PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem CETA Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, saistībā ar lēmuma, kurā izklāsta ar apelācijas tiesas darbību saistītos administratīvos un organizatoriskos jautājumus, paredzēto pieņemšanu.
2. Priekšlikuma konteksts
2.1. Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses
Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (“Nolīgums”), mērķis ir liberalizēt un veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī sekmēt ciešākas ekonomiskās attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu (“Puses”). Nolīgums tika parakstīts 2016. gada 30. oktobrī, un tas tiek provizoriski piemērots no 2017. gada 21. septembra.
2.2. CETA Apvienotā komiteja
CETA Apvienotā komiteja ir izveidota saskaņā ar Nolīguma 26.1. pantu, kurā paredzēts, ka CETA Apvienotajā komitejā ietilpst Eiropas Savienības pārstāvji un Kanādas pārstāvji un ka tās līdzpriekšsēdētāji ir Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs un par tirdzniecību atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis vai viņu attiecīgās pilnvarotās personas. CETA Apvienotās komitejas sanāksmes notiek reizi gadā vai pēc Puses pieprasījuma, un CETA Apvienotā komiteja vienojas par savu sanāksmju grafiku un darba kārtību. CETA Apvienotā komiteja ir atbildīga par visiem jautājumiem, kas attiecas uz Pušu tirdzniecību un ieguldījumiem un Nolīguma īstenošanu un piemērošanu. Puse var vērsties CETA Apvienotajā komitejā ar ikvienu jautājumu, kas attiecas uz Nolīguma īstenošanu un interpretāciju, vai arī jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz tirdzniecību un ieguldījumiem Pušu starpā.
Saskaņā ar Nolīguma 26.3. pantu CETA Apvienotā komiteja ir tiesīga, savstarpēji vienojoties, pieņemt lēmumus visos jautājumos, par kuriem tas paredzēts Nolīgumā. CETA Apvienotās komitejas pieņemtie lēmumi ir saistoši Pusēm, pamatojoties uz jebkādu nepieciešamo iekšējo prasību un procedūru pabeigšanu, un Pusēm tie ir jāīsteno.
Saskaņā ar Nolīguma 26.2. panta 4. punktu specializētās komitejas, ieskaitot Pakalpojumu un ieguldījumu komiteju, var ierosināt lēmumu projektus, kas jāpieņem CETA Apvienotajai komitejai.
Saskaņā ar CETA Apvienotās komitejas un specializēto komiteju reglamenta1 10. noteikuma 2. punktu sanāksmju starplaikā CETA Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus vai ieteikumus rakstiskā procedūrā, ja Nolīguma Puses tā lemj, savstarpēji vienojoties. Šim nolūkam priekšlikuma tekstu līdzpriekšsēdētāji rakstiski nosūta CETA Apvienotās komitejas locekļiem atbilstīgi 7. noteikumam, norādot termiņu, kurā locekļiem jāpaziņo bažas vai grozījumi, ko viņi vēlas ieviest. Pieņemtos priekšlikumus paziņo saskaņā ar 7. noteikumu, tiklīdz beidzies termiņš, un reģistrē nākamās sanāksmes protokolā.
2.3. Paredzētais CETA Apvienotās komitejas akts
CETA Apvienotajai komitejai ir jāpieņem lēmums, kurā izklāsta ar apelācijas tiesas darbību saistītos administratīvos un organizatoriskos jautājumus, saskaņā ar Nolīguma 8.28. panta 7. punktu (“paredzētais akts”).
Tāpēc paredzētā akta mērķis ir īstenot Nolīguma 8.28. panta 7. punktu.
Paredzētais akts būs Pusēm saistošs. Nolīguma 26.3. panta 2. punktā ir paredzēts: “CETA Apvienotās komitejas pieņemtie lēmumi ir saistoši Pusēm, pamatojoties uz jebkādu nepieciešamo iekšējo prasību un procedūru pabeigšanu, un Puses tos īsteno.”
3. Savienības vārdā ieņemamā nostāja
Kā paredzēts Kopīgā interpretējošā instrumenta par Nolīgumu 6. punkta f) apakšpunktā, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis un Kanāda ir vienojušās nekavējoties sākt turpmāku darbu, kura mērķis ir Nolīguma noteikumu par ieguldījumu strīdu izšķiršanu, tā dēvētās “ieguldījumu tiesu sistēmas”, īstenošana2.
Nolīguma 8.28. panta 7. punktā paredzēts, ka “CETA Apvienotā komiteja nekavējoties pieņem lēmumu, saistībā ar apelācijas tiesas darbību nosakot šādus administratīvus un organizatoriskus jautājumus: a) administratīvais atbalsts; b) procedūras apelācijas tiesvedības ierosināšanai un veikšanai un procedūras jautājumu atpakaļnosūtīšanai šķīrējtiesai nolūkā attiecīgi pielāgot nolēmumu; c) procedūras vakances aizpildīšanai apelācijas tiesā un apelācijas tiesas sastāvā, kas izveidots lietas iztiesāšanas nolūkā; d) apelācijas tiesas locekļu atalgojums; e) noteikumi saistībā ar apelācijas tiesvedības izmaksām; f) apelācijas tiesas locekļu skaits; un g) jebkādi citi elementi, ko tā uzskata par vajadzīgiem apelācijas tiesas efektīvai darbībai”.
Kopīgā interpretējošā instrumenta par Nolīgumu 6. punkta g) apakšpunktā ir noteikts: “CETA ir pirmais nolīgums, kas ietver apelācijas mehānismu, kas ļaus labot kļūdas un nodrošinās pirmās instances tiesas nolēmumu konsekvenci”. Turklāt 36. Komisijas un Padomes paziņojumā, kurš iekļauts Padomes sanāksmes protokolā sakarā ar tāda Padomes lēmuma pieņemšanu, ar ko pilnvaro Savienības vārdā parakstīt CETA, ir noteikts: “CETA 8.28. pantā paredzētais apelācijas mehānisms tiks organizēts un uzlabots tā, lai būtu iespējams nodrošināt pirmajā instancē pieņemto nolēmumu saskaņotību un veicināt arī juridisko noteiktību. Jo īpaši tas paredz, ka: Apelācijas tiesas sastāvs tiks organizēts tā, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku nepārtrauktību, katram Apelācijas tiesas loceklim būs pienākums sekot līdzi to Apelācijas tiesas nodaļu spriedumiem, kurās viņš nav iesaistīts, būtu jāparedz iespēja Apelācijas tiesai noturēt sēdes “virspalātas” sastāvā lietās, kurās spriež par svarīgiem principiāliem jautājumiem vai kurās Apelācijas tiesas nodaļu viedoklis nesakrīt”3.
Ar paredzēto aktu tiek īstenotas minētās saistības, ietverot sīki izstrādātus noteikumus par apelācijas tiesas sastāvu un administratīvām vienošanās (paredzētā akta 2. pants) un par apelācijas procesa ierosināšanu un veikšanu (3. pants). Paredzētais akts stāsies spēkā Nolīguma spēkā stāšanās dienā (4. pants).
Šis priekšlikums atbilst citām iniciatīvām attiecībā uz CETA ieguldījumu tiesu sistēmas īstenošanu. Konkrēti, Komisija kopš 2018. gada jūnija Padomes Tirdzniecības politikas pakalpojumu un ieguldījumu komitejā sadarbojas ar dalībvalstīm un Kanādu, izstrādājot četrus lēmumu projektus par:
noteikumiem, kuros izklāsta ar apelācijas tiesas darbību saistītus administratīvus un organizatoriskus jautājumus saskaņā ar Nolīguma 8.28. panta 7. punktu;
šķīrējtiesas locekļu, apelācijas tiesas locekļu un mediatoru rīcības kodeksu saskaņā ar Nolīguma 8.44. panta 2. punktu;
noteikumiem par mediāciju, kurus izmanto strīdā iesaistītās puses, saskaņā ar Nolīguma 8.44. panta 3. punkta c) apakšpunktu;
noteikumiem par procedūru, kādā pieņem interpretāciju saskaņā ar Nolīguma 8.31. panta 3. punktu un 8.44. panta 3. punkta a) apakšpunktu.
Turpinās darbs attiecībā uz citām ieguldījumu tiesu sistēmas īstenošanas jomām, ieskaitot šķīrējtiesas locekļu un apelācijas tiesas locekļu atlasi, iecelšanu un atalgojumu. Lai gan šķīrējtiesas un apelācijas tiesas locekļu atalgojuma apmērs tiek apspriests ar dalībvalstīm un Kanādu, Komisija iepriekš ir aplēsusi, ka CETA ieguldījumu tiesu sistēmas pastāvīgās izmaksas gadā būtu aptuveni 800 000 EUR, kas vienādi jāsadala starp Kanādu un ES4. Tāpēc šo pastāvīgo izmaksu ietekme uz ES budžetu būtu aptuveni 400 000 EUR gadā. Šīs izmaksas tiks iekļautas ES 2021. gada budžetā.
Tādēļ, lai nodrošinātu iedarbīgu Nolīguma īstenošanu, ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem CETA Apvienotajā komitejā attiecībā uz paredzēto aktu.
4. Juridiskais pamats
4.1. Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1. Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā ir paredzēti lēmumi, kuri nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.”
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautisko tiesību normām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”5.
4.1.2. Piemērošana konkrētajā gadījumā
CETA Apvienotā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, ar Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (“Nolīgums”).
Akts, kuru CETA Apvienotā komiteja ir aicināta pieņemt, ir lēmums ar juridiskām sekām. No Nolīguma 26.3. panta 2. punkta izriet, ka paredzētais akts būs Pusēm saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Paredzētais akts nepapildina un negroza Nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2. Materiālais juridiskais pamats
4.2.1. Principi
Saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu pieņemamā lēmuma materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā paredzētā akta mērķa un satura, attiecībā uz kuru ieņem nostāju Savienības vārdā. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens ir atzīstams par galveno, bet otrs nav būtisks, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais vai dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2. Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta 3. punkts un 207. panta 4. punkta pirmā daļa.
4.3. Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 3. punktam un 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
5. Paredzētā akta autentiskās valodas un publicēšana
Tā kā ar CETA Apvienotās komitejas aktu tiks īstenots Nolīgums attiecībā uz ieguldītāju un valstu ieguldījumu strīdu izšķiršanu, ir lietderīgi to pieņemt visās Nolīguma autentiskajās valodās6 un pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2019/0217 (NLE)
Priekšlikums
par nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem CETA Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, attiecībā uz tāda lēmuma pieņemšanu, kurā izklāsta ar apelācijas tiesas darbību saistītos administratīvos un organizatoriskos jautājumus
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 3. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) Padomes Lēmumā (ES) 2017/377 paredzēts Eiropas Savienības vārdā parakstīt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (“Nolīgums”). Nolīgums tika parakstīts 2016. gada 30. oktobrī.
(2) Padomes Lēmumā (ES) 2017/388 paredzēta Nolīguma daļu provizoriska piemērošana, tai skaitā CETA Apvienotās komitejas izveide. Nolīgums tiek provizoriski piemērots no 2017. gada 21. septembra.
(3) Saskaņā ar Nolīguma 26.3. panta 1. punktu CETA Apvienotajai komitejai Nolīguma mērķu sasniegšanas nolūkā ir tiesības pieņemt lēmumus visos jautājumos, ja tā paredzēts Nolīgumā.
(4) Saskaņā ar Nolīguma 26.3. panta 2. punktu CETA Apvienotās komitejas pieņemtie lēmumi ir saistoši Pusēm, pamatojoties uz jebkādu nepieciešamo iekšējo prasību un procedūru pabeigšanu, un Puses tos īsteno.
(5) Saskaņā ar Nolīguma 8.28. panta 7. punktu CETA Apvienotajai komitejai ir jāpieņem lēmums, kurā izklāsta ar apelācijas tiesas darbību saistītos administratīvos un organizatoriskos jautājumus.
(6) Tādēļ, lai nodrošinātu iedarbīgu Nolīguma īstenošanu, ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem CETA Apvienotajā komitejā, pamatojoties uz pievienoto CETA Apvienotās komitejas lēmuma projektu par apelācijas tiesu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem CETA Apvienotajā komitejā attiecībā uz tāda lēmuma pieņemšanu, kurā izklāsta ar apelācijas tiesas darbību saistītos administratīvos un organizatoriskos jautājumus, pamatojas uz šim Padomes lēmumam pievienoto CETA Apvienotās komitejas lēmuma projektu.
2. pants
1. CETA Apvienotās komitejas lēmumu pieņem visās Nolīguma autentiskajās valodās.
2. CETA Apvienotās komitejas pieņemto lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē,
Xxxxxxx vārdā –
priekšsēdētājs
1CETA Apvienotās komitejas Lēmums 001/2018 (2018. gada 26. septembris), ar ko pieņem tās un specializēto komiteju reglamentu (OV L 190, 27.7.2018., 13. lpp.), pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē xxxx://xxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxxxxx/xxxx/0000/xxxxxxxx/xxxxxx_000000.xxx.
2Kopīgais interpretējošais instruments par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm (OV L 11, 14.1.2017., 3. lpp.)
3Paziņojumi, kas jāiekļauj Padomes sanāksmes protokolā (OV L 11, 14.1.2017., 9. lpp.).
4Tās ir aplēses par CETA ieguldījumu tiesu sistēmas pastāvīgajām izmaksām gadā (bez strīdu izskatīšanas), t. i., par šķīrējtiesas un apelācijas tiesas locekļu pamatatalgojumu.
5Tiesas 2014. gada 7. oktobra spriedums Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.
6Saskaņā ar Nolīguma 30.11. pantu (Autentiskās valodas) Nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
7Padomes Lēmums (ES) 2017/37 (2016. gada 28. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (OV L 11, 14.1.2017., 1. lpp.).
8Padomes Lēmums (ES) 2017/38 (2016. gada 28. oktobris) par to, lai provizoriski piemērotu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (OV L 11, 14.1.2017., 1080. lpp.).
LV LV