Baltijas Starptautiskā akadēmija Baltic International Academy
Baltijas Starptautiskā akadēmija Baltic International Academy
Mg.oec. Xxxxxxxx Xxxxxxxx
„Tūrisma pakalpojumu jomas attīstības veicināšana, ar tehnoloģijas Jaunā izplatīšanas iespēja palīdzību piedāvājot tos aviopasažieriem (kā piemēru aplūkojot Latviju) ”
“Development of tourism services for air passenger transport market by embracing New Distribution Capability Technology (exemplified by Latvia)”
Promocijas darba
KOPSAVILKUMS
zinātniskā doktora (Ph.D.) grāda iegūšanai
SUMMARY
of the Doctoral thesis for the scientific degree (Ph.D.)
(Paraksts)
Rīga 2020
1
INFORMĀCIJA
Promocijas darbs „Tūrisma pakalpojumu jomas attīstības veicināšana, ar tehnoloģijas "Jaunā izplatīšanas iespēja" palīdzību piedāvājot tos aviopasažieriem(kā piemēru aplūkojot Latviju)” izpildīts Baltijas Startautiskā Akadēmijā (BSA) Ekonomikas un uzņēmējdarbības nozare.
Doktora studiju programma – Reģionālā ekonomika un ekonomikas politika.
Promocijas darba zinātniskā vadītāja – profesore Dr. oec. Xxxx Xxxxxxxx.
Promocijas darba zinātniskā aprobācija noslēguma posmā
• Apspriests un aprobēts doktora studiju programmas Reģionalas ekonomikas un ekonomiskas politikas sēde 2017. gada 07.jūlijā.
• Prezentēts un apspriests informtīvajā seminārā doktora studiju programmas 2018. gada 08.julijā.
• Apspriests un aprobets doktora studiju programmas Reģionalas ekonomikas un ekonomiskas politikas un akadēmiska personāla nozares Ekonomikas sēde 2019.gada 02.julijā.
• Atzīts par pilnīgi sagatavotu un pieņemts Ekonomikas nozare reģionalas ekonomikas apakšnozare Promocijas padome 2019. gada 22.novembrī.
Oficiālie recenzenti
1. Dr. sc.oec. Xxxxxxx Xxxxxxxxx – Promocijas padomes eksperte, Baltijas Starptautiskās akadēmijās, profesore.
2. Dr.oec. Xxxxxx Xxxxx - Latvijas Universitāte, profesore
3. Dr.oec. Xxxxx Xxxxxxx (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā), profesore.
Promocijas darba aizstāvēšana notiks Baltijas Starptautiskajā akadēmijā Promocijas padomes atklātajā sēdē 2020. gada 30. jūnijā (15:30, 407. aud) Lomonosova 4, Rīgā. Ar promocijas darbu var iepazīties BSA bibliotēkā (Xxxxxxxxxx 0, Xxxx).
Atsauksmes sūtīt Promocijas padomes sekretārei Xxxxxxxxxx 0, Xxxx, XX-0000, xxxx. 67100234, e-pasts: xxxx-xxxxxxxxx@xxxxx.xx. Atsauksmes vēlams sūtīt skenētā veidā ar parakstu.
Promocijas padomes sekretāre – BSA profesore Dr. xxx. Xxxxxxx Xxxxxxxxx.
SYNOPSIS
The doctoral dissertation “Development of tourism services for air passenger transport market by embracing New Distribution Capability Technology exemplified by Latvia)” has been elaborated at the Baltic International Academy. Doctoral Study Programme – Regional Economy and Economic Policy.
Scientific supervisor of the doctoral dissertation – professor Dr.xxx. Xxxx Xxxxxxxx.
Scentific approbation of the doctoral dissertation at the concluding stage:
• Discussed and approbated the doctoral program in the regional economy and economic policy and academic sectors of Economic meeting on 07 July 2017 year.
• Presented and discussed in an informative seminar doctoral program on 08 July 2018.
• Discussed and approbated by Promotion Council for economic sector and Regional Economics, on 02 July 2019.
• Acknowledged as a fully prepared and accepted by Promotion Council for economic sector and Regional Economics, on 08 October 2019.
Official reviewers:
1. Dr. sc.oec. Xxxxxxx Xxxxxxxxx – Expert of the Promotion Council, Baltic International Academy, professor.
2. Dr.oec. Xxxxxx Xxxxx – Latvian University, professor
3. Dr.oec. Xxxxx Xxxxxxx - Rezekne Academy of Technologies, professor
Presentation and defence of the Ph.D. paper will be held at a public meeting of the Baltic International Academy of Promotional Council for Economics, on 2020 year June 30 in Riga, Lomonosova 4, (407, 15:30).
The doctoral dissertation is available for reviewing at the Library of Baltic International Academy, Xxxxxxxxxx 0, Xxxx.
You are welcome to send your comments to the Secretary of the Promotional Council, Xxxxxxxxxx 0, Xxxx, XX-0000, phone 00000000, e-mail: xxxx-xxxxxxxxx@xxxxx.xx. It is advised to send your comments in scanned form and undersigned Secretary of Promotional Council Dr.xxx. Xxxxxxx Xxxxxxxxx, BSA professor.
Informācija par publikācijām / Information of publications
1. Mahareva K., Xxxxxxxx X. (2019). Agreement and Financial Relationships Between Participants in Latvian Rural Tourism Services NDC-Export to the Global Air Passenger Transport Market. Regional Review 14 (2018/2019). Daugavpils University, “Saule” 2019 p.p.25-37
2. Xxxxxxxx X. (2019). Concept of creation and analysis of competitiveness regional NDC-aggregator company. Vestnik of Saint-Petersburg University of Civil Aviation. (In Russian language). 2019, № 1 (22).p.p143-153, UDC: 330.123.6
3. Xxxxxxxx X. (2019). Considering and Rationalizing the Establishment of a New Distribution Channel for Export Travel-Related Services in Latvian Market. Reliability and Statistics in Transportation and Communication. Springer Nature Switzerland 2019, LNNS 68, p.p 670-683. ISBN 978-3-030-12449-6
4. Xxxxxxxx X. (2018). Tourism trends and a new distribution method of Latvian domestic and inbound tourism services. Book of abstracts: "Reliability and Statistics in Transportation and Communication. RelStat 2018". Transport and Telecommunication Institute. p.126. ISBN 978-9984-818-91-7
5. Xxxxxxxx X. (2018). Evaluating Possibilities of Regional Tourism Services in the Air-passenger Transport Global Market (A Case Study of Latvian Market). xxxx://xxx.xxxxx.xxx/xxxxxxxx/00000000/XXX0-00000000.xxx / Universal Journal of Management 6(5): 148-154, 2018. xxxx://xxx.xxxxx.xxx DOI: 10.13189/ujm.2018.060502. (EBSCO date base)
6. Xxxxxxxx X. (2018). A case study of modern e-commerce techniques and their application for aggregate service distribution in the Latvian rural tourism sector. VII International Scientific and Practical Proceedings. «The Transformation Process of Law, The Regional Economy and Economic Policy: The Relevant Economic and Political and Legal Issues». December 2018, Riga, Latvia, Baltic International Academy, pp. 119-127. ISBN 978-9984-47-162-4
7. Xxxxxxxx X. (2017). About the Distribution of the Latvian Specific Services in the Global Market of Passenger Air Transport. VI International Scientific Conference. Baltic International Academy, Riga 2017. p.p.136-147. ISBN 978-9984-47-155-6
8. Xxxxxxxx X. (2016). The NDC model-based aggregation strategies on specific ancillary services offered by Latvian providers to air transport passengers. V International Scientific and Practical Proceedings. «The Transformation Process of Law, The Regional Economy and Economic Policy: The Relevant Economic and Political and Legal Issues». December 2016, Riga, Latvia, Baltic International Academy, pp. 189-195. ISBN 978-9984-47-143-3.
9. Xxxxxxxx X., Xxxxxxxx X. (2013) Travel and Tourism Information Technology // Electronic Tutorial. – Riga. Baltic International Academy, 2013. P.378. ISBN 9984-47-623-3
10. Xxxxxxxx X. (2012). Today’s economic problems, Research and Technology– Step into the Future 2012, Vol. 7, No 2, pp.35, ISSN 1691-2853, ISSN 1691- 2861
Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs/ Participation in International conferences
1. X.Xxxxxxxx, VI International Conference Geopolitical aspect of relations: Russia-West, Humanities University in Siedlce, Poland. November 14-15, 2019 (Baltic International Academy) Securing of the Tourism in Central America
2. X.Xxxxxxxx, IX Starptautiskā jauno pētnieku un studentu zinātniski praktiskā konference“Izaicinājumu un iespēju laiks: problēmas, risinājumi, perspektīvas”, “Concept of creation and analysis of competitiveness regional NDC-aggregator company”. 2019.gada 17.-18. maijs, Rīga, Latvija
3. X.Xxxxxxxx, VIII International Scientific and Practical Proceedings. «The Transformation Process of Law, The Regional Economy and Economic Policy: The Relevant Economic and Political and Legal Issues». December 13, 2019, Riga, Latvia
4. X.Xxxxxxxx, Section “Development of E-Transportation Services” of the Intrernational conference of Air Transport IT Forum (IATF-2018). “Leveraging Innovative IT solutions to enhance performance of the airports and air companies”. September 12-13, 2018, Saint Petersburg, Russia.
5. X.Xxxxxxxx, ХXI International Scientific and Practical Conference TAXES: THEORY AND PRACTICE 2018 “Evaluating Possibilities of Regional Tourism Services in the Air-passenger Transport Global Market (A Case Study of Latvian Market)”, 21 September, Brno, Čehija
6. X.Xxxxxxxx, Reliability and Statistics in Transportation and Communication. RelStat 2018”. 17–20 October 2018, Riga Latvia
7. X.Xxxxxxxx, VII International Scientific and Practical Proceedings “The Transformation Process of Law, the Regional Economy and Economic Policy: The Relevant Economic and Political and Legal Issues”. December 7, 2018, Riga, Latvia
8. X.Xxxxxxxx, VI International Scientific and Practical Proceedings “The Transformation Process of Law, the Regional Economy and Economic Policy: The Relevant Economic and Political and Legal Issues”. December 9, 2017, Riga, Latvia
9. X.Xxxxxxxx, V International Scientific and Practical Proceedings “The Transformation Process of Law, the Regional Economy and Economic Policy. The Relevant Economic and Political and Legal Issues” December 9, 2016, Riga, Latvia
ANOTĀCIJA
Latvija ir guvusi zināmus panākumus ienākošā tūrisma pakalpojumu jomas attīstībā un sasniegusi tās absolūto rādītāju izaugsmi. Tomēr statistikas datu analīze liecina, ka ārvalstu tūristu uzņemšanas jomā nav sasniegti absolūtie un relatīvie finanšu rādītāji, kas izvirzīti kā mērķi Latvijas attīstības vadlīniju dokumentos – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, Nacionālajā attīstības plānā 2014.– 2020. gadam un Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam. Kritiska situācija ir vērojama Latvijas lauku tūrisma sektorā. Ienākošais un iekšējais tūrisms Latvijā attīstās ekstensīvi, un tūristu izmitināšanas vietu aizpildījuma relatīvo rādītāju tendences nerada pamatu uzskatam, ka šīs jomas attīstība tuvākajā perspektīvā varētu kļūt intensīvāka. Kopējais secinājums ir tāds, ka Latvijas tūrisma pakalpojumu jomas attīstības veicināšanai paredzētie reklāmas, tirgvedības un infrastruktūras pasākumi, kas definēti augšminētajos vadlīniju dokumentos, sāk izsmelt savas iespējas.
Promocijas darba autore pēta jaunu tūrisma pakalpojumu eksporta attīstības virzienu, kas ietver mūsdienīgas tehnoloģijas "Jaunā izplatīšanas iespēja" (NDC) – Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) jaunā lidsabiedrību un ceļojumu aģentūru komunikācijas projekta – ieviešanu Latvijas tūrisma pakalpojumu jomā, izplatot tos kā lidsabiedrību piedāvājumam piesaistītus papildpakalpojumus. Šīs tehnoloģijas īstenošanas nolūkā ir izstrādāta koncepcija Latvijas tūrisma jomas pakalpojumu eksporta veicināšanai globālajā pasažieru aviopārvadājumu tirgū, izveidojot uz informācijas tehnoloģijām balstītu uzņēmumu „Reģionālais agregators”, kas zināmā mērā līdzinās ceļojumu pārvaldības uzņēmumam. Darbā ir aplūkoti šāda uzņēmuma izveides varianti, pētīta tūrisma pakalpojumu izplatīšanas dalībnieku finansiāli ekonomisko attiecību shēma, izstrādāts eksportējamo pakalpojumu pakešu komplektēšanas ekonomiski matemātiskais modelis, kā arī veikti uzņēmuma darbības efektivitātes rādītāju aprēķini un tā konkurētspējas analīze. Ir parādīts, ka šī uzņēmuma darbības joma var tikt paplašināta, iekļaujot integrētu Baltijas valstu pārrobežu un pierobežu tūrisma sektoru pakalpojumu eksportu.
Atslēgvārdi: reģionālie tūrisma pakalpojumi, modelis "Jaunā izplatīšanas iespēja" (NDC), agregators, pakalpojumu pakešu satura optimizācijas modelis
SATURA RĀDĪTĀJS
1. TŪRISMA PAKALPOJUMU KĀ LIDSABIEDRĪBU
PAPILDPAKALPOJUMU TEORĒTISKIE ASPEKTI 14
1.1. Pakalpojumu būtība pasaules ekonomikā 14
1.2. Tūrisma jēdziens un tūrisma pakalpojuma principi pasaules ekonomikā 15
1.3. IATA modeļa "Jaunā izplatīšanas iespēja" izmantošanas reģionālo tūrisma pakalpojumu eksporta veicināšanai teorētiskie aspekti 22
2. LATVIJAS IENĀKOŠĀ UN IEKŠĒJĀ TŪRISMA PAKALPOJUMU RĀDĪTĀJU ATTĪSTĪBAS TENDENCES UN PROBLĒMAS 32
2.1. Tūrisma pakalpojumu jomas tiesiskais nodrošinājums Latvijā 32
2.2. Baltijas valstu tūrisma pakalpojumu eksporta analīze 33
2.3. Latvijas tūrisma pakalpojumu eksporta konkurences priekšrocības 40
2.4. Latvijas ienākošā un iekšējā tūrisma rādītāju un attīstības tendenču analīzes metodoloģija 44
Viesnīcu un citu tūrisma mītņu skaita izmaiņu tendences un analīze 47
Viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoto viesu skaita izmaiņu tendences un analīze 49
Gultasvietu skaita viesnīcās un citās mītnēs rādītāju tendences un analīze 55
Xxxxxxxxxxx aizpildījuma viesnīcās un citās tūrisma mītnēs rādītāju tendences un analīze 57
Vidējā viesnīcās un citās izmitināšanas vietās pavadīto nakšu skaita rādītāju tendences un analīze 66
Lauku tūrisma naktsmītņu jomā valdošo tendenču identificēšana un tās darbības rādītāju analīze 70
Ārvalstu vairākdienu ceļotāju izdevumu rādītāju tendences un analīze 73
3. LATVIJAS TŪRISMA PAKALPOJUMU EKSPORTA ORGANIZĀCIJA UZ REĢIONĀLĀ AGREGATORA BĀZES 77
3.4. Reģionālā agregatora izmaksu un ienākumu no reģionālo papildpakalpojumu eksporta novērtējums 97
3.5. Reģionālā agregatora izveides Latvijā PEST un SVID analīze 104
3. nodaļas secinājumi 108
NOBEIGUMS 111
IEVADS
Pētījuma tēmas aktualitāte
Latvijas valsts un pašvaldību iestādes, sabiedriskās organizācijas un komersanti izstrādā un īsteno programmas, projektus un pasākumus, kas vērsti uz tūrisma infrastruktūras ekonomiskās efektivitātes palielināšanu un attīstību, tūrisma pakalpojumu eksporta izvēršanu globālā līmenī, valsts integrācijas starptautiskajā tūrisma apritē veicināšanu u.c. 1 Lai veicinātu ienākošā un iekšējā tūrisma attīstību, Latvijas Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un citas institūcijas veic pasākumus tūrisma pakalpojumu popularizēšanai Latvijas teritorijā un ārvalstīs, īsteno publiskās un partnerības projektus šajā jomā, piedalās starpvaldību sadarbības vienošanos realizācijā, veic vietējā un ārvalstu tūrisma pakalpojumu tirgus un tā attīstības tendenču izpēti. Visas Latvijas, kā arī atsevišķu tās reģionu tūrisma pakalpojumu attīstības un konkurētspējīga eksporta paplašināšanas ekstensifikācija un intensifikācija pastāvīgi atrodas valsts un pašvaldību struktūru, kā arī tūrisma nozares un ar to saistīto asociāciju uzmanības centrā un ir to veiktā monitoringa objekts. Latvija ir guvusi zināmus panākumus ienākošā tūrisma pakalpojumu jomas attīstībā un sasniegusi tās absolūto rādītāju izaugsmi.
Pateicoties Latvijas tūrisma pakalpojumu jomā veiktajai darbībai, gadu no gada pieaug šādi rādītāji2:
- tūrisma nozares īpatsvars valsts iekšzemes kopproduktā;
- viesnīcās un citās mītnēs uzņemto viesu – rezidentu un nerezidentu – kopējais
skaits;
- izmitināšanas vietu (viesnīcu un citu naktsmītņu), kā arī tajās esošo gultasvietu
kopējais skaits;
- gultasvietu aizpildījums izmitināšanas vietās;
- ārvalstu vairākdienu ceļotāju kopējo izdevumu apjoms.
Ir bijuši gadi, kuros atsevišķi rādītāji ir palielinājušies par 5 % vai vēl vairāk.
Tomēr daži no Latvijas stratēģijās un attīstības plānos izvirzītajiem mērķiem un rādītājiem tūrisma pakalpojumu eksporta un iekšējā tūrisma attīstības veicināšanas jomā līdz šim tā arī nav sasniegti, turklāt ir pamats apšaubīt, ka tas varētu notikt tuvākajā perspektīvā. Cita starpā kā problemātiska ir uzlūkojama iespēja sasniegt tādus dažādās valsts programmās un attīstības plānos 2020. gadam izvirzītos mērķus kā panākt, lai viena ārvalstu vairākdienu ceļotāja vidējie izdevumi diennaktī sasniedz 95,5 EUR un šādu ceļotāju kopējie izdevumi gadā
– 657,8 milj. EUR. Esošais tūrisma piedāvājums neveicina Latvijā pavadītā laika palielināšanos, un tādējādi no ārvalstu tūristiem gūstamā labuma potenciāls netiek pilnā mērā izmantots. Problemātiska ir arī lauku tūrisma izaugsme, kas ir viena no Latvijas attīstības prioritātēm. Kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2017. gadu3, Latvijas tūrisma pakalpojumi patlaban ir sadrumstaloti un vairāk koncentrēti Rīgā un tās apkārtnē: 78,2 % – Rīgā; 7,8 % – Jūrmalā, 1,7 % – Siguldas novadā, 1,6 % – Liepājā, 1.3 % – Ventspilī un Daugavpilī. Latvijas lauku tūrisms cieta neatgriezeniskus zaudējumus 2009. gada finanšu krīzes laikā un joprojām nav no tās atguvies, turpinot atrasties krīzes stāvoklī.
Statistikas dati liecina arī par to, ka ienākošā un iekšējā tūrisma jomas attīstība ir ekstensīva, nevis intensīva. Tas liek secināt, ka pasākumi, kuras izvirza valsts savās stratēģiskajās programmās un attīstības plānos, kā arī pati tūrisma nozare, izrādās nepietiekami, lai ievirzītu šīs jomas attīstību pa intensifikācijas ceļu.
1 Latvijas Republikas Saeima (1998). Tūrisma likums [Electronic source]: xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/00000- turisma-likums [Available July 2019]
2 Centrālā statistikas pārvalde (2018). Tūrisms Latvijā. CSP, Rīga. p.10-60. ISBN 978-9984-06-524-3. 3 Eurostat (2018). Number of nights spent at tourist accommodation establishments, 2018. [Electronic source]: xxxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxxxx/xxxxxxxxx/0000000/0000000/0-00000000-XX-XX.xxx/00xxxx00- d5e5-4276-8402-028fab29d9a2 [Available September 2018].
Tūrisma nozares potenciālu var ievērojami palielināt, tūrisma pakalpojumu eksporta jomā ieviešot jaunākās elektroniskās komercijas tehnoloģijas, kādas patlaban plaši sāk izmantot pasažieru aviopārvadājumu realizācijā, balstoties uz Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) modeļa "Jaunā izplatīšanas iespēja" (NDC). Tehnoloģijas NDC centrālais posms ir NDC agregators, kas darbojas kā tūrisma pakalpojumu tiešsaistes izplatīšanas sistēma, iekļaujot tos lidsabiedrību papildpakalpojumu paketēs, un kā informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums (to var uzskatīt par ceļojumu pārvaldības uzņēmuma jeb šīs sistēmas pakalpojumu operatora paveidu). Šādu pieeju tūrisma pakalpojumu eksportam promocijas darba autore ir izvēlējusies, pirmkārt, tādēļ, ka aptuveni 50 % ārvalstu tūristu Latvijā ierodas ar aviotransportu4, un, otrkārt, tādēļ, ka aviotransporta jomai ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē vairāk nekā citiem starptautisko pārvadājumu veidiem ir raksturīga mūsdienīgāku informācijas tehnoloģiju izmantošana, lai nodrošinātu pasažieriem kompleksus pakalpojumus.
Latvijas tūrisma pakalpojumu eksporta problēma vietējo zinātnieku publikācijās no šāda rakursa nav aplūkota, un tas apliecina šī pētījuma tēmas aktualitāti.
Pētījuma tēmas zinātniskās izstrādātības pakāpe
Latvijā ir pietiekami attīstīti kompleksi tūrisma jomas attīstības pētījumi. To rezultāti tiek izmantoti, izstrādājot Latvijas nacionālo stratēģiju un citus ilgtermiņa plānošanas dokumentus. Viskoncentrētāk šādus kompleksus pētījumus atspoguļo Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010.–2015. gadam5 un Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam6, kuru izstrādātāju vidū ir X. xxx xxx Xxxxxx, X. Xxxxxx, X. Xxxxxxxx,
I. Xxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Smaļinsks, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxx,
X. Xxxxxxxxx-Zilpure, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxx u.c. Reģionālā, pierobežu un lauku tūrisma attīstības problēmas, virzienus, scenārijus un vēsturi no ekonomiskajiem, sociālajiem, ekoloģiskajiem un humāno vērtību aspektiem ir pētījuši I. Xxxxx, X. Xxxxxxx,
X. Xxxxxxxxx, X. Xxxxxx, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxxxx, X. Xxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxx,
V. Xxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxx, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxx,
X. Xxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxxxxx, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxx,
X. xxx xxx Xxxxxx, X. Xxxxx, X. Xxxxxx, X. Xxxxxxxxx-Zilpure, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxx,
A. Zobena u.c. autori.
Klasiskā veidā tehnoloģijas NDC lietojuma mērķi, funkcijas, sistēmas programmnodrošinājumu, ieviešanas posmus un izmantošanas perspektīvas savā publikācijā ir atspoguļojis IATA pārstāvis X. Hoilss, kurš ir šīs programmas direktors.
Tomēr uz augšminēto pētnieku visnotaļ plašā publikāciju klāsta fona, ņemot vērā visai efektīvo infrastruktūras attīstību un vairuma absolūto naturālo rādītāju izaugsmi ienākošā tūrisma jomā, nepietiekami pētīti ir šādi virzieni:
- vadlīnijās paredzēto pasākumu īstenošanas un plānoto rādītāju sasniegšanas rezultāti;
- absolūto un relatīvo rādītāju izmaiņu tendences;
- jaunāko elektroniskās komercijas tehnoloģiju izmantošana Latvijas reģionālā tūrisma pakalpojumu izplatīšanai globālajā tirgū, tostarp tā segmentā, kas ietver ar aviāciju nesaistītu („neaviācijas”) papildpakalpojumu piedāvāšanu aviopasažieriem līdztekus galvenajam pakalpojumam – aviopārvadājumam;
- Latvijas tūrisma nozares eksporta pakalpojumu pielāgošanas metodes;
4 Latvijas Republikas Saeima, June 2010, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 [Electronic source]. xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxx/0000 [Available January 2020].
5 LR Ekonomikas ministrija, Tūrisma attīstības valsts aģentūra (2010). Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģija 2010.–2015.gadam. [Electronic source]: xxxx://xxx.xxxx. xxx.xx/xxxxx/xxxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxx-xxxxxxxxx/Xxxxxxx-xxxxxxx-xxxxxxxxx-xxxxxxxx- 2010—2015.pdf [Available December 2018].
6 LR Ekonomikas ministrija (2014), Ministru kabinets. Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes
2014.–2020.gadam [Electronic source]: https://xxx.xx.xxx.xx/lv/nozares_politika/turisms/dokumenti/politikas_planosanas_dokumenti[Availa ble January 2019].
- aviācijas pakalpojumu un neaviācijas papildpakalpojumu pakešu optimizācija, piedāvājot tās aviopasažieriem uz satura / cenas kritēriju pamata.
Šajā darbā uzsvars ir likts uz reģionālajiem tūrisma pakalpojumiem, ko piedāvā operatori, kuri darbojas galvenokārt ārpus Rīgas, t.i., citās Latvijas pilsētās un lauku apvidos, un kas patlaban netiek eksportēti tiešsaistē, izmantojot globālās izplatīšanas sistēmas (GDS), datorizētās rezervēšanas sistēmas (CRS), viesnīcu rezervēšanas sistēmas (HRS) un citus tiešsaistes rīkus tūrisma pakalpojumu iegādei. Pakalpojumos, kurus ir ierosināts kā papildpakalpojumus eksportēt globālajā pasažieru aviopārvadājumu tirgū un kurus autore ir nosaukusi par reģionālajiem papildpakalpojumiem (RPP), ir iekļauti šādi pakalpojumi:
- izmitināšana nelielās viesnīcās, viesu namos, hosteļos u.c. mītnēs, jo īpaši ārpus
Rīgas;
- intermodālie pasažieru pārvadājumi (aviosatiksmē / dzelzceļa satiksmē un
aviosatiksmē / autobusu satiksmē);
- lietišķais tūrisms – tikšanās, pasākumi, konferences, izstādes (MICE);
- veselības tūrisms, dabas tūrisms, kultūras tūrisms un radošās industrijas;
- lauku tūrisma pakalpojumi;
- pakalpojumi, kas paredzēti personām ar īpašām vajadzībām, senioriem, ģimenēm ar maziem bērniem u.tml.;
- integrēti Baltijas valstu pārrobežu un pierobežu tūrisma pakalpojumi;
- tūrisma klasteri, kas nodrošina elastīgu un operatīvu reaģēšanu uz tirgus situācijas izmaiņām un individuālu tirgvedības stratēģiju īstenošanu.
Kā šādu pakalpojumu operators darbā tiek piedāvāts uzņēmums „Reģionālais agregators”, kurš izmanto tehnoloģiju NDC, lai globālajā pasažieru aviopārvadājumu tirgū eksportētu Latvijas reģionālos papildpakalpojumus. Promocijas darba izstrādes ietvaros veikto pētījumu procesā autore ir izveidoja teorētisko bāzi šādu pakalpojumu eksporta jomas izpētei, lai apzinātu ar to saistītās problēmas.
Autores izvirzītā hipotēze
IATA izstrādātā standarta un tehnoloģijas "Jaunā izplatīšanas iespēja" ieviešana veicinās Latvijas reģionālo tūrisma pakalpojumu eksporta attīstību.
Promocijas darba mērķis ir izstrādāt pamatus Latvijas tūrisma nozares pakalpojumu eksporta attīstības koncepcijai, kurā centrālā loma ir informācijas tehnoloģiju uzņēmumam
„Reģionālais agregators”, kurš izmanto mūsdienīgu standartu un tehnoloģiju NDC šo pakalpojumu agregācijai ar aviopārvadājumiem.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, bija nepieciešams atrisināt šādus uzdevumus:
1. analizēt esošos tūrisma pakalpojumus un izpētīt tūrisma pakalpojumu veidošanas pamatprincipus pasaules ekonomikā;
2. adaptēt NDC modeli Latvijas reģionālo tūrisma pakalpojumu realizācijai globālajā pasažieru aviopārvadājumu tirgū ar uzņēmuma „Reģionālais agregators” starpniecību;
3. izpētīt Latvijas tūrisma nozares eksporta potenciālu un novērtēt tā konkurētspēju salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm;
4. izpētīt, pamatot un ierosināt veidus, kādos iespējams īstenot Latvijas reģionālo tūrisma pakalpojumu eksportu globālajā pasažieru aviopārvadājumu tirgū, balstoties uz darba autores izstrādātās koncepcijas, kas paredz izveidot uzņēmumu
„Reģionālais agregators”, kurš izmanto IATA modeli "Jaunā izplatīšanas iespēja";
5. piedāvāt pilnveidotu ekonomiski matemātisko modeli globālajā pasažieru aviopārvadājumu tirgū kopā ar aviācijas pakalpojumiem realizējamo reģionālo papildpakalpojumu pakešu satura optimizācijai;
6. aprēķināt Latvijā no ārvalstīm ierodošos aviopasažieru plūsmu, lai novērtētu reģionālo papildpakalpojumu potenciālo patērētāju skaitu;
7. novērtēt jaunveidojamā Latvijas uzņēmuma „Reģionālais agregators” konkurētspēju un attīstības perspektīvas salīdzinājumā ar tradicionālajām tīmekļvietnēm, kas piedāvā reģionālos papildpakalpojumus, un pamatot minētā uzņēmuma attīstības stratēģijas izvēli, izmantojot PEST un SVID analīzes metodes.
Pētījuma objekts ir Latvijas ienākošais tūrisms.
Pētījuma subjekts tūrisma pakalpojumu eksporta attīstībai, realizējot šos pakalpojumus aviopārvadājumu tirgū ar tehnoloģijas NDC palīdzību.
Pētījuma metodes
Darba izstrādes ietvaros veikto pētījumu pamatā ir:
- kompleksa pieeja izvirzīto uzdevumu risināšanai, izmantojot fundamentālus vietējo un ārvalstu speciālistu pētījumus tādās jomās kā reģionālā ekonomika, pasažieru aviopārvadājumu un reģionālā tūrisma pakalpojumi, šo pakalpojumu globālā izplatīšana un elektroniskā komercija;
- izvēlētajai pētījuma tēmai veltītu literatūras avotu kontentanalīze, tās ietvaros iegūto rezultātu salīdzinājums un novērtējums (galvenokārt pirmajā nodaļā);
- statistiskās un ekonometriskās analīzes metodes, kas izmantotas, lai novērtētu absolūto rādītāju dinamiku un aprēķinātu relatīvos rādītājus, noteiktu to savstarpējās sakarības, izveidotu vienādojumus un identificētu rādītāju izmaiņu tendences novērojumu laikposmā (galvenokārt otrajā nodaļā);
- grafiskā metode, kas uzskatāmi atspoguļo reģionālo papildpakalpojumu globālās izplatīšanas dalībnieku finansiāli ekonomiskās attiecības (trešajā nodaļā);
- operāciju pētīšanas teorijas metode, lai definētu un atrisinātu uzdevumus, kas saistīti ar aviopasažieriem piedāvājamo pakalpojumu pakešu satura optimizāciju (trešajā nodaļā);
- PEST un SVID analīze, lai novērtētu Latvijas reģionālo papildpakalpojumu izplatīšanai globālajā pasažieru aviopārvadājumu tirgū izveidotā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma „Reģionālais agregators” darbības efektivitāti, konkurētspēju un attīstības stratēģiju.
Pētījuma informatīvo un statistisko bāzi veido:
- Latvijas nacionālās stratēģijas dokumenti un attīstības plāni un tajos ietvertās tūrisma nozares attīstības pamatnostādnes;
- Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie statistikas dati, kā arī tūrisma un aviopārvadājumu nozaru normatīvā un uzziņu informācija.
Pētījuma ierobežojumi
Autore pēta problēmas un praktiskos aspektus, kas saistīti ar Latvijas reģionālo tūrisma pakalpojumu eksporta attīstību globālajā pasažieru aviopārvadājumu tirgū. Taču iegūtie rezultāti var tikt izmantoti arī analoģisku uzdevumu risināšanai citās nelielās valstīs, kas līdzinās Latvijai, lielu valstu atsevišķos reģionos, kā arī Baltijas valstu pārrobežu sadarbības ietvaros, lai attīstītu integrētu tūrisma pakalpojumu eksportu.
Pētījuma zinātniskie rezultāti
No zinātniskā viedokļa visnozīmīgākie rezultāti, ko autore ir ieguvusi, veicot pētījumus šī promocijas darba izstrādes ietvaros, ir šādi:
1. balstoties uz tūrisma jēdziena ģenēzes, ir papildināti un pamatoti tūrisma pakalpojumu realizācijas principi pasaules ekonomikā: diferencētība un linearitāte, kas papildina adaptivitātes (labvēlīgu nosacījumu radīšanas), noslēgtības, cikliskuma un depolitizācijas principus;
2. tiek piedāvāta un pamatota iepriekš nepubliskota reģionālo tūrisma pakalpojumu eksporta koncepcija (balstoties uz Latvijas piemēra), kas paredz izplatīt tos kā
papildpakalpojumus, papildinot un „bagātinot” ar tiem lidsabiedrību sniegto pakalpojumu saturu, uz mūsdienīga IATA modeļa NDC bāzes;
3. ir identificētas pašmāju zinātnieku darbos nepietiekami aplūkotās ienākošā un iekšējā tūrisma problēmas, kas saistītas ar Latvijas tūrisma nozares pakalpojumu eksporta absolūto un relatīvo finanšu rādītāju neuzlabošanos un regresu lauku tūrisma jomā. Turklāt ir pierādīts, ka tūrisma nozarē patlaban ir vērojama ekstensīva, nevis intensīva attīstība;
4. 1. punktā minētās koncepcijas ietvaros ir pirmoreiz izvirzīta, izstrādāta un pamatota ideja par informācijas tehnoloģiju uzņēmuma „Reģionālais agregators” izveidi, kurš darbojas uz IATA modeļa NDC bāzes un ir sava veida ceļojumu pārvaldības uzņēmums, kas strādā Latvijas tūrisma pakalpojumu eksporta, nevis šādu pakalpojumu importa jomā;
5. ir izstrādāts ekonomiski matemātiskais modelis reģionālo tūrisma pakalpojumu, kas tiek realizēti globālajā pasažieru aviopārvadājumu tirgū kombinācijā ar aviācijas pakalpojumiem kā papildpakalpojumi, pakešu satura optimizācijai, kas no jau zināmajiem modeļiem atšķiras ar to, ka tajā ir ņemtas vērā ne tikai paketēs iekļaujamo pakalpojumu grupas un dažādu pakalpojumu skaits šajās grupās, bet arī pakalpojumu sniedzēju daudzveidība, kas līdzvērtīgu grupu un pakalpojumu skaita gadījumā var piedāvāt dažādas cenas vai atlaides, ja tiek pasūtīti vairāki vienāda veida pakalpojumi.
Promocijas darba praktiskā vērtība
Autores iegūtie zinātniskie rezultāti var tikt praktiski izmantoti, izstrādājot ilgtermiņa nacionālās stratēģijas un attīstības plānus tūrisma nozarei, liekot uzsvaru uz tās pakalpojumu eksportu. Ir plānots arī ar veikto pētījumu rezultātiem papildināt esošos mācību līdzekļus, ko autore iepriekš ir izdevusi papīra formā Baltijas Starptautiskajā akadēmijā 7,8 un elektroniskā versijā – Transporta un sakaru institūtā9.
Pētījuma laika un reģionālās robežas
Darbā ir pētītas Latvijas tūrisma nozares problēmas un koncepcija, kā arī tās piedāvātie pakalpojumi uz informācijas tehnoloģiju bāzes. Aprēķinu veikšanai izmantotie statistikas dati aptver CSP publicētos datus par pētāmo laikposmu no 2007. līdz 2017. gadam, kā arī visus pieejamos datus par 2018. gadu un statistikas datus, ko sniedz Eiropas Statistikas birojs (EUROSTAT), ANO, Pasaules Tūrisma organizācija un Pasaules Banka.
Aizstāvēšanai izvirzītās tēzes
Aizstāvēšanai ir izvirzītas šādas tēzes:
1. autores ierosinātā tūrisma pakalpojumu diferencētības un linearitātes principa izmantošana radīs iespēju veidot neaviācijas papildpakalpojumus aviotransporta pasažieriem;
2. Latvijas tūrisma pakalpojumu eksporta papildu izpētei un iespējamo variantu izstrādei jābalstās uz autores piedāvātās koncepcijas, kas paredz izveidot uzņēmumu
„Reģionālais agregators”, kurš izmanto IATA modeli New Distribution Capability;
3. uzņēmuma „Reģionālais agregators” izveide veicinās Latvijas tūrisma nozares pakalpojumu pārdošanu, kā arī pasažieru aviopārvadājumu pakalpojumu apjoma palielināšanos.
7 Mahareva K., Xxxxxxxx X. (2010). Travel and Tourism Information Technology, Baltic International Academy, Riga, p.378, ISBN 9984-47-623-3.
8 Xxxxxxxx X., Xxxxxxxx X. (2013). Travel and Tourism Information Technology // Electronic Tutorial.
– Riga. Baltic International Academy, 2013. P.378. ISBN 9984-47-623
9 Mahareva K., Xxxxxxxx X. (2008). Transportation Reservation and Sale. Transporta un Sakaru Instituts
// Tutorial. Rīga, p.292 ISBN 978-9984-818-09-02.
Pētījuma rezultātu prezentēšana
Pētījuma galvenie zinātniskie un praktiskie rezultāti ir atspoguļoti attiecīgos zinātniskajos rakstos, kā arī aprobēti šādās konferencēs:
1. V International Scientific and Practical Proceedings “The Transformation Process of Law, the Regional Economy and Economic Policy. The Relevant Economic and Political and Legal Issues” December 9, 2016, Riga, Latvia
2. VI International Scientific and Practical Proceedings “The Transformation Process of Law, the Regional Economy and Economic Policy: The Relevant Economic and Political and Legal Issues”. December 9, 2017, Riga, Latvia
3. Reliability and Statistics in Transportation and Communication. RelStat 2018”. 17–20 October 2018, Riga Latvia
4. VII International Scientific and Practical Proceedings “The Transformation Process of Law, the Regional Economy and Economic Policy: The Relevant Economic and Political and Legal Issues”. December 7, 2018, Riga, Latvia
5. Section “Development of E-Transportation Services” of the Intrernational conference of Air Transport IT Forum (IATF-2018). “Leveraging Innovative IT solutions to enhance performance of the airports and air companies”. September 12-13, 2018, Saint Petersburg, Russia.
6. VIII International Scientific and Practical Proceedings. «The Transformation Process of Law, The Regional Economy and Economic Policy: The Relevant Economic and Political and Legal Issues». December 13, 2019, Riga, Latvia
Darba struktūru nosaka pētījuma mērķis, uzdevumi un loģika. Promocijas darbs sastāv no ievada, trim nodaļām un nobeiguma, kā arī atsaucēm.
Ievadā ir atspoguļota pētījuma aktualitāte, noformulēta un izvirzīta pētījuma hipotēze, noteikti tā mērķi un uzdevumi, subjekts un objekts, kā arī pamatota zinātniskā novitāte un praktiskā nozīme.
1. nodaļā autore analizē pakalpojumu būtību dažādu starptautisku organizāciju traktējumā un atspoguļo tūrisma jēdziena ģenēzi. Ir noformulēti tūrisma pakalpojumu izveides principi un izstrādāts modelis "Jaunā izplatīšanas iespēja" Latvijas reģionālo tūrisma pakalpojumu realizācijai, piedāvājot tos kā lidsabiedrību neaviācijas papildpakalpojumus.
2. nodaļā autore analizē Baltijas valstu tūrisma pakalpojumu eksportu un identificē Latvijas konkurences priekšrocības, kādas tai šajā jomā ir salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Autore pamato Latvijas ienākošā un iekšējā tūrisma rādītāju un attīstības tendenču analīzes metodoloģiju, izmantojot linearitātes principu. Ir analizēti tādi rādītāji kā viesnīcu un citu naktsmītņu skaits, izmitināto viesu skaits, gultasvietu skaits viesnīcās un citās mītnēs, to gultasvietu aizpildījums, vidējais viesnīcās un citās mītnēs pavadīto nakšu skaits, lauku tūrisma naktsmītņu skaits un aizpildījums un ārvalstu vairākdienu ceļotāju izdevumi, kā arī apzinātas šo rādītāju attīstības tendences.
3. nodaļā ir izstrādāti un analizēti varianti Latvijas tūrisma pakalpojumu agregācijas un eksporta īstenošanai globālajā pasažieru aviopārvadājumu tirgū. Ir izstrādāta papildpakalpojumu izplatīšanā ārējā pasažieru aviopārvadājumu tirgū iesaistīto dalībnieku finansiālo līgumattiecību shēma. Ir izstrādāts ekonomiski matemātiskais modelis globālajā pasažieru aviopārvadājumu tirgū eksportējamo tūrisma pakalpojumu pakešu satura optimizācijai. Ir izstrādāta metodoloģija un veikti uzņēmuma „Reģionālais agregators” ekonomisko rādītāju aprēķini.
Nobeigumā ir noformulēti secinājumi un ieteikumi.
1. TŪRISMA PAKALPOJUMU KĀ LIDSABIEDRĪBU PAPILDPAKALPOJUMU TEORĒTISKIE ASPEKTI
1.1. Pakalpojumu būtība pasaules ekonomikā
Lai sasniegtu izvirzīto promocijas darba mērķi, vispirms ir tuvāk jāaplūko jēdziens
„pakalpojums”. Tā būtības izskaidrošanai un definēšanai ir pievērsušies dažādi autori. Piemēram, Zeitamls uzskata, ka „pakalpojumi ir darbi, sniegums un procesi, ko kāda organizācija vai persona nodrošina vai kopīgi īsteno citai organizācijai vai personai”10. Šī definīcija ietver gan pamatpakalpojumus, gan taustāmas preces. Savukārt S. Vargo un X. Xxxx piedāvā aptverošāku definīciju ar izvērstu skatījumu uz pakalpojumiem, norādot, ka „visi produkti un taustāmās preces ir novērtējami pēc raksturīgajiem pakalpojumiem, ko tie ietver, un vērtība, kas iegūta no taustāmas preces, patiesībā ir šīs preces sniegtais pakalpojums, nevis pati prece. Pakalpojumi atšķiras no precēm ar to, ka tie ir nemateriāli un neviendabīgi, to ražošana un patērēšana notiek vienlaicīgi un tie nav saglabājami11. X. Xxxxxxxxx un S. Brū savā grāmatā „Ekonomika” piedāvā šādu definīciju: „Pakalpojums ir kaut kas netaustāms (neredzams) un tāds, apmaiņā pret kuru patērētājs, uzņēmums vai valdība ir gatavi dot kaut ko vērtīgu”12. Č. Xxxxxxx savā darbā „Pārdošanas menedžments” precizē, ka pakalpojums ir
„jebkāds pasākums vai labums, kas tiek piedāvāts citiem par maksu”13.
Cita starpā interesants šķiet M. Kastelsa secinājums, ka „vienīgā kopīgā iezīme, kas vieno pakalpojumu jomā veicamās darbības veidus, ir šādas iezīmes neesamība”14.
Virkne pētnieku definē pakalpojumus kā specifisku darba produktu, kas neiegūst materiālu formu un kura patēriņa vērtība – atšķirībā no materiāla darba produkta – slēpjas no
„dzīva” darba iegūtajā labumā. Šajā sakarā profesors X. Hasbulatovs raksta, ka pakalpojumi, kas saistīti ar patēriņa precēm, ne ar ko daudz neatšķiras no darba procesa, jo ietver „visus piecus darba elementus: darba līdzekļus, darba priekšmetu, tehnoloģiju, organizāciju un pašu darbu kā cilvēka mērķtiecīgu darbību”15.
Pakalpojumu lomu un nozīmi pasaules ekonomikā būtiski ietekmēja darbs, kas tika paveikts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā, gatavojot Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS)16. Tā rezultātā tika definēta pakalpojumu vispārīgākā kvalitatīvā pazīme, kuras pamatā ir tas, ka to ražošana ir darbības veids, tās rezultāts (vai produkts), kas vērsts uz citu personu vajadzību apmierināšanu, balstoties uz līgumattiecībām starp pakalpojumu ražotāju un patērētāju, taču tas neattiecas uz darbību, kuras pamatā ir darba tiesiskās attiecības. Šāda pieeja ļāva izveidot Pakalpojumu klasifikatoru, kas kalpoja kā bāze turpmākajām pārrunām par pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju un tiek izmantots valstu politikas izstrādē, kā arī citiem praktiskiem mērķiem.
Ar GATS noslēgšanu saistīto sarunu gaitā tika izstrādāta pieeja jēdziena „starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība” definēšanai, kā arī likvidēts agrāk izmantotais pakalpojumu
10 Zeithaml P. (2009). Relationships and Impacts of Service Quality, Perceived Value, Customer Satisfaction, and Image: An Empirical Study, Service Industries Journal 29(2) р. 111-125, 2009 DOI: 10.1080/02642060802292932.
11 Xxxxx Xxxxxxx X., Xxxxx Xxxxxx X. (2004) Evolving to a New Dominant Logic for Marketing, 68(1):1- 17, 2004 [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxx/00.0000/xxxx.00.0.0.00000 [Available June 2018]
12 McConnell C., Xxxx X. (2004). Economics: Principles, Problems and Polices, p.p. 187-222, NY ISBN: 9780071112123.
13 Xxxxxxx Xxxxxxx X. (2001). Sales Managements, 6th edition, Harcourt College Publisher, 2001, Glossary ISBN13 9780030319679.
14 Castells M. (2000). The Information Age:Economy, Society and Culture, Wiley V3 p.464, ISBN:9780631221395
15 The Author: Xxxxxxxxxx X. И. (2012), the title of the book: Международное предпринимательство. Кн. 2. М.: ФГБОУ "РЭУ им. X.X. Xxxxxxxxx", 2012 (Xxxxxxxxxxx X., International Entrepreneurship, Plekhanov Russian University of Economics, 2012, p. 275)
16 World Trade Organization, General Agreement on Trade in Services [Electronic source] : xxx.xxx.xxx/xx/xxxxxxxxx.xxx?xxxxxx&xx00 [Available August 2017].
iedalījums tirgojamos (piemērotos starptautiskajai apmaiņai) un netirgojamos nepiemērotos starptautiskajai apmaiņai), saskaņā ar kuru lielākā daļa iekšējā tirgū ražoto un patērējamo pakalpojumu bija ierindoti starp netirgojamiem. Šādas pieejas pamatā bija tas, ka pats jēdziens
„tirdzniecība” asociējās tikai ar pārrobežu apmaiņu – procesu, kura ietvaros apmaiņas objekta ražotājs un patērētājs atradās katrs savā muitas robežas pusē, bet pats objekts (piemēram, pasta sūtījums) šo robežu šķērsoja17. Galarezultātā ekspertu kopumam izdevās panākt vienprātību par to, ka pakalpojumi kļūst tirgojami, ja tiek sniegti veidā, kuram piemīt kāda no četrām pazīmēm:
- pārrobežu piegāde;
- patērēšana aiz robežām;
- komerciāla komponente;
- fizisku personu pārvietošanās18.
Darbu pie dokumentu pamatnostādņu izstrādes GATS eksperti veica ciešā sadarbībā ar citām starptautiskām organizācijām. 2002. gadā stājās spēkā Starptautiskās pakalpojumu tirdzniecības statistikas rokasgrāmata (MSITS), ko kopīgi izstrādāja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statistikas komisija, ANO Eiropas Ekonomikas komisija (EEK), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO). Šis dokuments kļuva par svarīgu soli ceļā uz unificētas, precīzas, izsmeļošas un kompleksas pakalpojumu tirdzniecības kvantitatīvā novērtējuma sistēmas nodrošināšanu. Patlaban šis dokuments ir spēkā 2010. gada redakcijā MSITS 201019. Līdz ar to gandrīz visu veidu pakalpojumi ir uzskatāmi par tirgojamiem.
GATS klasifikācija ietver 160 pakalpojumu veidus, kas iedalīti 12 galvenajās grupās.
ANO Statistikas nodaļas termins „pakalpojums” parasti tiek lietots tādā izpratnē, kādu paredz 1993. gada Nacionālo kontu sistēma (NKS), kur ir sniegta šāda definīcija: „Pakalpojumi nevar iegūt tādu materiālu objektu formu, uz kuriem varētu būt attiecināmas īpašumtiesības. Pakalpojumu realizācija nav atdalāma no to ražošanas. Pakalpojumi ir rezultāts, kas radies no dažādu veidu darbības, ko veic ražotāji pēc patērētāju pasūtījuma, un parasti noved pie attiecīgos pakalpojumus patērējošo vienību stāvokļa izmaiņām. Pakalpojumu ražošanas pabeigšanas brīdis sakrīt ar brīdi, kad tie tiek sniegti patērētājam20”.
1.2. Tūrisma jēdziens un tūrisma pakalpojuma principi pasaules ekonomikā
Lai veiktu šo pētījumu un sasniegtu izvirzīto darba mērķi, ir jānoskaidro tūrisma pakalpojuma definīcija un tā vieta pasaules ekonomikā, īpašu uzmanību veltot mūsdienu izpratnei par tūrisma jēdzienu, ko ir noformulējušas starptautiskas organizācijas.
Nepieciešamībai skaidri definēt jēdzienu „tūrisms”, kā arī citus ar to saistītos jēdzienus uzmanību pievērsa jau Tautu Savienība un Pasaules Tūrisma organizācija, 1925. gadā uzsākot savu darbību kā Oficiālo ceļojumu organizāciju starptautiskais kongress. Tajā bija pārstāvētas 14 Eiropas valstis, kuras centās izstrādāt vienotus politikas principus attiecībā uz tūristu
17 Yağmur Xxxxxx , X. Avni Egeli. (2018) The Nexus Between Tourism and Economic Growth: Case of Commonwealth of Independent States, Journal of Multidisciplinary Academic Tourism Year 2018, Volume 3, Issue 2. P.p. 45-51. [Electronic source] : xxxxx://xxx.xxx/00.00000/xxxxx.000000 [Available April 2019]..
18 Thiago X. Xxxxxxxx, Pereira Xxxxxx Xxxxxxxx M. (2018). Тhe Public Agenda of Tourism in Brazil Journal of Multidisciplinary Academic Tourism Year 2018, Volume 3, Issue 2 p.p.23-31. [Electronic source] : xxxxx://xxx.xxx/00.00000/xxxxx.000000 [Available 03.04.2019].
19 UN Department of Economics and Social Affairs (2011). Handbook of international trade statistics. UN, UNECE, OECD, IMF, UNCTAD, WTO, Geneva, Luxembourg, New York, Paris, Washington, p.p.12-57.
20 United Nations Statistics Department (2010). Manual on Statistics of International Trade in Services 2010 [Electronic source]: xxxxx://xxxxxxx.xx.xxx/xxxx/xxxxxxxxxxx/Xxxxxxx/xxxxxxX_00Xxx0x.xxx [Available August 2017].
kustību, saskatot tajā ne tikai komerciālo pusi, bet arī spēcīgu, apvienojošu instrumentu21. Jēdziena „starptautiskais tūrisms” definīciju 1937. gadā pirmoreiz ieteica Tautu Savienības Padome. Vēlāk šī definīcija piedzīvoja nebūtiskas korekcijas, ko ieviesa Oficiālo ceļojumu organizāciju starptautiskā apvienība tās 1950. gada sanāksmē Dublinā, taču faktiski bez būtiskām izmaiņām joprojām tiek izmantota starptautiskos aktos.
1980. gadā pieņemtajā Manilas deklarācijā par pasaules tūrismu tūrisms ir definēts kā
„[..] darbība, kurai ir svarīga nozīme nāciju dzīvē, jo tā tiešā veidā ietekmē valstu pastāvēšanas un to starptautisko attiecību sociālos, kultūras, izglītības un ekonomiskos aspektus”22.
1989. gada Hāgas tūrisma deklarācijā23 ir norādīts, ka tūrisms ir kļuvis par tādu parādību, kas mūsdienās ir ienākusi simtiem miljonu cilvēku ikdienas dzīvē un:
a) ietver cilvēku brīvu pārvietošanos no savas dzīvesvietas uz citu vietu, kā arī pakalpojumu jomu, kas izveidota ar šādu pārvietošanos saistīto vajadzību apmierināšanai;
b) ir darbības veids, kuram ir svarīga nozīme atsevišķu cilvēku un mūsdienu sabiedrību dzīvē un kas daļai cilvēku ir pārvērties nozīmīgā brīvā laika pavadīšanas veidā, kļūstot par personīgo, politisko, ekonomisko un kultūras attiecību uzturēšanas līdzekli, kas nepieciešams visu nācijas dzīves jomu internacionalizācijas kontekstā;
c) par to ir jārūpējas ikvienam.
Mūsdienu sabiedrībā tūrisms vienlaikus ir gan dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšanās sekas, gan nozīmīgs faktors, kas to ietekmē. Tādēļ valstu parlamentiem un valdībām ir ieteicams arvien aktīvāk veltīt uzmanību tūrisma nozarei, lai sekmētu tās attīstību harmoniskā saskaņā ar citu sabiedrības pamatvajadzību apmierināšanu un darbības veidu nodrošināšanu. Saskaņā ar Starptautiskās Tūrisma akadēmijas (Montekarlo, Monako) piedāvāto definīciju
„tūrisms ir vispārējs jēdziens, kas apzīmē visas formas, kādās cilvēki uz laiku dodas projām no savas pastāvīgās dzīvesvietas – ar veselības uzlabošanu un (vai) zinātkāres apmierināšanu saistītos nolūkos brīvajā laikā vai profesionālos un lietišķos nolūkos, pagaidu uzturēšanās vietā neveicot ienākumus nesošu darbību”24. Patlaban izplatītākais jēdziens „starptautiskais tūrisms”, kas ir atzīts un tiek izmantots dažādu pasaules valstu tiesību sistēmās, ar tūrisma statistiku saistītos nolūkos ir definēts ANO Statistikas komisijas 1993. gadā dokumentā „Koncepcijas, definīcijas un klasifikācija tūrisma statistikai”, kā arī Pasaules Tūrisma organizācijas Ieteikumos par tūrisma statistiku. Saskaņā ar šiem dokumentiem „Tūrisms ir personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas ierastās vides ne ilgāk par vienu gadu saistībā ar lietišķo darījumu kārtošanu, brīvā laika pavadīšanu vai citiem personīgiem mērķiem, ja ceļojuma mērķis nav algota darba veikšana pagaidu uzturēšanās vietā”25.
Līdzīga definīcija ir iekļauta arī Latvijas Tūrisma likumā, saskaņā ar kuru „tūrisms [ir] personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk kā vienu gadu”26. Minētajā likumā ir definēti arī citi ar tūrisma jomu saistīti jēdzieni, piemēram, kultūras,
dabas, rekreatīvais, sporta un starptautiskais tūrisms u.c.
21 United Nations International tourism: legal acts (2000). United Nations Conference on International Tourism and Travel. Tourism development (general resolution). Rome, Italy, August 21 - September 5, 1963. Rome. p.p. 175-179.
22 World Tourism Organization, Manila Declaration on World Tourism, September 27- October 10, 1980. [Electronic source] :xxxxx://xxx.xxxxxxx.xxx/xxxxx/xxxxxxxxx/XXX%00xxxxx/00.%00Xxxxxx.xxx [Available September 2019].
23 Inter-Parliamentary Union, World Tourism Organization (1989). The Inter Parliamentary Conference on Tourism 10- 14 of April 1989. The Hague Declaration on Tourism, p.2, 1989.
24 Xxxx X.X. (2010). Successful Tourism Management, Sterling Publishers Private Ltd, p.7
25 United Nations Statistical Commission (1994). Recommendations on Tourism Statistics, United Nations New York, p.p. 3-12.
26 Latvijas Republikas Saeima (1998). Tūrisma likums [Electronic source]: xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/00000-xxxxxxx-xxxxxx [Available July 2019]
Jēdziena „tūrisms” veidošanās ģenēze ir atspoguļota 1.1. tabulā.
Jēdziena „tūrisms” veidošanās ģenēze
1.1. tabula
Dokuments / organizācija | Gads | Definīcija |
Tautu Savienības Padome | 1937. | Padome statistikas vajadzībām ieteica pasaulē pirmo starptautiskā tūrista definīciju, saskaņā ar kuru „starptautiskais tūrists ir persona, kura apmeklē valsti ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas un uzturas tajā ilgāk nekā 24 stundas un kuras apmeklējumam ir raksturīgas tādas pazīmes kā pārvietošanās, īslaicīga uzturēšanās noteiktā vietā un tas, ka apmeklējums nav saistīts ar darba veikšanu vai ienākumu gūšanu. |
Oficiālo ceļojumu organizāciju starptautiskā apvienība | 1950. | Starptautiskā tūrisma definīcijas pārskatīšana. Divu jaunu definīciju ieviešana: „ārvalstu ekskursants ir ceļotājs, kurš tūrisma motīvu vadīts ir ieradies valstī, kas nav viņa dzīvesvietas valsts, un uzturas tajā mazāk nekā 24 stundas”, un „tranzīta ceļotājs ir persona, kura šķērso kādas vietas vai valsts teritoriju ceļojumā uz citu vietu vai valsti. |
Manilas deklarācija par pasaules tūrismu | 1980. | Tūrisms ir darbība, kurai ir svarīga nozīme nāciju dzīvē, jo tā tiešā veidā ietekmē valstu pastāvēšanas un to starptautisko attiecību sociālos, kultūras, izglītības un ekonomiskos aspektus |
Hāgas deklarācija | 1989. | Tūrisms ir kļuvis par tādu parādību, kas mūsdienās ir ienākusi simtiem miljonu cilvēku ikdienas dzīvē un ietver cilvēku brīvu pārvietošanos no savas dzīvesvietas uz citu vietu, kā arī pakalpojumu jomu, kas izveidota ar šādu pārvietošanos saistīto vajadzību apmierināšanai. |
Starptautiskā Tūrisma akadēmija | 1992. | Tūrisms ir vispārējs jēdziens, kas apzīmē visas formas, kādās cilvēki uz laiku dodas projām no savas pastāvīgās dzīvesvietas – ar veselības uzlabošanu un (vai) zinātkāres apmierināšanu saistītos nolūkos brīvajā laikā vai profesionālos un lietišķos nolūkos, pagaidu uzturēšanās vietā neveicot ienākumus nesošu darbību. |
ANO Statiskas komisija | 1993. | Tūrisms ir personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas ierastās dzīvesvietas vai darba vietas ne ilgāk par vienu gadu saistībā ar lietišķo darījumu kārtošanu, brīvā laika pavadīšanu vai citiem personīgiem mērķiem, ja ceļojuma mērķis nav algota darba veikšana pagaidu uzturēšanās vietā. |
GATS un ANO Tirdzniecības un attīstības konference | 1994. | Tūrisms ir komerciālu un nekomerciālu vienību radīts produkts, kas paredzēts galapatērētājiem vai starppatērētājiem. No citiem darbības veidiem tūrisms atšķiras tādējādi, ka tas neietver vienu specifisku pakalpojumu veidu, bet to klāstu, un tā darbība ir orientēta uz galapatērētājiem. |
PTO tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā | 1995. | GATS izveide, kā ietvaros izšķir četrus pakalpojumu sniegšanas veidus: pārrobežu tirdzniecība, patēriņš ārvalstīs, komerciāla klātbūtne un fizisku personu klātbūtne. Ceturtais variants attiecas uz vienas PTO dalībvalsts personas atrašanos citas valsts teritorijā ar nolūku sniegt pakalpojumu. |
Daži no starptautiskā tūrisma īpašajiem principiem ir šādi:
- pārvietošanās brīvība un brīva dzīvesvietas izvēle valsts teritorijā (1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13. pants);
- cieņa pret valsts suverenitāti u.c.
Šajā sakarā jānorada, ka autoru Xxxxxxx un Xxxxxxx grāmatā „Tūrisms: principi, praktika, filosofija” 27 ir minēti šādi tūrisma pakalpojumu veidošanas principi:
- adaptivitāte (labvēlīgu nosacījumu radīšana),
- noslēgtība un cikliskums,
- depolitizācija.
Adaptivitātes princips. Ir labi zināms, ka – tāpat kā dabā – jebkurā strauji mainīgā vidē izdzīvot var tikai tad, ja tajā adaptējas. Par adaptīvu ir uzskatāma tāda sistēma, kas spēj saglabāt funkcionalitāti ārējās vides nenoteiktības un agresivitātes apstākļos. Turklāt runa nav par pasīvu sistēmas pielāgošanos savai apkārtnei, bet par jaunu, sarežģītāku procesu, kas var gan izmainīt iekšējās norises, gan aktīvi ietekmēt ārējos faktorus. Tādēļ ir nepieciešams iekļaut adaptivitātes principu arī tūrisma pakalpojumā.
Noslēgtības princips tūrisma pakalpojuma gadījumā ir jāsaprot kā resursa (produkta) daudzkārtēja izmantošana darbības ietvaros, iepriekš pārskatot cenas, viesnīcu, ekskursiju un gidu pasūtījumus, respektīvi, procesus, kas atkal piešķir resursam tādu kvalitāti, kāda ir nepieciešama attiecīgajam pakalpojumam.
Cikliskuma princips. Cikliskums ir raksturīgs ne tikai tirgus ekonomikai kopumā, bet arī tās galvenajiem subjektiem – organizācijām, kuras attīstās pašas sava dzīvescikla un radīto produktu ietvaros. Pasaule vispār ir sistēmiska un hierarhiska. Turklāt ar sistēmu ir jāsaprot jebkādas entītijas, kurām piemīt veselums. Šādā izpratnē viss, kam piemīt veselums, ir sistēma. Pats veselums kā tāds atspoguļo kvalitatīvu lēcienu, pārejot no sistēmu veidojošo daļu kvalitātes uz sistēmas kā vienota veseluma kvalitāti. Šo lēcienu pirmoreiz ir aprakstījis Xxxxxxxxxxx, paužot viedokli, ka veseluma kvalitāte nereducējas uz veselumu veidojošo sastāvdaļu kvalitatīvajām īpašībām (izmantojot analoģiju ar matemātiku, tas ir tas, ko mēdz dēvēt par „superaditivitāti”). Šo principu var nosaukt par Xxxxxxxxxx „veseluma principu”28.
Saskaņā ar tirgus ekonomikas teoriju pastāv kopsakarība starp ekonomisko izaugsmi, peļņu un kapitāla kustību. Tirgus process tiek traktēts kā secīgu ekonomiskās sistēmas stāvokļu cikls – ceļš no ražošanas attīstības un izaugsmes līdz pārprodukcijas izraisītai krīzei, depresijai, kam seko izkļūšana no tās – atdzīvošanās un jauns pacēlums.
Dzīvescikla ziņā S. Kočxxxxxxx00 salīdzina tūrisma pakalpojumus ar bioloģiskiem objektiem: organizācija piedzimst, pāriet jaunības stadijā, sasniedz plaukumu, pēc tam briedumu un galu galā nomirst. Tomēr, kā norāda viens no pazīstamākajiem organizāciju dzīvescikla pētniekiem X. Adizess30, atšķirība ir tāda, ka dinamiskai attīstībai pakļautām organizācijām un dinamiskiem procesiem nāve nav neizbēgama, kā tas ir dzīvu organismu gadījumā: ar preventīvu, stratēģisku darbību palīdzību organizācija spēj atgriezties savas attīstības agrākā līmenī. Šī promocijas darba autore uzskata, ka tūrisma pakalpojuma cikliskums ir galvenais pamatprincips, jo, ikreiz sniedzot to pašu tūrisma pakalpojumu jaunai grupai, tam tiek piešķirtas jaunas īpašības. Katram ciklam var korelēt simetrija un asimetrija,
27 Xxxxxxxx Xxxxxxx R., Xxxxxxx Xxxxx Jr. (2012). Tourism: Principles, practices, philosophies, Hoboken NJ:Wiley, p.p.187-202.
28 Xxxxxxx X., Xxxxxxxxx X. (1993). Xxxxxxxxx’x Universe: Its Form and Matter Synthese 96: 417 – 435, DOI 10.1007/BF01064010.
29 Xxxxxxxxxxx S. (2005). Preferential Principles of Tourism, Humanities and Social Sciences, University Journal N.Novgorod p.p.168-176.
30 Adizes I. (2014). Management/Mismanagement Styles, Adizes Institute Publishing, p.276. ISBN:0- 937120-01-4
„invariance – mainīgums”. Jo lielāka invariance, jo „garāks” un mazāk mainīgs ir cikls, un otrādi.
Nākamais S. Kočeganovas minētais princips, uz kura jābalstās tūrisma pakalpojumiem, ir depolitizācijas princips. Kā uzskata X. Xxxx, izpratne par depolitizācijas un politizācijas koncepciju ir atslēga, lai izprastu politikas veidotāju galvenās stratēģijas un to, kā tiek pieņemti lēmumi31. Nav šaubu, ka tūrisma pakalpojumu veidošanai un realizācijai ir jānotiek ārpus politiskiem lēmumiem.
Taču autore uzskata, ka iepriekš aplūkotie trīs principi nav pietiekami tūrisma pakalpojuma raksturošanai. Tiem ne tikai piemīt cikliskums un noslēgtība, bet ir arī jābalstās uz diferencētības principa. Diferencētība nozīmē to, ka pakalpojums ir daudzlīmeņu vai diferencēts – sastāvošs no vairākām daļām, kas ļauj dot priekšroku noteiktām precēm vai nepieņemt tās atkarībā no tā, kurā valstī tās ir izgatavotas.
Diferencēti pakalpojumi ir pakalpojumi, kurus patērētāji atšķir pēc īpašībām, kas nav saistītas ar cenu, un kuri nav pilnībā savstarpēji aizstājami, kaut arī apmierina vienas un tās pašas patērētāju vēlmes. Apkopojošs pārskats par ekonomikas vides, tūrisma nozares un tās pakalpojumu mijiedarbību, kā arī iepriekš aplūkotajiem principiem shematiskā veidā ir atspoguļots 1.1. attēlā.
Pakalpojumu diferencētības pakāpi tirgū nosaka liels skaits faktoru, un tā var izpausties
šādi:
1) kā attiecīgajā tirgū pieejamo tūrisma pakalpojumu skaits;
2) kā uzņēmumu izdevumi savu pakalpojumu reklamēšanai;
3) kā pieprasījuma krusteniskā elastīguma rādītāji;
4) kā patērētāju uzticība uzņēmuma zīmolam.
Pakalpojumu diferencētības pakāpes noteikšanas rādītājiem (1) un (2) piemīt virkne
trūkumu, kas saistīti galvenokārt ar to, ka tie mazāk atspoguļo patērētāju subjektīvo attieksmi pret dažādu uzņēmumu pakalpojumiem, bet vairāk – pārdevēju stratēģisko uzvedību.
Rādītājs (3) ir grūti izmantojams, jo to ir sarežģīti izmērīt.
Turklāt autores ieskatā, izvirzot cikliskuma principu, ir jāizvirza arī linearitātes princips (skat. 1.1. attēlu).
31 Xxxx X., Xxxxxxxx.M. (2015). Depoliticisation, governance and the state. Policy Press, University of Bristol, UK., p.p.95-117 ISBN 978-1-44732660
Ekonomikas vide
Principi
Noslēgtība un cikliskums
Tūrisms
Pakalpojums
Adaptivitāte
Depolitizācija
Diferencētība
Linearitāte
1.1. attēls. Tūrisma pakalpojumu realizācijas principi (avots: izstrādājusi autore)
Linearitāte ir sociālā procesa vai parādības vienvērstība, kas jāsaprot kā kādas būtības, mērķa vai struktūras iepriekš uzdota realizācija, neparedzot alternatīvas. Šāds attīstības traktējums ir iespējams, ja tiek pieņemts, ka pastāv šādi priekšnoteikumi:
1. par lineāras attīstības pamatu un virzītājspēku parasti tiek atzīts vienots vienīgais un tikai viens sākumpunkts, substitūcija un viendabīga realitāte;
2. šāds pamats gnozeoloģiskā aspektā tiek uzlūkots kā aksiomu sistēma, no kuras izriet visas pārējās aplūkojamā objekta īpašības, un kalpo kā universāla, priviliģēta atskaites sistēma;
3. izraudzītais elements attiecas pret pārējiem kā veselums un daļas, cēlonis un sekas; tā priekšnoteikums ir seku esamība, un tikai ar tā starpniecību tās iegūst jēgu un noteiktību;
4. evolūcija tiek saprasta tikai kā sociālā objekta organizācijas sarežģītības palielināšanās ceļā uz galvenā mērķa (uzdotā projekta) īstenošanu;
5. augstākie un nejaušie faktori nevar būtiski ietekmēt sociālā objekta struktūru un attīstības virzienu;
6. tādējādi ir iespējams izsmeļoši un adekvāti, redukcionistiski (materiāli vai teoloģiski) aprakstīt sociālo procesu.
Īpašība „linearitāte” ir attēlojama šādi:
1. f(x+y) = f(x)+f(y) f(x+y)= f(x)+f(y), visiem x,y ∈ Lkx, y ∈ Lk
2. f (αx)=αf(x) f(αx)=αf(x) visiem x∈Lkx∈Lk un visiem α∈K.
Šo īpašību jēga slēpjas sakarību saglabāšanā starp operācijās vai izteiksmēs iesaistītajiem elementiem (kas šajā gadījumā ir vektoru saskaitīšana un reizināšana ar skaitli). Autore uzskata, ka tūrisma pakalpojumiem piemītošā linearitāte ir precīzi izsekojama, balstoties uz tā savstarpējās sakarības ar ekonomisko izaugsmi: ekonomikas izaugsmes laiks, saistīts ar transporta pakalpojumu izaugsmi, tostarp tūrisma pakalpojumu paketes cenu un kvalitātes palielināšanos.
Kā iepriekš noskaidrots, tūrisma pakalpojumiem ir jāatbilst šādiem principiem:
- adaptivitātei (labvēlīgu nosacījumu radīšanai);
- noslēgtībai un cikliskumam;
- depolitizācijai.
Pēc autores domām, papildus ir jāiekļauj arī linearitātes un diferencētības principi.
Tūrisma pakalpojumu pamatā esošajiem īpašajiem principiem var pieskaitīt arī
pārvietošanās brīvību un tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu valsts teritorijā.
Ar tūrisma jomas izpēti aktīvi nodarbojas daudzu valstu zinātnieki. Piemēram,
N. Leipers rakstā „Tūrisma ietvars: virzoties uz tūrisma, tūristu un tūrisma industrijas definīciju”32 norāda, ka ir identificētas un analizētas trīs pieejas šai tēmai: ekonomiskā, tehniskā un holistiskā. Saskaņā ar argumentāciju šīs jomas daudzšķautņainums prasa holistisku definīciju. Jaunas tūrisma definīcijas izstrādei tiek izmantota sistēmas metodoloģija. Ir nodalīti trīs elementi: tūristi, trīs ģeogrāfiski elementi (ģenerējošais reģions, tranzīta maršruts un mērķa reģions) un tūrisma industrija. Tūrisma process ir sadalīts tā, lai parādītu, ka tas būtībā ir daļēji industrializēts un tūrisma nozare ietver vairākus sektorus ar funkcionālām un telpiskām saiknēm kopējā sistēmā. Tiek ierosināti piedāvātā tūrisma ietvara pielietojumi akadēmisko pētījumu, izglītības, uzņēmējdarbības un valdības līmeņos.
Pētījumiem tūrisma jomā ir pievērsušies arī poļu zinātnieki D. Xxxxxx, X. Plomiņskis un X. Xxxxxx, kuri rakstā „Kultūras mantojums kā tūrisma attīstības pamats (kā piemēru aplūkojot kādu Centrāleiropas mazpilsētu)”33 ir atspoguļojuši pētījumu par tūrisma attīstības virzieniem nelielās pilsētās. Savukārt lietuviešu zinātnieku X. Narkūnienes un V. Gražuļa publikācijā „Tūrisma attīstības priekšnoteikumi Lietuvas novados”34 ir pētītas tūrisma attīstības iespējas Lietuvas reģionos.
Latvijas zinātnieku veiktajos pētījumos uzmanības centrā ir arī starptautiskais tūrisms. Piemēram, A. van der Steina35 savā promocijas darbā ir pētījusi Latvijas tūrisma nozares mārketinga aspektus. Daugavpils universitātes paspārnē ir izstrādāts N. Xxxxxxxxx pētījums par tēmu „Reģionālā tūrisma attīstība Azerbaidžānā”36. Un tas liecina par to, ka zinātniekiem ir
32 Leiper N. (1979). The framework of tourism: Towards a definition of tourism, tourist, and the tourist industry, Annals of Tourism Research. Volume 6, Issue 4, p.p.390-407, October–December 1979, [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxx/00.0000/0000-0000(00)00000-0 [Available January 2018]
33 Bakota D., Xxxxxxxxx X., Rzętała M. (2018). Cultural Heritage As A Basis For Development Of Tourism (As Exemplified By A Small Town In Central Europe), р. 68-79 SABIEDRĪBA. INTEGRĀCIJA. IZGLĪTĪBA Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2018.gada 25.-26.xxxxx, Rezekne. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, xxxx://xx.xxx.xxx/00.00000/xxx0000xxx0.0000 [Available October 2018].
34 Narkūnienė X. Xxxxxxxx V. (2018). TOURISM DEVELOPMENT CONDITIONS IN THE MUNICIPALITIES OF LITHUANIA, SABIEDRĪBA. INTEGRĀCIJA. IZGLĪTĪBA Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2018.gada 25.-26.maijs Rezekne VI daļa EKONOMIKA UN SABIEDRĪBAS PĀRVALDĪBA р. 379 – 389.
35 Van der Xxxxxx X. (2012). Latvijas kā tūrisma vietas mārketinga darbības efektivitāte LU, promocijas darbs, Latvijas Universitāte. Ekonomikas un vadības fakultāte, 2012 [Electronic source]. xxxx://xxxxxx.xx.xx/xxxxxx/xxxxxx/0/0000/xxxxxx?xxxxxxXxxxxxxxXxxxxx%0XxXxxx&xxxxxxxxxxx [Available January 2018]
36 Xxxxxxxx X . (2016). Reģionālā tūrisma attīstība Azerbaidžānā , Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", p.99. ISBN: 9789984147864 [Electronic
source]: xxxx://xxx.xxxxxx.xx.xx/xxxxxxxxxx/XX_0000_xxxxx_xxxxxxxx_xxxxxxxxxxxx.xxx. [Available May 2018]
liela interese par savu valstu tūrisma nozares attīstību. Šādu pētījumu uzskaitījumu varētu turpināt vēl, taču šajā promocijas darbā tā autore pirmoreiz ir pievērsusies Latvijas tūrisma pakalpojumiem kā aviotransporta papildpakalpojumiem, kas tiek piedāvāti aviopasažieriem papildus galvenajam pakalpojumam – aviopārvadājumam, jo šādam risinājumam ir stratēģiskas nozīmes potenciāls daudzu, jo īpaši mazo valstu ekonomikā. Šādiem pasažieru aviopārvadājumu papildpakalpojumiem kopumā tiek pieskaitīti:
1. izmitināšanas pakalpojumi:
- viesnīcu un citu naktsmītņu pakalpojumi;
- „otro māju” pakalpojumi;
2. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi;
3. pasažieru transporta pakalpojumi:
- starptautiskie dzelzceļa pārvadājumi;
- autotransporta pārvadājumi;
- ūdenstransporta pārvadājumi;
- ar pasažieru pārvadājumiem saistītie palīgpakalpojumi;
- pasažieru transportlīdzekļu un transporta aprīkojuma iznomāšana;
4. tūrisma aģentūru, tūrisma operatoru un ekskursiju vadītāju pakalpojumi:
- tūrisma aģentūru pakalpojumi;
- tūrisma operatoru pakalpojumi;
- ekskursiju vadītāju pakalpojumi;
- informācijas nodrošināšana tūristiem;
5. ar kultūru saistīti pakalpojumi:
- izrādes un koncerti;
- muzeju darbība un citi kultūras jomas pakalpojumi;
6. rekreācijas pakalpojumi un citi izklaides jomas pakalpojumi:
- sporta pasākumi, sporta aktivitātes un amatiersporta jomas pakalpojumi;
- citi ar izklaidi un atpūtu saistīti pakalpojumi;
7. dažādi tūrisma pakalpojumi:
- finanšu pakalpojumi un apdrošināšana;
- citi pakalpojumi, kas saistīti ar preču iznomāšanu;
- citi tūrisma pakalpojumi.
Ņemot vērā, ka tūrisma nozare ietver arī aviopārvadājumus, autore piedāvā izmantot ar aviotransportu saistīto informācijas tehnoloģiju iespējas, lai veicinātu reģionālo tūrisma pakalpojumu eksportu, piedāvājot tos kā lidsabiedrību papildpakalpojumus.
1.3. IATA modeļa "Jaunā izplatīšanas iespēja" izmantošanas reģionālo tūrisma pakalpojumu eksporta veicināšanai teorētiskie aspekti
Reģionālajai ekonomikai kā zinātnei ir jārisina starpdisciplināri uzdevumi. Šajā pētījumā autore piedāvā aplūkot, kā realizēt reģionālos tūrisma pakalpojumus globālajā aviopārvadājumu tirgū, pakalpojumu izplatīšanai izmantojot jaunas informācijas tehnoloģijas. Tādējādi tiek risināts reģionālās ekonomikas uzdevums – attīstīt tūrismu un veicināt tā ekonomisko rādītāju izaugsmi valstī, balstoties uz loģistikas metožu izmantošanas. Tūrisma pakalpojumi un citi ceļojumu pakalpojumi, kas papildina aviopārvadājumus, pasaules pasažieru aviotransporta tirgū tiek saukti par papildpakalpojumiem37.
37 IATA. (2017). Standards, Manuals and Guidance, Geneva. [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxxxxxxx.xxxx.xxx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxx-xxxxxxxx [Available August 2017].
Latvijā šādu pakalpojumu analīzei ir veltīti M. Rebezovas38 un K. Maharevas39,40 veiktie pētījumi.
Pašus aviācijas pakalpojumus veido:
- pasažiera aviopārvadājums – galvenais pakalpojums;
- aviācijas papildpakalpojumi, kas pēc izvēles tiek sniegti papildus galvenajam pakalpojumam, taču nav tiešā veidā uzskatāmi par aviopārvadājumu.
Starptautiskajā tarifu sistēmā Airline Tariff Publishing Company (ATPCO)41, 42 reģistrējamo papildpakalpojumu grupu kategorijas veido pakalpojumi, kas saistīti ar aviopārvadājumu un par kuriem ir jāmaksā papildus pārvadājuma cenai un aviobiļetē norādītajām nodevām:
- pārvadājumi uz zemes (piesaistīti aviopārvadājumam un pārdoti kopā ar to);
- bagāžas apstrāde (normatīvās un virsnormas bagāžas reģistrācija un transportēšana; bagāžas vērtības noformēšana);
- finanšu pakalpojumi;
- lidostas pakalpojumi (biznesa klases un VIP uzgaidāmās zāles, paātrināta robežkontrole un muitas formalitāšu kārtošana („fast track”) u.c.);
- mazumtirdzniecība uz lidmašīnas klāja;
- pakalpojumi lidojuma laikā (biznesa klases pakalpojumi uz lidmašīnas klāja – viesnīcas un/vai automašīnas pasūtīšana, mobilie sakari, interneta pakalpojumi u.c.).
Papildpakalpojumu rezervēšanas tehnoloģijas regulē IATA standarti. Lidsabiedrību plaši piedāvāto, ar aviopasažieru apkalpošanu uz zemes un citiem apkalpošanas veidiem saistīto papildpakalpojumu piemēri ir šādi:
- automašīnu noma un transfēra pakalpojumi, nodrošinot automašīnu ar vadītāju;
- vietu rezervēšana viesnīcās;
- pakalpojumi, kas tiek sniegti VIP pasažieriem lidostu biznesa klases un VIP zālēs pirms izlidošanas un pēc ielidošanas;
- ceļojumu apdrošināšana.
Iepriekš uzskaitītie ceļojumu un tūrisma jomas pakalpojumi, kas tiek piedāvāti papildus aviopārvadājumiem un sniegti par atsevišķu maksu (papildus lidojuma cenai), patlaban veido lidsabiedrību papildpakalpojumu tradicionālo saturu. Šāda veida pakalpojumi tiek sniegti galvenokārt lielās pilsētās un pārsvarā sadarbībā ar „lieliem” pakalpojumu sniedzējiem (viesnīcām ar 3 vai vairāk zvaigznēm, automašīnu nomas uzņēmumiem u.c.). Autore piedāvā izmantot šādu pakalpojumu apzīmēšanai jēdzienu „tradicionālie papildpakalpojumi”.
38 Xxxxxxxx, X. (2017). Logistics and optimization of ancillary services on air transport. The promotion work presented to the Transport and Communication Institute to obtain the scientific degree – Xx.xx.xxx. Transport and Communication Institute, ISBN 978-9984-818-71-9. [Electronic source]: xxxx://xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xxxxxx/Xxxxxxxxx/xxxx_xxxxxxx/xxxxxxx_xxx.xxx [Available January 2019]
39 Mahareva K. (2016). The NDC model-based aggregation strategies on specific ancillary services offered by Latvian providers to air transport passengers. V International Scientific and Practical Proceedings. «The Transformation Process of Law, The Regional Economy and Economic Policy: The Relevant Economic and Political and Legal Issues». 9 December 2016, Riga, Latvia, Baltic International Academy, pp. 189-195. ISBN 978-9984-47-143-3.
40 Mahareva K. (2017). About the Distribution of the Latvian Specific Services in the Global Market of Passenger Air Transport. VI International Scientific Conference. Baltic International Academy, Riga 2017. p.p.136-147. ISBN 978-9984-47-155-6.
41 Airline Tariff Publishing Company, Categories and Classification of Services [Electronic source]. xxxx://xxx.xxxxx.xxx/xxxxxxxxxxxxxxxxx [Available August 2018]
42 IATA (2017). Air Passenger Analysis. Report released November 07, 2017. [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxxxxxxx.xxxx.xxx/xxxx/xxxxxxxxx-xxxxxxxx [Available February 2018]
1.2. attēlā ir atspoguļoti autores identificētie mūsdienu elektroniskās komercijas (e-komercijas) galvenie elementi (metodes, modeļus, sistēmas), kas aviotransporta nozarē tiek plaši izmantoti sadarbībā ar tūrisma nozari un var tikt efektīvi attīstīti, tostarp arī Latvijā43.
Galvenās mūsdienu e-komercijas metodes un sistēmas, kas tiek izmantotas avioceļojumu un tūrisma jomā
Standarts NDC
CRS un GDS
Komercdarbības tīklošana un
Pakalpojumu paketes
Papildpakalpojumi
Klientu datubāzes un
„lielie dati”
Personalizācija
Pielāgošana
Klientorientēta pieeja
1.2. attēls. Galveno e-komercijas elementu struktūra avioceļojumu un tūrisma jomā (avots: izstrādājusi autore)
Mūsdienu izpratnē e-komercija ir ekonomikas daļa, kura ietver visas finanšu un tirdzniecības transakcijas, kas tiek īstenotas ar datortīklu palīdzību, un komercdarbības procesus, kas saistīti ar šādu transakciju īstenošanu. Tādējādi e-komercija ietver ne tikai elektroniskās transakcijas, bet arī komercdarbības procesus, kas rada šādas transakcijas.
Lai noskaidrotu, kādas iespējas sniedz e-komercijas galvenie elementi, kuru struktūra ir atspoguļota 1.2. attēlā, tie ir jāaplūko tuvāk.
Klientorientēta pieeja (1.2. att.) ir orientēšanās uz konkrētiem tirgus segmentiem un klientu vajadzībām šajos segmentos, izmantojot tirgvedības politikas instrumentus, kas balstās uz tādām klasifikācijas pazīmēm kā demogrāfija, psihogrāfija un uzvedība44, 45. Ceļojumu un tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzmanības centrā jāizvirza:
- klienti, nevis tikai izplatīšanas kanāli;
- uz klientiem orientēti pakalpojumi, nevis tikai to cena;
- pakalpojumu kvalitāte par pieņemamu cenu.
Pielāgošana (1.2. att.) vispārīgā gadījumā nozīmē „pasūtījumu veikšanu un modificēšanu atbilstoši klientu individuālajām prasībām”46. Nereti tiek uzskatīts, ka pielāgošana un klientorientēta pieeja ir viens un tas pats. Taču šie jēdzieni ir jānodala viens no otra. Pētāmajā jomā ar pielāgošanu jāsaprot orientēšanās uz noteikta ceļojumu un tūrisma tirgus segmenta klientu vajadzībām, izmantojot stratēģiju un taktiku, kas ir vienlīdz piemērojama
43 Mahareva K. (2018). A case study of modern e-commerce techniques and their application for aggregate service distribution in the Latvian rural tourism sector. VII International Scientific and Practical Proceedings. «The Transformation Process of Law, The Regional Economy and Economic Policy: The Relevant Economic and Political and Legal Issues». December 2018, Riga, Latvia, Baltic International Academy, pp. 119-127. ISBN 978-9984-47-162-4
44 Xxxxxxxxx X.X. (2018). Travel Marketing, Tourism Economics and the Airline Product, Springer International Publishing AG 2018 [Electronic source]:xxxxx://xxx.xxx/00.0000/000-0-000-00000-0
45 Kotler Ph. (2012). Kotler on Marketing The Free Press New York, p. 272, ISBN 0-684-84498-2
46 The Oxford English Reference Dictionary (1996). Second Edition. Edited by Xxxxxxxx X., Xxxxxxx X. Oxford New Jork, Oxford University Press. ISBN 019860046-1 Plan Edition, ISBN 019860030-X Trumb Index Edition.
visiem šī segmenta klientiem visā spektrā, kas saistīts ar aviopārvadājumiem. Citiem vārdiem sakot, pielāgošana uzmanības centrā neizvirza klientu segmentu ar noteiktu vēlmju kopumu (kā tas ir klientorientētas pieejas gadījumā), bet gan konkrētu klientu noteiktā segmentā. Pakalpojumiem ir jābūt maksimāli diferencētiem, ņemot vērā attiecīgās konkrētā klienta vēlmes un pirktspēju, un „caurspīdīgiem”, nodrošinot iespēju salīdzināt tos ar citiem līdzīgiem piedāvājumiem.
Personalizācija (1.2. att.) ietver centienus apmierināt konkrētu personu pieprasījumu konkrētā tirgus segmentā uz individuālas pieejas pamata, balstoties uz šo personu profiliem47, kas izveidoti datorizētajā rezervēšanas sistēmā (CRS), klientattiecību pārvaldības sistēmā (CRM), klientu lojalitātes sistēmā un citās pakalpojumu sniedzēju uzturētās sistēmās, ievērojot tiesību aktu prasības par personas datu glabāšanu un apstrādi, un ar nosacījumu, ka pasažieri sniedz par sevi attiecīgo informāciju un atļauj pakalpojumu sniedzējiem to glabāt, lai būtu
„atpazīstami” nākamajā pasūtījuma noformēšanas reizē.
Pasažieru profili tiek veidoti, balstoties uz rezervēšanas un pakalpojumu iegādes vēstures datiem, un nodrošina iespēju ņemt vērā tikai to klientu vēlmes, kuri jau agrāk ir izmantojuši attiecīgā piedāvātāja pakalpojumus. Turklāt tā ietvaros iegūtā informācija var pilnā mērā neatspoguļot to, kam dod priekšroku konkrētais klients. Šeit jāpiemin, ka pilnīgāku profilu veidošanai pēdējā laikā arvien vairāk tiek izmantoti tā dēvētie „lielie dati”48.
„Lielie dati” (1.2. att.) ir dati, kas tiek iegūti no citiem pieejamiem avotiem:
- mobilās mākoņvides;
- sociālajiem tīkliem, piemēram, Facebook, Twitter u.c.;
- meklētājsistēmām, piemēram, Google u.c.;
- apmeklētajām tīmekļvietnēm, piemēram, Amazon, Ozon, YouTube u.c.;
- bonusu programmām, lojalitātes programmām u.c.
„Lielie dati” līdztekus informācijai par klientiem, kas tiek iegūta rezervēšanas un pakalpojumu pārdošanas procesā, kā arī no dažādiem iepriekš minētajiem avotiem, tiek izmantoti, lai izveidotu un uzturētu attiecīgas pakalpojumu sniedzēju datubāzes, kas kalpo kā efektīvs informācijas resurss ne tikai „pasažieru dosjē” izveidei, bet arī šādiem nolūkiem:
- pakalpojumu, tirgvedības un ienākumu pārvaldības pilnveidošanai;
- uzkrāto datu transformēšanai klientiem adresētos ieteikumos.
Vēl kāda metode, kas tiek izmantota, lai piedāvātu pakalpojumus aviotransportu izmantojošajiem tūristiem, ir pakalpojumu pakešu (1.2. att.) izveide, izstrādājot kompleksus pakalpojumu piedāvājumus, kas ietver gan aviācijas pakalpojumus, gan dažādu veidu papildpakalpojumus un par vienotu cenu tiek piedāvāti tiešsaistes klientiem vienlaikus ar lidojuma rezervēšanu. Šādās paketēs iekļautajiem pakalpojumiem ir jāatspoguļo klientu pieprasījums. Paketē var tikt iekļauti arī pakalpojumi, kas atlasīti uz pasažieru datubāzes pamata. Šādu pakešu cenai jābūt „caurspīdīgai”, lai tūristi varētu gūt skaidru priekšstatu par pakalpojumu saturu un katra pakalpojuma cenu un salīdzināt paketes kopējo cenu ar cenām, ko par līdzīgām paketēm prasa citi piedāvātāji.
Esošajās rezervēšanas un tirdzniecības sistēmās, kas darbojas uz informācijas tehnoloģiju bāzes, papildpakalpojumu paketes tiek piedāvātas, izmantojot instrumentāriju, ko nodrošina lidsabiedrības, kuras saņem attiecīgo saturu no globālās izplatīšanas sistēmas vai pašas lidsabiedrības pasažieru datubāzes. Lai izveidotu optimālu piedāvātāju, svarīgs uzdevums ir izvēlēties papildpakalpojumu pakešu izstrādei izmantojamo matemātisko modeli. Ir pašsaprotami, ka šādi pakalpojumu pakešu veidošanas modeļi, ko izmanto lidsabiedrības un globālās izplatīšanas sistēmas, ir to komercnoslēpums un parasti netiek publiskoti. Taču kopējā pieeja šādu uzdevumu nostādnēm balstās uz operāciju pētīšanas metodēm. Cita starpā
47 Xxxx Xxxxxxx (2001). Relationship Marketing in Professional Services, Routledge, London, New York, p.30, 2001 ISBN 0-415-14607-0.
48 Xxxxxxx, X., Xxxxxx X. (2015). Beyond the Hype: Big Data Concepts, Methods, and Analytics. International Journal Management, 35/2015, p.p.137-144.
M. Rebezovas promocijas darbā49 un publikācijā „Mugursomas problēmas modifikācija, ņemot vērā priekšmetu mijiedarbības efektu”50 ir izmantotas operāciju pētīšanas teorijas klasiskā uzdevuma par mugursomu dažādas modifikācijas determinētos un stohastiskos variantos. Uzdevumu nostādnēs katrs papildpakalpojums tiek uzskatīts par atsevišķu, mugursomā ievietojamu priekšmetu (pakalpojuma radīšanas vai attīstības projektu) ar noteiktām izmaksām un ienākumiem no realizācijas, kā arī ir izvirzīts nosacījums, kas liek ņemt vērā vienas paketes ietvaros kopīgi realizēto papildpakalpojumu sinerģiju. Papildpakalpojumu paketes komplektēšanas uzdevums ir noformulēts kā veselskaitļu uzdevums optimizēt uzdotās paketes cenas sadalījumu starp izvēlētiem dažādu veidu un dažādu piedāvātāju papildpakalpojumiem, lai maksimizētu summāro peļņu no paketes realizācijas.
Vispārīgā veidā šis uzdevums kā veselskaitļu optimizācijas uzdevums balstās uz turpmāk atspoguļotajiem aprēķiniem.
Kopējo ienākumu maksimizācija
(
k ni
= −
n
n
) + k i k i
f (x)
∑∑ ci, j
xx, x
xi, j ∑∑∑∑di, j ,i*, j* xi, x xx*, j* Formula 1.1
i=1 j
i=1 j i*=1 j*
ar šādiem ierobežojumiem:
i
n
∑ xi , j j =1
= 1,
i = 1,..., k,
k ni
Formula 1.2
∑∑ xi , x xx , j
≤ Z.
i =1 j =1
Izteiksmēs (1.1) un (1.2) ir lietoti šādi apzīmējumi:
k – projektu skaits, i = 1, 2, …, k,
ni – projekta i attīstības variantu skaits,
z j ,i – projekta i varianta j realizācijas izmaksas,
c j ,i – ienākumi no projekta i varianta j realizācijas,
d j ,i, j*,i* – papildu ienākumi, kas rodas, vienlaikus realizējot projekta i variantu j un projekta i* variantu j*;
xx, x
⎧ 1, ja projekts i attīstās variantā j
=
⎩
⎨ 0 – pretējā gadījumā
Tiek pieņemts, ka ir zināms kopējais naudas līdzekļu apjoms Z, kas var tikt sadalīts starp projektiem. Turklāt katrs projekts attīstās tikai vienā no esošajiem variantiem. Kopumā ņemot, papildpakalpojumu pakešu komplektēšanas metodes var veidot pamatu lidsabiedrību un papildpakalpojumu piedāvātāju partnerības programmām, kuru ietvaros tiek nodrošināta lietišķa sadarbība starp komersantiem, veidojot vispārīgos komercdarbības īstenošanas noteikumus. Darba turpinājumā, trešajā nodaļā autore attīsta un izmanto šo pieeju, lai risinātu reģionālo tūrisma pakalpojumu pakešu kā lidsabiedrību pakalpojumu klāstam pievienotu reģionālo papildpakalpojumu optimizācijas uzdevumu.
49 Xxxxxxxx X. (2017). Doctoral Thesis. Logistics and optimization of ancillary services on air transport. Transport and Telecommunication Institute. Bibliotēka TSI. [Electronic source]: xxx.xxx.xx/xxxxxxx/xxxxxxxxxx [Available August 2019]
50 Xxxxxxxx X. (2013). A Modification of the Knapsack Problem Taking Into Account the Effect of the Interaction Between the Items. Automatic Control and Computer Sciences, Vol. 47, № 2, Allerton Press, Inc. pp. 107-112, ISSN 0146-4116
Datorizētās rezervēšanas sistēmas (CRS), viesnīcu rezervēšanas sistēmas (HRS), globālās izplatīšanas sistēmas (GDS) u.c. nodrošina iespēju rezervēt ceļojumu un tūrisma pakalpojumus (1.2. att.). 51,52,53. Citās tūrisma pakalpojumu jomās tās ir pakalpojumu sniedzēju piedāvāto pakalpojumu tiešās izplatīšanas sistēmas. Tās ietver instrumentāriju pakalpojumu satura (piemēram, kustības sarakstu, tarifu, bonusu programmu u.c.) un šo pakalpojumu resursa (piemēram, pieejamo vietu skaita reisā) saglabāšanai, satura un resursa pārvaldībai (koriģēšanai, maiņai, atjaunošanai u.c.), kā arī nepieciešamā resursa meklēšanu un izsniegšanu rezervēšanas un pārdošanas gadījumā.
Globālās izplatīšanas sistēmas piedāvā starptautisko aģentu tīkliem agregētu globālo saturu (apvienojot visas lielākās lidsabiedrības, viesnīcas, automašīnu nomas uzņēmumus, kruīzu uzņēmumus, tūrisma operatorus u.c.), lai tirgotu pakalpojumus, izmantojot daudzlīmeņu kanālus. Pazīstamākās globālās izplatīšanas sistēmas, kas aptver praktiski visu pasaules aviopārvadājumu tirdzniecību ar aģentu starpniecību, ir Amadeus, Galileo un Sabre, turklāt Baltijas valstīs vislielākais pārdošanas apjoma īpatsvars ir tieši sistēmai Amadeus, kuras reģionālais birojs atrodas Rīgā.
Globālās izplatīšanas sistēmas piedāvā aģentiem:
- globālu pakalpojumu saturu, kurā ir apvienoti visu lielāko lidsabiedrību, viesnīcu, automašīnu nomas uzņēmumu, kruīzu uzņēmumu, tūrisma operatoru un citu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi;
- izplatīšanas tīklu ar praktiski simtprocentīgu drošumu;
- starplīniju nolīgumu iespējas;
- garantētu cenu noteikšanu lidsabiedrībām;
- labu reputāciju klientu un papildpakalpojumu piedāvātāju acīs;
- personas datu aizsardzību augstākajā līmenī;
- inovatīvus pakalpojumus, tajā skaitā grupu rezervēšanai;
- pilnu spektru tehnoloģisko risinājumu uzņēmumu administrācijas, finanšu norēķinu un pārskatu sastādīšanas vajadzībām.
Tomēr pastāvošie rezervēšanas instrumentāriji nespēj pilnā mērā apmierināt lidsabiedrību prasības, jo tiešsaistē nenodrošina plaša aviācijas un neaviācijas pakalpojumu klāsta agregāciju vienā paketē vai vienā „logā” un iespēju salīdzināt dažādu pakešu cenas. Klients līdz šim varēja salīdzināt tikai dažādu lidsabiedrību sniegto aviācijas pakalpojumu (biļešu) cenas viņu interesējošajā maršrutā, bet ne integrēto pakalpojumu cenas.
Lai risinātu šo problēmu, IATA 2012. gadā pieņēma Rezolūciju Nr. 787 par jauna lidsabiedrību un ceļojumu aģentūru komunikācijas modeļa (un galarezultātā – sistēmas) NDC izveidi (1.2. att.), kura galvenais mērķis ir nodrošināt lidsabiedrību pakalpojumu agregāciju, ļaujot klientiem tos iegādāties ar pašu lidsabiedrību tīmekļvietņu vai aģentu starpniecību globālajā izplatīšanas sistēmā. Minētajā IATA rezolūcijā ir noteikts modeļa NDC standarts54.
Lai izpildītu izvirzīto promocijas darba uzdevumu, kas saistīts ar tūrisma pakalpojumu attīstības veicināšanu, virzīšanu un izplatīšanu, apvienojot tos ar aviotransporta pakalpojumiem, vispirms ir tuvāk jāaplūko modelis NDC. Līdz šī modeļa ieviešanai aviotransporta pakalpojumu rezervēšana un pārdošana tikai veikta, izmantojot tiešos un netiešos kanālus, kuru „atspēriena punktu” veidoja pasažieru datu reģistra (PDR) izveides divposmu loģistiskā shēma ar šādu uzbūvi:
51 Mahareva K., Xxxxxxxx X. (2008). Transportation Reservation and Sale. Transporta un Sakaru Instituts
// Tutorial. Rīga, p.292 ISBN 978-9984-818-09-02.
52 Xxxxxxxx X., Xxxxxxxx X. (2010) Travel and Tourism Information Technology, Baltic International Academy, Riga, p.378, ISBN 9984-47-623-3.
53 Xxxxxxxx X., Xxxxxxxx X. (2013). Travel and Tourism Information Technology // Electronic Tutorial.
– Riga. Baltic International Academy, 2013. P.378. ISBN 9984-47-623.
54 International Air Transport Association (2013). Resolution 787. Enhanced Airline Distribution. IATA [Electronic source] xxxxx://xxx.xxxx.xxx/xxxxxxxx/xxxxxxx-xxxxxxxxxxxx/xxx/Xxxxxxxxx/xxx-xxxxxxxxxx- 787.pdf [Available August 2019].
- aviopārvadājuma pieprasījums – lidojumu saraksts / tarifi / vietas (satura) esamība;
- papildpakalpojuma pieprasījums / tarifs / pakalpojuma esamība.
Šīs shēmas ietvaros galvenie meklēšanas kritēriji ir tarifs un lidojumu saraksts. Citiem vārdiem sakot, pat tad, ja pasažieri (vai ceļojumu aģenti) uzdod savus meklēšanas kritērijus, tās rezultāti vienalga ir atkarīgi no aviopārvadājuma cenas un laika. Turklāt klientam neaviācijas papildpakalpojumi ir jāpieprasa atsevišķi, jo lidsabiedrība nepiedāvā papildpakalpojumu pakešu opciju, kas piesaistīta pieprasītajam lidojumam.
Līdz ar modeļa NDC ieviešanu ir notiksi kvalitatīva pāreja no rezervēšanas tehnoloģijām, kuru pamatā bija galvenokārt tarifi un lidojumu grafiki, uz tehnoloģijām, kas paredzētas, lai kombinācijā ar aviopārvadājumiem pārdotu plaša sortimenta pakalpojumus, kas (vienkāršoti) tiek rezervēti pēc viena posma loģistiskās shēmas – „viens pasūtījums”, nevis
„pasažieru datu reģistrs”:
- aviopārvadājuma / pakalpojuma pieprasījums – pasažiera identifikācija – personalizētas, tarificētas pakalpojumu paketes piedāvājums.
Organizatoriski funkcionālā shēma un loģistika, kas ir pamatā lidsabiedrību pakalpojumu rezervēšanai, izmantojot modeli NDC, ir redzama 1.3. attēlā.
Meklēšanas kritēriji šajā gadījumā jau ir pakalpojumu paketes (nevis tikai lidojuma, bet arī pārvadājuma uz zemes, apmešanās viesnīcā u.c.) cena un pieejamības laiks. Šajā pakalpojumu realizācijas shēmā klienti tiek identificēti pēc to „digitālās personības” un reāllaika režīmā saņem piedāvājumus atbilstoši to nozīmīgumam no pārvadātāja viedokļa. Kā liecina 1.3. attēlā redzamā shēma, lai veiktu lidsabiedrību un citu piedāvātāju pakalpojumu pārdošanu pasažieriem, tiek izmantoti trīs kanāli: tiešais kanāls; ceļojumu aģentu starpniecība un kanāls „agregators – ceļojumu aģents”. Tiešajā kanālā pasažieris lidsabiedrību tīmekļvietnē rezervē un iegādājas pakalpojumu, ko atbalsta to piedāvājumu pārvaldības sistēmas, kuru pamatu veido datorizētā rezervēšanas sistēma.
Lidsabiedrību tīmekļvietnes
Lidsabiedrību un papild- pakalpojumu sniedzēju piedāvājumu pārvaldības sistēma modelī NDC
Aviopārvadājumu pakalpojumu un papildpakalpojumu satura NDC agregators (globālās izplatīšanas sistēmas, jaunas sistēmas)
Ceļojumu aģenti (ceļojumu organizēšanas uzņēmumi (TMS),
tiešsaistes ceļojumu aģenti (OTA),
neatkarīgie ceļojumu aģenti)
Pasažieri / klienti (aviopārvadājumi, aviācijas papildpakalpojumi, neaviācijas papildpakalpojumi
)
1.3. attēls. Lidsabiedrību aviācijas un neaviācijas pakalpojumu realizācijas organizatoriski funkcionālā shēma modelī NDC
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz Xxxxxx Y.55)
1.3. attēlā redzamajā shēmā ir izmantoti divi netiešie kanāli – divlīmeņu un trīslīmeņu. Divlīmeņu kanālu pasažieri / klienti izmanto, lai rezervētu un iegādātos pamatpakalpojumus un papildpakalpojumus ar ceļojumu aģentu – tradicionālo ceļojumu aģentūru, tiešsaistes ceļojumu aģentu un ceļojumu organizēšanas uzņēmumu – starpniecību.
55 Hoyles Y. (2014). IATA-led Simplifying the Business (StB). New distribution capability (NDC). Building airline retailing. IATA, Geneva, October 2014. [Electronic source] : xxxx://xxx.xxxx.xxx/xxxxxxxx/xxxxxxx- distribution/ndc/Pages/default.aspx [Available September 2018].
Aplūkotajos tiešā kanāla un divlīmeņu kanāla izmantošanas gadījumos gan aviācijas, gan neaviācijas pakalpojumu rezervēšana tiek veikta viena pieprasījuma ietvaros un vienā
„logā”, ko atbalsta lidsabiedrības NDC sistēma.
Izmantojot trīslīmeņu kanālu, aviācijas un neaviācijas pakalpojumi tiek rezervēti viena pieprasījuma ietvaros un vienā „logā”, ko atbalsta NDC agregatora sistēma, turklāt agregatora lomā var būt globālās izplatīšanas sistēma vai neatkarīgi uzņēmumi – NDC agregatori, kuri izmanto paši savas NDC sistēmas. Kā šāds neatkarīgs NDC agregators var tikt izmantots reģionālais papildpakalpojumu agregators, kurš īsteno reģionālo tūrisma pakalpojumu pakešu agregāciju ar aviopārvadājumu pakalpojumiem sadarbībā ar lidsabiedrību NDC sistēmām, kas nodrošina to pieejamību pasažieriem / klientiem, lai veiktu rezervēšanu un iegādi globālajā aviotransporta tirgū.
Jāatzīst, ka līdz šim zinātniskajās publikācijās nav pievērsta pietiekama uzmanība teorētiskajiem un praktiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar pakalpojumu pakešu veidošanu reģionālā agregatora uzņēmumos un šādu uzņēmumu organizācijās, balstoties uz koncepcijas NDC.” M. Džiatci un P. Xxxxxxxxx savā darbā „Tūrisms un reģionālā attīstība: jaunas iespējas”56 norāda uz reģionālo agregatoru lomu tūrismā, taču sīkāk neapraksta tā misiju un funkcijas. Monogrāfijā „Rūtledža rokasgrāmata par otru māju tūrismu un mobilitāti”
K.M. Holla un D. Xxxxxxx redakcijā57 ievērojama uzmanība ir pievērsta ne tikai tūrismam, bet arī tā sastāvdaļai – reģionālajam aspektam. Tomēr arī šajā darbā reģionālais agregators nav tuvāk aplūkots, bet tikai pieminēta nepieciešamība pēc tā darbības.
Modeļa NDC ietvaros agregatori ir tehnoloģiski uzņēmumi (tostarp globālās izplatīšanas sistēmas uzturētāji), kas uz atbilstīgu informācijas tehnoloģiju bāzes pilda šādas funkcijas:
- nosūta lidsabiedrībām un papildpakalpojumu sniedzējiem ceļojumu aģentu un klientu veiktās meklēšanas pieprasījumus un uzkrāj uz tiem saņemtās atbildes;
- nodrošina un izmanto paplašinātas iespējas, lai parādītu ceļojumu aģentiem un klientiem lidsabiedrību un papildpakalpojumu sniedzēju piedāvājumus.
Autore uzskata, ka ir nepieciešams precizēt jēdzienu „reģionālais agregators” šī pētījuma izpratnē. Reģionālais agregators ir komercuzņēmums, kas ekspluatē sistēmu NDC (patstāvīgi vai uz ārpakalpojumu bāzes) un kura loma tūrisma nozares funkcionēšanā un attīstībā (tostarp arī Latvijā) ir radīt priekšnoteikumus ekonomiskajai izaugsmei un eksporta potenciāla konkurētspējas palielināšanai, nodrošinot ārvalstu patērētājiem piekļuvi drošiem un kvalitatīviem tūrisma pakalpojumiem, ņemot vērā valsts ģeogrāfiskās īpatnības un konkurences priekšrocības.
Uzņēmuma „Reģionālais agregators” darbības mērķa pamatā ir tā misija. Balstoties uz tā, var noformulēt reģionālā agregatora misiju: organizēt un veicināt Latvijas reģionālā tūrisma pakalpojumu, kā arī perspektīvā – Baltijas valstu integrētu pierobežu un pārrobežu tūrisma pakalpojumu – eksportu globālajā aviopārvadājumu tirgū, tādējādi paplašinot lidsabiedrību neaviācijas papildpakalpojumu saturu un pilnīgāk apmierinot klientu (pasažieru) pieprasījumus uz informācijas tehnoloģijas NDC un valsts un privātās partnerības bāzes. Valsts un privātā partnerība ir nepieciešama reģionālā agregatora izveidei un darbības atbalstīšanai, jo šī uzņēmuma galvenais mērķis sakrīt ar valsts programmu mērķiem un Latvijas attīstības plāniem gan kopumā, gan jo īpaši tūrisma pakalpojumu eksporta veicināšanas jomā. Līdz ar to reģionālā agregatora misija prasa šī uzņēmuma komercdarbības kvalitatīvu īstenošanu visā tā pastāvēšanas laikā
No reģionālā agregatora aktuālā stāvokļa neatkarīgu redzējumu par sasniedzamo tā attīstības galastāvokli un darbības rezultātiem nosaka stratēģiskais mērķis, kuru var definēt šādi: uzņēmuma „Reģionālais agregators” stratēģiskais mērķis ir nodrošināt Latvijas
56 Xxxxxxxx M., Nijkamp P. (2006). Tourism and Regional Development: New Pathways, Ashgate Publishing Ltd, 2006, ISBN-10:0754647463.
57 C. Xxxxxxx Xxxx, Dieter X.Xxxxxx (2018). The Routledge Handbook of Second Home Tourism and Mobilities, NY p. 324, Routledge, NY. ISBN: 978-1-138-67831-6
ienākošā tūrisma sektora pāreju no tradicionālajām reģionālo pakalpojumu rezervēšanas un pārdošanas metodēm uz mūsdienīgām metodēm, kuru pamatā ir modelis NDC, kura ietvaros tūrisma pakalpojumu rezervēšana un pārdošana notiek kā viena posma process vienā „logā” ar lidsabiedrību pamatpakalpojumu – pasažieru aviopārvadājumiem.
Reģionālais agregators var izpildīt savu misiju un sasniegt mērķi, piedaloties valsts un vietējās pašvaldības struktūrām, ar ceļojumu un tūrisma jomu saistītām asociācijām, kā arī pašām tūrisma nozares komercorganizācijām, integrējot:
- visus veidus, kādos tiek nodrošināta reģionālo papildpakalpojumu agregācija (funkcionāli, organizatoriski, ar normatīvi tiesisko un informācijas tehnoloģiju bāzi, tehniskās saderības standartiem u.c.), rezervēšana un pārdošana globālajā tirgū;
- tūrismu piedāvājošo valstu reģionālos tūrisma un ceļojumu jomas papildpakalpojumus pasaules tūrisma telpā, ņemot vērā konkrētu valstu ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības.
Autores izpētītajā zinātniskajā literatūrā, kurā ir aprakstīta aviotransporta pakalpojumu sniegšana tūrisma uzņēmumiem, jaunās tehnoloģijas izmantošanas iespējas tiek aplūkotas tikai saistībā ar starptautisku (globālu) piedāvātāju sniegto papildpakalpojumu izplatīšanu, piedāvājot tos pasažieriem kā papildinājumu aviopārvadājumam. Taču līdztekus tam koncepcija, kas ietver reģionālo papildpakalpojumu agregāciju un piedāvāšanu ārējā tirgū, apvienojot tos paketēs ar aviopārvadājumiem, un šīs koncepcijas praktiskā īstenošana uz konkrētas valsts reģionālā agregatora bāzes ļaus izmantot jauno tehnoloģiju, lai pakešu veidā kopā ar aviopārvadājumu pakalpojumiem izplatītu reģionālos papildpakalpojumus, kas saistīti ar tūristu uzņemšanas un izmitināšanas jomu (tostarp lauku tūrisma pakalpojumus) un nav ietverti globālās rezervēšanas sistēmās. Būtisks faktors, kas attur reģionālos pakalpojumu sniedzējus no modeļa NDC īstenošanas, parasti ir tas, ka to rīcībā nav atbilstīgu uzskaites sistēmu (datorizēto rezervēšanas sistēmu, viesnīcu rezervēšanas sistēmu u.c.), kas nodrošina reģionālo papildpakalpojumu satura glabāšanu, uzturēšanu un pārvaldību, kā arī to rezervēšanu un pārdošanu tiešsaistes režīmā. Tādēļ reģionālā agregatora izveide reģionālajiem tirgiem ir ārkārtīgi svarīga, jo tādējādi tiek radīta iespēja apvienot starptautiskos aviopārvadājumus paketēs ne tikai ar tradicionālajiem papildpakalpojumiem, bet arī reģionālajiem neaviācijas papildpakalpojumiem.
1. nodaļas secinājumi
1. Uz veiktā pētījuma pamata autore ir analizējusi pakalpojumu klasifikācijas, ko piedāvā dažādas starptautiskās organizācijas un dokumenti– ANO, GATS, ANO Statistikas nodaļa, un Starptautisko standartizēto visu ekonomiskās darbības veidu klasifikāciju. Svarīga iezīme, kas raksturo pakalpojumus, ir to netaustāmība un īslaicīgums. Autore ir veikusi retrospektīvu analīzi par tūrisma pakalpojumu ģenēzi pasaules ekonomikā, par pamatu izmantojot pieņemtos tiesību aktus un definīcijas (Manilas deklarāciju par pasaules tūrismu, 1989. gada Hāgas tūrisma deklarācijā, Starptautiskās Tūrisma akadēmijas piedāvāto definīciju).
2. Tūrisma pakalpojumu realizācijas teorētisko aspektu analīze ļāva konstatēt, ka iepriekš noformulētie principi nespēj pilnībā atspoguļot valstu tūrisma pakalpojumu realizācijas būtību. Pēc veiktās izpētes autore ierosināja papildināt esošos tūrisma pakalpojumu veidošanas principus ar diferencētības un linearitātes principu, kuru ievērošana ļaus palielināt tūrisma pakalpojumu plānošanas un realizācijas efektivitāti. Linearitātes princips norāda uz to, ka pastāv sakarība starp makroekonomiskajiem rādītājiem un tūrisma pakalpojumu iegādi, turklāt šī sakarība ir lineāra. Diferencētības princips loģiskā veidā turpina tūrisma pakalpojumu cikliskuma principu un ļauj sekmīgāk plānot uzņēmuma darbību, kā rezultātā attiecīgi palielinās gan tūrisma pakalpojumus piedāvājošā uzņēmuma darbības ekonomiskais efekts, gan tās turpmākā attīstība.
3. Metodes un sistēmas, kas aplūkotas 1. nodaļā, veido būtisku rezerves potenciālu tūristu uzņemšanas un izmitināšanas intensificēšanai reģionālā tūrisma jomā, jo tās reģionālo papildpakalpojumu globālajā izplatīšanā tās pagaidām praktiski netiek izmantotas. Autore ir parādījusi, ka trūkst kompleksu pētījumu, kas veltīti tūrisma nozares attīstības tendencēm to kopsakarībā, kā arī kopsakarībā ar pasažieru aviopārvadājumu rādītājiem. Pasažieru aviopārvadājumi to kopsakarībā ar tūristu uzņemšanas un izmitināšanas jomu šajā pētījumā ir izraudzīts kā transporta veids, kurā jaunāko tehnoloģiju ieviešana būtiski apsteidz citus starptautiskā transporta veidus pasaules ekonomikā.
4. Balstoties uz diferencētības principa, autore ir ierosinājusi izmantot modeli "Jaunā izplatīšanas iespēja", lai izvērstu reģionālo tūrisma pakalpojumu eksportu, piedāvājot tos kā neaviācijas papildpakalpojumus, kas papildina lidsabiedrību pakalpojumu saturu. Svarīgs elements modeļa "Jaunā izplatīšanas iespēja" kontekstā ir NDC agregators, kāda nav patlaban pastāvošajos tūrisma pakalpojumu rezervēšanas procesos. NDC agregatora funkcijas aplūkotā modeļa ietvaros var pildīt ne tikai esošās globālās izplatīšanas sistēmas, bet arī neatkarīgi agregatori, kuru lomu var pildīt ne tikai pasaules, bet arī reģionāla līmeņa agregatori.
5. Reģionālā agregatora koncepcijas īstenošana ļaus arī ieviest ekonomiski matemātiskos modeļus, ar kuru palīdzību tiks optimizētas eksportējamo tūrisma pakalpojumu paketes, kas tiek piedāvātas tiešsaistē kā neaviācijas papildpakalpojumi kopā ar pasažieru aviopārvadājumiem.
6. Autore ir piedāvājusi reģionālā agregatora jēdzienu un pamatojusi tā izveides nepieciešamību, atzīstot, ka tas var kļūt par pamatu lidsabiedrību un papildpakalpojumu piedāvātāju partnerības programmām. Ir noskaidrota reģionālā agregatora misija un stratēģiskais mērķis.
2. LATVIJAS IENĀKOŠĀ UN IEKŠĒJĀ TŪRISMA PAKALPOJUMU RĀDĪTĀJU ATTĪSTĪBAS TENDENCES UN PROBLĒMAS
2.1. Tūrisma pakalpojumu jomas tiesiskais nodrošinājums Latvijā
Lai pilnvērtīgi analizētu tūrisma pakalpojumu attīstības problēmas Baltijas valstīs, ir jāaplūko valsts plānošanas dokumenti, kuros ir noteikti tūrisma nozares attīstības virzieni šo valstu ekonomikā. To, ka tūrisma attīstība ir svarīga un nepieciešama, apstiprina ANO Ģenerālās Asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemtā rezolūcija Nr. 70/1 „Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”58, kas ir viens no svarīgākajiem ANO galotnes pieņemtajiem dokumentiem. Tajā ir aprakstīti septiņpadsmit mērķi pasaules ilgtspējīgas attīstības veicināšanai un izvirzīti 169 uzdevumi, kas ir pasludināti par pasaules turpmākās attīstības programmu. Jaunās mērķu un uzdevumu nostādnes stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī un turpmākos 15 gadus kalpos kā vadlīnijas lēmumu pieņemšanā.
Viens no ANO izvirzītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir šāds: „Mēs apņemamies propagandēt starpkultūru sapratni, iecietību, savstarpēju cieņu un globālā pilsoniskuma un kopējās atbildības ētiku. Mēs apzināmies dabas un kultūras daudzveidību un atzīstam, ka visas kultūras un civilizācijas var dot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un kalpot kā izšķiroši faktori tās nodrošināšanā”. Iedziļinoties šajā mērķi, var droši apgalvot, ka tūrisma pakalpojumu nodrošināšana un attīstība valstī veicinās gan starpkultūru sapratni, gan iecietību, gan kopīgo atbildību. Līdz ar to autore uzskata, ka tūrisma nozares attīstība Latvijā veicinās ne tikai ienākumus valsts budžetā un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos, bet arī globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.
Vēl kāds dokuments, uz kura jābalstās tūrisma nozarē īstenotajai darbībai, ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam59, ko Latvijas Republikas Saeima apstiprināja 2010. gada jūnijā. Tās sadaļā „Kultūras eksporta un kultūras diplomātijas veicināšana” ir teikts: „Mazai valstij, lai to pamanītu un cienītu pasaulē, īpaši svarīga ir izcilība. Latvijas profesionālā kultūra un māksla ir vienas no redzamākajām, ja ne galvenajām, valsts vēstniecēm pasaulē. Latvijas profesionālās un amatiermākslas pārstāvji veicina valsts atpazīstamību, netieši sekmējot kontaktus arī citās jomās, tostarp ekonomikā un investīciju piesaistē. Latvijas izcilie kultūras produkti ir ar augstu eksportspēju, tāpēc tie var efektīvi stiprināt valsts tēlu un veicināt eksportu citās nozarēs. Latvijai ir nepieciešamais potenciāls, lai uz kultūras bāzes attīstītu eksportspējīgu radošo industriju (festivāli, filmu producēšana, datorspēles, mūzikas ieraksti u.c.), kā arī radītu dizaina preces ar augstu pievienoto vērtību”. Kā redzams, kultūras vērtību eksports – tāpat kā pašas valsts popularizēšana – nav iespējams bez tūrisma pakalpojumu realizācijas.
Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam60 izvirza šādus mērķus:
- sekmēt ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, valsts un reģionu konkurētspēju starptautiskajos tirgos,
- radīt spēcīgu vidusšķiru – sekmēt politiku, kas ved pie stabiliem un pietiekamiem ienākumiem un cienīga darba ikvienam, mazinot nabadzību, ienākumu nevienlīdzību un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi,
- nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā – pieaugošu dzimstību, mirstības mazināšanos un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā.
58 United Nations Sustainable Development Summit on 25 September 2015, Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development, [Electronic source]: xxxxx://xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx.xx.xxx/xxxx0000/xxxxxxxxxxxxxxxxxxxx [Available January 2020]
59 Latvijas Republikas Saeima, June 2010, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 [Electronic source]. xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxx/0000 [Available January 2020].
60 Latvijas Republikas Saeima, December 2012. Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xxxxxx- files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_4.pdf [available August 2019]
Gan veidi, kādos praksē tiek īstenoti gan šī promocijas darba 1. nodaļā aplūkotie starptautiskie akti, gan citi plānošanas dokumenti, ir atspoguļoti Latvijas Tūrisma likumā61, kas cita starpā nosaka, ka tūrisma pakalpojumi ir „mērķtiecīga darbība tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai, kas ir: (a) pasažieru pārvadāšana, (b) izmitināšana, kura nav pasažieru pārvadāšanas neatņemama sastāvdaļa un kuras nolūks nav pastāvīgas dzīvesvietas nodrošināšana, (c) mehānisko transportlīdzekļu noma, (d) jebkurš cits tūrisma pakalpojums, kas nav šā punkta „a”, „b” vai „c” apakšpunktā minētā pakalpojuma neatņemama sastāvdaļa”. Tūrisma mītne šī likuma izpratnē ir „ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu.“
Tūrisma likumā ir definēti arī iepriekš citētā panta „d” apakšpunktā minētie citi tūrisma pakalpojumi, kas ietver tādus tūrisma nozares segmentus kā veselības tūrisms; rekreatīvais tūrisms; lauku tūrisms; dabas tūrisms; ekotūrisms; sporta tūrisms; kultūras tūrisms; komplekss tūrisma pakalpojums (vienkāršoti raksturojams kā vismaz divu dažādu, viena vairāku pakalpojumu sniedzēju piedāvātu tūrisma pakalpojumu apvienojums viena ceļojuma ietvaros, kas iegādāts vienā tūrisma pakalpojumu tirdzniecības vietā (no pirmā piedāvātāja), izmantojot tiešsaistes rezervācijas procesus); saistīts tūrisma pakalpojums (vienkāršoti raksturojams kā viena ceļojuma ietvaros iegādāti vismaz divi dažādi tūrisma pakalpojumi, par kuriem ar pakalpojumu sniedzējiem ir noslēgti atsevišķi līgumi un kuri neveido kompleksu tūrisma pakalpojumu).
Tūrisma likums definē arī tādus jēdzienus kā tūrisma pakalpojumu tirdzniecības vietas, nosakot, ka tās ir „jebkuras gan pārvietojamas, gan nepārvietojamas mazumtirdzniecības telpas vai tīmekļvietne, vai līdzīgs tiešsaistes tirdzniecības mehānisms, arī tad, ja mazumtirdzniecības tīmekļvietnes vai tiešsaistes tirdzniecības mehānismi ceļotājam tiek piedāvāti kā vienots mehānisms, tai skaitā kā balss telefonijas pakalpojums,” un tūrisma nozare, kas šī likuma izpratnē ir „tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana”.
Ir konstatējams, ka aplūkotās, Tūrisma likumā ietvertās definīcijas un galvenie jēdzieni atbilst pamatnostādnēm, kas izriet no šī promocijas darba 1.2. sadaļā analizētajiem dokumentiem – 1980. gada Manilas deklarācijai par pasaules tūrismu, GATT un ANO 1994. gada Tirdzniecības un attīstības konferences un ANO Statistikas komisijas pamatnostādnēm.
2.2. Baltijas valstu tūrisma pakalpojumu eksporta analīze
Jebkuras valsts tūrisma nozares stāvokli un attīstību lielākā vai mazākā mērā nosaka kopējā situācija un attīstības tendences, kas valda šo valstu tautsaimniecībā un ko atspoguļo iekšzemes kopprodukts (IKP). Ir pašsaprotami, ka Latvijas galvenās konkurentes ekonomikā, Eiropas Savienības investīciju piesaistīšanā, kā arī pētāmajā tūrisma nozarē ir Igaunija un Lietuva. 2.1. attēlā ir atspoguļota šo valstu IKP dinamika laikposmā no 1995. līdz 2017. gadam, balstoties uz oficiālajiem statistikas datiem62.
61 Latvijas Republikas Saeima (1998). Tūrisma likums [Electronic source]: xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/00000-xxxxxxx-xxxxxx [Available July 2019]
62 The World Bank (2017). Statistics of GDP Growth by Country 1995-2017 [Electronic source]. xxxxx://xxxx.xxxxxxxxx.xxx/xxxxxxxxx/XX.XXX?xxxxxxxxxxXX-XX-XX-XX [Available April 2018].
60
Bln, $
40
20
0
Lithuania
Latvia
Estonia
2.1. attēls. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas IKP izmaiņu dinamika 1995.–2017. gadā (avots: The World Bank, Statistics of GDP Growth in Lithuania, Latvia, Estonia)
Aplūkojamajā laikposmā Baltijas valstis ir kvalitatīvi uzlabojušas savu IKP (Latvija – 4,78 reizes, Igaunija– 5,29 reizes un Lietuva – 5,43 reizes), turklāt tā izaugsmes tempu ziņā Latvija diemžēl atpaliek no savām kaimiņvalstīm. Taču, kā liecina 2.1. attēlā atspoguļotie dati, IKP attīstības tendences visām trim Baltijas valstīm ir līdzīgas63.
Ņemot vērā Baltijas valstu iedzīvotāju skaita atšķirības, to attīstības panākumu precīzāku novērtējumu nodrošina tāds rādītājs kā IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ļauj salīdzināt reālo iedzīvotāju labklājības līmeni un ekonomiskās izaugsmes tempu dažādās valstīs. Šī rādītāja izmaiņu dinamika ir redzama uz oficiālo statistikas datu64 bāzes izveidotajā 2.2. attēlā.
25000
20000
15000
10000
5000
0
Lithuania
Latvia
Estonia
2.2. attēls. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas IKP uz vienu iedzīvotāju izmaiņu dinamika (avots: The World Bank, Statistics of GDP per Capita in Lithuania, Latvia, Estonia)
Grafikā atspoguļotie dati liecina, ka, vērtējot pēc IKP uz vienu iedzīvotāju, Igaunija pēdējo gadu laikā apsteidz Latviju un Lietuvu par aptuveni 15 %, savukārt Latvija pavisam nedaudz atpaliek no Lietuvas. Arī pēc tāda rādītāja kā uzņēmējdarbībai labvēlīga vide Latvija pēdējo gadu laikā ierindojas vienā no pēdējām vietām (19. vietā) starp pārējām ES valstīm, atpaliekot gan no Igaunijas (12. vieta), gan Lietuvas (16. vieta) 65. IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir tikai nedaudz lielāks nekā puse no 27 ES dalībvalstu vidējā rādītāja. Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam ir plānots palielināt valsts IKP uz
63 The World Bank (2017). Statistics of GDP Growth by Country 1995-2017 [Electronic source]. xxxxx://xxxx.xxxxxxxxx.xxx/xxxxxxxxx/XX.XXX?xxxxxxxxxxXX-XX-XX-XX [Available April 2018]. 64 The World Bank (2017). Statistics GDP per Capita 1995-2017 [Electronic source].
xxxxx://xxxx.xxxxxxxxx.xxx/xxxxxxxxx/XX.XXX.XXXX.XX?xxxxxxxxxxXX-XX-XX-XX [Available April 2018].
65 The World Bank, Reports, Doing business 2017-2018, [Electronic source]: xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxx.xxx/xxxx/xxxxxxxxxxxxxxxx/xxxxxx [Available August 2018].
vienu iedzīvotāju līdz vairāk nekā 27.000 EUR (jeb 95 % no ES vidējā līmeņa) un samazināt šī rādītāja reģionālās atšķirības, panākot, lai tā dispersija būtu 30 % vai mazāka.
Svarīgi ekonomiskie rādītāji ir ceļojumu un tūrisma nozares tiešais ieguldījums IKP. Šī ieguldījuma īpatsvara (%) izmaiņu dinamika Baltijas valstīs ir atspoguļota 2.3. attēlā66,67.
6
5
4
3
2
1
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
2027
Latvia Estonia Lithuania
%
2.3. attēls. Ceļojumu un tūrisma nozares tiešā ieguldījuma valsts kopējā IKP procentuālā īpatsvara izmaiņu dinamika
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz Lietuvas, Latvijas un Igaunijas statistikas datiem)
Šī rādītāja vidējais līmenis aplūkojamajā laikposmā Latvijā bija 3,71 %, Igaunijā – 3,61 % un Lietuvā – 1,95 %. Savukārt saskaņā ar prognozēm (2.3. att.) 2027. gadā Latvijā tas sasniegs 4,8 %, Igaunijā – 4,3 % un Lietuvā – 2,6 %. Šie skaitļi liecina, ka tūrisma nozarei Latvijā un Igaunijā ir lielāka nozīme nekā Lietuvā, turklāt Latvijā tās ieguldījums kopējā tautsaimniecībā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs.
Tūrisma nozares ietekme uz IKP un iedzīvotāju nodarbinātību izraisa gan tiešu, gan multiplikatīvu efektu. Tiešo efektu rada pati tūrisma nozare kā tāda68. Savukārt multiplikatīvais efekts izpaužas kā netieša un inducēta ietekme uz papildu pieprasījumu pēc tūrisma un saistīto nozaru pakalpojumiem. Netiešo efektu rada ietekme uz citām tūristu apkalpošanā iesaistītajām nozarēm, uzņēmumiem un organizācijām (tūrisma operatoriem un aģentiem, izmitināšanas, ēdināšanas un mazumtirdzniecības uzņēmumiem, dažādu veidu iekšzemes transporta uzņēmumiem, kultūras un izklaides objektiem u.c.). Inducēto efektu veido valsts un patērētāju izdevumi, kas saistīti ar no tūrisma nozares tiešās un netiešās saimnieciskās darbības iekasētajiem nodokļiem69.
Katra Baltijas valsts visā pasaulē izvērš tūrisma pakalpojumu eksportu kā jomu, kas veicina ne tikai to ekonomisko izaugsmi, bet arī starptautisko atpazīstamību70. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas reģionālā tūrisma izaugsme ir vērojama kopš 2004. gada, kad Baltijas valstis pievienojās ES un sāka plaši piemērot starptautiskos standartus, tostarp tūrisma uzņēmējdarbības un transporta jomā. Šīs izaugsmes dinamika salīdzinošas diagrammas veidā
66 Central Statistical Bureau of Latvia, Statistics Lithuania, Statistics Estonia (2018). Tourism in Latvia 2017, cat.number 2017/28, p.56, Riga.
67 World Travel and Tourism Council (2018). Economic world Impact 2017 [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxxx.xxx/-/xxxxx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxxxxx-xxxxxx-xxxxxxxx/xxxxxxx-0000/xxxxx0000.xxx [Available July 2018].
68 Morpeth N., Xxx X. (2015). Planning for Tourism. Towards a Sustainable Future. CAB International, UK p.p.224-238 ISBN 978 1 78064 458 5
69 Xxxxxx, X. (2017) Latvia tax review. World Bank Group, Washington, D.C. [Electronic source]: xxxx://xxxxxxxxx.xxxxxxxxx.xxx/xxxxxxx/xx/000000000000000000/Xxxxxx-xxx-xxxxxx [available July 2019]
70 Xxxxxxxxx X.(2009). An EU Strategy for the Baltic Sea Region: Good Intensions Meet Complex Challenges, European Policy Analysis, 2009 N 9. p.p. 1-11.
ir atspoguļota 1.4. attēlā, ko autore ir izveidojusi, balstoties uz oficiālajiem statistikas datiem par viesnīcās un citās mītnēs nakšņojušo ārvalstu viesu (vairākdienu ceļotāju – nerezidentu) skaitu71, 72, 73, 74, 75.
2.4. attēls liecina, ka aplūkojamajā laikposmā vislielākie panākumi tūrisma pakalpojumu eksporta jomā ir bijuši Igaunijai, kura uzņemto ārvalstu ceļotāju (nerezidentu) kopējā skaita ziņā ieņem līderpozīcijas jau kopš 2009. gada. Šī rādītāja ziņā Latvija ieņem vidējās pozīcijas76.
4
3,5
3
2,5
2
1,5
1
0,5
0
Mln
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Lithuania
Latvia
Estonia
2.4. attēls. Viesnīcās un citās mītnēs nakšņojušo ārvalstu viesu skaita izmaiņu dinamikas salīdzinājums
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz Lietuvas, Latvijas un Igaunijas statistikas datiem)
Vērtējot pēc šī rādītāja, Latvija ieņem vidējās pozīcijas starp abām kaimiņvalstīm. Tūrisma nozarē svarīgs rādītājs ir arī nakšu skaits, ko ārvalstu tūristi pavadījuši dažādās izmitināšanas vietās. 2017. gadā Latvijā šis skaits bija kopumā 3,41 milj., kas ir par 11,7 % vairāk nekā 2016. gadā. Šī rādītāja izaugsmes ziņā Latvijas tūristu uzņemšanas joma ir apsteigusi visas pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis77. Uzreiz aiz Latvijas ierindojas Slovēnija (+11,3 %) un Horvātija (+10,6 %), tālāk seko Portugāle (+8,0 %) un Čehijas Republika (+7,7 %). Turklāt jāņem vērā tūristu uzņemšanas jomas pavisam atšķirīgā struktūra Latvijā un Igaunijā, kur tūrisma mītnēs pavadīto nakšu skaita īpatsvars ir attiecīgi 69 % un 64 %, salīdzinājumā ar Lietuvu, kur šis īpatsvars nesasniedz pat pusi jeb ir tikai 47 %.
71 Statistics Lithuania (2018). Collection of Statistics. [Electronic resource]. xxx.xxxxxxx.xx/xx/xxxxxxxxxxxxx statistics [Available August 2018].
72 Central Statistical Bureau of Latvia (2019). Tourism in Latvia 2018. Collection of Statistics. [Electronic source]: xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xx/xxxxxxxxxxxxx statistics [Available July 2018]
73 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Ārvalstu ceļotājus raksturojošie rādītāji. Tourism in Latvia 2017. Collection of Statistics [Electronic source]. xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xx_00_xxxxxxx_xxxxxxx_0000_00_00 lv_en.pdf [Available July 2018].
74 Central Statistical Bureau of Latvia (2017). Hotels and other tourist accommodation establishments by statistical region, city and county [Electronic source]: xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm ikgad/TUG040.px [Available July 2018]
75 Statistics Estonia (2017). Hotels and other tourist accommodation establishments by statistical region, city and county. [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxxx.xx/xxxx-xxxxxxx-0000-000 [Available July 2018]. 76 OECD (2016). OECD Tourism Trends and Policies 2016, OECD Publishing, Paris. ISBN: 978-92- 00-00000-0 [Electronic source]: xxxx://xx/xxx.xxx/00.0000/xxxx-0000-xx [Available July 2018].
77 Xxxxxxxxx X., Xxxxxx X., Xxxxxxxxxxxxx L. (2017).Tourism in Latvia and Industry’s Future Needs. An International Journal of Tourism and Hospitality Research, Vol.26, No2, pp.340-346.
2.1. tabulā salīdzinājuma veidā ir apkopti statistikas dati par 2017. gadu, balstoties šādiem Baltijas valstu tūrisma nozares rādītājiem78, 79, 80:
- ārvalstu viesu izcelsmes valstu struktūra (piecas galvenās valstis, %);
- gultasvietu aizpildījums viesnīcās un citās mītnēs (%).
2.1. tabula
Ārvalstu viesu uzņemšanas rādītāji Baltijas valstīs
Valsts | Uzņemto tūristu iedalījums pēc rezidences valstīm | Gultasvietu aizpildījums (%) |
Latvija | Krievija (13,5 %); Vācija (11,7 %); Lietuva (10,1 %); Igaunija (9 %); Somija (6,5 %) | 39,6 |
Lietuva | Baltkrievija (11,3 %); Vācija (11 %); Krievija (10,5 %); Polija (10 %); Latvija (9,6 %) | 40,8 |
Xxxxxxxx | Xxxxxx (42 %); Krievija (11 %); Latvija (7,5 %); Vācija (5,8 %); Zviedrija (3,4 %) | 34 |
Avots: Lietuvas, Latvijas un Igaunija statistikas dati
2.1. tabulā redzamie dati liecina, ka vidējie gultasvietu aizpildījuma un ārvalstu ceļotāju viesnīcās un citās mītnes pavadīto nakšu skaita rādītāji Baltijas valstīs ir zemi.
Iespējas, ko sniedz tūristu pieplūde reģionam no Eiropas Savienības dalībvalstīm un Krievijas, nav neizsmeļamas. Tādēļ, konkurējot ar kaimiņvalstīm, Latvijai ir svarīgi pieņemt lēmumu par jauniem reģionālo tūrisma pakalpojumu eksporta attīstības tirgiem. Piemēram, ir problemātiski cerēt uz to, ka būtiski palielināsies tūristu pieplūde no ASV vai Kanādas, jo Eiropā šo tūristu interesi piesaista galvenokārt Anglija, Francija, Itālija, Grieķija un citas valstis ar attīstītu viesu uzņemšanas infrastruktūru un lielu skaitu vēsturisku apskates objektu.
Liels potenciāls ienākošā tūrisma plūsmas palielināšanai Baltijas valstīs ir saistīts ar tūristiem no Ķīnas un Japānas, par kuru piesaistīšanu pastāv arī sīva konkurence citu Eiropas Savienības valstu starpā.
Svarīgas valstis no Baltijas valstu ienākošā tūrisma plūsmu kvalitatīvo rādītāju uzlabošanas viedokļa ir NVS valstis, kā arī Gruzija un Ukraina. Šo valstu iedzīvotājiem Baltijas valstis jau vēsturiski ir bijušas kā „logs uz Rietumiem”, turklāt praktiski nepastāv valodas barjera. Būtisks tūristu pieplūdes veicināšanas potenciāls ir Ukrainai, kuras pilsoņi ir ieguvuši tiesības bez vīzas ceļot uz Šengenas zonas valstīm. Par šo valstu tūristu piesaistīšanu Eiropas Komisijas piešķirtā investīciju finansējuma potenciālās samazināšanās apstākļos Baltijas valstīs arī turpmāk izvērsīsies ievērojama konkurence. Latvijai, kurai salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir būtiskas priekšrocības praktiski neesošās valodas barjeras dēļ, šajā sakarā ir svarīgi ievērot līdzsvaru starp nacionālo motivāciju, tūristu uzņemšanas drošumu un ekonomiskajiem faktoriem, un tas prasa jaunus stratēģiskos risinājumus saistībā ar ceļotāju uzņemšanas ierobežojumiem un citu Eiropas valstu pieredzes izmantošanu81. Piemēram, lietās, kas attiecas uz pieņemamāku nosacījumu paredzēšanu NVS valstu pilsoņiem investīcijām
78 Statistics Estonia (2017). Collection of Statistics. Tourism. [Electronic source]: xxxx://xxx.xxxx.xx/000000 [Available July 2018].
79 Central Statistical Bureau of Latvia (2017). The occupancy rate of bed places. CSP, Riga [Electronic resource]. xxxxx://xxx.xxxxxxxx.xxx/xxxxxxxxxx/000000/xxxxx-xxx-xxxxx-xxxxxxxxx-xxxxx-xxxxxx [available July 2018]
80 Statistics Lithuania (2017). Collection of Statistics. Tourism. [Electronic resource]. xxxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xxxxxxxxxxxxx-xxxxxxxxxx?xxxxxxxXxx0000000 [Available August 2018].
81 Xxxxxxx, X., Xxxxxx, X. (2007). National Tourism Organizations: Measuring the Results of Promotion Abroad. Tourism, N 1, vol. 55, p. 65-80.
nekustamajā īpašumā un daudzkārtēju vīzu vai uzturēšanās atļauju izsniegšanu, var izcelt praktiski visas Eiropas Savienības dienvidu reģiona valstis, kā arī Somiju82.
Būtiskas potenciāla rezerves Baltijas valstīs veido ienākošā tūrisma jomas infrastruktūras pieejamības nodrošināšana personām ar īpašām vajadzībām, senioriem un ģimenēm ar maziem bērniem83, 84.
Latvijas reģionālā, pierobežu un lauku tūrisma problēmas, virzienus, scenārijus un attīstības vēsturi ekonomiskā, sociālā, ekoloģiskā un humāno vērtību aspektā savos pētījumos ir aplūkojuši tādi autori kā I. Xxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxxxx, X. Xxxxxx, X. Xxxxxxxx,
X. Xxxxxxxxx, X. Xxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxx,
X. Xxxxx, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxx,
X. Xxxxxxxxxx, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxx, X. xxx xxx Xxxxxx, X. Xxxxx, X. Xxxxxx,
X. Xxxxxxxxx-Zilpure, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxx, X.Xxxxx, I. Xxxxxxx, X. Zobena u.c. autori 85, 86,
82 OECD (2019). OECD Economic Surveys: Latvia 2019 [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxxx.xxx/xxxxxxx/xxxxxxx/Xxxxxx-0000-XXXX-xxxxxxxx-xxxxxx-xxxxxxxx.xxx [Available December 2019]
83 Vanhoove N. (2006). A comparative analysis of competition models for tourism destinations. Im M. Kozak& X. Xxxxxx (eds). Progress in Tourism Marketing (101-114). Oxford:Elsevier.
84 Xxxxxxx X. (2012) Elaboration and Approbation of Methodology for Estimating the Region-Wide Economic Significance of Tourism in National Parks of the Regions of Latvia. In: Economic Science for Rural Development: proceedings of the International Scientific Conference, No. 28. Jelgava: LUA, pp. 158 - 163. ISSN 1691-3078; ISBN 978-9934-8304-1-9.
85 Xxxxxxx X., Xxx xxx Xxxxxx X., Xxxxxx X. (2017) Jūrmalas pilsetās tūristu apmierinātība, tās analīze un rekomendācijas tūrisma marketinga un tūrisma attīstības un rīcības plāna izstrādei. [Electronic source]. xxxxx://xxx.xxxxxxxxxxxx.xx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxxx/Xxxxxxx%00xxxxxxxx%00XXX.XXX [Available August 2017].
86 Xxx xxx Xxxxxx, X., Xxxxx X.(2010). Sustainability, Destination Choice and Tourist Behaviour. Case of Latvia. Revista Cientifica do ISCET. Percursos&Ideas. No.2-2a. Cadernos de Turistica.-Porto, 2010. 3-12.lpp.
87, 88, 89, 90, 91, 92, 93, 94, 95,96. Šo pētnieku darbu rezultāti lielā mērā ir atspoguļoti, izstrādājot iepriekš aprakstītos valsts plānošanas dokumentus un dažādu asociāciju dokuments, kas saistīti ar Latvijas un tās reģionu tūrisma nozares attīstību.
Baltijas valstu un tostarp Latvijas tūrisma nozarei ir ievērojams potenciāls, mainot attīstības vektoru no savstarpējas konkurences uz kopīgu integrētu programmu un ienākošā tūrisma pakalpojumu pakešu izstrādi, ietverot tajās kaimiņvalstu apmeklēšanu97. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu ceļotāja ceļojuma sākumu (ierašanās punktu) vienmēr nosaka šo valstu tradicionālo tūrisma pakalpojumu sniedzēju piedāvājumu konkurences priekšrocības98.
Baltijas tūrisma nozares integrēto tūrisma pakalpojumu eksports ir aktuāls uzdevums, kura risināšanas iespējas uz NDC agregatora bāzes arī ir pētītas šajā promocijas darbā.
Baltijas valstu reģionālā tūrisma galvenais trūkums ir īsā tūrisma sezona. Starpsezonu periodā tās nepiedāvā tikpat kā nekādus pievilcīgus tūrisma pakalpojumus, ja neskaita SPA u.tml. Taču arī šī laikposma piedāvājumam ir attīstības potenciāls, ko veido, piemēram, konferenču, rekreācijas un medicīnas tūrisms.
87 Xxxxxxxxx X., Xxxxxxx X. (2014). Latgales Tautsaimniecības pētījumi. Sociālo zinātņu žurnāls. Nr. 1(6) Rēzekne 2014, pp. 20-40
88 Xxxx X., Xxxxxxx X., Xxxxxxxx D. (2011). Development of rural tourism in Latvia capitalizing on regionally relevant human values. Management theory and studies for rural business and infrastructure development. Nr. 2 (26). Research papers.
89 Druva-Xxxxxxxxxxx X., Xxxxxx X. (2014). Tourism in Latvia:from fragmented resorts of Russian empire to a national brand on international level. In:Xxxxx X., Xxxxxx X. and Xxxxxxx X.(eds) European Tourism Planning and Organization Systems, Vol II. Channel View Publications, Xxxxxxxx, UK, pp.118-130
90 Rooze A. (2007). Transition and trends in the tourism sector on the Estonian-Latvian border: a case study of Võru and Alūksne districts. Ģeogrāfiskie raksti, XIII. pp 80-92
91 Xxxxxx X. (1999). Tūrisma attīstība Latvijā. In:Rižovs,N. And Xxxxxxxxx,X. Latvijas Arhīvi. Latvijas Nacionālais Arhīvs, Rīga, Latvija, pp.96-110 Vestūre tūrisms. [Electronic source]: xxxx://xxx.xxxxxx.xx/xxxxxxxx/XXXXXXX/xxxxxxx_xxxxxx/00-000-XXXXXXX-Xxxxxx-Xxxxxxx.xxx [Available November 2019]
92 Xxxxxx X. (2014). Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. Tūrisma attīstības valsts aģentūras 15.gadu jubilejas konference 2014.gada 26.novembrī, TAVA
93 Xxxxxxx X. (2015). Lauku tūrisma attīstība 2015 /2016, Konference “Lauku tūrisma spēks: uzņēmēju, pašvaldību un vietējās kopienas sadarbība”, Mežotnes pils, 30.10.2015. [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxxxxxxx.xx/xxxx/xxxx/xxxxxxxxxx/000000- GNP/Doc/Asnate_Ziemele_Lauku_turisma_attistiba.pdf [Available October 2019]
93 Xxxxxxx X. (2012). Tourism spatial structures in Latvia, their formation, expression and importance in promotion of destinations on the market. Doctoral thesis, University of Latvia, Riga, Latvia
94 Xxxxxx A., Xxxxxx X., Xxxxxxx A. (2005). Rural Tourism in Latvia: Rauna Tourism Association Case Study Analysis for WP3. University of Latvia [Electronic source]. https//xxx.xxxxxxxxx.xx/xxxxxxxx/xxxxx/xxxxxxxxx/Xxxxx Tourism in Latvia.pdf [Available October 2019]
95 Berzina I., Xxxxxx X. (2010) National Parks Management Approaches and Parks Financing Principles: Practical Findings. In: Recreation, Tourism and Nature in a Changing World: the fifth international conference on Monitoring and Management of Visitor Flows in Recreational and Protected Areas. Wageningen: Wageningen University and Research Centre, pp. 231-233. ISBN 978-90-327-0387-5
96 Xxxxxx X. (2013). Integration of the Baltic Region States: Driving Forces and Obstacles. European Integration Studies, No.7, pp.143-149
97 Narkūniene R., Xxxxxxxx X., Rbidane I. (2017). Tourism Development Conditions in the Municipalities of Lithuania and Latvia Regions. CBU International Conference Proceedings Vol.5, p 320 DOI: 10.12955/cbup.v5.945.
98 Rooze A. (2007). Transition and trends in the tourism sector on the Estonian-Latvian border: a case study of Võru and Alūksne districts. Ģeogrāfiski raksti, XIII. pp 80-92.
Tipiski šķēršļi, ar kuriem saskaras ceļotāji visā pasaulē, ir skaidras informācijas, infrastruktūras99 un nepieciešamo pakalpojumu pieejamības trūkums100. Starp šāda veida trūkumiem, kas piemīt Baltijas valstu reģionālā tūrisma jomai, ir tas, ka pasaules tūrisma pakalpojumu tirgū nav pieejama informācija par reģionālā tūrisma papildpakalpojumu iespējām un pieejamību. Daudzās ekskursiju tūres kopumā nav pietiekami daudzveidīgas no tajās ietverto pasākumu viedokļa. Baltijas valstu reģionālā tūrisma pakalpojumi lielākoties nav pieejami rezervēšanai tiešsaistē. Tādēļ uzņēmuma „Reģionālais agregators” izveide, kas ierosināta un pamatota šajā promocijas darbā, globālajā tirgū sekmēs klientu informētību par reģionālajiem papildpakalpojumiem, kā arī palīdzēs apvienot tos paketēs un piedāvāt rezervēšanai tiešsaistē.
Papildus tam jāatzīst, ka ir nepieciešama plašāka valsts regulējošā ietekme, lai izstrādātu un koordinētu konkrētu pasākumu īstenošanu sadarbības nodrošināšanai starp vietējās pašvaldības institūcijām, tūrisma nozares uzņēmumiem, kā arī transporta, sabiedriskās ēdināšanas un citiem uzņēmumiem un organizācijām, orientējot centienus uz ienākošā un iekšējā tūrisma attīstību visās darbības jomās un īpašu uzmanību pievēršot tūrisma pakalpojumu cenai, kvalitātei, drošumam, tiešsaistes rezervēšanai un informācijas par tiem plašai pieejamībai101.
2.3. Latvijas tūrisma pakalpojumu eksporta konkurences priekšrocības
Tūrisma attīstības reģionālo aspektu salīdzinoša analīze laikposmā līdz 2012. gadam ar uzsvaru uz Lietuvas potenciālu ir veikta E. Spiriajeva publikācijā102. Minētajā gadā pasaules reitingā pēc konkurētspējas koprādītāja ceļojumu un tūrisma jomā Latvija ierindojās 48. vietā, apsteidzot Lietuvu tikai par vienu pozīciju un ievērojami atpaliekot no Igaunijas (30. vieta). Turpmākajos gados situācija valstu konkurētspējas jomā īpaši nav mainījusies. Neapšaubāma Igaunijas priekšrocība ir kultūras un valodas radniecība ar Somiju, kā arī ziemeļrietumu lielākās megapoles Sanktpēterburgas tiešais tuvums. Vēl divi svarīgi tūrisma pakalpojumu eksporta ģeogrāfiskie virzieni ir Zviedrija un Vācija. Igaunijā prevalē kruīzu tūrisms, lauku tūrisms un pilsētu tūrisms103.
Lietuvas konkurences priekšrocības lielā mērā nosaka šādi faktori:
- „nostalģiski” ceļojumi no Polijas uz valsts austrumdaļu un Viļņu, kas līdz Otrajam pasaules karam bija tās sastāvā, un no Vācijas uz Klaipēdu104, kas vēsturiski ir saistīta ar Austrumprūsiju;
- robežošanās ar Baltkrieviju;
- robežošanās ar Krieviju, kas rada saikni ar kaimiņos esošo Kaļiņingradas apgabalu.
Lietuvā visattīstītākās tūrisma jomas ir veselības tūrisms, ūdensdziedniecības medicīnas tūrisms un lauku tūrisms.
99 Ministry of Economics of the Republic of Latvia (2018). Economic Development of Latvia. MoE 2018. p.51, 126, 144-150
100 Xxxxx X, Forsyth P. (2006). International Handbook on the Economics of Tourism Xxxxxx Xxxxx Publishing, Cheltenham, UK, p.p.266-270, ISBN-10: 1843761041
101 Information Resources Management Association (2015). Hospitality, Travel, and Tourism: Concepts, Methodologies, Tools, and Applications, Business Science Reference (IGI Global), USA p.865, ISBN:978-1-4666-6543-9
102 Spiriajevas E. (2012). The development of international tourism in Lithuania: a comparative analysis of regional aspects. Klaipeda University [Electronic source]. xxxxx://xxx.xxxxxxxxxxxx.xxx/xxxxxxxxxxx/000000000_Xxx_Xxxxxxxxxxx_xx_Xxxxxxxxxxxxx_Xxxxxxx_xx
_Lithuania_aComparative_Analysis_of_Regional_Aspects DOI: 10.5922/2079-8555-2013-1-8 [Available March 2018].
103 Xxxxxxxx M, Xxxxxx X. (2005). Doing business with Estonia. GMB Publishing Ltd, UK, p.195 ISBN 1-905050-22-4
104 Pabriks A., Purs A. (2001).Latvia. The challenges of change. Routledge. New York, p.p.132-134 ISBN 0-415-26730-7
Analizējot Latvijas konkurences priekšrocības ienākošā tūrisma jomā, kas nodrošina tās reģionālo papildpakalpojumu eksportu, konkurētspējas rādītājs kompleksi raksturo tūrisma pakalpojumus.
Latvijas stratēģiskās attīstības plānos nozarēs, kas nodrošina ceļojumus un tūrismu, un pašā tūrisma nozarē, ir noteikti šādi virzieni Latvijas tūrisma konkurētspējas palielināšanas uzdevumu risināšanai105, 106, 107:
- Latvijas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa intensīvāka izmantošana ienākošā un iekšējā tūrisma veicināšanai, kas ir svarīga priekšrocība no valsts un tās konkurētspējas attīstības viedokļa;
- infrastruktūras attīstība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu Rīgas kā Ziemeļeiropas reģionālās metropoles funkcijas108: (tostarp tūrisma, kultūras, zinātnes un investīciju piesaistes jomā);
- transporta koridoru modernizācija, lai veicinātu jaunu rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumu izveidi un attīstību un ļautu valstij un tās iedzīvotājiem gūt vairāk labuma no valsts labvēlīgā ģeogrāfiskā novietojuma;
- ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstība, lai nodrošinātu mobilitāti valsts iekšienē un tās pieejamību no ārvalstīm, un labākas kvalitātes ceļu nodrošināšana starp valsts un reģionālajiem attīstības centriem, kuros ir koncentrēti ražošanas un pakalpojumu uzņēmumi;
- pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, ņemot vērā to dominējošo vietu valsts IKP, taču nepietiekamo konkurētspēju starptautiskā līmenī;
- mērķtiecīgu investīciju piešķiršana jaunu darba vietu izveidei reģionālajos attīstības centros un tiem piegulošajās teritorijās;
- „zaļā potenciāla” kā valsts un tās iedzīvotāju ienākumu avota efektīva, apkārtējai videi nekaitīga izmantošana;
- starptautiskā tūrisma attīstība, kas aktīvi veicina Eiropas integrāciju;
- uz eksportu orientētu tūrisma pakalpojumu izveide, izmantojot reģionu unikālo dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un kūrorta pakalpojumu potenciālu, piesaistot finansējumu no reģionālās nevienlīdzības novēršanas politikas fondiem, valsts budžeta un privātajiem līdzekļiem;
- unikālo kultūras un cilvēkkapitāla radošo resursu plašāka izmantošana, kas ļauj pašvaldībām attīstīt konkurētspējīgu uzņēmējdarbību ne tikai lauksaimniecības nozarēs, bet arī radošo industriju un tūrisma jomā;
- pastiprinātas uzmanības pievēršana tūrisma veidiem un teritorijām, kas veiksmīgi piesaista ceļotājus, un sezonalitātes efekta mazināšana;
- lietišķā tūrisma un starptautisku pasākumu piesaistīšana, organizēšana un atbalstīšana, tostarp nodrošinot tiem nepieciešamo infrastruktūru;
- ienesīgu kruīza maršrutu izstrāde un attīstība Rīgas jūras ostā.
Vislielāko popularitāti Latvija bauda Krievijas un Vācijas tūristu vidū, taču kopumā tūrisma pakalpojumu eksporta tirgus ir pietiekami diversificēts un aptver dažādas Centrāleiropas, Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstis. Nozīmīgākās konkurences priekšrocības, kas piemīt Latvijai, ir šādas:
105 Baltic 21 Tourism Group (1998). Baltic 21: Series no. 7/98, Agenda 21 - Baltic Sea Region Tourism, USA, Stockholm Environment Institute-Boston Centre, p. 74.
106 Latvijas Republikas Saeima, December 2012 Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xxxxxx- files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_4.pdf [available August 2019].
107 Latvijas Republikas Saeima, June 2010, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 [Electronic source]. xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxx/0000 [Available January 2020].
108 Rozīte M, Xxxxxxx X. (2012). Out of the Soviet Union: The re-emergence of Riga as a Tourist Capital. Current Issues in Tourism, 15 (1-2), p.61-73
- ģeogrāfiskais novietojums, kas veicina ne tikai kravu tranzītu, bet arī pasažieru plūsmas visos virzienos, lietišķā tūrisma attīstību un valsts starptautiskās atpazīstamības palielināšanos109,110;
- aviotransports, kas balstās galvenokārt uz lielākās un starp Baltijas valstīm visintensīvāk attīstītās lidostas „Rīga”; 48 % no visiem ārvalstu vairākdienu ceļotājiem ierodas Latvijā ar aviotransportu, un tas rada Latvijai un Rīgai stratēģisku priekšrocību salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu un to galvaspilsētām, kurām šie rādītāji ir ievērojami zemāki111,112;
- lidostā „Rīga” bāzētā starptautiskā lidsabiedrība airBaltic, kas veido lielu potenciālu turpmākai aviopārvadājumu attīstībai un ieceļojošo ārvalstu tūristu skaita palielināšanai 113,114;
- visā pasaulē darbojošās globālās izplatīšanas sistēmas Amadeus reģionālā (Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) centra atrašanās Rīgā, kas ļauj izvirzīt jaunus uzdevumus informācijas tehnoloģiju izstrādei reģionālo ienākošā tūrisma pakalpojumu tiešsaistes rezervēšanai un šo pakalpojumu piedāvāšanai starptautiskajā aviopārvadājumu tirgū;
- starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem (Ecolines, Eorolux u.c.), kas apkalpo maršrutus virzienos no ziemeļiem uz dienvidiem, no rietumiem un austrumiem u.c.
Latvijai ir nozīmīgi sasniegumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā115. Šīs jomas uzņēmumu galvenie darbības virzieni ir elektroniskā komercija, lietojumprogrammatūru izstrāde finanšu, apdrošināšanas, banku, tiešsaistes sekošanas un uzņēmuma resursu plānošanas sistēmām u.c. Latvijā atrodas globālās izplatīšanas sistēmas Amadeus reģionālais centrs – Amadeus Latvija. Šāda IKT potenciāla esamība ļauj ar optimismu raudzīties uz Latvijas iespējām risināt ar reģionālo papildpakalpojumu izplatīšanu saistītos uzdevumus, balstoties uz kvalitatīvi jaunām IT, kas integrētas ar aviotransporta un ceļojumu globālās izplatīšanas sistēmu IT, lai piedāvātu reģionālos papildpakalpojumus globālajā tūrisma pakalpojumu tirgū.
Galvenie kvalitatīvie faktori, vairums no kuriem apliecina, ka Latvijai piemīt būtiskas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, un kuri ir izcelti Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam116, Nacionālajā attīstības plānā 2014.–
109 Latvijas Republikas Saeima, June 2010, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 [Electronic source]. xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxx/0000 [Available January 2020]
110 Brown H. (2004). Looking to the future in Latvia, Vol.364, issue 9451, P2083-2086, Elsevier Ltd [Electronic source]. DOI:xxxxx://xxx.xxx/00.0000/X0000-0000(00)00000-0 [Available January 2019].
111 European Parliament's Committee on Transport and Tourism (TRAN) (2017). Transport and Tourism in the Baltic States, [Electronic source]: xxxx://xxx.xxxxxxxx.xxxxxx.xx/XxxXxxx/xxxxxx/XXXX/0000/000000/XXXX_XXX(0000)000000_XX.xxx [Available August 2017]
112 Ministry of Economics of the Republic of Latvia (2017). Regional Survey of Tourism Development in Latvia. European Region Development Fund [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxxxxxx/xxxx_xxxxxx/xx_xxxxxxxxxxx/xxxxxxx/xxxx_0000000000.xxx [Available August 2017].
113 European Commission (2016). DG MOVE (Mobility and Transport) - EU Transport in Figures - Statistical Pocketbook 2016, p. 37 and 49.
114 Beeton S. (2006) .Community Development through Tourism. Collingwood: Landlinks Press. [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxxxxxxxxxxx.xxx/xxxxxxxxxxx/000000000_Xxxxxxxxx_Xxxxxxxxxxx_xxxxxxx_Xxxxxxx [Available August 2017]
115 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Tūrisms Latviā 2018. Statistisko datu krājums. Riga. ISBN 978-9984-06-524-3
116 Latvijas Republikas Saeima, June 2010, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 [Electronic source]. xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxx/0000 [Available January 2020]
2020. gadam117, Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.‒2020. gadam118, Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.–2015. gadam119 un Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2018.–2023.gadam120 ir šādi:
- Latvijas galvaspilsēta Rīga – vispāratzīts Baltijas reģiona kultūras un lietišķo darījumu centrs, kas iedzīvotāju skaita un atpazīstamības ziņā pārspēj Tallinu un Viļņu un bieži tiek dēvēts par „Austrumu Parīzi”;
- sanatoriju un kūrorta dziedniecības iestāžu tīkls, kas ir pietiekami populārs arī ārpus valsts robežām, jo īpaši NVS valstīs un Izraēlā;
- Gaujas nacionālā parka teritorija un tās apkaime ar senajām pilīm Siguldā un Cēsīs, kas tiek dēvēta par „Latvijas Šveici” 121;
- 10 ievērojamāko vēsturisko un dabas objektu tops (Aglona, Rundāles pils, Liepājas vecpilsēta, Daugavpils cietoksnis u.c.), kā arī citas apskates vietas;
- gleznaini dabas resursi (smilšaina pludmale aptuveni 500 km garumā, neskarta daba, skujkoku un jaukto mežu bioloģiskā daudzveidība, liels skaits upju un ezeru);
- dabas vide, kas piesaista gan vietējos, gan ārvalstu ceļotājus, jo Latvija joprojām ir viena no „zaļākajām” valstīm pasaulē, utt.
Starp nelabvēlīgiem faktoriem, kas būtiski ietekmē Latvijas ekonomiku, ir iedzīvotāju skaita nepārtrauktā samazināšanās, ko izraisa gan emigrēšana uz attīstītākām Eiropas Savienības valstīm, gan mirstības rādītāju pārsvars pār dzimstības rādītājiem.
Latvijas ekonomikas vājās puses, kas visvairāk ietekmē tūrisma jomu un var nelabvēlīgi iespaidot arī ierosināto reģionālā agregatora izveidi, ir šādas:
- Latvijas tūrisma pakalpojumu sadrumstalotība, koncentrēšanās Rīgā un tās apkārtnē un orientēšanās galvenokārt uz eksportu (Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.‒2020. gadam);
- Latvijas uzņēmējdarbības struktūru veidojošo mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu nepietiekamie resursi investīcijām izpētē un attīstībā (Nacionālās attīstības plāns 2014.–2020. gadam);
- problēmas, kas saistītas ar dzelzceļu modernizāciju satiksmē ar Krieviju un radušās Latvijas Dzelzceļa rīcībā esošo ierobežoto finanšu resursu dēļ, un Krievijas puses neieinteresētība to risināšanā;
- Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, kas neizbēgami samazinās Eiropas Savienības investīcijas un finansiālo atbalstu Baltijas valstīm, tostarp
117 Latvijas Republikas Saeima, December 2012 Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xxxxxx- files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_4.pdf [available August 2019]
118 Ekonomikas ministrija (2014), Ministru kabinets. Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.– 2020. gadam [Electronic source]: xxxxx://xxx.xx.xxx.xx/xx/xxxxxxx_xxxxxxxx/xxxxxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxx_xxxxxxxxxx_xxxxxxxxx [Available January 2019].
119 Ekonomikas ministrija, Tūrisma attīstības valsts aģentūra (2010). Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģija 2010.–2015. gadam. [Electronic source]: xxxx://xxx.xxxx. xxx.xx/xxxxx/xxxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxx-xxxxxxxxx/Xxxxxxx-xxxxxxx-xxxxxxxxx-xxxxxxxx- 2010—2015.pdf [Available December 2018].
120 Lativjas Investīciju un attīstības aģentūra (2018). Tūrisma mārketinga stratēģija 2018. - 2023. gadam [Electronic source]: xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xxxxx/xxxx/xxxxxxx/Xxxxxxx/Xxxxxxxxxxxxx/xxxxxxx_xxxxxxxxxx_xxxxxxxxxx_xxxxxxxx kums.pdf [Available December 2018]. ISBN 978-9934-8783-0-5
121 Xxxxxxx X. (2012). Tūrisma ekonomiskā nozīmīguma novērtēšana Latvijas nacionālo parku teritorijās. Thesis doctoral. Riga: Latvijas Universitāte. [Electronic source]: xxxx://xxxxx.xxx.xx/xxxxxxxxxxxx- summary/tourism/Iluta_Berzina_promoc_darba_kopsavilkums_2012_LLU_EF.pdf [Available July 2018].
finansējuma piešķiršanu infrastruktūras un pakalpojumu jomas attīstībai, kas tiešā veidā skar arī tūrisma nozari u.c.
Latvijas tūrisma pakalpojumu ārkārtīgi nevienmērīgo sadrumstalotību apliecina, piemēram, ārvalstu viesu apmeklēto Latvijas pilsētu sadalījums 2017. gadā122: Rīga – 78,2 %; Jūrmala – 7,8 %, Siguldas novads – 1,7 %; Liepāja – 1,6 %, Ventspils un Daugavpils – 1,3 %.
Tūrisma galveno virzienu analīze, kas atspoguļota iepriekš minētajos valsts plānošanas dokumentos, ļauj identificēt Latvijas tūrisma galvenos stratēģiskos sektorus ar vislielāko konkurētspēju, un tie ir šādi: lietišķais tūrisms, veselības tūrisms, dabas tūrisms, kultūras tūrisms un radošās industrijas”. Uzskaitītajiem sektoriem ir jāpievieno arī:
- Baltijas valstu integrētie pārrobežu un pierobežu tūrisma sektori;
- tūrisma klasteri, kas nodrošina elastīgu un operatīvu reaģēšanu un tirgus situācijas izmaiņām un individuālu mārketinga stratēģiju realizāciju.
Efektīvas praktiskās darbības īstenošana minētajos sektoros, precīza reģionālo papildpakalpojumu sniegšanas teritorijas un mērķtirgus segmentu noteikšana nodrošinās:
- noteiktas Latvijas kā tūrisma galamērķa pozīcijas Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu kopīgā piedāvājuma ietvaros;
- Rīgas tūrisma slodzes samazināšanu un vismaz daļēju tās pārdali starp citām Latvijas pilsētām un novadiem.
Lai sekmīgi virzītu tirgū minēto tūrisma sektoru pakalpojumus, ir obligāti nepieciešama to izplatīšana un sadale tiešsaistes režīmā, un to veicinās reģionālā agregatora izveide.
2.4. Latvijas ienākošā un iekšējā tūrisma rādītāju un attīstības tendenču analīzes metodoloģija
pieejas.
Analīzes metodoloģija, kas izmantota šajā sadaļā, balstās uz turpmāk izklāstītās
1. Materiālu sagatavošanai ir izmantoti tūrisma statistikas dati no Latvijas
Republikas oficiālajiem pārskatiem. Šīs jomas pakalpojumi, kas tiek sniegti Latvijas ārvalstu viesiem, ir eksporta pakalpojumi. Ienākošā tūrisma infrastruktūra nav atdalāma no iekšējā tūrisma infrastruktūras. Tādēļ ienākošā tūrisma rādītāju analīze atkarībā no pētāmās jomas tiek veikta sastatījumā vai nu ar ienākošā un iekšējā tūrisma summārajiem rādītājiem, vai arī tikai ar iekšējo tūrismu.
2. Pētījumus par aplūkoto tēmu autore sāka 2016. gadā. Par pētāmā laikposma sākuma gadu tika izvēlēts 2007. gads, kas, pirmkārt, nodrošināja statistisko rindu pietiekamu reprezentativitāti (10 gadu laikposms), bet otrkārt, ļāva veikt analīzi arī par laikposmu pirms globālās krīzes (2008.–2009. g.). Pēcāk analīzes rezultāti tika precizēti, ņemot vērā jaunākos datus par 2016. un 2017. gadu. Šajā sadaļā izmantoto materiālu pamatu veido Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie oficiālie statistikas dati par viesnīcām un citām tūristu
122 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). TUG15. Ārvalstu ceļotāji sadalījumā pēc ceļojuma nolūka. [Electronic source]:
xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx/xxxxxx ikgad turisms/TU0150.px/?rxid=562c2205-ba57- 4130-b63a-6991f49ab6fe [Available June 2018].
mītnēm123,124,125, kas atspoguļo laikposmu no 2007. līdz 2015. gadam. Statistikas dati par 2016. un 2017. gadu ir iegūti no Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes avotiem uz attiecīgā gada bāzes126,127. Visi rādītāji izriet no attiecīgā gada beigās apkopotajiem datiem. Oficiālie dati par 2018. gadu pētījuma ietvaros nav apstrādāti, jo promocijas darba izstrādes pabeigšanas brīdī vēl nebija publicēti. Tomēr šie dati ir faktiski ņemti vērā, noformulējot galīgos secinājumus, ja tie liecināja par iepriekš neparedzētām tendencēm un būtiski ietekmēja secinājumus, kas ir izdarīti, balstoties uz datiem par laikposmu no 2007. līdz 2017. gadam. Oficiālie un aprēķinātie rādītāji par ārvalstu ceļotājiem ir attiecināmi tikai uz nerezidentiem. Latvijas rezidenti, kuri mitinās paši savos mājokļos, kopējā statistikā nav ņemti vērā.
Absolūto rādītāju diagrammas autore ir izstrādājusi, balstoties uz noapaļotiem Latvijas oficiālās statistikas rādītājiem. Vairums relatīvo rādītāju un to izmaiņu dinamika aplūkotajā laikposmā balstās uz autores veiktajiem aprēķiniem.
Diagrammas, kurās ir atspoguļoti vairāk nekā divi rādītāji, labākas uzskatāmības nolūkā ir krāsainas.
3. Statistikas datu ieguves metodoloģija un terminoloģija atbilst CSP tīmekļvietnē publicētajam aprakstam128.
Izmitināšanas vietas, kuru darbība ietilpst kategorijā „izmitināšana viesnīcās un citās tūristu mītnēs” (Hotels&oth) un kurās vietu skaits pārsniedz 10, saskaņā ar Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju NACE Rev. 2129: ir sadalītas šādās grupās:
- viesnīcas un tām līdzīgas mītnes (Hotels&sim);
- viesu nami un citas mītnes īslaicīgai izmitināšanai (Guesthouses&etc);
- kempingi, atpūtas transportlīdzekļu laukumi un apdzīvojamo autopiekabju laukumi (Campings&etc).
Grupa Hotels&sim ietver dažādu kategoriju viesnīcas, kā arī viesnīcas bez kategorijas (ar ikdienas uzkopšanu):
- viesnīcas;
- moteļus;
- rehabilitācijas centrus;
- kūrortviesnīcas;
- viesu namus.
123 Central Statistical Bureau of Latvia (2014). Statistical Yearbook of Latvia 2014, CSP, Riga. [Electronic source]. xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxx-xxxxx/xxxxxxxxx/xxx/xxxxxx- tema/176-latvijas-statistikas-gadagramata-2014 [Available August 2017].
124 Central Statistical Bureau of Latvia (2015). Statistical Yearbook of Latvia 2015, CSP, Riga. [Electronic source]. xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxx-xxxxx/xxxxxxxxx/xxx/xxxxxx- tema/175-latvijas-statistikas-gadagramata-2015 [Available August 2018].
125 Central Statistical Bureau of Latvia (2016). Statistical Yearbook of Latvia 2016, CSP, Riga. [Electronic source]. xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxx-xxxxx/xxxxxxxxx/xxx/xxxxxx- tema/116-latvijas-statistikas-gadagramata-2016 [Available August 2018].
126 Central Statistical Bureau of Latvia (2017). Statistical Yearbook of Latvia 2017, CSP, Riga. [Electronic source]. xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxx-xxxxx/xxxxxxxxx/xxx/xxxxxx- tema/163-latvijas-statistikas-gadagramata-2017 [Available August 2018].
127 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Statistical Yearbook of Latvia 2018, CSP, Riga. [Electronic source]. xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxx-xxxxx/xxxxxxxxx/xxx/xxxxxx- tema/285-latvijas-statistikas-gadagramata-2018 [Available August 2018].
128 Central Statistical Bureau of Latvia (2017). Statistical Yearbook of Latvia, CSP, Riga, p.p.483-486 ISBN 978-9984-06-499-4
129 Central Statistical Bureau of Latvia (2017). Data collection and statistical processing. Activities of hotels and other accommodation establishments [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxx-xx-xxxxx/xxxxxxxxx-xxxxxxx/xxxxxxx/xxxxxx/xxxxxxxx- activities-hotels-and-other-accommodation [Available July 2018].
Latvijā ir piecu kategoriju viesnīcas ar vienu līdz piecām zvaigznēm, un to novērtēšanu un sertifikāciju veic SIA „Viesnīcu un restorānu centrs”.
Grupa Guesthouses&etc ietver dažādu veidu:
- brīvdienu mājas / viesu namus;
- viesu izmitināšanai paredzētus dzīvokļus;
- jauniešu mītnes – hosteļus;
- tūrisma un atpūtas kompleksus / centrus. Grupa Campings&etc ietver:
- kempingus,
- atpūtas transportlīdzekļu laukumus;
- apdzīvojamo autopiekabju laukumus;
- citas nakšņošanas vietas (medniekiem, makšķerniekiem u.c.).
Šajā nodaļā aplūkotie statistikas dati un aprēķina dati (kas atvasināti no statistikas datiem) neietver lauku tūrisma naktsmītnes.
4. Rādītāji, kas attiecas uz lauku tūrisma naktsmītnēm (Rural&oth), kuras nelielā apjomā sniedz izmitināšanas pakalpojumus ārpus Rīgas, ir analizēti atsevišķi un nav ņemti vērā izmitināšanas uzņēmumu Hotels&oth analīzē. Grupa Rural&oth ietver nelielas ietilpības sabiedriskās un privātās ēkas, kas atrodas ārpus Rīgas, tajā skaitā:
- viesu namus;
- brīvdienu mājas;
- lauku mājas;
- kempingus;
- citas mītnes.
5. Gultasvietu aizpildījuma, nakšņošanu skaita u.c. mēneša un vidējo rādītāju aprēķināšanas metodoloģija ir aprakstīta reglamentējošā dokumentā130.
6. Ārvalstu ceļotāju kopējos izdevumus veido samaksa par precēm un pakalpojumiem, kas veikta avansā, gatavojoties ceļojumam, kā arī paša ceļojuma laikā. Latviju apmeklējošo ārvalstu ceļotāju izdevumi neietver kapitālieguldījumus vai darījumus saistībā ar nekustamo īpašumu vai mākslas darbiem, kā arī transporta izmaksas ceļam uz Latviju un atpakaļ un iekšzemes pārvadājumiem Latvijā.
7. Rādītāju izmaiņu tendences, sakarību aproksimējošās formulas un determinācijas koeficientus attiecīgajām diagrammām un grafikiem autore ir ieguvusi, izmantojot tendenču līkņu izveides rīku programmā Excel. Tendences atspoguļo statistikas vai aprēķināto rādītāju pieauguma (vai krituma) dinamiku un var tikt izmantotas šo rādītāju prognozēšanai (kvantitatīvajai, bet ne kvalitatīvajai) neilgam laikposmam (parasti – vienam gadam). Aproksimācijas sakarības, kas ļauj kvalitatīvi novērtēt tendenču virzību, tiek ņemtas tikai no lineārās regresijas vienādojumiem, kas novērojumiem Xi Yi izskatās šādi:
Y = a + bX, Formula 2.1
kur
koeficienti a un b – novērtējums pēc mazāko kvadrātu metodes131.
130 Central Statistical Bureau of Latvia (2017). Data collection and statistical processing. Activities of hotels and other accommodation establishments [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxx-xx-xxxxx/xxxxxxxxx-xxxxxxx/xxxxxxx/xxxxxx/xxxxxxxx- activities-hotels-and-other-accommodation [Available July 2018]
131 Xxxxxxxx J.O., Xxxxxxx S.G., Xxxxxx D.A (2018). Applied Regression Analysis. A research tool. 2nd ed. Springer-Verlag NY.p.7, 21, 87,107-110. ISBN 0-387-98454-2
Lineārās regresijas modelim ar vienu parametru X determinācijas koeficients, kas apzīmēts ar R2, ir vienāds ar parastā korelācijas koeficienta starp novērtējamajiem un novērojamajiem lielumiem Y un Х kvadrātu. Novērtējot regresijas modeļus, koeficienta R2 vērtība tiek interpretēta kā modeļa atbilstība attēlotajiem datiem132. Šī rādītāja vērtība var būt robežās no 0 līdz 1. Ja sakarības nav, rādītājs ir vienāds ar 0, bet, ja tā ir – ar 1. Jo tuvāk R2 vērtība ir 1, jo spēcīgāka ir sakarība. Koeficients R2, respektīvi, korelācijas koeficienta starp novērtējamajiem un novērojamajiem lielumiem kvadrāts, atbilst dispersijas daļai, ko paskaidro X modelī (2.1):
Formula 2.2 kur
– sagaidāmās Y vērtības;
– i novērojamo vērtību vidējais lielums.
Polinomu, eksponenciālās vai logaritmiskās tendenču līknes, ko piedāvā tendenču līkņu izveides rīks programmā Excel, šajā darbā prognozēšanai netika izmantotas, jo tikai viena vērtība R2 nav pietiekama, lai veiktu precīzu prognozes kvantitatīvo novērtējumu.
Vairumā diagrammu ar vienu vai diviem rādītājiem, formulas un vērtības R2 tiek attēlotas grafiski. Ja diagrammās ir atspoguļoti vairāk nekā divi rādītāji vai ir nepieciešami papildu paskaidrojumi un precizējumi, tendenču sakarību formulas ir iekļautas atbilstīgās tabulās. Tendenču izvēles pamatojums, izņemot determinācijas koeficientu izmantošanu, darbā nav izklāstīts, jo svarīgākais uzdevums ir identificēt tendenču virzību. Aplūkojamo rādītāju aproksimācijas un prognozēšanas modeļu izvēles padziļinātāka pamatošana nav šī darba uzdevums un prasa atsevišķu pētījumu.
8. Ekstrapolācijas metode, izmantojot aproksimējošās sakarības, kas iegūtas ar tendenču līkņu izveides rīka palīdzību programmā Excel, tika pielietota katram gadam, sākot ar 2015. gadu, lai izveidotu novērtējošu prognozi kārtējam gadam, veicot iepriekšējā gada rādītāja korekciju, analizējot starpību starp ekstrapolācijas un faktiskajiem rādītājiem un jauno prognozi aktuālajam gadam. Ekstrapolācijas tendenču datu salīdzinājums ar aktuālā gada faktiskajiem datiem apliecināja šādas pieejas pamatotību, jo absolūtā vairākumā gadījumu atšķirības nepārsniedza 5 %. Atsevišķās diagrammās ir veikta tajās atspoguļoto datu ekstrapolācija 2018. gadam. Tālāka prognozēšana, kas pārsniedz vienu gadu, ir atsevišķs uzdevums, kāds šajā promocijas darbā netika izvirzīts.
Viesnīcu un citu tūrisma mītņu skaita izmaiņu tendences un analīze
Viesnīcu un citu tūrisma mītņu skaita summārā rādītāja, kā arī tajā iekļauto grupu Hotels&sim, Guesthouses&etc un Campings&etc analoģisku rādītāju izmaiņu dinamika laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam, balstoties uz Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 133, 134, ir atspoguļota 2.5. attēlā.
132 Dr. Xxxxx X. (2018). Data Analysis for Management Programme, Module 6 Unit 1, London School of Economics and Political Science, UK, p.8-16.
133 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Hotels and other tourist accommodation establishments. TUG010. [Electronic source]
xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm ikgad/TUG010.px [Available August 2018].
134 World Tourism Organization of the United Nations (2018). 2017 Annual Report. [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxxxxx.xxx/xxx/xxx/00.00000/0000000000000 [Available July 2018]
900
800
700
600
500
400
300
200
100
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Hotels&oth Hotels&sim Guesthouses&etc Camping&etc
2.5. attēls. Viesnīcu un citu tūrisma mītņu skaita izmaiņu dinamika (avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Noskaidrotās aplūkojamo rādītāju izmaiņu tendences, kā arī citi statistiskie un vidējie rādītāji ir apkopoti 2.2. tabulā.
2.2. tabula
Izlases rādītāji no 2.5. attēlā redzamā grafika un to izmaiņu tendences
Izmitināšanas vietu veids | Skaits 2007. gadā | Min. skaits | Maks. skaits | Vidējais skaits | Skaits 2017. gadā | Tendences līkne | R2 |
Viesnīcas un citas tūrisma mītnes (Hotels&oth) | 399 | 399 (2007) | 809 (2017) | 583 | 809 | Y = 460,11 + 20,573X | 0,4408 |
Viesnīcas un tām līdzīgas tūrisma mītnes (Hotels&sim) | 197 | 197 (2007) | 322 (2017) | 258 | 322 | Y = 195.62 + 10,336X | 0,7466 |
Viesu nami u.c. (Guesthouses&etc) | 184 | 184 (2007) | 470 (2017) | 296 | 470 | Y = 221.85 + 12,418X | 0,3003 |
Kempingi u.c. (Campings&etc) | 18 | 15 (2011) | 52 (2015) | 29 | 17 | Y = 42.491 – 2,182X | 0,2349 |
Avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem
2.5. attēlā un 2.2. tabulā redzamo diagrammu un tendenču analīze liecina, ka viesnīcu un citu tūrisma mītņu pakalpojumu joma pēdējo 4 gadu laikā piedzīvo noturīgu attīstību un tuvākajā perspektīvā ir sagaidāma pozitīva tās dinamika. Izmitināšanas vietu skaita vidējais pieaugums gadā aplūkotajā laikposmā pārsniedz 9 %.
1) Viesnīcu un citu tūrisma mītņu kopējā skaita izmaiņu dinamiku būtiski ietekmē grupas Guesthouses&etc izmitināšanas vietu skaita izmaiņas, kurām piemīt spilgti izteikts viļņveidīga pieauguma raksturs. Attēlā redzamās diagrammas uzskatāmi parāda, ka 2017. gadā ir ievērojami pieaudzis gan izmitināšanas vietu Hotels&oth kopējais skaits, gan to skaits grupā Guesthouses&etc, būtiski pārsniedzot attiecīgos 2016. gada rādītājus (attiecīgi par 33,3 % un 71 %). Šo rādītāju izmaiņu tendenču aproksimējošo sakarību determinācijas koeficientu zemās vērtības (attiecīgi 0,4408 un 0,3003) neļauj tos izmantot īstermiņa prognozēšanai, taču ļauj izdarīt tendenču kvalitatīvu novērtējumu – secināt, ka tās ir pieaugošas. Izmantojot matemātiskās prognozēšanas metodes un statistikas datus par laikposmu no 2007. līdz 2016. gadam, šāds rezultāts 2017. gadam netiks iegūts. Lai prognoze būtu precīzāka, ir jāveic attiecīga izpēte, (promocijas darba autores ieskatā) ņemot vērā galvenokārt militāri politiskos un ekonomiskos faktorus, kas šo pieaugumu ir izraisījuši.
2) Izmitināšanas vietu Hotels&sim skaita izmaiņu dinamikai kopumā piemīt prognozējams raksturs bez būtiskiem lēcieniem. Šī rādītāja izmaiņu lineārā tendence ar augstu vērtību R2 = 0,7466 ļauj prognozēt, ka šī veida izmitināšanas vietu skaits 2018. gadā sasniegs līmeni 325. Grupai Hotels&sim ir svarīga nozīme no Latvijas reģionālo tūrisma pakalpojumu eksporta viedokļa, jo šīs grupas viesnīcas ar 3, 4 vai 5 zvaigznēm ir galvenā izmitināšanas vietu grupa, kurās ārvalstu ceļotāji ir rezervējuši vietas ar starptautisko viesnīcu rezervēšanas un globālās izplatīšanas sistēmu starpniecību. Šīs grupas vidējais īpatsvars Hotels&oth kopējā skaitā aplūkojamajā laikposmā bija aptuveni 44 %, bet 2017. gadā samazinājās līdz 40 %.
3) Grupas Campings&etc izmitināšanas vietu skaita izmaiņām piemīt stagnējošs raksturs kvalitatīvā novērtējuma izpratnē jeb negatīvas tendences īstermiņa perspektīvā, taču kvantitatīvā novērtējuma izpratnē tas tā nav, jo lineāro tendenci (skat. 2.2. tabulu) koeficienta R2 zemās vērtības (0,2358) dēļ nevar izmantot īstermiņa prognozēšanai. Lai iegūtu precīzāki prognozi, arī ir nepieciešams veikt attiecīgu izpēti, identificējot cēloņus, kuru dēļ šo izmitināšanas vietu jomā situācija Latvijā ir neapmierinoša.
Dažādu izmitināšanas vietu veidu īpatsvara viesnīcu un citu tūrisma mītņu kopējā skaitā (%) izmaiņu dinamika laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam ir atspoguļota 2.6. attēlā.
100%
80%
60%
40%
20%
0%
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Hotels&sim Guesthouses&etc Camping&etc
2.6. attēls. Viesnīcu un citu tūrisma mītņu īpatsvars sadalījumā pa kategorijām (avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Dažādu kategoriju izmitināšanas vietu absolūtie un relatīvie rādītāji Hotels&oth ietvaros, kas atspoguļoti 2.5. un 2.6. attēlā, liecina, ka laikposmā no 2007. līdz 2016. gadam gadā vidēji:
- Hotels&sim un Guesthouses&etc skaits ir līdzīgs – attiecīgi 258 un 296;
- Campings&etc skaits ir ārkārtīgi mazs – 29 (mazāk nekā 3 % no kopējā skaita). Uzmanības vērts ir arī fakts, ka 2015. un 2016. gadā Hotels&sim skaits pārsniedza
Guesthouses&etc skaitu, savukārt 2017. gadā – otrādi.
Viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoto viesu skaita izmaiņu tendences un analīze
Statistiskie rādītāji, kas atspoguļo viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoto viesu skaitu, balstās un oficiālajiem CSP statistikas datiem135, 136, 137, 138. Šie oficiālie statistikas dati par viesu (iekšzemes un ārvalstu ceļotāju) skaitu, kas izmitināts viesnīcās un citās tūrisma mītnēs Latvijā, noapaļotā veidā ir apkopoti 2.7. attēlā redzamajā diagrammā. Sasniegtais uzņemto ārvalstu viesu skaits 2017. gadā (1,78 milj.) bija ievērojami lielāks nekā šis rādītājs, ko Latvijas kompetentās iestādes plānošanas dokumentos paredzēja 2020. gadam (1,722 milj.)
139.
3
mln
2,5
y = 0,1213x + 1,0596 y = 0,0968x + 0,6091
2
R² = 0,807
R² = 0,912
1,5
1
0,5
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Total number of visitors
Number of non-resident
2.7. attēls. Viesnīcās un citās tūrisma mītnēs Latvijā apkalpoto viesu kopējā skaita un nerezidentu skaita izmaiņu dinamika
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
No 2.7. attēlā redzamā grafika izrietošo raksturīgo rādītāju un aproksimējošo sakarību apkopojums ir iekļauts 2.3. tabulā.
2.3. tabula
Izlases rādītāji no 2.7. attēlā redzamā grafika un to izmaiņu tendences
Hotels&oth izmitinātie viesi | Skaits 2007. gadā | Min. skaits | Maks. skaits | Vidējais skaits | Skaits 2017. gadā | Tendences līkne | R2 |
Viesi (milj.) | 1,49 | 1,11 (2009) | 2,3 (2016) | 1,708 | 2,58 | Y = 1,0596 + 0,1213X | 0,807 |
135 Central Statistical Bureau of Latvia (2017). Number of visitors and nights spent in hotels and other accommodation establishments by country of residence. TUG020. [Electronic source]: xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm ikgad/TUG020.px [Available August 2018]
136 World Tourism Organization (2018). European Union Tourism Trends. UNWTO, Madrid p.p.39-45 ISBN: 978-92-844-1946-3 DOI: xxxxx://xxx.xxx/00.00000/0000000000000.
137 Eurostat, Union européenne. Commission européenne (2017). Key Figures on Europe: 2017 Edition.
Eurostat pocketbooks. Edited by Xxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxx, p.177 ISBN: 9279722751 138 Eurostat (2018). Reports on travel and tourism. Nights spent at tourist accommodation establishments by coastal and non-coastal area (from 2012 onwards) [Electronic source]:
xxxxx://xxxxxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxx/xxxx.xx?xxxxxxxxxxxx_xxx_xxxxxx&xxxxxxx [Available September 2019]
139 Ministry of Economics of the Republic of Latvia (2017). Regional survey of tourism development in Latvia. [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxxxxxx/xxxx_xxxxxx/xx_xxxxxxxxxxx/xxxxxxx/xxxx_0000000000.xxx [Available June 2018].
Nerezidenti (milj.) | 0,85 | 0,75 (2009) | 1,57 (2016) | 1,131 | 1,78 | Y = 0,6091 + 0,0968X | 0,912 |
Avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem
Rādītāju izmaiņu tendences (skat. 2.3. tabulu) ar ļoti augstām koeficientu vērtībām R2 = 0,807 un R2 = 0,912 liecina par pozitīvām izaugsmes tendencēm tuvākajā perspektīvā, ko apstiprina arī šo rādītāju vidējā pieauguma diagrammas par laikposmu no 2010. gada (2.8. att.).
Nolūki, kādos ārvalstnieki apmeklē Latviju, ir šādi: atpūta; draugu un radinieku apciemošana; lietišķi darījumi; citi nolūki. Piemēram, 2016. gadā no kopumā 1793,3 tūkstošiem Latvijā ieceļojušo ārvalstnieku tūrisma nolūkā bija ieradušies 1567,9 tūkstoši jeb 87,4 %. No šī ārvalstu tūristu kopējā skaita (1567,9 tūkst.) 48,1 % ieradās atpūtas nolūkā, 29,9 % – lai apciemotu draugus, bet 22 % – lietišķu interešu vadīti. Īpašas uzmanības vērti ir lietišķā nolūkā ieceļojošie uzņēmēji kā potenciāli klienti, kuri varētu iegādāties tūrisma vai brīvā laika pavadīšanas pakalpojumus, kas saistīti ar ekskursijām, pārgājieniem, laivošanu, makšķerēšanu, nekustamā īpašuma apskati u.c.
2.8. attēlā diagrammas veidā ir atspoguļota viesnīcās un citās tūrisma mītnēs Rīgā apkalpoto viesu skaita un nerezidentu skaita izmaiņu dinamika, kas liecina, ka arī šie rādītāji pastāvīgi pieaug140,141. Šī pieauguma lineārās tendences ar augstu determinācijas koeficientu vērtību (0,8536 un 0,8982) rada pamatu secinājumam, ka pieaugums ir prognozējams arī īstermiņa perspektīvā.
2,5
mln
2
y = 0,102x + 0,8135 R² = 0,8536
y = 0,0746x + 0,5422 R² = 0,8982
1,5
1
0,5
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Total number of visitors (Riga)
Number of non-resident (Riga)
2.8. attēls. Viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Rīgā apkalpoto viesu kopējā skaita un nerezidentu skaita izmaiņu dinamika
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Dinamika, kas raksturo nerezidentu īpatsvara viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā apkalpoto viesu kopējā skaitā un viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Rīgā apkalpoto nerezidentu īpatsvara šādās izmitināšanas vietās Latvijā apkalpoto viesu kopējā skaitā izmaiņas, ir atspoguļota 2.9. attēlā. Šādās izmitināšanas vietās apkalpoto nerezidentu vidējais īpatsvars aplūkojamajā laikposmā ir 66,2 % un pēdējo 9 gadu laikā ir vērtējams kā stabils.
140 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Tūrisms Latvijā 2018. Statistisko datu krājums. Rīga. p.p.8-21. ISBN 978-9984-06-524-3
141 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Hotels and other tourist accommodation establishments by statistical region, city and county. TUG040. [Electronic resource]: xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm ikgad/TUG040.px [Available November 2019]
90
80
70
60
50
40
30
20
10
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Non-resident in Latvia/Total visitors in Latvia (%)
Non-resident in Riga/Total visitors in Riga (%)
2.9. attēls. Viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā un Rīgā apkalpoto nerezidentu īpatsvars kopējā apkalpoto viesu skaitā
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Rīgā apkalpoto nerezidentu skaits ievērojami pārsniedz nerezidentu skaitu, kas apkalpots citur Latvijā. Vidējais Rīgā apkalpoto nerezidentu īpatsvars ir 81,1 %. Tomēr 2017. gadā šis īpatsvars krasi samazinājās (par 8,4 %), kas šī darba autores ieskatā var būt saistīts ar militāri politiskiem faktoriem, kā arī to, ka Rīgu aktīvāk apmeklēja citu Latvijas reģionu iedzīvotāji.
Rīgā izmitināto nerezidentu lielais skaits liecina par izmitināšanas vietu sniegto pakalpojumu pietiekami augstu kvalitātes līmeni, kas, pēc autores domām, atbilst Eiropas vidējam līmenim vai, iespējams, pat pārsniedz to. Var apgalvot, ka izmitināšanas kvalitāte (pakalpojumu cena, nelielais attālums līdz pilsētas centram, numuru platība, brokastu kvalitāte, lidostas, dzelzceļa stacijas un autoostas ērtā sasniedzamība) vairumā Rīgas trīszvaigžņu un četrzvaigžņu viesnīcu nav zemāka, bet daudzos gadījumos ir pat labāka nekā analoģiskās izmitināšanas vietās daudzās citās Eiropas galvaspilsētās un lielpilsētās142.
2.10. attēlā ir redzama procentuālā attiecība starp apkalpoto viesu skaitu, bet
2.11. attēlā – dažādu kategoriju viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs apkalpoto nerezidentu skaits, ko aprēķinājusi autore, balstoties uz statistikas datiem143,144.
142 Xxxxx X. (2012), Patērētāju apmierinātība Latvijas tūrisma tirgū. Latvijas Universitāte. Promocijas darbs. [Electronic source]: xxxxx://xxxxxx.xx.xx/xxxxxx/xxxxxx/0/0000 [Available October 2019]
143 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Characteristics of hotels by category. TUG030. [Electronic
source]:xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm ikgad/TUG030.px [Available November 2019]
144 Central Statistical Bureau of Latvia (2017). Tourism in Latvia 2017. Collection of Statistics. [Electronic source] xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxx-xx-xxxxx/xxxxxxxxx- tourism/tourism/search-in-theme/150-tourism-latvia-2017 [Available July 2018]
100%
80%
60%
40%
20%
0%
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
3*
2014 2015
5*
2016 2017
No category
1*&2*
4*
2.10. attēls. Dažādu kategoriju viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā apkalpoto viesu procentuālais sadalījums
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā apkalpoto viesu proporcionālajam sadalījumam gadu no gada ir raksturīga četrzvaigžņu viesnīcās izmitināto viesu īpatsvara palielināšanās, attiecīgi samazinoties pārējo kategoriju daļai. Pēdējo trīs gadu laikā šīs kategorijas izmitināšanas vietās apmetušos viesu īpatsvars ir bijis gandrīz 60 % no visiem viesnīcās apkalpotajiem viesiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem trīszvaigžņu viesnīcas, kuru īpatsvars pēdējos gados ir bijis apmēram 20 %. Savukārt pieczvaigžņu viesnīcās izmitināto viesu īpatsvars ir neliels – tikai aptuveni 5 %. Tikpat kā nenozīmīgs īpatsvars viesu izmitināšanā ir viesnīcām ar vienu vai divām zvaigznēm, kas nesasniedz pat 1 %. Iemesli, kādēļ šo kategoriju viesnīcas nav populāras ne viesu vidū kopumā, ne nerezidentu vidū, ir jāpēta atsevišķi.
2.11. attēlā redzamā diagramma rakstura ziņā līdzinās iepriekšējai (skat. 2.10. attēlu). Taču nerezidenti biežāk nekā viesi kopumā izvēlas nakšņot četrzvaigžņu viesnīcās. Šādās viesnīcās izmitināto nerezidentu īpatsvars sasniedz gandrīz divas trešdaļas.
100%
80%
60%
40%
20%
0%
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
No category 1*&2** 3*** 4**** 5*****
2.11. attēls. Dažādu viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā apkalpoto nerezidentu procentuālais sadalījums
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
No piecām vadošajām izcelsmes valstīm ieradušos nerezidentu īpatsvars kopējā Latviju apmeklējušo tūristu skaitā un kopējā uzņemto nerezidentu skaitā 2016. gadā ir atspoguļots
2.12. attēlā145, 000.Xx šīm piecām valstīm ieradušos tūristu plūsmu sadalījums 2017. un 2016. gadā ir vienāds. No dažādām valstīm ieradušos nerezidentu Latvijā pavadīto nakšu skaita īpatsvars kopējā nakšu skaitā ir analoģisks 2.12. attēlā redzamajam sadalījumam.
15
%
10
5
0
Russia
Germany
Lithuania
Estonia
Finland
Top 5 countries- share of non residents among all visitors
Top 5 countries- share of non resident vistitors among all non residents
2.12. attēls. Viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoto nerezidentu procentuālais sadalījums pa valstīm
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
No iepriekš minētajām valstīm ieradušos tūristu plūsmu dinamika, balstoties uz procentuālā īpatsvara kopējā ārvalstu tūristu skaitā, laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam ir atspoguļota 2.13. attēlā.
30
25
20
15
10
5
0
%
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Russia
Germany
Lithuania
Estonia
2016 2017
Finland
2.13. attēls. No piecām galvenajām izcelsmes valstīm Latvijā ieradušos ārvalstu tūristu procentuālais īpatsvars kopējā ārvalstu tūristu skaitā
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Diagramma liecina, ka no piecām galvenajām izcelsmes valstīm ieradušos tūristu sadalījums pēdējo 5 gadu laikā ir gandrīz nemainīgs un atbilst 2.12. attēlā redzamajam sadalījumam. Taču pēdējo 3 gadu laikā ir samazinājusies no Krievijas ierodošos viesu plūsma, savukārt Vācijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas tūristu īpatsvars tikpat kā nav mainījies. Ir
145 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Number of visitors and nights spent in hotels and other accommodation establishments by country of residence. TUG020. [Electronic source]: xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm ikgad/TUG020.px [Available November 2019]
146 Xxxx X.,Xxxx R., Xxxx X. (2016). Measuring tourism destinations using mobile tracking data. Tourism Management Vol. 57, December 2016, p.p. 202-212
pieaudzis to tūristu skaits, kas ierodas no Apvienotās Karalistes, Zviedrijas, Norvēģijas, Polijas, Itālijas un ASV147.
2.14. attēlā redzamā diagramma atspoguļo Latvijā vairāk nekā vienu nakti izmitināto nerezidentu sadalījumu pa vecuma grupām148, 149.
60
%
40
20
0
15-24 years
25-44 years
45-64 years
65+
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
2.14. attēls. Latviju apmeklējušo ārvalstu vairākdienu ceļotāju procentuālais sadalījums pa vecuma grupām
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Redzams, ka lielāko īpatsvaru (vidēji apmēram 83 % pēdējo 3 gadu laikā) veido ārvalstu ceļotāji darbspējīgā vecumā – no 25 līdz 64 gadiem. Taču šo vecuma grupu īpatsvara izmaiņu tendences kopumā ir negatīvas, ko izraisa 15–24 gadus vecu jeb izglītošanās vecumā esošu tūristu īpatsvara palielināšanās, un tas ir labvēlīgs faktors Latvijas atpazīstamības veicināšanai pasaules jauniešu vidū, savukārt nelabvēlīgs – no viesu uzņemšanas, izmitināšanas, transporta u.c. pakalpojumu izmantošanas viedokļa, ņemot vērā šīs grupas ierobežotās finanšu iespējas. Negatīva izmaiņu tendence piemīt arī pensijas vecuma (virs 65 gadiem) tūristu īpatsvaram.
Gultasvietu skaita viesnīcās un citās mītnēs rādītāju tendences un analīze
Gultasvietu skaita viesnīcās un citās tūrisma mītnēs un dažādu kategoriju izmitināšanas vietās dinamika, balstoties uz to skaita gada beigās, ir redzama 2.15. attēlā150, 151, 152.Lineārā tendence ar pieņemamu determinācijas koeficienta vērtību R2 = 0,6344, kas
147 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Tūrisms Latviā 2018. Statistisko datu krājums. Riga, p.p.20-29. ISBN 978-9984-06-524-3
148 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Foreign overnight travellers by gender and by age group (%). TUG170. [Electronic source]
xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms brauc_arv/TUG170.px [Available December 2019]
149 Central Statistical Bureau of Latvia (2017). Tourism in Latvia 2017. Collection of Statistics. [Electronic source] xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxx-xx-xxxxx/xxxxxxxxx- tourism/tourism/search-in-theme/150-tourism-latvia-2017 [Available July 2018].
150 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Hotels and other tourist accommodation establishments. TUG010. [Electronic source]
xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm ikgad/TUG010.px [Available August 2018].
151 Central Statistical Bureau of Latvia (2017). Tourism in Latvia 2017. Collection of Statistics. [Electronic source] xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxx-xx-xxxxx/xxxxxxxxx- tourism/tourism/search-in-theme/150-tourism-latvia-2017 [Available July 2018].
152 Central Statistical Bureau of Latvia (2019). Tourism in Latvia 2018. Collection of Statistics. [Electronic source]: xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xx/xxxxxxxxxxxxx statistics [Available July 2018]
izriet no 2.15. attēlā atspoguļotajiem rādītājiem, liecina par to, ka aplūkojamajā laikposmā gultasvietu skaits viesnīcās un citās tūrisma mītnēs palielinās, un var tikt izmantota īstermiņa prognozēm153.
45
40
35
30
25
20
15
10
5
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Hotels&oth (thousand)
Guesthouses&etc (thousand)
Hotels&sim (thousand)
Campings&etc (thousand)
2.15. attēls. Gultasvietu skaits viesnīcās un citās tūrisma mītnēs gada beigās (avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Izlases rādītāji no 2.15. attēlā redzamā grafika un to izmaiņu tendences ir apkopoti
2.4. tabulā.
2.4. tabula
Izlases rādītāji no 2.15. attēlā redzamā grafika un to izmaiņu tendences
Gultasvietas | Skaits 2007. gadā | Min. skaits | Maks. skaits | Vidējais skaits | Skaits 2017. gadā | Tendences līkne | R2 |
Hotels&oth (tūkst.) | 25,7 | 25,7 (2007) | 40,8 (2017) | 34 | 40,8 | Y = 28,107 + 0,9745X | 0,6373 |
Hotels&sim (tūkst.) | 17,7 | 17,7 (2007) | 25,3 (2017) | 21.9 | 25,3 | Y = 18,098 + 0,6382X | 0,8595 |
Guesthouses&et c (tūkst.) | 6,5 | 6,5 (2007) | 14,7 (2017) | 10.2 | 14,7 | Y = 7,2182 + 0,4955X | 0,5892 |
Campings&etc (tūkst.) | 1,5 | 0,8 (2017) | 3,4 (2012) | 1.6 | 0,8 | Y = 2,7909 – 0,1591X | 0,2892 |
Avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem
Šī rādītāja vidējais pieauguma temps aplūkojamajā laikposmā caurmērā ir lielāks nekā 5 % (5,34 %). Gultasvietu kopējā skaita pieaugumu viesnīcās un citās tūrisma mītnēs nodrošina galvenokārt šī skaita palielināšanās izmitināšanas vietu grupā Guesthouses&etc, kas ir izskaidrojams ar to, ka pēdējo 3 gadu laikā ir būtiski pieaudzis ekspluatācijā nodoto šī veida izmitināšanas vietu skaits (2.5. att.). Gultasvietu kopējā skaita izmaiņu dinamika grupās Hotels&sim un Guesthouses&etc aproksimācijā uzrāda lineāras tendences ar pieņemamiem determinācijas koeficientiem 0,8595 un 0,5892. Abas šīs aproksimējošās sakarības var izmantot aplūkojamo rādītāju prognozēšanai kārtējam gadam.
Gultasvietu skaits grupā Campings&etc pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājies, samazinoties šāda veida izmitināšanas vietu kopējam skaitam (2.5. att.), un praktiski neietekmē
153 OECD (2015b), OECD Economic Surveys: Latvia 2015, OECD Publishing, Paris.
viesnīcu un citu tūrisma mītņu kopējā rādītāja izmaiņu dinamiku. Šī rādītāja tendence ar koeficientu R2 = 0,2892 nav izmantojama par pamatu tā skaitlisko lielumu prognozēšanai 2018. gadam, taču norāda uz tā kvalitatīvu kritumu tuvākajā perspektīvā.
2.16. attēlā ir redzama gultasvietu skaita procentuālā sadalījuma pēc dažādu kategoriju viesnīcām un tām līdzīgām tūrisma mītnēm izmaiņu dinamika, balstoties uz attiecīgajiem rādītājiem katra gada beigās154, 155, 156
100%
80%
60%
40%
20%
0%
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
1*&2* 3* 4*
2014 2015
5*
2016 2017
No category
2.16. attēls. Gultasvietu skaita procentuālais sadalījums pēc viesnīcu un tām līdzīgu tūrisma mītņu kategorijām
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Vislielākais gultasvietu skaits ir viesnīcās ar 3 un 4 zvaigznēm. 2017. gadā to īpatsvars attiecīgi bija apmēram 25 % un 45 %, kas kopumā veido vairāk nekā divas trešdaļas no visām viesu izmitināšanai piedāvātajām gultasvietām. Turklāt ievērojami palielinās gultasvietu skaits četrzvaigžņu viesnīcās, ko izraisa galvenokārt šī rādītāja samazināšanās viesnīcām bez kategorijas.
Gultasvietu aizpildījuma viesnīcās un citās tūrisma mītnēs rādītāju tendences un analīze
Darba autore uzskata, ka gultasvietu aizpildījuma rādītājiem un to izmaiņu tendencēm ir ļoti svarīga nozīme, jo tie ļauj novērtēt izmitināšanas uzņēmumu resursu noslogotības līmeni, bet šo resursu pārdošana tiešā veidā rada uzņēmumu ienākumus un peļņu. Šī rādītāja palielināšana ir viens no Latvijas tūrisma jomas politikas galvenajiem mērķiem157. 2.17. attēlā ir atspoguļota dinamika, ar kādu laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam ir mainījušies gultasvietu aizpildījuma rādītāji visu kategoriju viesnīcās un citās tūrisma mītnēs (kurās ir vairāk nekā 10 gultasvietu) Latvijā kopumā un Rīgā158. Šo rādītāju lineārās tendences ar determinācijas
154 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Characteristics of hotels by category. TUG030. [Electronic source]
xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm ikgad/TUG030.px [Available August 2019]
155 Vodenska M. (2018). Hospitality and Tourism in Central and Eastern Europe: A Comparative Analysis. Cambridge Scholars Publishing, UK, p.p. 251-257, ISBN: 1-5275-1120-0
156 OECD (2012), OECD Tourism Trends and Policies 2012, OECD Publishing, p.376-380. ISBN 978- 92-78-40856-5
157 Latvijas Republikas Saeima, December 2012 Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xxxxxx- files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_4.pdf [available August 2019]
158 Central Statistical Bureau of Latvia. (2018). Hotels and other tourist accommodation establishments TUG010. [Electronic source]:
koeficientiem 0,2872 (Latvijai) un 0,2035 (Rīgai) nevar izmantot kvantitatīvai īstermiņa prognozei, taču tās rada pamatu kvalitatīvam novērtējumam, ka dinamika ir pozitīva.
60
50
y = 0,9927x + 39,016 R² = 0,2872
y = 0,7009x + 31,685
R² = 0,2035
40
30
20
10
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Bed occupancy rate (Latvia), %
Bed occupancy rate (Riga), %
2.17. attēls. Gultasvietu procentuālais aizpildījums viesnīcās un citās tūrisma mītnēs Latvijā un Rīgā (avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Viesnīcu un citu tūrisma mītņu gultasvietu procentuālā aizpildījuma rādītāju dinamika Latvijā un Rīgā ir ļoti līdzīga. Vidējais šīs jomas uzņēmumu gultasvietu resursu noslogojuma rādītājs laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam bija apmēram 36 % Latvijā un 45 % Rīgā, kas nozīmē, ka Rīgā viesnīcu un citu tūrisma mītņu resursu noslogojums ir caurmērā par 9 % lielāks nekā valstī kopumā. 2.13. attēls liecina arī par to, ka viesnīcu noslogotība gan Latvijā, gan Rīgā laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam svārstījās ap gada vidējo līmeni, kas nepārsniedz attiecīgi 39,3 % un 49,5 % un aptuveni atbilst 2007. un 2008. gada līmenim159. Šī rādītāja kritums 2009. un 2010. gadā ir izskaidrojams ar pasaules finanšu krīzi, savukārt pēc tam, 2012. un 2013. gadā, sekoja gultasvietu aizpildījuma rādītāju atjaunošanās līdz pirmskrīzes līmenim.
2.18. attēlā ir atspoguļota Latvijas viesnīcu un citu tūrisma mītņu gultasvietu aizpildījuma izmaiņu dinamika sadalījumā pa mēnešiem, savukārt 2.19. attēlā – sezonālo izmaiņu dinamika (klusajā sezonā no septembra līdz nākamā gada maijam un karstajā tūrisma sezonā no jūnija līdz augustam) aplūkojamā laikposma pēdējo 3 gadu laikā160.
Kā norādīts Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.‒2020. gadam161, viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina Latvijas tūrisma politikas jomā, lai uzlabotu tūrisma pakalpojumu konkurētspēju, ir tūrismam piemītošā, izteiktā sezonalitātes efekta mazināšana162.
xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm ikgad/TUG010.px/ [Available August 2018].
159 Central Statistical Bureau of Latvia (2019). Tourism in Latvia 2018. Collection of Statistics. [Electronic source]: xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xx/xxxxxxxxxxxxx statistics [Available July 2018].
160 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Hotel occupancy rates by month (%). TU010m. [Electronic source]
xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm isterm/TU010m.px [Available August 2019]
161 Latvijas Republikas Saeima, December 2012. Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xxxxxx- files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_4.pdf [available August 2019].
162 UNWTO (2018) Tourism Highlights 2018 Edition. WTO Publishing. [Electronic source]: xxxxx://xxx.x-xxxxx.xxx/xxx/xxx/00.00000/0000000000000 [Available March 2019]
70
60
50
40
30
20
10
0
Jan Feb Mar Apr May Jun
2015 2016
Jul Aug
2017
Sep Oct Nov Dec
%
2.18. attēls. Gultasvietu aizpildījums viesnīcās un citās tūrisma mītnēs Latvijā laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam sadalījumā pa mēnešiem
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
2.19. attēlā redzamā diagramma liecina par būtisku atšķirību starp viesnīcu un citu tūrisma mītņu resursu noslogojuma vidējiem rādītājiem tūrisma karstajā sezonā (52,3 %) un klusajā sezonā (33,9 %). Ir redzams, ka izmitināšanas vietās Latvijā vidējais noslogotības rādītājs karstajā sezonā vairāk nekā pusotru reizi pārsniedz attiecīgo klusās sezonas rādītāju.
60
50
40
30
20
10
0
%
2015
2016
Xxx-Xxx, Sep-Dec
2017
Jun-Aug
Average
2.19. attēls. Latvijas viesnīcu un citu tūrisma mītņu gultasvietu vidējā aizpildījuma sezonālo izmaiņu dinamika(klusā sezona – no septembra līdz nākamā gada maijam un karstā sezona –
no jūnija līdz augustam)
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Izpētītie statistikas dati kopumā liecina par to, ka plānotie kontrolskaitļi viesnīcu un citu tūrisma mītņu gultasvietu aizpildījuma ziņā Latvijā tiek sasniegti. 2.20. attēlā ir redzama Rīgas viesnīcu un citu tūrisma mītņu gultasvietu aizpildījuma izmaiņu dinamika sadalījumā pa mēnešiem laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam, kas rakstura ziņā līdzinās 2.18. attēlā atspoguļotajiem rādītājiem un liecina par būtiskām sezonālām atšķirībām gultasvietu resursu noslogojuma ziņā – vismazākais tas ir laikā no novembra līdz martam, savukārt 1,5–2 reizes lielāks – no maija līdz augustam. Vienlaikus redzams, ka viesnīcu un citu tūrisma mītņu gultasvietu aizpildījums Rīgā ir 1,2 reizes lielāks nekā Latvijā kopumā.
80
60
40
20
0
Jan Feb Mar Apr May Jun Jul Aug Sep Oct Nov Dec
2015
2016
2017
%
2.20. attēls. Gultasvietu aizpildījums viesnīcās un citās tūrisma mītnēs Rīgā laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam sadalījumā pa mēnešiem
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Kopumā ņemot, gultasvietu aizpildījuma rādītāji var tikt interpretēti divējādi. No vienas puses, viesnīcu resursu noslogotība mazāk nekā 50 % apmērā liecina par to, ka Latvijā pastāv potenciāls uzņemto viesu skaita palielināšanai bez papildu ieguldījumiem jaunu viesnīcu būvniecībā. No otras puses, tas liecina par ievērojamiem zaudējumiem un neizmantotām iespējām no viesnīcu komercdarbības viedokļa.
Uz aprēķiniem balstītās diagrammas, kurās atspoguļots gultasvietu aizpildījums ar viesiem, tostarp nerezidentiem, viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā un Rīgā, autore ir izveidojusi, attiecīgi pārvēršot statistiskos izejas datus, kas publicēti tiešsaistes avotos tabulu veidā163, 164, un tās ir redzamas 2.21. attēlā.
Šo rādītāju aprēķināšanai ir izmantota šāda vispārīga formula:
B = 100*K/Nx365 (%),
kur
K – nakšu skaits, ko attiecīgo kategoriju viesi pavadījuši attiecīgo kategoriju izmitināšanas vietās (jeb aizpildīto gultasvietu skaits gadā);
N – vietu resursi (gultasvietu skaits) attiecīgās kategorijas viesnīcās gada beigās;
Nx365 – attiecīgās kategorijas izmitināšanas vietu kopējie resursi gadā.
163 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Hotel occupancy rates by month (%). TU010m. [Electronic source]
xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm isterm/TU010m.px [Available August 2019]
164 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Number of visitors and nights spent in hotels and other accommodation establishments by month. TU020m. [Electronic source] xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm isterm/TU010m.px [Available August 2019].
60
50
40
30
20
10
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Visitors (Latvia)
Non-residents (Latvia)
Visitors (Riga)
Non-residents (Riga)
%
2.21. attēls. Gultasvietu aizpildījums viesu, tajā skaitā nerezidentu, izmitināšanai viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā un Rīgā
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Uz iepriekš minētās formulas pamata veiktais novērtējums ir visai aptuvens, jo gada kopējo resursu aprēķināšanai izmantotais gultasvietu skaits neattiecas uz katru dienu, bet tikai uz gada beigām. Tomēr iegūtie dati ļauj novērtēt izmitināšanas vietu resursu noslogotības situāciju un izdarīt noteiktus secinājumus gan par to kopējo attīstību, gan attīstības tendencēm atsevišķu kategoriju viesnīcu jomā. Izlases rādītāji no 2.21. attēlā redzamās diagrammas un to tendences atspoguļojošie vienādojumi ir apkopoti 2.5. tabulā.
2.5. tabula
Izlases rādītāji no 2.21. attēlā redzamā grafika un to izmaiņu tendences
Gultasvietu aizpildījums | Aizpild. 2007. gadā | Min. aizpild. | Maks. aizpild. | Vidējais aizpild. | Aizpild. 2017. gadā | Tendences līkne | R2 |
Visi viesi (Latvijā) | 35,8 | 26,8 (2009) | 43,7 (2017) | 36,5 | 43,7 | Y = 30,444 + 1,0109X | 0,3984 |
Nerezidenti (Latvijā) | 26,5 | 20,8 (2009) | 35 (2017) | 28,2 | 35 | Y = 21,253 + 1,1564X | 0,7163 |
Visi viesi (Rīgā) | 47,3 | 34,1 (2009) | 49,3 (2016) | 44,2 | 48,6 | Y = 38,673 + 0,9273X | 0,3057 |
Nerezidenti (Rīgā) | 36,7 | 30,4 (2010) | 44,2 (2014) | 38,8 | 43,4 | Y = 31,487 + 1,2127X | 0,6368 |
Avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem
Visiem 2.21. attēlā atspoguļotajiem rādītājiem piemīt pozitīva izaugsmes dinamika, turklāt nerezidentu izmitināšanai Latvijas un Rīgas viesnīcās izmantoto gultasvietu aizpildījuma lineārās tendences ietver augstas koeficientu vērtības, kas attiecīgi ir R2 = 0,7163 un R2 = 0,6368 un veido drošu pamatu šo rādītāju prognozēšanai tuvākajā perspektīvā165. Savukārt lineārās tendences, kas piemīt attiecīgajiem rādītājiem par visiem viesiem ir ar zemu koeficienta vērtību: Latvijas viesnīcām R2 = 0,3984 un Rīgas viesnīcām R2 = 0,3057, tādēļ ļauj tikai kvalitatīvi novērtēt to, ka rādītāju izaugsme būs pozitīva. Vienlaikus jānorāda, ka nevienā no aplūkojamajā laikposmā ietvertajiem gadiem noslogojuma koeficients kopumā nav bijis
165 Freund R.J., Wilson X.X., Xxxx Sa (2006). Regression Analysis. Statistical Modelling of a Response Variable. 2nd ed. Burlington, MA: Elsevier Academic Press, p.p.37-64 ISBN 0-12-088597-2
lielāks par 50 %, bet nerezidentu izmitināšanas ziņā Latvijas viesnīcās nav sasniedzis 30 % un Rīgas viesnīcās – 40 %, kas liecina par to, ka viesnīcu un tām līdzīgu tūrisma mītņu jomā eksistē būtisks potenciāls tūrisma pakalpojumu eksportēšanai.
2.22. attēlā atspoguļotie dati liecina, ka tikai viesnīcu un tām līdzīgu tūrisma mītņu grupā iekļautajai četrzvaigžņu viesnīcu kategorijā un tikai kopš 2015. gada gultasvietu aizpildījuma rādītājs ir pārsniedzis 50 % robežu.
Kopumā redzams, ka šis rādītājs kopš 2010. gada ir palielinājies trīszvaigžņu un četrzvaigžņu viesnīcām. Savukārt pārējām viesnīcu kategorijām, balstoties uz rīcība esošajiem statistikas datiem, prognozēt tendences ir praktiski neiespējami.
60 %
50
40
30
20
10
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Not categorized Hotel 1* & 2* Hotel 3* Hotel 4* Hotel 5*
2.22. attēls. Gultasvietu procentuālā aizpildījuma vidējo rādītāju dinamika viesu izmitināšanai dažādu kategoriju viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
2.22. attēlā atspoguļoto rādītāju vidējie lielumi ir redzami 2.23. attēlā un apstiprina, ka aplūkojamajā laikposmā gultasvietu aizpildījuma vidējie rādītāji viesnīcās bez kategorijas un viesnīcās ar 1, 2 vai 3 zvaigznēm bija ievērojami mazāki nekā 40 % un tikai četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcās pietuvojās 50 % robežai.
%
60
40
20
0
Not categorized Hotels 1* & 2 Hotels 3* Hotels 4* Hotels 5*
2.23. attēls. Vidējais gultasvietu procentuālais aizpildījums viesu izmitināšanai dažādu kategoriju viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā laikposmā no 2007. līdz
2017. gadam
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
2.22. attēlā atspoguļotie dati liecina par:
- gultasvietu resursu noslogotības rādītāju noturīgu izaugsmi četrzvaigžņu viesnīcās un relatīvi pieņemamu izaugsmi trīszvaigžņu viesnīcās;
- pēdējo gadu laikā vērojamu gultasvietu resursu noslogotības rādītāju samazināšanās tendenci pieczvaigžņu viesnīcās;
- gultasvietu resursu noslogotības rādītāju dinamikas nestabilitāti viesnīcās bez kategorijas un viesnīcās ar 1 vai 2 zvaigznēm.
Gultasvietu vidējais procentuālais aizpildījums laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam, kas diagrammas veidā ir atspoguļots 2.23. attēlā, liecina par šādām tendencēm:
- gultasvietu aizpildījums ir ārkārtīgi neliels viesnīcās ar 1 vai 2 zvaigznēm un viesnīcās bez kategorijas;
- visu pārējo kategoriju vidū vislielākais gultasvietu aizpildījums ir viesnīcās ar 4 un 5 zvaigznēm.
Nerezidentu izmitināšanas procentuālā īpatsvara dinamika dažādu kategoriju viesnīcu un tām līdzīgu tūrisma mītņu gultasvietu aizpildījumā Latvijā ir atspoguļota 2.24. attēlā. Tajā redzamā diagramma parāda, ka vislielākais nerezidentu izmitināšanas procentuālais īpatsvars kopējā gultasvietu aizpildījumā viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā ir viesnīcās ar 4 un 5 zvaigznēm (attiecīgi apmēram 90 % un 86 %).
100 %
80
60
40
20
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Hotel 1* & 2
Hotel 5*
2014
Hotel 3*
Average
2015 2016 2017
Not categorized
Hotel 4*
2.24. attēls. Nerezidentu izmitināšanas procentuālā īpatsvara dinamika dažādu kategoriju viesnīcu un tām līdzīgu tūrisma mītņu gultasvietu aizpildījumā Latvijā
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
2.24. attēlā atspoguļoto rādītāju vidējie lielumi ir apkopoti 2.25. attēlā un uzskatāmi parāda lielo īpatsvaru (aptuveni 70,2 %), kāds nerezidentu izmitināšanai ir kopējā gultasvietu aizpildījumā dažādu kategoriju viesnīcās un citās tūrisma mītnēs.
100
%
80
60
40
20
0
Not categorized Hotels 1* & 2 Hotels 3* Hotels 4* Hotels 5*
2.25. attēls. Nerezidentu izmitināšanas procentuālais īpatsvars viesnīcu un tām līdzīgu tūrisma mītņu kopējā gultasvietu aizpildījumā Latvijā laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Līdzīgi kā dažādu kategoriju Hotels&sim gultasvietu aizpildījuma rādītāji Latvijā, kas atspoguļoti 2.22.–22.25. attēlā, tika analizēti arī rādītāji, kas raksturo gultasvietu aizpildījumu dažādu kategoriju viesnīcu Hotels&sim Rīgā, ieskaitot nerezidentu izmitināšanu (skat. 2.26.–
2.29. attēlu).
80 %
60
40
20
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Not categorized Hotel 1* & 2 Hotel 3* Hotel 4* Hotel 5*
2.26. attēls. Vidējā gultasvietu procentuālā aizpildījuma dinamika viesu izmitināšanai dažādu kategoriju viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Rīgā
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
No 2.26.–2.27. attēlā atspoguļotajiem datiem izriet, ka pēdējo 3 gadu laikā prevalē viesu pieprasījums pēc izmitināšanas četrzvaigžņu viesnīcās, bet vidēji laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam – Rīgas viesnīcās ar 4 un 5 zvaigznēm. Vienlaikus pēdējo 3 gadu laikā ir palielinājusies arī trīszvaigžņu viesnīcu popularitāte, savukārt viesnīcas bez kategorijas ir sākušas kļūt arvien nepopulārākas. Praktiski nekādas nozīmes no nerezidentu izmitināšanas viedokļa Rīgā nav viesnīcām ar 1 un 2 zvaigznēm.
100 50 0 | |||||
% | |||||
| |||||
Not categorized Hotels 1* & 2 Hotels 3* Hotels 4* Hotels 5* | |||||
2.27. attēls. Vidējais gultasvietu procentuālais aizpildījums viesu izmitināšanai viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Rīgā laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
2.28.–2.29. attēlā atspoguļotie dati liecina, ka nerezidentu pieprasījums pēc 4 zvaigžņu viesnīcām Rīgā pēdējo 3 gadu laikā ir krasi palielinājies, savukārt vidējie rādītāji, kas raksturo pieprasījumu pēc 4 un 5 zvaigžņu viesnīcām Rīgā laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam, ir bijuši stabili. Varētu apgalvot, ka uzņēmējdarbības sektora izaugsme un Rīgas kā Latvijas galvenā ekonomikas centra dominējošā loma veido nozīmīgu ieguldījumu lietišķo ceļojumu tirgū. Lai gan pieprasījums pēc 3 zvaigžņu viesnīcām pēdējo trīs gadu laikā ir nedaudz palielinājies, šī segmenta kopējie rādītāji nav iepriecinoši.
80 %
60
40
20
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Not categorized
Hotel 1* & 2
Hotel 3*
Hotel 4*
Hotel 5*
2.28. attēls. Nerezidentu izmitināšanas procentuālā īpatsvara dinamika dažādu kategoriju viesnīcu un tām līdzīgu tūrisma mītņu vidējā gultasvietu aizpildījumā Rīgā
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
2.29. attēlā atspoguļotie dati liecina, ka vislielākais nerezidentu izmitināšanas īpatsvars (vairāk nekā 85 %) kopējā gultasvietu aizpildījumā ir 4 un 5 zvaigžņu viesnīcās Rīgā.
120 | |||||||||
% | |||||||||
100 | |||||||||
80 | |||||||||
60 | |||||||||
40 | |||||||||
20 | |||||||||
0 | |||||||||
2007 | 2008 | 2009 2010 Not categorized Hotel 4* | 2011 2012 Hotel 1* & 2 Hotel 5* | 2013 | 2014 Hotel 3* Average | 2015 | 2016 | 2017 | |
2.29. attēls. Nerezidentu izmitināšanas procentuālā īpatsvara dinamika dažādu kategoriju viesnīcu un tām līdzīgu tūrisma mītņu gultasvietu kopējā aizpildījumā Rīgā
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Aplūkojamā laikposma vidējie rādītāji, kas atspoguļoti 2.29. attēlā, liecina par nerezidentu ievērojamo īpatsvaru kopējā viesu skaitā, kas, balstoties uz datiem par gultasvietu aizpildījumu dažādu kategoriju viesnīcās Hotels&sim Rīgā, sasniedza 70 %. Vienlaikus sarūkošais nerezidentu pieprasījums pēc izmitināšanas 1 vai 2 zvaigžņu viesnīcās ir izraisījis attiecīgos gultasvietu aizpildījuma rādītāju būtisku samazināšanos.
Vidējā viesnīcās un citās izmitināšanas vietās pavadīto nakšu skaita rādītāju tendences un analīze
Viens no valsts politikas mērķiem, kas saistīti ar Latvijas tūrisma konkurētspējas veicināšanu166, 167, 168, ir palielināt vidējo nakšu skaitu, ko ārvalstu ceļotāji pavada izmitināšanas vietās169,. Izvirzītais mērķis ir panākt, ka gadā tiek uzņemti vairāk nekā 1,5 milj. ārvalstu tūristu, kas pavada šeit vismaz 4 dienas170, 171. 2.30. attēlā dinamikas veidā ir atspoguļots vidējais nakšu skaits, ko ārvalstu ceļotāji ir pavadījuši viesnīcās un citās izmitināšanas vietās Latvijā, ieskaitot apmešanos savās mājās un dzīvokļos, pie radiniekiem vai
166 OECD (2019). OECD Economic Surveys: Latvia 2019 [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxxx.xxx/xxxxxxx/xxxxxxx/Xxxxxx-0000-XXXX-xxxxxxxx-xxxxxx-xxxxxxxx.xxx [Available December 2019].
167 OECD (2017).OECD Economic Surveys: Latvia 2017, OECD Publishing, Paris. [Electronic source]: xxxx://xx.xxx.xxx/00.0000/xxx_xxxxxxx-xxx-0000-xx [Available December 2019].
168 International Monetary Fund (IMF) (2018), Latvia –IMF Country Report 18/266, Washington D.C. 169 European Commission (2018a), Country Report Latvia 2018, Brussels [Electronic source]: xxxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxx/xxxxx/xxxx/xxxxx/0000-xxxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxxx-xxxxxx-xxxxxx-xx_0.xxx [Available November 2019].
170 Latvijas Republikas Saeima, June 2010, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 [Electronic source]. xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxx/0000 [Available January 2020].
171 Ministry of Economics of the Republic of Latvia (2017). Regional Survey of Tourism Development in Latvia. European Region Development Fund [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxxxxxx/xxxx_xxxxxx/xx_xxxxxxxxxxx/xxxxxxx/xxxx_0000000000.xxx [Available August 2017].
draugiem172. Aplūkojamajā laikposmā nakšu skaits, ko ārvalstu ceļotāji ir pavadījuši jebkādās izmitināšanas vietās, svārstījās ap 4 un vidēji bija 4,55. Šī rādītāja tendence ar koeficientu R2 = 0,4826 kopumā ir pozitīva, taču šādu rezultātu palīdz sasniegt 2013. un 2016. gadā vērojamie „izrāvieni”.
6
5
4
3
2
1
0
y = 0,0745x + 3,7345 R² = 0,5286
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Average nights/Foreign visitor
2.30. attēls. Ārvalstu ceļotāju Latvijā pavadīto nakšu vidējā skaita dinamika (avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Tomēr, raugoties no viesu uzņemšanas un izmitināšanas jomas pakalpojumu eksporta viedokļa, svarīgāks nekā iepriekš minētie rādītāji ir nakšu skaits, ko ārvalstu ceļotāji pavadījuši izmitināšanas vietās, kas pieder dažādām viesnīcu un citu tūrisma mītņu grupām. Piemēram, 2017. gadā šādās vietās izmitināto ārvalstu ceļotāju kopējais skaits bija 3,4 milj., kuri kopumā pavadīja tajās 4,95 milj. nakšu, kas nozīmē, ka vidējais nakšu skaits uz vienu viesi ir 1,46. Kopējais to ārvalstu ceļotāju skaits, kuri bija apmetušies viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs, 2017. gadā bija 1,58 milj., bet pavadīto nakšu skaits – aptuveni 2,75 milj., kas atbilst vidēji tikai 1,74 naktīm uz vienu viesi. Minētie dati par 2017. gadu liecina, ka pagaidām vēl ir ļoti tālu līdz izvirzītajam mērķim – panākt, lai ārvalstu ceļotāju uzturēšanās ilgums pārsniedz 4 naktis. Tādēļ ir svarīgi aplūkot ārvalstu ceļotāju Latvijā pavadīto nakšu skaita rādītāju tā dinamikā, ņemot vērā gan viesnīcas un citas tūrisma mītnes kopumā, gan sadalījumā pa dažādām izmitināšanas vietu grupām (2.31. att.).
172 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). TUG0120. Characteristics of non-resident travellers [Electronic source]:
xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms brauc_arv/TUG120.px [Available August 2018].
4,5
4
3,5
3
2,5
2
1,5
1
0,5
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Hotel&oth (total)
Hotel&sim
Guesthouse&etc
Camping&etc
Night/Non-resibent
2.31. attēls. Vidējā nakšu skaita, ko ārvalstu ceļotāji ir pavadījuši viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā dinamika kopumā un sadalījumā par grupām Hotels&sim,
Guesthouses&etc, Campings&etc
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Izlases rādītāji un tendenču vienādojumi, kas izriet no 2.31. attēlā redzamā grafika, ir apkopoti 2.6. tabulā.
2.6. tabula
Izlases rādītāji no 2.31. attēlā redzamā grafika un to izmaiņu tendences
Naktis (milj.) / nerezidenti | Skaits 2007. gadā | Min. skaits | Maks. skaits | Vidējais skaits | Skaits 2017. gadā | Tendences līkne | R2 |
Hotels&oth | 2,29 | 1,92 (2017) | 2,29 (2007) | 2,11 | 1,92 | Y = 2,3478 – 0,0396X | 0,8991 |
Hotels&sim | 2,31 | 1,79 (2017) | 2,31 (2007) | 2,06 | 1,79 | Y = 2,3967 – 0,0544X | 0,949 |
Xxxxxxxxxxx&xx c | 2,8 | 2,57 (2011) | 3,96 (2017) | 3,06 | 3,96 | Y = 2,3418 + 0,1191X | 0,6431 |
Campings&etc | 1,43 | 1,24 (2010) | 2,1 (2011) | 1,72 | 1,83 | Y = 1,3582 + 0,06X | 0,4419 |
Avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem
2.31. attēlā un 2.6. tabulā atspoguļotie rādītāji liecina par to, ka vidējais nakšu skaits, ko ārvalstu ceļotāji pavada izmitināšanas vietās Hotels&oth, gan kopumā, gan sadalījumā pa atsevišķām grupām (Hotels&sim, Guesthouses&etc, Campings&etc) ir neliels un aplūkojamajā laikposmā attiecīgi bija 2,11; 2,06; 3,06 un 1,72. Šī rādītāja tendences vienādojums Hotels&oth (R2 = 0,8991) norāda uz tā samazināšanos tuvākajā perspektīvā. Šāda samazināšanās ir izskaidrojama galvenokārt ar to, ka samazinās pavadīto nakšu skaits grupā Hotels&sim (krītoša tendence R2 = 0,949). Savukārt vidējais nakšu skaits, ko ārvalstu ceļotāji pavada grupas Guesthouses&etc izmitināšanas vietās visai pārliecinoši pieaug (R2 = 0,6431), bet grupai Campings&etc (R2 = 0,4419) tuvākajā perspektīvā nav noteiktības.
Vidējais nakšu skaits, ko viesi kopumā un nerezidenti pavada viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā, diagrammas veidā ir atspoguļots 2.32. un 2.33. attēlā173, 174, 175.
7
6
5
4
3
2
1
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
No category
1*&2*
3*
4*
5*
2.32. attēls. Vidējais nakšu skaits, ko viesi ir pavadījuši dažādu kategoriju viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
2.32. attēlā redzamā diagramma liecina, ka vidējais nakšu skaits, ko visi viesi ir pavadījuši dažādu kategoriju viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs, atrodas robežās no 1,8 līdz 2 un tādējādi ir ievērojami mazāks par Latvijas Ekonomikas ministrijas izvirzīto mērķi attīstības stratēģijas plānā.
14
12
10
8
6
4
2
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
No category
1*&2*
3*
4*
5*
173 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Number of visitors and nights spent in hotels and other accommodation establishments by month. TU020m. [Electronic source] xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm isterm/TU020m.px [Available November 2019]
174 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Number of visitors and nights spent in hotels and other accommodation establishments by quarter. TU030c. [Electronic source] xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms izm isterm/TU030c.px [Available October 2019]
175 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Foreign travellers by purpose of trip TUG150. [Electronic source]
xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms brauc_arv/TUG150.px [Available October 2019]
2.33. attēls. Vidējais nakšu skaits, ko ārvalstu ceļotāji ir pavadījuši dažādu kategoriju viesnīcās un tām līdzīgās tūrisma mītnēs Latvijā
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Analizējot 2.32. un 2.33. attēlos redzamos grafikus, jānorāda, pirmkārt, uz to līdzīgumu, otrkārt, uz vērtību nelielo izkliedi dažādu kategoriju viesnīcām pa gadiem, un, treškārt, uz niecīgo starpību starp nakšu skaitu, ko viesnīcās ir pavadījuši viesi kopumā, un nakšu skaitu, ko tajās pavadījuši nerezidenti. Izņēmums šajā ziņā bija tikai 1 un 2 zvaigžņu viesnīcas laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam. Arī ārvalstu ceļotāju pavadīto nakšu skaits ir aptuveni 1,7–2 un līdz ar to gandrīz divas reizes mazāks, nekā ir prognozējusi Latvijas Ekonomikas ministrija.
Lauku tūrisma naktsmītņu jomā valdošo tendenču identificēšana un tās darbības rādītāju analīze
Lauku attīstības telpa ir viena no Latvijas nacionālo interešu telpām176, 177 Lauku tūrisma attīstības nozīme cita starpā ir uzsvērta ESAO un PTO rezolūcijās kā svarīgas jomas, kas veido nozīmīgu ieguldījumu kopējā eksporta portfelī un valstu labklājībā 178, 179. Oficiālie statistikas dati, kas attiecas uz lauku tūrisma naktsmītnēm (Rural&oth) un tiek analizēti šajā sadaļā, ir publicēti tabulu veidā180, 181. 2.34. attēlā ir atspoguļoti lauku tūrisma naktsmītņu gultasvietu skaita gadā aprēķini, ko autore ir veikusi, balstoties uz minētajās tabulās iekļautajiem statistikas datiem par mītņu skaitu un gultasvietu skaitu gada beigās. No
2.34. attēlā redzamā grafika izriet, ka vidējais gultasvietu skaits gadā šādās izmitināšanas vietās atrodas robežās no 16 līdz 34, bet vidējais skaits laikposmā no 2007. līdz 2015. gadam bija 25.
176 Latvijas Republikas Saeima, August 2018, Tūrisma attīstības veicināšana Latvijas reģionos [Electronic source].
xxxxx://xxx.xxxxxx.xx/xxxxxxxx/Xxxxxxx_xxxxxxxxxx_xxxxxxxxxxx_Xxxxxxxx_xxxxxxxx-0000.xxx [Available December 2019] ISBN 978-9934-8783-0-5.
177 Xxxxxxx X., (2013). Latvijas tūrisma eksporta konkurētspējīgākās teritorijas. Riga. LR Ekonomikas ministrija, 2014
178 Xxxx X., Xxxx B.R., Xxxxxx J.T. (2015). Promoting Economic Development with Tourism in Rural Communities: Destination Image and Motivation to Return or Recommend. Journal of Extension, 53(2). [Electronic source]: xxxxx://xxx.xxx.xxx/xxx/0000xxxxx/x0.xxx [Available August 2018].
179 Xxxxxxxx X., Xxxxxxxxx X., (2010) .Tourism Business in Development of European Rural Areas.
Management Theory and Studies for Rural Business and Infrastructure Development, 20(1). [Electronic source]: xxxx://xxx.xxx.xx/xxxxxxx/xxxxxxx/xxxx/000/00 [Available August 2018]
180 Latvijas Fakti (2016). Augsti prioritāro tūrisma tirgu pētījumi. Kvalitatīvā pētījuma rezultātu analīze. [Electronic source]: xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xxxxx/xxxx/xxxxxxx/Xxxxxxx/xxxxxxx_xxxxxx_xxxxxxxx [Available February 2018]
181 Central Statistical Bureau of Latvia (2019). Tourism in Latvia 2018. Collection of Statistics.
[Electronic source]: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xxxxxxxxxxx/0000- 07/Nr_22_Turisms_Latvija_2018_%2818_00%29_LV_EN.pdf [Available July 2019].
40
35
30
25
20
15
10
5
0
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Gultasvietu skaits/Mītņu skaits
2.34. attēls. Vidējā gultasvietu skaita uz vienu lauku tūrisma naktsmītni izmaiņas (avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
2.35. attēlā ir atspoguļotas lauku tūrisma naktsmītņu skaita izmaiņas laikposmā no 2007. līdz 2016. gadam. Dati par 2017. gadu netika apstrādāti to novēlotās publicēšanas dēļ, taču ir ņemti vērā, noformulējot šīs sadaļas secinājumus un visas nodaļas kopējos secinājumus.
400
350
300
250
200
150
100
50
0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Total
Guesthouses & holiday dwellings
Rural houses
Camping grounds
Other
2.35. attēls. Lauku tūrisma naktsmītņu skaits (avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Dati par 2017. gadu nav aplūkoti to vēlās publiskošanas dēļ, taču ir ņemti vērā, noformulējot šīs sadaļas un nodaļas kopējos secinājumus.
Izlases rādītāji no 2.35. attēlā redzamās diagrammas un to tendences atspoguļojošie vienādojumi ir apkopoti 2.7. tabulā.
2.7. tabula
Izlases rādītāji no 2.35. attēlā redzamā grafika un to izmaiņu tendences
Lauku tūrisma naktsmītņu skaits | Skaits 2007. gadā | Min. skaits | Maks, skaits | Vidējais skaits | Skaits 2016. gadā | Tendences līkne | R2 |
Kopā | 312 | 177 (2016) | 376 (2008) | 272 | 177 | Y = 364,6 – 16,836X | 0,8308 |
Viesu nami un brīvdienu mājas | 197 | 143 (2016) | 231 (2008) | 186 | 143 | Y = 219,93 – 6,1697X | 0,6736 |
Lauku mājas | 70 | 18 (2016) | 78 (2008) | 54 | 18 | Y = 88,467 – 6,357X | 0,8611 |
Kempingi | 29 | 8 (2016) | 29 (2007) | 15 | 8 | Y = 25 – 2,5273X | 0,7284 |
Citas mītnes | 16 | 7 (2015) | 46 (2008) | 17 | 8 | Y = 31,2 – 10,024X | 0,4646 |
Avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem
Kopumā ņemot, 2.35. attēlā diagrammas veidā atspoguļotie rādītāji, to tendences un ekstrapolācija 2017. gadam liecina par to, ka samazinās gan lauku tūrisma naktsmītņu grupā Rural&oth iekļauto izmitināšanas vietu skaits kopumā, gan mītņu skaits atsevišķās šīs grupas kategorijās (viesu nami un brīvdienu mājas, lauku mājas, kempingi, citas mītnes).
2.36. attēlā ir atspoguļots lauku tūrisma naktsmītnēs izmitināto viesu kopējais skaits un nerezidentu īpatsvars tajā, bet 2.37. attēlā – lauku tūrisma naktsmītnēs izmitināto viesu skaits (ieskaitot nerezidentus) sadalījumā pa mītņu kategorijām.
200
Thousand
150
y = -9,497x + 123,73 R² = 0,5491
100
y = -0,4606x + 10,133 R² = 0,3217
50
0
2007 2008 2009
2010
Total
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Non-resident
2.36. attēls. Lauku tūrisma naktsmītnēs izmitināto viesu skaits un nerezidentu īpatsvars tajā (avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
2.36. attēlā atspoguļotie dati liecina, ka Latvijas lauku tūrisms cieta neatgriezeniskus zaudējumus 2009. gada finanšu krīzes laikā, pēc kuras tas būtībā tā arī nav atguvies.
60
50
40
30
20
10
0
Thousand
2015 2016
Total Guesthouse&holidey dwellings Rural houses Camping grounds Other
2.37. attēls. Dažādu kategoriju lauku tūrisma naktsmītnēs izmitināto viesu skaits 2015. un 2016. gadā
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
2.35.–2.37. attēlā redzamo diagrammu kopējā analīze ļauj izdarīt vispārīgu secinājumu, ka situācija Latvijas lauku tūrisma jomā ir neapmierinoša, jo:
- lauku tūrisma naktsmītņu skaits ik gadu samazinās praktiski visās to kategorijās;
- pēdējos gados saglabājušos lauku māju, kempingu un citu mītņu skaits, ir ļoti
neliels;
- laikposmā no 2007. līdz 2016. gadam samazināšanās tendences piemīt ne tikai
lauku tūrisma naktsmītņu skaitam, bet arī tajās izmitināto viesu skaitam;
- lauku tūrisma naktsmītņu darbības rādītājus būtībā neietekmē uzņemto nerezidentu skaits, jo tas gadā ir aptuveni 7 tūkst. (kopš 2013. gada) un veido tikai 16 % no lauku tūrisma naktsmītnēs izmitināto viesu kopējā skaita.
Izklāstītie secinājumi parāda, ka lauku tūrisma jomā līdz šim vēl nav atrisināts vairums problēmu, kas tika padziļināti identificētas jau 2004. gadā, izstrādājot pētījumu par lauku tūrisma ilgtspējīgu attīstību Latvijā182.
Ārvalstu vairākdienu ceļotāju izdevumu rādītāju tendences un analīze
Šajā sadaļā tiks analizēti Latvijā vismaz 4 naktis pavadījušo ārvalstu vairākdienu ceļotāju izdevumi un noskaidrotas to attīstības tendences, ņemot vērā šādus rādītājus:
- vidējie izdevumi diennaktī;
- kopējie izdevumi ceļojuma laikā.
Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs183 ir paredzēts, ka laikposmā līdz 2020. gadam šie rādītāji būtiski pieaugs. Taču 2.38. un 2.39. attēlā redzamā dinamika, kas raksturo to izmaiņas laikā no 2012. līdz 2017. gadam, liecina, ka tendence ir krītoša, nevis pieaugoša184.
No 2.38. attēlā atspoguļotajiem datiem izriet, ka 2017. gadā viena ceļotāja vidējo diennakts izdevumu faktiskais rādītājs (60 EUR) būtiski atšķiras no plānotā (87,5 EUR).
182 „Lauku ceļotājs” (2004). Sustainable Development of Rural Tourism in Latvia. [Electronic source]: xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxxxxxxx/xxxx/xxxxxxx/Xxxxxxxx/xxxxx.xxx?xxxxxxxxxxxxxxx.xxxxXxxx&xxxxxxxx& fil=GREEN_CERTIFICATE_study.pdf [Available October 2018]
183 Ekonomikas ministrija (2014), Ministru kabinets. Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.– 2020. gadam [Electronic source]: xxxxx://xxx.xx.xxx.xx/xx/xxxxxxx_xxxxxxxx/xxxxxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxx_xxxxxxxxxx_xxxxxxxxx [Available January 2019].
184 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Ārvalstu ceļotājus raksturojošie rādītāji. TUG120 [Electronic source]:
xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms brauc_arv/TUG120.px [Available July 2018].
80
70
60
50
40
30
20
10
0
y = -3,4286x + 77
2012 2013 2014 2015
2016
2017
2018
Euro/Traveller
R² = 0,7792
2.38. attēls. Ārvalstu vairākdienu ceļotāju vidējie izdevumi diennaktī (avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Analizējamā rādītāja vidējais lielums aplūkojamajā laikposmā ir tikai 67,5 EUR. Tas nozīmē, ka plānotais šī rādītāja ikgadējais pieaugums 3 % ne tikai nav sasniegts, bet ir apvērsies uz negatīvo pusi un caurmērā ir apmēram –3,3 %. No 2.38. attēla izrietošā tendence ar augstu determinācijas koeficienta vērtību R2 = 0,7792 rada pamatu secinājumam, ka īstermiņa perspektīvā ārvalstu ceļotāju vidējie diennakts izdevumi nepalielināsies un sasniegt 2020. gadam plānoto 95,5 EUR līmeni būs problemātiski.
2.39. attēlā ir redzama Latviju apmeklējušo ārvalstu vairākdienu ceļotāju kopējo izdevumu dinamika185.
600
Mln Euro
500
400
300
200
y = 13,76x + 449,44 R² = 0,4197
100
0
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2.39. attēls. Ārvalstu vairākdienu ceļotāju kopējie izdevumi (avots: izstrādājusi autore, balstoties uz CSP datiem)
Šie izdevumi veido Latvijas tūrisma nozares ienākumus. Lineārā tendence, neskatoties uz visai zemo vērtību R2 = 0,4197, ļauj kvalitatīvi novērtēt šī rādītāja izmaiņu tendenci īstermiņa perspektīvā. Taču 2017. gadā tā faktiskais lielums sasniedza tikai 533,9 milj. EUR plānoto 577,5 milj. EUR vietā. Turklāt šī rādītāja lielums un tendence 2017. gadā liek pamatoti secināt, ka 2020. gadam plānotais nozares ienākumu līmenis 657,8 milj. EUR netiks sasniegts.
185 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Characteristics of foreign overnight travellers by country of residence. TUG130 [Electronic source]: xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx turisms brauc_arv/TUG130.px [Available July 2018]
2. nodaļas secinājumi
1. Autore ir paradījusi, ka tūrisma nozares attīstība ir nepieciešams priekšnoteikums, lai sasniegtu mērķus, ko izvirza ANO rezolūcija „Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas stājās spēkā 2016. gada janvārī. Saskaņā ar to izpratne par valsts kultūras mantojumu stiprina izpratni par kultūras daudzveidību un veicina ilgtspējīgu attīstību gan atsevišķās valstīs, gan visā pasaulē. Valsts kultūras mantojuma nozīme un tā eksporta nepieciešamība ir minēta arī Latvijas plānošanas pamatdokumentā – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, un tā ietvaros tūrisma loma ir acīmredzama. Arī Nacionālā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ir uzsvērta nepieciešamība veicināt Latvijas ekonomikas stabilu izaugsmi un palielināt valsts konkurētspēju, un šajā kontekstā, pēc promocijas darba autores domām, svarīga loma ir tūrisma nozarei. Tūrisma nozares darbību Latvijā regulē Tūrisma likums, kas atbilst šī darba 1. nodaļā izklāstītajām starptautiskajām normām.
2. Latvijas ienākošā tūrisma rādītāju un attīstības tendenču kompleksā analīze par laikposmu no 2007.–2017. gadam ļauj secināt, ka vairums rādītāju, kas raksturo ienākošā tūrisma jomu un cita starpā attiecas uz viesu uzņemšanas un izmitināšanas uzņēmumiem, piedzīvo izaugsmi un liecina par pozitīvu tendenci īstermiņa perspektīvā:
2.1. stabili un ar pozitīvu dinamiku palielinās Latvijā darbojošos viesnīcu un citu tūrisma mītņu kopējais skaits (šo pieaugumu lielākoties veido viesnīcas un tām līdzīgas tūrisma mītnes, kā arī viesu nami u.c.);
2.2. būtiski palielinās viesnīcās un citās tūrisma mītnēs uzņemto viesu kopējais skaits un ārvalstu ceļotāju skaits, un šo rādītāju gada vidējais pieaugums ir attiecīgi 6,7 % un 10 %. Viesnīcās un citās tūrisma mītnēs uzņemto ārvalstu ceļotāju skaits (1,78 milj.) jau 2017. gadā ievērojami pārsniedza rādītāju, kas Latvijas plānošanas dokumentos paredzēts 2020. gadam (1,722 milj.);
2.3. vidējais nerezidentu īpatsvars viesnīcās un citās tūrisma mītnēs uzņemto viesu kopējā skaitā aplūkojamajā laikposmā ir visai liels (66,2 %) un pēdējo 9 gadu laikā stabils, turklāt vidējais Rīgā izmitināto nerezidentu īpatsvars ir 81,1 %;
2.4 piecas galvenās valstis, no kurām Latvijā ierodas visvairāk ārvalstu ceļotāju, ir Krievija, Vācija, Lietuva, Igaunija un Somija, turklāt tūristu plūsmas no Vācijas, Lietuvas un Igaunijas absolūtie rādītāji ik gadu pieaug;
2.4. gultasvietu skaita viesnīcās un citās tūrisma mītnēs vidējais ikgadējais pieaugums pārsniedz 5 %. Šo pieaugumu nodrošina galvenokārt attiecīgā rādītāja pieaugums grupā „viesu nami u.c.”, kas ir izskaidrojams tādējādi, ka pēdējo 3 gadu laikā ir būtiski pieaudzis ekspluatācijā nodoto šī veida izmitināšanas vietu skaits. Viesnīcu un tām līdzīgu tūrisma mītņu grupā vislielākais gultasvietu skaits ir trīszvaigžņu un četrzvaigžņu viesnīcās, kuru īpatsvars 2017. gadā attiecīgi veidoja apmēram 25 % un 45 % un tādējādi atbilst vairāk nekā divām trešdaļām no šīs grupas kopējā gultasvietu skaita;
2.5. gultasvietu aizpildījuma tendences viesnīcās un citās tūrisma mītnēs gan Latvijā, gan Rīgā kopumā liecina par pozitīvu dinamiku īstermiņa perspektīvā. Vidējais gultasvietu aizpildījums viesnīcās un citās tūrisma mītnēs aplūkojamajā laikposmā bija aptuveni 36 % Latvijā un 45 % Rīgā. Laikā no 2013. līdz 2017. gadam šie rādītāji palielinājās līdz 39,3 % un 49,5 %. Kopējais viesnīcu un citu tūrisma mītņu resursu noslogojums Rīgā ir par vidēji 9 % lielāks nekā Latvijā kopumā. Nacionālajā attīstības plānā 2020. gadam paredzētie viesnīcu un citu tūrisma mītņu gultasvietu aizpildījuma kontrolskaitļi kopumā ir sasniegti, turklāt pastāv pamats apgalvojumam, ka, ja neradīsies nekādi ārkārtas apstākļi, arī 2020. gadā tiks sasniegts šī rādītāja mērķis (37 %);
2.6. viesnīcu un tām līdzīgu tūrisma mītņu grupā vislielākais gultasvietu aizpildījuma rādītājs ir četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcās, kur tas tuvojas vidēji 50 %;
2.7. ceļotāju kopējos izdevumus ceļojumu laikā raksturo pieaugums īstermiņa perspektīvā.
Kopumā ņemot, iepriekš izklāstītie secinājumi liecina, ka Latvijas ienākošā tūrisma joma attīstās pietiekami efektīvi un tajā pastāv būtisks viesu uzņemšanas un izmitināšanas
infrastruktūras pakalpojumu eksporta potenciāls. Autores aprakstīto linearitātes principu apstiprina pētījuma rezultāti, jo no IKP pieauguma valstī ir atkarīga nozares pakalpojumu izaugsme, kā arī tūrisma nozari raksturojošu rādītāju mijiedarbība.
3. Ienākošā tūrisma jomas attīstības problēmas aplūkojamajā laikposmā un īstermiņa perspektīvā raksturo šādi rādītāji:
3.1. viesnīcām ar 1 un 2 zvaigznēm ne Latvijā kopumā, ne Rīgā, nav nekādas nozīmes ārvalstu ceļotāju uzņemšanā, jo to īpatsvars ir tuvu nullei. Šīs kategorijas viesnīcu popularitātes trūkuma iemesli ir jāpēta atsevišķi;
3.2. pagaidām nav vērojama būtiska ārvalstu ceļotāju izcelsmes valstu diversifikācija, kas ietvertu tūristu pieplūdi no ASV, Japānas, Ķīnas, kā arī strauju attīstību piedzīvojošajiem Āzijas dienvidaustrumu reģioniem;
3.3. gultasvietu aizpildījuma rādītāji var tikt interpretēti divējādi. No vienas puses, viesnīcu resursu noslogotība mazāk nekā 50 % apmērā liecina par to, ka Latvijā pastāv potenciāls uzņemto viesu skaita palielināšanai bez papildu ieguldījumiem jaunu viesnīcu būvniecībā. No otras puses, tas liecina par ievērojamiem zaudējumiem un neizmantotām iespējām no viesnīcu komercdarbības viedokļa. Turklāt joprojām pastāv ievērojama atšķirība starp gultasvietu aizpildījumu karstajā tūrisma sezonā un klusajā sezonā;
3.4. neskatoties uz gultasvietu aizpildījuma rādītāju pozitīvo dinamiku gan Latvijas, gan Rīgas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs, tie joprojām ir zemi. Sasniegt plānoto mērķi – ārvalstu ceļotāju uzturēšanos izmitināšanas vietās ilgāk nekā 4 naktis – pagaidām nav reāli, un tas netiks sasniegts arī 2020. gadā, jo šis rādītājs viesnīcām un citām tūrisma mītnēm kopumā aplūkojamajā laikposmā ir tikai 2,1 nakts, savukārt atsevišķām izmitināšanas vietu grupām – viesnīcām un tām līdzīgām tūrisma mītnēm – 2,06, viesu namiem u.c. – 3,06 un kempingiem u.c.– 1,72, bet 2017. gadā – attiecīgi 1,92; 1,79; 2,06; 3,96 un 1,83 naktis;
3.5. Latvijas tūrisma nozares attīstības plānos ir paredzēts, ka būtiski palielināsies ārvalstu ceļotāju vidējie izdevumi diennaktī un kopējie izdevumi ceļojuma laikā. Taču to izmaiņu dinamika aplūkojamajā laikposmā liecina par samazināšanās, nevis pieauguma tendenci, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka īstermiņa perspektīvā ārvalstu ceļotāju vidējie diennakts izdevumi un kopējie izdevumi ceļojuma laikā nepalielināsies un tādēļ būs problemātiski sasniegt 2020. gadam izvirzītos mērķus – ceļotāju diennakts izdevumus 95,5 EUR un nozares ieņēmumus 657,8 milj. EUR;
3.6. Latvijas lauku tūrisms cieta neatgriezeniskus zaudējumus 2009. gada finanšu krīzes laikā un joprojām nav no tās atguvies un atrodas panīkuma stāvoklī, jo:
- lauku tūrisma naktsmītņu skaits gadu no gada samazinās;
- tādu izmitināšanas vietu kā lauku mājas, kempingi u.c. kopējais skaits pēdējo gadu laikā ir kļuvis niecīgs;
- arī šādās izmitināšanas vietās apkalpoto viesu skaitam laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam piemīt sarukuma tendence;
- lauku tūrisma naktsmītņu rādītājus tikpat kā nemaz neietekmē apkalpoto nerezidentu skaits, jo tas kopš 2013. gada ir tikai aptuveni 7 tūkst. gadā un kopumā veido vien 16 % no lauku tūrisma naktsmītnēs uzņemto viesu kopējā skaita.
3. LATVIJAS TŪRISMA PAKALPOJUMU EKSPORTA ORGANIZĀCIJA UZ REĢIONĀLĀ AGREGATORA BĀZES
3.1. Variantu izstrāde Latvijas tūrisma pakalpojumu eksportēšanai pasaules aviotransporta papildpakalpojumu tirgū uz reģionālā agregatora bāzes
Tūrisma pakalpojumu kā aviotransporta papildpakalpojumu izplatīšana mūsdienās ir viens no būtiskiem lidsabiedrību ienākumu avotiem. Autores darbos186, 187, 188, 189, 190, 191, 192, 193 ir pētīti dažādi veidi, kā eksportēt Latvijas specifiskos reģionālos papildpakalpojumus (RPP), piedāvājot tos pasažieru aviotransporta ārējā tirgū kā lidsabiedrību neaviācijas papildpakalpojumus. Pētījumi ir saistīti ar autores darbu pie šādas eksporta koncepcijas, kuras pamatdoma ir valstī izveidot specializētu uzņēmumu „Reģionālais agregators” (RA), kurš kā instrumentāriju izmanto IT platformu, kas tiek izveidota, plašā mērogā ieviešot jauno IATA izstrādāto lidsabiedrību un ceļojumu aģentūru komunikācijas modeli "Jaunā izplatīšanas iespēja" (NDC), kura standarti ir apstiprināti ar IATA Rezolūciju Nr. 787. Šī standarta izmantošana padara vienkāršāku sadarbību starp lidsabiedrībām un papildpakalpojumu piedāvātājiem tiešsaistes režīmā ar tīmekļa starpniecību. Šādus pakalpojumus plašā klāstā savās tīmekļvietnēs klientiem piedāvā lidsabiedrības, kas nodrošina lidojumus uz Latviju (airBaltic, Lufthansa, Aeroflot – Russian Airlines, Ryanair u.c.), kā arī globālā izplatīšanas sistēma Amadeus, kam pasažieru aviopārvadājumu pakalpojumu rezervēšanas un pārdošanas tirgū Baltijas valstīs praktiski nav alternatīvas. Izmantojot NDC tehnoloģijas, pakalpojumu agregācijas instrumenti ir NDC agregējamo pakalpojumu pakešu piedāvātāju– lidsabiedrību, globālo izplatīšanas sistēmu vai neatkarīgu uzņēmumu – sastāvā. Sistēma NDC nodrošina ceļojumu uzņēmumiem interaktīvu piekļuvi lidsabiedrību pārvadājumu pakalpojumu un papildpakalpojumu saturam, izmantojot NDC lietojumprogrammas interfeisu. Šī sistēma nosūta ceļojumu uzņēmuma pieprasījumu vienai vai vairākām lidsabiedrībām, kas darbojas klienta norādītajā pārvadājumu tirgū, un apvieno no lidsabiedrībām saņemtos ziņojumus
186 Xxxxxxxx X. (2016). The NDC model-based aggregation strategies on specific ancillary services offered by Latvian providers to air transport passengers. V International Scientific and Practical Proceedings. In: The Transformation Process of Law, the Regional Economy and Economic Policies: Riga, December 2016. P.p.188-195. Baltic International Academy, Riga. ISBN 978-9984-47-143-3
187 Xxxxxxxx X. (2017). About the Distribution of the Latvian Specific Services in the Global Market of Passenger Air Transport. VI International Scientific Conference. Baltic International Academy, Riga 2017. p.p.136-147. ISBN 978-9984-47-155-6
188 Mahareva K., Xxxxxxxx X (2019). Agreement and Financial Relationships Between Participants in Latvian Rural Tourism Services NDC-Export to the Global Air Passenger Transport Market. Regional Review 14 (2018/2019). Daugavpils University, “Saule” 2019 p.p.25-37
189 Xxxxxxxx X. (2018). Development of regional tourism as ancillary non-aviation services for air transport passengers by embracing new distribution technologies. Online report at the section "Development of e-transportation services" of conference International Air Transport Forum (IATF- 2018) Saint Petersburg, September 12-13, 2018.
190 Mahareva K. (2018). Evaluating Possibilities of Regional Tourism Services in the Air-passenger Transport Global Market (A Case Study of Latvian Market). [Electronic source]: xxxx://xxx.xxxxx.xxx/xxxxxxxx/00000000/XXX0-00000000.xxx / Universal Journal of Management 6(5): 148-154, 2018. xxxx://xxx.xxxxx.xxx. DOI: 10.13189/ujm.2018.060502 [Available May 2019]. 191 Mahareva K. (2019). Concept of creation and analysis of competitiveness regional NDC-aggregator company. Vestnik of Saint-Petersburg University of Civil Aviation. (In Russian language). 2019, № 1 (22).p.p143-153, UDC: 330.123.6.
192 Mahareva K. (2019). Considering and Rationalizing the Establishment of a New Distribution Channel for Export Travel-Related Services in Latvian Market. Reliability and Statistics in Transportation and Communication. Springer Nature Switzerland 2019, LNNS 68, p.p 670-683. ISBN 978-3-030-12449-6.
193 Xxxxxxxx X. (2018). A case study of modern e-commerce techniques and their application for aggregate service distribution in the Latvian rural tourism sector. VII International Scientific and Practical Proceedings. «The Transformation Process of Law, The Regional Economy and Economic Policy: The Relevant Economic and Political and Legal Issues». December 2018, Riga, Latvia, Baltic International Academy, pp. 119-127. ISBN 978-9984-47-162-4
vienotā atbildes ziņojumā (paketē), veidā, kas ir piemērots ērtai piedāvājumu salīdzināšanai. Iesaistītie ceļojumu uzņēmumi var būt ceļojumu aģentūras, tiešsaistes ceļojumu aģentūras, tūrisma operatori vai ceļojumu pārvaldības uzņēmumi.
3.1. attēlā ir redzama iepriekš aplūkotā un 1.3. attēlā atspoguļotā klasifikācijas shēma detalizētā un Latvijas tirgum pielāgotā variantā.
NDC
pasūtījumus apkalpojošās idsabiedrības
Klienti (tūrisms, lietišķie braucieni, atpūta,
aktivitātes, pasākumi u.c.)
NDC ceļojumu uzņēmumi (ceļojumu aģentūras, tiešsaistes ceļojumu aģentūras, tūrisma operatori, ceļojumu
pārvaldības uzņēmumi)
Globālā
izplatīšanas sistēma Amadeus NDC
sistēmā
l
Lidsabiedrību partneri (tradicionālie papildpakalpojumi)
Piedāvājuma partneruzņēmumi (tradicionālie papildpakalpojum
Aviotransporta norēķinu sistēma – IATA rēķinu apmaksāšanas plāns (BSP)
3.1. attēls. Organizatoriski funkcionālā shēma Latvijas tradicionālo papildpakalpojumu eksportēšanai globālajā aviotransporta tirgū, kā neitrālu vidi izmantojot IATA rēķinu
apmaksāšanas plānu (BSP)
(avots: izstrādājusi autore, balstoties uz Xxxxxx Y194.)
Aviopārvadājumu un tradicionālo papildpakalpojumu izplatīšanā uz NDC bāzes iesaistītie dalībnieki aplūkojamā reģionālajā kontekstā ir:
1. pasūtījumus apkalpojošās lidsabiedrības – praktiski visas lidsabiedrības, kuras nodrošina lidojumus uz Latviju, izņemot zemo cenu lidsabiedrības. Lidsabiedrības ir aviopārvadājumu pakalpojumu un tradicionālo papildpakalpojumu piedāvātājas, kuru datorizētā rezervēšanas sistēma nodrošina NDC iesaistīto tūrisma pakalpojumu uzņēmumu piekļuvi to saturam atbilstoši NDC standartam, veicot rezervēšanu un pārdošanu tiešajā kanālā ar tīmekļvietnes starpniecību vai netiešajā kanālā ar globālās izplatīšanas sistēmas starpniecību;
2. Amadeus Latvija – uzņēmums, kas nodrošina globālās izplatīšanas sistēmas Amadeus pakalpojumus (kurā ietilpst arī NDC sistēma) un veic savu komercdarbību galvenokārt šajā reģionā;
3. ceļojumu uzņēmumi – dažādi uzņēmumi, kas veic pakalpojumu sniedzēju piedāvājumu rezervēšanu, pārdošanu, apmaksu un noformēšanu, izmantojot interaktīvu NDC standarta piekļuvi lidsabiedrību pārvadājumu pakalpojumu un papildpakalpojumu resursiem, vai ar agregatora starpniecību;
4. lidsabiedrību partneri – pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā tradicionālos papildpakalpojumus lidsabiedrībai, kas veic pakalpojumu pakešu tirdzniecību, izmantojot tiešo kanālu;
194 Hoyles Y. (2014). IATA-led Simplifying the Business (StB). New distribution capability (NDC). Building airline retailing. IATA, Geneva, October 2014. [Electronic source]. xxxx://xxx.xxxx.xxx/xxxxxxxx/xxxxxxx- distribution/ndc/Pages/default.aspx [Available August 2018].
5. piedāvājuma partneruzņēmumi – pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā tradicionālos papildpakalpojumus globālajā izplatīšanas sistēmā, kas nodrošina pakalpojumu pakešu rezervēšanu un pārdošanu, izmantojot netiešo kanālu.
Latvijas tūrisma nozares reģionālo papildpakalpojumu izplatīšana, rezervēšana un pārdošana kopā ar tos ietverošiem aviācijas pakalpojumiem, izmantojot tehnoloģiju NDC, var tikt organizēta kādā no diviem autores piedāvātajiem variantiem, kas atspoguļoti 3.2.un
3.3. attēlā195, 196
1. variants. RA rīcībā ir NDC sistēma. RPP agregācija notiek ar reģionālā agregatora NDC sistēmas starpniecību (3.2. att.). Reģionālo papildpakalpojumu izplatīšanu kopīgas paketes ietvaros, kurā apvienoti aviopārvadājuma pakalpojumi un tradicionālie papildpakalpojumi, veic lidsabiedrība tiešajā kanālā, noformējot pārvadātāja transporta dokumentus (TD), vai ceļojumu uzņēmumi ar RA starpniecību, noformējot BSP standarta transporta dokumentu (STD).
Klienti (tūrisms, lietišķie braucieni, atpūta, aktivitātes, pasākumi u.c.)
NDC ceļojumu uzņēmumi (ceļojumu aģentūras, tiešsaistes ceļojumu aģentūras, tūrisma operatori, ceļojumu
pārvaldības uzņēmumi)
NDC
pasūtījumus
apkalpojošās RA
lidsabiedrības
Piedāvājuma partneruzņēmumi (reģionālie
un tradicionālie papildpakalpojumi)
Aviotransporta norēķinu sistēma – IATA rēķinu apmaksāšanas plāns (BSP)
3.2. attēls. Organizatoriski funkcionālā shēma Latvijas reģionālo papildpakalpojumu eksportēšanai globālajā aviotransporta tirgū, iesaistot reģionālo agregatoru, kurš izmanto
NDC sistēmu (avots: izstrādājusi autore)
2. variants. Reģionālajam agregatoram nav NDC sistēmas (3.3. att.). RPP agregācija notiek ar lidojumus uz Latviju nodrošinošo lidsabiedrību NDC sistēmu palīdzību. RPP izplatīšanu paketes ietvaros kopā ar aviopārvadājumu un tradicionālajiem papildpakalpojumiem veic lidsabiedrība tiešajā kanālā, noformējot pārvadātāja transporta dokumentus, vai ceļojumu uzņēmumi ar RA starpniecību, noformējot BSP standarta transporta dokumentu.
195 Xxxxxxxx X. (2019). Considering and Rationalizing the Establishment of a New Distribution Channel for Export Travel-Related Services in Latvian Market. Reliability and Statistics in Transportation and Communication. Springer Nature Switzerland 2019, LNNS 68, p.p 670-683. ISBN 978-3-030-12449-6
196 Mahareva K. (2018). Evaluating Possibilities of Regional Tourism Services in the Air-passenger Transport Global Market (A Case Study of Latvian Market). xxxx://xxx.xxxxx.xxx/xxxxxxxx/00000000/XXX0-00000000.xxx / Universal Journal of Management 6(5): 148-154, 2018. xxxx://xxx.xxxxx.xxx DOI: 10.13189/ujm.2018.060502
NDC pasūtījumus apkalpojošās
lidsabiedrības
RA
Piedāvājuma partneruzņēmumi(tr adicionālie papildpakalpojumi)
Piedāvājuma partner- uzņēmums (tradicionālie papild- pakalpojumi)
Aviotransporta norēķinu sistēma – IATA rēķinu apmaksāšanas plāns (BSP)
Klienti (tūrisms, lietišķie braucieni, atpūta, aktivitātes, pasākumi u.c.)
NDC ceļojumu uzņēmumi (ceļojumu aģentūras, tiešsaistes ceļojumu aģentūras, tūrisma operatori, ceļojumu
pārvaldības uzņēmumi)
Globālā izplatīšanas sistēma Amadeus NDC
sistēmā
3.3. attēls. Organizatoriski funkcionālā shēma Latvijas reģionālo papildpakalpojumu eksportēšanai globālajā aviotransporta tirgū, iesaistot reģionālo agregatoru, kurš neizmanto
NDC sistēmu, un citus kanālus(avots: izstrādājusi autore)
Abos piedāvātajos reģionālo papildpakalpojumu izplatīšanas organizācijas un loģistikas shēmas variantos reģionālajam agregatoram, balstoties uz NDC standarta un būtībā pildot informatīva tiešsaistes operatora funkcijas, ir jānodrošina vismaz:
- IT resurss RPP sniedzējiem (patstāvīgi vai ar lidsabiedrības mitinājuma palīdzību) pilna vai kvotēta pakalpojumu apjoma rezervēšanai, izplatīšanai un pārdošanai tiešsaistes režīmā, ietverot tarifus;
- pārvadājumu un RPP resursu un tarifu atjaunināšana tiešsaistes režīmā u.c.;
- paplašinātas informācijas sniegšana par katru pakalpojumu (raksturojums, iegādes nosacījumi, normatīvās prasības u.c.).
No komerciāli tehnoloģiskā viedokļa RA ir sistēma, kurā ietilpst šādi specifiskā nodrošinājuma veidi:
- funkcionālais nodrošinājums, kas ietver algoritmus agregācijas uzdevumu risināšanai, pakešu komplektēšanai, RPP satura pārvaldībai un izsniegšanai pēc pieprasījumiem, kas saņemti no airBaltic CRS;
- informatīvais nodrošinājums (RPP datubāzes un to pārvaldības sistēmas, informācijas drošums, statistika, uzskaites un pārskatu veidlapas un aktuālie dati, normatīvā uzziņas informācija u.c.);
- datorizācijas un komunikācijas nodrošinājums (datori, sakari, programmas);
- normatīvi tiesiskais un dokumentācijas nodrošinājums (regulējošo institūciju normatīvie dokumenti, sistēmas standarti, komerclīgumi, iekšējie normatīvie dokumenti u.c.).
1. variantā RA būtībā ir valstī strādājošās globālās izplatīšanas sistēmas Amadeus konkurents, respektīvi, pilnvērtīga globālā izplatīšanas sistēma. Šajā variantā līdztekus augšminētajām funkcijām RA ir jānodrošina:
- reģionālo pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu integrācija, tarifikācija un iekļaušana paketēs kopā ar pasažiera pārvadājumu;
- paplašinātas informācijas sniegšana par katru pakalpojumu (raksturojums, iegādes nosacījumi, normatīvās prasības u.c.);
- pakalpojumu sniegšana visos e-komercijas aspektos(skat. 1.2. attēlu):
a) pakalpojumu piedāvājuma pielāgošana, liekot akcentu uz klientu (aviopārvadājuma pasažieri), nepasliktinot pakalpojuma kvalitāti;
b) klientorientēta pakalpojumu piedāvājuma veidošana, orientējoties uz konkrētiem mērķtirgus segmentiem un šo segmentu klientu (pasažieru) vajadzībām, izmantojot segmentētu tirgvedības politiku;
c) personalizēta pakalpojumu piedāvāšana, apzinot un apmierinot konkrētu attiecīgā segmenta klientu pieprasījumus, veidojot pasažieru profilus un izmantojot individuālu pieeju.
Lai izpildītu iepriekš uzskaitītās funkcijas, reģionālajam agregatoram:
- jāizmanto vismaz sava datorizēta rezervēšanas sistēma, kas darbojas atbilstoši NDC standartam un ir sadarbspējīga ar attiecīgās lidsabiedrības CRS;
- jāoperē ar „lielajiem datiem”, strikti ievērojot spēkā esošos tiesību aktus un citus dokumentus, kas regulē personas datu aizsardzību; 197,198;
- jāveic savstarpējie norēķini ar ārējo tirgu dalībniekiem (lidsabiedrībām, ceļojumu aģentiem u.c.), izmantojot IATA rēķinu apmaksāšanas plānu BSP, un ar vietējiem RPP sniedzējiem – uz tiešu līgumu pamata;
- jāīsteno NDC mehānisms transakciju nosūtīšanai uz izplatīšanas procesa dalībnieku informācijas sistēmām;
- jāsniedz ar pārdošanu saistītie dati ceļojumu uzņēmumiem un RPP sniedzējiem datņu formā vai kā ziņojumi atbalsta biroju sistēmām.
Kopumā ņemot, RPP tirgus izveides rezultātā rodas būtiskas priekšrocības gan konkrētajam tirgum, gan tā galvenajiem dalībniekiem, tajā skaitā:
a) starptautisko aviopārvadājumu pasažieriem:
- piekļuve pilnam pārvadājumu pakalpojumu un RPP klāstam veidā, kas ļauj salīdzināt visus pakešu variantus un tarifus;
- „caurspīdīgu” meklēšanas procesu, kura pamatā ir meklējamo pakalpojumu kvalitāte, apkalpošanas līmenis, ērts grafiks un cena vai vērtība, veicot iegādi un noformēšanu vienas paketes veidā un vienā birojā;
- iztērētās naudas un laika optimizācija;
b) RPP sniedzējiem – izeja starptautiskajā ceļojumu, atpūtas, izklaides u.c. pakalpojumu tirgū ar kvalitatīvi jaunām komercdarbības īstenošanas iespējām;
c) pārvadātājiem – piedāvāto neaviācijas papildpakalpojumu klāsta paplašināšana un to ienesīguma palielināšana.
RA attīstības gaitā tā izplatīšanas pakalpojumiem var pievienoties arī Latvijas Dzelzceļš un citi starptautisko sauszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji (Ecolines, Eurolines, Eurolux). Turklāt RA šī varianta ietvaros var teritoriāli paplašināt savu darbību, piedāvājot pakalpojumus arī Igaunijā un Lietuvā.
1. variants (3.2. att.) ir uzskatāms par ideālo variantu no aviopasažieru pilnas apkalpošanas viedokļa, bet pārvadātāji tā ietvaros normālā gadījumā ir savstarpēji konkurenti, jo pasažierim ir dota iespēja izvēlēties kāda no tiem pakalpojumu, kas apvienots paketē ar RPP. Tomēr šī varianta īstenošana ir saistīta ar noteiktām problēmām. Patlaban globālā izplatīšanas sistēma Amadeus valstī nodrošina absolūti lielāko daļu pasažieru aviopārvadājumu rezervēšanas pakalpojumu klientiem, kuri lido uz Latviju un no tās, taču neizplata RPP. Pārējo globālo izplatīšanas sistēmu (TravelPort un Sirena-Travel) īpatsvars kopējā rezervēšanas
197 Xxxxx X., Xxxxxxxxx D (2012). Ethics of Big Data. Balancing Risk and Innovation. O’Reilly Media, Inc. p.62-78 ISBN 1449311792
198 European Parlament (2016). EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/679
[Electronic source]: xxxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/xxxxx- content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:02016R0679-20160504&from=EN [Available November 2019]
pakalpojumu apjomā nepārsniedz 10 % (saskaņā ar autores ekspertvērtējumu). Izveidot RA saskaņā ar 1. variantu tikai ar IT uzņēmumu, nozares asociāciju un Latvijas ceļojumu aģentūru spēkiem nav iespējams, jo atbilstīgu produktu radīšana ir zinātņietilpīga un prasa apjomīgas izmaksas. Šāda varianta īstenošana būtu reāla un iespējama tikai tad, ja citu globālās izplatīšanas sistēmas operatori (TravelPort vai Sirena-Travel) būtu gatavi „ienākt” Latvijas tirgū, izplatot mazienesīgos reģionālos papildpakalpojumus, un to pilnībā atbalstītu valsts un pašvaldību struktūras, kā arī vietējie tūrisma nozares uzņēmumi. Šis variants var tikt īstenots arī tad, ja veiksmīgi attīstās RA projekts saskaņā ar 2. variantu un to pārpērk ne tikai tādi globālās izplatīšanas sistēmas operatori kā TravelPort vai Sirena-Travel, bet arī Amadeus. Tādēļ RA izveides 1. variants RPP izplatīšanai globālajā tirgū var tikt izvirzīts kā uzdevums ilgtermiņa perspektīvā, jo prasa padziļinātu ekonomisko pamatojumu, kam jāieinteresē pārvadātāji, un nav iespējams bez plaša organizatorisko jautājumu spektra atrisināšanas.
2. variantā (3.3. att.) reģionālajam agregatoram ir jānodrošina mijiedarbība starp papildpakalpojumu sniedzējiem un lidojumus uz Latviju nodrošinošo lidsabiedrību NDC sistēmu, izmantojot NDC lietojumprogrammas interfeisu. RPP sniedzējiem ir „jāielādē” savs piedāvājums vismaz Excel datņu formātā un meklēšanas pieprasījumā jāatšķiras pēc saviem RA reģistrētajiem numuriem.
Īstermiņa perspektīvā reālāka ir 2. varianta īstenošana RPP izplatīšanai globālajā aviopārvadājumu tirgū, iesaistot tikai vienu lidsabiedrību („A”), kas nodrošina lidojumus uz Latviju. Komerciālā ziņā kā RA prototips var kalpot tūrisma operators vai ceļojumu pārvaldības uzņēmums, kas nodarbojas ar Latvijas tūrisma pakalpojumu eksportu. Šī varianta īstenošanai nav nepieciešami īpaši apjomīgi finanšu tēriņi, taču tā prasa būtisku organizatoriskā darba ieguldījumu no uzņēmuma „Reģionālais agregators” puses, lai apzinātu sadarbībā ieinteresētos reģionālo papildpakalpojumu sniedzējus un lidsabiedrību „А”, kā arī organizatorisku, informatīvu un finansiālu, uz līgumattiecībām balstītu sadarbību starp visiem izplatīšanas procesa dalībniekiem. Šī varianta papildu iespējas ir RA pievienošanās Latvijas ceļojumu aģentiem bez to akreditācijas BSP, lai rezervētu, pārdotu un noformētu lidsabiedrības „A” pakalpojumu satura iegādi šīs lidsabiedrības pārvadājuma dokumentos.
Sākumposmā ir nepieciešams izveidot koordinācijas centru kā galveno koordinatoru, lai organizētu darbu pie projekta un turpmākās tā ieviešanas. Organizatora lomu var uzņemties attiecīgās valsts struktūras, kuru darbība ir saistīta ar tūrisma jomu, Latvijas ieinteresētās asociācijas vai tūrisma operatori. Tālākā visu organizatorisko un ekonomisko problēmu risināšana būtībā gulstas uz RA dalībniekiem un paša agregatora kā komercorganizācijas. Šis projekts ir viegli attīstāms RPP paplašināšanas virzienā, iekļaujot tajā šādu pakalpojumu sniedzējus no Igaunijas un Lietuvas, kā arī integrētas divu vai trīs valstu pakalpojumu paketes.
Īstenojot RA izveides koncepciju jau pašos pirmsākumos ir nepieciešams ieviest IT sistēmu RPP pārvaldībai uz atbilstīgas uzskaites sistēmas bāzes. Tādēļ nekas netraucē izmantot šo instrumentāriju, lai organizētu visa Latvijas tūristu uzņemšanas, izmitināšanas un apkalpošanas pakalpojumu klāsta rezervēšanu un pārdošanu ar reģionālā agregatora tīmekļvietnes starpniecību (3.4. att.).
3.4. attēlā redzamajā shēmā šaurās bultiņas apzīmē informatīvi tehnoloģisko sasaisti tūrisma pakalpojumu rezervēšanas un pārdošanas procesā, bet platās bultiņas – reģionālo papildpakalpojumu izplatīšanas sistēmas dalībnieku ekonomiski finansiālās attiecības.
Reģionālais agregators
partneruzņēmumi
Piedāvājumu
Klienti (tūrisms, lietišķie braucieni, atpūta,
aktivitātes,
pasākumi u.c.)
Ceļojumu uzņēmumi
Tīmekļvietne
3.4. attēls. Organizatoriski funkcionālā shēma reģionālo papildpakalpojumu realizācijai iekšējā un ārējā tūrisma pakalpojumu tirgū ar reģionālā agregatora tīmekļvietnes
starpniecību(avots: izstrādājusi autore)
Sistēmas dalībnieki nodrošina RPP rezervēšanu un pārdošanu tiešsaistes režīmā ar RA tīmekļvietnes starpniecību. Līdztekus tam pastāv iespēja realizēt pakalpojumus tūristiem, izmantojot bezsaistes tehnoloģijas un iesaistot ceļojumu uzņēmumu (ceļojumu aģentūru, tiešsaistes ceļojumu aģentūru, tūrisma operatoru, ceļojumu pārvaldības uzņēmumu), kas savukārt rezervē un iegādājās RPP tiešsaistes režīmā, izmantojot RA tīmekļvietni. Īpašos gadījumos RPP iegādes noformēšanai var būt jāizmanto RA elektroniskie kuponi.
3.2. Reģionālo papildpakalpojumu izplatīšanā pasažieru aviopārvadājumu tirgū uz NDC bāzes iesaistīto dalībnieku finansiālo līgumattiecību shēmas izstrāde
No ekonomiskā viedokļa svarīgs ir reģionālā agregatora kā komercuzņēmuma darbības organizatoriski finansiālais mehānisms un tā pamats – līgumattiecības un finansiālās attiecības, ko veido ekonomisko un tiesisko attiecību ar reģionālo papildpakalpojumu piedāvātājiem un patērētājiem kopums. RA izveides 1. variantā (3.2. att.) aviācijas un neaviācijas pakalpojumu izplatīšanas dalībnieku finansiālo līgumattiecību shēma ir zināma – tā ir jau eksistējošā shēma, kuras pamatā ir NDC sistēmu ietverošas globālās izplatīšanas sistēmas izmantošana. Tādēļ organizatoriski finansiālo attiecību shēma šim variantam turpmāk netiks aplūkota.
Savukārt 2. variantā tiek pieņemts, ka RA nav savas NDC sistēmas (3.3. att.). Šis variants ir aplūkojams kā variants, kas nodrošina reģionālo papildpakalpojumu visātrāko
„iziešanu” globālajā aviopārvadājumu tirgū ar vismazākajām izmaksām (bet nav efektīvākais, lai panāktu RA neatkarību no lidsabiedrībām un globālās izplatīšanas sistēmām).
Lai noformulētu RPP izplatīšanā un eksportēšanā uz NDC bāzes iesaistīto dalībnieku finansiālo līgumattiecību shēmu variantus un pēc tam veiktu to izstrādi, balstoties uz
K. Maharevas un X. Xxxxxxxx darba199,, tiek ieviesti šādi apzīmējumi:
Ai –lidsabiedrībai (i = 1, 2, … I); RA –reģionālais agregators;
Tj –reģionālie ceļojumu aģenti (j = …, J), kuri iegādājas lidsabiedrības Ai pakalpojumus un piedāvātāju Pl reģionālos papildpakalpojumus ar RA starpniecību, noformējot lidsabiedrības Ai pārvadājuma dokumentus;
199 Xxxxxxxx X., Xxxxxxxx X (2019) Agreement and Financial Relationships Between Participants in Latvian Rural Tourism Services NDC-Export to the Global Air Passenger Transport Market. Regional Review 14 (2018/2019). Daugavpils University, “Saule” 2019 p.p.25-37
Tk –RA ceļojumu aģenti (k = 1, 2, ..., K), kuri iegādājas lidsabiedrības Ai pakalpojumus un piedāvātāju Pl papildpakalpojumus ar globālās izplatīšanas sistēmas starpniecību, noformējot STD, un ir akreditēti IATA rēķinu apmaksāšanas plānā (BSP);
BSP – IATA rēķinu apmaksāšanas plāns – aviotransporta norēķinu sistēma200;
Pl –piedāvājumu partneruzņēmumi – reģionālo papildpakalpojumu piedāvātāji (l = 1, 2, … L);
GDS –globālā izplatīšanas sistēma.
Ar aviopārvadātāja pakalpojumiem tiks saprasti aviopārvadājumu pakalpojumi un papildpakalpojumi (aviācijas un neaviācijas), kas neietilpst reģionālajos papildpakalpojumos (RAS). Aviopārvadātāja pakalpojumu izplatīšana, rezervēšana un pārdošana kopā ar piesaistītajiem reģionālajiem papildpakalpojumiem var tikt īstenot kādā no trim veidiem:
1. veids: to veic lidsabiedrība tiešajā kanālā, noformējot realizējamo pakalpojumu iegādi pārvadātāja TD. RA papildina lidsabiedrības piedāvāto papildpakalpojumu klāstu ar reģionālo piedāvātāju RPP paketēm.
2. veids: to veic reģionālie ceļojumu aģenti ar RA starpniecību, noformējot pakalpojumu pakešu iegādi pārvadātāja TD. Reģionālajiem ceļojumu aģentiem tiek nodrošināta iespēja ar RA starpniecību iziet globālajā aviotransporta tirgū bez IATA akreditācijas.
3. veids: to veic ceļojumu aģenti, noformējot realizējamo pakalpojumu pakešu iegādi STD BSP ietvaros un izmantojot attiecīgo GDS pēc lidsabiedrības norādījuma. IATA akreditētajiem ceļojumu aģentiem tiek nodrošināta piekļuve reģionālo papildpakalpojumu paketēm ar GDS un lidsabiedrības starpniecību, kuras savukārt saņem tos no RA.
Procesa dalībnieku organizatoriski finansiālās sadarbības mehānisms 1. veidam
Šajā gadījumā RA sadarbojas tikai ar RPP piedāvātājiem un vienu no lidsabiedrībām (Ai), „bagātinot” tās papildus aviopārvadājumam piedāvāto pakalpojumu klāstu ar reģionālajiem papildpakalpojumiem. Shēmas, pēc kādām 1. veidā tiek organizētas līgumattiecības un maksājumu attiecības starp aviopārvadājumu pakalpojumu un RPP pārdošanas ar RA starpniecību dalībniekiem, ir redzamas 3.5. un 3.6. attēlā.
Piedāvājuma partneruzņēmumi(Pl)
Reģionālais
agregators (RA)
Lidsabiedrība (Ai)
3.5. attēls. Reģionālo papildpakalpojumu izplatīšanas ar RA starpniecību dalībnieku līgumattiecību shēma 1. veidam
(avots: izstrādājusi autore)
3.5. attēlā atspoguļotajā gadījumā RA sadarbojas tikai ar RPP piedāvātājiem un vienu no lidsabiedrībām (Ai), „bagātinot” ar RPP papildpakalpojumu klāstu, ko tā piedāvā līdztekus aviopārvadājumiem. Shēma, pēc kādas tiek organizētas līgumattiecības starp pusēm, ir šāda:
- lidsabiedrība Ai – RA;
- RA – RPP piedāvājuma partneruzņēmums Pl.
Shēma, pēc kādas 1. veidā tiek organizētas finansiālās attiecības starp pusēm, ir redzama 3.6. attēlā.
200 The International Air Transport Association (2019). IATA Financial Services. [Electronic source]: xxx.xxxx.xxx/xx/xxxxxxxx/xxxxxxx/xxx [Available December 2019]
Pl-RA
Ai-RA
Pl
RA
Ai
Ai-Pl-RA
Ai-Pl-RA
3.6. attēls. Reģionālo papildpakalpojumu izplatīšanas ar RA starpniecību dalībnieku finansiālo attiecību shēma 1. veidam
(avots: izstrādājusi autore)
Finansiālās attiecības starp reģionālo papildpakalpojumu pakešu izplatīšanas dalībniekiem tiek īstenotas, balstoties uz šādām loģistikas ķēdēm (3.6. att.):
1. Ai – RA: lidsabiedrība Ai veic maksājumus par RA pakalpojumiem;
2. Ai – Pl – RA: lidsabiedrība Ai veic maksājumus par pārdotajiem piedāvājuma partneruzņēmuma P1 RPP ar RA starpniecību;
3. Pl – RA: piedāvājuma partneruzņēmums Pl veic maksājumus RA par RPP satura izvietošanas, izplatīšanas un pārdošanas pakalpojumiem.
Procesa dalībnieku organizatoriski finansiālās sadarbības mehānisms 2. veidam
Šajā gadījumā lidsabiedrība Ai piedāvā ceļojumu aģentiem Tj savu pakalpojumu saturu, kas papildināts ar reģionālajiem papildpakalpojumiem. Šo pakalpojumu iegādes noformēšanai tiek izmantots lidsabiedrības Ai TD. Shēmas, pēc kādām šajā gadījumā tiek organizētas līgumattiecības un maksājumu attiecības starp aviopārvadājumu pakalpojumu un RPP pārdošanas ar RA starpniecību dalībniekiem, ir redzamas 3.7. un 3.8. attēlā.
Reģionālais agregators (RA)
Piedāvājuma partneruzņēmumi(Pl)
Lidsabiedrība (Ai)
Reģionālā ceļojumu aģentūra (Tj)
3.7. attēls. Reģionālo papildpakalpojumu izplatīšanas ar RA starpniecību dalībnieku līgumattiecību shēma 2. veidam
(avots: izstrādājusi autore)
2. veida gadījumā tiek nodibinātas līgumattiecības starp šādiem dalībniekiem (3.7. att.):
- lidsabiedrība (Ai) – RA;
- RA – reģionālais ceļojumu aģents(Tj);
- RA – RPP piedāvājuma partneruzņēmums (Pl).
Ai
Ai-Tr-RA-Pl
Ai-RA
Tr-RA-Ai-Pl
RA
Pl-RA
Tr-RA
Pl
Ai-Tr-RA-Pl
Tr-RA-Ai-Pl
Tr
3.8. attēls. Reģionālo papildpakalpojumu izplatīšanas ar RA starpniecību dalībnieku finansiālo attiecību shēma 2. veidam
(avots: izstrādājusi autore)
Procesa dalībnieku organizatoriski finansiālās sadarbības mehānisms 3. veidam
Shēmas, pēc kādām 3. veidā tiek organizētas līgumattiecības un maksājumu attiecības starp aviopārvadājumu pakalpojumu un RPP pārdošanas ar RA starpniecību dalībniekiem, ir redzamas 3.9. un 3.10. attēlā.
3. veida gadījumā tiek nodibinātas līgumattiecības starp šādiem dalībniekiem (3.9. att.):
- lidsabiedrība Ai – RA;
- lidsabiedrība Ai – BSP;
- lidsabiedrība Ai – GDS;
- RA – ceļojumu aģents Tk;
- RA – pakalpojumu piedāvātājs Pl.
Jānorāda, ka 3.9. attēlā redzamajā shēmā atspoguļotās līgumattiecības „RA – GDS” attiecas uz tehnoloģisko, nevis finansiālo sadarbības aspektu.
Piedāvājuma partneruzņēmums(Pl)
Ceļojumu
aģents (Tk)
Lidsa- biedrība (Ai)
Rēķinu apmaksāšanas plāns (BSP)
Globālā izplatīšanas
sistēma (GDS)
Reģionālais agregators (RA)
3.9. attēls. Reģionālo papildpakalpojumu izplatīšanas ar RA starpniecību dalībnieku līgumattiecību shēma 3. veidam
(avots: izstrādājusi autore)
Norēķini starp reģionālo papildpakalpojumu pakešu izplatīšanas dalībniekiem un RA
3. veidā tiek īstenoti, balstoties uz šādām loģistikas ķēdēm (3.10. att.):
1. Ai – RA: lidsabiedrība Ai veic maksājumus par RA pakalpojumiem;
2. Ai – GDS: lidsabiedrība Ai veic maksājumus par GDS nodrošinātajiem aviopārvadājumu un papildpakalpojumu (tradicionālo un reģionālo) rezervēšanas pakalpojumiem;
3. Pl – RA: piedāvājuma partneruzņēmums Pl veic maksājumus par RPP satura izvietošanas un izplatīšanas pakalpojumiem ar RA starpniecību;
4. Tk – BSP – Ai – Pl – RA: ceļojumu aģents Tb veic maksājumus lidsabiedrībai Ai ar BSP starpniecību par Ai pakalpojumiem, kas iever arī maksājumus par reģionālā piedāvātāja Pl reģionālajiem papildpakalpojumiem un RA pakalpojumiem;
5. Tk – BSP – Ai – Pl: lidsabiedrība Ai ar RA starpniecību veic maksājumus par piedāvātāja Pl reģionālajiem papildpakalpojumiem, ko ceļojumu aģents Tb ir rezervējis un apmaksājis ar BSP starpniecību;
6. Tk – GDS (Pl): ceļojumu aģents Tb veic maksājumus GDS par nodrošinātajiem lidsabiedrības Ai pakalpojumu un piedāvātāja Pl reģionālo papildpakalpojumu rezervēšanas un iegādes noformēšanas pakalpojumiem.
Ai-GDS
GDS
BSP
Tk-Ai-Pl-BSP-RA
Ai
Pl
Xx-Xx-XX-X.Xx
Tk-Ai-Pl-BSP-RA
Ai. RA
Pl- RA
Tk-Ai-Pl-GDS
Ai-Tk-RA
Tk RA
3.10. attēls. Reģionālo papildpakalpojumu izplatīšanas ar RA starpniecību dalībnieku finansiālo attiecību shēma 3. veidam
(avots: izstrādājusi autore)
Līgumattiecības un finansiālās attiecības starp reģionālo papildpakalpojumu izplatīšanas dalībniekiem būtībā nosaka reģionālā agregatora organizācijas veidus projekta izstrādes un ieviešanas posmā (2. variants; 3.3. att.). 3.1. tabulā ir atspoguļota šo veidu salīdzinoša konceptuālā analīze, izceļot svarīgākos to raksturojuma aspektus.
3.1. tabula
Reģionālā agregatora organizācijas veidu salīdzinoša konceptuālā analīze
1. veids | 2. veids | 3. veids |
Priekšrocības | ||
1. Iespēja izmantot sistēmas „NDC – agregators” ārēju mitināšanu (t.i., uz RA tehniskās platformas) bez īpaša zaudējumu riska RA uzņēmējdarbībai tās „izvēršanas” gadījumā 2. Visīsākie RA izveides un pašatmaksāšanās termiņi 3. Valsts un pašvaldības struktūru, ceļojumu un tūrisma asociāciju maksimāls atbalsts projektam reģionālā līmenī | 1. Iespēja reģionālajiem ceļojumu aģentiem, kuri sadarbojas ar RA, iziet globālajā pasažieru aviopārvadājumu pakalpojumu tirgū bez akreditēšanās BSP 2. Iespēja izmantot sistēmas „NDC – agregators” ārēju mitināšanu bez īpaša zaudējumu riska RA uzņēmējdarbībai tā „izvēršanas” gadījumā 3. Valsts un pašvaldības struktūru, ceļojumu un tūrisma asociāciju atbalsts projektam reģionālā līmenī, jo īpaši RPP eksporta jomā | 1. Visefektīvākais veids, kādā nodrošināt globālu piekļuvi BSP akreditēto ceļojumu aģentu reģionālajiem papildpakalpojumiem 2. Valsts un pašvaldības struktūru, ceļojumu un tūrisma asociāciju atbalsts projektam reģionālā līmenī, jo īpaši RPP eksporta jomā |
Trūkumi | ||
1. Nepieciešamība ieguldīt ievērojamo organizatorisko darbu, lai ar NDC sistēmas lidsabiedrībām noslēgtu komerclīgumus par RPP izplatīšanu 2. Neiespējamība sniegt reģionālajiem ceļojumu aģentiem pakalpojumus, kas saistīti ar piekļuvi lidojumus uz reģionu nodrošinošo lidsabiedrību saturam | 1. Nepieciešamība ieguldīt ievērojamo organizatorisko darbu, lai ar NDC sistēmas lidsabiedrībām noslēgtu komerclīgumus par RPP izplatīšanu 2. Nepieciešamība, veicot pakalpojumu pārdošanu ar RA starpniecību uz pārvadātāja TD pamata, papildus ņemt vērā garantijas saistības, kas reģionālajiem ceļojumu aģentiem ir attiecībā pret RA un RA – attiecībā pret NDC sistēmas lidsabiedrībām par attiecīgiem lidsabiedrību pakalpojumu un reģionālo papildpakalpojumu pakešu pārdošanas apjomiem (3.6. un 3.7. attēlā tas nav atspoguļots) | 1. Nepieciešamība ieguldīt ievērojamo organizatorisko darbu, lai ar NDC sistēmas lidsabiedrībām noslēgtu komerclīgumus par RPP izplatīšanu 2. Reģionālos papildpakalpojumus ietverošās paketes sadārdzināšanās galapatērētājam 3. Augsta līmeņa risks, ka veidosies konkurence ar reģionā strādājošajiem GDS operatoriem |
Avots: izstrādājusi autore
3.3. Ekonomiski matemātiskā modeļa izstrāde globālajā pasažieru aviopārvadājumu tirgū eksportējamo tūrisma pakalpojumu pakešu satura optimizācijai
Kā aprakstīts 1.3. sadaļā, pasažieru aviopārvadājumu rezervēšanas ietvaros piedāvājamo reģionālo neaviācijas papildpakalpojumu pakešu optimizāciju var veikt,
izmantojot operāciju pētīšanas teorijas uzdevuma par mugursomu201, 202, 203 tā nostādnē (1.1) ar sākotnējiem nosacījumiem (1.2) 204. M. Rebezovas promocijas darbā205 un tā nobeiguma publikācijā206 par šo tēmu, kas netika iekļauta šajā promocijas darbā, ir ierosinātas dažādas šī uzdevuma nostādņu un risinājumu modifikācijas. Taču visu operācijas uzdevumu nostādnēs ir ņemtas vērā tikai pakalpojumu grupas, piemēram, grupa „ekskursiju tūres”, un dažādu tajās iekļauto pakalpojumu skaits, piemēram, tūres 1, 2, 3 utt., taču nav veltīta uzmanība šo pakalpojumu sniedzēju daudzveidībai, kuri vienādas nozīmes grupu un vienāda pakalpojumu skaita gadījumā var piedāvāt atšķirīgas cenas un atlaides, ja tiek pasūtīts lielāks pakalpojumu skaits. Turpmāk aprakstītais modelis novērš šo nepilnību un ļauj paplašināt uzdevuma par mugursomu lietojuma diapazonu, izmantojot to, lai optimizētu kopā ar pasažieru aviopārvadājumiem piedāvājamo reģionālo papildpakalpojumu pakešu saturu.
Jaunā nostādne ietver N pakalpojumu agregācijas uzdevumu, apvienojot dažādām grupām piederīgus un dažādu pakalpojumu sniedzēju piedāvātus pakalpojumus paketēs, kas tiek izplatītas kopā ar pasažieru aviopārvadājumu pakalpojumiem un ir veidotas tā, lai nodrošinātu maksimālu peļņu, saglabājot uzdoto paketes summāro cenu. Reģionālie papildpakalpojumi tiek agregēti apvienojumā ar paša aviopārvadātāja aviācijas un neaviācijas pakalpojumiem. Šādu uzdevuma nostādni autore ir aplūkojusi arī savās publikācijās žurnālos207. RPP pakešu agregācijas uzdevums tiek noformulēts kā veselskaitļu uzdevums, kura ietvaros tiek optimizēts uzdotās paketes cenas sadalījums starp izvēlētajiem dažādu veidu un dažādu pakalpojumu sniedzēju reģionālajiem papildpakalpojumiem determinētā nostādnē (neņemot vērā gadījumfaktorus), lai maksimizētu no paketes realizācijas gūstamos ienākumus:
F = max{∑k∑l∑m[(сklm-zklm) + δklm] xklm + ∑k∑l∑m∑k*∑l*∑m*σklm,k*l*m*xklmxk*l*m} Formula (3.1) ar šādiem ierobežojumiem:
∑m xklm = 1,
Formula (3.2)
∑k∑l∑m xklm zklm ≤Z. | Formula | (3.3) |
σklm,k*l*m* =(сklm, сk*l*m*) | Formula | (3.4) |
kur
∑q– nozīmē, ka summēšana tiek veikta pēc q (t.i. pēc k, l, m);
201 Xxxxx A., Bloomfield D., Xxxxx Ph., England P. (1993). Investment mathematics and Statistics. London – Dodrecht - Boston: Xxxxxx and Xxxxxxx, 410 p. ISBN 1853339377
202 Brualdi R.A. (1999). Introductory Combinatorics. Xxxxxxxx Xxxx, p. 61. ISBN 0135004977
203 Xxxxxxx P.C and Xxxxxx R.E. (1965) The Theory of Computation of Knapsack Functions. J. ORSA, 14 (6), 1045-1974
204 Xxxxxxxx H., Xxxxxxxx D., Xxxxxxxx U. (2004) Knapsack problems. Springer-Verlag Berlin Heidelberg. P.p.9-11, 37, 67-73. ISBN 978-3-642-07311-3
205 Xxxxxxxx, X. (2017) Logistics and optimization of ancillary services on air transport. The promotion work presented to the Transport and Communication Institute to obtain the scientific degree – Xx.xx.xxx. Transport and Communication Institute, ISBN 978-9984-818-71-9. [Electronic source]. xxxx://xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xxxxxx/Xxxxxxxxx/xxxx_xxxxxxx/xxxxxxx_xxx.xxx. [Available April 2018].
206 Rebezova X. (2016). Formation of air transport settlement system development projects in the conditions of stochastic synergy of their simultaneous implementation (in Russian). Vestnik of Sankt- Petersburg University of Civil Aviation, 2016 Nr. 1 (10), pp. 88-97/
207 Xxxxxxxx X. (2019). Concept of creation and analysis of competitiveness regional NDC-aggregator company. Vestnik of Saint-Petersburg University of Civil Aviation. (In Russian language). 2019, № 1 (22).p.p143-153, UDC: 330.123.6
k – reģionālo papildpakalpojumu piedāvātāja kārtas numurs, k = 1, 2, …K; (pakalpojumu sniedzēju grupu veido izmitināšanas uzņēmumi (viesnīcas, viesu nami, kempingi u.c.), tūrisma uzņēmumi, ekskursiju biroji, automašīnu nomas uzņēmumi, apdrošināšanas sabiedrības u.c.);
lk – reģionālo papildpakalpojumu piedāvātāja k pakalpojumu grupas numurs, lk = 1, 2, …, Lk (pakalpojumu grupu veido viena nosaukuma pakalpojumi, piemēram, autotransporta nodrošināšanas pakalpojumi: biznesa klase (1); premium klase (2); palielinātas pārgājības (3); elektromobiļi (4) u.c.);
mkl – piedāvātāja k pakalpojuma kārtas numurs papildpakalpojumu grupā l (piemēram, premium klases automašīnas noma (2) autotransporta nodrošināšanas grupā), turklāt katrā grupā katra piedāvātāja viena nosaukuma pakalpojumiem (piemēram, premium klases autotransporta nodrošināšana)ir vienāda numerācija;
сklm – ienākumi no piedāvātāja k pakalpojumu m no pakalpojumu grupas l realizācijas; zklm – aviopārvadātāja cena piedāvātāja k pakalpojumam m no pakalpojumu grupas l; δklm = yklmzklm – atlaide no cenas, ko piedāvātājs k piešķir aviopārvadātājam, izvēloties
tā sniegto pakalpojumu m no pakalpojumu grupas l, kur 0<yklm<<1;
σklm,k*l*m* – sinerģētiskie ienākumi, kas tiek gūti, vienlaicīgi realizējot piedāvātāja k pakalpojumu m no pakalpojumu grupas l un piedāvātāja k* pakalpojumu m* no pakalpojumu grupas l*; atsevišķos gadījumos;
Būla mainīgie
xklm =
Z – uzdotā paketes cena, kas ir lielāka vai vienāda ar agregējamo dažādu veidu un piedāvātāju pakalpojumu cenu summu.
Uzdevuma nostādne (3.1) ar ierobežojumiem (3.2) un (3.3) veido pamatu pasažieru aviopārvadājumu rezervēšanas ietvaros piedāvājamo reģionālo neaviācijas papildpakalpojumu pakešu optimizācijas ekonomiski matemātiskajam modelim.
Nosacījums (3.2) nozīmē, ka agregējamajā paketē obligāti jāietver pa vienam pakalpojumam no katra piedāvātā veida, piemēram, izmitināšana izvēlētās kategorijas viesnīcā, izvēlētās klases autotransporta nodrošināšana, ekskursija u.c. Turklāt reģionālie papildpakalpojumi var būt no viena vai vairākiem piedāvātājiem. Galīgo izvēli izdara pasažieris, rezervējot aviopārvadājumu. Pakalpojumu agregācija pasažierim piedāvātajā paketē notiek automātiski, balstoties uz pasažiera paustajām vēlmēm, no lidsabiedrības rīcībā esošā papildpakalpojumu piedāvātāju resursu satura.
Nosacījums (3.3) nozīmē, ka paketē agregējamo pakalpojumu cenu summa nedrīkst būt lielāka par to, kādu ir gatavs maksāt aviopasažieris.
Tiek pieņemts arī, ka katra pakalpojumu pakete ar numuru Nklm tiek komplektēta tikai vienā variantā.
Sinerģijas efekts σklm,k*l*m* no kopīgi realizētajiem dažādu veidu ll* un dažādu piedāvātāju kk* pakalpojumiem mm* ļauj ekonomiski matemātiskā modeļa ietvaros ņemt vērā lidsabiedrības un pakalpojumu sniedzēju papildu ienākumus, ko rada pasažieru ieinteresēšana ar paplašinātu pakalpojumu saturu, vadoties pēc šāda principa: jo lielāka pakalpojumu izvēle tiks nodrošināta pasažierim, aplūkojot attiecīgās lidsabiedrības piedāvājumu, jo lielāka ir varbūtība, ka pasažieris dos tai priekšroku nākotnē”. Ja sinerģijas efekts nerodas, tiek pieņemts, ka otrs vienādojuma (3.1) loceklis ir vienāds ar nulli, kā autore to ir aprakstījusi208.
208 Mahareva K. (2019). Concept of creation and analysis of competitiveness regional NDC-aggregator company. Vestnik of Saint-Petersburg University of Civil Aviation. (In Russian language). 2019, № 1 (22), .p.p143-153, UDC: 330.123.6
Sinerģētiskie ienākumi σklm,k*l*m* (3.4), kas tiek gūti, vienlaicīgi realizējot piedāvātāja k pakalpojumu m no pakalpojumu grupas l un piedāvātāja k* pakalpojumu m* no pakalpojumu grupas l*, vispārīgā gadījumā ir aprakstāmi ar šādu formulu:
σklm,k*l*m*= (сklm,+сk*l*m*)/ β Formula (3.5) kur 0< <<1; 1<<β.
Formula (3.5) ir empīriska un autores piedāvāta un dod „ieguldījumu” papildu ienākumā no sinerģijas procentu vienību līmenī.
Darbā programmēšanai ir izraudzīts programmnodrošinājums Mathcad209, 210, ko piedāvā uzņēmums PTC – pasaules līderis automatizētās projektēšanas un citu sistēmu izstrādes jomā.
Lai pārbaudītu reģionālo tūrisma pakalpojumu pakešu komplektēšanas modeļa darbspējīgumu, tiks veikta matemātiskā modeļa validācija, izmantojot abstraktu skaitlisku piemēru, kurā tiek pieņemts, ka: pakalpojumu piedāvātāju skaits K = 5; pakalpojumu grupu skaits ir Lk. Katra piedāvātāja pakalpojumu skaitu grupās Mkl apraksta vektori pk, kuros elementa numurs ir pakalpojumu grupas numurs, bet tā vērtība atbilst pakalpojumu skaitam grupā: p1 = (2 4 3); p2 = (5 3); p3 = (3 2 4 3); p4 = (2 3 2); p5 = (3 2).
No piedāvātāja k pakalpojumu realizācijas gūto ienākumu Ck = (ck,l,m) matricas ir redzamas 3.2. tabulā.
3.2. tabula
No pakalpojumu realizācijas gūto ienākumu Ck matricas
Ienākumu C1lm matrica | Ienākumu С2lm matrica | Ienākumu С3lm matrica | Ienākumu С4lm matrica | Ienākumu С5lm matrica | |||||||||||||||
m= 1 | m =2 | m =3 | m =4 | m =1 | m =2 | m =3 | m =4 | m =5 | m =1 | m =2 | m =3 | m=4 | m = 1 | m =2 | m =3 | m =1 | m =2 | m =3 | |
l = 1 | 3 | 5 | 0 | 0 | 4 | 6 | 3 | 5 | 4 | 4 | 3 | 5 | 0 | 5 | 5 | 0 | 4 | 6 | 5 |
l = 2 | 4 | 4 | 3 | 1 | 2 | 7 | 4 | 0 | 0 | 4 | 6 | 0 | 0 | 4 | 6 | 5 | 5 | 5 | 0 |
l = 3 | 4 | 5 | 3 | 0 | 5 | 4 | 7 | 2 | 6 | 3 | 0 | ||||||||
l = 4 | 6 | 5 | 4 | 0 | |||||||||||||||
Avots: izstrādājusi autore
Jānorāda, ka 3.2. tabulā vērtības m ērtākas attēlošanas nolūkā ir pieņemtas kā vienādas tikai pēc kārtas numuriem, taču to saturs dažādiem piedāvātājiem ir atšķirīgs, respektīvi, risinājuma ietvaros paketē nevar tikt agregēti vairāku piedāvātāju pakalpojumi ar vienādu saturu. Piemēram, piedāvātājam 1 l = 1 un m = 1 var nozīmēt ekskursiju pakalpojumus, un,
209 Benker H.: Tr.Xxxx A.(1999). Practical Use of Mathcad. Solving Mathematical Problems with a Computer Algebra System. Springer-Verlag London, p.p.89-112 ISBN 978-1-85233-166-5
210 Maxfield B. (2014). Essential PTC Mathcad 3.0. A guide for New and Current Users. Elsevier Inc. p.p.71-83 ISBN:978-0-12-410410-5
piemēram, ekskursiju pa pilsētu, savukārt piedāvātājam 2 no tās pašas ekskursiju pakalpojumu grupas l= 1 – ekskursiju uz mākslas izstādi.
Aviopārvadātājam noteikto piedāvātāja k pakalpojumu cenu Zk = zk,l,m matricas ir redzamas 3.3. tabulā.
3.3. tabula
Aviopārvadātājam noteikto pakalpojumu cenu Zk matricas
Cenu z1lm matrica | Cenu z2lm matrica | Cenu z3lm matrica | Cenu z4lm matrica | Cenu z5lm matrica | |||||||||||||||
m=1 | m= 2 | m= 3 | m= 4 | m= 1 | m= 2 | m= 3 | m= 4 | m= 5 | m= 1 | m= 2 | m= 3 | m= 4 | m= 1 | m= 2 | m= 3 | m= 1 | m= 2 | m= 3 | |
l= 1 | 2 | 2 | 0 | 0 | 3.5 | 5 | 1. 5 | 3. 5 | 2 | 3 | 1 | 5 | 0 | 4. 5 | 3 | 0 | 3 | 5 | 2 |
l= 2 | 4 | 3 | 1 | 1 | 1.7 5 | 5 | 3. 2 | 0 | 0 | 2. 5 | 4 | 0 | 0 | 3. 5 | 5 | 4 | 4. 5 | 4 | 0 |
l= 3 | 2 | 3 | 1 | 0 | 3. 3 | 3. 2 | 3 | 1.5 | 5. 5 | 2 | 0 | ||||||||
l= 4 | 4. 5 | 4. 5 | 3 | 0 | |||||||||||||||
Avots: izstrādājusi autore
Atlaižu koeficientu Yk = yk,l,m no k piedāvātāja pakalpojumu cenas ir redzamas
3.4. tabulā.
3.4. tabula
Atlaižu koeficientu Yk no pakalpojumu cenas matricas
Atlaižu y1lm matrica | Atlaižu y2lm matrica | Atlaižu y3lm matrica | Atlaižu y4lm matrica | Atlaižu y5lm matrica | |||||||||||||||
m=1 | m= 2 | m= 3 | m= 4 | m= 1 | m= 2 | m= 3 | m= 4 | m= 5 | m= 1 | m= 2 | m= 3 | m= 4 | m= 1 | m= 2 | m= 3 | m= 1 | m= 2 | m= 3 | |
l= 1 | 0.0 5 | 0.0 5 | 0 | 0 | 0.0 7 | 0.0 7 | 0.0 7 | 0.07 | 0.07 | 0.04 | 0.04 | 0.04 | 0 | 0.06 | 0.06 | 0 | 0.03 | 0.03 | 0.03 |
l= 2 | 0.0 5 | 0.0 5 | 0.0 5 | 0.0 5 | 0.0 7 | 0.0 7 | 0.0 7 | 0 | 0 | 0.04 | 0.04 | 0 | 0 | 0.06 | 0.06 | 0.06 | 0.03 | 0.03 | 0 |
l= 3 | 0.0 5 | 0.0 5 | 0.0 5 | 0 | 0.04 | 0.04 | 0.04 | 0.04 | 0.06 | 0.06 | 0 | ||||||||
l= 4 | 0.04 | 0.04 | 0.04 | 0 | |||||||||||||||
Avots: izstrādājusi autore
Nulles matricās nozīmē, ka attiecīgajam piedāvātājam atbilstīga varianta nav.
Lai ņemtu vērā sinerģētiskos ienākumus σklm,k*l*m*, (5) tiek pieņemts, ka = 0,2 un β =
2.
Šādā gadījumā:
σklm,k*l*m*= 0.2 (сklm,+сk*l*m*)/2
Uzdotā paketes cena, kas tiek sadalīta starp dažādiem izvēlētajiem attiecīgo veidu un piedāvātāju pakalpojumiem, arī ir zināma un tiks noteikta zemāk.
Lai atrisinātu uzdevumu, ņemot vērā augšminētos nosacījumus, tiks izmantota datorprogramma valodā Mathcad. Izvērtējot visus iespējamos uzdevuma risinājumus atbilstoši tā nostādnei (3.1) ar attiecīgajiem ierobežojumiem un nosacījumiem (3.2–3.5), tiek iegūts
3.5. tabulā atspoguļotais risinājums, kas nodrošina maksimālo peļņu F pie dažādām paketes cenām.
3.5. tabula
Risinājums, ka nodrošina maksimālu pelņu F
Z | 10 | 13 | 17 | |||
Piedāvātājs 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 1 | 2 |
Piedāvātājs 2 | 1 | 3 | 1 | 4 | 2 | 2 |
Piedāvātājs 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 |
Piedāvātājs 4 | 1 | 2 | 1 | 2 | 1 | 2 |
Piedāvātājs 5 | 1 | 3 | 1 | 3 | 1 | 3 |
Peļņa | 22.215 | 25.005 | 26.41 | |||
Avots: izstrādājusi autore
Balstoties uz iegūtajiem aprēķinu rezultātiem, var secināt, ka, ja paketes cena Z = 13, ir lietderīgi veidot paketi no 3.6. tabulā uzskaitītajiem neaviācijas papildpakalpojumiem (optimālais risinājums).
3.6. tabula
Neaviācijas pakalpojumu paketes optimālais saturs
Piedāvātāja numurs | Pakalpojumu grupas numurs | Pakalpojuma numurs | Pakalpojuma nosaukums |
1 | 1 | 2 | Pakalpojums 2 |
2 | 1 | 4 | Pakalpojums 4 |
3 | 3 | 3 | Pakalpojums 3 |
4 | 1 | 2 | Pakalpojums 2 |
5 | 1 | 3 | Pakalpojums 3 |
Avots: izstrādājusi autore
Tālāk tiks atspoguļoti ekonomiski matemātiskā optimizācijas modeļa praktiskā lietojuma piemēri, aplūkojot divus variantus.
1. variants
Modeļa izejas dati ir redzami 3.7 tabulā. Piedāvātāju skaits k = 8, un tie sniedz pakalpojumus K = 3 pakalpojumu grupās: izmitināšanas viesnīcā, ekskursijas, automašīnu noma. Katram pakalpojumam (m) attiecīgajās slejās ir norādīti šādi dati: ienākumi (EUR/diennaktī), cena (EUR/diennaktī) un atlaide (%).
3.7. tabula
Piemēra 1. varianta izejas dati
Nr . | Pakalpoj umu piedāvāt ājs | Izmitināšanas viesnīcā | Ekskursijas | Automašīnu noma | |||||||||||||||||||||
5 zvaigžņu | 4 zvaigžņu | Ekskursija 1 | Ekskursija 2 | Ekskursija 3 | Mercedes | Toyota | Škoda | ||||||||||||||||||
1 | Viesnīca , 5* | 75 | 60 | 20 | 45 | 40 | 33 | 30 | 25 | 20 | |||||||||||||||
2 | Viesnīca , 4* | 55 | 40 | 20 | 35 | 30 | 25 | 20 | |||||||||||||||||
3 | Tūropera tors 1 | 75 | 60 | 10 | 55 | 40 | 10 | 33 | 30 | 40 | 35 | 45 | 40 | 45 | 40 | 32 | 30 | 23 | 20 | ||||||
4 | Tūropera tors 2 | 75 | 60 | 10 | 55 | 40 | 10 | 30 | 30 | 10 | 35 | 35 | 10 | ||||||||||||
5 | Ekskurs iju birojs 1 | 30 | 30 | 20 | 30 | 35 | 30 | 32 | 40 | 30 | 43 | 40 | 35 | 30 | 22 | 20 | |||||||||
6 | Ekskurs iju birojs 2 | 30 | 30 | 20 | 30 | 35 | 30 | 35 | 40 | 20 | 35 | 30 | 22 | 20 | |||||||||||
7 | Autono mas uzņēmu ms 1 | 43 | 40 | 35 | 30 | 30 | 35 | 20 | 20 | 15 | |||||||||||||||
8 | Autono mas uzņēmu ms 2 | 30 | 30 | 20 | 20 | 20 | 15 | ||||||||||||||||||
Avots: izstrādājusi autore
Sinerģētiskos ienākumus šajā gadījumā rada tas, ka aviācijas, viesnīcu, ekskursiju un autonomas pakalpojumu kopīgais piedāvājums papildus piesaistīs klientus, kuriem šie pakalpojumi ir vienlaikus nepieciešami un kuri vēlas iegādāties tos vienā tirdzniecības vietā. Ja iespēja iegādāties vajadzīgos pakalpojumus vienuviet nebūs nodrošināta, šādi klienti vērsīsies pie citiem pakalpojumu tirgotājiem.
Papildu ienākumi no sinerģijas ir aprēķināmi pēc šādas formulas:
σklm,k*l*m*= 0.2 (сklm,+сk*l*m*)/2.
Uzdotā paketes cena Z, kas tiek sadalīta starp dažādiem attiecīgā veida un piedāvātāja pakalpojumiem, arī ir zināma un norādīta 3.8. tabulā.
1. varianta uzdevuma risinājums
Izmantojot datorprogrammu valodā Mathcad, tiek atrasti optimālie risinājumi, kas ļauj gūt maksimālus ienākumus pie dažādiem paketes cenas Z lielumiem. Optimālā risinājuma sakarība katrai paketei ar uzdoto cenu Z ir atspoguļota 3.8. tabulā.
3.8. tabula
Paketes optimālais saturs un ienākumi
Z | 75 EUR | 80 EUR | 115 EUR | |||
Viesnīcas | 4 zvaigžņu viesnīca | 4 zvaigžņu viesnīca | 4 zvaigžņu viesnīca | 4 zvaigžņu viesnīca | 5 zvaigžņu viesnīca | 5 zvaigžņu viesnīca |
Ekskursijas | Ekskursiju birojs 1 | Ekskursija 3 | Ekskursiju birojs 1 | Ekskursija 3 | Ekskursiju birojs 1 | Ekskursija 1 |
Automašīnu noma | Autonomas uzņēmums 1 | Škoda | Autonomas uzņēmums 1 | Toyota | Autonomas uzņēmums 1 | Mercedes |
Ienākumi | 53 EUR | 62,50 EUR | 81,60 EUR | |||
Avots: izstrādājusi autore
Tādējādi, ņemot vērā katru uzdoto paketes cenu, klientiem izvēlei tiek piedāvāts atšķirīgs pakalpojumu kopums. Lidsabiedrībām un pakalpojumu piedāvātājiem visizdevīgākā ir paketes cena Z = 115 EUR, jo tā nodrošina maksimālos ienākumus (optimālais risinājums).
2. variants
Piedāvātāju skaits, pakalpojumu grupas un veidi atbilst 1. variantam. Šī varianta izejas dati ir apkopoti 3.9. tabulā.
3.9. tabula
Piemēra 2. varianta izejas dati
Nr. | Pakalpojuma piedāvātājs | Izmitināšanas viesnīcā | Ekskursijas | Automašīnu noma | |||||||||||||||||||||
5 zvaigžņu | 4 zvaigžņu | Ekskursija 1 | Ekskursija 2 | Ekskursija 3 | Mercedes | Toyota | Škoda | ||||||||||||||||||
1 | Viesnīca, 5* | 70 | 68 | 20 | 43 | 40 | 33 | 30 | 25 | 20 | |||||||||||||||
2 | Viesnīca, 4* | 50 | 45 | 20 | 33 | 30 | 22 | 20 | |||||||||||||||||
3 | Tūroperators 1 | 75 | 65 | 18 | 55 | 45 | 18 | 35 | 28 | 5 | 35 | 28 | 5 | 45 | 40 | 5 | 55 | 40 | 40 | 30 | 30 | 20 | |||
4 | Tūroperators 2 | 75 | 70 | 15 | 55 | 45 | 15 | 33 | 30 | 10 | 33 | 30 | 10 | ||||||||||||
5 | Ekskursiju birojs 1 | 32 | 30 | 10 | 32 | 30 | 10 | 42 | 40 | 10 | 50 | 40 | 32 | 30 | 22 | 20 | |||||||||
6 | Ekskursiju birojs 2 | 32 | 30 | 10 | 32 | 30 | 10 | 42 | 40 | 20 | 32 | 30 | 22 | 20 | |||||||||||
7 | Autonomas uzņēmums 1 | 45 | 40 | 10 | 35 | 30 | 5 | 25 | 20 | 5 | |||||||||||||||
8 | Autonomas uzņēmums 2 | 35 | 30 | 10 | 25 | 20 | 10 | ||||||||||||||||||
Avots: izstrādājusi autore
Optimālā risinājuma sakarība katrai paketei ar uzdoto cenu Z ir atspoguļota
3.10. tabulā. Klients var izvēlēties vienu no piedāvātajiem variantiem. Lidsabiedrībām un pakalpojumu piedāvātājiem visizdevīgākā ir paketes cena Z = 120 EUR, jo tā nodrošina maksimālos ienākumus.
3.10. tabula
Paketes optimālais saturs un ienākumi
Z | 85 EUR | 100 EUR | 120 EUR | |||
Viesnīcās | Tūroperators 1 | Viesnīca, 4* | Tūroperators 1 | Viesnīca, 5* | Tūroperators 1 | Viesnīca, 5* |
Ekskursijas | Tūroperators 1 | Ekskursija 1 | Tūroperators 1 | Ekskursija 1 | Tūroperators 1 | Ekskursija 1 |
Automašīnu noma | Tūroperators 1 | Škoda | Tūroperators 1 | Škoda | Tūroperators 1 | Mercedes |
Ienākumi | 60,50 EUR | 68,10 EUR | 78,10 EUR | |||
Avots: izstrādājusi autore
Izstrādātais optimizācijas modelis ar nostādnēm (3.1–3.4)praktiskās lietošanas nolūkā var tikt realizēts kā lietojumprogramma reģionālā agregatora NDC sistēmas ietvaros, kas paredzēta aviācijas un neaviācijas papildpakalpojumu pakešu komplektēšanai tiešsaistes režīmā.
3.4. Reģionālā agregatora izmaksu un ienākumu no reģionālo papildpakalpojumu eksporta novērtējums
Vispārīgā gadījumā RA ir informācijas tehnoloģiju uzņēmums, kurš iepērk vai uz līzinga pamata lieto IT produktus reģionālo papildpakalpojumu pārvaldībai, pakešu komplektēšanai un rezervēšanai. RA, kurš veic gan tūrisma pakalpojumu agregāciju, ganto pārdošanu tiešsaistē, naturālo un īpatnējo izmaksu rādītāju novērtējums ir atspoguļots
3.11. tabulā.
3.11. tabula
RA naturālie rādītāji
Nr. | Nosaukums | Skaits | Vienības īpatnējās izmaksas (EUR) | Kopā (EUR) | Piezīme |
1 1.1 1.2 1.3 1.4 1.7 | Personāls: vadītājs ekonomists-mārketologs IT speciālisti tūrisma menedžeris pavisam | 1 1 4 1 7 | 1500 800 1200 800 | 1500 900 4800 800 8000 | Grāmatvedības un juridiskās funkcijas pilda ārpakalpojumu uzņēmumi. |
2 | Biroja platība | 50 m2 | 2 | 100 | |
3 | Serveru skaits | 1 | 3600 | 3600 | |
4 | Automatizēto darba vietu skaits uzskaites sistēmā | 6 | 4200 | 25200 | |
5 | RA darbalaika režīms | 365/12 |
Avots: izstrādājusi autore
3.12. tabulā ir atspoguļots RA izmaksu posteņu, gada izmaksu un atsevišķu posteņu īpatsvara aptuvens novērtējums, ņemot vērā 3.11. tabulā apkopotos naturālos rādītājus.
3.12. tabula
RA kopējās izmaksas gadā un īpatnējās faktiskās izmaksas sadalījumā pa izmaksu posteņiem
Nr. | Izmaksu postenis | Izmaksas (Z) (EUR) | Īpatsvars gadā (%) |
1 | Personāla atalgojums | 96 000 | 67 |
2 | Biroja noma | 1200 | 0,8 |
3 | Servera amortizācija | 1200 | 0,8 |
4 | Specializēto IT produktu (uzskaites sistēmas, tīmekļvietnes, programmnodrošinājuma) un telekomunikāciju amortizācijas izmaksas | 8400 | 6 |
Nodokļi | 23 126 | 16,15 | |
5 | Bankas izdevumi | 600 | 0,9 |
6 | Grāmatvedības pakalpojumi RA | 1400 | 0,4 |
7 | Juridiskie pakalpojumi RA | 600 | 0,4 |
8 | Kancelejas izdevumi | 600 | 0,4 |
9 | Citi izdevumi un neparedzētie izdevumi | 10.000 | 7,15 |
Pavisam gadā | 143 126 | ||
Pavisam mēnesī | 11 297 |
Avots: izstrādājusi autore
Kā minēts iepriekšējās nodaļās, reģionālo papildpakalpojumu galvenie piedāvātāji ir viesu uzņemšanas un izmitināšanas uzņēmumi, kuriem nav savas datorizētās rezervēšanas (viesnīcu rezervēšanas) sistēmas un kuri neveic savu pakalpojumu pārdošanu ar globālās izplatīšanas sistēmas Amadeus un IATA BSP starpniecību: lielākā daļu trīszvaigžņu viesnīcu; viesnīcas ar 1 vai 2 zvaigznēm, viesu dzīvokļi un viesu nami, hosteļi; kūrortviesnīcas un sanatorijas; uzņēmumi, kas organizē brīvdienu ceļojumus un atpūtu dabā, kas apvienota ar medībām, makšķerēšanu, sēņošanu, pastaigām un izjādēm, pārgājieniem, laivu braucieniem, pirts pakalpojumiem u.c.
Rādītāju novērtēšanas pamatā ir pieeja, ko autore izmantojusi publikācijā211.
Lai novērtētu RA ienākumus no reģionālo papildpakalpojumu eksporta, vispirms tiks novērtētas to pasažieru plūsmas, kuri izvēlējušies Latviju par sava ceļojuma galamērķi un ir potenciālie reģionālo papildpakalpojumu pasūtītāji.
000 Xxxxxxxx X. (2018). Evaluating Possibilities of Regional Tourism Services in the Air-passenger Transport Global Market (A Case Study of Latvian Market). [Electronic source]: xxxx://xxx.xxxxx.xxx/xxxxxxxx/00000000/XXX0-00000000.xxx / Universal Journal of Management 6(5): 148-154, 2018. xxxx://xxx.xxxxx.xxx DOI: 10.13189/ujm.2018.060502 [Available May 2019].
Izvirzītā uzdevuma izpildes bāzi veido oficiālie statistikas dati, kas raksturo pasažieru plūsmas lidostā „Rīga” 212,213,214,215,216,217,218 un ir atspoguļoti 3.13. tabulas 1.–4. rindā.
3.13. tabula
Pasažieru plūsmu lidostā „Rīga” statistikas, aprēķina un novērtējuma dati
Nr. | Gads | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 |
1 | Pasažieri kopā (P), (tūkst.) | 2495 | 3161 | 3691 | 4067 | 4664 | 5107 | 4768 | 4793 | 4814 | 5162 | 5401 |
2 | Tranzīts, (% no (1)) | 4 | 5 | 14 | 33 | 38 | 37 | 35 | 32 | 29 | 25 | 27 |
3 | Tranzīts (Pt), (tūkst.) | 100 | 158 | 517 | 1342 | 1772 | 1890 | 1669 | 1534 | 1396 | 1291 | 1473 |
4 | Reisi (N), (tūkst.) | 40,2 | 47,3 | 57,2 | 60,1 | 68,1 | 72,9 | 68,6 | 67,4 | 65,8 | 68,1 | 68,1 |
5 | „Netranzīta” pasažieri (Pk), (tūkst.) | 2395 | 3003 | 3174 | 2725 | 2892 | 3217 | 3099 | 3259 | 3418 | 3871 | 3928 |
6 | Atlidojušie „netranzīta” pasažieri (Ppk), (tūkst.) | 1200 | 1502 | 1587 | 1362 | 1446 | 1608 | 1549 | 1629 | 1709 | 1935 | 1964 |
7 | Ppk pieaugums % (Δ Ppk) | 25,2 | 5,6 | -14,2 | 6,2 | 11,2 | -3,7 | 5,2 | 4,9 | 13,2 | 1,5 | |
8 | Ar vienu reisu atlidojušo pasažieru vidējais skaits (Ppkn) | 60 | 53 | 55 | 45 | 43 | 44 | 45 | 48 | 52 | 57 | 58 |
9 | Atlidojušie ārvalstu pasažieri (Pf), (tūkst.) | 772 | 964 | 1020 | 876 | 930 | 1034 | 996 | 1044 | 1099 | 1244 | 1263 |
Avots: izstrādājusi autore, balstoties uz lidostas „Rīga” statistikas datiem
212 Central Statistical Bureau of Latvia (2017). Traffic at the airport –Riga. TRG350. [Electronic source]: xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx transp kravas ikgad/TRG350.px [Available August 2019].
213 Central Statistical Bureau of Latvia (2019). Transport in Latvia 2019. Collection of Statistics. Riga, 2019. p.p. 46-49, ISBN 978-9984-06-541-0
214 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Transport in Latvia 2018. Collection of Statistics. Riga, 2018. p.p. 46-49, ISBN 978-9984-06-523-6
215 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Passenger traffic (mln passengers). TRG500. [Electronic source]: xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx__xxxxxx pasaz ikgad/TRG500.px [Available August 2019]
216 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Passenger turnover (mln passenger-kilometres). TRG520. [Electronic source]:
xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx transp pasaz ikgad/TRG520.px/ [Available August 2019]
217 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Traffic at the airport –Riga. TRG540. [Electronic source]: xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx transp pasaz ikgad/TRG540.px/ [Available August 2019]
218 Central Statistical Bureau of Latvia (2018). Passenger arrivals and departures at the airport -Riga- by country. TRG550. [Electronic source]:
xxxxx://xxxx0.xxx.xxx.xx/xxxxx/xx/xxxxxx_xxx/xxxxxx_xxx transp pasaz ikgad/TRG550.px/ [Available August 2019]