SATURS
ERGO Uzņēmējdarbībā izmantojamā īpašuma apdrošināšanas noteikumi Nr. IP NR 05–2018
SATURS
I. nodața. Terminu skaidrojumi
II. nodața. Īpašuma apdrošināšana
III. nodața. Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātāja pienākumi
IV. nodața. Apdrošināšanas atlīdzība
V. nodața. Izņēmumi
VI. nodața. Vispārīgie noteikumi
I. nodața. Terminu skaidrojumi
1.pants. Terminu skaidrojumi.
Apdrošinātājs – ERGO Insurance SE, reģistrēta Igaunijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.10017013, juridiskā adrese: A.H.Xxxxxxxxx xxx 00, Xxxxxxx, 00000, Igaunijā, kuru Latvijas Republikā pārstāv ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103599913, juridiskā adrese: Xxxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX – 1013.
Apdrošinātāja komercdarbības veids ir apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana.
Apdrošinātāja darbības uzraudzību Latvijā veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, xxxxxx Xxxxx xxxx 0, Xxxx, XX–0000. Apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā vai fiziskā persona, kas noslēdz īpašuma apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā. Apdrošinājuma ņēmējam tiek pielīdzinātas personas, kuras ir pilnvarotas veikt apdrošināto objektu uzraudzību vai apsaimniekošanu, vai kurām apdrošinātais objekts ir nodots lietošanā vai nomā. Šo personu darbība vai bezdarbība seku ziņā tiek pielīdzināta paša Apdrošinājuma ņēmēja rīcībai.
Apdrošinātais – apdrošināšanas polisē norādītā juridiskā vai fiziskā persona, kurai ir apdrošināmā interese un kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.
Apdrošinājuma summa – apdrošināšanas līgumā noteiktā
naudas summa, par kuru ir apdrošināts īpašums. Apdrošinājuma summa ir Apdrošinātāja atbildības limits jeb maksimāli izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs. Apdrošināšanas vieta – polisē norādītā apdrošinātā objekta adrese.
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx
Apdrošināšanas līguma darbības periods – apdrošināšanas polisē norādītais apdrošināšanas līguma darbības laiks, kurā apdrošināšanas līgums ir spēkā.
Apdrošinātais risks – apdrošināšanas polisē paredzētais no Apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
Apdrošinātie izdevumi – izdevumi par nodrošināmajiem pakalpojumiem atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
Ēkas jaunvērtība – ēkas atrašanās vietai raksturīgās jaunceltnes būvniecības izmaksas, ieskaitot samaksu arhitektam, kā arī citas konstruēšanas un plānošanas izmaksas, telpām – iekšējās apdares darbu izmaksas.
Kustamā īpašuma jaunvērtība – summa, kas ir nepieciešama, lai iegādātos jaunu tāda paša veida īpašumu tādā pašā kvalitātē, nepārsniedzot zemāko jauna īpašuma cenu tirgū dienā, kad noticis apdrošināšanas gadījums.
Tirgus vērtība – novērtējuma dienā noteiktā naudas summa, par kādu īpašumam būtu jāpāriet no viena īpašnieka pie otra komerciāla darījuma rezultātā starp labprātīgu pārdevēju un pircēju, pieņemot, ka katra no pusēm rīkojas kompetenti un bez piespiešanas, iepriekš apzinot īpašuma reālo stāvokli un vērtību konkrētajā brīdī.
Pašreizējā vērtība – summa, kas ir nepieciešama, lai iegādātos līdzvērtīgu pēc nolietojuma un vecuma tāda paša veida īpašumu tādā pašā kvalitātē, nepārsniedzot zemāko īpašuma tirgus cenu apdrošināšanas gadījuma dienā.
Pašrisks – naudas izteiksmē vai procentos izteikts zaudējuma apmērs, kuru katrā apdrošināšanas gadījumā uzņemas Apdrošinājuma ņēmējs. Procentos izteikts pašrisks tiek rēķināts no zaudējuma summas.
ERGO Uzņēmējdarbībā izmantojamā īpašuma apdrošināšanas noteikumi Nr. IP NR 05–2018
II. nodața. Īpašuma apdrošināšana
2.pants. Apdrošināšanas objekts.
2.1. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītais nekustamais īpašums: būves, ēkas un/vai telpas:
2.1.1. ēka. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādīta ēka, tad apdrošinātas ir ar zemi stacionāri saistītas šīs ēkas konstrukcijas un iekšējā apdare, kas ir ēkas būtiskās sastāvdaļas:
2.1.1.1. ēkas konstrukcijas – pamatu un pagraba konstrukcijas, ārsienas, ieskaitot to apdares materiālus un iekšējās sienas, starpstāvu pārsegumi, jumts, logi, ārdurvis, balkoni, kāpnes, lifti, eskalatori, skursteņi un ēkas ekspluatācijai funkcionāli nepieciešamas inženierkomunikāciju sistēmas: ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, apkures sistēma, gāzes apgādes sistēma, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas, elektroinstalācija, kā arī šo inženierkomunikāciju sistēmu iekārtas, kas piestiprinātas pie ēkas konstrukcijām, zibensnovedēji un citas ēkas konstrukcijas, ko nevar mainīt vai noņemt tā, lai nemainītos ēkas ārējais izskats, funkcionalitāte un netiktu bojāti ēkas konstruktīvie elementi;
2.1.1.2. ēkas iekšējās apdares darbu izmaksas – sienu un griestu apdare līdz ēkas konstrukcijām, grīdas un neatdalāmi piestiprināti grīdu segumi, šajās telpās esošas kāpnes, durvis, santehnika, iebūvētie gaismas ķermeņi un elektroinstalācijas apdares elementi, telpu iekšienē iebūvētas ugunsdrošības sistēmas, apsardzes signalizācijas sistēmas, sakaru un citas vājstrāvas sistēmas bez pārvietojamām daļām.
2.1.2. telpas. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādītas telpas, tad apdrošinātas ir norādīto telpu iekšējās apdares darbu izmaksas. Tās ir telpu būtiskās sastāvdaļas, ko var mainīt vai noņemt tā, lai nemainītos ēkas ārējais izskats, netiktu skartas citu ēkas īpašnieku (nomnieku, īrnieku) intereses un netiktu bojātas ēkas konstrukcijas (t.i., sienas, starpsienas, starpstāvu pārsegumi un jumta konstrukcijas):
2.1.2.1. sienu un griestu apdare līdz ēkas konstrukcijām, grīdas un neatdalāmi piestiprināti grīdu segumi, šajās telpās esošas kāpnes, logi, durvis, iebūvētas krāsnis, kamīni un plītis;
2.1.2.2. apdrošināto telpu iekšienē iebūvētas un to ekspluatācijai funkcionāli nepieciešamas inženierkomunikāciju sistēmas līdz apdrošināto telpu norobežojošo konstrukciju savienojumam ar kopīpašumā esošām telpām: ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, santehnika, apkures sistēma, gāzes apgādes sistēma, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas, elektroinstalācija, ieskaitot iebūvētus telpu apgaismes ķermeņus un elektroinstalācijas apdares elementus;
2.1.2.3. apdrošināto telpu iekšienē iebūvētas ugunsdrošības sistēmas, apsardzes signalizācijas sistēmas, sakaru un citas vājstrāvas sistēmas bez pārvietojamām daļām
līdz apdrošināto telpu norobežojošo konstrukciju savienojumam ar kopīpašumā esošām telpām.
2.1.3. stiklojums nekustamajam īpašumam. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādīta ēka ar vai bez iekšējās apdares vai dzīvoklis ar iekšējo apdari, tad apdrošināts ir arī norādītajā nekustamajā īpašumā stacionāri fiksētais logu, durvju, sienu, balkonu un lodžiju stiklojums, ieskaitot to stiprinājumus un rāmjus, kas ir nekustamā īpašuma konstruktīva sastāvdaļa.
2.1.4. Ja apdrošināšanas līgumā nav papildus vienošanās, tad apdrošināts ir tikai tāds nekustamais īpašums (ēkas vai telpas), kas ir nodots ekspluatācijā un apdrošinātajā objektā ir pabeigti celtniecības un remontdarbi, neieskaitot telpu kosmētisko remontu:
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx
a) nodots ekspluatācijā – būvvaldes vai saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem izdots rakstisks apstiprinājums par ēkas atbilstību ekspluatācijai;
b) celtniecības un remontdarbi – darbi, kuru veikšanai saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nepieciešams akceptēts būvprojekts un/vai būvatļauja.
2.2. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītais kustamais īpašums:
2.2.1. iekārtojums. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādīts iekārtojums, tad apdrošināta ir biroja tehnika (piemēram, datori, kopētāji, faksi, telefonu aparāti u.tml.), biroja mēbeles (x.xx. iebūvētas mēbeles) un cits biroja iekārtojums (piemēram, apgaismojums, lampas, paklāji, pārnēsājamas apsildes ierīces, žalūzijas u.tml.);
2.2.2. iekārtas. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādītas iekārtas, tad apdrošinātas ir uzņēmējdarbībā izmantojamās ražošanas iekārtas un mehānismi (piemēram, ražošanas līnijas, darba galdi, darba rīki u.tml.), kā arī sistēmas un iekārtas, kas paredzētas izmantošanai ražošanas procesā un nav funkcionāli nepieciešamas ēkas ekspluatācijai. Tajās esošo tehnisko šķidrumu zudumu kompensē tikai tad, ja to zudums ir apdrošināšanas gadījuma sekas;
2.2.3. preces. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādītas preces, tad apdrošināta ir kustamā manta, ko Apdrošinātais ir iegādājies vai ražojis ar pārdošanas mērķi savas uzņēmējdarbības ietvaros (piemēram, izejvielas, pusfabrikāti, gatavais ražojums u.tml.);
2.2.4. ja polisē kustamais īpašums norādīts vienā summā, bez detalizēta atšifrējuma (pamatlīdzekļu uzskaites numurs vai šasijas numurs, vai kustamā īpašuma saraksts), tad tiek pieņemts, ka norādītā iekārtojuma, iekārtu vai preču apdrošinājuma summa attiecas uz visu apdrošināšanas vietā esošo kustamo mantu (iekārtojumu, iekārtām vai precēm) saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem.
3. pants. Apdrošinājuma summa un apdrošināšanas objekta vērtība.
3.1. Apdrošināšanas polisē atsevišķi tiek norādīta ēku, telpu, iekārtojuma, iekārtu un preču apdrošinājuma summa. Apdrošinājuma summa tiek noteikta pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmēja sniegto informāciju un Apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs par norādītās apdrošinājuma summas atbilstību apdrošinātā objekta vērtībai. Apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt apdrošinātā objekta vērtību.
3.2. Nekustamā īpašuma apdrošinājuma summa var tikt noteikta kā:
3.2.1. jaunvērtība:
a) ēkām, kuru nolietojums nepārsniedz
50 (piecdesmit) % un pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās tiek atjaunotas;
b) telpām, kuru nolietojums nepārsniedz 50 (piecdesmit) %, un kuras pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās tiek remontētas;
3.2.2. tirgus vērtība. Telpu atrašanās vietai raksturīgā tirgus vērtība bez apdares darbu izmaksām;
3.2.3. pašreizējā vērtība – tiek pielietota tiem apdrošināšanas objektiem, kuru nolietojums pārsniedz
50 (piecdesmit) %.
3.3. Kustamā īpašuma (mantas) apdrošinājuma summa var tikt noteikta kā:
3.3.1. jaunvērtība. Apdrošināšana jaunvērtībā ir spēkā tiem apdrošināšanas objektiem, kuru nolietojums nepārsniedz 50 (piecdesmit) % un tiek izmantoti Apdrošinājuma ņēmēja uzņēmējdarbībā, bet pēc apdrošināšanas gadījuma tiek iegādāti no jauna;
3.3.2. pašreizējā vērtība. Apdrošināšana pašreizējā vērtībā ir spēkā tiem apdrošināšanas objektiem, kuru nolietojums pārsniedz 50 (piecdesmit) % un/vai tie pēc apdrošināšanas gadījuma netiek aizvietoti.
3.4. Apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība par apdrošināšanas objektu, pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas paliek spēkā līdz apdrošināšanas polisē norādītā datuma beigām, izņemot:
3.4.1. ja Apdrošinātājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību par kustamo īpašumu, tad kustamā īpašuma apdrošinājuma summa samazinās par šīs izmaksas lielumu;
3.4.2. ja Apdrošinātājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību pilnā apmērā par polisē norādīto apdrošināto objektu un izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība ir vienāda ar apdrošināšanas polisē norādīto apdrošinātā objekta apdrošinājuma summu, tad attiecībā uz šo objektu apdrošināšanas līguma darbība beidzas līdz ar atlīdzības segšanas brīdi bez atsevišķa paziņojuma nosūtīšanas.
3.5. Zemapdrošināšana – ja īpašuma apdrošinājuma summa ir zemāka par apdrošinātā objekta vērtību, aprēķinot zaudējumu atlīdzību, tā tiek noteikta
proporcionāli apdrošinājuma summai pret apdrošinātā īpašuma vērtību. Ja apdrošinājuma summa ir zemāka par apdrošināšanas vērtību, kāda tā bijusi tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās (zemapdrošināšana), atmaksāta tiek tikai noteiktās zaudējumu atlīdzības summas daļa, kas attiecas pret visu summu tāpat kā apdrošinājuma summa pret apdrošināšanas vērtību. Faktu, ka notikusi zemapdrošināšana, nosaka katrai apvienotai īpašuma grupai (pozīcijai) atsevišķi.
4. pants. Apdrošinātie riski.
Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus par apdrošināto īpašumu, iestājoties kādam no šajā pantā uzskaitītajiem apdrošinātajiem riskiem:
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx
4.1. Ugunsgrēka gadījumu apdrošināšana atlīdzina apdrošinātajam objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis:
4.1.1. ugunsgrēks – uguns, kas izcēlusies ugunij neparedzētā vietā, vai uguns, kas izcēlusies no ugunij paredzētas vietas un spēj pati izplatīties tālāk;
4.1.2. eksplozija – tādu spēku pēkšņa izpausme, kas balstās uz gāzu vai tvaiku izplešanās tieksmi. Trauka (katla, cauruļvadu u.c.) eksplozija ir tikai tad, ja tā sienas tiek sabojātas tādā mērā, ka notiek spiediena atšķirību izlīdzināšanās starp trauka iekšieni un apkārtējo vidi. Ja trauka iekšpusē eksploziju izraisa tur notiekošie ķīmiskie procesi, tad šādi radušos zaudējumus traukā atlīdzina arī tad, ja tā sienas nav bojātas;
4.1.3. zibens spēriens – tieša zibens iedarbība uz apdrošināto īpašumu;
4.1.4. vadāma lidaparāta, tā daļu vai tā kravas uzkrišana vai trieciens.
4.2. Ūdensvada avārijas gadījumu apdrošināšana atlīdzina apdrošinātajam objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījusi:
4.2.1. šķidruma vai tvaika noplūde no ēkā iebūvētām ūdens, kanalizācijas, apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas iekārtām, ugunsdrošības sistēmām un to cauruļvadiem, vai noplūdes no sadzīves vai uzņēmējdarbībā izmantojamām iekārtām to pēkšņas un neparedzētas avārijas dēļ;
4.2.2. Apdrošinātājs vienu reizi apdrošināšanas līguma darbības perioda laikā atlīdzina nekustamajam īpašumam nodarītus zaudējumus par punktā 4.2.1.minētajiem šķidruma noplūdes riskiem, kas notikuši pastāvīgi apdzīvotās/izmantotās apdrošinātās ēkās vai telpās, ja tie radušies sala iedarbības rezultātā;
4.2.3. Apdrošinātājs vienu reizi apdrošināšanas līguma darbības perioda laikā atlīdzina zaudējumus, kurus izraisījusi trešās personas darbības vai bezdarbības dēļ notikusi šķidruma vai tvaika noplūde.
4.3. Dabas stihiju radīto zaudējumu apdrošināšana atlīdzina apdrošinātajam objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījusi:
4.3.1. vētra – meteoroloģisku apstākļu izraisīta gaisa plūsma, ja vēja brāzmas ir ne mazākas kā 18(astoņpadsmit) m/s;
4.3.2. krusa – nokrišņi ledus gabaliņu veidā;
4.3.3. sniega slodze – stiprs sniegs, kad 12 (divpadsmit) stundu vai īsākā laikā nokrīt 20 (divdesmit) cm un vairāk sniega, kā rezultātā sniega vai ledus svars nodara bojājumus apdrošinātajai ēkai;
4.3.4. plūdi – virsējo (stāvošo vai tekošo) ūdeņu pārplūšanas pār ezera vai upes krastiem lielu, īsā laika posmā nokritušu nokrišņu, rezultātā.
4.4. Zemestrīces radīto zaudējumu apdrošināšana atlīdzina apdrošinātajam objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījušas dabiskas zemes garozas svārstības, kuru stiprums pēc Rihtera skalas ir vismaz 6 (sešas) balles.
4.5. Trešo personu prettiesiskas rīcības rezultātā radīto zaudējumu apdrošināšana atlīdzina apdrošinātajam objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumu, kurus izraisījusi:
4.5.1. zādzība ar ielaušanos – tīša prettiesiska svešas mantas paņemšana, personai nelikumīgi ielaužoties apdrošināšanas vietā:
a) nelikumīga ielaušanās ir notikusi, ja persona izmantojusi pielāgotas atslēgas, mūķīzerus vai citas palīgierīces slēdzeņu vai norobežojumu likvidēšanai vai nelikumīgi ielauzusies noslēgtajā apdrošināšanas vietā
– caur logiem, xxxxxx, sienām, jumtu, žogu u.tml;
b) ja polisē nav minēts savādāk, tad apdrošināšanas aizsardzība kustamajam īpašumam zādzības ar ielaušanos riskam ir spēkā tikai apdrošināšanas līgumā norādītajā ēkā vai telpā.
4.5.2. laupīšana – uzbrukums Apdrošinājuma ņēmējam vai kādam no viņa darbiniekiem, pielietojot vardarbību, vai vardarbības draudus ar mērķi atņemt apdrošināto īpašumu;
4.5.3. vandālisms – tīša rīcība ar nolūku bojāt vai iznīcināt apdrošināto īpašumu;
4.5.4. Apdrošinātājs vienu reizi apdrošināšanas līguma darbības perioda laikā atlīdzina zaudējumus par 4.5.3. punktā minēto risku attiecībā uz zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies apdrošināšanas objekta apzīmēšanas vai apkrāsošanas (t. sk. grafiti) rezultātā. Izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek ierobežots 2 (divi)% no kopējās apdrošinājuma summas;
4.5.5. īpašuma bojāšana transportlīdzekļa uzbraukšanas rezultātā.
III. nodața. Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā pienākumi
5.pants. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā pienākumi.
5.1. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā pienākumi apdrošināšanas līguma darbības laikā:
5.1.1. nekavējoties, tiklīdz kā iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā no konstatācijas brīža, informēt Apdrošinātāju par apstākļu rašanos, kas
palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību, vai citiem apstākļiem, kas var ietekmēt apdrošināšanas līguma norisi un izpildīt Apdrošinātāja norādījumus saistībā ar tiem. Noslēgtā apdrošināšanas līguma ietvaros par riska paaugstinošiem apstākļiem tiek uzskatīti sekojoši gadījumi:
a) ir mainījies kāds apstāklis, par ko ir uzdots jautājums apdrošināšanas pieteikumā par apdrošināto objektu, piemēram (bet ne tikai), uzņēmējdarbības veida maiņa;
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx
b) ja apdrošinātajā objektā ir paredzēts uzsākt ugunsbīstamus darbus (metināšana, darbi ar atklātu liesmu, ugunsnedrošu šķidrumu pielietošana, uzglabāšana u.tml);
c) ja objekts ilgāk kā 30 (trīsdesmit) dienas tiek atstāts bez uzraudzības, paliek neizmantots, kļūst sezonāli izmantots, tiek pārtraukta uzņēmējdarbība;
d) ja nekustamajā īpašumā tiek sākti celtniecības un remontdarbi;
e) ja apdrošinātais objekts tiek nodots lietošanā trešajām personām.
5.1.2. ievērot saistošos Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos, valsts iestāžu izdotos un apdrošināšanas līgumā atrunātos drošības un papildus noteikumus.
5.2. Drošības noteikumi:
5.2.1. automātiskajai dūmu un ugunsdrošības signalizācijai jābūt aktivizētai 24 (divdesmit četras) stundas diennaktī;
5.2.2. signalizācijas sistēmai jābūt projektētai, uzstādītai un apkoptai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ražotāja izvirzītajām prasībām;
5.2.3. uzņēmuma telpām un teritorijai ir jābūt atbrīvotai no ražošanas atlikumiem un atkritumiem, lai nodrošinātu ugunsdrošību;
5.2.4. degošie ražošanas atlikumi un izlietotais iepakojums ir jāuzglabā ugunsdrošās atkritumu tvertnēs ar vāku;
5.2.5. atkritumu tvertnes un izlietotais iepakojums (tai skaitā koka paliktņi) teritorijā jānovieto tā, lai attālums līdz tuvākajam objektam būtu pietiekami drošs uzliesmošanas gadījumā. Attālums no ēkas ārsienas nedrīkst būt mazāks par 5 (pieci) metri;
5.2.6. nekavējoties, tiklīdz pabeigti ir atbilstošie darbi, darba vieta ir jāatbrīvo no paaugstinātas ugunsbīstamības materiāliem (piemēram, paletēm un iepakojuma materiāliem);
5.2.7. smēķēšana ir atļauta tikai īpaši nozīmētās un atbilstoši aprīkotās vietās;
5.2.8. izmantojot pagaidu sildierīces, jānodrošina to ekspluatācija atbilstoši ražotāja norādītajām normām;
5.2.9. sildierīcēm jābūt uzstādītām ievērojot atbilstošas drošības distances;
5.2.10. lietojot elektriskās sildierīces, jāievēro elektroinstalācijas ekspluatācijas normas. Ražošanas un noliktavu telpās drīkst izmantot tikai slēgta tipa sildierīces;
5.2.11. elektriskām sildierīcēm jābūt droši nostiprinātām, tās nedrīkst būt atvērtas vai izjauktas;
5.2.12. elektriskajam aprīkojumam un iekārtām jābūt uzstādītām saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem aktiem un ražotāja izvirzītajām prasībām. Šādu aprīkojumu un iekārtu uzstādīšanu un lietošanu drīkst veikt tikai īpaši apmācīti darbinieki;
5.2.13. elektriskais aprīkojums, kas netiek izmantots ārpus darba laika, ir jāizslēdz;
5.2.14. elektriskais aprīkojums un dzinēji ir jāuzglabā sausā vietā un regulāri jātīra. Dzinēju pārsegi un/vai filtri ir jāatbrīvo no putekļiem un netīrumiem, lai netiktu traucēta ventilācija. Ventilācijas atveres nedrīkst būt norobežotas vai bloķētas;
5.2.15. īpaša uzmanība jāpievērš elektriskajam aprīkojumam un iekārtām ugunsnedrošos un/vai ugunsbīstamos objektos. Īslaicīgi izmantot minēto aprīkojumu šāda veida objektos drīkst vienīgi, ja ir iespējams izpildīt visas drošības prasības, kas jāievēro šāda veida objektos;
5.2.16. iekārtu uzstādīšana, lietošana un apkope objektā ir jāveic saskaņā ar ražotāja tehniskajām un tehnoloģiskajām prasībām. Telpu tīrīšana un tehnikas apkope ir jāveic regulāri, ieskaitot regulāru aprīkojuma un iekārtu ieeļļošanu, kā arī tehnikas lenšu un siksnu pārbaudi;
5.2.17. ugunsnedrošu šķidrumu un gāzu lietošana ražošanas procesā un uzglabāšana ir jāveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamos daudzumus. Ugunsnedrošu un viegli uzliesmojošu vielu lietošana rada paaugstinātu ugunsbīstamības vai sprādziena risku, līdz ar to, darbojoties ar šādām vielām, ir jāievēro sekojoši nosacījumi:
a) ir aizliegts lietot atklātu liesmu vai uguni;
b) elektroinstalācijai ir jābūt ierīkotai atbilstoši normatīvajiem aktiem: jālieto slēdži un iekārtas, kas nerada dzirksteles un apgaismojumam jābūt aprīkotam ar aizsargabažūru;
c) katrai iekārtai, aprīkojumam un uzglabāšanas tvertnei, kas satur viegli uzliesmojošas vielas, jābūt sazemētai. Lai novērstu statiskās elektrības rašanās risku, nav ieteicams lietot apģērbu, kas var izraisīt šādu parādību. Tvertnēm, savienojuma caurulēm un ventilācijas sistēmām jāatbilst paredzamajam izmantošanas mērķim;
d) beidzot darbus, gāzveida vielu saturošos balonus ir nepieciešams pārvietot uz to pastāvīgo glabāšanas vietu, nostiprinot un fiksējot tos ar atbilstošiem stiprinājumiem.
5.2.18. ražošanas telpās:
a) uzglabāto izejvielu daudzumam ražošanas telpās jābūt proporcionālam ražošanas apjomam;
b) perimetram ap iekārtu jānodrošina brīva pārvietošanās zona, kas ir atbrīvota no izejvielām un gatavās preces;
d) ugunsnedrošus šķidrumus uzglabāt drīkst tikai norādītās un speciāli aprīkotās vietās;
e) ugunsnedrošus šķidrumus drīkst uzglabāt ražošanas telpās tikai tādā apjomā, kas atbilst vienas darba dienas atbilstošai normai.
5.2.19. noliktavu telpās:
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx
a) noliktavu telpu un apkārtnes plānojums jāizveido tā, lai pēc iespējas tiktu mazināta brīva uguns izplatīšanās zona;
b) transporta ceļus ir aizliegts izmantot preču glabāšanai un tiem vienmēr ir jābūt brīviem;
c) noliktavās, kas aprīkotas ar automātisko ugunsdrošības un/vai dzēšanas signalizāciju, jābūt uzskatāmi norādītam un atzīmētam maksimāli pieļaujamajam preču glabāšanas augstumam. Šo noteikto augstumu nedrīkst pārsniegt.
5.2.20. uz preču pieņemšanas un izsniegšanas platformas:
a) preču pieņemšanas un izsniegšanas platforma nedrīkst tikt izmantota pagaidu preču glabāšanai;
b) darba dienas beigās šī vieta jāatbrīvo no preču novietošanas paletēm un precēm, kā arī izlietotais iepakojums un atkritumi ir jāpārvieto uz speciāli ierīkotām glabāšanas vietām.
5.2.21. atstājot ēku vai telpas, visas durvis, logi un citi objekta pieeju noslēdzošie elementi ir jāaizver un jāslēdz tā, lai bez ielaušanās vai citādas slēdzeņu un citu izveidoto ierobežojumu sabojāšanas nebūtu iespējams brīvi iekļūt objektā;
5.2.22. pazaudējot atslēgas, ieejas kodu, un/vai arī gadījumā, kad trešo personu rīcībā ir nonākušas atslēgas vai ieejas kodu informācija, Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam ir nepieciešams nekavējoties veikt atslēgu vai kodu nomaiņu;
5.2.23. atstājot ēku vai telpas, jāaktivizē pieteikumā norādītā pretielaušanās signalizācija;
5.2.24. pretielaušanās signalizācijai ir jābūt uzstādītai tā, lai zādzības ar ielaušanos gadījumā signalizācijas aktivizācijas sensoru darbības zona segtu visu apdrošināto objektu. Signalizācijas sensoru darbības zonai jānodrošina pilnīgs pārklājums, nedrīkst būt telpu grupas vai zonas, kurās pārklājums ir ierobežots ņemot vērā objekta specifikāciju (stūri, nišas, ailes) un/ vai preču un aprīkojuma izvietojumu. Izvietojot signalizāciju, vajadzētu ņemt vērā, ka telpās var tikt mēģināts iekļūt arī ne tikai caur logiem un durvīm, bet arī sienām, grīdu, griestiem un citām vietām;
5.2.25. pretielaušanās signalizācijai ir jādarbojas tā, lai trauksmes gadījumā signāls tiktu nosūtīts uz vadības pulti vai atbildīgo apsardzes firmu, ar kuru ir noslēgts līgums par objekta apsardzi. Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam ir jānodrošina, ka pēc signāla saņemšanas tiek veikta objekta apsekošana;
5.2.26. trešajām personām nedrīkst būt pieeja signalizāciju kodu informācijai. Ieteicams nodrošināt periodisku kodu maiņu.
5.3. Apdrošinātājs var samazināt apdrošināšanas atlīdzību, bet ne vairāk kā par 50 (piecdesmit) %, ja Apdrošinājuma ņēmējs vieglas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no 5.1. vai 5.2. punktos noteiktajiem pienākumiem un zaudējums radies tiešā cēloņsakarībā ar šiem pārkāpumiem.
5.4. Apdrošinājuma ņēmēja pienākumi, iestājoties apdrošināšanas gadījumam:
5.4.1. par katru apdrošināšanas gadījumu Apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, bet ne vēlāk kā 5 (piecu) darba dienu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, jāpaziņo rakstiski Apdrošinātājam, kā arī jāveic visi iespējamie pasākumi, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai un zaudējuma samazināšanai. Veicot iepriekš minētos pasākums, jāizpilda visi Apdrošinātāja norādījumi;
5.4.2. apdrošinātā objekta bojājuma fakts nekavējoties, tiklīdz kā kļuvis iespējams, jāreģistrē atbilstošās valsts, pašvaldību vai citās kompetentajās institūcijās (policijā, ceļu policijā, municipālajā policijā, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, namu pārvaldē, nama apsaimniekotājam u.tml);
5.4.3. Apdrošinājuma ņēmējam jādod iespēja Apdrošinātāja pārstāvim veikt bojātā īpašuma apskati, kā arī jāsniedz visa viņam zināmā informācija, kas Apdrošinātājam palīdzētu noteikt zaudējuma rašanās cēloņus, vainīgās personas un zaudējuma apmērus. Gadījumā, ja Apdrošinātājs nav veicis negadījuma vietas apskati 3 (trīs) darba dienu laikā no zaudējuma pieteikuma saņemšanas dienas, Apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības uzsākt bojātā īpašuma sakārtošanu/remontu;
5.4.4. pēc apdrošinātā riska iestāšanās nav pieļaujama apdrošinātā objekta pārvietošana, atjaunošana, bojājumu novēršana bez Apdrošinātāja rakstiskas atļaujas. Ir atļauts veikt tikai neatliekamos pasākumus, kas novērš tālākus zaudējumus;
5.4.5. nekavējoties, tiklīdz kā iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā no zaudējuma pieteikuma iesniegšanas dienas, jāiesniedz Apdrošinātājam un kompetentajai policijas iestādei nozagtā apdrošinātā īpašuma saraksts un īpašuma iegādes grāmatvedības dokumentu kopijas;
5.4.6. ja par iespējamo apdrošināšanas gadījumu ir uzsākta policijas izmeklēšana, saņemti oficiāli rīkojumi vai tiesas nolēmumi, tad Apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties par to jāziņo Apdrošinātājam rakstiski, kā arī jāinformē par to turpmāko norisi.
IV. nodața. Apdrošināšanas atlīdzība
6. pants. Apdrošināšanas atlīdzība, tās nosacījumi.
6.1. Izmaksājamā Apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt Apdrošinātajam vai Apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas gadījuma rezultātā faktiski nodarītos zaudējumus.
6.2. Apdrošināšanas atlīdzības veidi ir:
6.2.1. pakalpojuma saņemšana īpašuma atjaunošanai vai īpašuma atjaunošana pašu spēkiem:
a) ja īpašuma atjaunošanai tiek saņemts pakalpojums piesaistot būvfirmu, tad Apdrošinātājs sedz Apdrošinājuma ņēmējam tiešās izmaksas par saņemto pakalpojumu. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir iesniegt dokumentus par nekustamā īpašuma atjaunošanu un pakalpojuma saņemšanu;
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx
b) ja īpašuma atjaunošana tiek veikta Apdrošinātā un/ vai Apdrošinājuma ņēmēja paša spēkiem – nepiesaistot būvfirmu, tad Apdrošinātājs atlīdzina izlietotos materiālus, darbu, mehānismu un transporta izdevumus.
6.2.2. bojātā īpašuma aizstāšana ar līdzvērtīgu;
6.2.3. naudas izmaksa.
6.3. Apdrošinātājam ir tiesības pēc savas izvēles noteikt apdrošināšanas atlīdzības veidu.
6.4. Apdrošināšanas gadījuma rezultātā nodarīto zaudējuma lielumu nosaka Apdrošinātājs vai tā norīkots eksperts, vienojoties ar Apdrošinājuma ņēmēju.
6.5. Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātājs var vienoties, ka zaudējuma lielums tiek noteikts ar neatkarīgu ekspertu palīdzību. Apdrošinātājs ekspertīzi var izmantot arī, lai noteiktu zaudējuma rašanās cēloni.
6.6. Apdrošināšanas atlīdzība par nekustamo īpašumu:
6.6.1. zaudējuma lielums tiek aprēķināts pēc izveidotas celtniecības darbu tāmes, kurai par pamatu ir zemākās celtniecības darbu un materiālu izmaksas;
6.6.2. gadījumā, ja bojā gājušais/bojātais īpašums netiek atjaunots gada laikā (vai netiek uzsākti atjaunošanas/ remonta darbi), tad apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta par pamatu ņemot nekustamā īpašuma pašreizējo vērtību vai tirgus vērtību, kāda bija apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī, atlīdzinot mazāko no summām;
6.6.3. gadījumā, ja bojā gājušais/bojātais īpašums tiek atjaunots un apdrošināšanas vērtība ir jaunvērtība, tad Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs tikai tad iegūst tiesības uz atlīdzības daļu, kas pārsniedz pašreizējo vērtību vai tirgus vērtību, ja viņš viena gada laikā pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierāda, ka šī summa tiks izmantota, lai atjaunotu tāda paša stāvokļa, veida un tādam pašam nolūkam paredzētu nekustamo īpašumu iepriekšējā vietā. Ja tajā pašā vietā no Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā neatkarīgu juridisku iemeslu dēļ to atjaunot nav iespējams, tad ēku var celt jebkurā citā vietā Latvijas
Republikas teritorijā, ja tas iepriekš ir rakstiski saskaņots ar Apdrošinātāju;
6.6.4. gadījumā, ja bojā gājušais/bojātais īpašums tiks atjaunots, bet īpašuma nolietojums pārsniedz 50 (piecdesmit) %, tad Apdrošinātājs aprēķina apdrošināšanas atlīdzību pašreizējās vērtības apmērā uz apdrošināšanas gadījuma brīdi;
6.6.5. tirgus vērtība, ja tā pārsniedz objekta atjaunošanas vērtību, tiek segta vienlaicīgi pastāvot visiem turpmākajiem apstākļiem:
a) apdrošinātā objekta izmantošana apdrošināšanas gadījuma rezultātā nav iespējama vai arī ievērojami apgrūtināta;
b) apdrošinātais objekts ir tikai daļa no ēkas un tā atjaunošana pēc apdrošināšanas gadījuma ir atkarīga no citu ēkas daļu īpašnieku lēmumiem par ēkas atjaunošanu;
c) ņemot vērā īpašuma attiecības, citu ēkas daļu īpašnieku spēju un vēlēšanos atjaunot savu īpašumu un loģisku atjaunošanas darbu secību, apdrošināšanas objektu nav iespējams atjaunot 12 (divpadsmit) mēnešu laikā.
6.7. Apdrošināšanas atlīdzība par kustamo īpašumu:
6.7.1. ja tas pēc apdrošināšanas gadījuma tiek atjaunots un/ vai atkārtoti iegādāts, tad apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta pēc jaunvērtības, tas ir zemāko nepieciešamo summu, kas vajadzīga, lai remontētu vai no jauna iegādātos tāda paša veida un kvalitātes kustamo īpašumu. Saskaņā ar Apdrošinātāja iepriekšēju piekrišanu, pietiek ar lietota īpašuma iegādāšanos, iekārtu vietā var tikt aizvietotas/ iegādātas jebkura veida līdzvērtīgas lietotas vai jaunas iekārtas, ja to ekspluatācijas mērķis ir tāds pats;
6.7.2. ja kustamais īpašums ir iznīcināts, gājis bojā vai nozagts un netiek veikta tā atjaunošana un/vai atkārtota iegāde gada laikā, zaudējuma atlīdzības summa ir vienāda ar kustamā īpašuma apdrošināšanas pašreizējo vērtību vai tirgus vērtību, kāda bija apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī, atlīdzinot mazāko no summām.
6.8. Papildus tiešajiem materiālajiem zaudējumiem Apdrošinātājs atlīdzina arī sekojošus saprātīgus, pamatotus un pierādāmus nepieciešamos izdevumus, kas radušies Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam pēc apdrošināšanas gadījuma, lai ierobežotu iestājušos apdrošināšanas gadījumu vai tā sekas, vai lai novērstu iespējamos turpmākos zaudējumus:
6.8.1. izdevumus par bojājuma vietas uzkopšanu, ieskaitot drupu nojaukšanu, par gruvešu un citu atlieku nogādāšanu tuvākajā izgāztuvē un izgāšanu vai iznīcināšanu (uzkopšanas un nojaukšanas izdevumi). Šo izdevumu apjoms nedrīkst būt lielāks kā 10 (desmit)
% no zaudējuma summas;
6.8.2. izdevumus, kas radušies tādā veidā, ka apdrošinātā objekta atjaunošanas vai atkal iegūšanas nolūkā citas
lietas jāpārvieto vai jāsargā (pārvietošanas un sargāšanas izdevumi), šo izdevumu apjoms nedrīkst būt lielāks kā 10 (desmit) % no zaudējuma summas:
a) pārvietošanas izdevumi ir īpašas izmaksas iekārtu demontēšanai vai remontam, ēku daļu izlaušanai, nojaukšanai vai uzcelšanai no jauna, vai atvērumu paplašināšanai;
b) sargāšanas izdevumi ir īpašas izmaksas, kas nepieciešamas apdrošinātā īpašuma sargāšanai apdrošināšanas vietā, vai apsargāšanai citā teritorijā pēc tā pārvietošanas.
6.9. Aprēķinot zaudējuma atlīdzību, tiek ņemti vērā virsapdrošināšanas un zemapdrošināšanas nosacījumi:
6.9.1. attiecībā uz apdrošināto īpašumu, Apdrošinātājs zemapdrošināšanas nosacījumu var nepiemērot gadījumā, ja apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību ne vairāk kā 10 (desmit) %.
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx
6.10. Jebkurā gadījumā apdrošināšanas izdevumu un zaudējumu summas atlīdzības kopsumma nevar pārsniegt apdrošinājuma summu.
6.11. Apdrošinātājam ir tiesības veikt atlīdzības izmaksu pa daļām, secīgi, pēc padarīto darbu apjoma.
6.12. Apdrošinātājs no aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības ir tiesīgs ieturēt:
6.12.1. apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku;
6.12.2. nesamaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu par visu polisē norādīto apdrošināšanas periodu;
6.12.3. pievienotās vērtības nodokļu summu, kuru apdrošināšanas atlīdzības saņēmējam ir tiesības no valsts budžeta maksājamā nodokļa atskaitīt kā priekšnodokli saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”;
6.12.4. apdrošināšanas objekta vai tā daļu tālākai izmantošanai derīgo atlieku vērtību, ja Apdrošinātājs pieņem lēmumu tās nepārņemt.
7. pants. Atkalatgūtais īpašums.
7.1. Ja tiek noskaidrota nozagtā vai nolaupītā īpašuma atrašanās vieta, tad Apdrošinājuma ņēmējam 3 (trīs) darba dienu laikā, kopš šis fakts kļuvis zināms, rakstiski par to jāpaziņo Apdrošinātājam.
7.2. Ja Apdrošinājuma ņēmējs ir atguvis nozagto vai nolaupīto īpašumu pirms tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, tad tiek saglabātas tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, ja divu nedēļu laikā atkalatgūtais īpašums tiek nodots Apdrošinātājam.
7.3. Ja Apdrošinājuma ņēmējs atgūst nozagto vai nolaupīto īpašumu pēc tam, kad par to ir samaksāta pilna apdrošināšanas atlīdzība, Apdrošinājuma ņēmējs atlīdzību atmaksā atpakaļ vai nodod atkalatgūto īpašumu Apdrošinātājam, iepriekš savstarpēji abām pusēm vienojoties.
7.4. Ja Apdrošinājuma ņēmējs ir atguvis nozagto vai nolaupīto īpašumu pēc tam, kad par to ir samaksāta apdrošināšanas atlīdzība, kura atbilstoši noteikumiem
ir zemāka par apdrošinātā objekta vērtību, tad Apdrošinājuma ņēmējs šo īpašumu var paturēt, samaksājot atpakaļ apdrošināšanas atlīdzību.
7.5. Ja Apdrošinājuma ņēmējs atgūto īpašumu nodevis Apdrošinātāja rīcībā, tad viņam ir jānodod Apdrošinātājam valdījuma, īpašuma un visas pārējās tiesības, kuras viņam pieder attiecībā uz šo īpašumu.
V. nodața. Izņēmumi
8. pants. Izņēmumi.
Ar šī apdrošināšanas līguma noslēgšanu puses ir vienojušās, ka sekojoši zaudējumu rašanās gadījumi netiek atzīti par apdrošināšanas gadījumiem, ja riska iestāšanos un/vai zaudējumu rašanos, vai Apdrošinājuma ņēmēja darbību vai bezdarbību, pirms vai pēc riska iestāšanās raksturos sekojoši faktiskie apstākļi:
8.1. apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz jebkura veida zaudējumiem, izmaksām un izdevumiem, ko tieši vai netieši izraisa, vai kuri ir saistībā ar jebkura veida terora aktiem. Par terora aktu noslēgtā apdrošināšanas līguma ietvaros tiek uzskatīta politisku, reliģisku, ideoloģisku vai etnisku mērķu sarīkota vai piedraudēta vardarbības pielietošana, ko veic viena persona vai personu grupa, kas rīkojas savā vai kādas organizācijas, vai valdības uzdevumā, vai ar tām sadarbojoties ar nolūku ietekmēt valdību un/vai iebiedēt sabiedrību vai sabiedrības daļu;
8.2. jebkura veida karadarbības, masu nekārtības, iekšējo nemieru, streiku, kodolenerģijas tiešas vai netiešas iedarbības rezultātā, vai kurus izraisījis starojums (radioaktīvais, elektromagnētiskais, gaismas vai karstuma);
8.3. ja Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai vainas pakāpi, kas zaudējumu atlīdzināšanas un citu civiltiesisko seku ziņā ir pielīdzināma ļaunam nolūkam, ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai nav nekavējoties rakstiskā veidā informējis Apdrošinātāju par apdrošinātā riska palielināšanos;
8.4. riska iestāšanos vai zaudējumu rašanos izraisījis Apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai vainas pakāpi, kas zaudējumu atlīdzināšanas seku ziņā ir pielīdzināma ļaunam nolūkam, vai saistīta ar apdrošināšanas krāpšanu. Ja Apdrošinājuma ņēmējs apzināti sniedzis nepatiesu informāciju, Apdrošinātājs ir tiesīgs atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un izbeigt apdrošināšanas līguma darbību, neatmaksājot saņemto apdrošināšanas prēmiju;
8.5. Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais rupji pārkāpuši Latvijas Republikas normatīvos aktus vai apdrošināšanas noteikumos noteiktos drošības noteikumus;
8.6. ja Apdrošinājuma ņēmējs nav izpildījis kādu no 5.4.punktā noteiktos pienākumus;
8.7. ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, Apdrošinājuma ņēmējam nav apdrošināmā interese;
8.8. ja zaudējuma cēlonis ir notikums pirms apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās dienas.
9. pants. Sevišķie īpašuma apdrošināšanas izņēmumi.
9.1. Ja polisē nav minēts savādāk, tad saskaņā ar noteikumiem apdrošināšanas objekts nav un apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta netiek, ja zaudējums nodarīts sekojošam nekustamajam īpašumam:
9.1.1. pastāvīgi neapdzīvotām/ neizmantotām ēkām un telpām;
9.1.2. ēkas un/vai telpu ārpusē esošiem priekšmetiem, kas nav ar ēku stacionāri un cieši saistīti (video kameras, apgaismes ķermeņi, izkārtnes, marķīzes, antenas u.tml.);
9.1.3. žogam, baseiniem, pagalmu un teritoriju segumiem, nojumēm un /vai citiem apkārtnes elementiem, kas nav ēku sastāvdaļas;
9.1.4. sauszemes ceļiem, ietvēm, tiltiem, estakādēm, moliem, dambjiem, tuneļiem;
9.1.5. ar telpu tieši vai netieši saistītai saimniecības telpai, garāžai vai pazemes autostāvvietai, kas noslēgtā apdrošināšanas līguma ietvaros ir uzskatāma kā atsevišķa ēkas domājamā daļa;
9.1.6. ārējiem cauruļvadiem, elektrolīnijām, kabeļiem un citām komunikācijām, kas atzarojas no apdrošinātā nekustamā īpašuma;
9.1.7. pagaidu un/vai patvaļīgi uzceltai ēkai (bez apstiprināta projekta un būvatļaujas) un/vai citām neinventarizētām celtnēm;
9.1.8. jebkāda veida siltumnīcām un lecektīm;
9.1.9. ēkām vai būvēm celtniecības un/vai rekonstrukcijas stadijā un tajās esošajām telpām;
9.1.10. avārijas stāvoklī esošām ēkām un tajās esošajām telpām;
9.1.11. mākslinieciski apstrādātam, liektam stiklojumam, vitrāžām un/vai stikla pārklājumam (piemēram, pretplīšanas pārklājumam, uzlīmēm, uzdrukām).
9.2. Ja polisē nav minēts savādāk, tad saskaņā ar noteikumiem apdrošināšanas objekts nav un apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta netiek, ja zaudējums nodarīts sekojošam kustamajam īpašumam:
9.2.1. kas atrodas pastāvīgi neapdzīvotās/ neizmantotās ēkās un telpās;
9.2.2. kas atrodas būvniecības stadijā esošās ēkās vai arī būvēt nepabeigtās ēkās;
9.2.3. kas atrodas avārijas stāvoklī esošās ēkās;
9.2.4. dažādiem motorizētiem transporta līdzekļiem, to rezerves daļām un aksesuāriem (mopēds, sniega un ūdens motocikls, transportlīdzekļi, piekabes, buru laivas, airu laivas, lauksaimniecības mašīnas utt.);
9.2.5. telpu augiem, kokiem, apstādījumiem, dzīvniekiem un mājdzīvniekiem;
9.2.6. datiem, datu bāzēm, licencēm un informācijas nesējiem (disketes, diski, USB atmiņu kartes u.c.), datoru programmnodrošinājums, izņemot operētājsistēmas, kas ietilpst datora pamata komplektācijā;
9.2.7. lauksaimniecības produkcijai un krājumiem;
9.2.8. marku, monētu, medaļu un citām kolekcijām;
9.2.9. paraugiem, uzskates modeļiem, prototipiem un izstāžu eksponātiem, ražošanas iekārtām, kas vairs netiek izmantotas ražošanas procesā;
9.2.10. skaidrai naudai un maksājumu kartēs esošai naudai, bankas kartēm, vērtspapīriem, dokumentiem, antikvāriem priekšmetiem, mākslas darbiem, ieročiem, dabīgās ādas izstrādājumiem, rotaslietām, visiem izstrādājumiem no dārgmetāliem, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem;
9.2.11. izkārtnēm, norādēm, plakātiem, reklāmām, marķīzēm, ārējām un iekšējām žalūzijām;
9.2.12. īpašumam transportēšanas laikā;
9.2.13. kustamajam īpašumam, kas novietots zem atklātas debess;
9.2.14. trešajām personām piederošam kustamajam īpašumam, kas nodots Apdrošinātajam vai Apdrošinājuma ņēmējam labošanā, apkalpošanā vai uzturēšanā;
9.2.15. visa veida tirdzniecības automātiem, bankas izmaksas un/vai iemaksas automātiem, naudas maiņas automātiem, kopā ar to saturu.
9.3. Saskaņā ar noslēgtā apdrošināšanas līguma noteikumiem, sekojoši zaudējumu rašanās gadījumi netiek atzīti par apdrošināšanas gadījumiem, ja riska iestāšanos un/vai zaudējumu rašanos, vai Apdrošinājuma ņēmēja darbību vai bezdarbību, pirms vai pēc riska iestāšanās raksturo sekojoši faktiskie apstākļi:
9.3.1. apdrošināšanas objekta, tā daļu vai aprīkojuma konstrukcijas kļūdas, sagatavošanas trūkuma, izgatavošanas materiāla vai vielas neatbilstība, nepilnīga vai nepareiza apdrošināšanas objekta uzturēšana vai lietošana;
9.3.2. ēkas un/vai grunts nosēšanās vai noslīdēšana, plaisāšana, puve, pūšana, pelējums, rūsa, korozija, putekļi, pilēšana vai sūkšanās, piepes, smakas izdalīšanās, sēnīšu vai baktēriju iedarbība un citi tamlīdzīgi ilgtermiņa pakāpeniski procesi;
9.3.3. lietus, krusas, sniega vai citu nokrišņu iekļūšana apdrošinātajā ēkā, izņemot gadījumus, kad tā notikusi apdrošināšanas gadījuma rezultātā;
9.3.4. kanalizācijas tīrīšanas izdevumus;
9.3.5. ūdensvada, kanalizācijas vai apkures sistēmas atjaunošanas izdevumus, ja to bojāšanā ir vainojams nolietojums, aizsērējums, rūsa;
9.3.6. sala izraisītus ūdensvadu, kanalizācijas vai apkures sistēmas bojājumus nepastāvīgi apdzīvotās/izmantotās ēkās un telpās;
9.3.7. atkārtotus sala izraisītus ūdensvadu, kanalizācijas vai
apkures sistēmas zaudējumus vai bojājumus apdrošināšanas perioda laikā pastāvīgi apdzīvotām/ izmantotām ēkām un telpām;
9.3.8. pilsētas vai cita publiskā ūdens, kanalizācijas vai apkures komunikāciju bojājums vai aizsprostojums ārpus ēkas;
9.3.9. šķidruma un/vai tvaiku radītus bojājumus remonta, mazgāšanas un tīrīšanas laikā;
9.3.10. ūdens kondensāts, gruntsūdens, kā arī kanalizācijas pārplūšana lietus, atkušņa vai plūdu laikā;
9.3.11. zaudējumus, kas radušies pazemināta spiediena rezultātā;
9.3.12. nenostiprinātu un/vai ūdenscaurlaidīgu jumta segumu radīti zaudējumi vai bojājumi;
9.3.13. zaudējumus, kas radušies plūdu dēļ, kas apdrošinātajā vietā bija paredzami, pali (strauja atkušņa radītie plūdi) un/vai vētras radīti plūdi. Par paredzamiem plūdi tiek uzskatīti tādā gadījumā, ja saskaņā ar statistikas datiem plūdi apdrošinātajā vietā ir biežāk kā 1 (vienu) reizi 20 (divdesmit) gados;
9.3.14. karšana vai gruzdēšana, ja tā nav radusies kā sekas ugunsgrēkam;
9.3.15. xxxxxxx, ja tā ir notikusi tai paredzētā vietā un nav izplatījusies tālāk;
9.3.16. ugunsbīstamu darbu veikšana neatbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 238;
9.3.17. elektrisko iekārtu bojājumi, kuri rodas elektriskās strāvas iedarbībā ar dzirksteļošanu vai bez tās (piemēram, no pārāk liela strāvas stipruma, pārsprieguma, no izolācijas nepilnībām, kā īssavienojums, īssavienojums tinumos vai caur korpusu, īsslēgums ar zemi, nepietiekams kontakts, mēriekārtu, regulēšanas vai drošības ierīču nefunkcionēšana);
9.3.18. elektrisko ierīču bojājumi netieša zibens spēriena rezultātā;
9.3.19. ugunsgrēks, kura izcelšanās iemesls apdrošinātajā īpašumā ir atkritumu glabāšanas vietas neatbilstība drošības un ugunsdrošības prasībām;
9.3.20. ugunsgrēks, kura izcelšanās iemesls apdrošinātajā īpašumā ir nenodrošināta regulāra atkritumu izvešana un/vai vispārējas tīrības neievērošana;
9.3.21. apdrošinātājs neatlīdzina atkārtotus zaudējumus apdrošināšanas perioda laikā par trešo personu prettiesisku rīcību ar tīšu rīcību ar nolūku bojāt svešu īpašumu attiecībā uz zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies apdrošināšanas objekta apzīmēšanas vai apkrāsošanas rezultātā (tai skaitā grafiti) rezultātā;
10.pants. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzību vai tās atteikumu.
10.1. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzību vai tās atteikumu tiek pieņemts 5 (piecu) darba dienu laikā pēc pilna zaudējumu apjoma noteikšanas un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Ja
Apdrošinātājam objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot šo termiņu, to var pagarināt nosūtot motivētu rakstveida paziņojumu Apdrošinātajam vai Apdrošinājuma ņēmējam.
VI. nodața. Vispārīgie noteikumi
11.pants Apdrošināšanas saistības.
11.1. Šī apdrošināšanas līguma noslēgšana apliecina, ka Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs, paužot savu gribu, panākuši vienošanos, saskaņā ar kuru Apdrošinājuma ņēmējs uzņēmies saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas, noteikumos atrunātās saistības, savukārt Apdrošinātājs uzņēmies saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, atlīdzināt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību, atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
11.2. Saistības, kas atbilstoši šiem noteikumiem attiecināmas uz Apdrošinājuma ņēmēju, attiecināmas arī uz Apdrošināto, tiesīgo lietotāju, kā arī pārējām personām, kurām ir tiesības prasīt apdrošināšanas atlīdzību, pamatojoties uz noslēgto apdrošināšanas līgumu.
11.3. Ja Apdrošinātājs atbilstoši līguma noteikumiem ir atbrīvots no saistības izmaksāt Apdrošinātajam apdrošināšanas atlīdzību, tad šādas Apdrošinātāja tiesības attiecināmas arī pret pārējām personām, kuras var izvirzīt prasības, pamatojoties uz noslēgto apdrošināšanas līgumu.
11.4. Ar Apdrošināšanas līguma noslēgšanu Līgumslēdzējas puses ir vienojušās, ka no Apdrošināšanas līguma izrietošo attiecību regulēšanai tās piemēros ERGO Uzņēmējdarbībā izmantojamā īpašuma apdrošināšanas noteikumus Nr. NR 05–2018, Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas regulē apdrošināšanu un Latvijas Republikas Civillikumu – iepriekš minētajā secībā.
11.5. Ar šī līguma noslēgšanu puses ir vienojušās, ka Apdrošinātā vai Apdrošinājuma ņēmēja jebkuri prasījumi, kas var izrietēt no noslēgtā apdrošināšanas līguma, nevar būt cesijas priekšmets un tikt nodoti trešajām personām.
11.6. Visi strīdi apdrošināšanas saistību sakarā tiek risināti sarunu ceļā. Apdrošinātajam ir tiesības vērsties ar sūdzību Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā, ja šāda strīda izskatīšanu paredz tā reglaments. Ja vienošanās netiek panākta vai puses neapmierina ombuda lēmums, strīdus izskata Latvijas Republikas tiesā.
11.7. Visiem iesniegumiem un paskaidrojumiem jābūt iesniegtiem rakstiskā veidā Apdrošinātāja norādītajā formā, un tie jāadresē Apdrošinātājam uz apdrošināšanas polisē minēto adresi. Iesniegumi un paskaidrojumi, kas nav iesniegti rakstiski, Apdrošinātājam nav saistoši.
11.8. Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs vienojas, ka šī
apdrošināšanas līguma darbības ietvaros pušu attiecībās par derīgiem tiek uzskatīti rēķini, uz kuriem atbildīgo personu paraksti ir aizstāti ar elektronisko apliecinājumu svītru koda veidā.
12.pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšana un tā spēkā esamība.
12.1. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmēja rakstisku pieteikumu.
12.2. Apdrošināšanas līgums stājas spēkā ne ātrāk par apdrošināšanas prēmijas maksājuma saņemšanas brīdi. Gadījumā, ja puses rakstiski vienojas, ka apdrošināšanas prēmija (vai tās pirmā daļa) tiek samaksāta pēc apdrošināšanas līgumā spēkā stāšanās, tad apdrošināšanas prēmijas (vai tās pirmās daļas) samaksas gadījumā polisē norādītajā termiņā apdrošināšanas līgums ir spēkā ar polisē norādīto spēkā stāšanās brīdi. Ja apdrošināšanas prēmijas (vai tās pirmās daļas) samaksa nav veikta līdz polisē norādītajam termiņam, ir uzskatāms, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā.
12.3. Pušu parakstu neesamība neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esamību. Apdrošinājuma ņēmējs ar apdrošināšanas prēmijas samaksu apstiprina, ka ar apdrošināšanas noteikumiem ir iepazinies un piekrīt apdrošināšanas līguma slēgšanai.
13.pants. Līguma darbības termiņš. Līguma izbeigšana un apdrošināšanas prēmijas atlikuma izmaksāšana.
13.1. Apdrošināšanas līguma darbības periods tiek norādīts apdrošināšanas līgumā.
13.2. Puses noslēgto līgumu var izbeigt Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kas regulē apdrošināšanu, noteiktajos gadījumos un kārtībā.
13.3. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts pēc 15 (piecpadsmit) dienām no dienas, kad attiecīgā līgumslēdzēja puse nosūtījusi rakstveida paziņojumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu vai, kad abas līgumslēdzējas puses ir vienojušās par savādāku līguma izbeigšanas kārtību, noslēdzot atbilstošu rakstisku vienošanos.
13.4. Ja apdrošināšanas līgums tiek izbeigts un tā darbības laikā nav veiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, Apdrošinātājs atmaksā Apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas periodu, kad apdrošināšanas līgums bija spēkā, un apdrošinātāja izdevumus 15% apmērā no atlikušās apdrošināšanas prēmijas, bet ne vairāk kā no viena gada apdrošināšanas prēmijas.
13.5. Jebkura līgumslēdzēja puse var izbeigt apdrošināšanas līgumu pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, kad ir izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība vai pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, ja Apdrošinātājs ir noteicis ar apdrošināšanas gadījumu saistīto zaudējumu apmēru. Ja apdrošināšanas atlīdzība ir mazāka nekā starpība starp iemaksāto apdrošināšanas
prēmiju un apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušo apdrošināšanas periodu, Apdrošinātājs 15 dienu laikā pēc līguma izbeigšanas atmaksā Apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas periodu, kad apdrošināšanas līgums bija spēkā, un apdrošinātāja izdevumus 15% apmērā no atlikušās apdrošināšanas prēmijas, bet ne vairāk kā no viena gada apdrošināšanas prēmijas, un no kuras tiek atskaitīta apdrošināšanas atlīdzība.
13.6. Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa un izmaksātā atlīdzība ir lielāka par atmaksājamo prēmijas daļu (starpība starp iemaksāto prēmiju un prēmijas daļu par atlikušo apdrošināšanas periodu), apdrošināšanas prēmija par visu polisē paredzēto apdrošināšanas līguma darbības laiku, bet ne vairāk kā viena gada apdrošināšanas prēmija, pienākas Apdrošinātājam.
14. pants Privātuma politika.
14.1. Apdrošinātājam ir tiesības nodot Apdrošinājuma ņēmēja personas datus (tajā skaitā, bet ne tikai personas kodu vai identifikācijas numuru) un informāciju par Apdrošinājuma ņēmēja saistībām, kas izriet no apdrošināšanas līguma, pret Apdrošinātāju jebkuram kredītinformācijas birojam (tajā skaitā, bet ne tikai AS “Kredītinformācijas birojs”) saskaņā ar Kredītinformācijas biroju likuma normu prasībām.
14.2. Apdrošinājuma ņēmējs pilnvaro Apdrošinātāju pieprasīt, saņemt, izvērtēt un saglabāt kredītinformāciju par Apdrošinājuma ņēmēju no jebkura kredītinformācijas biroja datubāzēm (tajā skaitā, bet ne tikai AS “Kredītinformācijas birojs”), lai izvērtētu Apdrošinājuma ņēmēja kredītspēju un nodrošinātu Apdrošinātāja kredītriska pārvaldību.
14.3. Apdrošinājuma ņēmējs pilnvaro Apdrošinātāju sniegt Apdrošinātajam pēc tā pieprasījuma informāciju attiecībā uz apdrošināšanas līguma spēkā esamību, tajā skaitā, informējot Apdrošināto par apdrošināšanas prēmijas apmaksas faktu un izsniedzot tam apdrošināšanas polisi.
14.4. Apdrošinājuma ņēmējs pilnvaro Apdrošinātāju sniegt trešajai personai pēc tās pieprasījuma informāciju attiecībā uz apdrošināšanas līguma spēkā esamību, tajā skaitā, informējot trešo personu par apdrošināšanas prēmijas apmaksas faktu.
14.5. Apdrošinātājs publicē Privātuma politiku personas datu apstrādei savā tīmekļa vietnē xxx.xxxx.xx, kā arī nodrošina tās pieejamību savās pārdošanas vietās vai pēc pieprasījuma nosūta to Apdrošinājuma ņēmējam. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas ir iepazīties ar Apdrošinātāja Privātuma politiku personas datu apstrādei, kā arī informēt par to tās personas, kuru datus Apdrošinājuma ņēmējs nodod Apdrošinātājam.
14.6. Apdrošinātājs publicē standartizētu produkta pamatinformācijas dokumentu un informāciju, ar kuru Apdrošinājuma ņēmējam jāiepazīstas pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas, savā tīmekļa vietnē xxx.xxxx.xx, kā arī nodrošina to pieejamību savās pārdošanas vietās vai pēc pieprasījuma nosūta to Apdrošinājuma ņēmējam.
Gadījumā, ja apdrošināšanas līguma darbības laikā tiek grozīti LR normatīvie akti, pamatojoties uz kuriem Apdrošinātājs veic grozījumus šajos noteikumos, tad šie noteikumi paliek spēkā ciktāl tos neskar jaunie grozījumi. Ja kāds no šo noteikumu punktiem saistībā ar LR normatīvo aktu grozījumiem zaudē spēku, tad Apdrošinātājs to pielāgo un interpretē atbilstoši spēkā esošo LR normatīvo aktu prasībām.