EIROPAS TAUTAS TIESĪBU ŠĶĪRĒJTIESAS
EIROPAS TAUTAS TIESĪBU ŠĶĪRĒJTIESAS
REGLAMENTS
I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. Šķīrējtiesas nosaukums:
EIROPAS TAUTAS TIESĪBU ŠĶĪRĒJTIESA
2. EIROPAS TAUTAS TIESĪBU ŠĶĪRĒJTIESA (turpmāk tekstā - Šķīrējtiesa) ir pastāvīga Šķīrējtiesa, kas darbojas pamatojoties uz Civilprocesa likuma D daļas nosacījumiem, Šķīrējtiesu likumu, citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kas attiecas uz Šķīrējtiesas darbību, šīs Šķīrējtiesas Reglamentu un pušu vienošanos.
3. Šķīrējtiesas dibinātājs ir juridiskā persona – Biedrība “Civiltiesisko strīdu risināšanas biedrība” kas ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas numuru 40008231570.
Eiropas tautas tiesību šķīrējtiesas atrašanās adrese un korespondences adrese ir: Xxxxxxxxxxx xxxx 0 –
3, Rīga, LV-1001.
Eiropas tautas tiesību šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese: xxx.xxxxxxxxxxxxxx.xx.
4. Šķīrējtiesas nosaukums netiek tulkots svešvalodās. Šķīrējtiesas līguma dalībnieki ir tiesīgi izteikt šķīrējtiesas nosaukumu svešvalodā, izmantojot svešvalodas transkripciju un norādot papildus šķīrējtiesas nosaukumu latviešu valodā.
5. Šķīrējtiesas darbu organizē un vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas veic Šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu Šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs kā institūcija strīdus neizšķir.
6. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs var pieprasīt no jebkuras puses informāciju, kāda tam nepieciešama savu funkciju pildīšanai saistībā ar konkrēto lietu.
7. Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
3) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process. Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.
II ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS
8. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā.
Pušu vienošanās par strīda nodošanu Šķīrējtiesai (Šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:
1) kā atsevišķs līgums;
2) kā speciāls noteikums pušu līgumā;
3) Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai Šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.
9. Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, strīda izšķiršanas kārtību - mutvārdu vai rakstveida Šķīrējtiesas procesu, strīda izšķiršanas vietu, Šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.
10. Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā Šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.
11. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.
12. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā paliek spēkā.
13. Šķīrējtiesa procesā tiek ievēroti sekojoši principi:
1) Pusēm šķīrējtiesas procesā ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Šķīrējtiesas sastāvs nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
2) Puses civiltiesiskā strīda izskatīšanas gaitā īsteno savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste izpaužas, pusēm izmantojot savas tiesības iesniegt pierādījumus, dot paskaidrojumus un
šķīrējtiesas sastāvam adresētus pieteikumus, piedaloties pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī veicot citas procesuālās darbības.
3) Pusēm ir tiesības šā likuma ietvaros brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību. Pastāvīgās šķīrējtiesas process notiek saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa kārtību, ciktāl to pieļauj pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments.
4) Šķīrējtiesnesis pilda savus pienākumus godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei. Savā darbībā un lēmumu pieņemšanā viņš ir objektīvs un neatkarīgs.
5) Ja puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesas process ir konfidenciāls.
Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un šķīrējtiesas sastāvs ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses ir vienojušās citādi. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto
funkciju veikšanai.
14. Par strīda pakļautību lemj Šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd Šķīrējtiesas līguma esamību vai tā spēkā esamību.
15. Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.
16. Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā Šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja strīda pakļautība Šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, minēto jautājumu izlemj Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pakļautība ir apstrīdēta pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, šo jautājumu izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.
II. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI
17. Šķīrējtiesnesis ir fiziska persona, kas atbilstoši Šķīrējtiesas līguma un šī Reglamenta
noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.
18. Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kas rakstveidā piekritusi būt Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā un, kura atbilst Šķīrējtiesu likuma 14. un 15.pantu prasībām.
19. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.
20. Šķīrējtiesa izšķir strīdus trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, ja puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu skaitu. Šķīrējtiesnešu skaitam jābūt nepāra. Šķīrējtiesas sastāvs var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā ir vienojušās.
21. Prasītajam, iesniedzot prasību šķīrējtiesā, ir tiesības norādīt šķīrējtiesnesi, kurš būtu iezīmējams lietas izskatīšanai. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs informē Atbildētāju par iecelto šķīrējtiesnesi lietas izskatīšanai. Atbildētājam, saņemot paziņojumu par prasības saņemšanu, ir tiesības 5 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas izteikt iebildumus konkrēta šķīrējtiesneša iecelšanai. Gadījumā,
ja puses nevar vienoties par konkrēta šķīrējtiesneša iecelšanu, to ar savu lēmumu ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
22. Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, tad šķīrējtiesnešus ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu rīkojumu saskaņā ar Šķīrējtiesas reglamentu no pastāvīgo Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta (šī Reglamenta pielikums Nr. 2), kuru apstiprina Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
23. Gadījumā, ja strīds tiek izšķirts vismaz trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāja piekrišanu par šķīrējtiesnesi var iecelt arī personu, kas nav Šķīrējtiesas pastāvīgais šķīrējtiesnesis. Jebkurā gadījumā Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājam jābūt Šķīrējtiesas pastāvīgam šķīrējtiesnesim.
24. Lietas dalībnieks var noraidīt šķīrējtiesnesi, ja:
1) uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi šķīrējtiesneša dalībai lietas izskatīšanā un viņš nav sevi atstatījis;
2) viņš neatbilst šā likuma prasībām;
3) viņš neatbilst prasībām, par kurām puses ir vienojušās;
4) citi apstākļi izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.
Puse, kura vēlas noraidīt šķīrējtiesnesi, 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šķīrējtiesneša(-u) iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šajā punktā minētajiem apstākļiem, iesniedz Šķīrējtiesā rakstisku šķīrējtiesneša noraidījuma pieteikumu, norādot tajā noraidāmo šķīrējtiesnesi un noraidījuma pamatu.
25. Šķīrējtiesnesim pieteikto noraidījumu izlemj tas Šķīrējtiesas sastāvs, kas izšķir konkrēto lietu arī gadījumos, kad strīds tiek izšķirts šķīrējtiesnesim vienpersoniski. Noraidījuma izlemšanā piedalās visi Šķīrējtiesas sastāva locekļi.
26. Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētājam kļūst zināmi šī Reglamenta 24. punktā minētie apstākļi, viņš nekavējoties par tiem informē abas puses un izskaidro to tiesības iesniegt Šķīrējtiesā attiecīgā šķīrējtiesneša noraidījuma pieteikumu.
27. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
2) ja viņš atstatījis sevi no civiltiesiskā strīda izšķiršanas;
3) ja puses ir vienojušās par viņa atcelšanu;
4) ja uz viņu ir attiecināmi šā likuma 15.pantā minētie ierobežojumi;
5) ar viņa nāvi;
6) ja ilgstošas prombūtnes, slimības vai citu objektīvu iemeslu dēļ šķīrējtiesnesis nespēj pildīt šķīrējtiesneša pienākumus. .
Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību. Ja puses par to nav vienojušās un civiltiesisko strīdu izskata pastāvīgā šķīrējtiesa, piemērojami pastāvīgās šķīrējtiesas reglamenta noteikumi.
Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesu likuma 30.pantā un šajā reglamentā noteiktajā kārtībā noteiktajā kārtībā.
28. Līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai šķīrējtiesnesis var atteikties no strīda izšķiršanas, rakstiski paziņojot par to pusēm un Šķīrējtiesas priekšsēdētājam.
29. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ieceļ jaunu šķīrējtiesnesi 10 (desmit) dienu laikā.
30. Paziņojums par jauna šķīrējtiesneša iecelšanu tiek nosūtīts pusēm 2 (divu) darba dienu laikā pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
IV. EKSPERTA,TULKA UN SEKRETĀRA NORAIDĪŠANA UN TĀ SEKAS
31. Xxxxxxxx, tulks vai sekretārs var tikt noraidīts, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņam nav nepieciešamā kvalifikācija.
32. Jautājumu par eksperta, tulka vai sekretāra noraidījumu, pēc puses pieteikuma, izlemj šķīrējtiesas sastāvs.
V. PROCESUĀLIE TERMIŅI
33. Procesuālās darbības izpilda šajā Reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā Reglamentā nav noteikti, tos nosaka Šķīrējtiesa. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.
34. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
35. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
36. Xxxxxxx, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.
37. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
38. Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.
39. Ja procesuālā darbība izpildāma Šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu termiņa pēdējā dienā pulksten septiņpadsmitos. Tomēr, ja prasības pieteikums vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.
40. Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī Reglamenta vai Šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.
41. Apturot Šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu Šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots Šķīrējtiesas process.
42. Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot Šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, Šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
43. Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma
44. Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pieteikums iesniegts pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.
VI. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA
45. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt Šķīrējtiesas procesa kārtību. Taču ja puses nav vienojušās par Šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar šī Šķīrējtiesas Reglamenta noteikumiem.
46. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vietu nosaka Šķīrējtiesa.
47. Pēc iespējamā prasītāja pieteikuma valsts tiesa pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati valsts tiesa pēc puses vai Šķīrējtiesas lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu. Pieteikums par prasības nodrošinājumu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par Šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai Šķīrējtiesā.
48. Šķīrējtiesas process sākas ar brīdi, kad prasības pieteikums, kas sastādīts valsts valodā vai valodā, kura paredzēta Šķīrējtiesas līgumā, iesniegts Šķīrējtiesā.
49. Prasības pieteikumu Šķīrējtiesā iesniedz rakstveidā.
50. Prasības pieteikumā norāda:
1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
3) ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
4) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
5) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
6) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
7) prasītāja prasījumus;
8) pievienoto dokumentu sarakstu;
9) citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
51. Prasības pieteikumam pievieno:
1) šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;;
2) līgumu, kura sakarā radies strīds;
3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
4) pierādījumus par Šķīrējtiesas tiesvedības maksas samaksu.
52. Prasības pieteikumam pievieno tik daudz pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus, cik lietā ir atbildētāju. Visi dokumenti Šķīrējtiesā tiek iesniegti oriģinālā vai likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātās kopijās, vai kopijās uzrādot oriģinālus.
53. Ja prasības pieteikums neatbilst šī Reglamenta prasībām, tad Šķīrējtiesa atstāj to bez tālākas virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atgriezts iesniedzējam bez izskatīšanas. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa šajā gadījumā tiek atgriezta iesniedzējam, ieturot 20% (divdesmit procentus) no tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra.
54. Pēc prasības pieteikuma saņemšanas un Šķīrējtiesas procesa ierosināšanas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ieceļ šķīrējtiesnešus strīda pušu Šķīrējtiesas līguma noteiktajā skaitā.
55. Šķīrējtiesa nosūta ar ierakstītu vēstuli vai nodod pret parakstu atbildētājam/iem paziņojumu par prasības saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot 15 (piecpadsmit) dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas iesniegt Šķīrējtiesā atsauksmi uz prasības pieteikumu, pievienot tai iebildumu apstiprinošus dokumentus, ja tādi ir. Atsauksmei pievieno tik daudz atsauksmes un tai pievienoto dokumentu norakstus, cik lietā ir prasītāju. Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.
56. Atsauksmē atbildētājs norāda:
1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību;
3) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
4) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
5) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
57. Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), šķīrējtiesa, ja tas noteikts šķīrējtiesas reglamentā, otrai pusei nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā vai paziņo par to saņemšanu šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.
Paziņojumu par pirmo un katru nākamo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu. Ja puses ir vienojošās par īsāku termiņu, tad puses to apliecina ar saviem parakstiem Šķīrējtiesas lietas materiālos, piemēram, uzziņas lapā, sēdes protokolā.
58. Šķīrējtiesas procesā visa korespondence fiziskajai personai tiek nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai — uz tās juridisko adresi. Korespondence adresātam adresātam var tikt izsniegta personīgi pret parakstu.
59. Korespondence uzskatāma par saņemtu izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un/vai izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.
60. Gadījumā, ja atbildētāja dzīves vieta nav zināma, Šķīrējtiesa var aicināt atbildētāju uz tiesas sēdi, izvietojot par to sludinājumu oficiālajā laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”. Izdevumus par sludinājuma izvietošanu sedz prasītājs pamatojoties uz attiecīgu Šķīrējtiesas rēķinu. Neatkarīgi no aicinājuma publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” prasītājs ir tiesīgs Šķīrējtiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos. Šķīrējtiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
61. Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai valsts valodā.
VII. STRĪDA IZŠĶIRŠANA
62. Ievērojot pušu noslēgto Šķīrējtiesas līgumu Šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Ja puses neiesniedz atsauksmes vai rakstveida pierādījumus noteiktajā laikā, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Atsauksmes vai rakstveida pierādījumu neiesniegšana nevar būt par pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai.
63. Šķīrējtiesas sēdes notiek mutvārdos. Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu gadījumos, ja puses nav vienojušās par rakstveida procesu. Gadījumā, ja puses ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu, tad Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā ir jāpaziņo Šķīrējtiesai 15 (piecpadsmit) dienu laikā no paziņojuma par Šķīrējtiesas procesa ierosināšanu nosūtīšanas dienas.
64. Ievērojot Reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, Šķīrējtiesa var noturēt Šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar nosacījumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.
65. Šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa valodu. Ja puses vienojušās par citu procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai pārvalda nepietiekami, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Procesa dalībniekam, kuram nepieciešamas tulks, ne vēlāk, kā 3 (trīs) darba dienas pirms paredzētās Šķīrējtiesas sēdes jāiesniedz Šķīrējtiesai rakstisks iesniegums par tulka pieaicināšanu un maksājuma dokuments par tulka pakalpojumu apmaksu Šķīrējtiesas Reglamenta un tā pielikumu noteiktajā kārtībā un apmērā. Tulks tiek pieaicināts pēc tam, kad attiecīgais Šķīrējtiesas procesa dalībnieks ir iemaksājis Šķīrējtiesā atlīdzību par tulka pakalpojumiem.
66. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt Šķīrējtiesas sēdē tikai ar visu lietas dalībnieku piekrišanu. Šī punkta nosacījumi neattiecas uz šajā reglamentā noteiktajā kārtībā pieaicināta eksperta, tulka, protokolētāja klātbūtni šķīrējtiesas sēdē.
67. Fiziskās personas savas lietas Šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.
68. Juridisko personu lietas Šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.
69. Puses Šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai. Par
pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:
1) kura nav sasniegusi pilngadību;
2) kurai nodibināta aizgādnība;
3) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;
4) kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;
5) kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;
6) kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.
Personas, kuras nevar būt par pilnvarotu pārstāvi, netiek pielaistas civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai šīs pastāvīgās šķīrējtiesas procesos.
70. Pierādīšanas līdzekļi Šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu dokumentus vai citus pierādījumus.
71. Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.
72. Atbildētājs var iesniegt Šķīrējtiesā pretprasību, kuru Šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar Šķīrējtiesas līgumu. Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi Reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
73. Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai. Ja termiņš pretprasības sniegšanai ir nokavēts, Šķīrējtiesa var to atjaunot pēc atbildētāja lūguma gadījumā, ja atbildētājs reizē ar lūgumu iesniedzis Šķīrējtiesas termiņa nokavēšanu attaisnojošu iemeslu pierādījumus. Gadījumā, ja Šķīrējtiesa uzskata atbildētāja lūgumu par pamatotu, tā atjauno nokavēto termiņu un pieņem pretprasību izšķiršanai. Ja Šķīrējtiesa uzskata atbildētāja lūgumu par nepamatotu, tā pretprasību atstāj bez izskatīšanas un atdod to iesniedzējam.
74. Ja puses nav vienojušās citādi, puse var grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību visā Šķīrējtiesas procesa laikā, līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana. Ja šajā gadījumā tiek palielināts prasības apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie Šķīrējtiesas procesa izdevumi. Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.
75. Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu. Šķīrējtiesas sastāvam sprieduma motivējumā jānorāda, kādēļ tas vienam pierādījumam devis priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem.
76. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem ekspertiem. Puses pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus. Pēc puses lūguma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu piedalīties šķīrējtiesas sēdē. Puses ir tiesīgas uzdot ekspertam jautājumus par atzinumu.
77. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem. Maksājuma summas apmēru nosaka Šķīrējtiesa. Kopējās ekspertīzes izmaksas tiek noteiktas atbilstoši rēķinam par eksperta pakalpojumiem.
78. Šķīrējtiesa savā lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi. Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.
79. Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta
pakalpojumiem.
VIII. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA ATLIKŠANA UN APTURĒŠANA
80. Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:
1) ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;
2) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
3) nepieciešamības gadījumā pēc savas iniciatīvas.
Šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja Šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par Xxxxxxxxxxxx sēdes laiku un vietu.
81. Nākamās Šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku Šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar paziņojumiem.
82. Šķīrējtiesai ir pienākums apturēt Šķīrējtiesas procesu, ja:
1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;
2) Šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu.
Šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz puses tiesību pārņēmēja noteikšanai.
Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
83. Šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:
1) puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā;
2) Šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi.
84. Izslēgts.
85. Par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu Šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim Šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu Šķīrējtiesas process apturēts.
86. Šķīrējtiesas procesu atjauno Šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.
87. Šķīrējtiesa pēc prasītāja pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, kā arī ja prasītājs atkārtoti neierodas uz šķīrējtiesas sēdi, ja strīds izskatāms mutvārdu procesā, un nav lūdzis strīdu izšķirt bez viņa klātbūtnes. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs prasības pieteikumu iesniegt no jauna. Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu arī par citiem jautājumiem, neizspriežot lietu pēc būtības.
IX. ŠĶĪRĒJTIESAS SĒDES
88. Ja puses vai puse neierodas uz Šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus, Šķīrējtiesa var turpināt procesu un izšķirt strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.
89. Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir pieprasījusi un iemaksājusi Šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem.
90. Pieprasījums par sēdes protokolēšanu jāiesniedz un atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem jāapmaksā ne vēlāk kā 2 (divas) darba dienas pirms paredzētās Šķīrējtiesas sēdes.
91. Protokolā norāda:
1) Šķīrējtiesas nosaukumu;
2) lietas numuru;
3) izskatīšanas vietu un datumu;
4) puses;
5) atzīmes par pušu piedalīšanos lietas izskatīšanā;
6) šķīrējtiesnešu (šķīrējtiesnešus), sekretāra, ekspertu, tulku un citu lietas dalībnieku vārdus un uzvārdus;
7) strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu;
8) pušu prasījumus un citus pušu izklāstītus svarīgus paziņojumus;
9) iemeslus strīda izšķiršanas atlikšanai vai izbeigšanai;
10) šķīrējtiesnešu un sekretāra (ja tas iecelts) parakstus.
92. Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.
Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Puse pēc tās lūguma var saņemt protokola kopiju.
Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
93. Ja pārkāpts vai nav ievērots kāds no Šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās Šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz Šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus. Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesa. Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.
94. Pēc tam, kad Šķīrējtiesas sastāvs secinās, ka visi apstākļi, kas saistīti ar strīdu, ir noskaidroti, tas izbeidz mutvārdu procesu un pieņem spriedumu lietā. Šķīrējtiesas sastāvs pieņem spriedumu apspriežu istabā. Pēc sprieduma pieņemšanas pusēm mutiski tiek paziņota sprieduma rezolutīvā daļa. Ja sarežģītā lietā Šķīrējtiesa atzīst, ka šajā Šķīrējtiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, tā nosaka nākamo Šķīrējtiesas sēdi tuvāko 14 (četrpadsmit) dienu laikā, kurā tā paziņos spriedumu.
95. Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
X. ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMI
96. Visi šķīrējtiesas nolēmumi, ja tās sastāvā ir trīs vai vairāk šķīrējtiesneši, tiek pieņemti ar balsu vairākumu, izņemot Šķīrējtiesu likuma 26.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, Šķīrējtiesnesis nevar atteikties no balsošanas.
97. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Šķīrējtiesas nolēmums nav pārsūdzams.
98. Šķīrējtiesas nolēmumu taisa rakstveidā, un to paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, tajā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem apliecina Šķīrējtiesas zīmogs.
99. Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu. Izlīgums nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas
intereses.
Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās.
Šādam šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.
100. Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa
spriedumu.
Spriedumā norāda:
1) šķīrējtiesas sastāvu;
2) sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
3) ziņas par pusēm — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
4) strīda priekšmetu;
5) sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi;
6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību;
7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11) šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
12) pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
13) citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
101. Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.
Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.
Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.
Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par xxxxxxxxx xxxxxxxx, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai. Papildspriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa saskaņā ar šī Reglamenta 100.punktu.
XI. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZBEIGŠANA
102. Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
1) prasītājs atteicies no prasības;
2) puses vienojas par izlīgumu;
3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
4) tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai;
5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
103. Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šī Reglamenta 102.punkta 1. vai 2.apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota vēršanās šķīrējtiesā vai vēršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
104. Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šī Reglamenta 102.punkta 3., 4. vai 5.apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.
XII. ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMU IZPILDE
105. Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 (desmit) dienām.
106. Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.
107. Šķīrējtiesa pēc rajona (pilsētas) tiesas pieprasījuma izsniedz tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, vai arī lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.
108. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.
XIII. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI
109. Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas un šķīrējtiesnešu honorārs.
110. Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst arī:
1) summas, kas jāizmaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram;
2) šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi;
3 citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot Reglamenta noteikumus.
111. Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:
1) izdevumi par juridisko palīdzību;
2) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.
112. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru, kā arī samaksas termiņus un kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot prasības summu, civiltiesiskā strīda sarežģītību, šķīrējtiesas līguma nosacījumus un citus būtiskus apstākļus, un tiek noteikta šī Reglamenta pielikumā Nr. 1.
113. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītos apstākļus.
114. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt Šķīrējtiesas tiesvedības maksas apmēru.
115. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, Šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos Šķīrējtiesas procesa izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā punktā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli Šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
116. Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos Šķīrējtiesas procesa izdevumus. Prasītāja samaksātos Šķīrējtiesas procesa izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, Šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja
prasītāja samaksātos Šķīrējtiesas procesa izdevumus. Ja prasība noraidīta, pēc atbildētāja lūguma Šķīrējtiesas procesa izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.
117. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:
1) izdevumi juridiskās palīdzības samaksai - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk kā EUR 700. Ja prasības summa pārsniedz EUR 3000, izdevumi juridiskās palīdzības samaksai tiek atlīdzināmi ne vairāk kā 25 % apmērā no prasības summas.
2) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi - to faktiskajā apmērā.
118. Ja puses noslēdza izlīgumu un tajā nav vienojušās par Šķīrējtiesas procesa izdevumu sadali savā starpā, tos pēc puses iesnieguma sadala Šķīrējtiesa.
XIV. PROCESU DOKUMENTU SAGLABAŠANA UN KONFIDENCIALITĀTE
119. Šķīrējtiesa nodrošina strīdu izšķiršanas konfidencialitāti. Pienākums ievērot konfidencialitāti attiecas gan uz šķīrējtiesas sastāvu, gan šķīrējtiesas darbiniekiem.
120. Šķīrējtiesa ziņas par Šķīrējtiesas procesu nepublicē un nesniedz personām, kas nav lietas
dalībnieki, izņemot gadījumus, kad šīs ziņas pieprasa valsts iestādes likumā noteiktajā kārtībā.
121. Lietas materiāli līdz tiesvedības pabeigšanai pēc šķīrējtiesas priekšsēdētāja izvēles glabājas šķīrējtiesā vai arī pie šķīrējtiesas priekšsēdētāja.
122. Tiesvedības dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā.
Biedrības “Civiltiesisko strīdu risināšanas biedrība”
valde loceklis Xxxxxx Xxxxxxx
Rīgā, 2017. gada 28.februārī
1.pielikums EIROPAS TAUTAS TIESĪBU ŠĶĪRĒJTIESAS
reglamentam
EROPAS TAUTAS TIESĪBU ŠĶĪRĒJTIEAS
izdevumi
1. Šķīrējtiesas fiksētie izdevumi un šķīrējtiesneša honorāru apmēri:
Prasības summa | Ja strīdu izšķir viens šķīrējtiesnesis | Ja strīdu izskata vairāk kā viens šķīrējtiesnesis | |
līdz EUR 1 000 | 10% no prasības summas, bet ne mazāk kā EUR 60 | EUR 110 | |
no EUR 1 000 līdz EUR 5 000 | EUR 110 + 2% no prasības summas, kas pārsniedz EUR 1000 | EUR 150 | |
no EUR 5 000 līdz EUR 20 000 | EUR 190 + 1,5 % no prasībs summas, kas pārsniedz EUR 5000 | EUR 300 | |
no EUR 20 000 līdz EUR 100 000 | EUR 415 + 1% no prasības summas, kas pārsniedz EUR 20000 | EUR 500 | |
no EUR 100 000 līdz EUR 500 000 | EUR 1215 + 0,3% no prasības summas, kas pārsniedz EUR 100000 | EUR 800 | |
no EUR 500 000 līdz EUR 1 000 000 | EUR 2415 + 0,1% no summas, kas pārsniedz EUR 500000 | EUR 1500 | |
virs EUR 1 000 000 | EUR 2915 + 0.05% no summas, kas pārsniedz EUR 1 000000 | EUR 2200 | |
Nemantiska rakstura prasība (minimālā prasības summa EUR 100) | EUR 150 x tiesnešu skaits |
2. Prasības summa:
prasības par naudas piedziņu – piedzenamā summa;
prasības par xxxxxx izprasīšanu – izprasāmās mantas vērtība;
prasības par nomas un īres līguma pirmstermiņa izbeigšanu – maksājumu kopsumma par atlikušo
līguma darbības laiku, bet ne vairāk, kā par trim gadiem;
prasības par darījuma izbeigšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu – apstrīdēta darījuma summa;
prasības par īpašuma tiesībām uz nekustamo mantu – tās vērtība, bet ne mazāka par kadastrālo vērtību;
prasības, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem – visu prasījumu
kopsumma;
3. Šķīrējtiesas fiksētie izdevumi un šķīrējtiesnešu honorāri prasītājam jāsamaksā pirms prasības pieteikuma iesniegšanas šķīrējtiesā. Šie nosacījumi attiecas arī uz pretprasības celšanas kārtību.
4. Pusei, kura vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, jāiemaksā šķīrējtiesai atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem EUR 100 apmērā, kas ir jāsamaksā pirms šķīrējtiesas sēdes. Ja šķīrējtiesas sēde ilgst ilgāk par trim stundām, atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem nosakāma pēc likmes EUR 50 stundā, kas iemaksājama šķīrējtiesai papildus.
5. Atlīdzība par tulka pakalpojumiem nosakāma, vadoties pēc zvērināta tulka, tulka vai tulkošanas biroja sastādītās tāmes, kas ir jāapmaksā pakalpojuma pieprasītājai pusei pirms šķīrējtiesas sēdes. Ja šķīrējtiesas sēde ilgst ilgāk par trim stundām, atlīdzība aprēķināma papildus, kas samaksājama pakalpojuma sniedzējam.
6. Atlīdzība par eksperta pakalpojumiem nosakāma, vadoties pēc eksperta, ekspertu biroja vai citas ekspertīzi veicošas institūcijas sastādītās tāmes, pēc tam, kad šķīrējtiesa ir pieņēmusi lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.
7. Ja strīdu neizšķir Rīgā, šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumu apmēru nosaka,
vadoties pēc šķīrējtiesneša iesniegtā aprēķina un to pamatojošiem dokumentiem.
Biedrības “Civiltiesisko strīdu risināšanas biedrība”
valde loceklis Xxxxxx Xxxxxxx
Rīgā, 2017. gada 28.februārī
2.pielikums
EIROPAS TAUTAS TIESĪBU ŠĶĪRĒJTIESAS
reglamentam
EROPAS TAUTAS TIESĪBU ŠĶĪRĒJTIESAS
Šķīrējtiesnešu saraksts:
1. Xxxxxx Xxxxxxx, pers. kods 210769-10709.
2. Xxxx Xxxxxx, pers. kods 290876-10505.
3. Xxxxx Xxxxxx, pers. kods 140579-12076.
4. Xxxxxxxxxx Xxxxxxxxxx, pers. kods 040982-11496.
5. Xxxxxx Xxxxxx, pers. kods 030871-10302.
6. Xxxxxx Xxxxxx, pers.kods 030573-11234.
7. Xxxxxxx Xxxxxx, pers.kods 240463-12701
8. Xxxx Xxxxxxx, pers. kods 231177-11220.
9. Xxxxxxx Xxxxxxxx, pers. kods 220783-10672.
10. Xxxxxxx Xxxxxx, pers. kods 030180-10105.
Biedrības “Civiltiesisko strīdu risināšanas biedrība”
valde loceklis Xxxxxx Xxxxxxx
Rīgā, 2017. gada 28.februārī