vai ekonomisko situāciju gadījumos Plāna pārvaldnieks var īslaicīgi turēt līdz pat 100% no Plāna aktīviem naudas līdzekļu veidā (Plāna norēķinu kontā Turētājbankā) un noguldījumos kredītiestādēs.
Lai nodrošinātu likviditāti, kā arī papildus ienākumus, Plāna pārvaldnieks var veikt aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu (repo) darījumus. Saistības, kas izriet no šādiem darījumiem, nedrīkst pārsniegt 50 procentus no Plāna aktīviem. Šos darījumus drīkst veikt vienīgi Plāna īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem.
Līdzekļu pārvaldītājam aizliegts:
1) ieguldīt Plāna līdzekļus nekustamajā īpašumā, izņemot ieguldījumus ieguldījumu fondos, kuri drīkst veikt ieguldījumus nekustamajā īpašumā;
2) Plāna līdzekļus piešķirt aizdevumos;
3) Plāna līdzekļus ieguldīt Sabiedrības emitētajos finanšu instrumentos, izņemot tās pārvaldīšanā esošos ieguldījumu fondus, par kuru apliecību pirkšanu vai pārdošanu Sabiedrība nesaņem komisijas maksu no Plāna līdzekļiem
4) uz plāna rēķina uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līguma;
5) slēdzot aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu (repo) darījumus un 3.4.8. punktā noradītos darījumus, kopsummā pārsniegt 50 procentus no Plāna aktīviem.
Prospektā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, kas attiecas uz ieguldījumiem viena emitenta emitētos parāda vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kā arī viena atvērtā ieguldījumu fonda (Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē) ieguldījumu apliecībās, ir pieļaujams pārsniegt, ja šie pārsniegumi radušies Plāna ieguldījumu vērtības svārstību dēļ vai ja ieguldījumu veikšanas brīdī nav iespējams noteikt vai aprēķināt emitēto parāda vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu daudzumu vai vērtību, kā arī emitēto vai apgrozībā esošo ieguldījumu apliecību daļu vērtību vai skaitu.
Līdzekļu pārvaldītājs veic darījumus ar Plāna līdzekļiem saskaņā ar Likumu, Līgumu, Noteikumiem un šo Prospektu.
Līdzekļu pārvaldītājam nav tiesību uzņemties saistības uz Plāna līdzekļu rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz Plānu. Līdzekļu pārvaldītājs nedrīkst veikt bezatlīdzības darījumus ar Plāna līdzekļiem. Prasījumi pret Līdzekļu pārvaldītāju un Plāna līdzekļiem ietilpstošie prasījumi nav savstarpēji ieskaitāmi.
Ieguldījumu portfeļa ieguldījumu atbilstība šī Prospekta noteikumiem un ierobežojumu ievērošanas kontrole tiek veikta pamatojoties uz Plāna līdzekļu vērtību, kas noteikta saskaņā ar šī Prospekta 7. sadaļu Plāna līdzekļu un plāna daļas vērtības noteikšanas metodes un kārtība.
3.4.10. Ieguldījumu objektu izvēle
Ieguldījumu objektu izvēle notiek saskaņā ar šajā Prospektā noteiktajiem Plāna ieguldījumu politikas un ieguldījumu ierobežojumu principiem, kā arī ievērojot diversifikācijas un risku samazināšanas principus.
Ar Plāna līdzekļiem rīkojas, pieņem lēmumus un izdod rīkojumus Līdzekļu pārvaldītāja valdes iecelts Plāna pārvaldnieks, ievērojot Prospekta nosacījumus, Līdzekļu pārvaldītāja valdes lēmumus, Plāna ieguldījumu politiku un kārtību, kādu to paredz LR spēkā esošie tiesību akti.
4. Ieguldījumu riski
Plāna dalībniekiem skaidri jāapzinās, ka ieguldījumi finanšu instrumentos, kā arī ienākumi no tiem ir pakļauti svārstībām, kas tieši ietekmē valsts fondētās pensijas kapitāla vērtību.
Cenu svārstību risks – vērtspapīru cena, kā arī ienākumi no tiem ir pakļauti svārstībām, kas tieši ietekmē ieguldītājam piederošo Plāna daļu vērtību. Risks tiks mazināts, veicot ieguldījumus Plāna pārvaldītājs iegūs pietiekami plašu informāciju, kā arī uzraudzīs tos ieguldījumus, kuros tiks vai ir tikuši ieguldīti Plāna līdzekļi. Izdarot ieguldījumus Plāna pārvaldnieks nodrošinās adekvātu ieguldījumu diversifikāciju dažādos ieguldījumu objektos, tādējādi mazinot viena vērtspapīra cenas krituma negatīvo ietekmi.
Darījumu partnera kredītrisks – risks, ka darījuma partneris, ar kuru Līdzekļu pārvaldītājs uz Plāna līdzekļu rēķina ir noslēdzis darījumu, nevar izpildīt savas saistības pret Plānu. Darījumu partnera risks tiek samazināts, veicot darījuma partnera kredītriska analīzi pirms darījuma veikšanas.
Emitenta kredītrisks - saistīts ar emitentu iespējām nepildīt savas saistības. Emitenta kredītrisks tiek samazināts pirms ieguldījumu veikšanas veicot pienācīgu emitenta analīzi, kā arī sekojot emitentu finansiālajam stāvoklim ieguldījumu laikā.
Informācijas risks - patiesas vērtspapīru tirgus informācijas, kura atspoguļo emitenta un kredītiestādes reālo situāciju, nepieejamība vai trūkums
Likviditātes risks – risks, kas saistīts ar reālajām iespējām noteiktā laika posmā realizēt kādu no pārvaldāmajiem aktīviem ar minimāliem izdevumiem. Likviditātes risks tiek samazināts turot daļu Plāna līdzekļu norēķinu kontā, kā arī ieguldot daļu Plāna līdzekļu īstermiņa parāda vērtspapīros un vērtspapīros ar augstu likviditātes pakāpi. Lai samazinātu risku, Līdzekļu pārvaldītājs izmantos aizņēmumus, kā arī pārdošanas ar atpirkšanu darījumus.
Procentu likmju svārstību risks – mainoties tirgus procentu likmēm var mainīties Plāna aktīvu vērtība, kas ietekmē Plāna darbības rezultātus. Parāda vērtspapīru vērtība var mainīties atkarībā no procentu likmju izmaiņām: ja procentu likmes pieaug, tad šo finanšu instrumentu cenas samazinās, un otrādi. Risks tiek ierobežots ieguldot noteiktu Plāna līdzekļu daļu instrumentos, kas tiek turēti līdz dzēšanai vai termiņa beigām un novērtēti pēc amortizācijas metodes.
Valūtas risks – Plāna aktīvi var tikt ieguldīti ārvalstu valūtās nominētos finanšu instrumentos. Mainoties ārvalstu valūtu kursiem attiecībā pret eiro, Plāna aktīvu vērtība var vai nu palielināties, vai samazināties. Valūtas risks tiek samazināts slēdzot atbilstošus atvasinātos līgumus.
Citi riski – nepārvarama vara (dabas katastrofas un stihijas, kara darbības, streiki, traucējumi saziņas līdzekļos, informācijas sistēmās), juridiskais, valsts regulācijas riski un tamlīdzīgi.
Līdzekļu pārvaldītājs, veicot Plāna pārvaldīšanu, rīkojas Plāna dalībnieku interesēs un iespēju robežās darīs visu, lai izvairītos vai minimizētu 4. sadaļā minētos riskus, taču Līdzekļu pārvaldītājs un Turētājbanka negarantē to, ka nākotnē būs iespēja pilnībā izvairīties no šiem riskiem. Līdzekļu pārvaldītājs un Turētājbanka negarantē Plāna daļas vērtības pieaugumu vai saglabāšanu.
5. Plāna dalībnieka tiesības
5.1. Tiesības nodot fondētās pensijas kapitālu citam līdzekļu pārvaldītājam
Plāna dalībnieks ir tiesīgs, iesniedzot Aģentūrā attiecīgu iesniegumu, pieprasīt fondētās pensijas kapitālu nodot citam līdzekļu pārvaldītājam vai citam Xxxxxx. Plāna vai līdzekļu pārvaldītāja maiņa notiek Likumā paredzētajā kārtībā.
5.2. Tiesības saņemt informāciju
Plāna dalībniekam ir tiesības Likumā noteiktajā kārtībā saņemt no Aģentūras informāciju par Plānu, Turētājbanku un Līdzekļu pārvaldītāju. Citas plāna dalībnieku tiesības nosaka Likums un šis Prospekts.
5.3. Dalībnieka tiesības saņemt uzkrāto fondētās pensijas kapitālu
Fondēto pensiju shēmas dalībniekam, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai vēlāk, ir tiesības izvēlēties:
1) uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam un aprēķināt (pārrēķināt) vecuma pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" vai
2) par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Šādus mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumus izdod Ministru kabinets.
Ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks nomiris pirms vecuma pensijas pieprasīšanas, viss fondētās pensijas kapitāls, kas reģistrēts līdz fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves dienai, tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā fondēto pensiju shēmas dalībnieka apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".
6. Plāna pārvalde
6.1. Sabiedrība
6.1.1. Sabiedrības juridiskā adrese un tās izpildinstitūcijas atrašanās vieta
“SEB Wealth Management” Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība. Sabiedrības juridiskā adrese un izpildinstitūcijas atrašanās vieta ir Xxxxxxxxx xxxx 0-00, Xxxx, XX-0000, Xxxxxxx, xxxx.: 67215460.
6.1.2. Sabiedrības dibināšanas datums un reģistrācijas numurs
Sabiedrība reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 2000. gada 29. decembrī, reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā 2003. gada 11. septembrī ar reģistrācijas numuru 40003525797.
Licence ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai izsniegta 2001. gada 20. februārī (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenču reģistra Nr.06.03.07.101/243), kas turpmāk pārreģistrēta 2004. gada
14. maijā, 2005. gada 26. aprīlī un 2008. gada 07. aprīlī. Licence Shēmas līdzekļu pārvaldīšanai izsniegta 2002. gada 07. jūnijā (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenču reģistra Nr.06.03.09.101/244), kas pārreģistrēta 2008. gada 07. aprīlī.
6.1.3. Sabiedrības dibināšanas, reģistrētā un apmaksātā pamatkapitāla apjoms
Sabiedrības dibināšanas pamatkapitāls apjoms ir EUR 284 574.36. Sabiedrības apmaksātais un reģistrētais pamatkapitāls ir EUR 452 473.
6.1.4. Informācija par Sabiedrības padomes un valdes locekļiem
Padome:
Sabiedrības padome tieši nepiedalās Plāna pārvaldē. Padome pārstāv akcionāru intereses pilnsapulču starplaikā un Statūtos noteiktajos ietvaros kontrolē valdes darbību.
Xxxxxx Xxxxx – padomes priekšsēdētājs.
Izglītība: 2005. gadā beidzis Rīgas Ekonomikas augstskolu un ieguvis maģistra grādu biznesa vadīšanā. Profesionālā biogrāfija: Kopš 2008. gada ir SEB bankas valdes priekšsēdētājs, prezidents. 2004.gadā AS SEB Latvijas Unibanka, Vecākais vice prezidents. 2001.gadā AS Latvijas Unibanka, Unilīzings, Unipensija, Valdes loceklis. 1999.gadā AS Latvijas Unibanka Viceprezidents, Privātpersonu, mazo un vidēju uzņēmumu apkalpošanas vadītājs, Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājs. 1997 .gadā AS Latvijas Unibanka Darījumu nodrošināšanas un kontroles pārvaldes vadītājs, Resursu pārvaldes vadītāja vietnieks. 1993.gadā AS Latvijas Unibanka Valmieras filiāles pārvaldnieka vietnieks. 1992. gadā Vadošais ekonomists, Latvijas Bankas Valmieras nodaļa.
Būtiska līdzdalība (virs 10%) citās uzņēmējsabiedrībās: nav.
Xxxxxxxxx Xxxxxxxx – padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Izglītība: 2007. gadā beidzis Viļņas Universitāti un ieguvis maģistra grādu finansu vadībā.
Profesionālā biogrāfija: Kopš 2011. gada ir SEB Wealth Managament Lietuvā valdes priekšsēdētājs, SEB Wealth Management Baltijas divīzijas institucionālo klientu vadītājs. Iepriekš SEB Wealth Managament Lietuvā ieņēmis sekojošus amatus: 2009.–2011. gads valdes loceklis, Ieguldījumu pārvaldīšanas pārvaldes vadītājs. 2004. - 2009. gads portfeļu pārvaldnieks.
Būtiska līdzdalība (virs 10%) citās uzņēmējsabiedrībās: nav.
Xxxx Xxxxxx – padomes locekle. Izglītība: 2006. gadā beigusi Latvijas Universitāti un ieguvusi maģistra grādu ekonomikā.
Profesionālā biogrāfija: Kopš 2007. gada SEB bankas valdes priekšsēdētāja vietniece, valdes locekle, atbildīgā par privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu. 2005.–2007. gads Iekšēja audita vadītāja. 2002.–2005. gads PricewaterhouseCoopers, (Latvija) Audita un apdrošināšanas pakalpojumu vecākā vadītāja. 2000.–2002. gads PricewaterhouseCoopers (Londona, Lielbritānija) Audita vadītāja, Banku un kapitāla tirgus departaments. 1995–2000 PricewaterhouseCoopers (Latvija) Audita asistente/audita vadītāja. 1993–1994 Tirdzniecības uzņēmums Elva-Color Grāmatveža asistente.
Būtiska līdzdalība (virs 10%) citās uzņēmējsabiedrībās: 33.33% SIA „AG galdnieks, reģ. Nr.40103286456”.
Xxx Xxxx Xxxxxxx - padomes loceklis.
Izglītība: 1988. gadā beidzis Upsalas Universitāti Zviedrijā un ieguvis Maģistra grādu jurisprudencē. Profesionālā biogrāfija: Kopš 2009. gada ir SEB Baltijas divīzijas juridiskais direktors.. 2007.-2009. gads IQube AB, Investīciju/Portfeļa direktors, kopš 2009. gada vadības direktors. 2001.-2007. gads Provider Venture Partners AB, uzņēmuma advokāts, kopš 2004. gada partneris un riska pārvaldes
vadītājs.
Būtiska līdzdalība (virs 10%) citās uzņēmējsabiedrībās: nav.
Valde:
Sabiedrības valde tieši nepiedalās Plāna pārvaldē. Attiecībā uz Plānu valde tieši veic sekojošo: apstiprina Plāna gada un ceturkšņa pārskatus, apliecina Prospektā ietvertās informācijas patiesumu un ieceļ Plāna pārvaldnieku, apstiprina Sabiedrībai maksājamās atlīdzības apjomu, kas nedrīkst pārsniegt Prospektā noteikto maksimālo apjomu.
Xxxxx Xxxxxxxxxx – valdes priekšsēdētājs.
Izglītība: 2000. gadā beidzis Rutgers University, Newark, New Jersey (ASV) un ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā.
Profesionālā biogrāfija: No 1994.-2001. gadam Deutsche Bank (ASV) par ieguldījumu pārzini. No 2002. gada janvāra līdz maijam Computershare Trust Company of Canada (Kanāda) par grāmatvedi. No 2002. gada jūnija līdz decembrim Sprucegrove Investment Management Ltd. (Kanāda) par vērtspapīru portfeļu pārzini. No 2003. gada maija līdz septembrim Latvijas Bankā par riska kontroles speciālistu. No 2003. gada oktobra A/S „Latvijas Unibanka” grupā par vērtspapīru speciālistu, vēlāk par IPAS “SEB Wealth Management” portfeļu pārvaldnieku un valdes locekli. Kopš 2014. gada februāra IPAS “SEB Wealth Management” valdes priekšsēdētājs.
Būtiska līdzdalība (virs 10%) citās uzņēmējsabiedrībās: nav.
Ar Plāna pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi: veikt visus LR likumdošanā un Sabiedrības statūtos paredzētos Valdes locekļa pienākumus.
Xxxxxxx Xxxx – valdes locekle,
Izglītība: 2012. gadā beigusi Biznesa augstskola Turība un ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnēs. Profesionālā biogrāfija: Kopš 2013. gada IPAS „SEB Wealth Management” valdes locekle un juridiskā nodrošinājuma vadītāja.
Kopš 2010. gada AS „SEB atklātais pensiju fonds” nodaļas vadītāja (iepriekš juridiskā nodrošinājuma un darbības atbilstības vadītāja);
Kopš 1997. gada AAS „SEB Dzīvības apdrošināšana” (AAS „LATVA”, AAS „BALTA Dzīvība”) juridiskā nodrošinājuma vadītāja (iepriekš juridiskā nodrošinājuma un darbības atbilstības vadītāja, nodaļas vadītāja);
No 1990. gada līdz 1997. gadam Rīgas Dome, kontroles speciāliste Būtiska līdzdalība (virs 10%) citās uzņēmējsabiedrībās: nav
Ar Plāna pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi: veikt visus LR likumdošanā un Sabiedrības statūtos paredzētos Valdes locekļa pienākumus.
6.1.5. Informācija par Ieguldījumu plāna pārvaldnieku
Plāna pārvaldnieks ir Sabiedrības portfeļu pārvaldnieks Xxxxx Xxxxxxxxxx.
Xxxxx Xxxxxxxxxx – portfeļu pārvaldnieks. Izglītība: 2000. gadā beidzis Rutgers University, Newark, New Jersey (ASV) un ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā.
Profesionālā biogrāfija: No 1994.-2001. gadam Deutsche Bank (ASV) par ieguldījumu pārzini. No 2002. gada janvāra līdz maijam Computershare Trust Company of Canada (Kanāda) par grāmatvedi. No 2002. gada jūnija līdz decembrim Sprucegrove Investment Management Ltd. (Kanāda) par vērtspapīru portfeļu pārzini. No 2003. gada maija līdz septembrim Latvijas Bankā par riska kontroles speciālistu. No 2003. gada oktobra A/S „Latvijas Unibanka” grupā par vērtspapīru speciālistu, vēlāk par IPAS “SEB Wealth Management” portfeļu pārvaldnieku un valdes locekli. Kopš 2014. gada februāra IPAS “SEB Wealth Management” valdes priekšsēdētājs.
Pārvaldnieks rīkojas ar Plāna līdzekļiem saskaņā ar Prospektu. Plāna pārvaldnieks drīkst strādāt tikai vienā ieguldījumu sabiedrībā. Plāna pārvaldnieks drīkst pārvaldīt vairākus vienas sabiedrības pārvaldē esošu ieguldījumu plānus un ieguldījumu fondu līdzekļus. Pašreiz Plāna pārvaldnieks pārvalda „SEB Latvijas plāns”, „SEB konservatīvais plāns” un „Safari” Plānus un atvērto ieguldījumu fondu „Eiro rezerves fonds”. Plāna pārvaldnieka slimības, prombūtnes laikā vai citos gadījumos, kad Plāna pārvaldnieks nevar dot nepieciešamos rīkojumus darījumiem ar Plāna līdzekļiem, viņu aizvieto Sabiedrības portfeļu pārvaldnieks Xxxxxxx Xxxxxxxx.
Rīkojoties ar Plāna līdzekļiem, Sabiedrības portfeļu pārvaldniekam Niklāvam Zemzarim ir saistošs Prospekts.
6.1.6. Informācija par Līdzekļu pārvaldītāja akcionāriem
Sabiedrības akcionārs ir AS “SEB banka” (reģistrācijas numurs Latvijas Republikas Komercreģistrā – 40003151743).
6.1.7. Sabiedrības finansiālā stāvokļa raksturojums
Uz Plāna prospekta apstiprināšanas brīdi Sabiedrība ar savu kapitālu citās uzņēmējsabiedrībās vai sabiedriskajās organizācijās nepiedalās, tai nepieder nekustamais īpašums, tā nav galvojusi ne par vienu
citu personu saistībām, pret Sabiedrību nav iesniegtas prasības, uzsākti tiesu procesi un iesniegti izpildraksti, kā arī nav piemērotas civiltiesiskās, ekonomiskās vai administratīvās sankcijas.
Papildu informāciju par Sabiedrības finansiālo stāvokli var iegūt no Sabiedrības, informācija par to ir pieejama Sabiedrības birojā Prospektā norādītajā kārtībā.
6.1.8. Sabiedrībai maksājamās atlīdzības apjoms un maksāšanas kārtība
Par Plāna pārvaldīšanu un apkalpošanu Sabiedrība saņem atlīdzību 1.65% gadā no Plāna aktīvu vidējās vērtības. Sabiedrība uz saņemtās atlīdzības rēķina izmaksā atlīdzību Plāna auditoriem.
360) un uzkrāta mēneša laikā. Šo atlīdzību sedz no Plāna līdzekļiem reizi mēnesī ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc kārtējā kalendārā mēneša beigām. Sabiedrība aprēķina, bet Turētājbanka pārbauda, akceptē un pārskaita atlīdzību Sabiedrībai.
6.1.9. Informācija par citiem Līdzekļu pārvaldītāja nodibinātiem ieguldījumu plāniem un fondiem
Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāni:
Ieguldījumu plāns SEB aktīvais plāns: šim plānam ir izvēlēta aktīva un dinamiska ieguldīšanas stratēģija, kas dod plānam lielāku peļņas potenciālu ilgākā laika posmā. Lai īstenotu šo stratēģiju, 50% no plāna aktīviem var tikt ieguldīti akcijās un ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos. Pārējie plāna līdzekļi tiks izvietoti augstas kvalitātes un drošības valsts, pašvaldību un uzņēmumu parāda vērtspapīros un banku depozītos, tādejādi aizsargājot plānu no straujām īstermiņa vērtības svārstībām. Labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā plāna līdzekļi var tikt ieguldīti arī riska kapitāla tirgū, piedāvājot kapitālu perspektīviem Latvijas uzņēmumiem finansēšanai to attīstības stadijā. Plāna līdzekļi tiks izvietoti gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ārvalstīs veiktie ieguldījumi tiks ģeogrāfiski sadalīti, uzsvaru liekot uz Eiropas Savienības valstīm un ASV. Lai ekonomētu izmaksas un panāktu lielāku diversifikāciju, Sabiedrība var ieguldīt plāna līdzekļus ārvalstu parāda vērtspapīros, akcijās un citos kapitāla vērtspapīros ar ieguldījumu fondu starpniecību.
Ieguldījumu plāns SEB sabalansētais plāns: šī plāna līdzekļi lielākoties tiks izvietoti augstas kvalitātes un drošības valsts, pašvaldību un uzņēmumu parāda vērtspapīros un banku depozītos, tādējādi nodrošinot Plāna ienākumu stabilitāti. Savukārt, ar nolūku dinamiski izmantot labvēlīgās tirgus situācijas un gūt šim plānam papildus peļņu, 25% no Plāna aktīviem var tikt ieguldīti akcijās un ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos. Labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā Plāna līdzekļi var tikt ieguldīti arī riska kapitāla tirgū, piedāvājot kapitālu perspektīviem Latvijas uzņēmumiem finansēšanai to attīstības stadijā. Plāna līdzekļi tiks izvietoti gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ārvalstīs veiktie ieguldījumi tiks ģeogrāfiski sadalīti, uzsvaru liekot uz Eiropas Savienības valstīm un ASV. Lai ekonomētu izmaksas un panāktu lielāku diversifikāciju, Sabiedrība var ieguldīt Plāna līdzekļus ārvalstu parāda vērtspapīros, akcijās un citos kapitāla vērtspapīros ar ieguldījumu fondu starpniecību.
Ieguldījumu plāns SEB Eiropas plāns: šim plānam ir ieguldīšanas stratēģija, kas balstās uz Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu izaugsmes potenciālu. Tādejādi SEB Eiropas plāns paredz izmantot iespējas, ko Eiropas finanšu tirgiem dos Eiropas Savienības paplašināšanās, eiro valūtas nozīmes palielināšanas un vēl ciešāks integrācijas process Eiropas Savienības ietvaros. Šī plāna līdzekļi
tiks ieguldīti Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs (tai skaitā arī Latvijā). Lai ekonomētu izmaksas un panāktu lielāku diversifikāciju, Sabiedrība var ieguldīt šī plāna līdzekļus ārvalstu parāda vērtspapīros, akcijās un citos kapitāla vērtspapīros ar ieguldījumu fondu starpniecību. SEB Eiropas plāna līdzekļi tiks ieguldīti gan parāda vērtspapīros, gan arī akcijās un citos kapitāla vērtspapīros. Akcijās un kapitāla vērtspapīros Sabiedrība var izvietot 50% no šī plāna aktīviem. Pārējie šī plāna līdzekļi tiks izvietoti augstas kvalitātes un drošības valsts, pašvaldību un uzņēmumu parāda vērtspapīros un banku depozītos, tādējādi nodrošinot plāna ienākumu stabilitāti. Labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā Plāna līdzekļi var tikt ieguldīti arī riska kapitāla tirgū, piedāvājot kapitālu perspektīviem Latvijas uzņēmumiem finansēšanai to attīstības stadijā.
Ieguldījumu plāns SEB Latvijas plāns: Vismaz 70% šī plāna aktīvi tiks ieguldīti Latvijā, sekmējot Latvijas ekonomisko izaugsmi un vienlaikus izmantojot Latvijas izaugsmes potenciālu, ko nosaka investīciju pieplūdums valstī, kas savukārt pašiem SEB Latvijas plāna dalībniekiem nodrošinās stabilu pensiju kapitāla pieaugumu. Līdz 30% procentiem no plāna aktīviem var tikt ieguldīti ES un EEZ valstīs. Sabiedrība īstenos konservatīvu ieguldījumu politiku un Plāna līdzekļus izvietos tikai valsts, pašvaldību un uzņēmumu parāda vērtspapīros un banku depozītos, kā arī ieguldījumu fondos, kas investē tikai fiksēta ienākuma finanšu instrumentos.
Ieguldījumu plāns SEB konservatīvais plāns īstenos konservatīvu ieguldījumu politiku, ar mērķi nodrošināt Shēmas dalībniekiem stabilu ieguldījumu vērtības pieaugumu pie pēc iespējas zemākās riska pakāpes. Plāna investīciju ilgtermiņa mērķis ir pensiju kapitāla saglabāšana un ienesīguma nodrošināšana, kas ir lielāks par ilgtermiņa eiro depozītu likmēm. Saņemtās Shēmas iemaksas tiek izvietotas tikai fiksētā ienākuma instrumentos (obligācijās), noguldījumos kredītiestādēs, kā arī ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, kas investē līdzekļus tikai minētajos instrumentos.
Pensiju plāni: Sabiedrība pārvalda SEB grupas uzņēmuma “SEB atklātais pensiju fonds” pensiju plānu “SEB-Aktīvais” un “SEB-Sabalansētais” līdzekļus.
“SEB-Aktīvais”: Plāns paredz aktīvu un dinamisku līdzekļu ieguldīšanas stratēģiju, kas dod lielāku peļņas potenciālu ilgākā laika posmā. Lai īstenotu šo stratēģiju, līdz 50% no Plāna aktīviem var ieguldīt akcijās un citos kapitāla vērtspapīros ar ieguldījumu fondu starpniecību, līdz 20% no Plāna aktīviem var ieguldīt nekustamajā īpašumā un riska kapitāla tirgū. Pārējie Plāna aktīvi tiks ieguldīti augstas kvalitātes un drošības valsts, pašvaldību un komercsabiedrību parāda vērtspapīros un kredītiestāžu termiņnoguldījumos, tādējādi aizsargājot Plāna aktīvus no straujām īstermiņa vērtības svārstībām. “SEB-Sabalansētais”: Plāns paredz līdzekļus izvietot augstas kvalitātes un drošības valsts, pašvaldību un komercsabiedrību parāda vērtspapīros un kredītiestāžu termiņnoguldījumos, lai nodrošinātu ieguldījumu ienākumu stabilitāti. Lai izmantotu labvēlīgās tirgus situācijas un gūtu papildu peļņu, līdz 25% no Plāna aktīviem var ieguldīt akcijās un citos kapitāla vērtspapīros ar ieguldījumu fondu starpniecību, līdz 10% no Plāna aktīviem var ieguldīt nekustamajā īpašumā un riska kapitāla tirgū.
Ieguldījumu fondi:
Līdz šī prospekta apstiprināšanas brīdim Sabiedrība ir nodibinājusi un pārvalda vienu atvērto ieguldījumu fondu „Eiro rezerves fonds”. „Eiro rezerves fonda” darbības mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem naudas līdzekļu izvietošanas iespēju, kas ir alternatīva banku norēķinu kontiem, bet pie līdzvērtīgas likviditātes (naudas līdzekļus parasti var saņemt nākamajā darba dienā) var dot būtiski augstāku ienesīgumu.
6.1.10. Ieguldījumu plāna pārvaldes pakalpojumu deleģēšana trešajai personai
Saskaņā ar starp Sabiedrību un A/S „SEB banka” noslēgto līgumu, A/S „SEB banka” apņemas sniegt Sabiedrībai šādus pakalpojumus:
1) Vadības un konsultāciju pakalpojumus, kā arī iekšējās kontroles organizēšanas pakalpojumus: mārketinga un sabiedrisko attiecību, personāla pārvaldības, juridiskos, grāmatvedības, audita, nodokļu, finanšu plānošanas un analīzes, riska vadības, darbības atbilstības kontroles, kā arī drošības pakalpojumus;
2) Informācijas tehnoloģiju pakalpojumus: informācijas sistēmu attīstīšana un uzturēšana; datortīklu un telekomunikāciju apkalpošana; IS drošības un kvalitātes kontrole;
3) Valsts fondēto pensijas shēmas ieguldījumu plānu administratīvās vadības pakalpojumi, kas ietver sevī plānu līdzekļiem veikto darījumu uzskaiti, plāna daļas vērtības noteikšanu un finanšu pārskatu un atskaišu sagatavošanu atbilstoši Sabiedrības izstrādātai uzskaites metodikai.
Samaksa par līgumā minētājiem pakalpojumiem tiks veikta no Sabiedrības līdzekļiem.
6.2. Turētājbanka
6.2.1. Ieguldījumu plāna turētājbankas nosaukums: AS “SEB banka”
Bankas juridiskā adrese: „SEB finanšu centrs”, Mexxxxxx xxxx 0, Valdlauči, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-. Turētājbankas izpildinstitūcijas atrašanās vieta sakrīt ar Turētājbankas juridisko adresi.
6.2.2. Turētājbankas dibināšanas datums un reģistrācijas numurs
AS “SEB banka” reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1993. gada 28. septembrī ar reģistrācijas numuru: 000315174, reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā 2002.gada 2.aprīlī ar reģistrācijas numuru: 40003151743. Licence kredītiestādes darbībai izsniegta 1993. gada 23.septembrī (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenču reģistra Nr.06.01.05.011/242), kas turpmāk pārreģistrēta 1994.gada 14.jūlijā, 1996.gada 1.februārī, 1998.gada 17.septembrī, 2004.gada 03.augustā, 2005.gada 25.aprīlī un 2008.gada 07.aprīlī, kura iekļauj ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.
6.2.3. Turētājbankas tiesības un pienākumi veicot turētājbankas funkcijas
Sabiedrība noslēdz līgumu ar Turētājbanku par Plāna līdzekļu glabāšanu un Plāna kontu apkalpošanu. Turētājbankas pienākums ir glabāt Plāna līdzekļus saskaņā ar Likumu, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu un Turētājbankas līgumu; sekot, lai Plāna vērtība tiktu aprēķināta saskaņā ar Komisijas noteikumiem un Prospektu; izpildīt Sabiedrības rīkojumus, ja tie nav pretrunā ar Likumu, Noteikumiem, Komisijas noteikumiem, Prospektu un Turētājbankas līgumu; sekot, lai pienācīgi tiktu veikti darījumos ar Plāna līdzekļiem noteiktie maksājumi; sadarboties ar Aģentūru un tās ieceltajiem zvērinātiem revidentiem; pēc Aģentūras pieprasījuma sniegt izrakstus no Sabiedrības kontiem saistībā ar Shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, bet Aģentūras ieceltiem zvērinātiem revidentiem (Sabiedrības pārbaudēm) padarīt pieejamus visus dokumentus par Shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, kas ir Turētājbankas rīcībā; iespējami ātri, taču ne vēlāk kā nākamajā darbdienā rakstiski ziņot Aģentūrai par jebkuru Sabiedrības rīcību, ar kuru pārkāptas normatīvo aktu prasības Shēmas līdzekļu pārvaldīšanas jomā vai kas ir pretrunā ar noslēgtā Turētājbankas līguma nosacījumiem; ja komisija Sabiedrībai ir anulējusi speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbībai vai speciālo atļauju (licenci) Shēmas līdzekļu pārvaldīšanai vai ir apturējusi šādas atļaujas (licences) darbību, izpildīt Aģentūras rīkojumus par Sabiedrības pārvaldīšanā esošo Shēmas līdzekļu nodošanu citam līdzekļu pārvaldītājam.
Turētājbanka, veicot savus pienākumus, darbojas neatkarīgi no Sabiedrības un vienīgi Plāna dalībnieku interesēs.
Ja Turētājbanka ar līgumu Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktajā kārtībā nodod Plāna turētājbankas funkciju pildīšanu trešajām personām, tad Turētājbanka pilnā mērā atbild par trešajām personām maksājamās atlīdzības apjomu.
6.2.4. Turētājbankai maksājamās atlīdzības apjoms un maksāšanas kārtība
Turētājbanka par Turētājbankas līgumā noteikto pakalpojumu sniegšanu reizi mēnesī saņem atlīdzību saskaņā ar Prospektu. Turētājbankas atlīdzība tiek segta no Plāna līdzekļiem uz Sabiedrības rīkojuma pamata. Turētājbankas atlīdzība par Plāna aktīvu glabāšanu tiek aprēķināta katru dienu (aprēķina šādi: dienas Plāna aktīvu vērtība dienas beigās. tiek reizināta ar Turētājbankas atlīdzības likmi, un tiek izdalīta ar 360) un uzkrāta mēneša laikā. Turētājbankas atlīdzība par Plāna aktīvu glabāšanu, tajā skaitā komisijas maksas par Plāna norēķinu un vērtspapīru kontu apkalpošanu ir 0,18% gadā no Plāna aktīvu vidējas vērtības.
Atlīdzība Turētājbankai no Plāna mantas tiek maksāta ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc kārtējā kalendārā mēneša beigām.
6.3. Plāna zvērinātais revidents
Plāna auditors ir PricewaterhouseCoopers SIA. Reģistrācijas numurs LR Komercreģistrā: 40003312793. Zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence Nr. 5. Juridiskā adrese: Kr.Xxxxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX 0000, Xxxxxxx.
PricewaterhouseCoopers SIA ir viena no lielākajām audita, vadības un nodokļu konsultāciju firmām pasaulē.
7. Plāna līdzekļu un plāna daļas vērtības noteikšanas metodes un kārtība
7.1. Plāna līdzekļu novērtēšanas vispārīgie principi
Plāna vērtība ir Plāna līdzekļu aktīvu un saistības vērtības starpība, ko aprēķina saskaņā ar Likumu, citiem normatīvajiem aktiem, un Sabiedrības Pārvaldāmo portfeļu uzskaites metodiku. Plāna daļas vērtību nosaka, dalot Plāna vērtību uz aprēķina brīdi ar uz aprēķina brīdi reģistrēto Plāna daļu skaitu. Plāna vērtību un Plāna daļas vērtību nosaka. katras darba dienas beigās laikā no plkst. 15:00 līdz plkst. 17:00. Gadījumā, ja Turētājbankas darba laiks beidzas ātrāk, kā pulksten 17:00., tad Plāna daļas vērtību nosaka ņemot vērā aktuālo Turētājbankas darba laiku. Plāna daļas vērtība tiek noteikta eiro ar precizitāti ar septiņām zīmēm aiz komata. Plāna daļas vērtība Plāna darbības sākšanas brīdī ir 1.4228718. Plāna pārskata gads ir 12 mēneši. Plāna pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu.
Informācija par iepriekšējās darba dienas daļas vērtību tiek iesniegta Aģentūrai katru darba dienu līdz pulksten 9:00. Informācija par daļas vērtību ir pieejama Sabiedrības birojā, pa Sabiedrības tālruņa numuriem tās darba laikā vai internetā xxx.xxx.xx.
Nosakot Plāna vērtību, Sabiedrība ievēro šādus vispārīgos grāmatvedības principus:
1) Darbības turpināšanas princips. Tiek pieņemts, ka Plāns tiks pārvaldīts (darbosies) arī turpmāk.
2) Uzkrāšanas princips. Darījumu un citu notikumu ietekmi atzīst pārskata periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma.
3) Konsekvences princips. Tiek lietotas tās pašas grāmatvedības un novērtēšanas metodes, kas lietotas, sagatavojot iepriekšējā gada finanšu pārskatus.
4) Piesardzības princips. Novērtēšanu visos gadījumos tiek veikta ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:
• Finanšu pārskatos iekļauj tikai līdz pārskata datumam gūto peļņu;
• Ņem vērā visus zaudējumus neatkarīgi no to rašanās laika;
• Ņem vērā visas vērtības samazināšanās un amortizācijas summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem.
5) Darījumi un citi notikumi jāatspoguļo pēc būtības, tas ir jāuzskaita un jāuzrāda atbilstoši to ekonomiskajam saturam un finansiālajai būtībai, nevis tikai to juridiskajai formai.
6) Būtiskuma princips – finanšu pārskatos jāatspoguļo visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā.
7) Aktīvu un saistību posteņus un to sastāvdaļas ir jānovērtē atsevišķi.
8) Katra pārskata gada sākuma aktīvu un saistību pārskatam jāsaskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma aktīvu un saistību pārskatu.
Izņēmuma gadījumos var atkāpties no minētajiem grāmatvedības principiem un pieņēmumiem. Jebkuru šādu gadījumu ir jāpaskaidro finanšu pārskatu un citu pārskatu pielikumos, norādot, kā tas ietekmēs Plāna aktīvus un saistības, finansiālo stāvokli un darbības rezultātus.
Plāna uzskaitē tiek lietots sākotnējās vērtības (historic cost) uzskaites princips, izņemot ieguldījumus vērtspapīros, kas klasificēti par tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem/ pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem un ieguldījumus atvasinātajos finanšu instrumentos. Minētos ieguldījumus uzskaita pēc to Patiesās vērtības.
Attiecībā uz aktīviem, kurus uzskaita to sākotnējā vērtībā, ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka kāda aktīva uzskaites vērtība ir lielāka par tā aplēsto atgūstamo vērtību vai pašreizējo patieso vērtību, ir jānosaka šī aktīva vērtības samazināšanas zaudējumi, un tie ir jāiekļauj ienākumu un izdevumu pārskatā.
No Plāna līdzekļu ieguldījumiem saņemtie ienākumi tiek fiksēti Plāna daļas vērtības pieaugumā un tiek atkārtoti ieguldīti finanšu instrumentos, ņemot vērā Plāna ieguldījumu politiku un ievērojot Prospektā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.
7.2. Noguldījumi kredītiestādēs
Procentus par noguldījumiem kredītiestādēs, aprēķina par katru dienu un uzkrāj līdz termiņnoguldījuma beigām. Ja noguldījuma līgumā ir paredzēta uzkrāto procentu izmaksa pa daļām, tad dienā, kad tiek saņemti uzkrātie procenti, uzkrātā procentu summa tiek samazināta par saņemto procentu summu.
7.3. Ieguldījumi vērtspapīros
Plāna ieguldījumi vērtspapīros sākotnēji aktīvu un saistību pārskatā tiek atzīti to iegādes vērtībā (ieskaitot darījumu izmaksas).
Vērtspapīri tiek reģistrēti vai izslēgti no uzskaites ar norēķinu dienu.
Plāna ieguldījumus vērtspapīros klasificē par tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem/ pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem vai līdz termiņa beigām turētiem finanšu aktīviem atkarībā no ieguldījumu mērķa un Starptautiskā grāmatvedības standarta nr. 39 prasībām. Ieguldījuma mērķi un finanšu aktīvu klasifikāciju nosaka Plāna pārvaldnieks pirms darījuma slēgšanas.
Sabiedrība ir atbildīga par to, lai tirdzniecības nolūkā turēto finanšu aktīvu uzskaites vērtība pēc iespējas precīzāk atspoguļotu vērtspapīru iespējamo pārdošanas cenu jeb to patieso vērtību.
Tirdzniecības nolūkā turēto finanšu aktīvu novērtēšanu Sabiedrība veic atbilstoši Pārvaldāmo portfeļu uzskaites metodikai, izmantojot iepriekšējās darba dienas slēgšanas piedāvājuma cenas bez uzkrātā ienākuma, kas iegūtas no ticamiem informācijas avotiem (piemēram, Reuters, Bloomberg, tirgus dalībnieku mājaslapām un citiem ticamiem informācijas avotiem) vai ja nav, tad pēdējās zināmās slēgšanas piedāvājuma cenas.Uzkrāto ienākumu aprēķina, pamatojoties uz konkrētajam vērtspapīram noteikto procentu uzkrāšanas konvenciju.
Gadījumā, ja fondu biržā vērtspapīrs netiek kotēts, vai pēdējā zināmā cena neatspoguļo reālo tirgus situāciju (nav iespējams esošo apjomu pārdot par pēdējo zināmo cenu, periods kopš pēdējās cenu kotācijas reģistrētā fondu biržā ir ilgāks par trīs mēnešiem un citos tamlīdzīgos gadījumos), vai arī tas nemaz nav iekļauts fondu biržas sarakstos, kā arī nekotētajiem vērtspapīriem Sabiedrība vērtību nosaka, piesardzīgi un godprātīgi novērtējot to iespējamo pārdošanas vērtību.
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi ir ieguldījumi parāda vērtspapīros, kurus Plāns ir izlēmis un spēj turēt līdz termiņa beigām. To vērtību nosaka pēc uzkrāšanas principa. Ieguldījumus vērtspapīros ar fiksētu ienākumu uzskaita pēc to iegādes cenas saskaņā ar šādiem noteikumiem:
• ar prēmiju iegādāto vērtspapīru vērtību (iepirkšanas cena pārsniedz vērtspapīru dzēšanas vērtību) periodā līdz vērtspapīru dzēšanas dienai pakāpeniski samazina, amortizējot šo prēmiju, un amortizētās summas iekļauj nerealizētā ieguldījumu vērtības pieaugumā vai samazinājumā;
• ar diskontu iegādāto vērtspapīru vērtību (vērtspapīru dzēšanas vērtība pārsniedz iepirkšanas cenu) periodā līdz vērtspapīru dzēšanas dienai pakāpeniski palielina, amortizējot diskonta summu, un šo pieaugumu iekļauj nerealizētā ieguldījumu vērtības pieaugumā vai samazinājumā.
7.4. Ieguldījumi atvasinātajos finanšu instrumentos
Atvasinātie finanšu instrumenti, tajā skaitā valūtas maiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, valūtas iespējas līgumi (pārdotie un nopirktie) un citi atvasinātie finanšu instrumenti valūtas pozīciju riska un procentu likmju riska samazināšanai sākotnēji aktīvu un saistību pārskatā tiek atzīti to iegādes vērtībā (ieskaitot darījuma izmaksas) un turpmāk tiek pārvērtēti to Patiesajā vērtībā. Patiesā vērtība tiek noteikta pēc kotētām tirgus cenām, diskontētas naudas plūsmas modeļiem vai iespējas līgumu cenošanas modeļiem. Visi atvasinātie finanšu instrumenti tiek atspoguļoti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, un kā pasīvi, ja to patiesā vērtība ir negatīva. Izmaiņas patiesajā vērtībā iekļauj ienākumu un izdevumu pārskatā.
7.5. Ieguldījumi riska kapitāla tirgū
Ieguldījumi riska kapitāla tirgū tiek veikti ar riska kapitāla fondu starpniecību. Ieguldījumi riska kapitāla tirgū sākotnēji tiek uzskaitīti iegādes vērtībā Ieguldījumi riska kapitālā tiek pārvērtēti ne retāk kā vienu reizi gadā. Detalizēti aprēķinu principi un metodika, kas tiek izmantoti Plāna riska kapitāla ieguldījumu pārvērtēšanai, ir atsevišķi aprakstīti Pārvaldāmo portfeļu uzskaites metodikā.
7.6. Aktīvu pārdošana ar atpirkšanu
Aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumi tiek reģistrēti kā finansēšanas (aizņēmumu) darījumi. Plāns var iesaistīties šajos darījumos kā aktīvu pārdevējs, un pārdotos aktīvus tas turpina uzrādīt savā aktīvu
un saistību pārskatā, izmantojot attiecīgā veida pašu aktīviem piemērotas uzskaites principus. Pārdošanas rezultātā saņemtie līdzekļi tiek uzrādīti kā saistības pret minēto aktīvu pircēju.
7.7. Darījumi ārvalstu valūtā
Plāna finanšu pārskatos un grāmatvedībā lietojamā naudas izteiksmes vienība ir eiro. Darījumi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti eiro pēc darījuma dienā spēkā esošā Eiropas Centrālās bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa. Sagatavojot aktīvu un saistību pārskatu, aktīvi un pasīvi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti eiro naudas vienībā pēc aktīvu un saistību pārskata sagatavošanas dienā spēkā esošā Eiropas Centrālas bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa. Ārvalstu valūtas maiņas kursa rezultātā iegūtā peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti ienākumu un izdevumu pārskatā kā peļņa vai zaudējumi no ārvalstu valūtas pozīciju pārvērtēšanas.
8. Informācija par nodokļiem un nodevām
Plāns nav juridiska persona un nodokļus nemaksā. Ja likumdošanā tiek paredzēta nodokļu piemērošana ieguldījumu objektiem, kā arī darījumiem ar Plāna līdzekļiem, Sabiedrība šos nodokļu maksājumus sedz no Plāna līdzekļiem.
Uz Prospekta apstiprināšanas brīdi Plāna dalībnieku iemaksas Plānā ir daļa no obligātajām iemaksām valsts pensiju apdrošināšanā un papildus nodokļu saistības, veicot iemaksas Plānā, neveido. Mainot līdzekļu pārvaldītāju vai ieguldījumu plānu, Plāna dalībniekam nodokļi netiek piemēroti. Beidzot dalību Shēmā, Plāna dalībnieks vai nu pievieno fondēto pensiju kapitālu nefondētajam pensiju kapitālam vai arī par fondēto pensiju kapitālu iegādājas dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Arī šis darījums netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Turpmākās izmaksas bijušajam Plāna dalībniekam no apvienotā fondētā un nefondētā pensiju kapitāla vai dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polises tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” vai citiem likumiem, kuri nākotnē var aizstāt šos likumus, un uz to pamata izdotajiem Ministru Kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
Līdzekļu pārvaldītājs šajā punktā sniedz vispārēju nodokļu likumdošanas apskatu un nenes atbildību par nodokļu piemērošanas kārtību katram konkrētam Plāna dalībniekam. Neskaidrību gadījumā par nodokļu piemērošanas kārtību Plāna dalībniekam ir jāgriežas pie sava nodokļu konsultanta.
9. Sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu (amatpersonu) apstiprinājums par prospektā iekļautās informācijas patiesumu
“Mēs apliecinām, ka šajā prospektā sniegtā informācija atbilst patiesībai un ka netiek slēpti fakti, kas varētu kaitēt valsts fondēto pensiju shēmas esošo un potenciālo dalībnieku interesēm.
Amata nosaukums Paraksts Paraksta atšifrējums
Valdes priekšsēdētājs | Xxxxx Xxxxxxxxxx |
Valdes locekle | Xxxxxxx Xxxx |