Juridisko personu īpašuma apdrošināšanas noteikumi Nr. NPWL11/2
Juridisko personu īpašuma apdrošināšanas noteikumi Nr. NPWL11/2
Apstiprināti ar “Seesam Insurance AS” Latvijas filiāles rīkojumu Nr. 2016/4-pa Spēkā no 2016. gada 25. janvāra
1. TERMINI
1.1. Apdrošinātājs – “Seesam Insurance AS” Latvijas filiāle.
1.2. Apdrošinājuma ņēmējs – juridiska vai fiziska persona, kura noslēdz ap- drošināšanas līgumu savā vai citas personas labā.
1.3. Apdrošinātais – juridiska vai fiziska persona, kurai ir apdrošināmā inte- rese un kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums; apdrošināšanas līguma saistības un pienākumi attiecas gan uz apdrošināto, gan uz apdrošinājuma ņēmēju.
1.4. Apdrošināšanas līgums – apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vie- nošanās par apdrošināšanas nosacījumiem. Apdrošināšanas līgums sastāv no pieteikuma apdrošināšanai, apdrošināšanas polises, apdrošināšanas polises pielikumiem, grozījumiem un apdrošināšanas noteikumiem.
1.5. Apdrošināšanas polise – dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līgu- ma noslēgšanu. Apdrošināšanas polise ir neatņemama apdrošināšanas līguma sastāvdaļa.
1.6. Apdrošināšanas periods – apdrošināšanas līguma darbības laiks.
1.7. Apdrošinātais risks – apdrošināšanas līgumā paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
1.8. Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts pēkšņs un iepriekš neparedzams, no apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kuram iestājoties, paredzēta apdrošināšanas atlī- dzības izmaksa saskaņā ar apdrošināšanas līgumā atrunāto.
1.9. Apdrošinājuma summa – apdrošināšanas līgumā noteikta naudas sum- ma, par kādu ir apdrošināts apdrošināšanas objekts.
1.10. Apdrošināšanas prēmija – apdrošināšanas līgumā noteiktais maksā- jums par apdrošināšanu.
1.11. Apdrošināšanas atlīdzība – apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.12. Pašrisks – apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā līdzdalība katrā apdrošināšanas gadījumā, kas tiek atrēķināta no izmaksājamās apdrošināša- nas atlīdzības summas. Ja viena apdrošināšanas gadījuma rezultātā tiek bojāti vairāki apdrošināšanas objekti, tad tiek piemērots viens lielākais pašrisks.
1.13. Apdrošināšanas objekts – apdrošināšanas polisē norādītais kustamais un/vai nekustamais īpašums.
1.14. Apdrošināšanas pieteikums – apdrošinātāja noteiktas formas un satura dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais aizpilda un ie- sniedz apdrošinātājam, lai informētu par apdrošināšanas objektu, tā stāvokli, kā arī citiem faktiem un apstākļiem; apdrošināšanas pieteikums ir neatņema- ma apdrošināšanas līguma sastāvdaļa.
1.15. Apdrošināšanas piedāvājums – piedāvājums, kuru apdrošinātājs saga- tavo, lai informētu apdrošinājuma ņēmēju par apdrošināšanas līguma notei- kumiem un/vai izmaiņām tajos.
1.16. Trešā persona – persona, kura nav apdrošināšanas līguma slēdzēja; nav persona, kura likumiski vai līgumiski ir saistīta ar apdrošināšanas līguma slē- dzēju; nav persona, kuras labā apdrošināšanas līgums ir noslēgts.
1.17. Distances saziņas līdzeklis – elektronisks saziņas līdzeklis, ar kura palīdzību ir iespējams noslēgt apdrošināšanas līgumu, pusēm neatrodoties klātienē.
1.18. Apdrošināšanas objekta adrese – apdrošināšanas objekta atrašanās vie- ta, kas ir norādīta apdrošināšanas polisē.
1.19. Nekustamā īpašuma atjaunošanas vērtība – minimālie izdevumi nau- das izteiksmē, kas nepieciešami, lai apdrošināto objektu atjaunotu līdzvērtīgā kvalitātē un apjomā, ieskaitot visas būvniecības un ar to saistītās izmaksas, kāds tas bijis tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.
1.20. Kustamā īpašuma atjaunošanas vērtība – minimālā naudas summa, kas nepieciešama, lai no jauna iegādātos vai no jauna izgatavotu tāda paša veida, kvalitātes un tam pašam nolūkam paredzētu kustamo īpašumu.
1.21. Faktiskā vērtība – apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtība, atskai- tot īpašuma stāvoklim atbilstošo nolietojumu (vērtības zudumu) procentu iz- teiksmē uz zaudējuma brīdi.
1.22. Tirgus vērtība – attiecīgā īpašuma cena, par kuru brīvā un konkurējošā tirgū īpašumu varēja pārdot vai nopirkt tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.
1.23. Teritorijas labiekārtojums – apdrošinātajai ēkai piesaistītā gruntsgabala ietvaros esoši un stacionāri uzstādīti soliņi, galdi, karogu masti, rotaļu laukuma elementi, celiņu ieseguma materiāli, vārti, nožogojums, barjeras, ietvju un kus- tības organizācijas tehniskie līdzekļi (ietvju apgaismojums, dekoratīvās sētiņas).
2. INFORMĀCIJA PAR APDROŠINĀMO RISKU
2.1. Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmēja pienā- kums ir sniegt apdrošinātājam visu pieprasīto informāciju par apdrošināmo objektu un faktiem vai apstākļiem, kas nepieciešami apdrošināmā riska izvēr- tēšanai. Apdrošinātājs saņemto informāciju apstrādās un glabās saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
2.2. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais ir atbildīgs par sniegtās in- formācijas patiesumu un pilnīgumu. Jebkurš viltojums, nepareizs apgalvo- jums un/vai noklusēšana var būt par iemeslu apdrošināšanas līguma izbeigša- nai un/vai atteikumam izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, izņemot, ja likums “Par apdrošināšanas līgumu” to nepieļauj gadījumā, kad informācija sniegta vieglas neuzmanības rezultātā.
2.3. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir paziņot apdro- šinātājam par citiem spēkā esošiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu.
3. IZMAIŅAS SĀKOTNĒJĀ INFORMĀCIJĀ
3.1. Apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam ir pienākums nekavē- joties, tiklīdz tas ir iespējams, rakstiski paziņot apdrošinātājam par visiem apstākļiem, kuri var palielināt apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai iespējamo zaudējumu apjomu, kā arī paziņot par jebkādām izmaiņām pietei- kumā apdrošināšanai sniegtajā informācijā.
Attiecībā uz šādu paziņojumu apdrošinātājs patur sev tiesības neiekļaut šīs izmaiņas apdrošināšanas līgumā vai iekļaut, piemērojot papildu drošības no- sacījumus un/vai aprēķinot papildu apdrošināšanas prēmiju, ja šo izmaiņu rezultātā apdrošinātais risks palielinās.
3.2. Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas, kā arī tā darbības laikā, apdro- šinātājam ir tiesības pārbaudīt apdrošināto objektu, lai pārliecinātos, vai nav notikušas izmaiņas sākotnējā informācijā.
4. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS
4.1. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītais nekustamais un/vai kustamais īpašums polisē norādītajā apdrošinātā objekta adresē.
4.2. Ja vien polisē nav atrunāts citādi, apdrošināšana ir spēkā tikai polisē no- rādītajā apdrošinātā objekta adresē, bet attiecībā uz pamatlīdzekļiem, precēm un citu kustamo īpašumu apdrošināšana ir spēkā minētajā adresē, apdrošinā- tajām precēm vai citam kustamajam īpašumam atrodoties ēku iekšienē.
4.3. Ar nekustamo īpašumu tiek saprasts apdrošinājuma ņēmējam vai apdroši- nātajam piederošās vai valdījumā esošās ēkas, būves un telpas.
4.3.1. Ēka; apdrošinot ēku, apdrošināts tiek:
ēkas pamati, ārsienas un to apdare, iekšējās starpsienas un to apdare, starp- stāvu pārsegumi, jumta konstrukcijas, jumta segums, grīdas un grīdu segums, kāpnes, logi, durvis, lifti, eskalatori; ēkas projektā, ekspluatācijai un kalpoša- nas mērķim paredzētas ēkā iebūvētas un pie ēkas ārsienām stacionāri piestip- rinātas inženiertehniskās komunikācijas, x.xx. ūdens, apkures un kanalizācijas sistēmas, ugunsdzēšanas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas; ap- kures katli un radiatori, santehnika, elektroinstalācija, apsardzes un uguns- drošības signalizācijas, ēkas vadības un sakaru sistēmas, video novērošanas sistēmas, aizsargžalūzijas (sarullējamie aizsargslēģi).
4.3.2. Telpas; apdrošinot telpas, apdrošināts tiek:
grīdu, sienu un griestu apdare, logi, durvis; telpās esošās inženiertehniskās komunikācijas, x.xx. ūdens, apkures un kanalizācijas sistēmas, ugunsdzēšanas sistēma, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēma, elektroinstalācija, taču
visas iepriekš minētās komunikācijas apdrošinātas apdrošināto telpu ietvaros un līdz pievadam ēkas kopējai attiecīgajai komunikāciju sistēmai; radiatori, santehnika un iebūvētie gaismas ķermeņi, apsardzes un ugunsdrošības sig- nalizācijas; telpu īpašniekam kopīpašumā piederošās ēkas domājamās daļas (koplietošanas telpas, jumts, kāpņu telpa); videonovērošanas sistēmas, aizsar- gžalūzijas (sarullējamie aizsargslēģi).
4.3.3. Papildus iepriekš minētajam, apdrošinot ēku, apdrošinātas tiek arī ūdens notekas, ūdens, apkures, kanalizācijas, gāzes un tvaika caurules un pazemes elektriskie kabeļi zemes gabala robežās vai līdz to savienojuma vietai ar publiskajiem tīkliem.
4.3.4. Apdrošinot ēku vai telpas, apdrošinātas tiek arī apdrošinājuma ņēmē- jam un/vai apdrošinātai personai piederošas un pie apdrošinātā nekustamā īpašuma stacionāri piestiprinātas reklāmas izkārtnes.
4.4. Ja vien polisē nav norādīts citādi, ar ēkām vai telpām nav apdrošināti:
4.4.1. ēkas projektā vai teritorijas plānā neparedzētas ēkas, celtnes un inže- niertehniskās komunikācijas, kuru izbūve nav bijusi saskaņota nepieciešama- jās valsts institūcijās vai šādu objektu izbūvei nav saņemtas visas nepiecieša- mās likumdošanā noteiktās atļaujas un saskaņojumi;
4.4.2. telpu lietotāja patstāvīgi uzstādītas un izgatavotas konstrukcijas vai ie- kārtas, ieskaitot kabeļus, caurules;
4.4.3. kurināmais, kas paredzēts izmantošanai ēkas(-u) apkures katlos;
4.4.4. inženierkomunikāciju sistēmu iekārtas (piemēram, transformatori, kompresori, elektrības sadales skapji, dīzeļģeneratora stacijas u. tml.), kas atrodas ārpus apdrošinātā nekustamā īpašuma;
4.4.5. jaunbūves vai nekustamais īpašums, kas ir rekonstrukcijas vai būvnie- cības procesā (nepabeigtas un/vai ekspluatācijā nenodotas ēkas vai būves);
4.4.6. iebūvētās mēbeles, tehnika un aprīkojums;
4.4.7. markīzes, norādes vai ceļazīmes;
4.4.8. teritorijas labiekārtojums, x.xx. baseini un strūklakas.
4.5. Ar kustamo īpašumu tiek saprasta apdrošinājuma ņēmējam vai apdro- šinātajam piederošā vai valdījumā esošā biroja tehnika, mēbeles, biroju un noliktavu aprīkojums, ražošanas līnijas, darbgaldi un citas iekārtas un preces, x.xx. izejvielas, gatavā produkcija un pusfabrikāti.
4.5. Ja vien polisē nav norādīts citādi, ar kustamo īpašumu nav apdrošināts:
4.6.1. kustamais īpašums, kas glabājas vai atrodas zem klajas debess vai ārpus apdrošinātajām telpām;
4.6.2. kustamais īpašums, kas atrodas ēkā vai telpā, kas netiek apsaimniekota vai kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, vai arī nekustamais īpašums at- rodas avārijas stāvoklī;
4.6.3. licences; dati un programmatūra, datu nesēji, datu bāzes, kuras satur informācijas tehnoloģiju iekārtas;
4.6.4. rasējumi, reģistri, līgumi, modeļi un šabloni, licences un patenti, au- dioieraksti, videoieraksti;
4.6.5. mobilie telefoni, plaukstdatori, rācijas u. tml.;
4.6.6. skaidra nauda, vērtspapīri, ieskaitot nedzēstas pastmarkas, akcīzes pre- ču marķēšanas zīmes, kuponi, loterijas biļetes, vekseļi, čeki, prasību un mak- sājumu dokumenti, maksājumu kartes, priekšapmaksas kartes;
4.6.7. xxxxxx, sprāgstvielas un citas bīstamas un ugunsnedrošas vielas;
4.6.8. kustamais īpašums, kas nepieder apdrošinājuma ņēmējam vai apdroši- nātajam, piemēram, nomāts vai īrēts īpašums;
4.6.9. kustamais īpašums transportēšanas un/vai pārvadāšanas laikā.
4.7. Investīcijas
Vienojoties ar apdrošinājuma ņēmēju un to norādot polisē, apdrošinātas tiek apdrošinātajā objektā (kustamajā vai nekustamajā īpašumā) paredzamās in- vestīcijas, kas varētu tikt veiktas apdrošināšanas perioda laikā.
4.8. Apdrošinājuma ņēmēja aprūpē, pārziņā vai kontrolē nodotais īpašums
4.8.1. Vienojoties ar apdrošinājuma ņēmēju un to norādot polisē, apdrošināts tiek apdrošinājuma ņēmēja aprūpē, pārziņā vai kontrolē nodotais īpašums, par kuru apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs saskaņā ar likumdošanas aktiem vai uzņemtajām līgumsaistībām.
4.8.2. Apdrošinājuma summa šādam īpašumam tiek noteikta tā faktiskajā vērtībā.
4.8.3. Apdrošinātājs ir atbildīgs tikai par tādu apdrošinājuma ņēmēja aprūpē, pārziņā vai kontrolē nodoto īpašumu, par kuru ir parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts vai cita veida dokumentācija, kas apstiprina šāda īpašuma nodošanu apdrošinājuma ņēmēja atbildībā.
5. APDROŠINĀJUMA SUMMA UN APDROŠINĀŠANAS OBJEKTA VĒRTĪBA
5.1. Īpašuma apdrošinājuma summu, balstoties uz apdrošinātā īpašuma vēr- tību, nosaka apdrošinājuma ņēmējs, savstarpēji vienojoties ar apdrošinātāju. Apdrošinātājs nav atbildīgs par apdrošinājuma ņēmēja uzrādīto apdrošināju- ma summu.
5.2. Apdrošinājuma summai ir jāatbilst apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtībai.
5.3. Ja īpašuma fiziskais nolietojums apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī pārsniedz 50 (piecdesmit) %, tad īpašuma apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt apdrošinātā objekta faktisko vērtību.
5.4. Ja apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summa ir mazāka par apdro- šināšanas objekta vērtību vai pārsniedz to, tad, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tiek piemērots nosacījums par virsapdrošināšanu vai zemapdro- šināšanu.
6. APDROŠINĀTIE RISKI
Apdrošināti ir tikai tie riski, kuri norādīti apdrošināšanas polisē. Apdrošināšanas risku uzskaitījums
6.1. Uguns – iepriekš neparedzēta un nekontrolējama degšana ar liesmu, kas izcēlusies ugunij neparedzētā vietā vai no ugunij paredzētas vietas, patstāvīgi turpinot izplatīties tālāk. Apdrošināšana sedz arī zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis karstums, dūmi vai sodrēji, kas rodas no ugunsgrēka vai dego- ša vai degšanas rezultātā sakarsuša objekta.
Papildus augstāk minētajam, šī apdrošināšana kompensē arī zaudējumus vai bojājumus, kas apdrošināšanas objektam radušies ugunsgrēka dzēšanas re- zultātā.
6.1.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus īpašumam vai tā daļai:
6.1.1.1. kura apzināti tiek pakļauta apstrādei vai procesiem, kuros izmanto siltumu vai uguni;
6.1.1.2. kurā vai ar kuras palīdzību tiek radīts vai pārvadīts siltums vai uguns;
6.1.1.3. kas cietusi elektriskās strāvas iedarbības rezultātā (pārspriegums, īs- savienojums, īsslēgums, pārkaršana u. tml.);
6.1.1.4. kas radušies gruzdēšanas rezultātā, ja vien gruzdēšanu nav izraisījis ugunsgrēks;
6.1.2. Augstākminētie izņēmumi neattiecas uz bojājumiem vai zaudējumiem pārējam apdrošinātajam īpašumam, ja liesmas, kas radušās, turpina izplatīties tālāk.
6.2. Zibens – tiešs zibens spēriens apdrošināšanas objektā.
Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus elektriskajām ierīcēm, ie- kārtām, elektrības vadiem, izolācijas materiāliem u. tml., kas radušies no zi- bens izraisītā pārspieguma vai indukcijas elektriskajā tīklā, ja vien pakārtoti nav radies ugunsgrēks.
6.3. Lidaparāti – vadāma lidaparāta, tā daļu vai tā kravas uzkrišana apdroši- nāšanas objektam.
6.4. Eksplozija – pēkšņa, ārdoša spiediena spēka izpausme, kas balstās uz gāzu vai tvaiku īpašību izplesties. Ar saspiestu gāzi vai tvaikiem pildītu spie- diena katlu, boileru, cauruļvadu vai tvertņu eksploziju saprot situāciju, kad to sienas tiek sagrautas tādā mērā, ka notiek spiediena izlīdzināšanās starp tvertnes iekšpusi un apkārtējo vidi.
6.4.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus, kas radušies:
6.4.1.1. zema spiediena (implozijas) rezultātā;
6.4.1.2. apdrošināšanas objektā uzglabāto sprāgstvielu eksplozijas rezultātā;
6.4.1.3. spridzināšanas darbu rezultātā;
6.4.1.4. iekšdedzes dzinējiem to iekšējās eksplozijas vai sagrūšanas rezultātā;
6.4.1.5. iekārtai, aparatūrai vai priekšmetam, kurā apzināti ir paredzēts iz- mantot eksplozijas enerģiju; izņēmums neattiecas uz bojājumiem vai zaudē- jumiem, kas nodarīti pārējam apdrošinātajam īpašumam.
6.5. Vētra, krusa
6.5.1. Vētra ir gaisa masas plūsma, kuras vidējais ātrums ir ne mazāks par 18 (astoņpadsmit) metriem sekundē. Ja apdrošināšanas gadījuma vietā vēja āt- rumu nav iespējams noteikt, tad uzskatāms, ka vētra ir bijusi, ja apdrošinātās vietas apkārtnē gaisa masu pārvietošanās izraisījusi bojājumus arī labā stāvoklī uzturētām ēkām vai citam pret vētru tik pat noturīgam īpašumam vai ja šādus bojājumus var izraisīt tikai vētra ar nosacījumu, ka apdrošinātās ēkas vai ēkas, kurā tiek uzglabāti citi apdrošinātie objekti, stāvoklis ir (bija) nevainojams.
Kompensēti tiek zaudējumi par vētras rezultātā gaisā paceltu priekšmetu uz- krišana vai priekšmetu uzgāšanos apdrošinātajam objektam.
6.5.2. Krusa ir dažādas formas, lieluma un svara ledus gabalu nokrišņi, kas nokrīt uz apdrošinātā objekta un tādējādi izraisa tā bojāeju vai bojājumus.
6.5.3. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus:
6.5.3.1. kurus izraisījuši viļņi, ledus kustība, ledus vai sniega svars, plūdi vai augsts ūdens līmenis, kas radies notikušas vētras rezultātā;
6.5.3.2. kas radušies ēku vai būvju rekonstrukcijas vai būvdarbu laikā sakarā ar nesošo vai jumta konstrukciju atsvabināšanu, nojaukšanu vai noņemšanu.
6.6. Ūdens, apkures un kanalizācijas sistēmas avārijas – pēkšņa un iepriekš neparedzama šķidruma vai tvaika noplūde no ēkā iebūvētām ūdens, apkures, kanalizācijas, ventilācijas, kondicionēšanas vai ugunsdzēsības sistēmām un to cauruļvadiem, kā arī ierīcēm, tvertnēm vai rezervuāriem, kas tiek izmantoti šķidrumu uzglabāšanai un kas ir pastāvīgi savienoti ar iepriekš minētajām sistēmām un cauruļvadiem, kas radusies:
a) cauruļvadu plīsuma vai pārrāvuma rezultātā;
b) automātiski reaģējot stacionārām ugunsgrēka dzēšanas sistēmām vai iekārtām;
c) trešo personu darbības vai bezdarbības rezultātā;
d) tiešas sala iedarbības rezultātā uz ēkā vai telpās instalēto ūdens, apku- res, kanalizācijas vai ugunsdzēsības cauruļvadu sistēmu ar nosacījumu, ka ēkā vai telpās esošās iepriekš minētās komunikācijas ir būvētas/in- stalētas saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem un ēkas projektu un izmantojot projektā paredzētos celtniecības materiālus, kā arī ēka/ telpas tiek pienācīgi apsaimniekotas un pirms zaudējuma bija funkcio- nāli labā stāvoklī.
Saskaņā ar šiem noteikumiem sals ir atmosfēras stāvoklis, kad gaisa tempera- tūra apdrošinātā objekta atrašanās vietā – pilsētā vai pagastā – riska iestāša- nās dienā ir bijusi -15 °C un zemāka. Punktā 6.6. d) minētie zaudējumi tiek kompensēti vienu reizi apdrošināšanas periodā (atlīdzības limits nepārsniedz 10 000 EUR par gadījumu).
6.6.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis(-usi):
6.6.1.1. kanalizācijas pārplūšana lietus, atkušņa, plūdu vai palu laikā;
6.6.1.2. municipālās vai citas publiskās ūdens, kanalizācijas vai apkures cau- ruļu līnijas bojājums vai aizsprostojums ārpus ēkas;
6.6.1.3. šķidruma, gāzes vai tvaika noplūde no sistēmas, kura tiek labota vai remontēta;
6.6.1.4. šķidruma noplūde caur ūdens izolāciju konstrukcijās vai caur grīdā esošās notekas vai tvaika caurules šuvi; kondensējies ūdens.
6.6.2. Apdrošināšana nekompensē zaudējumus par bojātiem cauruļvadiem, iekārtām vai tvertnēm, kas kļuva par iemeslu šķidruma vai tvaika noplūdei, taču šis nosacījums neizslēdz apdrošinātāja atbildību par zaudējumiem vai bojājumiem pārējam apdrošinātajam īpašumam.
6.6.3. Apdrošināšana nekompensē zaudējumus par šķidrumu u. c. energone- sējiem, kas izplūduši no bojātiem cauruļvadiem, iekārtām vai tvertnēm.
6.7. Trešo personu prettiesiska rīcība. Apdrošināšana sedz apdrošinātā īpa- šuma zaudējumus vai bojājumus, kas radušies:
6.7.1. zādzības pēc ielaušanās rezultātā vai mēģinot ielauzties apdrošinātajā nekustamajā īpašumā vai īpašumā, kurā atrodas apdrošinātais kustamais īpa- šums, sabojājot konstrukcijas, slēdzenes, norobežojumus, kas traucē iekļūša- nu apdrošinātajā objektā, vai izmantojot viltotas atslēgas, citus instrumentus vai oriģinālo atslēgu, kas iegūta zādzības ar ielaušanos vai laupīšanas rezultā- tā ārpus apdrošinātās adreses;
6.7.1.1. ielaušanās nosacījums neattiecas uz objektiem, kas piestiprināti pie ēkas (reklāma, apgaismes ķermeņi, videonovērošanas kameras, antenas);
6.7.2. laupīšanas rezultātā, pielietojot vardarbību vai spēku vai arī draudot to nekavējoties pielietot pret apdrošinājuma ņēmēju, apdrošinājuma ņēmēja ģi- menes locekli vai darbinieku, vai arī pret personu, kuras kontrolē un atbildīgā glabāšanā ir nodots apdrošinātais īpašums;
6.7.3. trešo personu tīšas īpašuma fiziskas iznīcināšanas vai bojāšanas re- zultātā.
6.7.4. Apdrošinātājs vienu reizi apdrošināšanas perioda laikā atlīdzina trešo personu prettiesiskas rīcības rezultātā radušos zaudējumus apdrošināšanas objektam krāsu un/vai citu vielu iedarbības rezultātā. Maksimālā apdrošinā- šanas atlīdzības summa šādiem zaudējumiem tiek ierobežota ar 1 000 EUR.
6.7.5. Apdrošināšana nesedz:
6.7.5.1. zādzību ar ielaušanos, ja to ir veicinājusi apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā apzināta darbība, rupja nolaidība vai bezdarbība;
6.7.5.2. zādzību bez ielaušanās;
6.7.5.3. zādzību, kas notikusi, izmantojot ēkas vai telpu atslēgu oriģinālus, durvju kodus, seifu kodus, ja vien šādi atslēgu oriģināli vai durvju vai seifu kodi nav iegūti 6.7.1. un 6.7.2. punktos minēto risku rezultātā (x.xx. ārpus apdrošinātās adreses) un par to ir paziņots apdrošināšanas sabiedrībai;
6.7.5.4. zem klajas debess glabāta kustamā īpašuma zādzību, ja vien tas nav atrunāts apdrošināšanas polisē un apdrošinājuma ņēmējs ir veicis visus nepie- ciešamos drošības pasākumus, lai apdrošināto kustamo īpašumu apsargātu un konstruktīvi ierobežotu brīvu piekļūšanu tam;
6.7.5.5. zaudējumus, kas apdrošinātajam objektam radušies krāsu vai citu tamlīdzīgu vielu iedarbības rezultātā.
6.8. Transporta līdzekļu trieciens – jebkura veida motorizēta sauszemes transporta līdzekļa ietriekšanās apdrošinātajā īpašumā.
6.8.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus kustamajam īpašu- mam, kas glabājas zem klajas debess, ja vien tas nav atrunāts apdrošināšanas polisē.
6.9. Zemestrīce – Zemes garozas svārstību izraisīta Zemes virsmas trīcēšana, kas ir vismaz 5 balles stipra pēc Rihtera skalas.
6.10. Applūšana – šķidruma noplūde apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātās personas vieglas neuzmanības dēļ no:
a) ēkā iebūvētām ūdens, apkures, kanalizācijas, ventilācijas, kondicionēša- nas vai ugunsdzēsības sistēmām un to cauruļvadiem;
b) vannām, izlietnēm, ēkas iekšienē esošiem baseiniem, akvārijiem, ierī- cēm, tvertnēm vai rezervuāriem, kas tiek izmantoti šķidrumu uzglabā- šanai un kas ir pastāvīgi savienoti ar iepriekš minētajām sistēmām un cauruļvadiem.
6.10.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis(-usi):
6.10.1.1. municipālās vai citas publiskās ūdens, kanalizācijas vai apkures cau- ruļu līnijas bojājums vai aizsprostojums ārpus ēkas;
6.10.1.2. izšļakstīts vai tīrīšanas darbos izmantots ūdens; kondensējies ūdens;
6.10.1.3. šķidruma noplūde no sistēmas, kura ir bojāta un/vai ir avārijas stā- voklī, un/vai ir neatbilstoši uzturēta vai apkalpota.
6.10.2. Apdrošināšana nekompensē zaudējumus par šķidrumu u. c. energone- sējiem, kas izplūduši no cauruļvadiem, iekārtām vai tvertnēm.
6.11. Elektriskas dabas parādība – elektriskajā ierīcē radusies īsslēguma ķēde, īssavienojums, elektriska izlādēšanās vai cits elektrisks bojājums, kas ir neatgriezeniski sabojājis elektriskās ierīces izolāciju.
6.11.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus:
6.11.1.1. pārējam apdrošinātajam īpašumam, izņemot gadījumus, kad šādus zaudējumus ir izraisījis cits apdrošinātais risks saistībā ar elektriskās dabas parādības radīto zaudējumu, piemēram, ugunsgrēks, sprādziens vai ūdens noplūde;
6.11.1.2. kurus izraisījis elektroapgādes pārtraukums vai elektrības kvalitātes izmaiņas publiskajā tīklā, ja nav nodarīts tiešs fizisks bojājums pašām elek- triskajām ierīcēm;
6.11.1.3. ja elektriskas dabas parādība (īssavienojums, pārspriegums, u. tml.) ir radusies jebkādu remontdarbu laikā elektriskajā tīklā, ierīcēs u. tml. un šādi remontdarbi tiešā veidā ir veicinājuši zaudējumu rašanos.
6.12. Plūdi – lielākas vai mazākas teritorijas applūšana ar ūdeni, kas pārgā- jis pāri dabīgo ūdenstilpju vai baseinu robežām, pārrāvis aizsargdambjus vai krastus:
a) apdrošinātā objekta adresē notikušas vētras rezultātā, ar vētru saprotot vēja brāzmas, kuru vidējais ātrums ir vismaz 18 metri sekundē;
b) īsā laika posmā notikušu lietusgāžu/nokrišņu rezultātā.
Šo noteikumu izpratnē lietusgāze ir nokrišņi lietus veidā, kad nolijušā lietus daudzums ir vismaz 50 mm un vairāk 12 stundu vai īsākā laika periodā, pa- matojoties uz apdrošināšanas objektam tuvāk esošās meteoroloģiskās stacijas datiem.
6.12.1. Zaudējumu kompensācija šo noteikumu 6.12. punkta ietvaros ir iero- bežota saskaņā ar apdrošināšanas polisē norādīto limitu.
6.12.2. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus, kuru iemesls ir:
6.12.2.1. viļņi, ledus kustība, ledus vai sniega kušanas ūdens;
6.12.2.2. sezonāla rakstura plūdi vai pali.
6.13. Sniega svars. Apdrošināšana sedz apdrošinātā īpašuma pēkšņu un ie- priekš neparedzētu tiešu fizisku bojājumu vai zaudējumu, ko izraisījis snig-
6.13.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus:
6.13.1.1. ēkām, kuras netiek apdzīvotas vai netiek pareizi apsaimniekotas, x.xx. saprātīgā termiņā no jumta (pārseguma) nenovācot pārslodzi radījušo sniegu;
6.13.1.2. xxx xxxxx, uz jumta (pārseguma) esošajam sniegam kūstot vai izku- sušajam sniegam pēc tam sasalstot;
6.13.1.3. ēkas erkeriem, nojumēm, izkārtnēm u. c. fasādēs izvirzītiem ele- mentiem, ja bojājumi tiem radušies no ēkas jumta pēkšņi uzkrituša apjomīga sniega, ledus vai lāsteku daudzuma dēļ;
6.13.1.4. kas radušies sakarā ar apdrošinājuma ņēmēja rupju nolaidību vai bezdarbību, neveicot savus pienākumus īpašuma uzturēšanā saskaņā ar Lat- vijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, būvnormatīviem, teh- niskās ekspluatācijas noteikumiem vai administratīvajiem lēmumiem.
6.14. Koku, mastu un stabu nogāšanās – apdrošinātā īpašuma tuvumā esošo koku, mastu vai stabu brīva nogāšanās gravitācijas spēka ietekmē.
6.14.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus:
6.14.1.1. kas radušies cilvēku vai kāda rūpnieciska procesa iedarbības rezultā- tā (Šis nosacījums nav spēkā uz to stacionāri uzstādīto īpašumu, kas glabājas zem klajas debess un pilda teritorijas labiekārtošanas funkciju un vienlaicīgi apdrošināts ar risku “Teritorijas labiekārtošana”.);
6.14.1.2. kas nodarīti zem klajas debess esošam kustamajam īpašumam vai zaudējumus kustamajam īpašumam, ja vien tie nav nodarīti saistībā ar koku, mastu un stabu nogāšanās rezultātā nodarītajiem bojājumiem ēkai.
6.15. Stiklojuma saplīšana – jebkuri pēkšņi un neparedzami bojājumi ēkas logos un durvīs nostiprinātam stiklojumam. Vienlaicīgi apdrošinātājs atlī- dzinās arī saprātīgus izdevumus (nepārsniedzot 10 % no bojātā stiklojuma apdrošinājuma summas), kas nepieciešami pagaidu aizsegam saplīsušā stik- la vietā.
6.15.1. Ja vien apdrošināšanas polisē vai tās pielikumos nav atrunāts citādi, apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus:
6.15.1.1. gravētam stiklam, vitrāžām, sudrabotam, gofrētam, liektam vai or- namentālam stiklam;
6.15.1.2. tikai logu rāmjiem, to daļu (aprīkojuma) pārlikšanas vai atjaunoša- nas izdevumus, ja nav bojāts pats stiklojums.
7. APDROŠINĀJUMA PAPILDSEGUMI
7.1. Apdrošinātie riski var tikt papildināti ar apdrošinājuma papildsegumiem. Apdrošinātājs atlīdzinās tikai par tiem apdrošinājuma papildsegumiem, kuri ir norādīti apdrošināšanas polisē.
7.2. Inženiertehniskās komunikācijas. Iestājoties riskam “Ūdens, apkures un kanalizācijas sistēmas avārijas”, apdrošinātājs atlīdzina atjaunošanas vai remonta izmaksas par avārijas rezultātā bojāto cauruļvada posmu vai iekār- tām un tvertnēm, kas bija par iemeslu šķidruma vai tvaika noplūdei.
Atlīdzības limits – 10 000 EUR par vienu apdrošināšanas gadījumu, bet ne vairāk kā 10 % no ēkas/telpu apdrošinājuma summas. Šie zaudējumi tiek atlī- dzināti, ja polisē norādītais apdrošināšanas objekts ir ēka/telpas.
7.2.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus:
7.2.1.1. komunikācijām, kuras nav pastāvīgi savienotas ar ēkā iebūvētām ūdens, kanalizācijas un apkures sistēmām un to cauruļvadiem;
7.2.1.2. komunikācijām, kas atrodas ārpus apdrošinātās telpas, kurā ir noticis avārijas gadījums;
7.2.1.3. komunikācijām, kas nav paredzētas projektā, patvaļīgi izbūvētām komunikācijām vai komunikācijām, kuras ir izbūvētas neievērojot vispārīgos būvnoteikumus;
7.2.1.4. komunikācijām, kuras remontētas vai mainītas vairāk nekā pirms 20 gadiem no zaudējuma iestāšanās brīža;
7.2.1.5. komunikācijām, kurām ir korozijas vai kāda cita ilga procesa un/vai pakāpeniskas sadalīšanās pazīmes.
7.3. Publisko inženiertehnisko komunikāciju avārijas. Apdrošinātājs atlī- dzina ūdens nodarītos zaudējumus vai bojājumus, kas apdrošinātajam īpašu- mam radušies saistībā ar municipālās vai citas publiskās ūdens, apkures vai kanalizācijas maģistrālo cauruļu līnijas avāriju. Ar avāriju tiek saprasts cauruļ-
vadu plīsums un/vai pārrāvums. Zaudējumi tiek atlīdzināti, ja avārijas vieta ir ārpus apdrošinātā objekta adreses (ēkas). Atlīdzības limits – 10 000 EUR par vienu apdrošināšanas gadījumu, bet ne vairāk kā 10 % no ēkas/telpu apdro- šinājuma summas. Šie zaudējumi tiek atlīdzināti, ja bojātais īpašums (ēkas, iekārtas, preces) polisē ir norādīts kā apdrošināšanas objekts un ir apdrošināts risks “Ūdens, apkures un kanalizācijas sistēmas avārijas”.
7.3.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus, ja avārijas cēlonis ir:
7.3.1.1. cauruļvadu korozija vai kāda cita ilga procesa un/vai pakāpeniskas sadalīšanās pazīmes;
7.3.1.2. cauruļvadu aizsērējums vai aizdambēšanās;
7.3.1.3. komunikāciju sistēmas nespēja novadīt nokrišņu ūdeni lietusgāžu rezultātā.
7.4. Portatīvā datortehnika. Iestājoties apdrošinātajam riskam, apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus vai bojājumus, kas pārnēsājamai portatīvai tehnikai ra- dušies laikā, kad apdrošinājuma ņēmējs/apdrošinātais vai tā darbinieki porta- tīvo tehniku lieto ārpus polisē norādītās objekta adreses (apdrošinātās ēkas/ telpas) Baltijas valstu teritorijā. Atlīdzības limits par vienu apdrošināšanas gadījumu un polises perioda laikā ir 5 000 EUR. Zaudējumi tiek atlīdzināti, ja polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādīta biroja tehnika.
7.5. Sniega ūdens. Vienu reizi apdrošināšanas perioda laikā apdrošinātājs atlī- dzina zaudējumus, kas radušies telpu apdarei, ja zaudējumu iemesls ir sniega ūdens iekļūšana telpās caur jumta konstrukciju šuvēm un/vai salaiduma vie- tām sniega kušanas laikā ēkas īpašnieka savlaicīgi nenotīrīta sniega masas dēļ. Atlīdzības limits – 5 000 EUR.
7.5.1. Netiek kompensēti zaudējumi vai bojājumi:
7.5.1.1. ja apdrošinājuma ņēmējs/apdrošinātais ir ēkas īpašnieks;
7.5.1.2. ja apdrošinājuma ņēmējs/apdrošinātais ir atbildīgs par ēkas uzturēša- nu/apsaimniekošanu;
7.5.1.3. ja sniega ūdens apdrošinātajās telpās iekļuvis caur plaisām un šuvēm ēkas ārsienās;
7.5.1.4. ja sniega ūdens apdrošinātās telpās iekļuvis caur logiem, durvīm un to salaiduma vietām;
7.5.1.5. objektiem, kuros netiek veikta saimnieciskā darbība vai kuri netiek apdzīvoti un/vai apsaimniekoti;
7.5.1.6. ja ūdens ieplūdes gadījumi ēkā ir novēroti un notikuši pirms apdroši- nāšanas līguma slēgšanas.
7.6. Teritorijas labiekārtojums. Iestājoties apdrošinātajam riskam, apdrošinā- tājs atlīdzina zaudējumus vai bojājumus, kas radušies teritorijas labiekārtoju- mam. Atlīdzības limits – 10 % no ēkas apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā 20 000 EUR par vienu apdrošināšanas gadījumu. Atlīdzības limits attiecas uz katru apdrošinātajai ēkai piesaistītā gruntsgabala ietvaros esošo labiekārtojumu. Zaudējumi tiek atlīdzināti, ja polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādīts ēka.
7.7. Iekārtu salūšana. Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus vai bojājumus ēkas liftiem, apkures un ventilācijas iekārtām, apsardzes un ugunsdrošības sistēmām, kam par iemeslu ir iekārtu salūšana. Atlīdzības limits par vienu apdrošināšanas gadījumu un polises perioda laikā ir 5 000 EUR.
Iekārtu salūšana attiecas tikai uz liftiem, apkures un ventilācijas iekārtām, apsardzes un ugunsdrošības sistēmām, kuru vecums uz polises noslēgšanas brīdi nepārsniedz 10 gadus.
7.7.1. Neskatoties uz šo noteikumu 9.2.16. un 9.2.17. punktos atrunāto, ar iekārtu salūšanas risku šīs polises izpratnē tiek saprasts pēkšņa un iepriekš neparedzēta fiziska apstākļa rezultātā izraisīts zaudējums vai bojājums apdro- šinātajai iekārtai, kura rezultātā nepieciešams veikt tās remontu vai nomaiņu, un kas radies turpmāk minētā rezultātā:
7.7.1.1. nejaušas darba kļūmes, tādas kā: nepareiza vadība, kļūmīga darbinā- šana, darbinieku nepietiekama kvalifikācija;
7.7.1.2. detaļām kļūstot vaļīgām; aizsargierīču darbības traucējums; svešķer- meņu iekļūšana mehānismos;
7.7.1.3. sadalīšanās centrbēdzes spēku rezultātā;
7.7.1.4. ūdens nepietiekamība tvaika katlos vai augstspiediena tvertnēs;
7.7.1.5. īssavienojums, pārspriegums vai pārslodzes strāva;
7.7.1.6. materiālu vai izgatavošanas defekti.
7.7.2. Apdrošinātājs neatbild par zaudējumiem vai bojājumiem saistībā ar:
7.7.2.1. jebkādu iekārtas detaļas koroziju, eroziju, nolietojumu vai nodilumu, kuru izraisījusi parasta lietošana darba apstākļos, kā arī jebkāda cita ilgstoša ķīmiska vai atmosfēras ietekme; rūsas, dubļu, katlakmens vai citi nogulsnē- jumi;
7.7.2.2. salūšanu, kuras cēlonis ir iekārtas remonts vai kuru izraisījusi iekār- tas tīša pārslogošana vai eksperimenti, kuri saistīti ar iekārtu izmantošanu anormālos apstākļos;
7.7.2.3. šo apdrošināšanas noteikumu 6. punktā un 7.2.–7.6. punktos atrunā- tajiem riskiem un apdrošinājuma papildsegumiem;
7.7.2.4. jebkādām kļūmēm vai defektiem apdrošinātajiem objektiem, kas izrai- sījuši zaudējumu, ja apdrošinājuma ņēmējs ir zinājis par šādu defektu esamī- bu, taču, slēdzot apdrošināšanas līgumu, par to nav paziņojis apdrošinātājam.
8. GLĀBŠANAS UN DRUPU AIZVĀKŠANAS IZDEVUMI
8.1. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs sedz saprātīgus un pierādāmus izdevumus, kas radušies, lai:
8.1.1. ierobežotu un mazinātu radušos zaudējumus vai novērstu turpmāku pakārtotu zaudējumu rašanos;
8.1.2. apmaksātu attīrīšanas, demontāžas, drupu un gružu aizvākšanas, kā arī zaudējuma vietas uzkopšanas izdevumus;
8.1.3. piekļūtu zaudējuma vai bojājuma rašanās vietai, ja tā atrodas apdroši- nātajā objektā.
8.2. Limits 8.1. punktā minētajiem zaudējumiem kopā vai atsevišķi tiek no- teikts 10 % apmērā no zaudējuma par gadījumu, taču jebkurā gadījumā nepār- sniedzot apdrošinātā objekta apdrošinājuma summu.
9. IZŅĒMUMI
9.1. Apdrošinātāja atbildība kompensēt zaudējumus neiestājas tajā gadījumā, ja zaudējumi radušies izņēmumu rezultātā, kas paredzēti Latvijas Republikas normatīvajos aktos vai apdrošināšanas līgumā.
9.2. Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus vai bojājumus, kas radušies:
9.2.1. terorisma rezultātā. Terorisms – terora akti vai to rezultāts, neatkarīgi no jebkādiem citiem cēloņiem, kas sagadīšanās dēļ vai kā citādi ir veicinājuši zaudējumus, bojājumus vai izdevumu rašanos; šā nosacījuma kontekstā ar te- rorismu saprotama vardarbība vai bīstama darbība, kas apdraud cilvēka dzīvī- bu, materiālu vai nemateriālu īpašumu vai infrastruktūru, ar nolūku ietekmēt jebkuru valdību vai turēt sabiedrību vai kādu tās daļu baiļu varā;
9.2.2. kara, militārā iebrukuma, pilsoņu kara, sacelšanās, revolūcijas, dumpja, militāras vai citādas varas uzurpācijas gadījumā;
9.2.3. jebkādu kodolieroču vai kodolvielu sprādziena rezultātā;
9.2.4. radiācijas, jonizējošā starojuma vai radioaktīvā piesārņojuma, kodol- degvielas vai kodolatkritumu, kas radušies kodoldegvielai sadegot, iedarbības rezultātā. Šī punkta izpratnē par sadegšanu tiek uzskatīts arī patstāvīgs atomu sadalīšanās process;
9.2.5. xxxxxxx, nemieru, pretošanās kustības, komandantstundas noteikšanas vai aplenkuma vai citu gadījumu un notikumu, kuriem seko aplenkums vai komandantstundas noteikšana, dēļ;
9.2.6. konfiskācijas, piespiedu pārņemšanas, rekvizēšanas, nacionalizēšanas un citu piespiedu rīkojumu no valdības un/vai municipālās varas puses dēļ;
9.2.7. vides piesārņošanas vai saindēšanas dēļ;
9.2.8. pūšanas, pelēšanas vai jebkādu baktēriju iedarbības un smaku izdalīša- nās rezultātā (izņēmums – uguns rezultātā radušos dūmu radīti zaudējumi);
9.2.9. putnu, dzīvnieku, jebkādu grauzēju vai insektu iedarbības dēļ;
9.2.10. ūdenslīmeņa (gruntī) izmaiņu un to seku iedarbības dēļ;
9.2.11. paredzamu plūdu rezultātā. Paredzami plūdi šo apdrošināšanas no- teikumu izpratnē ir plūdi ar sezonālu raksturu un/vai plūdi polises darbības teritorijā notiek biežāk nekā vienu reizi desmit gados;
9.2.12. nokrišņiem, sniegam, krusai vai putekļiem iekļūstot apdrošinātajā ob- jektā caur ēkas konstrukcijām, salaiduma vietām, logiem un durvīm, izņemot gadījumus, ja šādi zaudējumi vai bojājumi ir radušies kā sekas, iestājoties apdrošinātajam riskam;
9.2.13. apdrošinātajā objektā veikto būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas, testēšanas, montāžas vai demontāžas darbu rezultātā, ja vien polisē nav vie- nošanās par apdrošināšanas segumu šādu darbu laikā;
9.2.14. azbestu saturošu produktu, ikdienas nolietošanās, atmosfēras mitruma (x.xx. pelējuma, smakas u. c.) vai sausuma, pārlieku augstas vai zemas tempe- ratūras, temperatūras un mitruma līmeņa straujo izmaiņu, smoga, saraušanās, iztvaikošanas, svara zuduma, rūsas, korozijas, slapjās vai sausās puves vai kāda cita ilgstoša procesa vai pakāpeniskas sadalīšanās rezultātā;
9.2.15. xxxxxx, pamatu, sienu, grīdu vai griestu nosēšanās, zemes noslīdēša- nas, nosēšanās vai pacelšanās, ieplaisāšanas, saraušanās vai izplešanās dēļ, izņemot gadījumus, kad šādi zaudējumi vai bojājumi ir radušies kā sekas, iestājoties apdrošinātajam riskam;
9.2.16. jebkāda veida tehnoloģisko iekārtu, aprīkojuma un to sastāvdaļu izrai- sīto kļūdu dēļ, iekārtu vai to sastāvdaļu mehāniskas, tehniskas vai elektronis- kas salūšanas, sabojāšanās vai darbības atteices dēļ;
9.2.17. xxxxxxxx darba, projekta, aprēķinu vai neatbilstošu un/vai nekvalitatī- vu materiālu izmantošanas dēļ;
9.2.18. padotās strāvas vai citu komunālo pakalpojumu un energonesēju (gāze, ūdens, siltums u. tml.) piegādes pārtraukuma dēļ;
9.2.19. nepareizi rīkojoties ar apdrošināto objektu, tā lietošanas vai uzturēša- nas noteikumu pārkāpumu dēļ;
9.2.20. apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja vai saistīto personu, kuras lieto apdrošināto īpašumu, ļauna nolūka, pretlikumīgas darbības vai rupjas neuz- manības dēļ;
9.2.21. spēkā esošo normatīvo aktu, būvnormatīvu, tehniskās ekspluatācijas un/vai ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpumu dēļ;
9.2.22. elektriskā aparāta vai elektriskās instalācijas daļai, kur notikusi elek- trības noplūde vai radies pārspriegums, īssavienojums vai pārkaršana, taču šis izņēmums neattiecas uz pakārtoti radītiem fiziskiem bojājumiem pārējam apdrošinātajam īpašumam, ja šādus pakārtotus zaudējumus paredz kompen- sēt kāds no apdrošinātajiem riskiem;
9.2.23. avārijas stāvoklī esošām ēkām/būvēm un tajās esošajam kustamajam īpašumam;
9.2.24. nekustamajam īpašumam, kura fiziskais nolietojums pārsniedz 75 % un tajā esošajam kustamajam īpašumam;
9.2.25. nekustamajam īpašumam, kas netiek apdzīvots un/vai izmantots, un tajā esošajam kustamajam īpašumam, ja vien tas nav speciāli rakstiski saska- ņots ar apdrošinātāju;
9.2.26. kustamajam īpašumam no laika apstākļu iedarbības (izņemot zibeni), atmosfēriskajiem nokrišņiem un/vai putekļiem, ja šis kustamais īpašums tiek glabāts zem klajas debess;
9.2.27. reģistrētiem sauszemes transporta līdzekļiem (ieskaitot to aprīkoju- mu), dzelzceļa lokomotīvēm un/vai ritošā sastāva daļām, ūdens vai gaisa transporta līdzekļiem, izņemot, ja šādi transporta līdzekļi tiek apdrošināti kā preces līdz brīdim, kad tie ar ieslēgtu dzinēju sāk pārvietoties kā transporta līdzekļi;
9.2.28. tai apdrošinātajai īpašuma daļai, kura tiek testēta, remontēta, regulēta, labota vai ir uzstādīšanas vai pieslēgšanas procesā;
9.2.29. mājlopiem, dzīvniekiem, augošai kultūrai vai kokiem, sējumiem, me- žiem, krūmājiem, zālājiem u. tml.;
9.2.30. priekšmetiem, kas pilnīgi vai daļēji izgatavoti no dārgakmeņiem, dārg- metāliem vai to sakausējumiem, antīkiem un retiem priekšmetiem, retām grāmatām vai mākslas darbiem, ja vien šādu priekšmetu apdrošināšana nav atrunāta apdrošināšanas polisē;
9.2.31. vērtspapīriem, akcīzes preču marķēšanas zīmēm, kuponiem, loterijas biļetēm, vekseļiem, čekiem, prasību un maksājumu dokumentiem, maksāju- mu kartēm;
9.2.32. xxxxx, izrakumiem, moliem, kuģu piestātnēm, tiltiem, dambjiem, dre- nāžai, ceļiem;
9.2.33. tai apdrošinātā īpašuma daļai, kura nav tieši cietusi apdrošinātā riska iestāšanās dēļ;
9.2.34. pagaidu ēkām vai patvaļīgi, bez apstiprināta projekta, bez būvatļaujas un citu nepieciešamo, likumdošanā noteikto atļauju un saskaņojumu saņem- šanas uzceltām ēkām vai būvēm un tajās esošajam kustamajam īpašumam;
9.2.35. saistībā ar tirgus daļas zaudēšanu vai jebkāda veida pakārtotiem zau- dējumiem;
9.2.36. apdrošinātajam objektam vai tā daļai, ja remonta un atjaunošanas iz- devumi ir jāsedz saskaņā ar ražotāja, izgatavotāja, uzstādītāja vai piegādātāja noteikto garantiju;
9.2.37. apdrošinātajam objektam, kura saimnieciskā darbība ir apturēta ap- drošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā maksātnespējas dēļ vai arī to turpina likvidators vai pārņēmējs, vai arī saimnieciskā darbība tiek pilnīgi pārtraukta;
9.2.38. neizskaidrojamu iemeslu dēļ, ja īpašuma pazušana ir neizprotama, ja tie ir zaudējumi vai iztrūkums, kas atklāti inventarizācijas gaitā, ja zaudējumi radušies viltošanas, krāpšanas vai piesavināšanās dēļ.
10. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS IZMAKSAS KĀRTĪBA
10.1. Apdrošinātājs izvērtē no apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā sa- ņemto iesniegumu un citus dokumentus, lai konstatētu, vai notikušais zaudē- jums ir apdrošināšanas gadījums:
10.1.1. ja tiek konstatēts apdrošināšanas gadījums un puses ir vienojušās par apdrošināšanas atlīdzības apmēru, tad:
• apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtība tiek atrunāta zaudējumu no- regulēšanas protokolā vai jebkādā citā veidā, pusēm savstarpēji vieno- joties;
• apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vai iesaistīto pušu izmaksu protokola pa- rakstīšanas;
10.1.2. ja tiek konstatēts apdrošināšanas gadījums, bet puses nav vienojušās par apdrošināšanas atlīdzības apmēru:
• apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt papildu dokumentus apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai;
• apdrošinātājam ir tiesības vienpersoniski izlemt un pieaicināt ekspertu apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai;
• izvērtējot eksperta atzinumu, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdroši- nāšanas atlīdzības apmēru un citiem strīdīgajiem jautājumiem;
• apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtība tiek atrunāta zaudējumu no- regulēšanas protokolā vai jebkādā citā veidā, pusēm savstarpēji vieno- joties;
• apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību 5 (piecu) darba dienu laikā pēc iesaistīto pušu izmaksu protokola parakstīšanas;
10.1.3. ja apdrošināšanas gadījums netiek konstatēts:
• tad apdrošinātājs pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināša- nas atlīdzību;
• par pieņemto lēmumu apdrošinātājs paziņo apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
10.2. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pēc kompensācijas principa, ja puses nav vienojušās citādāk.
10.3. No jebkuras izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības tiek atrēķināts paš- risks, ja puses nav vienojušās citādāk.
10.4. Gadījumā, ja apdrošināšanas prēmijai piemērots dalītais maksājums, tad no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apdrošinātājam ir tiesības ieturēt starpību starp samaksāto un pilno apdrošināšanas prēmiju.
11. APDROŠINĀTĀJA LĒMUMA PIEŅEMŠANAS TERMIŅŠ
11.1. Apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņem 10 (desmit) dienu laikā, skaitot no dienas, kad ir saņēmis visus izlemšanai nepieciešamos dokumentus un pierādījumus.
11.2. Gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot iepriekš noteik- to termiņu, tad termiņš tiek pagarināts līdz sešiem mēnešiem.
11.3. Apdrošinātāja pienākums ir ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību, rakstveidā informēt apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju par papildu dokumentiem, kas nepie- ciešami, lai varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai tās atteikumu.
12. KOMPENSĀCIJAS PRINCIPS
12.1. Piemērojot kompensācijas principu, ne izmaksājamā, ne izmaksātā ap- drošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus un polisē norādīto apdrošināšanas objekta apdrošinājuma sum- mu.
12.2. Kompensēti tiek tikai pierādītie zaudējumi.
12.3. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pirms/pēc apdrošināšanas perioda.
13. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS APMĒRS
13.1. Zaudējumu apmērs, ja īpašums apdrošināts atjaunošanas vērtībā.
13.1.1. Ja īpašums tā bojājuma vai zaudējuma gadījumā ir apdrošināts pēc atjaunošanas vērtības, tad zaudējumu apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā apdrošinātā īpašuma atjaunošanas vērtību, kā arī izmantojot zaudējuma brīdī pastāvošo materiālu un darbaspēka tirgus cenu līmeni, taču nepārsniedzot katra atsevišķa apdrošinātā objekta apdrošinājuma summu, kā arī ievērojot sekojošus nosacījumus:
13.1.1.1. ja bojāto īpašumu ir iespējams atjaunot, zaudējumu lielumu nosa- ka pēc faktiskajām atjaunošanas vai remonta izmaksām, turklāt noteicošās ir zemākās izmaksas;
13.1.1.2. ja īpašumu nav iespējams atjaunot (pilnīga bojāeja), zaudējumu lielumu aprēķina, no kopējās īpašuma atjaunošanas vērtības, kāda tam bija tieši pirms zaudējuma, atskaitot tālākai izmantošanai derīgā īpašuma atlieku vērtību,
13.2. Zaudējumu apmērs, ja īpašums apdrošināts tirgus vērtībā.
13.2.1. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts pēc tirgus vērtības, apdroši- nātā objekta bojājuma vai zaudējuma gadījumā atlīdzības apmērs tiek aprēķi- nāts, balstoties uz apdrošinātā objekta tirgus vērtību, izmantojot zaudējuma brīdī pastāvošo materiālu un darbaspēka tirgus cenu līmeni, kā arī ievērojot sekojošus nosacījumus:
13.2.1.1. ja bojāto īpašumu ir iespējams atjaunot un īpašuma tirgus vērtība (apdrošinājuma summa) ir lielāka par atjaunošanas vērtību, tad atlīdzības apmēru nosaka pēc faktiskajām atjaunošanas vai remonta darbu izmaksām, turklāt noteicošās ir zemākās izmaksas;
13.2.1.2. ja bojāto īpašumu ir iespējams atjaunot un īpašuma tirgus vērtība (apdrošinājuma summa) ir mazāka par atjaunošanas vērtību, tad atlīdzības apmērs tiek noteikts, piemērojot zemapdrošināšanas nosacījumus;
13.2.1.3. ja īpašumu nav iespējams atjaunot (pilnīga bojāeja), zaudējumu lielums tiek aprēķināts, no atlīdzības kopējās summas atskaitot tālākai izman- tošanai derīgo īpašuma atlieku vērtību.
13.3. Zaudējumu apmērs, ja īpašums apdrošināts faktiskajā vai bilances vērtībā.
13.3.1. Ja īpašums apdrošināts tā faktiskajā vai bilances vērtībā, apdrošinātā īpašuma bojājuma vai zaudējuma gadījumā, zaudējumu lielums tiek aprēķi- nāts, balstoties uz īpašuma atjaunošanas vērtību un ņemot vērā īpašuma no- lietojumu. Rezultāts tiek aprēķināts kā proporcija starp apdrošinātā īpašuma faktisko vai bilances vērtību un tā atjaunošanas vērtību.
13.3.2. Ja bojāto īpašumu ir iespējams atjaunot, atlīdzības lielums tiek aprēķi- nāts kā daļa no atjaunošanas izmaksām proporcionāli starp īpašuma faktisko vērtību un tā atjaunošanas vērtību.
13.4. Pirmā zaudējuma (First loss) limits.
Ja īpašums ir apdrošināts saskaņā ar tā atjaunošanas vērtību, apdrošinātāja atbildību apdrošinātā īpašuma bojājuma vai zaudējuma gadījumā ierobežojot ar pirmā zaudējuma limitu, zaudējuma apmērs tiek aprēķināts, balstoties uz apdrošinātā īpašuma atjaunošanas vērtību, izmantojot zaudējuma brīdī pastā- vošo materiālu un darbaspēka tirgus cenu līmeni, taču nepārsniedzot apdroši- nāšanas polisē norādīto zaudējumu limitu.
13.5. Ja apdrošinātā īpašuma nolietojums apdrošināšanas gadījuma brīdī pār- sniedz 50 %, tad atlīdzības apmērs tiek aprēķināts, balstoties uz īpašuma at- jaunošanas vērtību, atskaitot īpašuma fizisko nolietojumu.
13.6. Ja telpu remonta (iekšējās apdares) nolietojums apdrošināšanas gadīju- ma brīdī pārsniedz 50 % no remonta atjaunošanas vērtības, tad tiek uzskatīts, ka remonts nav bijis veikts, un iekšējās apdares remonta darbu izmaksas atlī- dzības apmēra aprēķinos netiek ņemtas vērā .
13.7. Pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk tekstā – PVN). Aprēķinot zau- dējuma apmēru, vērā tiek ņemti spēkā esošie normatīvie akti par pievienotās vērtības nodokli. Pievienotās vērtības priekšnodoklis, ko atlīdzības saņēmējs var ietaupīt, samazinot budžetā maksājamo PVN daļu, netiek atlīdzināts.
13.8. Ja kustamais īpašums ir pilnībā gājis bojā vai to nav iespējams atjaunot un/vai remontēt, tad apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, bals- toties uz funkcionāli līdzvērtīga un vienāda pielietojuma kustamās mantas faktisko vērtību uz zaudējuma brīdi vai kustamās mantas tirgus vērtību uz zaudējuma brīdi, atlīdzinot mazāko no šīm vērtībām.
13.9. Apdrošinot tehnoloģiskās iekārtas, aprīkojumu un inventāru, ja iestāsies apdrošināšanas gadījums, apdrošinātājs papildus atjaunošanas izmaksām atlī- dzinās arī saistītos transportēšanas, uzstādīšanas/montāžas izdevumus, taču jebkurā gadījumā nepārsniedzot apdrošinātā objekta apdrošinājuma summu.
13.10. Apdrošināšanas atlīdzības limits par reklāmām, kas stacionāri piestip- rinātas pie ēkas, ir 5 000 EUR, ja apdrošināšanas polisē nav atrunāts citādāk. Šī paplašinājuma priekšnosacījums ir ēkas apdrošināšana tās atjaunošanas vērtībā.
13.11. Atlīdzības apmērs par kopīpašumā esošajām ēkas domājamajām daļām tiek aprēķināts proporcionāli apdrošinātās telpas platībai pret ēkas kopējo pla- tību, bet nepārsniedzot apdrošināto telpu apdrošinājuma summu. Virsapdroši- nāšanas un zemapdrošināšanas nosacījumi tiek piemēroti, ja tie piemērojami attiecībā uz apdrošinātajām telpām. Atlīdzība par kopīpašumā esošo ēkas daļu bojājumiem tiek veikta tikai tajos gadījumos, kad bojātais kopīpašums tiek atjaunots.
13.12. Apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta, no zaudējumu apmēra atskai- tot apdrošinājuma ņēmēja pašrisku. Pašrisks netiek ieturēts gadījumā, ja, ie- stājoties riskam “Transporta līdzekļu trieciens”, ir zināms vainīgais transporta līdzeklis un negadījuma fakts ir fiksēts Ceļu policijā.
13.13. Atkarībā no apdrošinātā īpašuma apdrošinājuma summas un tam noda- rīto zaudējumu apmēra, apdrošināšanas atlīdzība var tikt noteikta:
13.13.1. bojātā vai bojā gājušā īpašuma remonta vai atjaunošanas darbu vei- dā;
13.13.2. aizvietojot bojāto vai bojā gājušo īpašumu ar līdzvērtīgu īpašumu – tāda paša veida, tādu pašu kvalitāti, parametriem un pielietojumu;
13.13.3. naudas izteiksmē.
13.14. Apdrošināšanas atlīdzības veida izvēli veic apdrošinātājs pēc saviem ieskatiem, un noteicošā vienmēr ir zemākā vērtība.
13.15. Ja bojātais īpašums netiek atjaunots vai aizstāts un apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta naudā, tad apdrošināšanas atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt bojātā īpašuma faktisko vai tirgus vērtību, atlīdzinot mazāko no šīm vērtībām.
13.16. Ja apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta naudā, tad apdrošināšanas atlīdzībā netiek ietverti ar darbizmaksām saistītie nodokļi, virsizdevumi, dar- buzņēmēja peļņa.
13.17. Apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs saglabā tiesības uz bojāto un atlikušo vai tālākai izmantošanai derīgo īpašumu ar nosacījumu, ka aprēķi- nātā atlikusī īpašuma vērtība tiek atskaitīta no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības.
13.18. Par pilnībā bojā gājušu var tikt atzīts apdrošināšanas objekts, ja aprē- ķinātās remontdarbu izmaksas pārsniedz 75 % no objekta vērtības uz zau- dējuma iestāšanās brīdi. Lēmumu par pilnīgu bojāeju pieņem apdrošinātājs.
13.19. Ja saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas būvnormatīviem pēc zaudējuma vai bojājuma nekustamajam īpašumam atlikušās īpašuma daļas nevar tikt izmantotas īpašuma atjaunošanai, apdrošinātājs atlīdzina arī par atlikušo īpašuma daļu.
13.20. Ja īpašums ir bijis apdrošināts atjaunošanas vērtībā un pēc zaudējuma iestāšanās tiek atjaunots, tad apdrošinājuma ņēmējs vai atlīdzības saņēmējs iegūst tiesības uz apdrošināšanas atlīdzības daļu, kas pārsniedz apdrošinātā īpašuma faktisko vērtību, bet tikai tad, ja apdrošinājuma ņēmējs vai atlīdzības saņēmējs 2 (divu) gadu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierā- da, ka šī summa tiks izmantota, lai atjaunotu tāda paša veida, kvalitātes un tādam pašam nolūkam paredzētas ēkas iepriekšējā vietā. Ja tas tajā pašā vietā juridiski vai saimnieciski nav iespējams, tad ēku var būvēt jebkurā citā vietā Latvijas Republikas teritorijā.
13.21. Jebkura apdrošinātā objekta atlīdzības apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā virsapdrošināšanas un zemapdrošināšanas nosacījumus:
13.21.1. virsapdrošināšanas nosacījums ir spēkā, ja apdrošinājuma summa saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto objektu pārsniedz apdrošinātā objekta vērtību (virsap- drošināšana). Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošinātā objekta atjaunošanas vai faktisko vērtību, kāda tā ir bijusi tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās;
13.21.2. zemapdrošināšanas nosacījums ir spēkā, ja apdrošinājuma summa saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto objektu ir mazāka par apdrošinātā objekta vērtību (zemapdrošināšana). Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs iz- maksā apdrošināšanas atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un objekta vērtību.
13.22. Zemapdrošināšanas nosacījums var tikt nepiemērots gadījumos, kad objekta apdrošinājuma summa no tā vērtības atšķiras ne vairāk kā par 10 (desmit) %.
14. APDROŠINĀJUMA SUMMAS ATJAUNOŠANA PĒC APDROŠINĀŠANAS GADĪJUMA
14.1. Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās apdrošinājuma summas apmērs samazinās par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēru, ja atlīdzība ir vismaz 10 % no objekta apdrošinājuma summas. Ja apdrošināšanas atlīdzība par apdrošināto objektu ir izmaksāta pilnā apmērā, tad apdrošināšanas līgums par šo objektu ir izbeigts.
14.2. Apdrošinājuma summa tiek atjaunota, pamatojoties uz apdrošinājuma ņēmēja pieteikumu. Apdrošinātajam ir tiesības aprēķināt papildu prēmiju par atjaunotās summas apmēru. 14.1. un 14.2. punktos minētie nosacījumi attie- cas uz katru apdrošināšanas objektu atsevišķi.
15. EKSPERTĪZE
Ja apdrošinātājs ir pieaicinājis ekspertu un eksperts par apdrošināšanas gadī- jumu ir devis savu slēdzienu, tad šis slēdziens ir saistošs gan apdrošinātājam, gan apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam. Gadījumā, ja kāda no pu- sēm nav apmierināta ar apdrošinātāja izvēlētā eksperta slēdzienu, tad jebkura no pusēm var vērsties pie neatkarīga eksperta, lai apstrīdētu apdrošinātāja pieaicinātā eksperta slēdzienu.
16. DROŠĪBAS NOTEIKUMI
16.1. Drošības noteikumi attiecībā uz ugunsdrošību:
16.1.1. jāievēro kompetento varas iestāžu instrukcijas, noteikumi, pavēles un rīkojumi attiecībā uz ugunsdrošības pasākumiem;
16.1.2. ugunsdrošības signalizācijas un ugunsdzēšanas aprīkojums ir jāuztur darba kārtībā. Regulāri jāveic uzstādīto ugunsdrošību sistēmu un aprīkojuma apkope un pārbaude saskaņā ar ražotāja noteiktajām prasībām un spēkā eso- šajiem normatīvajiem aktiem;
16.1.3. uzstādītajai ugunsdrošības signalizācijai jābūt pastāvīgi ieslēgtai 24 (divdesmit četras) stundas diennaktī;
16.1.4. smēķēšana ir aizliegta ražošanas, noliktavas un citās telpās, izņemot smēķēšanai speciāli paredzētās ugunsdrošās vietās, kuras tiek speciāli apzī- mētas kā “smēķētavas”;
16.1.5. veicot ugunsnedrošus darbus, ir jāievēro attiecīgo darbu veikšanas ugunsdrošības noteikumi un normas. Ar ugunsnedrošiem darbiem saprot dar- bus, kurus veicot, rodas dzirksteles vai tiek lietota gāzes liesma, atklāta uguns vai karsta gaisa plūsma;
16.1.6. jāuztur tīrība un kārtība apdrošinātajā vietā, nodrošinot putekļu, at- kritumu un ražošanas atlikumu savlaicīgu savākšanu un izvešanu. Viegli uz- liesmojošus ražošanas atlikumus un iepakošanas materiālus, kā arī sprādzien- bīstamas vielas ir jāuzglabā speciāli tam paredzētās un aprīkotās vietās vai atsevišķās telpās saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
16.1.7. skursteņu, dūmvadu un apkures ierīču (krāsns, apkures katla) tīrīša- na jāveic saskaņā ar ražotāja ekspluatācijas noteikumiem, spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošības noteikumiem, bet ne retāk kā vienu reizi gadā;
16.1.8. ugunsdrošības durvīm jābūt aizvērtām, un tās nedrīkst aizbarikādēt. Pie ēku ārējām sienām (ne tuvāk kā 2 (divu) metru attālumā) ir aizliegts uz- glabāt krājumus, preces, atkritumus;
16.1.9. elektriskās ierīces un aprīkojums ir jāuzstāda un jāekspluatē atbilstoši iekārtas ražotāja/izgatavotāja norādījumiem un ugunsdrošības noteikumiem;
16.1.10. elektroniskās iekārtas, tehnika un aprīkojums ir jāaprīko ar UPS vai citām/līdzīgām aizsardzības ierīcēm (saskaņā ar ražotāja/izgatavotāja noteik- tajām prasībām un vidi/apstākļiem, kuros iekārtas tiek ekspluatētas);
16.1.11. apdrošinot informācijas resursus (lietojumprogrammas), apdrošināju- ma ņēmējam ir jāvadās pēc LR likumiem un normatīvajiem aktiem. Vismaz reizi nedēļā ir jāveido informācijas resursu rezerves kopijas un papildus ori- ģinālam ir jāglabā divas atjauninātas rezerves kopijas uz magnētiskās lentes, diska vai līdzīga datu nesēja, vai arī jāveic datu replikācija. Viena no kopijām ir jāglabā ugunsdrošā seifā, kas ir paredzēts datu nesēju glabāšanai, bet otra kopija nedrīkst atrasties tajā pašā adresē.
16.2. Drošības noteikumi attiecībā uz īpašuma aizsardzību pret trešo per- sonu prettiesisku rīcību:
16.2.1. ārpus darba laika vai atstājot ēku vai telpas, logiem, durvīm, vārtiem un citiem konstruktīvajiem norobežojumiem, kas traucē brīvu iekļūšanu ap- drošinātajā vietā, ir jābūt aizvērtiem un pienācīgi aizslēgtiem;
16.2.2. atslēgām, magnētiskajām caurlaidēm u. c. piekļūšanas sistēmām ir jāatrodas pie apdrošinātā atbildīgajām personām un tās jāglabā drošā vietā. Ja ir pamats domāt, ka atslēga vai piekļūšanas sistēma ir nokļuvusi trešās perso- nas rīcībā, nekavējoties jānomaina slēdzene vai attiecīgā piekļūšanas sistēma;
16.2.3. naudu, dārglietas u. c. vērtīgu īpašumu nedrīkst atstāt bez atbilstošas uzraudzības vai neapsargātus. Ārpus darba laika nauda un dārglietas ir jāuz- glabā atbilstošas drošības klases seifā saskaņā ar apdrošinātāja norādījumiem;
16.2.4. seifam pēc tā lietošanas jābūt aizslēgtam. Seifa piekļuves kodus vai atslēgas nedrīkst uzglabāt tajā pašā telpā, kurā atrodas seifs. Seifam jāatrodas slēgtā, atsevišķā telpā, kuras durvīm jābūt aprīkotām ar kodatslēgu. Šajā telpā aizliegts atrasties trešajām personām. Telpā, kurā atrodas seifs, drīkst atrasties tikai darbinieki, kuriem ir attiecīgās pieejas tiesības;
16.2.5. ārpus darba laika vai atstājot ēku vai telpas, nauda nedrīkst atrasties kases aparātos. Kases aparātiem jābūt tukšiem un atvērtiem;
16.2.6. ja apdrošināšanas polisē nav atrunāts citādāk, tad ēkai vai telpai, kurā atrodas apdrošināšanas objekts, jābūt aprīkotai ar pretielaušanās sig- nalizāciju, kuras pieslēgumu uzrauga un apsardzi nodrošina Latvijas Re- publikā licencēta apsardzes kompānija vai apsardzes dienests, vai arī ēkai vai telpai jābūt aprīkotai ar apdrošinātāja prasībām atbilstošām drošības sistēmām. Uzstādītai pretielaušanās signalizācijai ir jābūt darba kārtībā un aktivizētai. Ārpus darba laika vai atstājot ēku vai telpu, pretielaušanās sig- nalizācija ir jāieslēdz;
16.2.7. uzstādītajai pretielaušanās signalizācijai jānodrošina apsardzes pārklā- jums visām apdrošinātā objekta zonām (durvīm, logiem, lūkām), caur kurām ir iespējams iekļūt ēkā vai telpās;
16.2.8. uzstādītajai videonovērošanas sistēmai jānodrošina, lai filmēšanas/no- vērošanas zonā (no videokameras līdz apdrošinātajam objektam) neatrastos objekti, kas varētu ierobežot redzamību vai kuri varētu kalpot kā aizsegs trešo personu pretlikumīgas darbības fiksācijai un nofilmēšanai. Videonovērošanas ierakstiem ir jāveido ierakstu kopijas, kuru glabāšanas laiks nedrīkst būt ma- xxxx par 30 dienām;
16.2.9. apdrošinot kustamo īpašumu, kas tiek glabāts zem klajas debess vai ārpus ēkām, tas strukturāli jānorobežo ar žogu un pastāvīgi jāuzrauga Latvi- jas Republikā licencētam dienestam vai apsardzes dienestam, kurš uzņemas materiālo atbildību par apsardzē nodoto kustamo īpašumu;
16.2.10. apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir jānodrošina, lai ap- sardzes dienestam uzraudzīšanai nodotajā teritorijā tiktu veikta teritorijas apgaita ne retāk kā vienu reizi 4 (četrās) stundās dienas laikā un ne retāk kā vienu reizi 2 (divās) stundās nakts un/vai sliktas redzamības laikā. Teritorijas apgaitas rezultāti jāreģistrē apgaitas žurnālā un par fiksētajiem pārkāpumiem nekavējoties jāziņo policijai un apdrošinājuma ņēmējam.
16.3. Drošības noteikumi attiecībā uz īpašuma aizsardzību pret inženier- tehnisko komunikāciju avārijām:
16.3.1. ēkā fiksētajām inženiertehniskajām komunikācijām (apkures, ventilāci- jas, ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes sistēmām) ir jāatbilst attiecīgo varas iestāžu izdotajiem būvniecības noteikumiem un normatīvajiem aktiem;
16.3.2. iekārtu vai ierīču pieslēgšanai pie ēku fiksētajām inženiertehniskajām komunikācijām ir jāatbilst attiecīgo iekārtu vai ierīču izgatavotāja vai pārdevē- ja norādījumiem un noteikumiem;
16.3.3. apdrošinātās iekārtas un ierīces jāapkalpo un jāuztur saskaņā ar izga- tavotāja vai pārdevēja prasībām;
16.3.4. apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam jānodrošina viņa īpašumā esošo inženiertehnisko komunikāciju pareiza ekspluatācija un jāuztur to funk- cionalitāte. Ja apkures sezonas laikā apdrošināšanas objekts netiek apsaimnie- kots vai apdrošinātajā objektā netiek veikta saimnieciskā darbība, apdrošinā- juma ņēmējam un apdrošinātajam cauruļu tīkls jāpasargā no aizsalšanas vai arī no tā jāiztukšo šķidrums, kas var sasalt;
16.3.5. jānodrošina lietus ūdens notekcauruļu un jumta tekņu tīrība; jāveic regulāra lietus ūdens drenāžas sistēmu un kontrolaku pārbaude, nepiecieša- mības gadījumos novēršot to aizsprostojumus, aizdambējumus un/vai aizsē- rējumus;
16.3.6. precēm, krājumiem vai izejvielām jābūt novietotiem uz paliktņiem vis- maz 10 cm augstumā virs grīdas virsmas.
16.4. Drošības noteikumi attiecībā uz īpašuma aizsardzību pret dabas sti- hijām:
16.4.1. nekavējoties jāveic iespējamie apdrošinātā īpašuma aizsardzības un glābšanas pasākumi, ja apdrošināšanas gadījuma iestāšanās iepriekš ir pare- dzama vai plašsaziņas līdzekļi brīdina par vētras, plūdu, ūdens līmeņa celša- nās, palu u. tml. dabas stihiju tuvošanos;
16.4.2. regulāri jānotīra sniegs un ledus no ēku jumtiem un jānolauž lāstekas, nepieļaujot sniega kārtas veidošanos un sniega vai ledus krišanu no jumtiem, dzegām un ūdens notekcaurulēm.
16.5. Drošības noteikumi attiecībā uz īpašuma aizsardzību būvniecības, rekonstrukcijas vai remonta laikā:
16.5.1. uzsākot būvniecības, rekonstrukcijas, remonta vai montāžas darbus, apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir saskaņot attiecīgu darbu veikšanu ar attiecīgajām varas institūcijām, saņemot atbilstošas atļaujas;
16.5.2. jāseko, lai tiktu ievēroti visi būvniecību reglamentējošie normatīvie akti, normas un drošības prasības, materiālu izgatavotāju un iekārtu ražotāju rekomendācijas un prasības, kā arī, lai tiktu ievēroti visi iespējamie apdroši- nātā īpašuma aizsardzības un drošības pasākumi.
16.5.3. jāveic visi saprātīgie pasākumi, lai aizsargātu apdrošināto īpašumu būvniecības darbu laikā.
16.6. Drošības nosacījumi attiecībā uz portatīvo tehniku:
16.6.1. portatīvajai datortehnikai ārpus apdrošināšanas objekta adreses ir jāat- rodas atbildīgās personas uzraudzībā;
16.6.2. to aizliegts atstāt transportlīdzekļa salonā apstāšanās/stāvēšanas laikā;
16.6.3. aviotransportēšanas laikā portatīvā datortehnika jāņem rokas bagāžā;
16.6.4. zādzības vai laupīšanas gadījumā zādzības/laupīšanas fakts obligāti jāapstiprina ar policijas izziņu;
16.6.5. apdrošināšanas polise nesedz:
• apdrošinātā īpašuma zādzību bez ielaušanās, kā arī neizprotamu īpašu- ma pazušanu;
• zaudējumus vai bojājumus, kuru cēlonis ir nolaidība, nepareiza rīkoša- nās ar apdrošināto objektu, kas sagadīšanās dēļ vai kā citādi ir veicinājis zaudējumu vai bojājumu rašanos;
• zaudējumus vai bojājumus, kurus tieši vai netieši izraisījis apdrošināju- ma ņēmējs (vai viņa pārstāvji) vai kuri radušies apdrošinājuma ņēmēja (vai viņa pārstāvju) rīcības dēļ;
16.6.6. ārpus darba laika apdrošinātajam objektam ir jāatrodas slēgtās telpās, kas ir aprīkotas ar pretielaušanās signalizāciju, kas pieslēgta licencētas apsar- dzes pultij, vai jāatrodas apdrošinājuma ņēmēja (tā darbinieku) uzraudzībā viņu uzturēšanās vietā (mājoklī, viesnīcā u. c.); pretējā gadījumā apdrošinā- šanas segums nav spēkā.
17. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOSLĒGŠANAS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS KĀRTĪBA
17.1. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz informāciju, ko apdrošināšanas pieteikumā sniedzis apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdroši- nātais.
17.2. Apdrošinātājs pirms apdrošināšanas līguma var sagatavot apdrošināša- nas piedāvājumu. Gadījumā, ja apdrošinājuma ņēmējs iemaksā apdrošinātāja bankas kontā apdrošināšanas piedāvājumā norādīto apdrošināšanas prēmiju, apdrošināšanas līgums netiek uzskatīts par noslēgtu, ja apdrošināšanas piedā- vājumā nav norādīts citādāk.
17.3. Apdrošināšanas līgums tiek uzskatīts par noslēgtu un stājas spēkā nāka- majā dienā pēc polisē noteiktās apdrošināšanas prēmijas vai tās pilnā apjomā samaksātās pirmās daļas saņemšanas apdrošinātāja kasē vai bankas kontā, bet ne ātrāk kā polisē norādītajā apdrošināšanas perioda pirmajā dienā.
17.4. Ja puses rakstiski vienojas par to, ka apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa tiek samaksāta pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas datuma, tad, gadījumā, ja apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa tiek samaksāta apdrošinātāja noteiktajā termiņā un apmērā, tiek uzskatīts, ka apdrošināša- nas līgums ir stājies spēkā ar polisē norādīto apdrošināšanas perioda sākuma datumu.
17.5. Ja pretēji apdrošināšanas polisē norādītajam, apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa netiek samaksāta noteiktajā termiņā un apmērā, tad tiek uzskatīts, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā no tā noslēgšanas die- nas. Atsevišķs paziņojums par to, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā, apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam nosūtīts netiek.
17.6. Apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas samaksa pēc apdrošinā- šanas polisē norādītā apmaksas termiņa neuzliek apdrošinātājam pienākumu uzņemties jebkādas saistības.
17.7. Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, izmantojot distances saziņas līdzekli, spēkā ir tāda pati apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās kārtība, kā līgumu noslēdzot apdrošinātāja birojā, izņemot gadījumus, kad apdrošinātājs ir pa- redzējis citādāk.
18. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA IZBEIGŠANA
18.1. Apdrošinātājs vai apdrošinājuma ņēmējs apdrošināšanas līgumu var iz- beigt likumā “Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajos gadījumos un kārtībā.
18.2. Ja, pretēji apdrošināšanas līguma noteikumiem, kārtējais apdrošināša- nas prēmijas maksājums nav samaksāts norādītajā termiņā un apjomā, ap- drošinātājs nosūta apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam rakstveida brīdinājumu par nesavlaicīgi un/vai nepilnīgi veikto apdrošināšanas prēmijas kārtējo maksājumu ar uzaicinājumu samaksāt apdrošināšanas prēmijas atli- kušo daļu atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem.
18.3. Ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais nesamaksā apdrošināša- nas prēmijas kārtējo maksājumu brīdinājumā norādītajā termiņā un apmērā, apdrošinātājs, izbeidzoties brīdinājumā norādītajam termiņam, automātiski izbeidz apdrošināšanas līgumu, neatmaksājot apdrošinājuma ņēmējam ie- priekš iemaksāto apdrošināšanas prēmiju. Atsevišķs paziņojums par to, ka apdrošināšanas līgums tiek izbeigts un iemaksātā prēmijas daļa netiek atmak- sāta, apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam nosūtīts netiek.
18.4. Jebkura līgumslēdzēja puse var izbeigt apdrošināšanas līgumu pēc ap- drošināšanas gadījuma iestāšanās, kad ir izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, vai pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, ja apdrošinātājs ir noteicis ar apdrošināšanas gadījumu saistīto zaudējumu apmēru.
18.5. Apdrošinātājam vai apdrošināšanas ņēmējam ir tiesības izbeigt apdro- šināšanas līgumu pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts 15. (piecpadsmitajā) dienā pēc rakstiska paziņojuma par apdrošināšanas līguma izbeigšanu nosūtīšanas.
18.6. Apdrošināšanas līguma darbības izbeigšana neietekmē apdrošinātāja tie- sības pieprasīt no apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu par periodu, kad apdrošināšanas līgums bijis spēkā.
18.7. Ja, pamatojoties uz apdrošinājuma ņēmēja rakstisku iesniegumu, ap- drošināšanas līgums tiek izbeigts pirms apdrošināšanas līguma termiņa bei- gām, tad apdrošinātājs atmaksā neizmantotās apdrošināšanas prēmijas daļu
par atlikušo periodu, ieturot ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, bet ne vairāk kā 25 % no apdrošināšanas prēmijas.
18.8. Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir bijušas apdrošināšanas atlī- dzības prasības un apdrošinātājs atbilstoši šiem noteikumiem ir veicis apdroši- nāšanas atlīdzības izmaksu, apdrošināšanas prēmija par visu polisē paredzēto apdrošināšanas līguma darbības laiku pienākas apdrošinātājam.
19. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI
19.1. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apņemas ievērot un izpildīt visas prasības, kuras ir izvirzījis apdroši- nātājs, kā arī ievērot un izpildīt papildu prasības, kuras apdrošinātājs rakstiski izvirzīs pret apdrošināto objektu.
19.2. Nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba die- nu laikā no konstatācijas brīža, rakstiski informēt apdrošinātāju par apstākļu rašanos, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību, vai citiem apstākļiem, kas var ietekmēt apdrošināšanas līguma norisi, un izpildīt apdro- šinātāja norādījumus saistībā ar tiem, piemēram:
19.2.1. tiek pārtraukta vai mainās apdrošinātajā objektā veiktā saimnieciskā darbība un/vai uzņēmējdarbības veids;
19.2.2. mainās apdrošinātā objekta pielietojums;
19.2.3. mainās drošības pasākumi (apsardze, trauksmes un ugunsdzēšanas sistēmas) apdrošinātajā adresē;
19.2.4. tiek atslēgtas vai pārtrauktas tādu komunālo pakalpojumu (apkure, ūdens, elektrība) piegādes, kas nodrošina apdrošinātā objekta ekspluatāciju un drošības sistēmu nepārtrauktu darbību;
19.2.5. apdrošināšanas perioda laikā nekustamais īpašums tiek pārbūvēts vai objektā tiek veikti celtniecības darbi, kuru veikšanai ir nepieciešams saņemt būvatļauju;
19.2.6. apdrošinātās telpas, ēkas vai to daļas ilgāk nekā vienu mēnesi paliek neapdzīvotas vai netiek izmantotas.
19.3. Ja apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam rodas šaubas par to, kas var palielināt riska iestāšanās iespējamību, viņam jākonsultējas ar apdroši- nātāju.
19.4. Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs nav ievērojis punktā 19.2. at- runāto, apdrošinātājs var rakstveidā piedāvāt apdrošinātajam vai apdrošināju- ma ņēmējam veikt grozījumus apdrošināšanas līgumā 15 dienu laikā no brīža, kad uzzina par risku paaugstinošiem apstākļiem, vai izbeigt apdrošināšanas līgumu likumā “Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajā kārtībā.
20. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN APDROŠINĀTĀ SAVSTARPĒJIE PIENĀKUMI
Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt apdrošināto par to, ka apdroši- nātais tiek apdrošināts saskaņā ar noteiktu apdrošināšanas līgumu, par kura nosacījumiem apdrošinājuma ņēmējs ir vienojies ar apdrošinātāju, un apdro- šinātajam šie nosacījumi ir saistoši, tie ir jāievēro un jāpilda. Apdrošinājuma ņēmējam arī jāizskaidro apdrošinātajam, kādas sekas iestājas gadījumā, ja apdrošinātais neizpilda un/vai nepienācīgi izpilda kādu no apdrošināšanas līguma noteikumiem.
21. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI PĒC APDROŠINĀTĀ RISKA IESTĀŠANĀS
21.1. Par apdrošinātā riska iestāšanos apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdro- šinātais nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, paziņo apdrošinātājam un veic visu iespējamo, lai samazinātu zaudējumu apmēru.
21.2. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir nodrošināt ap- drošinātāja prasību konstatēt un novērtēt zaudējumu apjomu un to rašanās apstākļus, kā arī apdrošinātāja piekļūšanu cietušajam objektam.
21.3. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais iesniedz apdrošinātājam visus dokumentus, kas raksturo apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus, kā arī iesniedz jebkādu citu informāciju un/vai dokumentāciju, kuru pieprasa apdrošinātājs.
21.4. Ja to prasa apdrošinātā riska specifika, par riska iestāšanos nekavējoties jāziņo tiesībsargājošajām iestādēm, glābšanas dienestiem un/vai citām insti- tūcijām, piemēram:
21.4.1. ugunsgrēka vai eksplozijas gadījumā – Valsts ugunsdzēsības un glāb- šanas dienestam;
21.4.2. trešo personu prettiesiskas rīcības vai transporta līdzekļu izraisītā ne- gadījumā – policijai;
21.4.3. šķidruma noplūdes gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam, ēkas pārvaldniekam/apsaimniekotājam vai īpašniekam.
21.5. Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās fakta un zaudējumu apmēra pie- rādīšanas pienākums gulstas uz apdrošinājuma ņēmēju un/vai apdrošināto.
21.6. Nekavējoties, tiklīdz ir iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā pēc fakta konstatēšanas, rakstiski informēt apdrošinātāju par apdrošinā- šanas riska iestāšanos, norādot:
21.6.1. zaudējuma vai bojājuma datumu un laiku;
21.6.2. zaudējuma vai bojājuma cēloni vai xxxxxxx;
21.6.3. aptuvenu zaudējumu apmēru.
21.7. Nekavējoties nosūtīt apdrošinātājam visas kvītis, sastādītos aktus, pro- tokolus, prasības un citus dokumentus, kas nepieciešami zaudējumu apmēra un apstākļu noskaidrošanai.
21.8. Iespēju robežās koordinēt glābšanas un saglabāšanas darbus, kā arī ne- atstāt īpašumu bez uzraudzības.
21.9. Bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas nevar tikt atzītas nekādas sais- tības vai doti solījumi par zaudējumu atlīdzības izmaksu.
21.10. Bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas un zaudējumu apmēra saska- ņošanas aizliegts uzsākt bojātā īpašuma remontu vai atjaunošanas darbus, izņemot tādus, kas nepieciešami, lai nekavējoties novērstu zaudējuma vai bojājuma cēloni un tālākus zaudējumus, kā arī aizliegts pārvietot bojāto kus- tamo īpašumu no apdrošinātās vietas vai atbrīvoties no tā.
21.11. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir atmaksāt ap- drošinātājam saņemto apdrošināšanas atlīdzību vai tās daļu, ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais atgūst īpašumu, par kuru ir izmaksāta apdroši- nāšanas atlīdzība, vai arī pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas ir konstatēti fakti, kas pierāda, ka izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība vai tās daļa ir bijusi nepamatota saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu vai Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
22. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMU NEPILDĪŠANAS SEKAS
22.1. Ja apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā jebkāda darbība vai bez- darbība ir bijusi vai būs par iemeslu apdrošinātāja maldināšanai, apdrošinā- šanas līgums tiks atzīts par spēkā neesošu no tā noslēgšanas dienas, izņemot, ja likums “Par apdrošināšanas līgumu” to aizliedz gadījumā, kad maldināšana pieļauta vieglas neuzmanības dēļ. Iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apdro- šinātājs neatmaksā.
22.2. Apdrošinātājs pēc saviem ieskatiem var atteikties izmaksāt apdrošinā- šanas atlīdzību vai samazināt atlīdzības izmaksu līdz 50 (piecdesmit) %, ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais nav izpildījis vai ir izpildījis daļēji kādu no apdrošināšanas līgumā noteiktajām prasībām, un/vai, ja apdrošināju- ma ņēmējs un/vai apdrošinātais ir pārkāpis jebkāda Latvijas Republikā spēkā esoša normatīvā akta prasības, kuras ir attiecināmas uz konkrēto apdroši- nāšanas gadījumu. Izņēmums ir, ja šāda apdrošināšanas līguma noteikumu prasību neizpilde notikusi vieglas neuzmanības rezultātā – šādā gadījumā apdrošinātājs rīkojas saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” normu noteikumiem.
22.3. Gadījumā, ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais savas darbības vai bezdarbības rezultātā ir negatīvi ietekmējis apdrošinātāja jebkuru tiesību iz- lietojumu, tad apdrošinātājam ir tiesības samazināt apdrošināšanas atlīdzību līdz 50 (piecdesmit) % vai atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pilnībā.
22.4. Apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja apdrošinātā ris- ka iestāšanos ir izraisījis apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā, labuma guvēja ļauns nolūks vai rupja neuzmanība. Iemaksāto apdrošināšanas prēmiju ap- drošinātājs neatmaksā.
22.5. Ja saskaņā ar šo apdrošināšanas līgumu celtā prasība nav patiesa vai pil- nīga vai ja apdrošinājuma ņēmējs vai viņa pārstāvis pielietojis viltu, lai iegūtu apdrošināšanas atlīdzību no šī apdrošināšanas līguma, vai ja zaudējumus vai bojājumus izraisījusi tīša apdrošinājuma ņēmēja vai ar viņa ziņu citas perso- nas rīcība, visas tiesības saņemt atlīdzību saskaņā ar šo līgumu tiek zaudētas.
23. DOMSTARPĪBU ATRISINĀŠANAS KĀRTĪBA
23.1. Jebkuras domstarpības tiek risinātas pārrunu ceļā.
23.2. Ja domstarpības radušās, pamatojoties uz to, ka kāds jautājums netiek regulēts apdrošināšanas noteikumos, tad šī jautājuma atrisināšanai puses pie- mēro Latvijas Republikas likumus, tai skaitā likumu “Par apdrošināšanas līgu- mu” un “Patērētāju tiesību aizsardzības likumu”.
23.3. Ja pusēm neizdodas atrisināt domstarpības pārrunu ceļā, tad lieta tiek nodota izskatīšanai Latvijas Republikas tiesā saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
23.4. Apdrošināšanas līguma dalījums punktos, apakšpunktos un to nosauku- mos neietekmē teksta juridisko skaidrojumu.