Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras
APSTIPRINĀTS
LKA Latvijas Kultūras koledžas padomes
2019.gada 23.oktobra sēdē
Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras
‘’Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas’’ PĀRBAUDĪJUMU NOLIKUMS
Izdots saskaņā ar
Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas nolikuma 5.7.8. apakšpunktu,
Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas Padomes darbības nolikuma 19.10.apakšpunktu, ievērojot Augstskolu likuma 5.panta otrajā daļā un 55.panta pirmās daļas 2.punkta d apakšpunktā noteikto, 20.03.2001. MK noteikumus ‘’Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu’’, Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas Studiju nolikuma noteikto
1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.1. Šis nolikums nosaka kārtību, kādā Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas (turpmāk tekstā – Koledža) studiju programmās kārtojami un pieņemami pārbaudījumi, nosaka studentu un akadēmiskā personāla - docenta, lektora, asistenta (turpmāk tekstā – Docētāja) tiesības un pienākumus, kārtojot un pieņemot pārbaudījumus, kā arī pārbaudījumu veidus un formas.
1.2. Pārbaudījums ir studiju programmā noteikto studentu apgūstamo zināšanu, prasmju un kompetenču vērtēšana.
1.3. Pārbaudījumus iedala kārtējos pārbaudījumos, starpieskaitēs, noslēguma pārbaudījumos un gala pārbaudījumos.
2. PĀRBAUDĪJUMU VEIDI UN NORISE
2.1. Pārbaudījumu veidi ir:
2.1.1. Kārtējie pārbaudījumi,
2.1.2. Starpieskaites,
2.1.3. Noslēguma pārbaudījumi,
2.1.4. Kvalifikācijas eksāmens.
2.2. Kārtējie pārbaudījumi ir studiju kursa apguves laikā organizētie pārbaudījumi. Kārtējos pārbaudījumus organizē un vada studiju kursa Docētājs. Kārtējo pārbaudījumu skaits ir noteikts studiju kursa aprakstā. Kārtējo pārbaudījumu veidi ir:
- kontroldarbs,
- tests,
- patstāvīgais darbs,
- praktiskais darbs,
- referāti,
- ziņojumi semināros vai konferencēs,
- cits darba veids atbilstoši studiju kursa specifikai, kas veicina studiju kursa kvalitatīvu apguvi.
2.3. Starpieskaites ir pārbaudījumi, kuri notiek semestra beigās studiju kursos, kuri saskaņā ar studiju programmas struktūru turpinās nākamajā semestrī. Starpieskaite notiek studiju kursa pēdējā kontaktstundām paredzētajā nodarbībā. Starpieskaiti pieņem studiju kursa Docētājs vai cits attiecīgās nodaļas vadītāja norīkots Docētājs.
2.4. Noslēguma pārbaudījumi:
2.4.1. studiju kursa noslēguma pārbaudījumi ir pārbaudījumi, ar kuriem noslēdzas studiju kursa apguve. Lai iegūtu tiesības kārtot studiju kursa noslēguma pārbaudījumu, students izpilda studiju kursa aprakstā noteiktos kredītpunktu iegūšanas nosacījumus (nokārto kārtējos pārbaudījumus, starpieskaites u.c.), saņemot atzīmi, kas nav zemāka par 4 ballēm (gandrīz viduvēji). Studiju kursa noslēguma pārbaudījumu veidi ir:
- eksāmeni,
- ieskaites.
2.4.2. katra studiju kursa noslēguma pārbaudījuma veids ir noteikts studiju kursa aprakstā. Eksāmenu vai ieskaiti pieņem studiju kursa Docētājs vai cits nodaļas vadītāja norīkots Docētājs. Noslēguma pārbaudījuma vietu un laiku nosaka eksāmenu grafiks. Ja pārbaudījums notiek ārpus eksāmenu grafika, tad Docētājs to saskaņo ar Studiju daļas vadītāju. Studiju daļa par pārbaudījuma laiku un vietu informē studentus.
2.5. Ja students noslēguma pārbaudījumu kārto atkārtoti, tad pirmo reizi pārbaudījumu var pieņemt studiju kursa Docētājs, otro reizi – pārbaudījumu pieņem nodaļas apstiprināta komisija triju cilvēku sastāvā. Ja noslēguma pārbaudījums netiek nokārtots, tad komisija pieņem lēmumu par studiju kursa pilnu vai daļēju atkārtotu apguvi.
2.6. Prakses atskaites izvērtēšana kārtējā studiju gadā notiek pēc tam, kad ir izpildīta studiju programmā noteiktā prakse. Prakses atskaites izvērtēšanu reglamentē katras studiju programmas Prakses nolikums.
2.7. Kursa darba aizstāvēšana notiek pēc tam, kad ir izstrādāts studiju programmā noteiktais kursa darbs. Kursa darbu organizēšanu un vērtēšanu reglamentē Kursa darba izstrādes metodiskie norādījumi attiecīgajai specializācijai, Metodiskie norādījumi kursa darba izstrādei Bibliotēkzinātnē un informācijā.
2.8. Kvalifikācijas eksāmenu, tā norises kārtību, vērtēšanu un citus ar kvalifikācijas eksāmena norisi saistītus jautājumus regulē ‘’Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras ‘’Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas kultūras koledža’’ Kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība’’ un ‘’Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas kvalifikācijas darba nolikums studiju programmās “Mākslas institūciju pārvaldība”, “Laikmetīgā deja” un “Bibliotēkzinātne un informācija” (turpmāk – Kvalifikācijas darba nolikums) un studiju programmai un specializācijai atbilstīgie Kvalifikācijas darba metodiskie norādījumi.
3. STUDIJU REZULTĀTU VĒRTĒŠANA
3.1. Koledžas studiju rezultātu vērtēšanas pamatprincipi atbilst pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartā noteiktajiem principiem:
3.1.1. pozitīvo sasniegumu vērtēšanas princips - iegūtā izglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus;
3.1.2. vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas pamatdaļā ietvertā obligātā satura apguvi;
3.1.3. prasību atklātības un skaidrības princips – atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem ir noteikts pamatprasību kopums iegūtās izglītības vērtēšanai;
3.1.4. vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips – programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus;
3.1.5. vērtējuma atbilstības princips – pārbaudes darbā tiek apliecinātas analītiskās un radošās spējas, prasmes un iemaņas visiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās, kas atbilst studiju kursa saturam un profesiju standartā noteiktajām prasmēm un zināšanām.
3.2. Studiju rezultāti ir studiju kursa noslēgumā iegūstamais zināšanu, prasmju un kompetenču kopums.
3.3. Studiju kursa aprakstā ir noteikti nosacījumi studiju kursa apguvei:
3.3.1. noteikts studiju kursa īstenošanas mērķis un sasniedzamie studiju rezultāti;
3.3.2. aprakstīts studiju kursa saturs atbilstoši noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, uzskaitot studiju kursa tēmas un to īstenošanas plānu, norādot obligāto un papildu literatūru un citus informācijas iegūšanas avotus;
3.3.3. aprakstīta studējošo patstāvīgā darba organizācija un uzdevumi;
3.3.4. noteikti studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji.
3.4. Studentu zināšanu novērtēšana notiek pēc šādiem kritērijiem:
3.4.1. kvalitatīvais kritērijs – vērtējums 10 ballu sistēmā (1.pielikums),
3.4.2. kvantitatīvais kritērijs – kredītpunkti pēc kopējā kontaktstundu skaita studiju kursā.
3.5. Students ir sekmīgs un studiju kursu uzskata par sekmīgi apgūtu (studējošais iegūst kredītpunktus par konkrētā studiju kursa apguvi), ja vērtējums 10 ballu skalā nav zemāks par „4” (gandrīz viduvēji).
3.6. Docētājs ir tiesīgs izlikt vērtējumu studentam par nokārtotu starpieskaiti vai studiju kursu un students var nekārtot starpieskaites vai studiju kursa noslēguma pārbaudījumu, ja students studiju kursa apguves laikā ir sekmīgi nokārtojis visus Docētāja noteiktos kārtējos pārbaudījumus un ja šādu studiju kursa apguves vērtēšanu paredz studiju kursa apraksts.
3.7. Starpieskaišu un studiju kursa noslēgumu pārbaudījumu vērtējumi tiek reģistrēti pārbaudījumu protokolā.
4. PĀRBAUDĪJUMU FORMAS
4.1. Iespējamās pārbaudījumu formas ir:
4.1.1. rakstisks pārbaudījums, kurā Docētājs vērtē studenta rakstveidā vai e-vidē izpildītu pārbaudījuma uzdevumu. Rakstiskas formas pārbaudījuma darbi tiek pārbaudīti un vērtēti bez studenta klātbūtnes. Docētājs nevērtē studenta mutiskas atbildes uz jautājumiem. Tomēr ir pieļaujami Docētāja jautājumi, lai precizētu studenta rakstiski veikto uzdevumu vai sniegtās atbildes;
4.1.2. mutisks pārbaudījums, kurā Docētājs vērtē studenta mutiskās atbildes un skaidrojumus. Mutiska pārbaudījuma daļa var būt arī uz papīra vai pie datora rakstiski veicams uzdevums;
4.1.3. kombinēts pārbaudījums, kurā Docētājs vērtē gan studenta mutiskās atbildes, gan rakstveidā izpildītus uzdevumus. Mutvārdu un rakstveida daļu īpatsvars pārbaudījumā tiek noteikts studiju kursa aprakstā;
4.1.4. praktisks pārbaudījums, kurā Docētājs vērtē studenta praktiski sagatavotu pārbaudījuma uzdevumu atbilstoši studiju kursa specifikai.
4.2. Studiju kursa noslēguma pārbaudījuma forma ir noteikta studiju kursa aprakstā.
4.3. Kvalifikācijas eksāmena formu nosaka atbilstīgā studiju programma Kvalifikācijas darba nolikumā.
5. STUDIJU PARĀDI
5.1. Studiju parāds ir:
5.1.1. lekciju sarakstā vai eksāmenu grafikā plānotajā laikā bez attaisnojoša iemesla nenokārtota starpieskaite vai studiju kursa noslēguma pārbaudījums;
5.1.2. prakses atskaite, kas iesniegta pēc noteiktā prakses atskaišu nodošanas datuma;
5.1.3. kursa darbs, kas nav nodots Docētāja noteiktajā termiņā vai kas nav aizstāvēts lekciju sarakstā vai eksāmenu grafikā plānotajā laikā;
5.1.4. studenta iegūtais nesekmīgais vērtējums starpieskaitē vai studiju kursa noslēguma pārbaudījumā, nesekmīgais vērtējums par prakses atskaiti vai kursa darbu.
5.2. Studiju parādu kārtošana ir maksas pakalpojums, ko reglamentē Nolikums par maksas pakalpojumu sniegšanas kārtību.
5.3. Lai nokārtotu studiju parādu, students:
5.3.1. vienojas ar Docētāju, kas pieņems pārbaudījumu, par pārbaudījuma laiku;
5.3.2. saskaņo ar Docētāju prasības, kas pildāmas, lai varētu kārtot pārbaudījumu (kontroldarbi, studiju patstāvīgie darbi, u.c.);
5.3.3. samaksā noteikto maksu, izņem Studiju daļā individuālo pārbaudījuma protokolu (pārbaudījuma protokols derīgs 7 dienas, neskaitot svētku vai svinamās dienas), kurā Docētājs ieraksta vērtējumu, un nodod to Studiju daļā;
5.3.4. individuālo pārbaudījuma protokolu ar izliktu vērtējumu studiju kursos, kas ilgst vairāk par vienu semestri, un par praksēm iesniedz Studiju daļā ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms nākamā šā paša studiju kursa pārbaudījuma vai prakses atskaites nodošanas datuma.
5.4. Studiju parāda kārtošana ir bezmaksas pakalpojums, ja 5.1.1., 5.1.2. un 5.1.3. apakšpunktā minētie pārbaudījuma termiņi kavēti attaisnojošu iemeslu dēļ. Studiju parāds var tikt attaisnots, pamatojoties uz šādiem attaisnojuma dokumentiem:
5.4.1. ārsta izziņa, izraksts, slimības lapa;
5.4.2. Koledžas direktora rīkojums, kas izdots, pamatojoties uz piekritīga Koledžas administratīvā (pedagoģiskā) personāla pārstāvja rakstisku, argumentētu iesniegumu ar lūgumu attaisnot studenta kavētos pārbaudījumus;
5.4.3. individuālais mācību plāns studentiem, kas studiju kursu apgūst ārpus studiju programmā paredzētā laika.
5.5. Lai nokārtotu attaisnotu studiju parādu, students:
5.5.1. ar 5.4.1. apakšpunktā minēto kavējumu attaisnojuma dokumentu ierodas Studiju daļā un raksta iesniegumu ne vēlāk kā mēnesi pēc pēdējās attaisnojuma dokumentā minētās slimības dienas;
5.5.2. vienojas ar Docētāju, kas pieņems pārbaudījumu, par pārbaudījuma laiku;
5.5.3. saskaņo ar Docētāju prasības, kas pildāmas, lai varētu kārtot pārbaudījumu (kontroldarbi, studiju patstāvīgie darbi, u.c.);
5.5.4. izņem Studiju daļā attaisnoto individuālā pārbaudījuma protokolu (par vienu attaisnoti kavētu pārbaudījumu students ir tiesīgs izņemt vienu attaisnotu pārbaudījuma protokolu), kurā Docētājs ieraksta vērtējumu, un nodod individuālā pārbaudījuma protokolu Studiju daļā. Pārbaudījuma protokols derīgs 7 dienas, neskaitot svētku vai svinamās dienas;
5.5.5. students nokārto attaisnoto studiju parādu ne vēlāk kā mēnesi pēc studiju kursa sākšanās/turpināšanās nākamajā mācību semestrī, ja vien Docētājs nav noteicis oficiālu parādu kārtošanas laiku, kas ir saskaņots ar Studiju daļas vadītāju un par kuru Studiju daļa informē studentus. Ja attaisnotais studiju parāds netiek nokārtots minētajos termiņos, tas kļūst par studiju parādu, kas ir maksas pakalpojums un kuru students kārto atbilstīgi 5.3. apakšpunktā minētajai kārtībai;
5.5.6. individuālo pārbaudījuma protokolu ar izliktu vērtējumu studiju kursos, kas ilgst vairāk par vienu semestri, un par praksēm iesniedz Studiju daļā ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms nākamā šā paša studiju kursa pārbaudījuma vai prakses atskaites nodošanas datuma.
5.6. Lai students varētu kārtot kvalifikācijas eksāmenu, tas ir nokārtojis visus studiju programmā paredzētos noslēguma pārbaudījumus un ir izpildījis visus studiju līguma nosacījumus.
6. STUDENTA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI
6.1. Studenta tiesības:
6.1.1. pirms noslēguma pārbaudījuma saņemt Docētāja bezmaksas konsultāciju, par to rakstiski informējot nodaļas vadītāju ne vēlāk kā divas nedēļas pirms plānotā konsultāciju laika;
6.1.2. lūgt papildus konsultāciju, par ko students xxxxx Xxxxxxxx noteikto pakalpojuma maksu;
6.1.3. izmantot pārbaudījumā studiju kursa aprakstā un/vai Docētāja noteiktos palīglīdzekļus;
6.1.4. ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc mutiska pārbaudījuma vai rezultātu paziņošanas rakstiskā pārbaudījumā apstrīdēt Docētāja vērtējumu, iesniedzot Studiju daļā rakstisku, motivētu apelāciju;
6.1.5. atkārtoti kārtot pārbaudījumu, lai saņemtu augstāku vērtējumu. Atkārtots pārbaudījums ir maksas pakalpojums. Atkārtotu pārbaudījumu var kārtot ne vairāk kā vienu reizi un ne vēlāk kā līdz attiecīgā semestra pēdējai dienai. Ja pārbaudījums tiek kārtots atkārtoti, vērā tiek ņemts pēdējais vērtējums.
6.2. Studenta pienākumi:
6.2.1. ierasties uz pārbaudījumu eksāmenu grafikā norādītajā laikā un vietā;
6.2.2. pārbaudījuma laikā ievērot Docētāja prasības, netraucēt pārbaudījuma norisi, x.xx. nesarunāties, atslēgt mobilo telefonu;
6.2.3. studiju programmas izpildes gaitā visus individuālos darbus pildīt patstāvīgi, nepieļaujot plaģiātismu – citas personas radošās darbības rezultātu (izteiksmes līdzekļu, ideju, viedokļu) tālāku paušanu savā vārdā;
6.2.4. atkārtota pārbaudījuma kārtošanai Studiju daļā saņemt individuālo pārbaudījumu protokolu;
6.2.5. vienoties ar Docētāju vai atbilstīgās nodaļas vadītāju par atkārtotā pārbaudījuma laiku.
7. DOCĒTĀJA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI
7.1. Docētāja tiesības:
7.1.1. mutiskajos pārbaudījumos uzdot studentam papildu jautājumus, lai noteiktu vērtējumu,
7.1.2. izlikt negatīvu vērtējumu (1 balli), ja students izmantojis neatļautus palīgmateriālus vai līdzekļus;
7.1.3. uzskatīt pārbaudījuma novērtējumu par nesekmīgu, ja tiek konstatētas plaģiāta pazīmes;
7.1.4. noteikt studentam individuālā pārbaudījuma laiku.
7.2. Docētāja pienākumi:
7.2.1. ne vēlāk kā trešās nodarbības laikā paziņot par pārbaudījumu kārtošanas nosacījumiem un prasībām, kas studentam jāievēro, lai studiju kursā saņemtu pozitīvu vērtējumu un iegūtu kursa kredītpunktus;
7.2.2. ierasties uz pārbaudījumu noteiktajā laikā;
7.2.3. pirms pārbaudījuma saņemt Studiju daļā pārbaudījuma protokolu vai no studenta individuālo pārbaudījuma protokolu, lai varētu ierakstīt pārbaudījuma vērtējumu;
7.2.4. ierakstīt “nepielaists” pārbaudījuma protokolā, ja students nav nokārtojis studiju kursa kārtējos pārbaudījumus, vai “neieradās”, ja students nav ieradies uz pārbaudījumu;
7.2.5. neatļaut studentam kārtot pārbaudījumu, ja pārbaudījuma protokolā ir ieraksts “nepielaists”,
7.2.6. ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc mutiskā pārbaudījuma vai piektajā darba dienā pēc rakstiskā pārbaudījuma iesniegt pārbaudījuma protokolu Studiju daļā.
Pārbaudījumu nolikuma
1.PIELIKUMS
Apguves līmenis | Atzīme | Atšifrējums | Skaidrojums |
ļoti augsts | 10 | izcili | zināšanas, prasmes un iemaņas pārsniedz studiju kursa aprakstā noteiktās tā apguves prasības |
9 | teicami | zināšanas, prasmes un iemaņas pilnībā atbilst studiju kursa aprakstā minētajām tā apguves prasībām | |
augsts | 8 | ļoti labi | pilnā mērā izpildītas studiju kursa apguves prasības, taču dažkārt konstatējama neprasme zināšanas patstāvīgi piemērot sarežģītās situācijās |
7 | labi | izpildītas studiju kursa apguves prasības, taču dažkārt konstatējama neprasme iegūtās zināšanas patstāvīgi izmantot | |
vidējs | 6 | gandrīz labi | izpildītas studiju kursa apguves prasības, taču dažkārt konstatējama nepietiekami dziļa problēmas izpratne un neprasme iegūtās zināšanas izmantot |
5 | viduvēji | konstatējama dažu problēmu nepietiekama pārzināšana un neprasme iegūtās zināšanas izmantot | |
4 | gandrīz viduvēji | izpildītas minimālās studiju kursa apguves prasības | |
zems | 3 | vāji | virspusējas zināšanas par studiju kursa svarīgākajām pamatproblēmām |
2 | ļoti vāji | virspusēji apgūti atsevišķi studiju kursa jautājumi | |
1 | ļoti, ļoti vāji | nav izpratnes par studiju kursa pamatproblemātiku |