SATURA RADĪTĀJS

1.6. ERAF, ESF, KF, JNI programmu saraksts, izņemot tās, kas tiek īstenotas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa, kā arī ELFLA un EJZF ietvaros, ar indikatīvu ESI fondu līdzfinansējumu dalījumā pa gadiem 109

1.7. Plānotās struktūrfondu ieguldījumu izmaiņas starp reģionu kategorijām 111

1.8. Transformācija no ETS mērķa investīcijām Izaugsmes un nodarbinātības mērķiem 111

1.9. Tehniskās palīdzības transformācijas pieprasījums EK 111

1.10. Informācija par Izpildes rezervei plānoto finansējumu dalījumā pa ESI fondiem, kur attiecināms, reģionu kategorijām, un neiekļautajiem finansējuma apjomiem Izpildes rezerves aprēķināšanai (EUR) 112

2. Pasākumi efektīvai ESI fondu ieviešanai 113

2.1.Atbalsta koordinācija 113

2.2.Ex-ante pārbaude par atbilstību papildinātības nosacījumiem 120

2.3.Kopsavilkums par ex-ante nosacījumu izpildi 120

2.4.Metodoloģija un mehānisms kā tiks nodrošināta Izpildes ietvara funkcionalitāte 137

2.5. Novērtējums par to, vai ir nepieciešams pastiprināt administratīvo kapacitāti iesaistīto iestāžu DP vadībā un kontrolē un, ja attiecināms, saņēmēju, kā arī, ja nepieciešams, to darbību kopsavilkums, kas veicami šim nolūkam. 137

2.6. Kopsavilkums par plānotajām darbībām programmās, lai samazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem, tai skaitā indikatīvs to ieviešanas grafiks 143

3. Integrēta teritoriju attīstība 147

3.1. Pasākumi, lai nodrošinātu integrētu teritoriju attīstību 149

3.1.1.Sabiedrības virzīta vietējā attīstība 149

3.1.2.Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI) 150

3.1.3. Ilgtspējīga pilsētvides attīstība 150

3.1.4. ETS, sadarbības jomas un BJRS 152

3.1.5. Teritorijas, kurās ir visaugstākais nabadzības līmenis, vislielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, it sevišķi riska grupās. 154

3.1.6. Demogrāfiskie izaicinājumi reģionos 155

4. Efektīva PL un darbības programmu ieviešana 157

4.1.E-fondi 157

IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN LIETOTIE TERMINI

AII AER	Augstākās izglītības iestādes Atjaunojamie energoresursi
ARACHNE	EK izveidots risku vērtēšanas rīks, kas var palielināt projektu atlases efektivitāti, vadības pārbaudes un stiprināt krāpšanas identifikāciju, atklāšanu, novēršanu.
ĀM	Ārlietu ministrija
BEMIP	Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāna
BJRS	Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģija
COSME	Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma
CEF	Eiropas Infrastruktūras Savienojumu instruments
CFLA DP DRN	Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Darbības programma Dabas resursu nodoklis
EIB	Eiropas investīciju banka
EEZ	Eiropas Ekonomikas zona
EIS	Elektronisko iepirkumu sistēma
EJZF	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds
XXX	Xxxxx saimniecību ekonomiskā lieluma klase
EK	Eiropas Komisija
EK pozīcijas dokuments	Eiropas Komisijas pozīcijas dokuments, prezentēts 2012.g. 4.decembrī
ETL	Elektrotransportlīdzekļi
ELFLA	Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
EM	Ekonomikas ministrija
E-pārvaldība	Informāciju tehnoloģiju risinājumi, ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES	Eiropas Savienība
Stratēģija „Eiropa 2020”	Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei
ESF	Eiropas Sociālais fonds
ESI fondi	ESF; ERAF; KF; ELFLA; EJZF
ES Padomes rekomendācija	Eiropas Savienības Padomes rekomendācija par Latvijas 2013.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.–2016. gada konverģences programmu
ESCO	Enerģijas servisa kompānija
ETS	Eiropas teritoriālā sadarbība
EUR	Eiropas Savienības Eiro
FM	Finanšu ministrija
IeM	Iekšlietu ministrija
IKT	Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IKP	Iekšzemes kopprodukts
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
JNI	Jauniešu nodarbinātības iniciatīva
KF	Kohēzijas fonds
KM	Kultūras ministrija

KLP	Kopīgā lauksaimniecības politika
KP	Kohēzijas politika
KP fondi	ESF, ERAF, KF
KPFI	Klimata pārmaiņu finanšu instruments
LAD	Lauku atbalsta dienests
LAP 2014-2020	„Latvijas Lauku attīstības programmas 2014-2020” (ELFLA)
LAP	Lauku attīstības politika
XXX	Xxxxxxxxxxxxxxx izmantojamā zeme
LDDK	Latvijas darba devēju konfederācija
LESD	Līgums par Eiropas Savienības darbību
LM	Labklājības ministrija
MK	Ministru kabinets
NAP 2020	Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam
NIP	Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.- 2020.gadam
LPS	Latvijas Pašvaldību savienība
NRP	Latvijas nacionālā reformu programma „Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanai
NVA	Nodarbinātības valsts aģentūra
MVK	Mazie un vidējie komersanti
P&A	pētniecība un attīstība
PKC	Pārresoru koordinācijas centrs
PL	Partnerības līgums ES fondu ieviešanai 2014.–2020.gada plānošanas periodam
PVN	Pievienotās vērtības nodoklis
PUK	KP fondu Pagaidu uzraudzības komiteja
Sadarbības partneri	Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni
SEG	Siltumnīcefekta gāzu emisijas
SM	Satiksmes ministrija
Stratēģija „Latvija 2030” STEM	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam Science, Technology, Engineering and Math – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika
SVVA	Sabiedrības virzīta vietējā attīstība
TIKDG	ES fondu tematiskās izvērtēšanas konsultatīvās darba grupa
TM	Tieslietu ministrija
UK	KP fondu uzraudzības komiteja
UR	Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Vispārējā regula	Eiropas Parlamenta un padomes regula (ES) Nr…/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ padomes regulu (EK) Nr.1083/2006

VK	Valsts kanceleja
VM	Veselības ministrija
VSS	EK Vienotais stratēģiskais satvars 2014. – 2020. gadam
ZM	Zemkopības ministrija
ZRP	Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020

1. PARTNERĪBAS LĪGUMA SASAISTE AR STRATĒĢIJAS „EIROPA 2020”

TEMATISKAJIEM MĒRĶIEM

1.1. ATŠĶIRĪBU, ATTĪSTĪBAS VAJADZĪBU UN IZAUGSMES POTENCIĀLA ANALĪZE

(1) 2014.–2020.gada plānošanas periodā, Latvijai būs pieejamas investīcijas no pieciem ES struktūrpolitikas finansēšanas instrumentiem – ERAF, lai ar ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās, informāciju un komunikāciju tehnoloģijās, MVK konkurētspējas paaugstināšanā atbalstītu attīstību un ekonomiku strukturālu pielāgošanu, KF, lai palīdzētu integrēties ES vienotajā tirgū un veicinātu vides standartu ievērošanu un svarīgākās transporta infrastruktūras izbūvi, ESF, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas, stiprinātu sociālo iekļaušanos, mazinātu nabadzību, veicinātu izglītības iespējas un mūžizglītību un attīstītu aktīvu, visaptverošu un ilgtspējīgu sociālo iekļaušanu, ELFLA, lai veicinātu lauksaimniecības konkurētspēju, nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata politikas jomā, kā arī panāktu lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību, un EJZF, lai veicinātu tādu zivsaimniecību, kas ir konkurētspējīga, ekonomiski dzīvotspējīga un sociālā un vides ziņā ilgtspējīga, kā arī veicinātu zivsaimniecības reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību.

(2) ESI fondu ieguldījumu mērķis Latvijā ir stiprināt Latvijas konkurētspēju un nodrošināt ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju ar gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un līdzsvarotu teritoriālo attīstību, kas balstīta uz sabalansētu makroekonomisko un fiskālo politiku.

(3) Kopumā ESI fondu ieguldījumu stratēģija veidota tā, lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un ieguldījumu kritisko masu vēlamo izmaiņu sasniegšanai Latvijā atbilstoši noteiktajām vajadzībām, kas tiešā veidā dotu redzamu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un ES Padomes rekomendāciju ieviešanā.

(4) ESI fondu ieguldījumu stratēģija ir balstīta uz stratēģijā „Latvija 2030”, NRP un NAP 2020 iezīmētajiem valsts attīstības virzieniem, noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, ņemot vērā BJRS noteiktos attīstības virzienus.

(5) NRP noteikti arī Latvijai sasniedzamie kvantitatīvie mērķi stratēģijas „Eiropa 2020”

kontekstā:

1. 73% nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20–64 gadiem;

2. ieguldījumi pētniecībā un attīstībā - 1,5% no IKP;

3. iedzīvotāju īpatsvars 30 – 34 gadu vecumā ar augstāko izglītību – 34–36%;

4. skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā no 18–25 gadiem – 13,4%;

5. nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars – 21%1 vai 121 000 cilvēku novērst nabadzības vai atstumtības risku;

6. primārās enerģijas ietaupījums 0,670 Mtoe;

7. 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā;

1 Mērķis ietver divus rādītājus – nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Mērķis izvirzīts, balstoties uz 2008.gada datiem, kad 26,1% jeb 588 tūkstoši iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012.gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkstoši iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Tomēr jāņem vērā, ka 2012.gada dati balstīti uz iedzīvotāju skaitu, kas iegūts 2011.gada Tautskaites rezultātā, savukārt 2008.gada dati nav pārrēķināti pēc 2011.gada Tautskaites.

8. ierobežot SEG emisijas nozarēs ārpus ETS tā, lai pieaugums nepārsniegtu 17%, salīdzinot ar 2005.gadu;

9. ierobežot valsts kopējās SEG emisijas, lai 2020.gadā tās nepārsniegtu 12,20 Mt CO2 ekvivalentu.

(6) No augstākminētajiem stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem Latvijai vislielākais izaicinājums būs sasniegt mērķus, kas saistīti ar ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, primārās enerģijas ietaupījumu un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Nacionālos plānošanas dokumentos paaugstināts skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvara sasniedzamais mērķis 2020.gadā līdz 10%. Izaicinājumu rīcībpolitikas plānošanai rada risks, ka ekonomiskā izaugsme var veicināt nabadzības riska pieaugumu, ja trūcīgo iedzīvotāju ienākumi nepalielināsies līdzvērtīgi turīgajiem iedzīvotājiem; 2011.gadā ekonomiskās situācijas stabilizēšanās vispozitīvāko ietekmi ir atstājusi galvenokārt uz turīgākajām mājsaimniecībām, savukārt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ļoti minimāli izjuta ekonomikas atveseļošanos.

(7) ESI fondu ieguldījumi palīdzēs ieviest piecas no ES padomes rekomendācijām, kas saistīti ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, sociālo pakalpojumu darbības jomu un sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju aktivizēšanas pasākumiem, augstākās izglītības un pētniecības iestāžu reformu, energoefektivitāti un tiesu sistēmas efektivitātes celšanu. ES Padomes 4.rekomendācijas (attiecībā uz reformām sociālajā palīdzībā) īstenošana balstīsies uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi (valsts budžeta resursu ietvaros), kā arī valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu. ESF atbalsts tiek plānots profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam.

(8) Konkrēta ieguldījumu sasaiste stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un ES Padomes rekomendāciju īstenošanā norādīta darbības programmu specifisko atbalsta mērķu aprakstos.

(9) Ņemot vērā augstākminēto avotu analīzi, kā galvenie Latvijas konkurētspējas un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstības šķēršļi ESI fondu ieguldījumu kontekstā ir šādi:

1. zemais tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē;

2. transporta infrastruktūras kvalitāte, kas ierobežo ekonomisko attīstību;

3. neefektīva resursu izmantošana;

4. augsts nabadzības un bezdarba līmenis, it īpaši jauniešu un ilgtermiņa bezdarba līmenis;

5. nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums;

6. teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība – sociālie, demogrāfiskie un ekonomiskie izaicinājumi īpaši jūtami ārpus Rīgas aglomerācijas.

(10) Balstoties uz augstākminētajiem konkurētspējas attīstību kavējošiem faktoriem, PL tiek izvirzītas šādas vispārējas ESI fondu attīstības prioritātes:

1. tautsaimniecības ražīguma, inovāciju un pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana;

2. ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra;

3. ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana;

4. augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā;

5. kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma;

6. līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība.

Zemais tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē

(11) Pētniecība, attīstība un inovācijas. EK Inovācijas savienības rezultātu pārskatā (2013) uzsvērts, ka Latvijas vājais sniegums inovāciju jomā joprojām nelabvēlīgi ietekmē valsts konkurētspēju. Valsts inovācijas sistēmas attīstību kavē vājais zinātniskais sniegums. Latvijas dalībnieku panākuma līmenis EK 7. Ietvara programmā bija 21.9% (ES vidējais sekmības rādītājs – 21.95%), tomēr kopējais atbalstītajiem dalībniekiem piešķirtais ES finansējums – EUR 26.4 miljoni – vērtējams kā zems.

(12) Privātā sektora ieguldījumu P&A rādītājs joprojām ir viens no zemākajiem ES (0.19% 2011.gadā, salīdzinot ar ES vidējo 51%). Vietējo uzņēmumu un lielu ārvalstu saistīto uzņēmumu ieguldījumi P&A, lai sekmētu specializāciju zināšanu ietilpīgās un uz inovāciju vērstās nozarēs, ir nelieli.

(13) Salīdzinot Latvijas izdevumus P&A ar ES-27 valstu sasniegtajiem rādītājiem šajā jomā, varam secināt, ka Latvija, ieguldot P&A tikai 0,7% no IKP, 2011.gadā ieņem pieticīgu vietu ES-27 vidū, nodrošinot līdzīgu sniegumu ar Horvātiju un Slovākiju, bet aiz sevis atstājot Bulgāriju, Kipru un Rumāniju (sk.1. attēlu).

EE BE

E… UK NO LU IT

LT HR LV BG

Izdevumi P&A ES valstīs, 2011.gadā

% no IKP

3,37

3,09

2,84

2,75

2,47

2,38

2,25

2,04

2,03

1,84

1,77

1,72

1,7

1,5

1,43

1,33

1,25

1,21

0,92

0,77

0,75

0,73

0,7

0,68

0,57

0,48

3,78

0 1 2 3 4

Attēls 1 Izdevumi P&A ES valstīs 2011.gadā Informācijas avots: Eiropas Komisijas statistikas biroja dati

(14) Stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā Latvija nacionāli ir noteikusi mērķi līdz 2020.gadam ieguldīt P&A 1,5% no IKP, vienlaikus sekmējot privātā sektora ieguldījuma daļas pieaugumu.

(15) KP fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu zinātnes sektora bāzes kapacitātes stiprināšanā par kopējo finansējumu aptuveni 313,03 M EUR apmērā, nodrošinot atbalsta piešķiršanu jaunu zinātnisko grupu pētījumiem, praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, tajā skaitā sadarbībā ar industriju, Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai un pētniecības infrastruktūras modernizēšana. KP fondu 2007.-2013.gada investīciju ietvaros modernizēts zinātniskais un pētniecības aprīkojums, nodrošinot materiāltehniskās bāzes uzlabošanu pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros. Atbalsts sniegts arī pētniecības sekmēšanai privātajā sektorā un pētniecības pakalpojumu sniegšanai privātajam sektoram. Kompetenču centros veicināta zinātnieku un komersantu sadarbība kopīgu, liela mēroga rūpniecisko pētījumu veikšanai un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Ar 2011.gadu uzsākta zinātnes resursu koncentrācija un pētnieciskās infrastruktūras iegādes mērķtiecīga un saskaņota plānošana deviņos valsts nozīmes pētniecības centros, kas aptver valstī noteiktos prioritāros virzienus.

(16) Līdzšinējie ieguldījumi ir nozīmīgi pētniecības sektora un komersantu konkurētspējas celšanai, bet ir nepieciešama mērķtiecīga pētniecības bāzes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla radīšanu un attīstību, tai atbilstošu pētniecības infrastruktūras turpmāku uzlabošanu, sekmējot starptautisko sadarbību un nodrošinot pētniecības sasaisti ar industriju, kā arī tautsaimniecības un sabiedrības attīstības izaicinājumiem atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai, ko pamato gan starptautiskie, gan vietējie pētījumi un analīzes.

(17) Saskaņā ar Viedās Specializācijas stratēģiju ir jāattīsta zināšanu bāze un cilvēkkapitāls zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā: zināšanu jomās, kas saistītas ar viedās specializācijas jomu: zināšanu-ietilpīgas bioekonomikas, biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģiju, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu, viedās enerģētikas, un IKT nozaru attīstības vajadzībām un EK identificētajās atslēgtehnoloģiju (nanotehnoloģijas, mikro un nano-elektronika, fotonika, advancētie materiāli un ražošanas sistēmas, biotehnoloģijas) jomās.

(18) Līdz 2013.gada beigām norisināsies darbs pie Latvijas zinātnes un inovāciju politikas ārējā izvērtējuma, lai nodrošinātu Latvijas zinātnes sistēmas attīstību, zinātnes kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanu. Izvērtējuma rezultātā saņemtie priekšlikumi sniegs būtisku atbalstu ilgtspējīgai zinātnes un inovāciju politikas plānošanai. Tāpat izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot, pieņemot lēmumus par reformu īstenošanu zinātnē, tajā skaitā zinātnisko institūciju konsolidācijai un darbības efektivizāciju.

(19) Pašreiz zemais Latvijas inovāciju līmenis liecina, ka esošajā inovāciju sistēmā ir būtiskas nepilnības. Nacionāli identificētās nepilnības ir saistītas gan ar katru inovāciju sistēmas elementu atsevišķi, gan to savstarpējo mijiedarbību.

Attēls 2 Inovāciju sistēmas nepilnības un galvenie izaicinājumi. Informācijas avots: Viedās specializācijas stratēģija.

(20) Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros veiktās analīzes identificē galvenās inovācijas sistēmas problēmas:

1. Pārāk mazs zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā nodarbināto skaits un nepietiekama atjaunotne:

1.1. neskatoties uz doktorantu skaita pieaugumu pēdējos gados, tas nav pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu zinātnisko darbinieku atjaunotni un zinātnisko darbinieku skaita pieaugumu;

1.2. saskaņā ar 2013.gada datiem 42% pētnieku ir vecāki par 50 gadiem, ir nepietiekams doktorantūras studentu skaits, kas aizvietotu pensionējošos zinātniekus2;

1.3. P&A strādājošo skaits PLE izteiksmē 2010.gadā – 0,57% no nodarbinātajiem, salīdzinot - Lietuvā 0,88, Somijā 2,28%, vidējais Eiropas Savienībā - 1,15%. 2012.gadā zinātnē un pētniecībā Latvijā ir 5593 strādājošo, no kuriem augstākās izglītības sektorā ~ 63%, valsts sektorā ~ 21% un privātajā sektorā ~ 16%.

1.4. zemais P&A strādājošo skaits privātajā sektorā norāda uz industrijas nepietiekamo zināšanu absorbcijas spēju, tas, savukārt, neveicina zinātnes un industrijas sadarbību. Saskaņā ar CSP datiem 2012.gadā 343 komersanti veica pētniecības darbu un tajos bija nodarbināti 594 zinātniskā personāla darbinieki (pilna laika ekvivalentā) jeb 15% no valstī kopējā nodarbinātā zinātniskā personāla skaita;

1.5. vāja starptautiskā sadarbība, kas kavē iekļaušanos Eiropas Pētniecības telpā un zinātniskās izcilības tīklos;

2. Fragmentāra un noplicināta zināšanu bāze:

2.1. Neproporcionāli zems bāzes finansējuma īpatsvars veicina nestratēģisku, „no projekta uz projektu” orientētu pieeju zinātnes attīstībā. Tāpat ir vērojama disproporcija starp publiskā un privāta sektora investīcijām P&A. Saskaņā ar CSP datiem par 2012.gadu kopējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam veidoja 145.4 milj. EUR, no kura tikai 24% jeb 34.6 milj. EUR veidoja komersantu

2 Relatīvais doktoru skaits Latvijā joprojām (2012.g.) ir tikai 0,5 zinātņu doktori uz 100 iedzīvotājiem, kas ir zemāk nekā vidēji ES 27 – 1,5 zinātņu doktori uz 100 iedzīvotājiem. Inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai nozīmīgs ir matemātikas, informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu pienesums - šajās nozarēs 2012.gadā doktora grādu ieguva 39% no visiem doktora grāda ieguvējiem, kas, ņemot vērā šo nozaru vecuma struktūru, ir nepietiekošs cilvēkresursu atjaunotnes un skaita palielināšanas nodrošināšanai.

finansējums, savukārt valsts finansējums veidoja 24% (34.7 milj. EUR), augstskolu finansējums – 2% un ārvalstu finansējums – 50% jeb 73.3 milj. EUR. Salīdzinot ar ES-27 vidējo rādītāju, privātā sektora izdevumi pētniecībai un attīstībai vidēji veidoja 1.26% no IKP 2011.gadā, kamēr Latvijā – tikai 0.19% (Eurostat dati).

2.2. Mazattīstīta P&A infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, tai pat laikā pastāvot salīdzinoši lielam zinātnisko institūciju skaitam (88 uz 01.10.2013) 3, kas sadrumstalo pieejamos resursus;

3. Privātā sektora sadarbība ar pētniecības institūcijām ir vāja un tehnoloģiju pārneses sistēma ir vāji attīstīta, zems komercializācijas līmenis.

3.1. ir zemi ienākumi no pētniecības rezultātu komercializācijas, piemēram, licenču līgumiem, zems patentu pieteikumu skaits Eiropas Patentu birojā uz miljons iedzīvotājiem (2011.gadā 8.96 pieteikumi Latvijā, salīdzinot ar 107.47 pieteikumiem ES-27) (Eurostat dati), Latvijas zinātnieki līdz šim nav bijuši pietiekami mērķtiecīgi orientēti uz komercializējumu problēmu risināšanu, iztrūkst ideju komercializācijas veiksmes stāstu, kas radītu lielāku privātā sektora kapitāla interesi, tādējādi inovācijas komercializācija nav bijis būtisks finansējuma avots augstskolām;

3.2. lai inovāciju sistēma efektīvi darbotos, nepieciešama sadarbība starp visiem tās elementiem. Latvijas gadījumā gan pētniecības institūciju un pētnieku, gan nozaru pārstāvju sadarbība ir vāja, kas būtiski ierobežo jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu pārņemšanu ražošanā.

4. Mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā. Apstrādes rūpniecības izaugsmes veicināšana ir neatņemama konkurētspējas politikas sastāvdaļa, tai ir būtiskā loma inovāciju un tehnoloģiju radīšanā un absorbcijā.

5. Zema produktivitāte un vājš inovācijas sniegums. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmenis būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa. Pašreizējā zemā inovācijas kapacitāte un zināšanu absorbcijas spēja uzņēmējdarbības sektorā mazina iespējas panākt ātru situācijas uzlabošanos. Pašreizējais biznesa modelis ir vāji orientēts uz inovācijām.

6. Pašreizējais biznesa modelis vāji orientēts uz inovāciju. Ekonomiskās priekšrocības balstās uz lēto darbaspēku un dabas resursu izmantošanu. Eksporta struktūrā pārsvarā ir zemo vai vidēji zemo tehnoloģiju nozaru produkcija, eksporta ienesīgums ir zems, augsta energointensitāte, mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā, vienlaikus nozarei ir būtiska loma inovāciju un tehnoloģiju radīšanā un absorbcijā.

7. Pastāv neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Jomās, kuras ir sevišķi svarīgas Latvijas attīstībai – inženierzinātnēs un dabas zinātnēs, 2011.gadā studēja tikai 21% no kopējā studentu skaita. Nemainoties izglītības sistēmai, šī neatbilstība saglabāsies arī vidējā termiņā.

(21) Tautsaimniecības ražīgums un MVK konkurētspēja. NIP identificētie Latvijas izaicinājumi attiecībā uz MVK konkurētspējas palielināšanu un komersantu iedrošināšanu uz inovācijām un radošumu ir šādi:

1. zema produktivitāte, īpaši apstrādes rūpniecībā, kur produktivitāte sasniedz tikai 35 % no ES vidējā rādītāja (2011. saskaņā ar Eurostat datiem4) un zems īpatsvars ar

3Atbilstoši zinātnisko institūciju reģistra datiem uz 01.10.2013. (IZM dati). 4 xxxx://xxxxxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxx/xxxxxxXxxxXxxxxXxxxxx.xx xxxx://xxxxxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxx/xxxxxxXxxxXxxxxXxxxxx.xx

zinātņu ietilpīgiem produktiem gan apstrādes rūpniecībā, gan eksporta struktūrā (6.3% Latvijā, kamēr ES vidējais rādītājs ir 15.6% 2012.gadā5);

2. zems inovāciju sniegums (inovatīvu uzņēmumu īpatsvars Latvijā tikai 29,9 %, Lietuvā 34,5%, Igaunijā 56,8%, ES vidējais 52,9%) (saskaņā ar Eurostat Inovācijas aptaujas datiem6) un relatīvi liels zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā, tostarp apstrādes rūpniecībā (sk.3.attēlu), zems produktu daudzums ar augstu pievienoto vērtību (saskaņā ar CSP7 un Eurostat8 datiem);

1997.gadā

2010.gadā

11%

68%

16%

60%

Augsto tehnoloģiju nozares

12%

Vidēji augsto tehnoloģiju nozares

Vidēji zemo 22%tehnoloģiju nozares

Zemo tehnoloģiju nozares

Attēls 3 Apstrādes rūpniecības struktūra pēc tehnoloģiju līmeņa (procentos). Informācijas avots: NIP

3. vāja iniciatīva saimnieciskās darbības uzsākšanai, pamata prasmju trūkums saimnieciskās darbības uzsākšanai un zems komersantu izdzīvošanas līmenis pirmajos darbības gados, piemēram, 2011.gadā uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem tika radīti 13.55 jauni komersanti (CSP un Lursoft dati), bet jaunizveidotu straujas izaugsmes komersantu (gazeļu) (rēķinot pēc apgrozījuma pieauguma) skaits ir neliels

– 921 šāda veida komersants 2007.gadā, 258 – 2008.gadā un 98 - 2009.gadā (pēdējie CSP pieejamie dati);

4. ierobežota pieeja finansējumam, īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas fāzē. Komercbanku izsniegto kredītu apjoms komersantiem kopš 2008.gada joprojām samazinās;

5. zema publiskās un saimnieciskās darbības infrastruktūras kvalitāte;

6. ražošanas attīstībai piemērotu industriālo zonu un infrastruktūras trūkums, kas ierobežo komersantu ražošanas paplašināšanu un modernizāciju, kā arī traucē piesaistīt investīcijas. Būtisks izaicinājums produktu tirgū ir publiskās infrastruktūras kvalitāte un ar to saistītās loģistikas izmaksas gan veicot izejvielu piegādi, gan arī veicot gala produktu pārvadāšanu;

7. eksporta iemaņu trūkums MVK, kas neļauj pilnvērtīgi izmanot āŗējo tirgu sniegtās iespējas, tādēļ lielāka uzmanība ir jāpievērš sadarbībai, saistīto nozaru (klasteru)

5 xxxx://xxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxx/xxxxx.xx?xxxxxxxxx&xxxxx0&xxxxxxxxxxx&xxxxxxxxx00000&xxxxxxx0

6 xxxx://xxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxxxx/XXX_XXXXXX/0-00000000-XX/XX/0-00000000-XX-XX.XXX

7 xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/XXXXXXXX/xxxxxxxx/Xxxxxxxxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/Xxxxxxxxxx/Xxxxxxxxxx.xxx

8 xxxx://xxxxxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxx/xxxxxXxxxxxXxxxxXxxxxx.xx

attīstības iespējām kā nacionālajā tā starptautiskajā kontekstā, kā arī Latvijas komersantu vietai vērtību ķēdēs;

8. darba spēka prasmju un kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus un darba devēju vajadzībām;

9. nepietiekoši tiek izmantots radošo industriju potenciāls un Latvijas kā tūrisma galamērķa potenciāls izaugsmes, jaunu uzņēmumu, produktu un darbavietu radīšanai.

(22) Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu strauja, sabalansēta un noturīga pret ārējiem riskiem, nepieciešams īstenot ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, x.xx. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm.

(23) Tautsaimniecības transformācijas stratēģijas izvēle ir cieši saistīta ar kopējo tautsaimniecības attīstības līmeni un ar konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām) gan valsts līmenī, gan reģionālajā griezumā. Ekonomikas sistēmisko tirgus izaicinājumu novēršanai, viedās specializācijas stratēģijas un Nacionālās industriālas politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ietvaros ir noteikti šādi tautsaimniecības transformācijas virzieni:

1. ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs;

2. attīstīt nākotnes izaugsmes nozares, kurās eksistē vai var rasties produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību;

3. attīstīt nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā (nepieciešams attīstīt jomas, kas veido pamatu jauno, uz inovācijām balstīto salīdzinošo priekšrocību attīstīšanai – energoefektivitātes paaugstināšana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju plašāka izmantošana, izglītības sistēmas pilnveidošana, zinātnes, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas kapacitātes paaugstināšana, (x.xx. radošuma pārnese inovatīvos, komercializējamos produktos), teritoriju līdzsvarotas attīstības veicināšana).

(24) ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenoti pasākumi Latvijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai ārvalstīs, sniedzot atbalstu ārējā mārketinga pasākumu īstenošanā un sniedzot interesentiem konsultāciju pakalpojumus par ārvalstu tirgiem, tādējādi sekmējot Latvijas komersantu eksporta apjoma pieaugumu. Klasteru programmas ietvaros veicināta nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbība un paaugstināta nozares komersantu konkurētspēja, sekmēta inovācija un jaunu produktu veidošanās. 2007.-2013.gada plānošanas periodā tūrisma attīstība veicināta, organizējot ārvalstīs reklāmas kampaņas un nacionālos stendus starptautiskajās izstādēs. Tāpat īstenoti pasākumi finanšu pieejamības nodrošināšanai, attīstot riska kapitāla sektoru, kā arī komersantiem sniedzot aizdevumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai un aizdevumu garantijas. Uzņēmējdarbības uzsākšanai ir bijis pieejams ne tikai finansiāls atbalsts, bet sniegti arī konsultatīvi pakalpojumi biznesa inkubatoros. Lai veicinātu nodarbināto personu kvalifikācijas celšanu atbilstoši darba devēju vajadzībām, dažādas tautsaimniecības nozares pārstāvošas asociācijas īstenojušas projektu savās nozarēs nodarbināto personu apmācībai.

(25) NIP ietvaros identificētās un Viedās specializācijas stratēģijā atspoguļotās Eksportspējīgāko produktu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju SVID analīzes galvenās Latvijas priekšrocības

- zemas darba spēka izmaksas, labi sakari un IT infrastruktūra rūpnieciskos centros, labi attīstīta loģistika un izdevīga atrašanās vieta, ātra un lēta biznesa uzsākšana, elastīgas pielāgošanās spējas specifiskām tirgus vajadzībām, investīciju drošība.

Ražošanas apjomu izmaiņas %, 2012.g/2007.g

(26) Krīzes laikā, samazinoties kopējam algu līmenim un cenām iekšējā tirgū, uzlabojās Latvijas ražotāju konkurētspēja, kas bija pamats eksporta pieaugumam un līdz ar to arī apstrādes rūpniecības attīstībai.

100

-20

-40

-60

Eksporta īpatsvars nozares realizācijā 2012.g, %

Pārtikas rūpniecība Vieglā rūpniecība Kokapstrāde

100

Papīra ražošana, poligrāfija

Ķīmiskā rūpniecība

Nemetālisko minerālu ražošana Metālapstrāde

Elektrisko, optisko iekārtu ražošana Mašīnu un iekārtu

ražošana

Attēls 4 Nozares īpatsvars, ražošanas apjomu izmaiņas un eksporta īpatsvars realizācijā.

Informācijas avots: NIP 9

(27) Kopš 2009. gada otrās puses ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā pieaug. Atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, apstrādes rūpniecības pieauguma tempi bija krietni straujāki nekā kopējā tautsaimniecības izaugsme. Apstrādes rūpniecība pašlaik ir galvenais tautsaimniecības izaugsmes virzītājs.

(28) Finanšu resursu pieejamībai ir izšķiroša nozīme tautsaimniecības attīstībā, jo investīcijas saimnieciskajā darbībā veicina izaugsmi, nodrošinot tautsaimniecības efektivitāti un konkurētspēju. Pēc krīzes kreditēšanas apjomi joprojām ir ļoti zemā līmenī, kas lielā mērā ir saistīts ar finanšu tirgus pastiprinātu risku uztveri kā no aizdevēju, tā no aizņēmēju puses. Ierobežotās iespējas piekļuvei finansējumam daudziem komersantiem kļūst par nozīmīgu investēšanas un attīstības šķērsli. Biznesa uzsācēji bieži vien nespēj definēt savu produktu vai pakalpojumu, kā arī tā nišu un tam atbilstošāko biznesa attīstības modeli, tādēļ šai grupai ir nepieciešams konsultatīvais pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu atbalsts.

(29) Viens no būtiskākajiem komersantu attīstības kapacitātes un spēju ierobežojošiem faktoriem ir ierobežots industriālo zonu un telpu piedāvājums, kā arī atbilstošas infrastruktūras trūkums

- pievedceļi, elektrība, gāze, komunikācijas u.c. pakalpojumi. Identificētais izaicinājums ir attiecināms uz reģionālo dimensiju un uz komersantiem, kas pāriet no inkubācijas darbības posma uz stabilas izaugsmes darbības posmu.

(30) NIP viena no būtiskākajām identificētajām tirgus nepilnībām ir darba spēka pieejamība un prasmes. Lai mazinātu demogrāfisko izmaiņu negatīvo ietekmi uz ražošanas modernizāciju, ir nepieciešams veicināt profesionālās izglītības un mūžizglītības sistēmas attīstību, nodrošinot darbaspēka piedāvājuma atbilstību pieprasījumam, lielāku uzsvaru liekot uz strādājošo prasmju pilnveidošanu un profesionālās mobilitātes paaugstināšanu. Pasākumiem

9 Diagrammā katras nozares „apļa lielums” parāda nozares īpatsvaru apstrādes rūpniecībā, Vertikālā ass – Katras nozares ražošanas apjomu izmaiņas 2012.gadā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni 2007.gadā. Horizontālā ass – Eksporta īpatsvars no nozarē saražotās produkcijas realizācijas.

jābūt regulāriem ar noteiktu valsts atbalstu, kā arī ar darba devēju un darba ņēmēju ieinteresētību.

(31) Pasākumi, kas saistīti ar ekonomisko aktivitāšu un saimnieciskās darbības veicināšanu, stimulē pieprasījuma pieaugumu pēc darbaspēka un palielina nodarbinātību. Tajā pašā laikā notiek tautsaimniecības struktūras maiņa un var veidoties neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu. Saskaņā ar EM prognozēm darbaspēka pieprasījums turpinās palielināties arī vidējā termiņā. Vienlaikus nodarbinātības pieaugums būs lēnāks nekā izaugsme, jo izlaide vairāk balstīsies uz produktivitātes kāpumu. Tirgojamo nozaru izaugsme galvenokārt būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, kam ir izšķiroša nozīme konkurētspējas nodrošināšanā, tāpēc nodarbinātības pieaugums šajās nozarēs varētu būt relatīvi lēnāks. Līdz 2020. gadam lielākajā daļā nozaru nodarbināto skaits palielināsies. Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā pakāpeniski palielinās pieprasījums pēc darbaspēka, un jau šobrīd atsevišķās jomās ir jūtams speciālistu trūkums. Atbilstoša darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par izaugsmi kavējošu faktoru.

(32) Apstrādes rūpniecībā, jo īpaši inženierzinātņu speciālisti strauji noveco un iziet no darba tirgus, ko pierāda nodarbināto vecumstruktūras sadalījums.

Attēls 5 Nodarbināto vecumstruktūras sadalījums. Informācijas avots: CSP, EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognoze

(33) Kopš 2009.gada produktivitātes pieaugums ir bijis straujāks nekā darbaspēka izmaksu kāpums, kas nozīmē, ka Latvijas ražotāju konkurētspēja ārējos tirgos uzlabojas.

Latvija

140

130

120

110

100

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Attēls 6 Produkcijas vienības darbaspēka izmaksas apstrādes rūpniecībā Nominālais ULC, 2005.gads = 100

(34) Atjaunojoties ekonomikas izaugsmei 2011.gadā un 2012.gadā, darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte. 2012.gadā darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto Latvijā bija 36% no ES vidējā līmeņa. Tuvākajos gados plaisa starp produktivitātes un algu dinamiku visdrīzāk saglabāsies. No otras puses, darba samaksas pieaugums, radot negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, var kļūt par nopietnu stimulu inovācijām un investīcijām jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti10.

(35) Analīzē par jaunu tirgu apgūšanas izmaksas secināts, ka tālākai komersantu attīstībai ir nepieciešams plašāk izmantot iegūto eksporta potenciālu, paplašinot darbību arvien jaunos eksporta tirgos. Tāpat secināts, ka eksporta tirgos, jo īpaši trešo valstu tirgos, un attiecībā uz reglamentētajām produktu grupām, pircēji pieprasa katram eksporta tirgum specifiskas produkta reģistrācijas un kvalitātes nodrošināšanas prasības, kas palielina izmaksas, kas saistītas ar jauna produkta ieiešanu tirgū, kā arī esošo produktu ražošanas izmaksas, kurās arvien nozīmīgāku lomu sāk ieņemt kvalitātes pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu izmaksas.

(36) Latvijas eksporta tirgi un struktūra ir kļuvusi diversificētāka, un mazinās Latvijas atkarība no kāda noteikta tirdzniecības partnera vai eksporta nozares. Divas trešdaļas no Latvijas eksporta veido eksports uz ES-15 un Baltijas valstīm.

10 Ekonomikas ministrija: Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (Jūnijs 2013

100

Pārējās

valstis

Koksne un tās

izstrādājumi

NVS

Metāli un to

izstrādājumi

Lietuva

un Igaunija

Lauksaimniecīb

as un pārtikas produkti

ES-15

Mašīnbūves

produkcija un

transportlīdzekļ i

2000

2007

2011

0000 0000 0000

Attēls 7Latvijas eksporta tirgi un nozaru struktūra, 2000.-2011.gads, %. Informācijas avots: CSP dati

(37) Tādēļ kā būtisks izaicinājums Latvijas komersantu attīstībai ir starptautiskā biznesa transformācija, kas raksturojas ar tā saukto vērtības ķēžu veidošanos, kas ietver ražošanas fragmentāciju, biznesa ģeogrāfisko pārnesi, nepieciešamību pēc jauniem ražošanas koordinācijas un reintegrācijas modeļiem, kas pamatojas jauno biznesa konkurētspējas priekšrocību esamībā un pārvaldībā.

(38) Zivsaimniecībā visos tās sektoros ir zema ražošanas produktivitāte - zvejas produktu apstrādes sektorā tā sasniedz tikai 8%, bet akvakultūrā – 3% no ES vidējā rādītāja, bet bruto pievienotā vērtība uz nodarbināto zivsaimniecībā ir par 88% zemāka kā vidēji ES.

(39) Latvijā, salīdzinot ar ES valstīm, ir par 67% zemāka lauksaimniecības produkcijas izlaides vērtība uz nodarbināto, kā arī ir zema produktivitāte un efektivitāte pārtikas nozarē, kas aizkave iespējamus attīstības tempus. No visas Latvijā bioloģiski saražotās produkcijas tikai 20–40% tiek pārdota kā bioloģiskā produkcija, kas būtiski ietekmē šis produkcijas pieprasījuma līmeni.

(40) Ņemot vērā lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē, iespējama ~80 tūkstošu darbavietu samazināšanās, tādēļ nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu MVU attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni, novirzot ESI fondu investīcijas saimnieciskās darbības attīstīšanai un uzsākšanai lauku teritorijās. Turklāt nepieciešams atbalsts pētniecības un inovācijas attīstībai lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, zivsaimniecības un meža nozarēs, lai tādējādi veicinātu nozaru augstas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu ražošanu un zināšanu pārnesi, vienlaicīgi paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju vietējā un pasaules tirgos.

(41) IKT. Pašreizējā sabiedrības attīstības fāzē, kas var tikt raksturota kā informācijas sabiedrība, nozīmīga ekonomiskā izaugsme iespējama tikai balstoties uz plašu IKT izmantošanu publiskajā pārvaldē, saimnieciskajā darbībā, un it sevišķi MVK, kā arī mājsaimniecībās. Digitālajam saturam ir aizvien pieaugošāka un izšķirošāka nozīme valsts ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, tam ir nozīmīga loma pētniecībā un izglītībā. Arī Viedas speciālizācijas stratēģijas ietvaros IKT nozare ir definēta kā horizontālais attīstības priekšnosacījums. Līdz

šim Latvijas e-pārvalde ir izmantota par atbalstu un veicinātāju galvenokārt nacionālā mērogā, tomēr Latvijas publiskajiem pakalpojumiem un atsevišķos gadījumos – arī datiem, jābūt pieejamiem viscaur vienotajā tirgū, īpašu pieejamību nodrošinot Baltijas jūras reģionā, tādējādi veicinot Baltijas jūras stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Latvijā šobrīd nav atbilstošas infrastruktūras, lai nodrošinātu visaptverošu publiskā sektorā esošu datu atvēršanu un publicēšanu, x.xx. mašīnlasāmā formātā. Juridiskais ietvars paredz uz pieprasījuma bāzētu publisko datu saņemšanu, nevis proaktīvu publicēšanu atkalizmantošanai. Saskaņā ar Eiropas Publiskā sektora Informācijas platformas datiem Latvijā praktiski netiek īstenoti pasākumi, kas sekmētu atvērto datu izmantošanu (informēšana par pieejamām datu kopām, izglītojoši un risinājumu radīšanu sekmējoši pasākumi un iniciatīvas). Nodrošinot valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, tiks radīta iespēja privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu IKT produktu attīstībai, kā arī nepastarpinātai situācijas analīzei un izpētei, tādejādi veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, darbavietu, inovāciju radīšanu, kā arī sociālo procesu modelēšanu un paredzēšanu. 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks veikti ieguldījumi ar mērķi nodrošināt sadarbības procesu realizēšanu elektroniskā vidē, atvērt publiskos datus un nodrošināt to atkalizmantošanu, veicināt pārrobežu sadarbību, pilnveidot e-prasmes.

(42) Latvijai tāpat kā visām pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm ir jādod savs ieguldījums, lai veiksmīgi tiktu realizēta INSPIRE direktīva. Šis jautājums ir īpaši svarīgs – pašlaik situācija telpiskās informācijas jomā ir vērtējama kā kritiska un netiek nodrošināta pilnvērtīga valsts dalība INSPIRE iniciatīvās. Viens no trūkumiem, ka nav pilnībā nodrošināta telpiskās informācijas elektroniska pieejamība, īpaši jūras telpiskā informācija. INSPIRE tiek veidots uz nacionālo ģeotelpisko datu infrastruktūras, kurā būtu pieejama informācija jebkuras valsts jebkurai organizācijai vai iedzīvotājam un tādējādi tiktu realizēts princips, ka Kopienas telpiskajiem datiem ir vienota piekļuves vieta, kurā saplūst informācija no visu dalībvalstu datu turētājiem.

(43) Plānošanas periodā līdz 2013.gadam ir iegūta vērtīga pieredze, kas jāņem vērā, plānojot ieguldījumus nākotnē. 2007.-2013.gada plānošanas periodā ir izveidoti e-pakalpojumi veselības, izglītības, labklājības un sociālo pakalpojumu jomā. Ir izveidoti dažādi pakalpojumi saimnieciskās darbības veicējiem – piemēram, Elektroniska uzņēmuma reģistrācija un citi Uzņēmuma reģistra pakalpojumi; Valsts vides dienesta e-pakalpojumi, Valsts darba inspekcijas e-pakalpojumi, u.c. Izmantojot portāla xxx.xxxxxxx.xx koplietošanas platformu, ir pieejami vienuviet vairāk kā 60 dažādu iestāžu e-pakalpojumi, kuru izmantošanas intensitāte jau 2012.gadā pārsniedza vairāk kā 1 miljons reižu Ir izveidota Elektronisko iepirkumu sistēma, kurai ir pastāvīgi augošs apgrozījums (piemēram, 2012.gadā tie bija 26 milj. EUR, kas ir par 37% vairāk nekā 2011.gadā). Ir ieviestas arī elektroniskās identitātes kartes, kas ietver arī e-pakalpojumu saņemšanai nepieciešamos identifikācijas un elektroniskā paraksta rīkus. E-veselības jomā līdz 2007.-2013.gada plānošanas perioda beigām būs izveidots e-veselības portāls, elektroniska apmeklējumu rezervēšanas un e-nosūtījumu informācijas sistēma, elektroniskās veselības kartes, e- receptes un integrācijas platformas risinājuma informācijas sistēma, kā arī nozares statistikas un datu analīzes informācijas sistēma.

(44) Latvijā publisko datu infrastruktūra ir balstīta uz informācijas sistēmām, kuras ir izveidotas dažādos laika posmos pirms vairāk kā desmit gadiem un to izveide ir notikusi decentralizēti, nepielietojot vienotus IT standartus un metodes. Rezultātā valsts informācijas sistēmu darbība, uzturēšana un izmantošana nav bijusi pilnībā racionāla, liedzot sabiedrībai pilnvērtīgi izmantot IKT iespējas.

(45) Līdz šim nepietiekami ir izmantota sinerģija no procesu elektronizācijas, e-pakalpojumu pieejamības un privātā sektora gatavības izmantot elektroniskos risinājumus. Šādas sinerģijas izmantošana nodrošinās inovatīvu produktu un risinājumu radīšanu. Šādas pieejas neizmantošana ir saistīta ar uzmanības koncentrēšanu uz darbības procesu elektronizāciju katras iestādes ietvaros, vadoties pēc papīra dokumentu plūsmas darbības procesiem.Vēl arvien ir liels nerealizēts e-pārvaldes potenciāls, īpaši pārrobežu sadarbības jautājumos. Saskaņā ar Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanas projekta ietvaros veikto pakalpojumu izvērtējumu ir nepieciešams nodrošināt ~600 pakalpojumu pieejamību no 2135 pakalpojumiem elektroniskā veidā. Līdz 2007.-2013.gada perioda beigām elektroniski pieejami būs apmēram 240 no šiem 600 pakalpojumiem.

(46) Pakalpojumu elektronizācija nav pašmērķis. Tā jāskata kontekstā ar darbības procesiem, kas ir jāpadara efektīvāki, izmantojot tehnoloģijas. Tehnoloģiju attīstību nepieciešams sasaistīt ar darbības procesu analīzi konkrētās jomās pirms attiecīgās tehnoloģijas ieviešanas, tādejādi sakārtojot procesus un neradot situācijas, kad IKT risinājumi tiek ieviesti pēc tādas pašas shēmas, kā papīra dokumentiem, nepārskatot procesu būtību, bet tikai tos elektronizējot. Neskatoties uz elektronizēto pakalpojumu skaitu, 2012.gada beigās veiktās aptaujas dati liecina, ka ir zems informētības līmenis par pakalpojumu pieejamību elektroniski un neuzticība interneta videi - 39% respondentu atzinuši, ka informācija par e-pakalpojumiem nav pieejama pietiekamā apjomā. Ir konstatēts izpratnes un motivācijas trūkums par e- prasmju apgūšanas nepieciešamību.

(47) Saimnieciskās darbības vide. Pēc Ekonomiskās brīvības indeksa11 Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras. Doing Business saimnieciskās darbības vides novērtējumā12 Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs. Pasaules konkurētspējas indeksā Latvija atrodas tikai 79.vietā starp 148 pasaules valstīm13. Stratēģijas

„Eiropa 2020” pamatiniciatīvas „Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” viens no mērķiem ir uzlabot saimnieciskās darbības vidi. Institucionālo spēju un valsts pārvaldes efektivitātes izaugsme ir būtisks priekšnosacījums Doing Business novērtējuma kontekstā. Ņemot vērā to, ka pasaulē pieaug konkurence par investīcijām, šī vērtējuma sniegums un panākumi nenoliedzami ir samērā izšķiroši saimnieciskās darbības vides uzlabošanā. Arī NRP kā viens no galvenajiem makro - strukturālajiem izaicinājumiem izaugsmei minēts saimnieciskās darbības vides uzlabošana. Negatīvo ietekmes faktoru mazināšanai piedāvātie pasākumi skatāmi NRP politikas virzienā „Uzņēmējdarbības vide un valsts pārvaldes modernizācija”, kas daļēji sniegs risinājumus ES Padomes rekomendācijas izpildei – tiesas noslodzes mazināšanai un tiesu sistēmas pārvaldības efektivitātes uzlabošanai. ES Padomes rekomendācijas izpildei ir nepieciešama kompleksa pieeja – tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana un zināšanu paplašināšana.

(48) Izcila saimnieciskās darbības vide ietver sakārtotu tiesisko bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām orientētus valsts pakalpojumus un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Saskaņā ar Ekonomiskās brīvības indeksu14 Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras. Atbilstoši Pasaules bankas

11 Ekonomiskās brīvības indeksa novērtējums. 2013.gads. xxxx://xxx.xxxxxxxx.xxx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxxx

12 Doing Business ziņojums. 2012.gads. xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxx.xxx/xxxxxxx/xxxxxx-xxxxxxx/xxxxx-xxxxxxxx-0000 13 Pasaules konkurētspējas novērtējuma ziņojums. 2013.gads. xxxx://xxx0.xxxxxxx.xxx/xxxx/XXX_XxxxxxXxxxxxxxxxxxxxxXxxxxx_0000-00.xxx

14 Ekonomiskās brīvības indeksa novērtējums. 2013.gads. xxxx://xxx.xxxxxxxx.xxx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxxx

veiktajam Doing Business saimnieciskās darbības vides novērtējumam15 Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs. Saskaņā ar pasaules konkurētspējas indeksu Latvija, vērtējot administratīvā sloga aspektu, atrodas tikai 79.vietā starp 148 pasaules valstī16. Globalizētajā un digitalizētajā pasaulē valstu konkurētspēju arvien vairāk nosaka radošas idejas, kas pārnestas inovatīvos produktos un pakalpojumos.

(49) Saskaņā ar Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes galvenais izaicinājums ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot tādu no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību realizāciju kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise sapratīgā termiņā. Visu šo pamatvērtību nodrošināšana ir sabiedrības uzticēšanās tiesām noteicošais faktors. Līdz šim īstenoto reformu rezultātā, 2012.gadā pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā tiesās ir izskatīts vairāk civillietu nekā saņemts, un ir sācis samazināties neizskatīto lietu apjoms. Taču joprojām pastāv izaicinājumi, kuri jārisina – vienotas tiesu prakses nodrošinājums, it īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas tiesību sistēmas aspektā, efektīvs tiesu izvietojums, tiesvedības procesu plašāka elektronizācija u.c

(50) Pirmās instances tiesās kopējā neizskatīto civillietu prasību kopsumma („iesaldēto līdzekļu” apjoms) ir 304,34 milj.EUR, bet tikai lietās par parāda un zaudējumu piedziņu vien – 287,55 milj.EUR17 Ievērojot minēto, no tautsaimniecības ieilgušos tiesvedības procesos ir „izņemti” ievērojami finanšu līdzekļi, kuri citkārt, ja būtu brīvi pieejami, varētu veicināt ekonomisko izaugsmi. Tāpat izvērtējumos par nozaru sniegto publisko pakalpojumu nodrošināšanu, vairākkārt uzsvērta pakalpojumu procesa pilnveidošanas, elektornizēšanas nepieciešamība.18

(51) Ekonomikas ministrijas uzņēmēju aptaujas „Administratīvās procedūras un uzņēmējdarbības vide Latvijā 2001.-2011.gads” rezultātu ziņojumā (2011.gada augusts) konstatēts, ka uzņēmēji kā dažus no būtiskākajiem kavēkļiem uzņēmējdarbības veikšanai ir minējuši likumu un noteikumu izmaiņu biežumu (59%), nodokļu likumus un noteikumus, nodokļu administrēšanu (59%), valsts atbalsta trūkumu (33%), korupciju valsts sektorā (31%), darba aizsardzības un drošības prasības (30%), darba likumus un noteikumus (30%), valsts iepirkumu procesu (24%) un iespējas piekļūt valsts informācijai (23%). Pasaules Banka19 ir secinājusi, ka korupcija ir pats nopietnākais valsts ekonomiskās un sociālās attīstības šķērslis, jo, izkropļojot likuma varu un vājinot institūciju darbību, tiek apturēta arī no tām atkarīgā valsts ekonomiskā izaugsme. Šobrīd kontrolējošo institūciju administratīvās kapacitātes trūkums saistāms ar spēju noteikt korupcijas riskantās jomas un risku analīzes rezultātā identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes.

(52) 2007.-2013.gada administratīvas kapacitātes stiprināšanas jomā ESI fondu atbalsts tika vērsts uz valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju kapacitātes stiprināšanu, paaugstinot to efektivitāti un pienesumu valsts ekonomiskai un sociālai izaugsmei, kā arī

15 Doing Business ziņojums. 2012.gads. xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxx.xxx/xxxxxxx/xxxxxx-xxxxxxx/xxxxx-xxxxxxxx-0000 16Pasaules konkurētspējas novērtējuma ziņojums. 2013.gads. xxxx://xxx0.xxxxxxx.xxx/xxxx/XXX_XxxxxxXxxxxxxxxxxxxxxXxxxxx_0000-00.xxx

17 Uz 2013.gada 29.maiju. Dati no Tiesu informācijas sistēmas

18 Visu valsts īstenoto publisko pakalpojumu izvērtēšanas un klasifikācijas rezultāti.- 2012. xxxx://xxx.xxxxx.xxx.xx/xxx/xxxxx/XXxxx00_00/00000/?xxxx00000

19 Integrity Vice Presidency FY13 Annual Update -xxxx://xxxxxxxxxxxxx.xxxxxxxxx.xxx/XXXXXXX/Xxxxxxxxx/000000- 1381352645465/INT_Annual_Update_FY13_WEB.pdf

veicinot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju, sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu savstarpējo sadarbību labākas, uz sabiedrības vajadzībām vērstas politikas ieviešanā, kā arī efektīvas publiskās pārvaldes veidošanā.

(53) Latvijas Viedās specializācijas stratēģija ir vērsta uz NAP2020 un NRP izvirzīto mērķu izpildi. Viedās Specializācijas stratēģijas prioritātes un uzstādījumi tiek iekļauti NIP 2014- 2020, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Reģionālās politikas attīstības pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.- 2020.gadam, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam „Radošā Latvija” un Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzīvas un nodrošināšanas pamatnostādnēs 2014.- 2018.gadam, un attiecīgi vērā ņemami ERAF, ESF, ELFLA un EJZF investīciju plānošanā. ESI fondu investīcijas tiks balstītas uz Viedās specializācijas stratēģijas ietvarā definētajiem tautsaimniecības transformācijas virzieniem, izaugsmes prioritātēm un identificētajām viedās specializācijas jomām.

(54) Lai risinātu augstākminētās identificētās problēmas PL ietvaros tiek izvirzīta attistības prioritāte Tautsaimniecības ražīguma, inovāciju un pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana, ko plānots veicināt ar investīcijām 1., 2., 3. un 11. tematisko mērķu ietvaros.

Transporta infrastruktūras kvalitāte, kas ierobežo ekonomisko attīstību

(55) NRP, NAP 2020 un EK pozīcijas dokuments identificē transporta infrastruktūras kvalitāti kā ierobežojumu ekonomikas izaugsmei un tautsaimniecības konkurētspējai.

(56) Autoceļu infrastruktūras kritiskais stāvoklis, ko negatīvi ietekmēja ar krīzes laikā veiktā valsts budžeta konsolidācija, ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību, jo ierobežo valsts iespējas piesaistīt investīcijas ražošanas industrijas attīstībai, kur labi transporta savienojumi ar piegādātājiem un tirgiem ir priekšnosacījums. Tāpat tiek kavēta iedzīvotāju piekļuve izglītības, sociāliem un veselības pakalpojumiem, kas vēl vairāk palielina sociālekonomiskās reģionālās atšķirības un ierobežo reģionu attīstību, kā arī ierobežo transporta un loģistikas sektora izaugsmi.

(57) EK Transporta politikas “Baltajā grāmatā”20 ir atzīts, ka starp ES austrumu un rietumu daļu joprojām saglabājas lielas atšķirības transporta infrastruktūras ziņā, un tāpēc, lai izveidotu pilnībā integrētu Eiropas transporta infrastruktūras tīklu, atšķirības ir jānovērš, proti, jāuzlabo tirgus piekļuve ostām, nepieciešams uzlabot dzelzceļu tīkla jaudas, izveidojot kravu pārvadājumu koridorus, kas ir gan optimizēti energopatēriņa un emisiju izteiksmē, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi, gan arī pievilcīgi to uzticamības, mazāku sastrēgumu un zemu ekspluatācijas un administratīvo izmaksu dēļ.

(58) Atšķirības transporta infrastruktūras kvalitātē ir novērojamas arī reģionālā līmenī. Latvijas ceļu infrastruktūras kvalitāte būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas ceļu kvalitātes un laika periodā no 2005.-2010. gadam šīs atšķirības ir palielinājušās. Tajā pašā laikā Latvijas dzelzceļa infrastruktūras kvalitāte ir pielīdzināma pārējām divām Baltijas valstīm.

(59) ESF finansētajā pētījumā „Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011” , ko veica Rīgas Ekonomikas augstskola, identificēti un analizēti vairāk nekā 100 Latvijas konkurētspējas indikatori – sākot ar rezultātiem labklājības jomā un beidzot ar starpposma rādītājiem un konkurētspējas pamatiem. Kopaina raksturo sabiedrību, kas pastāvīgi nespēj sasniegt savu

20 Baltā grāmata: Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu COM (2011)144; xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxx-xxxxxx/xxxxx_xx.xxx

potenciālu – pašreizējais labklājības līmenis ir viens no sliktākajiem ES, un konkurētspējas pamatrādītāji liecina par trūkumiem, kas saglabājušies daudzu gadu laikā. Kā relatīvi stipra joma ir atzīmēta Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūra. Pētījumā atzīts, ka valstij, lai panāktu maksimālu efektu, jāorientējas uz ierobežotu prioritāšu skaitu. Viena no trim prioritātēm minēta transporta infrastruktūras uzlabošana, kas uzlabos sniegumu citās jomās gan ietekmējošos faktoru, gan labklājības rādītāju jomā. It īpaši tiek norādīts, ka Latvija atpaliek ceļu kvalitātes jomā, kas ietekmē starptautiskos tīklus un –daudz svarīgāk–preču un iedzīvotāju mobilitāti Latvijas teritorijā. Kopumā transporta infrastruktūra ietekmē visu tautsaimniecības sektoru produktivitāti, un tādējādi investīcijām infrastruktūrā būtu liela atdeve konkurētspējas palielināšanā.

(60) Ņemot vērā, ka transporta un loģistikas nozares pienesums IKP ir 10% un tajā tiek nodarbināti 9% no strādājošiem, suboptimālā dzelzceļa tīkla caurlaidība un sliktais valsts ceļu stāvoklis rada ierobežojums ekonomikas tālākai attīstībai

(61) Latvijas dzelzceļa tīklu raksturo zems elektrifikācijas īpatsvars un augsts esošās sistēmas nolietojums, kas sadārdzina pārvadājumus un negatīvi ietekmē vidi.

(62) Dzelzceļa savienojuma neesamība ar Rietumeiropu rada situāciju, ka personu brīvas pārvietošanās tiesības pieņemamā kvalitātē (ceļojuma ilgums un izmaksas) var nodrošināt tikai gaisa transports. Šī izaicinājuma risināšanai plānots piesaistīt Eiropas Savienojuma instrumenta līdzekļus.

(63) 53.7% no reģionālajiem autoceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, 46.3% no valsts galvenajiem autoceļiem (TEN-T) ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, kas ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī tranzīta attīstību kavējošiem faktoriem. Bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumā uz miljons iedzīvotājiem Latvijā 2011.gadā bija 1.3 reizes augstāks nekā ES vidējais rādītājs.

(64) Tāpat ir identificētas posmi intensīvi noslogotākajā autoceļu tīkla daļā, kur autoceļu ģeometriskie parametri nespēj nodrošināt drošu un komfortablu satiksmi.

(65) Latvijas lielo pilsētu centri ir noslogoti ar tranzītkravu pārvadājumiem, kas piesārņo vidi. It īpaši Rīgas metropoles areālā līdzšinējā galvaspilsētas transporta infrastruktūras un ceļu, kas savieno galvaspilsētu ar tuvējām pilsētām, attīstība nav spējusi pielāgoties straujajam transportlīdzekļu pieaugumam šajā reģionā. Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars no visiem valsts iedzīvotājiem no 2003.gada līdz 2012.gadam ir palielinājies par 2,7 procentpunktiem, palielinot slodzi uz infrastruktūru. Kopš 2000.gada līdz 2010.gada sākumam Rīgā vieglo automobiļu skaits ir pieaudzis par vairāk kā 60%, savukārt pēdējo desmit gadu laikā dubultojies Rīgā diennaktī iebraucošo transportlīdzekļu skaits. Rīgas maģistrālo ielu tīkls ir fragmentārs, un lielākā daļa Rīgā iebraucošā autotransporta nonāk pilsētas centrā, kā rezultātā būtiski pieaudzis gaisa piesārņojums.

(66) Pieaugot pārvadājuma apjomiem starptautiskajā lidostā „Rīga”, palielinās gaisa satiksmes ietekme uz vidi, ko iespējams novērst ar uzlabotu infrastruktūru.

(67) Nepietiekami attīstīta visiem lietotājiem pieejamā Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu infrastruktūra attiecībā uz tiešu piekļuvi sauszemei un jūrai, kas saistīta ar kritiskā stāvoklī esošajām kopējām hidrotehniskajām būvēm un pievadceļu (autoceļu/dzelzceļu) kvalitāti, kā arī to caurlaides spēja atsevišķās ostu teritorijās.

(68) ES fondu 2007.-2013.plānošanas perioda ietvaros transporta infrastruktūras attīstības jomā, veikts nozīmīgs ieguldījums transporta jomas uzlabošanai. Veikti nozīmīgi darbi uzlabojot valsts galveno un reģionālo ceļu kvalitāti, veikti pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā, uzlabojot gājēju, velosipēdistu, moto transporta vadītāju un pasažieru, automobiļu vadītāju un pasažieru drošību, cietušo skaita samazināšana ceļu satiksmes negadījumos. Latvija no 2001. gada līdz 2010. gadam veikusi nozīmīgu darbu ceļu

satiksmes drošības uzlabošanas jomā, panākot bojāgājušo skaita samazinājumu par 60,9%, tādējādi sasniedzot ES izvirzīto ambiciozo mērķi – līdz 2010. gadam par 50% samazināt bojā gājušo skaitu.

(69) Veikti ieguldījumi ostu infrastruktūrā, veicinot kvalitātes uzlabošanu un attīstību. ES fondu 2007-2013 īstenošanas periodā veikts darbs pie dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanas, dzelzceļa pārvadājumu skaits Latvijā 2012.gadā ir pieaudzis par 10% un kopumā pārvadāti 60,6 miljoni tonnu kravu. Lai gan 2007.-2013.gada plānošanas periodā veiktās investīcijas veicinājušas mērķu – kvalitatīva un konkurētspējīga kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta transporta infrastruktūra mērķu sasniegšanu, tomēr transporta attīstības temps nav pietiekami straujš, tādējādi nepieciešami papildu ieguldījumi transporta jomā, veicinot multimodālu transporta sistēmas pilnveidošanu.

(70) VAS „Latvijas Valsts ceļi” pamatojoties uz SM deleģējumu ir izstrādājuši „Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2020.gadam”, kas dos iespēju izmantojot valsts budžeta atbalstu sasniegt valsts autoceļu tīkla kvalitatīvos rādītājus, kas identificēti NAP 2020.

(71) Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam piedāvā visaptverošu redzējumu par augstākminētajiem izaicinājumiem un piedāvā politikas rīcības virzienus, kas izriet no stratēģiskā transporta politikas mērķa - konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, x.xx. ES fondus.

(72) Augstāk minēto izaicinājumu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra, ko plānots veicināt ar investīcijām 7.tematiskā mērķa ietvaros.

Neefektīva resursu izmantošana

(73) Enerģētika ir viena no būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm, kas tieši ietekmē kopējo valsts ekonomikas izaugsmi. Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai ņem vērā izaicinājumus, ko paredz Stratēģija „Eiropa 2020” un NRP, un izvirza Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus. Ilgtermiņa enerģētikas politika tiek plānota, balstoties uz aktualizētām valsts ekonomikas attīstības prognozēm, tostarp demogrāfijas, IKP un nozaru attīstības tendencēm laika periodam līdz 2030.gadam, kā arī ņemot vērā Latvijai saistošo ES ietvaru energoefektivitātes, SEG emisiju, kā arī AER kontekstā.

(74) Enerģētikas jomā galvenās problēmas ir liela atkarība no importētā kurināmā (dabasgāzes), siltumapgādes decentralizācija, siltumapgādes sistēmu sliktais tehniskais stāvoklis un zemā energoefektivitāte pie siltumenerģijas patērētājiem. Siltumapgādei raksturīgais lēnais kapitāla apgrozījuma ātrums, nepieciešamo investīciju lielais apjoms un ilgstošs investīciju atmaksāšanās periods ir galvenais cēlonis siltumapgādes sistēmu sliktajam tehniskajam stāvoklim un zemajai energoefektivitātei. Savukārt zema energoefektivitāte rada gan enerģētiskās drošības, gan ilgtspējas, gan konkurētspējas riskus.

(75) NRP energoefektivitātes jomā identificēti šādi izaicinājumi:

1. zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros;

2. energoefektivitātes potenciāla apgūšana centralizētajā siltumapgādes sistēmā un lielo siltumenerģijas zudumu tīklos samazināšana;

3. pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā.

(76) Savukārt Stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktie sasniedzamie energoefektivitātes mērķi norāda vēlamos investīciju virzienus; investīcijām jābūt vērstām uz enerģijas ietaupījuma sasniegšanu gan gala patēriņā, gan pārveidošanas sektorā, SEG emisiju ierobežošanu un AER izmantošanu.

(77) Latvijas enerģijas intensitātes indekss (enerģijas patēriņa un IKP attiecība, salīdzinot pret 2000.gadu) pastāvīgi samazinās (Attēlā Nr 821), tomēr kopējais primāro energoresursu patēriņš pēdējos gados ir saglabājies diezgan nemainīgs. Salīdzinot ar ES-27 vidējo radītāju, kur 2011.gadā enerģijas intensitāte bija 144 kilogrami naftas ekvivalenta uz 1000 EUR IKP, tad Latvijā šis rādītājs bija vairāk kā divas reizes augstāks – 323 (Eurostat dati).

Attēls 8 Latvijas enerģijas intensitātes dinamika un struktūra kopš 1990.gada.

(78) Latvijas enerģijas galapatēriņa struktūras izmaiņas raksturo attēls Nr.922.Lielākie enerģijas gala patērētāji Latvijā ir mājsaimniecības un transporta nozare, kā arī rūpniecība un būvniecība.

Attēls 9 Latvijas enerģijas intensitātes dinamika un struktūra kopš 1990.gada.

(79) Jau 2007.-2013.gada KP fondu plānošanas periodā tika īstenotas vairākas atbalsta programmas ēku energoefektivitātei: daudzdzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju

21 Ekonomikas ministrijas un CSP izdevums „Latvijas enerģētika skaitļos, 2013”

22 Ekonomikas ministrija un CSP izdevums „Latvijas enerģētika skaitļos, 2013”

siltumnoturības uzlabošanas pasākumi un publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana, kas tika atbalstīta gan pilsētvides uzlabošanas projektu ietvaros, gan no KPFI finansējuma. Energoefektivitātes pasākumu rezultātus objektīvi varēs novērtēt pēc vairākiem gadiem (vairākām apkures sezonām), pēc energoefektivitātes darbu pabeigšanas. Indikatīvie enerģijas ietaupījumi pirmajās 125 renovētajās daudzdzīvokļu ēkās liecina, ka ir ietaupīti 16.11 GWh enerģijas (katru gadu), un šo projektu attiecināmās izmaksas ir 14.7 miljoni EUR. Tādējādi dzīvokļu īpašniekiem tiek nodrošināts 1.15 miljonu EUR enerģijas ietaupījums katru gadu un veiktās investīcijas atmaksāsies nepilnos 13 gados. Sagaidāms, ka pēc ERAF līdzfinansētās daudzdzīvokļu māju siltināšanas aktivitātes ieviešanas renovētajās ēkās tiks ietaupītas vairāk kā 130 GWh gadā.

(80) Attiecībā uz līdz šim paveikto var norādīt, ka 2007.-2013.gada KP fondu programmu ietvaros tiks renovēti 2,5% daudzdzīvokļu ēku (vismaz 800 ēkas). 2004.-2006.gada plānošanas perioda ietvaros ir rekonstruēti 50 km siltumtrašu, bet 2007.-2013.gada plānošanas periodā – 143 km. Lai tiktu nostiprinātas iepriekš veiktās investīcijas, sevišķi būtiski ir nodrošināt, lai paralēli ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem tiktu īstenoti arī siltuma avotu un siltumtīklu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

(81) Stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā Latvijas mērķis ir sasniegt 40% AER īpatsvaru no kopējā gala patēriņa – salīdzinājumam – 2005.gadā 32.6%, 2011.gadā 33,1%. 2012.gadā no AER saražotā elektroenerģija patēriņā pret prognozēto 2020.gada patēriņa mērķi elektroenerģijai, kas saražota no AER (4600 GWh) veidoja 89,23% (i.t., elektroenerģijas sektorā mērķis sasniegts par gandrīz 90%). Savukārt 2011.gada kopējās enerģijas patēriņā AER siltuma sektora daļa veidoja 58,4%, transporta sektora daļa 26,1%, savukārt elektroenerģijas sektora daļa tikai 15,5% kopējā enerģija patēriņā Latvijā. Ņemot vērā, ka Latvijas energobilancē elektroenerģijas īpatsvars ir tikai 15%, līdz ar to lielākais AER ieviešanas potenciāls mērķa sasniegšanai ir tieši siltumapgādē un transportā.

(82) Transporta sektorā Latvijas energoatkarība ir vēl lielāka kā tautsaimniecībā kopumā. Latvijas transportā izmantotās enerģijas daudzumā 97% veido fosilā enerģija, kura 100% tiek importēta. Transporta nodrošināšanai Latvija ik gadus importē fosilo degvielu vairāk kā pusmiljarda latu apjomā. Tādējādi transporta nozare spēj sniegt būtisku ieguldījumu atjaunojamās enerģijas izmantošanā un piesārņojuma mazināšanā.

(83) Īpaša loma Baltijas valstu enerģētikas politikas un enerģijas tirgu attīstībā ir reģionālajai sadarbībai; ES līmenī ir vairāki būtiski reģiona sadarbības ietvari – BEMIP un visi pieejamie ES finanšu instrumenti, tostarp 2014.gadā paredzētais CEF instruments, kura ietvaros tiks atbalstīti tikai pārrobežu enerģētikas projekti, tādā veidā sniedzot ieguldījumu enerģētikas tīklu savienojamības attīstībā, kā arī liberāla, efektīva un droša enerģijas tirgus izveidē.

(84) Līdz 2015.gadam Latvija ir uzņēmusies saistības pabeigt tirgus atvēršanu un izbeigt elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu regulēšanu BEMIP ietvaros. Dabasgāzes tirgus liberalizācijas pakāpeniskai ieviešanai tika sagatavoti Grozījumi Enerģētikas likumā un Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā. Latvijas pienākums ir pārņemt nacionālajā tiesiskajā regulējumā vairākas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu prasības, no kurām būtiskākās ir trešo personu piekļuve dabasgāzes sistēmai; sadales sistēmu operatoru nodalīšana; grāmatvedības nodalīšana.

(85) Lai arī Latvija ir viena no zaļākajām un videi draudzīgākajām ES dalībvalstīm, vides aizsardzības, resursu ilgtspējīga izmantošanas, kā arī to ekonomiskā potenciāla paugstināšnanas ziņā vēl joprojām ir virkne izaicinājumu. EK priekšlikumā par vispārējo Savienības vides rīcības programmu „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”

ir norādīts, ka dalībvalstīm ir jāintegrē vides un klimata mērķi finansēšanas stratēģijās un programmās, kas attiecas uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lauku attīstību un jūrlietu politiku, jāprioritizē finansējuma agrīna izmantošana vides un klimata pārmaiņu jomā un jānostiprina īstenošanas struktūru spēja panākt izmaksu ziņā izdevīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus, lai nodrošinātu adekvātu vajadzīgo finansiālo atbalstu ieguldījumiem šajās jomās.

(86) Saskaņā ar EK pētījumu „Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs”23 Latvija ir saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos, tajā skaitā, par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas zemo apjomu, apglabāto atkritumu apjomu, kā arī par pārāk lielo apglabāto bioloģisko noārdāmo atkritumu apjomu. Tā, piemēram, 2010.gadā Latvijā:

1. bioloģiski noārdāmie atkritumi radīti 382 099 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 40,11%,

2. sadzīves (mājsaimniecības) un tiem līdzīgie atkritumi 2010.gadā radīti 649 485 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 15,63%,

3. radītais iepakojums apjoms sastādīja 213 906 tonnas, no kā pārstrādāti 48,92%.

4. saražotas attiecīgi 10 640 un 5 020 tonnas nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, un pārstrādāti 85% no savāktā daudzuma.

(87) Tomēr jānorāda, ka Latvijā novērojama arī tendence, ka samazinās radīto mājsaimniecības un tiem līdzīgo atkritumu daudzums (no 861 tūkst. tonnas 2007.gadā līdz 613 tūkst. tonnas 2012.gadā), samazinās poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums (no 820 tūkst t 2007.gadā līdz 543 tūkst. tonnas 2012. gadā) un vienlaikus pieaug pārstrādāto sadzīves (visi nebīstamie) atkritumu daudzums – no 475 tūkst. tonnas līdz 1166 tūkst tonnām. Radītā sadzīves atkritumu un tiem līdzīgo atkritumu apjoma rašanās samazināšanās saistīta ar ekonomisko krīzi, ar to saistītajām patēriņa izmaiņām, ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā arī atkritumu rašanās novēršanas aktivitāšu īstenošanas rezultātā. Tomēr nevar rēķināties, ka nākotnē šī tendence saglabāsies, lai arī tiks turpināts īstenot atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, jo, uzlabosies ekonomiskā situācija, un iedzīvotāju skaits stabilizēsies. Savukārt apglabāto atkritumu apjoma samazināšanās un pārstrādāto atkritumu apjoma pieaugums ir saistāms ar mērķtiecīgu atkritumu apsaimniekošanas valsts politikas realizāciju.

(88) Laikā no 2000.gada, piesaistot KF un ERAF finansējumu, ir ieguldīti 137,3 milj. EUR, lai Latvijā radītu bāzes infrastruktūru, kas nodrošina atkritumu apglabāšanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām, vienlaikus slēdzot un rekultivējot normatīvo aktu prasībām neatbilstošās atkritumu izgāztuves (no kopējā finansējuma 124,2 milj. EUR ieguldīti atkritumu poligonu infrastruktūras attīstībā, 11,8 milj. EUR normatīvo aktu prasībām neatbilstošu izgāztuvju rekultivācijā un 6,7 milj. EUR dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūras attīstībā, ierīkojot vairāk nekā 1000 dalītās vākšanas punktus, 29 atkritumu šķirošanas laukumus, 11 kompostēšanas laukumus un 15 šķirošanas pārkraušanas centrus). Ja 2007.gadā atbilstošos poligonos apglabāja ~70% no visiem apglabājamiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, tad 2012.gadā šie atkritumi 100% apmērā tiek apglabāti poligonos, kas atbilst normatīvo aktu prasībām (piesaistot Kohēzijas fonda un ERAF līdzfinansējumu līdz 2012. gadam izveidoti 11 atkritumu apglabāšanas poligoni, x.xx. viens bīstamo atkritumu apglabāšanas poligons, rekultivētas 316 normatīviem neatbilstošās atkritumu izgāztuves). Ir veiksmīgi uzsākta atkritumu dalītās vākšanas sistēmas īstenošana, kas turpmākajā periodā būtiski jāattīsta, lai varētu veiksmīgi nodrošināt šī pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem visā valsts teritorijā un īstenot atkritumu hierarhiju. Jāatzīmē, ka jaunu reģionālo atkritumu

23 Screening of waste management performance of EU Member States, July 2, 2012, xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxxxxxxx/xxxxx/xxxxxxx/xxx/Xxxxxxxxx_xxxxxx.xxx

apsaimniekošanas poligonu būvniecības un normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju slēgšanas rezultātā uzlabojusies arī atkritumu statistika.

(89) Uzsāktā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide, tomēr nenodrošina nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu, piemēram, tikai 25% no nepieciešamajiem ekonomiski pamatotiem atkritumu dalītās vākšanas punktiem ir ierīkoti līdz 2012.gada beigām. Minētais apdraud vides acquis izpildi atkritumu jomā attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas izveidi papīram, metālam, plastmasai un stiklam, atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, kā arī attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi.

(90) Saskaņā ar valsts statistikas datiem lielākā daļa no dalīti savāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem tiek eksportēta. 2012.gadā vairāk kā 80% eksportēts papīra un kartona iepakojums un papīrs un kartons, ~90% apmērā eksportēts plastmasas iepakojums un plastmasa, būtisks ir metāla atkritumu eksports - 75% no savāktā24, jo atkritumu pārstrādes jaudas uz vietas Latvijā nav pietiekamas vai arī saimnieciski izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei uz ārzemēm.

(91) Atbilstoši augstāk minētajam, Latvija daudzos aspektos neizpilda atkritumu apsaimniekošanas direktīvu (Direktīvas 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīva 2012/19/EK, 2000/53/EK):

1. attiecībā uz Direktīvas 2008/98/EK prasību izpildi, Latvijā vēl nav sasniegusi mērķi attiecībā uz dalītas savākšanas sistēmas attīstību un izveidi. 2012.gadā atkritumu dalītās vākšanas pakalpojums bija pieejams 74 pašvaldībās un tika pārstrādāti 15,2% no mājsaimniecību savāktajiem atkritumiem. Savukārt ir sasniegts mērķis attiecībā uz būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citai reģenerācijai, un 2011.gadā ir pārstrādāti 95,5% no savāktajiem būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumiem;

2. attiecībā uz Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem prasībām, 2011.gadā Latvijā poligonos apglabāti 58,79% bioloģiski noārdāmo atkritumu, savukārt 2012.gadā šis apjoms samazināts līdz 58,1%; attiecībā uz Direktīvas 94/62/EK par izpildi, Latvijā 2011.gadā reģenerēti 54% no šiem atkritumiem un atsevišķiem materiālu veidiem reģenerācijas apjoms atpaliek no mērķiem. Savukārt 2011.gadā pārstrādāti 51% no izlietotā iepakojuma;

3. attiecībā uz Direktīvas 2012/19/EK izpildi, Latvija patlaban nav sansiegusi tur noteiktos mērķus, 2012.gadā uz 1 iedzīvotāju gadā savācot aptuveni 2 kg EEIA un 25% no iepriekšējā kalendārajā gadā tirgū laistā iekārtu apjoma (masas).

4. attiecībā Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, Latvija ir sasniegusi noteikto pārstrādes mērķi, un 2012.gadā tika pārstrādāti 86% no nolietota transportlīdzekļa masas;

5. attiecībā uz Direktīvas 2006/66/EK, Latvija ir izpildījusi noteikto savākšanas un pārstrādes mērķi attiecīgi 2012.gadā un 2010.gadā.

(92) Izvērtējot Latvijas iespējas sasniegt atkritumu apsaimniekošanai uzstādītos mērķus, ir identificētas problēmas atsevišķās jomās:

1. uzsāktā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide nenodrošinās:

1.1. nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu. Atkritumu dalītas savākšanas sistēma (papīram, metālam, plastmasai un stiklam) nenodrošinās šo pakalpojuma pieejamību visā valsts teritorijā, kā arī problēmas būs sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara)

24 xxxx://xxxxxxxx.xxxxx.xx/#xxxxXxxxxxxxxxXxxxxxx&xxxxxxxxxXxxxxxxx0

mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008.gada 19.novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu),

1.2. priekšnosacījumus iepakojuma un izlietotā iepakojuma reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 94/62/EK (1994.gada 20.decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu,

1.3. priekšnosacījumus nolietoto transportlīdzekļu savākšanai, reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/19/EK (2012.gada 4.jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu;

2. lai gan atkritumu poligonu apsaimniekotāji arvien lielāku vērību pievērš, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu, nododot atšķirotos atkritumus pārstrādei, tomēr problemātiski būs samazināt bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu apglabājamos atkritumos līdz 35% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma (Padomes direktīva 1999/31/EK (1999.gada 26.aprīlis) par atkritumu poligoniem).

(93) Attiecībā uz ūdenssaimniecības infrastruktūru aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2000 (CE>2000), ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem nav nodrošināta 100% apmērā, tādēļ daļa mājsaimniecību notekūdeņu attīrīšanai turpina izmantot individuālos risinājumus, kas palielina vides piesārņojuma risku. Novecojušajiem ūdensapgādes tīkliem raksturīgi lieli ūdens zudumi, kuru dēļ ūdens resursi netiek izmantoti racionāli, kā arī mazinās dzeramā ūdens sagatavošanā ieguldīto līdzekļu izmantošanas lietderība. Latvijā uz vienu iedzīvotāju pieejamie ūdens resursi daudzkārt pārsniedz tā patēriņu, bet kā rāda pēdējo gadu statistikas dati, dažviet pieprasījums pēc ūdens resursiem ir tuvu Pasaules Veselības organizācijas noteikto sanitāri higiēnisko normu robežām, kas ir saistīts ar iedzīvotāju zemo maksātspēju. Savukārt noplūdes no savu laiku nokalpojušajiem kanalizācijas tīkliem izraisa vides piesārņojumu.

(94) Izmantojot 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā pieejamos KF un ERAF līdzekļus, līdz 2012.gada beigām pabeigti 164 projekti un to rezultātā ir palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami centralizētas notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumi. Kopumā centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība ir pieaugusi no 56,37% 2009.gadā uz 61,96% 2012.gadā. 2012.gada beigās dzeramā ūdens sagatavošana un notekūdeņu attīrīšana atbilst normatīvo aktu prasībām 62 no 89 aglomerācijām. Tajā pašā laikā ne visiem aglomerāciju, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2000, iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja saņemt ūdenssaimniecības centralizētos pakalpojumus, tāpēc vai nu tiek izmantoti individuālie risinājumi, vai ir nodrošināts tikai viens no pakalpojuma veidiem – tikai centralizētā ūdensapgāde vai tikai centralizētā kanalizācija. 2012.gadā dzeramā ūdens sagatavošana nodrošināta 1,37 milj. aglomerāciju iedzīvotāju, notekūdeņu attīrīšana – 1,27 milj. iedzīvotāju.

(95) Ieguldot investīcijas komunālās ūdenssaimniecības attīstībā, būtiski samazinājusies vidē novadītā piesārņojuma daļa no kopējā vidē novadītā piesārņojuma no punktveida piesārņojuma avotiem, kā arī samazinājušies dzeramā ūdens zudumi no centralizētās ūdensapgādes tīkliem. Atbilstoši 2007. – 2013.gada plānošanas perioda pabeigto ūdenssaimniecības projektu ieviešanas rādītājiem, zudumi no dzeramā ūdens tīkliem samazinājušies kopumā par 42% gadā, bet notekūdeņu tīklu noplūdes vidēji projektos samazinātas par 22%. Savukārt attiecībā uz novadīto piesārņojumu, BSP5 īpatsvars samazinājies no ~85% 2008. gadā līdz ~48% 2012.gadā, kopējā slāpekļa īpatsvars no ~94%

uz ~75% un kopējā fosfora – no ~93% līdz ~64%. Indikatīvi noteikts, ka pēc 2007.-2013. gada projektu īstenošanas, vienlaikus nodrošinot reālus pakalpojumu pieslēgumus 89 aglomerācijās ar CE>2000, vidē novadītā piesārņojuma apjoms 2015.gadā būs samazinājies par gandrīz 50% salīdzinot ar 2007.gadu.

(96) Pēc 2007. - 2013. gada plānošanas perioda projektu īstenošanas ir plānots, ka 22 no 89 aglomerācijām būs izpildītas ES direktīvas 91/271/EEC prasības, vēl 67 aglomerācijās atbilstība prasībām netiks nodrošināta un 3 aglomerācijās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nebūs ar atbilstošu jaudu.

(97) No 67 aglomerācijām, kurās ir identificētas ES direktīvas 91/271/EEC prasību neizpilde, 24 aglomerācijas novada notekūdeņus tieši riska ūdensobjektos, bet 11 riska ūdens objektu baseinos. Pēc 2007. - 2013. gada plānošanas perioda projektu īstenošanas būs vēl 13 aglomerācijas, kurās ir nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošana, jo upju baseinu apsaimniekošanas plānos ir rekomendēts nepieciešamais papildus pasākums – trešējā notekūdeņu attīrīšana, bet 3 aglomerācijās ir nepieciešama esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu palielināšana, jo esošo NAI jaudas nav pietiekošas visu aglomerācijā plānoto notekūdeņu attīrīšanai.

(98) Papildus ir identificētas 189 apdzīvotās vietas ar CE 200 – 2000, kas novada notekūdeņus riska ūdens objektu apgabalos. 78 no šīm apdzīvotām vietām savus notekūdeņus novada tieši riska ūdens objektos. Ciemu raksturojums ņemot vērā kopējo radīto notekūdeņu apjomu un savākto notekūdeņu apjomu un attīrīšanas kvalitāti ir ļoti atšķirīgs. Var būt lieli ciemi ar augstu CE apjomu un vāju infrastruktūru un mazi ciemi ar pilnībā funkcionējošu sistēmu. Šāda situācija ir izveidojusies, jo sistēmu sakārtošana laikā no 2007.–2013.gada bija brīvprātīga un balstījās uz pašvaldību iniciatīvu.

(99) Iedzīvotājiem nav pietiekamu finanšu resursu, lai izbūvētu pievadus un māju iekšējos tīklus savā nekustamajā īpašumā, kas ļautu izmantot centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus.

(100) Lielāko daļu aizsargājamo teritoriju Latvijā aizņem meži (49%) un lauksaimniecības zeme (24%), kamēr pārējo aizņem ūdeņi (12%), purvi (12%) un citi biotopi (1%). Kopējā sauszemes ĪADT aizņemtā platība ir 17% valsts teritorijas. Savukārt nozīmīgu sugu un biotopu aizsardzībai ārpus ĪADT var veidot mikroliegumus. Daļa izveidoto ĪADT un mikroliegumu iekļauti arī ES nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā (302 ĪADT un 24 mikroliegumi). Natura 2000 tīklā iekļautās teritorijas aizņem 11,5% Latvijas sauszemes teritorijas un 15% jūras teritorijas. Videi draudzīga lauksaimniecība NATURA 2000 teritorijās ir pamats vairāku retu un apdraudētu sugu izdzīvošanai. Līdz šim finansējums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir bijis pieejams 2007. – 2013.gada plānošanas periodā, sniedzot ieguldījumu infrastruktūras izveidei Natura 2000 teritorijās un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveidē.

(101) ES Putnu un Biotopu direktīvu un Sugu un biotopu likuma ieviešanai Latvijā jāīsteno dabas atjaunošanas, uzturēšanas un apzināšanas pasākumi. Atbilstoši 2013.gada ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.–2012.gadā25 ir konstatēts, ka tikai 13% biotopu un 28% sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, kas liecina par antropogēno slodzi un dabas aizsardzības pasākumu nepilnīgu īstenošanu. Ievērojamai daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai starp 2013.gada ziņojumu un 2007.gada ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu 2001.–2006.gadā22, ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju pielietošana. Tas nozīmē, ka jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām

25 Ziņojumi par Biotopu direktīvas ieviešanu 2001.–2006.gadā un 2007.–2012.gadā ir pieejami xxxx://xxxxxx.xxxxx.xxx.xx/xxx000000/xxx000000

dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu. Tā kā bieži sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi tiek skatīti atrauti no teritorijas saimnieciskās attīstības un biotopu apsaimniekošanai paredzētie finansiālie resursi ir ierobežoti, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi netiek pilnībā ieviesti. Tādējādi ne tikai netiek nodrošināts atbilstošs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām, bet strauji samazinās vērtīgu biotopu nozīmība kopējā bioloģiskās daudzveidības sistēmā.

(102) Latvijā šobrīd ir nepietiekami attīstīta meža ugunsnovērošanas sistēma, tādēļ nepieciešams turpināt attīstīt meža preventīvos pasākumus, lai operatīvi atklātu meža ugunsgrēku jebkuros laika apstākļos un savlaicīgi to likvidētu.

(103) Latvijā ir vairāk, kā 300 tūkstoši ha neizmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to produktīvai izmantošanai jāstimulē to efektīva izmantošana lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, lai sasniegtu uzstādījumu par katra lauksaimniecības un meža ha produktīvu izmantošanu.

(104) Nepietiekama finansējuma dēļ vides monitoringam nav atbilstošs tehniskais nodrošinājums, lai varētu nodrošināt vides monitoringa īstenošanu atbilstoši ES direktīvu un starptautisko konvenciju prasībām. Informācija par vides stāvokli un dabas resursiem, kā arī datu nepietiekamība kavē izpildīt starptautiskās saistības par vides datu iesniegšanu ES un starptautiskajām organizācijām, kā arī sabiedrība netiek nodrošināta ar objektīvu informāciju par vides stāvokli un dabas resursiem. Vides monitoringa dati ir ļoti nozīmīgi vides aizsardzības politikas plānošanai un īstenošanai, kā arī vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai un vides aizsardzības efektivitātes kontrolei, tāpat tie ir nozīmīgi, lai novērtētu citu tautsaimniecības nozaru īstenoto pasākumu ietekmi, tai skaitā, pasākumus, kuriem izmantots ESI finansējums. Vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu kavē kvalitatīvu izejas datu un kartogrāfiskā materiāla trūkums. Tāpat vides risku novēršanas, profilakses un pārvaldības uzlabošanai, lai iesaistītu sabiedrību lēmumu pieņemšanā ir attīstāma arī informācijas sniegšana sabiedrībai, tās izpratnes par vides aizsardzības jautājumiem veicināšanai un iesaistīšanai vides aizsardzības jautājumu risināšanā atbilstoši Baltijas jūras valstu padomes ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2010 – 2015 attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, vides izglītību un inovācijām. Minētas problēmas ir cieši saistītas ar ES Stratēģijas Baltijas jūras reģiona pīlāru „Veicināt vides ilgtspēju reģionā” un rīcības plānā izvirzītajām prioritātēm (1. prioritāte - samazināt barības vielu ieplūdi Baltijas jūrā; 2.prioritāte - saglabāt dabas zonas un bioloģisko daudzveidību; 3.prioritāte - samazināt bīstamo vielu izmantošanu un ietekmi; 4. prioritāte - kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu; 5.prioritāte - pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to ietekmi).

(105) Latvija ierindojas trešajā vietā starp ES dalībvalstīm pēc SEG lauksaimniecībā - emisijas uz vienu lauksaimniecības zemes hektāru veido 1,3 tonnas CO2 ekvivalenta, kas ir uz pusi mazāk nekā vidējais rādītājs ES. Taču Latvijā lauksaimniecības radīto SEG emisiju īpatsvars (19,3%) kopējās SEG emisijās ir būtisks un jāņem vērā, vērtējot nozares attīstības ietekmi uz nacionālo mērķu sasniegšanu. Atsākoties straujākiem ekonomikas attīstības tempiem SEG emisijas līdz 2020.gadam turpinās pieaugt; enerģētikas sektors sastādīs vislielāko daļu

– 42,5% no kopējām prognozētām SEG emisijās 2020.gadā, transporta sektors - 25,5%.26

26 Fizikālās enerģētikas institūts (2011) Pētījuma atsaite „ Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes prognožu līdz 2020.gadam sagatavošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu NR.280/2004/EK

(106) Plūdu riski ir cieši saistīti arī ar ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam stratēģiskā mērķa

„Celt labklājību” apakšmērķi „Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība”.

Attēls 10 Latvijas jūras piekrastes teritorijas. Dažāds skatījums (Valsts reģionālās attīstības aģentūra, 2012.)

(107) Būtiski ir mazināt plūdu riskus un novērst upju un jūras krastu eroziju, kas ir kļuvusi nopietna problēma klimata pārmaiņu rezultātā. Valsts 2006.–2009.gada pētījumu programmas

„Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” (KALME) eksperti prognozē, ka Baltijas jūrā ūdens līmenis pieaugs par 18 cm līdz 2100.gadam. Saskaņā ar projekta „Priekšlikumu izstrāde nacionālā plāna plūdu risku novēršanai un samazināšanai” („Vides projekti”, 2007) datiem 25% no Latvijas 496 km garās jūras robežas spēcīgu vētru un viļņu ietekmē ir pakļauta intensīvai noskalošanai (erozijai). Šāda veida erozija ietekmē sauszemes teritorijas 200-1500 m virzienā no krasta līnijas. Aptuveni 20 ha zemes tiek zaudēti katru gadu. Pētījums augstākminētā projekta ietvaros norāda arī uz vietām un objektiem, kuri ir pakļauti vislielākajam paisuma viļņu un rudens plūdu radītajai erozijai, to skaitā infrastruktūras objekti un apdzīvotas vietas (arī 6 pilsētas). Tāpat plūdu apdraudētas ir arī pilsētas un iedzīvotāji, kuri dzīvo pārplūstošajās teritorijās potomālo (lēni plūstošo) upju tuvumā, kas palu un spēcīgu lietavu laikā apdraud satiksmes darbību, kā arī komunikācijas un energoapgādi. Augstāk minētās dabas norises noved arī pie lauksaimniecības un meža zaudējumiem, kā arī apdraud medicīnisko servisu pieejamību, atkritumu apsaimniekošanu un industriālās iekārtas.

(108) Viens no svarīgākajiem lauksaimniecības un meža zemes ražotspēju ietekmējošiem faktoriem ir augsnes mitruma regulēšana, jo Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos

nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet nokrišņiem bagātos gados pat par 500 mm un vairāk. Neveicot zemes mitruma regulāciju un aizsardzību no applūšanas, Latvijā nav iedomājama intensīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstība, jo ievērojami pazeminās gan kultūraugu, gan mežaudžu ražība. Latvijā kopumā meliorētas lauksaimniecībā izmantojamas un meža zemes ir 2,1 milj. ha platībā, no kurām 71% meliorācijas sistēmu ir nodotas zemes īpašniekiem, uzliekot tiesisku atbildību par to ekspluatāciju un uzturēšanu. Jau divdesmit gadu nenotiek jaunu meliorācijas sistēmu izbūve.

(109) Izmantojot 2007. – 2013.gada ES fondu plānošanas periodam pieejamos ERAF līdzekļus DP

,,Infrastruktūra un pakalpojumi’’ papildinājuma 3.4.1.5.aktivitātē „Vides risku samazināšana” ar pieejamo finansējumu tiek nodrošināta tikai plūdu riska samazināšana teritorijās, kas atbilst plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas pirmā plūdu riska vai ārkārtas scenārija 1B kritērijam (grūti prognozējamu vižņu – ledus parādību gadījumi) un 1C kritērijam (teritorijas, kuras apdraud vairāku plūdu cēloņu kombinācija).

(110) Minēto izaicinājumu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana, ko plānots veicināt ar investīcijām plānoti ieguldījumi no 4., 5. un 6. tematiskiem mērķiem

Augsts nabadzības un bezdarba līmenis, it īpaši jauniešu, un ilgtermiņa bezdarba līmenis.

(111) Nodarbinātība. Līdz ar ekonomikas izaugsmi turpina uzlaboties situācija darba tirgū. 2012.gadā nodarbinātības līmenis 20-64 gadu vecumā sasniedza 68,2%27, kas bija par 1,9 procentpunktiem augstāks nekā 2011.gadā, tomēr joprojām būtiski atpaliek no sasniegtā nodarbinātības līmeņa pirmskrīzes periodā (75.8% 2008.gadā) un izvirzītā nodarbinātības līmeņa mērķa 2020.gadam. Latvijas nodarbinātības politika tiek īstenota, balstoties uz Eiropas Nodarbinātības stratēģiju, stratēģiju „Latvija 2030”, NRP un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī kopējais stratēģiskais ietvars 2020.gadam tiks noteikts Nodarbinātības un iekļaujošas izaugsmes pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam,.

(112) NRP noteiktā nodarbinātības līmeņa mērķa sasniegšana prasa pilnvērtīgu Latvijas cilvēkresursu potenciāla izmantošanu un attīstīšanu, nodrošinot optimālu Latvijas darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru. Atbilstoši NRP, viens no galvenajiem Latvijas makro-strukturālajiem izaicinājumiem izaugsmei un nodarbinātībai ir strukturālā bezdarba risks, ko izraisa kvalifikācijas un prasmju atbilstības darba tirgus prasībām trūkums. Lai arī 2012.gadā28 darba meklētāju īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 14,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, tas joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā. Ilgtermiņa bezdarba mazināšanu apgrūtina nepietiekamais darba tirgus pieprasījums (mazs vakanču skaits), kā arī ilgstošo bezdarbnieku vecums un izglītības un prasmju zemais līmenis. Gados vecāki cilvēki ir viena no bezdarba riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju kategorijām. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pieaug - 2010.gada 4.ceturkšņa beigās tas bija 10,5%, 2011.gada 4.ceturkšņa beigās - 12,3%, 2012.gada 4.ceturkšņa beigās - 13,4 %.

(113) ESI fondu ieguldījumi 2007.–2013.gadā lielā mērā ir vērsti uz iedzīvotāju sekmīgu iekļaušanu un noturēšanu darba tirgū, ar aktīvo nodarbinātības pasākumu un citu instrumentu atbalstu nodrošinot tiem nepieciešamās prasmes, paaugstinot darba drošību un līdztiesību darba tirgū, kā arī uzlabojot darbaspēka veselības stāvokli. Atbalsts nodrošināja darbaspēka

27 Dati no Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes

28 CSP DSA dati

piedāvājuma kvalitātes stiprināšanu, aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietvaros atbalstot nepieciešamās prasmes gan bezdarbniekiem, gan bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām.

(114) Īstenotie atbalsta pasākumi nodrošināja sabalansētu atbalsta sniegšanu gan īstermiņa sociālās spriedzes samazināšanai, nodrošinot bez darba palikušo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos, gan nodarbinātības attīstībai ilgtermiņā, veicinot iedzīvotāju pārkvalifikāciju un papildu iemaņu apguvi apmācību pasākumos, kā arī sekmējot saimnieciskās darbības uzsākšanu.

(115) Pasaules Bankas pētījums „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums” norāda, ka prioritātei nodarbinātības jomā ir jābūt bez darba esošo cilvēku atgriešanai darba tirgū un identificē iedzīvotāju grupas ar vāju piesaisti darba tirgum. Tās galvenokārt ir personas ar zemu izglītības līmeni dažādās vecuma grupās, gados vecākas personas, x.xx. ar hroniskām saslimšanām vai invaliditāti. Tomēr risks identificēts arī gados vecāku pašnodarbinātu vīriešu vidū, kas var būt skaidrojams ar neformālo nodarbinātību. Netipiska grupa ir sievietes ar augstu izglītības līmeni, kuru ģimenē ir mazi bērni Pētījuma rezultāti rāda, ka valdības ieviestās aktīvās nodarbinātības programmas uzlabo programmu dalībnieku nodarbinātības līmeni.

(116) Reģistrēto bezdarbu 2012.gada beigās raksturoja virkne rādītāju29, kas pamato mērķēta atbalsta nepieciešamību ilgstošajiem bezdarbniekiem, personām ar zemu vai neaktuālu prasmju un kvalifikācijas līmeni, gados vecākiem darba meklētajiem:

1. vairāk nekā 44% bezdarbnieku bija reģistrēti NVA vairāk nekā 12 mēnešus;

2. 50% reģistrēto bezdarbnieku nav profesionālās kvalifikācijas, savukārt reģistrēto jauniešu bezdarbnieku vidū šis rādītājs ir 68%;

3. vairāk nekā 36% bezdarbnieku ir pārsnieguši 50 gadu slieksni;

4. 76% bezdarbnieku nesaņēma bezdarbnieka pabalstu.

(117) Saskaņā ar Eurostat datiem jauniešu bezdarba līmenis 2012.gadā Latvijā bija 28,4% (jeb 29,1 tūkst. jauniešu), kas ir par 5,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji ES. Īpaši augsts bezdarba līmenis ir personām vecumā 15-19 gadi, kur bez darba ir 58,8% jauniešu (ES - 28,2%), bet vecumā 20-24 gadi – 24,8% (ES – 21,3%). Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijā pēdējos gados pieaudzis jauniešu skaits, kas nemācās un nestrādā (t.s. NEET- not in education, employment or training) - no 4,2% 2010.gadā līdz 7,1% 2012.gadā, kamēr ES- 27 vidējais rādītājs ir aptuveni 2 reizes zemāks (2012.gadā – 3,3%).

(118) Darba tirgus efektīva funkcionēšana ir viens no nozīmīgākajiem elementiem ekonomiskās attīstības nodrošināšanai un valsts konkurētspējas paaugstināšanai. Latvijā tiek īstenota aktīva darba tirgus politika saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm, un tā kā vienu no galvenajiem neatliekami risināmajiem pasākumiem NRP izvirza: aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pilnveidošanu, kas, savukārt atbilst ES Padomes 2013.gada rekomendācijai „Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti.” Kā liecina Pasaules bankas veiktais un ar ESF atbalstu īstenotais ietekmes izvērtējums, tad dalība 2007.-2013. gada ietvaros notikušajos aktīvās nodarbinātības pasākumos nozīmīgi uzlabo bezdarbnieku situāciju darba tirgū gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, efektam variējot pa dažādiem apmācību tipiem.30

29 NVA dati

30 xxx.xx.xxx.xx/xxxxxx/xxxxxxxxxxxx/xxxx_xxxxxxxxxxxx00.xxx

(119) Latvijas tautsaimniecība nākamajās dekādēs saskarsies ar būtiskām strukturālajām izmaiņām31. Lai sagatavotos un pielāgotos šīm izmaiņām, ir nepieciešams veikt apsteidzošus pārkārtojumus darba tirgū. Līdzīgi kā citās jaunajās ES dalībvalstīs, arī Latvijā darba tirgus pārmaiņas apsteidzošos pasākumus ir grūti identificēt, tie biežāk ir „ad hoc” ieviesti pasākumi, nevis strukturēti pārkārtojumi. Tie nav sistēmiski, ar skaidru struktūru, rezultātā dažādas to sastāvdaļas kalpo atšķirīgiem mērķiem, pārklājas un var būt pat savstarpēji pretrunīgas32. darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu īstenošanā būtisks elements ir diskusijas gan pašu politikas veidotāju starpā, gan ar sociālajiem partneriem. Šādai pieejai – konkrēta informācija un diskusijas – jākļūst par sistēmu politikas veidošanā.

(120) NRP kā vienu no galvenajiem politikas virzieniem un pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai nosaka darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvā regulējuma un tā piemērošanas pilnveidošanu. Darba vietu kvalitātes pilnveide ir politikas virziens, ko ES 2020 stratēģijas īstenošanai izvirza ar Padomes lēmumu apstiprinātās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes (7.pamatnostādne). Saskaņā ar Eiropas dzīves un darba apstākļu fonda veikto pētījumu „Darbavietu kvalitātes tendences Eiropā”33, Latvijā 2010.gadā 26,0% nodarbināto strādāja nepietiekamas kvalitātes darbavietās. Savukārt Valsts darba inspekcijas uzkrātās nelaimes gadījumu statistikas analīze liecina, ka uzlabojumi nepieciešami bīstamo nozaru uzņēmumos, jo īpaši, mikro un mazo saimnieciskās darbības veicēju grupā, kur pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013” rezultāti uzrāda situācijas pasliktināšanos darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību jomā.

(121) Lauku novadu nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – ap 35%, un šajās nozarēs ir vērojama tendence samazināties nodarbināto skaitam. Līdz ar lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē iespējama ~80 tūkstošu darbavietu samazināšanās tuvāko desmit gadu laikā.

(122) Tādēļ nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu MVK attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni.

(123) Iepriekšējos gados ir pierādījies, ka ļoti liela nozīme lauku iedzīvotāju sociālo aktivitāšu veicināšanai ir vietējo rīcības grupu (VRG) izstrādātājām stratēģijām, jo tādējādi tiek nodrošināta vietējo iedzīvotāju maksimāla iesaistīšana pašu iniciētajās aktivitātēs un, izmantojot viņu potenciālu, tiek īstenoti lauku iedzīvotāju izvirzītie mērķi, apmierinot to sadzīves un kultūras vajadzības.

(124) Ienākumu nevienlīdzība, nabadzība un sociālā atstumtība, kas ir pastāvoša problēma jau daudzus gadus, ir šķērslis gan tautas attīstībai, gan ekonomikas attīstībai, x.xx. produktivitātes pieaugumam. Proti, nabadzības dēļ indivīds nespēj piekļūt nepieciešamajiem resursiem un pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības nozares pakalpojumiem, kas, savukārt, ir ierobežojošie un kavējošie faktori veiksmīgai integrācijai darba tirgū.

(125) Saskaņā ar Eurostat datiem 34, 36.6% Latvijas iedzīvotāju 2012.gadā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, kas ir trešais augstākais rādītājs ES. Analizējot nabadzības risku noteiktām iedzīvotāju grupām, iezīmējas izteikta izglītības līmeņa ietekme. Augstākās

31 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm; xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxx.xx?xxx0000 32 Sintēzes ziņojums. Sociālā partnerība pārmaiņu apsteidzošo pārkārtojumu un restrukturizācijas īstenošanai. Savstarpējā mācīšanās: Somijas un Baltijas valstis. 2011.gada novembris. xxxx://xxxxxx.xxxxxx.xxx/xxxxxxxxxxxx-

restructuring/synthesis-reports

33 Eurofond, Fifth European Working Conditions Survey, xxxx://xxx.xxxxxxxxx.xxxxxx.xx/xxxxxxx/0000/00/xx/0/XX0000XX.xxx

34 xxxx://xxxxxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxx/xxxx.xx?xxxxxxxxxxx_xxxx00&xxxxxxx

izglītības ieguve nozīmīgi samazina risku personai nokļūt zem nabadzības riska sliekšņa, savukārt personām ar pamata izglītību nabadzības riska indekss sasniedz 42%. Latvijā reģistrēti vieni no augstākiem bērnu nabadzības rādītājiem ES un bērnu nabadzība korelē ar vecāku zemu izglītības līmeni.

(126) Nozīmīgas atšķirības vērojamas arī starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem – lauku iedzīvotāji ir vairāk pakļauti nabadzības riskam. Galvenās nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir nepilnās un daudzbērnu ģimenes, vienas personas mājsaimniecības, zemas darba intensitātes un bezdarbnieku mājsaimniecības, kā arī bērni, jaunieši un pirmspensijas vecuma iedzīvotāji35.

(127) Sabiedrībā būtiski pieaugusi nepieciešamība pēc profesionāla sociālā darba, lai risinātu sociālās un psiholoģiskās problēmas, ko izraisījusi iedzīvotāju ilgstoša atrašanās bezdarba un nabadzības situācijā. Īpaša uzmanība pievēršama sociālajam darbam ar ģimenēm, kurās ir bērni, kā arī uzlabot darba metodes ar atšķirīgajām mērķa grupām un pilnveidot sociālā gadījuma vadības metodes pielietojumu sociālā darba praksē. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka, lai sociālais dienests varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, tajā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam36 uz 1000 iedzīvotājiem. Atbilstoši pašvaldību sociālo dienestu sniegtajai informācijai, 2012.gadā republikas pilsētu un novadu pašvaldību sociālajos dienestos strādāja 1162 sociālā darba speciālisti, t.i. viens sociālā darba speciālists apmēram uz 1742 iedzīvotājiem. Redzams, ka sociālā darba speciālistu skaits ir nepietiekams, t.i., kopumā nodrošināts par 58% no normatīva.

(128) Analizējot sociālo pakalpojumu sniegšanu, iezīmējas tādas problēmas kā institucionālās aprūpes formu dominēšana un būtiskas atšķirības starp reģioniem pakalpojumu nodrošināšanā. Saskaņā ar valsts statistikas datu apkopojumiem un LM apkopoto informāciju, uz 2013.g. 1. janvāri institucionālajā aprūpē atradās 13040 personas, turpretī aprūpi mājās 2012.gadā saņēma 9739 personas. Rindā uz valsts apmaksāto institucionālo aprūpi personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem uz 2012.gada 18.decembri gaidīja 335 personas, uz pašvaldību finansētu institucionālo aprūpi - 80 personas ( dati uz 2013.gada 1. janvāri), turpretī rindā uz aprūpi mājās – tikai 2 personas. Nepietiekamais veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu klāsts, pakalpojumi, kuri tiek sniegti segregētā vidē (t.i. institūcijās), kā arī nepietiekama virzība uz katra pakalpojuma saņēmēja individuālām vajadzībām ir uzskatāmi par galvenajiem šķēršļiem, kuri šobrīd Latvijā ierobežo personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto personu vienlīdzīgas tiesības būt līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Minētā situācija ietekmē ne tikai personas, kurām nepieciešami sociālie pakalpojumi, bet arī viņu ģimenes locekļus, kuri nereti ir spiesti izstāties no darba tirgus un zaudēt savu kvalifikāciju, bieži pēc ilgstošas piespiedu prombūtnes vairs nespējot atgriezties darba tirgū.

(129) 2012.gadā aprūpes iestādēs atradās 1793 bērni, kam būtu jānodrošina vieta ģimeniskā vidē. Latvijā alternatīvas vecāku aprūpei (aprūpei ģimenē) līdz brīdim, kad bērns varēs atgriezties pie saviem vecākiem, tiks adoptēts vai sasniegs pilngadību, ir aprūpe audžuģimenē, pie aizbildņa vai ārpusģimenes aprūpes iestādē. 2012.gada beigās Latvijā bija 4083 aizbildņi, 325 adoptētāji un 582 audžuģimenes.37 ANO 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērnu tiesībām 20.pants nosaka, ka bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides

35 Pasaules bankas pētījums „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?”, Labor market and social conditions diagnostic, Poverty, inequality and the social impact of the financial crisis in Latvia, 29.-32.lpp.; xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xxxxxx/xxxxxxxxxxxx/xx_xxxxxxx_xxxxxxxxxx.xxx

36 Sociālā darba speciālists – sociālais darbinieks, karitatīvais sociālais darbinieks, sociālais aprūpētājs, sociālais rehabilitētājs, sociālās palīdzības organizators.

vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību.

(130) Vienlīdzīgas iespējas nereti ir saistītas arī ar tiešu vai netiešu diskrimināciju, savukārt diskriminācijas viens no cēloņiem ir sabiedrībā pastāvošie aizspriedumi un stereotipi. Saskaņā ar pētījuma38 datiem, kurā aptaujāti Latvijas iedzīvotāji, 63% respondentu uzskata, ka pastāv diskriminācija pret iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 55 gadiem, un 50% respondentu uzskata, ka diskriminācija uz invaliditātes pamata ir samērā izplatīta Latvijā.

„Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam” konstatē, ka darba devēju vidū nav izpratnes par invaliditāti, tās sekām un radītajiem ierobežojumiem personas ar invaliditāti dzīvē un darba iespējām, kas attiecīgi kavē personu ar invaliditāti efektīvu iesaistīšanos darba tirgū.

(131) Sabiedrībā pastāv dažādi stereotipi, kas rada barjeru starp ieslodzītajiem un viņu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pastāvošā fragmentārā atbalsta sistēma, aprobežojoties ar sociālajiem pakalpojumiem, nesniedz pilnvērtīgu atbalstu bijušajiem ieslodzītajiem. Aptuveni 60% ar brīvības atņemšanu notiesāto sodu cietumā izcieš atkārtoti39 un liela daļa no tiem ir personas ekonomiski aktīvajā vecumā.

(132) Lai nodrošinātu EP rekomendācijas izpildi, likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” (izsludināts 27.11.2013.) viens no būtiskākajiem vidēja termiņa budžeta politikas prioritārajiem attīstības virzieniem ir noteikts- darbaspēka nodokļu sloga pārskatīšana nolūkā mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību un paaugstināt dzīves kvalitāti, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Būtiskākie pasākumi šajā jomā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma palielināšana un atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošajām personām, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana, valsts sociālā atbalsta sistēmas pilnveidošana ģimenēm ar bērniem un personām ar invaliditāti, kā arī kompensējoši pasākumi mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem saistībā ar izdevumu kāpumu elektroenerģijai. Latvijas valdība turpina darbu pie priekšlikumu izstrādes par attīstības iespējām atsevišķās sociālās drošības sistēmas jomās. Izmaiņu priekšlikumos viens no primārajiem uzdevumiem ir valstī noteikt jaunu minimālo nodrošinājuma līmeni. Tas būtu atskaites punkts atbalsta un politikas plānošanā Latvijas iedzīvotājiem, un no tā būtu atkarīga arī tālākā rīcība minētajās jomās. Priekšlikumi tiek izstrādāti, ņemot vērā pasaules un ES dalībvalstu kopīgi izstrādātās pieejas nabadzības mērīšanā un mazināšanā, Pasaules Bankas pētījuma „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?” rezultātus, LM veikto izpēti atsevišķos ar sociālās drošības sistēmas darbību saistītajos jautājumos, kā arī iedzīvotāju sociālo situāciju.

(133) Analizējot nabadzības cēloņus40,, konstatēts, ka cilvēku pakļautību nabadzības riskam ietekmē arī slikts fiziskās un garīgās veselības stāvoklis, kas ir par pamatu darbaspējīgo cilvēku nokļūšanai ekonomiski neaktīvo cilvēku vidū un priekšlaicīgai mirstībai. Atbilstoši statistikas datiem, 70% no – personām ar pirmreizēju invaliditāti Latvijā nestrādā41, bet priekšlaicīga mirstība ir viena no augstākajām ES42.

38 Speciālais Eirobarametrs nr.393, ziņojums „Diskriminācija ES 2012.gadā”, xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxx_xxxxxxx/xxxxxxxx/xxx/xxx_000_xx.xxx

39 Ieslodzījuma vietu pārvaldes gada publiskie pārskati (2010., 2011., 2012.gads) xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xxxxx.xxx?xxxxxxxxxx_xxxxxxx&xxxxxxxxxxxx&xxx00&Xxxxxxx00&xxxxxxx

40 Social Investment Package, Commission Staff Working Document "Investing in Health", 20.02.2013, EC

41 Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas dati

42 Slimību profilakses un kontroles centra dati

(134) 2007.–2013.gadā ar ESI fondu ieguldījumu palīdzību tika atbalstīti sociālās iekļaušanas pasākumi un veicināta iekļaujoša darba tirgus attīstība, x.xx. atbalsts tika sniegts sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātības iespēju paaugstināšanai, kā arī pilnveidota darbspēju vērtēšanas sistēma un attīstīti sociālie pakalpojumi. Ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā 2007.-2013.gadā veikti atbilstoši labklājības nozarē apstiprinātiem vidēja termiņa plāniem valsts finansēto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu optimizācijai un ir atspoguļoti zemāk.

Attēls 11 „Ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā

(135) 2007.-2013.gada plānošanas periodā veselības nozarē tika atbalstīti pasākumi cilvēkresursu attīstībai, infrastruktūras uzlabošanai ģimenes ārstu praksēs, slimnīcu pārprofilēšanai par ambulatorajām ārstniecības iestādēm, neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstībai (skatīt attēlu Nr.12), kā arī stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai, optimizējot veselības aprūpes sistēmu, nodrošinot racionālu un izmaksu efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojumu valstī, kas ļautu optimizēt nozarei nepieciešamo finansējumu, tādējādi paaugstinot pieejamību pakalpojumiem. Līdz ar to ES fondu finansējums ļāva veselības aprūpē iesaistītajiem profesionāļiem pilnveidot profesionalitāti, iegūt un atjaunot specializāciju atbilstoši jaunajai nozares struktūrai, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem sakārtot infrastruktūru, kas nepieciešama, lai sniegtu pakalpojumus jaunajos apstākļos. Piemēram, atbalstu saņēma bijušās slimnīcas, kas reformu ietvaros tika pārprofilētas par ambulatorajiem centriem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests īstenoja sistēmas centralizācijai nepieciešamos pasākumus (tai skaitā dispečeru punktu centralizācija, vienotas IT sistēmas izveide, jaunu operatīvo medicīnas transporta līdzekļu iegāde), savukārt, stacionārās ārstniecības iestādes attīstīja infrastruktūru, kas bija būtiski, ņemot vērā samazināto stacionāru skaitu valstī un stacionāro iestāžu sniegto

pakalpojumu specifikas izmaiņas. Analizējot veselības statistikas rādītājus43, var secināt, ka veiktās reformas (tai skaitā izmantojot KP fondu investīcijas) nodrošināja veselības nozares finansējuma restrukturizāciju pa aprūpes līmeņiem un ārstniecības iestādēm, savukārt ieguldījumi infrastruktūrā un cilvēkresursu attīstībā palīdzēja saglabāt pakalpojumu pieejamību un paaugstināt to kvalitāti.

Attēls 12 “NMP dienesta darbības teritorija no 2010.gada 1.jūlija”.44

(136) Latvijā veselības jomā pastāv nevienlīdzība sociāli ekonomisko faktoru ietekmē, par ko liecina dažādu iedzīvotāju grupu atšķirīgie veselības rādītāji. Nabadzība ir būtisks faktors, kas nosaka sliktu veselību, jo finanšu līdzekļu trūkums ir ļoti nozīmīgs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ierobežojošais faktors. 2012.gadā EU SILC iedzīvotāju aptaujā

10.4 % respondentu Latvijā atbildējuši, ka nevar atļauties medicīniskos izmeklējumus, tas ir augstākais rādītājs starp ES valstīm45.. Respondenti ar zemiem ienākumiem (līdz 100 Ls uz ģimenes locekli) mājsaimniecībā gandrīz divas reizes retāk vēršas pie ārstiem speciālistiem, salīdzinot ar respondentiem, kuru mājsaimniecību ienākumi ir vidēji vai augsti46. Tas liecina, ka zemākā ienākuma līmeņa mājsaimniecības ir lielākā mērā pakļautas riskam nesaņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību nekā citas. Dzīve nabadzībā biežāk ir saistīta ar riska uzvedību – biežāku psihoaktīvo vielu (tabakas, alkohola) lietošanu, depresiju, antisociālu uzvedību un noziedzību, ar palielinātu nedrošas pārtikas lietošanas risku, plašu somatisko problēmu spektru47.

(137) Veselības aprūpes pakalpojumu ierobežotā pieejamība pastarpināti ietekmē priekšlaicīgas mirstības rādītājus, kur galvenie cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi (tai skaitā pašnāvības) 48Salīdzinājumā ar situāciju ES, 2010.gadā mirstība uz 100 000 iedzīvotājiem (vecumā no 0 līdz 64 gadiem) no sirds un asinsvadu

43 (xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xxxxxxxxx-xxxxxxx-xxxxxxxxxx/)

44 NMP dienesta informācija;

45 EUROSTAT dati.

46 X. Xxxxxx „Iedzīvotāju veselības apsekojuma analīze”, 2008.

47 PVO Health for All datu bāzes dati

48 SPKC Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze

slimībām Latvijā bija 140,2 (ES – 43,7), no ļaundabīgajiem audzējiem – 93,9 (ES – 71,2), no ārējiem nāves cēloņiem – 78,9 (ES – 27,9), tai skaitā no pašnāvības – 16,8 (ES – 9,5). 49.

(138) Viens no svarīgākajiem instrumentiem mērķtiecīgai nevienlīdzības mazināšanai veselības jomā ir investīcijas iedzīvotāju, jo īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības veicināšanā un slimību profilaksē. Veiktie pētījumi apliecina, ka investīcijas preventīvos veselības veicināšanas pasākumos ir vērtīgs ieguldījums („good buy”), jo tas ir izmaksu efektīvs un ilgtermiņā nodrošina valstī finansiālu ietaupījumu gan ekonomikas jomā, gan vērtējot no sociālā aspekta50. Tāpat slikta veselība ir iemesls darba kavējumiem (darba kavējumi ES svārstās robežās no 3% līdz 6% no darba laika, kas ir līdzvērtīgi 2,5% no gada IKP). 51 Minētās problēmas galvenie risinājumi ir: prevencija, skrīnings un agrīna diagnostika, aprūpe un ārstniecība, aktīva novecošanās un neatkarīga dzīve.52

(139) Šo izaicinājumu un problēmu risināšanai tiks novirzīts finansējums 8. un 9.tematiskā mērķa ietvaros.

Nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums

(140) Izglītība ir viens no valsts konkurētspējas pamatiem. Atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas projektam un Latvijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm tautsaimniecības pārstrukturizāciju kavē atbilstoši sagatavotu speciālistu trūkums. Galvenās problēmas, kuras iezīmējas nākotnē, ir nepietiekams kvalificētu speciālistu skaits, jo īpaši dabas un inženierzinātņu jomās (gan vidējās, gan augstākās izglītības līmenī), un augsti kvalificētu speciālistu trūkums ar nākotnei nepieciešamajām prasmēm - tehniskā specializācija, kas apvienota ar saimnieciskās darbības un problēmrisināšanas prasmēm.

(141) Atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, ir identificētas četras galvenās darba tirgus disproporcijas:

a. Augstākajā izglītībā aptuveni 52% no kopējā uzņemto studentu skaita tika uzņemti humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Vidējā termiņā pieprasījums pēc šiem speciālistiem būs par 10% jeb 19 tūkst. mazāks nekā piedāvājums;

b. Dabaszinātņu un inženierzinātņu programmās tika uzņemti vien 25% no kopējā imatrikulēto studentu skaita. Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās (13%) ir viens no zemākajiem Eiropā (2008.gads). Eiropas salīdzināmo valstu vidū šādu absolventu skaita rādītājs pārsniedz 20%. Latvija ar šādu cilvēkkapitāla struktūru nespēj un arī turpmāk nespēs pietiekami atbalstīt tehnoloģiju attīstību53. Ņemot vērā arī vecumstruktūru, vidējā termiņā pieprasījums pārsniegs piedāvājumu par 27% jeb 22 tūkst.

c. Aptuveni 5% jauniešu ik gadu pēc pamatskolas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazināsies;

50 The World Health Report 2002: Reducing Risks, Promoting Healthy Life, World Health Organization 2002; Global action plan for the prevention and control of NCDs 2013-2020, World Health Organization 2013

51 EUROFOND (2010), Absence from the work report

52 Social Investment Package, Commission Staff Working Document "Investing in Health", 20.02.2013, EC

53 Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011, 2012. 132.lpp.

d. Darba tirgū ir liels mazkvalificēto personu īpatsvars – līdz 2020.gadam pārkvalifikācija būs nepieciešama vairāk nekā 30 tūkst. ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar pamatizglītību vai pat zemāku izglītības līmeni.

(142) Šo izaicinājumu risināšanai ir nepieciešami uzlabojumi izglītības sistēmā kopumā, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un Viedās specializācijas stratēģijas prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības līmeņos.

(143) Demogrāfijas iespaidā visu līmeņu izglītību 2014.-2020.gadā ietekmēs nozīmīgs skolēnu un studējošo skaita samazinājums. Saskaņā ar prognozi salīdzinājumā ar 2012.gadu 2020.gadā skolēnu skaits vispārējā vidējā izglītībā samazināsies par 11,6 tūkst., savukārt augstākajā izglītībā – samazinājums par 27,6 tūkst. studentu. Vienīgā izglītības pakāpe, kurā prognozējams izglītojamo vecumā no 7 -15 gadiem pieaugums, ir pamatizglītība. Nepieciešami pārdomātie risinājumi resursu koncentrācijai un izglītības pakalpojumu pieejamības pārstrukturizācijai, vērtējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības modeļus

(144) Kā galvenie politikas virzieni un pasākumi augstāko izglītību ieguvušo skaita palielināšanai NRP īstenošanai ir noteikti:

1. augstākās izglītības modernizācija, paaugstinot studiju un pētniecības efektivitāti, veicinot sadarbību ar komersantiem; paaugstinot kvalitāti un starptautisko konkurētspēju un nodrošinot iegūto kvalifikāciju un prasmju pilnīgāku atbilstību darba tirgus prasībām;

2. augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizēšanas un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana, uzlabojot nodrošinājumu ar mūsdienīgām iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģiju tādos prioritāros studiju virzienos kā dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecībā, kā arī racionāli izmantojot publisko un piesaistīto privāto finansējumu;

3. studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana, paaugstinot augsti kvalificētu speciālistu īpastvaru darba tirgū prioritārajās jomās (dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, veselības aprūpes, vides zinātņu un radošo industriju), x.xx. izstrādājot jaunas inovatīvas studiju programmas, palielinot docētāju un zinātnisko darbinieku skaitu.

(145) Studiju programmu kvalitātes, sadarbības un ilgtspējas novērtējumā54 secināts, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā pastāv studiju programmu dublēšanās un sadrumstalotība, it īpaši augstākajos studiju līmeņos, kā arī nav attīstīta resursu koplietošana. Sagatavoto zinātņu doktoru skaits, it īpaši dabas un inženierzinātnēs, kā arī studējošo šajās nozarēs, tajā skaitā koledžas līmenī, joprojām nav pietiekams Latvijas izaugsmes vajadzībām. Latvijas augstākās izglītības studiju un pētniecības vide nav pietiekami atvērta starptautiskajai sadarbībai un sadarbībai ar komersantiem. Augstākās izglītības studiju programmu īstenošanā ir nepietiekama sasaiste ar profesionālo un uzņēmējdarbības vidi, nepietiekama sudiju (pasniegšanas) kvalitāte angļu valodā, nepietiekama ārvalsts profesūras iesaiste mācību procesā. Akadēmiskā personāla zinātniskā kvalitāte nav pietiekama salīdzinājumā ar ES attīstītāko valstu standartiem. 2012.gadā 40% no ievēlētā akadēmiskā personāla nebija doktora zinātniskā grāda, kas norāda uz šā personāla zinātniskās kvalifikācijas

54 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013

54 xxxx://xxx.xxx.xx/XXX_xxx_xxxxxxxx.xxx

nepietiekamību. Akadēmiskajam personālam ir nepietiekamas svešvalodu zināšanas, kas negatīvi ietekmē studiju programmu kvalitāti. Laboratoriju un pētniecības aprīkojums un IKT risinājumi AII augstākā līmeņa studiju programmu kvalitatīvai nodrošināšanai, dabas un inženierzinātņu, matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās joprojām neatbilst Eiropas standartiem, līdz ar to nepieciešama privāto investīciju piesaistīšana augstākās izglītības sektoram. Tāpat nepietiekami tiek izmantota tālmācība.

(146) Nepieciešams veicināt augstskolu iekšējās kvalitātes sistēmu izstrādi, to pilnveidošanu atbilstoši Eiropas līmenī atzītiem kvalitātes standartiem.

(147) Patlaban valsts finansētās augstākās izglītības studiju vietas Latvijā ir pieejamas pusei no visiem pilna laika studējošajiem jeb 37% no studējošo kopskaita (2013.gadā). 2012.gadā tika apstiprināti studiju virzienu un augstākās izglītības institūciju akreditācijas noteikumi, kas nodrošinās pāreju uz jaunu augstākās izglītības ārējās kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Šie noteikumi paredz studiju virzienu akreditāciju, tādējādi sekmējot resursu tematisko konsolidāciju un samazinot birokrātisko slogu, un veicinot augstākās izglītības spēju elastīgi reaģēt uz darba tirgus izmaiņām. Visās augstskolās un koledžās uzsākta Eiropas līmenī vispārēji atzītu kopīgu kvalitātes nodrošināšanas kritēriju un metodiku izmantošana. Saskaņotas darbības veicināšanai augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanaiir izstrādāti un parakstīti līgumi ar galvenajām ieinteresētajām pusēm – Rektoru padomi un Latvijas Koledžu asociāciju. Sekmēta kvalitātes nodrošināšanas mehānisma saskaņošana ar “Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā” („ENQA standarti un vadlīnijas”, apstiprināti 2005.gadā Bergenas ministru konferencē).

(148) Lai nodrošinātu kvalitatīvu augstākās izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas veidošanu, ieviešanu un izvirzīto mērķu sasniegšanu, ir nepieciešams izveidot kvalitatīvu un ilgtspējīgu monitoringa sistēmu, kas sasaista pārvaldes, zinātniskās un augstākās izglītības institūcijas. Tā kā Latvijā politikas analīze nav attīstīta, augstākās izglītības un zinātnisko institūciju iesaiste ir vitāli svarīgs monitoringa sistēmas elements. Ir nepieciešams, lai sociālo zinātņu pētnieki iesaistītos datu, kas ļautu sekot mērķu sasniegšanas progresam un ar to saistītajiem faktoriem, ģenerēšanā. Pašreiz ar AI un zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju saistītu jautājumu un problēmu izpēti nodarbojas vien atsevišķi individuāli zinātnieki. Tāpēc ir nepieciešams veidot politikas analīzes kapacitāti augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās.

(149) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam paredz atbalstu starptautiski atvērtai augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijai, izmantojot EQAR reģistrēto aģentūru pakalpojumus, vienlaicīgi atbalstot starptautiski konkurētspējīgas nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras izveidi, paredzot tās darbības pilnu izmaksu segumu.

(150) Tiek turpināts darbs pie jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa, kas veicinātu augstākās izglītības pieejamību, taisnīgumu, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu, plānojot modeļa aprobāciju sākot ar 2016.gadu no valsts budžeta līdzekļiem.

(151) KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā 31 augstākās izglītības institūcijai, tajā skaitā

11 koledžām, ir piešķirts atbalsts noteiktām augstākās izglītības studiju programmām paredzētās infrastruktūras modernizēšanai (skat. attēlu Nr.14). 2012.gadā augstākās izglītības iestādēs kopā ir 578 tūkst. m2 studiju un zinātniskā darba telpu. Aptuveni 50% (290 tūkst. m2) no tiem modernizēts KP fondu plānošanas periodā 2007.-2013.gadam; 25% (145 tūkst. m2) telpu ir modernizētas par augstākās izglītības iestāžu pašu līdzekļiem, attiecīgi joprojām daļa no augstākās izglītības institūcijām nav modernizētas, nodrošinot

integrētas un teritoriāli un telpiski vienotas studiju, zinātnes un tehnoloģiju pārneses vides attīstību.

Attēls 13 Augstākās izglītības institūciju, neskaitot koledžu, tīkls

Attēls 14 Koledžu tīkls

(152) Lai gan iepriekšējos gados ir novērots izglītojamo īpatsvara pieaugums profesionālajās izglītības programmās par 5,7%, vispārējā vidējā izglītībā un profesionālajā vidējā izglītībā iesaistīto izglītojamo īpatsvars nav līdzvērtīgs. Veicinot audzēkņu profesionālo attīstību, tika nodrošinātas prakses vietas visos reģionos: 2007.–2013.gada plānošanas perioda ESF projektu ietvaros 9949 audzēkņi izgājuši mācību prakses ārpus izglītības iestādes. Tomēr nepieciešams turpināt darbu pie sadarbības stiprināšanas ar darba devējiem profesionālās izglītības programmu īstenošanā, x.xx. prakšu nodrošināšanā, lai tas izveidotos kā sisitēmisks sadarbības virziens. 2012.gadā izglītojamo skaita attiecība vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības posmā bija aptuveni 61:39. Pastāv disproporcija starp vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmu izvēli pēc pamatskolas. Līdz 2020.gadam plānots mainīt izglītojamo skaita proporciju profesionālajā izglītībā un vispārējā izglītībā par labu profesionālajai izglītībai no attiecības 39/61 (2012.gadā) uz attiecību 50/50 (2020.gadā), tādējādi nodrošinot kvalificēta darbaspēka īpatsvara pieaugumu..

(153) Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošajiem datiem kopā uz 2013.gada 1.janvāri profesionālās izglītības iestādēs atskaitīti ir 5210 izglītojamie, x.xx. 1398 par izglītības iestādes neapmeklēšanu un 829 – ģimenes apstākļu dēļ. Liela daļa audzēkņu profesionālās izglītības iestādēs ir no maznodrošinātām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

(154) Profesionālās izglītības pievilcību negatīvi ietekmē tas, ka daļai profesionālās izglītības iestāžu mācību vide joprojām neatbilst mūsdienu prasībām, un vērojams salīdzinoši zems profesionālās izglītības prestižs, tādēļ lielāka daļa pamatskolas beidzēju izvēlas turpināt mācības vispārējās vidējās izglītības iestādēs nevis profesionālās izglītības iestādēs.

(155) Lai veicinātu jauniešu nodarbinātību un ātrāku iekļaušanos darba tirgū, 2007. – 2013.gadā pilnveidots esošais profesionālās (1–1,5 gadīgās) programmu piedāvājums.

(156) Saskaņā ar CSP datiem Latvijā uz doto brīdi ir apmēram 255 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 – 24 gadiem. 2013.gada otrajā pusē aptuveni 70 tūkstoši bija nodarbināti, 18 tūkstoši meklēja darbu un 148 tūkstoši tiek uzskatīti par ekonomiski neaktīvajiem (pārsvarā mācās vai studē). No Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaita 9,5 % bija jaunieši, x.xx. 71% nav kvalifikācijas vai ir darba tirgus vajadzībām nepietiekams izglītības līmenis. NRP nosaka, ka strukturālo izmaiņu profesionālajā izglītībā mērķis ir paaugstināt profesionālās izglītības kvalitāti, nodrošinot tās atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī sekmēt pieejamo resursu efektīvāku izmantošanu. Attiecīgi pastāv šādi izaicinājumi:

1. nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiāli tehnisko nodrošinājumu

2. veicināt sadarbību ar darba devējiem, lai nodrošinātu prakses vietas

3. samazināt audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības iestādēs, kuri ir atskaitīti nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ

4. uzlabot profesionālās izglītības pieejamību, kas rada nodarbinātības iespējas un ir būtiska tautsaimniecības struktūras pilnveidošanai.

Attēls 15 Profesionālo izglītības iestāžu un koledžu tīkls

(157) Vispārējā izglītība, priekšlaicīga skolas pamešanas prevencija un iekļaujošā izglītība: Saskaņā ar NRP Latvijas izglītības sistēma piedāvā pietiekami plašas un daudzveidīgas izglītības ieguves iespējas un programmas, tomēr daļa bērnu un jauniešu, kuri ir uzsākuši savam vecumam atbilstošas izglītības ieguvi, izglītības procesā sastopas ar dažādām problēmām, jo īpaši sociālekonomiskajām, un pamet mācības, turklāt bērniem un jauniešiem no sociāli nelabvēlīgas vides ir ierobežotāka pieeja ārpusskolas un interešu izglītības nodarbībām. 2012.gadā atbilstoši Eurostat datiem skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars (vecuma grupā 18-24 gadi) Latvijā bija 10,6%55. Latvijas nacionālais mērķis ir nodrošināt, ka 2020.gadā skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars ir ne vairāk kā 10%.

(158) Atbilstoši Eurostat 2013.gada pētījuma datiem 2011.gadā nabadzības un sociālās atstumtības risks Latvijā apdraud 43,6% bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem, kas ir trešais augstākais rādītājs ES valstu vidū56. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, vidū nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti bērni, kuru vecākiem ir zems izglītības līmenis, - 52% no tādiem.

(159) Turklāt viens no agrīnas skolas pamešanas iemesliem ir nepietiekami attīstīta iekļaujošā izglītība. 2012.gadā vispārējā izglītībā ir bijuši integrēti 28% bērni ar speciālām vajadzībām no kopējā bērnu ar speciālām vajadzībām skaita, kas apgūst vispārējo izglītību. Izglītojamo skaits, kas centralizētajos eksāmenos izmantojuši atbalsta pasākumus 2009./2010.mācību gadā bija 30, bet 2012./2013.gadā tas jau pieauga līdz 53 cilvēkiem. Savukārt, skolēnu īpatsvars, kuri kārtoja valsts pārbaudes darbus ar atbalsta pasākumiem 2008./2009.gadā bija 0,9%–3,03%, bet 2012./2013.gadā – 0,05%–3,46% (atkarībā no klases un priekšmeta). EK pasūtītajā pētījumā par personām ar speciālām vajadzībām un izglītību ES ir secināts, ka, neskatoties uz nepieciešamību izglītības sistēmām reaģēt uz dažādību un nodrošināt visu iedzīvotāju sekmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā, bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām ES vien tiek bieži ievietoti nošķirtās izglītības iestādes vai arī vispārizglītojošās skolās, kurās

55 xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxx0000/xxxxxxx/xx-xxxxxxx/xxxxx_xx.xxx

56 xxxx://xxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxxxxx/xxxx/xxxxxx/xxxxxxxx/xxxx/

netiek nodrošināts atbilstošs pedagoģiskais atbalsts.57 Nozīmīga loma ir arī individuālo spēju atklāšanai un izkopšanai.

(160) OECD PISA 2006. un 2009.gada rezultāti parāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels īpatsvars skolēnu ar augstiem sasniegumiem lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs, un šis skaits turpina samazināties. Aktuāla ir OECD PISA pārbaudes darbos vāju sniegumu uzrādījušo jauniešu īpatsvara samazināšana. Kaut arī Latvija ir panākusi būtisku progresu dabaszinātnēs, aktuāla ir lasītprasmes un matemātikas kompetenču pilnveide, ES 2020 uzstādītos mērķu sasniegšanu - līdz 2020.gadam nodrošināt, ka šajās trijās kompetencēs vājš sniegums ir tikai 15% attiecīgās grupas jauniešiem.

(161) Demogrāfijas iespaidā vidējo izglītību 2014.-2020.gadā sagaida nozīmīgs skolēnu skaita samazinājums, kas ietekmēs institucionālā tīkla pilnveidi, kurā svarīga loma ir pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014. - 2020.gadam pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai (1. - 6.klase) jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, savukārt vispārējā vidējā izglītība un profesionālā vidējā izglītība būtu koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.

(162) Sociālie partneri ir norādījuši, ka skolotāju izglītošanā nepietiekama uzmanība tiek pievērsta skolotāju darbam ar dažādu auditoriju – bērniem ar dažādām vajadzībām. Pedagogiem jāprot strādāt ar šādiem bērniem, dažādojot metodes un pielietojot tehnoloģijas, tādejādi nodrošinot iespēju katram bērnam strādāt atšķirīgā tempā un panākt pozitīvu rezultātu.

(163) . Papildus esošajiem starptautiskajiem OECD vispārējās izglītības kvalitātes indikatoriem, ir uzsākta valsts mērogā vienotu vispārējās izglītības kvalitātes indikatoru izstrāde. Minēto indikatoru rādītāju analīze – t.i. izglītības kvalitātes monitoringa sistēma – ļaus skolas līmenī iegūt salīdzināmos datus par sniegtās izglītības procesa stiprajām un vājām pusēm, kā arī attiecīgi pilnveidot un pilnveidot izglītības procesu kopumā, pilnveidot valsts pārbaužu datu bāzi, nodrošinot izglītības rezultātu pārskatāmību katrā izglītības posmā, sekojot katra skolēna mācību sasniegumu dinamikai.

(164) Ņemot vērā 2007.-2013.gadā īstenoto politiku, nākamajos attēlos tiek atspoguļots esošo izglītības iestāžu tīkls 2013.gadā, kas demogrāfijas iespaidā liecina par nepieciešamību pilnveidot Latvijas vispārizglītojošo skolu tīklu, uzlabojot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju:

57 „Education and Disability/Special Needs. Policies and practices in education, training and employment for students with disabilities and special education needs in the EU”, (2012).

Attēls 16 Mazo vispārizglītojošo skolu tīkls

Attēls 17Mazo vidusskolu (dienas) tīkls

(165) Kā viena no izglītības kompetencēm ir uzskatāma karjeras izglītība.

(166) 2007.gadā izveidota Nacionālā izglītības iespēju datubāze „XXXX.XX”, kuras mērķis ir sniegt informāciju par izglītības iespējām Latvijā. Datubāzē ir pieejama informācija par studiju programmām augstākās izglītības, profesionālās izglītības, kā arī pieaugušo izglītības iestādēs.

(167) Izglītības politikas īstenošanas ietvaros ir aktīvi strādāts, lai nodrošinātu to cilvēku skaita pieaugumu, kas ir ieguvuši karjeras konsultanta kvalifikāciju. Laika posmā no 2009. līdz 2012.gadam karjeras konsultanta kvalifikāciju ieguva vismaz 110 cilvēku (pārsniegts rezultatīvais rādītājs par 46%). Šī rezultatīvā rādītāja sasniegšanu stipri ietekmēja valsts

nodrošinātais finansiālais atbalsts studentiem, kas izvēlējās iegūt karjeras konsultanta kvalifikāciju.

(168) Tika nodrošināta pedagogu - karjeras konsultantu darbība vispārējās izglītības iestādēs – 2012.gadā strādāja 54 pedagogi – karjeras konsultanti. Tomēr 2012.gadā nav izdevies sasniegt noteikto mērķi: lai gan 3800 skolotāju apguvuši profesionālās pilnveides kursus karjeras izglītības īstenošanā, nav izveidoti plānotie 48 karjeras informācijas centri profesionālajās un vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Nav bijis iespējams iesaistīt karjeras izglītības pasākumos 500 000 bērnu un jauniešu, kā bija plānots.

(169) Ņemot vērā, ka 2007. - 2013.gada KP fondu plānošanas periodā karjeras izglītībai atbalsts netika sniegts, ir vērojams karjeras izglītības trūkums un nepietiekamība visos izglītības līmeņos. Jau 2008.gada 21.novembra Eiropas Padomes rezolūcijā par politikas nostādņu, sistēmu un prakses uzlabošanu karjeras atbalsta jomā uzsvērts, ka visiem Eiropas pilsoņiem jānodrošina piekļuve karjeras atbalsta pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot riska grupām un cilvēkiem ar speciālām vajadzībām.

(170) Iedzīvotāju skaits, kas iesaistās mūžizglītībā, tāpat kā nodarbināto iedzīvotāju skaits, kas pilnveido savu profesionālo kompetenci tālākizglītībā, joprojām saglabājas zems. 2012.gadā pieaugušo dalība izglītības procesā ir palielinājusies, sasniedzot 7% (2011. – 5,0%). Tomēr Latvijas sasniegums joprojām atpaliek no Eiropas vidējā rādītāja vērtības – 8,9%. Saskaņā ar Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem, 2011.gadā iedzīvotāji, kuri vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, kā kavējošus minēja šādu faktorus: pārāk lielas izmaksas - 53,3% nevarēja tās atļauties, 35,0% nevarēja savienot mācības ar darbu un 30,8% ģimenes apstākļus.

(171) Šo izaicinājumu risināšana paredzēta 10.tematiskā mērķa ietvaros Teritoriālā attīstība

(172) Latvijā pastāv ievērojamas reģionālās attīstības atšķirības. Katrā valstī ir teritorijas ar augstiem attīstības rādītājiem un teritorijas, kas atpaliek attīstībā, taču Latvijā pastāv pārāk lielas disproporcijas teritoriju attīstības rādītājos, kas ir ievērojamas arī ES mērogā. Saskaņā ar Eurostat datiem pēc reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju dispersijas58 NUTS 3 statistisko reģionu grupā Latvija 2009. gadā uzrādīja ceturto sliktāko rezultātu starp ES dalībvalstīm (43,3%). Līdzīgas tendences ir arī citos teritoriju sociālekonomiskās attīstības rādītājos. Iedzīvotāju skaits laikā no 2000.-2011.gadam ir pieaudzis tikai teritorijās ap galvaspilsētu, pārējā valsts teritorijā tas ir samazinājies; atsevišķās attālākās pašvaldībās samazinājums sasniedz pat 25-30% (Tautas skaitīšanas dati). Īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā59.

(173) Galvaspilsētas Rīgas un tās apkārtnes attīstības rādītāji ir izteikti augstāki nekā pārējā valsts teritorijā. Rīgas plānošanas reģiona IKP 2010.gadā veidoja divas trešdaļas jeb 66,9% no valsts kopējā IKP, pārējo reģionu daļas iekšzemes kopproduktā bija robežās no 6,7-10,3%60. Monocentriskā attīstība rada nelabvēlīgu vidi saimnieciskajai darbībai reģionos, veicina teritoriju depopulāciju un neefektīvu reģiona resursu izmantošanu. Turpinoties

58 Variācijas koeficients, izteikts procentos. Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, proti, valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.

59 Pēc Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā sastādīja tikai 6990 (Latvijā – 13 200, ES-27 – 24 500), t.i mazāk kā 30% no ES-27 vidējā rādītāja.

60 CSP. Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos. Pieejams: xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/XXXXXXXX/xxxxx/Xxxxx%X0%00xxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/Xxx%X0%X0xxxxx%00xxxxxxxx kts/Iek%C5%A1zemes%20kopprodukts.asp.

monocentriskai attīstībai, samazināsies Latvijas konkurētspēja, jo pieaugs darba spēka un infrastruktūras izmaksas monocentrā, bet netiks izmantotas citas izaugsmes iespējas reģionos. Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas.

(174) Latvijas reģionālās politikas ilgtermiņa mērķi, kas noteikti stratēģijā „Latvija 2030”, ir:

1. radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot saimniecisko darbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus;

2. stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu. Lai samazinātu pārmērīgās disproporcijas reģionu starpā, stratēģija „Latvija 2030”, NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam kā risinājumu izvirza policentriskas attīstības veicināšanu, definējot nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (9+21 pilsēta) tīklu kā policentriskas apdzīvojuma struktūras pamatu;

3. saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas.

(175) Līdz ar to nepieciešams meklēt risinājumus, kas vērsti uz ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumiem, īstenojot mērķtiecīgus ieguldījumus.

(176) 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānotie ieguldījumi ilgtspējīgā pilsētu attīstībā ir pēctecīgi 2007.-2013.gada plānošanas perioda investīcijām darbības programmas

„Infrastruktūra un pakalpojumi” prioritātes „Policentriska attīstība” ietvaros ar mērķi paaugstināt attīstības centru konkurētspēju, ekonomisko un sociālo potenciālu, veicināt pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, attīstīt dzīves un darba vides pievilcības faktorus, kā arī sekmēt iedzīvotāju mobilitāti. Prioritāte „Policentriska attīstība” tika veidota kā papildinoša visu trīs ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmu ietvaros plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm.

(177) Lai samazinātu pārmērīgās disproporcijas reģionu starpā, stratēģija „Latvija 2030”, NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadam kā risinājumu izvirza policentriskas attīstības veicināšanu, definējot nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (9+21 pilsēta) tīklu kā policentriskas apdzīvojuma struktūras pamatu. Jau šobrīd lielākā daļa valsts iedzīvotāju, saimnieciskās darbības aktivitāte, publiskie pakalpojumi, tai skaitā izglītības iestādes koncentrējas nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros jeb pilsētās. 30 attīstības centru pašvaldībās ir raksturīga augsta valsts iedzīvotāju koncentrācija (71%), absolūta augstākās izglītības iestāžu koncentrācija (100%), liels ekonomiski aktīvo komersantu skaits (84% no visām valstī reģistrētajām komercsabiedrībām), augsts strādājošo īpatsvars (81% pamatdarbā strādājošo ir nodarbināti šajās pašvaldībās), tajos piesaistīta lielākā daļa ārvalstu tiešo investīciju apjoma (vairāk kā 80%). Vienlaikus nozīmīgai daļai šo attīstības centru pašlaik pietrūkst izaugsmei nozīmīgo resursu kritiskās masas, un to ekonomisko nozīmi un spēju būt apkārtējās teritorijas izaugsmes virzītājspēkiem nepieciešams stiprināt, pilnvērtīgāk izmantojot to attīstības potenciālu.

(178) Lai palielinātu Latvijas pilsētu ieguldījumu visas valsts teritorijas attīstībā, samazinātu iedzīvotāju aizplūšanu no pārējiem reģioniem uz Rīgu un tās apkārtējām pašvaldībām (kā arī uz citām valstīm), sekmētu pašu pilsētu izaugsmi un risinātu pilsētu attīstību kavējošās problēmas, nepieciešams īstenot koordinētu pasākumu kopumu, kas aptver ekonomiskos, vides, klimata, demogrāfiskos un sociālos aspektus. Papildus nepieciešams veicināt reģiona ar viszemākajiem attīstības rādītājiem – Latgales reģiona – attīstību, kā arī

Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019. gadam noteiktās specifiskās mērķteritorijas - Baltijas jūras piekrastes – integrētu attīstību, efektīvāk izmantojot Latgales reģiona un piekrastes attīstības potenciālu un resursus.

(179) Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte reģionos un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai, īpaši Latgales pašvaldībās. Lielākā daļa piesaistīto investīciju, uzņēmumu un darbavietu koncentrējas galvaspilsētā Rīgā un tās apkārtnē. 2011.gadā Rīgas plānošanas reģionā nefinanšu investīciju apjoms bija 1 565 LVL, bet Latgales plānošanas reģionā – vairāk kā divas reizes mazāks – 755 LVL uz vienu iedzīvotāju61. 2012.gadā 68% aizņemto darbavietu atradās Rīgas plānošanas reģionā. Latgales plānošanas reģionā salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir būtiski augstāks pašnodarbināto īpatsvars (52%) kā valstī kopumā (34%) un citos reģionos (24-40%)62, kas liecina, ka reģionā trūkst darba devēju. LIAA dati liecina, ka 2011.gadā interesi veikt investīcijas Latvijā izrādījuši 348 ārvalstu investori, taču pozitīvu lēmumu no tiem pieņēmuši tikai 17 (0,5%). 2011.-2013.gada periodā 65-70% Latvijā piesaistīto ārvalstu investoru izvēlējušies savu uzņēmumu izvietot kādā no nacionālas nozīmes attīstības centriem, to starpā 2011. un 2012.gadā izteikti dominējot galvaspilsētai Rīgai; no 21 reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības investori šajā periodā izvēlējušies tikai piecas – Dobeles, Ogres, Gulbenes, Saldus un Smiltenes novadu. Tas dod pamatu uzskatīt, ka trūkst pašvaldību kvalitatīvu piedāvājumu investoriem. Viena no problēmām, kādēļ vairāki investīciju projekti nav īstenoti Latvijā, bet gan citās valstīs, ir rūpnieciska zonējuma zemesgabalu trūkums ar atbilstošu infrastruktūru63. 2010.gadā mazāk par 20% pašvaldību bija aktīvas industriālo teritoriju attīstīšanā64. Pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka to esošajās vai perspektīvajās industriālajās zonās būtiskākie trūkumi ir nesakārtoti pievadceļi un nepilnīgas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde, gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas, interneta pieejamība u.tml.). Iepriekšminētais ļauj secināt, ka nozīmīga problēma saimnieciskās darbības attīstībā ir nepilnīga pašvaldību infrastruktūra saimnieciskās darbības veicēju piesaistei. Nepieciešams uzlabot attīstības centru un Latgales reģiona pievilcību saimnieciskās darbības veikšanai un ar publisko ieguldījumu palīdzību sekmēt attīstības centru un Latgales reģiona pašvaldību teritoriju salīdzinošo priekšrocību veiksmīgāku izmantošanu ekonomiskās aktivitātes sekmēšanā un tādējādi uzlabot arī nodarbinātības iespējas iedzīvotājiem Latvijas reģionos, sevišķi Latgales reģionā, kurā bezdarba līmenis ir visaugstākais – 12-14% (attēls 18).

61 2011.gada provizoriskie dati, CSP.

62 CSP dati, 2011.gads.

63 Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.- 2019.gadam 4.pielikums, sadaļa „Konstatētie šķēršļi ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ienākšanai Latvijā”.

64 RAPLM veiktā pašvaldību aptauja 2010.gada aprīlī – maijā.

Attēls 18 Bezdarba līmenis Latvijas plānošanas reģionsos; Informācijas avots: VRAA pētījums

„Plānošanas reģionu attīstības raksturojums un attīstības centru ietekmes areālu noteikšana un analīze”, 2013

(180) Aplūkojot Latvijas teritoriju reģionālā griezumā, īpaši būtiski ir sekmēt ekonomisko aktivitāti Latgales plānošanas reģionā, kur pašlaik raksturo zemākie rādītāji valstī. Pēc Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā sastādīja tikai 6990 (Latvijā – 13 200, ES-27 – 24 500). Latgales plānošanas reģiona IKP sastāda mazāk kā 30% no ES-27 vidējā rādītāja. 2011.gadā Latgales plānošanas reģions piesaistīja vismazāk nefinanšu investīciju valstī – 1074,27 EUR uz vienu iedzīvotāju (2011.gada salīdzināmajās cenās), kas ir vairāk kā divas reizes mazāks rādītājs par Kurzemes plānošanas reģiona piesaistītajām institūcijām, kas 2011.gadā piesaistīja visvairāk nefinanšu investīciju – 2390,43 EUR. Latgales plānošanas reģionā uz 100 iedzīvotājiem ir divas reizes mazāk individuālo komersantu un komercsabiedrību (17,0) kā Latvijā kopumā (36,2). Latgales plānošanas reģionā salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir būtiski augstāks pašnodarbināto īpatsvars (52%), nekā valstī kopumā (34%) un citos reģionos (24-40%), kas liecina, ka reģionā trūkst darba devēju. Dati arī liecina, ka Latgalē ir mazs to cilvēku īpatsvars, kas ir gatavi uzsākt savu saimniecisko darbību. Tirgus un sociālo pētījumu centra SKDS 2011.gada pētījums liecina, ka 54% iedzīvotāju, lai nodrošinātu sev darba iespējas un ienākumus ilgtermiņā, vēlas strādāt kā darba ņēmēji (Latvijā vidēji – 39%), savukārt veidot savu uzņēmumu plānojuši tikai 6% (Latvijā vidēji – 9%). Ņemot vērā Latgales reģionā pastāvošos augstos bezdarba rādītājus (2013.gada sākumā Latgales plānošanas reģionā bezdarba līmenis joprojām bija ievērojami augstāks kā citos reģionos – 13,7%), jaunu uzņēmumu izveide reģionā, radot jaunas darbavietas, ir izšķiroši svarīga.

(181) Latgales plānošanas reģionā ir raksturīgs nozīmīgs neizmantotais potenciāls transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībā, ņemot vērā tās ģeogrāfisko novietojumu – valsts robežas tuvumu un divu nozīmīgu transporta koridoru atrašanos šajā teritorijā. Transporta un loģistikas pakalpojumu attīstības iespējas austrumu pierobežā saistās ar preču transportēšanu un uzglabāšanu noliktavās starp ES un austrumu ne-ES valstīm un autopārvadātāju attīstību,

izmantojot reģionu kā bāzi, kā arī loģistikas centru attīstību, primāri nacionālas nozīmes centru – Daugavpils un Rēzeknes – tuvumā, kā arī tiešā robežas tuvumā pie robežas šķērsošanas punktiem. Gan Latgales reģiona galveno automaģistrāļu caurlaides spēja, gan dzelzceļa infrastruktūras noslodze ļauj vismaz dubultot kravu apgrozījumu. Ir apzinātas 15 teritorijas visā Latgales reģionā, kas to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir piemērotas transporta un ar to saistīto pakalpojumu projektu attīstīšanai, x.xx. sagatavots tehnoloģisko parku un loģistikas centru objektu/vietu attīstības iespēju izvērtējums un atbilstošās vietas pamatojums un izpētīti priekšnosacījumi transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībai.

(182) Izteikti nevienmērīgā saimnieciskās darbības aktivitāte valsts teritorijā ietekmē arī citus attīstības aspektus – tā sekmē iedzīvotāju aizplūšanu no teritorijām ar ļoti ierobežotām nodarbinātības iespējām, īpaši lauku teritorijām un attālākām pašvaldībām, un tādējādi veicina teritoriju depopulāciju, radot nozīmīgus demogrāfiskos izaicinājumus. Saskaņā ar CSP datiem Latgales plānošanas reģiona pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču tajās dzīvo tikai 14,5% Latvijas iedzīvotāju. Laikā no 2000.gada sākuma līdz 2013.gada sākumam iedzīvotāju skaits Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par 24,1%. Laukos dzīvo 32,3% no visiem valsts iedzīvotājiem, pēdējās desmitgades laikā lauku iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 13,2%. Lauku teritorijā ir zems apdzīvotības blīvums, un tā izteikta samazināšanās vērojuma, attālinoties no galvaspilsētas, īpaši virzienā uz austrumiem. Latvijas austrumu daļā, kā arī vairākas vietās Kurzemē, sevišķi piekrastē, apdzīvotības blīvums novados nav lielāks par 10 cilv./km2, kamēr Pierīgā tas nav mazāks par 50 cilv./km2, bet dažviet pat lielāks par 100 cilv. /km2.65

(183) Zemā ekonomiskā aktivitāte reģionos ārpus galvaspilsētas apkārtnes tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju labklājību un tādējādi rada sociāla rakstura izaicinājumus. Lauku teritorijās iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības personu ir par 22,7% zemāki kā pilsētās.66 2013.gada sākumā Rīgas reģionā bezdarba līmenis bija 4,9%, pārējos reģionos 7,4-13,7%67. Novadu nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – ap 35%,68 un šajās nozarēs ir vērojama tendence samazināties nodarbināto skaitam. Līdz ar lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē iespējama ~80 tūkstošu darbavietu samazināšanās tuvāko desmit gadu laikā. Tādēļ nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu MVK attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni.

(184) Nozīmīgās atšķirības ekonomiskajā aktivitātē tiešā veidā ietekmē pašvaldību budžetu apjomus, jo pašvaldībās, kurās ir zemāka ekonomiskā aktivitāte (lielāks bezdarbs u.c.), ir mazāki nodokļu ieņēmumi (īpaši iedzīvotāju ienākuma nodokļa). Līdz ar to pašvaldību rīcībā ir ļoti atšķirīgs līdzekļu apjoms, ko tās var ieguldīt attīstībā un pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem, kas tādējādi vēl vairāk samazina retāk apdzīvoto teritoriju attīstības iespējas. Rēķinot uz 1 iedzīvotāju, 2013.gadā pašvaldību vērtētie ieņēmumi69 būtiski atšķiras – no

65 CSP DSA dati

66 CSP DSA dati

67 VRAA aprēķins.

68 CSP DSA dati

69 Pašvaldību vērtētie ieņēmumi (prognoze) atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.874 "Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2013.gadā" 3.pielikumam. Tie ietver IIN, NĪN par ēkām, NĪN par zemi, NĪN par inženierbūvēm un NĪN par mājokļiem prognozi. Šis rādītājs ir objektīvāks par pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumiem, jo tajā neietilpst valsts budžeta transferti, tai skaitā pašvaldību budžetā saņemtie valsts budžeta transferti ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai. Atbilstoši

848,60 LVL Garkalnes novadā līdz 142,34 LVL Riebiņu novadā (atšķirība sešas reizes, 2013.gada dati). Latgales reģionā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji ir 200-250 Ls/cilv., savukārt pārējā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir visaugstākie, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji ir 250-3000 Ls/cilv. (attēls 19).

Attēls 19 Iedzīvotāju ienākuma nodoļa ieņēmumi Latvijas plānošanas reģionsos; Informācijas avots: VRAA pētījums „Plānošanas reģionu attīstības raksturojums un attīstības centru ietekmes areālu noteikšana un analīze”, 2013

(185) Iedzīvotāju skaita samazināšanās daudzās pašvaldības un līdz ar to nodokļu ieņēmumu samazināšanās un pašvaldību ierobežotie finanšu resursi apgrūtina pašvaldību iespējas nodrošināt iedzīvotājiem sociālos, kultūras, izglītības u.c. pakalpojumus un rada nepieciešamību samazināt pašvaldību izdevumus pakalpojumu sniegšanai. Šajā kontekstā ir būtiski uzlabot pašvaldību ēku, kurās tiek nodrošināti pakalpojumi, energoegektivitāti, vienlaikus samazinot arī to negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku potenciālu enerģijas ietaupījumam – pēc piederības statusa Valsts kadastra IS reģistrētas 4967 pašvaldībām piederošas ēkas 6,29 milj.m2 platībā, x.xx. izglītības un veselības aprūpes iestāžu ēkas. Izvērtējot Valsts kadastra informācijas sistēmas datus par publiskajām (valsts un pašvaldību) ēkām, gadā renovējamā platības (3%) veido 280 tūkst.m2. Daudzām ēkām, kas celtas pirms vairākām desmitgadēm, ir zema energoefektivitāte, ņemot vērā, ka to būvniecības laikā energoefektivitātes aspektiem tika pievērsta maza uzmanība un izpratne par klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi bija niecīga. Pašvaldību nepietiekamie budžeta līdzekļi ierobežo

iepriekšminētajiem Ministru kabineta noteikumiem ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju rēķināti, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu pašvaldībās uz 2012.gada 1.janvāri.

to iespējas uzlabot publisko ēku energoefektivitāti, kā rezultātā novērojams liels enerģijas patēriņš un līdz ar to arī lielas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Energoefektivitātes pasākumu finansēšana bez finanšu atbalsta varētu izraisīt tarifu paaugstināšanos.

(186) Iedzīvotāju un ekonomiskās aktivitātes koncentrācija attīstības centros un plānotā saimnieciskās darbības aktivitātes paaugstināšana nozīmē, ka plānojot attīstību, nepieciešams īpašu uzmanību pievērst arī vides kvalitātes aspektam. Pašvaldību sniegtā informācija70 liecina, ka specifiska problēma ir Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas, kas pašlaik ir pamestas, kurās atrodas ēku drupas, kas var būt bīstamas iedzīvotājiem, un kurās ir izveidojies vides piesārņojums, dažādām ķīmiskām vielām nonākot augsnē. Šīs teritorijas degradē pilsētas vidi un netiek produktīvi izmantotas. VARAM 2013.gadā veiktajā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību analīzē aptaujā konstatēti 5826 ha degradētās jeb perspektīvas platības. No 5826 ha degradētajām platībām plānots revitalizēt 500 - 700 ha jeb vidēji 12% degradēto teritoriju, šīs teritorijas labiekārtojot.

(187) Ņemot vērā, ka jau 2007.–2013.gada plānošanas periodā uzsākta veiksmīga sadarbība ar privātā sektora komersantiem, kuras ietvaros pie „pēdējās jūdzes” pakalpojumi tiek nodrošināti izveidoto platjoslu tīkla ietvaros, prognozējams, ka arī 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks veicināta Latvijas teritorijas līdzsvarota attīstība un samazināta nošķirtība (digitālā plaisa) starp zemas ekonomiskās intereses un augstas ekonomiskās intereses teritorijām.

(188) Latvijā ilgstoši pastāv ievērojamas reģionālās attīstības atšķirības, un ekonomikas un tehnoloģiju attīstības radītās izmaiņas ļoti asi skārušas tieši lauku teritorijas. IKT jomā valstī pastāv nošķirtība, jeb digitālā plaisa starp pilsētām un lauku teritorijām, jo pilsētās tiek piedāvāti konkurētspējīgi platjoslas interneta piekļuves pakalpojumi par pieņemamu cenu, savukārt, lielākajā daļā lauku teritorijās šādi pakalpojumi nav pieejami, jo elektronisko sakaru komersantiem to nodrošināšana nav ekonomiski izdevīga. Līdz ar to iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem vide kļūst nekonkurētspējīga, tiek kavēta reģionu attīstība un veicināta to noslēgtība.

(189) Transporta infrastruktūras sliktais stāvoklis ierobežo iedzīvotāju mobilitāti pakalpojumu sasniedzamībai, kā arī padara tās teritorijas, kas atrodas tālāk no Rīgas, nepievilcīgākas dzīvesvietas izvēlei un saimnieciskās darbības veikšanai. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju pārcelšanās uz pilsētām un ārvalstīm ir būtiska problēma, tajā pašā laikā laukos dzīvo aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju (Latvijas pilsētās 2010.gadā dzīvoja 49%, laukos – 38% un pilsētlaukos – 13% iedzīvotāju), ir būtiski nodrošināt publiskā sektora spēju sniegt kvalitatīvu atbalstu attīstībai un investīcijām lauku teritorijās, nodrošinot pēc iespējas vairāk pakalpojumu saņemšanu attālināti jebkurā Latvijas vietā. Kvalitatīvi un pieejami saimnieciskās darbības veikšanas, izglītības, sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, izmantojot mūsdienīgas e-iespējas, ir svarīgs nosacījums cilvēku piesaistei un saimnieciskās darbības attīstībai lauku teritorijās.

(190) Kultūrpolitikas pamatnostādnēs „Radošā Latvija” 2014.–2020.gadam, Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam, Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.- 2019.gadam un Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam (projekts) norādīts, ka Latvijas bagātais dabas un kultūras mantojums šobrīd ir saimnieciskās darbības un reģionu attīstībai nepietiekami izmantots resurss, jo nav nodrošināta kultūras un dabas mantojuma pieejamība atbilstoši pieprasījumam. Latvija ir valsts ar bagātu kultūras un dabas

70 VARAM 2013.gadā veiktā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru aptauja par plānoto industriālo zonu attīstību.

mantojumu, kas nodrošina pamatu gudras un radošas sabiedrības veidošanai un sniedz izšķirošu lomu noturīgai ekonomiskai izaugsmei.

(191) Latvijas kultūras mantojumam ir izcils, bet salīdzinoši maz izmantots potenciāls, kas līdz šim lielā mērā ticis ignorēts. Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas datiem 2012. gadā kultūras pieminekļu objektu skaits Latvijā bija 8651 objekts, no tiem valsts nozīmes ir 5228 un vietējas nozīmes – 3423. Labā stāvoklī ir 27% un apmierinošā stāvoklī ir 61% kultūras pieminekļi.

(192) 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros veikti ieguldījumi pilsētu un novadu mērogā gan arhitektūras, gan sociālajā aspektā īstenojot projektus 3.4.2.1.1.apakšaktivitātes „Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstība” ietvaros. Konkursā „Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi” (European Destinations of Excellency- EDEN) 3.4.2.1.1.apakšaktivitātes „Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstība” projekta Nr.3DP/3.4.2.1.1/09/APIA/LIAA/003

„Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskās tūrisma takas izveide” īstenošanas noslēguma fāzē Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs, tai skaitā projekta ietvaros izveidotās tūrisma takas 2011. gadā tika atzīts par Latvijas uzvarētāju71.

(193) Baltijas jūras piekrastes īpašais novietojums vienlaikus ir gan attīstības priekšnoteikums, gan ierobežojums – lauksaimniecības attīstību ierobežo zemas kvalitātes augsnes, ekonomiskā darbība, x.xx. mežsaimniecība un būvniecība piekrastē ir jāsaskaņo ar stingrām dabas un vides aizsardzības prasībām. Piekrastē ir augsta ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu koncentrācija, klimata pārmaiņu ietekmē palielinās vētru, plūdu un krasta erozijas riski, kas apdraud iedzīvotāju drošību, infrastruktūru, kā arī rodas zaudējumi lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.. Turklāt aptuveni 60% piekrastes teritorijas no 1945. līdz 1991.gadam bija Padomju Savienības pierobežas zona ar ierobežotu civilpersonu mobilitāti un saimniecisko aktivitāti, kā rezultātā publiskā infrastruktūra piekrastē nav attīstīta. Ņemot vērā ES prasības, aktivitāte zvejniecībā ir samazinājusies, tāpēc nepieciešams diversificēt saimniecisko darbību piekrastē, x.xx., izmantojot starptautiski nozīmīgo rekreācijas un tūrisma potenciālu, kas infrastruktūras nepietiekamās kapacitātes dēļ pašlaik tiek izmantots nepilnvērtīgi. Lai uzlabotu saimniecisko aktivitātipiekrastē72, nepieciešams attīstīt publisko infrastruktūru, kas uzlabos vietu un pakalpojumu sasniedzamību un mazinās sezonalitātes ietekmi.

(194) Indikatīvi šo izaicinājumu risināšanai plānots novirzīt finansējumu 3., 4., 6., 8. un 9.tematiskā mērķa ietvaros.

1.2. EX-ANTE NOVĒRTĒJUMU KOPSAVILKUMS

(195) Ex-ante novērtējumi tiek organizēti visām trim Latvijas DP. DP „Izaugsme un nodarbinātība” (ERAF, KF, ESF) ex-ante novērtējumu veic „KPMG Baltics”, kamēr LAP 2014-2020 (ELFLA) un „Rīcības programmas Zivsaimniecības attīstībai 2014-2020” (EJZF) novērtēšanu nodrošina „Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts”.

71 Detalizētāka informācija par projektu, foto un video pieejami šeit: xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxx.xx/.

72 VARAM veiktā ekonomiskās darbības analīze par piekrastes teritorijām, izmantojot Lursoft datus, liecina, ka piecos no 13 piekrastes novadiem starp 10 lielākajiem uzņēmumiem ir uzņēmumi, kuru darbības joma ir saistīta ar nozarēm, kuru attīstībai piekrastes teritorijā ir īpaši labvēlīgi apstākļi vai kas ir tradicionāli raksturīgas piekrastei (viesnīcu, viesu māju, kempingu u.c. apmešanās vietu attīstība, jūras zvejniecība un zivju pārstrāde, kuģu un laivu remonts un apkope utt.

(196) DP „Izaugsme un nodarbinātība” ir sagatavots ex-ante novērtējuma ziņojums par pirmo programmas versiju. Kopumā novērtētāji secina, ka ir nodrošināta plānoto investīciju sasaiste ar tematiskajiem mērķiem un Padomes rekomendācijām.

(197) Vienlaikus, no DP „Izaugsme un nodarbinātība” ex-ante novērtējuma nākamajā tās projektā ir iestrādātas vairākas būtiskas rekomendācijas. Izrietoši no novērtētāju analīzes ir pilnveidoti apraksti un precizētas atbalstāmās darbības lielākajai daļai prioritāro virzienu specifisko atbalsta mērķu. Tāpat baltoties uz ekspertu ieteikumiem ir nozīmīgi pilnveidota DP „Izaugsme un nodarbinātība” rādītāju sadaļa un kopējo rādītāju lietojums atbilstoši fondu regulās un vadlīniju dokumentos noteiktajām prasībām (piemēram, 1., 3. un 7. prioritārajam virzienam).

(198) Attiecībā uz finansējuma sadalījumu ex-ante novērtētāji uzsver nepieciešamību sniegt detalizētāku skaidrojumu, kāpēc atsevišķās jomās tiek ieguldīts vairāk līdzekļu kā citās. Tāpat novērtētāji aicina iekļaut detalizētāku pamatojumu dažādu fondu apvienošanai zem viena prioritārā virziena. Atbilstoši rekomendācijām, ir papildināts pamatojums DP „Izaugsme un nodarbinātība” multi-fondu prioritāro virzienu nepieciešamībai (3., 4., 6., 7. un 8. prioritārajam virzienam), kā arī atvēlētā finansējuma sadalījumam starp visiem prioritārajiem virzieniem. Saskaņā ar rekomendācijām, kuras izriet no vajadzību analīzes, ir nozīmīgi palielināts finanšu piešķīrums P&A, pārdalot 127 milj. euro (38,7 % pieaugums) prioritārajam virzienam „Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas”. Ņemot vērā novērtētāju secinājumus par 9. prioritārā virziena specifisko atbalsta mērķu pārklāšanos ar citiem prioritārajiem virzieniem, no plānošanas dokumentiem ir dzēsts 9. prioritārais virziens, tā specifiskos atbalsta mērķus un darbības integrējot 3., 4., 7., prioritārajā virzienā.

(199) LAP 2014-2020 (ELFLA) ex-ante neatkarīgie novērtētāji ir iesnieguši gala ziņojuma projektu, kurā sniegtie secinājumi un rekomendācijas tiek izvērtētas ZM ekspertu līmenī.

(200) Kopējā novērtējuma sadaļā eksperti norāda ka LAP 2014-2020 ir veiksmīgi līdzsvarotas ilgtspējīgas attīstības aspektu komponentes un programma var tikt izmantota izvirzīto mērķu sasniegšanai. Veicot ex-ante novērtējuma atskaitē ieteiktos pilnveidojumus, LAP 2014-2020 varētu tikt pilnveidots un iesniegts EK.

(201) Ex-ante novērtētāji secina, ka situācijas raksturojuma un vajadzību sadaļa ir sagatavota profesionāli, gandrīz visas nozīmīgākās risināmās problēmas ir aprakstītas pietiekami vispusīgi un aptver ES lauku attīstības prioritāšu virzienus. Kopējo konteksta rādītāju pielietojums vairākās jomās ir korekts, jo situācijas aprakstā ir izmantoti nepieciešamie konteksta rādītāji, norādītas to vērtības. SVID analīzē ir pielietota atbilstoša metodika, iekšējie un ārējie faktori ir ranžēti pēc nozīmīguma. LAP 2014-2020 SVID analīze ir savstarpēji papildinoša ar citām PL aptvertajām VSS programmām, stratēģijas „Eiropa 2020” horizontālajām prioritātēm un SIVN. Novērtētāji secina, ka izvirzītās risināmās vajadzības galvenokārt atbilst SVID analīzes rezultātiem un situācijas aprakstā izklāstītajam pamatojumam.

(202) Sadaļā par darbības programmas atbilstību, iekšējo un ārējo saskaņotību konstatēts, ka LAP 2014-2020 ietvertā intervences loģika nodrošina stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, ņemot vērā programmas teritorijā identificētās vajadzības. Ex-ante eksperti pozitīvi novērtē plaša, samērā līdzsvarota ieinteresēto pušu loka iesaistīšanu programmas projekta izstrādē un sabiedriskajā apspriešanā. Visiem piedāvātajiem LAP 2014-2020 pasākumiem piedāvātās atbalsta formas ir piemērotas, taču eksperti ir konstatējuši un atskaitē izklāstījuši virkni pilnveidojumu iespēju, nosakot atbalsta likmes dažādos pasākumos. LAP 2014-2020 budžeta sadalījumā pa prioritātēm ex-ante eksperti ierosina izvērtēt iespēju palielināt līdzekļu apjomu 1. prioritātes īstenošanai. Šo rekomendāciju ZM ir ņēmusi vērā un 1.prioritātes īstenošanai finansējums ir ievērojami palielināts.

(203) Programmas progress un rezultātu noteikšanas sadaļā atbilstoši ekspertu secinājumiem ir ietverti visi nepieciešamie LAP 2014-2020 kopējie rādītāji. Novērtētais ES kopējo un Latvijai specifisko programmas rādītāju kopums, kurš galvenokārt ietver ieguldījuma, iznākuma un rezultāta rādītājus, veido daļu no nepieciešamā apjoma. Ex-ante eksperti atskaitē ir ietvēruši priekšlikumus esošo rādītāju aizvietošanai, precizēšanai, kā arī jaunu rādītāju ieviešanai. Šie priekšlikumi attiecas uz praktiski visiem pasākumiem. Novērtējuma veicēji ierosina politikas veidotājiem formulēt ne vien rādītāja nosaukumu, mērvienību un prognozēto vērtību, bet arī izvērstu definīciju vai aprēķinu formulu, datu ieguves avotu.

(204) LAP 2014-2020 Programmas ieviešanas sadaļā ir ietverts pietiekami detalizēts vadības un kontroles sistēmas apraksts. Ex-ante novērtējuma veicēji, izmantojot LAP 2014-2020 tekstu, kā arī papildinošo informāciju no dažādiem citiem avotiem, secina, ka programmas vadībā iesaistītie cilvēkresursi un administratīvā kapacitāte ir pietiekami LAP 2014-2020 ieviešanai. Ex-ante eksperti ierosina pievērst uzmanību ZM kapacitātes pilnveidošanai programmas specifisko rādītāju noteikšanā un sasniedzamo vērtību aprēķināšanā. Neskatoties uz to, ka apmierinātība ar LAD darbu ir augsta, arī turpmāk dienesta darbinieku apmācībai ir jāpievērš liela uzmanība un jāparedz atbilstoši resursi.

(205) „Rīcības programmas Zivsaimniecības attīstībai 2014-2020” (EJZF) Ex-ante novērtēšanas aktivitātes ir uzsāktas un neatkarīgie novērtētāji ir iesnieguši starpposma atskaiti. Ņemot vērā EJZF normatīvo aktu kavēšanos, ZM nav iespējams pilnvērtīgi sagatavot un nodot EJZF DP projektu novērtēšanai ex-ante ekspertiem. Pilnvērtīga ex-ante gala ziņojuma projekta sagatavošana notiks pēc EJZF DP projekta izstrādes.

1.3. IZVĒLĒTIE TEMATISKIE MĒRĶI UN IEGULDĪJUMU PRIORITĀTES

Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju

Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi Ieguldījumi P&A 3,0 % no IKP

Nacionālie Stratēģijas

„Eiropa 2020” mērķi Ieguldījumi P&A 1,5 % no IKP

ES Padomes rekomendācija (2013.gada)

Veikt turpmākus pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts.

(206) Lai risinātu pašreizējās problēmas un sasniegtu definētos Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķus, tādējādi veicinot arī stratēģijas „Eiropa 2020” Latvijai izvirzītā nacionālā mērķa sasniegšanu P&A jomā, ir nepieciešams veikt investīcijas saskaņā ar Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, nodrošinot aktuālo un nākotnes problēmu risināšanu un komercdarbības atklājumu procesā identificēto iespēju izmantošanu. Stratēģijas īstenošanas mērķis ir palielināt inovāciju kapacitāti un līdz ar to arī palielināt valsts un privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, kā arī radīt inovāciju sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā. Pārejai uz inovatīvo ekonomiku ir jāstiprina Latvijas inovācijas sistēma, novēršot tās nepilnības un veicinot savstarpēju mijiedarbību starp visiem inovācijas sistēmas subjektiem –komercdarbību, zinātni un izglītību.

(207) Ir nepieciešams radīt inovāciju kapacitāti, kuras pamatā ir plaša un dziļa zināšanu bāze, starptautiskai sadarbībai un sadarbībai ar industriju atvērta cilvēkkapitāla attīstīšana un atjaunošana, atbilstoša pētniecības un inovāciju infrastruktūra un pieejams finanšu kapitāls.

(208) Līdz ar to ESI fondu investīcijas jāplāno šādu mērķu sasniegšanai:

1. lai palielinātu Latvijas zinātnisko institūciju spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ir nepieciešams atjaunot un attīstīt zinātnes un tehnoloģiju nozares cilvēkresursus, veicināt pētniecībā nodarbināto cilvēkresursu koncentrāciju, tādējādi stiprinot starptautisko sadarbību un zinātnisko sasniegumu starptautisko publicitāti, un stiprināt sadarbību ar industriju, tajā skaitā būtiski palielinot tehnoloģiju pārneses kapacitāti, kā arī nepieciešami ieguldījumi pētniecības infrastruktūrā, pētniecības un attīstības projektu īstenošanai un dalībai sadarbības programmās. Priekšnoteikums ESI investīcijām ir zinātnisko institūciju konsolidācijas īstenošana un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas uzlabošana, kas veikta, pamatojoties uz Ziemeļu ministru padomes izvērtējumā gūtajiem secinājumiem. Būtiski ir palielināt tehnoloģiju pārneses kapacitāti un zinātnisko sasniegumu starptautisko publicitāti;

2. lai veicinātu ekonomikas transformāciju, ir jāstiprina Latvijas inovācijas sistēma, novēršot tās nepilnības un veicinot sadarbību starp komersantiem, zinātni un izglītību, tādējādi veicinot jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību un privātā sektora investīcijas P&A;

3. lai kāpinātu produktivitāti, inovācijas process ir jāsaista ar salīdzinošo priekšrocību veidošanu, it īpaši Latvijai identificētajos perspektīvajos produktu tirgos. Tāpēc īpaši svarīga ir atbalsta palielināšana inovāciju izstrādei un komersantu motivācijas veidošanai, tādējādi veicinot inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu veidošanos un attīstību.

(209) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju” ietvaros ar ERAF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. zinātnē un pētniecībā strādājošo skaits pieaugumu un jaunu darba vietu radīšanu (ERAF);

2. inovatīvo komersantu īpatsvara Latvijas ekonomikā pieaugumu (ERAF);

3. privāto un ārējo investīciju P&A ievērojams palielinājums (ERAF).

(210) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ESI fondu finansējuma bet arī citiem pasākumiem un veiktajiem ieguldījumiem, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.

(211) Plānotās investīcijas 2014.-2020.gadam sniegs ieguldījumu arī Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošanā, uzlabojot Latvijas kā Baltijas jūras reģiona valsts globālo konkurētspēju un inovatīvo kapacitāti un sniegumu, kā arī sadarbību pētniecības aktivitātēs reģiona ietvaros. Investīcijas pētniecības un inovācijas kapacitātes stiprināšanā nodrošina sinerģiju un papildinātību ar ES programmu pētniecības atbalstam – Horizonts2020, ELFLA, EJZF līdzfinansētajām aktivitātēm un Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa programmām, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas aktivitātēm pētniecības atbalstam, kā arī „Erasmus +” programmas atbalstu, kas vērsta uz akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu pārrobežu mobilitātes ietvaros.

Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti

Stratēģijas „Eiropa 2020” iniciatīva

„Digitālā programma Eiropai”: jānodrošina, lai visiem ES iedzīvotājiem būtu iespēja abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s un 50 % vai vairāk ES mājsaimniecību abonētu interneta pieslēgumu ar ātrumu ne mazāku par 100 Mbit/s līdz 2020.

gadam.

ES padomes rekomendācija (2013.g.) Nr.6: Pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu

sistēmu.

(212) Nacionālā līmeņa stratēģiskais dokuments „Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.–2020.gadam” sniedz ieskatu pastāvošajās nepilnībās un norāda nepieciešamās investīcijas platjoslas tīklu attīstībai, lai sasniegtu Stratēģijas

„Eiropa 2020” vadošās iniciatīvas „Digitālā programma Eiropai” kopējos mērķus attiecībā uz platjoslas internetu.

(213) Informācijas sabiedrības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam paredz investīcijas e- pakalpojumu attīstībā, pārvaldes procesu optimizācijā un elektronizācijā un digitālā satura veidošanā ar mērķi pilnvērtīgi izmantot IKT potenciālu publiskās pārvaldes efektivitātes celšanā, pakalpojumu pieejamības veicināšanā, inovatīvas un uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā, valsts konkurētspējas paaugstināšanā un darba vietu radīšanā.

(214) Pamatojoties uz 1.1.sadaļā un minētajās pamatnostādnēs ietverot vajadzību un attīstības potenciāla analīzi 2014.-2020.gada plānošanas periodā paredzētas ERAF investīcijas šādu mērķu sasniegšanā:

1. Uzlabot elektroniskās platjoslas sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās.

2. Balstoties uz izsvērtu iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzību un pieprasījuma analīzi turpināt attīstīt kvalitatīvus un resursu efektīvus publiskos e-pakalpojumus.

3. Optimizēt un savietot tās valsts pārvaldes informācijas sistēmas, kam ir pamatots potenciāls veicināt Viedās izaugsmes stratēģijā aprakstītos ekonomikas transformācijas procesus un radīt pamatu inovatīvu un eksportspējīgu produktu un jaunu darbavietu radīšanai, nodrošinot attiecīgo darbības procesu realizēšanu elektroniskā vidē, padarot pieejamus publiskos datus un nodrošinot to atkalizmantošanu.

4. Izmantot IKT rīku potenciālu reformu veicināšanai un pārmaiņu radīšanai ekonomikas izaugsmei un valsts konkurētspējai būtiskās jomās (piemēram, e-veselība, e-tiesas u.c.)

5. Lai nodrošinātu Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā tirgū un nodrošinātu pārrobežu sadarbību, plānošanas periodā tiks veikti ieguldījumi, ar mērķi nodrošināt nacionālo e- risinājumu sadarbspēju ar ES risinājumiem, kā arī izveidot saturu pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un risinājums informācijas apmaiņai dažādās nozarēs.

(215) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti” ietvaros ar ERAF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. iedzīvotāju un uzņēmumu īpatsvara, kas izmanto e-pārvaldes pakalpojumus, pieaugums (ERAF);

2. publiskā sektora atvērto datu izmantošanas pieaugums privātā, nevalstiskajā un zinātniskajā sektorā uz publiskajiem datiem bāzētu IKT produktu attīstībai un inovāciju radīšanai (ERAF);

3. Mājsaimniecību skaita pieaugums ar piekļuvi ātrgaitas internetam (ERAF).

(216) Lai gan ERAF finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF fonda finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus. Minētā prioritārā virziena ietvaros veiktie pasākumi tiks veikti savstarpējā sinerģijā ar Viedās specializācijas stratēģijā, Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam noteiktajām prioritātēm, piesaistot arī nacionālā finansējuma ieguldījumus, EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014. gadam programmas līdzekļus.

(217) Prioritārā virziena ietvaros veiktie ieguldījumu sekmēs arī ES Baltijas jūras reģionu stratēģijā noteiktos uzdevumus: Likvidēt šķēršļus iekšējam tirgum Baltijas jūras reģionā, tostarp uzlabot sadarbību muitas un nodokļu jomā; Samazināt pārrobežu noziedzības apjomu un nodarīto kaitējumu.

Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju

ES Padomes rekomendācija (2012.gada)

Izstrādāt un īstenot efektīvu zinātniskās izpētes un inovācijas politiku, kas paredz veicināt uzņēmumu inovācijas, tostarp izmantojot nodokļu atvieglojumus, modernizēt infrastruktūru un racionalizēt zinātniskās izpētes iestādes.

(218) Investīcijas MVK konkurētspējas stiprināšanai plānotas pamatojoties uz NIP un sasaistē ar

Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, kurā atspoguļots integrēts skatījums uz konkurētspējīgajām nozarēm un kas izstrādātas pamatojoties uz NRP, kā arī ņemot vērā Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Reģionālās attīstības pamatnostādnēm, Kultūrpolitikas pamatnostādnēm „Radošā Latvija” 2014.-2020.gadam, Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam un tirgus nepilnību analīzē finanšu pieejamības jomā identificētos izaicinājumus.

(219) Līdz ar to, ESI fondu investīcijas jāplāno šādu mērķu sasniegšanai:

1. lai turpmāk sekmētu MVK eksportspējas palielināšanos, nepieciešami ieguldījumi produktu noieta stimulēšanai ārvalstu tirgos (x.xx. pakalpojumu eksports) un komersantu sadarbības veicināšanai, tai skaitā radošajās industrijās;

2. lai nodrošinātu finanšu pieejamības sekmēšanu, jāīsteno finanšu instrumentu aktivitātes atbilstoši tirgus nepilnību analīzei;

3. lai nodrošinātu nodarbināto prasmju atbilstību darba tirgum, nepieciešams atbalsts nodarbināto apmācībām, tādējādi veicinot komersantu konkurētspēju;

4. lai nodrošinātu MVK konkurētspēju, nepieciešams veicināt jaunu, dzīvotspējīgu saimnieciskās darbības veicēju veidošanos un attīstību, nodrošinot tos ar saimnieciskās darbības attīstības sākuma fāzē nepieciešamajiem konsultatīvajiem pakalpojumiem, kā arī attīstīt ražošanai un investīciju piesaistei nepieciešamo infrastruktūru un sniegt atbalstu šīm nozarēm un sekmēt videi draudzīgu un resursu efektīvu jauninājumu radīšanu;

5. lai vecinātu līdzsvarotu teritoriālo attīsīstību un mazinātu iedzīvotāju aizplūšananu no reģioniem, būtiski ir radīt priekšnosacījumus privātajām investīcijām, jaunu uzņēmumu un darbavietu radīšanai nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros;

6. Nepieciešams uzlabot lauku saimniecību, īpaši mazo un vidējo,konkurētspēju, atbalstot to specializāciju, restrukturizāciju, kā arī lauksaimniecības, pārtikas nozarē un mežsaimniecībā atbalstīt inovatīvu produktu attīstību un tehnoloģisko atjaunošanu, x.xx. vidi saudzējošu un energoefektivitāti nodrošinošu tehnoloģiju ieviešanu. Tāpat nepieciešamas investīcijas mūsdienīgās tehnoloģijās un ražošanas būvēs. Lauksaimniekiem un uzņēmējiem ir nepieciešams atbalsts pievadceļu izbūvei, rekonstrukcijai un remontam, lai varētu nodrošināt vienu no saimnieciskās darbības pamatnosacījumiem – piekļūšanu ražošanas objektam, izejvielu un produkcijas loģistiku.

7. Lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares konkurētspēju un paaugstinātu tās produktivitāti, atbalsts nepieciešams akvakultūras, zvejniecības un zvejas un akvakultūras produktu apstrādes sektorā un saistītajās jomās, tostarp jaunu vai uzlabotu produktu, procesu un tehnoloģiju, tirdzniecības pasākumu, kā arī zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanai (apmācības), konsultāciju pasākumiem attiecīgo zināšanu padziļināšanai, kā arī sadarbības veicināšanai.

(220) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zivsaimniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju” ietvaros ar ERAF, ELFLA un EJZF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. mikro un mazajiem komersantiem izsniegto aizdevumu apjoma palielināšanās (ERAF);

2. apstrādes rūpniecības izlaides apjoma palielināšanās (ERAF);

3. produktivitātes (IKP) palielinājums uz vienu nodarbināto (ERAF);

4. Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoma palielinājums (ERAF);

5. lauksaimniecības nozares bruto pievienotās vērtības uz vienu pilna laika nodarbināto pieaugums (ELFLA);

6. zivsaimniecībā bruto pievienotās vērtības uz nodarbināto pieaugums (EJZF).

(221) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ESI fondu finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.

(222) MVK konkurētspēja ir cieši saistīta ar pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju tematiskā mērķa sasniegumiem. Inovāciju vides veidošana sniegs ieguldījumu dažādu nozaru attīstībai, jo īpaši konkurētspējīgajām nozarēm, kas noteiktas Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros.

(223) Tematiskā mērķa īstenošana ir tieši saistīta un papildinoša BJRS mērķiem. Plānotās darbības saimnieciskās darbības veicēju eksportspējas un sadarbības veicināšanā, tai skaitā pakalpojumu eksporta un Latvijas kā starptautiska tūrisma, investīciju galamērķa veicināšanā ir tieši papildinošas BJRS mērķiem un prioritātēm, kā arī BJRS identificēto ar MVK attīstību saistīto problēmu risināšanā - sadarbības veicināšana, komercdarbības atbalsts, tai skaitā eko-inovāciju veicināšana, finansējuma pieejamības problēmu risināšana MVK. Tiks sniegts ieguldījums BJRS stratēģijā noteikto rādītāju – izaugsme, darbaspēka produktivitāte, starpvalstu tirdzniecība un sadarbība – sasniegšanā.

Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

Latvijas mērķi Stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā

Ierobežot SEG emisijas nozarēs ārpus ETS tā, lai pieaugums nepārsniegtu

17%, salīdzinot ar 2005.gadu, un

ES Padomes rekomendācija (2013.gada) Arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus

enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt

ierobežot valsts kopējās SEG emisijas, lai 2020.gadā tās nepārsniegtu 12,19 Mt CO2 ekvivalenta;

40% no kopējā gala patēriņa veido AER;

0,670 Mtoe primārās enerģijas ietaupījums.

patēriņu uz energoefektīviem produktiem. Uzlabot savienojamību ar ES enerģētikas tīkliem un veikt pasākumus, lai liberalizētu dabasgāzes tirgu, tostarp paredzēt skaidrus noteikumus par trešo personu piekļuvi uzglabāšanas iespējām.

(224) Tematiskā mērķa ietvaros īstenojamie pasākumi ir saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai (Stratēģija 2030) noteikto un virzīti sabalansētu, ekonomiskajām un sociālajām interesēm, uz tirgus principiem balstītu atbilstošu enerģētikas politiku. Stratēģijā 2030 identificēto rīcības virzienu īstenošanai tiks noteiktas konkrētas darbības, ko plānots noteikt Enerģētikas politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. Plānotās investīcijas sniegs būtisku ieguldījumu vairāku Stratēģijā 2030 noteikto rīcības virzienu īstenošanā, tai skaitā veicinot energoefektivitātes pasākumus mājokļos, komersantos un publiskajās ēkās, tai skaitā nodrošinot publiskā sektora parauglomu energoefektivitātes pasākumu veikšanā, kā arī atbalstot AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē un samazinot siltuma zudumus centralizētās siltumapgādes sistēmās un veicinot AER izmantošanu transportā. Tāpat tematiskā mērķa īstenošana sekmēs patērētāju attieksmes maiņu un izpratni par resursu efektivitāti un resursu, it īpaši enerģijas, taupīšanu un palielinās to ekonomisko ieguvumu no uzlabotas energoefektivitātes.

(225) Arī NIP 2014-2020 energoresursu patēriņa izmaksu mazināšana apstrādes rūpniecībā identificēts kā viens no būtiskiem rīcības virzieniem.

(226) Ir jāveicina pārdomāta un mērķtiecīga meža apsaimniekošana, x.xx. ģenētiski augstvērtīga meža stādāmā materiāla izmantošana un jaunaudžu kopšana, kas palielina mežaudžu ražību un tādejādi arī CO2 piesaistes apjoma palielinā šanos par 20 - 30%.

(227) Xxxxxx, ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī 1.1.sadaļā minētās investīcijas CEF un BEMIP ietvaros, iespējams identificēt nepieciešamos investīciju virzienus tematiskā mērķa ietvaros šādu mērķu sasniegšanai:

1. Palielināt energoefektivitāti industriālajās, publiskajās un dzīvojamās ēkās

2. Veicināt energoefektivitāti un AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, vienlaikus nodrošinot siltumenerģijas cenas samērojamību ar iedzīvotāju maksātspēju

3. Veicināt videi draudzīga transporta attīstību

4. Veicināt CO2 piesaisti lauksaimniecībā un mežrūpniecībā

(228) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” ietvaros ar ERAF, KF un ELFLA finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. uzlabota energoefektivitāte apstrādes rūpniecībā, nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu (KF);

2. uzlabota energoefektivitāte un samazināts primārās enerģijas patēriņš publisko un dzīvojamo ēku sektorā, nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu (ERAF);

3. uzlabota energoefektivitāte centralizētās siltumapgādes sistēmās vai veicināta AER izmantošana (KF);

4. veicināta videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošana – pieaudzis sabiedriskā transporta pasažieru skaits (KF);

5. veikti pasākumi, kas, ņemot vērā koku augšanas ilglaicīgumu, mežos palielinājuši CO2 piesaisti uz meža hektāru (ELFLA).

(229) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF, KF un ELFLA fonda finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu kopējos politikas rezultātus.

(230) Investīcijas tematiskā mērķa ietvaros ir savstarpēji papildinošas ar ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās, jo P&A&I virziena ietvaros plānots sniegt atbalstu arī pētniecības un inovācijas darbībām „zaļajās” industrijas un jomās, tai skaitā videi draudzīgāku un resursu efektīvu produktu, tai skaitā materiālu, un tehnoloģiju izstrādi un attīstību. Ieguldījumi komersantu energoefektivitātes uzlabošanā papildinās prioritāro virzienu „MVK konkurētspējas veicināšana”.

Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību

Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi: t.s. mērķu grupa "20-20-20"

• par 20% samazināt SEG emisiju ES salīdzinājumā ar 1990. gadu;

• palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas gala patēriņā ES līdz 20%;

• par 20% paaugstināt energoefektivitāti ES līmenī.

(231) Neskatoties uz to, ka Latvija ir starp tām ES valstīm, kam ir salīdzinoši neliela negatīva ietekme uz klimata izmaiņām, ir būtiski veikt vairākus pasākumus ar klimata pārmaiņām saistītu risku pārvaldības kontekstā.Viens no īstenojamiem virzieniem ir pasākumi plūdu un krastu erozijas risku mazināšanai. Lai gan Latvijā vēl noris plūdu riska karšu izstrāde, uz kuru pamata tiks izstrādāti rīcības plāni, jau šobrīd ir spēkā Nacionālo plūdu riska novēršanas un samazināšanas programma 2008.-2015.gadam, ko Latvija izmanto kā plūdu riska sākotnējo novērtējumu Plūdu direktīvas 2007/60/EK izpratnē, un kas satur informāciju par plūdu apdraudētajām teritorijām un pasākumiem plūdu riska samazināšanai, un uz kura pamata ir veiktas investīcijas pretplūdu pasākumu ieviešanai 2007 – 2013.gada plānošanas periodā.

(232) 2014.–2020.gada plānošanas perioda investīcijās paredzētas šādu mērķiem:

1. īstenot pasākumus jūras krastu eroziju samazināšanai sabiedriski nozīmīgu infrastruktūras objektu aizsardzībai un pielāgošanās darbībām klimata pārmaiņām plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai, primāri izvērtējot zaļās infrastruktūras risinājumu piemērošanu;

2. lai atjaunotu esošo meliorāciju sistēmu efektīvu darbību, nepieciešama to renovācija un rekonstrukcija, tāpēc gan saimniecībām, gan mežu īpašniekiem un publiskās infrastruktūras uzturētājiem ir nepieciešams investīciju atbalsts esošo meliorācijas sistēmu renovācijai un rekonstrukcijai;

3. ražošanas resursu ilgtspējīga izmantošanai un plūdu risku samazināšanai ir svarīgi arī ieguldījumi hidrotehnisko būvju un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu rekonstrukcijā. Tāpat plānots sniegt atbalstu meža potenciāla atjaunošanai un preventīvo drošības pasākumu nodrošināšanai.

(233) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību” ietvaros ar ERAF un ELFLA finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. novērsti iespējamie plūdu un erozijas riski klimata pārmaiņu vai pavasara palu ietekmē, kā rezultātā samazināts plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā (ERAF);

2. samazināts plūdu apdraudējums hidrobūvju aizsargātās platībās (ELFLA);

(234) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF un ELFLA fonda finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus

(235) Ieguldījumiem būs sinerģija ar EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gada programmas LV02 „Nacionālā klimata politika” ietvaros tiek īstenoto klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanas sistēmas izveidi un ar klimata pārmaiņām saistīto datu apstrādi Latvijas pārvaldes iestādēs. Vienlaikus plānotie pasākumi, kas vērsti uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un novēršanu sniegs ieguldījumu BJRS mērķa „Samazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām” sasniegšanā.

Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti

Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi: t.s. mērķu grupa "20-20-20"

• SEG 20% samazinājumu ES salīdzinājumā ar 1990. gadu;

• par 20% palielināt atjaunojamās enerģijas patēriņu ES;

• par 20% paaugstināt energoefektivitāti ES līmenī.

(236) Neskatoties uz to, ka Latvija ir viena no zaļākajām un videi draudzīgākajām ES dalībvalstīm, vides aizsardzības, resursu ilgtspējīga izmantošanas, kā arī to ekonomiskā potenciāla paugstināšanas ziņā joprojām pastāv virkne izaicinājumu. 1.1.sadaļā aprakstīto problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai investīcijas jāplāno vairākos virzienos:

(237) Atkritumu apsaimniekošana

(238) Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.-2020.gadam noteiktajam un ievērojot atkritumu pārstrādes un apglabāšanas mērķi - palielināt atkritumu sagatavošanu dažādu materiālu otrreizējai lietošanai un citai atkritumos esošo materiālu pārstrādei, nodrošinot, ka atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē-, kā arī nepieciešamību panākt bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšanas apjoma samazināšanu, Latvijā nepieciešams tālāk attīstīt dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, vienlaikus izvērtējot no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas un turpmākās izmantošanas iespējas un novērtējot bioloģisko atkritumu izmantošanas potenciālu, tai skaitā, izmantot enerģijas ražošanai. Labāks sistēmas darbības sniegums var tikt nodrošināts pašvaldībām savstarpēji sadarbojoties un ņemot vērā reģionālās attīstības nosacījumus.

(239) Lai sasniegtu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā, ir nepieciešams palielināt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes apjomu no kopējā savāktā atkritumu daudzuma, sadzīves atkritumu pārstrādes apjomu, iepakojuma pārstrādes apjomu, tādējādi samazinot apglabāto atkritumu apjomu un palielinot atkritumu pārstrādes apjomus.

(240) Lai uzlabotu un pilnveidotu situāciju atkritumu saimniecības sektorā, it īpaši palielinātu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomus un šīs darbības veiktu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas avotam, kā arī lai sasniegtu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā 2014.– 2020. gada plānošanas perioda ietvaros plānots atbalstīt:

1. atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

2. atkritumu sagatavošanu pārstrādei vai reģenerācijai, tajā skaitā sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerācijai;

3. esošo atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumu jaudu palielināšanu;

4. atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju atbalstošās infrastruktūras veidošanu (loģistika);

5. dzērienu iepakojumu depozītsistēmas ieviešanai.

(241) Jānorāda, ka atkritumu sektorā tiek plānots īstenot vairākas nacionālas iniciatīvas, lai tuvotos noteiktajiem atkritumu saimniecības mērķiem un ievērotu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju73.

(242) Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu attīstība

(243) Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstību ES direktīvu prasībām74 ir jāiegulda investīcijas dzeramā ūdens piegādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā, notekūdeņu savākšanā un novadīšanā līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kvalitātes prasībām neatbilstošu tīklu rekonstrukcijā, kā arī māju pievadu izbūvē. Šī apakšmērķa sasniegšanai, cita starpā, nepieciešams izpildīt Komunālo notekūdeņu direktīvas prasības, samazinot biogēno vielu nonākšanu jūrā no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

(244) Ievērojot to, ka lielākās aglomerācijas rada būtiskāko kopējo vides slodzi ir plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu prioritāri tiks atbalstīta ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000, kurās centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība nesasniedz 100%, un aglomerācijas ar cilvēku ekvivalentu no 2000 līdz 10 000. Uzsvars 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks likts uz faktisko pieslēgumu un to pieejamības nodrošināšanu, kā arī uz ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanas iespēju uzlabošanu tieši tajās aglomerācijās, kurās ir zemākā atbilstība ES direktīvu prasībām. Lai veicinātu pieslēgumu palielināšanu pie centralizētām kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmām, Latvijā tiek strādāts pie normatīvo regulējumu izmaiņām un sabiedrības informācijas pasākumiem. Uzmanība tiks pievērsta arī ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai ūdens noplūžu un vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai.

(245) Savukārt, lai veicinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ir plānoti arī sabiedrības informēšanas pasākumi, kas veicinātu pakalpojumu pieprasījumu.

(246) Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ekosistēmu aizsardzība

(247) Lai nodrošinātu sugu un ekosistēmu labvēlīgu aizsardzībs statusu un to ilgtspēju, būtiski ir veikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu aktualizēšanu un atbilstošas investīcijas tādām tūristiem pievilcīgām aizsargājamām teritorijām kā nacionālie parki un dabas parki, kuros antropogēnās ietekmes radītās negatīvās sekas ir ievērojamas.

(248) Latvijā tiek noteiktas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas bioloģiskās daudzveidības, vides un ainavu aizsardzībai, sabiedrības atpūtai, izglītošanai, kurās ir noteikti dažādi saimnieciskās darbības aprobežojumi, par kuriem ir jānodrošina neiegūto ienākumu kompensācijas bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanai „Natura 2000” teritorijās un bioloģiski vērtīgos zālājos.

(249) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un novērstu augsnes, ūdens piesārņojuma risku, kā arī eroziju, nepieciešams pielietot tādas vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes kā integrētu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana; bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošana; starpkultūru un uztvērējaugu audzēšana; optimāla augsne mitruma režīma nodrošināšana u.c. Pielietojot integrētu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, iespējams panākt efektīvāku minerālmēslu pielietošanu, kā rezultātā plānots samazināt piesārņojums virszemes un pazemes ūdeņos, un augsnē, gala produkcijā.

(250) Vides aizsardzību un efektīvu resursu izmantošanu plānots veicināt ar dabas resursu kapitāla, piemēram, mežu, ūdens un zemes ilgtspējīgu izmantošanu, palielinot ar ekosistēmu saistītos pakalpojumu piedāvājumu, diversificējot produkciju un kāpinot produktivitāti, vienlaicīgi attīstot gan intensīvo un zaļo ražošanu, gan arī zaļo patēriņu. Tai skaitā saglabājot Latvijas

73 Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013. – 2020.gadam

74 Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam

kā „zaļās valsts” tēlu. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vides ilgtspēju zivsaimniecībā plānots veicināt ar ūdens vides pasākumiem akvakultūrā un ilgtspējīgu resursu izmantošanu sekmējošiem pasākumiem zvejniecībā, tostarp veicot zvejas kuģu dzinēju nomaiņu un zvejas rīku selektivitātes pasākumus. Zvejas kontroles un zivsaimniecības datu vākšanas pilnveide sekmēs zvejas resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu.

(251) (253)(251) Īstenojot Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta pasākumus, Latvijas zvejas flote ir sabalansēta ar tai šobrīd pieejamajiem zvejas resursiem (saskaņā ar Latvijas zvejas flotes kapacitātes ziņojumu). Tomēr vides ilgtspējas un ilgtspējīgas zvejas resursu izmantošanas mērķu sasniegšanai, tostarp, lai samazinātu izmetumus, nepieciešami papildus ieguldījumi zvejas flotē, tajā skaitā zvejas rīku selektivitātē un zvejas kuģu dzinēju nomaiņā. Zvejas kontroles un zivsaimniecības datu vākšanas pilnveide sekmēs zvejas resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu.

(252) Vides monitoringa sistēmas attīstība

(253) Lai nodrošinātu vismaz 18 ES direktīvu un 6 konvenciju prasību izpildi, nepieciešams pilnveidot gaisa, arī meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguves, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu īstenošanu.

(254) Lai uzlabotu situāciju vides monitoringa un kontroles nodrošināšanā, 2014. – 2020.gada plānošanas perioda ietvaros nepieciešams:

1. nodrošināt sabiedrību un kompetentās institūcijas ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, lai izmantotu to ekonomisko potenciālu un lemtu par preventīvu aizsargpasākumu īstenošanu;

2. nodrošināt vides informācijas pieejamību, izmantojot arī interaktīvu vides datu atspoguļošanu un izveidojot un attīstot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centrus;

3. nodrošināt ES prasību ieviešanu tai skaitā, lai nodrošinātu ūdeņu monitoringu atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvai, un nacionālās Vides monitoringa programmas īstenošanu, aptverot visu valsts teritoriju;

4. nodrošināt vides kontroli.

(255) Kultūras un dabas mantojuma ilgtspējīga attīstība

(256) Veicot investīcijas saskaņā ar Tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam un pašvaldību integrētās attīstības programmām, tiks veicināta kultūras un dabas mantojuma līdzsvarota attīstība un to izmantošana kā resursu uzņēmējdarbībai un reģionālajai attīstībai, kā arī radītas jaunas darbavietas atbalstāmajās teritorijās. Veicot investīcijas uz pašvaldību integrētām attīstības programmām balstīta nacionāli un starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma un ar to saistītās publiskās infrastruktūras attīstīšanā, kā arī ar kultūras mantojuma izmantošanā saistīto pakalpojumu attīstībā tiks rastas jaunas funkcijas šobrīd nepietiekoši izmantotiem kultūras un dabas objektiem, attīstot ilgtspējīgus tūrisma produktus un pakalpojumus. Kultūras un dabas mantojuma objektu attīstība veicinās arī tūrisma pakalpojumu piedāvājumu ārpus aktīvākās sezonas, palielinot ceļotāju skaitu, kas Latvijā uzturas vairākas diennaktis, tādējādi mazinot sezonalitātes efektu, tai skaitā, Baltijas jūras piekrastē.

(257) Lai veicinātu Rīgas un citu pilsētu revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, kā arī integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā nepieciešams revitalizēt un attīstīt pilsētas teritorijas, kurās tiktu atjaunota ekonomiskā un sociālā attīstība un novērsta turpmākā vides un sociālekonomiskā stāvokļa degradācija, kā arī īpaši pamatotos gadījumos tiktu rekonstruēti un izveidoti nacionāla mēroga kultūras un sporta infrastruktūras objekti sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai pilsētā, x.xx. investīciju piesaistīšanai,

sabiedrisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai un nodarbinātības veicināšanai. Veikto ieguldījumu ietvaros tiks uzlabota sociālekonomiskā situācija, tajā skaitā uzņēmējdarbības vide, sociālā drošība, sabiedrisko pakalpojumu pieejamība, uzlabotas vides perspektīvas.

(258) Investīcijas ir plānotas, lai nodrošinātu degradēto teritoriju revitalizāciju (funkcionālo aktivizēšanu) saskaņā ar integrēto pašvaldību attīstības programmām, tādā veidā veicinot pašvaldību turpmākās sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanos, kā arī risinot piesārņojuma problēmas75. Sekmējot pilsētu attīstību, ir svarīgi panākt līdzsvaru starp ekonomiskās darbības, kopienas attīstības un vides kvalitātes aspektiem, kas ir būtiski pilsētu pievilcības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas priekšnoteikumi.

(259) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti” ietvaros ar ERAF, KF un ELFLA finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība iedzīvotāju aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000 (KF);

2. nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamība iedzīvotāju aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000 (KF);

3. samazināts apglabājamo atkritumu daudzums un palielināta dažāda veida atkritumu atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu (KF);

4. pārstrādei un reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzuma pieaugums no kopējā atkritumu daudzuma (KF);

5. nodrošināts Latvijas iekšzemes un jūras ūdeņu labs vides stāvoklis, kā arī ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana, attīstot un uzlabojot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un paplašināšanot pieejamību atbilstoši ES direktīvu prasībām galvenokārt aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000 (KF);

6. pieaudzīs labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām (KF);

7. palielināts informācijas apjoms par vides stāvokli (KF);

8. pieaudzis apmeklētāju skaits kultūras un dabas mantojuma objektos (ERAF);

9. pieaudzis kopējais apmeklējumu skaits kultūras un sporta objektos Rīgā (ERAF);

10. nodrošināta pašvaldību degradēto teritoriju revitalizācija, tā rezultātā piesaistot privatas investīcijas un nodrošinot darba vietu izveidi (ERAF);

11. palielinājušās platības, kurās lauksaimnieki īsteno īpašas videi draudzīgas metodes (ELFLA);

12. pieaugusi produktīvi apsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības, palielinot gan lauksaimniecības produkcijas izlaides, gan vērtības apjomus (ELFLA).

(260) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF, KF, ELFLA un EJZF finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.Lai integrēti risinātu aprakstītos izaicinājumus vides jomā finansējums ir pieejams arī no vairākiem citiem ES un ārvalstu finanšu instrumentiem, x.xx., LIFE programmas, EEZ

75 Degradētā teritorija ir vieta (teritorija, ēka vai ēku komplekss), kas iepriekš tikusi izmantota vai apbūvēta, bet šobrīd ir pamesta vai netiek pilnīgi izmantota, tā var būt nolaista vai piesārņota, neapdzīvota vai daļēji apdzīvota vai citādi izmantota teritorija, kurai ir negatīva kumulatīva ietekme uz apkārtējām teritorijām, vidi un vietējiem iedzīvotājiem.

finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta, kā arī Pārrobežu programmu ietvaros.

(261) Tematiskā mērķa ietvaros plānotie pasākumi tieši atbilst BJRS rīcības plāna stratēģiskajiem mērķiem: „Glābt jūru” un tā apakšmērķim attiecībā uz komunālo notekūdeņu attīrīšanu -

„Tīrs jūras ūdens”, kā arī „Saglabāt dabīgās zonas un bioloģisko daudzveidību, tostarp zivsaimniecību”, „Nostiprināt reaģēšanas spēju jūras negadījumu laikā, lai pasargātu no lielām avārijām”, „Samazināt bīstamo vielu izmantošanu un ietekmi”, „Līdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu ieplūdi jūrā.

(262) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieeju ekonomikas attīstībai, tiks nodrošināta multidisciplināra pieeja, kas atspoguļota sadaļā - HP Ilgtspēja.

Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā

Stratēģijas „Eiropa 2020” vadošās iniciatīvas „Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķis – ekonomiskās izaugsmes nodalīšanu no resursu izmantošanas, atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, palielināt atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, modernizēt transporta nozari un veicināt energoefektivitāti, attīstot ilgtspējīgu transporta infrastruktūru.

(263) Ņemot vērā 1.1.sadaļā sniegot vajadzību izvērtējumu, lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam izvirzītos mērķus un atbalstītu efektīvu, integrētu, multimodālu, tautsaimniecības attīstību un pakalpojumu pieejamību veicinošu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu transporta sistēmu plānotas investīcijas vairākos virzienos.

(264) Nepieciešamas būtiskas investīcijas TEN-T autoceļu tīklā, ņemot vērā, ka daudzi valsts galveno autoceļu posmi ir kritiskā stāvoklī76.

(265) Ievērojot stratēģijā „Latvija 2030” un Reģionālās attīstības pamatnostādnēs noteikto, teritoriāli Latvijas reģionālās politikas centrā ir policentriskas attīstības veicināšana kā instruments līdzsvarotai valsts attīstībai, kā arī reģionu un pilsētu konkurētspējas stiprināšanai starptautiskā mērogā. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas investīcijas ceļu tīklā, kas nodrošina nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru (9+21) sasniedzamību un efektīvu sasaisti ar TEN-T tīklu. Plānojot reģionālā autocēlu tīkla attīstību tiks veikts prioritarizācijas process, kurā ņemts vērā ne tikai autoceļu posmu kvalitātes stāvoklis, bet arī šo ceļa posmu nozīmīgums līdzsvarotā teritoriālajā attīstībā, darba spēka mobilitē un pakalpojumu pieejmībā.

(266) Ņemot vērā pilsētu noslogojumu ar tranzīta plūsmām nepieciešams atbalstīt pilsētu savienojumus ar TEN-T tīkliem ar mērķi novērst infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un radīt alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes plūsmām un samazinot piesārņojumu pilsētās, īpaši Rīgas pilsētas un Pierīgas kā svarīgākā transportmezgla transporta infrastruktūras modernizāciju.

(267) Investīcijas nepieciešamas arī lielo ostu efektīvai integrācijai transporta tīklā, nodrošinot pievadceļus un efektīvi nodalot kravu transporta plūsmu no dzīvojamo zonu šķērsošanas un vietējās satiksmes plūsmas, kā arī veicot investīcijas jūras ceļu pieejmaībā.

(268) Nemot vērā Rīgas pilsētas pieaugošo lomu reģionā un starptautiskās lidostas „Rīga” līdzšinējo straujo attīstību un tālākos attīstības plānus, un paredzamās privātās investīcijas, nepieciešams publiskais atbalsts investīcijām, kas saistītas ar vides prasību ievērošanu lidostā.

76 Plašāks autoceļu stāvokļa apraksts un plānoto investīciju kartējums ietverts Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014-2020 gadam.

(269) Ieviešot vienotu vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmu, pārskatot kustības organizāciju un optimizējot vadības iekārtas atkarībā no ieviestā ETCS līmeņa, tiks nodrošināta atbilstība ES transporta politikai un tehnoloģiju saskaņota attīstība ar kaimiņvalstīm. Investīcijas TEN-T dzelzceļa tīklā nodrošinās transporta sistēmas ilgtspēju, atbalstot pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, veicinot vides aizsardzību un resursu efektīvu izmantošanu.

(270) Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija nodrošinās visu kategoriju, x.xx. pasažieru ar īpašām vajadzībām, drošu un ērtu apkalpošanu uz pasažieru platformām un stacijas ēkās, kā arī piekļuvi pasažieru infrastruktūras objektiem, iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena, kā arī drošu vilcienu satiksmi staciju robežās.

(271) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti” ietvaros ar ERAF un KF finasējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. nodrošināta kvalitatīva infrastruktūra, kas nodrošina preču un cilvēku mobilitāti, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību (ERAF),

2. samazinājies valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars (ERAF);

3. attīstīta TEN-T u.c. infrastruktūra, kas nodrošina ārējo sasniedzamību un vērsta uz resursefektīvas transporta sistēmas izveidi: labi ceļi, elektrificēts dzelzceļš, TEN-T sasaiste ar pilsētām, attīstīta ostu publiskās pieejamības infrastruktūra (KF);

4. transporta un loģistikas pakalpojumi, kas nodrošina darbavietas un ievērojamu pienesumu pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumā (KF);

5. samazinājies valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars (KF);

6. CO2 izmešu samazinājums dzelzceļa kravu pārvadājumos (KF);

7. samazināta laika apstākļu ietekmētā kuģu dīkstāve (KF);

8. Panākta Rīgas pilsētas efektīva integrācija TEN-T tīklā (KF)

(272) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF un KF fonda finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām tai skaitā valsts budžeta ieguldījumi, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.

(273) Veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves lielajās ostās, un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas drošību, uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, atļaujot kuģu kustību arī nelabvēlīgos laika apstākļos, kādos kuģu kustība pašlaik tiek apturēta. Tas savukārt ļaus samazināt kuģu dīkstāves atrodoties reidā, samazinot kuģu dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas un nelabvēlīgo ietekmi Baltijas jūrā, dodot ieguldījumu viena no BJRS mērķiem „Glābsim jūru” sasniegšanā, veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātes „Tīra kuģošana” ietvaros.

(274) Elektrificējot galvenās dzelzceļa līnijas tiks samazināta slodze videi, nodrošinot dzelzceļa koridora ilgtspēju, samazinot tā kopējās izmaksas, nodrošināta atbilstība ES transporta politikas ilgtermiņa mērķiem, dodot ieguldījumu vienā no BJRS mērķiem „Uzlabot iekšējos un ārējos transporta savienojumus” sasniegšanā, attīstot zaļo transporta koridoru Austrumu- Rietumu virzienā.

Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti

Nacionālie Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi

73% no iedzīvotājiem vecumā 20 – 64

gadiem jābūt nodarbinātiem;

ES Padomes rekomendācijas

Stiprināt kvalitāti, pārklājumu un efektivitāti aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem un apmācību komponentei;

Samazināt nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvaru līdz 21% 77 vai 121 000 cilvēku novērst nabadzības vai atstumtības risku;

Samazināt skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvaru līdz 13,4%.

Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu pārklājumu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot Jauniešu garantijas mehānismu, izveidot visaptverošu profesionālo orientāciju, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot apmācības kvalitāti un pieejamību

(275) Jau šobrīd Latvijā daļēji tiek diferencēta nodarbinātības veicināšanas pasākumu īstenošana dažādās vecuma grupās (lielākais bezdarbnieku īpatsvars ir jauniešu vidū vecumā no 20 līdz 24 gadiem, kā arī iedzīvotāju vidū vecumā no 45 līdz 59 gadiem), kuru integrēšanai darba tirgū būtu nepieciešamas atšķirīgas metodes. Jauniešu vidū būtiskākā nepieciešamība – izglītības un prasmju līmeņa paaugstināšana, profesionālās kvalifikācijas ieguve un praktisko iemaņu attīstība, savukārt gados vecāko bezdarbnieku integrācijai darba tirgū jānodrošina to iegūto prasmju nepārtraukta papildināšana mūžizglītības ietvaros.

(276) ES Padome 2013.gada 29.maijā ir izvirzījusi rekomendāciju Latvijai „Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācekļa prakses kvalitāti un pieejamību”. Garantijas jauniešiem mērķis ir nodrošināt, ka visi jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, saņem kvalitatīvu darba, izglītības, māceklības vai stažēšanās piedāvājumu . Latvijas stratēģiskais politikas ietvars jauniešu nodarbinātības veicināšanai, izmantojot jauniešu garantijas, 2020.gadam noteikts Jauniešu garantijas īstenošanas plānā.

(277) Lai samazinātu augsta bezdarba un ekonomiskās neaktivitātes iestāšanās riskus (x.xx. jauniešiem) nākotnē, kā arī strukturālā bezdarba riskus saistībā ar bezdarbnieku zināšanu un prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām, ar ESI fondu atbalstu ir nepieciešams turpināt īstenot bezdarbnieku, īpaši jauniešu un personu ar zemu vai neatbilstošu prasmju un kvalifikācijas līmeni, aktivizēšanas un prasmju un kvalifikācijas pilnveides pasākumus, nodrošināt šo pasākumu mērķtiecību un efektivitāti, novēršot risku personām kļūt ekonomiski neaktīvām. ES fondu atbalstu plānots sniegt arī darba drošības uzlabošanai un darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanai, tādējādi atbalstot darbaspēka piedāvājuma un pielāgošanās procesu. Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla EURES uzsāktās reformas ietvaros, ESF finansējums plānots arī EURES aktivitātēm ar darbaspēka mobilitāti saistītās informācijas un konsultāciju nodrošināšanai.

(278) Lai atbilstoši ES Padomes rekomendācijām sekmētu Stratēģijas „Eiropa 2020”, NRP un NAP 2020 mērķu sasniegšanu, ar ESI fondu atbalstu ir nepieciešams turpināt īstenot

bezdarbnieku aktivizēšanas pasākumus, kā arī nodrošināt šo pasākumu mērķtiecību un efektivitāti.

(279) Rezultātā ar ESI fondu, līdztekus ar valsts investīciju, palīdzību tiks sekmēts nodarbinātības līmeņa pieaugums, veicinot bezdarbnieku, īpaši, ilgstošo bezdarbnieku un jauniešu integrēšanu darba tirgū un samazinot darbaspēka zināšanu un prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām.

(280) Nodarbinātība, tostarp darbību dažādošana, un ar tās sekmēšanu saistītā teritorijas attīstība veicināma Baltijas jūras piekrastē, kas vienlaikus ir arī zivsaimniecībai nozīmīga teritorija (tajā atrodas vairāk kā 78% zivsaimniecībā nodarbināto), lai nodrošinātu iespējas, tai skaitā zivsaimniecībā iesaistītajiem, ES virzoties uz maksimālā zvejas ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) mērķu sasniegšanu.

(281) ELFLA ietvaros atbalsts tiek plānots jaunu uzņēmumu radīšanai un nelauksaimnieciskās darbības uzņēmumu attīstībai lauku teritorijās (skatīt pielikumā „LAP 2014-2020 pasākumu īstenošanas karte”) .

(282) Ņemot vērā iepriekš minētos izacinājumus, tematiskā mērķa ietvaros ar ESF, ELFLA un EJZF finasējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. bezdarbnieki ar darba tirgus prasībām neatbilstošu kvalifikāciju un jaunieši, kuri nav ne apmācībās, ne nodarbinātībā, ar ESF atbalstu iegūst darba tirgū pieprasītu kvalifikāciju, prasmes vai darba pieredzi (ESF);

2. ar informācijas un finansiālu atbalstu ir sekmēta bezdarbnieku un darba meklētāju, īpaši jauniešu, mobilitāte gan reģionālā, gan ES līmenī, mazinot darba tirgus reģionālās atšķirības (ESF);

3. izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma un uzlaboti aktīvās nodarbinātības politikas pasākumi atbilstoši darba tirgus prasībām, tādējādi nodrošinot sabalansētu darba tirgus attīstību ilgtermiņā (ESF);

4. papildus nodarbinātības situācijas kvantitatīvajiem rādītājiem uzlabota darba tiesību un darba aizsardzības situācija bīstamo nozaru uzņēmumos (ESF);

5. sekmēta gados vecāku cilvēku ilgāka palikšana darba tirgū (ESF);

6. veicināta jauno uzņēmumu radīšana un attīstīti nelauksaimnieciskās darbības uzņēmumi lauku teritorijās, pārstrukturētas mazās lauku saimniecības (ELFLA);

7. veicināta vietējā nodarbinātība un lauku uzņēmējdarbība, izmantojot LEADER pieeju (ELFLA);

8. sekmēta nodarbinātība zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās sabiedrības virzītas vietējās attīstības pasākumu ietvaros (EJZF).

gadiem j

Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju

	Nacionālie Stratēģijas ES 2020 mērķi	ES Padomes ieteikums
	Samazināt nabadzības riskam pakļauto	Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un
	iedzīvotāju īpatsvaru līdz 21% 78 vai 121	jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba
	000 cilvēku novērst nabadzības vai	tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo
	atstumtības risku	pakalpojumu darbības jomu un
	atstumtības risku	efektivitāti.
		efektivitāti.
	73% no iedzīvotājiem vecumā 20 – 64
		ābūt nodarbinātiem.

Reformēt sociālās palīdzības sistēmu nodrošinot mērķētākus pasākumus iesaistīšanai darba tirgū79.

Īstenot pasākumus bērnu nabadzības mazināšanai

(283) KP fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda nodarbinātības un sociālās iekļaušanas ieguldījumu stratēģija noteikta Pamatnostādnēs sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.- 2020.gadam, Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, un Nodarbinātības un iekļaujošas izaugsmes pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam. Nodarbinātības un sociālās iekļaušanas ietvars iekļauj sevī arī ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializācijas komponenti, kas ir definēta „Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepcijā”. „Informatīvais ziņojums par pasākumu plānu notiesāto resocializācijas pilnveidošanai ieslodzījuma laikā un pēc atbrīvošanas laika periodam no 2014.-2020.gadam” iezīmēs valsts un pašvaldības institūciju, biedrību un nodibinājumu un citu sabiedrisko resursu pasākumus šīs īpašās mērķa grupas iekļaušanai sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū. Latvijas valsts stratēģiskās politikas ietvars veselības jomā, kas x.xx. nosaka sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto cilvēku piekļuves uzlabošanu veselības pakalpojumiem, tādējādi mazinot nabadzības risku, tiks noteikts aktualizētajās Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014-2020.gadam (šobrīd ietvars noteikts „Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam”), atbilstoši plānotajam investīciju periodam. Plānotie ieguldījumi sociākajā un veselības infrastruktūrā atspoguļoti pielikumā „Plānotie ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā” un „Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkls” (pielikums Nr. 5).

(284) ES fondu atbalsts pārejai no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi plānots, ievērojot Eiropas Kopējās vadlīnijas un Rokasgrāmatu par ES fondu izmantošanu, lai īstenotu pāreju no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi80. Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, 2014.-2020.gada plānošanas periodā ERAF ieguldījumi plānoti tikai sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūras izveidei, atsakoties no investīcijām ilgstošās aprūpes institūcijās, un deinstitucionalizācijas procesa mērķgrupas būs pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši, kā arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

(285) Pētījums „ES fondu ieguldījumu un ietekmes uz plānošanas dokumentos noteiktās horizontālās prioritātes „Vienlīdzīgas iespējas” īstenošanu izvērtējums” 81 iesaka sekmēt nodarbinātības infrastruktūras attīstību, kas ir pamatnosacījums personu ar invaliditāti neatkarībai un vienlīdzībai ar citiem. Nodrošinot personu ar invaliditāti tiesības uz darbu un sniedzot iespēju pelnīt iztikas līdzekļus ar darbu, tiks sekmēta personu ar invaliditāti kā nepietiekami izmantotā darbaspēka resursa iekļaušana darba tirgū82. Nabadzības līmeņa mazināšanas un diskriminācijas novēršanas ietvaros ir būtiski nodrošināt arī ekonomiski

79 Rekomendācijas īstenošana balstīsies uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi, kā arī valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu; ESF atbalsts tiek plānots profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam.

80 Publicētas: xxxx://xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx.xx

81 xxxx://xxx.xxxxxxx.xx/xxxx.xxx?xxx0000

82 Pētījums „ES fondu ieguldījumu un ietekmes uz plānošanas dokumentos noteiktās horizontālās prioritātes

„Vienlīdzīgas iespējas” īstenošanu izvērtējums”, SIA „Projektu un kvalitātes vadība”, biedrība „Accipe!”, Rīga, 2011

neaktīvo (darbspējīgas personas, kas nav reģistrētas nodarbinātības dienestos kā darba meklētāji) un dažāda veida diskriminācijai pakļauto sabiedrības grupu – invalīdu, pirmspensijas vecuma cilvēku, etnisko minoritāšu, cilvēku ar vājām valsts valodas zināšanām, u.c. integrāciju sabiedrībā un to pienesumu tautsaimniecībā, tos integrējot darba tirgū.

(286) Lai risinātu notiesāto efektīvu iekļaušanos darba tirgū, būtiski ir veikt ieslodzīto un bijušo notiesāto resocializāciju (komplekss resocializācijas instrumentu un pasākumu kopums, kas vērsts uz izglītības līmeņa un profesionālās kompetences palielināšanu, lai bijušais ieslodzītais integrētos sabiedrībā un darba tirgū), palielinot viņu iesaistīšanos darba tirgū pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

(287) Veselību veicinoši pasākumi, veselības pakalpojumu pieejamības un to kvalitātes uzlabošana, kā arī atbilstošu sociālo pakalpojumu pieejamība (sociālā rehabilitācija) ir viens no galvenajiem faktoriem nabadzības novēršanai un sniedz lielu ieguldījumu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. OECD aprēķini norāda, ka ar katru sagaidāmā mūža gada pieaugumu IKP pieaug par līdz pat 4%.83 Līdz ar to ekonomisko izaugsmi iespējams nodrošināt, mērķtiecīgi uzlabojot sabiedrības veselību un nodrošinot iedzīvotājiem iespēju palikt aktīviem un saglabāt labu veselību pēc iespējas ilgāk.

(288) Svarīgi ir ne tikai tas, cik liels finansējums tiek ieguldīts veselībā, bet arī, kā tiek veikti ieguldījumi, nodrošinot veikto ieguldījumu efektivitāti84 un pieejamību kvalitatīvai veselības aprūpei un izmantojot publisko finansējumu efektīvi.85 Reformu pēctecība tiks īstenota, izstrādājot un ieviešot veselības tīklu attīstības vadlīnijas, lai samazinātu diagnostiskā darba pieejamības un kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanas problēmas valstī, un lai būtiski samazinātu vidējo laiku līdz diagnozes noteikšanai. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju augstos saslimstības, hospitalizācijas un mirstības rādītājus prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpe un garīgā veselība) veselības jomu ietvaros, būtiski ir pilnveidot primāro veselības aprūpi agrīnai slimību diagnostikai un ārstēšanai un uzlabot šo pakalpojumu pieejamību. Tādejādi samazinot iedzīvotāju saslimstības pieauguma tempu ilgtermiņā, invaliditāti un priekšlaicīgu mirstību, jo īpaši, atbalstu sniedzot nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām. Lai ekonomētu resursus sekundārā un terciārajā veselības aprūpē un atslogotu šo aprūpes līmeņu pakalpojumu sniedzēju darbu, primārā veselības aprūpes līmenī ir jānodrošina, lai konsultācijas slimību profilaksei ir pieejamas pie ģimenes ārsta, īpašu uzsvaru liekot uz ģimenes ārstu darbu ar sociālās un teritoriālās atstumtības, kā arī nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Kā arī, izstrādājot un ieviešot veselības tīklu attīstības vadlīnijas, tiks pievērsta liela uzmanība reģionālās nevienlīdzības mazināšanai kontekstā ar veselības aprūpes pieejamību.

(289) Latvijā daļa iedzīvotāju finansiālu apstākļu un teritoriālās nevienlīdzības dēļ nevar piekļūt veselības aprūpei, kad tā ir nepieciešama.86 Lai uzlabotu esošo situāciju, nepieciešami mērķēti pasākumi īpaši tiem iedzīvotājiem, kas pakļauti sociālās vai teritoriālās atstumtības riskam, lai uzlabotu šo iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpes un veselības veicināšanas pasākumiem. Papildus ļoti svarīgi ir mērķtiecīgi uzlabot sadarbību starp sociālo un veselības jomu pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši, ņemot vērā pieaugošo sabiedrības novecošanos, kas

83 Social Investment Package, Commission Staff Working Document "Investing in Health", 20.02.2013, EC

84 Social Investment Package, Commission Staff Working Document "Investing in Health", 20.02.2013, EC

85 Commission Communication, Annual Growth Survey 2013 – COM (2012) 750 final, 28.11.2012, and thematic summary on health and healthcare systems relevant for the Europe 2020 Strategy

ir būtisks vidēja un ilgtermiņa izaicinājums sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jomā visā Eiropas Savienībā. Iedzīvotāju vidējā mūža ilguma palielināšanās pati par sevi nav uzskatāma par sociālo pakalpojumu pieprasījumu ietekmējošu faktoru, tomēr hronisko saslimšanu pieaugums, vispārējais iedzīvotāju veselības stāvoklis, zemais veselīgi nodzīvoto dzīves gadu līmenis Latvijā (salīdzinoši ar ES vidējo rādītāju) 87 rada risku, ka nākotnē pieprasījums pēc ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem palielināsies, līdz ar to nepieciešams nodrošināt mērķtiecīgus veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumus, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, veicinot veselīgu dzīvesveidu un nodrošinot aktīvu novecošanos.

(290) Nepieciešams uzlabot ģimenes ārsta, māsu un citu veselības aprūpes speciālistu teritoriālo pieejamību un pakalpojumu kvalitāti, īpaši teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem reģionos, sevišķu uzmanību pievēršot teritorijām ar zemu iedzīvotāju blīvumu,nepietiekamu veselības aprūpes speciālistu pieejamību88 un lielāku sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru. Pasākumi ļaus risināt situāciju Latvijā, kur salīdzinājumā ar citām ES valstīm, pastāv vienas no lielākajām atšķirībām ārstu reģionālajā izvietojumā, kur ārsti lielākoties strādā galvaspilsētā, īstenojot pasākumus personāla piesaistei darbam reģionos.89 Tāpat jāņem vērā, ka nepieciešams risināt nevienlīdzīgu veselības aprūpē iesaistītā personāla izvietojumu reģionos un attīstīt cilvēkresursu plānošanas mehānismus, tai skaitā sagatavojot augstas specializācijas medmāsas un paaugstinot ģimenes ārsta pieejamību reģionos, kur to pieejamība ir zema90. Tiks uzlabota veselības aprūpes personāla sniegto pakalpojumu teritoriālā pieejamība lauku iedzīvotājiem, jo īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kuri zemu ienākumu, fiziskā stāvokļa dēļ nav spējīgi saņemt savlaicīgu veselības aprūpi, kā arī mobilo brigāžu pakalpojumu pieejamību un nepieciešamo mājas aprūpi šādiem pacientiem reģionos. Lai pārorientētu veselības aprūpes sistēmu no ārstēšanas slimnīcā uz primāro un ambulatoro līmeni, veselības tīklu attīstības vadlīniju prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda un garīgās veselība) veselības jomu ietvaros jādefinē stacionāro un ambulatoro pakalpojumu plānošanas principi, izstrādājot veselības aprūpes sistēmas attīstības plānu, teritoriālā izvietojuma un sniedzamā pakalpojuma apjoma plānošanas kritēriji, kā arī kritēriji sniegto pakalpojumu kvalitātei, x.xx. jādefinē ārstniecības procesā iesaistīto mediķu kompetences visos aprūpes līmeņos, attiecīgi nodrošinot veselības aprūpes un veselības veicināšanas pakalpojumu pieejamību, cilvēkresursu attīstību veselības jomā, un infrastruktūras uzlabošnu efektīvas veselības aprūpes sistēmas kontekstā.

(291) Tiks īstenoti veselības veicināšanas un slimības profilakses pasākumi, liekot uzsvaru uz vietējās sabiedrības (community based) mērķētiem pasākumiem, attīstot slimību profilakses pakalpojumu sniegšanas iespējas, kur svarīga ir ģimenes ārsta loma agrīnajā posmā, informējot par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā.

(292) ESF un ERAF ieguldījumi, līdztekus valsts un pašvaldību investīcijām, ko paredz NAP 2020, palīdzēs paplašināt institūcijām alternatīvu aprūpes pakalpojumu pieejamību, attīstot infrastruktūru un cilvēkresursus, lai stiprinātu indivīdus un ģimenes un nodrošinātu uz

87 EURSTAT dati

88 Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam

89 VM dati

90 Social Investment Package, Commission Staff Working Document "Investing in Health", 20.02.2013, EC

personu vērstus pakalpojumus, tādējādi sekmējot augstāk minētās ES Padomes ieteikumu īstenošanu.

(293) Attiecībā uz ELFLA, iepriekšējos gados ir pierādījies, ka ļoti liela nozīme lauku iedzīvotāju sociālo aktivitāšu veicināšanai ir vietējo rīcības grupu (VRG) izstrādātājām stratēģijām, jo tādējādi tiek nodrošināta vietējo iedzīvotāju maksimāla iesaistīšana pašu iniciētajās aktivitātēs un, izmantojot viņu potenciālu, tiek īstenoti lauku iedzīvotāju izvirzītie mērķi, apmierinot to sadzīves un kultūras vajadzības. Līdz ar to, ELFLA un EJZF ietvaros plānots izmantot LEADER vai Sabiedrības virzītu vietējās attīstības pieeju, kā arī ELFLA ietvaros plānoti atbalsta pasākumi mazo saimniecību attīstībai.

(294) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un diskrimināciju” ietvaros ar ERAF, ESF un ELFLA finasējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. paplašināta uz personu vērstu pakalpojumu pieejamība, attīstīta infrastruktūra un izveidoti ģimeniskai videi pietuvināti aprūpes pakalpojumi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem (ERAF);

2. attīstīta infrastruktūra personu ar garīga rakstura traucējumiem aprūpes nodrošināšanai dzīvesvietā, attīstīts ārstniecības iestāžu tehniskais nodrošinājums, kas veicina pakalpojumu pieejamību mērķa grupām, izveidots asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonds bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (ERAF);

3. samazinājusies priekšlaicīga (līdz 64.g.v.) mirstība galveno nāves cēloņu dēļ (ERAF);

4. nodrošināta kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, jo īpaši, sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām, x.xx. attālinātajos reģionos (ERAF);

5. sekmēta ilgstošo bezdarbnieku un citu nelabvēlīgākā situācijā esošo (x.xx. ieslodzīto un bijušo ieslodzīto u.c. veida diskriminācijas un sociālā atstumtības riskam pakļauto) darbspējīgā vecuma iedzīvotāju integrācija darba tirgū (ESF);

6. pilnveidota profesionāla sociālā darba prakse darbam ar riska situācijā esošām personām (ESF);

7. nodrošināta cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu pāreja no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi (ESF);

8. uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība sociālās. teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām, x.xx. tiem, kuri dzīvo attālinātajos reģionos (ESF);

9. sekmēta iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšana, tādējādi mazinot galveno slimību riska faktoru izplatību (ESF);

10. nodrošināta ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un veselības aprūpes speciālistu kvalifikācijas un iemaņu uzlabošana atbilstoši identificētajām cilvēkresursu veselības jomā attīstības vajadzībām (ESF);

11. veicināta iedzīvotāju sociālā iekļaušana, uzņēmējdarbības attīstība, kultūras pakalpojumu dažādošana, attīstot LEADER pieeju (ELFLA).

Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā

Nacionālie Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi

Skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars (vecuma grupā 18–24 gadi,

%) ir 13,4%

ES Padomes ieteikumi

Uzlabot jauniešu nodarbināmību, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot māceklības kvalitāti un pieejamību.

Iedzīvotāju īpatsvars 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību ir 34– 36%.

Īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu,

iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu.

(295) Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam, ieguldījumus profesionālās izglītības iestāžu un augstākās izglītības iestāžu materiāltehniskās bāzes pilnveidei plānots veikt, ievērojot Viedās Specializācijas stratēģijā noteiktos mērķus un prioritātes. Lai nodrošinātu indivīda profesionālo un sociālo prasmju atbilstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē, tiks veicināta uzņēmējspēju attīstīšana visos izglītības līmeņos.

(296) Augstākā izglītība

(297) Lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un atbilstību, darba tirgus un tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām ir nepieciešams uzlabot studiju programmu saturu sadarbībā ar darba devējiem, veicināt studiju programmu atpazīstamību ES valstīs, lai veicinātu ārvalstu studējošo piesaisti. Tšpst nepieciešams atbalsts augstākās izglītības institūciju īstenoto studiju programmu konsolidēšanai un zinātniskās darbības kvalitātes pilnveidei, īpaši STEM studiju virzienos; studiju programmu satura pilnveidei un ES valodās izstrādei un aprobācijai; pasniedzēju pasniedzēju piesaistei, un kvalifikācijas paaugstināšanai.

(298) Lai risinātu augstākās izglītības resursu sadrumstalotību, kas mazina augstskolu konkurētspēju starptautiskā līmenī un iespēju nodrošināt kvalitatīvu augstāko izglītību, tiks veicināta AII un zinātnisko institūciju virzība uz pieejamo resursu efektīvu kopēju izmantošanu, funkcionālo konsolidāciju un tiekšanos uz izcilību.

(299) Mūsdienīgu studiju un pētniecības apstākļu nodrošināšanai, ir nepieciešams turpināt modernizēt augstskolu darba telpas, lai veicinātu augstākās izglītības iestāžu tīkla resursu koncentrāciju un izglītības pieejamību, tajā skaitā radot vairāk STEM studiju vietu. Atbalstu STEM studiju programmu infrastruktūras modernizācijai plānots piešķirt, nodrošinot STEM studiju un zinātniskā darba teritoriāli telpisko koncentrēšanos.

(300) Profesionālā izglītība

(301) 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks uzlabota profesionālās izglītības pieejamība, kas rada nodarbinātības iespējas un ir būtiska tautas saimniecības struktūras pilnveidošanai. Atbalsts plānots profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras, izveidei un uzlabošanai, mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, x.xx. lai nodrošinātu jaunu profesionālo izglītības programmu izveidi un īstenošanu.

(302) Lai optimizētu profesionālās izglītības programmu piedāvājumu saskaņā ar Viedās izaugsmes stratēģiju, īstermiņa darba tirgus pieprasījumam, izmaiņām strauji mainīgajās tehnoloģijās, kā arī nodrošinātu to pieejamību dažādām mērķa grupām, profesionālās izglītības programma tiks pārstrukturēta elastīgajos mācību moduļos – profesionālās izglītības programmu sastāvdaļās ar noteiktu mācīšanās mērķi, uzdevumiem un mācību rezultātiem. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem nepieciešams turpināt profesionālo izglītības sistēmu reformas, ieviešot jaunas vai uzlabojot esošās praktiskās apmācības shēmas. Tiks nodrošinātas darba pieredzē un praksē balstītu mācību attīstība profesionālajā izglītībā, attīstot sadarbību ar uzņēmumiem un pilnveidojot personāla prasmes un mācību saturu. Nepieciešams stiprināt profesionālās izglītības iestāžu kapacitāti darbam ar pieaugušiem un sadarbību ar darba devējiem, t.sk.izstrādājot pieaugušo izglītības programmas, lai nodrošinātu darba tirgu ar attiecīgām prasībām atbilstošu darba spēku.

(303) Plānoti stbalsta pasākumi profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu praktisko iemaņu pilnveidei, pasākumi iekļaujošas un individuālo spēju attīstošas izglītības attīstībai, tajā skaitā jauniešu ar speciālām un īpašām vajadzībām iekļaušanas pasākumiem un pasākumiem izglītojamo mācību grūtību un mācīšanās traucējumu diagnosticēšanā, nepieciešamā pedagoģiskā personāla un atbalsta personāla nodrošināšana. Atbalsts tiks sniegts profesionālās izglītības satura pilnveidei, kas nodrošinās EQAVET kvalitātes prasību un Nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras ieviešanu Latvijā.

(304) Lai paplašinātu izglītojamo spēju elastīgi reaģēt konkurences apstākļos un veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos, it sevišķi specifiskām izglītojamo grupām, piem., priekšlaicīgi mācības pārtraukušajiem, migrantiem, personām ar invaliditāti, nepieciešami kompleksi risinājumi profesionālās izglītības pievilcības sekmēšanai, palielinot audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības programmās, kā arī mazinot to audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības iestādēs, kuri ir atskaitīti nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ. Nozīmīga loma būs atbalstam karjeras izglītības pasākumiem profesionālās izglītības iestādēs sadarbībā ar darba devējiem.

(305) Vispārējā izglītība

(306) Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014. - 2020.gadam pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai (1. - 6.klase) jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, savukārt vispārējā vidējā izglītība un profesionālā vidējā izglītība būtu koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, attiecīgi atbalsts plānots izglītības iestāžu tīkla optimizācijai reģionālā līmenī, x.xx. mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides pielāgošanai.

(307) Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana plānota, veidojot jaunu pieeju iestāžu pakalpojumu piedāvājumam:

1. sākumskolas izglītība (1.-6.klase) – pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību vietējas nozīmes autoceļu tuvumā. Nozīmīgi vērtēt arī pirmsskolas (5.līdz 6.gadus vecu bērnu) izglītības integrāciju šajās iestādēs;

2. vispārējā vidējā izglītība (10.-12.klase) – pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Pakalpojuma pieejamība nodrošināta reģionālas nozīmes autoceļu tuvumā, nodrošinot izglītības iestādes optimālu sasniedzamību un iegūstamās izglītības kvalitāti. Atbilstoši katra reģiona attīstības scenārijiem, vērtējama arī profesionālo izglītības programmu integrācija vispārējā izglītībā.

(308) Līdz 2020.gadam visiem bērniem un jauniešiem tiks nodrošināta kvalitatīvas pamatizglītības un vidējās izglītības pieejamība, kā arī plašākas un daudzveidīgas iespējas tādām nodarbībām ārpus formālās izglītības, kas paplašina pieredzi, rada iespējas atklāt un attīstīt savas individuālās spējas. Atbalsts tiks sniegts kompetenču pieejā pilnveidota vispārējās izglītības satura izstrādei un aprobācijai, karjeras izglītības attīstībai, pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei izglītojamo iekļaujošas un individuālo spēju veicinošas izglītības attīstībai, kā arī preventīvu pasākumu īstenošanai izglītības pieejamībai nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem.

(309) Ievērojot to, ka uz 2012.gadu Latvijā identificēti 37 600 jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas nestrādā, nemācās vai neapgūst arodu, kas no kopējā jauniešu skaita attiecīgajā vecumā veido aptuveni 15%, ir būtiski sniegt atbalstu pasākumiem, kas novērš priekšlaicīgu izglītības sistēmas pamešanu, sniedzot atbalstu metodisko un mācību materiālu izstrādei un pasākumu veikšanai iekļaujošas izglītības īstenošanai vispārējā izglītības sistēmā un izglītojamo spēju attīstībai, kā arī visaptveroša izglītības kvalitātes monitoringa izstrādei un īstenošanai mācību kvalitātes uzlabošanai. Pānots atbalsts nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem, trūcīgiem un maznodrošinātiem

bērniem un jauniešiem interešu un ārpusklases aktivitāšu kvalitātes un pieejamības paaugstināšanai, tādējādi mazinot šo bērnu un jauniešu sociālo atstumtību un priekšlaicīgu skolas pamešanu.

(310) Izglītībā iesaistīto dalībnieku skaita paaugstināšanai un sociālās iekļaušanas veicināšanai būtiska ir skolēnu ar speciālām vajadzībām iekļaušana vispārējās izglītības sistēmā, nodrošinot atbalstu mācību programmu apguvē un atbilstošu aprīkojumu.

(311) Karjeras izglītība

(312) ES struktūrfondu plānošanas periodā 2014-2020.gadam plānots atbalsts karjeras atbalsta pasākumiem visos izglītības līmeņos, tajā skaitā integrējot tos izglītības sistēmā, nodrošinot karjeras vadības prasmju apguvi ikvienam izglītojamajam, nodrošinot sadarbību ar darba devējiem, kā arī sadarbībā ar augstskolām īstenotus pasākumus skolēnu motivācijas un intereses par dabaszinātnēm palielināšanai, lai kāpinātu nākotnes STEM studentu plūsmu.

(313) Karjeras atbalsta pasākumu ietvaros tiks nodrošināta informatīvās un metodiskās bāzes attīstība, lai nodrošinātu atbalstu karjeras izglītības īstenošanas jautājumos, nodrošinātas karjeras konsultācijas izglītojamajiem izglītības iestādēs, kā arī īstenoti citi karjeras atbalsta pasākumi. Karjeras attīstības pasākumu īstenošanā īpaši tiks veicināta sadarbība ar nozares uzņēmumiem, tehniskas un intelektuālas jaunrades pasākumu īstenošana saistībā ar dabas zinātnēm, matemātiku un informācijas tehnoloģijām, inženierzinātnēm un tehnoloģijām, ražošanu un būvniecību, veselības aprūpi un vides aizsardzību, kā arī profesiju stereotipu mazināšana un jauniešu motivācijas paaugstināšana apgūt profesijas, kurās vērojams darbaspēka trūkums.

(314) Mūžizglītība

(315) Lai veicinātu mūžizglītības pieejamību un izmantošanu, plānots paplašināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu, pilnveidot normatīvo regulējumu, kā arī nodrošināt efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) pārvaldi, x.xx. izmantojot esošās infrastruktūras iespējas. Lai sekmētu pilnvērtīgu personības attīstību un ļautu cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta pārmaiņām, kā arī savlaicīgi novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu nodarbināto personu konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu, tiks nodrošināta iespēja nodarbinātām personām pilnveidot savas kompetences, paaugstināt profesionālo kvalifikāciju vai iegūt citu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām, kā arī tiks sniegts atbalsts karjeras konsultēšanas pakalpojumiem.

(316) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā” ietvaros ar ERAF, ESF un ELFLA finasējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. veicināta visu līmeņu izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, kā arī veicināta skolēnu motivācija un interese mācīties apgūt jaunas prasmes un iegūt kvalifikāciju (ERAF);

2. nodrošināta studiju un zinātniskā darba bāzes koncentrācija STEM studiju virzienos un vienotā doktorantūrā (ERAF);

3. palielināts pirmā līmeņa profesionālajā augstākajā izglītības pakāpē studējošo skaits koledžās STEM programmās (ERAF);

4. palielināts doktorantu skaits kopīgajās doktorantūras studiju programmās (ERAF);

5. modernizētas profesionālās izglītības programmas (ERAF);

6. sakārtots pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot izglītojamo proporcijas palielināšanos pret pedagogu skaitu (ERAF);

7. mazināta augstākās izglītības programmu sadrumstalotība un veicināta tās atbilstība tautsaimniecības izaugsmei (ESF);

8. paaugstināts Latvijas skolēnu sniegums (STEM un lasītprasme) starptautiski salīdzināmos pētījumos (ESF)

9. samazināts obligātajā izglītības vecumā (7-18 gadi) no izglītības iestādes vispārējās pamatizglītības programmas atskaitīto izglītojamo skaits un no profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas atskaitīto profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu (vecumā līdz 25 gadiem) skaits (ESF);

10. palielināta iedzīvotāju (25-64 gadu vecumā) iesaistīšanās mūžizglītības pasākumos (ESF);

11. palielināts audzēkņu īpatsvars, kas apguvuši darba vidē balstītas mācības (ESF);

12. uzlabotas lauksaimnieku, meža īpašnieku un pārtikas nozares speciālistu zināšanas un prasmes un veicināta sadarbība lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs, vienlaikus paaugstinot minēto nozaru konkurētspēju un produktivitāti (ELFLA).

(317) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF, ESF un ELFLA fonda finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.

Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi

ES Padomes ieteikums Pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu

(318) Lai nodrošinātu tiesu varas efektivitāti un neatkarību Latvijā, ir nepieciešams nodrošināt tiesu varas institūciju cilvēkresursu profesionālā kvalifikācijas paaugstināšanu, organizējot to nošķirti no valsts pārvaldes cilvēkresursu organizēšanās un apmācību nodrošināšanas. Lai risinātu EP ieteikumos identificētās problēmas, tiks izstrādātas Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kompetenču attīstības pamatnostādnes 2014.- 2020.gadam.

(319) Lai veicinātu ātrāku lietu izskatīšanu un lietu atlikuma (neizskatīto lietu) skaita samazināšanos, nepieciešams nodrošinot darbiniekiem profesionālās kvalifikācijas celšanas pasākumus un ieviest alternatīvos strīdu risināšanas veidus, kā rezultātā ne tikai samazinātos

„iesaldēto” līdzekļu apjoms, kuri atgrieztos tautsaimniecībā, bet arī tiktu veicināta administratīvā sloga mazināšana publisko pakalpoju saņēmējiem, iedzīvotājiem.

(320) Piedāvātie risinājumi tiesu sistēmas efektivizēšanai veicinās gan tiesvedības procedūru efektīvāku attīstību, gan lēmumu kvalitātes uzlabošanos, tādējādi veidojot tautsaimniecības attīstību atbalstošu uzņēmējdarbības vidi, mazinot korupcijas riskus un nodrošinot ES finanšu līdzekļu likumīgu izmantošanu

(321) Lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju un biznesa vides turpmāku attīstību, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība tās attīstību kavējošo faktoru novēršanai un ar to saistīto problēmu risināšanai, it īpaši tas attiecas uz valsts pārvaldes darbības efektivitāti, administratīvā sloga novēršanu uzņēmējdarbības veikšanā, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, korupcijas risku mazināšanu un darba tirgus prasībām atbilstošu kompetenču attīstīšanu nodarbinātajiem.

(322) Ņemot vērā augstāk minēto, ir paredzēts izveidot un ieviest mērķtiecīgu profesionālo kompetenču attīstīšanas programmu uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgas vides veidošanai, veicinot valsts pārvaldes pieejamību, nodrošinot kvalitatīvāku un efektīvāku

pakalpojumu sniegšanu, veicot atbilstīgo darbību skaita samazināšanu un šo darbību skaidru mērķorientāciju uz reformu veikšanu publiskajā pārvaldē, panākot reālu efektivitātes pieaugumu attiecībā uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un novēršot veikto iniciatīvu sadrumstalotību, it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, ES fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu, kā arī IKT izmantošanu, stimulējot tiesisku pārvaldību, kas ietver koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un vadības profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientēta publisko pakalpojumu sniegšanu, samazinot administratīvo procedūru radīto slogu, tādējādi stiprinot uz rezultātu un klientu orientētu valsts pārvaldes iestāžu darbību un nodrošinot komersantu vajadzībām atbilstošas vides veidošanu saimnieciskās darbības veikšanai.

(323) Tematiskā mērķa ietvaros, veicinot tautsaimniecības attīstībai atbalstošu uzņēmējdarbības vidi, mazinot korupcijas riskus un attīstot uzņēmējdarbībai draudzīgas pārvaldes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes līmeni, risinot ar tiesu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņiem saistītās problēmas, ar ESF finansējuma atbalstu ir plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. samazināts civillietu skaits 1.instances tiesās par parāda un zaudējumu piedziņu, kas izskatītas termiņā ilgāk par vienu gadu (ESF);

2. valsts pārvaldē nodarbinātie paaugstinājuši kvalifikāciju labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta un korupcijas novēršanas jomās.;

Tabula 0.0.0.: ERAF, ESF un KF DP ietvaros izvēlēto tematisko mērķu un investīciju prioritāšu pamatojuma apkopojums.

Tematiskais mērķis

Ieguldījumu prioritāte

Pamatojums

1.Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju

Uzlabojot pētniecības un

inovāciju (P&I) infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicinot kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru izveidi

NRP mērķis

līdz 2020.gadam palielināt ieguldījumus P&A līdz 1,5% no IKP.

NRP identificētie Latvijas izaicinājumi ieguldījumu P&A jomā:

- mazs nodarbināto skaits P&A (P&A strādājošo skaits PLE 2010.gadā – 0,57% no nodarbinātajiem, savukārt, piemēram, Lietuvā 0.88, savukārt Somijā – 2,28%, vidējais ES -1,15%);

- zinātnieku novecošanās (42% no Latvijas akadēmiskā personāla ir vecāki par 50 gadiem) un jauno speciālistu piesaiste nenodrošina akadēmiskā un zinātniskā personāla ataudzi;

- nepieciešams novērst izcilu prātu aizbraukšanu un piesaistīt jaunus akadēmiskos spēkus augstākajā izglītībā un zinātnē.

- mazattīstīta zinātnes un pētniecības infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai.

- nepietiekams bāzes finansējums P&A no valsts budžeta;

- liela disproporcija starp publiskā un privāta sektora investīcijām, salīdzinot ar attīstītajām valstīm;

Tematiskais mērķis

Ieguldījumu prioritāte

Pamatojums

- salīdzinoši liels zinātnisko institūtu skaits, kas sadrumstalo pieejamo atbalstu.

ES padomes rekomendācija: nepieciešams izstrādāt un īstenot efektīvu pētniecības un inovācijas politiku, kas paredz veicināt uzņēmumu inovācijas, tostarp izmantojot nodokļu atvieglojumus, modernizēt infrastruktūru un racionalizēt pētniecības iestādes (2012.gads); īstenot pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts (2013.gads).

Atbilstoši stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvai

„Inovāciju savienība” dalībvalstīm ir jānodrošina tāda P&A un inovāciju politika, kas veicina gudru specializāciju, stiprina ekselences sasniegšanas potenciālu, veicina izglītības, zinātnes un biznesa sadarbību un starptautisku sadarbību ES ietvaros.

Pamatojoties uz iepriekšminēto investīcijas P&A ir jākoncentrē saistībā ar Pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam un Viedās specializācijas stratēģijā atspoguļotajam valsts attīstības potenciālam un konkurētspējīgajām nozarēm, kā arī ņemot vērā BJRS noteiktos mērķus, lai visefektīvāk veicinātu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu, paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu fokusēšanu zināšanu jomās, kur valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai arī eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt.

Sekmējot uzņēmumu ieguldījumu inovācijā un

pētniecībā un veidojot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, P&I centriem un augstākās izglītības sektoru, jo īpaši sekmējot preču un pakalpojumu attīstību, tehnoloģiju apmaiņu, sociālās inovācijas un sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma

NRP mērķis

līdz 2020.gadam palielināt ieguldījumus P&A līdz 1,5% no IKP.

NRP identificētie Latvijas izaicinājumi ieguldījumu P&A jomā:

- vāja sadarbība starp zinātnes un rūpniecības sektoriem un tehnoloģiju pārnese;

- vājš pētījumu rezultātu komercializācijas potenciāls;

- Latvijas biznesa struktūra galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nav kapacitātes investēt P&A, un vidēji zems augsto tehnoloģiju sektors;

- nepietiekams P&A veikto gan privāto, gan publisko resursu ieguldījumu apjoms.

racionalizēt pētniecības iestādes (2012.gads); īstenot pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes,

Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
	stimulēšanu, tīklošanu, kopu izveidi un tiešu inovāciju ar viedās specializācijas palīdzību, atbalstot tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, pilotiekārtas, produktu validēšanu agrīnās tā izstrādes stadijās, palielinātas ražošanas spējas un svarīgāko pamattehnoloģiju pirmo ražošanu, kā arī universālo tehnoloģiju izplatīšanu	pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts (2013.gads). Atbilstoši stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvai „Inovāciju savienība” dalībvalstīm ir jānodrošina tāda P&A un inovāciju politika, kas veicina gudru specializāciju, stiprina ekselences sasniegšanas potenciālu, veicina izglītības, zinātnes un biznesa sadarbību un starptautisku sadarbību ES ietvaros. Atbilstoši EK padomes 2012.gada viedoklim, Latvija tiek raksturota kā valsts ar ļoti vāju inovāciju aktivitāti, tiek raksturots zems sadarbības līmenis starp izglītību, zinātni un biznesu. Latvijai ir viszemākie izdevumi P&A sfērā starp ES dalībvalstīm, tādēļ nepieciešamas investīcijas šajā sfērā. Vienlaikus Finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzes (2013.gads) rezultātā ir secināts, ka būtiskākās tirgus nepilnības inovatīvu MVK attīstībai Latvijā ir pieeja riska kapitāla finansējumam.
		Investīcijas P&TA&I 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks veiktas atbilstoši Pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam un saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģiju, kas paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa reģiona uz zināšanām balstīto attiestības potenciālu, un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi..
2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti	Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām	Atbilstoši NRP noteiktajam platjoslas elektronisko sakaru tīkla attīstība tiks īstenota, ņemot vērā ES ieteikumus un tajās ģeogrāfiskajās teritorijās, kurās neeksistē efektīva konkurence un kur nākamās paaudzes tīkli bez publiskā atbalsta (ES fondu vai valsts) tuvākajā laikā netiktu realizēti. Projektu realizācija tiks veikta tādā intensitātē, lai negatīvi neietekmētu konkurenci un nedotu kādam elektronisko sakaru komersantam konkurences priekšrocības.
		Atbilstoši stratēģijas ,,Eiropa 2020’’ pamatiniciatīvā „Digitālā programma Eiropai” noteiktajam mērķim 2020.gadā jebkuram ES iedzīvotājam ir jābūt iespējai abonēt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu ≥ 30 Mbit/s un vismaz 50% no ES mājsaimniecībām abonēs interneta piekļuves pakalpojumus ar lejupielādes ātrumu ≥ 100 Mbit/s. Atbilstoši Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstības koncepcijai 2013.-2020.gadam galvenais mērķis ir likvidēt šaurās vietas, kas kavē digitālā vienotā tirgus pabeigšanu. Ir jāveic visa platjoslas tīkla vispārēja

Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
		uzlabošana un jāizveido digitālo pakalpojumu infrastruktūras platformas, kas ļauj saskaņoti un digitāli izmantot Eiropas sabiedriskos pakalpojumus, tādējādi uzlabojot Eiropas ekonomikas, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, veicinot valstu tīklu savstarpēju savienošanu un pārrobežu sadarbspēju.
	Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e- iekļaušanas, e- kultūras un e- veselības jomā	Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvā „Digitālā programma Eiropai” uzsvērts, ka ES dalībvalstīm jāveicina pilnībā sadarbspējīgu e-pārvaldes pakalpojumu izvēršanu un izmantošanu, pārvarot organizatoriskos, tehniskos un semantiskos šķēršļus. Digitālais vienotais tirgus saglabājas kā Digitālās programmas Eiropai vadmotīvs. Eiropadome 2013.gada oktobra secinājumos ir uzsvērusi Digitālā tirgus, atvērto datu un IKT risinājumu nozīmīgumu Eiropas konkurētspējas izaugsmei. ES padomes ieteikums (2013.g.) Nr.6 vērsts uz nepieciešamību pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Attiecīgi nepieciešami pilnveidojumi arī attiecībā uz IKT izmantošanu tiesu sistēmas jomā.
		NRP minētais izaicinājums: - informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstība un digitālā vienotā tirgus ieviešana
		Atbilstoši Informācijas Sabiedrības pamatnostādnēm 2014-2020 publisko pakalpojumu sniegšana elektroniskā vidē, ietverot pārvaldes darbības procesu maiņu, ir viens no ekonomiskā potenciāla celšanas stūrakmeņiem. E- pārvaldes pakalpojumi jāattīsta, dodot uzņēmējiem iespēju veidot un vadīt uzņēmējdarbību jebkur Eiropā, neatkarīgi no to atrašanās vietas, un ļaujot iedzīvotājiem studēt, strādāt, apmesties uz dzīvi un iet pensijā jebkur ES. Lai to pilnvērtīgi īstenotu, Latvijai jānodrošina e- pārvaldes nacionālo risinājumu sadarbspēja ar ES risinājumiem, kā arī jāizveido saturs pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un risinājums informācijas apmaiņai dažādās nozarēs, kā arī jānodrošina, lai valsts pārvaldes dati būtu tehniski un tiesiski pieejami, tie būtu publiski pieejami, kā arī tiktu sekmēta to izmantošana jaunu risinājumu radīšanā.
3. Uzlabot MVK, kā	Sekmējot	NRP mērķis (kontekstā ar stratēģiju „Eiropa 2020”) ir
arī lauksaimniecības	uzņēmējdarbību, jo	sniegt finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai,
nozares (attiecībā uz	īpaši veicinot jaunu	atvieglot piekļuvi kredītiem un sniegt atbalstu riska
XXXXX) un	ideju izmantošanu	investīcijām, kā arī sniegt atbalstu inovatīviem
zvejniecības un	ekonomikā un jaunu	komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un
akvakultūras	uzņēmumu
nozares (attiecībā uz	izveidošanu, tostarp

Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
EJZF) konkurētspēju	ar uzņēmējdarbības inkubatoru palīdzību	ieviešanai ražošanā un palielināt inovatīvo uzņēmumu skaitu.
		NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, komersantu pieejas finansēm nodrošināšana ar mērķi atbalstīt produktīvās investīcijas. Atbilstoši NIP 2014-2020 un Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajiem attīstības virzieniem, kā arī ņemot vērā BJRS noteiktos mērķus, lai visefektīvāk veicinātu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu investīcijas šīs prioritātes ietvaros nepieciešams koncentrēt kvalitatīviem infrastruktūras risinājumiem tai skaitā modernu un vajadzībām atbilstošu industriālo zonu un telpu pieejamība, apstrādes rūpniecības komersantiem darbības attīstīšanai un paplašināšanai, kā arī atbalstam jaunu, dzīvotspējīgu komersantu veidošanai un attīstībai.
		Vienlaikus Finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzes (2013.gads) rezultātā ir secināts, ka būtiskākās tirgus nepilnības MVK Latvijā ir pieeja finansējumam uzņēmējdarbības uzsākšanai, mikrokredītiem, eksporta darījumu un aizdevumu garantijām.
	Atbalstot MVK spēju iesaistīties izaugsmes un inovācijas procesos	NRP mērķis ir piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas uz ārējo pieprasījumu orientētām nozarēm, lai nodrošinātu nepieciešamo finanšu resursu pieejamību Latvijas ekonomikas attīstībai un sasniegtu augstāku produktivitātes līmeni.
		NRP izaicinājumi: NRP izaicinājumi: liels MVK īpatsvars eksporta struktūrā – sarežģīta mārketinga aktivitāšu īstenošana ārvalstīs. Neliela ārvalstu investīciju plūsma, it īpaši uz eksportu orientētās apstrādes rūpniecības nozarēs, iekšējā tirgus nespēja nodrošināt pieprasījumu.
		Saskaņā ar NIP 2014-2020 identificētajiem izaicinājumiem, rūpniecības modernizācija, kuras pamatā ir jauno tehnoloģiju attīstība, izvirza lielākas prasības darbaspēka kvalitātei un profesionālai mobilitātei. Kvalificētā darbaspēka pieejamība kļūst par nozīmīgu ražošanas attīstības faktoru, tādējādi darbaspēka kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana atbilstoši darba tirgus vajadzībām ir būtiska MVK konkurētspējas nodrošināšanai un attīstībai. Attiecīgi šīs prioritātes ietvaros investīcijas jākoncentrē, lai veicinātu Latvijas produktu pieprasījumu ārvalstīs, tai skaitā Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamību, apmeklētāju piesaisti un kvalitatīvu liela mēroga starptautisku pasākumu organizēšanas vietu, komersantu sadarbību ārvalstu pasūtījumu iegūšanā un izpildē un iekļaušanos piegādes

Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
		ķēdēs, tādējādi stiprinot MVK konkurētspēju un sekmējot kā BJR stratēģijas ieviešanu tā arī ES 2020 stratēģijas mērķu sasniegšanu.
4.Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs	Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos (KF).	ES padomes rekomendācija: Arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem. NRP izaicinājumi: zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros. NRP mērķi: kopējais primārās enerģijas ietaupījums 2020.gadā 0,670 Mtoe un palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā līdz 40%. Rūpniecība un būvniecība ir trešais lielākais enerģijas galapatērētājs Latvijā. Būtiski gan samazināt industrijas enerģijas patēriņu, gan veicināt AER izmantošanu enerģijas ražošanā komersantu vajadzībām. Energoresursu tālāka sadārdzināšanās var ietekmēt ekonomikā būtiskas nozares, jo izejvielu izmaksas ietekmē gan vietējos, gan ārvalstu ražotājus vienādi, taču enerģijas izmaksas atšķiras atkarībā no valsts.
	Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā (ERAF).	ES padomes rekomendācija: Arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem. NRP izaicinājumi: zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam noteikts mērķis samazināt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās no pašreizējā 220-250 kWh/m2/gadā uz 150 kWh/m2/gadā 2020.gadā. Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteikts pienākums sākot no 2014.gada ik gadu renovēt trīs procentus no tām centrālās valdības īpašumā esošām un izmantojamām ēkām, kas neatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām. Izmaksu efektīvā veidā var renovēt 60-70% no Latvijas ēku sektora – dzīvojamo ēku sektorā tie ir ap 25 tūkstoši daudzdzīvokļu māju kopplatībā 38 milj. m2. Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti, pirms tika būtiski paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām un ir ar zemu energoefektivitātes līmeni. Ilgstošs investīciju atmaksāšanās periods kavē iedzīvotāju spēju vienoties par energoefektivitātes pasākumu veikšanu savās ēkās.

Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
	Veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali (ERAF).	ES padomes rekomendācija: Arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem. NRP izaicinājumi: energoefektivitātes potenciāla apgūšana centralizētajā siltumapgādes sistēmā un lielo siltumenerģijas zudumu tīklos samazināšana. NRP mērķis: palielināt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru kopējā bruto enerģijas galapatēriņā līdz 40% 2020.gadā. Lielākā daļa centralizētās siltumapgādes sistēmu ir būvētas vairāk nekā pirms 25 gadiem, tās ir novecojušas un ar lieliem zudumiem. Kopējais siltumtīklu garums Latvijā ir apmēram 2000 km un zudumi atsevišķos posmos var sasniegt līdz 30%. Daudzviet tiek izmantotas zemas energoefektivitātes un videi nedraudzīgas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas un nepietiekami tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Centralizētā siltumapgāde ir energoefektīvākais siltumapgādes veids, kuru plaši izmanto gan sabiedrisko, gan daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apsildei. Būtiska daļa kurināmā centralizētai siltumapgādei ir jāimportē – 2011.gadā 62,9% katlumājās izmantoja dabasgāzi.
	Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (ERAF).	NRP izaicinājumi: pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā. Arī investīcijas transporta nozarē ir būtiskas pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, gan palielinot atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, gan veicinot energoefektivitāti. Ieviešot ETL varēs tikt gan būtiski paaugstināta atjaunojamās enerģijas izmantošana transportā, gan samazināts piesārņojums.
	Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (KF).	NRP izaicinājumi: pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā. Oglekļa emisiju samazināšanā un energoefektīva patēriņa stimulēšanā ieguldījumu dos arī pilsētu sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana – jaunu videi draudzīga sabiedriskā transporta maršrutu izveidošana vai esošo maršrutu rekonstrukcija. Tādējādi tiks būtiski samazināts gan gaisa, gan trokšņu piesārņojums pilsētā, veicināts energoefektīva transporta patēriņš, vienlaikus attīstot ērtu un videi draudzīgu sabiedrisko transportu, veicinot sabiedriskā transporta izmantošanu kopumā.

Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
5.Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību	Atbalstīt investīcijas, kas paredzēts, lai pielāgoties klimata pārmaiņām, tostarp izmatojot uz ekosistēmām balstītas pieejas (ERAF)	ES 2020 stratēģija pamatiniciatīva „Resursu ziņā efektīva Eiropa” un BJRS stratēģiskā mērķa „Celt labklājību” apakšmērķis „Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība” paredz pasākumu plūdu risku samazināšanai un novēršanai nepieciešamību, ņemot vērā, ka plūdi, kas varētu intensificēties un kļūt plašāki klimata pārmaiņu ietekmē vai pavasara palu ietekmē, x.xx. lietusgāžu izraisīti plūdi, apdraud iedzīvotājus, inženiertehniskās būves un infrastruktūru, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu pārtikas ražošanai. Plūdu gadījumā var tikt appludināti uzņēmumi, kas veic piesārņojošās darbības, vai citi objekti, kas var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu vai atstāt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti	Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF)	Saskaņā ar EK pētījumu „Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs” Latvija ir saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos, tajā skaitā, par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas zemo apjomu, apglabāto atkritumu apjomu, kā arī par pārāk lielo apglabāto bioloģisko noārdāmo atkritumu apjomu.
	Investēt ūdensapgādes nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF)	Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstību ES direktīvu prasībām ir jāiegulda investīcijas dzeramā ūdens piegādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā, notekūdeņu savākšanā un novadīšanā līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kvalitātes prasībām neatbilstošu tīklu rekonstrukcijā, kā arī māju pievadu izbūvē. Aglomerācijās ar CE>2000 nav nodrošināta ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem 100% apmērā, kā arī esošie tīkli nav atbilstošā kvalitātē.
	Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicinot ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar tīkla „Natura 2000” un	Lai novērtētu dažādu pasākumu īstenošanas ietekmi uz vidi un nodrošinātu sabiedrībai un valsts institūcijām objektīvu informāciju par vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, kā arī nodrošinātu vismaz 18 direktīvu un 6 konvenciju prasību izpildi, vides monitoringa programmu izpildes īstenošanu nepieciešams pilnveidot gaisa, arī meteoroloģiskās un klimata informācijas

Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
	zaļās infrastruktūras palīdzību. (KF)	ieguves, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu izpildes īstenošanu. Lai nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, nepieciešams palielināt teritoriju skaitu, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī pilnveidot jau izbūvēto infrastruktūru. ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības stāvoklis Latvijā ir nepietiekams, to raksturo fakts, ka 87% no Latvijā sastopamo ES nozīmes biotopu un 72% sugu aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs91.
	Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu	Saskaņā ar kultūrpolitikas pamatnostādnēm „Radošā Latvija” 2014. – 2020.gadam dabas un kultūras mantojums šobrīd ir uzņēmējdarbībai un reģionālajai attīstībai nepietiekami novērtēts un izmantots resurss. Šīs investīcijas nepieciešams veikt, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētās attīstības stratēģijām, un tūrisma pamatnostādnēs noteiktām tūrisma teritorijām ar augstāko tūrisma intensitāti, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma izmantošanu tūrisma produktu, vietējo kopienu sociālā kapitāla attīstībai un vides kvalitātes pilnveidei.
	Rīkoties, lai uzlabotu pilsētvidi, atdzīvinātu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus	Eiropas darba kārtībā Kultūrai darba plānā 2011.- 2014.gadam norādīts, ka kultūras objektiem ir stratēģiska nozīme, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visos ES reģionos un pilsētās. ES dalībvalstis kopā ar EK ir sākušas veikt stratēģiskus pasākumus, lai iekļautu kultūras objektus plašākā politiskajā ietvarā attiecībā uz uzņēmējdarbību, inovācijām, kultūru un reģionālo attīstību. Atbilstoši reģionālās attīstības pamatnostādnēm nepieciešams veicināt pilsētu revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, kā arī integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā.
7.Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrās	Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu ar ieguldījumiem Eiropas transporta tīklā (KF)	NRP min kvalitatīvas un konkurētspējīgas loģistikas un tranzītpakalpojumu infrastruktūras nodrošināšanu kā vienu no valsts konkurētspējas celšanas būtiskākajiem faktoriem. Saskaņā ar Stratēģijā „Eiropa 2020” ietverto pamatiniciatīvu „Resursu ziņā efektīva Eiropa”, Eiropas transporta politikas galvenais mērķis ir palīdzēt izveidot sistēmu, kas atbalsta Eiropas ekonomikas attīstību,

91 Ziņojums atbilstoši EP 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 17.pantam, 2007.-2012.gads.”

Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
		paaugstina konkurētspēju un nodrošina augstas kvalitātes
		pakalpojumus, vienlaicīgi efektīvāk izmantojot resursus.
		Valsts galveno autoceļu tehniskais stāvoklis kopumā ir
		neapmierinošs un neatbilst ekonomiskas, drošas,
		komfortablas un videi draudzīgas satiksmes vajadzībām,
		un līdz ar to nevar tikt nodrošināta iekšējā sasniedzamība
		un mobilitāte labā kvalitātē, kas veicinātu līdzsvarotu
		valsts ekonomisko izaugsmi.
		Konkurētspējīgas un resursu efektīvas transporta sistēmas
		izveidei ir izvirzīti vairāki būtiski mērķi, kas paredz vilces
		sistēmu izstrādāšanu un ieviešanu, multimodālo loģistikas
		ķēžu veiktspējas optimizēšanu, tostarp plašāk izmantojot
		energoefektīvākus transporta veidus, transporta un
		infrastruktūras izmantošanas efektivitātes palielināšanu ar
		informācijas sistēmām un uz tirgu balstītām iniciatīvām.
		Ciktāl tas attiecas uz infrastruktūru, baltajā grāmatā
		iecerēts līdz 2030.gadam izveidot pilnībā funkcionējošu
		ES mēroga multimodālu TEN-T „pamattīklu”, kam
		jānodrošina efektīvi multimodāli savienojumi starp ES
		dalībvalstu galvaspilsētām un citām svarīgākajām
		pilsētām, ostām, lidostām un nozīmīgākajiem sauszemes
		robežšķērsošanas punktiem, kā arī citiem galvenajiem
		ekonomikas centriem. Tam jābūt vērstam uz iztrūkstošo
		posmu aizpildīšanu – galvenokārt pārrobežu posmiem un
		problēmvietām/ apkārtceļiem, uz esošās infrastruktūras
		modernizēšanu un multimodālo termināļu izveidošanu
		jūras un upju ostās un uz pilsētu loģistikas konsolidācijas
		centriem. Pārvadājumiem lielos attālumos ir jāizveido
		labāki dzelzceļa/lidostu savienojumi. Jūras maģistrāles
		būs pamattīkla jūras dimensija.
	Attīstīt	Dzelzceļa infrastruktūrai ir būtiska loma kopējā
	visaptverošas,	transporta attīstībā. Dzelzceļa infrastruktūras attīstībai ir
	kvalitatīvas un	liela nozīme tranzīta attīstībā; kvalitatīvu un modernu
	savstarpēji	dzelzceļa tehnoloģija ieviešana veicinās Latvijas
	izmantojamu	dzelzceļa konkurētspēju, palielinot dzelzceļa
	dzelzceļu sistēmu.	pakalpojumu īpatsvara pieaugumu IKP. Rīgas un
		Daugavpils dzelzceļa mezglu attīstība ļaus nodrošināt
		lielāku pārvadājumu jaudu un pārstrādes spējas
		pieaugumu. Latvijas dzelzceļa tīkla kopgarums ir 1896,9
		km un 257,4 km no tiem ir elektrificēti92. Galveno
		dzelzceļa līniju elektrifikācija samazinās dzelzceļa
		koridora kopējās izmaksas, paaugstinās konkurētspēja,
		piesaistīs papildus kravas, samazinās ārējās izmaksas un
		slodzi videi, kā arī nodrošinās atbilstība ES transporta
		politikai un ilgtermiņa mērķiem. Dzelzceļa pasažieru
		pārvadājumu infrastruktūras modernizācija ir būtiska
		iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai, kā arī veicinās
		nodarbinātību, darbavietu sasniedzamību un palielinās

92 xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/XXXXXXXX/xxxxxx/Xxxxxxxxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/Xxxxxxxxxx/Xxxxxxxxxx.xxx

Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
		videi draudzīga dzelzceļa transporta konkurētspēju iekšzemes pasažieru pārvadājumos.
	Palielināt reģionālo mobilitāti ar sekundāro un terciāro transporta mezglu	NRP min kvalitatīvas un konkurētspējīgas loģistikas un tranzītpakalpojumu infrastruktūras nodrošināšanu kā vienu no valsts konkurētspējas celšanas faktoriem, x.xx . uzsverot valsts reģionālo autoceļu sakārtošanas būtisumu
	pievienošanu TEN- T infrastruktūrai (ERAF)	Ieguldījumu prioritātes ietvaros plānota reģionālo autoceļu sakārtošana, priekšroku dodot autoceļiem, kuri savieno nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus, kā arī nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras nodrošināšana un attīstība (TEN-T), valsts galveno autoceļu seguma rekonstrukcija. Reģionālo ceļi nodrošina cilvēku un preču mobilitāti, veicinot reģiona ekonomisko izaugsmi, nodrošina reģiona iedzīvotāju ar pamatpakalpojumiem (veselības aprūpe, izglītība un sociālā palīdzība). Investīcijas reģionālajos ceļos plānotas reģionos, kuros ir sociālekonomiskais ieguldījums reģiona attīstībai un nodrošina industriālo zonu sasniedzamību.
8.Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darba spēka mobilitāti	Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām , tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei	NRP mērķis: nodarbinātības līmenis 73% (20-64 g.v. grupā). NRP mērķis: nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks. ES Padomes 2013.gada rekomendācija: „Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti NRP izaicinājumi - strukturālā un cikliskā bezdarba riska mazināšana, kvalifikācijas un prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām. Nepieciešams īstenot bezdarbnieku aktivizēšanas pasākumus, nodrošinot uz konkrētu mērķa grupu orientētu piedāvājumu un veikto pasākumu efektivitāti.
	Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un	NRP mērķis: nodarbinātības līmenis 73% (20-64 g.v. grupā). ES Padomes rekomendācija: „Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras konsultāciju sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību. Nepieciešams nodrošināt jauniešu iesaisti darba tirgū ar iniciatīvas „Jauniešu garantija” palīdzību, tādējādi jauniešiem nodrošinot 4 mēnešu laikā pēc skolas

Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
	jauniešiem no marginalizētām kopienām, tostarp ar Jauniešu garantijas shēmas īstenošanu	beigšanas iespēju saņemt kvalitatīvu piedāvājumu saistībā ar nodarbinātību, izglītības turpināšanu, mācekļa praksi vai stažēšanos.
	Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām	NRP mērķis: nodarbinātības līmenis 73% (20-64 g.v. grupā); NRP kā vienu no galvenajiem politikas virzieniem un pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai nosaka darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvā regulējuma un tā piemērošanas pilnveidošanu. Darba vietu kvalitātes pilnveide ir politikas virziens, ko ES 2020 stratēģijas īstenošanai izvirza ar Padomes lēmumu apstiprinātās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes (7.pamatnostādne). Saskaņā ar Eiropas dzīves un darba apstākļu fonda veikto pētījumu „Darbavietu kvalitātes tendences Eiropā”93, Latvijā 2010.gadā 26,0% nodarbināto strādāja nepietiekamas kvalitātes darbavietās. Savukārt Valsts darba inspekcijas uzkrātās nelaimes gadījumu statistikas analīze liecina, ka uzlabojumi nepieciešami bīstamo nozaru uzņēmumos, jo īpaši, mikro un mazo saimnieciskās darbības veicēju grupā, kur pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013” rezultāti uzrāda situācijas pasliktināšanos darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību jomā.
9. Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju	Aktīva iekļaušana, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību	NRP mērķis: nodarbinātības līmenis 73% (20-64 g.v. grupā); NRP mērķis: nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks. ES Padomes rekomendācija: „Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti”. NRP izaicinājumi: augsts bezdarba līmenis, nepietiekamas/neatbilstošas prasmes; pastāvošie aizspriedumi un diskriminācija; nepietiekama pakalpojumu pieejamība. Nepieciešams turpināt īstenot ilgstošo bezdarbnieku aktivizēšanas pasākumus, veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju darba tirgū, izglītībā un sabiedrībā.

93 Eurofond, Fifth European Working Conditions Survey, xxxx://xxx.xxxxxxxxx.xxxxxx.xx/xxxxxxx/0000/00/xx/0/XX0000XX.xxx

Tematiskais mērķis

Ieguldījumu prioritāte

Pamatojums

Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības

aprūpei un

vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem

NRP mērķis: nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks.

ES Padomes rekomendācija: „Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un stiprinot pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumus. Pastiprināt īstenošanas mehānismus, lai efektīvi samazinātu bērnu nabadzību”.

NRP izaicinājumi: nepietiekama pakalpojumu pieejamība, x.xx. sociālās aizsardzības pasākumi ģimenēm ar bērniem.

Nepieciešams uzlabot sociālo pakalpojumu un sociālā darba pieejamību un kvalitāti, x.xx. īstenojot pāreju no institucionāliem uz sabiedrībā balstītiem aprūpes pakalpojumiem, uzlabot veselības aprūpes pakalpojumus unveicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto

iedzīvotāju grupu integrāciju darba tirgū, izglītībā un sabiedrībā.

Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no

institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem

NRP mērķi: samazināt nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvaru līdz 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks.

NRP izaicinājumi - nepietiekama pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, x.xx. sociālās aizsardzības pasākumi ģimenēm ar bērniem.

Nepieciešams uzlabot sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju darba tirgū, izglītībā un sabiedrībā, samazināt ilgstošās aprūpes institūcijās mītošo klientu skaitu, nodrošinot neatkarīgai un patstāvīgai dzīvei nepieciešamos apstākļus

un pakalpojumus.

10. Ieguldījumi izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžiglītībā

Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un

novēršana un vienlīdzīgas pieejas

veicināšana kvalitatīvai

NRP mērķis: līdz 2020.gadam panākt, lai mācību un apmācības priekšlaicīgas pārtraukšanas īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem būtu mazāks par 13,4 %.

ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu

Tematiskais mērķis

Ieguldījumu prioritāte

Pamatojums

pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp oficiālām, neformālām un neoficiālām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu

un mācības

pārklājumu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību.

NRP izaicinājumi: atbalsta trūkums (x.xx. pedagoģiskais) jauniešiem, uzsākot jaunu izglītības posmu; izglītības iestāžu novecojusī materiāltehniskā bāze, kas neveicina skolēnu motivāciju un interesi mācīties.

Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām

NRP mērķis: augstākajā izglītībā līdz 2020.gadam līdz 34-36 % paaugstināt to iedzīvotāju īpatsvaru vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem, kuriem ir pabeigta augstākā izglītība.

ES Padomes rekomendācija: Īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu.

NRP izaicinājumi: nepietiekams docētāju un zinātnisko darbinieku skaits; studiju programmas ir sadrumstalotas; apdraudēta studiju kvalitāte un kritiskās masas nodrošināšana; piedāvātās studiju programmas maz

atbilsts darba tirgus vajadzībām. jāveicina starptautisko konkurētspēju.

Oficiālas, neformālas un neoficiālas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar

profesionālo orientāciju un iegūto

kompetenču apstiprināšanu

NRP mērķis: veicināt iedzīvotāju zināšanu, prasmju un kompetences nepārtraukto pilnveidošanu un attīstību, lai 2020.gadā 15% no iedzīvotājiem (25-64 gadu vecumā) būtu regulāri iesaistīti mācīšanās procesā.

NRP mērķis: strukturālā bezdarba mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām

NRP izaicinājums: nav pilnībā nodrošināta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšana;pastāv ierobežotas iespējas pieaugušajiem iegūt formālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

Tāpat pastāv ierobežotas iespējas gados vecākiem cilvēkiem regulāri un bez lieliem pārtraukumiem uzturēt kvalifikāciju, apgūt jaunas zināšanas, iemaņas un prasmes mūžizglītības sistēmā

Darba tirgus

nozīmes

NRP mērķis: veicināt iedzīvotāju zināšanu, prasmju un

kompetences nepārtraukto pilnveidošanu un attīstību, lai

Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
	palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi	2020.gadā 15% no iedzīvotājiem (25-64 gadu vecumā) būtu regulāri iesaistīti mācīšanās procesā. NRP mērķis: strukturālā bezdarba riska mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām NRP izaicinājums: nav pilnībā nodrošināta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, kā arī pastāv ierobežotas iespējas pieaugušajiem iegūt formālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.
	Ieguldījums izglītībā, prasmju pilnveidošanā un mūžizglītībā, attīstot mācību un apmācību infrastruktūru	NRP mērķis: veicināt iedzīvotāju zināšanu, prasmju un kompetences nepārtraukto pilnveidošanu un attīstību, lai 2020.gadā 15% no iedzīvotājiem (25-64 gadu vecumā) būtu regulāri iesaistīti mācīšanās procesā. ES Padomes rekomendācija: īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu. Turpmāk īstenot pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts. NRP izaicinājumi: nepietiekami attīstīta augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskā bāze; Ir nepieciešams turpināt izglītības infrastruktūras uzlabošanu un modernizāciju, lai veicinātu visu līmeņu izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī veicinātu skolēnu motivāciju un interesi mācīties apgūt jaunas prasmes un iegūt kvalifikāciju.
11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi.	Ieguldījumi institucionālajās spējās un efektīvā publiskajā pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai	ES Padomes rekomendācija: pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu

Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
	panāktu reformas,	NRP izaicinājums ir samazināt administratīvo slogu
	labāku regulējumu	uzņēmumiem un uzlabot uzņēmējdarbības tiesību aktu
	un labu pārvaldību	kvalitāti, ko iespējams panākt ar tiesisku, efektīvu un
		kvalitatīvu valsts pārvaldi, kas nodrošina, lai tās sniegtie
		pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām.
		NRP izaicinājumi: veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgas
		vides veidošanu Stiprināt tiesībsargājošo iestāžu
		darbinieku kapacitāti.

1.4. INDIKATĪVAIS FINANSĒJUMA SADALĪJUMA APJOMS PA TEMATISKAJIEM MĒRĶIEM (EUR)

Tabula Nr. 1.4.1. Indikatīvais finansējuma sadalījuma apjoms pa tematiskajiem mērķiem fondu dalījumā (kopējais savienības finansējums, ieskaitot izpildes rezervi)

Tematiskais mērķis

ERAF

ESF

ELFLA

EJZF

JNI

Kopā

1.Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un

inovāciju

467 526 451

15 037 765

n.a.

000 000 000

2.Uzlabot IKT pieejamību,

izmantošanu un kvalitāti

192 786 609

n.a.

192 786 609

3. Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF)

konkurētspēju

317 177 980

333 578 032

n.a.

650 756 012

4.Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

297 510 457

194 269 095

40 134 995

n.a.

531 914 547

5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska

novēršanu un pārvaldību

65 820 270

219 760 048

n.a.

000 000 000

6. Saglabāt un aizsargāt vidi

un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti

314 958 653

190 141 142

219 760 048

n.a.

724 859 843

7.Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla

pamatinfrastruktūrās

000 000 000

924 307 628

n.a.

1 159 788 587

8.Veicināt stabilas un

kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti

135 410 788

120 189 316

n.a.

29 010

639

284 610 743

9.Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu

diskrimināciju

193 380 237

225 160 750

68 164 097

n.a.

486 705 084

Tematiskais mērķis

ERAF

ESF

ELFLA

EJZF

JNI

Kopā

10.Ieguldīt izglītībā, apmācībā

un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā

000 000 000

238 500 493

16 580 422

n.a.

532 545 271

11.Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un

efektīvu valsts pārvaldi

18 063 357

n.a.

18 063 357

12.TP

39 180 554

21 453 613

40 682 135

41 372 559

142 688 861

Kopā

2 401 286 526

638 589 001

1 349 400 000

1 074 577 282

29 010

639

5 492 863 448

Tabula:1.4.2. Jauniešu nodarbinātības iniciatīva tematiskā mērķa Nr. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti

JNI finansējums

29 010 639

(EUR)

ESF atbilstošais finansējums

29 010 639

(EUR)

Tabula:1.4.3. Finansējums Tehniskajai palīdzībai dalījumā pa reģionu kategorijām, kur attiecināms

Fonds	Reģonu kategorija, kur attiecināms	Tehniskās palīdzības finansējums (EUR)	Tehniskās palīdzības īpatsvars kopējā finansējuma ietvaros (dalījumā pa fondiem un reģionu kategorijām, kur attiecināms)
XXXX	Xxxxx attīstīts reģions	39 180 554	1,6%
ERAF	Pārejas reģions	0	0,0%
ERAF	Attīstīts reģions	0	0,0%
ESF	Mazāk attīstīts reģions	21 453 613	3,4%
ESF	Pārejas reģions	0	0,0%
ESF	Attīstīts reģions	0	0,0%
KF	NA	40 682 135	3,0%
ELFLA	NA	41 372 559	3,9%
EJZF	NA	0	0,0%

Tabula 1.4.4. ESF finansējuma īpatsvars kopējā ERAF un ESF finansējumā

ESF finansējuma īpatsvars ERAF un ESF 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbvības programmās konverģences, reģionu konkurētspējas un nosarbinātības mērķiem.

19,50%

Dalībvalsts ESF minimālais īpatsvars

21,00%

ESF finansējuma īpatsvars kopējā ERAF un ESF finansējumā 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

21,01%

Tabula Nr.1.4.5.: Indikatīvais atbalsts klimata pārmaiņu mērķiem sadalījumā pa tematiskajiem mērķiem(EUR)

Tematiskie mērķi	ERAF	ESF	KF	ELFLA	Kopā
1.Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju	0	0	0	0	0
2.Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti	0	0	0	0	0
3. Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju	0	0	0	0	0

4.Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas

līmeni visās nozarēs

000 000

000

129 158

095

3 690 000

426 102

931

5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu

un pārvaldību

65 820 270

60 590

000

126 410

270

6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas

efektivitāti

40 400

027

165 230

000

205 630

027

7.Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla

pamatinfrastruktūrās

277 747

897

277 747

897

8.Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt

darbaspēka mobilitāti

9.Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu

diskrimināciju

10.Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju

apguvei un mūžizglītībā

11.Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu

institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi

12. TP

Kopā

359 075

106

000 000

000

229 510

000

1 035 891

125

Kopējais indikatīvais finansējums klimata pārmaiņu mērķim - 1 035 891 125 EUR

Tabula Nr.1.4.6.: Indikatīvais atbalsts, kas pārnests no KLP 1.pilāra uz ELFLA (finansējums, uz kuru neattiecas izpildes rezerves aprēķins)

Tematiskais mērķis	XXXXX (EUR)
3. Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju	17 785 000
5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību	17 785 000
6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti	70 025 500

Document Metadata

Table of Contents

SATURA RADĪTĀJS

Document Metadata