PIRMĀ ŠĶĪRĒJTIESA
PIRMĀ ŠĶĪRĒJTIESA
(reģ. Nr. 40003738168)
REGLAMENTS
Redakcija ar grozījumiem, kas veikti ar 2020.gada 15.decembra valdes lēmumu.
1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.1. Šķīrējtiesas nosaukums ir Pirmā šķīrējtiesa (turpmāk tekstā - Šķīrējtiesa).
1.2. Šķīrējtiesa ir pastāvīga šķīrējtiesa, kas darbojas, pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, šo reglamentu un pušu vienošanos.
1.3. Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība „Pirmā šķīrējtiesa”, reģistrācijas Nr.40008072191.
1.4. Šķīrējtiesas interneta mājas lapas adrese ir xxx.0-xx.xx.
1.5. Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas dibinātāja valdes priekšsēdētājs un tā vietnieks, kas veic Šķīrējtiesas reglamentā noteiktās procesuālās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu Šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību.
1.6. (izslēgts).
2. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS
2.1. Šķīrējtiesas sastāvs izšķir jebkurus civiltiesiskus strīdus, ja puses ir noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā (šķīrējtiesas līgumu), izņemot strīdu:
2.1.1. kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2.1.2. kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības;
2.1.3. kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
2.1.4. par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
2.1.5. par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamu īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
2.1.6. par fizisku personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;
2.1.7. starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
2.1.8. par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.
2.2. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā.
2.3. Pušu vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:
2.3.1. kā atsevišķs pušu parakstīts līgums;
2.3.2. kā atsevišķs noteikums pušu līgumā (šķīrējtiesas klauzula);
2.3.3. pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskas saziņas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā.
2.4. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas kā noteikt konkrētu šķīrējtiesu, un, ja prasītājs iesniedzis prasību Šķīrējtiesā, tad strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai.
3. ŠĶĪRĒJTIESAS SASTĀVS
3.1. Šķīrējtiesas sastāvs sastāv no 1 (viena) šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās. Ja puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu skaitu, Šķīrējtiesas sastāvs sastāv no 3 (trīs) šķīrējtiesnešiem. Šķīrējtiesnešu skaitam jābūt nepāra.
3.2. Šķīrējtiesnesi jebkura strīda izšķiršanai ieceļ Šķīrējtiesas dibinātāja valdes priekšsēdētājs vai tā vietnieks, ievērojot pušu līdztiesību. Šķīrējtiesneši tiek iecelti no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta pēc prasības pieteikuma saņemšanas un šķīrējtiesas procesa ierosināšanas. Šķīrējtiesnešu atbilstību Šķīrējtiesu likuma prasībām apliecina Šķīrējtiesas dibinātāja valdes priekšsēdētājs vai tā vietnieks.
3.3. Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību. Puse, kura vēlas noraidīt šķīrējtiesnesi, 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no noraidījuma apstākļiem, vai tai vajadzēja uzzināt par kādu no apstākļiem, iesniedz Šķīrējtiesā rakstisku šķīrējtiesneša noraidījuma pieteikumu, norādot tajā noraidāmo šķīrējtiesnesi un noraidījuma pamatu. Puse, kas noteiktajā laikā nav iesniegusi noraidījumu, uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām iesniegt noraidījumu.
3.4. Jautājumu par šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj Šķīrējtiesas sastāvs 5 (piecu) dienu laikā no šķīrējtiesneša noraidījuma pieteikuma saņemšanas dienas.
3.5. Ja Šķīrējtiesas dibinātāja valdes priekšsēdētājam vai tā vietniekam kļūst zināmi šķīrējtiesneša noraidījuma apstākļi, tie nekavējoties par šiem apstākļiem informē abas puses un izskaidro to tiesības iesniegt Šķīrējtiesā šķīrējtiesneša noraidījuma pieteikumu.
3.6. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
3.6.1. ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
3.6.2. ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;
3.6.3. ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt savas funkcijas prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ, vai bez attaisnojoša iemesla savlaicīgi nepilda savas funkcijas, un Šķīrējtiesas dibinātāja valdes priekšsēdētājs vai tā vietnieks pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas no pušu rakstiska pieteikuma pieņem lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;
3.6.4. ar šķīrējtiesneša nāvi.
3.7. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, Šķīrējtiesas dibinātāja valdes priekšsēdētājs vai tā vietnieks ieceļ jaunu šķīrējtiesnesi 5 (piecu) dienu laikā pēc pilnvaru izbeigšanās dienas.
3.8. Ja šķīrējtiesnesis, kurš vienpersoniski izskata lietu, tiek nomainīts pēc lietas noklausīšanās uzsākšanas mutvārdu procesā, lietas noklausīšanās jāatkārto.
4. PRASĪBAS PIETEIKUMS
4.1. Šķīrējtiesas process sākas dienā, kad prasības pieteikums, kas sastādīts valsts valodā vai valodā, kura paredzēta šķīrējtiesas līgumā, tiek iesniegts Šķīrējtiesā.
4.2. Prasības pieteikumu Šķīrējtiesā iesniedz rakstveidā.
4.3. Prasības pieteikumā norāda:
4.3.1. informāciju par pusēm - juridiskajām personām un citiem privāto tiesību subjektiem: pilnu nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru; fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu vai dzīvesvietu, ja nav deklarētās dzīvesvietas, un personas kodu (ja personas koda nav – dzimšanas datumu);
4.3.2. prasības priekšmetu, prasības summu, prasības summas aprēķinu, prasības pamatu, citus lietas izskatīšanā nozīmīgus apstākļus, prasību apstiprinošos pierādījumus un prasītāja prasījumus;
4.3.3. lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu, ja tādi ir;
4.3.4. pievienoto dokumentu sarakstu.
4.4. Prasības pieteikumam pievieno:
4.4.1. pušu pārstāvības tiesības vai pilnvarojumu apliecinošus dokumentus, ja šīs ziņas nav pieejamas Latvijas publiskajos reģistros,
4.4.2. pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
4.4.3. līgumu, kura sakarā radies strīds;
4.4.4. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
4.4.5. (xxxxxxxx);
4.4.6. pierādījumus par atbildētāja, ja tas ir fiziska persona, deklarēto dzīvesvietu;
4.4.7. pierādījumus par šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu;
4.4.8. tik daudz prasības pieteikuma eksemplāru, cik lietā ir atbildētāju.
4.5. Visi dokumenti Šķīrējtiesā tiek iesniegti oriģinālā vai likumā noteiktā kārtībā apliecinātās kopijās, vai kopijās, uzrādot oriģinālus. Ja Šķīrējtiesai iesniegta rakstveida pierādījuma kopija, Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīgs pieprasīt uzrādīt vai iesniegt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.
4.6. Ja prasības pieteikums neatbilst šā reglamenta vai likuma prasībām, tad Šķīrējtiesas dibinātāja valdes priekšsēdētājs vai tā vietnieks atstāj to bez tālākas virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atgriezts iesniedzējam bez izskatīšanas.
4.7. Šķīrējtiesas sastāvs jebkurā brīdī var pieprasīt pusēm tās noteiktā termiņā iesniegt pierādījumus, kā arī jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai valsts valodā.
5. ATSAUKSME UN PRETPRASĪBA
5.1. Šķīrējtiesa nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu un saņemto prasības pieteikumu, uzdodot 15 (piecpadsmit) dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas iesniegt Šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību. Vienlaicīgi Šķīrējtiesas paziņojumā prasītājam un atbildētājam tiek paziņots par lietas izskatīšanas dienu, laiku un vietu, un šķīrējtiesneša iecelšanu.
5.2. Atbildētājam ir pienākums iesniegt Šķīrējtiesā atsauksmi. Atsauksmi atbildētājs paraksta un iesniedz rakstveidā valsts valodā vai valodā, kura paredzēta šķīrējtiesas līgumā, norādot:
5.2.1. vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
5.2.2. savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
5.2.3. iebildumus apstiprinošos pierādījumus un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;
5.2.4. lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu, ja tādi ir;
5.2.5. citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;
5.2.6. pievienoto dokumentu sarakstu.
5.3. Atsauksmei pievieno dokumentus, uz kuriem atbildētājs atsaucas atsauksmē, ja tie nav jau pievienoti prasības pieteikumam, tik daudz atsauksmes eksemplārus, cik lietā ir pārējo dalībnieku. Atsauksmei pievienojamiem dokumentiem piemērojami tādi paši noteikumi, kas prasības pieteikumam pievienojamiem dokumentiem. Atsauksmi Šķīrējtiesa nosūta otrai pusei.
5.4. Atbildētājs ir tiesīgs iesniegt pretprasību ne vēlāk kā līdz tā termiņa notecējumam, kāds noteikts atsauksmes iesniegšanai. Pretprasības pieteikumam piemērojami tie paši noteikumi, kas prasības pieteikumam. Šķīrējtiesas sastāvs lemj, vai iesniegtā pretprasība ir atzīstama par pretprasību.
6. STRĪDU IZSKATĪŠANA
6.1. Šķīrējtiesā strīdu izšķiršanas pamatveids ir rakstveida process.
6.2. Ja puses vienojušās par strīda izšķiršanu mutvārdu procesā, pirmā Šķīrējtiesas sastāva sēde lietas izspriešanai pēc būtības notiek ne ātrāk kā 15. (piecpadsmitajā) dienā pēc paziņojuma par lietas izskatīšanu nosūtīšanas pusēm, izņemot, ja puses vienojušās par īsāku termiņu. Par citām Šķīrējtiesas sastāva sēdēm var paziņot īsākā termiņā.
6.3. (izslēgts).
6.4. Ja lietas nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas, Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses rakstveida lūguma var noteikt ekspertīzi, uzaicinot vienu vai vairākus profesionāli kompetentus un neatkarīgus ekspertus. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja šī puse iepriekš ir samaksājusi atlīdzību par eksperta pakalpojumiem un iesniegusi Šķīrējtiesā pierādījumus par tās samaksu. Eksperta atzinumu Šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.
6.5. Šķīrējtiesas sastāva sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir rakstveidā pieprasījusi. Pieprasījums iesniedzams ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienas pirms paredzētās Šķīrējtiesas sastāva sēdes dienas. Sekretārs tiek pieaicināts tikai tad, ja šī puse iepriekš ir iemaksājusi Šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem un iesniegusi pierādījumus par tās samaksu.
6.6. Protokolā norāda:
6.6.1. Šķīrējtiesas nosaukumu;
6.6.2. lietas numuru;
6.6.3. izskatīšanas vietu un datumu;
6.6.4. puses;
6.6.5. atzīmes par pušu piedalīšanos lietas izskatīšanā;
6.6.6. šķīrējtiesneša, sekretāra, eksperta, tulka un pušu pārstāvju vārdus un uzvārdus;
6.6.7. strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu;
6.6.8. pušu prasījumus un citus pušu izklāstītus svarīgus paziņojumus;
6.6.9. iemeslus strīda izšķiršanas atlikšanai vai izbeigšanai;
6.6.10. šķīrējtiesneša un sekretāra parakstus.
6.7. Šķīrējtiesas sastāvs pats nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību. Katrai pusei ir pienākums pierādīt tos apstākļus, uz kuriem tā atsaucas, pamatojot savu prasību vai iebildumus. Šķīrējtiesas sastāvs var atteikties pieņemt piedāvātos pierādījumus, ja uzskata tos par nevajadzīgiem, vai tādiem, kuri neattiecas uz lietu, vai, ka pierādījums iegūstams ar citiem līdzekļiem vienkāršāk un lētāk.
6.8. Ja puse vai cits procesa dalībnieks neierodas uz Šķīrējtiesas sastāva mutvārdu sēdi vai neiesniedz atsauksmi vai citus dokumentus noteiktajā laikā, Šķīrējtiesas sastāvs turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Neierašanās vai dokumentu neiesniegšana nevar būt par pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai.
6.9. Nepieciešamības gadījumā, pēc puses vai savas iniciatīvas Šķīrējtiesas sastāvs var atlikt strīda izšķiršanu vai apturēt šķīrējtiesas procesu, vai to atjaunot. Par strīda izšķiršanas atlikšanu vai procesa apturēšanu, vai tā atjaunošanu tiek pieņemts lēmums.
6.10. Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no Šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse vai cits procesa dalībnieks, jebkurā procesa stadijā, nekavējoties, tiklīdz tam par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz Šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus. Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesas sastāvs. Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.
6.11. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 (piecu) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību Šķīrējtiesas sastāva sēdē notikušajam lemj Šķīrējtiesas sastāvs.
7. ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMI
7.1. Pēc tam, kad Šķīrējtiesas sastāvs secina, ka visi apstākļi, kas saistīti ar strīdu, ir noskaidroti, un strīds ir izšķirts pēc būtības, tā taisa spriedumu lietā. Šķīrējtiesa spriedumu pusēm nosūta 3 (triju) darba dienu laikā no sprieduma taisīšanas dienas.
7.2. Nolēmuma oriģināla vietā Šķīrējtiesa pusēm var nosūtīt šī nolēmuma kopiju vai norakstu, kura pareizību apliecinājis Šķīrējtiesas dibinātājs. Šādi apliecinātai nolēmuma kopijai vai norakstam ir tāds pats juridiskais spēks, kā Šķīrējtiesas nolēmuma oriģinālam.
7.3. (izslēgts).
7.4. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) Šķīrējtiesas sastāvā, ja tas sastāv no vairāk nekā viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesnesis nevar atteikties no balsošanas vai atturēties balsošanā.
7.5. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem apliecina Šķīrējtiesas dibinātāja valdes priekšsēdētājs vai tā vietnieks ar savu parakstu un Šķīrējtiesas zīmogu. Paraksta apliecinājumam Šķīrējtiesas zīmoga nospiedums nav nepieciešams, ja paraksta apliecinājums ir veikts ar elektronisko parakstu.
7.6. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, tas ir galīgs, nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt protestu. Pusēm tas ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā, kas sprieduma gadījumā nav īsāks par 10 (desmit) dienām.
7.7. Ja Šķīrējtiesas nolēmums netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga griezties rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, - pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās adreses ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu Šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.
7.8. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem.
7.9. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.
8. PROCESA KONFIDENCIALITĀTE UN TERMIŅI
8.1. Šķīrējtiesas sastāva sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt Šķīrējtiesas sastāva sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.
8.2. Šķīrējtiesa un šķīrējtiesneši ziņas par Šķīrējtiesas lietām nepublicē un nesniedz personām, kas nav attiecīgās lietas dalībnieki.
8.3. Lietas materiāli līdz tiesvedības pabeigšanai pēc Šķīrējtiesas dibinātāja valdes priekšsēdētāja vai tā vietnieka izvēles glabājas Šķīrējtiesā vai arī pie šķīrējtiesneša. Tiesvedības dokumenti pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas 10 (desmit) gadus paliek glabāšanā Šķīrējtiesā.
8.4. Lietas materiāli un arhīva dokumenti ir pieejami tikai pusēm.
8.5. Procesuālo darbību termiņi var tikt noteikti ar konkrētu kalendāra datumu vai norādot notikumu, kuram katrā ziņā ir jāiestājas, vai arī laika periodu, kurā var izdarīt darbību. Procesuālo darbību termiņa ritējums, kas ir aprēķināms gados, mēnešos, nedēļās vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc kalendāra datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu. Valsts svētki un brīvdienas ieskaitāmas termiņa aprēķinā. Xxxxxxx, kas ir skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgajā mēnesī un datumā. Ja mēnešos skaitāmā termiņa beigas ir tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, tad
termiņš izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Ja termiņa pēdējā diena nav darbdiena, tad par termiņa pēdējo dienu uzskatāma nākamā darbdiena.
8.6. Šķīrējtiesas sastāvs var atjaunot vai pagarināt procesuālos termiņus pēc puses rakstveida pieteikuma vai savas iniciatīvas, ja Šķīrējtiesas sastāvs atzīst nokavēšanas vai pagarināšanas iemeslus par attaisnojošiem. Lūgumā norādāms tā pamatojums un pievienojami to apstiprinoši dokumenti.
9. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI
9.1. Šķīrējtiesas procesa izdevumos (pievienoti reglamenta pielikumā) ietilpst ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesneša honorārs.
9.2. Ar strīda izskatīšanu saistītajās maksās ietilpst:
9.2.1.tiesvedības maksa, 9.2.2.(izslēgts),
9.2.3. xxxxx par xxxxx, sekretāra un eksperta pakalpojumiem.
9.3. Šķīrējtiesneša honorārs, tiesvedības maksa, maksa par tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumiem ir samaksājama savlaicīgi pirms prasības pieteikuma iesniegšanas vai pirms attiecīga puses lūguma iesniegšanas Šķīrējtiesā.
9.4. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs ar Šķīrējtiesas dibinātāja valdes lēmumu var tikt paaugstināts līdz divkāršam apmēram vai samazināts, ņemot vērā strīda sarežģītību, lietas apjomīgumu, Šķīrējtiesas sastāva sēžu skaitu strīda izšķiršanas laikā, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītos apstākļus.
9.5. Šķīrējtiesas procesa izdevumi tiek uzskatīti par samaksātiem tikai tad, kad naudas summu ir saņēmusi Šķīrējtiesa. Maksājuma dokumentā jānorāda atbildētāja uzvārds vai nosaukums.
9.6. Šķīrējtiesas procesa izdevumus sedz puse, kurai Šķīrējtiesas sastāvs taisījis spriedumu par sliktu. Ja prasība apmierināta daļēji, procesa izdevumus sedz prasītājs proporcionāli Šķīrējtiesas sastāva noraidīto prasījumu apmēram, bet atbildētājs - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība apmierināta. Pēc prasības pieteikuma nosūtīšanas Šķīrējtiesai atbildētāja labprātīgi apmierināts prasījums uzskatāms par apmierinātu prasījumu šī punkta izpratnē.
9.7. Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsauc savu prasību līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai pēc būtības, un citos gadījumos Šķīrējtiesas dibinātāja valde pēc puses iesnieguma lemj par iemaksātā šķīrējtiesneša honorāra, tiesvedības maksas un maksas par tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumiem atmaksu, ja šie pakalpojumi nav izmantoti.
9.8. Pušu samaksātos izdevumus par juridisko palīdzību, kas attiecas uz strīda izšķiršanu Šķīrējtiesā un ko sniedzis advokāts vai jurists, atlīdzina to faktiskajā apmērā, bet nepārsniedzot maksimālos apmērus, kas norādīti reglamenta pielikumā, tā puse, kurai Šķīrējtiesas sastāvs taisījis spriedumu par sliktu. Ja prasība apmierināta daļēji, atbildētāja izdevumus par juridisko palīdzību atlīdzina prasītājs proporcionāli Šķīrējtiesas sastāva noraidīto prasījumu apmēram, bet proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība apmierināta, prasītāja izdevumus par juridisko palīdzību atlīdzina atbildētājs. Pēc prasības pieteikuma nosūtīšanas Šķīrējtiesai atbildētāja labprātīgi apmierināts prasījums uzskatāms par apmierinātu prasījumu šī punkta izpratnē.
9.9. Ja puses noslēdz izlīgumu, tām izlīgumā jāvienojas par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadali savā starpā.
15.12.2020
Biedrības „Pirmā šķīrējtiesa”
Valdes priekšsēdētājs _ Xxxxx Xxxxxxxx