Nodokļu parāda esība kā pretendenta izslēgšanas noteikums publiskā iepirkuma procedūrā

Nodokļu parāda esība kā pretendenta izslēgšanas noteikums publiskā iepirkuma procedūrā

1. Pretendentu atlases mērķis iepirkuma procedūrā ir izslēgt no dalības tālākajā iepirkuma procedūrā tos pretendentus, par kuru maksātspēju, uzticamību un profesionālo godīgumu ir objektīvas šaubas. Tas, vai konkrētais pretendents ir godprātīgs nodokļu maksājumu izpildē, raksturo ne tikai tā maksātnespēju, bet arī – uzticamību.

Noteikums, kas paredz izslēgt no pretendentu loka tādu komersantu, kas pienācīgi nemaksā nodokļus, vispirms sasniedz mērķi veicināt nodokļu iekasēšanu atbilstošā apmērā. Tas arī novērš, ka nodokļu maksājumus nepienācīgi veicis pretendents gūst nepamatotas priekšrocības iepretim citiem pretendentiem.

2. Izslēdzošs pamats pretendēt uz līgumslēgšanas tiesībām iepirkumā ir nodokļu samaksas pārkāpums, kas ir pieļauts dalības konkursā brīdī.

Vērtējumam par to, vai konkrētajam pretendentam ir konstatējamas pret budžetu neizpildītas saistības, būtu jābūt tādam, lai tiktu sasniegts kandidātu atlases mērķis – nodrošināt iespējami plašu konkurenci, nepieļaujot vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumu.

Ne vienmēr situācijā, kad parāda esība ir radusies kļūdainas vai nepilnīgas nodokļu deklarācijas dēļ, pretendenta izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumā ir samērīga. Apstākļos, kad pierādījumi apstiprina secinājumu, ka nodokļu parāds sistēmā radies pretendenta nepareizas nodokļu deklarācijas iesniegšanas (nevis nodokļu maksātāja izvairīšanās no nodokļu samaksas pienākuma) dēļ, pretendentam nebūtu liedzamas tiesības novērst šīs kļūdainās deklarēšanas sekas un tiesības uz līgumslēgšanu iepirkumā.

Latvijas Republikas Senāta

Administratīvo lietu departamenta

2022.gada 28.janvāra

SPRIEDUMS

Lietā Nr. A420224518, SKA-83/2022

ECLI:LV:AT:2022:0128.A420224518.10.S

Tiesa šādā sastāvā: senatores Xxxxx Xxxxxxxxxx, Xxxxxxxx Xxxxxx, Xxxxxxxx Xxxxxxx

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Euroscreen” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2018.gada 25.maija lēmuma Nr. 4-1.2/18-80 atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar SIA „Euroscreen” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 17.xxxxx xxxxxxxxx.

Aprakstošā daļa

[1] Pasūtītāja Valsts reģionālās attīstības aģentūra izsludināja atklātu konkursu „Par standarta programmatūras, ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegādi un standarta apmācības kursu nodrošināšanu Elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem” (identifikācijas Nr. VRAA 2017/09/AK/CI-110). Konkurss tika rīkots divās daļās.

Pieteicēja SIA „Euroscreen” iesniedza piedāvājumu konkursa abās daļās. Pieteicējai piešķirtas tiesības slēgt vispārīgo vienošanos iepirkuma pirmajā daļā, taču tā izslēgta no dalības konkursā, jo pieteicējai lēmuma par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienā (2018.gada 7.februārī) bija nodokļu parāds, kas pārsniedza 150 euro.

Iepirkumu uzraudzības birojs ar 2018.gada 25.maija lēmumu atļāva pasūtītājai turpināt iepirkuma procedūru un konkursa rezultātā slēgt līgumu.

Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu par biroja lēmuma atcelšanu (lietas izskatīšanas gaitā pieteikuma priekšmets grozīts uz prasījumu par lēmuma atzīšanu par prettiesisku).

[2] Administratīvā rajona tiesa ar 2019.gada 17.maija spriedumu pieteikumu noraidīja, norādot turpmāk minētos argumentus.

[2.1] Publisko iepirkumu likuma 42.panta piektajā daļā noteiktais pienākums pasūtītājam noteikt 10 dienu termiņu apliecinājuma iesniegšanai par nodokļu parāda neesību ir vērsts uz to, lai nepieļautu, ka no dalības publiskajā iepirkumā kļūdainas vai neaktualizētas informācijas uzrādīšanās dēļ tiek izslēgts tāds pretendents, par kuru attiecīgajās nodokļu administrēšanas iestāžu datubāzēs uzrādās informācija kā par nodokļu parādnieku. Pretendentam tiek dota iespēja atspēkot fakta prezumpciju par viņu kā par nodokļu parādnieku konkrētā datumā. Taču tā nav paredzēta, lai pretendents koriģētu deklarācijas tādā veidā, lai iepriekš uzrādījušos nodokļu parādu padarītu par neeksistējošu brīdī, kad tas nepieciešams pretendentam. Šī iespēja nenozīmē arī to, ka pretendentam 10 dienu termiņā tiktu dota iespēja samaksāt konstatēto nodokļu parādu un tādējādi kvalificēties turpmākajai dalībai publiskajā iepirkumā.

[2.2] Pieteicēja par 2017.gada decembri bija deklarējusi budžetā maksājamu nodokli, kas pārsniedzis 150 euro un kas nav bijis samaksāts līdz 2018.gada 7.februārim. Atbilstoši pieteicējas vēlāk iesniegtajai koriģētajai deklarācijai par 2017.gada decembri budžetā maksājamajam nodoklim nebija jāizveidojas.

[2.3] Pienākums samaksāt valsts budžetā noteiktu summu pieteicējai radās brīdī, kad Valsts ieņēmumu dienests 2018.gada 22.janvārī pieņēma pieteicējas iesniegto pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par 2017.gada decembri. Pieteicēja līdz 2018.gada 7.februārim to nebija izpildījusi pilnā apmērā. Pienākums samaksāt nodokli beidzās 12.februārī, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēma pieteicējas precizēto deklarāciju. Taču tas nenozīmē, ka 7.februārī šis pienākums nebija jāpilda. Tātad pieteicējai 7.februārī bija nodokļu parāds.

[2.4] Publisko iepirkumu likumā noteiktā prasība dalībai publiskajā iepirkumā – nodokļu parādu neesība – ir strikta un prasa īpašu rūpību pretendentam gādāt par to, lai visas saistības ar valsti nodokļu maksāšanas jomā būtu nokārtotas laikus. Pretendentam ir jābūt precīzam attiecībā uz nodokļu administrācijai iesniedzamajām ziņām, kas rada pienākumu nodokļu maksātājam maksāt nodokļus.

[3] Pieteicēja par spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Tiesa nepamatoti šauri ir tulkojusi Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmās daļas 2.punktu un sesto daļu, neiedziļinoties tiesību normu jēgā un neizvērtējot to mērķi. Svarīga ir nevis formālā situācija (formāla nodokļu parāda esība), bet gan patiesā situācija.

Situācija, kurā pieteicējai ir liegta iespēja piedalīties konkursā, ir radusies dokumentu aprites un Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas neprecizitāšu un tehniskas kļūdas dēļ. Atbilstoši pieteicējas vēlāk koriģētajai deklarācijai pieteicējai faktiski nav bijis nodokļu parāda.

[3.2] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka Publisko iepirkumu likuma 42.panta sestās daļas 3.punkts ļauj pretendentam 10 dienu laikā iesniegt arī citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parāda neesību. Pieteicēja šādus pierādījumus ir iesniegusi, taču tiesa to nav vērtējusi.

[3.3] Tiesa ir pārkāpusi vairākus Administratīvā procesa likumā atspoguļotos vispārējos tiesību principus.

[4] Xxxxxx un pasūtītāja paskaidrojumos par kasācijas sūdzību norādīja, ka tā ir nepamatota.

Motīvu daļa

[5] Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienā nodokļu sistēmā fiksēts nodokļu parāds, kas novērsts, iesniedzot pareizu nodokļu deklarāciju, ir pamats pretendenta izslēgšanai no turpmākās dalības iepirkumā. Respektīvi – ja pretendents pēc būtības ir novērsis tās tiesiskās sekas, kādas bija iestājušās nepareizas deklarācijas iesniegšanas dēļ.

[6] Publisko iepirkumu likuma 2.pantā nostiprināto publiskā iepirkuma procedūras pamatprincipu loma ir nodrošināt iepirkuma priekšmeta piešķiršanā vienlīdzīgu attieksmi, kas izslēgtu starp pretendentiem negodīgu konkurenci, vienlaikus sasniedzot publiskā iepirkuma regulējuma galveno mērķi – valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu (Senāta 2020.gada 27.augusta sprieduma lietā Nr. SKA-297/2020 (ECLI:LV:AT:2020:0827.A420336717.9.S) 6.punkts, 2021.gada 31.xxxxx xxxxxxxxx lietā Nr. SKA-322/2021 (ECLI:LV:AT:2021:0331.A420296418.5.S) 7.punkts).

Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principa mērķis ir veicināt veselīgas un efektīvas konkurences attīstību starp uzņēmumiem, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, tas ietilpst Eiropas Savienības tiesību normu par publiskā iepirkuma procedūrām pašā būtībā un tostarp nozīmē, ka pretendentiem ir jāatrodas vienlīdzīgā stāvoklī gan brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus, gan brīdī, kad minētā līgumslēdzēja iestāde tos vērtē (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2021.gada 3.jūnija sprieduma lietā „Rad Service u.c.”, C-210/20, ECLI:EU:C:2021:445, 43.punkts).

Vienlīdzīgas attieksmes principa ietvarā piemērojami pretendentu un piedāvājumu atlases kritēriji.

[7] Līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procesu veido divi posmi. Vispirms notiek pretendentu atlase, lai novērtētu pretendentu tehniskās un finansiālās spējas, kā arī pieredzi. Pēc tam tiek vērtēta piedāvājumu atlase.

Pretendentu atlases mērķis ir izslēgt no dalības tālākajā iepirkuma procedūrā tos pretendentus, par kuru maksātspēju, uzticamību un profesionālo godīgumu ir objektīvas šaubas (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 9.februāra sprieduma apvienotajās lietās „La Cascina un Zilch”, C‑226/04 un C‑228/04, ECLI:EU:C:2006:94, 21.punkts). Tādējādi Publisko iepirkumu likuma 42.pantā, kura regulējums pārņemts no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK 57.panta, paredzēti noteikti izslēgšanas noteikumi. No dalības iepirkuma procedūrā izslēdzams pretendents, kuram piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir konstatēti nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro (42.panta pirmās daļas 2.punkts). Latvijas tiesībās transponētais izslēgšanas priekšnoteikums ir saskanīgs ar direktīvas 57.panta 2.punktu, kas noteic, ka ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja līgumslēdzēja iestāde zina, ka ekonomikas dalībnieks nav izpildījis pienākumus, kas attiecas uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, un ja tas atzīts ar tiesas vai administratīvu lēmumu, kam ir galīgs un saistošs spēks, saskaņā ar tās valsts tiesību aktu noteikumiem, kurā šis dalībnieks veic uzņēmējdarbību, vai saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktu noteikumiem. Šajā tiesību normā paredzētā izslēgšanas no publiskā iepirkuma procedūras pamata mērķis ir pārliecināties par pretendenta uzticamību, rūpību un nopietnību, kā arī tā korekto attieksmi pret saviem darbiniekiem (Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada 10.jūlija sprieduma lietā „Consorzio Stabile Libor Lavori Pubblici”, C-358/12, ECLI:EU:C:2014:2063, 32.punkts).

Citiem vārdiem, tas, vai konkrētais pretendents ir godprātīgs nodokļu maksājumu izpildē, raksturo ne tikai tā maksātnespēju, bet arī – uzticamību. Turklāt izslēgšanas noteikums mudina komersantus, kas vēlas pretendēt uz līgumslēgšanas tiesību iegūšanu, godprātīgi pildīt saistības pret valsts budžetu, kas ir būtiska sabiedrības interese. Tas arī veicina vienlīdzīgu attieksmi pret konkurentiem līgumslēgšanas tiesību iegūšanā (vienlīdzīgas iespējas līdzvērtīgi konkurēt). Izvairīšanās no nodokļu samaksas un nepamatotu nodokļu priekšrocību iegūšana izslēdz godīgu konkurenci starp pretendentiem tāpēc, ka pretendentam, kurš nav godprātīgi maksājis nodokļus, ir lielākas iespējas iepirkumā startēt ar lētāku piedāvājumu (piedāvāt zemāku pakalpojumu vai preces cenu). Attiecīgi pretendents, kas nav pienācīgi maksājis nodokļus, ne tikai nav uzticams, bet arī tā piedāvājums nav salīdzināms ar citu konkurentu piedāvājumiem, kuri nodokļu samaksas pienākumu pildījuši godprātīgi.

Tādējādi noteikums, kas paredz izslēgt no pretendentu loka tādu komersantu, kas pienācīgi nemaksā nodokļus, vispirms sasniedz mērķi veicināt nodokļu iekasēšanu atbilstošā apmērā. Tas arī novērš, ka nodokļu maksājumus nepienācīgi veicis pretendents gūst nepamatotas priekšrocības iepretim citiem pretendentiem.

[8] Tātad izslēdzošs pamats pretendēt uz līgumslēgšanas tiesībām iepirkumā ir nodokļu samaksas pārkāpums. Šajā ziņā ir būtiski atzīmēt, ka tas ir tāds pārkāpums, kas ir pieļauts dalības konkursā brīdī (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2016.gada 10.novembra sprieduma lietā „Ciclat”, C-199/15, ECLI:EU:C:2016:853, 31.punkts). Savukārt pārkāpums nav konstatējams, ja pretendents līdz Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajai dienai (piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā diena vai diena, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) ir pilnībā samaksājis nodokļus (sal. sprieduma apvienotajās lietās „La Cascina un Zilch” 33.punkts). Tādējādi, lai atzītu, ka nodokļu pienākums ir pienācīgi izpildīts, būtiski konstatēt, vai pretendents ir faktiski iemaksājis budžetā minētos nodokļu maksājumus lēmuma par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienā. Taču vērtējumam par to, vai konkrētajam pretendentam ir konstatējamas pret budžetu neizpildītas saistības, būtu jābūt tādam, lai tiktu sasniegts kandidātu atlases mērķis – nodrošināt iespējami plašu konkurenci, nepieļaujot vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumu.

[9] Konkrētajā gadījumā nav strīda par to, ka lēmuma par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienā pieteicējai publiskajā nodokļu datu bāzē bija uzrādīts nodokļu parāds. Pieteicēja vērš uzmanību, ka situācija nodokļu elektroniskajā deklarēšanas sistēmā neesot atspoguļojusi faktisko situāciju attiecībā uz pieteicējas nodokļu saistībām, jo atbilstoši pieteicējas vēlāk koriģētajai deklarācijai par 2017.gada decembri budžetā maksājamam nodoklim nebija jābūt.

Senāts nevar pievienoties pieteicējas kasācijas sūdzības argumentam, ka konkrētā situācija bija tikai tehniska rakstura kļūda. Vienlaikus Senāts nevar arī piekrist, ka vienmēr situācijā, kad parāda esība ir radusies kļūdainas vai nepilnīgas deklarācijas dēļ, pretendenta izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumā ir samērīga. Šāda pieeja var nonākt pretrunā mērķim – izslēgt no konkurences negodprātīgus un neuzticamus pretendentus.

Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42.panta piektajai daļai, ja pasūtītājs konstatē nodokļu parādu, pasūtītājs nosaka termiņu – 10 dienas pēc informācijas izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas – apliecinājuma iesniegšanai par to, ka pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, nebija nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Kā pamatoti paskaidrojumā par kasācijas sūdzību norāda birojs, tiesību normā noteiktais 10 dienu termiņš nav paredzēts faktiska nodokļu parāda novēršanai, bet gan tam, lai pierādītu, ka konkrētajās dienās parāda nav bijis.

Publisko iepirkumu likuma 42.panta sestajā daļā noteikti pierādījumi, ar kuriem apliecināma nodokļu parādu neesība. Fakta, ka pretendentam nebija nodokļu parādu, pierādīšanai par pieļaujamiem atzīstami arī citi objektīvi pierādījumi (42.panta sestās daļas 3.punkts). Tas, kāds pierādījumu kopums ir pietiekams un adekvāts nodokļu samaksas fakta pierādīšanai, ir izšķirams katrā konkrētajā gadījumā. Senāts uzsver, ka apstākļos, kad pierādījumi apstiprina secinājumu, ka nodokļu parāds sistēmā radies pretendenta nepareizas nodokļu deklarācijas iesniegšanas (nevis nodokļu maksātāja izvairīšanās no nodokļu samaksas pienākuma) dēļ, pretendentam nebūtu liedzamas tiesības novērst šīs kļūdainās deklarēšanas sekas.

[10] Apkopojot minēto, Senāts atzīst, ka tiesa pretēji publiskā iepirkuma principiem novērtējusi izskatāmās lietas apstākļus. Tālab pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma atkārtotai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.¹panta pirmās daļas 1.punktu, 348.panta pirmās daļas 2.punktu un 351.pantu, Senāts

nosprieda

Atcelt Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 17.maija spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai.

Atmaksāt SIA „Euroscreen” par kasācijas sūdzības iesniegšanu samaksāto drošības naudu 70 euro.

Spriedums nav pārsūdzams.

5 no 5