AAS „BALTA” FIZISKO PERSONU VISU RISKU ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOTEIKUMI NR. 1202.206

1. Apdrošināšanas līgumā lietotie termini

1.1. Apdrošinātais – apdrošināšanas polisē norādītā persona, kurai pieder īpašuma tiesības uz apdrošināšanas objektu, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums un kurai ir

apdrošināmā interese.

1.2. Apdrošinājuma summa – naudas summa, par kādu ir apdrošināts apdrošināšanas objekts.

1.3. Atlīdzības limits – apdrošināšanas gadā maksimālā izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzības kopsumma, kas

paredzēta noteikta veida zaudējumu atlīdzināšanai. Atlīdzības limits ietilpst apdrošināšanas līguma apdrošinājuma summā, ja apdrošināšanas līgumā nav minēts citādi. Atlīdzības limita noteikšanas gadījumā netiek piemēroti zemapdrošināšanas nosacījumi.

1.4. Atlīdzināmie zaudējumi – atbilstoši šiem noteikumiem aprēķinātie zaudējumi, kas ir notikušā apdrošināšanas

gadījuma tiešs rezultāts, pirms pašriska atskaitīšanas.

1.5. Apdrošināšanas objekts – apdrošināšanas polisē un tās pielikumos norādītais nekustamais īpašums (izņemot zemi) un/vai kustamais īpašums (manta).

1.6. Apdrošināšanas vieta – apdrošināšanas polisē norādītā ēka, būve, telpa un/vai teritorija, kur atrodas apdrošināšanas

objekts pēc polisē norādītās adreses.

1.7. Līguma darbības periods – laika periods, uz kuru noslēgts apdrošināšanas līgums.

1.8. Apdrošināšanas gads – līguma darbības perioda ietvaros noteikts divpadsmit mēnešus ilgs laika periods, kuru ik gadu skaita no līguma darbības perioda sākuma datuma.

1.9. Apdrošinātais risks – no apdrošinātā gribas neatkarīgs

pēkšņs un neparedzēts notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.

1.10. Pašrisks – apdrošināšanas polisē un apdrošināšanas noteikumos norādītā, naudas izteiksmē vai procentos izteiktā apdrošinājuma summas vai nodarīto zaudējumu daļa, ko

atskaita no atlīdzināmiem zaudējumiem, aprēķinot

apdrošināšanas atlīdzību par katru apdrošināšanas gadījumu.

1.11. Saistītā persona – apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja ģimenes locekļi vai personas, ar kurām apdrošinātajam vai

apdrošinājuma ņēmējam ir kopēja saimniecība, vai personas, kurām ar apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju ir noslēgts apdrošinātā īpašuma vai tā daļas nomas, īres, patapinājuma, ķīlas, cita veida līgums, kas piešķir apdrošinātā īpašuma

lietošanas tiesības, vai glabājuma līgums. Saistītas personas ir arī personas, kas ar apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto vienojušies par darbu veikšanu un/vai pakalpojumu sniegšanu apdrošinātajā objektā (aukles, celtnieki, apkopējas utt.). Par apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja ģimenes locekļiem ir uzskatāmi: laulātais, radinieki un svaiņi, skaitot radniecību līdz

trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, audžuģimenes locekļi, aizbildņi un aizbilstamie.

1.12. Trešā persona – jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto vai saistītās personas.

1.13. Zemapdrošināšana – gadījums, kad apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību.

1.14. Virsapdrošināšana – gadījums, kad apdrošinājuma summa ir lielāka par apdrošināšanas objekta vērtību.

1.15. Apdzīvots īpašums - dzīvojamajā ēka vai dzīvoklis, kurā ir visas attiecīgās ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā jumts, pārsegumi, logi, durvis), kurā ir darba kārtībā esoša un pieslēgta stacionāra apkures sistēma un elektroinstalācijas, un kurš nav atstāts bez personas fiziskas uzraudzības ilgāk nekā 30 (trīsdesmit) dienas pēc kārtas, kā arī šādas dzīvojamās

ēkas vai dzīvokļa adresē esošas palīgbūves. Fiziska uzraudzība tiek īstenota apdrošinātajam vai tā pilnvarotai personai veicot objekta vizuālu apsekošanu no ārpuses un iekšpuses

(iekštelpas, durvis, logi, cauruļvadi u.c.), ar mērķi

pārliecināties, vai objektam nav radušies bojājumi un vai nepastāv apstākļi, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību.

1.16. Uguns risks - neparedzēta un nekontrolējama degšana ar atklātu liesmu, kura izcēlusies no ugunij neparedzētas vai paredzētas vietas, tai turpinot patstāvīgi izplatīties tālāk, ugunsgrēka rezultātā radušos dūmu, sodrēju un

ugunsdzēsības līdzekļu (ūdens, putas u.tml.) iedarbība.

1.17. Trešo personu ļaunprātīgas rīcības risks šī apdrošināšanas līguma izpratnē ir

1.17.1. zādzība ar ielaušanos – tīša, prettiesiska svešas mantas paņemšana, nelikumīgi iekļūstot apdrošinātajā nekustamajā īpašumā vai nekustamajā īpašumā, kurā atrodas apdrošinātā manta. Nelikumīga iekļūšana ir notikusi, ja persona izmantojusi pielāgotas atslēgas, mūķīzerus vai citas palīgierīces slēdzeņu vai

norobežojumu likvidēšanai un nelikumīgi iekļuvusi noslēgtajā nekustamajā īpašumā – ēkā, telpās vai teritorijā, – caur logiem, durvīm, sienām, jumtu u.tml.;

1.17.2. laupīšana – uzbrukums apdrošinātajam vai to saistītām personām, kas saistīts ar vardarbību vai ar vardarbības piedraudējumu un ir bīstams dzīvībai vai veselībai, nolūkā iegūt apdrošināto īpašumu;

1.17.3. ļaunprātīgi bojājumi – apdrošinātā īpašuma tīša iznīcināšana vai bojāšana (Krimināllikuma 185. panta izpratnē).

1.18. Bojājumu risks – mobilā telefona vai planšetdatora ekrāna vai korpusa ārējs fizisks bojājums. Bojājumu risku iespējams

apdrošināt tikai 6.1.10.punktā minētajā kārtībā. Bojājumu risks ir spēkā visā Latvijas Republikas teritorijā.

2. Apdrošināšanas objekts

2.1. Ar šo apdrošināšanas līgumu var tikt apdrošināts sekojošs nekustamais īpašums:

2.1.1. ēka, palīgbūve. Šajā gadījumā ir apdrošinātas atsevišķi stāvošas ēkas, palīgbūves, konstruktīvie

pamatelementi, iekšējā un ārējā apdare, ēku nojumes (marķīzes), uz ēkas konstrukcijām uzstādītas un nostiprinātas saules baterijas un vēja ģeneratori, inženierkomunikācijas (apkures, gāzes, ūdensvada, kanalizācijas, elektroinstalācijas, kā arī ārējie

cauruļvadi, elektrolīnijas, kabeļi un iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas), santehnika,

Apdrošināšanas akciju sabiedrība „BALTA”, vienotais reģ. Nr. 40003049409

krāsnis, kamīni, ugunsdrošības, pretielaušanās signalizācijas un apsardzes sistēmas, tai skaitā projektēšanas izmaksas;

2.1.2. telpu iekšējā apdare. Šajā gadījumā ir apdrošināti dzīvoklī un/vai telpās veikto remonta darbu izdevumi un materiāli, ieskaitot griestu, sienu, grīdas apdari līdz nesošajām konstrukcijām, logus un durvis, inženierkomunikācijas (apkures, gāzes, ūdensvada, kanalizācijas, elektroinstalācijas un iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, sākot no

dzīvokļa un/vai ēkas pievienojuma vai ievada, ko ierobežo siena, grīda, griesti), santehniku, krāsnis, kamīnus, ugunsdrošības, pretielaušanās signalizācijas un apsardzes sistēmas;

2.1.3. dzīvoklis. Šajā gadījumā ir apdrošināts dzīvoklis ar tā konstruktīvajiem elementiem, kas ir dzīvokļa

neatņemama sastāvdaļa (griesti, sienas, starpsienas, grīda), dzīvokļa logi, durvis, durvju un sienu

stiklojums, iekšējā un ārējā apdare (ārējā apdare tikai dzīvokļa balkoniem, lodžijām vai terasēm), inženierkomunikācijas (apkures, gāzes, ūdensvada, kanalizācijas, elektroinstalācijas un iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, sākot no

dzīvokļa pievienojuma vai ievada, ko ierobežo siena, grīda, griesti), santehnika, krāsnis, kamīni,

ugunsdrošības, pretielaušanās signalizācijas un apsardzes sistēmas.

2.2. Ar šo apdrošināšanas līgumu var tikt apdrošināts sekojošs kustamais īpašums:

2.2.1. mājas manta (turpmāk tekstā arī manta), kas

atrodas apdrošināšanas objektā: ēkā, dzīvoklī un/vai iežogotā teritorijā, pieder apdrošinātajam vai

saistītajām personām vai atrodas šo personu likumīgā valdījumā. Jebkura mantas vienība, kuras vērtība

pārsniedz 5000 EUR ir jāuzrāda apdrošināšanas polisē, bet, ja šāda manta nav uzrādīta apdrošināšanas polisē, tad vienas vienības maksimālā apdrošinājuma summa ir 5000 EUR.

3. Apdrošinājuma summas noteikšana

3.1. Apdrošinājuma summu nosaka apdrošinājuma ņēmējs.

Apdrošinājuma ņēmējs uzņemas pilnu atbildību par

apdrošinājuma summas atbilstību apdrošināšanas objekta vērtībai saskaņā ar 3.2.-3.5. punktu un to apakšpunktu noteikumiem. Ja apdrošinājuma summa neatbilst

apdrošināšanas objekta vērtībai, tad, iestājoties

apdrošināšanas gadījumam, tiek piemēroti noteikumi par zemapdrošināšanu vai virsapdrošināšanu.

3.2. Ēkas, palīgbūves apdrošinājuma summu nosaka pēc:

3.2.1. atjaunošanas vērtības, kas ir vienāda ar

mazākajiem atjaunošanas izdevumiem, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā

kvalitātē un apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi, ja nekustamā īpašuma nolietojums ir līdz 40%;

3.2.2. faktiskās vērtības, kas ir vienāda ar atjaunošanas vērtību, atņemot no tās objekta nolietojumu. Faktisko vērtību pielieto, ja īpašuma nolietojums uz

apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi ir 40% - 70%.

3.3. Dzīvokļa apdrošinājuma summu nosaka pēc:

3.3.1. atjaunošanas vērtības, kas ir nepieciešamie

mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un

apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši uz

apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi;

3.3.2. aizvietošanas vērtības (tirgus vērtības, kuru iespējams pielietot, slēdzot apdrošināšanas līgumu, ja atjaunošanas vērtība ir zemāka par aizvietošanas vērtību), kas ir atbilstoši Latvijas

īpašumu vērtētāju asociācijas apstiprinātajiem

„Starptautiskajiem vērtēšanas standartiem” aprēķinātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība. „Starptautiskie vērtēšanas standarti” atrodami interneta mājaslapā xxx.xxxxxxxxx.xx.

3.4. Telpu iekšējās apdares apdrošinājuma summu nosaka pēc

atjaunošanas vērtības, kas ir vienāda ar mazākajiem

atjaunošanas izdevumiem, lai bojājumu gadījumā veiktu telpu atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tās bija tieši uz

apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi. Atjaunošanas vērtību pielieto, ja telpu iekšējas apdares darbi bija veikti ne

senāk kā pirms desmit gadiem. Ja telpu iekšējās apdares darbi bija veikti senāk nekā pirms desmit gadiem, tad telpu iekšējās apdares darbi tiek atlīdzināti, atskaitot nolietojumu saskaņā ar noteikumu 10.2.3. punktu.

3.5. Mantas apdrošinājuma summu nosaka pēc iegādes vai atjaunošanas vērtības. Sākotnējā iegādes vērtība vai

mazākie nepieciešamie izdevumi, lai atjaunotu apdrošināto kustamo īpašumu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi.

4. Apdrošinātie riski

4.1. Šīs polises izpratnē tiek apdrošināts jebkāds apdrošinātā

īpašuma pēkšņs un neparedzēts fiziska bojājuma vai zuduma gadījums apdrošināšanas polisē norādītā apdrošināšanas

perioda laikā, ņemot vērā turpmāk šajos noteikumos minētos izņēmuma gadījumus.

5. Papildus atlīdzināmie zaudējumi

5.1. Papildus polisē iekļautajiem apdrošināšanas objektiem un

norādītajām apdrošinājuma summām apdrošinātājs atlīdzina šo noteikumu 5.2. – 5.4. punktos aprakstītos

zaudējumus, ja tie ir polisē apdrošināto risku iestāšanās sekas.

5.2. Apdrošinātājs atlīdzina šo noteikumu 5.2.1. -5.2.6. punktā

aprakstītos zaudējumus, ja ir cietis nekustamais īpašums, kurš ir bijis apdrošināts:

5.2.1. Izdevumus glābšanas un attīrīšanas darbu veikšanai. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts maksimālais atlīdzības limits līdz 10% no

apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā 70 000 EUR par vienu apdrošināšanas gadījumu. Par glābšanas un attīrīšanas izdevumiem tiek uzskatīti:

5.2.1.1. visi pieteiktie un pierādītie apdrošinātā saprātīgie izdevumi neatliekamai bojājumu novēršanai, zaudējumu samazināšanai un glābšanas pasākumiem;

5.2.1.2. visi pieteiktie un pierādītie ugunsdzēsības izdevumi, kas pamatoti radušies un

nepieciešami, lai novērstu apdrošinātā

īpašuma bojāeju vai samazinātu zaudējumus, izņemot darba samaksu un darba samaksai

pielīdzināmos maksājumus;

5.2.1.3. izmaksas par drupu novākšanu un attīrīšanas darbiem, kā arī bojātā apdrošinātā īpašuma aizvākšanu un iznīcināšanu, par iekārtu

demontēšanu, ēku daļu izlaušanu,

nojaukšanu vai atvērumu paplašināšanu.

5.2.2. Gadījumos, kad apdrošināšanas gadījuma rezultātā ir cietis dzīvoklis (konstruktīvie elementi vai konstruktīvie

elementi un esošais remonts) vai ēkas domājamās daļas un ēkas koplietošanas telpas vai konstrukcijas (jumts, lifti, kāpņu telpa, apkures iekārta utt.), tad apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta arī par šiem zaudējumiem, atbilstoši

apdrošinātā dzīvokļa domājamās daļas attiecībai pret kopējo ēkas platību, kā arī, ņemot vērā iespējamo zemapdrošināšanu;

5.2.3. Gadījumos, kad ir apdrošināta apdzīvota ēka pret uguns risku un trešo personu ļaunprātīgas rīcības risku, tiek segti zaudējumi iestājoties ēkas iežogotā

teritorijā esošu apstādījumu zudumam ugunsgrēka, zādzības vai ļaunprātīgu bojājumu rezultātā, ja to

atjaunošanās dabīgā ceļā nav iespējama. Iestājoties uguns riskam, zaudējumi tiek atlīdzināti arī, ja teritorija nav bijusi iežogota. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts atlīdzības limits 5000 EUR. Netiek

atlīdzināti zaudējumi, ja pirms apdrošināšanas

gadījuma iestāšanās apstādījumi jau bija nokaltuši, bojāti vai slimi;

5.2.4. Zaudējumi, kas radušies teritorijas labiekārtojuma bojājumu rezultātā, ja apdrošināšanas objekts ir ēka un teritorijas labiekārtojums, kas atrodas uz

apdrošinātai ēkai piesaistītā zemesgabala atbilstoši zemes robežu plānam. Šo noteikumu izpratnē teritorijas labiekārtojums ir stacionāras, ar zemi

pastāvīgi saistītas konstrukcijas, kas nav ēkas,

piemēram, apgaismes ierīces, laistīšanas iekārtas, karogu masti, soli, galdi, bērnu rotaļu konstrukcijas, nožogojumi, pagalmu segumi. Attiecībā uz šiem

zaudējumiem tiek noteikts atlīdzības limits 10% no ēkas apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā 5000 EUR apdrošināšanas gadā;

5.2.5. Gadījumos, ja apdrošināšanas gadījumā cietusi

apdzīvota dzīvojamā ēka, rindu māja, dzīvoklis (tikai, ja apdrošināti gan konstruktīvie elementi, gan esošais

remonts) un apdrošināšanas gadījuma seku novēršanai paredzamo remontu nepieciešams veikt vismaz 40% no kopējā mājokļa platības vai kādā no sanitārajām telpām, ja tās ir vienīgās šajā mājoklī un pie

nosacījuma, ka remontdarbus tajās veic remonta uzņēmums, tiek atlīdzināti izdevumi, par līdzvērtīgas dzīvesvietas īri laika posmā, kad notiek esošā

mājokļa remonts, noliktavas īri mantu uzglabāšanai, kā arī saprātīgie un dokumentāli apstiprinātie izdevumi par pārcelšanos uz īrēto dzīvesvietu un atpakaļ uz apdrošināto objektu. Apdrošināšanas atlīdzība saskaņā ar šo apakšpunktu tiek noteikta ar sekojošiem

ierobežojumiem:

5.2.5.1. izdevumu apmēram nepārsniedzot summu 450 EUR mēnesī;

5.2.5.2. nepārsniedzot maksimālo periodu 9 mēnešus ugunsgrēka gadījumā, un 1 mēnesi gan

ēkām, gan dzīvokļiem šķidruma un tvaika noplūdes, kā arī dabas stihisko postu

gadījumā;

5.2.5.3. nepārsniedzot 10% no apdrošinājuma summas;

5.2.5.4. atlīdzība tiek izmaksāta par mājokļa īri, neiekļaujot apsaimniekošanas un komunālos maksājumus (piem., maksājumi par gāzi, elektrību, tālruni, televīziju u.c.);

5.2.5.5. apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta, ja Apdrošinātais iesniedz Apdrošinātājam īres līgumu par mājokļa īri zaudējumu novēršanas periodā.

5.2.6. Par stiklojuma bojājumiem pirmo reizi

apdrošināšanas perioda laikā, netiek ieturēts polisē norādītais pašrisks. Par otro un katru nākošo

stiklojuma bojājuma gadījumu tiek piemērots polises sadaļā Ēku apdrošināšana” norādītais pašrisks.

Stiklojums šī punkta izpratnē ir nekustamā īpašuma konstrukcijā ietilpstošās stiklotās virsmas (logi, durvis, stiklotas sienas u.tml.)

5.3. Apdrošinātājs atlīdzina šo noteikumu 5.3.1. -5.3.6. punktos aprakstītos zaudējumus, ja ir cietusi manta, kura ir bijusi

apdrošināta:

5.3.1. Zaudējumi mantas zādzības vai laupīšanas

rezultātā tai atrodoties ārpus polisē norādītās

apdrošināšanas vietas Eiropas Ekonomiskās zonas teritorijā. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts atlīdzības limits 1000 EUR apdrošināšanas gadā. Netiek atlīdzināti zaudējumi, ja manta ir atstāta ārpus slēgtām telpām bez tiešas fiziskas uzraudzības, Velosipēdi

ārpus slēgtām telpām ir apdrošināti, ja tie ir pieslēgti ar speciāliem stiprinājumiem pie nekustīgas konstrukcijas, tostarp pieslēgti pie speciāliem

automašīnu velo stiprinājumiem. Citas mantas ārpus slēgtām telpām ir apdrošinātas tikai laikā, kad tās

atrodas personas tiešā fiziskā uzraudzībā.

5.3.2. Zaudējumi, iestājoties malkas, brikešu, granulu vai siena zudumam ugunsgrēka vai zādzības rezultātā

apdrošinātajam piederošajās slēgtās telpās vai slēgtās telpās, kuras atrodas Apdrošinātā valdījumā un kas radušies uguns vai zādzības riska rezultātā. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts atlīdzības limits 700 EUR apdrošināšanas gadā;

5.3.3. Zaudējumi, kas radušies zibens laikā pārsprieguma rezultātā. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts atlīdzības limits 500 EUR apdrošināšanas

gadā;

5.3.4. Zaudējumi, kas radušies turējumā, lietojumā vai glabājumā pieņemtas mantas, par kuras īpašnieku nav veikta atzīme polisē, bojājuma vai zuduma

rezultātā. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts atlīdzības limits 700 EUR apdrošināšanas gadā. Netiek atlīdzināti zaudējumi, ja manta atrodas ārpus polisē norādītās adreses;

5.3.5. Zaudējumi, kas radušies apdrošinātā vai saistīto personu apliecinošo dokumentu vai tai piederošu nekustamo īpašumu apliecinošo dokumentu,

mājas atslēgu, transportlīdzekļa aizdedzes atslēgu vai signalizācijas pulšu atjaunošanai vai remontam iestājoties apdrošinātajam riskam. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts atlīdzības limits 500 EUR apdrošināšanas gadā;

5.3.6. Zaudējumi, iestājoties dārza mēbeļu, dārza laistīšanas iekārtu, batuta, dārza grila, pārvietojama baseina, kompostēšanas kastes, āra veļas žāvētāja zudumam zādzības bez ielaušanās pazīmēm rezultātā laikā, kad šī manta ir atradusies apdzīvotas ēkas iežogotā teritorijā. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts atlīdzības limits 1000 EUR apdrošināšanas gadā.

5.4. Apdrošinātājs atlīdzina šo noteikumu 5.4.1. un 5.4.2. punktā aprakstītos zaudējumus, ja ir cietis nekustamais īpašums vai manta, kura ir bijusi apdrošināta:

5.4.1. Īrnieku ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības rezultātā nodarīti zaudējumi apdrošinātajam objektam, ja starp nekustamā īpašuma īpašnieku un īrnieku ir noslēgts rakstisks īres līgums un slēdzot šo īres līgumu bojātie objekti tika uzskaitīti pieņemšanas-nodošanas aktā. Šādi zaudējumi tiek atlīdzināti polisē norādītās

apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summas ietvaros. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts atlīdzības limits 5000 EUR apdrošināšanas gadā;

5.4.2. zaudējumi, kas radušies apdrošinātajam saistībā ar transporta izdevumiem atgriežoties no ceļojuma ar atlīdzības limitu 1000 EUR apdrošināšanas gadā, ja iestājoties apdrošināšanas gadījumam nekustamajā īpašumā, īpašumu nav iespējams noslēgt, lai tajā nevarētu iekļūt trešās personas, jeb pastāv risks par tālākiem zaudējumiem īpašumam. Atgriešanās transporta izdevumi tiek apmaksāti, ja tie ir iepriekš

rakstveidā saskaņoti ar apdrošinātāju un apdrošinātais ir atradies ārpus Latvijas īslaicīgā ceļojumā un

atgriešanās Latvijā no ceļojuma ir plānota vairāk nekā pēc 3 dienām. Par īslaicīgu ceļojumu ir uzskatāms ceļojums, kas ilgst vismaz 3 dienas, bet ne vairāk kā 15 dienas.

6. Ierobežojumi

6.1. Tikai tad, ja tas ir īpaši norādīts apdrošināšanas polisē, papildus tiek apdrošināts:

6.1.1. būves – baseini, atsevišķi stāvošas nojumes,

aizsargsienas, kas nav ēku vai būvju sastāvdaļas, hidrobūves, piestātnes, moli u.c.;

6.1.2. ar dzīvokli saistītas saimniecības telpas, garāža vai pazemes autostāvvieta;

6.1.3. ēkas, palīgbūves telpas, kas netiek apdzīvotas visu gadu;

6.1.4. ēkas, palīgbūves, dzīvokļi, kuros notiek darbi (remonta, renovācijas, būvniecības darbi u.c.), kuru veikšanai, saskaņā ar Latvijas Republikas

normatīvajiem aktiem, nepieciešama būvatļauja.

Apdrošinot šādus objektus, par bojājumiem, kuriem ir cēlonisks sakars ar notiekošajiem darbiem, pašrisks tiek noteikts 10% no zaudējumu apjoma, bet ne

mazāk kā 430 EUR par katru gadījumu, ja

apdrošināšanas polisē tas nav noteikts lielāks;

6.1.5. ekspluatācijā nenodotas ēkas, palīgbūves, to daļas, kurās nav uzstādīts jumts, logi vai nav pabeigti citi

darbi, kuru veikšanai, saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, nepieciešama būvatļauja;

6.1.6. juvelierizstrādājumi, dārgmetālu izstrādājumi,

dārgakmeņi, gleznas, kažoki, ikonas, antīkas lietas (lietas, kas izgatavotas vairāk nekā pirms 70 gadiem, no dienas, kad iestājies apdrošināšanas gadījums), kolekcijas(vienāda veida lietu krājumi, piemēram,

pastmarku, monētu, u. tml. krājumi, kuriem ir zinātniska, vēsturiska vai mākslinieciska nozīme);

6.1.7. reģistrēti ieroči ar nosacījumu, ka tiek ievēroti normatīvie akti attiecībā uz ieroču glabāšanu.

Apdrošināšanas segums tiem ir spēkā atrodoties apdrošinātajā objektā šo noteikumu 2.1. punkta izpratnē;

6.1.8. uz daudzdzīvokļu mājām uzstādītas antenas un satelītuztvērējiekārtas;

6.1.9. vienass piekabes, sauszemes motorizēti

transportlīdzekļi ar motora tilpumu līdz 50 cm3, kā arī zāles pļaušanas traktori un raideri ar jaudu līdz 20kW, kuriem zāles pļaušana ir vienīgais ražotāja paredzētais pielietojums. Atlīdzība par šajā punktā minētajiem transportlīdzekļiem tiek izmaksāta tikai gadījumos, kad riska gadījuma iestāšanās laikā dotais transporta

līdzeklis atrodas apdrošinātās adreses slēgtās telpās.

6.1.10. Mobilie telefoni un planšetdatori bojājumu riskam, ja apdrošināšanas polisē ir norādīta ierīces marka,

modelis, un unikālais identifikācijas kods (IMEI kods - mobilajam telefonam, sērijas numurs –

planšetdatoram) un apdrošināšanas polises pielikumā ir pievienota mobilā telefona/ planšetdatora

fotogrāfija, kurā ierīce ir skaidri saskatāma pretskatā, pilnā apjomā un ir redzams ierīces ekrāns, turklāt, mobilajiem telefoniem ekrānā ir jābūt attēlotam un skaidri salasāmam IMEI kodam, kuru ir iespējams

atvērt telefona ciparnīcā ievadot kombināciju *#06#.

6.2. Ja saskaņā ar apdrošināšanas polisi ir apdrošinātas 6.1.6. punktā noteiktās mantas, tad vienas šādas mantas vai kolekcijas maksimālā apdrošinājuma summa ir 700 EUR.

Apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs var vienoties par lielāku apdrošinājuma summu, ja apdrošināšanas līgumam ir pievienots iegādes apliecinošs dokuments ar mantas

atšifrējumu vai sertificēta eksperta atzinums par mantas faktisko vērtību.

7. Izņēmumi

7.1. Netiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies:

7.1.1. kara, invāzijas, ārvalstu ienaidnieku darbības (ar vai bez kara pieteikšanas), dumpja, revolūcijas, sacelšanās, sabiedrisko nemieru, militāras vai uzurpētas varas dēļ;

7.1.2. terorisma (Latvijas Krimināllikuma izpratnē) dēļ. Netiek atlīdzināti arī jebkādi zaudējumi vai izdevumi, kas tieši vai netieši radušies sakarā ar jebkādiem terorisma rezultātā nodarīto vai potenciāli nodarāmo zaudējumu novēršanas pasākumiem;

7.1.3. Latvijas Republikas valsts, pašvaldības vai tiesu varas institūcijas pieņemto lēmumu dēļ;

7.1.4. kodolsprādziena, radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma dēļ;

7.1.5. azbesta un to savienojumu iedarbības rezultātā;

7.1.6. apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja, saistīto personu vai trešo personu, kurām īpašums nodots lietošanā vai glabāšanā, ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ;

7.1.7. apdrošinātā īpašuma nolietošanās, vibrācijas, korozijas, sausās un mitrās puves, pelējuma, sēnīšu vai baktēriju, kukaiņu, putnu vai dzīvnieku iedarbības dēļ, tomēr tiek atlīdzināti šķidruma vai tvaika noplūdes radītie zaudējumi pārējam apdrošinātajam objektam,

ja tie radušies šajā apakšpunktā minēto cēloņu dēļ, kā arī tiek atlīdzināti zaudējumi par stiklojuma

bojājumiem, kas radušies dzīvnieku vai putnu iedarbības dēļ.

7.1.8. Apdrošinātā īpašuma pakāpeniskas nosēšanās,

pacelšanās, izplešanās, izkustēšanās, kā arī augsnes erozijas, nosēšanās vai nogruvuma dēl;

7.1.9. jebkura veida elektrisko vai elektronisko iekārtu un to izolācijas materiālu īssavienojuma vai citas elektriskas parādības (pārspriegums, izolācijas nepilnības,

īssavienojums tinumos vai caur korpusu, īsslēgums ar zemi, mērierīču vai drošības ierīču nefunkcionēšana u.tml.) dēļ, kas nav izraisījusi uguns riska iestāšanos, tomēr zaudējumi tiek atlīdzināti 5.3.3. punkta

norādītajos gadījumos un apmērā;

7.1.10. iekārtām vai aprīkojumam iekšējās salūšanas dēļ, ja to nav izraisījusi ārēju spēku iedarbība, kas radījusi

bojājumus ārpus konkrētās iekārtas vai aprīkojuma;

7.1.11. apdrošinātajai mantai neuzmanīgas apiešanās dēļ;

7.1.12. paredzamu plūdu rezultātā (ja pēdējo piecu gadu laikā apdrošinātais īpašums vai tā teritorija jau ir bijusi

appludināta);

7.1.13. sakarā ar gruntsūdeņu un notekūdeņu līmeņa celšanos

vai pārplūstot ūdens savākšanas sistēmām, jumta notekcaurulēm, vai kondensāta uzkrāšanās dēļ;

7.1.14. nekustamajā īpašumā iekļūstot nokrišņu vai

gruntsūdenim, krusai, sniegam vai dubļiem caur logiem, durvīm, jumtu, plaisām sienās un citām

atverēm, ja iepriekš minētais nav iestājies ugunsgrēka, eksplozijas, vēja, krusas, zemestrīces, nepārtrauktas snigšanas, dažādu priekšmetu uzkrišanas, trešo

personu ļaunprātīgas rīcības vai sadursmes ar sauszemes transportlīdzekli rezultātā;

7.1.15. lietus ūdens vai sniega kušanas rezultātā no ēkas jumtie plaisām, šuvēm, logiem, durvīm, nojumēm,

notekcaurulēm un citām konstrukcijām ēkas ārpusē un blakus pieguļošām ielām, ietvēm, laukumiem un iekšējiem pagalmiem;

7.1.16. sakarā ar sūcēm apdrošināšanas objekta cauruļvadu sistēmās, kas radušās ūdens vai cita šķidruma

iedarbības rezultātā;

7.1.17. vides piesārņošanas, piegružošanas un/vai saindēšanas dēļ;

7.1.18. saistībā ar bojājumiem, kuri neietekmē apdrošināšanas objekta funkcionalitāti un nepasliktina apdrošināšanas objekta normālu ekspluatāciju (piemēram, skrāpējumi, traipi u.c.). Tomēr šādi zaudējumi tiek atlīdzināti, ja viena un tā paša apdrošināšanas gadījuma ietvaros radušies arī citi bojājumi, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem tiek atlīdzināti, kā arī, ja tie ir radušies trešo personu ļaunprātīgas rīcības riska rezultātā;

7.1.19. avārijas stāvoklī esošam nekustamajam īpašumam un tajā esošajai mantai. Par avārijas stāvoklī esošu tiek uzskatīts tāds nekustamais īpašums vai tā daļa, kuras fiziskais nolietojums pārsniedz 70% vai kuru par

avārijas stāvoklī, dzīvošanai nepiemērotu vai bīstamu objektu ir atzinusi valsts vai pašvaldības kompetenta iestāde;

7.1.20. dārza māju (ar kopējo platību līdz 6 m2), pagaidu būvju un siltumnīcu bojājumu vai zuduma dēļ;

7.1.21. telpu, ēku, mantas, kuras tiek, izmantotas komercdarbībai, bojājumu vai zuduma dēļ;

7.1.22. ja būvniecības laikā ir pārkāptas Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošo tiesību aktu, būvnormatīvu, ekspluatācijas, ugunsdrošības noteikumu vai

administratīvo aktu prasības;

7.1.23. ekspluatācijā nenodotu ēku, telpu un to elementu (apkures, ūdensvada vai elektroinstalāciju) ekspluatācijas dēļ;

7.1.24. neiebūvētu būvmateriālu bojājumu vai zuduma dēļ, tomēr tiek atlīdzināti zaudējumi ar atlīdzības limitu 1500 EUR apdrošināšanas gadā;

7.1.25. ja pieļautas kļūdas plānošanā vai projektēšanā;

7.1.26. ja veikti nekvalitatīvi būvdarbi vai remontdarbi, izmantoti nekvalitatīvi vai neatbilstoši materiāli;

7.1.27. apdrošināšanas objektā vai apdrošināšanas vietā veicot griešanas, metināšanas, lodēšanas vai citus

darbus ar atklātu uguns liesmu tiem neparedzētā vai neatbilstoši ugunsdrošības noteikumiem aprīkotā vietā un/vai tos veic persona(s), kurai(ām) nav speciāla

apmācība vai atbilstoša kvalifikācija šo darbu veikšanai, un/vai no priekšmetiem, kas tikuši metināti, lodēti vai apstrādāti ar atklātu liesmu;

7.1.28. nelikumīgā veidā iegūta īpašuma bojājuma vai zuduma dēļ;

7.1.29. sauszemes transporta līdzekļu ar motora tilpumu 50 cm3 un vairāk, ūdens un gaisa transporta līdzekļu, kā arī to rezerves daļu vai aprīkojuma bojājuma vai

zuduma dēļ, tomēr, ja ir apdrošināta manta, kura

atrodas apdzīvotā īpašumā, tiek atlīdzināti zaudējumi apdrošinājuma ņēmēja vai saistīto personu sauszemes transportlīdzekļu jumta bagāžniekiem, nesezonas

riepām un diskiem, kuri glabājās atsevišķi stāvoši, slēgtās telpās, apdrošinātajā īpašumā ar atlīdzības limitu 1000 EUR apdrošināšanas gadā;

7.1.30. dzīvnieku traumu vai nāves dēļ, kā arī zemes, sējumu, mežu, jaunaudžu, ražas, istabas augu bojājuma vai zuduma dēļ;

7.1.31. vērtspapīru, naudas, dokumentu, aktu, plānu, oriģinālo rasējumu, modeļu, arhīvu krājumu, datu bāžu un informāciju nesēju bojājumu vai zuduma dēļ, tomēr, tiek atlīdzināti zaudējumi datorprogrammu OEM versiju un citu licencētu programmu bojājumu vai zuduma

dēļ, ja tās nav iespējams atjaunot ar atlīdzības limitu 500 EUR apdrošināšanas gadā;

7.1.32. medikamentu, psihotropo vielu zuduma dēļ, tomēr tiek atlīdzināti zaudējumi ikdienā regulāri nepieciešamo

ārsta nozīmēto recepšu medikamentu zuduma dēļ ar atlīdzības limitu EUR 200 apdrošināšanas gadā;

7.1.33. alkohola un tabakas izstrādājumu zuduma dēļ, tomēr tiek atlīdzināti zaudējumi ar atlīdzības limitu 200 EUR apdrošināšanas gadā;

7.1.34. higiēnas piederumu, kosmētikas bojājumu vai zuduma dēļ, tomēr tiek atlīdzināti zaudējumi ar atlīdzības limitu 200 EUR apdrošināšanas gadā;

7.1.35. pārtikas produktu zuduma dēļ, tomēr tiek atlīdzināti zaudējumi ar atlīdzības limitu 200 EUR apdrošināšanas gadā;

7.1.36. uzglabājot mantu ārpus ēkām, dzīvokļiem, būvēm, ja to neparedz mantas izmantošanas specifika;

7.1.37. īpašuma izkrāpšanas, piesavināšanās, izspiešana, pazušanas u.tml. apstākļu dēļ;

7.1.38. mantai atrodoties neapdzīvotās ēkās, palīgbūvēs vai telpās, tomēr tiek atlīdzināti zaudējumi 5.3.1. punkta limita ietvaros mantai, kas atradusies slēgtās

neapdzīvotās ēkās, palīgbūvēs vai telpās;

7.1.39. neapdzīvotā īpašuma teritorijas labiekārtojuma, ēku ārējo norobežojošo konstrukciju (tai skaitā jumta,

pārsegumu, logu, durvju), ēkas ārējās apdares un pie ēkas fasādes piestiprinātu konstrukciju un elementu bojājumu vai zuduma dēļ trešo personu ļaunprātīgas rīcības rezultātā, tomēr tiek atlīdzināti zaudējumi ar limitu 700 EUR apdrošināšanas gadā;

7.1.40. nekustamā īpašuma, kurš ir iegādāts izsolē un kurā īpašnieks nav ievests valdījumā bojājuma vai zuduma dēļ. Attiecībā uz šādu nekustamo īpašumu

apdrošināšanas segums stājas spēkā ar dienu, kad īpašums ir ievests nekustamā īpašuma valdījumā.

8. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākumi

8.1. Dūmvadi un skursteņi jātīra ne retāk kā reizi gadā.

8.2. Paredzama riska iestāšanās apstākļos nekavējoties jāveic

Apdrošināšanas objekta aizsardzības un glābšanas pasākumi (piem., jānotīra sniegs, kas ir sakrājies uz jumta; jāpārvieto manta vai jāaizsargā ēkas, ja tās apdraud vētra, plūdu, ūdens līmeņa celšanās, ledus gabali).

8.3. Nedrīkst izmantot elektriskos vadus bez izolācijas un/vai ar bojātu izolāciju, bojātas sienas kontaktligzdas un slēdžus, kā arī nestandarta vai tīkla spriegumam neatbilstošus

drošinātājus.

8.4. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir ievērot Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošos publiskos tiesību

aktus, būvnormatīvus, tehniskās ekspluatācijas, darba drošības un ugunsdrošības noteikumus.

8.5. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums veikt visus drošības un piesardzības pasākumus, lai uzturētu un sargātu apdrošināšanas objektu un nepieļautu zaudējumus vai postījumus (piem., neatstāt ilgstoši bez uzraudzības

ieslēgtas elektriskās sildierīces, degošas sveces un nenodzēstas cigaretes).

8.6. Nekavējoties veikt iespējamos apdrošināšanas objekta aizsardzības vai glābšanas pasākumus, gadījumos, kad apdrošinātā riska iestāšanās ir iepriekš paredzama.

8.7. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākumi ir

apdrošināšanas līguma darbības laikā rakstveidā informēt apdrošinātāju par visiem tiem zināmajiem apstākļiem, kas varētu palielināt apdrošinātā riska iestāšanās varbūtību, tai skaitā par:

8.7.1. izmaiņām apdrošinātā nekustamā īpašuma drošības sistēmās (t.i., ugunsdrošības un apsardzes

signalizācijas, u.tml.);

8.7.2. jebkādām izmaiņām apdrošināšanas objekta lietošanā vai apdrošināšanas objekta īpašībās pirms šādu

izmaiņu iestāšanās, tajā skaitā, par lietošanas apturēšanu vai izbeigšanu, rekonstrukcijām, pārbūvēm, remontiem – pirms to uzsākšanas.

8.8. Ja apdrošināšanas pieteikumā un/vai polisē ir uzrādīta apsardzes signalizācija, tad tai ir jābūt darba kārtībā un

ieslēgtai visu laika periodu, kad apdrošinātais objekts ir atstāts bez uzraudzības.

8.9. Ja apdrošināšanas pieteikumā un/vai polisē ir uzrādīta ugunsdrošības signalizācija, tad tai ir jābūt darba kārtībā un patstāvīgi ieslēgtai.

8.10. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums nodrošināt, lai gadījumos, kad āra gaisa temperatūra ir zem 0oC, apdrošinātajā objektā, kas netiek apkurināts,

ūdensapgādes, santehnikas un apkures sistēmas tiktu atbrīvotas no ūdens.

8.11. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums informēt apdrošinātāju par apgrūtinājumiem un komercķīlām, kuri ir reģistrēti uz apdrošināto objektu.

9. Apdrošinātā pienākumi pēc apdrošinātā riska iestāšanās

9.1. Ja iestājas apdrošinātais risks, apdrošinātajam par to nekavējoties jāziņo:

9.1.1. ugunsgrēka gadījumā – ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;

9.1.2. trešo personu ļaunprātīgas rīcības gadījumā – policijai;

9.1.3. sadursmes gadījumā ar sauszemes transporta līdzekli – policijai;

9.1.4. eksplozijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam;

9.1.5. inženierkomunikāciju avārijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam un/vai apdrošinātā nekustamā

īpašuma – ēkas apsaimniekotājam (īpašniekam) vai pašvaldības policijai.

9.2. Apdrošinātajam un/vai apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, tiklīdz tas kļūst iespējams, par apdrošinātā riska iestāšanos

jāziņo apdrošinātājam, un jāveic visi iespējamie un saprātīgie pasākumi, lai mazinātu zaudējumus.

9.3. Apdrošinātajam un/vai apdrošinājuma ņēmējam 2 (divu) darba dienu laikā vai tiklīdz tas iespējams, ir telefoniski vai rakstiski

jāpaziņo apdrošinātājam par apdrošinātā riska vai jebkura notikuma, kas var tikt uzskatīts par apdrošināto risku, iestāšanos un jāsaskaņo ar apdrošinātāju apdrošinātā riska iestāšanās vietas apskates laiks.

9.4. Pēc pieteikuma iesniegšanas, Apdrošinātajam ir pienākums nodrošināt apdrošinātāja pārstāvim vai tā noteiktajam

ekspertam iespēju veikt apdrošinātā riska iestāšanās vietas un bojātā apdrošināšanas objekta apskati, kā arī dot

apdrošinātājam iespēju veikt izmeklēšanu jebkuru zaudējumu rašanās cēloņu un apjoma noteikšanai.

9.5. Pēc apdrošinātā riska iestāšanās nav pieļaujama nekāda bojājumu novēršana vai apdrošinātā īpašuma un tā daļu

pārvietošana, novākšana vai atjaunošana bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas. Atļauts veikt tikai neatliekamus saprātīgus pasākumus, lai novērstu tālākus zaudējumus un nepieļautu nelaimes gadījumus.

9.6. Pēc apdrošinātā riska iestāšanās vietas apskates apdrošinātāja pārstāvis sastāda noteiktas formas apskates protokolu par konstatētajiem zaudējumiem, kā arī sniedz norādījumus, kuru izpilde apdrošinātajam un apdrošinājuma ņēmējam ir obligāta.

9.7. Ja apdrošinātājs neveic apskati 3 (trīs) darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas dienas un nepaziņo par apskates

aizkavēšanās iemesliem un ilgumu, apdrošinātajam ir tiesības uzsākt sakārtošanas un remonta darbus.

9.8. Apdrošinātā pienākums ir pierādīt zaudējuma iestāšanās faktu un apmēru, kā arī iesniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju un dokumentus, kas to apstiprina.

9.9. Pēc apdrošinātāja pieprasījuma apdrošinātajam un

apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums iesniegt apdrošinātājam bojātā, nozagtā vai iznīcinātā apdrošinātā īpašuma sarakstu un īpašuma tiesības apliecinošos dokumentus. Sarakstā ir

jānorāda apdrošināšanas īpašuma vērtība un stāvoklis, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

9.10. Apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pieņem 15 (piecpadsmit) dienu laikā no visu nepieciešamo, tai skaitā

apdrošinātāja pieprasīto, dokumentu saņemšanas dienas.

9.11. Ja par apdrošinātā īpašuma bojāšanu vai iznīcināšanu pret apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto ir ierosināta

administratīvā pārkāpuma lieta vai krimināllieta, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu tikai

pēc izmeklēšanas pabeigšanas vai tiesas sprieduma vai lēmuma par krimināllietas izbeigšanu spēkā stāšanās un iesniegšanas apdrošinātājam.

9.12. Apdrošinātājam ir tiesības atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja 9.1. punktā minētās iestādes neapstiprina

attiecīgā apdrošinātā riska iestāšanās faktu.

9.13. Apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs:

9.13.1. ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ ir

maldinājis apdrošinātāju par apdrošināšanas gadījuma apstākļiem vai zaudējuma apmēru;

9.13.2. neuzrāda bojāto priekšmetu atliekas, izņemot gadījumus, kad tās ir pilnībā iznīcinātas;

9.13.3. nav iesniedzis policijai konkrētu nozagto vai nolaupīto lietu sarakstu, vai arī policija neapstiprina atsevišķu lietu zādzības vai laupīšanas faktu;

9.13.4. nav izpildījis noteikumu 9.2., 9.4., 9.5., 9.6., 9.8. un

9.9 punktu prasības.

10. Apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšana

10.1. Apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšana par nekustamajam un kustamajam īpašumam nodarītiem bojājumiem:

10.1.1. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts atjaunošanas vērtībā, tad apdrošināšanas objekta bojājumu vai

zaudējumu gadījumā, apdrošinātājs nosaka

apdrošināšanas atlīdzības apmēru, balstoties uz objekta atjaunošanas vērtību tieši pirms

apdrošināšanas riska iestāšanās brīža, ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas

noteikumus;

10.1.2. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts faktiskās vērtībā, tad apdrošināšanas objekta bojājumu vai zaudējumu gadījumā, apdrošinātājs nosaka

apdrošināšanas atlīdzības apmēru, balstoties uz objekta atjaunošanas vērtību tieši pirms

apdrošināšanas riska iestāšanās brīža, atskaitot

īpašuma nolietojumu un ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas noteikumus;

10.1.3. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad:

10.1.3.1. apdrošināšanas objekta bojājumu gadījumā vai pilnīga zuduma gadījumā, kad objektu ir iespējams atjaunot, apdrošinātājs nosaka

apdrošināšanas atlīdzības apmēru, balstoties uz objekta atjaunošanas vērtību tieši pirms apdrošināšanas riska iestāšanās brīža;

10.1.3.2. apdrošināšanas objekta pilnīga zuduma gadījumā, kad objektu nav iespējams

atjaunot, apdrošinātājs nosaka

apdrošināšanas atlīdzības apmēru, balstoties uz līdzvērtīgā objekta aizvietošanas vērtību (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas riska iestāšanās brīža.

10.2. Papildus noteikumi apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai dzīvokļa bojājuma vai bojāejas gadījumā:

10.2.1. Ja dzīvoklis ir apdrošināts atjaunošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un

apjomā, kādā dzīvoklis bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža;

10.2.2. Ja dzīvoklis ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā

nekustamā īpašuma atjaunošanu ja tas ir iespējams, tādā kvalitātē un apjomā, kādā dzīvoklis bija tieši

pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža vai, ja dzīvokli nav iespējams atjaunot, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms

apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža;

10.2.3. Ja dzīvokļa telpu iekšējās apdares darbi bija veikti vairāk nekā pirms desmit gadiem, tad atlīdzība par

telpu iekšējās apdares darbiem tiek aprēķināta, ņemot vērā nolietojumu, kuru aprēķina 20% apmērā par katriem pilniem desmit gadiem;

10.3. Papildus noteikumi apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai kustamā īpašuma – mājas mantas bojājuma, bojā ejas vai pilnīgā zuduma gadījumā:

10.3.1. Bojāejas vai pilnīga zuduma gadījumā apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts atbilstoši šo noteikumu tabulā Nr.1 noteiktajai kārtībai;

10.3.2. Bojājuma gadījumā tiek atlīdzināti mazākie

nepieciešamie izdevumi, lai atjaunotu mantu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija pirms

apdrošināšanas gadījumā iestāšanās, bet

nepārsniedzot šo noteikumu tabulā Nr.1 norādīto

maksimālo apdrošināšanas atlīdzības apmēru mantas bojāejas vai pilnīga zuduma gadījumā;

10.3.3. Ja tiek apdrošināts Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēts velosipēds vai motorizēts transportlīdzeklis līdz 50 cm3, vai zāles pļaušanas traktors un raideris ar jaudu līdz 20kW apdrošināšanas atlīdzība tiek

aprēķināta pēc tā tirgus vērtības – naudas summa, par kādu Latvijas Republikas iekšējā tirgū iespējams

pārdot apdrošināto objektu atbilstoši tādas pašas

markas, modeļa, izlaides gada un analoģiskas vai līdzīgas komplektācijas transportlīdzekļa tirgus

pieprasījumam.

10.3.4. Ja tiek apdrošināti juvelierizstrādājumi, dārgmetāla izstrādājumi, dārgakmeņi, gleznas, ikonas, antīkas lietas vai reģistrēti ieroči atlīdzības apmērs tiek noteikts pēc tā brīža tirgus vērtības, tomēr

nepārsniedzot polisē norādītās apdrošinājuma summas.

10.4. Zemapdrošināšanas gadījumā atlīdzināmos zaudējumus

aprēķina tādā proporcijā no faktisko zaudējumu apmēra, kādu sastāda apdrošināšanas polisē noteiktā apdrošinājuma summa pret apdrošināšanas objekta vērtību. Šī līguma izpratnē

zemapdrošināšana ir iestājusies, ja apdrošinājuma summa ir zemāka par objekta vērtību vairāk nekā par 10%.

10.5. Virsapdrošināšanas gadījumā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt faktiskos zaudējumus un apdrošinātā īpašuma vērtību.

10.6. Ja iestājies sadursmes risks un sadursmē vainīgais transportlīdzeklis tiek identificēts, tad apdrošinātājs, veicot apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neietur polisē norādīto pašrisku.

10.7. Par bojā gājušu tiek atzīts apdrošinātais īpašums, ja tā

bojājumi pārsniedz 70% no apdrošinātā īpašuma atjaunošanas vērtības tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Šajā gadījumā:

10.7.1. ja pēc apdrošinātāja pieprasījuma un apdrošinātā

piekrišanas derīgās atliekas paliek apdrošinātajam, tad apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta, atskaitot

derīgo atlieku vērtību;

10.7.2. ja pēc apdrošinātāja pieprasījuma un apdrošinātā piekrišanas derīgās atliekas pāriet apdrošinātāja

īpašumā, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību, derīgo atlieku vērtība netiek atskaitīta.

10.8. Gadījumā, kad bojā gājušais apdrošinātais nekustamais

īpašums netiek atjaunots – atlīdzināmie zaudējumi tiek noteikti tirgus vērtības apmērā, bet nepārsniedzot tā atjaunošanas vērtību un/vai apdrošinājuma summu. Ja pēc atlīdzības

izmaksas tirgus vērtības apmērā, tiek iesniegta apdrošināta objekta būvatļauja atjaunošanas darbu veikšanai, LR tiesību aktos noteiktā kārtībā saskaņots un apstiprināts objekta

atjaunošanas darbu tehniskais projekts, objekta atjaunošanas darbu līgums un koptāmes, kā arī tiek uzsākti ēkas

atjaunošanas būvdarbi, apdrošinātājs izmaksā apdrošinātajam starpību, kas tiek aprēķināta no atjaunošanas vai faktiskās vērtības atņemot tirgus vērtību, taču nepārsniedzot polisē norādīto nekustamā īpašuma apdrošinājuma summu.

10.9. Apdrošinātā tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību

atjaunošanas vērtībā izbeidzas, ja Apdrošinātais tās neizmanto 2 (divu) gadu laikā no apdrošinātā riska iestāšanās dienas.

10.10. Gadījumos, kad ir paredzēti apdrošinātā objekta

remonta/atjaunošanas darbi, Apdrošinātājam ir tiesības noteikt apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas kārtību, sadalot

apdrošināšanas atlīdzības summu vairākos maksājumos.

Apdrošināšanas atlīdzības pirmo daļu, kas nav lielāka par 50% no kopējās aprēķinātas apdrošināšanas atlīdzības summas,

Apdrošinātājs izmaksā pēc lēmuma par atlīdzības izmaksu pieņemšanas, atlikušās Apdrošināšanas atlīdzības daļas

Apdrošinātājs izmaksā pēc noteiktā atjaunošanas/remontu darbu apjoma pabeigšanas.

10.11. Apdrošinātājs ir tiesīgs noteikt Apdrošināšanas objekta atjaunošanas pakalpojumu sniedzēju. Apdrošinātais ar

Apdrošinātāja rakstveida piekrišanu var izvēlēties personu, kura veiks Apdrošināšanas objekta atjaunošanas darbus. Ja Apdrošinātais vēlas, lai apdrošināšanas objekta atjaunošana tiktu veikta pie Apdrošinātā izvēlēta pakalpojumu sniedzēja,

kura atjaunošanas darbu vērtība pārsniedz Apdrošinātāja noteiktā pakalpojumu sniedzēja atjaunošanas piedāvājumu, tad Apdrošinātājam ir tiesības aprēķināt Apdrošināšanas

atlīdzību, par pamatu ņemot lētāko pakalpojumu sniedzēja atjaunošanas darbu piedāvājumu.

10.12. Apdrošinātajam ir pienākums izvēlēties vienu no šādiem

apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veidiem, rakstveidā paziņojot apdrošinātājam ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit)

kalendāro dienu laikā no apdrošināšanas atlīdzības pieteikuma iesniegšanas apdrošinātājam:

10.12.1. apdrošināšanas objekta atjaunošana vai remonts, ievērojot, ka gadījumā, ja apdrošinātais neiesniedz apdrošinātājam rakstveida pierādījumus par to, ka saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu, īpašuma remontu vai atjaunošanu veic attiecīgo pakalpojumu sniedzējs, tad no aprēķinātās apdrošināšanas

atlīdzības daļas, ar kuru tiek atlīdzinātas remonta vai atjaunošanas darbu izmaksas, tiek atskaitīta nodokļu, ar kuriem tiek aplikti remonta vai atjaunošanas darbu veikšana, summa;

10.12.2. apdrošināšanas bojā gājušā objekta (ēkas, dzīvokļa, mantas) aizstāšana ar līdzvērtīgu;

10.12.3. naudas izteiksmē, ievērojot, ka izmaksājot

apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nekustamā īpašuma bojājumiem vai zudumu naudā,

apdrošināšanas atlīdzībā netiek ietverti virsizdevumi un peļņa, kā arī nodokļi, ar kuriem aplikta remonta vai atjaunošanas darbu veikšana.

10.13. Ja apdrošinātais nokavē noteikumu 10.12. punktā noteikto termiņu, tad apdrošinātājam ir tiesības vienpusēji noteikt

apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veidu naudas izteiksmē.

10.14. Apdrošinātais objekts tiek atjaunots vai aizvietots ar funkcionalitātes ziņā identiska pielietojuma objektu kāds bija apdrošinātais objekts pirms apdrošināšanas gadījuma

iestāšanās.

10.15. No izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības, apdrošinātājs ir tiesīgs ieturēt nesamaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu par visu apdrošināšanas līguma darbības periodu.

10.16. Ja apdrošināšanas objekts ir ēka vai palīgbūve un pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās tiek konstatēts, ka

apdrošināšanas objekta nolietojums tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pārsniedza 40%, tad tiek uzskatīts, ka

apdrošināšanas objekts tāds ir bijis jau polises noslēgšanas brīdī un ir apdrošināts faktiskajā vērtībā no apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīža, pat, ja apdrošināšanas polisē ir norādīts citādi. Nolietojuma pakāpi nosaka apdrošinātājs,

pieaicinot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju.

10.17. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, polisē norādītās apdrošinājuma summas tiek atjaunotas pilnā apmērā bez papildus apdrošināšanas prēmijas samaksas, izņemot

gadījumus, kad nekustamais īpašums ir gājis bojā.

11. Citi noteikumi

11.1. Pusēm ir tiesības pārskatīt prēmijas un apdrošinājuma summu apmēru apdrošināšanas polisēm, kuru līguma darbības periods pārsniedz divpadsmit mēnešus, šādā gadījumā:

11.1.1. kopš līguma darbības perioda sākuma ir pagājuši vismaz divpadsmit mēneši;

11.1.2. un būvniecības izmaksu gada inflācija saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (xxx.xxx.xxx.xx) datiem iepriekšējā kalendārā gadā pārsniedz 6%.

11.2. pārskatot līguma nosacījumus, saskaņā ar 11.1. punktu;

11.2.1. apdrošināšanas prēmijas pieaugums nepārsniedz būvniecības izmaksu gada inflācijas apmēru;

11.3. Apdrošinājuma ņēmējam, iestājoties 11.1. punktā minētajam gadījumam, ir tiesības nepiekrist piedāvātajam prēmijas izmaiņām un vienpusēji pārtraukt apdrošināšanas līgumu.

Ja apdrošināšanas līgums tiek pārtraukts, apdrošinātājs

atmaksā apdrošinājuma ņēmējam neizmantoto prēmijas daļu pilnā apmērā, neieturot ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus.

Tabula Nr.1 Kārtība kādā iestājoties apdrošināšanas gadījumam tiek noteikts atlīdzības apmērs no sākotnējās mantas iegādes vērtības, Mobilajiem telefoniem, planšetdatoriem un portatīvajiem datoriem atlīdzības apmērs tiek noteikts no tirgus vērtības apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī.

Mantas vecums gados

10 un

vairāk

Cēlkoka un masīvkoka mēbeles, galda servēšanas piederumi, mūzikas instrumenti,

interjera priekšmeti

100%

80%

70%

65%

60%

50%

Dabīgo kažokādu apģērbi, gobelēni,

grāmatas, mājas tekstils, būvmateriāli, apgaismes tehnika, ieroči

100%

80%

75%

70%

65%

60%

Sporta preces x.xx. velosipēdi, bērnu ratiņi un laivas, darbarīki, elektroinstrumenti,

dārza tehnika, dārza mēbeles (koka), mēbeles (izņemot masīvkoka un cēlkoka), svētku rotājumi (piem., ziemassvētku), optika, paklāji, šujmašīnas, adāmmašīnas,

mājsaimniecības priekšmeti (katli, pannas u.

tml.)

100%

80%

70%

60%

50%

40%

30%

Audiotehnika, videotehnika, TV, sadzīves tehnika, kanceleja, sakaru tehnika,

datortehnika un tās piederumi, fototehnika, dārza mēbeles (cita materiāla, izņemot

koka)

100%

60%

50%

40%

30%

Apģērbi, apavi, gultas veļa, aksesuāri

100%

60%

50%

40%

30%

Document Metadata

Table of Contents

AAS „BALTA” FIZISKO PERSONU VISU RISKU ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOTEIKUMI NR. 1202.206

Document Metadata