Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta

Būtisku grozījumu pieļaujamība iepirkuma līgumā laikā no iepirkuma rezultātu paziņošanas līdz līguma noslēgšanai

Latvijas Republikas Senāta

Administratīvo lietu departamenta

2019.gada 20.decembra

SPRIEDUMS

Lieta Nr. A420210417, SKA-499/2019

ECLI:LV:AT:2019:1220.A420210417.5.S

Tiesa šādā sastāvā: senatori Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxx un Xxxxxxx Xxxxx

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Eco Baltia Vide” pieteikumu par līguma atzīšanu par spēkā neesošu vai tā darbības termiņa samazināšanu, sakarā ar SIA „Eco Baltia Vide” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 8.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” (turpmāk – pasūtītāja) 2016.gada 21.septembrī izsludināja atklātu konkursu „Atkritumu savākšana, izvešana un transportēšana līdz noglabāšanas vai šķirošanas vietai no SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” apsaimniekotajiem īpašumiem” (turpmāk – iepirkums).

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza trīs pakalpojumu sniedzēji – personu apvienība, ko veido SIA „Ragn-Sells” un AS „Ragn-Sells” (personu apvienībai lietā ir trešās personas statuss), pieteicēja SIA „Eco Baltia Vide” un SIA „Clean R”. Par iepirkuma uzvarētāju 2017.gada 2.janvārī tika atzīta trešā persona.

2017.gada 27.aprīlī starp trešo personu un pasūtītāju tika noslēgts iepirkuma līgums (turpmāk – strīdus līgums), saskaņā ar kuru puses vienojās par sadzīves atkritumu izvešanas tarifu (5,30 euro par vienu m³), kas ir lielāks par trešās personas iepirkuma procedūras ietvaros iesniegtajā piedāvājumā norādīto (4,58 euro par vienu m³).

[2] Uzskatot, ka līgumslēdzējas nedrīkstēja vienoties par lielāku līguma cenu un ka strīdus līgums tādējādi ir noslēgts, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras, pieteicēja vērsās tiesā, lūdzot strīdus līgumu atzīt par spēkā neesošu vai samazināt tā darbības termiņu līdz trīs mēnešiem no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2017.gada 8.decembra spriedumu pieteikumu noraidīja. Tiesas spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma (kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim) 67.¹panta otrās daļas 1.punktam būtiski iepirkuma līguma grozījumi ir pieļaujami, ja iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Lai gan minētās normas vārdiskais formulējums liecina par to, ka tā ir attiecināma uz jau noslēgtiem iepirkuma līgumiem, tajā ietvertie principi ir attiecināmi arī uz sākotnējā iepirkuma līguma noslēgšanu, ja tajā ir iekļauti no iepirkuma procedūras dokumentiem būtiski atšķirīgi noteikumi.

Ņemot vērā, ka arī līgumslēdzēju veiktās līguma cenas izmaiņas ir vērtējamas kā būtiskas līguma izmaiņas, tās ir pieļaujamas tikai tad, ja ir izpildījušies visi iepriekš minētie priekšnoteikumi.

[3.2] Atbilstoši konkursa nolikumā ietvertā līguma projekta 2.2.punktam, ja saskaņā ar normatīvo aktu grozījumiem un/vai saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu uzņēmējam palielinās pakalpojuma sniegšanas pašizmaksa, tad uzņēmējs ir tiesīgs iesniegt pasūtītājam argumentētu lūgumu palielināt pakalpojuma sniegšanas izcenojumu par vērtību, kas nav lielāka par attiecīgo normatīvo aktu vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmuma rezultātā radīto papildu izmaksu apjomu.

Izvērtējot līguma projekta 2.2.punktu, secināms, ka līguma projekts skaidri un nepārprotami paredz līguma grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, kā arī pieļaujamo grozījumu apjomu un to būtību.

[3.3] Ar 2016.gada 15.decembra likumu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” no 2017.gada 1.janvāra tika palielinātas dabas resursu nodokļu likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu no 12 euro līdz 25 euro par vienu tonnu.

Ņemot vērā, ka minētās izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs palielina pakalpojuma sniegšanas pašizmaksu, pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar līguma projekta 2.2.punktu bija tiesības lūgt pasūtītājai palielināt pakalpojuma sniegšanas izcenojumu par vērtību, kas nosegtu ar grozījumiem radīto papildu izmaksu apjomu.

[3.4] Nav konstatējams, ka strīdus līgumā norādīto pakalpojumu sniegšanas cenu pieaugums pārsniegtu normatīvo aktu grozījumu rezultātā radīto papildu izmaksu apjomu. Trešā persona, nosakot ar normatīvo aktu grozījumiem radīto papildu izmaksu apjomu, pamatoti ir balstījusies uz rokasgrāmatu faktoru pielietošanai sadzīves atkritumu uzskaitē, pārejot no tilpuma uz svara mērvienībām (turpmāk – Rokasgrāmata) (xxxxx://xxx.xxxxx.xx/xx/XXXxxxxxXxxx/xxxxxxxxx/xxxxx/Xxxx/Xxxxxxxxx/xxxxxxxxxx/Xxxxxxxxxxxx_xxxx_xxxxxxx.xxx).

[4] Pieteicēja iesniegusi kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, norādot turpmāk minētos argumentus.

[4.1] Tiesa ir nepamatoti piemērojusi Publisko iepirkumu likuma 61.pantu (iepriekšējā Publisko iepirkumu likuma, kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim, 67.¹pantu), jo nav konstatējami minētajā normā noteiktie priekšnoteikumi būtisku grozījumu veikšanai.

Iepirkuma nolikumam pievienotā līguma projekta 2.2.punkts nosaka tiesības grozīt pakalpojuma cenu tikai tad, ja dabas resursu nodoklis tiek mainīts līguma darbības laikā. Tā kā dabas resursu nodoklis tika mainīts jau līdz līguma noslēgšanai, pakalpojuma cenu līgumā palielināt nedrīkstēja.

Turklāt nevar atzīt, ka iespēja grozīt pakalpojumu sniegšanas cenu jau līdz līguma noslēgšanai iepirkuma procedūras dokumentos būtu noteikta skaidri un nepārprotami, jo pasūtītāja nolikuma 15.1.punktā bija noteikusi, ka pretendenta piedāvājuma derīguma termiņam ir jābūt 90 dienas, kuru laikā pretendentam ir saistošs iesniegtais piedāvājums.

Skaidri un nepārprotami nav noteikts arī pieļaujamo grozījumu apjoms, jo, ņemot vērā, ka dabas resursu nodokļa summa tiek noteikta par svara mērvienību (tonnu), bet līguma cena par tilpuma mērvienību (m³), no iepirkuma procedūras dokumentiem nav nosakāms, kādā apjomā nodokļa izmaiņas ietekmē pakalpojumu sniegšanas cenu.

[4.2] Tiesa nepamatoti nav piemērojusi Publisko iepirkumu likuma 2.pantā noteikto piegādātāju brīvas konkurences, kā arī vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes principu, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvas izmantošanas principu, jo tiesa nepamatoti nav konstatējusi, ka strīdus līgumā ietvertais cenas palielinājums ir neatbilstošs līguma projekta 2.2.punktā noteiktajam maksimāli pieļaujamam līguma cenas palielinājuma apmēram.

Lai noteiktu dabas resursu nodokļa likmes pieauguma ietekmi uz trešās personas pakalpojuma sniegšanas pašizmaksu, ir jānosaka vidējais svars vienam m³ sadzīves atkritumu, bet iepirkuma procedūras dokumentos kārtība šā svara noteikšanai nav paredzēta. Pasūtītājai un trešajai personai, izdarot aprēķinus par dabas resursu nodokļa ietekmi uz pakalpojuma sniegšanas pašizmaksu, nebija pamata paļauties uz Rokasgrāmatā ietverto pieņēmumu par to, ka viens m³ sadzīves atkritumu sver 200 kg, jo Rokasgrāmatai nav nekāda juridiskā statusa un spēka. Turklāt līguma cenas palielinājums par 0,72 euro par vienu m³ liecina, ka trešā persona iepirkuma procedūras ietvaros iesniegto piedāvājumu ir balstījusi uz pieņēmumu, ka viena m³ svars ir tikai 80 kg. Ja sākotnējais piedāvājums tika balstīts uz pieņēmumu par šādu m³ svaru, tad, arī aprēķinot vēlāk radušos izmaksu palielinājumu, trešajai personai bija jāvadās pēc tieši tāda paša svara.

[5] Pasūtītāja un trešā persona ir sniegušas paskaidrojumus, norādot, ka Administratīvās rajona tiesas spriedums ir pamatots.

Motīvu daļa

[6] Lietā nav strīda par to, ka pasūtītāja un trešā persona ir noslēgušas iepirkuma līgumu, saskaņā ar kuru ir noteikta lielāka pakalpojumu sniegšanas cena nekā iepirkuma procedūras ietvaros trešās personas piedāvājumā norādītā. Līdz ar to lietā ir izšķirams jautājums par šāda saturiski atšķirīga līguma noslēgšanas pieļaujamību.

Pieteicēja uzskata, ka pasūtītāja un trešā persona nedrīkstēja noslēgt līgumu ar tajā norādītu lielāku pakalpojumu sniegšanas maksu un tādēļ lūdza tiesu noslēgto līgumu atzīt par spēkā neesošu vai samazināt noslēgtā līguma darbības termiņu. Savukārt tiesa, secinot, ka šāda līguma noslēgšana iepirkuma procedūras dokumentos bija paredzēta un ka šāda līguma noslēgšana saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim) 67.¹panta otrās daļas 1.punktu ir pieļaujama, pieteikumu noraidīja.

Līdz ar to kasācijas sūdzības izskatīšanas ietvaros Senāts pārbaudīs, vai tiesa, izdarot minēto secinājumu, ir pareizi piemērojusi tiesību normas.

[7] Atbilstoši spēkā esošajam Publisko iepirkumu likuma 74.panta pirmās daļas 1.punktam iepirkuma līgumu var atzīt par spēkā neesošu vai saīsināt tā termiņu, ja šis līgums pretēji likumā noteiktajai kārtībai ir noslēgts, nepiemērojot likumā noteiktās iepirkuma procedūras.

Līgums ir atzīstams par tādu, kas noslēgts bez attiecīgas iepirkumu procedūras, ja ir konstatējama tā noteikumu būtiska neatbilstība konkursa nolikumā paredzētā līguma projekta noteikumiem (Senāta 2013.gada 3.aprīļa lēmuma lietā Nr. SKA-185/2013 8.punkts).

Šādas būtiskas neatbilstības gadījumā vispārīgi ir uzskatāms, ka pakalpojumu sniedzējam ir piešķirta jauna līguma slēgšanas tiesība bez atbilstošas iepirkuma procedūras. Tas nonāk pretrunā ar publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu pamatmērķi nodrošināt pakalpojumu sniegšanas brīvību un netraucētu konkurenci. Lai gan šāda jauna līguma slēgšanas tiesību piešķiršana bez atbilstošas procedūras piemērošanas jau minēto iemeslu dēļ vispārīgi nav pieļaujama, no minētā principa ir noteikti arī izņēmumi.

Viens no minētajiem izņēmumiem ir noteikts Publisko iepirkumu likuma (kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim) 67.¹panta otrās daļas 1.punktā, saskaņā ar kuru būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, ar kādiem grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību.

Turklāt minētajiem noteikumiem ir jābūt tik skaidriem un nepārprotamiem, lai visi saimnieciskās darbības subjekti, kas ir ieinteresēti piedalīties konkrētajā līgumā, iepazīstoties ar iepirkuma dokumentāciju, zina par šādu grozījumu veikšanas iespēju (Senāta 2019.gada 20.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-869/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0620.A420143417.11.S) 11.punkts).

Lai gan Xxxxxxxx iepirkumu likuma (kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim) 67.¹panta otrās daļas 1.punktā ietvertā norma regulē jau noslēgta līguma grozīšanu, Senāts jau iepriekš ir atzinis, ka minētie principi, kas nosaka jau noslēgta iepirkuma līguma grozīšanas iespēju, ir vienlīdz attiecināmi arī uz sākotnējā iepirkuma līguma noslēgšanu, ja tas atšķiras no iepirkuma dokumentācijā ietvertā līguma projekta (Senāta 2013.gada 29.oktobra lēmuma lietā Nr. SKA-834/2013 20.punkts).

[8] Tiesa pārsūdzētajā spriedumā ir atzinusi, ka izmaiņas pakalpojumu sniegšanas cenā ir būtiskas līguma izmaiņas. Vienlaikus tiesa atzinusi, ka pasūtītāja un trešā persona varēja vienoties par tāda līguma noslēgšanu, kas ietver no iepirkuma procedūras dokumentiem būtiski atšķirīgus noteikumus, jo šāda iespēja esot skaidri un nepārprotami paredzēta iepirkuma procedūras nolikumam pievienotā līguma projekta 2.2.punktā.

Turpmāk norādīto apsvērumu dēļ Senāts nekonstatē tiesību normu pārkāpumus, tiesai izdarot iepriekš minēto secinājumu.

[9] Atbilstoši līguma projekta 2.2.punktam, ja saskaņā ar normatīvo aktu grozījumiem un/vai saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu uzņēmējam palielinās pakalpojuma sniegšanas pašizmaksa, tad uzņēmējs ir tiesīgs iesniegt pasūtītājam argumentētu lūgumu palielināt pakalpojuma sniegšanas izcenojumu par vērtību, kas nav lielāka par attiecīgo normatīvo aktu vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmuma rezultātā radīto papildu izmaksu apjomu.

Pieteicējas ieskatā, līguma projekta 2.2.punktā ietvertā tiesība palielināt pakalpojumu sniegšanas izcenojumu būtu atzīstama tikai gadījumā, ja pakalpojumu sniegšanas pašizmaksa būtu palielinājusies līguma darbības laikā.

Pamatu šādam pieteicējas argumentam Senāts nesaskata. Minētais līguma punkts vispārīgi paredz izmaiņu veikšanu līgumā, un par to nav strīda. Ievērojot Publisko iepirkumu likuma 67.¹panta otro daļu, kas runā tieši par izmaiņām iepirkuma likumā (tātad pēc šāda līguma noslēgšanas), šis nolikuma punkts ir vērsts uz parastu situāciju – kad līguma grozīšanas nepieciešamība rodas līguma darbības laikā. Var pieņemt, ka parastā gadījumā starplaiks no konkursa izziņošanas un piedāvājumu iesniegšanas (kad pretendenti rēķinās ar noteikta satura iepirkuma dokumentāciju) līdz līguma noslēgšanai ir tik neliels, ka nav sagaidāma tādu apstākļu rašanās, kas objektīvi liktu pārskatīt līguma noteikumus.

Likuma normas mērķis ir dot iespēju pusēm pielāgoties objektīviem apstākļiem, kuri varētu radīt neparedzētus zaudējumus vai līguma izpildes grūtības. Turklāt likums paredz, ka iespēja veikt izmaiņas ir jānoregulē iepriekš, un ka ir jābūt skaidrībai, kas var būt par pamatu kādu izmaiņu veikšanai.

Senāta ieskatā, var pietiekami pārliecinoši pieņemt, ka likumdevējs nebija rēķinājies ar to, ka nepieciešamība grozīt paredzētā līguma noteikumus varētu rasties īsā laikposmā līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. Tieši tādēļ šāda situācija nav likumā tieši noregulēta. Tomēr, ja reiz likumdevējs ir paredzējis vispār šādus apstākļus ņemt vērā, nav racionāla pamata izslēgt šādu iespēju tikai tādēļ, ka objektīvie apstākļi, kas šādas izmaiņas prasa, radušies laikā pirms līguma noslēgšanas.

Izskatāmajā gadījumā līguma projekts paredzēja līguma izmaiņu iespēju. Līguma 2.2.punkts būtībā formulēts, ņemot vērā Publisko iepirkumu likuma 67.¹panta otro daļu, un arī attiecībā uz līguma 2.2.punktu ir izdarāmi tādi paši secinājumi.

Ievērojot minēto, Senāts nekonstatē tiesas pieļautas kļūdas, secinot, ka iepirkuma procedūras dokumenti skaidri un nepārprotami paredz pakalpojumu sniegšanas izcenojumu pārskatīšanu, un, saprātīgi interpretējot likumu un iepirkuma procedūras dokumentu, šī iespēja attiecināma arī uz tādiem apstākļiem, kas radušies laikā līdz līguma noslēgšanai.

[10] Nepamatota ir arī kasācijas sūdzībā ietvertā norāde par to, ka neskaidrības par grozījumu veikšanas iespēju rada nolikuma 15.1.punkts.

Saskaņā ar minēto nolikuma punktu pretendenta iesniegtais piedāvājuma derīguma termiņš, kurš ir spēkā un ir saistošs pretendentam līdz līguma noslēgšanai, ir 90 kalendārās dienas, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas. Pieteicējas ieskatā, minētais nolikuma punkts liedza trešajai personai grozīt tās sākotnēji iesniegto piedāvājumu.

Varētu piekrist, ka minētais nolikuma punkts piedāvājuma derīguma termiņā liedz pretendentam no sākotnēji izteiktā piedāvājuma atkāpties (tātad arī to grozīt), tomēr šāda punkta jēga acīmredzami ir liegt iespēju pretendentam vienpusēji izmainīt iesniegto piedāvājumu pēc saviem ieskatiem. Minētais noteikums nebūtu attiecināms uz šādiem gadījumiem, kad grozījumi tiek veikti atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajai kārtībai, ja tas izriet no iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem apstākļiem.

Pakalpojuma sniegšanas maksas palielināšana, ja saskaņā ar normatīvo tiesību aktu grozījumiem ir palielinājusies pakalpojumu sniegšanas pašizmaksa, konkrētajos apstākļos nav vērtējama kā iesniegtā piedāvājuma grozīšana. Ņemot vērā līguma projekta 2.2.punktā noteikto pakalpojumu sniegšanas maksas palielināšanas iespēju, jau sākotnējais pretendenta piedāvājums pēc būtības ietver gan konkrētu pakalpojumu sniegšanas maksu, gan tās pārskatīšanas iespēju noteiktos apstākļos. Tādējādi nolikuma 15.1.punkts neierobežo tādu izmaiņu veikšanu, kas, ņemot vērā iepirkuma procedūras dokumentos noteikto kārtību, ir vērtējama kā daļa no sākotnējā piedāvājuma.

[11] Pieteicēja kasācijas sūdzībā ir norādījusi, ka neskaidrs esot arī līguma projekta 2.2.punktā noteiktais iespējamo grozījumu apjoms, jo iepirkumu procedūras dokumentos nav detalizēti noteikta kārtība, kā aprēķināt dabas resursu nodokļa likmes palielināšanās rezultātā radīto pašizmaksas palielinājumu. Tādējādi pieteicēja ir apšaubījusi arī to, vai trešās personas un pasūtītājas noslēgtais iepirkuma līgums atbilst līguma projektā noteiktajam grozījumu apjomam.

Tiesa pieteicējas iebildumus ir noraidījusi, atzīstot, ka pakalpojumu sniegšanas maksas palielinājums atbilst līguma projektā noteiktajam apmēram. Ņemot vērā minēto, Senāts pārbaudīs, vai tiesa, izdarot minētos secinājumus, nav pārkāpusi tiesību normas.

[12] Publisko iepirkumu likuma (kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim) 67.¹panta otrās daļas 1.punktā ietvertā prasība pēc skaidrības un nepārprotamības attiecas ne tikai uz grozījumu veikšanas iespēju, bet arī uz grozījumu veikšanas nosacījumiem un veicamo grozījumu apjomu.

Skaidru un nepārprotamu nosacījumu paredzēšana iepirkuma procedūras dokumentos nav pašmērķis. Likumā ietvertie noteikumi, kuri ietver prasību pēc skaidrības un nepārprotamības, ir vērsti uz noteiktu mērķu sasniegšanu, tostarp uz Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punktā nostiprinātā brīvas konkurences, kā arī vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes principa nostiprināšanu.

Arī Publisko iepirkumu likuma (kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim) 67.¹panta otrās daļas 1.punktā ietvertais nosacījums par to, ka grozījumu veikšanas nosacījumiem un veicamo grozījumu apjomam ir jābūt paredzētiem skaidri un nepārprotami, ir interpretējams kopsakarā ar normas mērķi nodrošināt brīvu konkurenci, kā arī pretendentu vienlīdzību piedāvājumu izstrādē. Tādējādi grozījumu veikšanas iespējai, šo grozījumu veikšanas nosacījumiem un apjomam ir jābūt noteiktiem tik skaidri un nepārprotami, lai visi potenciālie pakalpojuma sniedzēji, apzinoties šādu grozījumu veikšanas iespēju, varētu pieņemt pamatotu lēmumu gan par dalību iepirkumā, gan par konkrēta piedāvājuma izteikšanu tajā.

Ievērojot minēto, jānorāda, ka pats iespējamo grozījumu apjoms līguma projekta 2.2.punktā ir noteikts skaidri – pakalpojumu sniegšanas maksu var palielināt par tādu apmēru, kas nosedz ar grozījumiem radīto pakalpojumu sniegšanas pašizmaksas palielinājumu. Šādos apstākļos, kad ir skaidri noteikts iespējamo grozījumu apjoms, iespējamā neskaidrība par šī apjoma tehnisku aprēķināšanas kārtību nav tāda, kas varētu ietekmēt pretendenta izvēli par piedalīšanos iepirkumā vai par konkrēta piedāvājuma izteikšanu tajā.

Xxxxxx apliecina arī fakts, ka pretendenti, zinot par šādu līguma noteikumu, nav pasūtītājai uzdevuši papildu jautājumus saistībā ar konkrētā līguma punkta piemērošanu un nav lūguši to precizēt. Tādējādi secināms, ka neskaidrība tieši par palielinājuma aprēķināšanas kārtību nav bijusi tāda, kas ietekmējusi iepirkuma norisi.

[13] Pieteicēja ir iebildusi, ka trešā persona pašizmaksas palielinājuma aprēķinu ir balstījusi uz nepareizi izdarītu pieņēmumu par sadzīves atkritumu svaru. Pieteicēja norādījusi, ka pasūtītāja un trešā persona nedrīkstēja vadīties pēc Xxxxxxxxxxxxx, jo tai neesot nekāda juridiska statusa un spēka. Turklāt trešajai personai aprēķiniem bija jāizmanto tāds sadzīves atkritumu pieņemtais svars, pēc kāda trešā persona bija vadījusies, izsakot sākotnējo piedāvājumu iepirkuma procedūras laikā.

Ņemot vērā, ka attiecība starp sadzīves atkritumu svaru un tilpumu nav normatīvi noteikta, tā ir nosakāma, balstoties uz lietā iesniegtajiem pierādījumiem un racionāli pamatotiem aprēķiniem. Rokasgrāmatā norādītā atkritumu svara izmantošanu tiesa ir pieļāvusi apstākļos, kad citu pierādījumu, kas apliecina sadzīves atkritumu svaru, nav.

Senāts nesaskata procesuālo tiesību normu pārkāpumus tajā, ka tiesa izmantojusi praksē lietotu rokasgrāmatu, tas tieši liecina par vēlmi rast objektīvu pamatu aprēķinam.

Savukārt kasācijas sūdzībā ietvertais iebildums par atšķirīga atkritumu svara izmantošanu sākotnējā piedāvājuma izteikšanas brīdī ir balstīts tikai uz pieteicējas pieņēmumu par trešās personas piedāvātajā cenā iekļautā dabas resursa nodokļa īpatsvaru. Turklāt, iepazīstoties ar pieteicējas kasācijas sūdzību, secināms, ka pieteicējas pieņēmums ir balstīts uz matemātiski nepareiziem aprēķiniem.

Pieteicējas aprēķina pamatā ir secinājums, ka gadījumā, ja dabas resursu nodoklis ir palielinājies 2,0833 reizes, proti, no 12 euro līdz 25 euro par vienu tonnu, un pakalpojumu sniegšanas maksas palielinājums tā rezultātā ir 0,72 euro, tad sākotnēji trešās personas piedāvājumā ietvertais dabas resursu nodoklis ir bijis vien 0,34 euro. Šāds aprēķins ir kļūdains, jo ir balstīts uz pieņēmumu, ka tieši dabas resursu nodokļa pieaugums (0,72 euro) ir 2,0833 reizes lielāks par sākotnēji cenā iekļauto dabas resursu nodokļa daļu, taču, ievērojot nodokļa likmes pieaugumu, secināms, ka nevis pieaugums (25–12=13 euro) ir 2,0833 reizes lielāks par sākotnējo cenu (12 euro), bet gan visa galīgā cena (25 euro) ir 2,0833 reizes lielāka par sākotnējo cenu.

Lai gan trešā persona, izsakot sākotnējo piedāvājumu, varētu būt vadījusies pēc atšķirīgiem aprēķiniem, arī no pieteicējas kasācijas sūdzībā ietvertās aprēķinu kārtības to secināt nevar. Proti, gadījumā, ja tiek precizēta iepriekš minētā pieteicējas pieļautā aprēķina kļūda, tad būtu jāsecina, ka dabas resursu nodokļa daļa trešās personas sākotnējā piedāvājumā ir bijusi 0,6646 euro (0,72*12/13=0,6646, proti, ja dabas resursu nodokļa likmes palielinājums par 13 euro/tonnā, cenu palielina par 0,72 euro/m³, tad, esot dabas resursu nodokļa likmei 12 euro/tonnā, dabas resursu nodoklim sākotnējā piedāvājumā būtu bijis jābūt 0,6646 euro/m³).

Veicot pieteicējas kasācijas sūdzībā norādītos aprēķinus, bet aizstājot tajos pieteicējas norādīto nepareizo dabas resursu nodokļa daļu sākotnējā piedāvājumā (0,3456 euro/m³) ar pareizi noteikto (0,6646 euro/m³), varētu secināt, ka sākotnējais piedāvājums ir balstīts uz pieņēmumu, ka 1 m³ sadzīves atkritumu sver 153,84 kg (kasācijas sūdzībā norādītās aprēķinu formulas ar iepriekš minēto apsvērumu dēļ precizētajām vērtībām: 1) 0,6646*100/36=1,846; 2) 12/1,846=6,5; 3) 1000/6,5=153,84).

Šāds iegūtais svars (153,84 kg), ņemot vērā aprēķinu ietvaros izmantoto vērtību noapaļošanu, kopumā atbilst trešās personas izmantotajam svaram cenas palielinājuma aprēķināšanai (154 kg).

Tādējādi arī šis kasācijas sūdzībā ietvertais arguments nav tāds, kas liecinātu par neatbilstoši noteiktu pakalpojumu sniegšanas cenas palielinājumu.

[14] Pieteicēja kasācijas sūdzībā ir norādījusi arī uz sprieduma 12.4.punktā tiesas nepareizi veiktiem aprēķiniem. Norādāms, ka sprieduma 12.4.punktā ietvertais aprēķins ir norādīts vien kā alternatīvs aprēķins, kurš trešās personas pakalpojumu sniegšanas maksas palielinājuma noteikšanai nav izmantots. Līdz ar to šiem tiesas secinājumiem nevar būt izšķiroša ietekme uz lietas izskatīšanas rezultātu.

[15] Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, kasācijas sūdzības argumenti nav pamats Administratīvās rajona tiesas sprieduma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Senāts

nosprieda

atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 8.decembra spriedumu, bet SIA „Eco Baltia Vide” kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

8 no 8