LĪGUMS
Pasūtītāja xxx.xxx.Xx._________________
Izpildītāja xxx.xxx.Xx._________________
LĪGUMS
par apliecinājuma kartes izstrādi 5.korpusa pagraba stāva telpu atjaunošanai
Rīgā, 2020.gada __.oktobrī
SIA „Rīgas 1.slimnīca“ (turpmāk – Pasūtītājs), tās valdes priekšsēdētājas Natālijas Zlobinas personā, kura rīkojas saskaņā ar Statūtiem un Valdes reglamentu, no vienas puses, un
SIA “ALTA GRUPA” (turpmāk – Izpildītājs), tās valdes priekšsēdētājas Xxxxxxxx Xxxxxxxxxxx personā, kura rīkojas saskaņā ar Statūtiem, no otras puses, turpmāk abas kopā sauktas “Puses”, bet katra atsevišķi “Puse”,
apzinādamies savas darbības juridisko nozīmi un sekas, kā arī būdamas neviena nepiespiestas, bez maldiem, viltus un spaidiem, vadoties pēc Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīviem aktiem, saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un pamatojoties uz iepirkuma “Apliecinājuma kartes izstrāde 5.korpusa pagraba stāva telpu atjaunošanai” (ID Nr. R1S 2020/IEP-75) nosacījumiem un rezultātiem, noslēdz šādu līgumu (turpmāk- Līgums):
Līguma priekšmets
Pasūtītājs pasūta un apmaksā, un Izpildītājs apņemas sniegt šādus pakalpojumus (turpmāk– Pakalpojumi) saskaņā ar Tehnisko specifikāciju- piedāvājumu (Pielikums Nr.1):
apliecinājuma kartes un projekta dokumentācijas izstrāde 5.korpusa pagraba stāva telpu atjaunošanai;
apliecinājuma kartes saskaņošanu valsts un pašvaldības institūcijās, tajā skaitā Rīgas pilsētas būvvaldē.
Līguma summa un samaksas kārtība
Līguma summa par Līguma nosacījumiem atbilstošiem Pakalpojumiem sastāda 4460,00 EUR (četri tūkstoši četri simti sešdesmit euro un 0 centi) bez pievienotās vērtības nodokļa, turpmāk – PVN.
PVN savstarpējos norēķinos tiek piemērots atbilstoši norēķinu brīdī spēkā esošo Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.
Līguma summā ietilpst izlietojamo materiālu izmaksas, jebkuri nodokļi un nodevas (izņemot PVN), transporta un citi izdevumi, izdevumi par finanšu un apdrošināšanas pakalpojumiem. Pasūtītājam nav pienākuma veikt nekādus citus papildu maksājumus.
Samaksu par Pakalpojumiem Pasūtītājs veic 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc tam, kad saņemts Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojums, Pušu pārstāvji parakstījuši pieņemšanas – nodošanas aktu, un Izpildītājs piesniedzis Pasūtītājam rēķinu.
Līguma 2.1.punktā noteiktā Līguma summā nav ietverti maksājumi par pašvaldības nodevu par būvatļaujas izdošanu – nodevas apmaksu veic Pasūtītājs.
Pakalpojumu izpildes termiņi
Izpildītājs uzsāk Pakalpojuma sniegšanu nekavējoties pēc abpusējās Līguma parakstīšanas dienas.
Apliecinājuma kartes un projekta dokumentācijas, x.xx., būvdarbu izmaksu tāmes, izstrādes un saskaņošanas termiņš valsts un pašvaldības institūcijās, tajā skaitā Rīgas pilsētas būvvaldē: 4 mēnešu laikā no Līguma spēkā stāšanās dienas.
Pakalpojuma izpildes termiņu Puses var grozīt ar rakstisku papildvienošanos. Pamats izpildes termiņa grozīšanai var būt:
Pušu sastādīts akts, kurā konstatēti tādi objektīvie apstākļi, kurus Puses nevarēja paredzēt un ietekmēt, un kuru dēļ Xxxxx izpilde tikusi apgrūtināta vai padarīta uz laiku neiespējama;
nepieciešamība nodrošināt Pasūtītāja ārstnieciskās darbības nepārtrauktību;
citi objektīvi apstākļi, kuru iespaidā ir pamats Darbu izpildes termiņa pagarinājumam.
Izpildītāja pienākumi
Izpildītājs apņemas sniegt Pakalpojumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un saskaņā ar projektēšanas uzdevumu (Pielikums Nr. 1).
Izpildītāja pienākumos ietilpst visu no LR normatīvo aktu prasībām izrietošo saistību izpilde attiecībā uz valsts un pašvaldību iestādēm.
Izpildītājs apņemas projekta risinājumos izmantot tikai Eiropas Savienībā sertificētus materiālus un izstrādājumus, kuru ražotāja dotais garantijas termiņš ir ne mazāks par diviem gadiem.
Izpildītājs apņemas paredzēt tādu inženiertehnisko aprīkojumu, lai netiktu nepamatoti sadārdzinātas objekta izbūves un uzturēšanas izmaksas. Izpildītājs izvēlētos materiālus saskaņo ar Pasūtītāju.
Izpildītājs septiņu dienu laikā paziņo Pasūtītājam par objektīviem apstākļiem, kas radušies neatkarīgi no Izpildītāja un kavē Pakalpojumu pabeigšanu noteiktajā termiņā, un saskaņo ar Pasūtītāju tālāko rīcību.
Izpildītājam ir pienākums izstrādāt visu ar būvniecības ieceres saistīto dokumentāciju saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām (īpašuma tiesību dokumentu un inventarizācijas lietu pieejamību nodrošina Pasūtītājs).
Izpildītājam ir pienākums nodrošināt ar Pakalpojumu saistīto dokumentu ievietošanu, saskaņojumu saņemšanu Būvniecības informācijas sistēmā.
Izpildītājam ir pienākums pēc Pasūtītāja pieprasījuma divu darba dienu laikā iesniegt pārskatu par Xxxxxxxxxxx izpildes gaitu.
Pēc Pasūtītāja pieprasījuma Izpildītājs apņemas konsultatīvi piedalīties būvdarbu iepirkuma procedūrā.
Pasūtītāja pienākumi
Nodrošināt Izpildītāju ar visu Pasūtītāja rīcībā esošo informāciju, kas ir nepieciešama 1. punktā minēto Pakalpojumu sniegšanai.
Pieņemt no Izpildītāja izstrādātu apliecinājuma karti un projekta dokumentāciju.
Veikt Līguma summas samaksu saskaņā ar Līguma nosacījumiem.
Pilnvarot Izpildītāju veikt visus apliecinājuma kartes saskaņojumus, iesniegt un saņemt dokumentus valsts un pašvaldību iestādēs.
Pasūtītājs nodrošina Izpildītāja pilnvarošanu Būvniecības informācijas sistēmā BIS, kur Izpildītājs veic visas nepieciešamās darbības dokumentu saskaņošanai un virzīšanai apstiprināšanai būvvaldē.
Pakalpojumu pieņemšana un nodošana
Pēc Pakalpojuma pabeigšanas Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam izstrādāto projektēšanas dokumentāciju trīs oriģinālos eksemplāros krāsaini izdrukātā veidā (ar oriģināliem parakstiem) un elektroniski - elektroniskā datu nesēja (USB atmiņas kartē vai līdzīga, *.pdf un *.dwg formātā). Projekta dokumentācijas noformējumam jābūt izstrādātam atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 545 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-18 "Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana"" noteiktajām prasībām.
Līgumā noteikto Pakalpojumu izpilde tiek fiksēta ar Nodošanas - pieņemšanas aktu.
Pamatotu pretenziju gadījumā Puses sastāda aktu par nepieciešamajiem labojumiem un papildinājumiem izstrādātajā dokumentācijā, un to izpildes termiņiem.
Līguma spēkā esamība
Līgums stājas spēkā tajā dienā, kad pēdējā no Pusēm ir parakstījusi Līgumu, un ir spēkā līdz visu Pušu saistību pilnīgai izpildei.
Puses ir tiesīgas izbeigt Līgumu, savstarpēji vienojoties par to rakstveidā.
Pasūtītājam ir tiesības nekavējoties ar vienpusēju rakstisku paziņojumu priekšlaicīgi izbeigt Līgumu sekojošos gadījumos:
ja ir uzsākta Izpildītāja labprātīga vai piespiedu likvidācija;
ja pret Izpildītāju ir uzsākta maksātnespējas procedūra, vai tā darbībā ir apturēta;
ja Izpildītājs vairākkārtīgi kavē Pakalpojumu izpildes termiņus vairāk par 30 dienām;
Izpildītājs atsakās turpināt sniegt Pakalpojumus;
Izpildītājs zaudējis tiesības sniegt Pakalpojumus.
Līguma 7.3. punktā minētajā gadījumā Izpildītājs nodod Pasūtītājam visus līdz Līguma pārtraukšanai sniegtos Pakalpojumus, bet Pasūtītājs 30 dienu laikā veic samaksu tikai par tām vienkāršotās atjaunošanas apliecinājuma karšu daļām, kuras izstrādātas līdz galam.
Pēc samaksas veikšanas gatavās vienkāršotās atjaunošanas apliecinājuma karšu daļas kļūst par Pasūtītāja īpašumu ar tiesībām tās izmantot turpmākai projekta izstrādei.
Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma, ja Līgumu nav iespējams izpildīt tādēļ, ka Izpildītājam Līguma izpildes laikā ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
Pušu atbildība par Līguma nepildīšanu
Ja kāda Puse nepilda vai nepienācīgi pilda savas Līgumā paredzētās saistības, tad tā atlīdzina otrai Pusei visus šādas nepienācīgas izpildes rezultātā nodarītos zaudējumus. Zaudējumu apmēri jāpierāda tai Pusei, kas tos ir cietusi.
Par Pakalpojumu izpildes termiņu nokavēšanu Pasūtītājam ir tiesības piedzīt līgumsodu 0,1% (nulle komats viens procenti) no Līguma summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procentus) no Līguma summas.
Par pakalpojuma nesavlaicīgu sniegšanu uzskatāma attiecīgā Pakalpojuma veida (piem., elektroietaišu projektēšanas daļas) nenodošana noteiktajā termiņā.
Ja Pasūtītājs ir nokavējis Līgumā noteikto samaksas termiņu, Izpildītājam ir tiesības piedzīt līgumsodu 0,1% (nulle komats viens procents) no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procentus) no Līguma summas.
Kavējuma līgumsoda samaksa neatbrīvo Puses no Līguma izpildes.
Ja Līgums tiek priekšlaicīgi izbeigts Līguma 7.3. punktā noteiktajā gadījumā, Pasūtītājam ir tiesības piedzīt līgumsodu līdz 10 % no Līguma summas.
Pasūtītājam ir tiesības ieturēt līgumsodu no Izpildītājam pienākošās samaksas par Pakalpojumiem.
Līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņa un jauna personāla un apakšuzņēmēju piesaiste
Izpildītājs nav tiesīgs bez rakstiskas saskaņošanas ar Pasūtītāju veikt iepirkumā iesniegtajā piedāvājumā norādītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņu un iesaistīt papildu apakšuzņēmējus Līguma izpildē. Pasūtītājs ir tiesīgs prasīt personāla un apakšuzņēmēja viedokli par nomaiņas iemesliem.
Pasūtītājs nepiekrīt piedāvājumā norādītā apakšuzņēmēja nomaiņai, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:
piedāvātais apakšuzņēmējs neatbilst Konkursa dokumentos apakšuzņēmējiem izvirzītajām prasībām;
tiek nomainīts apakšuzņēmējs, uz kura iespējām Izpildītājs balstījies, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību paziņojumā par līgumu un iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām, un piedāvātajam apakšuzņēmējam nav vismaz tādas pašas kvalifikācijas, uz kādu Izpildītājs atsaucies, apliecinot savu atbilstību Konkursā noteiktajām prasībām, vai tas atbilst Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas gadījumiem;
piedāvātais apakšuzņēmējs, kura sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 (desmit) procenti no kopējās Līgumcenas, atbilst Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas gadījumiem;
apakšuzņēmēja maiņas rezultātā tiktu izdarīti tādi grozījumi Izpildītāja piedāvājumā, kas, ja sākotnēji būtu tajā iekļauti, ietekmētu piedāvājuma izvēli atbilstoši iepirkuma dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.
Pārbaudot jaunā apakšuzņēmēja, kura sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 (desmit) procenti no kopējās Līgumcenas, vai uz kura iespējām Izpildītājs balstījies, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām atbilstību, Pasūtītājs piemēro Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmās un otrās daļas noteikumus. Publisko iepirkumu likuma 42. panta trešajā daļā minētos termiņus skaita no dienas, kad lūgums par apakšuzņēmēja nomaiņu iesniegts Pasūtītājam.
Pasūtītājs pieņem lēmumu atļaut vai atteikt Izpildītāja personāla vai apakšuzņēmēju nomaiņu vai jaunu apakšuzņēmēju iesaistīšanu Līguma izpildē iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā 5 (piecu) darba dienu laikā pēc tam, kad saņēmis visu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
Pasūtītājs nepiekrīt piedāvājumā norādītā personāla nomaiņai Līgumā norādītajos gadījumos un gadījumos, kad piedāvātais personāls neatbilst Konkursa dokumentos personālam izvirzītajām prasībām, vai tam nav vismaz tādas pašas kvalifikācijas un pieredzes kā personālam, kas tika vērtēts, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
Ārkārtēji apstākļi
10.1. Gadījumā, ja Pušu spēju izpildīt ar Līgumu uzņemtās saistības daļēji vai pilnībā kavē nepārvaramas varas apstākļi: ugunsgrēks, plūdi, zemestrīce vai citas stihiskas parādības, kā arī visu veidu karadarbība, terora akti, izmaiņas normatīvajos aktos vai citāda valsts vai pašvaldības rīcība vai citi pierādāmi nepārvaramas varas apstākļi, kas nav atkarīgi no Pusēm, tad no Līguma izrietošo saistību izpildes termiņi tiek pagarināti par tādu laika periodu, kurā Līguma izpilde nebija iespējama nepārvaramas varas apstākļu dēļ.
10.2. Pusei, kura savas ar Līgumu uzņemtās saistības nav spējīga izpildīt nepārvaramas varas apstākļu dēļ, ir pienākums par šo faktu iespējami īsā laikā rakstiski informēt otru Pusi uzrādot arī dokumentus, kas apstiprina nepārvaramas varas apstākļu esamību.
Citi noteikumi
Pusēm ir tiesības vienoties par Līguma grozījumiem vai papildinājumiem, tos noformējot papildu vienošanos veidā, kas pēc abpusējas parakstīšanas kļūst par neatņemamu Līguma sastāvdaļu.
Visus strīdus un domstarpības, kas radušies Līguma izpildes gaitā, Puses risina pārrunu ceļā.
Ja Puses nepanāk vienošanos pārrunu ceļā, strīdi tiek izskatīti Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
Līguma noteikumi apspriežami saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
Ja kādai no Pusēm tiek mainīts juridiskais statuss, atrašanās vieta, banku rekvizīti, amatpersonas, tad tā nekavējoties rakstiski paziņo par to otrai Pusei, pretējā gadījumā vainīgai Pusei ir jāatlīdzina tādējādi nodarītie zaudējumi.
Pušu reorganizācija vai to amatpersonu maiņa nevar būt par pamatu Līguma vienpusējai izbeigšanai. Gadījumā, ja kāda no Pusēm tiek reorganizēta vai likvidēta, Līgums paliek spēkā un tā noteikumi ir saistoši Puses tiesību un saistību pārņēmējam.
Puses nav tiesīgas pilnīgi vai daļēji nodot Līgumā noteiktās tiesības, pienākumus un saistības trešajām personām bez otrās Puses rakstiskas piekrišanas.
Kontaktpersonas Līguma izpildei ar tiesībām parakstīt nodošanas - pieņemšanas aktus:
no Pasūtītāja puses: Pakalpojumu attīstības un klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs Xxxxxxxx Xxxxxxxxx, 26045121, xxxxxxxx.xxxxxxxxx@0xxxxxxxx.xx;
no Izpildītāja puses: …………….
Puses ir tiesīgas nomainīt Līguma 11.8. punktā norādītās kontaktpersonas, par to rakstiski informējot otru Pusi trīs darba dienas iepriekš. Šādā gadījumā nav nepieciešams veikt grozījumus Līgumā.
Līgums sastādīts divos eksemplāros.
Līguma eksemplāri izsniegti pa vienam katrai Pusei. Abiem Līguma eksemplāriem ir vienāds juridisks spēks.
Līguma neatņemamas sastāvdaļas ir divi pielikumi:
1. pielikums – Tehniskā specifikācija- piedāvājums.
Pušu rekvizīti
Pasūtītājs
SIA „Rīgas 1.slimnīca” Xxx.Xx. 40003439279 Adrese: Xxxxxxxxxx xxxx 0x-0, Xxxx, XX-0000 Tālrunis: 67366375 Bankas nosaukums: A/s Citadeles banka Bankas kods: XXXXXX00XXX Norēķinu konts: XX00XXXX0000000000000
_____________________________________ Valdes priekšsēdētāja Xxxxxxxx
Xxxxxxx
|
|
Pielikums Nr.1
TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA- PIEDĀVĀJUMS
Pretendents, SIA ALTA GRUPA, nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. 40003720965, tā valdes priekšsēdētājas Xxxxxxxx Xxxxxxxxxxx /vadītāja vai pilnvarotās personas vārds un uzvārds, amats/ personā, ar šī piedāvājuma iesniegšanu piesakās piedalīties iepirkumā “Apliecinājuma kartes izstrāde 5.korpusa pagraba stāva telpu atjaunošanai” (ID Nr. R1S 2020/iep-75):
TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA
(DARBA UZDEVUMS)
Objekta nosaukums: |
SIA "Rīgas 1.slimnīca", Xxxxxxxxxx xxxx 0, Xxxx, 0.korpusa pagraba stāva telpu atjaunošanas darbi. |
|
Kadastra nr. |
0100 023 0110 |
|
Būvniecības veids: |
Atjaunošana. |
|
Projektēšanas stadija: |
Apliecinājuma karte. |
|
Projektēšanas risinājumu variantu skaits: |
Viens. |
|
Pasūtītājam iepriekšējai saskaņošanai iesniedzamais materiālu apjoms: |
Saskaņojams ar SIA “Rīgas 1.slimnīca” |
|
Projekta dokumentācijas eksemplāru skaits: |
|
|
Apliecinājuma karte saskaņošanai: nodošanai pasūtītājam: |
2 eksemplāri 3 eksemplāri (papildus nepieciešams izstrādāt un iesniegt projekta dokumentāciju digitāli datu nesējā, kā arī būvdarbu izmaksu tāmi). |
|
Uzdevuma tehniskais apraksts |
|
|
Izejas materiāli:
Apliecinājuma karte jāizstrādā, pamatojoties uz pielikumā pievienoto grafisko daļu (skici).
Veicamo darbu apraksts:
Visus inženiertīklu pieslēgumus projektēt, ņemot vēra esošās inženiertīklu atrašanas vietas un maksimāli pievienoties pie esošiem tīkliem.
Ar 5. korpusa demontējamo inženiertīklu un sienu apjomiem var iepazīties uz vietas objektā apsekošanas laikā, kā arī izbūvēto inženiertīklu plānus drukātā veidā var uzrādīt lietotāja pārstāvis Xxxxxxxx Xxxxxxx mob.t. x000 00000000.
Pēc inženiertīklu projektu izstrādes saskaņot tos ar Pasūtītāju.
1. Darbi
Darbuzņēmēja projekta dokumenti:
Darbuzņēmējam ir jāizstrādā visi detalizētie rasējumi un tiem ir jābūt saskaņā ar vispārējo telpu plānojumu un projekta prasībām.
Apliecinājuma kartes izstrāde atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldes prasībām.
Aprīkojums.
Viss aprīkojums projekta izstrādes gaitā saskaņojams ar Pasūtītāju.
Visas atsauces uz iekārtu, materiālu un izstrādājumu izgatavotāju firmām liecina tikai par to kvalitātes un apkalpošanas līmeni. Norādīto iekārtu un materiālu nomaiņa ar citām tehniski analogām iekārtām un materiāliem ir iespējama, to saskaņojot ar Pasūtītāju.
Sanmezgli personām ar īpašām vajadzībām un sanmezgli palātās:
Projekts paredz nodrošināt vides pieejamību personām ar īpašām vajadzībām – redzes, dzirdes, kustību traucējumiem.
Sanmezglus, kurus nepieciešams aprīkot ar invalīdu aprīkojumu, skatīt tehnisko specifikāciju plānos.
Visas norādītās telpas aprīkot ar pilnu invalīdu aprīkojumu atbilstoši Latvijas būvnormatīviem, Valsts Standartam un Latvijas invalīdu biedrības izstrādātajiem norādījumiem.
Dušas kabīnēm jāparedz atbalsta rokturi, invalīdu krēsls, dušas aizkaru stiprinājumus.
WC pods – piekarams, personām ar kustību traucējumiem, ar iebūvējamo, dalīto skalošanas sistēmu.
WC podam - atbalsta rokturi no abām sānu malām ar iespēju pacelt uz augšu no brīvās telpas puses.
Izlietnei - jāparedz rokturi no abām pusēm. Atbilstoši vides pieejamības vadlīnijām.
Jāparedz nepieciešamais aprīkojums – papīra un dvieļu turētāji, spoguļi.
Publiski pieejamos sanmezglus aprīkot ar bērnu pārtinamo galdiņu.
Tualetes galdiņu un roku mazgāšanas izlietņu malām jābūt noapaļotām.
Ūdens krāniem jābūt viegli uztveramiem, sataustāmiem, attaisāmiem bez piepūles.
Sienu plaknēm, pie kurām atrodas santehnikas iekārtas, jābūt kontrastējošā krāsā ar šīm iekārtām.
Sanmezglus aprīkot ar invalīdu aprīkojumu, kas nodrošinātu antibakteriālu un ekspluatācijā viegli tīrāmu ergonomisku atbalsta sistēmu atbilstoši Latvijas spēkā esošajiem normatīviem.
Sienu stiprinājumiem izvēlēties sistēmas, kurām nav nepieciešamas dekoratīvās uzlikas, kas papildus nodrošinātu aizsardzību pret iespējamo baktēriju iekļūšanu spraugās.
Sanmezgli jāaprīko ar trauksmes pogām. Skatīt piemēru:
Īpašās prasības un pasākumi
Apgaismojumam:
Visās telpās nepieciešams piemērots energoefektīvs apgaismojums atbilstoši normatīviem.
Apgaismojuma līmenim visās publiski pieejamās telpās jābūt ar vienādu gaismas intensitāti. Izstrādājot projektu telpu, apgaismes ķermeņi galvenajos publiski pieejamās koplietošanas telpās jāizvieto tā, lai neveidotos ēnas un silueti. Apgaismojums nedrīkst būt ar tiešu staru un apžilbinošs.
Jāparedz visu informatīvo norāžu, kāpņu un ieeju atrašanās vietu papildus izgaismošanu.
Visās apmeklētājiem pieejamās telpās, kā arī palātu telpās, gaismas padeves slēdžus, elektriskās kontaktligzdas, rozetes paredzēt kontrastējošā krāsā.
Sienām:
Sienu virsmām galvenajos pārvietošanās ceļos jābūt matētām, lai neradītu maldinošus atspīdumus no telpu apgaismojuma. Xxxxxxxx gar sienām paredzēt sienu aizsargpaneļus un rokturus, iepriekš saskaņojot ar pasūtītāju.
Projektā jāparedz kontrastējošas krāsas orientierus (margas) pie gaiteņu, kāpņu telpu un publisko telpu sienām visā to garumā (gaiteņos vismaz pie vienas sienas). Margas jāprojektē tā, lai tās bez piepūles varētu aizsniegt gan ratiņkrēslā sēdošs cilvēks, gan kājāmgājējs.
Nepieciešams iezīmēt visas grūti saskatāmās stikla sienas, durvis, margas u.c. intejera elementus, kā arī bīstamās vietas telpās atbilstoši kopējai interjera koncepcijai, bet atceroties, ka iezīmējumam jābūt kontrastā ar virsmas plakni. Marķējumu projektē 3 līmeņos ar 100mm platu joslu. (250, 1400 un 1600mm no grīdas līmeņa).
Grīdām:
Grīdas klājumiem jābūt gludiem nostiprinātiem plākšņu vai ruļļu materiāliem- linolejs un flīzes.
Līmeņu maiņas jāiezīmē ar kontrastējošu marķējumu vai atšķirīgas tonalitātes vai tipa grīdas segumu.
Gaiteņos un koplietošanas telpās grīdas segumā ir jāiestrādā vadlīnijas ar atšķirīgu krāsas vai faktūras segumu, kas norādītu vājredzīgiem cilvēkiem durvju un informācijas saņemšanas atrašanās vietas. Sienu tuvumā grīdas segumu paredzēt kontrastējošā krāsā attiecībā pret sienu krāsojumu.
Visās telpās, kas paredzētas apmeklētājiem nedrīkst paredzēt sliekšņus, sanitārhigiēnas telpās nedrīkst paredzēt sliekšņus, kas augstāki par 10 mm. Telpas, kurās paredzēts pārvietoties ar slimnīcas gultām, projektēt bez līmeņu starpības un sliekšņiem.
Konferenču telpās paredzēt grīdas segumu, kas mazina apkārtējo troksni un nodrošinātu dzirdes aparātu lietošanu.
Telpu aprīkojumam:
Ugunsdzēšamos aparātus, apsildes ķermeņus u.c. izvietot attiecīga izmēra nišās vai padziļinājumos.
Koplietošanas telpās galvenajos pārvietošanās ceļos nedrīkst atrasties piekārti vai pielikti plaukti.
Komunikāciju šahtas, ja tās tiek projektētas izvirzītas uz telpas pusi, kā arī sienu izvirzījumi un stūri jāmarķē ar kontrastējošu krāsu.
Sēdvietu malām un stūriem jābūt noapaļotiem.
Publiskajās zonās – gaiteņos, uzgaidāmajās telpās sēdvietu grupām jābūt nostiprinātām, lai izvairītos no to nokļūšanas galvenajos pārvietošanās ceļos.
Publiskajās zonās izvietotām mēbelēm jābūt kontrastējošā krāsā pret grīdas segumu un sienu krāsojumu.
Visiem informatīvajiem stendiem, norādēm jābūt viegli izlasāmām un uztveramām, burtiem jākontrastē attiecībā pret fonu. Burtu fonti jāizvēlas vienkārši un nepārprotami.
Publiski pieejamās telpās jāparedz speciālu, skaidru, viegli saprotamu piktogrammu izvietošana saskaņā ar kopējo interjera koncepciju (uz sienām, pie griestu plaknēm u.t.t.).
Dažādi šķēršļi (apgaismes ķermeņi, piktogrammas, norādes utt.), kas atrodas virs pārvietošanās ceļiem, nedrīkst būt izvietoti zemāk kā 2200 mm no grīdas līmeņa (brīvais augstums).
Ugunsgrēka un citu avārijas signālu audio un vizuālā dublēšana ir obligāta prasība, lai nodrošinātu nepieciešamo informācijas sniegšanu personām ar dzirdes traucējumiem.
Evakuācijas laikā paredzēt ērtu guļratu izstumšanu.
Ekspluatācijas laikā atsevišķiem bojātiem elementiem ir jābūt nomaināmiem.
Mēbeles un aprīkojums.
Vispārējā daļa.
Māsu posteņa/reģistratūras leti izgatavot no izturīgiem trieciendrošiem materiāliem.
Leti izgatavot no akmens akrila masas HG Hausys HI-Macs vai analoga ražotāja vai no saplākšņa aplīmēta ar ķīmiski noturīgu antibakteriālu plastikātu ≥ 0.8 mm.
Izvēlētos mēbeļu materiālus uzrādīt interjera projektā, pieskaņojot tos telpu apdarei.
Māsu posteņa/reģistratūras leti paredzēt divu līmeņu virsmas. Viena 1100 mm augsta, kas daļēji aizsedz darba virsmu un otra - 740 mm augsta virsma, kas ir pieejama cilvēkiem ratiņkrēslos.
Mēbeļu aizsardzība.
Māsu posteņa/reģistratūras letei paredzēt noapaļotus stūrus, cokola apdarē lietot nerūsējošo tēraudu ar satin finish apdari vai saskaņotu ar telpas apdari PVC aizsargmateriālu ar biezumu 2,5 mm. Letei paredzēt aizsardzību pret ratiem un gultām.
Aizsardzībai pret mehāniskiem bojājumiem letēm izmantot rūpnieciski ražotus sertificētus, ķīmiski noturīgus plastikāta vai nerūsējošā tērauda elementus.
Šo aizsargsistēmu elementi komplektējami no viena ražotāja. Ekspluatācijas laikā atsevišķiem bojātiem elementiem ir jābūt nomaināmiem. Visu materiālu un aizsargmateriālu toņi saskaņojami ar telpas apdarē lietotajiem materiāliem un toņiem un interjera koncepciju kopumā.
IEKŠĒJIE INŽENIERTĪKLI
ELEKTROAPGĀDES SISTĒMA
Iekšējo elektroapgādes tīklu projekts jāizstrādā, balstoties uz arhitektūras, AVK, ŪK, UAS, VST daļām, kā arī Pasūtītāja pilnvaroto personu norādījumiem.
IEKŠĒJĀ ELEKTROINSTALĀCIJA
1. Kopējie dati
El. gaismekļu, slēdžu un kontaktrozešu, kā arī citu elektroierīču izpildījums jāizvēlas saskaņā ar telpu mitruma un putekļu līmeni, kur tās uzstādītas:
telpās ar normālo vidi - IP20;
tehniskās telpās un palīgtelpās - IP44;
WC un dušas telpās – no IP44 līdz IP55 (atkarībā no instalācijas zonas);
Operācijas zāle – IP65;
Telpās, kur paredzēta dezinfekcija – jāizvēlas ar atbilstošu aizsardzības klasi un ar nosegvāku.
Elektroinstalācijas kabeļiem, jāparedz marķējumi abos kabeļa galos. Marķējumiem jābūt mehāniski noturīgiem, markēšanai nedrīkst pielietot pašlīmējošas uzlīmes.
2. Kabeļu tipi
El. maģistrālā, spēka, kontaktrozešu un apgaismes tīkls jāizpilda vara PPJ, NYM, NYY, MMO, YSLY kabeļiem un H07V-K tipa vadiem vai ekvivalentiem.
Ēkas ugunsdzēsības sistēmu elektroapgādes spēka tīklu jāparedz, izmantojot ugunsdrošus (N)HXCH-FE kabeļus vai ekvivalentus ar saskaņotu kabeļu un atbilstošo nesošo konstrukciju un to montāžas ugunsizturību ne mazāku kā attiecīgas sistēmas standartā paredzētais darbības laiks minūtes. Ēkas ugunsdzēsības sistēmu vadības tīklu (ventilācijas atslēgšanas vadības kabeļi, ugunsdzēsības aizbīdņu vadības kabeļi utt.) jāparedz, izmantojot ugunsdrošus (N)HXCH-FE kabeļus vai ekvivalentus, bet ar ugunsizturību ne mazāku kā attiecīgas sistēmas standartā paredzētais darbības laiks minūtes.
3. EL. SPĒKA UN KONTAKTROZEŠU SISTĒMA
1. Kopējie dati
Visiem elektrodzinējiem, kuriem ir distances vai automātiskā vadība, jāparedz drošības slēdžus tieši pie iekārtām.
Visiem piespiedu vēdināšanas agregātiem ir jāparedz automātiskā atslēgšana ugunsgrēka trauksmes signāla gadījumā.
Ēkā paredzēts pielietot el. kontaktrozetes ar zemējuma kontaktu nodrošinot zemēšanas (IT, TN-S) sistēmas. El. kontaktrozešu elektroapgādes grupas tiks sekojoši nodalītas:
atsevišķas - datoru elektroapgādei;
atsevišķas - vispārējās nozīmes kontaktrozetēm, kā arī kontaktrozetēm tehniskajās telpās.
atsevišķas – IT (IPS) medicīnas iekārtu izolētai elektroapgādei;
atsevišķas – specifisku medicīnas iekārtu telpu „Grupa 2” patērētāju elektroapgādei.
Elektroapgādes nodalīto grupu kontaktrozetes ir jāmarķē (izmantojot marķēšanas lodziņus un atšķirīgu krāsojumu), lai skaidri būtu saprotams pie kura tīkla un kuras grupas konkrētā kontaktligzda ir pieslēgta.
2. Vispārīgas nozīmes el. kontaktrozetes
Koplietošanas telpās jāparedz vispārējas nozīmes zemapmetuma IP20 kontaktrozetes. Koplietošanas telpās el. kontaktrozetes ir jāizvieto pa vienu gaiteņa sienu, kur virs piekārtiem griestiem atrodas el. kabeļu plaukts. El. kontaktrozetes ir jāizvieto tā, lai varētu veikt telpu apkopi un pieslēgtie kabeļi nešķērsotu cilvēku plūsmas ceļus.
Tehniskajās telpās jāparedz vispārējas nozīmes virsapmetuma IP44 kontaktrozetes pie ieejas durvīm telpas iekšpusē.
4. EL. APGAISMES SISTĒMA
1. Kopējie dati
Mākslīgai apgaismei visās telpās jāizmanto gaismekļus ar LED spuldzēm.
Gaismekļiem jābūt ražotiem autorizētā rūpnīcā un sertificētiem Latvijā vai Eiropas Savienībā. Gaismekļu ražotājfirmas un tipi jāsaskaņo ar Pasūtītāju un arhitektu. Gaismekļu spuldžu jaudas jāprecizē tehniskā projekta izstrādes laikā, aprēķinot nepieciešamo gaismas intensitāti atbilstoši katrai telpai. Spuldzes gaismekļiem jāizvēlas ar krāsu – „neutral white” 3300K-5300K vai „daylight white” >5300K.
Telpās, kur darba vietas aprīkotas ar datoriem jāparedz gaismekļus ar 65° parabolisko reflektoru, kas atbilst LVS EN 12464-1 standarta prasībām.
2. Avārijas apgaisme telpās
Avārijas apgaismei jāizvēlas tādi paši gaismekļi kā darba apgaismei. Normālā darba režīmā gaismekļus jāpielieto darba apgaismei, avārijas režīmā tie kalpo avārijas apgaismei. Avārijas gaismekļi jāmērķē, lai ekspluatācijas apkopju laikā tos būtu iespējams identificēt. Marķējuma veidu jāsaskaņo ar interjera daļas projektētājiem.
Ēkas avārijas apgaisme sastāv no:
Evakuācijas avārijas apgaismes;
Dežūras apgaismes.
Apgaismes līmenis jāizvēlas atbilstoši LVS-EN 1838 standarta prasībām.
Evakuācijas avārijas apgaismei jānodrošina evakuācijas ceļu izgaismošanu evakuācijas laikā. Evakuācijas apgaismes gaismeklis, kas atbilst EN 00000-0-00 prasībām, jāizvieto tā, lai nodrošinātu nepieciešamo apgaismojumu 1 lx visu izejas durvju tuvumā un vietās, kur jāpievērš uzmanība potenciālai bīstamībai vai drošības aprīkojumam. Vietas, kuras jāuzstāda evakuācijas gaismeklis, ir:
pie visām izejas durvīm, kuras ir paredzēts lietot avārijas gadījumā;
kāpņu tuvumā;
evakuācijas ceļa katra līmeņa maiņas tuvumā;
katra ugunsdzēsības aprīkojuma elementa un ugunsdzēsības aktivizēšanas punkta tuvumā.
Evakuācijas ceļa virziena apgaisme jānodrošina, izmantojot izgaismotas evakuācijas ceļa virziena norādes. Ēkā evakuācijas ceļu virzienu norādēm jāpielieto pie griestiem montējamu gaismekļus ar gaismas diodēm (LED) „SEC” lighting Ledlux Multiled vai ekvivalentus. Evakuācijas ceļa norādei jābūt uzlīmētam zaļam trafaretam ar baltu uzrakstu „IZEJA” vai bultu, tai jābūt labi saskatāmai un simbolam atpazīstamam vismaz 20 m attālumā. Ja attālums ir lielāks par 20m, jāuzstāda atkārtota norāde. Evakuācijas avārijapgaismes elektroapgāde paredzēta no ēkas garantētām el. sadalnēm (UPS tīkls). Evakuācijas norāžu izvietojumu un virzienu plānos skatīt ugunsdzēsības pārskata sadaļā.
Avārijas un evakuācijas apgaismes gaismeklim ir jāatbilst LVS EN 00000-0-00 prasībām.
5. Medicīnas IT izolētās elektroapgādes sistēma (IPS)
Medicīnas IT izolētā elektroapgādes sistēma jāpielieto telpu grupas „Grupa 2” elektroapgādes ķēdēm, kas veic medtehnisko iekārtu elektroapgādi, izņemot:
operācijas galda elektromehānismam;
lieljaudas (>5kVA) medicīnas iekārtām;
dzīvības procesus neatbalstošo tehnoloģisko iekārtu elektriskām ķēdēm.
Katrai telpu grupai, kas veic vienu un to pašu funkciju, nepieciešama vismaz viena atsevišķa IT (IPS) sistēma. Medicīniskā IT (IPS) sistēma jāaprīko ar izolācijas monitoringa ierīci atbilstoši IEC 61557-8 ar papildus prasībām:
iekšējā pretestība jābūt vismaz 100k;
testa līdzspriegums nedrīkst pārsniegt 25V;
testa strāva, pat īsslēguma gadījumā, nedrīkst pārsniegt 1mA (pīķa vērtība);
indikācijai, vēlākais, jāparādās, kad izolācijas pretestība ir nokritusies līdz 50k.
Izolācijas pretestības, sprieguma un slodzes strāvas monitorings ir IT (IPS) integrēta sastāvdaļa.
Operāciju zālei jāparedz vismaz trīs atsevišķas IT (IPS) sistēmas.
Katrai IT (IPS) sistēmai jābūt aprīkotai ar akustisko un vizuālo signalizācijas sistēmu atbilstoši IEC 00000-0-000 prasībām.
IT (IPS) sistēmas sprieguma izolējošie transformatori jāizvieto speciāli tiem paredzētos metāla skapjos. Nominālais spriegums uz transformatora sekundārajiem izvadiem nedrīkst pārsniegt 25V. Sprieguma izolējošie transformatori jāizvēlas atbilstoši IEC 00000-0-00 prasībām.
APKURE, VENTILĀCIJA
Operāciju zāles jāparedz:
Jānodrošina sienā integrēts nosūces ventilācijas kanāls, kas nodrošina nosūces gaisu no griestu un grīdas zonas attiecībā 1/3 (4 gab.).
Jāuzstāda griestu pieplūdes difuzors ar HEPA filtru H13. Gaisa apmaiņas reizes stundā: 6-10.
Pārplūdes reste, integrēta modulāro sienu sistēmā ar regulējamu žalūziju (2 gab.).
Sienu apsildes panelis, integrēts modulārajos sienas paneļos. Komplektā regulācijas kolektors ar iespēju pieslēgt centrālai apkurei (ūdens).
Projekta izstrādes stadijā jāveic skiču stadijas principiālo risinājumu tālāka izstrāde un detalizācija, telpu siltuma bilances aprēķini, tehnisko telpu un komunikāciju šahtu platību noteikšana, galveno agregātu un sistēmu elementu izvēle, paredzot risinājumus, kas nodrošina normēto telpu temperatūru un gaisa apmaiņu.
Projekta izstrādes stadijā veikt stāvu inženierkomunikāciju plānojuma, shēmu, darba apjoma specifikāciju, paskaidrojuma raksta, iekārtu datu tabulu, raksturīgo griezumu un mezglu izstrādi.
Ventilācijas sistēmas
Projektētājam attiecīgi savas atbildības ietvaros jāveic visi nepieciešamie ventilācijas sistēmas ražīgumu un darbības režīmu aprēķini.
Projektu jāizstrādā, pamatojoties uz telpu arhitektonisko plānojumu, to funkcionālo pielietojumu un telpu ekspluatācijas tehnoloģiju.
Mehāniskās nosūces sistēmas vispārējai ventilācijai
Dzinēju efektivitāte IE3, palīgtelpām un tehniskajām telpām IE2.
Tehniskajās telpās:
Nosūci nodrošina jumta vai kanāla ventilators. Pieplūde telpās – caur sienā iebūvētām gaisa pārplūdes restēm, ar siltinātu noslēgvārstu vai gaisa apstrādes iekārtu.
WC telpās:
Nosūci nodrošina jumta vai kanāla ventilators. Pieplūde telpās – no blakus telpām, caur virs piekārtiem griestiem iebūvētu savienojošu gaisa vadu un trokšņu slāpētāju, lai nesamazinātu skaņas izolāciju starp telpām.
Gaisa vadi
Gaisa vadi ir jāieprojektē saskaņā ar LVS EN 1505:2000 un LVS EN 1506:2000. Apaļa šķērsgriezuma, materiālam ir jābūt no cinkota lokšņu tērauda. Kantaino gaisa vadu minimālajam biezumam ir jābūt tādam, lai, transportējot tajā gaisu, tas nevibrētu un neradītu nekādu citu troksni, liela izmēra gaisa vadiem paredzami papildus stiprinājumi gaisa vadu iekšpusē un vadotnes līkumos, vadlīnijas standartā DIN 24190 taisnstūra gaisa vadiem. Maģistrālo gaisa vadu līkumi, kas veidoti bez rādiusa, papildināmi ar gaisa plūsmas virziena lāpstiņām.
Nav pieļaujams ieprojektēt un pielietot gofrētos un lokanos gaisa vadus (izņēmuma gadījumos, kur citādi nav iespējams, to garums nedrīkst pārsniegt 1,5 m, un tie ir jāpievieno ar savilcēm). Šādā gadījuma jāievēro LVS EN 13180 standarta prasības.
Gaisa vadiem jānodrošina hermētiskuma klases – vismaz B klase, pēc LVS EN 1507:2006 “Ēku ventilācija. Skārda gaisa vadi ar taisnstūrveida šķērsgriezumu. Stiprības un hermētiskuma prasības”, LVS EN 12237 “Ēku ventilācija. Gaisa vadi. Apaļu skārda vadu stiprība un hermētiskums”. Operāciju telpu pieplūdes un nosūces gaisa vadiem, jāatbilst vismaz C klasei un objektā jāpiegādā iepakojumā.
Gaisa vadu sistēma ir jāsazemē, ieskaitot ventilācijas iekārtas, cauruļvadu sistēmas, cirkulācijas sūkņus.
Plūsmas ātrumi un aerodinamika
Projektējot gaisa vadus, gaisa plūsmas ātrumi ir jāpieņem tādi, lai gaisa vadi un regulēšanas vārsti neradītu papildus troksni, sistēmu būtu iespējams nobalansēt atbilstoši projektētajiem gaisa daudzumiem. Gaisa vadu trasējumam jāatbilst mazākajam iespējamam gaisa plūsmas spiediena kritumam (ievērtējot gaisa vadu izbūves vietu šahtās un virs piekārtajiem griestiem), ko jāpamato ar aprēķinu un uz Pasūtītāja pieprasījuma jāiesniedz spiediena zudumu aerodinamiskais aprēķins un rasējums katrai sistēmai. Gaisa vadu maģistrālēs gaisa kustības maksimālais ātrums 6 m/s, atzarojumos – 4-5 m/s.
Ventilācijas gaisa vadu sistēmu trasējums un izkārtojums ir savlaicīgi jāsaskaņo ar projekta pārējām daļām (arhitektūras un konstruktīvo daļu, inženierrisinājumu daļām).
Stiprinājumi
Gaisa vadu balstu un piekaru izvēli paredzēt saskaņā ar LVS EN 12236 standarta prasībām, darba telpās un palātās paredzot vibrizolējošas starplikas.
Pēc gaisa vadu montāžas jāparedz visu spraugu aizblīvēšana ar ugunsdrošiem blīvēšanas materiāliem, izmantojot sertificētos materiālus un sistēmas (ekvivalents - HILTI FIRE STOP). Šo darbu apjomi jāiekļauj specifikācijā.
Izolācija
Jāparedz visu pieplūdes gaisa vadu sistēmu un savienojumu izolācija ar minerālvates paklājiem, pieplūdei ar aizsargfolijas pārklājumu. Nosūces gaisa vadu sistēmai izolācija jāparedz kopējās komunikāciju šahtās ar pieplūdes gaisa vadiem. Gaisa ieņemšanas un izmešanas gaisa vadu izolācija ir jāveic atbilstoši projektējamai transportējamā gaisa un telpas temperatūrai, papildus ievērtējot kondensāta izkrišanas iespējas. Izolācijas biezumam jābūt pamatotam un atbilstošam optimālajam enerģijas taupīšanas režīmam.
Ugunsdrošības izolācijai ir jānodrošina visi nepieciešamie normatīvie drošības nosacījumi. Tranzīta gaisa vadus izolēt ar ugunsdrošības izolāciju, nodrošinot ugunsizturības robežu. Izolācijas tips AVM (Paroc vai ekvivalenta), slāņa biezums atbilstoši gaisa vada šķērsgriezumam.
Izolācijas materiāls ir jānodrošina pret tā nokrišanu ilgākā laika periodā ar savilcēm un citādi. Stiprinot ar naglām, tās pēc montāžas jāaizsargā, lai ekspluatācijas laikā nevarētu tikt bojāts apkalpojošā personāla apģērbs. Telpās bez dekoratīvas apdares, ja mehāniski var tikt bojāta izolācija veicot slimnīcas ikdienas darbus, tad gaisa vadi papildus pārklājami ar skārdu (piemēram lokālu pazeminājumu vietās palīgtelpās).
Gaisa sadalītāji
Gaisa sadalītāji - difuzori, restes utml. jāieprojektē tikai rūpnieciski izgatavoti un rūpnieciski krāsoti, to redzamo daļu dizains, krāsa un vizuālais izskats ir jāsaskaņo ar Pasūtītāju un Arhitektu. Gaisa plūsmas ātrums, tālums paredzams atbilstoši projektētajam gaisa daudzumam, gaisa temperatūrai un vienmērīgai gaisa sadalei telpā.
Pārplūdes difuzori ar trokšņu slāpēšanu jāparedz telpās, lai izlīdzinātu spiedienu gaisa plūsmas automātiskās regulēšanas kļūmes gadījumā. Ja telpa ir izveidota kā atsevišķi ugunsdroši nodalīta telpa, telpas pusē paredzama kūstoša ugunsdrošā reste vai ugunsdrošais vārsts ar kūstošo drošinātāju.
Āra gaisa ieņemšanai un izmešanai jāizmanto restes ar žalūzijām, nodrošinot līdz 95 % lietus ūdeņu aizsardzības efektivitāti. Restes brīvais šķērsgriezums vismaz 50 %. Restes korpusā ir iemontēts siets, lai novērstu sīkķermeņu iekļūšanu gaisa vadu sistēmā un ventilācijas agregātos. Xxxxxxx Xxxxxx USS gaisa restes vai ekvivalentus.
Manuālas regulēšanas vārsti
Droseļvārstus paredz gaisa daudzuma ieregulēšanai un sistēmas aerodinamiskajai balansēšanai. Pie visiem regulēšanas droseļvārstiem ir jāparedz punkti spiediena mērīšanai sistēmu iebalansēšanai. Tie ir jāieprojektē vietās, kas nodrošina brīvu apkalpošanas un tīrīšanas iespēju. Uzstāda, ievērtējot gaisa plūsmas stabilizācijas attālumu no gaisa plūsmas izmaiņu vietām – līkumiem, atzariem utml.
Apaļiem gaisa vadiem izmanto diafragmas (ja gaisa sadalītājs tuvu maģistrālam gaisa vadam) vai tauriņtipa. Vārsta korpuss ir izgatavots no galvanizēta tērauda, bet regulācijas un kontroles detaļas un mehānismi var būt no plastmasas. Korpuss ir aprīkots ar gaisa vada pieslēguma hermetizācijas gumijām. Vārsti tiek instalēti apaļiem gaisa vadiem diametrā no 100 mm līdz 1000mm.
Taisnstūra gaisa vadiem izmantot žalūzijtipa vārstus ar pretēji/ paralēli (pieplūdes/nosūces sistēmām) vērstām lāpstiņām. Vārsta korpuss izgatavots no galvanizēta tērauda. Žalūziju korpuss - dubults skārds, noslēgvārstiem malas ar silikonmateriāla hermetizācijas lenti.
Regulācijas mehānisms ir aprīkots ar regulācijas pozīcijas indikācijas skalu un regulēšanas stāvokļa fiksatoru.
Paaugstināta blīvuma noslēgvārsti
Paredzami operāciju zāļu gaisa vados.
Automātiskas regulēšanas vārsti
VAV un CAV jābūt ar brīvi regulējamu gaisa daudzumu, tehniskajā diapazonā, bez fiksēta gaisa daudzuma iestatījuma no ražotājrūpnīcas. Gaisa ražīguma kontroliera automātika ar ModBus vai Bacnet protokolu. Flaktwoods, Trox Varycontrol, Schako VRA vai ekvivalents.
Plūsmas mērīšanas sekcijas
Gaisa apstrādes iekārtām, kuru gaisa ražīgums pārsniedz 1000 m³/h jāuzstāda plūsmas mērīšanas sekcijas pie iekārtas uz pieplūdes un nosūces gaisa vada, automātiskai gaisa daudzuma ieregulēšanai un balansēšanai, enerģijas patēriņa aprēķinam. Mērījumu neprecizitāte ne augstāka par 10%. Mērīšanas caurulītes izņemamas tīrīšanas nolūkos. Halton MSA vai ekvivalents.
Ugunsdrošie vārsti
Gaisa vados, kas šķērso ugunsdrošās būvkonstrukcijas (sienas, starpsienas, pārsegumus, komunikācijas šahtu ugunsdrošās starpsienas u.c.), ir jāparedz ugunsdrošie vārsti ar automātisko izpildmehānismu, stāvokļa kontroles revīzijas lūku, elastīgo savienojumu (ja gaisa vads ir garāks par 3 m un ugunsgrēka laikā gaisa vadu deformācijas rezultātā var tikt bojāts ugunsdrošais vārsts).
Katram ugunsdrošības vārstam jābūt ne zemāk kā 50% no ugunsdrošības klases kā sienas, pārseguma vai grīdas konstrukcijai, kuru šis gaisa vads šķērso, bet ne zemāka kā EI30, pie kam ailu ugunsdrošā pildījuma laukums nedrīkst būt lielāks par 25 % no ugunsdrošās konstrukcijas laukuma.
Vārstam jābūt iebūvētam telpu struktūrā, kas pieļauj tā termisko izplešanos. Jābūt brīvai pieejai vārsta pārbaudei.
Darbu veicējam jāiesniedz dokumentācija par ugunsdrošības vārsta tipu un apstākļiem, kuros tie ir apstiprināti, un, kas tos ir apstiprinājis.
Pretvārsti
Nosūces ventilatoriem jāparedz mehāniskas vai automātiskas ierosmes pretvārsti, kas novērš gaisa pārvietošanos izslēgtu ventilatoru gadījumā.
Trokšņu un vibrāciju samazināšanas pasākumi
Uz gaisa vadiem ir jāuzstāda trokšņu slāpētāji, ja nepieciešams arī AHU iekārtu ieņemšanas/izmešanas pusē. Ja ir paredzētas gaisa regulēšanas iekārtas, tādas kā droseļvārsti u.tml., trokšņu slāpētāji ir jāparedz pēc tām, slāpētājus atļauts nelikt aiz vārstiem uz atzariem, ja to pamato ar trokšņu aprēķinu.
Apaļiem gaisa vadiem uzstāda SLGU tipa trokšņu slāpētājus (ražotājs „Lindab”) vai ekvivalentus.
Taisnstūra gaisa vadiem uzstāda DLDY un BDLD tipa trokšņu slāpētājus (ražotājs „Lindab”) vai ekvivalentus.
Trokšņu līmenis gaisa sadales difuzoros, restēs nedrīkst būt lielāks par 30-35 dB, izņemot WC telpas, kurās trokšņu līmenis nedrīkst pārsniegt 45 dB.
Gaisa sadalītājus un pieplūdes restes nepieciešamības gadījumā aprīkot ar redukcijas kārbām ar trokšņu slāpējošu korpusu.
Gaisa vadus ventilatoriem un gaisa apstrādes iekārtām pievienot, izmantojot vibrāciju izolējošu starpliku.
Cauruļvadu montāžai stiprinājumiem izmantot vibrāciju slāpējošus ieliktņus.
Aerodinamiskā trokšņa aprēķinus iekļaut tehniskā projekta sastāvā un nododot ekspluatācijā veikt trokšņu mērījumus. Struktūrtrokšņa aprēķiniem iesniegt uzdevumu būvakustiķim un arhitektam par iekārtu radīto trokšņu jaudu.
Mērinstrumenti, piederumi un aprīkojums
AHU iekārtām ir jāparedz diferenciālie manometri filtru piesārņojuma pakāpes vizuālai noteikšanai un statiskā spiediena manometri atbilstībai projektētajiem un ieregulētajiem lielumiem pieplūdes un nosūces gaisa vadā.
Kā minimums vizuālie termometri ir jāparedz AHU iekārtu šādās vietās: pieplūdes un nosūces gaiss, gaisa ieņemšana un izmešana, pirms un pēc rekuperatora kā nosūces tā pieplūdes pusē.
Marķēšana un sistēmas apkope
Visos gaisa vados ir jāparedz tīrīšanas iespēja, ieprojektējot tīrīšanas lūkas saskaņā ar LVS EN 12097:2007 „Ēku ventilācija -Ventilācijas kanāli - Prasības ventilācijas kanālu aprīkojumam, lai veicinātu ventilācijas kanālu sistēmu apkopi”. Projektā jāapraksta tīrīšanas lūku uzstādīšanas metodika, izpilddokumentācijā jāuzrāda tīrīšanas lūku uzstādīšanas vietas, objektā jāuzstāda plāksnīte ar uzrakstu „TĪRĪŠANAS LŪKA”. Ja lūku aizsedz dekoratīvā apdare, tad tuvumā uz sienas vai griestiem uzstādāma uzlīme ar norādi.
Tas pats attiecas uz gaisa daudzuma mērīšanas punktiem, ugunsdrošajiem un regulēšanas vārstiem.
Jāizstrādā priekšlikums un jāsaskaņo ar Pasūtītāju marķēšanas numerācija, marķējuma tips, informācijas apjoms uz marķējuma. Priekšlikumā jāietver vismaz sekojošas pozīcijas:
Uz iekārtām un cirkulācijas sūkņiem gravēti marķējumi, kas ir mitrumizturīgi un izturīgi pret dezinfekcijas līdzekļiem. Nav pieļaujami Dymo uzraksti vai citas uzlīmes;
Uz sienas jāpiestiprina tehniskajā telpā atbilstošo iekārtu tehnoloģiskās shēmas rasējums, parādot cauruļvadu un gaisa vadu savienojumus ar iekārtu, noslēgvārstiem, izpildmehānismiem, sensoriem utt. Kā arī regulēšanas diapazonu maināmajiem parametriem. Rasējums jāaizsargā ar aizsargstiklu vai laminēšanu;
Cauruļvadu un gaisa vadu marķēšana, norādot sistēmu, plūsmas virzienu;
Balansēšanas vārstu marķēšana, norādot sistēmu, caurplūdi un ieregulējumu;
Pie bīstamām iekārtām vai to daļām jāuzstāda drošības zīmes, atbilstoši darba drošības prasībām.
Sistēmas apkopei jāparedz pietiekami drošības attālumi, ieskaitot darbam ar instrumentiem veicot atsevišķu elementu nomaiņu.
Higiēnas prasības iekārtām un sistēmām
Operāciju zāļu gaisa apstrādes iekārta
Telpām ar tīrības klasi Ia un Ib, iekārtām jābūt sertificētām ar DIN higiēnas sertifikātu no ražotājrūpnīcas.
Gaisa attīrīšana un dezinficēšana
Paaugstinātas gaisa attīrīšanas panākšanai paredzēt sistēmu papildināšanas iespējas ar UV-C lampu dezinfekcijas filtriem.
Ūdensvads un kanalizācija
Ūdensapgādes tīkli
2.3.1.Vispārīgas prasības un principiālie risinājumi.
Izstrādājot projektu, jāveic principiālo risinājumu tālāka izstrāde un detalizācija.
Projektējamas šādas sistēmas:
aukstā ūdens apgādes sistēma;
karstā ūdens un karstā ūdens cirkulācijas sistēma.
Cauruļvadu un noslēgarmatūras kontrolei un servisa vajadzībām visām sanitārtehniskajām sistēmām jāparedz inspekcijas lūkas. Inspekcijas lūkas, kuras paredzēts iebūvēt sienu, šahtu, griestu vai grīdu konstrukcijās, jāaprīko ar atbilstošām atveramām lūciņām. Lūku materiāla izvēle atkarīga no to novietojuma (sienā, šahtās, griestos, grīdā u.c.) un tas jāsaskaņo ar AR sadaļu. Tehniskā projekta ūdensapgādes sistēmu sadaļai jābūt saskaņotai ar slimnīcas tehnoloģiju risinājumiem.
2.3.2. Cauruļvadi
Saimnieciski-dzeramā ūdens apgādes sistēmu maģistrālie cauruļvadi un ūdens stāvvadi jāparedz no plastmasas daudzslāņu kompozīta caurulēm, sertificētām dzeramā ūdens apgādes sistēmām. Ja ūdensvada pievadi tehniskajām vajadzībām tiek iebūvēti grīdu konstrukcijās, betona grīdas plātnēs, jāparedz daudzslāņu caurules no viena gabala ar atbilstošu izolāciju.
Cauruļu analogs – Uponor, UNIPIPE, DN15-Dn100mm.
2.3.3. Tehniskā armatūra
Visas sistēmas, ierīces un iekārtas jāprojektē ar nepieciešamo tehnisko armatūru (noslēgvārsti un ventiļi, regulēšanas vārsti, filtri, pretspiediena vārsti, drošības vārsti, atgaisotāji, mērinstrumenti u.c.).
Ūdens padeves atslēgšanai uz visiem galvenajiem ūdens apgādes cauruļvadiem un to atzariem ir jāparedz noslēgarmatūra. Karstā ūdens cirkulācijas sistēmai papildus jāparedz plūsmas regulēšanas vārsti. Saskaņā ar LBN 221-98, aizbīdņiem un vārstiem jābūt sertificētiem dzeramā ūdens apgādes sistēmām.
Dušas, sēdpodi, izlietnes jāaprīko ar noslēgarmatūru, analogs - ECK, BALLOFIX un dekoratīvām ūdens pievadu sienas nosegplāksnēm.
Jāparedz balansēšanas vārsti, atgaisošanas vārsti un ūdens izlaides vārsti.
2.3.4. Izolācija
Lai novērstu iespējamo kondensāta rašanas uz aukstā ūdens caurulēm, kā arī siltuma zudumus karstajiem un cirkulācijas ūdensvadiem, ūdens apgādes sistēmu cauruļvadi jāizolē ar atbilstošas kvalitātes un biezuma izolācijām (izņemot atklātos pievadus uz dušām, sēdpodiem un izlietnēm).
Kompozītcauruļu sistēmas izolācija ar minerālvati tiek veikta atbilstoši izolācijas materiālu piegādātāja aprēķiniem un rekomendācijām. Minerālvates izolācijas analogs Paroc. Minerālvates izolācijas blīvums nedrīkst būt mazāks par 80kg/m3.
Sadalošos cauruļvadus īsos posmos atļauts projektēt ar porgumijas siltumizolāciju, analogs – Armacell.
Cauruļvadiem, šķērsojot sienu un pārsegumu konstrukcijas, jābūt aizsargčaulās. Vietās, kur cauruļvadi šķērso ugunsdrošās konstrukcijas vai zonas, nepieciešams paredzēt speciālas manžetas, analogs - HILTI CP642.
Sadzīves kanalizācijas iekšējie tīkli.
2.4.1. Vispārīgās prasības un principiālie risinājumi
Iekšējās kanalizācijas un sanitāro iekārtu sistēma sastāv no šādām galvenajām daļām:
Kondensāta ūdens no dzesēšanas un gaisa apstrādes iekārtām savākšana un novadīšana;
Sanitāro iekārtu ierīkošana un pieslēgumi;
Sadzīves kanalizācijas notekūdeņu novadīšanas cauruļvadu sistēmu un komponentu marķēšana.
Kanalizācijas cauruļvadi, kas atradīsies grīdas konstrukcijā, jāizvieto speciāli paredzētā grīdas konstrukcijas sabiezinājumā.
Notekūdeņu novadīšanai no tehnoloģiskām iekārtam (sterilizatoriem u.c.) ar augstu temperatūru (virs +55°C) jāparedz akas karstā ūdens atdzesēšanai nostādinot.
Projektētājs ir atbildīgs par pareizu notekūdeņu daudzuma aprēķinu veikšanu un atbilstošu sūkņu un to aprīkojuma izvēli.
Visām minētajām iekārtām jābūt izvietotām apkalpojošajam personālam ērti pieejamās vietās. Notekūdeņu savākšanai no ‘1’ stāva grīdas ir jāizmanto vai nu trapi, vai teknes ar atbilstošas nestspējas konstrukciju un restēm.
Kondensāta un mitrināšanas procesā kondensāta ūdens no centralizētajām klimata nodrošināšanas iekārtām jāpieslēdz pie sadzīves kanalizācijas sistēmas. Kondensāta novadīšanas sistēma jāizbūvē tā, lai nepieļautu kanalizācijas smaku iekļūšana telpās.
Grīdas trapi jāparedz, iepriekš saskaņojot ar pasūtītāju. Trapu skaitu un izvietojumu nosaka saskaņā ar LBN 221-98.
Projekta sadzīves kanalizācijas sistēmu sadaļai jābūt saskaņotai ar slimnīcas tehnoloģiju risinājumiem.
2.4.2. Kanalizācijas iekārtas
Grīdu trapi - analogs HL 81G, 605 - plastmasas, ķeta vai nerūsējošā tērauda, atbilstoši iebūves vietai un lietošanas nozīmei. Trapu restēm ir jābūt pēc izmēra un materiāla atbilstošām un piemērotām attiecīgajam grīdu segumam. Trapi jāparedz saskaņā ar normatīvu: ūdens ievadu telpās, apkopēju telpās, telpās, kur tie ir pieprasīti pēc tehnoloģiskas sadaļas uzdevuma, kā arī vēdināšanas iekārtu telpās, siltumm
Teknes – plastmasas vai nerūsējoša tērauda, ar hidroslēgu, ar noņemamu duļķu uztvērēju – analogs VIEGA. Teknes restēm ir jābūt pēc izmēra un materiāla atbilstošām un piemērotām attiecīgajam grīdu segumam.
2.4.3. Cauruļvadi
Zemgrīdas un apakšzemes kanalizācijas sistēmas projektējamas no plastmasas caurulēm, atbilstošām āra darbiem un iebūves klasei SN8, analogs – UPONOR, Dn50-Dn200mm. Zemgrīdas un apakšzemes cauruļvadu dimensionēšana jāveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem, ar diametru, ne mazāku kā DN75.
Iekšējās saimnieciskā kanalizācijas sistēmām jābūt no plastmasas vai ķeta kanalizācijas caurulēm un to veidgabaliem, analogs – UPONOR, SML. Sistēmas stāvvadus jāizvieto šim nolūkam paredzētās šahtās vai nišās. Lai aizsargātu cauruļvadus no iespējamās norasošanas temperatūru starpības ietekmē, kā arī, lai nodrošinātu atbilstošu skaņas slāpēšanu, tie jāizolē ar pretkondensāta un trokšņu izolāciju.
Cauruļvadiem, šķērsojot sienu un pārsegumu konstrukcijas, jābūt aizsargčaulās. Vietās, kur cauruļvadi šķērso ugunsdrošās konstrukcijas vai zonas, nepieciešams paredzēt speciālas manžetas, analogs - HILTI CP642.
2.4.4. Tehniskā armatūra
Visas sistēmas, ierīces un iekārtas jāparedz ar nepieciešamo tehnisko armatūru, piemēram, noslēgvārsti un ventiļi, pretspiediena vārsti, u.c.
Lai izvairītos no kanalizācijas notekūdeņu pretplūsmas, kanalizācijas sistēmai jāparedz pretvārsti (vienvirziena vārsti). Noslēgventiļiem un vienvirziena vārstiem saskaņā ar LBN 221-98 jābūt sertificētiem kanalizācijas sistēmām.
2.4.5. Izolācija
Sadzīves kanalizācijas sistēmas prettrokšņa izolācija tiek veikta atbilstoši izolācijas materiālu piegādātāja aprēķiniem un rekomendācijām. Nepieciešams pielietot rūpnieciski izolētus cauruļvadus.
Visiem pielietotajiem izolācijas materiālu veidiem un tipiem ir jābūt sertificētiem ar atbilstošiem kvalitātes un atbilstības sertifikātiem, ieskaitot VUGD atzinumu par to ugunsdrošību un pielietošanu.
2.5. Zemgrīdas cauruļvadi
Grīdā iebetonētās kanalizācijas sistēmas jāmontē no plastmasas caurulēm, atbilstošas āra darbiem un iebūves klasei SN8, analogs - UPONOR. Kanalizācijas sistēmas inspekcijas lūkas jāaprīko ar skrūvējamiem noslēgvākiem, analogs – OSTENDORF, kas iztur vismaz 3m hidrostatisko spiedienu. Zem grīdas aizliegts iebetonēt cauruļvadus, kuru diametrs ir mazāks par DN75.
Cauruļvadu trašu pagriezienu un atzaru vietās jāizmanto atbilstoši veidgabali. Pirms plastmasas cauruļvadu un veidgabalu savienošanas, uzmavu blīvgredzeni jāapstrādā ar slīdsmēri.
Iebetonējamie cauruļvadi jāstiprina un jāfiksē pie grīdas plātnes armējuma ar rūpnieciski izgatavotiem kronšteiniem. Šādiem stiprinājumiem ir jābūt pie atzarojumiem un pievienojumiem, kā arī ik pa katriem 1,5m uz taisnā cauruļvada.
Ja zemgrīdas vai betona grīdas konstrukcijā paredzēts izbūvēt ūdensapgādes caurules, tām jābūt no viena gabala, bez savienojumiem. Pirms iebetonēšanas caurulēm jāuzliek kondensāta vai siltuma izolācija un tās aizsargkārta, kas novērš tiešu izolācijas un slapja betona saskari. Kanalizācijas trasi saskaņot ar pasūtītāju.
Pēc cauruļvadu montāžas jāveic posma hidrostatiskā un hidrauliskā pārbaude. Par pārbaudes rezultātiem jāsastāda segto darbu akts.
2.6. Virsgrīdas ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadi
Vietās, kur pēc cauruļvadu iebūves tiem nevarēs piekļūt neizjaucot sienu vai grīdu konstrukcijas, cauruļvadiem ir jābūt no viena gabala, bez vītņu savienojumiem. Tai pat laikā jānodrošina, lai visas caurules labi iederas pieejamajā vietā, ņemot vērā pārējos inženiertīklus un arhitektūras un interjera prasības, instalācijas iekārtu un turpmāku piekļūšanu apkopes nolūkos.
Iebūvējot cauruļvadus ģipškartona sienu konstrukcijā, aizliegts sagriezt nesošos profilus vairāk nekā to nosaka LVS 98:1999 “Ģipškartona plātņu piestiprināšana – Tērauda skārda profili”.
Ja pievadi uz sanitārajām iekārtām un ierīcēm tiek izbūvēti atklāti, tiem jābūt no vara caurulēm. Lokanos pievadus izmantot aizliegts.
Ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadiem, šķērsojot betona un mūrēto sienu un pārsegumu konstrukcijas, jābūt aizsargčaulās.
Pirms ūdensvada cauruļvadu ievada telpās, ja ārējo tīklu izbūvei ir paredzēti plastmasas cauruļvadi, jābūt pārejai uz ugunsizturīgu materiālu, piemēram, ķeta vai nerūsējoša tērauda caurulēm. Ja pārejas vieta atrodas zem grīdas plātnes, lai varētu piekļūt savienojuma vietai grīdas plātnē, jāizbūvē šahta ar izmēru ne mazāku kā 500x500mm, kuru pēc tam aizpilda ar šķembām.
Lai izvairītos no hidrauliskā trieciena radītiem pārrāvumiem, ievada cauruļvadus nepieciešams enkurot sienas vai grīdas konstrukcijā vai veidot balstus.
Visus atzarus no maģistrālēm un stāvvadiem jāmontē, izmantojot rūpnieciski ražotus veidgabalus un fasondaļas. Cauruļu galiem, kuri uzstādīšanas laikā tiek atstāti vaļā, jābūt aizbāztiem ar atbilstošiem aizbāžņiem vai vāciņiem.
Paralēlo horizontālo cauruļu apakšējām virsmām (ieskaitot jebkādu izolāciju), jābūt vienā līmenī. Lai atvieglotu sistēmas atgaisošanu un tukšošanu, horizontālajiem zariem jābūt ar slīpumu (Saskaņā ar LBN 000-00 000.p. minimālais slīpums 0.005).
2.7. Atstarpes starp caurulēm
Minimālais attālums starp neizolētām caurulēm un telpu struktūru:
caurules līdz DN 25 mm - 25 mm;
caurules no DN 32 līdz 50 mm - 35 mm;
caurules virs DN 50 mm - 50 mm.
Minimālais attālums starp izolētām caurulēm un telpu struktūru - 25 mm attiecībā uz visiem diametriem.
2.8. Cauruļu stiprināšana
Caurules jāatbalsta ar kronšteiniem vai skavām. Maksimālais attālums starp atbalstiem:
Cauruļu DN |
Attālums starp horizontālām caurulēm, mm |
Attālums starp vertikālām caurulēm, mm |
00-00 |
0000 |
0000 |
00-00 |
0000 |
0000 |
00-00 |
0000 |
0000 |
lielākiem |
3000 |
3600 |
2.9. Noslēgarmatūra
Ūdens padeves atslēgšanai uz visiem galvenajiem ūdens apgādes cauruļvadiem un to atzariem ir jāmontē noslēgarmatūra. Tai jābūt lodveida ar vītnes savienošanas iespējām. Karstā ūdens cirkulācijas sistēmai papildus jābūt uzstādītiem plūsmas regulēšanas vārstiem.
2.10. Izolācija
Jāizmanto rūpnieciski izolēti cauruļvadi.
Brīvajai telpai starp cauruli un čaulu katrā galā jābūt noblīvētai, lai nodrošinātu efektīvu, gaisu necaurlaidīgu, ugunsdrošu un skaņas izolāciju.
Medicīnas gāzu projektēšanas nosacījumi
Projekts jāizstrādā atbilstoši medicīnas gāzu standartiem:
LVS EN ISO 7396-1:2016 „Medicīnisko gāzu cauruļvadu sistēmas. 1.daļa: Saspiestām medicīniskām gāzēm un vakuumam paredzētās cauruļvadu sistēmas”;
LVS EN ISO 7396-2:2007 „Medicīnisko gāzu cauruļvadu sistēmas. 2. daļa: Anestēzijas gāzu novadīšanas sistēmas”.
Projektā jāparedz pieslēgums slimnīcas esošajiem centrālajiem saspiestā gaisa (SG 5 bar) un skābekļa tīkliem (O2 5 bar).
Gāzu padevi nodrošināt caur medicīnas gāzu trauksmes un kontroles paneli.
Paredzēt vara cauruļvadus tādos diametros, kas nodrošinātu gāzu plūsmu ne lielāku par 9 m/s.
Pieslēgumu vietas telpās jāparedz ar skandināvu tipa zemapmetuma ligzdām.
Operāciju zālē ir jāparedz iebūvējama sienas konsole ar saspiestā gaisa un skābekļa pieslēgumu, un ražotāja Xxxxxxxxxx (vai ekvivalenta) aktīvo gāzu evakuācijas ligzdu (AGSS), kas saderīga ar slimnīcā esošajām iekārtām.
Precīzu iekārtu un tīklu izvietojumu saskaņot ar Pasūtītāju projektēšanas laikā.
Projektā paredzēt pilno gāzu sistēmas pārbaudi atbilstoši LVS EN ISO 7396-1 standarta prasībām (spiediena izturības tests, noplūdes tests, cauruļvadu tīrības tests, gāzu ligzdu atbilstības un funkcionalitātes tests, gāzu kontroles paneļa funkcionalitātes tests).
Māsu izsaukuma sistēma
Projekts jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.60 Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un atbilstoši ieteicamajam izsaukumu sistēmu standartam DIN VDE 0834-1: 2016-06 (Call systems in hospitals, nursing homes and similiar institutions).
Projektētai sistēmai jābūt saderīgai ar Rīgas 1.slimnīcas 4., 7., 10., 12., 13., 14. korpusā esošo izsaukuma sistēmu Ackermann Systevo Call. 5.korpusam paredzēt atsevišķu vadības bloku, kas integrējams kopējā slimnīcas TCP/IP Ethernet datu tīklā, izmantojot IP komutatoru (switch).
Māsu izsaukšanas sistēma jānodrošina telpās Nr.18 (Operāciju zāle), Nr. 27 un 28 (sanmezglos).
PIEDĀVĀJUMS
Pozīcijas nosaukums |
Daudzums |
Piedāvātā cena EUR bez PVN |
Piedāvātā cena EUR ar PVN |
Apliecinājuma kartes un projekta dokumentācijas izstrāde |
1 kompl. |
4460.00 |
5396.60 |
28