5.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas” ceturtās atlases kārtas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodika

2.pielikums

Projektu iesniegumu atlases nolikumam

5.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas”

ceturtās atlases kārtas

projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodika

2020

Saturs

5.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas” ceturtās atlases kārtas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodika 3

Kohēzijas fonda projekta iesniegums 4

1.SADAĻA – PROJEKTA APRAKSTS 6

1.3. Problēmas un risinājuma apraksts, x.xx. mērķa grupu problēmu un risinājuma apraksts 7

1.6.1. Iznākuma rādītāji 13

2.SADAĻA – PROJEKTA ĪSTENOŠANA 14

2.1. Projekta īstenošanas kapacitāte 14

2.2. Projekta īstenošanas, administrēšanas un uzraudzības apraksts 14

3.SADAĻA – SASKAŅA AR HORIZONTĀLAJIEM PRINCIPIEM 19

4.SADAĻA – PROJEKTA IETEKME UZ VIDI 20

4.1. Projektā paredzēto darbību atbilstība likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” noteiktajām darbības izvērtēšanas prasībām 20

5.SADAĻA - PUBLICITĀTE 21

6.SADAĻA – PROJEKTA REZULTĀTU UZTURĒŠANA UN ILGTSPĒJAS NODROŠINĀŠANA 22

6.2. Aprakstīt, kā tiks nodrošināta projektā sasniegto rādītāju ilgtspēja pēc projekta pabeigšanas 23

7.SADAĻA – VALSTS ATBALSTA JAUTĀJUMI 23

8.SADAĻA - APLIECINĀJUMS 25

PIELIKUMI 27

5.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas” ceturtās atlases kārtas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodika

Metodika projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai (turpmāk – metodika) ir sagatavota, ievērojot Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumos Nr.403 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi), projektu iesniegumu atlases nolikumā (turpmāk – atlases nolikums) un projekta iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikā iekļautos skaidrojumus.

Visas projekta iesnieguma veidlapas sadaļas aizpilda latviešu valodā. Projekta iesniegumam pievieno visus atlases nolikumā minētos pielikumus un, ja nepieciešams, papildu pielikumus, uz kuriem projekta iesniedzējs atsaucas projekta iesniegumā. Papildu informācija par iesniedzamo dokumentu noformēšanu norādīta atlases nolikuma III. sadaļā “Projektu iesniegumu noformēšanas un iesniegšanas kārtība”.

Aizpildot projekta iesniegumu, jānodrošina projekta iesnieguma veidlapā sniegtās informācijas saskaņotība starp visām projekta iesnieguma veidlapas sadaļām, kurās tā minēta vai uz kuru atsaucas.

Metodika ir veidota atbilstoši projekta iesnieguma veidlapas sadaļām, skaidrojot, kāda informācija projekta iesniedzējam jānorāda attiecīgajās projekta iesnieguma veidlapas sadaļās, punktos un pielikumos. Visi projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas ieteikumi un paskaidrojumi un atsauces uz normatīvajiem aktiem ir noformēti slīprakstā un “zilā krāsā”.

Kohēzijas fonda projekta iesniegums

Projekta nosaukums:	Projekta nosaukumā jābūt norādītam notekūdeņu pakalpojumu aglomerācijas nosaukumam, tas nedrīkst pārsniegt vienu teikumu. Tam kodolīgi jāatspoguļo projekta mērķis. Ja iepriekš aglomerācijā jau ir īstenoti ūdenssaimniecības attīstības projekti, nosaukumā norāda projekta kārtu
Specifiskā atbalsta mērķa/ pasākuma atlases kārtas numurs un nosaukums:	5.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas” ceturtā projektu iesniegumu atlases kārta.
Projekta iesniedzējs:	Projekta iesniedzēja nosaukumu norāda neizmantojot saīsinājumus, t.i. norāda juridisko nosaukumu.
Nodokļu maksātāja reģistrācijas kods:	Norāda reģistrācijas numuru.
Projekta iesniedzēja veids:	Izvēlas atbilstošo iesniedzēja veidu no klasifikatora: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Šī specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk – SAM) ceturtajā atlases kārtā projekta iesniedzējs var būt – pašvaldība, pašvaldības iestāde (tai skaitā aģentūra) vai kapitālsabiedrība, kurai ar pašvaldību noslēgts pakalpojumu līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu.
Projekta iesniedzēja tips (saskaņā ar regulas 651/2014^¹ 1.pielikumu):	Xx XXX xxxxxxxxx projektu iesniegumu atlases kārtā projekta iesniedzējs norāda N/A.
Valsts budžeta finansēta institūcija	Šī SAM ceturtajā projektu iesniegumu atlases kārtā projekta iesniedzējs norāda “Nē”.
Projekta iesniedzēja klasifikācija atbilstoši Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijai NACE:	NACE kods	Ekonomiskās darbības nosaukums
	Četru zīmju kods	Projekta iesniedzējs no NACE 2. redakcijas klasifikatora, kas pieejams xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxx/00000/xxxx izvēlas savai pamatdarbībai atbilstošo ekonomiskas darbības nosaukumu atbilstoši NACE 2.redakcijai. Ja uz projekta iesniedzēju attiecas vairākas darbības, veidlapā norāda galveno pamatdarbību (arī ja tā ir atšķirīga no projekta tēmas). Šī informācija tiek izmantota statistikas vajadzībām.
Juridiskā adrese:	Iela, mājas nosaukums, Nr./dzīvokļa Nr.
	Republikas pilsēta	Novads		Novada pilsēta vai pagasts
	Pasta indekss
	E-pasts
	Tīmekļa vietne
Kontaktinformācija:	Kontaktpersonas Vārds, Uzvārds Projekta iesniedzējs kā kontaktpersonu uzrāda atbildīgo darbinieku, kompetentu par projekta iesniegumā sniegto informāciju un projekta īstenošanas organizāciju, piemēram, plānotā projekta vadītāju.
	Ieņemamais amats
	Tālrunis
	E-pasts
Korespondences adrese (aizpilda, ja atšķiras no juridiskās adreses)	Iela, mājas nosaukums, Nr./dzīvokļa Nr.
	Republikas pilsēta		Novads		Novada pilsēta vai pagasts
	Pasta indekss
Projekta identifikācijas Nr.*:	Aizpilda CFLA
Projekta iesniegšanas datums*:	Aizpilda CFLA

*Aizpilda CFLA

1.SADAĻA – PROJEKTA APRAKSTS

Projekta kopsavilkums: projekta mērķis, galvenās darbības, ilgums, kopējās izmaksas un plānotie rezultāti (< 2000 zīmes >)

(informācija pēc projekta apstiprināšanas tiks publicēta):

Kopsavilkumu ieteicams rakstīt pēc visu pārējo sadaļu aizpildīšanas.

Šajā punktā projekta iesniedzējs sniedz visaptverošu, strukturētu projekta būtības kopsavilkumu, kas jebkuram interesentam sniedz ieskatu par to, kas projektā plānots.

Kopsavilkumā:

norāda projekta mērķi (īsi);
iekļauj informāciju par galvenajām projekta darbībām;
informāciju par plānotajiem rezultātiem;
sniedz informāciju par projekta kopējām izmaksām (var izcelt plānoto KF atbalsta apjomu);
kā arī norāda informāciju par projekta ilgumu.

Par plānoto projekta īstenošanas sākumu uzskatāms plānotais vienošanās vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu parakstīšanas laiks.

Maksimālais projekta īstenošanas ilgums ir līdz 2023.gada 31.decembrim, turklāt projekta īstenošanas laikā ir jāsasniedz arī projekta uzraudzības rādītāji.

Saskaņā ar MK noteikumu 22.4.apakšpunktu projektā paredzētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušās pēc 2014.gada 1.decembra.

Šī informācija par projektu pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas tiks publicēta Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes tīmekļa vietnē xxx.xxxxxxx.xx.

Projekta mērķis un tā pamatojums (< 2000 zīmes >):

Atlasē tiek atbalstīti projekti, kuru mērķi atbilst SAM mērķim, kas norādīts MK noteikumu 2.punktā – attīstīt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantošanu, uzlabot to pieejamību un kvalitāti, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazināt vides piesārņojumu un ūdenstilpju eitrofikāciju un veicināt Eiropas Savienības direktīvu prasību izpildi ūdenssaimniecības jomā.

Projekta mērķim jābūt:

atbilstošam SAM mērķim. Projekta iesniedzējs argumentēti pamato, kā projekts un tajā plānotās darbības atbilst SAM mērķim un kā projekta īstenošana dos ieguldījumu SAM mērķa sasniegšanā;
atbilstošam problēmas risinājumam (informācija metodikas 1.3.punktā), tai skaitā projekta mērķis ir atbilstošs tieši projekta mērķa grupai un projekta problēmsituācijai;
sasniedzamam, t.i., projektā noteikto darbību īstenošanas rezultātā to var sasniegt. Definējot projekta mērķi, jāievēro, ka projekta mērķim ir jābūt atbilstošam projekta iesniedzēja kompetencei un tādam, kuru ar pieejamiem resursiem var sasniegt projektā plānotajā termiņā.

Projekta mērķi jānoformulē skaidri, lai projektam beidzoties var pārbaudīt, vai tas ir sasniegts. Ņemot vērā, ka projekts ir laikā ierobežots, arī mērķim jābūt sasniedzamam projekta laikā.

Projekta iesniedzējs norāda papildu veiktās vai veicamās darbības pilnīgai Padomes 1991.gada 21.xxxxx Xxxxxxxxxx 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu prasību, kas pārņemtas ar Ministru kabineta 2002.gada 22. janvāra noteikumu Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 34.punktu, kas paredz, ja centralizētas kanalizācijas sistēmas izveide ir ekonomiski neizdevīga vai neuzlabos vides kvalitāti, notekūdeņu savākšanai izmanto decentralizētas kanalizācijas sistēmas vai cita veida ietaises, kas nodrošina līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni. Projekta iesniedzējs īsi apraksta, kādā veidā konkrētajā pašvaldībā (aglomerācijā) tiek regulēta, organizēta un kontrolēta decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu savākšana un attīrīšana. Ja projekta laikā vai pēc tā beigām plānoti kādi papildu pasākumi, īsi apraksta tos.

Ieteicams projekta mērķi formulēt ne garāku par 400 zīmēm, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām publicitātes prasībām, par kurām detalizētāka informācija iekļauta šīs metodikas 5.sadaļā, mērķis jānorāda arī uz noteiktiem publicitātes materiāliem.

Problēmas un risinājuma apraksts, x.xx. mērķa grupu problēmu un risinājuma apraksts

(< 4000 zīmes >)

Identificē problēmu, norāda tās aktualitāti, īsi raksturo pašreizējo situāciju un pamato, kāpēc identificēto problēmu nepieciešams risināt konkrētajā laikā un vietā, kā arī norāda paredzamās sekas, ja projekts netiks īstenots.

Problēmas izklāstā vēlams izmantot statistikas datus (norādot atsauci), veiktās priekšizpētes rezultātus, atsauces uz pētījumiem, izvērtējumiem, x.xx., projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, (ja attiecināms) izstrādāto aktuālo tehniski ekonomisko pamatojumu,.

Apraksta, kā projekta ietvaros paredzēts risināt identificēto problēmu un kāpēc projektā plānotās darbības spēs visefektīvāk sasniegt projekta mērķi un atrisināt mērķa grupas problēmu.

Norāda, ja papildu 2014.-2020.gada plānošanas perioda projekta attiecināmajām darbībām tiek plānota ūdenssaimniecības sistēmas kompleksa attīstība, piemēram, tiek paredzētas darbības, kas vērstas uz dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanu (paredzēta centralizēto ūdensapgādes ārējo inženiertīklu paplašināšana vai atjaunošana) vai tiek paredzētas darbības, kas vērstas uz piesārņojuma nonākšanas vidē novēršanu (paredzēta centralizēto kanalizācijas ārējo inženiertīklu atjaunošana un pārbūve apjomā virs 5% no būvdarbu attiecināmajām izmaksām), kas tiek finansētas kā projekta neattiecināmās izmaksas.

Problēmas risinājuma aprakstā sniedz skaidru priekšstatu par to, ka:

izvēlētais risinājums nodrošina projekta mērķa sasniegšanu un projekta iesnieguma 1.4.punktā norādītās mērķa grupas problēmas risināšanu;
veicamās darbības un to sasniedzamie rezultāti ir optimāli un pamatoti, un palīdz problēmas risināšanā.

Projekta iesnieguma 1.3.punktā sniegtais problēmas un risinājuma apraksts palīdz attīstīt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantošanu, uzlabot to pieejamību un kvalitāti, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazināt vides piesārņojumu un ūdenstilpju eitrofikāciju un veicināt Eiropas Savienības direktīvu prasību izpildi ūdenssaimniecības jomā.

Norāda projektā plānoto darbību atbilstību konkrētajam upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānam 2016.-2021.gadam. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 8.sadaļā “Pasākumu programma” un 8.4.pielikumā “Papildu pasākumi” ir noteikti konkrēti katrā aglomerācijā plānotie nepieciešamie ūdenssaimniecības attīstības pasākumi. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni ir pieejami Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapā: xxxxx://xxx.xxxxx.xx/xxxxx/xxxx/xxxxx/xxxxx-xxxxxxxxxxxxxxx-/xxxx-xxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxxxxxxxxxxxx-xxxxx-/xxxx-xxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxxxxxxxxxxxx-xxxxx-xx-xxxxx-xxxxx-xxxxxxxxxx?xxx0000&xxxx000

Norāda plānoto darbību ieguldījumu Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģijas mērķu sasniegšanā. Viens no Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģijas mērķiem ir “glābt jūru”; tā apakšmērķis ir “skaidrs ūdens jūrā”. Lai to īstenotu viena no prioritārajām jomām vides aizsardzības jautājumu risināšanā ir “Barības vielas” (Nutri), kas paredz līdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu (x.xx. slāpekļa un fosfora) ieplūšanu jūrā.

Projekta iesnieguma 1.3. punktā norāda informāciju un datus par aglomerācijā esošo projektēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu un novadīto notekūdeņu apjomu, kas apliecina, ka esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atbilstošas attīrīšanas kapacitāte ir pietiekama projektā paredzēto jauno pieslēgumu ārējai centralizētajai kanalizācijas sistēmai papildu radītā apjoma un slodzes apkalpošanai.

Projekta iesnieguma pielikumā pievieno apliecinājumu (projektu iesniegumu atlases nolikuma 4.16.apakšpunkts), ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atbilstošas attīrīšanas kapacitāte ir pietiekama projektā paredzēto jauno pieslēgumu ārējai centralizētajai kanalizācijas sistēmai papildu radītā apjoma un slodzes apkalpošanai. Tā kā informācija par aglomerācijas notekūdeņu radīto kopējo slodzi un attīrīšanas iekārtās ieplūstošo piesārņojuma slodzi projekta iesniegumā ir jānorāda cilvēku ekvivalentos (CE), arī apliecinājumā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu kapacitāte ir jānorāda cilvēku ekvivalentos. Ja kapacitāte tiek norādīta tikai m3/diennaktī, projekta iesnieguma vērtēšanas laikā nav iespējams pārliecināties par to, vai tā ir pietiekama piesārņojuma attīrīšanai.

Aglomerācijā radītā piesārņojuma slodze

(Tabulu ar aprakstu var pievienot KP VIS sistēmā kā “citi pielikumi”)

Indikators	Mērvienība	2019.g. pirms projekta realizācijas	Prognoze 2022.g. pēc projekta pabeigšanas	Prognoze ilgtermiņā uz 2025.gadu
Iedzīvotāju skaits aglomerācijā	Iedzīvotāju skaits	1)	2)	3)
Aglomerācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ienākošā piesārņojuma slodze, rēķinot pēc vidējiem BSP5 (bioķīmiskais skābekļa patēriņš) monitoringa rezultātiem	Cilvēku ekvivalents	4)	5)	6)
Aglomerācijas kopējā piesārņojuma slodze*	Cilvēku ekvivalents	7)	8)	9)

*Kopējā aglomerācijas slodze tiek aprēķināta ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, sezonālās iedzīvotāju skaita izmaiņas, nerezidentu skaitu, industriāli radīto notekūdeņu slodzi, kas tiek attīrīta centralizētajā kanalizācijas sistēmā, kā arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu radītā slodze aglomerācijas robežās. Aizpildot minēto informāciju, projekta iesniedzējs pārliecinās par atbilstību SAM MK noteikumu 6.punktam. Projekta iesniedzējs var iekļaut papildu informāciju par piesārņojuma slodzes, kas izteikta cilvēka ekvivalentos (CE), aprēķinu.

Piezīmes:

1) Norāda pašreizējo iedzīvotāju skaitu aglomerācijā (tas var atšķirties no pilsētas iedzīvotāju skaita gadījumā, ja aglomerācijas robežas nesakrīt ar pilsētas administratīvajām robežām). Datus norāda atbilstoši projekta iesnieguma pielikumam “Izmaksu un ieguvumu analīze” norādītajam, t.i. abās vietās norādītajiem datiem ir jāsaskan.

2) 3) Norāda prognozēto iedzīvotāju skaitu aglomerācijā 2022.gadā un 2025.gadā. Šādas prognozes mēdz būt iekļautas novadu/pilsētu attīstības programmās. Ja attīstības programmā prognozes nav atrodamas, tad parasti tajā ir informācija par līdzšinējām iedzīvotāju skaita izmaiņām, uz kuras pamata varat izdarīt aplēses par to, vai iedzīvotāju skaits paliks nemainīgs, samazināsies vai palielināsies. Ir arī valsts līmenī izstrādātas prognozes, piemēram LU Demogrāfijas centra informatīvais materiāls: xxxxx://xxx.xxxxxxxxx.xx/xx/xx/00000, bet tajā nav prognožu konkrētai pilsētai vai pagastam, tikai bijušajām rajonu teritorijām. Īsumā - ir jāizdara pieņēmums, pamatojoties uz pieejamo informāciju par to, kā iedzīvotāju skaits ir mainījies pēdējos gados. Datus norāda atbilstoši Izmaksu un ieguvumu analīzē norādītajam, t.i. abās vietās norādītajiem datiem ir jāsaskan.

4)Šis skaitlis raksturo vidējo piesārņojuma daudzumu, kas pagājušajā gadā ir ieplūdis aglomerācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (NAI). Konkrētie dati jāskatās aglomerācijas NAI valsts statistikas pārskatā “2-ūdens” par 2019. gadu. Pārskatam jābūt pieejamam sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam (NAI operatoram), tas ir atrodams arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) uzturētajā datu bāzē: xxxx://xxxxxxxx.xxxxx.xx/. Pārskatā Jums jāskatās E tabula “Paliekošais piesārņojums, tonnas/gadā” un Kopsavilkums, kurā norādīts “BOD-5 Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP-5)” - iekārtās ienākošais BSP-5 kopējais piesārņojums (tonnas gadā). Cilvēka ekvivalenta aprēķinam izmanto vienkāršu formulu:

kur BSP5 ien – ienākošais , BSP-5 piesārņojums, t/gadā.

Par to, kā no BSP-5 datiem izrēķināt iekārtās ieplūstošo piesārņojuma slodzi CE vienībās, papildus var izlasīt valsts statistikas pārskata “2-ūdens” aizpildīšanas instrukcijā xxxxx://xxx.xxxxx.xx/xx/XXXxxxxxXxxx/xxxxxxxxx/xxxxx/Xxxx/Xxxxxxxx_xxxxx/0Xxxxx_xxxx_xxxxxx0000.xxx 9.-10. lpp. Lai izvairītos no kļūdām aprēķinos un samazinātu netipisku monitoringa rezultātu ietekmi, var izmantot nevis pēdējā viena gada, bet pēdējo trīs gadu vidējo rādītāju. Tas īpaši iesakāms aglomerācijām, kuru notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ienākošo notekūdeņu paraugi analīzei tiek ņemti retāk nekā reizi mēnesī.

5), 6) Abi skaitļi ir prognozēti lielumi, tos var aplēst, nevis pilnīgi precīzi aprēķināt. Aplēses izdariet, ņemot vērā 4) skaitli, kā arī iedzīvotāju skaitu, kam projekta rezultātā plānots ierīkot pieslēgumus centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Tā kā jaunizveidotie pieslēgumi radīs papildu piesārņojuma apjomu, tad 5) un 6) lauciņā norādītajiem skaitļiem vajadzētu būt lielākiem nekā 4) lauciņā ierakstītajam. Ja plānots stingrāk uzraudzīt arī notekūdeņu krājtvertnēs u.tml. savākto notekūdeņu izvešanu, un tie lielākā apjomā nekā līdz šim varētu nonākt komunālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ja ir plānots, ka komunālajām attīrīšanas iekārtām varētu pieslēgties kādas jaunas ražotnes u.tml., šāda papildu slodze arī jāierēķina prognozētajos skaitļos.

7) Šis skaitlis raksturo notekūdeņu piesārņojuma daudzumu, ko rada aglomerācijā dzīvojošie iedzīvotāji, kā arī rūpnieciskie notekūdeņi (rēķina gan tos uzņēmumus, kas notekūdeņus nodod komunālajām NAI, gan tos, kam ir savas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas). Aglomerācijas kopējā esošā un plānotā slodze mēdz būt aprēķināta (aplēsta) ūdenssaimniecības attīstības projektu tehniski ekonomiskajos pamatojumos.

8), 9) Abi skaitļi ir prognozētie lielumi, kas atspoguļo to, kā gadu gaitā mainīsies aglomerācijā radušos notekūdeņu kopējais piesārņojuma daudzums, ņemot vērā prognozētās iedzīvotāju skaita un ražošanas izmaiņas.

Par tabulas kolonnām “Prognoze 2022.g. pēc projekta pabeigšanas” un “Prognoze ilgtermiņā uz 2025.gadu”

Pirmajā no tām lūdzam norādīt datus par plānoto situāciju 2022.gadā, ņemot vērā to, cik papildu pieslēgumus uz minēto gadu ir plānots ierīkot, kā arī citas iespējamās (iedzīvotāju skaita, ražošanas) izmaiņas. Ja jūsu projekts beidzas pirms 2022.gada, visus nepieciešamos pieslēgumus plānojat ierīkot jau līdz 2022.gadam un tālāka jaunu pieslēgumu izveide nav sagaidāma, tad kolonnā “Prognoze 2022.g. pēc projekta pabeigšanas” norādiet situācijai pēc projekta pabeigšanas atbilstošos rādītājus. Iespējams, ka kolonnā “Prognoze ilgtermiņā uz 2025.gadu” norādītais lielums šādā gadījumā sakrīt ar kolonnu “Prognoze 2022.g. pēc projekta pabeigšanas”.

Ja jūsu projekts beidzas pēc 2022. gada, tad kolonnā “Prognoze 2022.g. pēc projekta pabeigšanas” norādiet skaitļus, kas atbilst uz 2022.gadu plānotajam rezultātam, bet kolonnā “Prognoze ilgtermiņā uz 2025.gadu” – tos, kas atbilst situācijai pēc projekta pilnīgas pabeigšanas.

Lai projekta iesniegums tiktu apstiprināts atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem, jāņem vērā, ka jānorāda informācija, kas liecina, ka tiks nodrošināta projektā plānoto izmaksu un darbību nepārklāšanās ar izmaksām un darbībām, kas tiek finansētas no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, piemēram, satiksmes vai reģionālās attīstības jomai pieejamā finansējuma.

Projekta mērķa grupas apraksts (<4000 zīmes >)

Apraksta projekta mērķa grupu, uz kuru attieksies projekta darbības un kuru tieši ietekmēs projekta rezultāti.
Pamato projekta darbību saistību ar mērķa grupas vajadzībām.
Atlasē tiek atbalstīti projekti, kuru mērķa grupa atbilst SAM mērķa grupai, kas norādīta MK noteikumu 3.punktā – pašvaldības, to iedzīvotāji un komersanti.

Projekta darbības un sasniedzamie rezultāti:
N.p.k.	Projekta darbība*	Projekta darbības apraksts (<2000 zīmes katrai darbībai >)	Rezultāts	Rezultāts skaitliskā izteiksmē
N.p.k.	Projekta darbība*		Rezultāts	Skaits	Mērvienība
1.	Piemēram, Ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitātes rādītājiem atbilstošu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana X pilsētā
1.1.	Piemēram, Projektēšana un tehniskā projekta autoruzraudzība	Piemēram, Izstrādāts tehniskais projekts un veikta tā autoruzraudzība	Piemēram, Veikta projektēšana un tehniskā projekta autoruzraudzība	1 (2)	līgums
1.2.	Piemēram, Būvdarbi
1.2.1.	Piemēram, Jaunu kanalizācijas ārējo inženiertīklu būvdarbi	Piemēram, Izbūvēti jauni kanalizācijas ārējie inženiertīkli	Piemēram, Izbūvēti jauni kanalizācijas ārējie inženiertīkli	7	km
1.2.2.	Piemēram, Jaunu kanalizācijas sūkņu staciju izbūve	Piemēram, Izbūvētas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas	Piemēram, Izbūvētas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas	2	gab.
1.2.3.	Piemēram, Kanalizācijas ārējo inženiertīklu pārbūves un atjaunošanas darbi	Piemēram, Veikti kanalizācijas ārējo inženiertīklu pārbūves un atjaunošanas darbi	Piemēram, Veikta kanalizācijas ārējo inženiertīklu pārbūve un atjaunošana	1	km
1.3.	Piemēram, Būvuzraudzība	Piemēram, Veikta būvdarbu līgumā paredzēto darbu būvuzraudzība	Piemēram, Veikta būvuzraudzība	1	līgums

* Projekta darbībām jāsakrīt ar projekta īstenošanas laika grafikā (projekta iesnieguma 1.pielikums) norādīto. Jānorāda visas projekta ietvaros atbalstāmās darbības – gan tās, kas veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, gan tās, ko plānots veikt pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas. Ja, ievērojot iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasības, tiek plānoti vairāki būvdarbu vai pakalpojumu līgumi, tad informāciju norāda līgumu griezumā.

Kolonnā “N.p.k..” norāda attiecīgās darbības numuru, numerācija tiek saglabāta arī turpmākās projekta iesnieguma sadaļās, t.i., projekta iesnieguma 1.pielikumā un 3.pielikumā;

Kolonnā “Projekta darbība” norāda konkrētu darbības nosaukumu, ja nepieciešams, tad papildina ar apakšdarbībām.

Ja tiek norādītas apakšdarbības, tad tām noteikti jānorāda arī darbības apraksts un rezultāts, aizpildot visas kolonnas.

Ja tiek veidotas apakšdarbības, tad virsdarbībai nav obligāti jānorāda informācija kolonnās “Rezultāts”, Rezultāts skaitliskā izteiksmē” un “Iesaistītie partneri”, jo nav nepieciešams dublēt informāciju, ko jau norāda par apakšdarbībām.

Kolonnā “Projekta darbības apraksts” projekta iesniedzējs apraksta, kādi pasākumi un darbības tiks veiktas attiecīgās darbības īstenošanas laikā.

Kolonnās “Rezultāts” un “Rezultāts skaitliskā izteiksme” norāda precīzi definētu un reāli sasniedzamu rezultātu, tā skaitlisko izteiksmi (norāda tikai konkrētu skaitlisku informāciju) un atbilstošu mērvienību.

Katrai darbībai vai apakšdarbībai jānorāda viens sasniedzamais rezultāts, var veidot vairākas apakšdarbības, ja darbībām paredzēti vairāki rezultāti.

Plānojot projekta darbības, projekta iesniedzējam ir nepieciešams apzināt un uzskaitīt veicamās darbības, kas vērstas uz projekta mērķa (projekta iesnieguma 1.2.punkts), plānoto uzraudzības rādītāju (projekta iesnieguma 1.6.punkts) un rezultātu sasniegšanu. Projekta darbību plānošanā ievēro MK noteikumu nosacījumus.

Projektā var plānot tikai tādas darbības, kas atbilst MK noteikumu 21.punktā noteiktajām atbalstāmajām darbībām:

Normatīvajos aktos noteiktajiem ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitātes rādītājiem atbilstošu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana.

Lai projektu apstiprinātu atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem projekta iesniegumā:

projekta darbībām ir jābūt precīzi definētām, t.i., no darbību nosaukumiem var spriest par to saturu, plānotais darbību īstenošanas ilgums ir samērīgs un atbilstošs;
projekta darbībām ir jābūt pamatotām, t.i., tās tieši ietekmē projekta mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšanu. Bez kādas no darbībām projekta mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšana nav iespējama. Katras darbības aprakstā jābūt pamatotai tās nepieciešamībai, jābūt aprakstītai tās ietvaros plānotajai rīcībai;
projekta darbībām jābūt vērstām uz projekta iesnieguma 1.3.punktā aprakstīto problēmu risinājumu.
Projekta iesniegumā jābūt norādītiem precīzi definētiem un izmērāmiem projekta rezultātiem, kas paredzēti attiecīgās darbības ietvaros līdz projekta vai attiecīgās darbības īstenošanas beigām, un jābūt norādītai to skaitliskai izteiksmei un mērvienībām. Darbību rezultātiem jāizriet no darbības satura un apraksta. Piemērs norādīts projekta iesnieguma 1.5.punktā;

Projektā sasniedzamie uzraudzības rādītāji atbilstoši normatīvajos aktos par attiecīgā Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma īstenošanu norādītajiem:

1.6.1. Iznākuma rādītāji
Nr.	Rādītāja nosaukums	Plānotā vērtība		Mērvienība	Piezīmes
		gads	gala vērtība
1.	Uzlaboto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums	Projekta pabeigšanas gads, piemēram, 31.12.2023.	Piemēram, 900	Iedzīvotāju skaits

Projekta iesnieguma veidlapā sasniedzamais iznākuma rādītājs definēts atbilstoši MK noteikumu 4.1.apakšpunktā noteiktajam rādītājam.

Projekta rādītājiem ir jābūt tādā apjomā, kādā projektam noteikti MK noteikumu 4.pielikumā.

Projekta iesniedzējs, ņemot vērā faktisko situāciju aglomerācijā, var projekta iesniegumā plānot arī mazākus darbu un projekta iznākuma rādītājus nekā noteikts MK noteikumu 4.pielikumā, vienlaikus proporcionāli samazinot pieprasītā KF līdzfinansējuma apjomu un nodrošinot projekta dzīvotspējas rādītājus.

Projekta sasniedzamo uzraudzības rādītāju noteikšanai izmanto datus par deklarēto iedzīvotāju skaitu atbilstoši VARAM pētījumā “Darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.5.1.1. aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000” īstenošanas izvērtēšana un bāzes datu iegūšana 2014. – 2020. gadam attiecībā uz aglomerāciju sasniegto atbilstoši Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu prasībām” izstrādātajai iedzīvotāju noteikšanas metodikai, kas pieejama VARAM tīmekļvietnē: xxxx://xxx.xxxxx.xxx.xx/xxx/xxxxx/xxxxx/0000_0000/?xxxx00000 (Monitoringa anketas aizpildīšanas metodika).

Rādītāju tabulā 1.punktā norādītajai vērtībai loģiski jāizriet no projektā plānotajām darbībām un norādītajiem darbību rezultātiem.

Kolonnā “Plānotā vērtība” norāda plānoto sasniedzamo vērtību atbilstoši projektā plānotajai.

Projekta īstenošanas vieta:
1.7.1. Projekta īstenošanas adrese*	Norādīt atbilstoši notekūdeņu pakalpojumu sniegšanas aglomerācijai attiecīgo apdzīvoto vietu (vairāku apdzīvoto vietu gadījumā jānosauc visas), kurā projekts tiks īstenots. Projekta īstenošanas vietai jāatrodas līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu norādītajā pakalpojumu sniegšanas teritorijā. Iesnieguma pielikumā pievienotajā kartogrāfiskajā materiālā jābūt attēlotai projekta teritorijai/ aglomerācijai.
Statistiskais reģions	Norāda atbilstošo projekta īstenošanas statistisko reģionu (piem., Rīgas statistiskais reģions)
Republikas pilsēta vai novads	Norāda projekta īstenošanas pilsētu vai novadu
Novada pilsēta vai pagasts	Norāda projekta īstenošanas novada pilsētu vai apdzīvoto vietu
Iela	Norāda ielu
Kadastra numurs vai apzīmējums	Norāda (ja iespējams) attiecīgos kadastra numurus projekta īstenošanas teritorijai, kurā tiek veiktas atsevišķas lielākās projekta darbības, piemēram, kanalizācijas sūkņu staciju izbūve
Projekta īstenošanas vietas apraksts

* Jānorāda faktiskā projekta īstenošanas vietas adrese, ja īstenošanas vietas ir plānotas vairākas, iekļaujot papildus tabulu/as

Latvijā ir seši statistiskie reģioni - Rīgas statistiskais reģions, Pierīgas statistiskais reģions, Vidzemes statistiskais reģions, Kurzemes statistiskais reģions, Zemgales statistiskais reģions un Latgales statistiskais reģions, kas tika izveidoti, balstoties uz 2003. gada 26. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi ietvertajiem pamatprincipiem.

1.8. Projekta finansiālā ietekme uz vairākām teritorijām:
Nr.	Lūdzam norādīt atbilstošās teritorijas nosaukumu *	Lūdzam norādīt finansiālo ietekmi (%) no kopējā finansējuma
1.	Norāda atbilstošo administratīvi teritoriālo vienību, t.i., Republikas novadu, pilsētu vai pagastu. Ja projekta finansiālā ietekme aptver visus novadus un republikas pilsētas statistiskā reģiona ietvaros - norāda statistisko reģionu.	Norāda, cik liels procentuālais projekta finansējuma apmērs attiecināms uz konkrēto teritoriju (no 1% līdz 100%). Visu norādīto teritoriju finansiālās ietekmes (%) kopsummai ir jāsastāda 100 %.
2.
3.

* Jānorāda Republikas pilsēta vai novads (norādot novadu, ja iespējams, norāda arī tā pilsētu/pagastu).

Ja projekta finansiālā ietekme aptver visus novadus un republikas pilsētas statistiskā reģiona ietvaros, lūdzam norādīt kopējo projekta finansiālo ietekmi dalījumā pa statistiskajiem reģioniem. Ja projekta ietekme ir uz visu Latviju, tad 1.8.sadaļa netiek norādīta PI veidlapā saskaņā ar normatīvā aktā par attiecīgā ES fonda SAM vai tā pasākuma īstenošanu noteikto.

2.SADAĻA – PROJEKTA ĪSTENOŠANA

2.1. Projekta īstenošanas kapacitāte

Administrēšanas kapacitāte (<4000 zīmes>)

Administratīvā kapacitāte ir pietiekama, ja:

-projekta iesniegumā ir aprakstīts, ka cilvēkresursi spēs nodrošināt sekojošu funkciju realizāciju:

iepirkumu, līgumu administrāciju, lietvedību, finanšu plānošanu, grāmatvedības uzskaiti, maksājumu pārbaudes un veikšanu,

Finansiālā kapacitāte (<4000 zīmes>)

Raksturojot projekta finansiālo kapacitāti, projekta iesniedzējs sniedz informāciju par pieejamajiem finanšu līdzekļiem projekta īstenošanai, x.xx. kredītiem, uzkrājumiem, plānotajiem finanšu līdzekļu avotiem, plānotā avansa pieprasījuma apmēru, nepārsniedzot 30% no projektam piešķirtā KF finansējuma, ņemot vērā, ka avansu var plānot vairākos maksājumos.

Projekta iesniegumam pielikumā pievieno pašvaldības lēmumu par līdzfinansējuma nodrošināšanu un finansējuma avotiem. Ja plānots, ka pašvaldība sniegs galvojumu finansējuma saņēmēja aizņēmumam, pašvaldības lēmumā jābūt iekļautai attiecīgajai informācijai. Ja ir paredzēts kredīts bez pašvaldības galvojuma, projekta iesniegumam pielikumā pievieno noslēgtu kredītlīguma kopiju vai kredītinstitūcijas izdota dokumenta kopiju, kas apliecina, ka kredīts tiks piešķirts bez galvojuma.

2.2. Projekta īstenošanas, administrēšanas un uzraudzības apraksts

Projekta iesniedzējs sniedz informāciju par:

projekta vadības sistēmu, t.i., kādas darbības plānotas, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu, kādi uzraudzības instrumenti plānoti projekta vadības kvalitātes nodrošināšanai un kontrolei u.tml.);
projekta ieviešanas sistēmu, t.i., kā plānota projekta īstenošanas un vadības personāla sadarbība, kādi uzraudzības instrumenti plānoti projekta īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai un kontrolei.

Projekta iesniedzējs norāda veiktās darbības projekta īstenošanai, projekta gatavības stadiju, projekta iesnieguma pielikumā pievieno gatavības stadiju apliecinošus dokumentus.

Informācijai par projekta gatavības stadiju, piem. plānotajam būvdarbu līgumam rādītāju sasniegšanai, jābūt atspoguļotai projekta iesnieguma 1.pielikumā “Projekta īstenošanas laika grafiks”.

Projekta iesniedzējs norāda, ka tiks nodrošināta datu uzkrāšana par projekta ietvaros sasniegtajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem, kā arī horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” rādītājiem.

2.3. Projekta īstenošanas ilgums (pilnos mēnešos):

Norāda plānoto kopējo projekta īstenošanas ilgumu pilnos mēnešos.

* Projekta īstenošanas ilgumam jāsakrīt ar projekta īstenošanas laika grafikā (1.pielikums) norādīto periodu pēc līguma noslēgšanas

Norādītajam projekta īstenošanas ilgumam jāsakrīt ar projekta iesnieguma 1.1.punktā un laika grafikā (1.pielikums) norādīto informāciju par kopējo projekta īstenošanas ilgumu ceturkšņos, ko laika grafikā apzīmē ar “X”.

Projekta kopējā īstenošanas ilgumā neieskaita to darbību īstenošanas ilgumu, kas veiktas pirms vienošanās vai līguma noslēgšanas un laika grafikā (1.pielikums) atzīmētas ar “P”, t.i., projekta īstenošanas ilgumu, kas jānorāda 2.3.punktā, aprēķina sākot no plānotā vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu parakstīšanas laika, provizoriski plānojot 2020.gadā.

Saskaņā ar MK noteikumu 36.punktu projekta īstenošanas laiks nedrīkst pārsniegt 2023.gada 31. decembri.

2.4. Projekta risku izvērtējums:
N.p.k.	Risks	Riska apraksts	Riska ietekme (augsta, vidēja, zema)	Iestāšanas varbūtība (augsta, vidēja, zema)	Riska novēršanas/ mazināšanas pasākumi
1.	Finanšu	Riska aprakstā atbilstoši projekta iesnieguma veidlapas 4.pielikuma “Projekta izmaksu efektivitātes novērtēšana” III sadaļā “Riska novērtējums un jutīguma analīze” veiktajam novērtējumam norāda riska būtību, raksturo, kādi apstākļi un informācija pamato tā iestāšanās varbūtību Piemēram: Nepareizi saplānota finanšu plūsma			Katram riskam ir norādīti plānotie un ieviešanas procesā esošie riska novēršanas/ mazināšanas pasākumu, t.sk.raksturojot to īstenošanas biežumu un atbildīgos.
2.	Īstenošanas	Piemēram: Neprecīza darbību plānošana Iepirkumu procedūras norises aizkavēšanas esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības kapacitāte nav pietiekama projektā izbūvēto papildu pieslēgumu radītās notekūdeņu apjoma un piesārņojuma attīrīšanai
3.	Rezultātu un uzraudzības rādītāju sasniegšanas	Piemēram: Mērķa grupas nepietiekama iesaiste Attiecīgo speciālistu nepietiekamība plānotajā termiņā netiek izveidoti faktiskie pieslēgumi.
4.	Projekta vadības	Piemēram: Vadības komandas nespēja sastrādāties
5.	Cits	Piemēram: Līgumsaistību neievērošana Izmaiņas normatīvajos aktos

Projekta iesniedzējs norāda iespējamos riskus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt, traucēt vai kavēt projekta īstenošanas gaitu, sasniegt projekta mērķi un rezultātus. Projekta iesniedzējs riskus identificē pret projekta darbībām vai projekta posmiem, uz kuriem minētie riski varētu attiekties, novērtē riska ietekmi uz projekta ieviešanu un mērķa sasniegšanu un riska iestāšanās varbūtību, un izstrādā pasākumu plānu risku mazināšanai vai novēršanai.

Projekta īstenošanas riskus apraksta, klasificējot tos pa risku grupām:

finanšu riski – riski, kas saistīti ar projekta finansējumu, piemēram, priekšfinansējuma trūkums, tirgus cenu nepārzināšana, nepareizi saplānota finanšu plūsma, sadārdzinājumi un inflācija, kuras dēļ, uzsākot projekta īstenošanu, plānotās izmaksas var būtiski atšķirties no reālajām, izmaiņas likumdošanā, kas ietekmē projekta finanšu plūsmu, kā arī dubultā finansējuma risks, ja iestāde īsteno vairākus projektus vienlaicīgi, neatbilstoši veikto izdevumu riski.
īstenošanas riski – riski, kas rodas, ja procesi vai procedūras darbojas kļūdaini vai nedarbojas vispār, kā rezultātā tiek būtiski traucēta vai kavēta projekta īstenošana, piemēram, neprecīza/neloģiska darbību plānošana, nepilnīga/neatbilstoša organizatoriskā struktūra, īstenoto darbību neatbilstība plānotajam, u.c. riski, kas attiecas uz projekta īstenošanā iesaistīto personālu, piemēram, tā nepietiekamās zināšanas vai prasmes, personāla mainība, cilvēkresursu nepietiekamība institūcijā vai to neefektīvs sadalījums, lai veiktu projektā paredzētās darbības.
rezultātu un uzraudzības rādītāju sasniegšanas riski – riski, kas saistīti ar projekta darbību rezultātu un uzraudzības rādītāju sasniegšanu, piemēram, nepietiekama mērķa grupas iesaistīšanās piedāvātajos pasākumos.
projekta vadības riski – riski, kas saistīti ar projekta vadību un iestādes administrācijas darbu saistībā ar projektu ieviešanu, kā arī projektā ieplānotā laika grafika izmaiņas, kas var radīt citu risku iespējamību. Piemēram, projekta vadības pieredzes trūkums, vadības komandas nespēja sastrādāties, iestādes vadības maiņa.
citi riski – riski, kas attiecas uz spēkā esošo normatīvo aktu izmaiņām vai to prasību neievērošanu, x.xx. Publisko iepirkumu likuma, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma un Darba likuma normu neievērošanu, līgumsaistību neievērošanu un citiem juridiskiem aspektiem.

Kolonnā “Riska apraksts” sniedz konkrēto risku īsu aprakstu, kas konkretizē riska būtību vai raksturo tā iestāšanās apstākļus.

Kolonnā “Riska ietekme (augsta, vidēja, zema)” norāda riska ietekmes līmeni uz projekta ieviešanu un mērķa sasniegšanu. Novērtējot riska ietekmes līmeni, ņem vērā tā ietekmi uz projektu kopumā – projekta finanšu resursiem, projektam atvēlēto laiku, plānotajām darbībām, rezultātiem un citiem projektam raksturīgiem faktoriem. Var izmantot šādu risku ietekmes novērtēšanas skalu:

Riska ietekme ir augsta, ja riska iestāšanās gadījumā tam ir ļoti būtiska ietekme un ir būtiski apdraudēta projekta ieviešana, mērķu un rādītāju sasniegšana, būtiski jāpalielina finansējums vai rodas apjomīgi zaudējumi.

Riska ietekme ir vidēja, ja riska iestāšanās gadījumā, tas var ietekmēt projekta īstenošanu, kavēt projekta sekmīgu ieviešanu un mērķu sasniegšanu.

Riska ietekme ir zema, ja riska iestāšanās gadījumā tam nav būtiskas ietekmes un tas neietekmē projekta ieviešanu.

Kolonnā “Iestāšanās varbūtība (augsta, vidēja, zema)” analizē riska iestāšanās varbūtību un biežumu projekta īstenošanas laikā vai noteiktā laika periodā, piemēram, attiecīgās darbības īstenošanas laikā, ja risks attiecināms tikai uz konkrētu darbību. Riska iestāšanās varbūtībai var izmantot šādu skalu:

Iestāšanās varbūtība ir augsta, ja ir droši vai gandrīz droši, ka risks iestāsies, piemēram, reizi gadā;

Iestāšanās varbūtība ir vidēja, ja ir iespējams (diezgan iespējams), ka risks iestāsies, piemēram, vienu reizi projekta laikā;

Iestāšanās varbūtība ir zema, ja mazticams, ka risks iestāsies, var notikt tikai ārkārtas gadījumos.

Kolonnā “Riska novēršanas/mazināšanas pasākumi” norāda projekta iesniedzēja plānotos un ieviešanas procesā esošos pasākumus, kas mazina riska ietekmes līmeni vai mazina iestāšanās varbūtību, tai skaitā norāda informāciju par pasākumu īstenošanas biežumu un atbildīgos. Izstrādājot pasākumus, jāņem vērā, ka pasākumiem ir jābūt reāliem, ekonomiskiem (izmaksām ir jābūt mazākām nekā iespējamie zaudējumi), koordinētiem visos līmeņos un atbilstošiem projekta iesniedzēja izstrādātajiem vadības un kontroles pasākumiem (iekšējiem normatīvajiem aktiem), kas nodrošina kvalitatīvu projekta ieviešanu.

Metodikā izmantotā risku klasifikācija atbilstoši projekta iesniegumā norādītajām grupām, kā arī piedāvātās skalas riska novērtēšanai ir informatīvas, un projekta iesniedzējs pēc analoģijas var izmantot organizācijā izmantoto risku ietekmes novērtēšanas skalu, ja tā ir atbilstošāka izstrādātā projekta iesnieguma vajadzībām.

2.5. Projekta saturiskā saistība ar citiem iesniegtajiem/ īstenotajiem/ īstenošanā esošiem projektiem:
N.p.k.	Projekta nosaukums	Projekta numurs	Projekta kopsavilkums, galvenās darbības	Papildinātības/demarkācijas apraksts	Projekta kopējās izmaksas (euro)	Finansējuma avots un veids (valsts/ pašvaldību budžets, ES fondi, cits)	Projekta īstenošanas laiks (mm/gggg)
							Projekta uzsākšana	Projekta pabeigšana
1.
2.

Projekta iesniedzējs sniedz informāciju par saistītajiem projektiem, ja tādi ir (norāda to informāciju, kas pieejama projekta iesnieguma aizpildīšanas brīdī), norādot informāciju par citiem Eiropas Savienības fondu 2007. – 2013.gada un 2014.-2020.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķa projektiem, finanšu instrumentiem un atbalsta programmām, ar kuriem saskata papildinātību/demarkāciju. Piemēram, citi tematiskā mērķa “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” SAM un to pasākumi.

Papildinātību var norādīt ar tādiem projektiem vai projektu iesniegumiem, kuri ir finansēti vai kurus plānots finansēt no citiem šī specifiskā atbalsta mērķa projektiem vai citiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, vai citiem finanšu instrumentiem.

!!! Attiecībā uz citās programmās īstenotiem un īstenošanā esošiem projektiem projekta iesnieguma veidlapā norāda papildinātību tikai ar tādiem projektiem, kuri ir iesniegti vērtēšanai piecu gadu periodā pirms SAM ietvaros iesniegtā projekta iesnieguma iesniegšanas vērtēšanai (piemēram, ja SAM ietvaros projekta iesniegums ir iesniegts vērtēšanai 2020.gadā, tad papildinātība var būt norādīta ar īstenotu vai īstenošanā esošu projektu, kurš iesniegts apstiprināšanai 2015.gadā, bet ne agrāk).

!!! Attiecībā uz citās programmās iesniegtiem projektiem projekta iesnieguma veidlapā norāda papildinātību tikai ar tādiem projektiem, kuri ir iesniegti vērtēšanai viena gada periodā pirms SAM ietvaros iesniegtā projekta iesnieguma iesniegšanas vērtēšanai (piemēram, ja SAM ietvaros projekta iesniegums ir iesniegts vērtēšanai 2020.gadā, tad papildinātība var būt norādīta ar projektu, kurš iesniegts apstiprināšanai citā programmā 2019.gadā, bet ne agrāk).

3.SADAĻA – SASKAŅA AR HORIZONTĀLAJIEM PRINCIPIEM

3.3. Saskaņa ar horizontālo principu “Ilgtspējīga attīstība” apraksts (< 4000 zīmes >)

Saskaņā ar MK noteikumu 4.4.apakšpunktu horizontālā principa „Ilgtspējīga attīstība” uzraudzības rādītājs un tā sasniedzamā vērtība sakrīt ar iznākuma rādītāju, par kuru informācija norādīta projekta iesnieguma 1.6.1.apakšpunktā, tāpēc šajā punktā tas atkārtoti nav jānorāda.

Ņemot vērā, ka SAM darbības ir tieši vērstas horizontālā principa “Ilgtspējīga attīstība” sasniegšanai, tad šajā sadaļā norāda informāciju par sasniedzamajiem rezultāta rādītājiem atbilstoši MK noteikumu 4.2.1. un 4.2.2.apakšpunktā noteiktajam, kā arī atbilstoši projekta iesnieguma pielikumam ”Izmaksu un ieguvumu analīze”. Norādītajām vērtībām jāizriet no projektā plānotajām darbībām un norādītajiem rezultātiem, ņemot vērā aglomerācijā kopumā pieslēgumu izveidi centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, x.xx. ārpus šī projekta ietvaros izbūvētās infrastruktūras.

Norāda, vai projekta iepirkumos (iepirkuma konkursa nolikumā, atlases un vērtēšanas kritērijos) plānots piemērot zaļā publiskā iepirkuma/zaļā iepirkuma (turpmāk – ZPI/ZI) principu (MK noteikumos par SAM/ pasākuma īstenošanu tiek atbalstīta vides nosacījumu integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (ZPI/ZI)).

Punkti netiek piešķirti, ja saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) ZPI vai ZI preču vai pakalpojumu iepirkumos ir jāpiemēro obligāti – biroja papīrs, drukas iekārtas, datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli (MK noteikumi Nr. 353. 1. pielikums).

Piezīme. Zaļo publisko iepirkumu piemēro visos iepirkumos, kuriem piemēro Publisko iepirkumu likumu:

• piegādes un pakalpojumu līgumi ar paredzamo līgumcenu 10 000 EUR vai lielāka

• būvdarbu līgumi ar paredzamo līgumcenu 20 000 EUR vai lielāka.

1. Zaļā iepirkuma prasības un kritēriji tiek iekļauti piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos, ja:

a. publiskas piegādes un pakalpojumu līgumu paredzamā līgumcena ir 10 000 EUR vai lielāka, bet mazāka par 42 000 EUR,

b. publiska būvdarba līgumu paredzamā līgumcena ir 20 000 EUR vai lielāka, bet mazāka par 170 000 EUR;

2. Zaļā iepirkuma prasības un kritēriji tiek iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos (pretendentu atlase, tehniskās specifikācijas, piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji, līguma izpildes nosacījumi….), ja:

a. publiskas piegādes un pakalpojumu līgumu paredzamā līgumcena ir 42 000 EUR vai lielāka,

b. xxxxxxxx xxxxxxxx līgumu paredzamā līgumcena ir 170 000 EUR vai lielāka.

Projekta iesniegumā jābūt norādītam - vai iepirkuma konkursa nolikumā, atlases un vērtēšanas kritērijos tiks piemērots ZPI/ZI. Lai iegūtu papildus punktu, piemērojot ZPI/ZI, projekta iesniegumā nepieciešams:

aprakstīt, kādām preču un pakalpojumu grupām tiks piemērotas vides prasības,

norādīt, cik iepirkumu, kuros tiks piemērots ZPI/ZI, tiks veikts.

Ja izstrādāta iepirkuma tehniskā specifikācija ar iekļautajiem ZPI/ZI kritērijiem, to pievieno projekta iesniegumam.

Jāieplāno arī sasniedzamā vērtība, piemēram, piemēroto ZPI/ZI skaits. Ja projekta iesniegums vērtēšanā saņēmis papildu punktus par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu, finansējuma saņēmējam par sasniegto ZPI/ZI rādītāju (ieguldījums EUR) ir jāsniedz informācija noslēguma maksājuma pieprasījumā.

Papildu informācija par ZPI/ZI piemērošanu pieejama:

Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, kas pieejami vietnē: xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/000000-xxxxxxxx-xxxxxxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxxxxxx-xx-xx-xxxxxxxxxxxx-xxxxxxx ;

Vadlīnijas Zaļā publiskā/zaļā iepirkuma piemērošanai pieejamas VARAM vietnē: xxxx://xxx.xxxxx.xxx.xx/xxx/xxxxxxxx_xxxxx/xxxxxx_xxxxxxxxxx_xxxxxxxxx/?xxxx00000;

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) vietnē:xxxx://xxx.xxxxx.xxx.xx/xxx/xxxxxxxx_xxxxx/xxxxxx_xxxxxxxxxx_xxxxxxxxx/;

VARAM izstrādātajā „Metodikā 2014.–2020. gada Eiropas reģionālā fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda ieviešanā iesaistītajiem horizontālā principa „Ilgtspējīga attīstība” īstenošanas uzraudzībai” vietnē: xxxx://xxx.xxxxx.xxx.xx/xxx/xxxxx/xxxxx/0000_0000/?xxxx00000

Saskaņā ar MK noteikumu 38.6.apakšpunktu trīs gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas sniedz sadarbības iestādei informāciju par enerģijas patēriņu pirms un pēc projekta īstenošanas, ja projektā plānotas MK noteikumu 25.2. un 25.3.apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas. Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā norāda inženiertīklu elementu enerģijas patēriņu pirms projekta īstenošanas.

3.4. Projektā plānotie horizontālā principa “Ilgtspējīga attīstība” ieviešanai sasniedzamie rādītāji:
Nr.	Rādītāja nosaukums	Sākotnējā vērtība	Sasniedzamā vērtība	Mērvienība	Piezīmes
1.	Piemēram, Piemērots zaļais publiskais iepirkums		norāda summu euro	EUR	Piemēram, Dati par sasniegto vērtību (EURO) tiks sniegti noslēguma maksājuma pieprasījumā.
2.	Enerģijas patēriņš			MWh	Piemēram: Dati par sasniegto vērtību tiks sniegti pēc projekta īstenošanas.

4.SADAĻA – PROJEKTA IETEKME UZ VIDI

4.1. Projektā paredzēto darbību atbilstība likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” noteiktajām darbības izvērtēšanas prasībām

(lūdzam atzīmēt atbilstošo)

Izvērtējums nav nepieciešams

Nepieciešams sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums

Nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums

4.2. Izvērtējums/novērtējums veikts:	Jā/Nē	Datums*:
		dd.mm.gggg.

* Norāda ietekmes uz vidi novērtējuma vai sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma veikšanas datumu

Ja paredzētājām darbībām nav nepieciešams sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums 4.1.punkta attiecīgajā ailē atzīmē „X” un projekta iesnieguma pielikumā pievieno pamatojumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu.

Ja atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumiem Nr.30 “Kārtība, kādā Vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” vai Ministru kabineta 2015.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.18 „Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” Valsts vides dienesta attiecīgā reģionālā vides pārvalde uz projekta iesniegšanas brīdi ir veikusi projekta darbību sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu, 4.2.punktā norāda „Jā”, norāda datumu, kad izvērtējums veikts un izvērtējumu pievieno projekta iesnieguma pielikumā.

Ja darbībai sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu vēl nepieciešams veikt vai tas ir procesā, 4.1.punkta attiecīgajā ailē atzīmē „X”.

Ja atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” darbībai nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un projekta iesniegšanas brīdi tas ir veikts, 4.2.punktā norāda „Jā”, datumu, kad izvērtējums veikts un izvērtējumu pievieno projekta iesnieguma pielikumā.

Ja darbībai ietekmes uz vidi novērtējumu vēl nepieciešams veikt vai tas ir procesā, 4.1.punkta attiecīgajā ailē atzīmē „X”.

5.SADAĻA - PUBLICITĀTE

Projekta informatīvie un publicitātes pasākumi
Pasākuma veids	Pasākuma apraksts	Īstenošanas periods	Skaits
Lielformāta informatīvais stends	Piemēram, pagaidu informācijas stends Norāda, ka informācija par ES fondu ieguldījumu tiks nodrošināta pie/uz infrastruktūras objekta	projekta īstenošanas laikā	1 pagaidu informācijas stends
Informatīvā plāksne	Piemēram, informatīvā plāksne/ informatīvais stends Norāda, ka informācija par ES fondu ieguldījumu tiks nodrošināta pie/uz infrastruktūras objekta	Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc projekta pabeigšanas	1 plāksne/informatīvais stends
Informācija internetā	Piemēram, Norāda projekta iesniedzēja tīmekļa vietnes adresi (ja tāda ir), kurā tiks publicēta aktuāla informācija par projektu, tā mērķiem un rezultātiem.	Projekta īstenošanas laikā	Ne retāk kā reizi sešos mēnešos (MK noteikumu 38.1.apakšpunkts)
Citi (lūdzu norādīt) Piemēram, “Plakāts”	Norāda, ka informācija par ES fondu ieguldījumu tiks nodrošināta pie/uz infrastruktūras objekta	projekta īstenošanas laikā	1 plakāts

Šajā projekta iesnieguma sadaļā projekta iesniedzējs, atbilstoši normatīvajos aktos^² noteiktajām prasībām, norāda informācijas un publicitātes pasākumus un sniedz pasākumu aprakstu (t.i., ko šis pasākums ietver, kas to īstenos, cik bieži), norāda īstenošanas periodu (piemēram, visu projekta īstenošanas laiku, konkrētus gada ceturkšņus), kā arī pasākumu skaitu un finansējuma avotu.

Ailē “Lielformāta informatīvais stends” iekļauj informāciju par pagaidu informācijas stendu, kas projekta īstenošanas laikā izvietots sabiedrībai labi redzamā vietā.

Ja projekta ietvaros ir iegādātas iekārtas vai veikti infrastruktūras uzlabošanas darbi vai būvniecības darbi un projektam piešķirtais kopējais publiskais finansējums nepārsniedz 500 000 euro, obligāti projekta īstenošanas laikā ir izvietojams informatīvais plakāts, to norāda ailē “Plakāts”.

Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc projekta pabeigšanas, sabiedrībai labi redzamā vietā jāizvieto pastāvīga plāksne vai informācijas stends par projektu. Ja paredzēts informācijas stends – to norāda ailē „Lielformāta informatīvais stends”, kolonnā „Īstenošanas periods” norādot 3 mēnešus pēc projekta pabeigšanas. Ja paredzēta informatīvā plāksne, minēto informāciju norāda ailē “Informatīvā plāksne”.

Detalizētas prasības un rekomendācijas plāksnes vai stenda noformējumam un izvietojumam un finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē ievietojamai informācijai ir skaidrotas Finanšu ministrijas 2016.gada 30.decembra “Eiropas savienības fondu 2014-2020.gada plānošanas perioda publicitātes vadlīnijas Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem” (xxxx://xxx.xxxxxxx.xx/xxxxxx/00-xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxx_0000/xx_xxxxx_xxxxxxxxxxxx_xxxxxxxxxx_00000000.xxx).

Gadījumā, ja informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas tiek iekļautas būvdarbu līgumā, tad to skaidri apraksta šajā sadaļā, bet 1.5.punktā Publicitāti nenorāda kā atsevišķu atbalstāmo darbību, nenorāda atsevišķi ieviešanas laiku 1.pielikumā “Projekta īstenošanas laika grafiks” un neparedz atsevišķu izmaksu pozīciju 3.pielikumā “Projekta budžeta kopsavilkums”.

6.SADAĻA – PROJEKTA REZULTĀTU UZTURĒŠANA UN ILGTSPĒJAS NODROŠINĀŠANA

6.1. Aprakstīt, kā tiks nodrošināta projektā sasniegto rezultātu uzturēšana pēc projekta pabeigšanas (< 2000 zīmes >):

Norāda, kā projekta iesniedzējs atbilstoši MK noteikumu 17.2.apakšpunktam nodrošinās projekta īstenošanas rezultātā radīto vērtību (projektu darbību rezultātu, kas norādīti 1.5.punktā) uzturēšanu un nodrošinās tam nepieciešamo finansējumu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.

Projekta iesniedzējs atbilstoši MK noteikumu 17.1.apakšpunktam nodrošina centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un projekta rezultātu ilgtspēju, iekļaujot ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifā ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas saskaņā ar projekta iesniegumam pievienoto izmaksu un ieguvumu analīzi.

6.2. Aprakstīt, kā tiks nodrošināta projektā sasniegto rādītāju ilgtspēja pēc projekta pabeigšanas

(<2000 zīmes >):

Norāda kā projekta iesniedzējs nodrošinās projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.

7.SADAĻA – VALSTS ATBALSTA JAUTĀJUMI

7.1.	Projekta īstenošanas veids:	Šajā SAM projekta iesniedzējs norāda: “Finansējuma saņēmējs saņem valsts atbalstu, bet nav valsts atbalsta, x.xx. de minimis sniedzējs”, norāda, ja projekta ietvaros tiek īstenotas darbības atbilstoši MK noteikumu 21., 21.¹, 22., 25.-27.punkta nosacījumiem.
7.2.	Atbalsta instruments:	Šajā SAM projekta iesniedzējs no klasifikatora norāda “tiešais maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta (subsīdija vai dotācija)”, jo valsts atbalsts SAM ietvaros tiek sniegts subsīdijas (granta) veidā.
7.3.	Atbalsta mērķis jeb valsts atbalsta regulējums, atbilstoši kuram projekts tiek īstenots (atzīmēt vienu vai vairākas atbilstošās vērtības): Projekta iesniedzējs izvēlas projekta darbībai atbilstošo valsts atbalsta regulējumu:
7.3.1.	Atbalsts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem		Projekta iesniedzējs norāda, ja iesniedzējs ir atbilstošs MK noteikumu 12., 13. vai 14.punkta nosacījumiem. Projekta iesniedzējs norāda, ja projektā plānotas darbības atbilstoši MK noteikumu 21., 21¹., 22., 25.-27.punkta nosacījumiem.
7.4.	Uzņēmums neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai (kā noteikts specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma Ministru kabineta noteikumos		Grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmes vērtē projekta iesniedzējam, kas projekta ietvaros īsteno darbības atbilstoši MK noteikumu 21., 21.¹, 22., 25.-27.punkta nosacījumiem. Projekta iesniedzējs var izvēlēties vienu no turpmāk minētajām klasifikatora vērtībām: izvēle „Jā” ir gadījumā, ja uz saimnieciskās darbības veicēju nav piemērojama neviena no grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmēm. izvēle „Nē” ir gadījumā, ja uz saimnieciskās darbības veicēju ir piemērojama vismaz viena no grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmēm. Uz projekta iesniedzēju neattiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu. Atbilstību šim nosacījumam pārbauda Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē: xxxx://xx.xxx.xx/xx/xxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxx_xxxxxxxx_xxxxxxxx/xxxxxxxxxxx_xxx_xxxxxxxxxxxxx_xxxxxxxx_xxxxxxxxx__xx_xxxxxx_xxxxxxxx_xxxxxxxx_xxxxxxxxx_xxxxxx/
7.5.	Projekts nav uzsākts (atbilstoši specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma Ministru kabineta noteikumos noteiktajam termiņam)		Projekta iesniedzējs var izvēlēties vienu turpmāk minētajām klasifikatora vērtībām: “Projekts ir uzsākts” norāda, ja saskaņā ar MK noteikumu 22.4.apakšpunktu projekta darbības ir uzsāktas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas brīža, turklāt izmaksas ir radušās pēc 2014.gada 1.decembra; “Projekts nav uzsākts” norāda, ja darbības nav uzsāktas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas brīža.

8.SADAĻA - APLIECINĀJUMS

Es, apakšā parakstījies (-usies), __________________________,

vārds, uzvārds

Projekta iesniedzēja ___________________________________,

projekta iesniedzēja nosaukums

atbildīgā amatpersona, _________________________________,

amata nosaukums

apliecinu, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī,

projekta iesniedzējs neatbilst nevienam no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 23.pantā pirmajā daļā minētajiem projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumiem;
projekta iesniedzēja rīcībā ir pietiekami un stabili finanšu resursi (nav attiecināms uz valsts budžeta iestādēm);
projekta iesniegumā un tā pielikumos sniegtās ziņas atbilst patiesībai un projekta īstenošanai pieprasītais Kohēzijas fonda līdzfinansējums tiks izmantots saskaņā ar projekta iesniegumā noteikto;
nav zināmu iemeslu, kādēļ šis projekts nevarētu tikt īstenots vai varētu tikt aizkavēta tā īstenošana, un apstiprinu, ka projektā noteiktās saistības iespējams veikt normatīvajos aktos par attiecīgā Kohēzijas fonda specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma īstenošanu noteiktajos termiņos;

Apzinos, ka projektu var neapstiprināt līdzfinansēšanai no Kohēzijas fonda, ja projekta iesniegums, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīts, kā arī, ja normatīvajos aktos par attiecīgā Kohēzijas fonda specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma īstenošanu plānotais Kohēzijas fonda finansējums (kārtējam gadam/plānošanas periodam) projekta apstiprināšanas brīdī ir izlietots.

Apzinos, ka nepatiesas apliecinājumā sniegtās informācijas gadījumā administratīva rakstura sankcijas var tikt uzsāktas gan pret mani, gan arī pret minēto juridisko personu – projekta iesniedzēju.

Apzinos, ka projekta izmaksu pieauguma gadījumā projekta iesniedzējs sedz visas izmaksas, kas var rasties izmaksu svārstību rezultātā.

Apliecinu, ka esmu iepazinies (-usies), ar attiecīgā Kohēzijas fonda specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma nosacījumiem un atlases nolikumā noteiktajām prasībām.

Piekrītu projekta iesniegumā norādīto datu apstrādei Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.-2020.gadam un to nodošanai citām valsts informācijas sistēmām.

Apliecinu, ka projekta iesniegumam pievienotās kopijas atbilst manā rīcībā esošiem dokumentu oriģināliem un projekta iesnieguma kopijas un elektroniskā versija atbilst iesniegtā projekta iesnieguma oriģinālam.

Apzinos, ka projekts būs jāīsteno saskaņā ar projekta iesniegumā paredzētajām darbībām un rezultāti jāuztur atbilstoši projekta iesniegumā minētajam.

Paraksts*:

Datums:

dd/mm/gggg

* gadījumā, ja projekta iesnieguma veidlapa tiek iesniegta Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.- 2020.gadam vai ar e-parakstu, paraksta sadaļa nav aizpildāma

Projekta iesniegumu paraksta projekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona, kurai iestādē ir noteiktas paraksttiesības.

Ja projekta iesniegumu paraksta cita persona, tad projekta iesniegumam pievieno projekta iesniedzēja atbildīgās amatpersonas parakstītu pilnvarojumu (pilnvara, rīkojums, u.c. iekšējais normatīvais dokuments), kas apliecina attiecīgās personas tiesības parakstīt un iesniegt projekta iesniegumu pretendēšanai uz Kohēzijas fonda finansējumu.

Apliecinājumā norādītajam projekta iesniedzējam jāsakrīt ar projekta iesnieguma titullapā norādīto projekta iesniedzēju.

PIELIKUMI

1.pielikums

projekta iesniegumam

Projekta īstenošanas laika grafiks

Projekta darbības numurs

^**

Projekta īstenošanas laika grafiks (ceturkšņos)^*

2016.gads

2017.gads

2018.gads

2019.gads

2020.gads

2021.gads

2022.gads

2023.gads

Piemēram, 1.1

Piemēram, 1.2.

* Projekta īstenošanas laika grafikā norāda:

projekta īstenošanas laiku ceturkšņu un gadu sadalījumā pa veicamajām darbībām un apakšdarbībām, attiecīgos gada ceturkšņus atzīmējot ar „X” vai "P", ja attiecīgās darbības tiek īstenotas līdz projekta apstiprināšanai;
katras darbības un apakšdarbības numuru, atbilstoši projekta iesnieguma 1.5.punktā "Projekta darbības un sasniedzamie rezultāti" norādītajai secībai;
ja izmaksas ir radušās no 2014.gada 2.decembra, tad tabulā pievieno papildu kolonnu 2014.gada 4.ceturksnim.

** Projekta darbības numuram jāatbilst projekta iesnieguma sadaļā “1.5.Projekta darbības un sasniedzamie rezultāti” norādītajam projekta darbības numuram:

Piemēram,

1.1. Projektēšana un autoruzraudzība

1.2. Būvdarbi (ņemot vērā būvniecības sezonalitāti).

Projekta izmaksas attiecināmas pēc 2014.gada 1.decembra (MK noteikumu 22.4.apakšpunkts), bet projekta īstenošanas laiks nedrīkst pārsniegt 2023. gada 31. decembri (MK noteikumu 36.punkts).

Projekta laika grafikā norādītajai informācijai par darbību īstenošanas ilgumu jāatbilst projekta finansēšanas plānā (2.pielikums) norādītajai informācijai par projekta finansējuma sadalījumu pa gadiem, kā arī projekta iesnieguma 2.3.punktā "Projekta īstenošanas ilgums (pilnos mēnešos)" norādītajai informācijai par īstenošanas ilgumu pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas.

2.pielikums

projekta iesniegumam

Finansēšanas plāns

Finansējuma avots	2020.gads	2021.gads	2022.gads	2023.gads	Kopā
	euro	euro	euro	euro	euro	%
Kohēzijas fonda finansējums
Publiskās attiecināmās izmaksas
Privātās attiecināmās izmaksas
Kopējās attiecināmās izmaksas
Publiskās neattiecināmās izmaksas
Privātās neattiecināmās izmaksas
Neattiecināmās izmaksas kopā
Kopējās izmaksas

Projekta “Finansēšanas plānā” (2.pielikums) norāda projektā plānoto izmaksu sadalījumu pa gadiem un finansēšanas avotiem, nodrošinot atbilstošu finansējuma sadalījuma proporciju katrā īstenošanas gadā, un ievērojot “Projekta īstenošanas laika grafikā” (1.pielikums) norādīto darbību īstenošanas laika periodu un attiecīgai darbībai nepieciešamo finansējuma apjomu.

Projektā plānotais Kohēzijas fonda finansējums nedrīkst pārsniegt MK noteikumu pielikumā norādīto maksimālo Kohēzijas fonda finansējumu 5.3.1.XXX xxxxxxxx projektu iesniegumu atlases kārtas projektiem. Attiecīgi kolonnā “Kopā” norādītās summas attiecīgajās ailēs nevar pārsniegt šos maksimālo summu ierobežojumus.

Iesniedzot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs, ņemot vērā faktisko situāciju aglomerācijā, var projekta iesniegumā plānot arī mazākus darbu un projekta iznākuma rādītājus nekā noteikts MK noteikumu 4.pielikumā, vienlaikus proporcionāli samazinot pieprasītā KF līdzfinansējuma apjomu un nodrošinot projekta dzīvotspējas rādītājus.

Atbilstoši MK noteikumu 10.¹ punktam Kohēzijas fonda finansējums nevar pārsniegt 65% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, t.i., attiecīgi kolonnā “Kopā” norādītais Kohēzijas fonda līdzfinansējuma procentuālais apmērs nevar pārsniegt 65 % no projekta kopējām attiecināmām izmaksām un ir atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzē aprēķinātajai likmei.

Ja projektā plānotais projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjoms ir lielāks par MK noteikumos noteikto minimālo līdzfinansējuma apjomu vismaz 35 % no projekta attiecināmajām izmaksām, projekta iesniegumam kvalitātes kritērijā Nr.3.6 “Projekta iesniedzēja nodrošinātais līdzfinansējuma apjoms” tiek piešķirts papildu punkts.

Finansēšanas plānā:

visas attiecināmās izmaksas pa gadiem plāno aritmētiski precīzi (gan horizontāli, gan vertikāli viena gada ietvaros) ar diviem cipariem aiz komata, summas norādot euro.
projekta iesniedzējs aizpilda tabulu, norādot attiecīgās summas “baltajās” šūnās (tabulas Excel formātā), pārējie tabulas lauki aizpildās automātiski, taču projekta iesniedzēja pienākums ir pārliecināties par veikto aprēķinu pareizību;
nodrošina, ka projekta kopējās attiecināmās izmaksas kolonnā “Kopā” atbilst “Projekta budžeta kopsavilkumā” (3.pielikums) ailē “KOPĀ” norādītajām kopējām attiecināmajām izmaksām;
ja projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, tad tās līdzfinansējuma daļa tiek norādīta kā privātās attiecināmās un privātās neattiecināmās izmaksas.
ja attiecīgajā gadā kādā ailē nav plānots finansējums, norāda “0,00”.

3.pielikums

projekta iesniegumam

Projekta budžeta kopsavilkums

Kods	Izmaksu pozīcijas nosaukums*	Dau-dzums	Mēr-vienība **	Projekta darbības Nr.	Izmaksas		KOPĀ		x.xx. PVN
Kods	Izmaksu pozīcijas nosaukums*	Dau-dzums	Mēr-vienība **	Projekta darbības Nr.	attiecināmās	neattiecināmās	EUR	%	x.xx. PVN
6.	Materiālu, aprīkojuma un iekārtu izmaksas
6.2.	Aprīkojuma un iekārtu izmaksas MK noteikumu 26.4.apakšpunkts.
7.	Būvniecības izmaksas
7.1.	Projektēšanas izmaksas MK noteikumu 25.1.apakšpunkts. Izmaksu pozīciju 7.1., 7.2. un 7.3. attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 7% no izmaksu pozīcijas Nr.7.4. Izmaksas, kas pārsniedz noteikto 7% slieksni, projektā var iekļaut kā neattiecināmās izmaksas atbilstoši MK noteikumu 26.2.apakšpunktam. Izmaksu pozīciju 7.1., 7.2. un 7.3. attiecināmās izmaksas aprēķina atbilstoši būvdarbu (izmaksu pozīcijas 7.4.1., 7.4.2., 7.4.3.) attiecināmo un neattiecināmo izmaksu proporcionālajai attiecībai, ievērojot būvdarbu tāmēs norādīto būvdarbu izmaksas atbilstoši MK noteikumu 28.punktam.
7.2.	Autoruzraudzības izmaksas MK noteikumu 25.1.apakšpunkts. Izmaksu pozīciju 7.1., 7.2. un 7.3. attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 7% no izmaksu pozīcijas Nr.7.4. Izmaksas, kas pārsniedz noteikto 7% slieksni, projektā var iekļaut kā neattiecināmās izmaksas atbilstoši MK noteikumu 26.2.apakšpunktam. Izmaksu pozīciju 7.1., 7.2. un 7.3. attiecināmās izmaksas aprēķina atbilstoši būvdarbu (izmaksu pozīcijas 7.4.1., 7.4.2., 7.4.3.) attiecināmo un neattiecināmo izmaksu proporcionālajai attiecībai, ievērojot būvdarbu tāmēs norādīto būvdarbu izmaksas atbilstoši MK noteikumu 28.punktam.
7.3.	Būvuzraudzības izmaksas MK noteikumu 25.1.apakšpunkts. Izmaksu pozīciju 7.1., 7.2. un 7.3. attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 7% no izmaksu pozīcijas Nr.7.4. Izmaksas, kas pārsniedz noteikto 7% slieksni, projektā var iekļaut kā neattiecināmās izmaksas atbilstoši MK noteikumu 26.2.apakšpunktam. Izmaksu pozīciju 7.1., 7.2. un 7.3. attiecināmās izmaksas aprēķina atbilstoši būvdarbu (izmaksu pozīcijas 7.4.1., 7.4.2., 7.4.3.) attiecināmo un neattiecināmo izmaksu proporcionālajai attiecībai, ievērojot būvdarbu tāmēs norādīto būvdarbu izmaksas atbilstoši MK noteikumu 28.punktam.
7.4.	Būvdarbu izmaksas (infrastruktūra –ceļu, dzelzceļu, ūdensvadu, kanalizācijas, interneta utt., tai skaitā labiekārtošanas izmaksas)
7.4.1.	Jaunu kanalizācijas ārējo inženiertīklu un to elementu būvdarbu izmaksas MK noteikumu 25.2.apakšpunkts.
7.4.2.	Kanalizācijas ārējo inženiertīklu un to elementu pārbūves un atjaunošanas izmaksas MK noteikumu 25.3.apakšpunkts. Izmaksu pozīcijā 7.4.2. minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 5% no izmaksu pozīcijā 7.4.1. minētajām izmaksām. Izmaksas, kas pārsniedz noteikto 5% slieksni, projektā var iekļaut kā neattiecināmās izmaksas atbilstoši MK noteikumu 26.2.apakšpunktam.
7.4.3.	Pārējās būvdarbu izmaksas MK noteikumu 26.3., 26.6., 26.7.apakšpunkts.
10.	Informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas MK noteikumu 25.4.apakšpunkts. projektā var iekļaut kā neattiecināmās izmaksas atbilstoši MK noteikumu 26.5.apakšpunktam.
11.	Projekta iesnieguma un to pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas MK noteikumu 26.1.apakšpunkts.
	KOPĀ

* Izmaksu pozīcijas norāda saskaņā ar normatīvajā aktā par attiecīgā Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu norādītajām attiecināmo izmaksu pozīcijām

** Nomas gadījumā mērvienību norāda ar laika parametru (/gadā vai /mēnesī).

Projekta iesnieguma 3.pielikumā “Projekta budžeta kopsavilkums” izmaksu pozīcijas ir definētas atbilstoši MK noteikumu 25.punktā nosauktajām attiecināmajām izmaksu pozīcijām un MK noteikumu 26.punktā minētajām neattiecināmajām izmaksu pozīcijām, ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 16.decembra noteikumu Nr.784 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā” 1. pielikumā norādīto izmaksu klasifikāciju.

Projekta iesniedzējs, aizpildot projekta iesnieguma 3.pielikumu “Projekta budžeta kopsavilkums”, var nodefinētajām pozīcijām izveidot apakšlīmeņus (pieļaujams definēt vēl trīs apakšlīmeņus). Piemēram, projekta iesniedzējs var nepieciešamības gadījumā veidot 7.1.1. un 7.1.2. izmaksu pozīcijas, ja nepieciešams definēto izmaksu pozīciju dalīt sīkāk. Jaunas papildu pozīcijas veidot projekta iesniedzējs nevar. Piemēram, projekta iesniedzējs nevar pievienot izmaksu pozīciju 7.5. Ja kādu no izmaksām nav iespējams iekļaut jau nodefinētajās, lūdzu konsultēties ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru atlases nolikumā noteiktajā kārtībā. Papildus lūdzam ņemt vērā, ka summas pa pozīcijām jānorāda zemākajā apakšlīmenī, t.i., nevar būt situācija, kad summa ir norādīta virspozīcijā, bet nav apakšpozīcijā.

Ja, ievērojot iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasības, tiek plānoti vairāki būvdarbu vai pakalpojumu līgumi, tad informāciju norāda līgumu griezumā.

Projekta budžeta kopsavilkumā iekļautās izmaksu pozīcijas ir sadalītas apakšpozīcijās un izmaksu vienībās (ja to ir iespējams izdarīt) atbilstoši būvdarbu tāmei, vai indikatīvai tāmei un izmaksu pamatojošiem dokumentiem. Izmaksas norāda atbilstoši sadalījumam: jaunu kanalizācijas tīklu izbūve, kanalizācijas tīklu pārbūve un atjaunošana, jaunu ūdensapgādes tīklu izbūve, ūdensapgādes tīklu pārbūve un atjaunošana.

Lai nodrošinātu MK noteikumu 28.punkta nosacījumu ievērošanu attiecināmo izmaksu par būvprojektu un būvprojekta ekspertīzi, kā arī par būvdarbu autoruzraudzību un būvuzraudzību (tai skaitā inženiertehnisko uzraudzību) noteikšanai, skaidrojam, ka attiecināmās pakalpojumu izmaksas tiek rēķinātas no attiecīgā būvdarbu līguma attiecināmo un neattiecināmo izmaksu proporcijas, un sniedzam piemēru:

Piemērs, ja projektā paredzēti jauni kanalizācijas un ūdensapgādes tīkli:

Ja būvdarbu izmaksu sadalījums kanalizācijas tīklu jaunai būvniecībai veido 60% no būvdarbu līguma summas, bet ūdensapgādes darbībām 40% no būvdarbu līguma summas, tad MK noteikumu 25.1.apakšpunktā norādītajās izmaksu pozīcijās (kanalizācijas ārējo inženiertīklu būvprojekta izmaksas, būvprojekta ekspertīzes izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, tai skaitā inženiertehniskā uzraudzība) kopējās attiecināmās izmaksas plāno nepārsniedzot 7% no noteikumu būvdarbu līguma attiecināmajām izmaksām (šajā gadījumā kanalizācijas tīklu jaunai būvniecības izmaksām, kas veido 60% no būvdarbu izmaksām).

Konkrēto proporcionālo sadalījumu ievēro aizpildot informāciju par kanalizācijas ārējo inženiertīklu būvprojekta izmaksām, būvprojekta ekspertīzes izmaksām, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksu attiecināmo un neattiecināmo izmaksu sadalījumu, piemēram, budžeta kopsavilkuma 7.1.apakšpozīcijā 60% no projektēšanas izmaksām plāno kā attiecināmās izmaksas, bet 40% - kā neattiecināmās izmaksas.

Plānojot projekta budžetu, jāievēro, ka projektā var iekļaut tikai tādas izmaksas, kas ir nepieciešamas projekta īstenošanai un to nepieciešamība izriet no projekta iesnieguma 1.5.punktā norādītajām projekta darbībām (tai skaitā 1.2., 1.3., 1.4.punktā iekļautajiem aprakstiem). Izmaksām ir jānodrošina rezultātu sasniegšana (1.5.punktā plānotie rezultāti) un jāveicina 1.6.punktā norādīto uzraudzības rādītāju sasniegšana.

Plānojot attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, jāņem vērā MK noteikumos noteiktās izmaksu pozīcijas, to ierobežojumus un Vadošās iestādes Vadlīnijas attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā noteiktais. Vadlīnijas pieejamas Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē xxx.xxxxxxx.xx (xxxx://xxx.xxxxxxx.xx/xxxx.xxx?xxx0000 ).

Kolonnā “Izmaksu pozīcijas nosaukums” ir iekļautas tādas izmaksas, kas atbilst MK noteikumu 25. un 26.punktā noteiktajām pozīcijām.

Kolonnā “Daudzums” norāda, piemēram, līgumu skaitu, kilometru skaitu. Norādītā informācija kolonnās “Daudzums” un “Mērvienība” nedrīkst būt pretrunīga ar projekta iesnieguma 1.5.punktā “Projekta darbības un sasniedzamie rezultāti” norādītajiem plānotajiem darbību rezultātiem.

Kolonnā “Mērvienība” norāda vienības nosaukumu, piemēram, līgumi, kilometri, komplekti vai gabali.

Kolonnā “Projekta darbības Nr.” norāda atsauci uz projekta darbību, uz kuru šīs izmaksas attiecināmas. Ja izmaksas attiecināmas uz vairākām projekta darbībām - norāda visas. Projekta darbības numuram jāsakrīt ar projekta iesnieguma 1.5.punktā “Projekta darbības un sasniedzamie rezultāti” norādīto projekta darbības (vai apakšdarbības - ja attiecināms) numuru. Jāievēro, ka darbībām jāatbilst MK noteikumu 21.punktā noteiktajam..

Kolonnā “Attiecināmās izmaksas” norāda attiecīgās izmaksas euro ar diviem cipariem aiz komata. Ja projektā attiecīgajā izmaksu pozīcijā vai kolonnā izmaksas netiek plānotas, norāda “0,00”.

Kolonnā “Neattiecināmās izmaksas” norāda attiecīgās izmaksas euro ar diviem cipariem aiz komata. Ja projektā attiecīgajā izmaksu pozīcijā vai kolonnā izmaksas netiek plānotas, norāda “0,00”.

! Projekta neattiecināmās izmaksas var plānot atbilstoši MK noteikumu 26.punktam:

projekta budžeta kopsavilkuma izmaksu pozīcijā Nr.11. iekļaujot izmaksas atbilstoši MK noteikumu 26.1.apakšpunktam,
projekta budžeta kopsavilkuma izmaksu pozīcijās Nr.7.1., 7.2., 7.3., 7.4.2. iekļaujot izmaksas atbilstoši MK noteikumu 26.2.apakšpunktam,
projekta budžeta kopsavilkuma izmaksu pozīcijās Nr.7.1., 7.2., 7.3., 7.4.3. iekļaujot izmaksas atbilstoši MK noteikumu 26.3., 26.6. un 26.7.apakšpunktam,
projekta budžeta kopsavilkuma izmaksu pozīcijā Nr.6.2. iekļaujot izmaksas atbilstoši MK noteikumu 26.4.apakšpunktam,
projekta budžeta kopsavilkuma izmaksu pozīcijā Nr.10. iekļaujot izmaksas atbilstoši MK noteikumu 26.5.apakšpunktam.

Kolonnā “Kopā” “EUR” norāda summu, ko veido attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, vienlaikus procentuālais apmērs tiek aprēķināts no projekta kopējām izmaksām.

Kolonnā “x.xx. PVN” informāciju norāda, ja projekta izmaksās ir iekļauts PVN. Projekta iesniegumā var iekļaut PVN, ja tas nav atgūstams normatīvo aktu kārtībā.

Izmaksu pozīcijās, kurās var iekļaut tikai attiecināmās vai tikai neattiecināmās izmaksas atbilstoši MK noteikumu 25., 26. un 27.punktam ar pelēku attiecīgi ir iekrāsota tā attiecināmo vai neattiecināmo izmaksu kolonna, kuru neaizpilda.

4.pielikums

projekta iesniegumam

(Kā piemērs tika izmantots Eiropas Komisijas 2014. gada decembra vadlīnijās "Guide to Cost-benefit Analysis of Investment Projects Economic appraisal tool for Cohesion Policy 2014-2020" atspoguļotais izmaksu un ieguvumu analīzes paraugs projektam "Ūdens un notekūdeņu infrastruktūras attīstība".

Projekta izmaksu efektivitātes novērtēšana

(aizpilda, ja projekts atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 61.pantam gūst neto ienākumus vai MK noteikumi par SAM ieviešanu paredz veikt izmaksu un ieguvumu analīzi (IIA))^³
Visi IIA aprēķini pievienojami projekta iesnieguma veidlapai kā pielikumi

I. Finanšu analīze
Norāda sadaļā prasīto informāciju no IIA.
1. Dati, galvenie pieņēmumi un makroekonomiskie parametri, kas tika izmantoti, lai veiktu analīzi. Kā arī galvenie secinājumi no finanšu analīzes, tostarp finanšu stabilitātes analīzes rezultāti, lai pierādītu, ka projekts nākotnē nenonāks finanšu grūtībās:
Norāda: - Kāds ir Finanšu analīzes mērķis. - Kāda aprēķinu metode tika izmantota finanšu analīzē. - Kādi makroekonomiskie rādītāji ir izmantoti finanšu analīzē. - Finanšu analīzē izmantotās projekta kopējās investīciju izmaksas, ietverot fiskālās korekcijas (vai aprēķinos ir ietverts PVN un pamatojums, ja piemērojams), kā tiek noteiktas projekta ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas un vai ir projekta atlikusī vērtība, kā arī citas izmaksas, ja projektā tādas tiek paredzētas. - Finanšu analīzē izmantotos ieņēmumus un kā tie tika noteikti. - Aprēķinu periodu. - Galvenos secinājumus: - Kāds ir aprēķinos noteiktais FNPV(k), FRR(k), FNPV(c); FRR(c), kāda ir aprēķinātā SAM līdzfinansējuma likme % un euro un kāda ir aprēķinātā uzkrātā neto naudas plūsma, kā arī to ko no šiem rezultātiem var secināt. Piemērs: Projekta finanšu un ekonomiskās analīze ir balstīta uz šādiem pieņēmumiem: - Visas summas ir norādītas nemainīgās cenās EUR; - Nominālā finanšu diskonta likme ir 5% un nominālā ekonomiskā diskonta likme ir 6%; - Aprēķinu periods ir par 30 gadiem; - Attiecināmās izmaksas ir EUR 70 miljoni, bet atlikusī vērtība ir EUR 14,8 miljoni. Finanšu analīzes rezultātā tika aprēķināts, ka: FNPV(C)= EUR -46,4 miljoni FRR(C)= -2,2% FNPV(K)= EUR -8,8 miljoni FRR(K)= 1,8% , no kā var secināt, ka projekts var prasīt ES fondu līdzfinansējumu. KF līdzfinansējuma apjoms tika noteikts ņemot vērā aprēķināto pro-rata likmi (76,25%) un līdzfinansējuma likmi 85% apmērā, iegūstot EUR 45,37 miljoni. Atlikušie EUR 24,63 miljoni ir jāfinansē no pašvaldības budžeta. Pašvaldība ir apstiprinājusi, ka ir gatava līdzfinansēt projektu, un var atļauties šo ieguldījumu (vairāk nekā trīs gadu periodā), nepārkāpjot likumā noteiktos parāda ierobežojumus. Paredzams, ka projekts būs finansiāli ilgtspējīgs, jo kumulatīvā neto naudas plūsma projekta pārskata periodā ik gadu ir pozitīva. Projekta izmaksu un ieguvumu analīzē ir pamatota projekta izmaksu lietderība: 1) Pašvaldību kredītu un galvojumu kopējais apmērs kārtējā gadā nepārsniedz 20% no pašvaldības ikgadējiem ieņēmumiem - Pašvaldību kredītu un galvojumu kopējais apmērs kārtējā gadā nedrīkst pārsniegt 20% no pašvaldības ikgadējiem ieņēmumiem. Kritēriju vērtē, ja projektu līdzfinansē ar pašvaldības aizņēmumu vai pašvaldības galvojumu komercsabiedrības aizņēmumam; 2) Projekta naudas plūsma ir pozitīva - Kritēriju vērtē, sākot ar projekta pirmo dzīves cikla gadu 30 gadu periodam; saimnieciskās darbības naudas plūsmas prognozes aprēķinos jāņem vērā saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi (ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas izmaksas, x.xx. uzturēšanas, remontdarbu, elektroenerģijas, dabas resursu nodokļa, administratīvās u.c. izmaksas), pamatlīdzekļu nolietojums, citi ieņēmumi. 3) Iedzīvotāju maksātspējas rādītājs - Iedzīvotāju maksātspējas rādītājam jābūt ne lielākam kā 4% no mājsaimniecības vidējiem ikmēneša ienākumiem 4) Projekta dzīvotspējas rādītāji - Finanšu investīciju neto tagadnes vērtības rādītājam (FNPV) ir jābūt mazākam par 0, kas apliecina, ka nepieciešams KF līdzfinansējums projektam; Finanšu investīciju atdeves rādītāju (FRR C) ir jābūt mazākam par diskonta likmi, kas tiek izmantota izmaksu – ieguvumu analīzes finanšu aprēķinos (t.i., mazākai par nominālo finansiālo diskonta likmi), kas apliecina, ka nepieciešams KF līdzfinansējums projektam. Vienlaikus izvērtējot tarifa apmēru, jāievēro tarifā iekļautās izmaksas un to apmērs: a) tarifā iekļautais rentabilitātes apjoms (jeb peļņas procents) nevar pārsniegt 7% atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumam (14.01.2016. lēmums Nr.1/2); b) tarifā iekļauj ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas. Projekta iesniedzējs ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifā var iekļaut pamatlīdzekļu amortizācijas izmaksas atbilstoši SPRK apstiprinātai tarifu aprēķināšanas metodikai; c) ja projektu līdzfinansē ar pašvaldības vai komercsabiedrības aizņēmumu, atbilstoši SPRK lēmumam (14.01.2016. lēmums Nr.1/2) tarifā ir jāiekļauj kredīta procenta maksājumi, ja ūdenssaimniecības pakalpojuma nodrošināšanai kredīts tiek izmantots jaunu pamatlīdzekļu radīšanai.

2. Galvenie elementi un parametri, ko izmanto IIA finanšu analīzei (visiem skaitļiem jāatbilst IIA dokumentam. IIA jāveic eiro)

Nr.

Galvenie elementi un parametri

Vērtība

Norāda projekta dzīves ciklu, kurš sākas ar projekta īstenošanas uzsākšanu un tā ilgums ir atkarīgs no projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu kalpošanas laika, kurā ir iespējams gūt finansiālu vai ekonomisku labumu. Projekta dzīves cikla garums ir norādīts EK deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 1.pielikumā. Pareiza projekta dzīves cikla izvēle būtiski ietekmē galveno finanšu un rezultatīvo rādītāju vērtības. Pārskata perioda gadus norāda noapaļotus (piemēram: 30).

Pārskata periods (gadi)

Piemērs: 30

!Šī projekta ietvaros finanšu analīzē tiek izmantota nominālā finanšu diskonta likme. Piemērotos finanšu diskonta likmes procentus norāda nenoapaļotus, atstājot vienu zīmi aiz komata (piemēram: 6,5).

Finanšu diskonta likme (%) (saskaņā ar FM vadlīnijām)

Piemērs: 4,0

Nr.

Galvenie elementi un parametri

Nediskontēta vērtība

Diskontēta vērtība (NPV)

Atsauce uz IIA dokumentu

(nodaļa / sadaļa / lapa)

Šūnā "Nediskontētā vērtība" norāda informāciju no IIA par nediskontētām kopējām investīciju izmaksām, izņemot neparedzētus izdevumus euro. Summa jānorāda nenoapaļota, atstājot divas zīmes aiz komata.

Šūnā "Diskontētā vērtība NPV" norāda informāciju no IIA par diskontētām kopējām investīciju izmaksām, izņemot neparedzētus izdevumus euro. Summa jānorāda nenoapaļota, atstājot divas zīmes aiz komata.

Šūnā "Atsauce uz IIA dokumentu" norāda informāciju no IIA, norādot attiecīgo nodaļu, sadaļu un lapaspusi IIA, kurā šī informācija ir atrodama.

Kopējais investīciju izmaksas, izņemot neparedzētus izdevumus (EUR)

70 000 000,00

60 200 000,00

Piemērs: 6.4. Projekta finanšu naudas plūsma un rādītāji / Tabula 6 6 Projekta nauda plūsma - finansiālā ilgtspēja / 48.lpp.

Šūnā "Nediskontētā vērtība" norāda informāciju no IIA par nediskontēto atlikušo vērtību euro. Projekta atlikušo vērtību var skaidrot arī kā atlikušo projekta aktīvu un saistību vērtību atbilstoši nacionālās likumdošanas grāmatvedības prasībām. Kopumā atlikusī vērtība ir projekta pamatlīdzekļu, aktīvu un pasīvu likvidācijas vērtība pēc projekta dzīves cikla. Summa jānorāda nenoapaļota, atstājot divas zīmes aiz komata.

Šūnā "Diskontētā vērtība NPV" norāda informāciju no IIA par diskontēto atlikušo vērtību euro. Diskontēto atlikušo vērtību aprēķina pēdējā projekta dzīves cikla gadā, ņemot vērā diskonta faktoru. Aprēķinā piemēro finanšu diskonta likmi. Summa jānorāda nenoapaļota, atstājot divas zīmes aiz komata.

Šūnā "Atsauce uz IIA dokumentu" norāda informāciju no IIA, norādot attiecīgo nodaļu, sadaļu un lapaspusi IIA, kurā šī informācija ir atrodama.

Atlikusī vērtība (EUR)

14 800 000,00

4 600 000,00

Piemērs: 6.4. Projekta finanšu naudas plūsma un rādītāji / Tabula 6 6 Projekta nauda plūsma - finansiālā ilgtspēja / 49.lpp.

Šūnā "Diskontētā vērtība NPV" norāda informāciju no IIA par diskontētiem ieņēmumiem euro, ja projekts ir saistīts ar ieņēmumu gūšanu. IIA analīzē iekļauj tikai operatīvos ieņēmumus, kas attiecas tieši uz projekta ieviešanu un rezultātiem (iznākumiem), subsīdijām, papildus pārskaitījumiem un citiem līdzīgiem avotiem. Summa jānorāda nenoapaļota, atstājot divas zīmes aiz komata.

Ja attiecināms, šūnā "Atsauce uz IIA dokumentu" norāda informāciju no IIA, norādot attiecīgo nodaļu, sadaļu un lapaspusi IIA, kurā šī informācija ir atrodama..

Ieņēmumi (EUR)

70 700 000,00

Piemērs: 6.4. Projekta finanšu naudas plūsma un rādītāji / Tabula 6 6 Projekta nauda plūsma - finansiālā ilgtspēja / 48.lpp.

Šūnā "Diskontētā vērtība NPV" norāda informāciju no IIA par diskontētajām darbības un aizstāšanas izmaksām euro EK 2014.gada 3.marta deleģētās regulas Nr. 480/2014 17.panta izpratnē, kurā ir noteikts, ka diskontēto neto ienākumu aprēķina vajadzībām vērā ņem šādas izmaksas, kuras radušās pārskata periodā: a) tādu ātri nolietojamu iekārtu aizstāšanas izmaksas, kuras nodrošina darbības tehnisko funkcionēšanu; b) fiksētās darbības izmaksas, tostarp uzturēšanas izmaksas, piemēram, personāla, uzturēšanas un remonta, vispārējās pārvaldības un administrācijas un apdrošināšanas izmaksas; c) darbības mainīgās izmaksas, tostarp uzturēšanas izmaksas, piemēram, izejmateriālu patēriņš, enerģija, citi procesā izmantojamie materiāli un jebkura uzturēšana un remonti, ja tie nepieciešami, lai pagarinātu darbības ilgumu. Šūnas vērtību aprēķina diskontējot darbības un aizstāšanas izmaksas katram projekta dzīves cikla gadam. Aprēķinā piemēro finanšu diskonta likmi. Summa jānorāda nenoapaļota, atstājot divas zīmes aiz komata.

Šūnā "Atsauce uz IIA dokumentu" norāda informāciju no IIA, norādot attiecīgo nodaļu, sadaļu un lapaspusi IIA, kurā šī informācija ir atrodama.

Darbības un aizstāšanas izmaksas (EUR) (Eiropas Komisijas 2014.gada 3.marta deleģētās regulas Nr. 480/2014 17.panta izpratnē

61 000 000,00

Piemērs: 6.4. Projekta finanšu naudas plūsma un rādītāji / Tabula 6 6 Projekta nauda plūsma - finansiālā ilgtspēja / 48.lpp.

* Ja PVN ir atgūstams, izmaksas un ieņēmumus jārēķina bez PVN.

2.1. Aizpilda tikai kopējās regulas Nr. 1303/2013 61.panta 3.daļas b).punktā noteiktajā gadījumā un ievērojot citus 61.pantā noteiktus nosacījumus.^⁴
	Galvenie elementi un parametri	Nediskontēta vērtība	Diskontēta vērtība (NPV)	Atsauce uz IIA dokumentu
	Galvenie elementi un parametri	Nediskontēta vērtība	Diskontēta vērtība (NPV)	(nodaļa / sadaļa / lapa)
Ja attiecināms, tad šūnā "Diskontētā vērtība NPV" izveido kolonnas "Galvenie elementi un parametri" attiecīgajā rindā norādīto formulu un aprēķina attiecīgās rindas vērtību euro. Summas jānorāda nenoapaļotas, atstājot divas zīmes aiz komata. Ja nav attiecināms šūnā norāda "Nav attiecināms". Ja attiecināms, tad šūnā "Atsauce uz IIA dokumentu" norāda informāciju no IIA, norādot attiecīgo nodaļu, sadaļu un lapaspusi IIA, kurā šī informācija ir atrodama. Ja nav attiecināms šūnā norāda "Nav attiecināms".
7	Neto ieņēmumi = ieņēmumi - darbības izmaksas + atlikusī vērtība (EUR) = (5) -(6) x(0)		00 000 000,00	Piemērs: Nav attiecināms
8	Kopējas izmaksas - neto ieņēmumi (EUR, diskontēta) = (3) -(7)		45 900 000,00	Piemērs: Nav attiecināms
Ja attiecināms, tad šūnā "Diskontētā vērtība NPV" izveido kolonnas "Galvenie elementi un parametri" attiecīgajā rindā norādīto formulu un aprēķina attiecīgās rindas vērtību %. Projekta finanšu deficīta likme norāda kādam apjomam no investīcijām nepieciešams līdzfinansējums (investīciju daļa, ko nesedz paredzamie ieņēmumi). Šūnas vērtību norāda noapaļotu (piemēram: 95%). Ja nav attiecināms šūnā norāda "Nav attiecināms". Ja attiecināms, tad šūnā "Atsauce uz IIA dokumentu" norāda informāciju no IIA, norādot attiecīgo nodaļu, sadaļu un lapaspusi IIA, kurā šī informācija ir atrodama. Ja nav attiecināms šūnā norāda "Nav attiecināms".
9	Pro - rata no diskontētiem neto ieņēmumiem (%) = (8) / (3)		76,25%	Piemērs: Nav attiecināms
10	Projekta iesnieguma koriģēta līdzfinansējuma likme = MK noteikta SAM līdzfinansējuma likme reizināta ar (9)		64,81%	Piemērs: Nav attiecināms

3. Finanšu analīzes galvenie rādītāji saskaņā ar IIA dokumentu
	Bez Savienības atbalsta		Ar Savienību atbalstu		Atsauce uz IIA dokumentu
	A		B		(nodaļa / sadaļa / lapa)
Šūnā "1. Finanšu atdeves likme (%) Bez Savienības atbalsta A FRR(C)" norāda informāciju no IIA. FRR(C) ir finanšu iekšējā investīciju peļņas norma. FRR/(C)<finansiālā diskonta likme. Finanšu atdeves likmi norāda nenoapaļotu, atstājot trīs zīmes aiz komata (piemēram: -5,82). Šūnā "1. Finanšu atdeves likme (%) Ar Savienības atbalstu B FRR(K)" norāda informāciju no IIA. FRR(K) ir finanšu iekšējā kapitāla peļņas norma . FRR/(K)≤finansiālā diskonta likme. Finanšu atdeves likmi norāda nenoapaļotu, atstājot trīs zīmes aiz komata (piemēram: -3,32). FRR mēra projekta rentabilitāti un dod iespēju salīdzināt projekta finanšu atdevi ar kapitāla zaudēto iespēju izmaksām. FRR var arī nebūt lielāka vai vienāda ar finansiālo diskonta likmi, tas nozīmē, ka projekts nav pietiekami rentabls un tam ir nepieciešams Eiropas Savienības fonda līdzfinansējums. Šūnā "Atsauce uz IIA dokumentu" norāda informāciju no IIA, norādot attiecīgo nodaļu, sadaļu un lapaspusi IIA, kurā šī informācija ir atrodama Piemērs:
1. Finanšu atdeves likme (%)	-2,20%	FRR (C)	1,80%	FRR (K)	Piemērs: 6.4. Projekta finanšu naudas plūsma un rādītāji / Tabula 6 9 Projekta finanšu darbības rādītāju kopsavilkums / 50.lpp.
Šūnā "2. Neto pašreizējā vērtība (EUR) Bez Savienības atbalsta A FNPV(C)" norāda informāciju no IIA. FNPV(C) ir finansiālais investīciju neto tagadnes ienesīgums. Šis rādītājs ir diskontēto projekta naudas plūsmu summa un norāda tīro ieņēmumu spēju segt investīciju izmaksas, neatkarīgi no projekta finansējuma avotiem. Tā vērtība var arī nebūt lielāka vai vienāda ar nulli: tas nozīmē, ka projekts nav pietiekami rentabls un tam ir nepieciešams Eiropas Savienības fonda līdzfinansējums. Summa jānorāda nenoapaļota, atstājot divas zīmes aiz komata. Šūnā "2. Neto pašreizējā vērtība (EUR) Ar Savienības atbalstu B FNPV(K)" norāda informāciju no IIA. FNPV(K) ir finansiālais kapitāla neto tagadnes ienesīgums. Šis rādītājs ir diskontēto naudas plūsmu, kas rodas projekta iesniedzējam realizējot (ieviešot) projektu, summa. Projekts ir izdevīgs finansējuma saņēmējam tādā gadījumā, ja FNPV(K) ir pozitīvs – diskontētās ienākošās naudas plūsmas pārsniedz izejošās. Summa jānorāda nenoapaļota, atstājot divas zīmes aiz komata. Šūnā "Atsauce uz IIA dokumentu" norāda informāciju no IIA, norādot attiecīgo nodaļu, sadaļu un lapaspusi IIA, kurā šī informācija ir atrodama. Piemērs:
2. Neto pašreizējā vērtība (EUR)	-46 400 000,00	FNPV (C)	-8 800 000,00	FNPV (K)	Piemērs: 6.4. Projekta finanšu naudas plūsma un rādītāji / Tabula 6 9 Projekta finanšu darbības rādītāju kopsavilkums / 50.lpp.
FRR(C )apzīmē finansiālo rentabilitāti ieguldījumiem , FRR(K)apzīmē finansiālo rentabilitāti pašu kapitālam FNPV(C) finansiālā neto pašreizējā vērtība (investīciju) un FNPV(K) finansiālā neto pašreizējā vērtība (kapitāla)

II. Ekonomiskā analīze

(Aizpilda tikai regulas Nr.1303/2013 61.panta 3.daļas b)punkta noteiktajā gadījumā un ievērojot citus 61.pantā noteiktus nosacījumus)^⁵

1. Galvenie pieņēmumi, novērtējot izmaksas (tai skaitā attiecīgas izmaksu komponentes - ieguldījumu izmaksas, rezerves izmaksas, darbības izmaksas), ekonomiskos ieguvumus un ārējos faktorus, tostarp tos, kas saistīti ar vidi, klimata pārmaiņu mazināšanu un noturību katastrofu gadījumā, un galvenie secinājumi no sociāli-ekonomiskās analīzes:

Norāda:

- Kāds ir ekonomiskās analīzes mērķis.

- Kāda aprēķinu metode tika izmantota ekonomiskajā analīzē.

- Kādi makroekonomiskie rādītāji ir izmantoti ekonomiskajā analīzē.

- Ekonomiskā analīzē izmantotās projekta kopējās investīciju izmaksas, ietverot fiskālās korekcijas, ārējo faktoru korekcijas un ēnu cenu korekcijas, ja piemērojams), kā tiek noteiktas projekta ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas un vai ir projekta atlikusī vērtība, kā arī citas izmaksas, ja projektā tādas tiek paredzētas.

- Ekonomiskā analīzē izmantotos sociāli ekonomiskos ieguvumus un kā tie tika noteikti.

- Aprēķinu periodu.

- Galvenos secinājumus:

- Kāds ir aprēķinos noteiktais ENPV, ERR un kāda ir ieguvumu un izdevumu attiecība, kā arī to ko no šiem rezultātiem var secināt.

Piemērs: Ekonomiskās analīzes mērķis ir noteikt projekta izdevīgumu no sabiedrības viedokļa.

Analīzē tika izmantota papildus izmaksu un diskontētās naudas plūsmas metode, diskontēšanā izmantojot reālo sociālo diskonta likmi 5,0%. Par pamatu tika izmantotas projekta izmaksas no finanšu analīzes. Lai aprēķinātu ekonomiskās izmaksas ņemot vērā nekvalificēta darbaspēka komponenti, investīciju un ekspluatācijas izmaksas un arī ēnu algas, kas ņem vērā pašreizējo bezdarba līmeni projekta teritorijā tika izmantots konversijas koeficients kas ir vienāds ar 0,8. Tika uzskatīts, ka nekāda cita konvertēšanu no finanšu uz ekonomisko aprēķinu cenām nav nepieciešams veikt, jo projekta ietvaros notiks atklāts iepirkums. Analīze tiek veikta 30 gadu aprēķinu periodam, tajā ieskaitot 3 gadus projekta ieviešanai un 27 gadus projekta darbībai.

Ekonomiskā analīzē tika izmantoti šādi sociāli ekonomiskie ieguvumi:

-Ieguvums sabiedrībai no vides kvalitātes uzlabošanās

-Ieguvumi tiešajiem lietotājiem, jo vairs nav nepieciešamas slēgtās tvertnes

-Ieguvumi tiešajiem lietotājiem, jo vairs nav nepieciešamas akas.

Analīzes rezultātā tika noteikts, ka ENPV>0 (54,90 milj. EUR), ERR>5,00% (11,10%) un ieguvumu/izmaksu attiecība>1, (1,50), no kā var secināt, ka projekts ir sabiedrībai izdevīgs.

2. Informācija par ekonomiskajiem ieguvumiem un izmaksām:
Ekonomiskie ieguvumi un izmaksas ir pārskata periodā plānotās izmaksas un ieguvumi gan tiešajiem, gan netiešajiem projekta labuma saņēmējiem, tai skaitā sabiedrībai kopumā. Norāda sadaļas kolonnā "Kopējā vērtība (EUR, diskontēta)" prasīto informāciju no IIA euro. Summas jānorāda nenoapaļotas, atstājot divas zīmes aiz komata. Sadaļas kolonnā "% no ieguvumu kopsummas" formula aprēķina katras pozīcijas īpatsvaru %.
Ieguvumi	Vienības vērtība (ja piemērojams)		Kopējā vērtība		% no ieguvumu kopsummas
			(EUR, diskontēta)
Piemērs:
Ieguvums sabiedrībai no vides kvalitātes uzlabošanās			121 100 000,00		81,68%
Ieguvumi tiešajiem lietotājiem, jo vairs nav nepieciešamas slēgtās tvertnes			19 000 000,00		13,09%
Ieguvumi tiešajiem lietotājiem, jo vairs kam nepieciešamas akas.			7 600 000,00		5,23%
Ieguldījumu atlikusī vērtība			16 300 000,00
Kopā			164 000 000,00		100,00%
Izmaksas	Vienības vērtība (ja piemērojams)		Kopējā vērtība		% no izmaksu kopsummas
			(EUR, diskontēta)
Piemērs:
Investīciju izmaksas			56 100 000,00		51,42%
Ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas			53 000 000,00		48,58%
Kopā			109 100 000,00		100,00%
3. Ekonomiskās analīzes galvenie rādītāji saskaņā ar IIA dokumentu
Galvenie parametri un rādītāji		Vērtība		Atsauce uz IIA dokumentu
!Šī projekta ietvaros ekonomiskajā analīzē tiek izmantota nominālā finanšu diskonta likme. To norāda nenoapaļotus, atstājot vienu zīmi aiz komata (piemēram: 6,5). Summas jānorāda nenoapaļotas, atstājot divas zīmes aiz komata. Informācija par aktuālajiem makroekonomiskajiem pieņēmumi pieejama Finanšu ministrijas mājas lapā: xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xx/xxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxxxx_xxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxxxx_xxxxxxx/xxxxxxxx_xxxxxxxxxxxxxxxx_xxxxxxxx_xx_xxxxxxxxx/ xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/000000_xxxx_XXX.xxx Šūnā "Atsauce uz IIA dokumentu" norāda informāciju no IIA, norādot attiecīgo nodaļu, sadaļu un lapaspusi IIA, kurā šī informācija ir atrodama.
1. Sociālā diskonta likme (%)		5,0		Piemērs: 7.4. Projekta sociālekonomiskās analīzes naudas plūsma un rādītāji/ Tabula 7 9 Projekta sociālekonomiskās analīzes darbības rādītāju kopsavilkums / 60.lpp.
Šūnā "Ekonomiskā ienesīguma norma ERR (%)" norāda informāciju no IIA. ERR mēra projekta rentabilitāti un dod iespēju salīdzināt projekta ekonomisko atdevi ar kapitāla zaudēto iespēju izmaksām. Ja ERR pārsniedz reālo sociālo diskonta likmi, tad projekts ir ekonomiski izdevīgs sabiedrībai. Ekonomisko ienesīguma normu norāda nenoapaļotu, atstājot divas zīmes aiz komata (piemēram: 5,59). Šūnā "Atsauce uz IIA dokumentu" norāda informāciju no IIA, norādot attiecīgo nodaļu, sadaļu un lapaspusi IIA, kurā šī informācija ir atrodama.
2. Ekonomiskā ienesīguma norma ERR (%)		11,10		Piemērs: 7.4. Projekta sociālekonomiskās analīzes naudas plūsma un rādītāji/ Tabula 7 9 Projekta sociālekonomiskās analīzes darbības rādītāju kopsavilkums / 60.lpp.
Šūnā "Ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ENPV (EUR)" norāda informāciju no IIA. ENPV mēra projekta ekonomisko izdevīgumu absolūtā izteiksmē. ENPV ir jābūt ≥ 0. Summa jānorāda nenoapaļota, atstājot divas zīmes aiz komata. Šūnā "Atsauce uz IIA dokumentu" norāda informāciju no IIA, norādot attiecīgo nodaļu, sadaļu un lapaspusi IIA, kurā šī informācija ir atrodama.
3. Ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ENPV		54 900 000,00		Piemērs: 7.4. Projekta sociālekonomiskās analīzes naudas plūsma un rādītāji/ Tabula 7 9 Projekta sociālekonomiskās analīzes darbības rādītāju kopsavilkums / 60.lpp.
Šūnā "Ieguvumu un izmaksu attiecība" norāda informāciju no IIA. Ieguvumu un izmaksu attiecība sastāv no projekta sociālekonomiskajiem ieguvumiem, ietaupītajām izmaksām un projekta atlikušās vērtības tā dzīves cikla beigās, attiecībā pret projekta diskontēto izmaksu summu, kas sastāv no projekta investīciju izmaksām un projekta papildus izmaksām projekta dzīves cikla laikā. Ja ieguvumu un izmaksu attiecība ir lielāka par 1, tad projekta laikā radītie ieņēmumi un ieguvumi (finansiālie un sociālekonomiskie) pārsniedz izmaksas un zaudējumus (finansiālos un sociālekonomiskos). Ieguvumu un izmaksu attiecību norāda nenoapaļotu, atstājot trīs zīmes aiz komata (piemēram: 2,658). Šūnā "Atsauce uz IIA dokumentu" norāda informāciju no IIA, norādot attiecīgo nodaļu, sadaļu un lapaspusi IIA, kurā šī informācija ir atrodama.
4. Ieguvumu un izmaksu attiecība		1,50		Piemērs: 7.4. Projekta sociālekonomiskās analīzes naudas plūsma un rādītāji/ Tabula 7 9 Projekta sociālekonomiskās analīzes darbības rādītāju kopsavilkums / 60.lpp.

III. Riska novērtējums un jutīguma analīze

1. Risku analīzes kopsavilkums un galvenie identificētie riski
Norāda informāciju no IIA par identificētiem riskiem pēc to veida, paskaidrojot to un norādot pasākumus risku mazināšanai vai novēršanai. Riska novērtējumu nosaka ar ekspertu metodi, piemērojot trīs risku kategorijas: augsts, vidējs un zems. Ja novērtētais risks ir vidējs vai augsts, Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējam ir jāsniedz pasākumu plāns risku negatīvās ietekmes novēršanai uz projekta finanšu vai ekonomisko atdevi. Eiropas Savienības fonda projekta kopējo attiecināmo izmaksu pieauguma risks ir jāanalizē arī tādā gadījumā, ja jūtīguma analīzes rezultātā kopējās attiecināmās izmaksas netiek uzskatītas par kritisko mainīgo.
Piemērs: Tabulas veidā
Risku veids	Riska līmenis	Pasākumi risku novēršanai / mazināšanai
Patērētā ūdens un notekūdeņu saražotais apjoms būs mazāks kā prognozēts	Zems	Aprēķinos izmantotais mājsaimniecības patēriņš ūdenim, ir jau pie zemas patēriņa un paredzams, ka tas var samazināties tikai nedaudz. Ir vairāk nenoteiktība saistībā ar rūpniecisko pieprasījumu, bet tas ir tikai aptuveni 10% no kopējā apjoma. Liela daļa no saņēmēja izmaksu struktūru tiek fiksēts (nevis mainīgo attiecībā uz tilpumu). Tādējādi izmaiņas patēriņam ir jākompensē ar korekcijas tarifu, ko var izdarīt ar ierobežotu ietekmi uz pieejamību. Par funkciju atbild: Pašvaldība, saskaņojot ar projekta saņēmēju.
Tarifi netiks apstiprināti tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu ilgtspējību	Zems	Pašvaldība vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprina tarifu, bet ievērojot valsts likumu par tarifu, kas prasa pilnīgu izmaksu segšanu, izklāstot izmaksu posteņus, kas būtu iekļauti un prasa atkārtotu novērtēšanu katru gadu, lai ņemtu vērā jebkādas izmaiņas attiecībā uz patērētajiem apjomiem.
Pārsniegtas investīciju izmaksas	Zems	Izmaksu cieša uzraudzība būtu jāveic (vismaz reizi ceturksnī), lai pārvaldītu un mazinātu jebkādu pārsniegumus.

2. Jutīguma analīze
Piemērotās procentuālās izmaiņas pārbaudītajiem mainīgajiem:
Veicot jutīguma analīzi uzdevums ir noskaidrot Eiropas Savienības fonda projekta kritiskos mainīgos. Kritiskie mainīgie ir mainīgie, kas tiek izmantoti IIA naudas plūsmas sagatavošanā un kuru vērtības pieaugums vai samazinājums par 1% rada aprēķinātā FNPV vai ENPV pieauguma vai samazinājuma izmaiņas par 1 un vairāk %.
Aizpildot tabulu kolonnā "Mainīgais" norāda mainīgos, kas tika izmantoti IIA naudas plūsmas sagatavošanā un +1% vai -1% izmaiņas pret bāzes vērtību.
Aizpildot tabulu kolonnā "Finanšu neto pašreizējā vērtība (FNPV(K))-izmaiņas" norāda FNPV(K) vērtības euro izmaiņas % pie mainīgā norādītā % pieauguma (vai samazinājuma) pret bāzes vērtību. Mainīgā procentuālās izmaiņas jānorāda nenoapaļotas, atstājot divas zīmes aiz komata (piemēram: 0,65%).
Aizpildot tabulu kolonnā "Finanšu neto pašreizējā vērtība (FNPV(C))-izmaiņas" norāda FNPV(C) vērtības euro izmaiņas % pie mainīgā norādītā % pieauguma (vai samazinājuma) pret bāzes vērtību. Mainīgā procentuālās izmaiņas jānorāda nenoapaļotas, atstājot divas zīmes aiz komata (piemēram: 0,65%).
Aizpildot tabulu kolonnā "Ekonomiskā neto pašreizējā vērtība (ENPV)-izmaiņas" norāda ENPV vērtības euro izmaiņas % pie mainīgā norādītā % pieauguma (vai samazinājuma) pret bāzes (0%) vērtību. Mainīgā procentuālās izmaiņas jānorāda nenoapaļotas, atstājot divas zīmes aiz komata (piemēram: 0,65%).
2.1.Norādīt aprēķināto ietekmi (kā procentuālās izmaiņas) uz finansiālās un ekonomiskās darbības rādītājiem.
Mainīgais	Finanšu neto pašreizējā vērtība (FNPV (K)) -izmaiņas	Finanšu neto pašreizējā vērtība (FNPV (C)) -izmaiņas	Ekonomiskā neto pašreizējā vērtība (ENPV) - izmaiņas
Piemērs:
Investīciju izmaksas +1%	-	-3,33%	1,40%
Ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas +1%	-0,89%	-0,99%	-0,12%
Ekonomiskie ieguvumi +1%	-	-	0,10%
Tarifu izmaiņas +1%	12,55%	14,80%	-

2.2.Kritērijs, kas ir piemērots, un galveno mainīgo ietekmē uz rādītājiem - FNPV, ENPV. Norāda FNPV vai ENPV procentuālās pārmaiņas pie nulles vērtības par katru kritisko mainīgo.
Kritiskiem mainīgajiem jānosaka pārslēgšanās punktus, jeb kritiskās mainīgo vērtības, pie kurām FNPV vai ENPV vērtība ir vienāda ar nulli. Sadaļā norāda prasīto informāciju no IIA par katru kritisko mainīgo, ja tādi tika konstatēti. Ja jutīguma analīzē nav konstatēts kritiskais mainīgais, tad sadaļā norāda "Nav attiecināms". Mainīgā procentuālās izmaiņas jānorāda noapaļotas (piemēram: +10%).
Piemērs:
Mainīgais	FNPV (C) = 0	ENPV = 0
Investīciju izmaksas	-30,00%	85,00%
Tarifu izmaiņas	+39,00%	-

1 KOMISIJAS 2014. gada 17. jūnija REGULA (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu

2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulai (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, ESF, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, ESF, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 (115.pants un XII pielikums), MK noteikumos noteiktajam, Ministru kabineta 2015.gada 17.februāra noteikumiem Nr.87 „Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020.gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana” un 2015.gada 31.marta Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda publicitātes vadlīnijām Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem

3 Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumu Nr.403 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas” īstenošanas noteikumi” 18.punktu projekta iesniegumam jāpievieno projekta izmaksu un ieguvumu analīze.

4 Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumu Nr.403 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas” īstenošanas noteikumi” 18.punktu projekta iesniegumam jāpievieno projekta izmaksu un ieguvumu analīze.

5 Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumu Nr.403 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas” īstenošanas noteikumi” 18.punktu projekta iesniegumam jāpievieno projekta izmaksu un ieguvumu analīze.

Document Metadata

Table of Contents

5.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas” ceturtās atlases kārtas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodika

Problēmas un risinājuma apraksts, x.xx. mērķa grupu problēmu un risinājuma apraksts

Document Metadata