PASKAIDROJUMA RAKSTS
Šis priekšlikums attiecas uz nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Bosniju un Hercegovinu par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Bosnijas un Hercegovinas Republikas kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (turpmāk “nolīgums”).
1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
• Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) koordinē smagu pārrobežu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu Eiropā un ārpus tās. Eurojust kā Eiropas Savienības (ES) centrs tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās atbalsta valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādes.
Nepieciešamība pēc sadarbības starp tiesu iestādēm, kas iesaistītas smagu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, globalizētā pasaulē neapstājas pie Savienības robežām. Laikā, kad pieaug pārrobežu noziedzības apmērs, ir ārkārtīgi svarīgi iegūt informāciju no trešo pušu jurisdikcijām. Šā iemesla dēļ Eurojust vajadzētu būt spējai cieši sadarboties un veikt personas datu apmaiņu ar atsevišķu trešo valstu tiesu iestādēm, ciktāl tas vajadzīgs aģentūras uzdevumu izpildei saskaņā ar to prasību kopumu, kuras noteiktas Regulā (ES) 2018/17271 (turpmāk “Eurojust regula”). Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt to, ka personas datu aizsardzības nolūkos ir ieviesti atbilstīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
Eurojust var apmainīties ar operatīvajiem personas datiem ar trešām valstīm, ja ir izpildīta viena no Eurojust regulas 56. panta 2. punkta a)–c) apakšpunktā izklāstītajām prasībām, proti:
Komisija, ievērojot 57. pantu, ir nolēmusi, ka attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, vai, ja šāda lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību nav, ir sniegtas vai pastāv atbilstošas garantijas saskaņā ar 58. panta 1. apakšpunktu, vai, ja nav nedz lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, nedz arī šādu atbilstošu garantiju, tad piemēro atkāpi īpašās situācijās saskaņā ar 59. panta 1. apakšpunktu;
sadarbības nolīgums, kas atļauj operatīvo personas datu apmaiņu, ir noslēgts pirms 2019. gada 12. decembra starp Eurojust un trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Lēmuma 2002/187/TI2 26.a pantu, vai
starptautisks nolīgums ir noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu, kas sniedz atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
Pašlaik Eurojust ir noslēgusi sadarbības nolīgumus, kuru pamatā ir Lēmuma 2002/187/TI 26.a pants un kuri atļauj personas datu apmaiņu, ar Melnkalni, Ukrainu, Moldovu, Lihtenšteinu, Šveici, Ziemeļmaķedoniju, ASV, Islandi, Norvēģiju, Gruziju, Albāniju un Serbiju. Saskaņā ar Eurojust regulas 80. panta 5. punktu šie sadarbības nolīgumi paliek spēkā.
Kopš 2019. gada 12. decembrī sāka piemērot Eurojust regulu un saskaņā ar Līgumiem, Komisija ir atbildīga par to, lai Savienības vārdā risinātu sarunas par starptautiskiem nolīgumiem ar trešām valstīm par sadarbību un personas datu apmaiņu ar Eurojust. Ciktāl tas vajadzīgs Eurojust uzdevumu veikšanai saskaņā ar Eurojust regulas V nodaļu, Eurojust var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar ārējiem partneriem, izmantojot sadarbības vienošanās. Tomēr tās pašas par sevi nevar būt juridiskais pamats personas datu apmaiņai.
Lai stiprinātu tiesu iestāžu sadarbību starp Eurojust un atsevišķām trešām valstīm, Komisija pieņēma ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj sākt sarunas par nolīgumiem starp Eiropas Savienību un Alžīriju, Armēniju, Bosniju un Hercegovinu, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Tunisiju un Turciju par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un minēto trešo valstu kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās3.
Padome 2021. gada 1. martā piešķīra minēto atļauju (pilnvarojumu) un pieņēma norādes sarunām, kā arī iecēla īpašu komiteju, kas palīdzēs Padomei veikt šo uzdevumu4.
Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome 2023. gada jūnijā apstiprināja sarunu sākšanu ar Eiropas Komisiju par starptautisku nolīgumu par sadarbību ar Eurojust. Pirmā sarunu kārta notika 2023. gada 25. oktobrī, un nākamā sanāksme notika 2023. gada 13. decembrī. Provizoriska vienošanās sarunās tika panākta 2024. gada 16. janvārī. Padomes darba grupā 2024. gada 22. martā ES dalībvalstis tehniskā līmenī apstiprināja tekstu ar dažiem grozījumiem. Bosnija un Hercegovina galīgo piekrišanu sniedza 2024. gada 10. aprīlī. [Galvenie sarunu vedēji nolīguma teksta projektu parafēja xx.xx.xxxx].
Pirms nolīgums stājas spēkā, Bosnijai un Hercegovinai ir jāpieņem jauns likums par personas datu aizsardzību saskaņā ar ES acquis un jānodrošina Personas datu aizsardzības aģentūras nepieciešamās operatīvās spējas un neatkarība.
• Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Sarunas par nolīgumu norisinājās saskaņā ar visaptverošajām sarunu norādēm, ko Padome 2021. gada 1. martā pieņēma kopā ar pilnvarojumu xxxxxxx. Šis nolīgums atbilst arī spēkā esošajai Savienības politikai tiesu iestāžu sadarbības jomā.
Pēdējos gados ir panākts progress nolūkā uzlabot sadarbību informācijas apmaiņas jomā starp dalībvalstīm, kā arī starp Savienības aģentūrām un trešām valstīm. Ar Regulu (ES) 2023/2131, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1727 un Padomes Lēmumu 2005/671/TI attiecībā uz digitālu informācijas apmaiņu terorisma lietās5, stiprina satvaru sadarbībai ar trešām valstīm no Eurojust puses, nodrošinot stabilu juridisko pamatu trešās valsts sadarbības prokurora norīkošanai darbā Eurojust un sadarbībai ar Eurojust.
Arī Regulai (ES) 2022/838, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eurojust veiktu tādu pierādījumu vākšanu, saglabāšanu un analīzi, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem6, ir spēcīga saikne ar trešām valstīm. Abos tiesību aktos ir uzsvērts, cik svarīga ir cieša sadarbība ar trešām valstīm smagu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.
• Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Priekšlikums ir arī saskanīgs ar citām Savienības politikas jomām.
Eiropadome 2022. gada decembrī piešķīra Bosnijai un Hercegovinai kandidātvalsts statusu. Eiropadome 2023. gada decembrī nolēma, ka tā sāks pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu, tiklīdz būs panākta pietiekama atbilstība dalības kritērijiem. Eiropas Komisija 2024. gada 12. martā ieteica sākt pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu7, norādot, ka jaunā likuma par personas datu aizsardzību pieņemšana ir priekšnoteikums, lai īstenotu starptautisko nolīgumu par sadarbību ar Eurojust, un iesakot stiprināt tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un pieņemt stratēģisku pieeju cīņai pret smago un organizēto noziedzību Bosnijā un Hercegovinā. Eiropadome 2024. gada 21. martā nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu un aicināja Eiropas Komisiju sagatavot sarunu programmu, lai Padome to varētu pieņemt, tiklīdz būs veikti visi attiecīgie Komisijas 2022. gada 12. oktobra ieteikumā paredzētie pasākumi.
Kopīgajā rīcības plānā terorisma apkarošanai Rietumbalkānos, kas parakstīts 2019. gada 19. novembrī, Bosnijai un Hercegovinai ir noteikts pienākums nodrošināt to datu aizsardzības standartu ieviešanu, kuri vajadzīgi, lai noslēgtu starptautisku nolīgumu par sadarbību ar Eurojust, un pēc tam nodrošināt efektīvu iesaisti tiesu iestāžu sadarbībā un informācijas apmaiņā attiecībā uz daudzpusējām terorisma apkarošanas lietām, ko koordinē Eurojust, kā arī Eurojust darbībās, kuras saistītas ar terorisma apkarošanu kopumā.
Pašreizējie Komisijas stratēģiskie dokumenti apliecina nepieciešamību uzlabot tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības efektivitāti un lietderību Eiropas Savienībā (ES), kā arī nepieciešamību paplašināt sadarbību ar trešām valstīm. Šie stratēģiskie dokumenti cita starpā ir Drošības savienības stratēģija8, ES Terorisma apkarošanas programma9 un ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģija10.
Saskaņā ar šiem stratēģiskajiem dokumentiem starptautiskā sadarbība ir pastiprināta arī tiesībaizsardzības jomā. Pamatojoties uz Padomes pilnvarojumu11, Komisija ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu).
Vienlaikus ļoti svarīgi ir tas, lai tiesu iestāžu sadarbība ar trešām valstīm pilnībā atbilstu pamattiesībām, kuras paredzētas ES Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
Viens īpaši svarīgs aizsardzības pasākumu kopums, proti, nolīguma II nodaļā ietvertie aizsardzības pasākumi, attiecas uz personas datu aizsardzību, kas Eiropas Savienībā ir viena no pamattiesībām. Saskaņā ar Eurojust regulas 56. panta 2. punkta c) apakšpunktu Eurojust var nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti saskaņā ar LESD 218. pantu un sniedz atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
Nolīguma II nodaļā ir paredzēti šādi aizsardzības pasākumi, tostarp it īpaši noteikumi, ar kuriem nodrošina vairākus datu aizsardzības principus un pienākumus, kas abām Pusēm jāievēro (10. un turpmākie panti), kā arī noteikumi, ar kuriem nodrošina īstenojamas individuālās tiesības (14. un turpmākie panti), neatkarīgu uzraudzību (21. pants) un efektīvu administratīvo un tiesisko aizsardzību par nolīgumā atzīto tiesību un aizsardzības pasākumu pārkāpumiem, kas izriet no personas datu apstrādes (22. pants).
Ir jāpanāk līdzsvars starp drošības uzlabošanu un cilvēktiesību, tostarp datu un privātuma, aizsardzību. Komisija nodrošināja to, ka ar nolīgumu tiek ieviests personas datu apmaiņas juridiskais pamats tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, vienlaikus paredzot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
2. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
• Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 5. punktā ir paredzēts lēmums, “ar kuru atļauj parakstīt nolīgumu un vajadzības gadījumā – to provizoriski piemērot līdz brīdim, kad tas stājas spēkā”. Tā kā priekšlikuma mērķis ir saņemt atļauju nolīguma parakstīšanai, procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 5. punkts.
Materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no paredzētā akta mērķa un satura. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, tad tiesību akts jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam. Priekšlikumam ir divi galvenie mērķi un komponenti, proti, sadarbība starp Eurojust un Bosniju un Hercegovinu krimināllietās, kā arī atbilstīgu aizsardzības pasākumu ieviešana attiecībā uz privātuma un personu pārējo pamattiesību un brīvību aizsardzību šīs sadarbības īstenošanas nolūkā. Tādējādi materiālajam juridiskajam pamatam ir jābūt LESD 16. panta 2. punktam un 85. pantam.
Tādēļ šā priekšlikuma pamatā ir LESD 16. panta 2. punkts un 85. pants saistībā ar tā 218. panta 5. punktu.
• Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Eurojust regulā ir paredzēti īpaši noteikumi par personas datu nosūtīšanu, ko Eurojust veic ārpus Eiropas Savienības. Minētās regulas 56. panta 2. punktā ir uzskaitītas situācijas, kurās Eurojust var likumīgi nosūtīt personas datus trešo valstu tiesu iestādēm. Saskaņā ar šo noteikumu paredzēts, ka, lai Eurojust varētu veikt personas datu strukturālu nosūtīšanu uz Bosniju un Hercegovinu, ir jānoslēdz saistošs starptautisks nolīgums starp Eiropas Savienību un Bosniju un Hercegovinu, ar ko nodrošina atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pārējo pamattiesību un brīvību aizsardzību. Tādējādi saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu nolīgums ir Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē. Tādēļ uz šo priekšlikumu neattiecas subsidiaritātes pārbaude.
• Proporcionalitāte
Ar šo priekšlikumu izvirzītos Savienības mērķus var sasniegt, tikai noslēdzot saistošu starptautisku nolīgumu, kurā paredz vajadzīgos sadarbības pasākumus un vienlaikus nodrošina pamattiesību pienācīgu aizsardzību. Nolīguma noteikumi ietver tikai to, kas nepieciešams tā galveno mērķu sasniegšanai. Dalībvalstu vienpusēja rīcība attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu nav alternatīva, jo Eurojust ir unikāla loma. Vienpusēja rīcība arī nenodrošinātu pietiekamu pamatu tiesu iestāžu sadarbībai starp Eurojust un trešām valstīm, un ar to netiktu nodrošināta vajadzīgā pamattiesību aizsardzība.
• Juridiskā instrumenta izvēle
Saskaņā ar Eurojust regulas 56. pantu gadījumos, kad nav konstatējuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, Eurojust var veikt personas datu strukturālu nosūtīšanu uz kādu trešo valsti, tikai pamatojoties uz tādu starptautisku nolīgumu saskaņā ar LESD 218. pantu, kurā ir paredzēti atbilstīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību (56. panta 2. punkta c) apakšpunkts). Saskaņā ar LESD 218. panta 5. punktu šāda nolīguma parakstīšana tiek atļauta ar Padomes lēmumu.
3. EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
• Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Neattiecas.
• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Neattiecas.
• Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Sarunu procesā Komisija neizmantoja ārējos ekspertus.
• Ietekmes novērtējums
Neattiecas.
• Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
• Pamattiesības
Personas datu apmaiņa un to apstrāde, ko veic kādas trešās valsts iestādes, ir iejaukšanās pamattiesībās uz privātumu un datu aizsardzību. Tomēr ar nolīgumu nodrošina šādas iejaukšanās nepieciešamību un samērīgumu, garantējot to, ka nosūtītajiem personas datiem piemēro atbilstīgus datu aizsardzības pasākumus saskaņā ar ES tiesību aktiem.
II nodaļā ir paredzēta personas datu aizsardzība. Uz šā pamata 9.–20. pantā ir noteikti datu aizsardzības pamatprincipi, t. sk. mērķa ierobežojums, datu kvalitāte un noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz īpašu kategoriju datu apstrādi, pienākumi, kuri piemērojami pārziņiem, arī attiecībā uz datu glabāšanu, reģistru uzturēšanu, drošību un attiecībā uz tālāku nosūtīšanu, īstenojamas individuālās tiesības, t. sk. attiecībā uz piekļuvi, labošanu un automatizētu lēmumu pieņemšanu, neatkarīgu un efektīvu uzraudzību, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļiem administratīvā kārtā un tiesā.
Aizsardzības pasākumi attiecas uz visiem personas datu apstrādes veidiem saistībā ar sadarbību starp Eurojust un Bosniju un Hercegovinu. Konkrētu individuālo tiesību īstenošanu var atlikt, ierobežot vai atteikt, ņemot vērā datu subjekta pamattiesības un intereses, ja tas ir nepieciešams un samērīgi un ir vajadzīgs svarīgu sabiedrības interešu dēļ, jo īpaši, lai novērstu risku notiekošai kriminālizmeklēšanai vai kriminālvajāšanai. Tas ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Turklāt gan Eiropas Savienība, gan Bosnija un Hercegovina nodrošinās to, ka neatkarīga publiska iestāde, kas atbild par datu aizsardzību (uzraudzības iestāde), pārrauga jautājumus, kuri skar personu privātumu, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un brīvības saistībā ar personas datu apstrādi saskaņā ar nolīgumu.
Saskaņā ar nolīguma 29. panta 3. punktu nolīgumu nepiemēro, kamēr abas Puses nav paziņojušas viena otrai par nolīgumā ietverto saistību, tai skaitā attiecībā uz personas datu aizsardzību, izpildi un šis paziņojums ticis akceptēts. Turklāt, lai vēl vairāk stiprinātu personas datu aizsardzības pasākumus, nolīguma 29. panta 4. punktā ir noteikts, ka Puse var atlikt personas datu nosūtīšanu tik ilgi, kamēr otra Puse nav tiesību aktos paredzējusi un īstenojusi nolīguma II nodaļā (Informācijas apmaiņa un datu aizsardzība) ietvertos aizsardzības pasākumus un pienākumus.
Turklāt ar nolīgumu garantē to, ka personas datu apmaiņa starp Eurojust un Bosniju un Hercegovinu atbilst gan nediskriminācijas principam, gan Hartas 52. panta 1. punktam, kas nodrošina, ka iejaukšanās Hartā garantētajās pamattiesībās aprobežojas ar to, kas ir absolūti nepieciešams, lai patiešām sasniegtu izvirzītos vispārējo interešu mērķus, ievērojot samērīguma principu.
4. IETEKME UZ BUDŽETU
Šis priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.
5. CITI ELEMENTI
• Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Īstenošanas plāns nav vajadzīgs, jo nolīgums stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tā mēneša, kurā abas puses ir paziņojušas viena otrai, ka attiecīgās procedūras ir pabeigtas.
Attiecībā uz uzraudzību Eiropas Savienība un Bosnija un Hercegovina kopīgi pārskata nolīguma īstenošanu vienu gadu pēc tā piemērošanas sākšanas dienas un pēc tam ar regulāriem starplaikiem, kā arī papildus, ja to pieprasa kāda no Pusēm, un par to pieņemts kopīgs lēmums. Turklāt Puses kopīgi izvērtē nolīgumu četrus gadus pēc tā piemērošanas sākuma dienas.
• Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Nolīguma 1. pantā ir ietverti nolīguma mērķi.
Nolīguma 2. pantā ir noteikts sadarbības tvērums.
Nolīguma 3. pantā ir ietvertas svarīgu nolīguma terminu definīcijas.
Nolīguma 4. pantā ir noteikts Bosnijas un Hercegovinas pienākums savu valsts kompetento iestāžu ietvaros izraudzīties vismaz vienu kontaktpunktu, kas nevar būt vienlaicīgi sadarbības prokurors. Kontaktpunktu izraugās arī terorisma jautājumos.
Nolīguma 5. pantā ir paredzēta sadarbības prokurora norīkošana darbā Eurojust.
Nolīguma 6. pantā ir izklāstīti nosacījumi Bosnijas un Hercegovinas pārstāvju dalībai Eurojust operatīvajās un stratēģiskajās sanāksmēs.
Nolīguma 7. pantā ir paredzēts, ka Eurojust var palīdzēt Bosnijai un Hercegovinai izveidot kopējas izmeklēšanas grupas un ka to var lūgt sniegt finansiālu vai tehnisku palīdzību.
Nolīguma 8. pantā ir paredzēta iespēja, saskaņā ar kuru Eurojust var norīkot uz Bosniju un Hercegovinu tiesnesi koordinatoru.
Nolīguma 9. pantā ir izklāstīti datu apstrādes nolūki saskaņā ar nolīgumu.
Nolīguma 10. pantā ir uzskaitīti vispārējie datu aizsardzības principi, kas piemērojami saskaņā ar nolīgumu.
Ar 11. pantu tiek garantēti papildu aizsardzības pasākumi īpašu kategoriju personas datu un dažādu kategoriju datu subjektu apstrādei.
Ar 12. pantu tiek ierobežota pilnībā automatizēta lēmumu pieņemšana, izmantojot saskaņā ar nolīgumu nosūtītus personas datus.
Ar 13. pantu tiek ierobežota saņemto personas datu tālāka nosūtīšana.
Nolīguma 14. pantā ir paredzētas piekļuves tiesības, tostarp tiesības saņemt apstiprinājumu par to, vai personas dati, kas attiecas uz datu subjektu, tiek apstrādāti saskaņā ar nolīgumu, kā arī saņemt būtisku informāciju par apstrādi.
Nolīguma 15. pantā ir paredzētas tiesības uz labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.
Nolīguma 16. pantā ir paredzēta paziņošana par personas datu aizsardzības pārkāpumu, kas ietekmē personas datus, kuri nosūtīti saskaņā ar nolīgumu, nodrošinot to, ka attiecīgās kompetentās iestādes nekavējoties paziņo viena otrai, kā arī to attiecīgajai uzraudzības iestādei par šādu pārkāpumu, un veic pasākumus, lai mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas.
Nolīguma 17. pantā ir paredzēta datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu, kas varētu būtiski ietekmēt datu subjekta tiesības un brīvības.
Nolīguma 18. pantā ir ietverti noteikumi par personas datu glabāšanu, pārskatīšanu, labošanu un dzēšanu.
Nolīguma 19. pantā ir noteikts, ka ir jāglabā ieraksti par personas datu vākšanu, pārveidošanu, piekļuvi, izpaušanu, tostarp tālāku nosūtīšanu, kombinēšanu un dzēšanu.
Nolīguma 20. pantā ir paredzēti pienākumi attiecībā uz datu drošību, nodrošinot tehnisku un organizatorisku pasākumu īstenošanu tādu personas datu aizsardzībai, ar kuriem apmainās saskaņā ar šo nolīgumu.
Nolīguma 21. pantā ir paredzēta efektīva uzraudzība un izpilde ar mērķi panākt atbilstību nolīgumā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem, nodrošinot to, ka ir neatkarīga publiska iestāde, kas atbild par datu aizsardzību (uzraudzības iestāde) un pārrauga jautājumus, kuri skar personu privātumu, tostarp valsts noteikumus, kas attiecas uz nolīgumu, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un brīvības saistībā ar personas datu apstrādi.
Nolīguma 22. pantā ir paredzēta tiesību aizsardzība administratīvā kārtā un tiesā, nodrošinot to, ka datu subjektiem ir tiesības uz efektīvu administratīvo un tiesisko aizsardzību par nolīgumā atzīto tiesību un aizsardzības pasākumu pārkāpumiem, kas izriet no viņu personas datu apstrādes.
Nolīguma 23. pantā ir noteikts, ka ES klasificētas un sensitīvas neklasificētas informācijas apmaiņu un aizsardzību reglamentē ar darba vienošanos par konfidencialitāti, kas noslēgta starp Eurojust un Bosnijas un Hercegovinas kompetentajām iestādēm.
Nolīguma 24. pantā ir paredzēta kompetento iestāžu atbildība. Piemēram, kompetentās iestādes ir atbildīgas par jebkuriem zaudējumiem, kas fiziskai personai nodarīti juridisku vai faktisku kļūdu dēļ informācijā, ar kuru notikusi apmaiņa.
Nolīguma 25. pantā ir noteikts, ka principā katra Puse sedz savus izdevumus, kas saistīti ar šā nolīguma īstenošanu.
Nolīguma 26. pantā ir noteikts, ka paredzēts noslēgt darba vienošanos starp Eurojust un Bosnijas un Hercegovinas kompetentajām iestādēm.
Nolīguma 27. pantā ir paredzēta saikne ar citiem starptautiskiem instrumentiem, nodrošinot to, ka nolīgums neskars un neietekmēs tiesību normas attiecībā uz informācijas apmaiņu, kas paredzētas jebkurā līgumā, nolīgumā vai vienošanās starp Bosniju un Hercegovinu un jebkuru Eiropas Savienības dalībvalsti.
Nolīguma 28. pantā ir paredzēts paziņojums par nolīguma īstenošanu.
Nolīguma 29. pantā ir paredzēta nolīguma stāšanās spēkā un piemērošana.
Nolīguma 30. pantā ir paredzēti nolīguma grozījumi.
Nolīguma 31. pantā ir paredzēta nolīguma pārskatīšana un izvērtēšana.
Nolīguma 32. pantā ir paredzēta strīdu izšķiršana un apturēšanas klauzula.
Nolīguma 33. pantā ir ietverti noteikumi par nolīguma izbeigšanu.
Nolīguma 34. pantā ir noteikts veids, kā tiek nosūtīti paziņojumi saskaņā ar šo nolīgumu.
Nolīguma 35. pants attiecas uz autentiskajiem tekstiem.
2024/0166 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Bosniju un Hercegovinu par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Bosnijas un Hercegovinas kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. panta 2. punktu un 85. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/17271 47. un 52. pantā ir noteikts, ka Eurojust var veidot un uzturēt sadarbību ar trešo valstu iestādēm, pamatojoties uz sadarbības stratēģiju.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1727 56. pantā arī ir noteikts, ka Eurojust var nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei, cita starpā pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, kurš noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu un kurā ir paredzēti atbilstīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
(3) Padome 2021. gada 1. martā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Bosniju un Hercegovinu par nolīgumu par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Bosnijas un Hercegovinas kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās.
(4) Sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Bosniju un Hercegovinu par sadarbību starp Eurojust un Bosnijas un Hercegovinas kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (“nolīgums”) sarunu grupu līmenī tika sekmīgi pabeigtas 2024. gada janvārī. Pēc tam, kad dalībvalstis 2024. gada 22. martā tekstu bija apstiprinājušas tehniskā līmenī, Bosnija un Hercegovina galīgo piekrišanu sniedza 2024. gada 10. aprīlī. [Nolīguma teksts tika parafēts xx.xx.xxxx].
(5) Nolīgums ļauj nosūtīt personas datus starp Eurojust un Bosnijas un Hercegovinas kompetentajām iestādēm, lai cīnītos pret smagiem noziegumiem un terorismu un aizsargātu Savienības un tās iedzīvotāju drošību.
(6) Nolīgums nodrošina to, ka pilnībā tiek ievērota Eiropas Savienības Pamattiesību harta, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas atzītas 7. pantā, tiesības uz personas datu aizsardzību, kuras atzītas 8. pantā, un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kas atzītas 47. pantā. Konkrēti, nolīgumā ir ietverti atbilstīgi aizsardzības pasākumi to personas datu aizsardzībai, kurus Eurojust nosūta saskaņā ar nolīgumu.
(7) Īrijai Regula (ES) 2018/1727 ir saistoša, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā.
(8) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.
(9) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs savu [xxx] atzinumu sniedza [xx.xx.xxxx].
(10) Tādēļ nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā ar noteikumu, ka vēlāk tas tiks noslēgts,
(11) Saskaņā ar Līgumiem Komisijai ir jānodrošina nolīguma parakstīšana ar noteikumu, ka vēlāk tas tiek noslēgts,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta nolīguma starp Eiropas Savienību un Bosniju un Hercegovinu par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Bosnijas un Hercegovinas kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (“nolīgums”) parakstīšana ar noteikumu, ka minētais nolīgums tiek noslēgts.
Parakstāmā nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Xxxxxxx vārdā –
priekšsēdētājs
1Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.).
2OV L 063, 6.3.2002., 1.–13. lpp.
3Ieteikums Padomes lēmumam, ar ko atļauj sākt sarunas par nolīgumiem starp Eiropas Savienību un Alžīriju, Armēniju, Bosniju un Hercegovinu, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Tunisiju un Turciju par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un minēto trešo valstu kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, 2020. gada 19. novembris, COM(2020) 743 final.
4Padomes lēmums, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumiem starp Eiropas Savienību un Alžīriju, Argentīnu, Armēniju, Bosniju un Hercegovinu, Brazīliju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Kolumbiju, Libānu, Maroku, Tunisiju un Turciju par sadarbību starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un minēto trešo valstu kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās; sk. 6153/21 + ADD 1, Padomes lēmums tika pieņemts 2021. gada 1. martā, izmantojot rakstisko procedūru (CM 1990/21).
5Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2131 (2023. gada 4. oktobris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 un Padomes Lēmumu 2005/671/TI attiecībā uz digitālu informācijas apmaiņu terorisma lietās.
6Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/838 (2022. gada 30. maijs), ar ko ar ko xxxxx Xxxxxx (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eurojust veiktu tādu pierādījumu saglabāšanu, analīzi un uzglabāšanu, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem.
7Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Ziņojums par progresu Bosnijā un Hercegovinā”
(xxxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/xxxxx-xxxxxxx/XX/XXX/XXX/?xxxxXXXXX:00000XX0000&xxxx0000000000000 ).
8COM(2020) 605 final, 24.7.2020.
9COM(2020) 795 final, 9.12.2020.
10COM(2021) 170 final, 14.4.2021.
11Padomes 2020. gada 23. aprīļa Lēmums 7047/20 un Padomes 2020. gada 13. maija dokuments CM 2178/20.
1Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.).
LV LV