PADOMES LĒMUMS
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.10.2018.
COM(2018) 694 final 2018/0359 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
• Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Dinamiski augošās Dienvidaustrumāzijas valstu ekonomikas, kurās ir vairāk nekā 600 miljoni patērētāju un strauji augoša vidusšķira, ir Eiropas Savienības eksportētājiem un ieguldītājiem nozīmīgi tirgi. Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN), kopā ņemot, ir trešais lielākais ES tirdzniecības partneris ārpus Eiropas (pēc ASV un Ķīnas) — kopējais preču tirdzniecības apjoms ar ASEAN 2016. gadā bija 227,3 miljardi EUR un pakalpojumu tirdzniecības apjoms bija 77 miljardi EUR. Tajā pašā laikā ASEAN valstīs uzkrātie iekšējie ārvalstu tiešie ieguldījumi 263 miljardu EUR apmērā 2016. gadā padara ES par lielāko ārvalstu tiešo ieguldītāju ASEAN, savukārt ASEAN, kopā ņemot, ir otrais lielākais Āzijas tiešais ārvalstu ieguldītājs ES ar kopējo ārvalstu tiešo ieguldījumu apjomu 116 miljardu EUR apmērā (2016).
Vjetnama ir kļuvusi par ES otro lielāko tirdzniecības partneri ASEAN aiz Singapūras un pirms Malaizijas — 2017. gadā ES un Vjetnamas tirdzniecības apjoms bija 47,6 miljardi EUR. Vjetnama ir viena no visstraujāk augošajām ASEAN valstīm, un pēdējā desmitgadē vidējais IKP pieaugums bija aptuveni 6 %, kas, kā prognozēts, saglabāsies arī turpmāk. Vjetnama ir dinamiska ekonomika, kurā ir vairāk nekā 90 miljoni iedzīvotāju, visstraujāk augošā vidusšķira ASEAN un jauns un dinamisks darbaspēks. Tā kā Vjetnamā ir augsts rakstpratības un izglītības līmenis, salīdzinoši zems atalgojums, laba savienotība un tā atrodas ASEAN centrā, arvien vairāk ārvalstu ieguldītāju to izvēlas par savu centru Mekongas reģionā un ārpus tā.
Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar ASEAN valstīm par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) starp reģioniem. Saprotot, ka sarunu mērķis ir risināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp reģioniem, pilnvarojumā tomēr tika paredzēta divpusēju sarunu iespēja, ja nebūtu iespējams panākt vienošanos par kopīgām sarunām ar ASEAN valstu grupu. Ņemot vērā grūtības, kas radās sarunās starp reģioniem, abas puses atzina, ka ir izveidojies strupceļš, un vienojās sarunas pārtraukt.
Padome 2009. gada 22. decembrī vienojās par divpusēju sarunu principu ar atsevišķām ASEAN valstīm, pamatojoties uz 2007. gada pilnvarojumu un sarunu norādēm, vienlaikus saglabājot stratēģisko mērķi — panākt nolīgumu starp reģioniem. Padome arī pilnvaroja Komisiju sākt divpusējas sarunas ar Singapūru, kas būtu pirmais solis ceļā uz mērķi savlaicīgi sākt šādas sarunas ar citām attiecīgajām ASEAN dalībvalstīm. Pēc tam ES sāka divpusējas BTN sarunas ar Malaiziju (2010), Vjetnamu (2012), Taizemi (2013), Filipīnām (2015) un
Indonēziju (2016).
Padome 2013. gada 15. oktobrī pilnvaroja Komisiju paplašināt notiekošās sarunas ar ASEAN valstīm, lai aptvertu arī ieguldījumu aizsardzību, pamatojoties uz jauno ES kompetences jomu saskaņā ar Lisabonas līgumu.
Pamatojoties uz sarunu norādēm, ko 2007. gadā Padome pieņēma un 2013. gada oktobrī papildināja, iekļaujot ieguldījumu aizsardzību, Komisija un Vjetnama sarunās ir izstrādājušas vērienīgu un visaptverošu BTN un ieguldījumu aizsardzības nolīgumu (IAN) ar mērķi radīt jaunas iespējas un juridisko noteiktību, lai starp abiem partneriem attīstītos tirdzniecība un ieguldījumi. Juridiski pārskatītais abu nolīgumu teksts ir publiskots un ir atrodams šādā tīmekļa vietnē:
xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxx/xxxxxx/xxxxxxxxx-xxx-xxxxxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxx/
Komisija ierosina šādus Padomes lēmumu priekšlikumus:
– priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku;
– priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku;
– priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses, un
– priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses.
Komisija iepriekš iesniedza priekšlikumu par horizontālu aizsardzības pasākumu regulu, kas papildus citiem nolīgumiem būs piemērojama BTN starp ES un Vjetnamu.
Pievienotais priekšlikums Padomes lēmumam ir juridisks instruments, kas sniedz pilnvaras Eiropas Savienības vārdā parakstīt Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses.
• Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Pirms sarunām par BTN un IAN norisinājās Eiropas Ārējās darbības dienesta sarunas par Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, kurš stājās spēkā 2016. gada oktobrī. PSN nodrošinās juridisku satvaru, lai turpmāk attīstītu jau esošās ES un Vjetnamas ilgstošās un spēcīgās attiecības visdažādākajās jomās, kas ietver politisko dialogu, tirdzniecību, enerģētiku, transportu, cilvēktiesības, izglītību, zinātni un tehnoloģijas, tiesiskumu, patvērumu un migrāciju.
ES un Vjetnamas ilgstošās tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības līdz šim ir veidojušās bez kāda konkrēta tiesiskā regulējuma. Sarunās izstrādātie BTN un IAN būs konkrēti nolīgumi, kas ļaus īstenot PSN noteikumus par tirdzniecību un ieguldījumiem un būs daļa no ES un Vjetnamas kopējām divpusējām attiecībām.
No ES un Vjetnamas IAN spēkā stāšanās dienas tas aizstās divpusējos ieguldījumu līgumus starp Vjetnamu un ES dalībvalstīm, kuri uzskaitīti IAN 6. pielikumā (Ieguldījumu nolīgumu saraksts).
• Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
ES un Vjetnamas BTN un IPA pilnībā atbilst Savienības politikai, un tādēļ ES nevajadzēs grozīt tās noteikumus, regulējumu vai standartus nevienā regulētā jomā. Turklāt tāpat kā visos citos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, par ko Komisija ir risinājusi sarunas, ES un Vjetnamas BTN un IAN pilnībā aizsargā sabiedriskos pakalpojumus un nodrošina, ka tiek pilnībā saglabātas valdību tiesības reglamentēt sabiedrības interesēs un ka tas ir viens no šo nolīgumu pamatprincipiem.
2. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
• Juridiskais pamats
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas atzinumu 2/15 un ņemot vērā plašās diskusijas, kas pēc tam notika ES iestādēs par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu struktūru, Komisija iesniedz rezultātus, kas gūti sarunās ar Vjetnamu, divu atsevišķu nolīgumu veidā: BTN un IPA, tāpat kā ES un Singapūras sarunu rezultātā.
Ņemot vērā atzinumu 2/15 un uzskatot, ka ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīguma saturs būtībā ir tāds pats kā ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīguma saturs, visas jomas, uz kurām attiecas ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgums, ietilpst ES kompetencē un jo īpaši LESD 91., 100. panta 2. punkta un 207. panta darbības jomā. Tāpat LESD 207. pants aptvertu visas materiālās tiesību normas, kas attiecas uz ieguldījumu aizsardzību saskaņā ar IAN, ciktāl tās piemēro ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.
ES un Vjetnamas BTN tādējādi ir jāparaksta Savienībai atbilstīgi Padomes lēmumam, pamatojoties uz LESD 218. panta 5. punktu, un jānoslēdz Savienībai atbilstīgi Padomes lēmumam, pamatojoties uz LESD 218. panta 6. punktu un saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu.
ES un Vjetnamas XXX ir jāparaksta Savienībai atbilstīgi Padomes lēmumam, pamatojoties uz LESD 218. panta 5. punktu, un jānoslēdz Savienībai atbilstīgi Padomes lēmumam, pamatojoties uz LESD 218. panta 6. punktu, pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas un ratifikācijas dalībvalstīs saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām.
• Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Kā apstiprināts atzinumā 2/15 par ES un Singapūras BTN un pēc analoģijas, ES un Vjetnamas BTN, kas iesniegts Padomei, neattiecas uz jautājumiem, kuri ir ārpus ES ekskluzīvās kompetences.
Tiesa attiecībā uz XXX apstiprināja, ka saskaņā ar LESD 207. pantu ES ir ekskluzīva kompetence saistībā ar visām materiālajām tiesību normām attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību, ciktāl tās piemēro ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Tiesa arī apstiprināja, ka ES ir ekskluzīva kompetence saistībā uz valstu strīdu izšķiršanas mehānismu saistībā ar ieguldījumu aizsardzību. Visbeidzot Xxxxx atzina, ka ES ir dalītā kompetence attiecībā uz netiešajiem ieguldījumiem un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (ko XXX vēlāk aizstāja ar ieguldījumu tiesu sistēmu), kur atbildētājas ir dalībvalstis1.
Minētos elementus nevar saskaņoti nošķirt no materiālajām tiesību normām vai valstu strīdu izšķiršanas mehānisma, un tādējādi tie būtu jāiekļauj ES līmeņa nolīgumos.
• Proporcionalitāte
Šis priekšlikums ir saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” redzējumu un veicina ES tirdzniecības un attīstības mērķu sasniegšanu.
1 Skaidrojumu skatīt Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-600/14 Vācija pret Padomi (2017. gada
5. decembra spriedums) 69. punktā.
• Juridiskā instrumenta izvēle
Šis priekšlikums ir saskaņā ar LESD 218. pantu, kurā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus par starptautiskiem nolīgumiem. Nav cita juridiska instrumenta, ko varētu izmantot šā priekšlikuma mērķa sasniegšanai.
3. EX-POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
• Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Kad sarunas ar Vjetnamu bija pabeigtas, darba grupa, ko vadīja Tirdzniecības ĢD galvenā ekonomista nodaļa, veica pētījumu par ekonomiskajiem ieguvumiem, kas sagaidāmi no nolīguma.
Izvērtējumā prognozēts, ka divpusējo tarifu un izvedmuitas nodokļu atcelšana kopā ar tādu beztarifu barjeru samazināšanu, kas ietekmē pārrobežu apmaiņu ar precēm un pakalpojumiem, ievērojami veicinās divpusējo tirdzniecību. Tiek lēsts, ka līdz 2035. gadam ES eksports uz Vjetnamu pieaugs par vairāk nekā 8 miljardiem EUR, savukārt Vjetnamas eksports uz ES palielināsies par 15 miljardiem EUR. Relatīvā izteiksmē ES eksports uz Vjetnamu ir palielinājies par gandrīz 29 %, bet Vjetnamas eksports uz ES — par gandrīz 18 %.
Ekonomikas modelēšanā tika gūtas papildu aplēses, ka, noslēdzot BTN, līdz 2035. gadam ES valstu ienākumi varētu pieaugt par vairāk nekā 1,9 miljardiem EUR, savukārt Vjetnamas valsts ieņēmumi tajā pašā periodā varētu palielināties par 6 miljardiem EUR. Gaidāmais ieguvums ievērojami atšķiras tādēļ, ka ļoti atšķiras tas, cik ES un Vjetnama viena otrai ir relatīvi svarīgas kā eksporta galamērķis.
Var uzskatīt, ka iepriekš izklāstītās kvantitatīvās analīzes rezultāti nolīguma reālo ekonomisko ietekmi novērtē par zemu, jo tie neatspoguļo paredzamos ieguvumus, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes stiprināšanu vai ĀTI liberalizāciju ražošanas nozarēs un publiskā iepirkuma jomā. Turklāt nebija iespējams modelēt globālās piegādes ķēdes sinerģiju, ko ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgums var radīt jo īpaši plašākā kontekstā saistībā ar pašreizējiem centieniem vairāk stiprināt ES ekonomiskās attiecības ar ASEAN reģionu, taču tā varētu būt ievērojama.
• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Pirms divpusējo sarunu ar Vjetnamu sākšanas tika veikts tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējums (TSIA) par BTN starp ES un ASEAN2 — to veica ārējs darbuzņēmējs ar mērķi izpētīt iespējamo ekonomisko, sociālo un vides ietekmi, ko radītu ciešāka ekonomiska partnerība starp abiem reģioniem.
Gatavojoties TSIA, šis darbuzņēmējs apspriedās ar iekšējiem un ārējiem ekspertiem, organizēja sabiedriskās apspriešanas Briselē un Bangkokā un rīkoja divpusējas sanāksmes un tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ES un ASEAN. Apspriešanās saistībā ar TSIA nodrošināja platformu galveno ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības iesaistei dialogā par tirdzniecības politiku attiecībā uz Dienvidaustrumāziju.
2 xxxx://xxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxxxxx/xxxx/000000.xxx
Gan TSIA ziņojums, gan apspriedes tā sagatavošanā sniedza Komisijai pienesumu, kam bija liela vērtība visās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu sarunās, kuras pēc tam sāktas ar atsevišķām ASEAN valstīm.
Turklāt 2012. gada jūnijā Komisija rīkoja tādu sabiedrisko apspriešanu par nākotnes divpusējo nolīgumu ar Vjetnamu, kurā bija iekļauta aptauja, kas tika sagatavota, lai iegūtu informāciju no ieinteresētās personas, un kas vēlāk palīdzēja Komisijai noteikt prioritātes un pieņemt lēmumus visā sarunu procesā. Tika saņemtas 62 atbildes: 43 atbildes sniedza nozaru apvienības un apvienības, 16 atbildes — atsevišķi uzņēmumi un trīs atbildes — dalībvalstis. Atbildes aptvēra plašu nozaru klāstu, ieskaitot lauksaimniecības pārtikas produktu, IKT, tekstilizstrādājumu, pakalpojumu, zāļu, ķīmisko vielu, metālu, zaļās enerģijas, automobiļu, mašīnbūves un koksnes un papīra nozari. Pēc rakstiskās apspriešanās notika tikšanās ar vairākiem anketas respondentiem, kas sarunās ar Vjetnamu pārstāv visjutīgākās nozares (tekstilizstrādājumi, alkoholiskie dzērieni, zāles, automobiļi un IKT).
2015. gada maijā3 notika apaļā galda diskusija ar ieinteresētajām personām par cilvēktiesībām un ilgtspējīgu attīstību ES un Vjetnamas divpusējo attiecību kontekstā. Pēc tam Komisija veica atsevišķu izvērtējumu4 par BTN iespējamo ietekmi uz cilvēktiesībām un ilgtspējīgu attīstību.
Pirms sarunām un to gaitā ES dalībvalstis tika regulāri informētas, un ar tām Padomes Tirdzniecības politikas komitejā notika gan mutiska, gan rakstiska apspriešanās par dažādajiem sarunu aspektiem. Arī Eiropas Parlaments tika regulāri informēts un ar to notika apspriešanās EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā (INTA) un jo īpaši tās ES un Vjetnamas BTN uzraudzības grupā. Sarunu gaitā iegūtais nolīguma teksts visā procesa gaitā tika sūtīts abām iestādēm.
• Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējumu BTN starp ES un ASEAN veica ārējais darbuzņēmējs “Ecorys”.
• Ietekmes novērtējums
XXXX, ko veica ārējs darbuzņēmējs un kas tika pabeigts 2009. gadā, tika secināts, ka vērienīgs ES un ASEAN BTN sniegtu ievērojamu pozitīvu ietekmi (IKP, ienākumu, tirdzniecības un nodarbinātības ziņā) gan ES, gan Vjetnamā. Ietekme uz nacionālajiem ieņēmumiem ES pusē tika lēsta 13 miljardu EUR apmērā, bet Vjetnamai — 7,6 miljardu EUR apmērā.
• Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Uz ES un Vjetnamas BTN un IAN neattiecas REFIT procedūras. Tomēr tajos ir ietverta virkne noteikumu, kas vienkāršos tirdzniecības un ieguldījumu procedūras, samazinās ar eksportu un ieguldījumiem saistītās izmaksas un tādējādi dos iespēju lielākam skaitam mazo uzņēmumu darboties abos tirgos. Daži paredzamie ieguvumi ir šādi: mazāk apgrūtinoši tehniskie noteikumi, atbilstības prasības, muitas procedūras un izcelsmes noteikumi, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un tiesvedības izmaksu samazināšanās ieguldījumu tiesu sistēmā prasītājiem, kas ir MVU.
3 xxxx://xxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxxxxx/xxxxxx/xxxxx.xxx?xxx0000
4 xxxx://xxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxxxxx/xxxx/0000/xxxxxxxx/xxxxxx_000000.xxx
• Pamattiesības
Priekšlikums neietekmē pamattiesību aizsardzību Savienībā.
4. IETEKME UZ BUDŽETU
ES un Vjetnamas BTN būs finansiāla ietekme ES budžeta ieņēmumu pusē. Tiek lēsts, ka pēc nolīguma pilnīgas īstenošanas negūtie nodokļu ieņēmumi varētu sasniegt 1,7 miljardus EUR. Aplēse balstās uz paredzamo vidējo importu 2035. gadā, ja nolīguma nebūtu, un attēlo ikgadējo ieņēmumu zaudējumu, kas izriet no ES tarifu atcelšanas attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes importu.
Gaidāms, ka ES un Vjetnamas IAN būs finansiāla ietekme ES budžeta izdevumu pusē. Nolīgums būs ES trešais nolīgums (pēc ES un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma un ES un Singapūras nolīguma), kurā ietverta ieguldījumu tiesu sistēma (ITS) strīdu izšķiršanai starp ieguldītājiem un valstīm. No 2019. gada ir paredzēti papildu izdevumi gadā 700 000 EUR apmērā (ja nolīgums stāsies spēkā), lai finansētu šo pastāvīgo struktūru, ko veido Pirmās instances tiesa un Apelācijas tiesa. Vienlaikus nolīgumā paredzēts izmantot administratīvos resursus no budžeta pozīcijas XX 01 01 01 (Izdevumi, kas saistīti ar iestādē strādājošiem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem), ņemot vērā, ka viens administrators kā pilnslodzes ekvivalents veiks uzdevumus saistībā ar šo nolīgumu. Tas ir norādīts tiesību akta finanšu pārskatā un uz to attiecas pārskatā minētie nosacījumi.
5. CITI ELEMENTI
• Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
ES un Vjetnamas BTN un IAN ietver institucionālus noteikumus, kas nosaka īstenošanas iestāžu struktūru, lai varētu pastāvīgi uzraudzīt nolīgumu īstenošanu, darbību un ietekmi. Tā kā nolīgumi ir daļa no kopējām divpusējām attiecībām starp ES un Vjetnamu, kuras reglamentē PSN, minētās struktūras iekļausies ar PSN kopīgajā institucionālajā satvarā.
BTN nodaļā par institūcijām tiek izveidota Tirdzniecības komiteja, kuras galvenais uzdevums ir pārraudzīt un veicināt nolīguma īstenošanu un piemērošanu. Tirdzniecības komitejas sastāvā ir ES un Vjetnamas pārstāvji, kas tiksies katru gadu vai pēc kādas puses pieprasījuma. Tirdzniecības komiteja pārraudzīs visu to specializēto komiteju un darba grupu darbu, kuras izveidotas saskaņā ar nolīgumu (Preču tirdzniecības komiteja, Muitas komiteja, Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komiteja, Ieguldījumu, pakalpojumu tirdzniecības, elektroniskās komercijas un publiskā iepirkuma komiteja, Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komiteja, Intelektuālā īpašuma tiesību, ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, darba grupa un Mehānisko transportlīdzekļu un detaļu darba grupa).
Tirdzniecības komitejas uzdevums būs arī sazināties ar visām ieinteresētajām personām, ieskaitot privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, saistībā ar nolīguma darbību un īstenošanu. Nolīgumā abas puses atzīst to, cik svarīga ir pārredzamība un atklātība, un apņemas ievērot sabiedrības pārstāvju viedokli, lai nolīguma īstenošanā ņemtu vērā visdažādākās perspektīvas.
IAN nodaļā par institūcijām tiek izveidota komiteja, kuras galvenais uzdevums ir pārraudzīt un veicināt nolīguma īstenošanu un piemērošanu. Cita starpā komiteja var, ievērojot katras puses attiecīgo juridisko prasību un procedūru izpildi, nolemt iecelt ieguldījumu tiesu sistēmas tiesu locekļus, noteikt viņu mēneša atalgojumu un pieņemt saistošas nolīguma interpretācijas.
Kā uzsvērts paziņojumā “Tirdzniecība visiem”, Komisija velta arvien vairāk resursu, kas nepieciešami, lai efektīvi īstenotu un izpildītu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus. Komisija 2017. gadā publicēja pirmo ikgadējo BTN īstenošanas ziņojumu. Ziņojuma galvenais mērķis ir sniegt objektīvu priekšstatu par ES BTN īstenošanu, izceļot sasniegumus un novēršamos trūkumus. Šim ziņojumam būtu jābūt par pamatu atklātām diskusijām un sadarbībai ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un pilsonisko sabiedrību par BTN darbību un to īstenošanu. Ziņojums, ko publicē reizi gadā, ļaus regulāri uzraudzīt notikumu attīstību, norādot arī uz to, kā ir tikuši risināti identificētie prioritārie jautājumi. Ziņojumā ES un Vjetnamas BTN tiks iekļauts pēc tā stāšanās spēkā.
• Īstenošana ES
Lai nodrošinātu nolīguma īstenošanu, būs nepieciešams veikt konkrētas darbības. Tās tiks savlaicīgi izstrādātas nolīguma piemērošanai. Šāda darbība ir Komisijas Īstenošanas regula, kas jāpieņem saskaņā ar 58. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, ar īstenošanas regulu tiks atvērtas tarifu kvotas, kas paredzētas nolīgumā.
• Paskaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)
Neattiecas.
• Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums
Risinot sarunas par ES un Vjetnamas BTN, Komisija izvirzīja divus galvenos mērķus: pirmkārt, nodrošināt ES ekonomikas dalībniekiem pēc iespējas labāku piekļuvi Vjetnamas tirgum un, otrkārt, radīt vērtīgu otru atskaites punktu (pēc nolīgumu noslēgšanas ar Singapūru) pārējām ES sarunām šajā reģionā.
Abi šie mērķi tika pilnībā sasniegti: nolīgums pārsniedz esošās PTO saistības daudzās jomās, piemēram, pakalpojumi, iepirkums, beztarifu barjeras un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzību. Visās minētajās jomās Vjetnama piekrita uzņemties arī jaunas saistības, kas ievērojami pārsniedz to, ko Vjetnama ir apņēmusies īstenot citos nolīgumos, ieskaitot CPTPP.
Saskaņā ar sarunu norādēs izstrādātajiem mērķiem Komisija nodrošināja turpmāko:
(1) pakalpojumu un ieguldījumu tirgu visaptverošu liberalizāciju, ietverot horizontālus noteikumus par licencēšanu un par diplomu savstarpēju atzīšanu, un nozaru noteikumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem;
(2) jaunas dalības iespējas iepirkuma konkursos ES pretendentiem Vjetnamā, kas nav PTO Nolīguma par valsts iepirkumu dalībvalsts;
(3) tehnisko un regulatīvo šķēršļu tirdzniecībai, piemēram, atkārtotas testēšanas, novēršanu preču tirdzniecībā, jo īpaši veicinot tādu tehnisko un normatīvo standartu izmantošanu, kas ir zināmi ES, tādās jomās kā mehāniskie transportlīdzekļi, zāles un medicīnas ierīces, kā arī zaļās tehnoloģijas;
(4) tirdzniecības režīmu, kas pamatojas uz starptautiskajiem standartiem un vēl vairāk atvieglo Eiropas pārtikas eksporta uz Vjetnamu apstiprināšanu;
(5) Vjetnamas apņemšanos samazināt vai atcelt savus tarifus importam no ES un Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem izdevīgāku piekļuvi Vjetnamas izcelsmes produktiem;
(6) intelektuālā īpašuma tiesību augsta līmeņa aizsardzību, iekļaujot arī šo tiesību izpildi, arī uz robežas, un ES ĢIN aizsardzību TRIPs-plus līmenī;
(7) visaptverošu nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, kuras mērķis ir nodrošināt, ka tirdzniecība atbalsta darba tiesības, vides aizsardzību un sociālo attīstību un veicina mežu un zivsaimniecības ilgtspējīgu pārvaldību. Nodaļa ietver arī saistības efektīvi piemērot starptautiskos standartus un centienus ratificēt vairākas starptautiskās konvencijas. Šajā nodaļā ir arī izklāstīts, kā sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība tiks iesaistīta tās īstenošanā un uzraudzībā; un
(8) ātras strīdu izšķiršanas mehānismus vai šķīrējtiesas kolēģijas vai ar mediatora palīdzību.
ES un Vjetnamas XXX nodrošinās ieguldījumu augsta līmeņa aizsardzību, vienlaikus aizsargājot ES un Vjetnamas tiesības reglamentēt un sasniegt leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību, drošību un vidi.
Nolīgumā ir iekļauti visi jauninājumi no ES jaunās pieejas ieguldījumu aizsardzībai un izpildes mehānismi, kuri nav ietverti 21 spēkā esošajā divpusējā ieguldījumu līgumā starp Vjetnamu un ES dalībvalstīm. Ļoti svarīgs IAN aspekts ir tāds, ka tas aizstāj un tādējādi uzlabo 21 spēkā esošo divpusējo ieguldījumu līgumu.
Saskaņā ar sarunu norādēs izstrādātajiem mērķiem Komisija nodrošināja, lai ES ieguldītājiem un to ieguldījumiem Vjetnamā tiktu nodrošināta taisnīga un vienlīdzīga attieksme un tie netiktu diskriminēti salīdzinājumā ar Vjetnamas ieguldījumiem līdzīgos apstākļos. Vienlaikus XXX xxxxxxxx ES ieguldītājus un viņu ieguldījumus Vjetnamā pret ekspropriāciju, izņemot gadījumus, kad tas notiek sabiedrības interesēs, pienācīgā kārtā, bez diskriminācijas un pret tūlītēju, adekvātu un efektīvu kompensāciju atbilstīgi ekspropriēto ieguldījumu godīgai tirgus vērtībai.
Tāpat saskaņā ar sarunu norādēm XXX, par ko Komisija risināja sarunas, nodrošinās ieguldītājiem mūsdienīga un reformēta ieguldījumu strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanas iespēju. Šī sistēma nodrošina, ka ieguldījumu aizsardzības noteikumi tiek ievēroti, un cenšas līdzsvarot to, ka tiek pārredzami aizsargāti ieguldītāji un nodrošinātas valsts tiesības reglamentēt, lai sasniegtu sabiedriskās politikas mērķus. Ar nolīgumu tiek izveidota pastāvīga starptautiska un pilnībā neatkarīga strīdu izšķiršanas sistēma, kas sastāv no pastāvīgās Pirmās instances tiesa un Apelācijas tiesa, kurās strīdu izšķiršanas procedūras norisināsies pārredzami un objektīvi.
Komisija apzinās līdzsvaru, kas jāpanāk starp virzību uz priekšu ar reformēto ES ieguldījumu politiku un ES dalībvalstu jutīgajiem jautājumiem saistībā ar dalītās kompetences iespējamo izmantošanu šajos jautājumos. Tāpēc Komisija nav nākusi klajā ar priekšlikumu ieguldījumu aizsardzības nolīgumu piemērot provizoriski. Tomēr, ja dalībvalstis vēlētos priekšlikumu par ieguldījumu aizsardzības nolīguma provizorisku piemērošanu, Komisija ir gatava nākt klajā ar šādu priekšlikumu.
2018/0359 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, tā kā:
(1) Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm. Šis pilnvarojums paredzēja iespēju sākt divpusējas sarunas.
(2) Padome 2009. gada 22. decembrī pilnvaroja Komisiju risināt divpusējas BTN sarunas ar atsevišķām ASEAN valstīm. Komisija 2012. gada jūnijā sāka divpusējas sarunas saskaņā ar spēkā esošajām sarunu norādēm par BTN ar Vjetnamu.
(3) Padome 2013. gada 15. oktobrī pilnvaroja Komisiju paplašināt notiekošās sarunas ar
ASEAN valstīm, lai aptvertu arī ieguldījumu aizsardzību.
(4) Sarunas par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses, (“nolīgums”) ir pabeigtas.
(5) Tādēļ nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo apstiprina Ieguldījumu aizsardzības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses, (“nolīgums”) parakstīšanu, ņemot vērā nolīguma noslēgšanu.
2. pants
Padomes Ģenerālsekretariāts izveido instrumentu, kas nodrošina nolīguma sarunu vadītāja norādītajai(-ām) personai(-ām) visas pilnvaras Savienības vārdā parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.
3. pants Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Briselē,
Padomes vārdā — priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā
1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.6. Ilgums un finansiālā ietekme
1.7. Paredzētie pārvaldības veidi
2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma
2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
ES un Vjetnamas Ieguldījumu aizsardzības nolīgums
1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā5
20.02 – Tirdzniecības politika
1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
🗹 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību
🞎 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību6
🞎 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu
🞎 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.4. Mērķis(-i)
1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Priekšlikums ir viens no pirmajām desmit Ž. K. Junkera prioritātēm: nodarbinātība, izaugsme un ieguldījumi.
1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības
Konkrētais mērķis Nr. 1
Attiecīgās ABM/ABB darbības
20.02 – Tirdzniecības politika
1.4.3. Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.
ES un Vjetnamas ieguldījumu aizsardzības nolīguma (IAN) mērķis ir uzlabot ieguldījumu vidi starp ES un Vjetnamu. Nolīgums nodrošinās Eiropas ieguldītājiem viņu ieguldījumu augsta līmeņa aizsardzību Vjetnamā, vienlaikus aizsargājot ES tiesības reglamentēt un sasniegt leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību, drošību un vidi.
Ar nolīgumu tiek izveidota ieguldījumu tiesu sistēma (ITS), kas izstrādāta tā, lai apmierinātu iedzīvotāju un rūpniecības nozaru lielās cerības pēc taisnīgākas, pārredzamākas un institucionalizētas sistēmas ieguldījumu strīdu izšķiršanai. ES un Vjetnamas IAN noteikumi, kas ietekmē ES budžetu, attiecas tieši uz ITS izveides un darbības izmaksām.
5 ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.
6 Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.
1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.
IAN nodrošina juridisko noteiktību un prognozējamību, kas palīdzēs ES un Vjetnamai piesaistīt un saglabāt ieguldījumus savas ekonomikas atbalstam.
1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības
Saglabāt vai uzlabot ieguldījumu plūsmu līmeni starp ES un Vjetnamu.
1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība
2016. gadā kopējais ĀTI apjoms Vjetnamā bija 8,3 miljardi EUR. ES, kas ir viens no lielākajiem ieguldītājiem Vjetnamā, gūs labumu no uzlabotās ieguldījumu vides, kuru nodrošinās IAN. Nolīgumā arī ir iekļauti visi jauninājumi no ES jaunās pieejas ieguldījumu aizsardzībai un tās izpildes mehānismi, kuri nav ietverti 21 divpusējā ieguldījumu līgumā, kas ir spēkā starp Vjetnamu un ES dalībvalstīm un tiks aizstāts ar XXX.
1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Nepiemēro.
1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Nepiemēro.
1.6. Ilgums un finansiālā ietekme
🞎 Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva
🞎 Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [XX.XX.]GGGG.–[XX.XX.]GGGG.
🞎 Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.
🗹 Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva
Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2019. gada (ja tiek ratificēts Padomē un Eiropas Parlamentā),
pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7. Paredzētie pārvaldības veidi7
🞎 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
🞎 ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
🞎 ko veic izpildaģentūras.
🞎 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
🗹 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
🞎 trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;
🗹 starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
🞎 EIB un Eiropas Investīciju fondam;
7 Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē:
xxxx://xxx.xx.xxx/xxxx/xxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxx_xx.xxxx
🞎 Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;
🞎 publisko tiesību subjektiem;
🞎 privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
🞎 struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
🞎 personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.
Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
ITS finansējumu ES un Vjetnamas IAN piešķirs “esošai struktūrai” (proti, ICSID) tā, lai tā novirzītu honorārus, kas jāizmaksā ITS tiesnešiem. Tas ir tikai gadījumā, ja rodas strīds par to, ka varētu rasties lietu pārvaldības maksa, jo citādi ICSID kā sekretariāta pakalpojumi ir pieejami bez maksas.
2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt periodiskumu un nosacījumus.
Saskaņā ar noteikumiem pamatnolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo organizāciju.
2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma
Saskaņā ar noteikumiem pamatnolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo organizāciju.
2.2.2. Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Saskaņā ar noteikumiem pamatnolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo organizāciju. Jo īpaši piemērojamie verifikācijas noteikumi.
2.2.3. Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums
Ņemot vērā paredzamo finansiālo ietekmi, nav identificējamas būtiskas skaitliskā izteiksmē nosakāmas izmaksas vai ieguvumi. Ieguldījums būs daļa no TRADE ĢD vispārējās kontroles sistēmas.
2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.
Saskaņā ar noteikumiem pamatnolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo organizāciju. Turklāt tiks piemērota TRADE ĢD krāpšanas apkarošanas stratēģija, kurā ir iekļauta atsevišķa nodaļa par finanšu pārvaldību.
3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1 Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Izdevum | ||||||
Daudzga | Budžeta pozīcija | u | Iemaksas | |||
du | veids | |||||
finanšu shēmas izdevum u kategorij a | ||||||
Nr. 4 | Dif./nedi f.8 | no EBTA valstīm 9 | no kandidāt valstīm 10 | no trešām valstīm | Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpun kta nozīmē | |
20.0201 | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | NĒ | |
No jauna veidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Izdevum | ||||||
Daudzga | Budžeta pozīcija | u | Iemaksas | |||
du | veids | |||||
finanšu shēmas izdevum u kategorij a | ||||||
Nr. Nepiemēro. | Dif./nedi f. | no EBTA valstīm | no kandidāt valstīm | no trešām valstīm | Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpun kta nozīmē | |
Nepiemēro. | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | ||
8 Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.
9 EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
10 Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | Nr. | 4 |
TRADE ĢD | 2019. gads | 2020. gads | 2021. gads | 2022. gads | Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) | KOPĀ | ||||
• Darbības apropriācijas | ||||||||||
Budžeta pozīcijas numurs: 20 0201 | Saistības | (1) | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 2,800 | |||
Maksājumi | (2) | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 2,800 | ||||
Budžeta pozīcijas numurs | Saistības | (1a) | - | - | - | - | ||||
Maksājumi | (2 a ) | - | - | - | - | |||||
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem11 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||||||
Budžeta pozīcijas numurs | (3) | |||||||||
11 Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
=1+ | ||||||||||
Saistības | 1a | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 2,800 | ||||
KOPĀ apropriācijas | +3 | |||||||||
TRADE ĢD | =2+ | |||||||||
Maksājumi | 2a | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 2,800 | ||||
+3 |
• KOPĀ darbības apropriācijas | Saistības | (4) | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 2,800 | |||
Maksājumi | (5) | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 2,800 | ||||
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem | (6) | 0 | 0 | 0 | 0 | |||||
KOPĀ apropriācijas | Saistības | =4+ 6 | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 2,800 | |||
daudzgadu finanšu shēmas 4. | ||||||||||
IZDEVUMU KATEGORIJĀ | Maksājumi | =5+ 6 | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 2,800 | |||
Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas
• KOPĀ darbības apropriācijas | Saistības | (4) | ||||||||
Maksājumi | (5) | |||||||||
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem | (6) | |||||||||
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas | Saistības | =4+ 6 | ||||||||
1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS | ||||||||||
apropriācijas (Pamatsumma) | Maksājumi | =5+ 6 |
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | 5 | “Administratīvie izdevumi” |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
2019. gads | 2020. gads | 2021. gads | 2022. gads | Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) | KOPĀ | ||||
TRADE ĢD | |||||||||
• Cilvēkresursi | 0,143 | 0,143 | 0,143 | 0,143 | 0,572 | ||||
• Pārējie administratīvie izdevumi | 0 | 0 | 0 | 0 | |||||
KOPĀ TRADE ĢD | Apropriācijas | 0,143 | 0,143 | 0,143 | 0,143 | 0,572 | |||
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas | (Saistību summa = maksājumu summa) | 0,143 | 0,143 | 0,143 | 0,143 | 0,572 |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
2019. gads | 2020. gads | 2021. gads | 2022. gads | Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) | KOPĀ | ||||
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.– | Saistības | 0,843 | 0,843 | 0,843 | 0,843 | 3,372 | |||
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas | Maksājumi | 0,843 | 0,843 | 0,843 | 0,843 | 3,372 |
3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
🞎 Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
🗹 Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Norādīt mērķus un rezultātus ⇩ | 2019. gads | 2020. gads | 2021. gads | 2022. gads | Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) | KOPĀ | ||||||||||||
REZULTĀTI | ||||||||||||||||||
Veids 12 | Vidē jās izma ksas | Daudzums | Izma ksas | Daudzums | Izma ksas | Daudzums | Izma ksas | Daudzums | Izma ksas | Daudzums | Izm aksa s | Daudzums | Izma ksas | Daudzums | Izma ksas | Kop ējais daud zum s | Kopēj ās izmaks as | |
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 113… | ITS darbība | |||||||||||||||||
- | Sekreta | 1 | 0,70 | 0,70 | 0,70 | 0,700 | 2,800 | |||||||||||
- | Lieta(- | - | p.m. | p.m. | p.m. | |||||||||||||
- | ||||||||||||||||||
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 | 0,70 0 | 0,70 0 | 0,70 0 | 0,700 | 2,800 | |||||||||||||
12 Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
13 , kas norādīti 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)..”
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 | ||||||||||||||||||
- | ||||||||||||||||||
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 | ||||||||||||||||||
KOPĒJĀS IZMAKSAS | 0,70 0 | 0,70 0 | 0,70 0 | 0,700 | 2,800 | |||||||||||||
3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
🞎 Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
🗹 Priekšlikumam/iniciatīvai paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
2019. gads | 2020. gads | 2021. gads | 2022. gads | Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) | KOPĀ |
Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA | ||||||||
Cilvēkresursi | 0,143 | 0,143 | 0,143 | 0,143 | 0,572 | |||
Pārējie administratīvie izdevumi | 0 | 0 | 0 | 0 | ||||
Starpsumma daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA |
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEG1O4 RIJAS | ||||||||
Cilvēkresursi | ||||||||
Citi administratīvi izdevumi | ||||||||
Starpsumma ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
KOPĀ | 0,143 | 0,143 | 0,143 | 0,143 | 0,572 |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā
14 Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.2. Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem
🞎 Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
🗹 Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
Norādīt tik gadu, cik | ||||||||
2019. | 2020. | 2021. | 2022. | nepieciešams ietekmes ilguma | ||||
gads | gads | gads | gads | atspoguļošanai | ||||
(sk. 1.6. punktu) | ||||||||
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) | ||||||||
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) | 1 | 1 | 1 | 1 | ||||
XX 01 01 02 (Delegācijas) | ||||||||
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) | ||||||||
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) | ||||||||
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE)15 | ||||||||
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) | ||||||||
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās) | ||||||||
XX | - galvenajā | |||||||
01 | mītnē | |||||||
04 | ||||||||
yy 16 | ||||||||
- | ||||||||
delegācijās | ||||||||
XX 01 05 02 (AC, END, | ||||||||
15 AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED = jaunākie eksperti delegācijās.
16 Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).
INT - netiešā pētniecība) | |||||||
10 01 05 02 (AC, END, INT - tiešā pētniecība) | |||||||
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) | |||||||
KOPĀ | 1 | 1 | 1 | 1 |
XX ir attiecīgā politikas joma vai xxxxxxx xxxxxx.
Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts:
Ierēdņi un pagaidu darbinieki | ITS darbības uzraudzība / lietu izskatīšana |
Ārštata darbinieki |
3.2.4. Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
🗹 Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai
🞎 Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā
🞎 Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma
Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
2019. gads | 2020. gads | 2021. gads | 2022. gads | Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) | Kopā | |||
Norādīt līdzfinansējuma struktūru Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdība | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 2,800 | |||
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 2,800 | |||
3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
🗹 Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
🞎 Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
🗹 pašu resursus
🞎 dažādus ieņēmumus
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Kārtējā | Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme17 | |||||||
finanšu | ||||||||
Budžeta ieņēmumu | gadā | Norādīt tik gadu, cik | ||||||
pozīcija: | pieejamās | gads | gads | gads | gads | nepieciešams ietekmes ilguma | ||
apropriācij | N | N+1 | N+2 | N+3 | atspoguļošanai | |||
as (B2016) | (sk. 1.6. punktu) | |||||||
…………. pants | …………… | |||||||
Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(- ās) izdevumu pozīciju(-as).
[…]
Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.
[…]
17 Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām,
t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.