SATURS
Īpašuma apdrošināšanas noteikumi Nr. ĪP - 07-2005
SATURS
I nodaļa. Terminu skaidrojumi.
1.pants. Terminu skaidrojumi.
II nodaļa. Īpašuma apdrošināšanas vispārīgie noteikumi.
2.pants. Apdrošināšanas saistības.
3.pants. Apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās kārtība.
4.pants. Līguma darbības termiņš. Līguma izbeigšana un apdrošināšanas prēmijas atlikuma izmaksāšana.
5.pants. Apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā pienākumi. 6.pants. Apdrošinātie riski.
7.pants. Apdrošinātais objekts. 8.pants. Apdrošinātie izdevumi. 9.pants. Apdrošināšanas vieta. 10.pants. Apdrošināšanas summa. 11.pants. Drošības noteikumi.
12.pants. Virsapdrošināšana. 13.pants. Zemapdrošināšana.
14.pants. Zaudējumu atlīdzības apjoms. 15.pants. Izņēmumi.
16.pants. Ekspertīze. 17.pants. Atkalatgūtā manta.
18.pants. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzību vai tās atteikumu.
Izlasiet uzmanīgi visu apdrošināšanas līgumu, lai noskaidrotu tiesības, pienākumus un to, kam nav apdrošināšanas seguma. Vārdiem un jēdzieniem, kuriem ir īpaša nozīme, skaidrojums dots nodaļā "Terminu skaidrojumi".
I nodaļa. Terminu skaidrojumi. 1.pants. Terminu skaidrojumi.
Apdrošinātājs – Apdrošināšanas akciju sabiedrība “ERGO Latvija”.
Apdrošinājuma ņēmējs – juridiska vai fiziska persona, kas noslēdz īpašuma apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā.
Apdrošinātais – apdrošināšanas polisē norādītā juridiskā vai fiziskā persona, kurai ir apdrošināmā interese un kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Apdrošinājuma summa – apdrošināšanas līgumā noteiktā naudas summa, par kuru ir apdrošināts īpašums. Apdrošinājuma summu, slēdzot līgumu, norāda apdrošinājuma ņēmējs un saskaņo to ar apdrošinātāju.
Apdrošinājuma summu norāda kā Apdrošinātāja atbildības limitu jeb maksimāli izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru.
Apdrošināmā interese – apdrošinātā interese neciest zaudējumus – tiesiskas attiecības, uz kā pamata tam nāktos ciest zaudējumus, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.
Apdrošināšanas atlīdzība – par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā naudas summa vai sniedzamie pakalpojumi saskaņā ar apdrošināšanas līgumu.
Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
Apdrošināšanas pieteikums – apdrošinājuma ņēmēja rakstveidā iesniegtā informācija, kuru pieprasījis apdrošinātājs par apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, apdrošināmajiem riskiem, vēlamajām apdrošinājuma summām, apdrošināšanas objektu, apdrošināšanas prēmijas maksāšanas veidu un kārtību, kā arī informācija, apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības novērtēšanai un kas ir svarīga, noslēdzot apdrošināšanas līgumu.
Apdrošināšanas polise – dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs ir rakstveidā vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā.
Apdrošināšanas prēmija – apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu. Apdrošinātais risks – apdrošināšanas polisē paredzētais no Apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
Apdrošināšanas vieta – ēka, būve, telpa, kas ir norādīta apdrošināšanas polisē, kā arī tajā esošais kustamais apdrošinātais īpašums.
Pašrisks – naudas izteiksmē vai procentos izteikts zaudējuma apmērs, kuru katrā apdrošināšanas gadījumā uzņemas apdrošinājuma ņēmējs. Procentos izteikts pašrisks tiek rēķināts no zaudējuma summas.
Jaunvērtība – attiecīgajā vietā raksturīgā jaunas ēkas uzcelšanas vērtība. Tajā ietilpst arhitekta honorārs, kā arī citas konstruēšanas un plānošanas izmaksas, tai skaitā visi nodokļi.
Pašreizējā vērtība – vērtība, ko aprēķina, no jaunvērtības atņemot vērtības samazināšanos vecuma un nolietojuma dēļ. Pašreizējā vērtībā objekts var tikt apdrošināts, ja ēkas faktiskā vērtība ir mazāka par 50 % no jaunvērtības.
Materiālu atlikuma vērtība – apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam maksimāli iegūstamā ēkas vai tajā izmantoto materiālu pārdošanas cena. Vērtība, kas tiek pielietota gadījumos, kad ēku paredzēts nojaukt vai ir samazinājusies tās vērtība, vai arī apdrošināšana ir noslēgta tikai par atlikuma vērtību. Ēkas vērtības samazināšanās notiek tad, ja ēka vairs nav izmantojama paredzētajam nolūkam.
Apdrošinātie izdevumi – izdevumi par nodrošināmajiem pakalpojumiem atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
II nodaļa. Vispārīgie noteikumi. 2.pants. Apdrošināšanas saistības.
2.1. Šī apdrošināšanas līguma parakstīšana apliecina, ka apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs, paužot savu gribu, panākuši vienošanos, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņēmies saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas, šeit zemāk atrunātās saistības, savukārt apdrošinātājs uzņēmies saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību, atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
2.2. Saistības, kas atbilstoši šiem noteikumiem attiecināmas uz apdrošinājuma ņēmēju, attiecināmas arī uz apdrošināto, kā arī pārējām personām, kuras var prasīt apdrošināšanas atlīdzību, pamatojoties uz noslēgto apdrošināšanas līgumu.
2.3. Ja apdrošinātājs atbilstoši šiem noteikumiem ir atbrīvots no saistības izmaksāt apdrošinātajam apdrošināšanas atlīdzību, tad šādas apdrošinātāja tiesības attiecināmas arī pret pārējām personām, kuras var izvirzīt prasības, pamatojoties uz noslēgto apdrošināšanas līgumu.
2.4. Ar šī līguma noslēgšanu puses ir vienojušās, ka no šī līguma izrietošo līgumisko attiecību regulēšanai tās piemēros LR likuma “Par apdrošināšanas līgumu” tiesību normas, kuras ir bijušas spēkā uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi.
2.5. Ar šī līguma noslēgšanu puses ir vienojušās, ka apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja jebkuri prasījumi, kas var izrietēt no noslēgtā apdrošināšanas līguma, nevar būt cesijas priekšmets un tikt nodoti trešajām personām.
2.6. Visi strīdi apdrošināšanas saistību sakarā tiek risināti sarunu ceļā. Apdrošinātajam ir tiesības vērsties ar sūdzību Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā, ja šāda strīda izskatīšanu paredz tā reglaments. Ja vienošanās netiek panākta vai puses neapmierina ombuda lēmums, strīdus izskata tiesā.
3.pants. Apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās kārtība.
3.1. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz apdrošinājuma ņēmēja rakstisku pieteikumu.
3.2. Apdrošināšanas līgums ir noslēgts ar apdrošināšanas polises parakstīšanas brīdi un stājas spēkā ne ātrāk par apdrošināšanas prēmijas maksājuma saņemšanas brīdi. Gadījumā, ja puses rakstiski vienojas, ka apdrošināšanas prēmija (vai tās pirmā daļa) tiek samaksāta pēc apdrošināšanas līgumā spēkā stāšanās, tad apdrošināšanas prēmijas (vai tās pirmās daļas) samaksas gadījumā polisē norādītajā termiņā apdrošināšanas līgums ir spēkā ar polisē norādīto spēkā stāšanās brīdi. Ja apdrošināšanas prēmijas (vai tās pirmās daļas) samaksa nav veikta līdz polisē norādītajam termiņam, ir uzskatāms, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā. Kārtējie prēmijas (vai tās daļu) maksājumi apdrošinājuma ņēmējam jāveic regulāri un saskaņā ar apdrošināšanas polisē paredzētajiem termiņiem, neatkarīgi no tā, ir vai nav saņemts rēķins.
3.3. Ļauns nolūks vai rupja neuzmanība.
Ja apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja ļauns nolūks vai rupja neuzmanība ir bijusi par iemeslu apdrošinātāja maldināšanai par apstākļiem, kas tam jāzina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības novērtēšanai, apdrošināšanas līgumu atzīst par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža. Iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apdrošinātājs neatmaksā.
3.4. Viegla neuzmanība.
Ja apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja viegla neuzmanība ir bijusi par iemeslu apdrošinātāja maldināšanai par apstākļiem, kas tam jāzina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības novērtēšanai, apdrošināšanas līgums ir spēkā, taču apdrošinātājs atbild tikai par to zaudējumu daļu, kas atbilst proporcijai starp iemaksāto apdrošināšanas prēmiju un to apdrošināšanas prēmiju, kura apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam būtu jāmaksā, ja tas būtu paziņojis par apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības faktiskajiem apstākļiem.
4.pants. Līguma darbības termiņš. Līguma izbeigšana un apdrošināšanas prēmijas atlikuma izmaksāšana.
4.1. Apdrošināšanas līgums tiek slēgts uz vienu gadu, ja vien apdrošināšanas polisē nav paredzēts cits termiņš.
4.2. Ja apdrošinātajam nekustamajam īpašumam mainās īpašnieks un nav spēkā cita vienošanās ar apdrošinātāju, apdrošināšanas līgums izbeidzas 1 mēnesi pēc īpašuma tiesību pārejas dokumentu noformēšanas (pirkuma līguma noslēgšanas, mantojuma tiesību apliecinājuma saņemšanas u.tml.).
4.3. Ja apdrošinātajam kustamajam īpašumam mainās īpašnieks un nav spēkā cita vienošanās ar apdrošinātāju, apdrošināšanas līgums izbeidzas brīdī, kad kustamais īpašums tiek nodots tā jaunajam īpašniekam.
4.4. Apdrošinātājs apdrošināšanas līgumu var izbeigt likumā „Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajos gadījumos un kārtībā, tai skaitā:
4.4.1. ja apdrošinājuma ņēmējs nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem;
4.4.2. ja apdrošinātais risks iestājas apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja, labuma guvēja ļauna nolūka dēļ; šajā gadījumā apdrošināšanas līgums uzskatāms par izbeigtu no minēto faktu konstatācijas brīža.
4.5. Jebkura līgumslēdzējas puse var izbeigt apdrošināšanas līgumu pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, kad ir izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība vai pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, ja apdrošinātājs ir noteicis ar apdrošināšanas gadījumu saistīto zaudējumu apmēru.
4.6. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts pēc 15 dienām no dienas, kad attiecīgā līgumslēdzēja puse nosūtījusi rakstveida paziņojumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu vai kad abas līgumslēdzējas puses ir vienojušās par savādāku līguma pārtraukšanas kārtību, noslēdzot atbilstošu vienošanos.
4.7. Ja apdrošināšanas līgums tiek izbeigts un tā darbības laikā nav veiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam neizmantoto apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu un ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, bet ne vairāk par 25 % no apdrošināšanas prēmijas.
4.8. Visos gadījumos, kad līguma darbības laikā ir bijušas apdrošināšanas atlīdzības prasības un apdrošinātājs atbilstoši šiem noteikumiem ir veicis apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, apdrošināšanas prēmija par visu polisē paredzēto apdrošināšanas līguma darbības laiku pienākas apdrošinātājam.
5.pants. Apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā pienākumi.
5.1. Pienākumi apdrošināšanas līguma darbības laikā.
5.1.1. Ievērot visus Latvijas Republikas likumdošanā noteiktos, valsts iestāžu izdotos vai apdrošināšanas līgumā atrunātos drošības noteikumus;
5.1.2. Nekavējoties, tiklīdz kā iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā no konstatācijas brīža, informēt apdrošinātāju par apstākļu rašanos, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību, vai citiem apstākļiem, kas var ietekmēt apdrošināšanas līguma norisi un izpildīt apdrošinātāja norādījumus saistībā ar tiem. Par riska paaugstinošiem apstākļiem tiks uzskatīti sekojošie:
a) apdrošinātajās ēkās tiek uzsākti jebkādi uzņēmējdarbības veidi;
b) ir mainījies kāds apstāklis, par ko ir uzdots jautājums apdrošināšanas pieteikumā;
c) apdrošinātās ēkas tiek pārbūvētas, ja tajās tiek veikti celtniecības pasākumi;
d) apdrošinātās ēkas vai to daļas ilgāk kā vienu mēnesi paliek neapdzīvotas vai netiek izmantotas; Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs nav izpildījis šos norādījumus, apdrošinātājs var rakstveidā piedāvāt apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam izdarīt grozījumus apdrošināšanas līgumā 15 dienu laikā no brīža, kad uzzina par riska paaugstinošiem apstākļiem, vai izbeigt apdrošināšanas līgumu likumā “Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajā kārtībā.
5.1.3. Apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam, mainoties juridiskai vai faktiskai adresei, šis fakts rakstiski jāpaziņo apdrošinātājam.
5.2. Apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja pienākumi, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.
5.2.1. Par katru apdrošināšanas gadījumu apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā jāpaziņo rakstiski apdrošinātājam, kā arī jāveic visi iespējamie pasākumi, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai un zaudējuma samazināšanai. Veicot iepriekš minētos pasākums, jāizpilda visi iespējamie apdrošinātāja norādījumi.
5.2.2. Pēc apdrošinātā riska iestāšanās nav pieļaujama apdrošinātā īpašuma pārvietošana, atjaunošana, bojājumu novēršana bez apdrošinātāja rakstiskas atļaujas. Ir atļauts veikt tikai neatliekamos pasākumus, kas novērš tālākus zaudējumus.
5.2.3. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam jāsaņem apdrošinātāja norādījumi. Apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam jādod iespēja apdrošinātāja pārstāvim veikt bojātā īpašuma apskati, kā arī jāsniedz visa viņam zināmā informācija, kas apdrošinātājam palīdzētu noteikt zaudējuma rašanās cēloņus un zaudējuma apmērus. Gadījumā, ja apdrošinātājs nav veicis bojāto negadījuma vietu 3 (trīs) darba dienu laikā no zaudējuma pieteikuma saņemšanas dienas, apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam ir tiesības uzsākt bojātā īpašuma sakārtošanu/remontu.
5.2.4. Jebkurš apdrošinātā īpašuma bojājuma fakts nekavējoties jāreģistrē atbilstošās valsts institūcijās (policijā; ceļu policijā; municipālā policija; ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, namu pārvaldē, nama apsaimniekotājam vai tml.), tiklīdz šāds fakts kļuvis zināms.
5.2.5. Nekavējoties, tiklīdz kā iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā, jāiesniedz apdrošinātājam un kompetentajai policijas iestādei pazudušo apdrošināto mantu saraksts.
5.2.6. Visiem iesniegumiem un paskaidrojumiem jābūt iesniegtiem rakstiskā veidā apdrošinātāja norādītajā formā, un tie jāadresē apdrošinātājam uz apdrošināšanas polisē minēto adresi. Iesniegumi un paskaidrojumi, kas nav iesniegti rakstiski, apdrošinātājam nav saistoši. Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju, apdrošinātājs ir tiesīgs atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un izbeigt apdrošināšanas līguma darbību.
5.2.7. Ja par apdrošināšanas gadījumu ir uzsākta policijas izmeklēšana vai saņemti oficiāli rīkojumi vai tiesas nolēmumi, tad apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties par to jāziņo apdrošinātājam rakstiski, kā arī jāinformē par tās turpmāko norisi.
Ja 5.2. punktā norādītais nav veikts, apdrošinātājs var samazināt apdrošināšanas atlīdzību par summu, par kādu nav iespējams noteikt zaudējuma apjomu, vai atteikt atlīdzību, ja nevar noteikt zaudējuma rašanās apstākļus vai cēloņus.
6.pants. Apdrošinātie riski.
Saskaņā ar šiem noteikumiem īpašumu var apdrošināt pret šajā pantā uzskatītajiem riskiem. Apdrošināšanas aizsardzība pret katru no riskiem pastāv, ja par to ir atzīme apdrošināšanas polisē.
6.1. Ugunsgrēka gadījumu apdrošināšana.
6.1.1. Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus par apdrošināto īpašumu, ja tas tiek izpostīts, sabojāts vai zaudēts:
a) ugunsgrēka;
b) zibens spēriena;
c) eksplozijas;
d) vadāma lidaparāta, tā daļu vai tā kravas trieciena vai uzkrišanas rezultātā;
e) dzēšanas, nojaukšanas vai pārvietošanas rezultātā, ja ugunsgrēks apdrošinātajā īpašumā izcēlies kāda no 6.1.1.panta a) – d) punktos minēto notikumu rezultātā.
6.1.2. Ugunsgrēks ir uguns, kura izcēlusies ugunij neparedzētā vietā, vai uguns, kura izcēlusies no ugunij paredzētas vietas un spēj pati izplatīties tālāk.
6.1.3. Zibens spēriens ir tieša zibens iedarbība uz apdrošināto īpašumu.
6.1.4. Eksplozija ir tādu spēku pēkšņa izpausme, kas balstās uz gāzu vai tvaiku izplešanās tieksmi. Trauka (katla, cauruļvadu u.c.) eksplozija ir tikai tad, ja tā sienas tiek sabojātas tādā mērā, ka notiek spiediena atšķirību izlīdzināšanās starp trauka iekšieni un apkārtējo vidi. Ja trauka iekšpusē eksploziju izraisa tur notiekošie ķīmiskie procesi, tad šādi radušos zaudējumus traukā atlīdzina arī tad, ja tā sienas ir veselas. Bojājumi, kas radušies pazemināta spiediena rezultātā, nav apdrošināti.
6.1.5. Apdrošināšana neattiecas uz:
a) gruzdēšanas izraisītiem zaudējumiem, ja gruzdēšanas cēlonis nav kāds no 6.1.1. punktā minētajiem gadījumiem. Tas neattiecas uz zaudējumiem, kas radušies kā šīs gruzdēšanas sekas;
b) bojājumiem, kas radušies iekšdedzes dzinēju cilindros notiekošo eksploziju rezultātā, kā arī bojājumiem, kas rodas elektrisko slēdžu sadalītājiekārtās gāzu spiediena rezultātā. Tas neattiecas uz zaudējumiem, kas radušies kā šīs eksplozijas sekas;
c) elektrisko iekārtu bojājumiem, kuri rodas elektriskās strāvas iedarbībā ar dzirksteļošanu vai bez tās (piem., no pārāk liela strāvas stipruma, pārsprieguma, no izolācijas nepilnībām, kā īssavienojums, īssavienojums tinumos vai caur korpusu, īsslēgums ar zemi, nepietiekams kontakts, mēriekārtu, regulēšanas vai drošības ierīču nefunkcionēšana). Tas neattiecas uz zaudējumiem, kas radušies kā sekas šiem elektrisko iekārtu bojājumiem;
d) elektrisko ierīču bojājumiem zibens spēriena rezultātā, izņemot, ja zibens ir trāpījis tieši šīm ierīcēm. Tas neattiecas uz zaudējumiem, kas radušies kā sekas elektrisko iekārtu bojājumiem zibens rezultātā.
6.2. Ūdensvada avārijas gadījumu apdrošināšana.
6.2.1. Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus par apdrošināto mantu, kas ir tikusi sabojāta vai iznīcināta ūdensvada avārijas rezultātā.
6.2.2. Ar ūdensvada avāriju šajos noteikumos saprot ūdeni, kas neatbilstoši paredzētajam mērķim izplūdis no:
a) fiksēti izvietotām ūdensapgādes pievadcaurulēm un kanalizācijas caurulēm;
b) no citām ar ūdensapgādes sistēmu fiksēti saistītām ūdensapgādes ierīcēm (ūdenssūkņi);
c) no karstā ūdens vai tvaika apkures, vai vēdināšanas iekārtām (radiatori, boileri, kondicionētāju sistēmas);
d) no sadzīves tehnikas, kas tieši saistīta ar ūdensapgādi (veļas mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas).
6.2.3. Apdrošināšana ietver arī sekojošās ūdensvada avārijas, kas notikušas apdrošinātajā ēkā:
a) ūdensapgādes pievadcauruļu un kanalizācijas cauruļu, karstā ūdens vai tvaika apkures cauruļu plīsumus, tai skaitā arī, ja tie radušies sala iedarbības rezultātā;
b) vannas istabu iekārtu, izlietņu, ūdens klozetu, ūdens krānu, sifonu, ūdensmērītāju, apkures radiatoru, apkures katlu vai boileru bojājumus, vai tiem pielīdzinātu karstā ūdens vai tvaika apkures iekārtu bojājumus, kas radušies sala iedarbības rezultātā.
6.2.4. Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus arī par apdrošinātajām lietām, kas 6.2.2.un 6.2.3. punktos minēto apdrošināšanas gadījumu rezultātā ir iznīcinātas vai bojātas nojaukšanas vai uzkopšanas darbu procesā.
6.2.5. Netiek apdrošināti zaudējumi, ko izraisīja:
a) ūdens, kas apdrošinātajā vietā izplūdis no akvārijiem, pārplūstot vannām, izlietnēm, baseiniem;
b) plūdi, nokrišņi (lietus, sniegs, krusa) vai arī to izraisīta ūdens līmeņa celšanās apdrošinātajā īpašumā esošajās kanalizācijas sistēmās;
c) ūdens tvaiks;
d) izšļakstīts vai tīrīšanas darbos izmantots ūdens;
e) ūdens no automātiskajām dzēšanas iekārtām (sprinkleru sistēma), kas darbojas uz ūdens bāzes;
f) gruntsūdens, stāvošs vai tekošs ūdens,
g) slapjā ēku piepe;
h) zemes noslīdēšana vai nogruvums;
i) ugunsgrēks, zibens spēriens, eksplozija, vadāma lidaparāta, tā daļu vai kravas trieciens vai nogāšanās, kā arī šajos gadījumos veiktie dzēšanas, uzkopšanas vai nojaukšanas darbi.
6.3. Vētras gadījumu apdrošināšana.
6.3.1. Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus par apdrošināto īpašumu, kas tiek zaudēts, izpostīts vai sabojāts vētras gadījumā.
6.3.2. Ar vētru šajos noteikumos saprot meteoroloģisku apstākļu izraisītu gaisa plūsmu, kad minimālās vēja brāzmas sasniedz 18 m/s. Ja vēja brāzmu stiprumu apdrošināšanas vietā nevar konstatēt, tad tiek pieņemts, ka vēja stiprums ir sasniedzis 18 m/s, ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs pierāda, ka:
a) gaisa plūsma apdrošinātās vietas apkārtnē ir nodarījusi zaudējumus ēkām, kas ir labā, stabilā stāvoklī, vai arī citām, pret vēju tikpat stabilām lietām;
b) zaudējumi labās un stabilās apdrošinātajās ēkās, vai arī ēkā, kurā atradusies apdrošinātā manta, zaudējumi varētu būt radušies tikai vētras rezultātā.
6.3.3. Apdrošināšana vētras gadījumā attiecas tikai uz zaudējumiem, kas rodas:
a) vētras tiešā iedarbībā uz apdrošināto īpašumu;
b) gadījumā, ja vētras iedarbībā apdrošinātajam īpašumam tiek uzsviestas ēkas sastāvdaļas, koki un citi tamlīdzīgi priekšmeti;
c) kā sekas vētras izraisītiem zaudējumiem, saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, kas tiek nodarīti apdrošinātajam īpašumam;
d) sakarā ar ēkas nojaukšanu vai uzkopšanu kāda a) – c) apakšpunktos minēta notikuma rezultātā;
e) pazūdot apdrošinātām lietām kāda a) – d) apakšpunktos minēta notikuma rezultātā.
6.3.4. Netiek apdrošināti zaudējumi, ko izraisīja:
a) lavīnas;
b) lietus, krusas, sniega un citu netīrumu iekļūšana caur kārtīgi neaizvērtiem logiem, neaizslēgtām ārdurvīm un citām atverēm, izņemot gadījumus, kad šīs atveres radušās vētras rezultātā un ir ēku postījumi;
c) ugunsgrēks, zibens spēriens, eksplozija, vadāma lidaparāta, tā daļu vai kravas trieciens vai nogāšanās, kā arī šajos gadījumos veiktie dzēšanas, uzkopšanas vai nojaukšanas darbi.
6.4. Zādzības ar ielaušanos/iekļūšanu un laupīšanas gadījumu apdrošināšana.
6.4.1. Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus par apdrošināto īpašumu, ja tas tiek nozagts, tiek izpostīts vai sabojāts sekojošu darbību vai darbību mēģinājumu rezultātā:
a) zādzība ar ielaušanos/iekļūšanu;
b) laupīšana ēkas iekšienē;
c) vandālisms pēc ielaušanās.
Vandālisma gadījums var tikt apdrošināts tikai saistībā ar zādzības ar ielaušanos/iekļūšanu gadījumu.
6.4.2. Zādzība ar ielaušanos/iekļūšanu – tīša prettiesiska svešas mantas paņemšana, bojāšana vai iznīcināšana, personai nelikumīgi iekļūstot apdrošināšanas vietā. Šāda nelikumīga iekļūšana notikusi, personai ielaužoties kādā ēkas telpā, izmantojot viltotas atslēgas vai citu instrumentu palīdzību. Tāpat par nelikumīgu iekļūšanu tiek uzskatīta personas nelikumīga iekļūšana noslēgtā ēkā caur logiem, durvīm, lūkām utt.
6.4.3. Laupīšana – uzbrukums apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam vai kādam no viņa darbiniekiem, pielietojot vardarbību, ar mērķi iegūt apdrošināto īpašumu;
6.4.4. Vandālisms pēc ielaušanās – vainīgās personas ielaušanās apdrošināšanas vietā un apzināta apdrošinātā īpašuma bojāšana.
6.4.5. Apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz apdrošinātās mantas bojājumiem un uz apdrošinātiem izdevumiem, kas radušies:
a) to personu tīšas darbības rezultātā, kuras dzīvo kopā ar apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto vai ir tā ģimenes locekļi, vai tiek pielīdzinātas apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam. Apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam šī līguma ietvaros tiek pielīdzinātas arī personas, kuras:
• dzīvo viņa dzīvojamās telpās ar apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā piekrišanu;
• apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais nodarbina saskaņā ar noslēgtu darba vai uzņēmuma līgumu;
• apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais ir pilnvarojis veikt mantas uzraudzību vai apsaimniekošanu, vai nodevis mantu lietošanā vai nomā.
Šo personu darbības/bezdarbības rezultātā radušās sekas tiek pielīdzinātas apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja rīcībai.
b) degšanas, eksplozijas vai no ūdensvada izplūduša ūdens iedarbības rezultātā, pat tad, ja šie zaudējumi radušies zādzības ar ielaušanos vai laupīšanas rezultātā.
6.5. Trešo personu prettiesiska rīcība.
6.5.1. Trešo personu prettiesiska rīcība šo noteikumu izpratnē ir:
a) Tīša rīcība, ar nolūku bojāt mantu aiz huligāniskām tieksmēm vai citiem motīviem (sienu aprakstīšana, nosmērēšana ar krāsu, stiklojuma izsišana u.tml. )
b) Īpašuma bojāšana transportlīdzekļa uzbraukšanas rezultātā.
Apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam šī līguma ietvaros tiek pielīdzinātas arī personas, kuras:
a) dzīvo viņa dzīvojamās telpās ar apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā piekrišanu,
b) apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais nodarbina saskaņā ar noslēgtu darba vai uzņēmuma līgumu,
c) apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātais ir pilnvarojis veikt mantas uzraudzību vai apsaimniekošanu, vai nodevis mantu lietošanā vai nomā.
Šo personu darbības/bezdarbības rezultātā radušās sekas tiek pielīdzinātas Apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā rīcībai.
6.6. Plūdu gadījumu apdrošināšana.
6.6.1. Plūdi šī līguma ietvaros ir virsējo (stāvošo vai tekošo) ūdeņu pārplūšana pār ezera vai upes krastiem lielu, īsā laika posmā nokritušu, nokrišņu rezultātā.
6.6.2. Apdrošināšanas aizsardzība neietver zaudējumus, kas radušies tādu plūdu rezultātā, kas apdrošinātajā vietā bija paredzami; palu (strauja atkušņa radītu plūdu) rezultātā.
Par paredzamiem plūdi tiek uzskatīti gadījumā, ja, saskaņā ar statistikas datiem, plūdi apdrošinātajā vietā ir biežāk kā vienu reizi desmit gados.
6.7. Stiklojuma apdrošināšana.
6.7.1. Apdrošināšanas aizsardzība ir spēkā apdrošināšanas polisē norādītajā ēkā vai ēku telpās.
6.7.2. Apdrošināts ir viss apdrošināšanas polisē norādītais stiklojums pret saplīšanu (sasišanu), x.xx., iespējamās nepieciešamās iestiklošanas darbu izmaksas.
6.7.3. Ir līdzapdrošināta vairāku rūšu izolācijas stiklojuma šķērsu ieliku saplīšana (sasišana), kā arī malējo savienojumu bojājums vai blīvuma zaudēšana, ja ir saplīsusi (sasista) attiecīgā rūts un par šo zaudējumu ir jāizmaksā atlīdzība.
6.7.4. Par stiklojuma saplīšanu netiks uzskatīti sekojoši bojājumi:
a) ja virsmas vai malas saskrambātas, sašvīkātas;
b) ja vairāku rūšu izolācijas stiklojuma šķērsu ielikas iekšpusē apsūbē (appelē) vai zaudē spožumu, jo zaudējušas blīvumu.
6.7.5. Apdrošināts nav zaudējums, kura cēlonis ir logu, sienas stiklojuma un cita stiklojuma plākšņu saplīšana, ja tās ir bijušas veselas un atraisījušās no stiprinājumiem, kā rezultātā krītot ir saplīsušas.
6.7.6. Neatkarīgi no papildu cēloņiem apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz zaudējumu, kura cēlonis ir ugunsgrēks (degšana), zibens spēriens, eksplozija, implozija, transportlīdzekļa trieciens, dūmi, virsskaņas sprādziens, gaisa transportlīdzekļa, tā daļu vai tā kravas trieciens vai dzēšana, nojaukšana vai izvākšana minēto notikumu ietvaros.
6.7.7. Ēku stiklojums ir apdrošināts tikai tad, ja tas atrodas tam paredzētajā vietā (demontētas vai atvienotas daļas nav apdrošinātas).
7. Pants. Apdrošinātais objekts.
7.1. Apdrošinātas ir apdrošināšanas līgumā norādītās:
a) ēkas, telpas;
b) kustamā manta.
Apdrošinātas ir ēkas, kas ir gatavas ekslpluatācijai, tas ir, apdrošinātajā objektā ir pabeigti celtniecības vai remontdarbi, izņemot telpu kosmētisko remontu.
7.2. Kustamais īpašums ir apdrošināts saskaņā ar apdrošināšanas līgumam pievienoto apdrošināto mantu sarakstu.
7.3. Ja noslēgts uzņēmuma iekārtu apdrošināšanas līgums, apdrošināšanas aizsardzība nav spēkā uz sekojošām lietām:
7.3.1. skaidra nauda;
7.3.2. dokumenti un vērtspapīri;
7.3.3. akti, plāni, darījumu grāmatas, kartotēkas, zīmējumi, magnetofona lentas, magnētiskās plates un citi informācijas nesēji;
7.3.4. paraugi, uzskates modeļi, prototipi un izstāžu eksponāti, ražošanas iekārtas, kas vairs netiek izmantotas ražošanas procesā;
7.3.5. automašīnas, to piekabes un vilcēji, kuriem nepieciešama valsts reģistrācija;
7.3.6. visa veida tirdzniecības automāti, kuros paredzēts iemest naudu (ieskaitot naudas maiņas automātus), kopā ar to saturu, kā arī naudas izsniegšanas automāti, ja nepastāv cita vienošanās.
8. Pants. Apdrošinātie izdevumi.
8.1. Apdrošinātājs atlīdzina arī nepieciešamos izdevumus par papildus darbiem pēc apdrošināšanas gadījuma:
8.1.1. par bojājuma vietas uzkopšanu, ieskaitot drupu nojaukšanu, par gruvešu un citu atlieku nogādāšanu tuvākajā izgāztuvē un izgāšanu vai iznīcināšanu (uzkopšanas un nojaukšanas izdevumi). Šo izdevumu apjoms nedrīkst būt lielāks kā 10% no zaudējuma summas;
8.1.2. izdevumus, kas radušies tādā veidā, ka apdrošinātās mantas atjaunošanas vai atkaliegūšanas nolūkā citas lietas jāpārvieto vai jāsargā (pārvietošanas un sargāšanas izdevumi). Šo izdevumu apjoms nedrīkst būt lielāks kā 10% no zaudējuma summas;
Pārvietošanas izdevumi ir īpašas izmaksas iekārtu demontēšanai vai remontam, ēku daļu izlaušanai, nojaukšanai vai uzcelšanai no jauna, vai atvērumu paplašināšanai;
Sargāšanas izdevumi ir īpašas izmaksas, kas nepieciešami apdrošinātā īpašuma sargāšanai apdrošināšanas vietā, vai apsargāšanai citā teritorijā pēc tā pārvietošanas;
8.1.3. aktu, plānu, darījumu grāmatu, kartotēku, zīmējumu, informācijas nesēju atjaunošanai, ieskaitot informācijas nesēju atjaunošanas vērtību. Šo izdevumu apjoms nedrīkst būt lielāks kā 10% no zaudējuma summas.
8.2. Apdrošinātājam ir jāapmaksā izdevumi bojājumu novēršanai vai samazināšanai, kurus apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs uzskatīja par nepieciešamiem. Apdrošināto izdevumu un zaudējuma atlīdzības kopsumma nedrīkst pārsniegt apdrošinājuma summu.
8.3. Izdevumi par ugunsdzēsēju vai citu sabiedrisko dienestu darbu netiek apmaksāti.
9. Pants. Apdrošināšanas vieta.
9.1. Kustamais īpašums ir apdrošināts tikai apdrošināšanas vietas robežās.
Šis ierobežojums neattiecas uz lietām, kas jau notikuša vai priekšāstāvoša apdrošināšanas gadījuma dēļ tikušas aizvestas no apdrošināšanas vietas un ir sakarā ar šo gadījumu bojātas, iznīcinātas vai pazudušas.
9.2. Apdrošināšanas vieta ir apdrošināšanas līgumā norādītās ēkas vai ēku telpas.
10. Pants. Apdrošinājuma summa.
10.1. Saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu nekustamais īpašums var tikt apdrošināts sekojošās vērtībās:
10.1.1. jaunvērtība;
Tā ir ēkas atrašanās vietai raksturīga jaunceltnes vērtība, ieskaitot arhitekta nodevu, kā arī citas konstruēšanas un plānošanas izmaksas;
10.1.2. pašreizējā vērtība (gadījumā, ja tā ir mazāka par 50% no atjaunošanas vērtības vai ja apdrošināšanas vienošanās noslēgta tikai par pašreizējo vērtību);
Pašreizējā vērtība aprēķināma, atskaitot no ēkas atjaunošanas vērtības ēkas stāvoklim atbilstošo nolietojuma pakāpi.
10.1.3. materiālu vērtība (ja ēku nolemts nojaukt vai ir samazinājusies tās vērtība, vai arī apdrošināšana ir noslēgta tikai par materiālu vērtību. Ēkas vērtība samazinās tad, ja ēka vairs nav izmantojama paredzētajam nolūkam vai apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja uzņēmumā).
Materiālu vērtība ir apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam maksimāli iegūstamā ēkas vai tajā izmantoto materiālu pārdošanas cena.
10.2. Apdrošināšanas vērtība kustamajam īpašumam ir:
10.2.1. atjaunošanas vērtība;
Atjaunošanas vērtība ir zemākā summa, kas nepieciešama, lai no jauna iegādātos vai izgatavotu tāda paša veida un kvalitātes preces;
10.2.2. pašreizējā vērtība;
Pašreizējā vērtība ir vērtība, ja tā ir mazāka par 50% no atjaunošanas vērtības, vai arī ja apdrošināšanas vienošanās ir noslēgta tikai par pašreizējo vērtību.
Pašreizēja vērtība aprēķināma, atskaitot no lietas atjaunošanas vērtības lietas stāvoklim atbilstošo nolietojuma pakāpi;
10.2.3. materiālu vērtība;
Tiek pielietota gadījumā, ja lieta vairs nav izmantojama paredzētajam nolūkam vai arī apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja uzņēmumā.
Materiālu vērtība ir apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam maksimāli iegūstamā lietas vai materiālu pārdošanas cena.
a) precēm, ko apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs ražo, arī ja tās vēl nav izgatavotas;
b) precēm, ar ko apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs tirgojas;
c) izejvielām –
ir zemākā summa, kas vajadzīga, lai tāda paša veida un kvalitātes lietas iegādātos vai no jauna izgatavotu. Apdrošināšanas vērtību ierobežo maksimāli sasniedzamā pārdošanas cena, vēl neizgatavotam ražojumam – maksimāli sasniedzamā gatavo ražojumu pārdošanas cena.
11. Pants. Drošības noteikumi.
11.1. Apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam:
11.1.1. ir jāievēro visi drošības pasākumi, ko paredz likums, valsts institūcijas un noslēgtais apdrošināšanas līgums;
11.1.2. visas ūdeni vadošās iekārtas pastāvīgi ir jāuztur kārtībā, nekavējoties jārūpējas par traucējumu, nepilnību vai bojājumu novēršanu šajās iekārtās un nekavējoties jāveic nepieciešamie šo iekārtu uzlabojumi, izmaiņas vai arī pasākumi pret sala iedarbību;
11.1.3. aukstajā gadalaikā visas ēkas un ēku daļas ir pietiekami jāapsilda un pietiekami bieži jākontrolē, vai arī tur esošās ūdeni vadošās iekārtas un ierīces jāatslēdz, jāiztukšo un šādi jāsaglabā;
11.1.4. neizmantojamās ēkas un ēku daļas ir pietiekami bieži jāpārbauda vai arī tur esošās ūdeni vadošās iekārtas un ierīces ir jāatslēdz, jāiztukšo un šādi jāsaglabā;
11.1.5. zem zemes esošās telpās, pagrabtelpās uzglabājamās lietas ir jānovieto vismaz 12 cm virs grīdas augstumā;
11.1.6. nedrīkst aizsalušas rūtis atkausēt, izmantojot sildošus priekšmetus vai siltu ūdeni.
11.2. Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs neievēro savus 11.pantā paredzētos pienākumus, tad apdrošinātājam ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu un nemaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Apdrošināšanas atlīdzība ir jāmaksā, ja pienākumu neievērošana nav notikusi ar nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ.
11.3. Ja šī pienākuma neievērošana izraisa riska paaugstināšanos, apdrošinātājs var izbeigt apdrošināšanas līgumu likumā “Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajā kārtībā un neizmaksāt neizmantoto apdrošināšanas prēmiju.
12.pants. Virsapdrošināšana.
Ja īpašuma apdrošināšanas summa ir lielāka par apdrošinātā objekta noteikto apdrošināšanas vērtību, aprēķinot zaudējumu atlīdzību, tiek ņemts vērā, ka apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt faktiskos zaudējumus un apdrošinātā īpašuma vērtību.
13.pants. Zemapdrošināšana.
Ja īpašuma apdrošināšanas summa ir zemāka par apdrošinātā īpašuma faktisko vērtību, aprēķinot zaudējumu atlīdzību, tā tiek noteikta proporcionāli apdrošinājuma summai pret apdrošinātā īpašuma vērtību. Ja apdrošinājuma summa ir zemāka par apdrosināšanas vērtību, kāda tā bijusi tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās (zemapdrošināšana), atmaksāta tiek tikai noteiktās zaudējumu atlīdzības summas daļa, kas attiecas pret visu summu tāpat kā apdrošinājuma summa pret apdrošināšanas vērtību. Faktu, ka notikusi apdrošināšana par nepilnu summu, nosaka katrai apvienotai grupai (pozīcijai) atsevišķi.
14.pants. Zaudējuma atlīdzības apjoms.
Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas gadījuma rezultātā faktiski nodarītos zaudējumus.
Apdrošinātājs atlīdzina apdrošināšanas gadījuma rezultātā nodarītos zaudējumus, ieturot apdrošināšanas līgumā paredzēto apdrošinājuma ņēmēja pašrisku.
14.1. Apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību:
14.1. Par kustamo mantu:
14.1.1. par apdrošināšanas gadījuma rezultātā iznīcinātām mantām – zemāko nepieciešamo summu, kas vajadzīga, lai no jauna iegādātos tāda paša veida un kvalitātes kustamo īpašumu, kas ticis iznīcināts vai pazudis; saskaņā ar apdrošinātāja iepriekšēju piekrišanu pietiek ar lietotu mantu
iegādāšanos; iekārtu vietā var tikt iegādātas jebkura veida iekārtas, ja to ekspluatācijas mērķis ir tāds pats;
14.1.2. par apdrošināšanas gadījuma rezultātā sabojātām mantām - zemāko nepieciešamo summu, kas vajadzīga mantu remontam; saskaņā ar apdrošinātāja iepriekšēju piekrišanu pietiek ar lietotu mantu iegādāšanos;
14.2. Par nekustamo īpašumu:
14.2.1. Ja apdrošināšanas gadījuma rezultātā apdrošinātais nekustamais īpašums ir gājis bojā/ ir bojāts, apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums pieņemt lēmumu par apdrošināšanas gadījumā bojāgājušas ēkas atjaunošanu vai neatjaunošanu. Par pieņemto lēmumu apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam ir rakstiski jāpaziņo apdrošinātājam.
14.2.2. Gadījumā, ja bojā gājušais / bojātais īpašums netiks atjaunots, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību pašreizējās vērtības uz apdrošināšanas gadījuma brīdi apmērā.
14.2.3. Gadījumā, ja bojā gājušais / bojātais īpašums tiks atjaunots un apdrošināšanas vērtība ir jaunvērtība, tad apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs tikai tad iegūst tiesības uz atlīdzības daļu, kas pārsniedz pašreizējo vērtību, ja viņš 3 gadu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierāda, ka šī summa tiks izmantota, lai atjaunotu tāda paša veida un tādam pašam nolūkam paredzētas ēkas iepriekšējā vietā, ja tas tajā pašā vietā juridiski vai saimnieciski nav iespējams, tad ēku var celt jebkurā citā vietā Latvijas Republikas teritorijā.
14.2.4. Gadījumā, ja īpašums ir apdrošināts atlikumu vērtībā, un apdrošinātā īpašuma atjaunošana nav nepieciešama vai nav veikta divu gadu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, tad apdrošinātājs sedz zaudējumus tādā apmērā, kas atbilst aprēķinātajai īpašuma atlikuma materiālu vērtībai.
14.2.5. Ja apdrošināšanas gadījuma rezultātā apdrošinātais īpašums ir gājis bojā vai sabojāts, un derīgās atliekas paliek apdrošinātajam, apdrošināšanas atlīdzība tiek samazināta par derīgo atlieku vērtību.
14.2.6. Ja apdrošināšanas gadījuma rezultātā apdrošinātais īpašums ir gājis bojā vai sabojāts, un derīgās atliekas paliek apdrošinātājam, apdrošināšanas atlīdzība netiek samazināta par derīgo atlieku vērtību.
14.2. Apdrošināšanas prēmijas ieturēšana.
No aprēķinātās izmaksai apdrošināšanas atlīdzības apdrošinātājs ir tiesīgs ieturēt nesamaksāto apdrošināšanas prēmiju.
15.pants. Izņēmumi.
15.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus, kas radušies apdrošinātajam īpašumam:
15.1.1. Apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz jebkura veida zaudējumiem, izmaksām un izdevumiem, ko tieši vai netieši izraisa vai kuri ir saistībā ar jebkura veida terora aktiem. Ar jēdzienu terora aktu šajā klauzulā tiek saprasta politisku, reliģisku, ideoloģisku vai etnisku mērķu sarīkota vai piedraudēta vardarbības pielietošana, ko veic viena persona vai personu grupa, kas rīkojas savā vai kādas organizācijas (-u) vai valdības (-u) uzdevumā vai ar tām sadarbojoties ar nolūku ietekmēt valdību un/vai iebiedēt sabiedrību vai sabiedrības daļu;
15.1.2. jebkura veida karadarbības, iekšējo nemieru, streiku, zemestrīces vai kodolenerģijas iedarbības rezultātā;
15.1.3. apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā, tam pielīdzināto personu, kā arī ģimenes locekļu ļauna nolūka, rupjas neuzmanības vai noziedzīgi veikto darbību rezultātā;
15.1.4. apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam, to ģimenes locekļiem rupji pārkāpjot LR normatīvos aktus, un zaudējums radies tiešā cēloņsakarībā ar šiem pārkāpumiem;
15.1.5. lietus, krusas, sniega vai citu nokrišņu reultātā iekļūstot apdrošinātajā ēkā, izņemto gadījumus, kad iekļūšana notikusi apdrošināšanas gadījumu rezultātā;
15.1.6. nodiluma, nolietojuma, ēkas nosēšanās, plaisāšanas un citu tamlīdzīgu procesu rezultātā.
16.Ekspertīze.
16.1. Apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātājs strīdus gadījumā var vienoties, ka zaudējumu lielums tiek noteikts ar ekspertu palīdzību. Pēc vienošanās ekspertīzi var izmantot arī, lai noteiktu zaudējuma rašanās cēloni.
16.2. Lai veiktu ekspertīzi:
16.2.1. katra puse rakstiski nosauc savu ekspertu;
16.2.2. abi eksperti izmeklēšanas sākumā nosauc trešo ekspertu kā šķīrējtiesnesi;
16.2.3. apdrošinātājs nedrīkst par ekspertiem piesaistīt personas, kas ir apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja konkurenti vai atrodas ar viņu darījuma attiecībās, kā arī personas, kuras konkurents vai darījumu partneris ir pieņēmis darbā vai kuram ar to ir līdzīgas attiecības. Tas pats attiecas arī uz ekspertu nosaukto šķīrējtiesnesi.
16.3. Xxxxx puse sedz sava eksperta izdevumus. Šķīrējtiesneša izdevumus sedz vienlīdzīgās daļās abas puses.
17. Pants. Atkalatgūtā manta.
17.1. Ja tiek noskaidrota pazudušās mantas atrašanās vieta, tad apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam rakstiski par to jāpaziņo apdrošinātājam.
17.2. Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs ir atguvis pazudušo mantu, pirms izmaksāta pilna, noteikumiem atbilstoša, apdrošināšanas atlīdzība, tad tiek saglabātas tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, ja divu nedēju laikā atkalatrastā manta tiek nodota apdrošinātājam. Pretējā gadījumā apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam ir jāatmaksā saņemtā apdrošināšanas atlīdzība.
17.3. Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs atgūst pazudušo mantu pēc tam, kad par šo mantu ir samaksāta pilna apdrošināšanas atlīdzība, apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs atlīdzību atmaksā atpakaļ vai nodod atkalatgūto mantu apdrošinātājam. Apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam ir izvēles tiesības 2 nedēļu laikā pēc apdrošinātāja rakstiska uzaicinājuma saņemšanas, pēc minētā termiņa izbeigšanās izvēles tiesības pāriet apdrošinātājam.
17.4. Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs ir atguvis pazudušo mantu pēc tam, kad par šo mantu ir samaksāta apdrošināšanas atlīdzība, kura atbilstoši noteikumiem ir zemāka par apdrošināšanas vērtību, tad apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs šo mantu var paturēt, samaksājot atpakaļ apdrošināšanas atlīdzību.
17.5. Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs atgūto mantu nodevis apdrošinātāja rīcībā, tad viņam ir jānodod apdrošinātājam valdījuma, īpašuma un visas pārējās tiesības, kuras viņam pieder attiecībā uz šo mantu.
18.pants. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai tās atteikumu un prasījuma tiesību pārņemšana.
18.1. Lēmums par Apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai tās atteikumu, tiek pieņemts 14 darba dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pilna zaudējumu apjoma noteikšanas.
18.2. Apdrošinātāja pienākums ir ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību, rakstveidā informēt apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju par papildu dokumentiem, kas nepieciešami, lai varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai tās atteikumu.
18.3. Apdrošinātājs izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā pārņem apdrošinātā prasījuma tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.
18.4. Ja apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja darbības vai bezdarbības rezultātā nav iespējama regresa prasība par labu apdrošinātājam, apdrošinātājs var prasīt no apdrošinātā, izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības atmaksāšanu tādā apmērā, par kādu nav iespējama regresa prasība vai arī samazināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.