SAPRAŠANĀS MEMORANDS PAR EIROPAS EKONOMIKAS ZONAS FINANŠU INSTRUMENTA IEVIEŠANU
SAPRAŠANĀS MEMORANDS PAR EIROPAS EKONOMIKAS ZONAS FINANŠU INSTRUMENTA IEVIEŠANU
2014.–2021. GADĀ
starp
ISLANDI, LIHTENŠTEINAS FIRSTISTI, NORVĒĢIJAS KARALISTI
(turpmāk tekstā – Donorvalstis) un
Latvijas Republiku (turpmāk tekstā – Saņēmējvalsts),
turpmāk tekstā kopīgi – Puses
TĀ KĀ Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk tekstā – EEZ) līguma Protokols Nr. 38.c, kas iestrādāts EEZ līgumā ar Eiropas Savienības, Islandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes līgumu par EEZ finanšu instrumentu 2014.–2021. gadam, izveido finanšu instrumentu (turpmāk tekstā – EEZ finanšu instruments 2014.–2021. gadam), ko Donorvalstis izmantos, lai mazinātu sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā;
TĀ KĀ EEZ finanšu instruments 2014.–2021. gadam stiprinās saites starp Donorvalstīm un Saņēmējvalsti par labu šo valstu tautām;
TĀ KĀ ar Donorvalstu Pastāvīgās komitejas 2016. gada 2. jūnija lēmumu Nr. 2/2016/SC Donorvalstis ir piešķīrušas Finanšu instrumenta komitejai, dibinātai ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (turpmāk tekstā – EBTA) valstu Pastāvīgās komitejas 2004. gada 3. jūnija lēmumu Nr.4/2004/SC, mandātu pārvaldīt EEZ finanšu instrumentu 2014.–2021. gadam;
TĀ KĀ lielāka sadarbība starp Donorvalstīm un Saņēmējvalsti palīdzēs nodrošināt stabilitāti, mieru un uzplaukumu Eiropā, pamatojoties uz labas pārvaldības principiem, demokrātiskām institūcijām, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un ilgtspējīgu attīstību;
TĀ KĀ Puses piekrīt izveidot sadarbības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā;
PUSES VIENOJUŠĀS par turpmāko.
1. pants Mērķi
1. EEZ finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam galvenie mērķi ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprināt divpusējās attiecības starp Donorvalstīm un Saņēmējvalstīm prioritārajos sektoros, kas uzskaitīti 2. punktā. Tādēļ šā saprašanās memoranda Puses centīsies izvēlēties finansējuma piešķiršanu programmām, kas veicina šo mērķu sasniegšanu.
2. Finanšu palīdzība ir pieejama šādos prioritārajos sektoros:
a) inovācijas, pētniecība, izglītība un konkurētspēja;
b) sociālā iekļaušana, jauniešu nodarbinātība un nabadzības mazināšana;
c) vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda izmešu līmeni;
d) kultūra, pilsoniska sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības;
e) tieslietas un iekšlietas.
2. pants Tiesiskais regulējums
Šis saprašanās memorands lasāms kopā ar šādiem dokumentiem, kas kopā ar šo saprašanās memorandu veido EEZ finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam tiesisko regulējumu:
a) EEZ līguma par EEZ finanšu instrumentu 2014.–2021. gadam Protokols Nr. 38.c;
b) Noteikumi par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā (turpmāk tekstā –
Noteikumi), ko izdevušas Donorvalstis saskaņā ar Protokola Nr. 38.c 10.5. pantu;
c) programmu līgumi, kas tiks noslēgti par katru programmu;
d) jebkādas Finanšu instrumenta komitejas (turpmāk tekstā – FIK) atbilstoši Noteikumiem pieņemtās vadlīnijas.
3. pants Finanšu ietvars
1. Saskaņā ar Protokola Nr. 38.c 2.1. pantu kopējais finanšu palīdzības apjoms ir 1 548,1 miljons €, ikgadējās iemaksās pa daļām 221,16 miljonu € apmērā no 2014. gada 1. maija līdz 2021. gada 30. aprīlim (ieskaitot).
2. Saskaņā ar Protokola Nr. 38.c 6. pantu 1. punktā minētajā laika periodā Saņēmējvalstij kopumā būs pieejami 50 200 000 €.
3. Saskaņā ar Protokola Nr. 38.c 3.2.b) pantu 10 % no 2. punktā minētās kopējās summas tiek paredzēti pilsoniskas sabiedrības fonda vajadzībām.
4. Saskaņā ar Protokola Nr. 38.c 10.4. pantu un Noteikumu 1.9. pantu Donorvalstu vadības izmaksas sedz no iepriekš minētās kopējās summas. Sīkāki norādījumi par to izklāstīti Noteikumos. Finanšu piešķīruma neto summa, kas ir pieejama Saņēmējvalstij, ir 46 435 000 €.
4. pants Lomas un atbildība
1. Donorvalstis nodrošina līdzekļu pieejamību Saņēmējvalsts piedāvāto, kritērijiem atbilstošo programmu finansēšanai, kam ir piekritusi Finanšu instrumenta komiteja Protokola Nr. 38.c
3.1. pantā minētajos prioritārajos sektoros un Protokola Nr. 38.c pielikumā uzskaitītajās programmas jomās. Donorvalstis un Saņēmējvalsts sadarbojas, izstrādājot programmu koncepcijas, kas nosaka katras programmas tvērumu un plānotos rezultātus.
2. Saņēmējvalsts nodrošina pilnu līdzfinansējumu ar EEZ finanšu instrumentu 2014.–2021. gadam atbalstītajām programmām saskaņā ar B pielikumu un programmu līgumiem.
3. FIK īsteno EEZ finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam vadību un pieņem lēmumus par finanšu palīdzības piešķiršanu saskaņā ar Noteikumiem.
4. FIK palīdz Finanšu instrumenta birojs (turpmāk tekstā – FIB). FIB atbild par EEZ finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam ikdienas darbību un darbojas kā kontaktpunkts.
5. pants
Atbildīgo iestāžu pilnvarošana
Saņēmējvalsts ir pilnvarojusi Vadošo iestādi darboties tās vārdā. Vadošā iestāde pilnībā atbild par EEZ finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam mērķu sasniegšanu, kā arī par EEZ finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam ieviešanu Saņēmējvalstī atbilstoši Noteikumiem. Saskaņā ar Noteikumu 5.2. pantu Vadošā iestāde, Sertifikācijas iestāde, Revīzijas iestāde un Neatbilstību iestāde ir noteiktas A pielikumā.
6. pants Daudzgadu plānošanas ietvars
1. Saskaņā ar Noteikumu 2.5. pantu Puses ir vienojušās par ieviešanas ietvaru, kas sastāv no šādiem finanšu un saturiskiem parametriem:
a) saraksta ar programmām, par kurām panākta vienošanās, un EEZ finanšu instrumenta 2014.– 2021. gadam paredzētā finanšu piešķīruma katrai programmai;
b) noteiktām programmām, to mērķim, attiecīgā gadījumā galvenajam virzienam, piešķīruma apjomam katrai programmai, divpusējiem mērķiem, kā arī jebkurām īpašām interesēm attiecībā uz mērķgrupām, ģeogrāfiskiem aspektiem vai citiem jautājumiem;
c) noteiktiem programmu apsaimniekotājiem, ja attiecināms;
d) noteiktiem Donoru programmas partneriem, ja attiecināms;
e) noteiktām Starptautiskām partnerorganizācijām, ja attiecināms;
f) iepriekš noteiktiem projektiem, kas ietverami attiecīgajās programmās.
2. Ieviešanas ietvars ir aprakstīts B pielikumā.
7. pants Divpusējās sadarbības fonds
Saskaņā ar Noteikumu 4.6. pantu Saņēmējvalsts paredz līdzekļus, lai stiprinātu divpusējās attiecības starp Donorvalstīm un Saņēmējvalsti. Vadošā iestāde pārvalda divpusējās sadarbības fonda līdzekļu izlietošanu un izveido divpusējās sadarbības fonda komiteju saskaņā ar Noteikumu
4.2. pantu.
8. pants Ikgadējās sanāksmes
Saskaņā ar Noteikumu 2.7. pantu ikgadējā sanāksmē piedalās FIK un Vadošā iestāde. Ikgadējā sanāksme ļauj FIK un Vadošajai iestādei pārbaudīt iepriekšējā pārskata periodā panākto progresu un vienoties par pasākumiem, kurus nepieciešams īstenot. Ikgadējās sanāksmes nodrošina iespēju pārrunāt divpusējo interešu jautājumus.
9. pants
Grozījumu veikšana pielikumos
A pielikumu un B pielikumu var grozīt, FIK un Vadošajai iestādei apmainoties ar vēstulēm.
10. pants
Kontrole un informācijas pieejamība
FIK, EBTA Auditoru padomei un to pārstāvjiem ir tiesības veikt jebkādus tehniskus vai finanšu uzdevumus vai pārbaudes, kādas tie uzskata par nepieciešamām, lai pārbaudītu programmu un projektu plānošanu, ieviešanu un uzraudzību, kā arī līdzekļu izlietošanu. Saņēmējvalsts nodrošina jebkuru nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.
11. pants Pārvaldības principi
1. Šā saprašanās memoranda ieviešanu visos aspektos nosaka Noteikumi un to turpmākie grozījumi.
2. EEZ finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam mērķus sasniedz, Donorvalstīm un Saņēmējvalstij cieši sadarbojoties. Puses vienojas nodrošināt maksimālu pārredzamību, izsekojamību un līdzekļu pienācīgu izlietojumu, kā arī labas pārvaldības principus, partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, ilgtspējīgu attīstību, dzimumu līdztiesību un vienādas iespējas visos EEZ finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam ieviešanas posmos.
3. Saņēmējvalsts veic proaktīvus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šiem principiem visos EEZ finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam ieviešanas līmeņos.
4. Ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim šā saprašanās memoranda Puses pārbauda šā saprašanās memoranda ieviešanas progresu un pēc tam vienojas par finansējuma pārdali attiecīgā gadījumā programmu ietvaros un starp programmām. Vadošā iestāde ņem vērā šīs pārbaudes slēdzienu, iesniedzot Noteikumu 1.11. pantā minēto priekšlikumu par rezerves piešķīrumu.
12. pants Stāšanās spēkā
Šis saprašanās memorands stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad to ir parakstījusi pēdējā Puse.
********
Šis saprašanās memorands parakstīts četros oriģināleksemplāros angļu valodā.
Parakstīts (vieta) ………………… (datums) …………. Parakstīts (vieta) ……………… (datums) ………….
Islandes vārdā Latvijas Republikas vārdā
……………………………………. ……………………………………. Parakstīts (vieta) ………………… (datums) ………….
Lihtenšteinas Firstistes vārdā
…………………………………….
Parakstīts (vieta) ………………… (datums) ………….
Norvēģijas Karalistes vārdā
…………………………………….
A PIELIKUMS
Nacionālās vadības un kontroles struktūras
1. Vadošā iestāde
Vadošās iestādes funkcijas pilda šie trīs Finanšu ministrijas departamenti:
ES fondu stratēģijas departaments;
ES fondu uzraudzības departaments;
ES fondu vadības un kontroles departaments.
ES fondu stratēģijas departaments, ES fondu uzraudzības departaments un ES fondu vadības un kontroles departaments ir tieši pakļauti valsts sekretāra vietniekam ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos, kas pilda Vadošās iestādes vadītāja funkcijas.
Vadošās iestādes pienākumi un atbildība ir atrunāta Noteikumos, konkrēti to 5.3. pantā.
2. Sertifikācijas iestāde
Latvijas Republikas Valsts kase pilda Sertifikācijas iestādes funkcijas. Valsts kase ir tieši pakļauta Finanšu ministrijai. Valsts kases darbību vada Valsts kases pārvaldnieks, kas pilda Sertifikācijas iestādes vadītāja funkcijas un ziņo Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniekam budžeta jautājumos.
Sertifikācijas iestādes funkcijas veiks Valsts kases Eiropas lietu departaments un Norēķinu departaments, ko vada direktori. Eiropas lietu departamenta direktors ir tieši pakļauts un atbild par ziņošanu Valsts kases pārvaldniekam. Norēķinu departamenta direktors ir pakļauts un atbild par ziņošanu Valsts kases pārvaldnieka vietniekam, kas ir tieši pakļauts Valsts kases pārvaldniekam.
Sertifikācijas iestādes pienākumi un atbildība ir atrunāta Noteikumos, konkrēti to 5.4. pantā.
3. Revīzijas iestāde
Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments pilda Revīzijas iestādes funkcijas. ES fondu revīzijas departamenta direktors, kas ir tieši pakļauts un ziņo Finanšu ministram, pilda Revīzijas iestādes vadītāja funkcijas.
Revīzijas iestāde darbojas atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem, iekšējā audita profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem un ētikas kodeksam.
Revīzijas iestādes pienākumi un atbildība ir atrunāta Noteikumos, konkrēti to 5.5. pantā. Revīzijas iestāde ir funkcionāli neatkarīga no Vadošās iestādes un Sertifikācijas iestādes.
4. Neatbilstību iestāde
Vadošā iestāde pilda Neatbilstību iestādes funkcijas. ES fondu uzraudzības departaments, kas institucionāli ir Vadošās iestādes daļa, ir atbildīgs par neatbilstību ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu.
Neatbilstību iestādes pienākumi un atbildība ir atrunāta Noteikumos, konkrēti to 12.3. pantā.
5. Stratēģiskais pārskats
Saskaņā ar Noteikumu 2.6. pantu Vadošā iestāde reizi gadā iesniedz FIK Stratēģisko pārskatu par EEZ finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam ieviešanu Saņēmējvalstī. Stratēģisko pārskatu iesniedz FIK vismaz divus mēnešus pirms ikgadējās sanāksmes, ja vien nav noteikts citādi.
6. Organizatoriskā shēma
B PIELIKUMS
Ieviešanas ietvars
Saskaņā ar Noteikumu 2.5. pantu šī saprašanās memoranda Puses ir vienojušās par šajā pielikumā izklāstīto ieviešanas ietvaru.
1. Ieviešanas ietvara finanšu parametri
Latvijas Republika | EEZ FI piešķīrums | Nacionālais piešķīrums | |
Programmas | |||
1. | Pētniecība un izglītība | 8 500 000 € | 1 500 000 € |
2. | Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība | 10 000 000 € | 1 764 706 € |
3. | Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana | 15 000 000 € | 2 647 059 € |
4. | Pilsoniska sabiedrība | 8 500 000 € | Nav piemērojams |
Citi piešķīrumi | |||
Tehniskā palīdzība Saņēmējvalstij (1.10. pants) | 753 000 € | Nav piemērojams | |
Rezerve (1.11. pants) | 2 278 000 € | Nav piemērojams | |
Rezerve FI 2009.–2014. gada perioda projektu pabeigšanai (1.12. pants) | Nav piemērojams | Nav piemērojams | |
Divpusējās sadarbības fonds (4.6.1. pants) | 1 404 000 € | Nav piemērojams | |
Neto piešķīrums Latvijai | 46 435 000 € | 5 911 765 € |
2. Īpašas intereses
Divpusējās attiecības starp donorvalstīm un Latviju tiks stiprinātas, ar mērķi stimulēt un attīstīt ilgtermiņa sadarbību visās Protokola Nr. 38.c pielikumā uzskaitītajās jomās. Mērķis ir arī stiprināt divpusējo sadarbību politiskā līmenī un Eiropas līmenī kopējo interešu jomās.
Divpusējā sadarbības fondā 400 000 € piešķirti Baltijas Mediju izcilības centra iniciatīvai.
Piešķirot rezerves finansējumu, stratēģiski pamatotiem priekšlikumiem programmā “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” var tikt dota priekšroka.
3. Ieviešanas ietvara pastāvīgie parametri
Turpmāk aprakstītajām programmām ir jābūt ieviestām atbilstoši FIK apstiprinājumam saskaņā ar Noteikumu 6.3. pantu.
A. Programma: Pētniecība un izglītība
Programmas mērķis: Padziļinātu, uz pētījumiem balstītu zināšanu attīstība
Programmas piešķīrums: 8 500 000 €
Programmas līdzfinansējums: 1 500 000 €
Programmas apsaimniekotājs: Izglītības un zinātnes ministrija
Donoru programmas partneris(-i): Norvēģijas Pētniecības padome (NRC)
Norvēģijas Centrs starptautiskai sadarbībai izglītības jomā (SIU)
Lihtenšteinas Nacionālā aģentūra starptautiskās izglītības jautājumos (AIBA)
Programmas joma(-as): Pētniecība
Izglītība, stipendijas, stažēšanās un jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā
Īpašas intereses: Kopējais programmas piešķīrums tiks paredzēts Baltijas
pētniecības programmai, kas vērsta uz reģionāla pētniecības centra izveidi Baltijas reģionā. Aptuveni 7 000 000 € no programmas finansējuma ir piešķirti programmas jomai “Pētniecība” un apmēram 1 500 000 € no programmas finansējuma ir piešķirti programmas jomai “Izglītība, stipendijas, stažēšanās un jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā”.
Divpusējie mērķi: 100 000 € programmai tiks piešķirti no divpusējās sadarbības
fonda. Tas neliedz divpusējās sadarbības fonda komitejai piešķirt programmai papildu līdzekļus.
Programma tiks īstenota saistībā ar programmu “Pētniecība un izglītība”, kas tiek īstenota Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam ietvaros.
B. Programma: Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība Programmas mērķis: Stiprināta sociālā un ekonomiskā kohēzija Programmas piešķīrums: 10 000 000 €
Programmas līdzfinansējums: 1 764 706 €
Programmas apsaimniekotājs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Donoru programmas partneris(-i): Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija (KS)
Programmas joma(-as): Vietējā attīstība un nabadzības mazināšana
Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība
Laba pārvaldība, atbildīgas institūcijas, caurspīdīgums
Īpašas intereses: Īpaša uzmanība programmā tiks pievērsta Latgales reģiona
attīstības veicināšanai.
Programma veicina komercdarbības atbalsta pasākumus reģionālā un vietējā līmenī un sadarbību starp pašvaldībām.
Ne vairāk kā 3 000 000 € no programmas finansējuma tiek paredzēti programmas jomai “Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība”. Tās mērķis ir uzlabot mākslas un kultūras pieejamību un paaugstināt iesaisti mākslā un kultūrā.
Latvijas Republikas Kultūras ministrija pildīs programmas partnera funkciju.
Norvēģijas Mākslas padome aktīvi iesaistīsies tās programmas izstrādē, kas saistīta ar programmas jomu “Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība”.
Divpusējie mērķi: 125 000 € programmai tiks piešķirti no divpusējās sadarbības
fonda. Tas neliedz divpusējās sadarbības fonda komitejai piešķirt programmai papildu līdzekļus.
Iepriekš noteiktie projekti Projekta nosaukums: Ar integrāciju saistīti pasākumi
Muceniekos
Apraksts: Projekts veicinās ar integrāciju saistītus pasākumus Muceniekos un tur esošajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Projekts veicinās starpkultūru dialogu un paplašinās sadarbību starp kopienām attiecīgajā pašvaldībā.
Projekta iesniedzējs: Ropažu novada dome Maksimālā piešķīruma summa: 750 000 €
C. Programma: Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana Programmas mērķis: Uzlabota noziedzības novēršana un izmeklēšana Programmas piešķīrums: 15 000 000 €
Programmas līdzfinansējums: 2 647 059 €
Programmas apsaimniekotājs: Iekšlietu ministrija
Starptautiskā(-ās) partnerorganizācija(-as): Eiropas Padome
Programmas joma(-as): Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana
Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība
Īpašas intereses: | Programma koncentrējas | uz ekonomisko noziegumu |
apkarošanu un bērniem | piemērotas tieslietu sistēmas | |
stiprināšanu. |
Izstrādājot programmas koncepciju, tiks izskatīta iespēja īstenot iepriekš noteikto projektu ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) kā projekta partneri.
Izstrādājot programmas koncepciju, tiks izskatīta iespēja īstenot iepriekš noteikto projektu bērniem piemērotas tieslietu sistēmas stiprināšanas jomā ar Islandes valdības Bērnu tiesību aizsardzības aģentūru kā projekta partneri.
No programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem maksimālais pieejamais finansējuma apjoms infrastruktūrai (“stingrie” pasākumi) tiks norādīts programmas koncepcijā.
Divpusējie mērķi: 100 000 € programmai tiks piešķirti no divpusējās sadarbības
fonda. Tas neliedz divpusējās sadarbības fonda komitejai piešķirt programmai papildu līdzekļus.
D. Programma: Pilsoniska sabiedrība
Programmas mērķis: Stiprināt pilsonisku sabiedrību un aktīvu pilsoniskumu un
stiprināt mazaizsargātu personu grupu tiesības.
Programmas piešķīrums: 8 500 000 €
Programmas līdzfinansējums: Nav piemērojams
Programmas apsaimniekotājs: Finanšu instrumenta birojs saskaņā ar Noteikumu 6.13. pantu
Programmas joma(-as): Pilsoniska sabiedrība