Rīgā 2 . gada PARAUGS LĪGUMS Nr.

4. pielikums Latvijas Bankas padomes 2009. gada 5. novembra

kārtībai Nr. 172/11

Rīgā 2     . gada PARAUGS

LĪGUMS Nr.

Par papildsistēmas dalību TARGET2-Latvija

Latvijas Banka, kas darbojas saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku", valdes priekšsēdētāja

             personā, no vienas puses, un                        (tālāk tekstā − papildsistēmas uzturētājs), kas darbojas saskaņā ar Statūtiem,

                 personā, no otras puses (tālāk tekstā abas kopā – puses), noslēdz šādu līgumu.

1. Šis līgums sniedz iespēju papildsistēmai piedalīties Eiropas automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2-Latvija (tālāk tekstā – TARGET2-Latvija), izmantojot papildsistēmām piedāvātās norēķinu procedūras.

2. Šā līguma ietvaros puses darbojas saskaņā ar šādiem Latvijas Bankas padomes apstiprināto "Sistēmas noteikumu dalībai TARGET2-Latvija" (tālāk tekstā − Sistēmas noteikumi) punktiem:

2.1. 22. punktu (tehniskās un juridiskās prasības);

2.2. 23.–26. punktu (piemērošanas procedūra), izņemot to, ka papildsistēma atbilst nevis

3.1. apakšnodaļā minētajiem piekļuves kritērijiem, bet gan piekļuves kritērijiem, kas noteikti Sistēmas noteikumu 2.38. apakšpunktā izklāstītajā papildsistēmas definīcijā;

2.3. 4.2. apakšnodaļu (sadarbības un informācijas apmaiņas prasības), izņemot 44. punktu;

2.4. 7. nodaļu (darbības nepārtrauktības un ārkārtas apstākļu procedūras un drošības prasības);

2.5. 9.2. apakšnodaļu (atbildības regulējums);

2.6. 9.3. apakšnodaļu (pierādījumu noteikumi);

2.7. 10.1. un 10.2. apakšnodaļu (dalības termiņš, izbeigšana un bloķēšana), izņemot

125.2. apakšpunktu;

2.8. 10.3. apakšnodaļu, ja tas piemērojams (maksājumu moduļa (MM) kontu slēgšana);

2.9. 13. nodaļu (konfidencialitātes noteikumi);

2.10. 14. nodaļu (datu aizsardzības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un saistīto jautājumu prasības);

2.11. 15. nodaļu (paziņojumu prasības);

2.12. 16. nodaļu (līgumiskās attiecības ar tīkla pakalpojumu sniedzēju);

2.13. 168. punktu (grozījumu procedūra);

2.14. 17. nodaļu (trešās personas tiesības);

2.15. 18. nodaļu (noteikumi par piemērojamo likumu, jurisdikciju un izpildes vietu);

2.16. Sistēmas noteikumu 1.5. pielikumu (darba grafiku).

3. Papildsistēmas uzturētājs apliecina, ka iepazinies ar šo līgumu, tā pielikumu, 2. punktā uzskaitītajiem Sistēmas noteikumu punktiem un Sistēmas noteikumu 1.5. pielikumu un ka ne

šīs līgums, ne tā pielikums, ne Sistēmas noteikumi, ne tā pielikumi nerada papildsistēmai neizdevīgus nosacījumus.

4. Šā līguma ietvaros puses ievēro papildsistēmu norēķinu procedūras (1. pielikums), kas ir šā līguma neatņemama sastāvdaļa.

5. Puses vienojas, ka norēķiniem papildsistēma izmanto               procedūras.

(norāda vienu vai vairākas šā līguma 1. pielikumā aprakstītās procedūras)

6. Papildsistēmu norēķinus Latvijas Banka veic _     .

(plkst.)

7. TARGET2-Latvija ārkārtas situācijās un ar dalībnieku vai papildsistēmu saistītu darbības pārtraukumu gadījumos Latvijas Banka veic šādus ārkārtas pasākumus:        

                                                   .

(uzskaitījums)

8. Puses vienojas, ka Latvijas Banka jebkurā brīdī var vienpusēji grozīt šo līgumu, Sistēmas noteikumus un to pielikumus. Šā līguma, Sistēmas noteikumu un to pielikumu grozījumus Latvijas Banka paziņo papildsistēmas uzturētājam rakstiski. Grozījumi ir akceptēti, ja papildsistēmas uzturētājs nav rakstiski nepārprotami izteicis iebildumus 14 (četrpadsmit) dienu laikā no dienas, kad ticis informēts par šādiem grozījumiem. Ja papildsistēmas uzturētājs izteicis iebildumus, Latvijas Banka ir tiesīga nekavējoties vienpusēji izbeigt papildsistēmas dalību TARGET2-Latvija, rakstiski paziņojot papildsistēmas uzturētājam par šādu Latvijas Bankas lēmumu, un slēgt jebkuru tās maksājumu moduļa kontu.

9. Latvijas Banka, ja iespējams, laikus informē papildsistēmas uzturētāju par paredzamajiem grozījumiem pirms to apstiprināšanas Latvijas Bankā.

10. Papildsistēmas uzturētājs apņemas:

10.1. piedalīties Latvijas Bankas organizētajos TARGET2-Latvija testos un citu ar TARGET2-Latvija lietošanu saistīto jautājumu risināšanā;

10.2. informēt Latvijas Banku par pārmaiņām papildsistēmas maksājumu un informācijas sistēmās vai infrastruktūrā, kuras varētu ietekmēt papildsistēmas dalību TARGET2-Latvija, un pēc Latvijas Bankas pieprasījuma veikt mainīto sistēmu atkārtotus testus TARGET2-Latvija.

11. Latvijas Banka:

11.1. ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešus pirms jaunas TARGET2-Latvija tehniskās konfigurācijas ieviešanas informē papildsistēmas uzturētāju;

11.2. organizē ar TARGET2-Latvija ieviešanu saistītos testus.

12. Ja papildsistēmas uzturētājs saskaņā ar šā līguma 10.2. apakšpunktu paziņojis par pārmaiņām maksājumu un informācijas sistēmās vai infrastruktūrā, Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt veikt atkārtotus testus TARGET2-Latvija, kā arī noteikt datumu, ar kuru sākot minētās pārmaiņas tiks ieviestas TARGET2-Latvija.

13. Lai nodrošinātu izpildāmo maksājuma norādījumu un rīkojumu autentiskumu TARGET2-Latvija ārkārtas situācijā vai papildsistēmu darbības pārtraukumu gadījumos, papildsistēmas uzturētājs Latvijas Bankai iesniedz:

13.1. to pilnvaroto personu sarakstu, kurām šā līguma ietvaros ir tiesības šifrēt un elektroniski parakstīt informāciju un pārbaudīt saņemtās informācijas autentiskumu;

13.2. papildsistēmas uzturētāja zīmoga (ja tāds ir) nospieduma paraugus un notariāli apliecinātus to pilnvaroto personu parakstus, kurām ir tiesības parakstīt papildsistēmas maksājuma norādījumus un rīkojumus papīra dokumenta veidā;

13.3. to pilnvaroto personu sarakstu, kurām ir tiesības iesniegt un saņemt Latvijas Bankā papildsistēmas maksājuma norādījumus un rīkojumus papīra dokumenta veidā, kā arī citu ar norēķiniem saistītu informāciju.

14. Lai nodrošinātu ātru informācijas apmaiņu ar TARGET2-Latvija saistītos jautājumos ārkārtas situācijās un papildsistēmas darbības pārtraukuma gadījumos, papildsistēmas uzturētājs un Latvijas Banka iesniedz viena otrai kontaktpersonu sarakstu.

15. Šis līgums stājas spēkā             . Ja papildsistēmas dalība TARGET2-Latvija saskaņā ar Sistēmas noteikumiem tiek izbeigta, vienlaikus spēku zaudē arī šis līgums.

16. Šis līgums sagatavots 2 (divos) eksemplāros uz    (    ) lapām (x.xx. 1. pielikums uz 12 (divpadsmit) lapām), pa vienam katrai pusei.

17. Pušu juridiskās adreses un rekvizīti

17.1. Latvijas Banka: K. Xxxxxxxxx xxxx 0X, Xxxx, XX-0000, xxxx. 6702 2300, fakss 6702 2420, e-pasts: xxxx@xxxx.xx, reģistrēta Latvijas Republikas Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā 12.09.1996. ar Nr. LV90000158236. Norēķinu konts Latvijas Bankā Nr. XX00 XXXX 0XXX 0000 0000 0, BIC XXXXXX0X.

17.2. Papildsistēmas uzturētājs:                                  .

LATVIJAS BANKA PAPILDSISTĒMAS UZTURĒTĀJS

(datums) (datums)

Z.v. Z.v.

PAPILDSISTĒMU NORĒĶINU PROCEDŪRAS

1. Definīcijas

Līguma Nr.   

1. pielikums

1.1. Papildsistēmas interfeiss (PSI) (Ancillary System Interface (ASI)) – tehniska iekārta, kas papildsistēmai (PS) ļauj izmantot īpašus iepriekš noteiktus pakalpojumus, lai iesniegtu un izpildītu PS maksājuma norādījumus; to var izmantot arī iesaistītā nacionālā centrālā banka (NCB), lai veiktu skaidrās naudas operācijas, kas izriet no skaidrās naudas noguldīšanas un izņemšanas.

1.2. Dalībnieka interfeiss (DI) (Participant Interface (PI)) – tehniska iekārta, kas dalībniekiem ļauj iesniegt un izpildīt maksājuma rīkojumus, izmantojot MM piedāvātos pakalpojumus.

1.3. TARGET2 pamatpakalpojumi (core TARGET2 services) – maksājuma rīkojumu apstrāde TARGET2 komponentsistēmās, ar papildsistēmām saistīto darījumu norēķini un likviditātes apkopošanas mehānismi.

1.4. Kredīta norādījums (credit instruction) – maksājuma norādījums, ko iesniegusi papildsistēma un kas adresēts papildsistēmas centrālajai bankai, lai debetētu vienu no kontiem, kuri papildsistēmai atvērti un/vai kurus tā pārvalda maksājumu modulī, un lai kreditētu norēķinu bankas MM kontu vai subkontu par maksājuma norādījumā minēto summu.

1.5. Debeta norādījums (debit instruction) – maksājuma norādījums, kas adresēts norēķinu centrālajai bankai un ko iesniegusi papildsistēma, lai uz debeta pilnvaras pamata debetētu norēķinu bankas MM kontu vai subkontu par maksājuma norādījumā minēto summu un lai kreditētu kādu no papildsistēmas kontiem maksājumu modulī vai citas norēķinu bankas kontu vai subkontu.

1.6. Maksājuma norādījums (payment instruction) vai papildsistēmas maksājuma norādījums

(AS payment instruction) – kredīta vai debeta norādījums.

1.7. Papildsistēmas centrālā banka (PSCB) (ancillary system central bank (ASCB)) – centrālā banka, ar kuru attiecīgās papildsistēmas uzturētājam ir divpusējs līgums par papildsistēmas maksājuma norādījumu izpildi MM.

1.8. Norēķinu centrālā banka (settlement central bank (SCB)) – centrālā banka, kurā atvērts norēķinu bankas MM konts.

1.9. Norēķinu banka (settlement bank) – dalībnieks, kura MM konts vai subkonts tiek izmantots papildsistēmas maksājuma norādījumu izpildei.

1.10. Informācijas un kontroles modulis (IKM) (Information and Control Module (ICM)) – SSP modulis, kas ļauj dalībniekiem saņemt tiešsaistes informāciju un dod tiem iespēju iesniegt likviditātes pārveduma rīkojumus, pārvaldīt likviditāti un iniciēt maksājuma rīkojumus ārkārtas situācijās.

1.11. IKM apraides ziņojums (ICM broadcast message) – informācija, kas ar IKM starpniecību vienlaikus kļūst pieejama visiem TARGET2 dalībniekiem vai atsevišķai dalībnieku grupai.

1.12. Debeta pilnvarojums (debit mandate) – centrālās bankas statisko datu veidlapās noteiktā veidā noformēta papildsistēmas uzturētājam un norēķinu centrālajai bankai adresēta norēķinu bankas atļauja, kas papildsistēmai dod tiesības iesniegt debeta norādījumus un norēķinu centrālajai bankai liek debetēt norēķinu bankas MM kontu vai subkontu saskaņā ar debeta norādījumiem.

1.13. Īsā pozīcija (short) – papildsistēmai maksājuma norādījumu izpildes laikā nauda jāatdod.

1.14. Garā pozīcija (long) – papildsistēmai maksājuma norādījumu izpildes laikā nauda jāsaņem.

1.15. Starpsistēmu norēķini (cross-system settlement) – debeta norādījumu reālā laika norēķini, kuros maksājumi tiek veikti no papildsistēmas, kas izmanto 6. norēķinu procedūru, norēķinu bankas uz citas papildsistēmas, kas izmanto 6. norēķinu procedūru, norēķinu banku.

1.16. Statisko datu (pārvaldības) modulis (Static Data (Management) Module) – SSP modulis, kurā tiek vākti un reģistrēti statiskie dati.

2. Norēķinu centrālās bankas loma

2.1. Latvijas Banka rīkojas kā norēķinu centrālā banka attiecībā pret norēķinu banku, kurai tajā atvērts MM konts.

3. Centrālo banku, papildsistēmu uzturētāju un norēķinu banku attiecību pārvaldība

3.1. Papildsistēmas uzturētājs sniedz Latvijas Bankai savu norēķinu banku sarakstu, kurā norādīti norēķinu banku MM kontu dati. Papildsistēmas uzturētājs, izmantojot IKM, var piekļūt tās attiecīgo norēķinu banku sarakstam.

3.2. Papildsistēmas uzturētājs nekavējoties informē Latvijas Banku par pārmaiņām norēķinu banku sarakstā. Latvijas Banka informē attiecīgo SCB par šādām pārmaiņām, izmantojot IKM apraides ziņojumu.

3.3. Papildsistēmas uzturētājs no tās norēķinu bankām saņem debeta pilnvarojumus un citus nepieciešamos dokumentus un iesniedz tos Latvijas Bankai latviešu un/vai angļu valodā.

3.4. Ja norēķinu banka ir TARGET2-Latvija dalībniece, Latvijas Banka pārbauda norēķinu bankas sniegtā debeta pilnvarojuma derīgumu un veic vajadzīgos ierakstus statisko datu (pārvaldības) modulī. Ja norēķinu banka nav TARGET2-Latvija dalībniece, Latvijas Banka debeta pilnvarojumu (vai tā elektronisku kopiju, ja par to vienojušās Latvijas Banka un norēķinu centrālā banka) nosūta attiecīgajai norēķinu centrālajai bankai debeta pilnvarojuma derīguma pārbaudei. Norēķinu centrālā banka (bankas) veic šādu pārbaudi un piecu darbadienu laikā no lūguma saņemšanas paziņo Latvijas Bankai par pārbaudes rezultātiem. Pēc pārbaudes pabeigšanas Latvijas Banka atjauno norēķinu banku sarakstu IKM.

3.5. Latvijas Bankas veiktā pārbaude neierobežo papildsistēmas uzturētāja atbildību maksājuma norādījumus attiecināt tikai uz 3.1. apakšpunktā minētajā norēķinu banku sarakstā iekļautajām bankām.

3.6. Ja Latvijas Banka un norēķinu centrālā banka nav viena iestāde, Latvijas Banka un norēķinu centrālā banka sniedz viena otrai informāciju par jebkuriem nozīmīgiem notikumiem norēķinu procesa laikā.

3.7. Papildsistēmas uzturētājs iesniedz Latvijas Bankai tās papildsistēmas nosaukumu un BIC, ar kuru tā vēlas veikt starpsistēmu norēķinus, kā arī norāda dienu, kurā tiek sākti vai beigti starpsistēmu norēķini ar konkrētu papildsistēmu. Šo informāciju Latvijas Banka reģistrē statisko datu (pārvaldības) modulī.

4. Maksājuma norādījumu iniciēšana, izmantojot PSI

4.1. Visiem papildsistēmas, izmantojot PSI, iesniegtajiem maksājuma norādījumiem ir XML ziņojumu forma.

4.2. Visi papildsistēmas, izmantojot PSI, iesniegtie maksājuma norādījumi tiek uzskatīti par ļoti steidzamiem un izpildīti saskaņā ar Sistēmas noteikumiem.

4.3. Maksājuma norādījumu uzskata par pieņemtu, ja:

4.3.1. maksājuma norādījums atbilst noteikumiem, ko noteicis tīkla pakalpojumu sniedzējs;

4.3.2. maksājuma norādījums atbilst Sistēmas noteikumiem;

4.3.3. norēķinu banka iekļauta 3.1. apakšpunktā minētajā norēķinu banku sarakstā;

4.3.4. starpsistēmu norēķinu gadījumā attiecīgā papildsistēma ir to papildsistēmu sarakstā, ar kurām var veikt starpsistēmu norēķinus;

4.3.5. gadījumā, kad norēķinu bankas dalība TARGET2 ir bloķēta, saņemta nepārprotama piekrišana no norēķinu bankas, kuras dalība bloķēta, norēķinu centrālās bankas.

5. Maksājuma norādījumu ievadīšana sistēmā un to neatsaucamība

5.1. Uzskata, ka kredīta norādījumi TARGET2-Latvija ievadīti brīdī, kad tos akceptējusi Latvijas Banka, un ka tie ir neatsaucami no šā brīža. Uzskata, ka debeta norādījumi attiecīgajā TARGET2 komponentsistēmā ievadīti brīdī, kad tos akceptējusi norēķinu centrālā banka, un ka tie ir neatsaucami no šā brīža.

5.2. 5.1. apakšpunkta piemērošana neietekmē tos papildsistēmas noteikumus, kuri nosaka ievades papildsistēmā brīdi un/vai to maksājuma rīkojumu neatsaucamību, kuri papildsistēmā iesniegti pirms brīža, kad attiecīgais maksājuma norādījums ievadīts TARGET2-Latvija.

6. Norēķinu procedūras

6.1. Ja papildsistēmas uzturētājs lūdz izmantot norēķinu procedūru, Latvijas Banka piedāvā vienu vai vairākas šādas norēķinu procedūras:

6.1.1. "Likviditātes pārvedumi";

6.1.2. "Reālā laika norēķini";

6.1.3. "Divpusējie norēķini";

6.1.4. "Standarta daudzpusējie norēķini";

6.1.5. "Vienlaikus daudzpusējie norēķini";

6.1.6. "Nodalītā likviditāte un starpsistēmu norēķini".

6.2. Norēķinu centrālās bankas palīdz izpildīt papildsistēmas maksājuma norādījumus saskaņā ar izvēlēto 6.1. apakšpunktā minēto norēķinu procedūru, vienlaikus izpildot maksājuma norādījumus norēķinu banku MM kontos vai subkontos.

6.3. Detalizēti noteikumi attiecībā uz 6.1. apakšpunktā minētajām norēķinu procedūrām izklāstīti 9.–14. punktā.

7. MM konta atvēršana nav obligāta

7.1. Papildsistēmai nav pienākuma kļūt par TARGET2-Latvija tiešo dalībnieci vai atvērt MM kontu, ja tā izmanto PSI.

8. Konti norēķinu procedūru atbalstam

8.1. Latvijas Banka papildsistēmas un norēķinu bankas 6.1. apakšpunktā minēto norēķinu procedūru vajadzībām papildus MM kontiem MM modulī var atvērt šādus kontus:

8.1.1. tehniskos kontus;

8.1.2. atbilstošos kontus (mirror accounts);

8.1.3. garantijas fonda kontus;

8.1.4. subkontus.

8.2. Ja Latvijas Banka un papildsistēmas uzturētājs vienojušies par 4., 5. vai 6. norēķinu procedūru interfeisa modeļiem, Latvijas Banka TARGET2-Latvija atver tehnisko kontu papildsistēmai. Latvijas Banka var piedāvāt šādus kontus kā izvēles iespēju arī 2. un

3. norēķinu procedūrai. Attiecībā uz 4. un 5. norēķinu procedūru atver atsevišķus tehniskos kontus. Attiecīgās papildsistēmas norēķinu procesa beigās atlikums tehniskajos kontos ir vienāds ar nulli vai pozitīvs un dienas beigu atlikums ir vienāds ar nulli. Tehniskos kontus identificē pēc attiecīgās papildsistēmas BIC.

8.3. Vienojoties par 1. vai 6. norēķinu procedūru integrētajiem modeļiem, Latvijas Banka TARGET2-Latvija atver atbilstošos kontus. Latvijas Banka šādus kontus var atvērt arī 3. vai

6. norēķinu procedūru interfeisa modeļiem. Atbilstošie konti ir īpaši MM konti, ko Latvijas Banka TARGET2-Latvija atvērusi papildsistēmas lietošanai. Atbilstošos kontus identificē pēc Latvijas Bankas BIC.

8.4. Vienojoties par 4. vai 5. norēķinu procedūru, Latvijas Banka TARGET2-Latvija papildsistēmām var atvērt garantijas fonda kontu. Atlikumu šajos kontos izmanto papildsistēmas maksājuma norādījumu izpildei, ja norēķinu bankas MM kontā nepietiek pieejamās likviditātes. Garantijas fonda konta īpašnieki var būt Latvijas Banka, papildsistēmas uzturētājs vai garantijas devēji. Xxxxxxxxxx fonda kontus identificē pēc attiecīgā konta īpašnieka BIC.

8.5. Ja Latvijas Banka un papildsistēmas uzturētājs vienojušies par 6. norēķinu procedūru interfeisa modeļiem, norēķinu centrālās bankas savās TARGET2 komponentsistēmās norēķinu bankām atver vienu vai vairākus subkontus, kurus izmanto nodalītajai likviditātei un attiecīgos gadījumos – starpsistēmu norēķiniem. Subkontus identificē pēc tā MM konta BIC, ar kuru tie saistīti, kopā ar attiecīgā subkonta konta numuru. Konta numurs sastāv no valsts

koda un ne vairāk kā 32 citām zīmēm (atkarībā no attiecīgās nacionālās banku kontu struktūras).

8.6. Kontus, kas minēti 8.1.1.–8.1.4. apakšpunktā, nepublicē TARGET2 direktorijā. Ja dalībnieks to lūdzis, katras darbadienas beigās konta turētājam var sniegt visu šādu kontu attiecīgos konta izrakstus (MT 940 un MT 950).

8.7. Detalizētus noteikumus par šajā punktā minēto kontu atvēršanu un izmantošanu norēķinu procedūru atbalstam var paredzēt papildsistēmas uzturētāja un Latvijas Bankas divpusējos līgumos.

9. Pirmā norēķinu procedūra "Likviditātes pārvedums"

9.1. Piedāvājot 1. norēķinu procedūru, Latvijas Banka un norēķinu centrālās bankas atbalsta likviditātes pārvedumu no atbilstošā konta uz norēķinu bankas MM kontu, izmantojot PSI. Likviditātes pārvedumu var iniciēt papildsistēma vai Latvijas Banka, kas rīkojas papildsistēmas vārdā.

9.2. 1. norēķinu procedūru izmanto vienīgi integrētajā modelī, kurā attiecīgajai papildsistēmai jālieto atbilstošais konts, lai apkopotu vajadzīgo likviditāti, ko nodalījusi tās norēķinu banka, un lai pārvestu likviditāti atpakaļ uz norēķinu bankas MM kontu.

9.3. Latvijas Banka var piedāvāt maksājuma norādījumu izpildi 15.2. un 15.3. apakšpunktā minētajos termiņos, kurus nosaka papildsistēma.

9.4. Norēķinu bankas un papildsistēma piekļūst informācijai, izmantojot IKM. Papildsistēma saņem paziņojumu par izpildes pabeigšanu vai izpildes kļūdu. Ja papildsistēma iniciē likviditātes pārvedumu no atbilstošā konta uz norēķinu bankas MM kontu, norēķinu banku par kreditēšanu informē, izmantojot SWIFT MT 202 ziņojumu.

10. Otrā norēķinu procedūra "Reālā laika norēķini"

10.1. Piedāvājot 2. norēķinu procedūru, Latvijas Banka un norēķinu centrālās bankas atbalsta papildsistēmas darījumu skaidrās naudas soļa izpildi, papildsistēmas iesniegtos maksājuma norādījumus izpildot individuāli, neveicot pakešapstrādi. Ja maksājuma norādījums debetēt norēķinu bankas ar īso pozīciju MM kontu iekļauts rindā saskaņā ar attiecīgās valsts TARGET2 noteikumiem, attiecīgā norēķinu centrālā banka informē norēķinu banku, izmantojot IKM apraides ziņojumu.

10.2. 2. norēķinu procedūru papildsistēmām var piedāvāt arī daudzpusējo atlikumu norēķiniem, un šādos gadījumos Latvijas Banka šīm papildsistēmām atver tehnisko kontu. Turklāt Latvijas Banka papildsistēmai nepiedāvā saņemto un nosūtīto maksājumu secību pārvaldības pakalpojumus, kas varētu būt vajadzīgi šādos daudzpusējos norēķinos. Par norēķinu secību atbild papildsistēma.

10.3. Latvijas Banka var piedāvāt maksājuma norādījumu izpildi 15.2. un 15.3. apakšpunktā minētajos termiņos, kurus nosaka papildsistēma.

10.4. Norēķinu bankas un papildsistēma piekļūst informācijai, izmantojot IKM. Papildsistēma saņem paziņojumu par izpildes pabeigšanu vai izpildes kļūdu. Ja norēķinu bankas to lūgušas, tām par norēķinu veiksmīgu izpildi paziņo, izmantojot SWIFT MT 900 vai MT 910 ziņojumu.

11. Trešā norēķinu procedūra "Divpusējie norēķini"

11.1. Piedāvājot 3. norēķinu procedūru, Latvijas Banka un norēķinu centrālās bankas atbalsta papildsistēmas darījumu skaidrās naudas soļa izpildi, papildsistēmas iesniegtos maksājuma norādījumus izpildot ar pakešapstrādes palīdzību. Ja maksājuma norādījums debetēt norēķinu bankas ar īso pozīciju MM kontu iekļauts rindā saskaņā ar attiecīgās valsts TARGET2 noteikumiem, attiecīgā norēķinu centrālā banka informē šo norēķinu banku, izmantojot IKM apraides ziņojumu.

11.2. 3. norēķinu procedūru papildsistēmām var piedāvāt arī daudzpusējo atlikumu norēķiniem. 10.2. apakšpunktā piemēro mutatis mutandis, ņemot vērā šādus grozījumus:

11.2.1. maksājuma norādījumi debetēt norēķinu banku ar īso pozīciju MM kontus un kreditēt papildsistēmas tehnisko kontu, kā arī debetēt papildsistēmas tehnisko kontu un kreditēt norēķinu banku ar garo pozīciju MM kontus iesniegti kā atsevišķi faili;

11.2.2. norēķinu banku ar garo pozīciju MM kontus kreditē tikai pēc tam, kad debetēti visi norēķinu banku ar īso pozīciju MM konti.

11.3. Ja daudzpusējais norēķins nenotiek (piemēram, tāpēc, ka ne visas līdzekļu saņemšanas no norēķinu bankām ar īso pozīciju kontiem ir veiksmīgas), papildsistēma iesniedz maksājuma norādījumus atdot atpakaļ jau izpildītos debeta darījumus.

11.4. Latvijas Banka var piedāvāt:

11.4.1. maksājuma norādījumu izpildi 15.3. apakšpunktā minētajos termiņos, kurus nosaka papildsistēma;

11.4.2. 15.1. apakšpunktā minēto "Informācijas perioda" funkciju.

11.5. Norēķinu bankas un papildsistēma piekļūst informācijai, izmantojot IKM. Papildsistēma saņem paziņojumu par izpildes pabeigšanu vai izpildes kļūdu, kas saskaņā ar izvēlēto iespēju ir atsevišķs vai kopējs paziņojums. Ja norēķinu bankas to lūgušas, tām par norēķinu veiksmīgu izpildi paziņo, izmantojot SWIFT MT 900 vai MT 910 ziņojumu.

12. Ceturtā norēķinu procedūra "Standarta daudzpusējie norēķini"

12.1. Piedāvājot 4. norēķinu procedūru, Latvijas Banka un norēķinu centrālās bankas atbalsta papildsistēmas darījumu skaidrās naudas daudzpusējo atlikumu norēķinus, papildsistēmas iesniegtos maksājuma norādījumus izpildot ar pakešapstrādes palīdzību. Šādām papildsistēmām Latvijas Banka atver īpašus tehniskos kontus.

12.2. Latvijas Banka un norēķinu centrālās bankas nodrošina maksājuma norādījumu secības noteikšanu. Kredītus tās grāmato vienīgi tad, ja veiksmīgi saņemti visi debeta maksājumi. Maksājuma norādījumi debetēt norēķinu banku ar īso pozīciju MM kontus un kreditēt papildsistēmas tehnisko kontu, kā arī kreditēt norēķinu banku ar garo pozīciju MM kontus un debetēt papildsistēmas tehnisko kontu tiek iesniegti vienā failā.

12.3. Vispirms izpilda maksājuma norādījumus debetēt norēķinu banku ar īso pozīciju MM kontu un kreditēt papildsistēmas tehnisko kontu. Tikai pēc tam, kad izpildīti visi šādi

maksājuma norādījumi (x.xx. iespējamā līdzekļu saņemšana tehniskajā kontā no garantijas fonda mehānisma), kreditē norēķinu banku ar garo pozīciju MM kontus.

12.4. Ja maksājuma norādījums debetēt norēķinu bankas ar īso pozīciju MM kontu iekļauts rindā saskaņā ar attiecīgās valsts TARGET2 noteikumiem, norēķinu centrālā banka informē šo norēķinu banku, izmantojot IKM apraides ziņojumu.

12.5. Ja norēķinu bankas ar īso pozīciju MM kontā nepietiek līdzekļu, Latvijas Banka aktivizē garantijas fonda mehānismu, ja tas paredzēts Latvijas Bankas un papildsistēmas uzturētāja divpusējā līgumā.

12.6. Ja garantijas fonda mehānisms nav paredzēts un visa norēķina izpilde nenotiek, uzskata, ka Latvijas Bankai un norēķinu centrālajām bankām dots norādījums noraidīt visus failā esošos maksājuma norādījumus un atdot atpakaļ jau izpildītos maksājuma norādījumus.

12.7. Latvijas Banka informē norēķinu bankas par izpildes kļūdu, izmantojot IKM apraides ziņojumu.

12.8. Latvijas Banka var piedāvāt:

12.8.1. maksājuma norādījumu izpildi 15.3. apakšpunktā minētajos termiņos, kurus nosaka papildsistēma;

12.8.2. 15.1. apakšpunktā minēto "Informācijas perioda" funkciju;

12.8.3. 15.4. apakšpunktā minēto garantijas fonda mehānismu.

12.9. Norēķinu bankas un papildsistēma piekļūst informācijai, izmantojot IKM. Papildsistēma saņem paziņojumu par izpildes pabeigšanu vai izpildes kļūdu. Ja norēķinu bankas to lūgušas, tām par norēķinu veiksmīgu izpildi paziņo, izmantojot SWIFT MT 900 vai MT 910 ziņojumu.

13. Piektā norēķinu procedūra "Vienlaikus daudzpusējie norēķini"

13.1. Piedāvājot 5. norēķinu procedūru, Latvijas Banka un norēķinu centrālās bankas atbalsta papildsistēmas darījumu skaidrās naudas daudzpusējo atlikumu norēķinus, izpildot papildsistēmas iesniegtos maksājuma norādījumus. Lai izpildītu attiecīgos maksājuma norādījumus, izmanto 4. algoritmu (sk. Sistēmas noteikumu 1.1. pielikumu). Atšķirībā no

4. norēķinu procedūras 5. norēķinu procedūra darbojas saskaņā ar principu "visu vai neko". Šajā procedūrā norēķinu banku ar īso pozīciju MM kontu debetēšanu un norēķinu banku ar garo pozīciju MM kontu kreditēšanu izdara vienlaikus (nevis pēc kārtas kā 4. norēķinu procedūrā). 12. punktu piemēro mutatis mutandis, ņemot vērā šādus grozījumus. Ja vienu vai vairākus maksājuma norādījumus nevar izpildīt, visus maksājuma norādījumus iekļauj rindā un 16.1. apakšpunktā minēto 4. algoritmu atkārto, lai izpildītu rindā esošos papildsistēmas maksājuma norādījumus.

13.2. Latvijas Banka var piedāvāt:

13.2.1. maksājuma norādījumu izpildi 15.3. apakšpunktā minētajos termiņos, kurus nosaka papildsistēma;

13.2.2. 15.1. apakšpunktā minēto "Informācijas perioda" funkciju;

13.2.3. 15.4. apakšpunktā minēto garantijas fonda mehānismu.

13.3. Norēķinu bankas un papildsistēma piekļūst informācijai, izmantojot IKM. Papildsistēma saņem paziņojumu par izpildes pabeigšanu vai izpildes kļūdu. Ja norēķinu bankas to lūgušas,

tām par norēķinu veiksmīgu izpildi paziņo, izmantojot SWIFT MT 900 vai MT 910 ziņojumu.

13.4. Ja maksājuma norādījums debetēt norēķinu bankas ar īso pozīciju MM kontu iekļauts rindā saskaņā ar attiecīgās valsts TARGET2 noteikumiem, attiecīgā norēķinu centrālā banka informē norēķinu bankas, izmantojot IKM apraides ziņojumu.

14. Sestā norēķinu procedūra "Nodalītā likviditāte un starpsistēmu norēķini"

14.1. 6. norēķinu procedūru var izmantot gan interfeisa, gan integrētajiem modeļiem, kas aprakstīti attiecīgi 14.4. un 14.5. apakšpunktā. Integrētā modeļa gadījumā attiecīgā papildsistēma izmanto atbilstošo kontu, lai saņemtu vajadzīgo likviditāti, ko nodalījušas tās norēķinu bankas. Interfeisa modeļa gadījumā norēķinu bankai jāatver vismaz viens subkonts, kas saistīts ar konkrētu papildsistēmu.

14.2. Ja norēķinu bankas to lūgušas, tām par MM kontu vai subkontu, ja tas piemērojams, kreditēšanu vai debetēšanu paziņo, izmantojot SWIFT MT 900 vai MT 910 ziņojumu.

14.3. Piedāvājot starpsistēmu norēķinus saskaņā ar 6. procedūru, Latvijas Banka un norēķinu centrālā banka atbalsta starpsistēmu norēķinu maksājumus, kurus iniciējušas attiecīgās papildsistēmas. Papildsistēma starpsistēmu norēķinus var iniciēt tikai sava apstrādes cikla laikā, un papildsistēmā, kura saņem maksājumu, apstrāde notiek saskaņā ar 6. norēķinu procedūru. Starpsistēmu norēķinus piedāvā gan dienas, gan nakts apstrādei saskaņā ar

6. procedūru. Iespēju veikt divu konkrētu papildsistēmu savstarpējos starpsistēmu norēķinus reģistrē statisko datu (pārvaldības) modulī.

14.4. Interfeisa modelis

14.4.1. Piedāvājot 6. norēķinu procedūru, Latvijas Banka un norēķinu centrālās bankas šādi atbalsta papildsistēmas darījumu skaidrās naudas divpusējo vai daudzpusējo atlikumu norēķinus:

14.4.1.1. pirms papildsistēmas apstrādes ļauj norēķinu bankai iepriekš nodrošināt līdzekļus tās paredzamajām norēķinu saistībām, izmantojot likviditātes pārvedumus no tās MM konta uz tās subkontu (tālāk tekstā – nodalītā likviditāte);

14.4.1.2. pēc papildsistēmas apstrādes pabeigšanas papildsistēmas maksājuma norādījumus attiecībā uz norēķinu bankām ar īso pozīciju izpilda, debetējot to subkontus (ņemot vērā šādā kontā pieejamo līdzekļu limitus) un kreditējot papildsistēmas tehnisko kontu, bet attiecībā uz norēķinu bankām ar garo pozīciju izpilda, kreditējot to subkontus un debetējot papildsistēmas tehnisko kontu.

14.4.2. Piedāvājot 6. norēķinu procedūru:

14.4.2.1. norēķinu centrālā banka katrai norēķinu bankai atver vismaz vienu subkontu saistībā ar papildsistēmu;

14.4.2.2. Latvijas Banka atver papildsistēmas tehnisko kontu, lai kreditētu līdzekļus, kas saņemti no norēķinu banku ar īso pozīciju subkontiem, un debetētu līdzekļus, kreditējot norēķinu banku ar garo pozīciju nodalītos subkontus.

14.4.3. 6. norēķinu procedūra tiek piedāvāta gan dienas apstrādei, gan papildsistēmu nakts operācijām. Nakts operāciju darbadiena sākas tūlīt pēc obligāto rezervju prasību izpildes, un jebkura attiecīgajos kontos veiktā debetēšana vai kreditēšana attiecas uz jauno darbadienu.

14.4.4. Saskaņā ar 6. norēķinu procedūru attiecībā uz nodalīto likviditāti Latvijas Banka un norēķinu centrālās bankas piedāvā šādus likviditātes pārveduma pakalpojumus uz subkontiem un no tiem:

14.4.4.1. regulāros maksājumus, ko norēķinu bankas var iesniegt vai grozīt jebkurā

darbadienas laikā, izmantojot IKM (kad tas pieejams). Regulārie maksājumi, kas iesniegti pēc "procedūras sākuma" ziņojuma nosūtīšanas attiecīgajā darbadienā, ir spēkā tikai nākamajā darbadienā. Ja ir vairāki regulārie maksājumi par dažādu subkontu kreditēšanu, tos izpilda summas secībā, sākot ar lielāko summu. Ja papildsistēmu nakts operāciju laikā ir regulārie maksājumi, kuriem nepietiek līdzekļu MM kontā, šādus rīkojumus izpilda pēc tam, kad proporcionāli samazināti visi rīkojumi;

14.4.4.2. kārtējos rīkojumus, kurus var iesniegt norēķinu banka (izmantojot IKM) vai attiecīgā papildsistēma, izmantojot XML ziņojumu, 6. norēķinu procedūras darbības laikā (laiks starp "procedūras sākuma" ziņojumu un "procedūras beigu" ziņojumu) un kurus izpilda, kamēr vēl nav sācies papildsistēmas apstrādes cikls. Ja papildsistēma iesniegusi kārtējo rīkojumu, kam nepietiek līdzekļu MM kontā, šādu rīkojumu izpilda daļēji;

14.4.4.3. SWIFT maksājuma rīkojumus, izmantojot MT 202 ziņojumu, kurus var iesniegt

6. norēķinu procedūras darbības laikā vienīgi dienas apstrādes laikā. Šādus rīkojumus izpilda nekavējoties.

14.4.5. 6. norēķinu procedūra sākas ar "procedūras sākuma" ziņojumu un beidzas ar "procedūras beigu" ziņojumu, kurus nosūta papildsistēma. Tomēr attiecībā uz papildsistēmas nakts operācijām "procedūras sākuma" ziņojumu nosūta Latvijas Banka. Ar "procedūras sākuma" ziņojumu sākas regulāro maksājumu izpilde likviditātes pārvešanai uz subkontiem. Ar "procedūras beigu" ziņojumu sākas likviditātes automātiska pārvešana atpakaļ no subkonta uz MM kontu.

14.4.6. 6. norēķinu procedūrā nodalītā likviditāte subkontos tiek iesaldēta uz laiku, kamēr norit papildsistēmas apstrādes cikls (kas sākas ar "cikla sākuma" ziņojumu un "cikla beigu" ziņojumu, kurus nosūta papildsistēma), un atbrīvota pēc tā beigām. Apstrādes cikla laikā iesaldētais atlikums var tikt mainīts starpsistēmu norēķinu maksājumu rezultātā vai ja norēķinu banka veic likviditātes pārvedumus no tās MM konta. PSCB paziņo papildsistēmai par starpsistēmu norēķinu maksājumu radīto likviditātes samazināšanos vai palielināšanos subkontā. Pēc papildsistēmas pieprasījuma PSCB paziņo arī par likviditātes palielināšanos subkontā norēķinu bankas veiktā likviditātes pārveduma rezultātā.

14.4.7. Katra papildsistēmas apstrādes cikla ietvaros maksājuma norādījumus izpilda no nodalītās likviditātes, parasti izmantojot 5. algoritmu (kas minēts Sistēmas noteikumu

1.1. pielikumā).

14.4.8. Katra papildsistēmas apstrādes cikla ietvaros norēķinu bankas nodalīto likviditāti var palielināt, izmantojot dažu saņemto maksājumu kreditēšanu tieši tās subkontos (t.i., kupona un vērtspapīru dzēšanas maksājumus). Šādos gadījumos likviditāti vispirms kreditē tehniskajā kontā un tad – pirms likviditātes kreditēšanas subkontā (vai MM kontā) – debetē no šā tehniskā konta.

14.4.9. Divu tādu papildsistēmu savstarpējos starpsistēmu norēķinus, kuras izmanto interfeisa modeli, var iniciēt tikai papildsistēma (vai papildsistēmas vārdā – tās PSCB), kuras dalībnieka subkonts tiek debetēts. Maksājuma norādījumu izpilda, maksājuma norādījumā minēto summu debetējot no tās papildsistēmas dalībnieka subkonta, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, un kreditējot otras papildsistēmas dalībnieka subkontu. Gan papildsistēma, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, gan otra papildsistēma saņem paziņojumu par norēķinu izpildi. Ja norēķinu bankas to lūgušas, tām par norēķinu veiksmīgu izpildi paziņo, izmantojot SWIFT MT 900 vai MT 910 ziņojumu.

14.4.10. Starpsistēmu norēķinus no papildsistēmas, kas izmanto interfeisa modeli, uz papildsistēmu, kas izmanto integrēto modeli, var iniciēt papildsistēma, kas izmanto interfeisa modeli (vai papildsistēmas vārdā – tās PSCB). Maksājuma norādījumu izpilda, maksājuma norādījumā minēto summu debetējot no tās papildsistēmas dalībnieka subkonta, kura izmanto interfeisa modeli, un kreditējot tādas papildsistēmas atbilstošo kontu, kura izmanto integrēto modeli. Maksājuma norādījumu nevar iniciēt papildsistēma, kura izmanto integrēto modeli un

kuras atbilstošais konts tiks kreditēts. Gan papildsistēma, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, gan otra papildsistēma saņem paziņojumu par norēķinu izpildi. Ja norēķinu bankas to lūgušas, tām par norēķinu veiksmīgu izpildi paziņo, izmantojot SWIFT MT 900 vai MT 910 ziņojumu.

14.5. Integrētais modelis

14.5.1. Latvijas Banka un norēķinu centrālās bankas atbalsta šādus norēķinus, piedāvājot

6. norēķinu procedūru integrētajiem modeļiem. Ja 6. norēķinu procedūra tiek izmantota integrētajam modelim dienas apstrādes laikā, tiek piedāvātas ierobežotas funkcijas.

14.5.2. Saskaņā ar 6. norēķinu procedūru attiecībā uz integrēto modeli Latvijas Banka un norēķinu centrālās bankas piedāvā šādus likviditātes pārveduma pakalpojumus uz atbilstošo kontu:

14.5.2.1. regulāros maksājumus (dienas apstrādei un papildsistēmu nakts operācijām), ko norēķinu bankas var iesniegt vai grozīt jebkurā darbadienas laikā, izmantojot IKM (kad tas pieejams). Regulārie maksājumi, kas iesniegti pēc "procedūras sākuma" ziņojuma nosūtīšanas attiecīgajā darbadienā, ir spēkā tikai nākamajā darbadienā. Ja ir vairāki regulārie maksājumi, tos izpilda summas secībā, sākot ar lielāko summu. Ja regulārais maksājums dienas apstrādei nav nodrošināts, to noraida. Ja papildsistēmu nakts operāciju laikā ir regulārie maksājumi, kuriem nepietiek līdzekļu MM kontā, šādus rīkojumus izpilda pēc tam, kad proporcionāli samazināti visi rīkojumi;

14.5.2.2. kārtējos rīkojumus, kurus var iesniegt norēķinu banka, izmantojot IKM, vai attiecīgā papildsistēma, izmantojot XML ziņojumu, 6. norēķinu procedūras darbības laikā (laiks starp "procedūras sākuma" ziņojumu un "procedūras beigu" ziņojumu) un kurus izpilda tikai tad, ja vēl nav sācies papildsistēmas apstrādes cikls. Ja iesniegts kārtējais rīkojums, kam nepietiek līdzekļu MM kontā, šādu rīkojumu izpilda daļēji;

14.5.2.3. SWIFT rīkojumus, izmantojot MT 202 ziņojumu, kurus var iesniegt vienīgi dienas apstrādes laikā. Šādus rīkojumus izpilda nekavējoties.

14.5.3. Interfeisa modeļa noteikumus par "procedūras sākuma" un "procedūras beigu" ziņojumiem, kā arī par cikla sākumu un beigām piemēro mutatis mutandis.

14.5.4. Divu tādu papildsistēmu savstarpējos starpsistēmu norēķinus, kuras izmanto integrēto modeli, var iniciēt tikai papildsistēma (vai papildsistēmas vārdā – tās PSCB), kuras atbilstošais konts tiek debetēts. Maksājuma norādījumu izpilda, maksājuma norādījumā minēto summu debetējot no tās papildsistēmas izmantotā atbilstošā konta, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, un kreditējot otras papildsistēmas izmantoto atbilstošo kontu. Maksājuma norādījumu nevar iniciēt papildsistēma, kuras atbilstošais konts tiks kreditēts. Gan papildsistēma, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, gan otra papildsistēma saņem paziņojumu par norēķinu izpildi. Ja norēķinu bankas to lūgušas, tām par norēķinu veiksmīgu izpildi paziņo, izmantojot SWIFT MT 900 vai MT 910 ziņojumu.

14.5.5. Starpsistēmu norēķinus no papildsistēmas, kas izmanto integrēto modeli, uz papildsistēmu, kas izmanto interfeisa modeli, var iniciēt papildsistēma, kura izmanto integrēto modeli (vai papildsistēmas vārdā – tās PSCB). Maksājuma norādījumu izpilda, maksājuma norādījumā minēto summu debetējot no tās papildsistēmas izmantotā atbilstošā konta, kura izmanto integrēto modeli, un kreditējot otras papildsistēmas dalībnieka subkontu. Maksājuma norādījumu nevar iniciēt papildsistēma, kura izmanto interfeisa modeli un kuras dalībnieka subkonts tiks kreditēts. Gan papildsistēma, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, gan otra papildsistēma saņem paziņojumu par norēķinu izpildi. Ja norēķinu bankas to lūgušas, tām par norēķinu veiksmīgu izpildi paziņo, izmantojot SWIFT MT 900 vai MT 910 ziņojumu.

15. Saistītie izvēles mehānismi

15.1. Latvijas Banka 3., 4. un 5. norēķinu procedūrai var piedāvāt saistīto izvēles mehānismu "Informācijas periods". Ja papildsistēma (vai tās vārdā Latvijas Banka) norādījusi izvēles "Informācijas perioda" laiku, norēķinu banka saņem IKM apraides ziņojumu, kurā norādīts laiks, līdz kuram norēķinu banka var lūgt attiecīgā maksājuma norādījuma atdošanu atpakaļ. Norēķinu centrālā banka šādu lūgumu ņem vērā vienīgi tad, ja tas paziņots, izmantojot papildsistēmu, un ir tās apstiprināts. Izpilde sākas tad, ja līdz "Informācijas perioda" beigām norēķinu centrālā banka šādu lūgumu nav saņēmusi. Ja norēķinu centrālā banka "Informācijas perioda" laikā saņem šādu lūgumu, tā:

15.1.1. atdod atpakaļ attiecīgo maksājuma norādījumu, ja divpusējiem norēķiniem tiek izmantota 3. norēķinu procedūra;

15.1.2. atdod atpakaļ visus failā esošos maksājuma norādījumus un informē visas norēķinu bankas un papildsistēmu, izmantojot IKM apraides ziņojumus, ja daudzpusējiem norēķiniem tiek izmantota 3. norēķinu procedūra vai ja viss norēķins nenotiek 4. norēķinu procedūrā.

15.2. Ja papildsistēma norēķina norādījumus nosūta pirms paredzētā norēķinu laika ("no"), norādījumus glabā līdz brīdim, kad pienācis paredzētais laiks. Šajā gadījumā maksājuma norādījumus ievades pozīcijā iesniedz tikai tad, kad pienācis "no" laiks. Šo izvēles mehānismu var izmantot 1. un 2. norēķinu procedūrā.

15.3. Norēķinu periods "līdz" ļauj noteikt papildsistēmas norēķinu ierobežotu laika posmu, lai neierobežotu vai nekavētu citu ar papildsistēmu saistītu darījumu vai TARGET2 darījumu izpildi. Ja kāds maksājuma norādījums nav izpildīts līdz brīdim, kad pienācis "līdz" laiks, vai arī tas nav izpildīts noteiktajā norēķinu periodā, to noraida vai – 4. un 5. norēķinu procedūras gadījumā – var tikt aktivizēts garantijas fonda līdzekļu mehānisms. Norēķinu periodu "līdz" var noteikt attiecībā uz 1.–5. norēķinu procedūru.

15.4. Garantijas fonda mehānismu var izmantot, ja norēķinu bankas likviditāte nav pietiekama, lai segtu tās saistības, kas izriet no papildsistēmas norēķiniem. Šo mehānismu izmanto, lai nodrošinātu vajadzīgo papildu likviditāti ar mērķi ļaut izpildīt visus ar papildsistēmas norēķiniem saistītos maksājuma rīkojumus. Šo mehānismu var izmantot 4. un

5. norēķinu procedūrā. Ja tiek izmantots garantijas fonda mehānisms, jāatver īpašs garantijas līdzekļu konts, kurā pieejama vai pēc pieprasījuma padarāma pieejama "ārkārtas likviditāte".

16. Izmantotie algoritmi

16.1. 4. algoritms atbalsta 5. norēķinu procedūru. Lai veicinātu izpildi un samazinātu vajadzīgo likviditāti, tiek iekļauti visi papildsistēmas maksājuma norādījumi (neatkarīgi no to prioritātes). Papildsistēmas maksājuma norādījumi, ko izpilda saskaņā ar 5. norēķinu procedūru, apiet ievades pozīciju un MM tiek turēti atsevišķi līdz kārtējā optimizācijas procesa beigām. Vienā 4. algoritma ciklā tiks iekļautas vairākas papildsistēmas, kas izmanto

5. norēķinu procedūru, ja tās gatavojas veikt norēķinus tajā pašā laikā.

16.2. 6. norēķinu procedūrā norēķinu banka var nodalīt to atlikumu norēķinu likviditātes apjomu, kurš nāk no kādas konkrētas papildsistēmas. Nodalīšanu veic, izvietojot vajadzīgo likviditāti konkrētā subkontā (interfeisa modelis). 5. algoritmu izmanto gan papildsistēmu nakts operācijām, gan dienas apstrādei. Izpildes process notiek, debetējot norēķinu banku ar īso pozīciju subkontus par labu papildsistēmas tehniskajam kontam un tad debetējot papildsistēmas tehnisko kontu par labu norēķinu banku ar garo pozīciju subkontiem. Ja ir kredīta atlikumi, tos var grāmatot tieši norēķinu bankas MM kontā, ja papildsistēma to norādījusi attiecīgajā darījumā. Ja viena vai vairāku debeta norādījumu izpilde ir neveiksmīga

(t.i., papildsistēmas kļūdas dēļ), attiecīgo maksājumu iekļauj subkonta rindā. 6. norēķinu procedūrā attiecībā uz subkontiem var piemērot 5. algoritmu. Turklāt 5. algoritmam nav jāņem vērā limiti vai rezervēšana. Aprēķina katras norēķinu bankas kopējo pozīciju, un visus darījumus izpilda, ja segtas visas kopējās pozīcijas. Nesegtos darījumus iekļauj atpakaļ rindā.

17. Bloķēšanas vai izbeigšanas sekas

17.1. Ja papildsistēmas izmantotā PSI bloķēšana vai izbeigšana stājas spēkā papildsistēmas maksājuma norādījumu izpildes cikla laikā, uzskata, ka Latvijas Banka ir pilnvarota pabeigt izpildes ciklu papildsistēmas vārdā.

18. Komisijas maksa un tās piemērošana

18.1. Uz papildsistēmu, kura izmanto PSI, neatkarīgi no tā, cik kontu tai atvērti Latvijas Bankā un/vai norēķinu centrālajā bankā, attiecas komisijas maksa, kuru veido trīs sastāvdaļas.

18.1.1. Fiksēta mēneša maksa 1 000 euro (I fiksētā maksa).

18.1.2. Fiksēta mēneša maksa 417–4 167 euro (proporcionāli papildsistēmas euro naudas norēķinu darījumu bruto vērtībai; II fiksētā maksa).

Kategorija	No (milj. euro dienā)	Līdz (neieskaitot; milj. euro dienā)	Gada maksa (euro)	Mēneša maksa (euro)
1.	0	1 000	5 000	417
2.	1 000	2 500	10 000	833
3.	2 500	5 000	20 000	1 667
4.	5 000	10 000	30 000	2 500
5.	10 000	50 000	40 000	3 333
6.	50 000	–	50 000	4 167

Papildsistēmas euro naudas norēķinu darījumu bruto vērtību Latvijas Banka aprēķina reizi gadā, pamatojoties uz šādu bruto vērtību iepriekšējā gadā, un aprēķināto bruto vērtību piemēro komisijas maksas aprēķināšanai ar katra gada 1. janvāri.

18.1.3. Maksa par darījumu, kas tiek aprēķināta tāpat kā maksa, kura TARGET2-Latvija dalībniekiem noteikta Sistēmas noteikumu 1.6. pielikumā. Papildsistēmas uzturētājs var izvēlēties vienu no divām iespējām – maksāt fiksētu maksu par maksājuma norādījumu

0.80 euro (1.6. pielikuma 1.1.1. apakšpunkts) vai maksu, ko aprēķina, piemērojot samazinājumu (1.6. pielikuma 1.1.2. apakšpunkts), ņemot vērā šādus grozījumus:

18.1.3.1. 1.6. pielikuma 1.1.2. apakšpunktā minētie kategoriju limiti attiecībā uz maksājuma norādījumu apjomu tiek dalīti ar divi;

18.1.3.2. papildus I fiksētajai maksai un II fiksētajai maksai jāmaksā fiksēta mēneša maksa 100 euro (ja izvēlēta maksa par darījumu saskaņā ar 1.6. pielikuma 1.1.1. apakšpunktu) vai 1 250 euro (ja izvēlēta maksa par darījumu saskaņā ar 1.6. pielikuma 1.1.2. apakšpunktu).

18.2. Jebkura maksa saistībā ar papildsistēmas, izmantojot PSI, iesniegtu maksājuma norādījumu vai saņemtu maksājumu jāmaksā vienīgi šīs papildsistēmas uzturētājam.

18.3. Papildsistēmas uzturētājs ne vēlāk kā nākamā mēneša piektajā darbadienā saņem no Latvijas Bankas iepriekšējā mēneša rēķinu, kas balstīts uz 18.1. apakšpunktā minēto maksu, un ne vēlāk kā šā mēneša 10. darbadienā veic maksājumus Latvijas Bankas norādītajā kontā vai arī tos debetē no papildsistēmas uzturētāja norādītā konta.

18.4. Šā punkta mērķiem katru papildsistēmu, kas norādīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, uzskata par atsevišķu papildsistēmu pat tad, ja viena juridiskā persona ir divu vai vairāku papildsistēmu operatore. Šis noteikums attiecas arī uz papildsistēmām, kas nav norādītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, šādā gadījumā papildsistēmu identificējot saskaņā ar šādiem kritērijiem:

18.4.1. oficiāls regulējums, kas balstīts uz līgumtiesisku (piemēram, dalībnieku un sistēmas operatora līgums) vai normatīvo aktu;

18.4.2. vairāki dalībnieki;

18.4.3. kopēji noteikumi un standartizētas procedūras;

18.4.4. maksājumu un/vai vērtspapīru klīrings, ieskaits un/vai norēķini starp dalībniekiem.

Latvijas Bankas prezidents X. Xxxxxxxxx