Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi Nr. CA/VA11
Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi Nr. CA/VA11
Spēkā no 2011. gada 1. marta
1. TERMINI
1.1. Apdrošinātājs – AAS “Seesam Latvia”.
1.2. Apdrošinājuma ņēmējs – fiziska persona, kura noslēdz apdrošināšanas lī- gumu savā vai citas fiziskas personas labā, vai juridiska persona, kura noslēdz veselības apdrošināšanas līgumu savu darbinieku labā.
1.3. Apdrošinātais – fiziska persona, kurai ir apdrošināmā interese un kuras labā starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju ir noslēgts apdrošināšanas līgums, apdrošināšanas līguma saistības un pienākumi attiecas gan uz apdro- šināto, gan uz apdrošinājuma ņēmēju.
1.4. Apdrošināšanas periods – apdrošināšanas polisē norādītais apdrošināša- nas līguma darbības laiks.
1.5. Apdrošināšanas darbības teritorija – apdrošināšanas līgums ir spēkā Latvijas Republikā 24 stundas diennaktī.
1.6. Apdrošināšanas līgums – apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vie- nošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības, un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt apdrošinātai personai apdro- šināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.7. Apdrošināšanas polise – dokuments, kas apliecina apdrošināšanas lī- guma noslēgšanu, ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, apdrošināšanas programmu, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā, un tiek uzskatīts par līguma neatņemamu sastāvdaļu.
1.8. Apdrošinātais risks – no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
1.9. Apdrošinājuma summa – apdrošināšanas līgumā noteiktā naudas sum- ma, kas iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas perioda laikā, tiek izmaksāta atbilstoši apdrošināšanas programmai.
1.10. Apdrošināšanas prēmija – apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
1.11. Distances saziņas līdzeklis – elektronisks saziņas līdzeklis, ar kura palīdzību ir iespējams noslēgt apdrošināšanas līgumu, pusēm neatrodoties klātienē.
1.12. Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts pēkšņs un iepriekš neparedzams, no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kas ārēju apstākļu iedarbības rezultātā radies apdrošinātajam viņa ceļojuma laikā un kuram iestājoties, paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa sa- skaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.
1.13. Apdrošināšanas atlīdzība – apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.14. Apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs – persona, kurai ir tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību, tās daļu vai nodrošināmo pakalpojumu saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.
1.15. Nelaimes gadījums – gadījums, kas apdrošināšanas periodā pēkšņi, ne- paredzētu, ārēju apstākļu iedarbības rezultātā ir radies apdrošinātajam un kā sekas ir apdrošinātā ķermeņa fizisks ievainojums vai apdrošinātā nāve.
1.16. Pēkšņa saslimšana – iepriekš neizpaudusies, neparedzama, negaidīta un strauja veselības stāvokļa pasliktināšanās ceļojuma laikā, kam par iemes- lu bijusi kāda ārēja faktora iedarbība un kas nav turpinājums vai sekas tam veselības stāvoklim, kāds bijis pirms ceļojuma uzsākšanas un/vai uzsākot ce- ļojumu ārpus mītnes zemes.
1.17. Hroniska slimība – pēkšņai saslimšanai pretējs veselības stāvoklis – iekšķīgi un ilgākā laika periodā veidojošos fizioloģisko procesu un organisma funkciju darbības pakāpeniska pasliktināšanās, ko raksturo biežākas vai re- tākas veselības stāvokļa krasas izmaiņas (slimības saasinājumi), neatkarīgi no tā, vai šāds veselības stāvoklis ir vai nav bijis diagnosticēts pirms apdroši- nātā ceļojuma uzsākšanas. Šo apdrošināšanas noteikumu kontekstā infarkts, sirds išēmiskā slimība, stenokardija, asinsvadu aneirisms jebkurā izpausmē, ateroskleroze, insults, spondiloze, osteohondroze, radikulīts, nieru mazspē- ja, cukura diabēts, aknu ciroze, izkaisītā skleroze, astma, tuberkuloze, HIV/ AIDS, vēzis, labdabīgi vai ļaundabīgi audzēji, tromboze u. c. tiek pieskaitītas pie hroniskām slimībām sakarā ar to, ka šādi diagnosticētas slimības attīstās pakāpeniski un sākotnēji bieži bez redzamiem/pamanāmiem simptomiem.
1.18. Hroniskas slimības saasinājums – pirms ceļojuma uzsākšanas neiz- paudusies hroniskas slimības raksturīgo simptomu pēkšņa parādīšanās, kā rezultātā apdrošinātajam steidzami nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
1.19. Neatliekamā medicīniskā palīdzība – medicīnas pakalpojumi, kurus nepieciešams steidzami sniegt apdrošinātajam viņa veselības stāvokļa akūtas pasliktināšanās dēļ sakarā ar pēkšņu saslimšanu vai nelaimes gadījumu, lai novērstu apdrošinātā veselības stāvokļa tālāku krasu pasliktināšanos un/vai draudus apdrošinātā dzīvībai.
1.20. Neatliekama operācija — operācija, kas jāveic ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēkšņas saslimšanas vai nelaimes negadījumu rezultātā.
1.21. Repatriācija – apdrošinātā ārkārtas transportēšana uz mītnes zemi, kas nepieciešama sakarā ar ceļojuma laikā notikušo apdrošinātā pēkšņo saslimša- nu, nelaimes gadījumu, neparedzēto hospitalizēšanu vai viņa nāves gadīju- mu. Repatriācija tiek veikta līdz apdrošinātā mītnes zemes lidostai, ja trans- portēšana bijusi veikta ar lidmašīnu, vai līdz apdrošinātā mītnes zemes valsts robežai, ja transportēšanai ticis izmantots cits transportēšanas veids.
1.22. Mītnes zeme – valsts, kuras pilsonis (pavalstnieks) ir apdrošinātais, un/ vai valsts, kas izsniegusi apdrošinātajam uzturēšanās atļauju.
1.23. Hospitalizācija – apdrošinātā ievietošana slimnīcā, ja notikusi pēkšņa, dzīvībai bīstama saslimšana vai nelaimes gadījums, nepieciešama neatlieka- mā medicīniskā palīdzība klīniskai izmeklēšanai vai operācijas veikšanai.
1.24. Pandēmija – kādas infekcijas slimības masveida izplatīšanās plašā teri- torijā, aptverot vairākas valstis, kontinentus vai visu pasauli.
1.25. Palīdzības dienests – dienests, kurš specializējies palīdzības pakal- pojumu sniegšanā ceļotājiem, kuriem nepieciešama medicīniska palīdzība, transportēšanas un repatriācijas vai citi pakalpojumi un ar to saistīto rēķinu apmaksa, un ar kuru apdrošinātājs ir vienojies par minēto pakalpojumu snieg- šanu apdrošinātajiem.
1.26. Globāla dabas katastrofa – no cilvēka gribas un darbības neatkarīga dabas stihija, kura rodas pēkšņi, nodara plašus postījumus dabai un apbūvēm, rada lielus finansiālus zaudējumus, traucē visa veida transportu satiksmi, un kuras laikā var ciest cilvēku dzīvības, veselība vai fiziskais stāvoklis.
1.27. Pašrisks – apdrošināšanas polisē norādīta zaudējuma daļa, kas izteikta naudas summā vai procentos, un kuru, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātā persona. Apdrošinātājs apdroši- nātajam izraksta pašriska rēķinu vai pašriska summu ietur no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības.
1.28. Uzturēšanās atļauja – dokuments, kas ārzemniekiem dod tiesības uzturē- ties Latvijas Republikā uz noteiktu laiku, kurā spēkā ir Apdrošināšanas līgums.
1.29. Viesstrādnieks – persona, kas ir saņēmusi kompetentas institūcijas at- ļauju uzturēties noteiktu laiku Latvijas Republikas teritorijā un strādāt algotu darbu.
1.30. Ārzemnieks – persona, kas saņēmusi uzturēšanās atļauju, lai dotos tū- risma, atpūtas braucienā, strādāt, darba komandējumā, sportot vai apciemot kādu personu Latvijas Republikā.
1.31. Radinieki – apdrošinātā laulātais, vecāki un bērni, audžu bērni, adoptē- tie bērni, brālis, māsa, audžu vecāki.
1.32. Ārstniecības iestāde – Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra Komerc- reģistrā reģistrēta un/vai LR veselības aprūpes iestāžu, uzņēmumu, prakšu un sertifikācijas reģistrā reģistrēta ārstniecības iestāde vai ārstu prakse, kas veic ārstnieciski profilaktisko, ārstniecisko vai rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu.
2. INFORMĀCIJA PAR APDROŠINĀMO RISKU
2.1. Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdro- šinātā pienākums ir sniegt visu informāciju, kas nepieciešama apdrošinātājam apdrošināmā riska izvērtēšanai. Apdrošinātājs saņemto informāciju apstrādās un glabās saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
2.2. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais ir atbildīgs par sniegtās in- formācijas patiesīgumu un pilnīgumu. Jebkurš viltojums, nepareizs apgalvo- jums un/vai noklusēšana var būt par iemeslu apdrošināšanas līguma izbeigša- nai un/vai atteikumam izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, izņemot, ja likums “Par apdrošināšanas līgumu” to nepieļauj gadījumā, kad informācija sniegta vieglas neuzmanības rezultātā.
2.3. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātā pienākums ir paziņot par ci- tiem spēkā esošiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz apdrošināto.
3. IZMAIŅAS SĀKOTNĒJĀ INFORMĀCIJĀ
Apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam ir pienākums nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, rakstiski paziņot apdrošinātājam par visiem apstāk- ļiem, kuri var palielināt apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai iespē- jamo zaudējumu apjomu, kā arī paziņot par jebkādām izmaiņām sākotnējā, apdrošināšanas pieteikumā sniegtajā informācijā.
4. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOSLĒGŠANAS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS KĀRTĪBA
4.1. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz informāciju, ko apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais pirms apdrošināšanas līguma no- slēgšanas sniedzis apdrošinātājam.
4.2. Apdrošināšanas prēmijas maksājums veicams vienā maksājumā par visu apdrošināšanas periodu.
4.3. Apdrošināšanas prēmijas samaksa pēc apdrošināšanas polisē norādītā apmaksas termiņa neuzliek apdrošinātājam pienākumu uzņemties jebkādas saistības.
4.4. Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, izmantojot distances saziņas līdzekli, spēkā ir tāda pati apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās kārtība kā apdrošinā- šanas līgumu noslēdzot apdrošinātāja birojā, izņemot gadījumu, kad apdroši- nātājs ir paredzējis savādāk.
4.5. Apdrošināšanas līgums tiek uzskatīts par noslēgtu un stājas spēkā apdro- šināšanas polisē norādītajā datumā, ja apdrošinātājs vai apdrošinātāja pilnva- rots pārstāvis ir saņēmis apdrošināšanas prēmiju. Ja apdrošināšanas prēmijas maksājums tiek veikts ar bankas pārskaitījumu, par apmaksas dienu uzska- tāma diena, kad attiecīgā summa ir ieskaitīta apdrošinātāja vai apdrošinātāja pilnvarotā pārstāvja kontā.
4.6. Ja pretēji apdrošināšanas polisē norādītajam, apdrošināšanas prēmija netiek samaksāta noteiktajā termiņā un apmērā, tad tiek uzskatīts, ka apdro- šināšanas līgums nav stājies spēkā no tā noslēgšanas dienas. Atsevišķs pazi- ņojums par to, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā, apdrošinājuma ņēmējam nosūtīts netiek.
5. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA IZBEIGŠANA
5.1. Ja pretēji apdrošināšanas līguma noteikumiem apdrošināšanas prēmijas maksājums nav samaksāts norādītajā termiņā un apjomā, apdrošinātājs no- sūta apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam rakstveida Brīdinājumu par nesavlaicīgi un/vai nepilnīgi veikto apdrošināšanas prēmijas maksājumu ar uzaicinājumu samaksāt apdrošināšanas prēmijas atlikušo daļu atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem.
5.2. Apdrošināšanas līguma darbības izbeigšana neietekmē apdrošinātāja tie- sības pieprasīt no apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu par periodu, kad apdrošināšanas līgums bijis spēkā.
5.3. Apdrošinājuma ņēmējs, ja apdrošināšanas līguma darbība tiek izbeigta sedz ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu un pārtraukšanu saistītos izdevu- mus, bet ne vairāk kā 25 % apmērā no apdrošināšanas prēmijas.
5.4. Apdrošinātājam vai apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības izbeigt apdro- šināšanas līgumu pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts 15 (piecpadsmitajā) dienā pēc rakstiskā paziņojuma par ap- drošināšanas līguma izbeigšanu nosūtīšanas.
6. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀS PERSONAS PIENĀKUMI UN TIESĪBAS
6.1. Apdrošinājuma ņēmēja pienākumi un tiesības.
6.1.1. Izpildīt apdrošināšanas līguma nosacījumus.
6.1.2. Informēt apdrošināto par to, ka viņš(-a) tiek apdrošināts, un iepazīsti- nāt ar apdrošināšanas programmu, apdrošināšanas nosacījumiem un notei- kumiem.
6.1.3. Izskaidrot apdrošinātā tiesības un pienākumus.
6.2. Apdrošinātā pienākumi un tiesības.
6.2.1. Pārliecināties, vai ārstniecības iestāde, kura tiks apmeklēta, ir reģistrēta LR veselības aprūpes iestāžu, uzņēmumu, prakšu un sertifikācijas reģistrā.
6.2.2. Iepazīties, ievērot un izpildīt visas apdrošināšanas līguma noteikumu prasības, kuras ir izvirzījis apdrošinātājs, kā arī ievērot un izpildīt papildu prasības, kuras apdrošinātājs rakstiski izvirzījis atbilstošiem līguma nosacī- jumiem.
6.2.3. Rūpēties par sava veselības stāvokļa saglabāšanu.
6.2.4. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ievērot ārstējošā ārsta norādī- jumus.
7. APDROŠINĀTĀJA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS
7.1. Apdrošinātāja pienākumi.
7.1.1. Saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, veikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
7.1.2. Apdrošināšanas līguma noslēgšanas gadījumā, izsniegt apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas polisi.
7.2. Apdrošinātāja tiesības.
7.2.1. Pārliecināties par apdrošinātās personas iesniegto ziņu patiesumu, ap- drošināšanas gadījuma iestāšanos un apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanas pamatotību.
Iepazīties ar apdrošinātās personas medicīnisko dokumentāciju, kas atrodas ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu rīcībā.
7.2.2. Apstrādāt apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātās personas datus, tai skaitā sensitīvos datus. Datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Apdrošinātājs nodrošina apdrošinātās personas dro- šu datu glabāšanu.
8. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI PĒC APDROŠINĀTĀ RISKA IESTĀŠANĀS
8.1. Par apdrošinātā riska iestāšanos apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, apdrošinātā pārstāvis vai radinieki nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, paziņo apdrošinātājam un veic visu iespējamo, lai samazinātu zaudējumu apmēru.
8.2. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir nodrošināt ap- drošinātāja prasību konstatēt un novērtēt zaudējumu apjomu un to rašanās apstākļus, kā arī apdrošinātāja piekļūšanu cietušajam.
8.3. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais iesniedz apdrošinātājam vi- sus dokumentus, kas raksturo apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus, kā arī iesniedz jebkādu citu informāciju un/vai dokumentāciju, kuru pieprasa apdrošinātājs. Iesniegtajiem dokumentiem jābūt valsts valodā vai tulkotiem valsts valodā. Apdrošinātājs, pēc saviem ieskatiem, var pieņemt dokumentus arī angļu un krievu valodās.
8.4. Ja to prasa apdrošinātā riska specifika, par riska iestāšanos informēt poli- ciju un/vai ugunsdzēsējus un/vai citas institūcijas.
8.5. Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierādīšanas pienākums gulstas uz apdrošinājuma ņēmēju un/vai apdrošināto.
9. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMU NEPILDĪŠANAS SEKAS
9.1. Ja apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā jebkāda darbība vai bezdar- bība ir bijusi vai būs par iemeslu apdrošinātāja maldināšanai, apdrošināšanas līgums tiks atzīts par spēkā neesošu no tā noslēgšanas dienas, izņemot, ja likums “Par apdrošināšanas līgumu” to aizliedz gadījumā, kad maldināšana pieļauta vieglas neuzmanības rezultātā. Iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apdrošinātājs neatmaksā.
9.2. Apdrošinātājs, pēc saviem ieskatiem, var atteikties izmaksāt apdrošinā- šanas atlīdzību vai samazināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu par 50 %, ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais nav izpildījis vai ir izpildījis daļēji kādu no apdrošināšanas līgumā noteiktajām prasībām, kā arī, ja apdro- šinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais ir pārkāpis jebkāda Latvijas Republikā spēkā esoša normatīvā akta prasības, kuras ir attiecināmas uz konkrēto apdro- šināšanas gadījumu. Izņēmums ir, ja šāda apdrošināšanas līguma noteikumu prasību neizpilde notikusi vieglas neuzmanības rezultātā – šādā gadījumā apdrošinātājs rīkojas saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” normu noteikumiem.
9.3. Apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja apdrošinātā riska iestāšanos ir izraisījis apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā, vai radinieka ļauns nolūks vai rupja neuzmanība. Iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apdrošinā- tājs neatmaksā.
9.4. Apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja apdrošināšanas pe- riods nesakrīt ar izsniegtajā uzturēšanās atļaujā norādīto periodu.
10. APDROŠINĀTĀ UN/VAI PILNVAROTĀ PĀRSTĀVJA PIENĀKUMI PĒC APDROŠINĀŠANAS GADĪJUMA IESTĀŠANĀS
10.1. Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, ja apdrošinātais un/vai pilnva- rotais pārstāvis norēķinājies par pakalpojumiem ar personiskajiem līdzekļiem, tad nekavējoties tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā 10 (desmit) dienu laikā no brīža, kad veikta apmaksa par ārstniecības pakalpojumiem, apdroši-
nātais un/vai pilnvarotais pārstāvis iesniedz apdrošinātājam pieteikumu ap- drošināšanas atlīdzības saņemšanai un dokumentus, kas minēti 10.3. punktā.
10.2. Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierādīšanas pienākums gulstas uz apdrošināto.
10.3. Apdrošinātajam apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai ir jāiesniedz se- kojoši dokumenti:
10.3.1. Pieteikums apdrošināšanas atlīdzības izmaksai – apdrošinātā vai ap- drošinājuma ņēmēja rakstisks iesniegums par apdrošinātā riska iestāšanos.
10.3.2. Rēķina, EKA čeka un/vai stingrās uzskaites kvīts oriģināls par saņem- tajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, kurā ir jābūt norādītam:
10.3.2.1. pakalpojuma sniedzēja nosaukums, reģistrācijas Nr., juridiskā ad- rese;
10.3.2.2. pakalpojuma saņēmēja – apdrošinātās personas vārds, uzvārds, per- sonas kods;
10.3.2.3. pakalpojuma saņemšanas datums;
10.3.2.4. saņemtā pakalpojuma nosaukums (detalizēts atšifrējums) un skaits;
10.3.2.5. saņemtā pakalpojuma cena;
10.3.3. personību apliecinošs dokuments (pase, ID karte);
10.3.4. pensionāra apliecība, ja iegūts pensionāra statuss;
10.3.5. transporta apmaksas gadījumā – radniecību apliecinošs dokuments;
10.3.6. transportēšanas gadījumā – čeki, rēķini par transportēšanu;
10.3.7. nāves gadījumā – miršanas apliecības kopija un zvērināta notāra ap- stiprināts izraksts vai tiesas lēmums par mantojuma sadalījumu;
10.3.8. Izraksts (oriģināls) no ambulatorās un/vai zobārstniecības, un/vai stacionārās slimnieka medicīniskās kartes, kas apstiprina saņemtos pakalpo- jumus, kur norādīta pilna un precīza diagnoze, lietotā ārstēšana un izmeklēju- mi, kas apstiprina norādīto diagnozi.
10.3.9. Ja apdrošināšanas atlīdzību saņem pilnvarota persona, tad ir jāiesniedz notariāli apstiprināta pilnvara.
10.3.10. Cita dokumentācija, kuru pieprasa apdrošinātājs kā papildinformā- ciju, lai izvērtētu veselības apdrošināšanas atlīdzību un apdrošināšanas ga- dījuma iestāšanos
11. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS IZMAKSAS KĀRTĪBA
11.1. Apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai apdrošinātā pārstāvis iesniedz apdrošinātājam rakstisku iesniegumu par apdrošinātā riska iestāšanos.
11.2. Apdrošinātājs 1 (viena) mēneša laikā izvērtē no apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā saņemto iesniegumu un citus dokumentus, lai konstatētu, vai apdrošinātā riska iestāšanās gadījums ir apdrošināšanas gadījums:
11.2.1. ja tiek konstatēts apdrošināšanas gadījums un puses ir vienojušās par apdrošināšanas atlīdzības apmēru, tad:
• apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;
• apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas;
• ja puses par to savstarpēji vienojas, tad apdrošināšanas atlīdzības izmak- sas kārtība var tikt noformēta rakstiski, sastādot un abām pusēm paraks- tot zaudējumu noregulēšanas protokolu.
11.2.2. ja tiek konstatēts apdrošināšanas gadījums, bet puses nav vienojušās par apdrošināšanas atlīdzības apmēru:
• apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt papildu dokumentus apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai;
• apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt papildu dokumentus apdrošināšanas gadījuma apstākļu noskaidrošanai;
• apdrošinātājam ir tiesības vienpersoniski izlemt un pieaicināt ekspertu apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai; eksperta slēdziens būs saistošs gan apdrošinājuma ņēmējam, gan apdrošinātajam; ekspertīzes izdevumus sedz apdrošinātājs;
• izvērtējot eksperta atzinumu, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdroši- nāšanas atlīdzības apmēru un citiem strīdīgajiem jautājumiem;
• apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību 5 (piecu) darba dienu laikā pēc parakstītā zaudējumu noregulēšanas protokola saņemšanas, ja puses ir vienojušās par šāda protokola sastādīšanu;
11.2.3. ja apdrošināšanas gadījums netiek konstatēts:
• tad apdrošinātājs pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināša- nas atlīdzību;
• par pieņemto lēmumu apdrošinātājs paziņo apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
11.3. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pēc kompensācijas principa.
11.4. Apdrošinātājs atlīdzības saņēmējam kompensē tikai tos zaudējumus, kuri ir radušies saistībā ar apdrošināšanas gadījumu un ir pierādīti ar attie- cīgiem dokumentiem.
11.5. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā rakstisko iesniegumu izskata Latvijas Republikā, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumu latviešu valodā, saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ja ap- drošināšanas noteikumi ir tulkoti un domstarpības rodas tulkojuma dēļ, tad par noteicošajiem tiks uzskatīti apdrošināšanas noteikumi latviešu valodā.
11.6. Ja apdrošinātajam vienlaicīgi ir spēkā divas vai vairākas apdrošinātāja izsniegtas ceļojumu apdrošināšanas polises, kurās viens vai vairāki no šajās apdrošināšanas polisēs norādītiem apdrošinātiem riskiem dublējas, tad apdro- šināšanas atlīdzība vienmēr tiek izmaksāta tikai par vienu apdrošināšanas po- lisi – par to, kurā minētas lielākās apdrošinājuma summas par attiecīgo risku.
12. KOMPENSĀCIJAS PRINCIPS
12.1. Piemērojot kompensācijas principu, gan izmaksājamā, gan izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus un nevar pārsniegt apdrošināšanas polisē attiecīgajam riskam norādīto atlīdzības limitu.
12.2. Kompensēti tiek tikai pierādītie zaudējumi.
12.3. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pirms apdrošināšanas līgu- ma spēkā stāšanās datuma.
12.4. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pirms/pēc apdrošināšanas perioda.
13. DOMSTARPĪBU ATRISINĀŠANAS KĀRTĪBA
13.1. Jebkuras domstarpības tiks risinātas pārrunu ceļā.
13.2. Ja domstarpības radušās, pamatojoties uz to, ka kāds jautājums netiek regulēts apdrošināšanas noteikumos, tad šī jautājuma atrisināšanai puses pie- mēros Latvijas Republikas likumus, tai skaitā Likumu “Par apdrošināšanas līgumu” un “Patērētāju tiesību aizsardzības likumu”.
13.3. Ja pusēm neizdosies atrisināt domstarpības pārrunu ceļā, tad lieta tiks nodota izskatīšanai Latvijas Republikas tiesā saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu.
13.4. Apdrošināšanas līguma dalījums punktos, apakšpunktos un to nosauku- mos neietekmē teksta juridisko skaidrojumu.
14. VISPĀRĪGIE IZŅĒMUMI
14.1. Apdrošinātāja atbildība kompensēt zaudējumus neiestājas tajā gadīju- mā, ja zaudējumi radušies izņēmumu rezultātā, kas paredzēti Latvijas Repub- likas normatīvajos aktos vai apdrošināšanas līgumā.
14.2. Vispārīgie izņēmumi ir:
14.2.1. terorisms – terora akti vai to rezultāts, neatkarīgi no jebkādiem citiem cēloņiem, kas sagadīšanās dēļ vai kā citādi ir veicinājuši zaudējumus, bojāju- mus vai izdevumu rašanos; šā nosacījuma kontekstā ar terorismu saprotama vardarbība vai bīstama darbība, kas apdraud cilvēka dzīvību, materiālu vai nemateriālu īpašumu vai infrastruktūru, ar nolūku ietekmēt jebkuru valdību vai turēt sabiedrību vai kādu tās daļu baiļu varā;
14.2.2. karš, militārs iebrukums, pilsoņu karš, sacelšanās, revolūcija, dumpis, militāras vai citādas varas uzurpācijas gadījumā;
14.2.3. globālas dabas katastrofas un dabas stihijas; šis izņēmums nav spēkā, ja pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmējs ir vieno- jies ar apdrošinātāju par tā iekļaušanu apdrošināšanas segumā;
14.2.4. streiki, par kuriem pirms ceļojuma uzsākšanas datuma ir bijusi infor- mācija masu saziņas līdzekļos;
14.2.5. pandēmija.
15. VESELĪBAS APDROŠINĀŠANAS SEVIŠĶIE IZŅĒMUMI
15.1. Veselības apdrošināšana nesedz medicīnas, transportēšanas un/vai re- patriācijas izdevumus par pēkšņu saslimšanu, nāves iestāšanos, fizisku ievai- nojumu pašam apdrošinātajam, ja to cēlonis ir:
15.1.1. tieši vai netieši saistīts ar imūndeficīta vīrusu vai kādu tam radniecīgu slimību, ieskaitot AIDS;
15.1.2. izstarojuma iedarbības rezultātā (radioaktīva, elektromagnētiskā, gais- mas);
15.1.3. radioaktīva saindēšanās, saindēšanās ar bioloģiskām un/vai ķīmiskām vielām, kas nav paredzētas izmantošanai mierlaika vajadzībām;
15.1.4. piedalīšanās medikamentu klīniskajā izpētē;
15.1.5. seksuāli transmisīvās slimības un jebkādas citas saslimšanas, kas sais- tītas ar minētām.
15.2. Veselības apdrošināšana nesedz tieši vai netieši radušos izdevumus:
15.2.1. par hronisku slimību un to saasināšanās ārstēšanu (saskaņā ar punkta
1.17. skaidrojumu);
15.2.2. par tādas saslimšanas ārstēšanu, kuras simptomi bija redzami pirms apdrošinātā ierašanās Latvijas Republikas teritorijā;
15.2.3. par saslimšanu ar infekcijas slimībām, pret kurām, uzturoties noteik- tā reģionā, epidemiologi iesaka veikt profilaktisko vakcināciju, taču šis izņē- mums nav spēkā, ja apdrošinātais pirms ierašanās Latvijas Republikas terito- rijā, vakcinācijas plānā paredzētajā laikā, ir veicis pilnu vakcinācijas kursu;
15.2.4. par diagnosticēšanu, kas nav saistīts ar apdrošināšanas gadījumu;
15.2.5. par plastisko ķirurģiju un kosmētisko ārstēšanu;
15.2.6. par medicīnas izdevumiem, kas saistīti ar grūtniecību, tās pārtraukša- nu, dzemdībām un pēcdzemdību palīdzību;
15.2.7. par medicīnisko pakalpojumu sniegšanu sākot ar 22. stacionēšanas (uzturēšanos slimnīcā) dienu;
15.2.8. par jebkādu nervu un garīgo slimību ārstēšanu neatkarīgi no to kla- sifikācijas, kā arī par garīgas depresijas un vājprāta, psihiskas reakcijas un apziņas traucējumu ārstēšanu neatkarīgi no iemesla, kas tos izraisījis;
15.2.9. par Latvijas Republikas normatīvajos aktos norādītajām netradicionā- lām ārstēšanas metodēm;
15.2.10. par sirds un asinsvadu operācijām, par audu un orgānu transplantā- ciju, par protezēšanu;
15.2.11. par operācijām, kuras nav neatliekamās;
15.2.12. ja apdrošinātā pēkšņa saslimšana, nelaimes gadījums vai jebkura cita apdrošināšanas polisē minētā apdrošinātā riska gadījums noticis alkohola reibumā (konstatējot cēlonisko sakaru starp alkohola reibumu un iegūtajiem ievainojumiem), kas vienāds vai pārsniedz noteikto normu, ar kādu ir atļauts vadīt transporta līdzekli attiecīgajā ārvalstī;
15.2.13. ja apdrošinātā pēkšņa saslimšana, nelaimes gadījums vai jebkura cita apdrošinātā riska gadījums noticis narkotisko vielu ietekmē;
15.2.14. ja apdrošinātais ir apzināti lietojis toksiskas vielas un/vai medika- mentus, kā rezultātā ir notikusi akūta, smaga saindēšanās;
15.2.15. kas radušies sakarā ar apdrošinātā pašnāvību vai tās mēģinājumu;
15.2.16. apdrošinātajam piedaloties noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, cenša- nos veikt vai veicot krimināli sodāmas darbības, esot likumīgi aizturētam vai atrodoties apcietinājumā;
15.2.17. ja zaudējumi radušies pirms vai pēc noslēgtā līguma darbības laika, vai līguma darbības laikā ārpus apdrošināšanas teritorijas;
15.2.18. ja apdrošināšanas gadījums ir noticis pirms apdrošināšanas prēmijas samaksas;
15.2.19. ja apdrošināšanas gadījums noticis, lidojot ar lidaparātu, kas nav re- ģistrēts kā noteiktas aviosabiedrības pasažieru pārvadāšanas līdzeklis noteik- tam maršrutam, lecot ar izpletni, kā arī lidojot ar deltaplānu, planieri u. tml.;
15.2.20. par apdrošinātā ārstēšanu un medicīniskajiem izdevumiem apdro- šinātā mītnes zemē, izņemot gadījumus, ja puses, izvērtējot notikuma aps- tākļus, izņēmuma kārtā vienojas par to, parakstot zaudējumu noregulēšanas protokolu;
15.2.21. par apdrošinātā pastāvīgi lietojamo medicīnisko palīglīdzekļu iegādi vai remontu, piemēram, brillēm, protēzēm, dzirdes aparātiem, kruķiem, inva- līdu ratiņiem u. c.;
15.2.22. par apdrošināšanas gadījumiem, kas radušies apdrošinātājam ārpus mītnes zemes kā viesstrādniekam, izņemot gadījumus, kad apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātājs ir vienojušies par šī izņēmuma izslēgšanu no apdro- šināšanas līguma;
15.2.23. par apdrošināšanas gadījumiem, kas radušies apdrošinātajam ārpus mītnes zemes, veicot profesionālo darbību, par kuru nav bijusi vienošanās starp apdrošinājuma ņēmēju un apdrošinātāju, un šāds nosacījums nav mi- nēts apdrošināšanas polisē;
15.2.24. par neparedzētiem medicīnas pakalpojumiem, par nāves vai sakrop- ļojuma gadījumiem, par transportēšanu un/vai repatriāciju, ja apdrošinātais ierodas Latvijas Republikā ar nolūku nodarboties ar paaugstināta riska ho- bijiem, sportu un/vai sporta aktivitātēm, piedalīties sacensībās, spēlēs vai treniņos;
minētais izņēmums nav spēkā, ja
• apdrošinātais par to ir informējis apdrošinātāju un iegādājies speciālu apdrošināšanas programmu šādām aktivitātēm, vai
• apdrošināšanas periodā apdrošinātais, bez iepriekšējas plānošanas, pie-
dalās īslaicīgās, bet ne ilgāk kā vienas dienas ietvaros, paaugstināta riska aktivitātēs vietējā instruktora vai pieredzējuša grupas pavadoņa vadībā, un ko attiecīgās ārvalsts vietējās tūrisma firmas organizē valstī iebrauku- šajiem klientiem kā papildu izklaides pasākumus.
15.2.25. par ārstēšanos kūrortos un sanatorijās, par ambulatoru balneoloģisko ārstēšanos vai kūrortterapiju;
15.2.26.par ārstēšanos no alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas, smēķē- šanas, seksuāli transmisīvajām slimībām u. tml.;
15.2.27. par Laima slimības ārstēšanu;
15.2.28. par ērču encefalīta ārstēšanu, izņemot gadījumu, ja saņemts pilns vakcinācijas kurss;
15.2.29. par profilaktiskām apskatēm.
15.3.Apdrošinātājs neatlīdzina apdrošinātajam radušos medicīnisko izdevumu zaudējumus par:
15.3.1. ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kuri saņemti LR veselības aprūpes iestāžu, uzņēmumu, prakšu un sertifikācijas reģistrā un/vai Latvijas Republi- kas Uzņēmumu Reģistra Komercreģistrā nereģistrētā ārstniecības iestādē, kas nesniedz pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;
15.3.2. pakalpojumiem, kurus sniegusi ārstniecības persona, kura nav saņē- musi sertifikātu par tiesībām praktizēt noteiktā specialitātē un pielietot ārst- niecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju;
15.3.3. medicīnisko tehnoloģiju valsts reģistrā nereģistrētu ārstniecības me- todi;
15.3.4. veselības veicināšanas pakalpojumiem, kuri saņemti iestādē, kura nav reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra Komercreģistrā vai kura ne- sniedz pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;
15.3.5. pakalpojumiem, kurus saņemot nav ievēroti apdrošināšanas program- mā norādītie nosacījumi;
15.3.6. izmeklēšanu, ārstēšanu vai medikamentiem, kas zinātniski nav vispār- atzīti (tajā skaitā arī homeopātija);
15.3.7. pašārstēšanos, ārstējot pašam sevi ar zālēm, medikamentiem vai nar- kotiskajām vielām, ja to lietošana nav paredzēta no medicīniskā viedokļa vai ārsts tos nav izrakstījis;
15.3.8. medikamentiem, kas, saistībā ar esošu slimību bija regulāri jālieto jau pirms apdrošināšanas aizsardzības spēkā stāšanās;
15.3.9. ārsta nozīmētām procedūrām, kas saistītas ar rehabilitāciju (piemē- ram, fizikālā terapija, ārstnieciskā vingrošana);
15.3.10. ārstēšanās izmaksām, kas pārsniedz valsts vidējos izcenojumu tari- fus, Apdrošinātājs apmaksā ārstēšanās izmaksas tikai līdz valsts vidējo izce- nojumu apjomam, ja apdrošinātais nav saskaņojis pakalpojuma izmaksas ar Apdrošinātāju;
15.3.11. braukšanu kā pilotam vai pasažierim, izmantojot bezmotora lidmašī- nu; planieri, deltaplānu, lecot ar izpletni;
15.3.12. kuģošanu kā pasažierim ar ūdens transporta līdzekli, kurš nav reģis- trēts kā pasažieru pārvadāšanas līdzeklis pa noteiktu maršrutu (piemēram, jahtas, ūdens motocikli u. tml.);
15.3.13. par motocikla vadīšanu, kura tilpums ir lielāks par 125cm3.
15.4. Apdrošinātājs neatlīdzina apdrošinātajam radušos zobārstniecības izde- vumu zaudējumus, kas nav saistīti ar noteikumu punktā 16.1.4. norādītajiem, kā arī protezēšanu un zobu higiēnu.
15.5. Apdrošinātājs neatlīdzina apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam radušos zaudējumus par apdrošinātā repatriāciju, ja tā nav medicīniski pama- tota un to nav rakstiski rekomendējis ārstējošais ārsts.
15.6. Atlīdzība par transporta izdevumiem radiniekam netiek izmaksāta, ja apdrošinātais stacionārā uzturējusies mazāk kā 21dienu;
15.7. Atlīdzība netiek izmaksāta, ja apdrošinātais atrodas aktīvajā karadienes- tā vai mācībās jebkurā no armijas daļām vai citā militārā formējumā;
16. APDROŠINĀTIE RISKI
15.1. Medicīnas izdevumi
16.1.1. Apdrošinātājs apmaksā izdevumus par:
16.1.1.1. pirmo, neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas radušies apdrošināta- jam apdrošināšanas līguma darbības teritorijā, kas norādīta apdrošināšanas lī- gumā sakarā ar apdrošinātā pēkšņu akūtu saslimšanu vai nelaimes gadījumu;
16.1.1.2. ambulatori un stacionāri sniegtiem medicīniskiem pakalpojumiem, ieskaitot akūtas
operācijas, nepārsniedzot valsts vidējo izcenojumu apmēru;
16.1.1.3. xxxxxxxx, rādija un izotopa diagnostiku un terapiju;
16.1.1.4. ārsta izrakstītiem medikamenti un pārsienamiem līdzekļiem, izņe- mot medikamentus,
kuri apdrošinātajam bija jālieto regulāri jau esošu slimību ārstēšanai, un/vai, ja diagnoze tika noteikta pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas;
16.1.1.5. ārsta nozīmētām procedūrām, tikai ārstējoties stacionārā (inhalāci- jas, fizikālās un elektroprocedūras) 10 reizes apdrošināšanas periodā;
16.1.1.6. uzturēšanās (netiek apmaksātas paaugstināts serviss), ēdināšana un aprūpe stacionārā;
16.1.2. Ja uzturoties Latvijas Republikā apdrošinātais tiek steidzami hospi- talizēts sakarā ar akūtu veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas izpaudusies kā pēkšņa, iepriekš nediagnosticētas hroniskas slimības lēkme, apdrošinātājs apmaksā izdevumus par sniegtajiem pirmās neatliekamās medicīniskās pa- līdzības pakalpojumiem lēkmes mazināšanai, bet ne vairāk kā par trim (3) stacionēšanas dienām.
16.1.3. Apdrošinātā pēkšņas saslimšanas vai nelaimes gadījumā nekavējoties jāgriežas ārstniecības iestādē vai jāizsauc ārsts, jāuzrāda medicīnas iestādes darbiniekam vai xxxxxx, kurš sniedz medicīnisko palīdzību, apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise kā apstiprinājums spēkā esošajai veselības apdrošināšanai.
16.1.4. Apdrošinātājs atlīdzina zobārstniecības izdevumus akūtos saslimšanas vai traumas gadījumos par:
16.1.4. 1. ārsta konsultāciju;
16.1.4. 2. rentgenogrammu diagnozes precizēšanai;
16.1.4. 3. zobu kanālu atvēršanu un tīrīšanu;
16.1.4. 4. pagaidu plombas ielikšanu;
16.1.4. 5. zoba ekstrakciju akūtu sāpju un zobu traumu gadījumā.
16.1.5. Apdrošinātājs apmaksā izdevumus par neatliekamo medicīnisko pa- līdzību apdrošinātajam Latvijas Republikas teritorijā tikai līdz brīdim, kad apdrošinātā dzīvībai vairs briesmas nedraud un/vai apdrošinātais var tālāk ārstēties ambulatori. Par ārstēšanos un tās ilgumu, par operācijām un to ne- pieciešamību, kā arī par apdrošinātā transportēšanu un/vai repatriāciju, ja apdrošinātā veselības stāvoklis ir smags, vienojas apdrošinātājs un attiecīgās ārstniecības iestādes speciālists.
16.1.6. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa var tikt atteikta, ja apdrošinātais vienpersoniski izlēmis veikt izmeklēšanu, diagnosticēšanu, ārstēšanu vai ope- rāciju, vai arī ja pats izlēmis par ārstēšanos paaugstināta servisa medicīnas iestādē, kā arī mainīt ārstniecības iestādi, nesaskaņojot ar apdrošinātāju.
15.2. Medicīniskais transports
Gadījumā, ja apdrošinātais cietis nelaimes gadījumā vai sakarā ar pēkšņo saslimšanu nepieciešams apdrošināto nogādāt tuvākajā medicīnas iestādē, apdrošinātāja noteiktā, lai sniegtu viņam neatliekamo medicīnisko palīdzību, apdrošinātājs sedz transportēšanas izdevumus, ieskaitot dokumentāli apstip- rinātus izdevumus par sauszemes ambulatoro transportu, taksometra pakal- pojumiem vai privātā transporta izdevumiem, nepārsniedzot summu, kas no- rādīta apdrošināšanas polisē.
15.3. Apdrošinātā transportēšana uz mītnes zemi (repatriācija)
16.3.1. Ja pēc hospitalizēšanas vai ārstēšanas apdrošinātais nav spējīgs pat- stāvīgi atgriezties mītnes zemē vai ja sakarā ar neparedzēto ārstēšanos apdro- šinātais nav varējis izbraukt uz mītnes zemi ar iepriekš paredzēto transportu, apdrošinātājs sadarbībā ar vietējo ārstējošo ārstu veic visus nepieciešamos pasākumus, lai apdrošinātais varētu atgriezties mītnes zemē.
Gadījumā, ja apdrošinātais sakarā ar neparedzēto ārstēšanos, ir spiests mainīt savu atgriešanās datumu un ir pircis jaunu(-as) atgriešanās biļeti(-es), par to neinformējot apdrošinātāju, tad apdrošināšanas atlīdzība par neparedzētiem atgriešanās izdevumiem (repatriāciju) var tikt samazināta vai atteikta.
16.3.2. Ja situācijas nopietnība to prasa, apdrošinātājs nodrošina piemērota medicīniskā personāla pavadību (tikai viena medicīniskā personāla), apdroši- nātajam atgriežoties mītnes zemē. Tikai apdrošinātājam sadarbībā ar vietējo ārstējošo ārstu ir tiesības pieņemt lēmumu par transporta veidu, kas būtu vispiemērotākais apdrošinātā veselības stāvoklim.
16.3.3. Ja pirms repatriācijas uzsākšanas apdrošinātai vai tā pārstāvis nav saskaņojis ar apdrošinātāju repatriācijas kārtību un izmaksas, Apdrošinātājs atlīdzina izdevumus robežās, par kādu repatriāciju varēja nodrošināt Apdro- šinātājs.
15.4. Apdrošinātā repatriācija nāves gadījumā
16.4.1. Ja ceļojuma laikā apdrošinātais nomirst, apdrošinātājs organizē apdro- šinātā līķa transportēšanu līdz mītnes zemei, nepārsniedzot apdrošināšanas polisē norādīto apdrošinājuma summu attiecīgajam repatriācijas riskam.
16.4.2. Ja pirms repatriācijas uzsākšanas apdrošinātais vai tā pārstāvis nav saskaņojis ar apdrošinātāju repatriācijas kārtību un izmaksas, Apdrošinātājs atlīdzina izdevumus robežās, par kādu repatriāciju varēja nodrošināt Apdro- šinātājs.
15.5. Apdrošinātā radinieku izdevumi
16.5.1. Ja apdrošināšanas līguma darbības teritorijā un laikā apdrošinātā ve- selības stāvoklis saslimšanas vai nelaimes gadījuma rezultātā atbilstoši ārsta slēdzienam ir smags un tas neļauj apdrošināto repatriēt, un nepieciešams at- rasties stacionārā ilgāk kā 21 dienas, Apdrošinātājs atlīdzina vienam apdroši- nātā radiniekam nepieciešamos transporta izdevumus, lai varētu ierasties pie stacionārā ievietotā apdrošinātā.
16.5.2. Apdrošinātājs apmaksā tikai vienam radiniekam biļetes cenu abos virzienos ekonomiskajā klasē, ja pakalpojuma saņemšana radiniekam ir sa- skaņota ar apdrošinātāju.