AAS “BALTA” KOMERCĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI NR. 1201.05
AAS “BALTA” KOMERCĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI NR. 1201.05
1. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI
1.1. Apdrošinājuma summa – naudas summa, par kādu ir apdrošināts apdrošināšanas objekts.
1.2. Apdrošināšanas objekts – apdrošināšanas polisē norādītais nekustamais un/vai kustamais īpašums (manta).
1.3. Apdrošinātā darbinieks – fiziskā persona, kas nodarbināta un/vai rīkojas apdrošinātā vārdā saskaņā ar darba vai uzņēmuma līgumu.
1.4. Apdrošinātais – apdrošināšanas polisē norādītā persona, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums un kurai ir apdrošināmā interese.
1.5. Labuma guvējs – apdrošināšanas polisē norādītā persona, kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība vai tās daļa polisē noteiktajos gadījumos.
1.6. Atlīdzības limits – apdrošināšanas periodā maksimālā
izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzību kopsumma, kas paredzēta noteikta veida zaudējumu atlīdzināšanai. Atlīdzības limits ietilpst apdrošināšanas līguma apdrošinājuma summā, ja
apdrošināšanas līgumā nav minēts citādi. Atlīdzības limita noteikšanas gadījumā netiek piemēroti zemapdrošināšanas nosacījumi.
1.7. Atlīdzināmie zaudējumi – atbilstoši šiem noteikumiem
aprēķinātie zaudējumi, kas ir notikušā apdrošināšanas gadījuma tiešs rezultāts, pirms pašriska atskaitīšanas.
1.8. Pašrisks – apdrošināšanas polisē norādītā, naudas izteiksmē vai procentos izteiktā zaudējumu daļa, ko atskaita no
atlīdzināmajiem zaudējumiem, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību par katru apdrošināšanas gadījumu. Atlīdzības limita gadījumā
pašrisks ir zaudējumu daļa, ko atskaita no kopējiem
zaudējumiem pirms atlīdzības limita piemērošanas. Neatkarīgi no cietušo objektu skaita un veida, tiek piemērots tikai viens
augstākais pašrisks attiecībā uz vienu apdrošināšanas gadījumu.
1.9. Teritorijas labiekārtojums – nožogojums, vārti un/vai barjera, laukumi, pievadceļi un gājēju celiņi, teritorijas
apgaismojums, stacionārās laistīšanas sistēmas, karogu masti, atsevišķi novietoti un stacionāri pie zemes nostiprināti reklāmas piloni, stacionāri pie zemes nostiprināti soli un galdi, bērnu izklaides laukumi, dekoratīvi ainavu arhitektūras elementi
(statujas, strūklakas, dīķi, u.tml.).
1.10. Tirgus vērtība – sertificēta vērtētāja aprēķinātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība atbilstoši Latvijas īpašuma vērtētāju
asociācijas apstiprinātajiem standartiem.
1.11. Trešā persona – jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā darbiniekus.
1.12. Virsapdrošināšana – gadījums, kad apdrošinājuma summa pārsniedz apdrošināšanas objekta vērtību.
1.13. Zemapdrošināšana – gadījums, kad apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību.
2. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS
2.1. Par nekustamo īpašumu tiek uzskatītas ēkas, telpas, telpu remonts, teritorijas labiekārtojums un inženierbūves.
2.2. Ēkas tiek apdrošinātas iekļaujot visas to būtiskās sastāvdaļas, t.i.: konstruktīvos elementus, iekšējo un ārējo apdari, stiklojumu, ēku nojumes (marķīzes), žalūzijas, videokameras, iebūvētās komunikācijas un aprīkojumu, kas ir šo ēku neatņemamas
sastāvdaļas, ir stacionāri savienotas ar ēku un paredzētas to
ekspluatācijai (apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes, sakaru, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas
sistēmas un iekārtas, sanitārtehnika, ugunsdzēsības aprīkojums un pretiekļūšanas ierīces, lifti, u.tml.), kā arī ārējās inženierkomunikācijas (cauruļvadi, kabeļi u.tml.), kas atzarojas no ēkas līdz maģistrālajam pieslēgumam un par kuru ekspluatāciju un remontu ir atbildīgs apdrošinātais.
2.3. Telpas, x.xx. dzīvokļi, tiek apdrošinātas iekļaujot visas tās
būtiskās sastāvdaļas, atbilstoši 2.2. punkta aprakstam, kas veido šīs telpas robežas vai atrodas šajās telpās, kā arī papildus tiek
apdrošinātas ēkas, kurā atrodas apdrošinātās telpas, kopīpašuma domājamās daļas, tādā apmērā, kāda ir apdrošināto telpu platība attiecībā pret ēkas kopējo platību.
2.4. Telpu remonts tiek apdrošināts iekļaujot iekštelpu sienu, griestu un grīdu apdari līdz nesošajām konstrukcijām, stiklojumu, logus, durvis, kā arī pārējās iebūvētās komunikācijas un aprīkojumu
atbilstoši 2.2. punkta aprakstam.
2.5. Par kustamo īpašumu - mantu, tiek uzskatītas tehnoloģiskās iekārtas, darbgaldi, aprīkojums, inventārs, krājumi
(preces, izejvielas un iepakojuma materiāli, nepabeigtie un
gatavie ražojumi) un citas kustamas ķermeniskas lietas, kuras nav noteiktas šo noteikumu 6. un 7.1. punktā. Manta tiek
apdrošināta saskaņā ar polisei pievienoto sarakstu, vai, ja šāds saraksts nav pievienots, tad tiek uzskatīts, ka ir apdrošināta visa manta, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir iekļaujama
pamatlīdzekļos un krājumos un pēc sava pielietojuma un funkcionalitātes iekļaujas polisē norādītajās mantu grupās.
2.6. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināts tikai tam atrodoties polisē norādītajā adresē vai teritorijā. Manta ir apdrošināta tai
atrodoties ēkās vai telpās. Polisē norādītajā adresē vai teritorijā ārpus ēkām un telpām atstāta manta ir apdrošināta, ja to paredz
mantas izmantošanas specifika, tomēr trešo personu ļaunprātīgas rīcības risks šādai mantai ir apdrošināts tikai ar noteikumu, ka
manta atrodas nožogotā teritorijā, kurai diennakti tiek
nodrošināta apsardze, atbilstoši šo noteikumu 8.1.6.-8.1.7. punkta prasībām.
2.7. Ir apdrošināts tikai tāds nekustamais īpašums, kurš ir nodots ekspluatācijā atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajos tiesību aktos paredzētajai kārtībai, izņemot noteikumu 6.10. punktā noteiktajos gadījumos.
3. APDROŠINĀJUMA SUMMA
3.1. Apdrošinājuma summu nosaka apdrošinājuma ņēmējs.
Apdrošinājuma ņēmējs uzņemas pilnu atbildību par
apdrošinājuma summas atbilstību apdrošināšanas objekta vērtībai saskaņā ar noteikuma 3.2. un 3.3. punktu. Ja apdrošinājuma summa neatbilst apdrošināšanas objekta vērtībai, tad, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tiek piemēroti noteikumi par
zemapdrošināšanu vai virsapdrošināšanu.
3.2. Nekustamā īpašuma vērtību nosaka atbilstoši:
3.2.1. atjaunošanas vērtībai, kas ir vienāda ar mazākajiem atjaunošanas izdevumiem, lai veiktu apdrošinātā
nekustamā īpašuma remontu (bojājumu gadījumā) vai
atjaunošanu (bojāejas gadījumā, saskaņā ar 9.5. punktu) tādā kvalitātē un apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās;
3.2.2. faktiskajai vērtībai, kas ir vienāda ar atjaunošanas vērtību, atņemot no tās nolietojumu. Faktisko vērtību
piemēro, ja apdrošinātā nekustamā īpašuma fiziskais nolietojums pārsniedz 40%.
3.3. Mantas vērtību nosaka:
3.3.1. tehnoloģiskajām iekārtām, darbgaldiem, aprīkojumam un inventāram atbilstoši atjaunošanas vērtībai, kas ir
vienāda tāda paša veida un līdzvērtīgas kvalitātes kustamā īpašuma iegādes mazākajiem izdevumi (x.xx. transportēšanas, projektēšanas un
uzstādīšanas/montāžas izmaksas) vai mazākajiem
nepieciešamajiem izdevumiem, lai atjaunotu apdrošināto kustamo īpašumu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Ja
apdrošināšanas polisē nav citas vienošanās, tad par
atjaunošanas vērtību tiek uzskatīta šo objektu iegādes vērtība;
3.3.2. precēm, izejvielām un iepakojuma materiāliem (izņemot apdrošinātā uzņēmuma paša gatavos ražojumus),
atbilstoši aizvietošanas vērtībai, kas ir vienāda ar tāda paša veida un līdzvērtīgas kvalitātes preču un izejvielu iegādes mazākajiem izdevumiem;
3.3.3. nepabeigtajiem un gatavajiem ražojumiem atbilstoši produkcijas pašizmaksai, kas ir vienāda ar
nepieciešamajiem mazākajiem izdevumiem, lai atjaunotu ražojumus tādā kvalitātē un apjomā, kādā tie bija tieši
pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.
3.4. Ja apdrošinājuma summa tiek noteikta kā atlīdzības limits, tad šajā gadījumā netiek piemēroti zemapdrošināšanas noteikumi.
4. APDROŠINĀTIE RISKI
Tiek apdrošināts pēkšņs un iepriekš neparedzams apdrošināšanas
objekta tiešs bojājums vai zaudējums, kas radies apdrošināšanas polisē noteikto apdrošināto risku rezultātā, nav šī līguma izņēmums un ir iestājies apdrošināšanas līguma darbības periodā.
4.1. Uguns risks. Par uguns risku šī apdrošināšanas līguma izpratnē atzīstami:
4.1.1. ugunsgrēks – neparedzēta un nekontrolējama degšana ar atklātu liesmu, kura izcēlusies no ugunij neparedzētas vai paredzētas vietas, tai turpinot patstāvīgi izplatīties
tālāk, x.xx. ugunsgrēka rezultātā radušos dūmu, sodrēju un ugunsdzēsības līdzekļu (ūdens, putas, u.tml.)
iedarbība;
4.1.2. zibens spēriens – tieša zibens iedarbība uz
apdrošināšanas objektu, kā rezultātā apdrošināšanas objektam radies ārējs fizisks bojājums;
4.1.3. eksplozija – momentāna (eksplozīva) vielas vai
maisījuma ķīmiska pārvērtība, kas rada paaugstinātu spiedienu (triecienvilni). Ar tvertnes (katla, cauruļvada utt.) eksploziju saprot pēkšņu ārdošu spiediena spēka izpausmi, kad tvertnes sienas tiek sagrautas tādā mērā, ka izlīdzinās spiediens tvertnes iekšpusē un ārpusē;
4.1.4. vadāma lidaparāta, tā daļu vai ar lidaparātu pārvadājamās kravas uzkrišana apdrošināšanas objektam, neatkarīgi no tā, vai šis notikums ir vai nav izraisījis ugunsgrēku.
4.2. Dabas stihisko postu risks. Par dabas stihisko postu risku šī apdrošināšanas līguma izpratnē atzīstami:
4.2.1. xxxxx – vējš (x.xx. vēja brāzmas) ar ātrumu virs 17,2 m/sek. jeb 8 balles pēc Boforta skalas (pēc
apdrošināšanas objektam tuvākās meteoroloģiskās stacijas uzrādītajiem datiem);
4.2.2. plūdi – zemes gabala, uz kura atrodas apdrošināšanas objekts, applūšana ar ūdeni, kas pārgājis pāri dabīgo ūdens baseinu robežām;
4.2.3. krusa – nokrišņu ledus graudu veidā tieša iedarbība uz apdrošināšanas objektu;
4.2.4. zemestrīce – zemes garozas svārstības, kas pēc Rihtera skalas ir vismaz 4 balles stipras vai pēc starptautisko satricinājumu skalas MSK-64 ir vismaz 5 balles stipras;
4.2.5. nepārtraukta snigšana – pēkšņa sniega slāņa
palielināšanās vismaz par 100 mm 12 stundu laikā (pēc tuvākās meteoroloģiskās stacijas uzrādītajiem datiem), ja bojājumi radušies snigšanas laikā vai 48 stundu laikā pēc snigšanas.
4.2.6. xxxx (x.xx. zaru), mastu, stabu uzkrišana
apdrošināšanas objektam;
4.2.7. priekšmetu uzkrišana apdrošināšanas objektam vētras rezultātā noteikumu 4.2.1. punkta izpratnē.
4.3. Šķidruma vai tvaika noplūdes risks. Par šķidruma vai tvaika noplūdes risku šī apdrošināšanas līguma izpratnē atzīstamas:
4.3.1. ēkas cauruļvadu, to ierīču un aprīkojuma avārija –
pēkšņs un neparedzēts to pārrāvums vai plīsums, tai skaitā cauruļvadu aizsalšanas rezultātā;
4.3.2. personas darbība vai bezdarbība, kuras dēļ notikusi šķidruma vai tvaika noplūde no ēkas inženierkomunikācijām;
4.3.3. stacionāro automātisko ugunsgrēka dzēšanas sistēmu un iekārtu (sprinkleru, u.tml.) automātiskas reaģēšanas dēļ radusies šķidruma noplūde.
4.4. Trešo personu ļaunprātīgas rīcības risks. Par trešo personu ļaunprātīgas rīcības risku šī apdrošināšanas līguma izpratnē
atzīstamas:
4.4.1. zādzība ar ielaušanos – tīša, prettiesiska svešas
mantas paņemšana, trešajai personai nelikumīgi iekļūstot apdrošinātajā nekustamajā īpašumā vai nekustamajā
īpašumā, kurā atrodas apdrošinātā manta. Nelikumīga iekļūšana ir notikusi, ja ir nepārprotamas ielaušanās
pazīmes, ka ir atmūķētas slēdzenes vai likvidēti norobežojumi, un ir iekļūts noslēgtajā nekustamajā īpašumā – ēkā, telpās vai teritorijā, – caur logiem, durvīm, sienām, jumtu u.tml.;
4.4.2. laupīšana – uzbrukums apdrošinātā darbiniekiem vai personām, kuras veic apdrošināšanas objekta apsardzi, kas saistīts ar vardarbību vai ar vardarbības
piedraudējumu un ir bīstams dzīvībai vai veselībai, nolūkā iegūt apdrošināto īpašumu;
4.4.3. ļaunprātīgi bojājumi – apdrošinātā īpašuma tīša
prettiesiska iznīcināšana vai bojāšana (Krimināllikuma
185. panta izpratnē).
4.5. Stiklojuma bojājumu risks. Par stiklojuma bojājumiem šī apdrošināšanas līguma izpratnē atzīstami apdrošinātā objekta
nejauši stiklojuma bojājumi personas darbības vai bezdarbības rezultātā. Ar stiklojumu šajos noteikumos saprot nekustamā
īpašuma konstrukcijā ietilpstošās stiklotās virsmas (logi, durvis, stiklotas sienas u.tml.), kā arī atsevišķi stāvošas stiklotas vitrīnas, kuras paredzētas preču izvietošanai vai uzglabāšanai.
4.6. Sadursmes risks. Par sadursmi šī apdrošināšanas līguma izpratnē atzīstams jebkura veida sauszemes transportlīdzekļa, iekraušanas vai izkraušanas mehānisma tiešs trieciens
apdrošināšanas objektam.
5. PAPILDU ATLĪDZINĀMIE ZAUDĒJUMI
Papildus polisē iekļautajiem apdrošināšanas objektiem un norādītajām apdrošinājuma summām apdrošinātājs atlīdzina noteikumu 5.1. – 5.6. punktā aprakstītos zaudējumus, ja tie ir polisē noteiktā apdrošinātā riska iestāšanās sekas.
5.1. Izdevumi glābšanas un attīrīšanas darbu veikšanai. Attiecībā uz šiem izdevumiem tiek noteikts atlīdzības limits līdz 10% no cietušā objekta apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā EUR 70 000 (septiņdesmit tūkstoši eiro). Par glābšanas un attīrīšanas
izdevumiem tiek uzskatīti:
5.1.1. visi pieteiktie un pierādītie apdrošinātā saprātīgie
izdevumi neatliekamai bojājumu novēršanai, zaudējumu samazināšanai un glābšanas pasākumiem;
5.1.2. visi pieteiktie un pierādītie ugunsdzēsības izdevumi, kas pamatoti radušies un nepieciešami, lai novērstu
apdrošinātā īpašuma bojāeju vai samazinātu
zaudējumus, izņemot darba samaksu un darba samaksai pielīdzināmos maksājumus;
5.1.3. izmaksas par drupu novākšanu un attīrīšanas darbiem, kā arī bojātā apdrošinātā īpašuma aizvākšanu un iznīcināšanu, par iekārtu demontēšanu, ēku daļu
izlaušanu, nojaukšanu vai atvērumu paplašināšanu.
5.2. Zaudējumi teritorijas labiekārtojumam līdz 5% no ēku apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā EUR 15 000
(piecpadsmit tūkstoši eiro). Šie zaudējumi tiek atlīdzināti tikai ar nosacījumu, ka polisē norādītais apdrošināšanas objekts ir ēka. Apdrošināts ir tikai tas teritorijas labiekārtojums, kas atrodas uz apdrošinātās ēkas zemesgabala, atbilstoši zemes robežu plānam.
5.3. Zaudējumi mazvērtīgajam inventāram, kas netiek iekļauts
pamatlīdzekļos vai krājumos. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts atlīdzības limits EUR 7 000 (septiņi tūkstoši eiro). Šie
zaudējumi tiek atlīdzināti tikai ar noteikumu, ka polisē norādītais apdrošināšanas objekts ir manta un mazvērtīgais inventārs
atrodas polisē norādītajās ēkās vai telpās.
5.4. Zaudējumi turējumā, lietojumā vai glabājumā pieņemtajai
mantai, par kura īpašnieku nav veikta atzīme polisē. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts atlīdzības limits EUR 7 000 (septiņi tūkstoši eiro). Šajā gadījumā par apdrošināto tiek
uzskatīts mantas īpašnieks. Šie zaudējumi tiek atlīdzināti tikai ar nosacījumu, ka polisē norādītais apdrošināšanas objekts - manta
- atrodas polisē norādītajā adresē vai teritorijā.
5.5. Zaudējumi reklāmas iekārtām un izkārtnēm, kas stacionāri nostiprinātās pie apdrošinātā nekustamā īpašuma, kā arī zaudējumi stiklojuma dekorācijām. Attiecībā uz šiem
zaudējumiem tiek noteikts atlīdzības limits EUR 7 000 (septiņi tūkstoši eiro).
5.6. Zaudējumi apdrošinātā darbinieku īpašumā, lietojumā, turējumā vai glabājumā esošajai mantai, kad tā atrodas polisē norādītajā ēkā vai telpā. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts
atlīdzības limits EUR 7 000 (septiņi tūkstoši eiro), bet ne vairāk kā EUR 700 (septiņi simti eiro) vienai personai. Šie zaudējumi tiek atlīdzināti tikai ar nosacījumu, ka polisē norādītais
apdrošināšanas objekts ir manta.
6. IEROBEŽOJUMI
Tikai tad, ja ir norāde apdrošināšanas polisē, papildus šo noteikumu
2.1. līdz 2.7. punktā noteiktajam, tiek apdrošināts:
6.1. juvelierizstrādājumi, dārgmetāli, dārgakmeņi un citas vērtslietas;
6.2. kolekcijas, gleznas, unikāli un antīki priekšmeti;
6.3. skaidra nauda kasē un seifā;
6.4. datoru programmas, kas ir iegādātas kopā un izmantojamas ar konkrēto iekārtu;
6.5. xxxxxxx, izstāžu eksponāti;
6.6. spēļu, naudas maiņas, izsniegšanas un iemaksu automāti;
6.7. sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļi kā prece;
6.8. manta, kas atrodas ārpus ēkām vai telpām;
6.9. mazgabarīta iekrāvējtehnika;
6.10. ekspluatācijā nenodots - nepabeigts vai būvniecības stadijā esošs nekustamais īpašums;
6.11. būves, kas nav paredzētas ilgstošai ekspluatācijai (pārvietojamie vagoniņi, telpas, kas veidotas no piepūšamām konstrukcijām, teltis, u.c.);
6.12. apdrošināšanas objekts, kas saskaņā ar līgumu atrodas apdrošinātā turējumā, lietojumā vai glabājumā, izņemot noteikumu 5.4. un 5.6. punktā noteiktajos gadījumus;
6.13. jebkāda veida siltumnīcas;
6.14. jebkāda veida inženierbūves, izņemot teritorijas labiekārtojumu.
7. IZŅĒMUMI
7.1. Netiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies:
7.1.1. kara, invāzijas, ārvalstu ienaidnieku darbības (ar vai bez kara pieteikšanas), dumpja, revolūcijas, sacelšanās, sabiedrisko nemieru, militāras vai uzurpētas varas dēļ;
7.1.2. terorisma (Latvijas Krimināllikuma izpratnē) dēļ. Netiek atlīdzināti arī jebkādi zaudējumi vai izdevumi, kas tieši vai netieši radušies saistībā ar jebkādiem terorisma rezultātā nodarīto vai potenciāli nodarāmo zaudējumu novēršanas pasākumiem;
7.1.3. Latvijas Republikas valsts, pašvaldības vai tiesu varas institūcijas pieņemto lēmumu dēļ;
7.1.4. kodolsprādziena, radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma dēļ;
7.1.5. apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja, to darbinieku, vai trešo personu, kurām īpašums nodots turējumā, lietojumā vai glabājumā, ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ.
7.1.6. apdrošinātā īpašuma nolietošanās, vibrācijas, ilgstošu vai pakāpenisku procesu (x.xx. korozijas, sausās un mitrās puves, pelējuma, sēnīšu, baktēriju, citu dabīgu, mikrobioloģisku procesu), kukaiņu vai dzīvnieku
iedarbības dēļ, kas nav izraisījuši citu polisē apdrošināto risku iestāšanos. Šķidruma vai tvaika noplūdes riska iestāšanās gadījumā netiek atlīdzināti zaudējumi par to inženierkomunikāciju daļu, kura tieši bojāta šajā
apakšpunktā minēto cēloņu rezultātā;
7.1.7. saistībā ar ūdens vai cita šķidruma sūcēm
apdrošināšanas objekta cauruļvadu sistēmās;
7.1.8. ēkas vai būves plaisāšanas, sagrūšanas, pamatu nosēšanās, nobīdīšanās vai iegrimšanas rezultātā, ja to nav izraisījusi polisē apdrošināto risku iestāšanās;
7.1.9. jebkura veida mehāniskas vai elektriskas salūšanas (x.xx. pārspriegums, izolācijas nepilnības,
īssavienojums, ierīču nefunkcionēšana u.tml.) dēļ, kas nav izraisījusi ugunsgrēka iestāšanos;
7.1.10. produkcijai, ja zaudējumi radušies ražošanas procesa vai uzglabāšanas režīma traucējumu vai pārtraukuma dēļ;
7.1.11. saistībā ar tādu cauruļvadu, to ierīču un aprīkojuma avāriju, kas atrodas ārpus polisē norādītās ēkas vai būves un par kuru ekspluatāciju un remontu nav
atbildīgs apdrošinātais;
7.1.12. saistībā ar gruntsūdeņu vai notekūdeņu līmeņa celšanos, kā arī pārplūstot vai plīstot ārējām ūdens savākšanas un novadīšanās sistēmām, jumta notekcaurulēm, vai kondensāta uzkrāšanās dēļ;
7.1.13. nokrišņu ūdens, gruntsūdens, krusas, sniega vai dubļu iedarbības rezultātā, tai skaitā iekļūstot īpašumā caur logiem, durvīm, jumtu, sienām, konstrukciju
savienojumu vietām, plaisām un citām atverēm, ja šie zaudējumi nav radušies apdrošināto risku iestāšanās rezultātā;
7.1.14. paredzamu plūdu rezultātā (ja pēdējo piecu gadu laikā apdrošinātais īpašums vai tā teritorija jau ir bijusi
appludināta);
7.1.15. nepārtrauktas snigšanas rezultātā, ja apdrošinātā
persona nav nodrošinājusi sniega notīrīšanu no jumta 48 stundu laikā pēc nepārtrauktas snigšanas beigām.
Šajā punktā minētājā 48 stundu periodā netiek iekļautas brīvdienas un valsts svētku dienas;
7.1.16. vides piesārņošanas, piegružošanas un/vai saindēšanas dēļ
7.1.17. avārijas stāvoklī esošam nekustamajam īpašumam un tajā esošajai mantai. Par avārijas stāvoklī esošu tiek uzskatīts tāds nekustamais īpašums vai tā daļa, kuras fiziskais nolietojums pārsniedz 70% vai kuru par
avārijas stāvoklī esošu, vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu objektu ir atzinusi valsts vai pašvaldības kompetenta iestāde;
7.1.18. xxxxxxxx, munīcijai un sprāgstvielām;
7.1.19. īpašumam, kas iegūts kontrabandas rezultātā vai citā nelikumīgā veidā un/vai uz kuru apdrošinātajam nav un/vai nevar būt īpašuma tiesību;
7.1.20. ūdens transportlīdzekļiem, lidaparātiem, traktortehnikai (x.xx. speciālajai), reģistrācijai pakļautiem sauszemes transportlīdzekļiem, izņemot noteikumu 6.7. punktā noteiktajos gadījumus;
7.1.21. augiem, dzīvniekiem un zemei;
7.1.22. vērtspapīriem, dokumentiem, aktiem, plāniem,
oriģinālajiem rasējumiem, modeļiem, arhīvu krājumiem;
7.1.23. īpašuma izkrāpšanas, piesavināšanās, izspiešanas, mistiskas pazušanas, u.tml. apstākļu dēļ;
7.1.24. azbesta un tā savienojumu iedarbības rezultātā;
7.1.25. nekustamajam īpašumam vai tā daļai un tajā esošai mantai, ja tā ir pastāvīgi neizmantota. Par pastāvīgi neizmantotu tiek uzskatīts tāds īpašums, kurā ilgāk kā 30 (trīsdesmit) dienas pēc kārtas nenotiek saimnieciskā darbība un neatrodas apdrošinājuma ņēmēja vai
apdrošinātā darbinieki, vai personas, kurām īpašums nodots turējumā, lietojumā, glabājumā. Īpašums netiek uzskatīts par pastāvīgi neizmantotu, ja, ievērojot noteikumu 8.1.3.-8.1.7. punktu, tas ir aprīkots ar
apsardzes signalizāciju, kura pieslēgta apsardzes
postenim, vai tai tiek nodrošināta diennakts apsardze;
7.1.26. trešo personu ļaunprātīgas rīcības dēļ, ja netiek ievērotas noteikumu 8.1.8. punktā noteiktās prasības;
7.1.27. būvniecības laikā ieguldītajiem darbiem un materiāliem, līdz darbu pabeigšanai un nodošanai;
7.1.28. būvniecības, pārbūves vai remonta darbu, kuru veikšanai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nepieciešama būvatļauja, rezultātā. Tomēr tiek
atlīdzināti šādi zaudējumi apdrošinātajām ēkām, telpām un telpu remontam ar atlīdzības limitu EUR 15 000
(piecpadsmit tūkstoši eiro) par vienu apdrošināšanas gadījumu, piemērojot pašrisku EUR 1 500 (viens tūkstotis pieci simti eiro), ja polisē nav noteikts lielāks pašrisks;
7.1.29. polisē norādītajā apdrošināšanas objektā, adresē vai teritorijā notiekošas testēšanas, montāžas vai
demontāžas darbu rezultātā;
7.1.30. polisē norādītajā apdrošināšanas objektā, adresē vai teritorijā veicot griešanas, metināšanas, lodēšanas vai darbus ar atklātu uguns liesmu neatbilstoši
ugunsdrošības noteikumiem vai tos veic persona(s), kurai(ām) nav speciāla apmācība vai atbilstoša
kvalifikācija šo darbu veikšanai, neatkarīgi no tā, vai darbus izpilda apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā darbinieki, vai arī darbi ir uzticēti trešajām personām;
7.1.31. kļūdainu rasējumu, aprēķinu, projektēšanas, darbu vai neatbilstošu būvmateriālu izmantošanas dēļ.
7.2. Saskaņā ar šiem apdrošināšanas noteikumiem nav apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība, netiek atlīdzināta atrautā peļņa, zaudējumi saistībā ar nesavlaicīgām piegādēm, pārtraukumiem ražošanā, tirdzniecībā, līgumsaistību neizpildi, līgumsodiem un citiem finansiāla rakstura vai netiešiem zaudējumiem, kaut arī tam par iemeslu bija apdrošināšanas riska iestāšanās.
8. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI
8.1. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākumi pēc apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās
8.1.1. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir ievērot Latvijas Republikā spēkā esošos tiesību aktus,
būvnormatīvus, tehniskās ekspluatācijas, darba drošības un ugunsdrošības noteikumus.
8.1.2. Ja nekustamais īpašums ir aprīkots ar ugunsdrošības signalizāciju, tad tai ir jābūt pastāvīgi ieslēgtai.
8.1.3. Ja nekustamais īpašums ir aprīkots ar apsardzes
signalizāciju, tad tai ir jābūt ieslēgtai ārpus uzņēmuma darba laika, visās telpās, kur neatrodas apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja darbinieki.
8.1.4. Regulāri jāveic uzstādīto signalizāciju apkopes un testi, atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai, ja tādu nav, tad atbilstoši iekārtu ražotāja rekomendācijām. Veiktās
pārbaudes ir jāreģistrē.
8.1.5. Ja signalizācijas ir pieslēgtas ārējam apsardzes uzņēmuma postenim, tad jābūt noslēgtam līgumam ar šo uzņēmumu par apsardzes pakalpojumu sniegšanu, kurā ir paredzēta apsardzes patruļas izbraukšana uz notikuma vietu, trauksmes signāla saņemšanas
gadījumā.
8.1.6. Ja apdrošināšanas objektam tiek nodrošināta apsardze, tad par tādu tiek uzskatīti vai nu apsardzes uzņēmuma darbinieki, ar kuru ir noslēgts līgums par apsardzes
pakalpojumu sniegšanu, vai apdrošinātā uzņēmuma darbinieki, kuru pienākumos saskaņā ar darba līgumu ietilpst apsardzes darbu veikšana.
8.1.7. Veicot apsardzi, ir jānodrošina ēkas un teritoriju
apgaita, ne retāk kā vienu reizi divās stundās, izņemot telpas, kuras ir aprīkotas ar apsardzes signalizāciju, vai teritoriju, kura pilnībā tiek pārraudzīta ar
videonovērošanas kamerām un trauksmes signālu saņem vietējais apsardzes postenis. Veiktās apgaitas ir jāreģistrē.
8.1.8. Ārpus darba laika visām ieejām un logiem ir jābūt noslēgtiem, lai nepieļautu nepiederošo personu iekļūšanu. Šis noteikums neattiecas uz publiski
pieejamu ēku (dzīvojamās ēkas, slimnīcas u.tml.)
koplietošanas telpām, kuras tiek lietotas visu diennakti.
8.1.9. Ja objektā ir uzstādītas automātiskās ugunsdzēšanas sistēmas (sprinkleri u.tml.), tad ir regulāri jāveic to
apkopes un pārbaudes, atbilstoši normatīvo aktu
prasībām vai, ja tādu nav, tad atbilstoši iekārtu ražotāja rekomendācijām. Veiktās pārbaudes ir jāreģistrē.
8.1.10. Visām telpām ir jābūt aprīkotām ar pietiekamu skaitu, atbilstoša tipa rokas ugunsdzēšamajiem aparātiem. Rokas ugunsdzēšamajiem aparātiem ir jābūt derīgiem, ar derīgu lietošanas termiņu un atbilstoši marķētiem.
8.1.11. Ja manta - krājumi - tiek apdrošināti pret šķidruma vai tvaika noplūdes risku, tad tie ir jānovieto uz cieta
paliktņa vismaz 10 cm virs grīdas līmeņa.
8.1.12. Ja tiek apdrošināts nepabeigts vai būvniecības stadijā esošs objekts vai būvniecības darbi tiek uzsākti
apdrošinātajā objektā polises darbības laikā, tad pirms to uzsākšanas ir jāsaņem visas Latvijas Republikā spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās atļaujas un
saskaņojumi, kā arī darbi jāveic saskaņā ar izstrādāto projektu.
8.1.13. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir apdrošināšanas līguma darbības laikā rakstveidā informēt apdrošinātāju par visiem tiem zināmajiem apstākļiem, kas varētu palielināt apdrošinātā riska iestāšanās varbūtību, tai skaitā par:
8.1.13.1. izmaiņām apdrošinātā saimnieciskās darbības veidā vai saimnieciskās darbības
pārtraukšanu;
8.1.13.2. ja apdrošinātais nekustamais īpašums kļūst pastāvīgi neizmantots;
8.1.13.3. izmaiņām apdrošinātā nekustamā īpašuma drošības sistēmās (t.i. ugunsdrošības un
apsardzes signalizācijas, apsardze,
automātiskās ugunsdzēšanas sistēmas u.tml.);
8.1.13.4. apdrošinātā objekta iznomāšanu, ieķīlāšanu, citādu apgrūtināšanu ar lietu un/vai saistību tiesībām un/vai parādiem, apdrošinātajam objektam uzliktajiem atsavināšanas un citiem aizliegumiem, kā arī īpašuma un /vai lietošanas tiesību uz apdrošināto objektu
aprobežojumiem.
8.2. Apdrošinātā pienākumi pēc apdrošinātā riska iestāšanās.
8.2.1. Ja iestājas apdrošinātais risks, apdrošinātajam par to nekavējoties jāziņo:
8.2.1.1. ugunsgrēka gadījumā – valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;
8.2.1.2. trešo personu ļaunprātīgas rīcības gadījumā – policijai;
8.2.1.3. sadursmes gadījumā ar sauszemes transportlīdzekli – policijai;
8.2.1.4. eksplozijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam;
8.2.1.5. inženierkomunikāciju avārijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam un/vai
apdrošinātā nekustamā īpašuma – ēkas apsaimniekotājam (īpašniekam) vai
pašvaldības policijai.
8.2.2. Apdrošinātajam, 2 (divu) darba dienu laikā vai tiklīdz tas iespējams, ir telefoniski vai rakstiski jāpaziņo
apdrošinātājam par apdrošinātā riska vai jebkura notikuma, kas var tikt uzskatīts par apdrošināto risku, iestāšanos un jāsaskaņo ar apdrošinātāju apdrošinātā riska iestāšanās vietas apskates laiks. Apdrošinātajam, tiklīdz tas ir iespējams, jāveic visi iespējamie un
saprātīgie pasākumi, lai samazinātu zaudējumus.
8.2.3. Pēc apdrošinātā riska iestāšanās, kamēr apdrošinātājs nav veicis bojātā vai iznīcinātā apdrošinātā īpašuma
apskati un sastādījis apskates protokolu, nav
pieļaujama nekāda bojājumu novēršana vai apdrošinātā īpašuma un tā daļu pārvietošana, novākšana vai
atjaunošana, bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas. Atļauts veikt tikai neatliekamus pasākumus, lai novērstu tālākus zaudējumus un nepieļautu nelaimes gadījumus.
8.2.4. Pēc pieteikuma iesniegšanas, apdrošinātajam ir
pienākums nodrošināt apdrošinātāja pārstāvim vai tā noteiktajam ekspertam iespēju veikt apdrošinātā riska iestāšanās vietas un bojātā apdrošināšanas objekta
apskati, kā arī dot apdrošinātājam iespēju veikt izmeklēšanu jebkuru zaudējumu rašanās cēloņu un
apjoma noteikšanai. Pēc apdrošinātā riska iestāšanās vietas apskates apdrošinātāja pārstāvis sastāda noteiktas formas apskates protokolu par konstatētajiem bojājumiem, kā arī sniedz norādījumus, kuru izpilde
apdrošinātajam ir obligāta. Ja apdrošinātājs neveic apskati 3 (trīs) darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas dienas un nepaziņo par apskates
aizkavēšanās iemesliem un ilgumu, apdrošinātajam ir tiesības uzsākt sakārtošanas un remonta darbus.
8.2.5. Apdrošinātā pienākums ir iesniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju un dokumentus, kas apstiprina zaudējuma iestāšanās faktu un apmēru.
8.2.6. Pēc apdrošinātāja pieprasījuma apdrošinātajam ir pienākums iesniegt apdrošinātājam bojātā, nozagtā vai iznīcinātā apdrošinātā īpašuma sarakstu un īpašuma tiesības apliecinošos dokumentus. Sarakstā ir jānorāda apdrošināšanas īpašuma vērtība un stāvoklis, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.
8.2.7. Ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais nav izpildījis kādus no pienākumiem apdrošināšanas līgumā
paredzētajā termiņā, tad apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā pienākums ir pierādīt, ka apdrošināšanas līgumā noteikto pienākumu izpilde nebija iespējama līgumā paredzētajā termiņā.
9. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS APRĒĶINĀŠANA UN IZMAKSA
9.1. Zaudējumu summa tiek aprēķināta, ņemot vērā apdrošināšanas objekta vērtību tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Apdrošinātājam ir tiesības noteikt zaudējumu aprēķināšanas metodi.
9.2. Apdrošināšanas objekta vērtība tieši pirms apdrošināšanas
gadījuma iestāšanās tiek noteikta saskaņā ar noteikumu 3.2. un
3.3. punktu. Gadījumā, ja apdrošinātais un apdrošinātājs nespēj vienoties par īpašuma vērtību tieši pirms apdrošināšanas
gadījuma iestāšanās, tad nekustamā īpašuma vērtību nosaka pieaicināts sertificēts vērtētājs.
9.3. Zemapdrošināšanas gadījumā atlīdzināmos zaudējumus
aprēķina tādā proporcijā, kādu sastāda apdrošināšanas polisē noteiktā apdrošinājuma summa pret apdrošināšanas objekta vērtību. Šī līguma izpratnē zemapdrošināšana ir iestājusies, ja apdrošinājuma summa ir zemāka par objekta vērtību vairāk nekā par 10%.
9.4. Virsapdrošināšanas gadījumā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt faktiskos zaudējumus un apdrošinātā īpašuma vērtību.
9.5. Apdrošināšanas objekts tiek atzīts par bojā gājušu, ja
apdrošinātājs vai tā pieaicinātais eksperts atzinuši bojājumu novēršanu par tehniski neiespējamu vai paredzamā
apdrošināšanas atlīdzība pārsniedz 70% no apdrošināšanas objekta vērtības tieši pirms apdrošināšanas gadījuma
iestāšanās. Ja derīgās atliekas paliek apdrošinātajam, tad no atlīdzināmajiem zaudējumiem tiek atņemta derīgo atlieku vērtība.
9.6. Apdrošināšanas objekta bojāejas, zādzības ar ielaušanos vai laupīšanas gadījumā:
9.6.1. atlīdzināmie zaudējumi tiek noteikti atbilstoši līdzvērtīga vai tāda paša veida un kvalitātes objekta iegādes vai
atjaunošanas izdevumiem.
9.6.2. ja apdrošināšanas objekts ir nekustamais īpašums, kam piemērojama faktiskā vērtība, tad no atlīdzināmajiem zaudējumiem tiek atņemts nolietojums.
9.6.3. apdrošinātajam ir pienākums pieņemt lēmumu par ēkas atjaunošanu un rakstveidā paziņot par to
apdrošinātājam pirms apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas. Ja bojā gājušais apdrošinātais
nekustamais īpašums netiek atjaunots – atlīdzināmie zaudējumi tiek noteikti tirgus vērtības apmērā, bet nepārsniedzot tā vērtību tieši pirms apdrošināšanas
gadījuma iestāšanās. Ja pēc atlīdzības izmaksas tirgus vērtības apjomā, tiek uzsākti ēkas atjaunošanas
būvdarbi, apdrošinātājs izmaksā apdrošinātajam starpību, kas tiek aprēķināta no atjaunošanas vai faktiskās vērtības atņemot tirgus vērtību, taču nepārsniedzot polisē norādīto nekustamā īpašuma apdrošinājuma summu.
9.7. Apdrošināšanas objekta daļēju bojājumu gadījumā:
9.7.1. atlīdzināmie zaudējumi tiek noteikti atbilstoši līdzvērtīga vai tāda paša veida un kvalitātes objekta atjaunošanas izdevumiem;
9.7.2. ja apdrošināšanas objekts ir nekustamais īpašums, kam piemērojama faktiskā vērtība, tad no atlīdzināmajiem zaudējumiem tiek atņemts nolietojums;
9.7.3. atjaunojot mantu - līdz 10 gadus vecas tehnoloģiskās iekārtas, darbgaldus, aprīkojumu vai inventāru,
nolietojums netiek piemērots, savukārt, atjaunojot šādu mantu, kas vecāka par 10 gadiem, apdrošinātājs
samazina atlīdzināmos zaudējumus par 25% saistībā ar iekārtu tehnisko nolietojumu un vērtības zudumu;
9.7.4. atlīdzināmie zaudējumi par apdrošināto mantu –
krājumiem, kas atrodas ražošanas procesā, tiek noteikti atbilstoši to pašizmaksai, t.i. tiešās ražošanas,
materiālu, darba izmaksām un administratīvajām izmaksām;
9.7.5. atlīdzināmie zaudējumi par xxxxx, kas nav minēta
9.7.3. un 9.7.4. punktā, tiek noteikti atbilstoši
līdzvērtīgas vai tāda paša veida un kvalitātes mantas atjaunošanas izdevumiem, atņemot nolietojumu.
9.8. Veicot atlīdzības izmaksu, no atlīdzināmajiem zaudējumiem tiek ieturēts apdrošināšanas polisē norādītais pašrisks.
9.9. Ja iestājies sadursmes risks un, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, apdrošinātājam ir tiesības prasīt
zaudējumu atlīdzību pilnā apmērā no Latvijas Republikā
reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kura apdrošinājusi ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, tad apdrošinātājs, veicot
apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neietur polisē norādīto pašrisku.
9.10. Apdrošinātājs, pēc iespējas vienojoties ar apdrošināto, ir tiesīgs noteikt apdrošināšanas atlīdzības veidu:
9.10.1. atjaunošanas vai aizvietošanas izdevumu tiešu apmaksu apdrošinātāja apstiprinātai būvfirmai vai citam uzņēmumam. Šajā gadījumā pirms atlīdzināmo
zaudējumu apmaksas, apdrošinātajam jāsamaksā apdrošinātājam apdrošināšanas polisē norādītais
pašrisks. Ja apdrošinātais nevēlas šo summu samaksāt, tad atjaunošanas, remonta vai aizvietošanas izdevumi tiek samazināti pašriska apmērā;
9.10.2. apdrošināšanas atlīdzības izmaksu apdrošinātajam naudā – šajā gadījumā, izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, netiek atlīdzināti nodokļi, virsizdevumi un peļņa, ar kuriem aplikta remonta vai atjaunošanas darbu veikšana, būvmateriālu vai mantu iegāde, transportēšanas pakalpojumi.
9.11. No izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības, apdrošinātājs ir tiesīgs ieturēt nesamaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu par visu apdrošināšanas līguma darbības periodu.
9.12. Gadījumos, kad ir paredzēti apdrošinātā objekta remonta vai atjaunošanas darbi, apdrošinātājam ir tiesības noteikt
apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas kārtību, sadalot apdrošināšanas atlīdzības summu vairākos maksājumos.
Apdrošināšanas atlīdzības pirmo daļu, kas nav lielāka par 50% no kopējās aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības summas,
apdrošinātājs izmaksā pēc lēmuma par atlīdzības izmaksu pieņemšanas. Atlikušās apdrošināšanas atlīdzības daļas
apdrošinātājs izmaksā pēc noteiktā darbu apjoma pabeigšanas.
9.13. Apdrošinātā tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību
apdrošināšanas objekta atjaunošanai izbeidzas, ja 2 (divu) gadu laikā no dienas, kad apdrošinātājs ir pieņēmis lēmumu par
apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, nav uzsākta objekta atjaunošana.
9.14. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas polisē norādītās apdrošinājuma summas tiek atjaunotas pilnā apmērā bez
papildus apdrošināšanas prēmijas samaksas. Ja apdrošināšanas
gadījuma rezultātā ēka ir gājusi bojā, kopējā apdrošinājuma summa tiek samazināta par bojā gājušās ēkas vērtību.
9.15. Apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pieņem 15 (piecpadsmit) dienu laikā no visu nepieciešamo, tai skaitā
apdrošinātāja pieprasīto, dokumentu saņemšanas dienas.
9.16. Ja ir ierosināts kriminālprocess vai administratīvais process vai ir uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība saistībā ar notikušo gadījumu un apstākļu noskaidrošanai
kriminālprocesuālā vai administratīvā procesa, vai
administratīvā pārkāpuma lietvedības kārtībā ir nozīme
apdrošinātāja lēmuma pieņemšanā, nepiemēro noteikumu 9.15. punktā noteikto termiņu un par to informē attiecīgi
apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, labuma guvēju vai trešo personu. Apdrošinātājs lēmumu pieņem ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad saņemts galīgais nolēmums.
9.17. Apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja:
9.17.1. apdrošinātais ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ ir maldinājis apdrošinātāju par apdrošināšanas
gadījuma apstākļiem vai zaudējuma apmēru;
9.17.2. apdrošinātais neuzrāda bojāto priekšmetu atliekas, izņemot gadījumus, kad tās ir pilnībā iznīcinātas;
9.17.3. apdrošinātais nav iesniedzis policijai konkrētu nozagto vai nolaupīto lietu sarakstu, vai arī policija
neapstiprina atsevišķu lietu zādzības vai laupīšanas faktu;
9.17.4. noteikumu 8.2.1. punktā minētās iestādes
neapstiprina attiecīgo apdrošināto risku iestāšanās faktu.